EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 11.2.2025
COM(2025) 46 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Ceļā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 11.2.2025
COM(2025) 46 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Ceļā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu
1.IEVADS: ES BUDŽETS ES POLITIKAS PRIORITĀŠU PAMATĀ
Savienības politikas rīcības centrā ir ES budžets. Gadu desmitiem tas ir palīdzējis uzlabot iedzīvotāju, lauksaimnieku un pētnieku dzīves kvalitāti un vairot to iztikas līdzekļus, kā arī uzlabojis situāciju uzņēmumos un reģionos visā Eiropā un ārpus tās. Tas ir apliecinājis savu patieso vērtību, palīdzot pārvarēt pandēmiju un enerģētisko krīzi, nosargājot miljoniem darbvietu mājsēdes laikā un investējot mūsu tīrā un digitālā nākotnē. Atskatoties pagātnē – kad mēs saskārāmies ar vienu no būtiskākajām pēdējo gadu krīzēm, proti, Covid-19 pandēmiju un tās sekām, ES reaģēja ar NextGenerationEU un daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Tas pavēra ceļu ātrai ekonomikas atlabšanai, vienlaikus padarot Eiropu zaļāku, digitālāku un nākotnes prasībām atbilstošāku. Kad Krievijas agresijas karš pie Eiropas robežām lika rīkoties ātri, lai atbalstītu Ukrainu un risinātu pieaugošo enerģijas izmaksu problēmu, ES budžets vēl vairāk pierādīja savu efektivitāti.
Pēdējos gados piedzīvoto izaicinājumu mēroga dēļ bija nepieciešama samērīga un kopīga ES reakcija. Jaunās politiskās prioritātes tika atbalstītas ar apjomīgiem izdevumiem, un pētniecībai, migrācijai, aizsardzībai un ārējai darbībai atvēlētie izdevumi sasniedza augstāko līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējiem daudzgadu budžetiem. Pirmo reizi līdztekus investīcijām plaši tika nodrošināts finansējums reformām, kas vēl vairāk palielināja NextGenerationEU ietekmi. Tāpat, izmantojot vispārējo nosacītības režīmu, kas aizsargā ES līdzekļus no tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstīs, priekšplānā tika izvirzīts tiesiskums.
Tomēr jaunu vajadzību un ārkārtas situāciju pieaugums un pastiprinātie aicinājumi rīkoties ES līmenī lika maksimāli izmantot ES budžeta resursus, tāpēc 2024. gadā bija jāveic vidusposma pārskatīšana. Spēcīgs un prognozējams atbalsts Ukrainai, migrācijas un robežu pārvaldības programmu pastiprināšana, atbalsts ES kaimiņvalstīm un kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm bija ģeopolitiskas vajadzības; turklāt kritiskajām tehnoloģijām bija vajadzīgs lielāks atbalsts. Svārstīgajām procentu likmēm un pieaugošajām finansēšanas izmaksām bija vajadzīgi ad hoc risinājumi un lielāka elastība. Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu maksimālo apjomu pirmā pārskatīšana bija saistīta ar līdzekļu būtisku pārdalīšanu un jaunu īpašu instrumentu izveidi.
Arvien lielākas cerības uz ES rīcību atspoguļo nepieciešamību pārskatīt ES budžetu. Mērķis izveidot brīvu, demokrātisku, spēcīgu, drošu, pārticīgu un konkurētspējīgu Eiropu, kas izklāstīts jaunās Komisijas politikas pamatnostādnēs un Eiropadomes Stratēģiskajā programmā 2024.–2029. gadam, ir jāsasniedz ļoti sarežģītā ģeopolitiskajā kontekstā. Tam būs vajadzīgs reformēts un pastiprināts ES budžets. Turklāt 2028. gadā sāksies NextGenerationEU aizņēmumu atmaksa, kuriem bija izšķiroša nozīme vienotajā fiskālajā reakcijā uz krīzi. Šī atmaksa palielinās vajadzības pēc finansējuma nākamajā finanšu shēmā.
Eiropai ir jāatrisina sarežģīta situācija: nav iespējams izveidot ES budžetu, kas atbilstu mūsu vērienīgajiem mērķiem un jo īpaši nodrošinātu NextGenerationEU atmaksu, un vienlaikus saglabāt nemainīgas valstu finanšu iemaksas, neieviešot jaunus pašu resursus. Ir jāizdara izvēle.
Šajā paziņojumā ir izklāstīti daži nozīmīgi politikas un budžeta izaicinājumi saistībā ar nākamo finanšu shēmu nolūkā uzsākt plašu dialogu, kas palīdzētu sagatavot priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.
2. POLITIKAS IZAICINĀJUMI SAISTĪBĀ AR NĀKAMO DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU
Nākamajā ES budžetā galvenā uzmanība būtu jāpievērš kopīgām problēmām, kurās izdevumi Eiropas līmenī sniedz vislielāko pievienoto vērtību. Plaša vienošanās par to, ko finansēt, t. i., par investīciju vajadzībām turpmākajos gados, ir būtisks priekšnoteikums, lai vienotos par to, kā finansēt – piesaistot privātās investīcijas, izmantojot valstu budžetus vai mūsu kopējo ES budžetu, un kādus instrumentus izmantot ES budžetā.
Eiropas konkurētspēju kavē joprojām nenovērstie šķēršļi vienotajā tirgū, negodīga starptautiskā konkurence, augstas enerģijas cenas, prasmju un darbaspēka trūkums, kā arī grūtības uzņēmumiem piekļūt kapitālam, kas tiem nepieciešams. Eiropas ekonomikai ir ievērojamas priekšrocības – atvērta ekonomika, sīva konkurence tirgū, spēcīgs labklājības modelis ar zemu nevienlīdzības līmeni un augstiem pārvaldības, veselības, izglītības un vides aizsardzības standartiem, kā arī unikāla kultūras bagātība. Tomēr pastāv dažas nepilnības. Publiskie izdevumi pētniecībai un inovācijai Eiropā nav pietiekami apjomīgi, jo tikai viena desmitā daļa no tiem tiek veikti Eiropas līmenī un tie ir sadrumstaloti daudzās jomās, turklāt tie nav pietiekami vērsti uz radikālu inovāciju 1 . 2023. gadā izdevumi pētniecībai un izstrādei ES bija 381 miljards EUR jeb 2,22 % no ES IKP, un tas nesasniedz 3 % mērķrādītāju 2 . Tāpat ES uzņēmumi 2021. gadā pētniecībai un izstrādei iztērēja par aptuveni 270 miljardiem EUR mazāk nekā ASV uzņēmumi 3 . Rūpnieciskā struktūra ir statiska: pēdējo piecdesmit gadu laikā nav izveidots neviens ES uzņēmums, kura tirgus kapitalizācija pārsniegtu 100 miljardus EUR, savukārt ASV šajā periodā ir tikuši izveidoti seši uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz 1 triljonu EUR. Privātā finansējuma pastāvīgais trūkums investīcijām izaugsmē vēlīnā posmā 4 kavē ES uzņēmumu spēju paplašināt darbību. Eiropa cieš arī no prasmju trūkuma visā ekonomikā, ko pastiprina darbaspēka sarukums 5 . Kopumā Eiropas konkurētspēja nākotnē būs atkarīga no mūsu spējas sākt jaunu izgudrojumu un izdomas laikmetu, mūsu ekonomikas centrā izvirzot pētniecību un inovāciju, zinātni un tehnoloģijas.
Pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, ES saskaras ar pieaugošiem drošības apdraudējumiem. Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze cieš no nepietiekamām investīcijām vairāku desmitgažu garumā: no 1999. līdz 2021. gadam ES kopējie aizsardzības izdevumi ir palielinājušies par 22 % salīdzinājumā ar 66 % ASV, 289 % Krievijā un 579 % Ķīnā 6 . Dalībvalstis, kas ir NATO dalībvalstis, ir apņēmušās vismaz 2 % no sava IKP veltīt aizsardzībai, bet ne visas ir sasniegušas šo mērķi, turklāt tiek apsvērts vērienīgāks mērķis. Sadarbība arī ir ierobežota: dalībvalstis vēl nebūt nav sasniegušas robežvērtību, ko tās sev noteikušas pirms vairāk nekā 15 gadiem, proti, kopīgi investēt 35 % Eiropas sadarbības projektos 7 . Sadrumstalotība pie valstu robežām līdz ar ierobežotu sadarbību un ar to saistīto dublēšanos kaitē konkurētspējīgiem Eiropas aizsardzības uzņēmumiem un rada stratēģisku atkarību. Lai atturētu no turpmākas agresijas un atbalstītu Ukrainu ceļā uz mieru, ir vajadzīga spēcīgāka aizsardzības gatavība, tostarp izmantojot kosmosa aktīvus, un militārā mobilitāte. Visa tā dēļ ir nepieciešams palielināt un optimizēt aizsardzības finansējumu visā ES. Patiesas Eiropas aizsardzības savienības ietvaros Eiropai būs jātērē vairāk, jātērē labāk un jātērē kopā. Komisija martā iepazīstinās ar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni.
Karš, nedrošība, nabadzība un iespēju trūkums veicina pārvietošanu ES dienvidu kaimiņreģionā un neatbilstīgu migrāciju no tā uz Eiropu 8 . Eiropa ir guvusi lielus panākumus, izveidojot vienotu pieeju attiecībā uz migrāciju, patvērumu un robežām, taču migrācija arī turpmāk būs izaicinājums, un rīkošanās šajā jomā joprojām būs eiropiešu prioritāte. Migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība rada noziedzīgu peļņu. Migrācijas izmantošana par ieroci pie ES robežām ir piemērs jauna veida hibrīddraudiem, kas Eiropas sabiedrībā sēj nesaskaņas un neuzticēšanos. Tāpēc nākamajam ilgtermiņa budžetam būtu jāpalīdz risināt izaicinājumus, kas saistīti ar migrāciju, tostarp panākt efektīvu ES ārējo robežu aizsardzību un visaptverošas partnerības ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Tam būtu arī jāatbalsta dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka tām ir speciālās zināšanas un darbības un finansiālās spējas, kas tām vajadzīgas jaunā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanai.
Vienotā tirgus panākumi ir atkarīgi arī no tā spējas sniegt labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai gan reģionālās un teritoriālās atšķirības ir ievērojami samazinātas, tostarp ar ES kohēzijas politiku, 29 % ES iedzīvotāju joprojām dzīvo reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja, un aptuveni 135 miljoni cilvēku dzīvo vietās, kas pēdējo divdesmit gadu laikā ir pamazām atpalikušas 9 . Mazie un vidējie uzņēmumi nodarbina gandrīz divas trešdaļas ES darbaspēka un nodrošina nedaudz vairāk nekā pusi no ES pievienotās vērtības, taču daudzi no tiem saskaras ar šķēršļiem piekļuvē vienotajam tirgum, tostarp ar sarežģītām birokrātiskām procedūrām, lielu administratīvo slogu un informācijas un atbalsta pakalpojumu trūkumu 10 . Lai nodrošinātu ekonomikas attīstību visā Eiropā, ir nepieciešams atraisīt investīciju iespējas, taču ir vajadzīgas arī reformas, lai likvidētu šķēršļus reģionālajai attīstībai, piemēram, šķēršļus investīcijām, regulatīvos šķēršļus un trūkumus darba tirgū un uzņēmējdarbības vidē 11 . Mums ir atkal jāapvieno mūsu sabiedrība, izmantojot izglītību un investējot cilvēkos. Šie izaicinājumi jārisina ar pastiprinātu, modernizētu kohēzijas un izaugsmes politiku, sadarbojoties ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm.
Nodrošinātība ar pārtiku un dabas aizsardzība uztur Eiropas dzīves kvalitāti, taču šajā jomā ir arī īpašas grūtības. Lauksaimniekus, zvejniekus un lauku apvidus arvien vairāk ietekmē negodīga globālā konkurence, augstākas enerģijas cenas, gados jaunu lauksaimnieku un zvejnieku trūkums un grūtības piekļūt kapitālam. Neraugoties uz ievērojamo atbalstu kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, lauksaimniecības nozarē ienākumi uz vienu darba ņēmēju joprojām ir svārstīgi un ievērojami zemāki par vidējo algu ES ekonomikā (60 % 2023. gadā). Mazās piekrastes zvejniecībās vidējā alga 2021. gadā bija aptuveni puse no vidējās algas ekonomikā. 2020. gadā ES lauksaimniecībā bija tikai 6,5 % lauksaimnieku, kas jaunāki par 35 gadiem – tātad ir vērojama novecošana 12 . Lai novērstu investīciju trūkumu lauksaimniecības nozarē un īstenotu tās digitālo, zaļo un enerģētikas pārkārtošanu, būtu vajadzīgi aptuveni 62 miljardi EUR 13 . Turklāt klimata pārmaiņas palielina pārtikas sistēmas pakļautību riskiem. Pamatojoties uz ieteikumiem, kas sniegti stratēģiskajā dialogā par lauksaimniecības nākotni, un gaidāmo redzējumu par lauksaimniecības un pārtikas nozari, mērķderīgai kopējai lauksaimniecības politikai ir jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts lauksaimniekiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, jāveicina pozitīvi vides un sociālie rezultāti, atalgojot un stimulējot ekosistēmu pakalpojumus, un jāatbalsta pareizie veicinošie apstākļi plaukstošiem lauku apvidiem. Minētajai politikai jākļūst vienkāršākai, mērķorientētākai un jāatrod pareizais līdzsvars starp stimuliem, investīcijām un regulējumu, kā arī jānodrošina, ka lauksaimniekiem ir taisnīgi un pietiekami ienākumi.
Biežākas un dramatiskākas ar klimatu saistītas katastrofas rada smagas sociālas un ekonomiskas sekas 14 . Dabas katastrofu vidējās izmaksas divkāršojās no 8 miljardiem EUR gadā 20. gadsimta astoņdesmitajos gados līdz 16 miljardiem EUR gadā pēdējā desmitgadē. Gan 2021., gan 2022. gadā izmaksas pārsniedza 50 miljardus EUR, un 2023. gadā, kas bija karstākais reģistrētais gads pasaulē, tās sasniedza 40 miljardus EUR. Saskaņā ar 2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumu, ja piepildīsies sasilšanas par 3 °C scenārijs, kumulētie ekonomiskie zaudējumi varētu sasniegt 175 miljardus EUR (t. i., aptuveni 1,4 % no ES IKP). Turklāt, ņemot vērā šos riskus, Eiropas Revīzijas palāta ir ieteikusi klimatadaptācijai paredzēto ES finansējumu pielāgot nākotnes vajadzībām 15 . Lai to panāktu, būs jāpastiprina darbs pie klimatnoturības un ūdensapgādes noturības un sagatavotības: lai gan zaļā kursa mērķi tiek īstenoti kā daļa no mūsu ekonomikas izaugsmes stratēģijas, sagatavošanos pieaugošajiem klimatiskajiem riskiem joprojām būs jānosaka par visaptverošu ES rīcības mērķi gan iekšēji, gan ārēji.
Globālā politiskā un ekonomiskā vide rada vēl nepieredzēta mēroga izaicinājumus. Ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu Eiropas teritorijā ir atgriezusies karadarbība. Eiropas finansiālais, politiskais un militārais atbalsts Ukrainai ir jāsaglabā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un tas ir ieguldījums Eiropas drošībā. Situācija Tuvajos Austrumos rada nestabilitāti visā reģionā un turpmākas humānās vajadzības. Pieaugošā negodīgā konkurence un agresīvāka ekonomiskā un ģeopolitiskā nostāja ir vājinājusi globālo daudzpusējo sistēmu, izraisot pāreju no sadarbības uz konkurenci un konfliktu pieaugumu. Tiek prognozēts, ka tiks sasniegti mazāk nekā 20 % no ilgtspējīgas attīstības mērķiem 16 , un jaunattīstības valstīs joprojām trūkst investīciju. Turpina pieaugt humānās vajadzības: 2024. gadā visā pasaulē humānajai palīdzībai bija vajadzīgi 45 miljardi EUR, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāka summa salīdzinājumā ar 2019. gadu. Savstarpēji izdevīgām partnerībām ir vajadzīga Eiropas ārpolitika ar mērķtiecīgāku un ietekmīgāku finansējumu mūsu partneriem un labāku saskaņotību ar ES stratēģiskajām interesēm.
Paplašināšanās ir politiska un ģeostratēģiska nepieciešamība. Pievienošanās ES vienmēr būs uz nopelniem balstīts process, un katra kandidātvalsts tiks novērtēta pēc tās panākumiem virzībā uz visu kritēriju izpildi. ES būs jāpalielina atbalsts, lai ar investīcijām un reformām sagatavotu kandidātvalstis to dalībai nākotnē. IKP uz vienu iedzīvotāju Rietumbalkānos, Ukrainā, Moldovā un Gruzijā joprojām ir aptuveni 50 % vai mazāk no attiecīgā ES rādītāja, un konverģences panākšanas temps ir lēns. Ukrainai būs vajadzīgs ES un tās sabiedroto atbalsts, lai izturētu Krievijas brutālo agresiju un pārvarētu tās ekonomiskās sekas 17 . Lielākai un spēcīgākai Savienībai ir būtiskas sociālekonomiskās, politiskās un drošības priekšrocības.
Tāpēc, ņemot vērā turpmāko izaicinājumu mērogu, ir vajadzīgs gan apjoma, gan struktūras ziņā vērienīgs budžets.
3.“EIROPAS IZVĒLE” – VIENKĀRŠĀKS, MĒRĶTIECĪGĀKS UN IETEKMĪGĀKS BUDŽETS
Mērķtiecīgāks ES budžets
Pašreizējās finanšu shēmas īstenošanā ir gūtas dažas atziņas par to, kā palielināt ES budžeta elastību un labāk saskaņot to ar mūsu prioritātēm un mērķiem. Elastība ir būtiska, lai garantētu budžeta spēju reaģēt uz mainīgo realitāti. Tomēr to nevar panākt, ja gandrīz visi ES līdzekļi jau no paša sākuma ir iepriekš izplānoti vairāk nekā 90 % apmērā no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU līdzekļi tiek iepriekš piešķirti konkrētiem mērķiem, programmām vai valstu finansējumam 18 . Tā rezultātā kopš 2021. gada mainīgās vajadzības un krīzes ir risinātas, pārprofilējot un pārdalot esošos līdzekļus, dažkārt ilgstošās procedūrās, kā arī izveidojot jaunus ad hoc fondus, programmas vai pasākumus, kas vēl vairāk saasina ES finansējuma izkliedētības problēmu. Jau no paša sākuma ir vajadzīga lielāka mērķtiecība un vienkāršošana, lai maksimāli palielinātu ES finansējuma ietekmi laikā, kad tiek veidota nākamā finanšu shēma.
ES reakcija uz Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ekonomiskajām sekām ir piemērs tam, kā satvars, kas saskaņo mūsu politikas mērķus ar mūsu izdevumu prioritātēm, stiprina ES kopīgās rīcības ietekmi. Kad Krievijas agresijas karš pret Ukrainu izraisīja strauju enerģijas cenu pieaugumu, palielinājās nepieciešamība vēl vairāk samazināt atkarību no fosilajām degvielām un paātrināt atjaunīgās enerģijas izvēršanu. Eiropas pusgada ietvaros visām dalībvalstīm tika adresēts īpašs ieteikums, ko tās pēc tam spēja īstenot saskaņā ar jaunuREPowerEU nodaļu atveseļošanas un noturības plānos, tostarp ar papildu ES līdzekļiem. Mūsu kopīgā rīcība ļāva laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2024. gada martam samazināt gāzes patēriņu par 18 %, pārvarēt mūsu atkarību no Krievijas fosilajām degvielām, nodrošināt piekļuvi enerģijai par pieņemamu cenu un palielināt enerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem 19 .
Ir vajadzīgas papildu pūles, lai izplānotu tādu budžetu, kura pamatā patiešām būtu politikas nostādnes, nolūkā nodrošināt sinerģiju starp mūsu politiku un Savienības finansiālo darbību. ES budžetu joprojām pārāk lielā mērā virza izdevumu programmu struktūras, nevis politika. Tā rezultātā pašreizējo ES politikas prioritāšu finansējums bieži vien ir izkliedēts starp programmām, kas dažkārt pārklājas. Saikni starp vispārējo politikas koordināciju un ES budžetu var stiprināt ar jaunu vadības mehānismu, kas sasaistītu ES prioritātes ar ES budžetu. Attiecībā uz konkurētspēju Konkurētspējas koordinācijas rīks kopā ar racionalizētu Eiropas pusgadu, kas vērsts uz reformām un investīcijām valstu līmenī, būs daļa no saskaņota un vienkāršota vadības mehānisma, kas nodrošinās informētu lēmumu pieņemšanu par investīcijām un reformām ES un valstu līmenī. Kopumā, lai nodrošinātu, ka ES budžets atbalsta Eiropas sabiedriskos labumus, jo īpaši pārrobežu projektus, būtu jāuzlabo veids, kādā ES politika ietekmē un atbalsta budžeta prioritātes.
Lielāka saskaņotība iekšpolitikas un ārpolitikas finansēšanā ir būtiska, lai labāk veicinātu Savienības stratēģiskās intereses. Lai nodrošinātu papildināmību ar dalībvalstu ārējo darbību, ir vajadzīga koordinācija nolūkā maksimāli palielināt Eiropas globālo investīciju un sadarbības efektivitāti un redzamību. Šā iemesla dēļ Covid-19 pandēmijas laikā tika ieviesta “Eiropas komanda”, lai nodrošinātu koordinētu un visaptverošu ES, tās dalībvalstu un Eiropas publisko finanšu iestāžu reakciju pasaules mērogā. Kopš tā laika Eiropas komandas pieeja ir kļuvusi par pamatu ES finansējumam starptautiskajai sadarbībai. Iniciatīva Global Gateway ievēro šo pieeju, apvienojot spēkus, lai apzinātu kopīgas intereses un vadītu jaunu infrastruktūras investīciju vilni visā pasaulē. Tajā pašā laikā ārējās darbības finansējums aptver arī plašu jomu klāstu ar būtiskām savstarpējām iekšpolitikas un ārpolitikas saiknēm – no vispārējās tirdzniecības politikas līdz materiāliem, enerģētikai, klimatam un migrācijai. Paraugprakses un visefektīvāko rīku pārskatīšana un izvēršana palīdzēs īstenot ES stratēģiskās un ekonomiskās drošības intereses un stiprināt savstarpēji izdevīgas partnerības Eiropas kaimiņvalstīs un ārpus tām.
Vienkāršāks ES budžets
Piekļuvi ES finansējumam kavē pašreizējā sarežģītība. Lai gan pašreizējā perioda sākumā izdevumu programmu skaits tika zināmā mērā samazināts, budžetā joprojām ir vairāk nekā 50 izdevumu programmu un ir citas programmas ārpus tā 20 . Lai gan tas liecina par ES finansējuma plašo mērogu, tas arī palielina pārklāšanās risku un samazina ietekmi un pārredzamību un vienlaikus, iespējams, rada trūkumus, jo trūkst visaptverošas un koordinētas finansēšanas pieejas transversālām prioritātēm, piemēram, konkurētspējai. ES “trūkumi“inovācijas dzīves ciklā” (..) kavē jaunu nozaru un konkurentu rašanos, [un tie] sākas ar šķēršļiem ceļā no inovācijas līdz komercializācijai” 21 . Tas ietver atbalsta trūkumu no ES budžeta, jo tas nenodrošina netraucētu finansējumu no pētniecības līdz inovācijai, izstrādei un izvēršanai. Šī sadrumstalotība apvienojumā ar sarežģītību un neelastību negatīvi ietekmē ES finansējuma efektivitāti.
Neraugoties uz pašreizējā finanšu shēmā ieviestajiem vienkāršošanas pasākumiem, saņēmējiem ir grūtības orientēties daudzajos noteikumos un kritērijos 22 . Dažādi attiecināmības noteikumi, pieteikšanās procesi, līdzfinansējuma likmes, kā arī tas, ka ir vairāki potenciālo pieteikumu iesniedzēju piekļuves punkti, apdraud īstenošanas ātrumu un kvalitāti un ieinteresēto personu iesaisti. Ja šie noteikumi un kritēriji ir nekonsekventi, tie var arī apdraudēt ES mērķu sasniegšanu. Reaģēšana uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par piekļuvi ES līdzekļiem var būt sarežģīta un īpaši apgrūtinoša maziem un vidējiem uzņēmumiem 23 . Pašlaik ir vairāk nekā 30 rīki, kas sniedz tehnisko palīdzību un atbalsta iespējas, un tos var vienkāršot un novērst pārklāšanos to starpā. Jo sarežģītāki ir noteikumi, jo lielāks ir izdevumu kļūdu risks. Patiesi vienots atbalsta saņēmēju piekļuves punkts visam ES finansējumam un konsultāciju pakalpojumiem nākamajā finanšu shēmā varētu atbalsta saņēmējiem atvieglot piekļuvi.
Finanšu vides sadrumstalotības dēļ ir arī pārāk daudz plānošanas dokumentu, kas ir resursietilpīgi visām iesaistītajām administrācijām un rada kavējumus. Pašreizējā finanšu shēma aptver vairāk nekā 10 iepriekš piešķirtus fondus 24 , kam nepieciešama atsevišķa plānošana un programmu izstrāde. Tas katra finanšu perioda sākumā rada lielu administratīvo slogu vadošajām iestādēm un projektu virzītājiem un būtisku nobīdi starp finanšu shēmas sagatavošanu un īstenošanu uz vietas. Tā tas ir bijis arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kad nozaru tiesību aktu novēlota pieņemšana un ilgstošais plānošanas dokumentu pieņemšanas process izraisīja īstenošanas kavēšanos. Piemēram, kohēzijas politikas fondu darbības programmas tika pieņemtas tikai ap 2022. gada vidu 25 .
Ņemot vērā darbības programmu novēloto pieņemšanu un vairāku fondu – piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma – līdzāspastāvēšanu (pēdējam minētajam fondam ir īsāks termiņš), un to, ka valstu iestādes pirmām kārtām koncentrējās uz 2014.–2020. gada daudzgadu shēmas fondu īstenošanas pabeigšanu saskaņā ar “n+ 3” noteikumu, bija izmaksāti mazāk nekā 7 % no 2021.–2027. gada piešķīrumiem 26 , no kuriem vairāk nekā puse ir priekšfinansējums.
Plānošana ārējās darbības finansējuma ietvaros, jo īpaši NDICI – “Eiropa pasaulē” ietvaros, arī ilga līdz pat trim gadiem.
Dažu programmu lēnā īstenošana uz vietas noved pie lielākām neizpildītajām saistībām jeb “Reste à liquider” (1. attēls) 27 un lielāka saistību atcelšanas riska, un var izraisīt neefektivitāti, jo politikas prioritātes pārvirzās, ja starp prioritāšu noteikšanu, plānošanu un investīciju faktisko īstenošanu ir būtiska vairāku gadu nobīde.
1. attēls. Neizpildītās saistības ES budžetā
Piezīme: EUR, faktiskās cenas, noapaļotas līdz miljardam. 2024.–2027. gads atbilst ilgtermiņa maksājumu prognozei.
Ietekmīgāks ES budžets
ES budžets palielina Savienības kopējās finansiālās spējas. Plašāka ES izdevumu programmu finanšu arhitektūra ietver aizdevumus, garantijas un finanšu instrumentus, ko finansē no ES budžeta, un mobilizē līdzfinansējumu no dalībvalstīm un saņēmējiem. Ar InvestEU un Eiropas Inovācijas padomes palīdzību ES budžets mazina ar inovatīviem projektiem saistītu risku un piesaista privātā sektora investīcijas. 95 % projektu virzītāju ziņoja, ka bez InvestEU finansējuma viņu projekti vai nu vispār nebūtu turpinājušies, vai arī netiktu turpināti, kā plānots. Turklāt 58 % projektu virzītāju uzskatīja, ka InvestEU garantētais finansējums ir ietekmējis citu finansētāju vai investoru lēmumus iesaistīties projektā.
Tomēr privāto investīciju atraisīšana pašreizējā ilgtermiņa budžetā joprojām ir sarežģīta. Ir iespējams optimizēt ES budžeta riska absorbcijas spēju, lai maksimāli palielinātu publiskā sektora resursu ietekmi. Piemēram, ir vajadzīgi lielāki uzkrājumi, lai atbalstītu nozares, kuras saskaras ar lielākām grūtībām piekļūt tirgus finansējumam, piemēram, augsta riska nozares vai tādas nišas nozares kā biodaudzveidība vai sociālie produkti. To varētu līdzsvarot ar citiem produktiem ar mazākiem uzkrājumiem. ES budžeta spēju mobilizēt privātās investīcijas, izmantojot riska dalīšanas instrumentus, kavē ierobežotā vēlme uzņemties risku, jo īstenošanas partneri joprojām galvenokārt koncentrējas uz salīdzinoši zema riska investīcijām 28 . Īstenošanas partneru iekšējo noteikumu dēļ ir izrādījies grūti pašreizējā daudzgadu budžetā ar InvestEU atbalstīt ar aizsardzību saistītus projektus. Turklāt InvestEU budžetam bija ievērojams papildinājums no NextGenerationEU. Tā kā NextGenerationEU termiņi bija īsāki, apstiprinājumi tika lielā mērā izsniegti agrīnā posmā, un tādējādi tika izsmelta daudzu finanšu produktu pieejamība. Tā rezultātā pēc 2025. gada vairs netiks izsniegti jauni dažu finanšu produktu apstiprinājumi, jo īpaši augsta riska jomās 29 . Joprojām netiek izmantots pilns to finansējuma avotu potenciāls, kas nav banku finansējums; piemēram, ES iespējkapitāls nav pietiekami attīstīts, jo līdzekļi piesaista tikai 5 % no pasaules iespējkapitāla salīdzinājumā ar 52 % ASV. Lai piesaistītu privātās investīcijas, izšķiroša nozīme būs kapitāla tirgu savienības pabeigšanai. Tajā pašā laikā ES budžets var papildināt un mobilizēt privātās investīcijas, tādējādi atvieglojot komercbankām, investoriem un iespējkapitālam ātri augošu uzņēmumu finansēšanu un novēršot šķēršļus, kas ierobežo inovācijas finansēšanai pieejamā Eiropas kapitāla apjomu. ES ir labāk jāizmanto savs budžets, lai mazinātu risku un piesaistītu turpmāku valsts, privāto un institucionālo finansējumu.
Zaļās, digitālās un sociālās pārkārtošanās finansēšanai būs maksimāli jāpalielina publiskā sektora investīcijas un jāpiesaista privātais kapitāls. Investīcijas, kuru mērķis ir sasniegt ES dekarbonizācijas mērķus un novērst šķēršļus mūsu enerģētikas savienībai, sniedz Eiropai iespēju pazemināt enerģijas cenas, palielināt enerģētisko drošību un uzņemties vadošo lomu tīro tehnoloģiju jomā. Lai sasniegtu šo mērķi, būs jāracionalizē ES finansējums tīrām tehnoloģijām, koncentrējoties uz tehnoloģijām, kurās ES ir priekšrocības un liels izaugsmes potenciāls. Turklāt ES finansiālais atbalsts pašlaik neietver darbības izmaksas, kur izmaksu deficīts ir vislielākais 30 . Vienotā tirgus un finansēšanas iespēju sadrumstalotība kavē inovatīvu uzņēmumu iespējas paplašināt darbību, un tas jo īpaši attiecas uz jauniem, inovatīviem tehnoloģiju uzņēmumiem. Nespēja izmantot digitālo revolūciju ir viens no faktoriem, kas kavē mūsu konkurētspēju, un tam būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas, lai neatpaliktu no Eiropas galvenajiem konkurentiem, un tāpēc, lai novērstu Eiropas inovācijas plaisu, izšķiroša nozīme būs stratēģisko projektu atbalstam pietiekamā mērogā. Šajā sakarā var iesaistīties Eiropas Investīciju fonds, lai turpinātu finansēt strauji augošos Eiropas uzņēmumus ar augstu potenciālu. Kopumā ir iespējams vēl vairāk palielināt ES izdevumu papildināmību, lai nodrošinātu, ka ES budžets ir vērsts uz investīcijām, kas citādi nebūtu īstenojušās.
Lielāka koncentrēšanās uz sniegumu ir palīdzējusi saskaņot ES politikas mērķus un ES izdevumus. Dažas programmas ir pārgājušas no maksājumiem, kuru pamatā ir izmaksu atlīdzināšana, uz īstenošanas modeļiem, kas ir vairāk vērsti uz sasniedzamajiem mērķiem un rezultātiem. Tas attiecas ne tikai uz Atveseļošanas un noturības mehānismu – liela mēroga programmu, kurā maksājumi ir atkarīgi no iepriekš noteiktu mērķu apmierinošas izpildes –, bet arī uz citām programmām, piemēram, Ukrainas mehānismu un Rietumbalkānu izaugsmes mehānismu. Lai uzlabotu ES izdevumu sniegumu, ir izmantoti citi mehānismi, piemēram, finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām 31 , un stratēģiskā plānošana. Piemēram, ar valstu stratēģiskajiem plāniem, kuru pamatā ir valstu vajadzības un spējas un kuri arī sasaista visas intervences ar rādītājiem, kas ļauj novērtēt dalībvalstu progresu mērķu sasniegšanā, tika panākta stingrāka orientācija uz kopējās lauksaimniecības politikas sniegumu. Tomēr tas vēl nav novērsis pārmērīgu sarežģītību lauksaimniekiem. Attiecībā uz kohēziju Padome uzsvēra, ka ir jāapsver, kā kohēzijas politiku padarīt vairāk balstītu uz sniegumu nolūkā uzlabot tās efektivitāti, pamatojoties uz tās pieredzi, kas gūta no citiem ES instrumentiem, kā arī uz tās stiprajām pusēm – dalītu pārvaldību, daudzlīmeņu pārvaldību, konkrētai vietai pielāgotu pieeju un partnerības principu 32 . Platformas “Gatavi nākotnei” atzinumos par kohēzijas fondu novērtējumu, kas izstrādāti pēc apspriešanās ar Reģionu komitejas reģionālo centru tīklu, ir aicināts vairāk koncentrēties uz sniegumu 33 .
Lielāka koncentrēšanās uz sniegumu ir jāsaista ar vienkāršošanu un pārskatatbildību. Uz sniegumu balstītām pieejām ir svarīgas pozitīvas iezīmes, kas saistītas ar īstenošanas efektivitāti un ātrumu. Tajā pašā laikā tās ir radījušas sākotnējā ieguldījuma izmaksas dalībvalstu pārvaldes iestādēm, un ir iespējama turpmāka administratīvā vienkāršošana 34 . Turklāt vienlīdz jāņem vērā svarīgi ES līdzekļu pārskatatbildības un izsekojamības faktori. Šajā sakarā Eiropas Revīzijas palāta ir apzinājusi jomas, kurās ir iespējami uzlabojumi 35 , 36 .
Lai gan ES budžets ir palīdzējis veicināt tādas horizontālas prioritātes kā klimatrīcība, biodaudzveidība un dzimumu līdztiesība un izstrādāt spēcīgāku snieguma satvaru, joprojām ir iespējami uzlabojumi. Neraugoties uz progresu, kas panākts horizontālo prioritāšu atbalstīšanā, ir iespējams uzlabot konsekvenci attiecībā uz to, kā minētās prioritātes tiek integrētas programmu uzbūvē. Turklāt pārskatītajā Finanšu regulā ir noteikts, ka ES programmās, kad vien tas ir būtiski un iespējams, ir jāņem vērā princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”, darba un nodarbinātības apstākļi un dzimumu līdztiesības princips. Mūsu snieguma satvars ir stabils un nodrošina, ka programmām ir jēgpilni rādītāji, kas ļauj uzraudzīt ES izdevumus un to rezultātus. Tomēr uzraudzības un ziņošanas noteikumi joprojām ir sarežģīti, un atkarībā no programmām ir atšķirīgas metodikas un rādītāju kopumi.
Elastīgāks ES budžets
ES budžetā ir jālīdzsvaro ilgtermiņa investīciju paredzamība un elastība, lai reaģētu uz krīzēm. ES budžets atšķiras no valstu budžetiem, jo tas galvenokārt ir investīciju budžets, uz kuru attiecas daudzgadu plānošana. Tajā pašā laikā tam ir vajadzīga elastība, lai reaģētu uz neparedzētām vajadzībām (piemēram, lielām ekonomikas krīzēm vai dabas katastrofām) vai lai finansētu jaunas prioritātes atbilstoši strauji mainīgajai globālajai videi.
Daudzgadu finanšu shēmai piemītošā neelastība ir jānovērš. Finanšu shēma vēsturiski ir pārsniegusi 1 % no ES NKI un pašlaik kopā ar NextGenerationEU – 1,7 % no ES NKI (2. attēls). Pašreizējā finanšu shēmā izdevumi ir ierobežoti uz septiņiem gadiem, kas nozīmē ilgu laika nobīdi starp politikas izstrādi un tās īstenošanu. Turklāt izdevumus ierobežo gada kopējie limiti un limiti katrai galvenajai darbības jomai (kategorijas un apakškategorijas), kas ir noteikti perioda sākumā un apgrūtina resursu pārvietošanu 37 . Pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā ir vislielākais kategoriju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – septiņas kategorijas un divas apakškategorijas.
2. attēls. ES budžets procentos no NKI 38
Pašreizējā budžetā ir arī dažas iestrādātas finanšu elastības iespējas, bet tās ir ierobežotas apjoma ziņā un bieži vien ir saistītas ar daudziem nosacījumiem. Īpaši instrumenti, kas pārsniedz izdevumu maksimālo apjomu, var palīdzēt apmierināt neparedzētas vajadzības. Dažās programmās ir iestrādātas elastības iespējas vai rezerves 39 . Kopumā daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas laikā pieejamās elastības iespējas sasniedza 3,65 % no kopējiem maksimālajiem apjomiem 40 . Līdz finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanai elastības iespējas ES budžetā jau bija izsmeltas to satricinājumu mēroga dēļ, kas bija jārisina, pirmkārt un galvenokārt Krievijas agresijas kara pret Ukrainu seku dēļ, kā arī dabas katastrofu dēļ ES un ārpus tās: elastības instrumenta un rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos ikgadējais piešķīrums tika pilnībā izmantots 2021.–2022. gadā; 79 % no rezerves jaunām problēmām un prioritātēm un 75 % no nepiešķirtajām rezervēm visam periodam tolaik jau bija piešķirti. Tā rezultātā bija jāpastiprina elastības instruments un rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, un nolūkā reaģēt uz neparedzētām vajadzībām tika izveidoti divi jauni instrumenti – ESAI instruments un “Ukrainas rezerve”.
Tajā pašā laikā ES budžeta līdzekļus arvien vairāk nācās izmantot, lai reaģētu uz negaidītām vajadzībām, jo krīzes, ar kurām Eiropa saskārās, kļuva plašākas, sarežģītākas un biežākas. Iestrādāto elastības iespēju un pārplānošanas rezultātā ES ir spējusi nodrošināt likviditātes atbalstu dalībvalstīm nesenajās lielajās krīzēs, taču tai bija vajadzīgi ad hoc risinājumi. Kohēzijas politika, ņemot vērā tās spēju novirzīt ievērojamus līdzekļus uz reģionālo un vietējo līmeni, bija svarīgs instruments ES reakcijā uz Covid-19 pandēmiju 41 . Pēc tam tā atkal tika aicināta reaģēt uz sekām, ko radīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu (ar kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā – CARE 42 un FAST – CARE 43 , kā arī SAFE 44 , lai atbalstītu MVU un neaizsargātas mājsaimniecības, kas saskārās ar augstām enerģijas izmaksām). Pēc plūdiem visā Eiropā un palielinoties to intensitātei un apjomam, pašreizējie instrumenti un pašreizējā kohēzijas struktūra nebija pietiekama, lai apmierinātu šīs steidzamās vajadzības. Tāpēc Komisija ierosināja turpināt grozīt spēkā esošos kohēzijas politikas noteikumus ar RESTORE, lai nodrošinātu plašāku atbalstu atjaunošanas centieniem pēc dabas katastrofām. Lai gan šie ad hoc risinājumi ir veicinājuši spēcīgu Eiropas reakciju, tie prasīja laiku un sniedza fragmentāru reakciju uz atkārtotiem, lieliem un simetriskiem satricinājumiem, vienlaikus kavējot citu kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu.
Budžets, ar ko īsteno ES prioritātes
Ir vajadzīgi spēcīgi mehānismi, lai garantētu, ka ar fondiem tiek īstenotas ES politikas prioritātes. Visām investīcijām, kas tiek atbalstītas no ES budžeta – neatkarīgi no tā, vai tās īsteno Komisija, vai tās tiek īstenotas kopā ar dalībvalstīm un to reģioniem – būtu jāveicina šo kopīgi saskaņoto prioritāšu īstenošana.
Rezultāti ES prioritāšu jomā ir jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un to reģioniem, kas uz vietas nosaka daudzu ES investīciju īstenošanas veidu, un ar ES budžetu ir jāatbalsta un jāstimulē to rīcība. Lielāka koncentrēšanās uz sniegumu veicina taustāmu rezultātu panākšanu, izmaksājot līdzekļus tad, kad ir uzskatāmi sasniegti saskaņotie mērķi. Tas apvienojumā ar vienotu satvaru (piemēram, princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” un nosacītība) palīdz stiprināt mūsu kopīgo ES prioritāšu īstenošanu.
Turklāt neviens euro nebūtu jāizlieto darbībām, kurās netiek ievēroti tiesiskuma principi vai netiek garantēta ES finanšu interešu aizsardzība. Tiesiskums un laba pārvaldība ir priekšnosacījumi tam, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti tikai tiem paredzētajam mērķim. Ar Nosacītības regulu Savienība ir izveidojusi efektīvu instrumentu ES budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem. Atveseļošanas un noturības mehānisms kopā ar horizontāliem veicinošiem nosacījumiem saskaņā ar kohēzijas politiku ir parādījis, kā ar ES budžetu var sekmēt reformas, kas stiprina tiesiskumu dalībvalstīs. Komisijas ziņojumi par tiesiskumu 45 ir parādījuši, kā dalībvalstis pēdējos gados ir panākušas progresu, taču problēmu raksturs un pakāpe dalībvalstīs joprojām atšķiras. Atlikušās problēmas ir priekšstats par tiesu iestāžu neatkarību, tiesu sistēmu efektivitāte, tiesu iestāžu pieejamība, interešu konflikti un korupcija.
Tiesiskuma ievērošanu nevar uzskatīt par pašsaprotamu, un tai arī turpmāk jābūt obligātai attiecībā uz ES līdzekļiem. Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā šajā ziņā būtu jāiekļauj stingri aizsardzības pasākumi. Lai gan vispārējais nosacītības režīms attiecas uz visu ES finansējumu, joprojām ir iespēja stiprināt saikni starp ziņojumā par tiesiskumu iekļautajiem ieteikumiem un finansiālo atbalstu no ES budžeta, tostarp paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm.
4.ES BUDŽETA FINANSĒŠANA
Ir jāmodernizē ES budžeta ieņēmumu daļa, lai risinātu šādu dilemmu: NextGenerationEU atmaksāšana – no kā ES necentīsies izvairīties – un mūsu mērķiem pielāgots ES budžets nav savietojams ar nemainīgām valstu finanšu iemaksām un jaunu pašu resursu trūkumu.
Ar NextGenerationEU ES tagad ir piektā lielākā emitente Eiropas kapitāla tirgū, un tai ir augsts kredītreitings. 2021.–2027. gadā no Savienības budžeta sedz saistītās procentu izmaksas. Sākot ar nākamo finanšu shēmu, no budžeta sāks atmaksāt pamatsummu (ko izmanto neatmaksājamam atbalstam, līdz 357 miljardiem EUR). Pamatsumma tiks pilnībā atmaksāta līdz 2058. gadam saskaņā ar lēmumu par pašu resursiem. Pieņemot, ka NextGenerationEU ietvaros neatmaksājamais atbalsts tiks pilnībā izmaksāts, ņemot vērā lineāros atmaksājumus un pamatojoties uz pašreizējām procentu likmju prognozēm, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā varētu būt vajadzīgi aptuveni 25–30 miljardi EUR gadā, lai atmaksātu NextGenerationEU parāda pamatsummu un procentu maksājumus. Tie ir gandrīz 20 % no pašreizējā gada budžeta. Tā ir summa, kas ir divreiz lielāka par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” gada budžetu un divreiz lielāka par drošības un aizsardzības budžeta kopējo summu saskaņā ar pašreizējo daudzgadu budžetu visiem septiņiem gadiem. Lai gan līdzekļi joprojām tiek piesaistīti un procentu likmju vide ir mainīga, jebkurā gadījumā NextGenerationEU atmaksājumiem nākotnē būs vajadzīgs ievērojams finansējums.
Tāpēc 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā 46 Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai. Komisija ir izpildījusi savas saistības – 2021. gadā pirms paredzētā termiņa tika prezentēta visaptveroša pakete par nākamās paaudzes pašu resursiem, un 2023. gadā tā tika koriģēta. Korekcijas ietvēra pārskatītus priekšlikumus par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kā arī pašu resursiem, kas saistīti ar uzņēmumu peļņu korporatīvajā sektorā. Komisija ir arī ierosinājusi pašu resursus, pamatojoties uz ESAO/G20 vienošanās par starptautiskās nodokļu sistēmas reformu 1. pīlāru.
Komisija aicina Padomi steidzami atsākt darbu pie jaunu pašu resursu jautājuma saskaņā ar 2020. gada Iestāžu nolīgumu un Budapeštas deklarāciju par jauno Eiropas konkurētspējas kursu 47 .
5.STATUS QUO VAIRS NAV IESPĒJAMS
Eiropa piedzīvo pamatīgu pārmaiņu laikmetu – pārmaiņas notiek mūsu sabiedrībā un drošībā, mūsu ekonomikā un planētā. Pārmaiņu ātrums rada problēmas, kuras var atrisināt tikai ar kopīgu rīcību vienotā Eiropā. Nākamajam ES budžetam obligāti jābūt ar centrālu nozīmi ES ilgtspējīgas labklājības veicināšanā, jāstiprina aizsardzība un drošība, jāsekmē ES konkurētspēja un sociālā un teritoriālā kohēzija, atbalstot ES centienus kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē. ES budžetam ir jāturpina uzlabot iedzīvotāju, lauksaimnieku un pētnieku dzīves kvalitāti un vairot to iztikas līdzekļus, kā arī uzlabot situāciju uzņēmumos un reģionos visā Eiropā un ārpus tās. Tam ir jānodrošina ES labklājība, konkurētspēja, suverenitāte, drošība, noturība, sagatavotība un globālā ietekme, vienlaikus ievērojot augstākos tiesiskuma un demokrātisko vērtību standartus. ES budžets atbalsta visas šīs prioritātes, un tam būs vajadzīgi visu iestāžu un ieinteresēto personu kopīgie centieni.
Ņemot vērā šajā paziņojumā aplūkotos politikas un budžeta pārbaudījumus un to, ka ES budžetam ir jāsasniedz šie mērķi, status quo nav risinājums 48 . Nākamajā ilgtermiņa budžetā būs jāpievēršas pašlaik pastāvošajiem sarežģījumiem, trūkumiem un neelastībai un maksimāli jāpalielina katra iztērētā euro ietekme, koncentrējoties uz ES prioritātēm un mērķiem tur, kur ES rīcība ir visvairāk nepieciešama. Jauna pieeja mūsdienīgam ES budžetam būtu jābalsta uz šādiem elementiem.
·Plāns katrai valstij ar svarīgām reformām un investīcijām, galveno uzmanību pievēršot mūsu kopīgajām prioritātēm, tostarp ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai. Partnerībā ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm ir jāizstrādā un jāīsteno pastiprināta kohēzijas un izaugsmes politika, kuras centrā ir reģioni.
·Eiropas Konkurētspējas fonds, ar ko izveido investīciju spējas, ar kurām tiks atbalstītas stratēģiskās nozares un tehnoloģijas, kas ir kritiski svarīgas ES konkurētspējai, tostarp pētniecībai un inovācijai, un svarīgi projekti visas Eiropas interesēs. Fonda struktūra būs visaptveroša, līdz ar to no tā varēs atbalstīt Eiropas projektus visā investīciju ciklā – no pētniecības līdz mērogotai izvēršanai, rūpnieciskai izvēršanai un ražošanai. Tas palīdzēs radīt sviras efektu un mazināt privāto investīciju risku.
·Uzlabots ārējās darbības finansējums, lai padarītu to ietekmīgāku un mērķtiecīgāku mūsu partneriem un vairāk saskaņotu ar mūsu stratēģiskajām interesēm. Tam būtu jāveicina jauna ārpolitika.
·Stingri aizsardzības pasākumi tiesiskuma aizsardzībai.
·Stiprināti un modernizēti ieņēmumi, jo īpaši ar jauniem pašu resursiem, lai nodrošinātu pietiekamu un ilgtspējīgu finansējumu mūsu kopīgajām prioritātēm.
6.TURPMĀKIE PASĀKUMI
Lai izstrādātu nākamo ES ilgtermiņa budžetu, ir nepieciešama kopīga analīze par pamatproblēmām un cieša sadarbība, ņemot vērā Komisijas priekšlikuma sagatavošanu. Spēcīgs un efektīvs ES budžets ir kopējas intereses. Tāpēc priekšlikums par nākamo finanšu shēmu balstīsies uz plašu apspriešanos ar devumu politiskā, institucionālā un ieinteresēto personu līmenī, kā arī aktīvu pilsoņu iesaisti.
Pastāvīgs un strukturēts dialogs ar dalībvalstu pārstāvjiem dažādos līmeņos visā Eiropā būs izšķirošs, lai noteiktu, ko un kā finansēt mūsu kopīgajā nākotnē. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija dažādos līmeņos iesaistīsies iekļaujošā procesā, gatavojoties nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.
Visaptverošs dialogs ar ieinteresētajām personām palīdzēs sagatavot ES budžetu nākotnei. Tas ietver virkni tematisku sabiedrisko apspriešanu, kas šodien sāktas, gatavojoties nākamās paaudzes ES izdevumu instrumentiem. Pilsoņu iesaistes platformas izveide būs pirmais solis ceļā uz pilsoņu paneļdiskusiju, kurā no marta līdz maijam apspriedīs nākamo ilgtermiņa budžetu. Platformā iedzīvotāji tiks aicināti piedalīties debatēs. Ikgadējā budžeta konference 2025. gada maijā būs iespēja iekļaujošās un atklātās debatēs uzklausīt dažādos viedokļus, gatavojoties vērienīgai finanšu shēmai.
Eiropas Parlamentam būs svarīga loma nākamā ilgtermiņa budžeta veidošanā. Šajā sakarā Komisija cer uz gaidāmo Eiropas Parlamenta patstāvīgo ziņojumu. Debates par turpmāko ES finanšu struktūru bagātinās arī citu iestāžu un struktūru, piemēram, Eiropas Revīzijas palātas, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī īstenošanas partneru, iesaistīšana un viņu ieguldījums.
Ņemot vērā iepriekš minēto un lai dotu pietiekami daudz laika jēgpilnai apspriešanai ar dažādām ieinteresētajām personām, Komisija plāno nākt klajā ar nākamo finanšu shēmu 2025. gada jūlijā. Komisijas priekšlikums nodrošinās, ka gaidāmā pakete ir stabils pamats ātrai un savlaicīgai vienošanās panākšanai par nākamo finanšu shēmu krietnu laiku pirms tās sākuma 2028. gada janvārī.
Nākamajai daudzgadu finanšu shēmai ir jārada pamats spēcīgākai un uz nākotni vērstai Savienībai.
Eiropas Revīzijas palāta, 2023. gads. “ES finanšu vide – sadrumstalots veidojums, kam nepieciešama turpmāka vienkāršošana un pārskatatbildība”. ERP Īpašais ziņojums Nr. 05.
Piemēram, kohēzijas politikas fondos ir ieviesti vairāki vienkāršošanas pasākumi, galvenokārt ar Kopīgo noteikumu regulu: pārvaldības pārbaužu skaita krass samazinājums, “vienotās revīzijas princips”, samērīgi revīzijas pasākumi, paplašināta iespēja izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksu shēmām.
Šajā nolūkā STEP portāls sniedz pirmo, kaut arī ierobežotu pārskatu par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, koncentrējoties uz inovatīvām tehnoloģijām gan dalībvalstu/reģionālā līmenī, gan attiecībā uz programmām, kas tiek tieši pārvaldītas ES līmenī.
Nozaru akti tika pieņemti 2021. gada jūnijā, un dalībvalstu darbības programmas – 2022. gada otrajā pusē. Neraugoties uz dalībvalstu vērienīgajiem ceļvežiem, kuros paredzēts iesniegt savas programmas Komisijai pieņemšanai līdz 2020. gada beigām.
SWD(2024) 229 final.