Paskaidrojuma raksts

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES mežus un citu kokaugiem klātu zemi arvien vairāk iespaido klimata pārmaiņas, ilgtnespējīga tieša vai netieša izmantošana un darbības, ko veic cilvēki, un ar tām saistītā zemes izmantošanas maiņa. Tādi apdraudējumi kā dabas ugunsgrēki, kaitīgo organismu masveida savairošanās, sausums un karstuma viļņi, kas bieži vien cits citu pastiprina, visticamāk, izraisīs biežākus un intensīvākus katastrofālus notikumus, kuri bieži vien sniedzas pāri valstu robežām. Šie noslogojumi mazina meža noturību un apdraud meža spēju pildīt tā dažādās vidiskās, sociālās un ekonomiskās funkcijas. Daži apdraudējumi, piemēram, dabas ugunsgrēki, tieši apdraud arī cilvēka veselību un drošību. Turklāt tie palielina meža apsaimniekošanas izmaksas, ieskaitot dabas ugunsgrēku dzēšanas izmaksas.

Labāk cīnīties pret visiem minētajiem noslogojumiem un apdraudējumiem var palīdzēt vispusīga un kvalitatīva monitoringa sistēma, kas aptver visus mežus un citu kokaugiem klātu zemi Eiropas Savienībā. Piemēram, biežs koku vainagu klāja un tā iztraucējumu monitorings, kurā izmanto Zemes novērošanas tehnoloģijas, ko papildina uz zemes veikti novērojumi, var atklāt meža ievainojamības modeļus un dot lēmumu pieņēmējiem iespēju veikt adaptīvus pasākumus. Šo zināšanu trūkums ietekmē arī dalībvalstu meža plānošanas savlaicīgumu un kvalitāti. Integrēta ilgtermiņa plānošana ir būtiska, lai saglabātu līdzsvaru starp dažādajām vajadzībām pēc meža pakalpojumiem un resursiem un nodrošinātu noturību pret katastrofām saskaņā ar ES rīcībpolitikas mērķiem un mērķrādītājiem, kas izvirzīti attiecībā uz meža pakalpojumiem, izmantojumu un aizsardzību.

Pašreizējie monitoringa instrumenti nav pilnībā mērķderīgi. Tādi pakalpojumi kā Copernicus virzītā Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS) un meža augstas izšķirtspējas slānis, ko nodrošina Copernicus zemes monitoringa pakalpojums, ir zināmā mērā sagādājuši standartizētu, uz tālizpēti balstītu monitoringu un datus ES. Tomēr darbs, ko veic, lai saskaņotu uz zemes bāzētus datus, kuri savākti galvenokārt nacionālo meža inventarizāciju laikā, ir vērsts tikai uz dažiem galvenajiem mainīgajiem, kas saistīti ar koksnes resursiem, piemēram, virszemes biomasu, audzes krāju un pieaugumu. Pat šajos gadījumos pastāv nepilnības datu savlaicīguma un plašākas pieejamības ziņā, un tās rada neskaidrības par datu ticamību un ierobežo to izmantošanu. Nav strādāts pie tā, lai saskaņotu citus uz zemes iegūtus datus par mainīgajiem, īpaši par biodaudzveidību, tāpēc novērtēt meža ekosistēmas stāvokli ES mērogā ir grūti. Turklāt pieejamie dati par mežiem ir nepilnīgi, piemēram, trūkst datu par sausuma vai mizgraužu nodarītajiem meža postījumiem. Minētais datu iztrūkums kavē zemes apsaimniekotājus un attiecīgās iestādes veikt meža katastrofu iedarbīgu profilaksi, tām sagatavoties un uz tām reaģēt. Turklāt vairākus meža parametrus, tādus kā meža biomasa un struktūra, visā ES var ticami kartēt un monitorēt, tikai kombinējot uz zemes veiktos novērojumus, tālizpēti un modelēšanu. Šī kombinēšana ir sarežģīta un apgrūtinoša, bieži vien datu kopīgošanas un piekļuves problēmu dēļ.

Ar iztraucējumiem vai ekosistēmu dinamiku saistītas informācijas par mežu stāvokli un attīstību trūkst, tāpēc politikas veidotājiem un meža apsaimniekotājiem ir grūti saskatīt tendences, bojājumus vai degradāciju detektēt jau agrīnā stadijā un iedarbīgi uz tiem reaģēt. Tas kavē mežu spēju pastāvīgi nodrošināt sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus, preces un funkcijas, to vidū klimata pārmaiņu mīkstināšanu, kurā mežiem ir svarīga loma.

Kopumā informācija par mežu stāvokli ES, to ekoloģisko, sociālo un ekonomisko vērtību, noslogojumiem, ar kuriem tie saskaras, un ekosistēmu pakalpojumiem, kurus tie nodrošina, ir fragmentāra un sadrumstalota, lielā mērā neviendabīga un nekonsekventa, ar datu iztrūkumiem un pārklāšanos, un dati tiek sniegti ar ievērojamu kavēšanos un bieži vien tikai brīvprātīgi. Lai gan pastāv ziņošanas procesi, kuros vāc datus un informāciju par mežiem un to attīstību, piemēram, EUROSTAT Eiropas meža resursu konti, Forest Europe ziņojumi par Eiropas meža stāvokli vai FAO Globālie meža resursu novērtējumi, ES trūkst kopīgas sistēmas precīzu un salīdzināmu meža datu konsekventai vākšanai un apmaiņai.

Zemes novērošanai ar satelītiem vai lidaparātiem (arī droniem) izmantoto monitoringa rīku un tehnoloģiju, kā arī globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) pakalpojumu, piemēram, GALILEO, straujā attīstība paver unikālu iespēju modernizēt, digitalizēt un standartizēt meža monitoringu kā pakalpojumu, kas pieejams visiem lietotājiem un iestādēm no meža nozares. Tas var dot labumu brīvprātīgai integrētai ilgtermiņa plānošanai dalībvalstīs un stimulēt šo tehnoloģiju tirgus izaugsmi un ar tām saistītās jaunās prasmes, arī ES MVU segmentā. Tāpat jārēķinās ar datu aizsardzību un īpašumtiesībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā priekšlikuma mērķis ir: i) nodrošināt saskanīgu un kvalitatīvu monitoringu, kas ļauj sekot līdzi virzībai uz ES rīcībpolitikas mērķiem un mērķrādītājiem, kas saistīti ar mežiem, arī ar biodaudzveidību, klimatu un reaģēšanu krīzes situācijās; ii) uzlabot riska novērtēšanu un riskgatavību un iii) palīdzēt zemes apsaimniekotājiem un publiskajām iestādēm pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanā, kā arī veicināt pētniecību un inovāciju.

Pēdējos gados ES iestādes un dalībvalstu eksperti attiecīgajās ekspertu grupās, tai skaitā Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas apakšgrupā, ir atkārtoti un skaidri norādījuši uz vajadzību stiprināt ES meža monitoringu. Tālab jaunajā ES Meža stratēģijā 2030. gadam tika izziņots priekšlikums īpašam tiesību aktam par ES meža novērošanu, ziņojumu sniegšanu un datu vākšanu, kas aptvertu arī stratēģiskos plānus, kuri domāti mežiem un meža nozarei un kurus sagatavo atbildīgās valsts iestādes.

Dažu dalībvalstu pašreizējie instrumenti nenodrošina integrētu pieeju mežiem kā daudzfunkcionālām ekosistēmām, jo tie bieži pievēršas mežiem tikai no konkrētām rīcīpolitikas perspektīvām, piemēram, nacionālie enerģētikas un klimata plāni un ilgtermiņa stratēģijas aptver oglekļa sekvestrēšanu, atjaunīgos energoresursus un energoefektivitāti, un nacionālās un reģionālās klimatadaptācijas stratēģijas aptver klimatadaptācijas vajadzības, taču tajos ne vienmēr ir ņemti vērā citi aspekti, piemēram, biodaudzveidība vai noturība.

Lielākā daļa nacionālo meža plānošanas instrumentu ES nesniedzas tālāk par 10 gadu plānošanas ciklu. Līdz ar to tajos netiek ņemta vērā klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekme, piemēram, uz sugu izplatību vai ekstrēmu notikumu biežumu un intensitāti. Turklāt bieži vien tajos netiek izmantota adaptīva pieeja, un tas nozīmē, ka tie nespēj atspoguļot ar mežiem un mežsaimniecību saistītās rīcībpolitikas norises ES un valsts līmenī, kas prasītu strukturētu reaģēšanu no stratēģiskā un perspektīvā skatpunkta.

Ar mežu saistītajām ES rīcībpolitikām ir ilgtermiņa redzējums, un tām vajadzīga stratēģiska prognozēšana, kas balstās uz laikus sniegtu un precīzu informāciju. Piemēram, pamatmērķi padarīt ES klimatneitrālu (ES Klimata akts un Regula par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību jeb ZIZIMM regula) un klimatnoturīgu (ES Klimatadaptācijas stratēģija) vai saglabāt un atjaunot Eiropas ekosistēmas (ierosinātais ES Dabas atjaunošanas akts) ir jāsasniedz līdz 2050. gadam. Daudzas klimata pārmaiņu prognozes, arī pētījumi par to, kā meži reaģēs uz klimata pārmaiņu paātrināšanos un kā tā ietekmēs mežus, aptver laiku līdz šā gadsimta beigām.

Turklāt valstu plānošanas pieeju lielā dažādība vai pilnīgs plānošanas trūkums neļauj ātri, saskanīgi un efektīvi reaģēt uz katastrofu risku, jo īpaši attiecībā uz tādiem pārrobežu apdraudējumiem kā augiem kaitīgie organismi vai dabas ugunsgrēki.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēl viens priekšlikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm brīvprātīgā integrētā ilgtermiņa plānošanā, lai tādā veidā stiprinātu dažādo nozarpolitiku mērķu un mērķrādītāju konsekventu īstenošanu, kas gādātu par meža noturību mainīga klimata apstākļos.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikuma mērķis ir palīdzēt saskanīgi un rezultatīvi īstenot mežus tieši vai netieši ietekmējošas ES rīcībpolitikas tādās jomās kā vide un biodaudzveidība, klimats, katastrofu un riska mazināšana, enerģētika un bioekonomika.

Konkrētāk, priekšlikums atbalstīs tālāk uzskaitītos rīcībpolitikas instrumentus:

• jaunā ES Meža stratēģija 2030. gadam; priekšlikums nodrošinās zināšanu bāzi, kas vajadzīga integrētai pieejai mežiem kā daudzfunkcionālām ekosistēmām, un ļaus uzraudzīt tās mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu;

• Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam; priekšlikums noteiks indikatorus, pēc kuriem seko līdzi tam, kā tiek sasniegta: i) iecere palielināt mežu daudzumu un kvalitāti, kā arī to noturību pret katastrofām, piemēram, ugunsgrēkiem, sausumu, kaitīgajiem organismiem un slimībām, kas klimata pārmaiņu dēļ varētu pastiprināties, ii) stratēģijas mērķrādītāji attiecībā uz atlikušo pirmatnējo un veco mežu stingru aizsardzību un iii) tās mērķrādītāji attiecībā uz Eiropas Meža informācijas sistēmas tālāku izstrādi;

• ZIZIMM regula; priekšlikums uzlabos indikatoru monitoringu, un tas veicinās ģeogrāfiski eksplicītu datu par meža zemi ziņošanu;

• Atmežošanas regula; priekšlikums noteiks atmežošanai un meža degradācijai relevantus indikatorus, kas dod iespēju sekot līdzi virzībai uz nedegradēšanas mērķi;

• Bioekonomikas stratēģija; priekšlikums uzlabos to indikatoru aptvērumu un monitoringu, kuri rāda virzību uz ilgtspēju ES un tās dalībvalstīs un tiek ievadīti Kopīgā pētniecības centra Bioekonomikas zināšanu centra monitoringa sistēmā;

• Atjaunojamo energoresursu direktīva; priekšlikums stiprinās pierādījumu bāzi, kas saistīta ar ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz enerģijas ražošanai paredzētas biomasas ieguvi, un jo īpaši prasīs dalībvalstīm savākt informācija par pirmatnējo un veco mežu atrašanās vietu;

• Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM) un mērķi, kurus ES nesen pieņēmusi attiecībā uz noturību pret katastrofām; priekšlikums uzlabos meža datu pieejamību, un tas palīdzēs uzlabot agrīnās brīdināšanas instrumentus attiecībā uz dabas ugunsgrēkiem un citām katastrofām, izstrādāt precīzākus riska novērtējumus un palielināt vispārējo gatavību stāties pretī katastrofām nākotnē;

• Digitālā programma Eiropai un Dronu stratēģija 2.0; priekšlikums veicinās tālizpētes tehnoloģiju izmantošanu meža monitoringā;

• Regula par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem; priekšlikums stiprinās pierādījumu bāzi par kaitīgo organismu dinamiku.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika pausts aicinājums rīkoties, lai uzlabotu mežiem klāto platību kvantitāti un kvalitāti ES un vēl vairāk palielinātu mežu noturību. Tā mērķis ir panākt klimatneitralitāti, izvirzīt vērienīgākas biodaudzveidības ieceres, nodrošināt veselīgu vidi, uzlabot cilvēka veselību un labbūtību un veicināt ilgtspējīgu aprites bioekonomiku. Lai to faktiski izdarītu, svarīgs būs meža un ekosistēmu stāvokļa un tendenču, kā arī daudzfunkcionalitātes monitorings, kas dalībvalstīm lieti noderēs brīvprātīgā integrētā ilgtermiņa plānošanā.

Priekšlikums izstrādāts, lai nodrošinātu sinerģiju ar citām rīcībpolitikām, arī ar to datu vākšanas, monitoringa un plānošanas noteikumiem, kas ir mežiem relevanti. Tas ietver gaisa, ūdens un dabas direktīvas, kā arī Komisijas priekšlikumu par dabas atjaunošanas aktu un par Eiropas vides ekonomisko kontu grozīšanu. Ar priekšlikumu tiks atbalstīta arī klimata rīcībpolitika, jo būs iespējams uzraudzīt virzību uz klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mīkstināšanu un ieviest oglekļsaistīgas lauksaimniecības shēmas, kas ietilpst ierosinātajā oglekļa piesaistījumu sertifikācijas satvarā. Priekšlikums pilnā mērā atbilst arī Konferences par Eiropas nākotni galīgajam ziņojumam, jo īpaši 2. priekšlikumam, kurā nepārprotami atbalstīti centieni attiecībā uz “pirmreizēju un atkārtotu apmežošanu, arī ugunsgrēkos zaudētu mežu atjaunošanu, un atbildīgas meža apsaimniekošanas īstenošanu”.

Priekšlikums var arī palīdzēt ES uzņemties vadošo lomu pasaulē un mudināt starptautisko sabiedrību īstenot pierādījumos balstītas mērķorientētas darbības, lai stiprinātu meža noturību mainīga klimata apstākļos un uzlabotu mežu kā daudzfunkcionālu ekosistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Kuņminas-Monreālas globālajā biodaudzveidības satvarā ir ietverts īpašs mērķrādītājs attiecībā uz piekļūstamiem kvalitatīviem datiem, informāciju un zināšanām, kas vajadzīgas integrētai un līdzdalīgai biodaudzveidības pārvaldībai.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 1. punkts, kas ES dod tiesības rīkoties, lai sasniegtu vides rīcībpolitikas mērķus. ES vides rīcībpolitikas mērķi, kas noteikti LESD 191. panta 1. punktā, ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus un sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām. ES vides rīcībpolitikai jātiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ņemot vērā daudzveidīgās situācijas dažādos Savienības reģionos. Tai jābalstās uz piesardzības principu un uz principiem, ka jāveic profilaktiski pasākumi, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un ka maksā piesārņotājs.

Tas pats juridiskais pamats ir ES pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt meža ekosistēmu dabas mantojumu. Meža monitoringa satvars nodrošinās datus, kas ļaus uzraudzīt ar mežiem saistītos Eiropas zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanu un izstrādāt uz meža ekosistēmu saglabāšanu vērstas rīcībpolitikas. Vide ietilpst ES un dalībvalstu dalītās kompetences jomā, tāpēc ES rīcībai ir jāatbilst subsidiaritātes principam.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

ES līmeņa rīcība ir pamatota, ņemot vērā no meža resursiem atkarīgo tirgu mērogu un pārrobežu raksturu, kā arī ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un nenoteiktību, kas aizvien pieaug un prasa uzraudzīt ES rīcībpolitiku un tiesību aktu ietekmi, kā arī precīzāk un savlaicīgāk izvērtēt vajadzību ieviest rīcībpolitikas izmaiņas, lai sasniegtu tās mērķrādītājus.

Tas jo īpaši attiecas uz tādiem iztraucējumiem kā mizgraužu masveida savairošanās, dabas ugunsgrēki vai vētras, kuriem visiem piemīt būtiska pārrobežu dimensija. Minēto iztraucējumu biežums un intensitāte palielinās līdz ar klimata pārmaiņām, un tas rada lielākas profilakses un apkarošanas izmaksas, kā arī palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas, biodaudzveidības zudumu un tirgus izkropļojumus. Piemēram, mizgraužu savairošanās karstpunktu agrīna detektēšana ir būtiska, lai samazinātu apmēru, kādā jāveic cirte pēc dabiskajiem traucējumiem, un samazinātu ar to saistītās izmaksas un ienākumu zudumu. Ja cirte pēc dabiskajiem traucējumiem tiek veikta plašā mērogā, tā var traucēt kokmateriālu tirgu, īpaši negatīvi ietekmējot MVU, kas ir ļoti atkarīgi no kokmateriālu cenas. Feromonu slazdi un cits uz zemes veikts monitorings apvienojumā ar Zemes novērošanu, kas nodrošina augstas kvalitātes datus, veicina savlaicīgu politisku iejaukšanos un tālab var efektīvi un lietderīgi palīdzēt samazināt izmaksas. Vēl viens piemērs: izpratne par to, kāda veida mežs un degmateriāls atrodas konkrētās teritorijās, būs svarīga meža ugunsgrēku profilakses pasākumos un saskaņā ar UCPM veiktās operācijas padarīs iedarbīgākas, jo tiks uzlabotas Eiropas dabas ugunsgrēku agrīnās brīdināšanas sistēmas.

Meža monitorings patlaban ir sadrumstalots un fragmentārs, un tas neļauj ES savlaicīgi vērsties pret stresa faktoriem un apdraudējumiem (ar pārrobežu dimensiju), kā ieteikts jaunajā ES Meža stratēģijā, un maksimāli izmantot izmaksefektīvus tehnoloģiskos sasniegumus un digitālo inovāciju, jo īpaši Zemes novērošanas jomā. Šāda situācija radusies tāpēc, ka dalībvalstis daudzus gadus ir rīkojušās atsevišķi un nekoordinēti. Lai gan meža ekosistēmas bieži sniedzas pāri robežām, meži bieži tiek uzskatīti par suverēnām vienībām, un līdz šim nav pilnībā izstrādāta konsekventa transnacionāla datu vākšanas pieeja. Veselīgi un noturīgi meži ir kopīgu interešu jautājums, un ir maz ticams, ka dalībvalstis šo sadrumstalotību novērsīs bez ES iejaukšanās.

Attiecībā uz plānošanu jānorāda, ka vairākās dalībvalstīs plānošanas instrumenti ir ieviesti, taču tie nepietiekami aptver nozarpolitikas, un tas varētu ietekmēt rīcībpolitikas veidošanas saskanību gan dalībvalstu, gan ES līmenī. Koordinētu pārvaldības sistēmu dalībvalstis varētu izmantot, lai nodrošinātu konsekventu meža nozares politikas mērķu sasniegšanas grafiku un pārliecinātos, ka tiek iekļauta kopīga informācija.

•Proporcionalitāte

Priekšlikumā izvēlēto aspektu kombinācija ir proporcionāla, jo tā aprobežojas tikai ar tiem aspektiem, kas dalībvalstīm jāīsteno, lai apmierinoši sasniegtu ierosinātās regulas mērķus. Tātad dalībvalstīm ir jāvāc tikai ar ES tiesību aktiem un rīcībpolitikas mērķiem saistīti meža dati. Turklāt ierosinātā regula paredzēs apmainīšanos ar saskaņotiem datiem no jau esošajām nacionālajām datu vākšanas sistēmām, galvenokārt nacionālajām meža inventarizācijām. Tas minimalizēs dalībvalstu vajadzību datu ieguves metodes pielāgot. Lai pielāgošanas izmaksas būtu zemas, meža datu apraksti ir atlasīti, pamatojoties uz nacionālajās meža inventarizācijās jau veikto saskaņošanas darbu. Priekšlikuma mērķis ir darbā izmantot arī esošos ziņotos datus, ja tie atbilst prasībām, un tādā veidā novērst ziņošanas pienākumu dublēšanos. Dalībvalstis tiek rosinātas īstenot brīvprātīgu integrētu ilgtermiņa plānošanu, kas pamatojas uz pašreizējiem centieniem.

Ņemot vērā izskatāmā jautājuma mērogu un pārrobežu dimensiju, ES ir vienīgā struktūra, kas var nodrošināt konsekventu monitoringa satvaru un veicināt brīvprātīgu ilgtermiņa integrētu plānošanu, kas apvieno dalībvalstis. Kopīgus datu vākšanas un monitoringa standartus un minimālos kopīgos plānošanas elementus nevar izstrādāt dalībvalstu līmenī.

Neviens risinājums neparedz, ka dalībvalstīm būtu ES jānodod pilnvaras, kas sniedzas tālāk par vajadzīgo monitoringa saskaņošanu un standartizāciju (netiek prasīts nodot pilnvaras, kas attiecas uz meža apsaimniekošanas darbībām).

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šīs iniciatīvas priekšmetam un precizitātes līmenim drīzāk atbilst leģislatīva nekā neleģislatīva pieeja. Šā priekšlikuma mērķus vislabāk var sasniegt ar regulu. Tā nodrošinās noteikumu vienlaicīgu tiešu un vienādu piemērojamību ES un tādējādi kalpos saskaņošanas un datu savlaicīgas sniegšanas mērķim. Regula ļaus noteikt kopīgus standartus, kas ir saistoši un tieši piemērojami visās dalībvalstīs, taču nenoved pie administratīvā sloga un kavēšanās, ko radītu vajadzība šo instrumentu transponēt valstu tiesību aktos.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas, jo šī ir jauna likumdošanas iniciatīva.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm šīs regulas un tai pievienotā ietekmes novērtējuma pamatā ir plašs apspriešanās process. Komisija apkopoja viedokļus, ko pauda plašs ieinteresēto personu loks, jo īpaši dalībvalstu pārstāvji, vides organizācijas, pētniecības institūti, meža nozares apvienības un uzņēmumu pārstāvji. Apspriešanās notika atklātas sabiedriskās apspriešanas ietvaros, trijos ekspertu darbsemināros un sanāksmēs ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas (SFC) specializēta darba apakšgrupa tikās četras reizes, un papildu ieskatu nodrošināja divi darbsemināri, ko organizēja prezidentvalstis Čehija un Zviedrija. Dažādie viedokļi sniedza vērtīgu informāciju un ieskatu, kas palīdzēja sagatavot ietekmes novērtējumu un priekšlikumu.

Uzaicinājums iesniegt atsauksmes

Uzaicinājums iesniegt atsauksmes bija spēkā no 2022. gada 8. aprīļa līdz 6. maijam. Tika saņemtas 116 atbildes no 21 valsts, galvenokārt no plašas sabiedrības, NVO, publiskā sektora iestādēm, uzņēmumu apvienībām, arodorganizācijām un vides organizācijām (nosauktas dilstošā secībā).

Lielākā daļa dažādu ieinteresēto personu grupu savās atbildēs pauda atbalstu iniciatīvai par ES meža monitoringa un stratēģisko plānu satvaru, izņemot plašu sabiedrību, kas atbalstu izrādīja mazāk nekā pusē atbilžu. Galvenās paustās bažas bija saistītas ar to, ka ar šo iniciatīvu palielinātā centralizācija nedrīkstētu esošo nacionālo meža monitoringu padarīt pārmērīgi apgrūtinošu un ka jaunais tiesību akts nedrīkstētu pārtraukt meža īpašnieku patlaban īstenotās apsaimniekošanas prakses. Komisija šo viedokli ņēma vērā ietekmes novērtējumā un priekšlikuma izstrādē.

Sabiedriskā apspriešana

Komisija no 2022. gada 25. augusta līdz 17. novembrim rīkoja atklātu sabiedrisko apspriešanu, kurā saņēma 314 lietderīgus pienesumus.

Apspriešanā tika apkopoti viedokļi par meža monitoringa nepieciešamību, saistītajām tehnoloģiju izvēlēm un vēlamajām rīcībpolitikas un finansēšanas iespējām, kā arī par mežu stratēģisko plānu pievienoto vērtību. Rezultāti skaidri apstiprināja, ka ir vajadzīga ES mērogā saskaņota un savlaicīga informācija par dažādiem meža aspektiem, piemēram, veselību, iztraucējumiem un klimata pārmaiņām. Monitoringa sistēmām būtu jābalstās uz lauka datiem, kas kombinēti ar tālizpētes tehnoloģijām. Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka labākais rīcībpolitikas variants ir dalībvalstu monitoringa sistēmu datu integrēšana, savukārt vienota ES monitoringa sistēma tika vienādā mērā gan atbalstīta, gan noraidīta. Šāda sistēma būtu jāfinansē, apvienojot dalībvalstu, privātos un ES resursus. Aptuveni puse respondentu uzskatīja, ka holistisks redzējums, vispārēja koordinācija un salīdzināmība un apmaiņa ar citām dalībvalstīm rada ilgtermiņa plānošanas pievienoto vērtību. Tikai nenozīmīgs skaits respondentu nekādu pievienoto vērtību nesaskatīja.

Ekspertu darbsemināri

Komisija 2022. gada oktobrī un novembrī organizēja šādus trīs darbseminārus ar tehniskajiem ekspertiem: 1) “Stratēģiskie plāni par mežiem”, 2) “Zemes novērošanas pašreizējās un tālākās iespējas operacionāla meža monitoringa vajadzībām”, 3) “Meža monitoringa sagādātie ieguvumi un izmaksas”. Darbsemināri deva vērtīgu ieguldījumu, kas lieti noderēja ietekmes novērtējumā.

Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas darba apakšgrupa

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada maijam notika četras sanāksmes ar dalībvalstu pārstāvjiem, kurās norisinājās tehniskas diskusijas par rīcībpolitikas variantiem. Tika vākti viedokļi jo īpaši par indikatoru aptvērumu, Zemes novērošanas izmantošanu un iespējamajiem galvenajiem integrētas ilgtermiņa plānošanas aspektiem. Diskusijās tika ņemti vērā atklātās sabiedriskās apspriešanas rezultāti un ietekmes novērtējuma projekts, un to pamatā bija iepriekš formulēti jautājumi, ar kuriem grupas locekļi tika iepazīstināti pirms sanāksmēm. Pēc tam apakšgrupa pieņēma ziņojumu par gaidāmo iniciatīvu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikums ir balstīts uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma pamatā ir atbalsta pētījums, ko sagatavojusi ārējo ekspertu grupa un kas publicēts [...]. Ekspertu grupa dažādajos pētījuma posmos strādāja, detalizēti apspriežoties ar Komisiju. Darba apakšgrupas sanāksmēs dalībvalstīm bija iespēja apmainīties ar viedokļiem par svarīgiem iniciatīvas aspektiem, tai skaitā par meža indikatoru provizorisku sarakstu, atklātās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un integrētu ilgtermiņa plānošanu. Šie viedokļi tika ņemti vērā ietekmes novērtējuma un šīs ierosinātās regulas izstrādē.

Lai sagatavotu šo priekšlikumu, Komisija izmantoja arī daudzus citus informācijas avotus, jo īpaši ES pētniecības un inovācijas projektu rezultātus un atzītus starptautiskus ziņojumus.

Priekšlikuma un tā ietekmes novērtējuma izstrādē aktīvi iesaistījās un specializētās zināšanas sniedza Eiropas Vides aģentūra.

•Ietekmes novērtējums

Šā priekšlikuma pamatā ir ietekmes novērtējums. Par ietekmes novērtējumu Regulējuma kontroles padome (RKP) 2023. gada 17. februārī sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām 1 . RKP norādītie galvenie punkti ietvēra jautājumu par iniciatīvas pievienoto vērtību, jo īpaši meža ilgtermiņa plānošanas aspektā, un dažādo iespējamo ES intervences līmeņu izklāstu ( ES meži: jauns ES meža monitoringa un stratēģisko plānu satvars (europa.eu) ). Atbildot uz atzinumu, priekšlikuma pievienotā vērtība tika precizēta un ietekmes novērtējumā tika iekļauts hibrīdvariants, kurā obligāts monitorings un datu vākšana kombinēta ar brīvprātīgu plānošanu.

Ietekmes novērtējumā tika aplūkoti pieci rīcībpolitikas varianti, no kuriem divi tika noraidīti agrīnā stadijā, jo šķita maz ticams, ka tie varētu dot vēlamos rezultātus. Pilnībā tika novērtēti šādi rīcībpolitikas varianti.

1. Pilnīgas brīvprātības variants. Šā varianta mērķis būtu panākt kopīgu brīvprātīgu pieeju meža monitoringam un integrētai plānošanai, lai nodrošinātu ar mežiem saistīto ES mērķu un prioritāšu saskanīgu īstenošanu, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm brīvi izvēlēties, kā tos iekļaut attiecīgajā valsts kontekstā.

Lai stiprinātu konsekvenci un salīdzināmību datu vākšanā, veicinātu Zemes novērošanu un atvieglotu pierādījumos balstītu integrētu meža plānu izstrādi, Komisija izdotu brīvprātīgas vadlīnijas, kurās dalībvalstīm piedāvātu, piemēram, vienotu pamatprasību un pamatelementu kopumu.

Ekspertu grupa palīdzētu Komisijai sagatavot brīvprātīgās vadlīnijas un veicinātu koordināciju un labas prakses apmaiņu, kas savukārt sekmētu saskaņotu datu vākšanu valstīs un stiprinātu meža plānošanas satvarus un mehānismus.

Komisija, izmantojot Copernicus zemes monitoringa pakalpojumu, turpinātu sniegt pašreizējos Zemes novērošanas pakalpojumus attiecībā uz atlasītiem meža datiem, piemēram, fenoloģiju un neto primāro produktivitāti.

2. Leģislatīvs variants. Šā varianta mērķis būtu izveidot obligātu ES satvaru, kas aptvertu: i) meža monitoringa sistēmu, kas izveidota meža platību ģeolokalizācijas vajadzībām, ii) datu vākšanu un kopīgošanu, arī Zemes novērošanas pilnīgāku izmantošanu, un iii) integrētu meža plānošanu. Šim variantam ir divi apakšvarianti, kas saistīti ar ES intervences līmeni meža datu nodrošināšanā, Zemes novērošanas sistēmu izmantošanu un stratēģisko plānošanu dalībvalstu līmenī.

Kopīgs abiem apakšvariantiem ir tas, ka obligātie meža dati tiktu sadalīti šādās divās grupās:

– standartizēti dati, attiecībā uz kuriem Komisija uzņemas vadību un nodrošina vienotu datu kopīgošanu visā ES. Šie dati galvenokārt tiktu vākti, izmantojot Zemes novērošanu (piemēram, Copernicus) un vadoties pēc tehniskiem protokoliem, kas atbilst tiem, kurus jau uzrauga Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts un Kopīgais pētniecības centrs;

– saskaņoti dati, kurus dalībvalstis papildinātu ar saviem datiem, ko tās savākušas, izmantojot pašas savus apsekojumus, piemēram, nacionālās meža inventarizācijas, kas pamatojas uz novērošanu uz zemes, un izmantojot arī Zemes novērošanas rīkus, ja tādi pieejami un izmantojami. Lai gan dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai saskaņoti dati, kas atbilst kopīgiem references aprakstiem, tām datu vākšanas metodes (piemēram, paraugošanas pieejas un mērīšanas metodes) nebūtu jāstandartizē, bet tikai jādara dati piekļūstami saskaņotā veidā ar noteikumu, ka datu precizitātes prasības ir izpildītas. Tas nozīmē, ka dalībvalstis arī turpmāk varētu izmantot jau pastāvošās datu vākšanas sistēmas, neieviešot būtiskas izmaiņas patlaban izmantotajos rīkos.

Obligāto meža datu apraksti un vākšanas metodes būtu jāsaskaņo, pamatojoties vai nu uz jau esošiem aprakstiem un metodēm, vai arī uz aprakstiem un metodēm, kas izstrādāti ar ekspertu grupas atbalstu (sk. zemāk). Gadījumos, kad saskaņoto aplēšu nenoteiktība ir pārāk liela, tiktu ierosināta meža datu standartizācija.

Otrajā apakšvariantā paredzēts meža monitoringa sistēmā iekļaut papildu datus par mežiem, tādā veidā pārsniedzot pašreizējās ES un starptautiskās monitoringa un ziņošanas sistēmu prasības. Tajā paredzēts, ka Komisija sniedz ieteikumus par dalībvalstu izstrādātajiem integrētajiem ilgtermiņa plāniem.

3. Hibrīdvariants. Šis variants kombinētu iepriekš aprakstīto brīvprātības un leģislatīvo variantu galvenos aspektus. Lai risinātu problēmu, ko rada atšķirīgs datu aptvēruma līmenis un atšķirīgas datu vākšanas pieejas dalībvalstīs, monitoringa aspekti būtu obligāti (kā leģislatīvā varianta otrajā apakšvariantā). Meža integrēta plānošana dalībvalstīm būtu fakultatīva (kā pilnīgas brīvprātības variantā).

Pilnībā leģislatīva pieeja tika novērtēta kā iedarbīgākais, efektīvākais un saskanīgākais rīcībpolitikas variants. Vienota satvara izveide, izmantojot vienu vienkāršu instrumentu, atbilstu vajadzībai veicināt holistisku un integrētu pieeju mežiem, ņemot vērā jaunās ES Meža stratēģijas 2030. gadam vēstījumu.

Vēlamais variants ietver abu apakšvariantu aspektu kombināciju saistībā ar ES intervences līmeni. Meža datu monitorings un to kopīgošana būtu jāveic obligāti, pamatojoties uz kopīgiem saskaņotiem vai standartizētiem aprakstiem un metodēm attiecībā uz meža datu kopumu, kas aptver visas prioritārās rīcībpolitikas jomas, ieskaitot meža veselības noturību un biodaudzveidību. Tas ir būtiski, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus attiecībā uz datu salīdzināmību, kvalitāti un pieejamību.

Meža datu vākšana un kopīgošana notiktu pakāpeniski, ņemot vērā darbspēju tādā ziņā kā kopīgu aprakstu un metožu pieejamība, uz Zemes novērošanu balstītu rīku un metožu pieejamība un monitoringa un datu kopīgošanas stāvoklis dalībvalstīs.

Eiropas Meža informācijas sistēma tiktu nostiprināta kā esoša vienas pieturas aģentūra. Tas palielinātu pārredzamību un atvieglotu ieinteresēto personu piekļuvi meža informācijai. Tas palīdzētu veidot integrētu izpratni par mežiem, to stāvokli un daudzveidīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem.

Atzīstot Zemes novērošanas atšķirīgo izmantojumu dalībvalstīs, pirmā meža datukopa meža monitoringa sistēmā tiktu uzraudzīta ES līmenī, izmantojot pastiprinātas Copernicus iespējas un ļaujot dalībvalstīm no šīs iespējas atteikties un sistēmas darbībā piedalīties ar savām datukopām. Tādējādi tiktu panākts līdzsvars starp ieinteresēto personu viedokļiem, kas pausti atklātajā sabiedriskajā apspriešanā, un vajadzību nodrošināt kvalitatīvus datus un izmaksu ietaupījumus.

Obligāti ilgtermiņa plāni, kas aptver vienotu pamataspektu kopumu, kombinācijā ar Komisijas sniegtiem ieteikumiem par to izstrādi palīdzētu dalībvalstīm noteikt turpmākas kontekstam specifiskas prioritātes, mērķrādītājus un pasākumus tā, lai tos varētu viegli kopīgot ES līmenī, vienlaikus nodrošinot integrētu saskaņošanu ar ES rīcībpolitikām meža saglabāšanas un izmantošanas jomā.

Ekspertu grupa, kas tiek veidota kā daļa no jaunās ES meža pārvaldības, kura izveidota saskaņā ar Meža stratēģiju [priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam XX, ar kuru groza Padomes Lēmumu 89/367/EEK, ar ko izveido Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju], cita starpā nodrošinās Komisijas un dalībvalstu sadarbības un darba koordinācijas satvaru un palīdzēs Komisijai izstrādāt kopīgus meža datu un aprakstus un datu vākšanas protokolus. Šai ekspertu grupai vajadzētu būt atvērtai arī pievienošanās sarunvalstu ekspertu dalībai.

Ierosinātā meža datu pastiprinātas standartizācijas un labākas saskaņošanas kombinācija ļautu izveidot ļoti spēcīgu ES mēroga vienoto tirgu šajā nozarē aktīvajiem MVU. Tā arī tieši balstās uz operacionālajiem produktiem, ko pašlaik uztur Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts. Šie produkti šajā priekšlikumā nodrošina stabilu pamatu konkrēto meža monitoringa slāņu izstrādei. Turklāt ierosinātā kombinācija nodrošinātu skaidru regulatīvo kontekstu, un tās pamatā jau būtu Komisijas (Kopīgā pētniecības centra) un Eiropas Vides aģentūras pieredze, kas gūta, pilnveidojot un saskaņojot esošos karšu slāņus, piemēram, slāņus, kuri jau izstrādāti saskaņā ar programmu Copernicus.

Digitālo ģeogrāfisko datu tirgus ir dinamisks, bet attiecībā uz mežiem – sadrumstalots un ļoti tehnisks. Vēlamais variants sniegtu iespēju tālizpētes uzņēmumiem, apsekojumu organizētājiem un datu apstrādes speciālistiem standartizēt un noregulēt produktus gandrīz pusei ES sauszemes teritorijas. Tādējādi tiktu veicināta arī inovācija nozares progresīvo digitālo rīku jomā, piemēram, tādu veiktspējīgāku digitālo rīku jomā, ko izmanto, lai noteiktu ES mēroga indikatorus, kuri vajadzīgi klimata un biodaudzveidības rīcībpolitikai (piemēram, attiecībā uz oglekļa piesaistījumiem un mežos veiktu darbību sertifikāciju).

Priekšlikums, kura pamatā ir vēlamais variants, ir cieši saistīts ar svarīgiem spēkā esošiem tiesību aktiem, piemēram, ZIZIMM regulu, Atmežošanas regulu un Atjaunojamo energoresursu direktīvu, kā arī priekšlikumiem, par kuriem notiek sarunas (oglekļa piesaistījumu sertifikācija, Dabas atjaunošanas akts, jauni vides ekonomisko kontu moduļi). Tādējādi tajā izmantota kopīgas monitoringa sistēmas radītā sinerģija, kas nodrošina sadarbspēju starp dažādos tiesiskajos regulējumos paredzētajām monitoringa prasībām, nepalielinot regulatīvo slogu dalībvalstīm.

Meža monitorings, kas jāizveido saskaņā ar priekšlikumu, radītu izmaksefektīvu sistēmu, kura balstīta uz apjomradītiem ietaupījumiem un kurā ES mēroga meža datu produktus varētu iegūt saskaņā ar standartizētām definīcijām un tehniskajām specifikācijām bez vajadzības tās izstrādāt atsevišķi valstu līmenī. Tas ļaus rezultatīvāk īstenot iepriekš minētos tiesību aktus. Piemēram, ekstrapolēti rezultāti, kas iegūti gadījuma analīzē par viena indikatora (kailciršu kartēšana uz zemes) aizstāšanu ar Copernicus satelītdatiem, liecina, ka līdz 2035. gadam visās dalībvalstīs iespējami kumulatīvie ieguvumi 28–38 milj. euro apmērā.

Ja nacionālas monitoringa sistēmas jau ir ieviestas, priekšlikums neievieš būtiskas izmaiņas to darbībā attiecībā uz datu vākšanas metodēm, bet gan atstāj lielu rīcības brīvību, prasot dalībvalstīm tikai saskaņot aplēstās agregētās vērtības atbilstoši kopīgām definīcijām. Tādējādi tiks uzlabota sistēmas izmaksefektivitāte un samazināts administratīvais slogs valstu pārvaldes iestādēm.

Šāda produktīva un izmaksefektīva meža monitoringa sistēma kalpotu vairākiem šādiem mērķiem:

– uzlabot datus politikas veidošanai un politikas īstenošanai, arī sniedzot aktuālāku informāciju par dabiskiem iztraucējumiem un meža katastrofām dalībvalstīs,

– dot iespēju individuāliem meža apsaimniekotājiem, pamatojoties uz salīdzināmiem un ticamiem datiem, tirgot ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, oglekļa piesaistījumus.

Lielākā daļa iniciatīvas ieguvumu ir netieši, to vidū mazāks administratīvais slogs uzņēmumiem, meža apsaimniekotājiem, pārvaldes iestādēm un plašai sabiedrībai, kas meklē ar mežu saistītu informāciju, saskaņā ar Digitālo programmu Eiropai. Ticamu un uzticamu datu publiska pieejamība var veicināt arī to, ka meža datus izmanto zinātnieku aprindas, politikas veidotāji un mežrūpniecības uzņēmumi, un tā rezultātā inovatīvi MVU var izstrādāt jaunus uz datiem balstītus pakalpojumus.

Savlaicīga un precīza informācija par oglekļa uzkrājumiem un plūsmām mežā var dot meža apsaimniekotājiem iespēju labāk noteikt, kur sertifikācijas nolūkā pastāv papildu oglekļa piesaistījumu potenciāls, un visefektīvākajā veidā plānot piemērotu ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi. ES meža platības kā oglekļa neto piesaistītāja ekonomiskā vērtība ir aplēsta 32,8 miljardu EUR apmērā. ES meži un koksnes produkti patlaban piesaista aptuveni 380 milj. tonnu CO2 ekvivalenta gadā. ES mēroga satvars savlaicīgai Zemes novērošanai un ilgtermiņa plānošanai uzlabotu meža iztraucējumu agrīnu un ātru detektēšanu un mežu un meža resursu nozares pielāgošanos mainīgajam klimatam. Paredzams, ka līdz 2100. gadam sakarā ar temperatūras paaugstināšanās ietekmi uz 32 Eiropas koku sugām Eiropas meža zemes vērtība samazināsies par 27 %, jo tiek prognozēts ekonomiski vērtīgo sugu sarukums. Stratēģiska un apzināta rīcība šodien samazinātu šo sarukumu nākotnē, palīdzot ES līdz 2050. gadam sasniegt Eiropas Klimata aktā noteikto klimatneitralitātes mērķi.

Sagaidāms, ka vēlamā risinājuma varianta izmaksas segs dalībvalstis un Eiropas Savienība, savukārt MVU lielākoties netiks ietekmēti. Lielākā daļa dalībvalstīm radušos izmaksu būtu saistīta ar vajadzību regulāri un sistemātiski vākt zemes datus monitoringa vietu tīklā. Šo darbu lielākajā daļā dalībvalstu patlaban veic nacionālo meža inventarizāciju laikā. Ja dalībvalstij nacionālā meža inventarizācija jāizveido, saistītās izmaksas tiek lēstas 42 EUR uz km2 meža platības (pamatojoties uz izmaksām, kas nacionālās meža inventarizācijas izveidē radušās trim dalībvalstīm, ar nosacījumu, ka inventarizācija notiek reizi piecos gados un tiek izmantota Zemes novērošana). Meža datu saskaņošanas izmaksas tiek lēstas 10 000 EUR uz vienu indikatoru. Jauna indikatora pievienošana jau izveidotā meža inventarizācijā būtiskas papildu izmaksas, visticamāk, neradīs. Tomēr attiecībā uz dažiem indikatoriem, kas izvēlēti vēlamajā variantā, piemēram, pirmatnējo un veco mežu kartēšanu vai meža dzīvotņu kartēšanu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, papildus meža inventarizācijai varētu būt jāveic apsekojumi uz vietas, kas dalībvalstīm ar lielām meža platībām radītu papildu izmaksas.

Integrēta ilgtermiņa plāna sagatavošanas un paziņošanas izmaksas tiek lēstas 600 000 EUR apmērā (pamatojoties uz izmaksām, kas Vācijai radušās saistībā ar tās 2050. gada meža stratēģiju).

Ņemot vērā to, ka labākas zināšanas un labāka plānošana nodrošinās labākus lēmumus par meža apsaimniekošanu un labāku politikas veidošanu, priekšlikums netieši palīdzēs sasniegt vairākus ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), arī mērķus, kas attiecas uz veselību (3. IAM), ūdeni (6. IAM), atbildīgu patēriņu un ražošanu (12. IAM), klimatrīcību (13. IAM) un dzīvību uz zemes (15. IAM). Pozitīva ietekme un iespējami kompromisi ir gaidāmi attiecībā uz cenas ziņā pieejamu un tīru enerģiju (7. IAM). Labākas zināšanas un plānošana, kas veicina ilgtspējīgāku pārvaldību, var nodrošināt lielāku vai ilglaicīgāku koksnes biomasas piegādi atjaunīgās enerģijas ražošanai, taču rada pārmērīgas mežizstrādes risku. Domājams, ka līdzīga ietekme būs arī attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi (8. IAM), kur labākas zināšanas un plānošana būs atbalsts jaunām bioekonomikas darbībām un nodarbinātības iespējām, bet pasliktinās situāciju tradicionālajās nozarēs.

Ja politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, arī meža apsaimniekotāji, atbalstītu mērķorientētākus un uz pierādījumiem balstītus pasākumus, vēlamais variants stiprinātu ekonomisko, sociālo un kulturālo meža resursu un pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošināšanu. Piemēram, nodrošināto kokmateriālu vērtība 2021. gadā bija aptuveni 16 miljardi EUR, bet ekosistēmas sniegto regulējošo un kultūras pakalpojumu (t. i., plūdu kontrole, ūdens attīrīšana un atpūta; meži veidoja lielāko daļu no dabā balstītas atpūtas kopējās vērtības) vērtība – aptuveni 57 miljardi EUR.

Secinājumi

Priekšlikums atbilst ietekmes novērtējumā norādītajam vēlamajam risinājuma variantam attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem aspektiem, izņemot integrētu ilgtermiņa plānošanu. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija nolēma intervences līmeni ierobežot līdz brīvprātīgai integrētai plānošanai. Salīdzinājumā ar vēlamo variantu tā ietekmēs gan ar priekšlikumu saistītās izmaksas, gan ieguvumus. Ja pienākuma izstrādāt vai atjaunināt integrētus ilgtermiņa plānus nebūs, dalībvalstīm ne vienmēr radīsies administratīvās izmaksas. Tomēr dalībvalstis, kas izvēlēsies integrētus ilgtermiņa meža plānus izstrādāt, gūs labumu no pastiprinātas mežu klimatadaptācijas, lielākas rīcībpolitiku saskaņotības un efektivitātes un izvairīšanās no kompromisiem un konfliktiem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Saskaņā ar Komisijas apņemšanos panākt labāku regulējumu priekšlikums ir sagatavots iekļaujoši, pamatojoties uz pārredzamību un pastāvīgi iesaistot ieinteresētās personas. Saskaņā ar principu “viens pieņemts – viens atcelts” ir analizēta administratīvā ietekme. Administratīvās izmaksas segs galvenokārt ES un dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādes. Tiek lēsts, ka administratīvās izmaksas uzņēmumiem, to vidū meža īpašniekiem, un iedzīvotājiem, ir nenozīmīgas, jo ar iniciatīvu netiek ieviestas jaunas tiešas administratīvas prasības, kas piemērojamas šīm grupām.

Dalībvalstu publiskajām iestādēm administratīvās izmaksas radīsies par monitoringa sistēmu atbilstības nodrošināšanu šajā priekšlikumā noteiktajiem minimālajiem standartiem tādā ziņā kā datu vākšanas biežums un indikatoru aptvērums. Ja tās izvēlēsies brīvprātīgu plānošanu, tām administratīvas izmaksas radīsies arī par ilgtermiņa integrēto meža plānu izstrādi vai atjaunināšanu, izskatīšanu un plānā noteikto mērķu sasniegšanā panāktā progresa uzraudzīšanu. Administratīvās izmaksas būs atkarīgas no dalībvalstu individuālajiem sākumpunktiem.

Uzlabotu meža monitoringa tehnoloģiju plašāka izmantošana kopā ar uzlabotu meža datu pieejamību un piekļūstamību, izmantojot Eiropas Meža informācijas sistēmas vienoto digitālo platformu, mazinās administratīvo slogu uzņēmumiem, plašai sabiedrībai un pārvaldes iestādēm, kas meklē ar mežu saistītu informāciju.

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības un jo īpaši ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tas palīdz saglabāt tiesības uz augstu vides aizsardzības līmeni un uzlabot vides kvalitāti saskaņā ar Hartas 37. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Kā norādīts pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā, priekšlikuma īstenošanai būs vajadzīgi cilvēkresursi Komisijā. Paredzams, ka cilvēkresursu vajadzības Komisija nodrošinās, piešķirot papildu līdzekļus, kā izklāstīts finanšu pārskatā.

Īstenošanā būs vajadzīgs arī Eiropas Vides aģentūras atbalsts, kurai būs vajadzīgi papildu resursi, kā izklāstīts finanšu pārskatā.

Izmaksas, kas Komisijai rodas, izstrādājot un nodrošinot tālizpētes pamatdatus un produktus, sedz programma Copernicus. Izmaksas, kas rodas par konkrētiem produktiem, kuri vēl nav pieejami, tiek segtas no papildu resursiem, kas šajā regulā paredzēti Eiropas Vides aģentūrai.

Šajā priekšlikumā ir iekļauti panti, kuros sīki izklāstīts turpmākais darbs, kas būs jāveic, lai īstenotu regulu, tai skaitā pilnvaras pieņemt deleģētos vai īstenošanas aktus (piemēram, izstrādāt tehniskās specifikācijas un datu vākšanas noteikumus attiecībā uz papildu indikatoriem, ieskaitot tos, kam vajadzīga tālizpētes datu un uz zemes iegūtu datu integrācija).

Šajā priekšlikumā ietvertajā finanšu pārskatā ir sīki izklāstīta ietekme uz budžetu un vajadzīgie cilvēkresursi un administratīvie resursi. Izmaksas par papildu uzdevumiem, kas Komisijai jāuzņemas, segs programma “LIFE”. Eiropas Vides aģentūrai uzticētos uzdevumus finansēs, pārdalot līdzekļus programmas “LIFE” ietvaros. Iespējām, ko sniedz ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma, piemēram, gaidāmajai partnerībai “Meži un mežsaimniecība ilgtspējīgai nākotnei”, būtu jāturpina veicināt uzlabotu, konsekventu un atjauninātu meža datu izstrādi dalībvalstīs.

5.CITI ASPEKTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Vēlākais līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai Komisija izstrādās plānu, kura pamatā būs atskaites punktu kopums, pēc kuriem sekos līdzi to pasākumu īstenošanai, kas vajadzīgi konkrēto mērķu (piemēram, tehnisko īstenošanas pasākumu pieņemšana datu saskaņošanas un standartizācijas un pārvaldības satvara jomā) sasniegšanai konkrētā termiņā.

Turklāt Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri (reizi divos gados) uzraudzīs pasākumu izvēršanu un ietekmi, pamatojoties uz šādiem aspektiem:

·kopīgai definīcijai atbilstošu meža datu daudzums;

·ar saskaņotām vai standartizētām datu vākšanas metodēm iegūtu meža datu daudzums;

·dati, ko dalībvalstis sniegušas Eiropas Meža informācijas sistēmai;

·piekļuve datiem, izmantojot Eiropas Meža informācijas sistēmu (vidējais klikšķu skaits mēnesī);

·nacionālās pielāgošanās stratēģijas un riska novērtēšanas un riska pārvaldības stratēģijas, kas balstās uz kopīgiem indikatoriem;

·meža digitālo pakalpojumu tirgus attīstība (jo īpaši MVU skaits);

·dalībvalstu pieņemto brīvprātīgo integrēto ilgtermiņa plānu skaits;

·pakāpe, kādā brīvprātīgie integrētie ilgtermiņa plāni ir saskaņoti ar kopīgo pamataspektu kopumu, kas jāņem vērā;

·monitoringa pasākumu atbalstam izmantotie ES līdzekļi.

Komisija, pamatojoties uz iepriekš minētajiem aspektiem, sāks izvērtēšanu un piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā sniegs Padomei un Parlamentam ziņojumu par tās īstenošanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Turpinājumā izklāstīti ierosinātās regulas galvenie noteikumi.

1. pantā noteikts regulas priekšmets, proti meža monitoringa satvara izveide. Tajā noteikti regulas pamatprincipi un virsmērķi, arī attiecībā uz brīvprātīgu integrētu ilgtermiņa plānošanu dalībvalstu līmenī un pastiprinātu pārvaldību, kas dalīta starp Komisiju un dalībvalstīm.

3. pantā aprakstīta meža monitoringa sistēma, kura jāizveido un jādarbina Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm, un konkretizēti šīs sistēmas elementi. Tas paredz noteikumus un pienākumus Komisijai un pilnvaro Eiropas Vides aģentūru palīdzēt Komisijai monitoringa sistēmas, arī Eiropas Meža informācijas sistēmas, īstenošanā.

4. pantā izklāstīti noteikumi, ko piemēro meža monitoringa sistēmas pirmajam elementam, proti, ģeogrāfiski eksplicītas identifikācijas sistēmai, kas izmantojama meža vienību kartēšanai un lokalizācijai.

5. pantā izklāstīti noteikumi par monitoringa satvaru meža datu vākšanai (meža monitoringa sistēmas otrais elements), nosakot Komisijai piemērojamās laika grafika un datu vākšanas prasības, kas attiecas uz standartizētiem meža datiem, un dalībvalstīm piemērojamās sniegšanas biežuma prasības, kas attiecas uz saskaņotiem meža datiem. Turklāt tas pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumā iekļautās standartizēto meža datu specifikācijas.

6. pants ļauj dalībvalstīm atteikties no standartizētu meža datu vākšanas, ko pārvalda Komisija, un tās vietā saskaņā ar standartizētām specifikācijām iesniegt valsts datus un veikt to kvalitātes novērtējumu.

7. pantā izklāstīti noteikumi, ko piemēro meža monitoringa sistēmas trešajam elementam, proti, meža datu kopīgošanas satvaram, nosakot dalībvalstīm piemērojamās laika grafika un saskaņošanas prasības un piešķirot Komisijai attiecīgas pilnvaras izstrādāt tālākus tehniskos noteikumus. Tajā noteiktas prasības dalībvalstīm un Komisijai darīt datus publiski pieejamus, arī Eiropas Meža informācijas sistēmā. Turklāt tas pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumā iekļautās saskaņoto datu specifikācijas.

8. pants paredz, ka Komisijai un dalībvalstīm jāvāc papildu meža dati, pamatojoties uz piemērotu metodiku, un pilnvaro Komisiju šādu metodiku noteikt.

9. pants noteic Komisijas un dalībvalstu pienākumu izstrādāt savietojamas datu apmaiņas sistēmas un pilnvaro Komisiju pieņemt noteikumus, kas nodrošinātu datu glabāšanas un apmaiņas sistēmu savietojamību, kā arī noteikt aizsargpasākumus attiecībā uz monitoringa vietu ģeogrāfiski eksplicītu atrašanās vietu.

10. pantā izklāstīti Komisijas un dalībvalstu uzdevumi un pienākumi nodrošināt datu kvalitātes kontroli, un Komisija pilnvarota ar deleģētajiem aktiem noteikt kvalitātes novērtēšanā piemērojamus precizitātes standartus un noteikumus un ar īstenošanas aktiem – īpašus noteikumus par novērtējuma ziņojumiem un korektīvām darbībām.

Ar 11. un 12. pantu tiek izveidots pārvaldības satvars, paredzot Komisijas, dalībvalstu un relevantu reģionālo ieinteresēto personu darba koordinācijas un sadarbības noteikumus un principus un valstu korespondentu lomu.

13. pants dod iespēju dalībvalstīm izstrādāt vai pielāgot esošos integrētos ilgtermiņa meža plānus un sīkāk precizē aspektus, kas plānos jāņem vērā, un noteic pienākumu tos darīt publiski pieejamus.

16. pants noteic, ka regula tiks pastāvīgi izskatīta un piecu gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā Komisija ziņos par tās īstenošanu.

2023/0413 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 3 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Meži un citas kokaugiem klātas zemes aizņem teju pusi no Savienības sauszemes teritorijas, un tiem ir svarīga loma klimata pārmaiņu mīkstināšanā un klimatadaptācijā, biodaudzveidības saglabāšanā un atjaunošanā, spēkpilnas meža resursu bioekonomikas un pārtikušu lauku apvidu veidošanā, kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī Savienības iedzīvotāju labbūtībai nozīmīgu atpūtas un izglītības iespēju nodrošināšanā. Meži sniedz svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, proti, regulē klimatu, attīra gaisu, sagādā ūdeni un regulē ūdensrežīmu, iegrožo plūdus un eroziju, kalpo par biodaudzveidīgu dzīvotni un uztur ģenētiskos resursus. No veselīgām meža ekosistēmām, kas sagādā izejvielas (ne tikai koksnes, bet arī nekoksnes izejvielas, piemēram, pārtiku un ārstniecības augus) dažādām nozarēm, ir atkarīga liela daļa Savienības bioekonomikas, un paplašinātās meža resursu vērtības ķēdes patlaban Savienībā atbalsta 4,5 miljonus darbvietu. No visiem oglekļa piesaistītājiem tieši mežiem klātas zemes devums Savienībā ir vislielākais un spētu visvairāk palīdzēt izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (“Eiropas Klimata akts”) 4 noteiktās saistības, kas ietver Savienības mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” noteiktās saistības, jo īpaši jaunos monitoringa pienākumus, kuri ar pārskatīto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 5 ieviesti attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/841 (“ZIZIMM regula”) 6 . Mežiem klātas zemes sakarā pildāmi arī citi pienākumi, piemēram, tie, kas attiecībā uz sugu un dzīvotņu aizsardzību noteikti Padomes Direktīvā 92/43/EEK 7 , attiecībā uz atmežošanu – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1115 (“Atmežošanas regula”) 8 , [attiecībā uz dabas atjaunošanu – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [X/X] 9 ] un attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (“Atjaunojamo energoresursu direktīva”) 10 . Mežiem un mežsaimniecībai ir liela nozīme arī tādu svarīgu prioritāšu īstenošanā kā Jaunais Eiropas “Bauhaus” 11 vai ES Bioekonomikas stratēģija 12 .

(2)Tomēr klimata pārmaiņu izraisīts nepieredzēts sausums, mizgraužu masveida savairošanās un dabas ugunsgrēki daudzās dalībvalstīs pēdējos gados jau ir noveduši pie daudzu koku nokalšanas un pārejošiem meža zudumiem. Prognozē, ka ekstrēmu klimatisko apstākļu un laikapstākļu notikumu biežums un skarbums aizvien pieaugs. Liela daļa Savienības mežu nav pasargāti no šādu notikumu ietekmes, kas grauj mežu spēju nodrošināt svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, no kuriem atkarīga Savienības iedzīvotāju labbūtība un Savienības bioekonomika, un tādā veidā kaitē meža īpašniekiem, meža resursu industrijai un vērtības ķēdēm, lauku iedzīvotāju iztikas avotiem un meža biodaudzveidībai. Tādiem riskiem kā dabas ugunsgrēki un kaitīgo organismu masveida savairošanās ir pārrobežu raksturs, un šādi riski aug līdz ar klimata pārmaiņām. Attiecīgi to novēršanas izmaksas kļūst lielākas un koksnes tirgus – svārstīgāks. Meža ugunsgrēku ikgadējā ekonomiskā ietekme uz Eiropas mežiem tiek lēsta 1,5 miljardu EUR apmērā, turklāt tiek prognozēts, ka, aizvien augošo temperatūru ietekmē izmainoties sugu sastāvam, meža zemes vērtība līdz šā gadsimta beigām samazināsies par vairākiem simtiem miljardu EUR.

(3)Lai stātos pretī šīm negatīvajām tendencēm un apdraudējumiem, nodrošinātu, ka Savienības meži var turpināt savas daudzās funkcijas pildīt mainīga klimata apstākļos, un saglabātu meža ekosistēmas kā dabas mantojumu, ir jāuzlabo meža katastrofu profilakse, gatavība tām, reaģēšana uz tām un atkopšanās pēc tām, jāvairo biodaudzveidība, kas palielinātu meža noturību pret klimata izraisītu ietekmi, jāstiprina riska pārvaldības spēja un jāievieš adaptīvas meža apsaimniekošanas pieejas.

(4)Dalībvalstis, meža īpašnieki un Savienība pienācīgi rīkoties var tikai tad, ja tiem ir saskanīgi, ticami, savlaicīgi un salīdzināmi dati un tiek optimāli izmantotas digitālās pārkārtošanās iespējas, arī Zemes novērošanas tehnoloģija. Šajā nolūkā būtu jāizveido Eiropas mēroga meža monitoringa sistēma, kurā vākt un kopīgot meža datus, kas palīdzēs pieņemt informācijā balstītus lēmumus, piemēram, ļaus laikus identificēt, novērtēt un novērst meža apdraudējumus, riskus un postījumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, jaunajā ES Meža stratēģijā 2030. gadam tika izziņots tiesību akta priekšlikums par ES meža novērošanas, ziņošanas un datu vākšanas satvaru, kā arī par mežiem un meža resursu nozarei domātiem stratēģiskajiem plāniem.

(5)Pateicoties Copernicus satelītu un citu kosmosa aktīvu konstelācijai, ko papildina regulāras aerofotouzņemšanas kampaņas, Savienības rīcībā ir uzticamas, rentablas un viegli izmantojamas Zemes novērošanas tehnoloģijas. Tās ļauj detektēt un monitorēt klimata pārmaiņu izraisītus meža iztraucējumus, piemēram, dabas ugunsgrēkus, sausuma periodus, vētras un kaitīgo organismu masveida savairošanos.

(6)Precīzs un pilnīgs priekšstats par Eiropas mežiem Savienības teritorijā ir vajadzīgs arī tādēļ, lai novērtētu mežu neaizsargātību un noturību pret klimata pārmaiņām, kā arī to pasākumu iedarbīgumu, kas palīdz mežiem klimata pārmaiņām pielāgoties. Šajā nolūkā ir jāvāc relevanti dati par meža veselību, biodaudzveidību un meža struktūrām.

(7)Vairums datu par mežiem valsts līmenī līdz šim iegūts, izmantojot nacionālās meža inventarizācijas. Ar tām monitorē galvenokārt koksnes resursus, kaut gan daļa no vāktajiem datiem aptver arī citas meža funkcijas. Turklāt patlaban Savienības līmenī nav visaptverošas sistēmas, kas varētu nodrošināt salīdzināmu un kvalitatīvu datu pieejamību visās relevantajās rīcībpolitikas jomās, arī meža noturības un biodaudzveidības jomā. Bez tam tālizpētes datu un uz zemes iegūtu datu integrēšana vēl aizvien sagādā grūtības, kuru iemesli ir nepietiekama savietojamība un zemes datu piekļūstamība, kas nereti saistīta ar bažām par datu konfidencialitāti. Kopumā ņemot, patlaban Savienībā veiktais meža monitorings ir jāturpina pilnveidot, nodrošinot sistemātisku datu vākšanu un datu kopīgošanu, kas noris saskaņā ar kopīgiem aprakstiem un garām un salīdzināmām laikrindām ar augstu izšķirtspēju.

(8)Straujā monitoringa rīku un tehnoloģiju attīstība, kas jo īpaši iezīmējas Zemes novērošanā, kurā izmanto kosmosā vai gaisā bāzētus līdzekļus, un globālās navigācijas satelītu sistēmās, paver unikālu iespēju modernizēt, digitalizēt un standartizēt meža monitoringu, kas nodrošina pakalpojumu lietotājiem un iestādēm no meža nozares, un atbalstīt brīvprātīgu integrētu ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus stimulējot Savienības tirgus izaugsmi minēto tehnoloģiju un ar tām saistīto jauno prasmju jomā, arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā. Patlaban straujas, piemēram, meža iztraucējumu izraisītas, meža seguma izmaiņas var detektēt ar Zemes novērošanu, un tas var uzlabot meža monitoringa efektivitāti. Tomēr, lai Zemes novērošanas datu produktus izstrādātu, verificētu un kalibrētu, ir vajadzīgi mērījumi uz zemes. Turklāt, izmantojot tikai Zemes novērošanu, daudzas ar meža iztraucējumiem vai biodaudzveidību saistītas iezīmes lielās teritorijās ir grūti prognozēt (piemēram, konkrētām platībām piesaistīt meža iztraucējumu cēloņus, atmirušās koksnes daudzumu, meža dabiskumu vai vecu mežu klātesību).

(9)Mežus tieši vai netieši ietekmē daudzi Savienības rīcībpolitikas instrumenti, kas pieņemti tādās jomās kā vide un biodaudzveidība, klimats, enerģētika, bioekonomika un civilā aizsardzība. Kvalitatīva meža monitoringa sistēma, kas uz zemes bāzētus novērojumus kombinē ar Zemes novērošanas datiem un produktiem, ļaus sekot līdzi panākumiem Savienības rīcībpolitisko mērķu un mērķrādītāju sasniegšanā, tādā veidā paverot iespēju tos sekmīgi īstenot un izvērtēt. Piemēram, pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas īstenošanai vajadzīgs, lai dalībvalstu rīcībā būtu informācija par pirmatnējo un veco mežu atrašanās vietu. Turklāt piekļuve ikgadējiem visu teritoriju aptverošiem datiem par koku vainagu klāja izmaiņām un meža iztraucējumu apmēru var palīdzēt dalībvalstīm monitorēt oglekļa uzkrājuma izmaiņas un ziņot par tām ZIZIMM regulas īstenošanas sakarā. Šī pieeja ir saskanīga ar citiem Savienības instrumentiem, tādiem kā 2019. gada paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” 13 izziņotā ES atmežošanas, meža degradācijas un saistīto cēloņu novērotava, kuras mērķis ir, nodrošinot pasaules meža kartes, informāciju par piegādes ķēdēm un Zemes novērošanas rīkus, kas vajadzīgi reģionāla līdz globāla mēroga analīzei, monitorēt pasaules mežos notiekošās pārmaiņas un to virzītājspēkus.

(10)Turklāt kvalitatīvu meža datu pieejamībai būtu jāpalīdz ieviest tādus ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus kā oglekļa piesaistes tehnoloģijas un oglekļsaistīgas lauksaimniecības risinājumi, kas ietilpst ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [X/X] 14 izveidotā Savienības oglekļa piesaistījumu sertifikācijas satvarā, jo minēto datu pieejamība, kas samazinātu izmaksas meža apsaimniekotājiem, kuri nolemj šādās shēmās piedalīties, stimulētu ilgtspējīgas oglekļsaistīgas lauksaimniecības un oglekļa uzglabāšanas prakses ieviešanu un izvēršanu visā Savienībā.

(11)Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizveido meža monitoringa sistēma, kas balstās uz šādiem trim elementiem, kuriem jāsāk darboties pakāpeniski: ģeogrāfiski eksplicītas meža vienību identifikācijas sistēma, meža datu vākšanas satvars un datu kopīgošanas satvars. Meža monitoringa sistēmai būtu jānodrošina datu vākšana, kas balstās uz Zemes novērošanu un ģeoreferencētu uz zemes bāzētu novērošanu, un būtu jānodrošina savietojamība ar citām jau esošām elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, to vidū tām, kas ir relevantas ZIZIMM darbību monitoringam un ar Atmežošanas regulu saskanīgai neatmežojošu pirmpreču izsekošanai. Meža monitoringa sistēmai būtu jāatbilst principiem, kas noteikti jaunākajā Eiropas sadarbspējas satvarā 15 .

(12)Lai nodrošinātu, ka meža datus var monitorēt saskanīgā veidā, vispirms ir jāidentificē un jālokalizē meža vienības ar līdzīgām galvenajām pazīmēm, tādām kā minimālā platība, vainagu klāja slēgums un meža pamatveids. Tālab ģeogrāfiski eksplicītas identifikācijas sistēmai būtu jānodrošina iespēja pareizi kartēt un lokalizēt platības, kurās aug mežs, tātad sekot līdzi meža seguma un pazīmju izmaiņām laika gaitā. Lai nodrošinātu pietiekamu precizitāti, sistēmai būtu jāatbilst minimālajam mēroga standartam, un tā būtu jāizstrādā uz standartizētas pieejas pamata.

(13)Saskaņā ar šo regulu vācamie meža dati atspoguļo vajadzības pēc datiem, kas noderīgi Savienības rīcībpolitiku atbalstīšanai tādās jomās kā klimata pārmaiņu mīkstināšana un pielāgošanās tām, katastrofu riska novēršana un pārvaldība, biodaudzveidība un bioekonomika. Meža datu vākšanas sistēmai būtu jābalstās uz divām dažādām datu kopām: standartizētiem datiem, kuri jāpārvalda Komisijai un jāvāc, pirmām kārtām izmantojot Zemes novērošanu ar Copernicus satelītiem un vadoties pēc tehniskiem protokoliem, un saskaņotiem datiem, kas dalībvalstīm būtu jāpapildina, veicot sistemātisku datu vākšanu, kurā tās izmanto pašas savus – uz parauglaukumu tīklu balstītus – apsekojumus, piemēram, nacionālās meža inventarizācijas vai citus monitoringa vietu tīklus, un kuru papildina ar Zemes novērošanas rīkiem, ja tādi pieejami un izmantojami.

(14)Lai nodrošinātu vispusīgāko priekšstatu par mežu stāvokli Savienībā, būtu jādod dalībvalstīm iespēja izvēlēties Komisijas sniegto pakalpojumu neizmantot un standartizēto datu apkopošanā, ko veic Komisija, piedalīties ar saviem avotiem. Tādā veidā dalībvalstīm, kurās ir ieviestas monitoringa sistēmas, saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu ļauts, netērējot papildu resursus, datus papildināt ar valsts mēroga datukopām, piemēram, in situ datiem vai aerofotouzņemšanas kampaņu datiem, kas nav pieejami par pilnīgi visu Savienības teritoriju. Turklāt papildinošai aeromonitoringa sistēmu izmantošanai būtu jāpalīdz meža ugunsgrēku ietekmi izteikt kvantitatīvi, lai plānotu izdegušās platības sanāciju, un tā rezultātā, pateicoties iedarbīgākai deguma apsaimniekošanai, samazināt dalībvalstu un meža īpašnieku izmaksas. Ja dalībvalstis izvēlas Komisijas sniegtos pakalpojumus neizmantot, tām dati būtu jāvāc saskaņā ar šajā regulā iekļautajām tehniskajām specifikācijām un katru gadu būtu jānovērtē šo datu kvalitāte.

(15)Lai samazinātu izmaksas un atvieglotu piekļuvi meža datiem, meža datu kopīgošanas satvaram būtu jānodrošina, ka dalībvalstis un Komisija šādus datus dara publiski piekļūstamus, arī ar Eiropas Meža informācijas sistēmas starpniecību. Dalībvalstīm būtu jāvar arī turpmāk izmantot jau esošās datu vākšanas sistēmas. Saskaņošanas nolūkā tām dati būtu jākopīgo saskaņā ar šajā regulā iekļautajām tehniskajām specifikācijām, kas balstītas uz pastāvošiem references aprakstiem un metodēm. Attiecībā uz datiem, kas saistīti ar monitoringa vietu atrašanās vietu un kas lielākajā daļā nacionālo meža inventarizāciju patlaban tiek uzskatīti par konfidenciāliem, to kopīgošanai vajadzētu būt atkarīgai no nosacījuma, ka ir izstrādāti ar relevantajām ES prasībām saskanīgi aizsargpasākumi, kuri garantē, ka šādu datu konfidencialitāte netiek apdraudēta. Meža datu kopīgošanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstu kopīgoto datu ģeogrāfiskā lokalizācija un tādā veidā jāatvieglo minētās informācijas piesaistīšana individuālām meža vienībām.

(16)Datu vākšanas sistēmu un saskaņotu metodiku trūkuma dēļ ne visi mežam relevantie dati patlaban tiek monitorēti un ziņoti saskaņā ar pašreizējiem Savienības un starptautiskajiem satvariem; kā piemērs jāmin dati, kas relevanti, lai saskaņā ar Eiropas Klimata akta 5. un 6. panta prasībām sekotu līdzi tam, kā virzās pielāgošanās klimata pārmaiņām. Šā iemesla dēļ šajā regulā būtu jāparedz, ka šādi papildu dati par mežu tiek iekļauti meža monitoringa sistēmā ar nosacījumu, ka Komisija ar Kopīgā pētniecības centra izveidotās Eiropas Meža zinātnes partnerības atbalstu izstrādā relevanto metodiku. Šo papildu meža datu tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā pakāpeniski, pieņemot īstenošanas aktus, kas tapuši ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm; šāda izstrāde jāizvirza par augstāko politisko prioritāti, un tajā jāņem vērā finansiālā un tehniskā realizējamība, kā arī iespējamais administratīvais slogs dalībvalstīm.

(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 16 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu ļauj publiskā sektora datus izpaust brīvā un atvērtā formātā. Minētās direktīvas virsmērķis ir turpināt Savienības datu ekonomikas stiprināšanu, palielinot atkalizmantošanai pieejamo publiskā sektora datu daudzumu, nodrošinot godīgu konkurenci un vieglu piekļuvi publiskā sektora informācijai un atbalstot uz datiem balstītu pārrobežu inovāciju. Minētās direktīvas galvenais princips ir tāds, ka pārvaldes datiem vajadzētu būt “atvērtiem integrēti un pēc noklusējuma”. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK 17 mērķis ir dalībvalstīs garantēt tiesības piekļūt vidiskajai informācijai saskaņā ar 1998. gada Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Orhūsas konvencija ietver plaši formulētus pienākumus, kas saistīti gan ar vidiskās informācijas sniegšanu pēc pieprasījuma, gan ar tās aktīvu izplatīšanu. Uz dalīšanos ar telpisko informāciju, arī datu kopām par dažādiem vidiskiem tematiem, attiecas arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK 18 . Lai neveidotu atsevišķu tiesisko režīmu, šīs regulas noteikumiem par piekļuvi informācijai un datu kopīgošanas kārtību būtu minētās direktīvas jāpapildina, tātad tiem nebūtu jāskar Direktīva (ES) 2019/1024, 2003/4/EK un 2007/2/EK. Saskaņā ar minētajām direktīvām meža datu kopīgošanai, ko veic saskaņā ar šo regulu, nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt nacionālo drošību un valsts aizsardzību.

(18)Lai nodrošinātu, ka datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas, ko meža monitoringa sistēmā izmanto meža datu vākšanai un kopīgošanai, ir savietojamas, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, iesaistot arī specializētas struktūras.

(19)Meža monitoringa sistēmai būtu jānodrošina, ka kopīgotie dati ir ticami un verificējami. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jākontrolē meža monitoringa sistēmā savākto meža datu kvalitāte un pilnīgums. Ja kvalitātes novērtējums atklāj sistēmas nepilnības, dalībvalstīm tās būtu jānovērš, bet novērtējums un korektīvās darbības jādara zināmas Komisijai. Šādā sakarā Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt noteikumus un procedūras, ar ko nodrošina meža monitoringa sistēmas kvalitāti un vienlaikus gādā, lai MVU uzliktais papildu administratīvais slogs būtu minimāls.

(20)Lai dalībvalstīm būtu vieglāk veikt meža monitoringu un brīvprātīgu integrētu ilgtermiņa plānošanu, ar šo regulu būtu jāizveido pārvaldības satvars, kādā starp Komisiju un dalībvalstīm un dalībvalstu starpā norit koordinācija un sadarbība, kuras nolūks ir uzlabot meža datu kvalitāti, savlaicīgumu un aptvērumu. Pārvaldības satvaram vajadzētu būt iekļaujošam un zinātniski pamatotam, un tā mērķim vajadzētu būt vēl vairāk uzlabot zinātnisko ieteikumu uzticamību un integrēto ilgtermiņa plānu kvalitāti un tādā veidā atvieglot zināšanu un labas prakses apmaiņu. Minētajam pārvaldības satvaram būtu jānodrošina to kompetento iestāžu līdzdalība, kas atbild par dažādiem rīcībpolitiskajiem mērķiem, kuri atspoguļo mežu daudzfunkcionalitāti, kā arī neatkarīgu ekspertu līdzdalība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [X/X] 19 . Šā pārvaldības satvara īstenošanas vajadzībām katrai dalībvalstij būtu jānorīko savs korespondents un par to jāinformē Komisija; valsts korespondentam vajadzētu būt galvenajam kontaktpunktam attiecībā uz visām darbībām, kas saistītas ar meža monitoringa sistēmu, kā arī brīvprātīgu integrētu ilgtermiņa plānošanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizmanto arī jau esošās reģionālās institucionālās sadarbības struktūras, arī tās, kas izveidotas saskaņā ar reģionālām konvencijām, un citi mežam relevanti forumi un procesi.

(21)Tāpat, lai atbalstītu integrētu pieeju visās relevantajās rīcībpolitikas jomās un nodrošinātu Savienības mežu noturību, šai regulai būtu jādod dalībvalstīm iespēja izstrādāt brīvprātīgus integrētus ilgtermiņa meža plānus vai vajadzības gadījumā to pašreizējās ilgtermiņa meža stratēģijas vai plānus pielāgot, ņemot vērā šajā regulā noteiktos aspektus, arī sociālekonomiskus apsvērumus. Šādas integrētas pieejas veidošana palielinātu saskanību Savienības mērķu izpildē, jo plānos būtu iekļauti kopīgi aspekti, kas aptvertu arī veicinošus elementus, piemēram, vajadzīgās investīcijas un apmācību un spēju veidošanu, kas palīdzētu pilnveidot meža apsaimniekotāju prasmes. Plāni būtu jādara publiski pieejami, un tiem būtu jāatspoguļo vidēja termiņa līdz ilgtermiņa perspektīva, kas ietver 2040. un 2050. gadu, bet neaprobežojas tikai ar tiem.

(22)Lai nodrošinātu raitu meža monitoringa sistēmas darbību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz šīs regulas grozīšanu un papildināšanu, kuras mērķis ir meža datu tehniskās specifikācijas pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai un pieņemt datu precizitātes standartus un kvalitātes novērtēšanas noteikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 20 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(23) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē meža datu kopīgošanu un saskaņošanu, noteiktu meža datu vākšanas metodiku un to aprakstu sīkāku precizēšanu, procedūrām un formātiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu datu glabāšanas un apmaiņas sistēmu savietojamību un izveidotu konfidencialitātes aizsargpasākumus, kas vajadzīgi, lai šajās datu glabāšanas un apmaiņas sistēmās iekļautu informāciju par monitoringa vietu ģeogrāfiski eksplicītu atrašanās vietu, datu kvalitātes novērtējuma ziņojumu saturu un kārtību, kādā tie iesniedzami Komisijai, kā arī korektīvo darbību aprakstu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 21 .

(24)Komisijai šī regula būtu regulāri jāizskata, ņemot vērā relevantās norises, kas saistītas ar Savienības tiesību aktiem, starptautiskiem satvariem un zinātnes un tehnoloģijas attīstību, un papildu monitoringa vajadzības. Izskatīšanā būtu jānovērtē arī datu saskaņošanas kvalitāte, jo īpaši tas, vai saskaņošana noved pie pārmērīgas aplēšu nenoteiktības, kas pamatotu vajadzību ieviest standartizētu datu vākšanu. Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jānāk klajā ar ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

(25)Savienības mežiem un ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai ir svarīga nozīme Eiropas zaļā kursa un tā mērķu sasniegšanā. Savienībai ir virkne kompetenču tādās jomās kā klimats, vide, lauku attīstība un katastrofu novēršana, un tās var attiekties arī uz mežiem. Šajās Savienības dalītās kompetences jomās meži un mežsaimniecība neietilpst dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt Savienībā savākto meža datu kvalitāti un salīdzināmību un dalībvalstu līmenī veicināt brīvprātīgu integrētu ilgtermiņa plānu izstrādi, kas nāktu par labu Savienības mežu noturībai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā ierosināto darbību būtībai raksturīgo Savienības mērogu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

1.Šī regula izveido Savienības meža monitoringa satvaru, kura vajadzībām paredz noteikumus, kas:

a)Savienībā nodrošina meža datu savlaicīgumu, precizitāti, konsekvenci, pārredzamību, salīdzināmību un pilnīgumu un šo datu publisku piekļūstamību;

b)atbalsta integrētu ilgtermiņa plānu brīvprātīgu izstrādi, kas notiek dalībvalstu līmenī, izmantojot pierādījumos balstītu, iekļaujošu un adaptīvu starpnozaru pieeju;

c)izveido pastiprinātu pārvaldību, kas dalīta starp Komisiju un dalībvalstīm.

2.Šī regula nosaka noteikumus par to, kā vāc un dara piekļūstamu informāciju, ar kuru atbalsta:

d)tādu Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanu, kas attiecas uz meža ekosistēmu un to pakalpojumu saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot mērķim palielināt meža noturību un dot iespēju nosargāt mežu daudzfunkcionalitāti, arī šādos aspektos:

a)pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mīkstināšana,

b)biodaudzveidība,

c)katastrofu riska mazināšana un pārvaldība,

d)meža veselība,

e)meža biomasas izmantošana dažādiem sociālekonomiskiem mērķiem,

f)invazīvas svešzemju sugas;

e)valsts līmeņa meža apsaimniekošanu un integrētu ilgtermiņa plānošanu, ko dalībvalstis veic arī tādēļ, lai palielinātu meža noturību pret dabas ugunsgrēkiem, kaitīgajiem organismiem, sausumu un citiem iztraucējumiem.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“ģeogrāfiski eksplicīta informācija” ir informācija, uz kuru atsaucas un kuru glabā tā, lai to varētu kartēt un lokalizēt ar noteiktu precīzumspēju un precizitāti;

2)“ģeogrāfiskās informācijas sistēma” ir datorizēta sistēma, kas spēj tvert, uzglabāt, analizēt un attēlot ģeogrāfiski eksplicītu informāciju;

3)“meža vienība” ir ģeogrāfiski eksplicīta teritorija, kas atbilst pietiekami viendabīgai meža platībai, kas noteikta Zemes novērošanā un ar jebkādu citu piemērotu nacionālajā kartēšanas sistēmā izmantotu ģeogrāfiski eksplicītas informācijas palīgslāni, piemēram, vainagu klāja slēgumu, administratīvu robežu vai topogrāfisku robežu;

4)“meža dati” ir informācija par meža ekosistēmu stāvokli un to izmantošanu; pie tiem pieder primārie dati un agregētie dati, kas iegūti no šādas informācijas;

5)“Zemes novērošana” ir Zemes fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās sistēmas raksturojošu datu vākšana ar tālizpētes tehnoloģijām, piemēram, satelītiem vai aeroplatformām, uz kurām ir attēlveidošanas vai citi sensori, turklāt attiecīgā gadījumā tās datus kombinē ar in situ datiem;

6)“mežs” ir zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus un koku vainagu projekcija ir lielāka par 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šīs robežvērtības in situ, bet kura neietver zemi, ko galvenokārt izmanto par lauksaimniecības vai urbānu teritoriju zemi. Tas ietver kokiem klātas platības, arī jaunu dabiski augošu koku grupas vai stādījumus, kuros koku vainagu projekcijas vai līdzvērtīgas biezības minimālās vērtības vai minimālais koku augstums vēl nav sasniegts, arī visas platības, kuras parasti ir meža platības daļa, bet kurās cilvēka iejaukšanās, piemēram, mežizstrādes, vai dabisku cēloņu dēļ uz laiku nav koku, taču attiecībā uz kurām ir sagaidāms, ka tās atkal kļūs par mežu;

7)“cita kokaugiem klāta zeme” ir zeme, kura nav mežs un aizņem vairāk nekā 0,5 hektārus, kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus un koku vainagu projekcija ir no 5 līdz 10 %, vai kurā koki spēj sasniegt šīs robežvērtības in situ, vai kurā krūmi, krūmkoki un koki kopā sedz vairāk nekā 10 %. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto par lauksaimniecības vai urbānu teritoriju zemi;

8)“datu saskaņošana” ir process, kurā pieejamos datus, kas savākti dažādās monitoringa sistēmās, izmanto, lai iegūtu salīdzināmas aplēses, kas atbilst saskaņotam references aprakstam;

9)“standartizācija” ir tāda procesa iznākums, kurā nosaka un īsteno kopīgus datu standartus un kura mērķis ir nodrošināt, ka dati visā Savienībā tiek vākti, uzglabāti un izmantoti konsekventi un precīzi;

10)“in situ dati” ir dati, kas savākti uz vietas, izmantojot monitoringa vietu tīklu un vadoties pēc standartizētiem protokoliem. Pie tiem pieder ģeogrāfiski eksplicīta mērīšanas vieta, kas ģeoreferencēta, cita starpā izmantojot globālās navigācijas satelītu sistēmas pakalpojumus.

2. NODAĻA
MEŽA MONITORINGS

3. pants
Meža monitoringa sistēma

1.Komisija, saskaņā ar 11. pantu sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido un darbina meža monitoringa sistēmu, kas aptver šādus elementus:

a)ģeogrāfiski eksplicītas identifikācijas sistēma, kas domāta meža vienību kartēšanai un lokalizācijai un aprakstīta 4. pantā;

b)meža datu vākšanas satvars, kas noteikts 5. un 8. pantā;

c)meža datu kopīgošanas satvars, kas noteikts 7. pantā.

2.Meža monitoringa sistēma sastāv no elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām un dod iespēju ar meža datiem apmainīties ar citām elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām un tos integrēt šādās sistēmās, pie kurām pieder arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 22 V pielikuma 3. daļu un Regulas (ES) 2023/1115 33. pantu izstrādātās sistēmas.

Meža monitoringa sistēma nodrošina, ka regulāri un sistemātiski tiek vākti:

a)meža dati, kuru vākšana balstās uz ortofotouzņemšanu no gaisa vai kosmosa, Copernicus Sentinel satelītiem vai citām līdzvērtīgām sistēmām;

b)in situ dati, kuru vākšanā izmanto monitoringa vietu tīklu.

3.Lai atvieglotu meža monitoringa sistēmas izveidi un darbības nodrošināšanu un lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegtu tehniskas konsultācijas par meža monitoringu, Komisija var lūgt specializētu struktūru palīdzību.

4.Meža monitoringa sistēmas īstenošanā, arī Eiropas Meža informācijas sistēmas (FISE) izstrādē un darbības nodrošināšanā, Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra.

5.Komisija sagatavotos Zemes novērošanas datus bez maksas kopīgo ar dalībvalstu iestādēm, kuru kompetencē ir meža monitoringa sistēma, vai ar pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās iestādes pilnvarojušas tās pārstāvēt.

4. pants
Ģeogrāfiski eksplicītas meža vienību identifikācijas sistēma

1.Komisija izveido ģeogrāfiski eksplicītas identifikācijas sistēmu, ko izmanto meža vienību kartēšanai un lokalizācijai (“identifikācijas sistēma”) un kas darboties sāk līdz [PB: ierakstīt datumu, kas ir 12 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

2.Identifikācijas sistēma ir ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Komisija izveido un regulāri atjaunina informācijas sistēmu, kuras pamatā ir no gaisa vai kosmosa uzņemtu ortofotoattēlu dati un kura atbilst vienotam standartam, kas garantē precizitātes līmeni, kurš ir vismaz līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina kartogrāfija mērogā 1:100 000.

3.Identifikācijas sistēma:

a)dod iespēju visā Savienībā precīzi kartēt un lokalizēt meža platības un – ar noteikumu, ka atbilstīgi 8. panta 3. punktam ir izstrādāta metodika, – citu kokaugiem klātu zemi;

b)unikāli identificē meža vienības, pamatojoties uz 5. panta 2. punktā un 8. panta 1. punktā minēto meža datu kombināciju;

c)atvieglo iespēju detektēt un lokalizēt maiņu, kad zeme, kurā ir mežs, kļūst par zemi, kurā meža nav, un otrādi.

5. pants
Meža datu vākšanas satvars

1.Meža datu vākšanas satvars attiecībā uz 2. punktā minēto meža datu vākšanu darboties sāk līdz [PB: ierakstīt datumu, kas ir 12 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un attiecībā uz 3. punktā minēto meža datu vākšanu – līdz [PB: ierakstīt datumu, kas ir 30 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

2.Komisija saskaņā ar I pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām, kas nodrošina datu standartizāciju, vāc šādus meža datus:

a)meža platība;

a)vainagu klāja slēgums;

b)meža veids;

c)meža savienotība;

d)defoliācija;

e)meža ugunsgrēki;

f)dabas ugunsgrēku riska novērtējums;

g)vainagu klāja iztraucējumi.

3.Dalībvalstis II pielikumā noteiktajā biežumā vāc šādus meža datus:

a)mežs, kas pieejams koksnes piegādei, un mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei;

b)audzes krāja;

c)ikgadējais neto pieaugums;

d)audzes struktūra;

e)koku sugu sastāvs un bagātība;

f)Eiropas meža tips;

g)likvīdā koksne;

h)atmirusī koksne;

i)meža dzīvotņu atrašanās vieta Natura 2000 teritorijās;

j)parasto meža putnu skaitliskums;

k)pirmatnējo un veco mežu atrašanās vieta;

l)aizsargājamās meža teritorijas;

m)koksnes produktu ražošana un tirdzniecība;

n)meža biomasa bioenerģijas ražošanai.

4.Šā panta 3. punkta a)–h) apakšpunkta īstenošanas vajadzībām dalībvalstis in situ datus vāc, izmantojot apsekojumus uz zemes, un kombinē tos ar Zemes novērošanas datiem, ja tādi pieejami, un datiem no citiem relevantiem informācijas avotiem. Uz zemes veikto apsekojumu pamatā ir monitoringa vietu tīkls, kas ir 2. punkta a) apakšpunktā minētajai dalībvalsts meža platībai reprezentatīvs un ar to saskanīgs.

5.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem I pielikumā izklāstītās tehniskās specifikācijas groza, lai tās pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

6. pants
Neizmantošanas iespēja

1.Attiecībā uz 5. panta 2. punktā minēto meža datu vākšanu dalībvalstis var izvēlēties Komisijas nodrošināto pakalpojumu neizmantot un 3. pantā minētās meža monitoringa sistēmas darbībā piedalīties ar saviem datiem.

2.Ja dalībvalsts izvēlas 1. punktā paredzēto iespēju, tā:

a)saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām tehniskajām specifikācijām vāc 5. panta 2. punktā minētos meža datus;

b)saskaņā ar 7. panta 2. punktu kopīgo 5. panta 2. punktā minētos meža datus;

c)saskaņā ar 10. pantu katru gadu novērtē savākto datu kvalitāti.

7. pants
Meža datu kopīgošanas satvars

1.Jaunākos pieejamos meža datus, kas minēti 5. panta 3. punktā, dalībvalstis saskaņā ar II pielikumā izklāstītajām tehniskajām specifikācijām līdz [PB: ierakstīt datumu, kas ir 30 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] kopīgo, darot tos publiski piekļūstamus. Datu saskaņošanu dalībvalstis nodrošina, kopīgojot agregētus meža datus, kas ir saskanīgi ar II pielikumā izklāstītajiem aprakstiem. Monitoringa vietu ģeogrāfiski eksplicītas atrašanās vietas kopīgošana ir atkarīga no 9. panta 2. punktā minēto aizsargpasākumu ieviešanas.

2.Dalībvalstis un Komisija 5. panta 2. un 3. punktā un 8. panta 1. punktā minētos datus publiski piekļūstamus dara atvērtā formātā, kas ir mašīnlasāms un nodrošina savietojamību un atkalizmantojamību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/1024 5. pantu.

3.Komisija FISE sistēmā publiski piekļūstamus dara šādus datus:

a)saskaņā ar 5. panta 2. punktu savāktie dati;

b)saskaņā ar šā panta 1. punktu kopīgotie dati, izņemot monitoringa vietu ģeogrāfiski eksplicītu atrašanās vietu;

c)saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu kopīgotie dati;

d)saskaņā ar 8. panta 1. punktu savāktie dati.

4.Datus, kas kopīgoti ar meža datu kopīgošanas satvara starpniecību, dalībvalstis drīkst izmantot šīs regulas 13. pantā minēto brīvprātīgo integrēto ilgtermiņa meža plānu izstrādē, kā arī Regulas (ES) 2018/841 14. panta īstenošanas vajadzībām.

5.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem II pielikumā izklāstītās tehniskās specifikācijas groza, lai tās pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskos noteikumus un procedūras, kas reglamentē ar šo regulu saskanīgu meža datu kopīgošanu un saskaņošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants
Papildu dati par mežiem

1.Šīs regulas III pielikumā minētos meža datus Komisija un dalībvalstis vāc pakāpeniski un ar noteikumu, ka ir pieņemti šā panta 3. punktā minētie īstenošanas akti.

2.Šā panta 1. punkta īstenošanas vajadzībām Komisija un dalībvalstis izmanto Zemes novērošanas datus vai in situ datus un attiecībā uz III pielikuma a), b) un c) punktā minētajiem meža datiem – Zemes novērošanas datu, in situ datu un citu relevantu informācijas avotu kombināciju.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka III pielikumā minēto meža datu vākšanas metodiku, kas ietver tehniskās specifikācijas, un sīkāk precizē tajā pašā pielikumā minēto meža datu aprakstus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants
Savietojamas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas

1.Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai ar 3. panta 3. punktā minēto specializēto struktūru palīdzību izstrādātu savietojamas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas, kas izmantojamas meža datu vākšanai un kopīgošanai meža monitoringa sistēmā.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka procedūras un formātus, kas jāizmanto, lai nodrošinātu 1. punktā minēto datu glabāšanas un apmaiņas sistēmu savietojamību, un izveido konfidencialitātes aizsargpasākumus, kas vajadzīgi, lai šajās datu glabāšanas un apmaiņas sistēmās iekļautu informāciju par monitoringa vietu ģeogrāfiski eksplicītu atrašanās vietu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants
Datu kvalitātes kontrole

1.Par meža monitoringa sistēmā savākto un kopīgoto meža datu kvalitāti un pilnīgumu atbild Komisija un dalībvalstis.

2.Dalībvalstis katru gadu novērtē saskaņā ar šo regulu kopīgoto datu kvalitāti.

Ja novērtējumā tiek atklātas datu nepilnības, dalībvalstis pieņem attiecīgas korektīvas darbības. Dalībvalstis novērtējuma ziņojumus par datu kvalitāti un, attiecīgā gadījumā, korektīvo darbību aprakstu un to īstenošanas grafiku Komisijai iesniedz līdz 1. jūlijam pēc kalendārā gada, kurā nepilnība konstatēta.

3.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, nosakot saskaņā ar šo regulu kopīgoto datu precizitātes standartus un noteikumus par šā panta 2. punktā un 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto kvalitātes novērtējumu.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka datu kvalitātes novērtējuma ziņojumu saturu un kārtību, kādā tie iesniedzami Komisijai, kā arī 2. punkta otrajā daļā minēto korektīvo darbību aprakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. NODAĻA
INTEGRĒTA PĀRVALDĪBA

11. pants
Koordinācija un sadarbība

1.Dalībvalstis un Komisija koordinē centienus un sadarbojas, lai uzlabotu meža datu kvalitāti, ieguves savlaicīgumu un aptvērumu.

2.Komisija, sniedzot informāciju par pamatojošajām zinātnes atziņām un atvieglojot zināšanu un labas prakses apmaiņu, pēc pieprasījuma palīdz dalībvalstīm 13. pantā minēto brīvprātīgo integrēto ilgtermiņa meža plānu izstrādē vai pielāgošanā.

3.Lai uzlabotu meža datu kvalitāti, savlaicīgumu un aptvērumu, dalībvalstis savā starpā sadarbojas un koordinē savas darbības. Šādas sadarbības un koordinācijas pamatā ir atklāta zinātniskā diskusija, un mērķis ir iegūt objektīvus zinātniskus ieteikumus.

4.Dalībvalstis un Komisija var izmantot jau esošas reģionālās institucionālās sadarbības struktūras, arī tās, kas izveidotas saskaņā ar reģionālām konvencijām, un citus mežiem relevantus forumus un procesus.

12. pants
Valstu korespondenti

1.Katra dalībvalsts norīko valsts korespondentu un par to informē Komisiju.

2.Valsts korespondents pilda jo īpaši šādus uzdevumus:

a)koordinē saskaņā ar šo regulu kopīgojamo meža datu sagatavošanu, rēķinoties ar visām kompetentajām iestādēm, arī tām, kas atbild par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību;

b)koordinē attiecīgo ekspertu dalību ekspertu grupu sanāksmēs, ko organizē Komisija un citas relevantas struktūras.

3.Valsts korespondents darbojas kā kontaktpunkts, kas kalpo 13. pantā minēto brīvprātīgo integrēto ilgtermiņa plānu izstrādei vai pielāgošanai vajadzīgās informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalsti. Ja brīvprātīga integrēta ilgtermiņa meža plāna izstrādē vai pielāgošanā piedalās vairākas dalībvalsts iestādes, valsts korespondents ir atbildīgs par to darba koordinēšanu.

13. pants
Brīvprātīgi integrēti ilgtermiņa plāni

1.Dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt integrētus ilgtermiņa meža plānus vai pielāgot pastāvošos integrētos ilgtermiņa meža plānus vai stratēģijas, ņemot vērā vidēja termiņa līdz ilgtermiņa perspektīvu, kas ietver 2040. un 2050. gadu, bet neaprobežojas tikai ar tiem.

2.Kad dalībvalstis 1. punktā minētos plānus izstrādā vai pielāgo, tās tiek mudinātas aptvert IV pielikumā izklāstītos aspektus.

3.Dalībvalstis rosina visas ieinteresētās personas aktīvi iesaistīties integrēto ilgtermiņa meža plānu izstrādē. Šos plānus dalībvalstis dara publiski pieejamus.

4. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 5. panta 5. punktā, 7. panta 5. punkta pirmajā daļā un 10. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 5. punktā, 7. panta 5. punkta pirmajā daļā un 10. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 5. panta 5. punktu, 7. panta 5. punkta pirmo daļu un 10. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

16. pants
Izskatīšana

1.Šo regulu regulāri izskata visos aspektos, ņemot vērā relevantās norises, kas saistītas ar Savienības tiesību aktiem, starptautisko regulējumu, zinātnes un tehnoloģijas attīstību, papildu monitoringa vajadzības un saskaņā ar šo regulu kopīgoto datu kvalitāti.

2.Komisija līdz [PB: ierakstīt datumu, kas ir piecus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu.

17. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru.

Turklāt šis tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats attiecas arī uz Eiropas Vides aģentūras resursiem, kas saistīti ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akts) (COM(2023) 416).

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

09 – Vide un klimatrīcība

Darbības:

09 02 – Vides un klimata pasākumu programma (“LIFE”)

09 10 – Eiropas Vides aģentūra (EVA)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 23

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Ierosinātās regulas mērķis ir palīdzēt šādu lielu sabiedriskas nozīmes uzdevumu risināšanā:

– sasniegt klimatneitralitāti un izveidot noturību pret klimata pārmaiņām,

– apvērst biodaudzveidības zudumu un izpildīt starptautiskās saistības biodaudzveidības jomā,

– pievērsties ar meža veselību un noturību saistītiem riskiem,

– izpildīt starptautiskās saistības biodaudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu jomā.

1.4.2.Konkrētie mērķi

No vispārīgajiem mērķiem izrietošie ierosinātās regulas konkrētie mērķi ir šādi.

1. konkrētais mērķis

Nodrošināt precīzus, digitalizētus, konsekventus, salīdzināmus, savlaicīgus un piekļūstamus datus par ES mežu stāvokli, izveidojot meža monitoringa sistēmu, kuras darbība jānodrošina Komisijai un dalībvalstīm. Jaunā sistēma nodrošinās meža vienību ģeolokalizāciju, standartizētu meža datu vākšanu, kurā izmanto uzlabotas Zemes novērošanas un navigācijas/pozicionēšanas iespējas, un saskaņotu vai, ja tas nav iespējams, standartizētu datu kopīgošanu.

2. konkrētais mērķis. Rosināt dalībvalstis, pamatojoties uz kvalitatīvu monitoringa informāciju, kas saistīta ar relevantiem ES rīcībpolitikas mērķiem, un ņemot vērā norādīto kopīgo aspektu minimumu, izstrādāt vai pielāgot integrētus ilgtermiņa meža plānus.

No šā konkrētā mērķa izrietošais darbības mērķis ir šāds:

izveidot efektīvu satvaru, lai nodrošinātu meža datu vākšanu un ziņošanu, kuru vajadzībām integrēta Zemes novērošana un ģeoreferencēts in situ monitorings, un veicināt konsekventu integrētu ilgtermiņa meža plānošanu dalībvalstīs.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Ierosinātā iniciatīva sniegs būtiskus vidiskus ieguvumus, tai skaitā klimata pārmaiņu mīkstināšanas, klimatadaptācijas un biodaudzveidības jomā, kā arī veicinās meža veselību, uzlabojot gatavību iztraucējumiem un reaģēšanu uz tiem.

Klimatneitralitāte un ilgtspējīga un biodaudzveidīga aprites bioekonomika lielā mērā ir atkarīga no ES mežu stāvokļa un noturības.

Paredzams, ka priekšlikuma īstenošana radīs MVU jaunas iespējas, kas saistītas gan ar digitālo pakalpojumu tirgus izaugsmi meža monitoringa jomā, gan ar inovāciju monitoringa tehnoloģiju izstrādē un piemērošanā. Turklāt meža un mežsaimniecības nozares dalībnieki gūs labumu no potenciālajām ienākumu iespējām, ko paver sertifikācijas shēmas, kas balstās uz stabilu monitoringu.

Paredzams, ka meža monitoringa īstenošana radīs arī pētniecības un izstrādes iespējas.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Komisija regulāri (reizi divos gados) uzraudzīs iniciatīvas ieviešanu un ietekmi, pamatojoties uz šādiem aspektiem:

• kopīgai definīcijai atbilstošu indikatoru skaits;

• ar saskaņotām vai standartizētām datu vākšanas metodēm iegūtu indikatoru skaits;

• dati, ko dalībvalstis iesniegušas FISE;

• piekļuve datiem, izmantojot FISE (vidējais klikšķu skaits mēnesī);

• nacionālās pielāgošanās stratēģijas un riska novērtēšanas un riska pārvaldības stratēģijas, kas balstās uz kopīgiem indikatoriem;

• meža digitālo pakalpojumu tirgus attīstība (jo īpaši MVU skaits);

• dalībvalstu pieņemto brīvprātīgo integrēto ilgtermiņa plānu skaits;

• pakāpe, kādā integrētie ilgtermiņa plāni ir salāgoti ar kopīgo pamataspektu kopumu;

• monitoringa darbību atbalstam izmantotie ES līdzekļi.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Dalībvalstīm jāgādā par to, ka tajās stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs regulas prasības, un Komisijai jāizstrādā attiecīgie īstenošanas pasākumi. Tāpēc dalībvalstis īsteno politiku un pasākumus, kā arī juridiskus un administratīvus noteikumus, kas valsts līmenī vajadzīgi priekšlikuma prasību izpildei.

Meža vienību identifikācijas sistēmu un monitoringa sistēmu Komisija un dalībvalstis izveidos līdz 2026. gada jūlijam (vienu gadu pēc regulas paredzamās stāšanās spēkā), bet datu kopīgošanas satvaram būs jāsāk darboties no 2028. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kuras izvēlēsies no jaunās monitoringa sistēmas atteikties un tās darbības nodrošināšanā piedalīties ar saviem datiem, Komisija Zemes novērošanā savāktos datus nodrošinās bez maksas.

Iniciatīva paredz arī vairāku sekundāru tiesību aktu pieņemšanu. Konkrēti, Komisija, detalizēti apspriežoties ar attiecīgo ekspertu grupu un sadarbojoties ar JRC un Eiropas Vides aģentūru, sagatavos deleģētos aktus nolūkā izstrādāt un grozīt metodes un tehniskās specifikācijas iniciatīvā iekļauto trīs veidu meža datu vākšanai un kopīgošanai. Turklāt apstiprināšanai attiecīgajā komitejā Komisijai būs jāsagatavo īstenošanas akti, kuros izklāstīti tehniskie noteikumi par meža datu ieguves, apstrādes, glabāšanas un izmantošanas pārvaldību un procedūrām, standartiem un salīdzinošu vērtēšanu, lai nodrošinātu meža monitoringa sistēmas kvalitāti un labu darbību.

Iniciatīvas īstenošanas nolūkā būs jāizveido datu vākšanas un kopīgošanas satvars un ar to saistīta zināšanu bāze, izstrādājot Eiropas Meža informācijas sistēmu (FISE) un datu pakalpojumus saskaņā ar programmu Copernicus, kā arī nodrošinot to darbību.

Visbeidzot, pēc regulas stāšanās spēkā Komisija sadarbosies un koordinēs darbu ar dalībvalstīm, izmantojot pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir saziņa ar valstu korespondentu starpniecību un tehniskā atbalsta sniegšana.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Lai monitorētu un plānotu klimata pārmaiņu radītās pārmaiņas mežos un meža resursu nozarē, nepārprotami ir vajadzīga saskanīga sistēma. Turklāt klimata un biodaudzveidības krīzes dēļ mežu loma ir jāizvērtē no jauna, lielāku uzmanību pievēršot to daudzfunkcionalitātei. Šajā kontekstā bez precīziem un salīdzināmiem meža datiem, kurus dalībvalstis patlaban pašas nesniedz vajadzīgajā apjomā, nav iespējams sasniegt klimata, biodaudzveidības un ilgtspējīgas aprites bioekonomikas politikas mērķus, kas tieši izriet no Eiropas zaļā kursa.

Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Standartizēta un salīdzināma informācija, kuru nodrošina, izmantojot inovatīvus Zemes novērošanas risinājumus, atvieglotu dalībvalstīm piemērojamās monitoringa prasības, kas paredzētas mežam relevantos tiesību aktos (piemēram, ZIZIMM regulā), un ļautu izmaksefektīvā veidā pārbaudīt dažādo ar mežu saistīto rīcībpolitiku konsekvenci un ilgtspēju ES līmenī (vai noteikt kompromisus), papildinot to ar kvalitatīviem datiem par meža ilgtermiņa plānošanu dalībvalstīs. Saskaņošana vai, ja tā nav iespējama, standartizēta pieeja radītu ievērojamus izmaksu ietaupījumus salīdzinājumā ar 27 monitoringa sistēmām. Turklāt Eiropas Savienībā vienota meža datu vākšanas un kopīgošanas satvara izstrāde darbojas kā spēcīgs stimuls Eiropas MVU, kas saistīti ar digitālo pārkārtošanos, un meža nozares dalībniekiem attiecībā uz sertifikācijas shēmām un attiecīgajām ienākumu iespējām.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Forest Focus regula, kuras darbības termiņš beidzās 2006. gadā, noteica pienākumu veikt koordinētu ES līmeņa meža monitoringu, kas tika atbalstīts ar plašu līdzfinansējumu (65 milj. EUR četru gadu periodā 15 ES dalībvalstīm). Ar minēto regulu tika stiprināts integrēts meža monitorings, izveidota datubāze ar agregētiem datiem un informāciju par ES mežu stāvokli un paplašināts meža monitoringa tvērums, attiecinot to arī uz augsni un biodaudzveidību.

Tomēr tās izmaksefektivitāti ierobežoja tas, ka nebija kopīgu indikatoru, datu vākšanas vai monitoringa protokolu aprakstu. Turklāt arī šo līdzekļu saņēmēju struktūra bija sarežģīta, un kopā tas noveda pie tā, ka ieguldīto līdzekļu atdeve labuma guvēju vidū būtiski atšķīrās.

Šā tiesību instrumenta novērtējumā tika secināts, ka, neraugoties uz stingru finanšu pārvaldības kontroli (ārēja revīzija), meža monitoringa īstenošana dalībvalstīs bija nepietiekama. Tā kā kopš 2006. gada īpaša uzmanība mežiem pievērsta netiek un skaidru monitoringa mērķrādītāju un pienākuma nodrošināt konsekvenci un saskaņošanu nav, nekoordinētu darbību un nepietiekama telpiskā un temporālā aptvēruma radītās problēmas ir atkal saasinājušās.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Iniciatīva iekļaujas 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 3. izdevumu kategorijas (Dabas resursi un vide) 9. sadaļā (Vide un klimatrīcība).

Iniciatīva iekļaujas Eiropas zaļajā kursā. Tā izriet arī no mērķiem, kas izvirzīti jaunajā ES Meža stratēģijā 2030. gadam, un veicina to sasniegšanu. ES Meža stratēģija ir svarīgs panākums, kas izriet no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam, un tajā ir noteikts satvars un konkrēti pasākumi, lai aizsargātu un atjaunotu mežus un nodrošinātu, ka tie ir veselīgi un noturīgi.

Priekšlikums ir cieši saistīts ar citām Komisijas iniciatīvām meža politikas atbalstam, piemēram:

• ZIZIMM regulu;

• Atmežošanas regulu;

• Bioekonomikas stratēģiju;

• [Dabas atjaunošanas aktu];

• [Regulu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem];

• [Savienības oglekļa piesaistījumu sertifikācijas satvaru];

• gaisa, ūdens un dabas direktīvām;

• Atjaunojamo energoresursu direktīvu (AED III);

• Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Saistībā ar jaunās regulas īstenošanu Komisijai būs jāveic jauni uzdevumi un darbības. Tam vajadzēs cilvēkresursus, EVA atbalstu, iepirkuma līdzekļus ārējiem darbuzņēmējiem un vienu administratīvu vienošanos ar JRC.

Saistoša ES instrumenta, kas attiecas uz mežiem, patlaban nav, tāpēc regulas īstenošana un uzraudzība Komisijai un dalībvalstīm uzliks jaunus pienākumus. Patlaban Copernicus zemes monitoringa pakalpojumu nodrošinātie meža datu slāņi un saistītie EVA resursi visas gaidāmās monitoringa sistēmas vajadzības neapmierina, tāpēc būs jāizstrādā un jāuztur papildu meža datu produkti (saistīti ar meža platību, defoliāciju un meža savienotību).

Visā tiesību akta ilgtermiņa īstenošanā tam vajadzīgi papildu resursi līdz ar politikas zināšanām, analītiskām prasmēm, neatkarību un noturību. Tāpat būs vajadzīgs papildu ekspertu atbalsts, ja iespējams, izmantojot arī ārpakalpojumus, bet pamatuzdevumi, kuri saistīti ar augstu politiskā jutīguma līmeni, būs jāveic Komisijai.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

– Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar sākumposmu, kas atbilst divu gadu ilgai transponēšanai valstu tiesību aktos,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 24

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

– ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– struktūrām vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Iniciatīva ietver iepirkumu, administratīvu vienošanos ar JRC, iemaksu EVA palielināšanu un ietekmi uz Komisijas cilvēkresursiem. Uz šāda veida izdevumiem attiecas standarta noteikumi.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Neattiecas (sk. iepriekš).

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Neattiecas (sk. iepriekš).

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Neattiecas (sk. iepriekš).

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija		Izdevumu veids		Iemaksas
	Nr.		Dif./nedif. 25		no EBTA valstīm 26	no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm 27	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
3		09 02 01 – Daba un biodaudzveidība		Dif.	JĀ	NĒ	JĀ	NĒ
3		09 10 02 – Eiropas Vides aģentūra		Dif.	JĀ	JĀ	NĒ	NĒ
7		20 01 02 01 – Atlīdzība un pabalsti		Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
7		20 02 01 03 – Valsts civildienesta ierēdņi, kas uz laiku piesaistīti iestādei		Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
7		20 02 06 01 – Komandējumu un reprezentācijas izdevumi		Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
7		20 02 06 02 – Sanāksmes, ekspertu grupas		Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas: neattiecas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Dabas resursi un vide

ENV ĢD

2023

2024

2025

2026

2027. gads un turpmākie gadi

KOPĀ

□ Darbības apropriācijas

09 02 01 – Daba un biodaudzveidība

Saistības

(1a)

0,700

0,200

0,150

1,050

Maksājumi

(2a)

0,700

0,200

0,150

1,050

KOPĀ ENV ĢD
apropriācijas

Saistības

=1a+3

0,700

0,200

0,150

1,050

Maksājumi

=2a

+3

0,700

0,200

0,150

1,050

Iepriekš minētā summa būs vajadzīga, lai atbalstītu dažādus īstenošanas uzdevumus, kas saistīti ar tiesību normām un ko veiks ENV ĢD un JRC.

Iepirktās darbības ietver vispārēja atbalsta līgumu par Meža monitoringa akta (MMA) īstenošanu.

Šajā kategorijā ir iekļauta arī administratīva vienošanās ar JRC, jo īpaši par to, lai izveidotu zinātnes partnerību, kas paredzēta jaunajā Meža stratēģijā 2030. gadam un kas atbalstīs jaunu indikatoru un metodiku izstrādi.

Visas izmaksas, izņemot cilvēkresursu un administratīvās izmaksas

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Uzdevumi

Resursi

2023

2024

2025

2026

2027. gads un turpmākie gadi

Kopā

Vispārējs atbalsts MMA īstenošanai (tehnisko norādījumu izstrādei, atbalsta sniegšanai dalībvalstīm)

Pakalpojumu līgums / Ārējie eksperti

0,200

0,200

0,150

0,550

Tehniskais atbalsts MMA īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz indikatoru izstrādi, dalībvalstu monitoringa aspektu integrēšanu un saskaņošanas veicināšanu, izmantojot Eiropas Meža zinātnes partnerību

Administratīva vienošanās starp ENV ĢD un JRC

0,500

0,500

Kopā

0,700

0,200

0,150

1,050

Aģentūra: EVA

2023

2024

2025

2026

2027. gads un turpmākie gadi

KOPĀ

1. sadaļa. Personālizmaksas

Saistības

(1a)

0,468

0,955

0,974

2,398

Maksājumi

(2a)

0,468

0,955

0,974

2,398

2. sadaļa. Infrastruktūra

Saistības

(1b)

Maksājumi

(2b)

3. sadaļa. Darbības izdevumi

Saistības

(1c)

0,420

0,790

0,790

2,000

Maksājumi

(2c)

0,420

0,790

0,790

2,000

KOPĀ apropriācijas
EVA

Saistības

=1a+1b +1c

0,888

1,745

1,764

4,398

Maksājumi

=2a+2b+2c

0,888

1,745

1,764

4,398

Piezīmes par EVA izdevumiem.

Lai aģentūrām vajadzīgo līdzekļu palielinājumu apkopotu vienā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā, EVA resursu pieprasījumā ir iekļautas arī vajadzības, kas saistītas ar Komisijas priekšlikumu Direktīvai par augsnes monitoringu un noturību (COM(2023) 416).

1. sadaļa. Šo sadaļu veido 2 papildu pagaidu darbinieki (PD) un 1 papildu līgumdarbinieks (LD) šim priekšlikumam, kā arī 1 PD un 1 LD, kas saistīts ar COM(2023) 416, un tie visi sāks darbu no 2025. gada vidus.

PD – vecākais tematiskais eksperts meža monitoringa jautājumos

Uzdevumi:

·sniegt atbalstu periodisku datukopu un indikatoru izstrādē attiecībā uz meža monitoringa satvara II pielikumā minētajiem meža indikatoriem, ko vāc vienu – reizi gadā, divus – reizi divos gados, divus – reizi trijos gados, piecus – reizi piecos gados, vienu – reizi sešos gados. Tas ietver indikatoru stāvokļa un tendenču novērtēšanu un šo jēdzienu apzīmēšanai domātas konsekventas terminoloģijas izveidi;

·izstrādāt norādījumus par to, kā interpretēt datus un no meža indikatoru stāvokļa un izmaiņu novērtējumiem iegūt jēgpilnu statistiku;

·savāktos datus publicēt un izplatīt, izmantojot lietotājdraudzīgus infopaneļus un skaidras tiešsaistes vizualizācijas Eiropas Meža informācijas sistēmā (FISE);

·izstrādāt praktiskus īstenošanas norādījumus un risinājumus mežu stāvokļa un tendenču novērtēšanai;

·nodrošināt sinerģiju ar informāciju, ko ziņo saskaņā ar ZIZIMM regulu.

PD, AD 6 – vecākais meža monitoringa datu glabātājs

Uzdevumi:

·nodrošināt ziņošanas shēmu izstrādei vajadzīgās IT tehniskās zināšanas;

·pārvaldīt uzskaitīto ziņošanas plūsmu izpildi;

·izveidot ziņošanas formātu, Reportnet 3 datu plūsmu, kvalitātes kontroles pārbaudes, references datukopas;

·importēt datus Reportnet 3 un eksportēt datus no tās;

·izveidot datu sagatavošanas datubāzi ar piegādātajām ES datukopām;

·izveidot standarta pakalpojumus papildus ES datukopām;

·izveidot un pārvaldīt izvaddatus, piemēram, datahub, discomap u. c.;

·izstrādāt tehnisko norādījumu dokumentus;

·nodrošināt palīdzības dienesta atbalstu un apmācību tīmekļseminārus.

LD – meža monitoringa datu analītiķis

Uzdevumi:

·izstrādāt visaptverošus norādījumus un praktisku rokasgrāmatu, kas ietver mainīgo lielumu references aprakstus, datu vākšanas metodikas (ieskaitot rādītājus), saskaņošanas procedūru vadlīnijas un ziņošanas formātus;

·izveidot un izstrādāt ziņošanas rīku (Reportnet 3), kas dod iespēju efektīvi vākt un pārvaldīt telpiskos un tabulāros datus;

·izveidot datu kvalitātes procedūras, kas ļauj nodrošināt visu reģistrēto datu precizitāti, pareizību, pilnīgumu un salīdzināmību; izveidot kvalitātes nodrošināšanas / kvalitātes kontroles (KN/KK) dokumentācijas sistēmu, kas ietver plānu, kontrolsarakstus, piezīmes, aprēķinu lapas un ziņojumus KN/KK darbību dokumentēšanai;

·izveidot Eiropas meža datubāzi, kas ietver nogabala līmeņa, tabulārus un telpiskus datus par atsevišķām valstīm un Eiropas kartes; integrēt datubāzi Eiropas Vides aģentūras Telpisko datu infrastruktūrā (EVA TDI);

·izstrādāt noteikumus par datubāzes validāciju, ieskaitot datu tipa validāciju, diapazona pārbaudes, ierobežojumu validāciju un trūkstošo ierakstu pārbaudes; sniegt vadlīnijas par datu nosūtīšanu uz centralizēto datubāzi;

·nodrošināt sinerģiju ar informāciju, ko ziņo saskaņā ar ZIZIMM regulu;

·nodrošināt palīdzības dienestu tehniskajam atbalstam, kas saistīts ar lauka monitoringa, saskaņošanas un datu ziņošanas procesiem; novērst un izlabot jebkādas kļūdas vai tehniskas problēmas, kas varētu rasties;

·kontrolēt un atbalstīt datu plūsmu no valstīm uz Reportnet 3 un Eiropas meža datubāzi; pārraudzīt un atbalstīt no valstīm saņemto karšu augšupielādi Eiropas meža karšu repozitorijā;

·izstrādāt un uzturēt uz Copernicus datiem un informāciju balstītus produktus, nodrošinot I pielikumā minētos meža indikatorus, pamatojoties uz Zemes novērošanu.

LD – augsnes datu pārvaldības un novērtēšanas eksperts

Uzdevumi:

·sinerģijā un koordinācijā ar citām relevantām sistēmām izveidot arhitektūru datu plūsmu apmaiņai ar Reportnet un EIONET starpniecību, lai vāktu, apstrādātu, validētu un analizētu šādus datus, ko dalībvalstis ziņo reizi sešos gados:

·monitoringa dati un rezultāti,

·augsnes veselības deskriptoru un indikatoru tendenču analīze,

·panākumi ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas īstenošanā un atjaunošanā un to kopsavilkums,

·dati valstu reģistros par kontaminētiem objektiem;

·palīdzēt Komisijai astoņus gadus pēc Augsnes veselības akta stāšanās spēkā novērtēt tā īstenošanu.

PD – vecākais augsnes monitoringa eksperts

Uzdevumi:

·palīdzēt izstrādāt ES līmeņa pārskatu par valstu kontaminēto objektu reģistriem un dalībvalstu ziņojumiem, pārskatu par definēto terminoloģiju, potenciāli kontaminēto objektu noteikšanas kritērijiem un potenciāli kontaminējošo darbību sarakstiem, valstu robežvērtībām un augsnes izpētes noteikumiem, ziņošanas specifikācijām un shēmām;

·nodrošināt regulāri atjauninātu pārskatu par valsts līmenī īstenotajām riska novērtēšanas metodēm (arī skrīninga vērtībām), palīdzēt izstrādāt norādījumus par riska novērtēšanas metodēm un palīdzēt dalībvalstīm norādījumus piemērot pēc vajadzības;

·palīdzēt izstrādāt ES līmeņa pārskatu par dalībvalstu mērķrādītājiem un indikatoriem, kas attiecas uz zemes aizņemšanu un noslēgšanu (ik pēc diviem gadiem), un publicēt un izplatīt rīcībpolitikai relevantus datus, izmantojot infopaneļus un skaidru datu vizualizāciju tiešsaistē;

·palīdzēt dalībvalstīm ieviest Augsnes veselības akta aprakstiem un prasībām atbilstošus indikatorus un zemes aizņemšanas hierarhiju un sekot līdzi dalībvalstīs piemērotajām metodikām;

·izstrādāt norādījumus par Copernicus datu izmantošanu un interpretēšanu un statistikas iegūšanu no stāvokļa un izmaiņu novērtējumiem;

·izstrādāt norādījumus par praktiskiem risinājumiem attiecībā uz zemes aizņemšanas neto mērķrādītāja noteikšanu, darbībām tā sasniegšanai un ar to saistīto monitoringu.

2. sadaļa. Infrastruktūra (galvenokārt IT sistēmu / datubāžu izstrāde) – IT risinājumi, kas jāizstrādā augsnes jomas papildu PD un LD, kuri minēti 1. sadaļā.

3. sadaļas izmaksas ietver IT attīstību, ziņošanas sistēmu darbības izmaksas, jaunu indikatoru izstrādi un sagatavošanu, tehnisko sanāksmju organizēšanu un turpinājumpasākumus, vadlīniju dokumentācijas izstrādi un atbalsta līgumus par meža indikatoriem un novērtēšanu, kā arī specializētas zināšanas par kontaminētu augsni un zemes izmantojumu.

□ KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

1,588

1,945

1,914

5,447

Maksājumi

(5)

1,588

1,945

1,914

5,447

□ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
3. IZDEVUMU KATEGORIJAS
ENV un EVA apropriācijas

Saistības

=4+6

1,588

1,945

1,914

5,447

Maksājumi

=5+6

1,588

1,945

1,914

5,447

□ KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)

Saistības

(4)

Maksājumi

(5)

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

Saistības

=4+6

1,588

1,945

1,914

5,447

Maksājumi

=5+6

1,588

1,945

1,914

5,447

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (Komisijas lēmuma par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļas izpildi 5. pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2024	2025	2026	2027. gads un turpmākie gadi	KOPĀ
ENV ĢD
□ Cilvēkresursi		0,264	0,435	0,435	0,435	1,569
□ Citi administratīvie izdevumi		0,037	0,064	0,064	0,064	0,229
KOPĀ ENV ĢD	Apropriācijas	0,301	0,499	0,499	0,499	1,798

Pārējie administratīvie izdevumi attiecas uz ekspertu grupas sanāksmēm, misijām un citām izmaksām, kas saistītas ar šo personālu.

		2024	2025	2026	2027. gads un turpmākie gadi	KOPĀ
CLIMA ĢD
□ Cilvēkresursi		0,171	0,171	0,171	0,171	0,684
□ Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ CLIMA ĢD	Apropriācijas	0,171	0,171	0,171	0,171	0,684

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(saistību summa = maksājumu summa)

0,472

0,670

0,670

0,670

2,482

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2024	2025	2026	2027. gads un turpmākie gadi	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	0,472	2,258	2,615	2,584	7,959
	Maksājumi	0,472	2,258	2,615	2,584	7,959

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus



N
gads

N+1
gads

N+2
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 28

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 29 …

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz EVA cilvēkresursiem un administratīvajām apropriācijām Komisijā

1.1.1.1.Aplēstā ietekme uz EVA cilvēkresursiem

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2023

2024

2025

2026

2027. gads un turpmākie gadi

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD kategorija)

0,346

0,705

0,719

1,770

Pagaidu darbinieki (AST kategorija)

Līgumdarbinieki

0,123

0,250

0,255

0,628

Valstu norīkotie eksperti

KOPĀ

0,468

0,955

0,974

2,398

Personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalents):

2023

2024

2025

2026

2027. gads un turpmākie gadi

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD kategorija)

3

3

3

Pagaidu darbinieki (AST kategorija)

Līgumdarbinieki

2

2

2

Valstu norīkotie eksperti

KOPĀ

5

5

5

1.1.1.2.Aplēstās prasības attiecībā uz administratīvajām apropriācijām Komisijā

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,435

0,606

0,606

0,606

2,253

Citi administratīvie izdevumi

0,037

0,064

0,064

0,064

0,229

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,472

0,670

0,670

0,670

2,482

Izmaksas uz vienu pilnslodzes ekvivalentu (AD/AST) aprēķinātas 171 000 EUR gadā. “Citi administratīvie izdevumi” attiecas uz komitejas un ekspertu grupas sanāksmēm, misijām un citām izmaksām, kas saistītas ar šo personālu.

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 30 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	2024	2025	2026	2027	KOPĀ
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,472

0,670

0,670

0,670

2,482

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.3.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības Komisijā

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2023	2024	2025	2026	2027. gads un turpmākie gadi
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) – ENV ĢD			1	2	2	2
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) – CLIMA ĢD			1	1	1	1
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) – JRC
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) – DEFIS ĢD
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) – ENV ĢD			1	1	1	1
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 xx yy zz	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ			3	4	4	4

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ENV	Koordinē darbību ar relevantajiem dienestiem un sniedz dalībvalstīm atbalstu iniciatīvas īstenošanā, jo īpaši šādās jomās: paraugošana, dati, metodika, novērtēšana, monitorings un analīze. Uztur dialogu par meža monitoringu ar dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm, cita starpā iesaistot relevantās ekspertu grupas un komitejas; ziņo EP un Padomei. Sagatavo un koordinē MMA paredzēto Komisijas īstenošanas un deleģēto aktu pieņemšanu. Sagatavo un vada uzraudzību un pārbaudi par to, kā dalībvalstis īsteno aktu. Pārvalda līgumu par Meža zinātnes partnerību un Copernicus pakalpojumiem ar JRC un līgumu par Copernicus pakalpojumiem un FISE ar EVA, kas atjaunināti, lai atbilstu MMA prasībām.
Ārštata darbinieki	Vispārējs atbalsts MMA īstenošanā (tehnisko norādījumu izstrādē / atbalsta sniegšanā dalībvalstīm)
Ierēdņi un pagaidu darbinieki CLIMA	Koordinē darbību ar relevantajiem dienestiem un sniedz dalībvalstīm atbalstu iniciatīvas īstenošanā, jo īpaši šādās jomās: paraugošana, dati, metodika, novērtēšana, monitorings un analīze. Uztur dialogu par meža monitoringu ar dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm, cita starpā iesaistot relevantās ekspertu grupas un komitejas; ziņo EP un Padomei. Sagatavo un koordinē MMA paredzēto Komisijas īstenošanas un deleģēto aktu pieņemšanu.
Ierēdņi un pagaidu darbinieki JRC	Vada Eiropas Meža zinātnes partnerību, izstrādā uz Zemes novērošanu balstītus rīkus, sniedz atbalstu FISE modernizācijā, veicina metodiku saskaņošanu.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikumam/iniciatīvai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Papildu uzdevumiem, kas Komisijai jāuzņemas, vajadzīgi papildu resursi attiecībā uz Savienības iemaksas apjomu un Eiropas Vides aģentūras štatu sarakstā ietvertajām amata vietām. EVA domātās ES iemaksas palielinājums saistībā ar meža monitoringa uzdevumiem tiks kompensēts uz pusēm no budžeta pozīcijām 09 02 01 – “LIFE. Daba un biodaudzveidība” un 09 02 03 – “LIFE. Klimats”. ES iemaksas EVA palielinājums saistībā ar augsnes monitoringa uzdevumiem tiks kompensēts no budžeta pozīcijas 09 02 01 – “LIFE. Daba un biodaudzveidība”. Budžeta pozīcijas 09 02 01 izmaksas segs no programmas “LIFE”, un tās ieplānos ENV ĢD ikgadējā pārvaldības plānā. Lai nodrošinātu nepieciešamos cilvēkresursus, vēlams papildu piešķīrums saskaņā ar ikgadējo cilvēkresursu sadales kārtību.

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

– jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

– neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N gads 31	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– pašu resursus

– citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 32
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13396-EU-forests-new-EU-Framework-for-Forest-Monitoring-and-Strategic-Plans_lv.

(2) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(3) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1119/oj).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1999/oj).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/841/oj).

(7) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1992/43/oj ).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (OV L 150, 9.6.2023., 2. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1115/oj ).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) X/XX (...) (OV ...).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj ).

(11) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunais Eiropas “Bauhaus”: pievilcība, ilgtspēja, kopība” (COM(2021) 573 final).

(12) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” (COM(2012) 060 final).

(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (23.7.2019., COM(2019) 352 final).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) X/XX (...), ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem (OV …).

(15) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija” (23.3.2017., COM(2017) 134 final).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1024/oj).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/4/oj).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2007/2/oj).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) X/X (...), ar kuru groza Padomes Lēmumu 89/367/EEK, ar ko izveido Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju (OV ...).

(20) Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj ).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1999/oj ).

(23) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(24) Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(25) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(26) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(27) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(28) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

(29) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(30) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(31) “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(32) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

	Visas izmaksas, izņemot cilvēkresursu un administratīvās izmaksas		miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Uzdevumi	Resursi	2023	2024	2025	2026	2027. gads un turpmākie gadi	Kopā
Vispārējs atbalsts MMA īstenošanai (tehnisko norādījumu izstrādei, atbalsta sniegšanai dalībvalstīm)	Pakalpojumu līgums / Ārējie eksperti			0,200	0,200	0,150	0,550
Tehniskais atbalsts MMA īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz indikatoru izstrādi, dalībvalstu monitoringa aspektu integrēšanu un saskaņošanas veicināšanu, izmantojot Eiropas Meža zinātnes partnerību	Administratīva vienošanās starp ENV ĢD un JRC			0,500			0,500
Kopā				0,700	0,200	0,150	1,050

Aģentūra: EVA			2023	2024	2025	2026	2027. gads un turpmākie gadi	KOPĀ

1. sadaļa. Personālizmaksas	Saistības	(1a)			0,468	0,955	0,974	2,398
	Maksājumi	(2a)			0,468	0,955	0,974	2,398
2. sadaļa. Infrastruktūra	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
3. sadaļa. Darbības izdevumi	Saistības	(1c)			0,420	0,790	0,790	2,000
	Maksājumi	(2c)			0,420	0,790	0,790	2,000
KOPĀ apropriācijas EVA	Saistības	=1a+1b +1c			0,888	1,745	1,764	4,398
	Maksājumi	=2a+2b+2c			0,888	1,745	1,764	4,398

□ KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	1,588	1,945	1,914	5,447
	Maksājumi	(5)	1,588	1,945	1,914	5,447
□ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJAS ENV un EVA apropriācijas	Saistības	=4+6	1,588	1,945	1,914	5,447
	Maksājumi	=5+6	1,588	1,945	1,914	5,447

Pagaidu darbinieki (AD kategorija)	0,346	0,705	0,719	1,770
Pagaidu darbinieki (AST kategorija)
Līgumdarbinieki	0,123	0,250	0,255	0,628
Valstu norīkotie eksperti