EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.3.2023

JOIN(2023) 8 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par ES Jūras drošības stratēģijas un tās rīcības plāna atjauninājumu








"Uzlabota ES Jūras drošības stratēģija, kā vērsties pret mainīgiem jūras apdraudējumiem"

I.Ievads

Jūras drošība Eiropas Savienībai (ES) un tās dalībvalstīm ir ļoti svarīga. ES dalībvalstis kopā veido pasaulē lielāko apvienoto ekskluzīvo ekonomikas zonu. ES ekonomika lielā mērā ir atkarīga no drošiem okeāniem: vairāk nekā 80 % pasaules tirdzniecības noris pa jūras ceļiem, aptuveni divas trešdaļas no pasaules naftas un gāzes piegāžu vai nu tiek iegūtas jūrā, vai tiek transportētas pa jūru 1 , un teju 99 % no pasaules datu plūsmām tiek pārraidīti pa zemūdens kabeļiem 2 . Lai nodrošinātu efektīvu okeāna pārvaldību, aizsargātu okeānus un jūras gultnes un pilnībā atraisītu ilgtspējīgas zilās ekonomikas potenciālu 3 , globālajai jūras telpai ir jābūt drošai.

Kopš 2014. gada Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģija (ESJDS) un rīcības plāns 4 veido satvaru, kādā risināmas drošības problēmas jūrā. Stratēģija ir stimulējusi ciešāku sadarbību starp civilām un militārām iestādēm, it īpaši ar informācijas apmaiņas palīdzību. Tā ir palīdzējusi veicināt uz noteikumiem balstītu pārvaldību jūrā un rosinājusi starptautisko sadarbību. Tā ir stiprinājusi ES autonomiju un spēju reaģēt uz jūras drošības apdraudējumiem 5 .

Globālās jūras drošības garantēšanā ES uzņemas arvien svarīgāku lomu, veikdama pati savas jūras spēku operācijas, tādas kā Atalanta 6 un Irini 7 , īstenodama koordinētas klātbūtnes jūrā (KKJ) 8 koncepciju, veicinādama jūras situācijas apzināšanos un sadarbodamās ar plašu ārējo partneru loku. Turklāt Copernicus jūras uzraudzības un robežuzraudzības operacionālās sistēmas, ko realizē Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), nodrošina kosmosā balstītus novērojumus, kas papildina Galileo satelītnavigācijas pakalpojumus.

Vispārējā stratēģiskā vide piedzīvo drastiskas pārmaiņas. Klimata krīzes un vides degradācijas pārveidota un Krievijas nelikumīgās un nepamatotās pret Ukrainu vērstās militārās agresijas iespaidota, tā prasa ES enerģiskāk rīkoties starptautiskā drošības garanta funkcijā.

Saskaņā ar paziņojumu par ES Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai 9 šīs atjauninātās ESJDS un tās rīcības plāna mērķis ir reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem. Tā ir iespēja virzīt uz priekšu ilgtspējīgus jūras drošības problēmu risinājumus. Tā ir arī iespēja vēl vairāk nostiprināt ES lomu starptautiskajā arēnā un nodrošināt ES piekļuvi jūras telpai, par kuru notiek arvien vairāk strīdu.

Atjauninātā ESJDS ir satvars, kas dod ES iespēju rīkoties enerģiskāk, lai aizstāvētu savas intereses jūrā un sargātu savus iedzīvotājus, vērtības un ekonomiku. Mērķis ir veicināt starptautisko mieru un drošību, vienlaikus ievērojot ilgtspējas principu un aizsargājot biodaudzveidību. Atjaunināto stratēģiju ES un tās dalībvalstis īstenos savu attiecīgo kompetenču robežās.

II.Mainīgi un pieaugoši jūras drošības apdraudējumi

Kopš 2014. gadā pieņemta Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģija, pasaules ģeopolitiskais konteksts ir krietni mainījies, tāpēc vajadzīga jauna un pastiprināta rīcība. ES apdraudējumu analīze liecina, ka ES saskaras ar aizvien lielākiem apdraudējumiem un problēmām, arī jūras telpā 10 . Palielinās stratēģiskā konkurence par varu un resursiem. Apdraudējumi kļūst arvien kompleksāki un daudzslāņaināki, turklāt dažas valstis tiecas definēt jaunus daudzpusējās kārtības pamatprincipus, arī pārkāpjot valstu suverenitāti un robežas. Līdz ar Krievijas militāro agresija pret Ukrainu Eiropā atkal ir ienācis karš un radušās jaunas briesmas, kā arī negatīva blakusietekme uz jūras drošību un Eiropas ekonomiku, un tā ietekmē Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus.

Jūras drošība ir likta uz spēles daudzos reģionos, kur to iespaido teritoriāli un jūrlietu strīdi, konkurence par dabas resursiem, kuģošanas brīvības, miermīlīgas caurbraukšanas un tranzītšķērsošanas tiesību apdraudējumi. Šādas problēmas ES apņemošajos jūras baseinos, piemēram, Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Baltijas jūrā, rada saspīlējumus, kurus Krievijas militārā agresija pret Ukrainu saasina vēl vairāk. Jūras drošības problēmas ir samilzušas arī teritorijās ārpus Eiropas, proti, Gvinejas līcī, Adenas līcī, Hormuzā, Malakas šaurumā un Dienvidķīnas jūrā. Dažas trešās valstis kāpina spējas un uzstājību jūrā un veic vienpusējas darbības. Tās bijušas saistītas ar spēka pielietošanu vai citu valstu suverenitātes pārkāpšanu. Šīs darbības apstrīd tiesiskumu un starptautisko kārtību, kuras pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (UNCLOS).

Indijas un Klusā okeāna reģions, kurā atrodas ES tālākie reģioni (Indijas okeānā) un aizjūras zemes un teritorijas (Klusajā okeānā), ir kļuvis par intensīvas ģeopolitiskās konkurences zonu. Spēka demonstrēšana un pieaugušie saspīlējumi tādos reģionos kā Dienvidķīnas jūra, Austrumķīnas jūra un Taivānas šaurums ietekmē globālo drošību un tieši iespaido Eiropas drošību un labklājību. Lai uzturētu stabilitāti un drošību svarīgos kuģošanas maršrutos, piemēram, Malakas un Singapūras šaurumā, ap Āfrikas ragu un Indijas okeānā, ES un tās dalībvalstīm saskaņā ar ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā jāpaplašina klātbūtne un rīcība šajos reģionos.

Paredzams, ka klimata pārmaiņas un jūras piesārņojums radīs būtisku un ilgstošu nelabvēlīgu ietekmi uz jūras drošību. Ietekme izpaudīsies kā piekrastes teritoriju un salu applūšana, koraļļu rifu, mangrovju audžu un citu mitrāju izzušana un zivju krājumu izsīkšana 11 . Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir risku pavairotāji, kas palielina nestabilitāti un nevienlīdzību, vairo transnacionālo noziedzību, pirātismu un saspīlējumus jūras resursu jautājumā. Tāpēc ir vajadzīgs jauns redzējums, kas ES dod iespēju padarīt sabiedrību klimatnoturīgāku, aizsargāt dabu un apvērst ekosistēmu degradāciju 12 . Arī otrādi – jūras drošības nepilnības var novest pie vidiska kaitējuma sakarā ar apgrūtinātu piekļuvi kontaminētiem objektiem, vides aizsardzības līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem vai sabotāžas aktiem, kas vērsti pret jūras infrastruktūru. Turklāt Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir radījusi ne tikai postošu ietekmi uz cilvēkiem un ekonomiku, bet arī vērā ņemamu biodaudzveidības zudumu 13 . Tāpēc ļoti svarīgi ir pievērsties klimata pārmaiņu, piekrastes un jūras teritoriju vides degradācijas un jūras drošības mijiedarbībai, arī turpinot pašreizējos un veicot jaunus mērķorientētus pētījumus.

2022. gadā notikušie uzbrukumi cauruļvadiem “Nord Stream” Baltijas jūrā, atļauju nesaņēmušu bezpilota gaisa kuģu klātbūtne pie atkrastes iekārtām Ziemeļjūrā un atkārtotie hibrīduzbrukumi un kiberuzbrukumi jūras infrastruktūrai liek ES aktīvāk rīkoties un iedarbīgāk aizsargāt kritisko infrastruktūru, it īpaši izstrādājot inovatīvas tehnoloģijas. Tā kā jūrniecības nozarē patlaban norisinās digitālā pārveide, tās sarežģītība un potenciālā neaizsargātība ir pieaugusi. Ļaunprātīgi aktori arvien biežāk izmanto hibrīdlīdzekļus un kiberlīdzekļus, lai uzbruktu jūras infrastruktūrai, tai skaitā zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem, kā arī ostām un kuģiem. Vajadzība rīkoties ir atzīta Padomes ieteikumā par Savienības mēroga koordinētu pieeju kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai 14 . Turklāt Komisijas ieteikumā par Savienības noturības pret katastrofām mērķiem ir izklāstīti pasākumi, kas var veicināt labāku ES un dalībvalstu sagatavotību dabas un cilvēka izraisītām katastrofām un spēju reaģēt uz tām, arī jūrā 15 .

Apdraudējumi un aizliegtas darbības, tādas kā pirātisms un bruņota laupīšana jūrā, organizētā noziedzība, tai skaitā migrantu kontrabanda un cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecība, terorisms, nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja, citas nelikumīgas darbības, pie kurām pieder neatļauta izpēte ES dalībvalstu ekskluzīvajās ekonomikas zonās, un nesprāgusi munīcija 16 jūrā, ir un paliek vienlīdz kritiski problēmjautājumi daudzos reģionos, kuru vidū daži ES piekrastes apvidi un attālas teritorijas ir īpaši neaizsargātas. Vāja ostu drošība dažas no šīm aizliegtajām darbībām var vēl atvieglot. Ļaunprātīgi aktori šos apdraudējumus un darbības turklāt var kombinēt, lai pret ES un tās dalībvalstīm vērstu hibrīduzbrukumus.

III.ES jūras drošības intereses

Ņemot vērā mainīgos jūras drošības apdraudējumus, ES pamatintereses ir šādas:

·sargāt Eiropas Savienības, tās dalībvalstu, iedzīvotāju un partneru drošību;

·saglabāt mieru un stabilitāti pasaulē un uzturēt brīvus un atvērtus jūras kuģošanas maršrutus;

·gādāt par to, lai tiktu respektētas starptautiskās tiesības, jo īpaši UNCLOS – visaptverošs tiesiskais regulējums, kas reglamentē visas darbības okeānos, un veicināt pareizu starptautisko okeāna pārvaldību, šim nolūkam izmantojot arī reģionālas jūras konvencijas, kā arī PTO vienošanās par zvejniecības subsīdijām 17 īstenošanu;

·aizsargāt dabas resursus un jūras vidi un pārvaldīt klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmi uz jūras drošību;

·nodrošināt jūras (piekrastes un atkrastes) kritiskās infrastruktūras 18 izturētspēju un aizsardzību, arī pievēršoties ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem un apdraudējumiem, un riskiem un apdraudējumiem, ko rada ārvalstu tiešie ieguldījumi;

·stiprināt loģistikas centru, t. i., ostu, noturību un aizsardzību, šajā nolūkā pievēršoties arī riskiem, kas saistīti ar korupciju un aizliegtām darbībām;

·aizsargāt jūrā veiktas saimnieciskās darbības, tādējādi veicinot ilgtspējīgu zilo ekonomiku (gan piekrastē, gan atkrastē);

·aizsargāt ES ārējās robežas un tās iekšējo drošību, lai vērstos pret migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un citām nelikumīgām darbībām, pie kurām pieder neatļautas ogļūdeņražu izpētes un urbšanas darbības;

·nodrošināt spēju ātri un iedarbīgi rīkoties jūras operacionālajā telpā un citās operacionālajās telpās (t. i., uz sauszemes, gaisā, kibertelpā un kosmosa telpā);

·nodrošināt jūrnieku drošumu un drošību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Konvencijā par darbu jūrniecībā un citās relevantās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās.

IV.ES reaģēšanas spēju stiprināšana

Atjauninātā jūras drošības stratēģija palīdzēs aizsargāt iepriekš minētās ES intereses no mainīgiem un pieaugošiem jūras drošības apdraudējumiem. Lai to panāktu, ES pastiprinās rīcību saskaņā ar sešiem stratēģiskajiem mērķiem:

1)intensificēt darbības jūrā;

2)sadarboties ar partneriem;

3)būt par jūras telpas apzināšanās līderi 19 ;

4)pārvaldīt riskus un apdraudējumus;

5)uzlabot spējas;

6)izglītot un apmācīt.

ES rīcība saskaņā ar šiem stratēģiskajiem mērķiem arī turpmāk balstīsies uz šādiem 2014. gada ESJDS principiem: starpnozaru pieeja, funkcionālā integritāte, starptautisko noteikumu – starptautisko tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas principu – ievērošana un pilnīga atbilstība UNCLOS, un jūrlietu multilaterālisms. Atjauninātā ESJDS tiks īstenota, vadoties pēc rīcības plāna (dots pielikumā) un rīkojoties integrētās pieejas 20 satvarā. Lai stratēģiju īstenotu, ES kopā ar dalībvalstīm izmantos visas relevantās civilās un militārās rīcībpolitikas, rīkus un instrumentus un koordinēs visu attiecīgo dalībnieku rīcībpolitikas un darbības Eiropas, reģionu un valstu līmenī, tādā veidā stiprinot sinerģiju un komplementaritāti. Turklāt, lai uzlabotu ES un tās iedzīvotāju drošību, stratēģija veicinās saskaņotāku ES iesaistīšanos ārējos konfliktos un krīzēs.

Atjauninātā stratēģija ietvers katram ES apņemošajam jūras baseinam specifiskas darbības. Rīcībā būtu jāņem vērā reģionālās ES stratēģijas 21 un spēju veidošanas programmas, kā arī sadarbība ar partnervalstīm.

1.Mērķis intensificēt darbības jūrā

Paziņojumā par ES Stratēģisko kompasu izteikts aicinājums vēl vairāk pastiprināt ES iesaisti jūras drošības jomā. Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) satvarā Indijas okeāna rietumdaļā kopš 2008. gada norisinās operācija Atalanta. Ņemot vērā veiksmīgos rezultātus, operācijas Atalanta pilnvaras ir paplašinātas, un tā no cīņas pret pirātismu ir pāraugusi plašākā jūras drošības operācijā un vēl vairāk stiprina saiknes un sinerģiju ar Eiropas vadīto jūras operacionālās situācijas apzināšanās misiju Hormuzā (EMASOH) 22 . Vidusjūrā īstenotās operācijas Irini galvenais uzdevums ir īstenot ANO ieroču embargo pret Lībiju. Tādā veidā ES, uzlabodama jūras drošību, tieši piedalās miera un stabilitātes uzturēšanā Vidusjūras reģionā. Saskaņā ar integrēto pieeju ES jūras drošību palīdz uzlabot, arī organizējot partnervalstīm domātas mācības un spēju veidošanu, īstenojot civilās KDAP misijas, tādas kā Eiropas Savienības spēju veidošanas misija Somālijā (EUCAP Somalia).

2021. gadā ES ieviesa jaunu koncepciju – koordinēta klātbūtne jūrā (KKJ). Šā jaunā elastīgā rīka mērķis ir veicināt ES kolektīvo iesaisti jūras drošības jomā, pēc iespējas labāk izmantojot dalībvalstu jūras spēkus ES stratēģiskajās interesēs esošās jūras zonās. KKJ kontekstā ES būtu jāpastiprina cīņa pret nelikumīgām un aizliegtām darbībām jūrā, tai skaitā narkotiku tirdzniecību. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, KKJ īstenojot Gvinejas līcī un Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā (arī Sarkanajā jūrā), ES apsvērs jaunas jūras interešu zonas, kurās īstenot šo koncepciju. Jaunu jūras interešu zonu izveide uzlabotu ES kā jūras drošības aktora situācijas apzināšanos, partnerības un stratēģisko kultūru.

Paziņojumā par ES Stratēģisko kompasu uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir nodrošināt ES dalībvalstu jūras spēku gatavību un sadarbspēju, un pausts aicinājums ES rīkot vienību/apakšvienību mācības visās operacionālajās telpās. Tāpēc, lai uzlabotu gatavību, sekmētu sadarbspēju un pievērstos mainīgajiem jūras drošības apdraudējumiem, ES uzsāks ikgadējas jūras spēku mācības.

Komisija ar EMSA palīdzību veic jūras drošības inspekcijas ostās, ostu iekārtās un kuģos ES un pēta veidus, kā uzlabot jūras drošību tādās jomās kā pasažieru kuģi vai kiberdrošība. Saskaņā ar Eiropas integrētās robežu pārvaldības (EIRP) stratēģiskajām vadlīnijām 23 jūras robežuzraudzības sistēmai jāspēj atklāt, identificēt un vajadzības gadījumā izsekot un pārtvert visus kuģus, kas ieiet teritoriālajos ūdeņos, un palīdzēt nodrošināt dzīvības aizsardzību un glābšanu jūrā jebkuros laikapstākļos. Dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto Frontex piedāvātās uzraudzības spējas, lai uzlabotu valstu spējas un vispārējo situācijas apzināšanos.

Frontex veic tādas operācijas kā Indalo, Themis un Poseidon, lai kontrolētu ES robežas un apkarotu noziedzību, jo īpaši migrantu kontrabandu, Vidusjūrā. Frontex, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) un EMSA veic daudzfunkcionālas jūras operācijas, lai apkarotu pārrobežu noziedzību, tai skaitā migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, detektētu jūras piesārņojumu un nelegālu zveju un veiktu citus uzraudzības uzdevumus vairākos ES apņemošajos jūras baseinos, tai skaitā Melnajā jūrā. ES šīs svarīgās daudzfunkcionālās operācijas būtu jāattīsta tālāk.

Galvenās ES darbības 24 jūras drošības uzlabošanas jomā būs šādas:

·organizēt ikgadējas ES jūras spēku mācības;

·pašreizējās ES jūras spēku operācijas (Atalanta un Irini) pastiprināt ar jūras spēku un gaisa spēku resursiem;

·pamatojoties uz gūto pieredzi un Eiropas Ārējās darbības dienesta priekšlikumiem, apsvērt jaunas jūras interešu zonas, kurās īstenot KKJ koncepciju;

·KKJ kontekstā pastiprināt cīņu pret nelikumīgām un aizliegtām darbībām jūrā, tai skaitā narkotiku tirdzniecību;

·uzturēt un pastiprināt jūras drošības inspekcijas ES un pievērsties kiberdrošībai un pasažieru kuģu drošībai;

·veicinot daudzfunkcionālu jūras operāciju izvēršanu vairākos ES apņemošajos jūras baseinos, pastiprināt ES līmeņa sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā.

2.Mērķis sadarboties ar partneriem

Jūras drošības jomā ES jau ir kaldinājusi attiecības un sinerģijas ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām gan globālā, gan reģionālā līmenī (piemēram, ar ANO, SJO 25 , NATO, ĀS 26 un ASEAN 27 ) un ar vairākām trešām valstīm, jo īpaši Gvinejas līcī un Indijas un Klusā okeāna reģionā. 

Starptautisko sadarbību ES un tās dalībvalstis ir attīstījušas, arī izmantojot divpusējus dialogus, piestāšanu ostās un vienību/apakšvienību mācības, sevišķi Indijas un Klusā okeāna reģionā, piemēram, ar Austrāliju, Japānu, Indiju, Indonēziju, Korejas Republiku, Omānu un Singapūru. Operācijas Atalanta un Irini piedalās informētības kopīgošanas un daudzpusējas iesaistes mehānismos, to vidū kopīgas informētības un saskaņotības (SHADE) konferencēs. Vērā ņemamu atbalstu jūras drošībai Eiropas Savienība sniedz arī saskaņā ar attīstības sadarbības, humānās palīdzības un ārpolitikas atbalsta pasākumiem.

Indijas okeāna rietumdaļā ES atbalsta reģionālu jūras arhitektūru, kuras pamatā ir informācijas sapludināšanas un operāciju centri Madagaskarā un Seišelās, kā arī Džibuti Rīcības kodekss, kas attiecas uz pirātisma un pret kuģiem vērstas bruņotas laupīšanas apkarošanu Indijas okeāna rietumu daļā un Adenas līcī 28 .

Tāpat arī Gvinejas līcī ES atbalsta reģionālas organizācijas un piekrastes valstis, kas īsteno pašas savas jūras drošības stratēģijas, stiprina jūras tiesībaizsardzību un tiesiskumu, uzlabo ostu drošību un drošumu, uzlabo jūras telpas apzināšanos un informācijas kopīgošanu Jaundes struktūras satvarā 29 . Atlantijas okeāna lielreģionā ES sadarbībā ar partneriem atbalsta cīņu pret aizliegtām darbībām, jo īpaši cīņu pret narkotiku tirdzniecību.

Sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos ES būtu jāintensificē sadarbība ar partneriem kaimiņvalstīs un citās stratēģiski svarīgās jūras zonās. Īpaši svarīgi tas ir, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. ES būtu jāintensificē sadarbība ar NATO jūras drošības jomā, pamatojoties uz jau panāktajiem rezultātiem un vadoties pēc 2023. gada janvārī pieņemtās trešās kopīgās deklarācijas par ES un NATO sadarbību. Indijas un Klusā okeāna reģionā ES būtu jāsekmē jūras drošības jomā uzkrātās pieredzes apmaiņa ar partneriem, izmantojot projektu “Uzlabot drošības sadarbību Āzijā un ar Āziju” (ESIWA) un divpusējus dialogus un tiecoties iegūt novērotāja (“dialoga partnera”) statusu Indijas okeāna piekrastes valstu asociācijā (IORA). Tāpat ES būtu jāpadziļina sadarbība ar līdzīgi domājošām valstīm un organizācijām, to vidū starptautiskiem un reģionāliem jūrlietu forumiem.

Galvenās ES darbības starptautiskās sadarbības jomā būs šādas:

·mudināt parakstīt un ratificēt starptautiskus instrumentus, kas saistīti ar jūras drošību, jo īpaši UNCLOS, un veicināt to ievērošanu, un attiecīgos forumos ar partneriem dalīties paraugpraksē, kā īstenot jūras drošībai relevantas starptautiskās tiesības;

·pamatojoties uz trim kopīgajām deklarācijām, kas pieņemtas 2016., 2018. un 2023. gadā, intensificēt ES un NATO personāla sadarbību jūras drošības jomā, lai aptvertu visus abpusēji interesējošos jautājumus, arī nesprāgušu munīciju jūrā;

·saskaņā ar paziņojumu par Stratēģisko kompasu papildus biežākai ES piestāšanai ostās un patruļām, sevišķi Indijas un Klusā okeāna reģionā, organizēt kopīgas jūras spēku mācības ar partneriem, lai veicinātu sadarbspēju;

·lai veicinātu ES un tās partneru informācijas apmaiņu un sadarbību, arī tiesībaizsardzības, tieslietu un iekšlietu jomā, izvietot ES sadarbības koordinatorus jūras informācijas sapludināšanas centros 30 , kas atrodas jūras interešu zonās, un attiecīgā gadījumā izvērtēt iespējas šos informācijas sapludināšanas centrus tieši savienot ar relevantām ES jūras uzraudzības sistēmām;

·tiekties iegūt dialoga partnera statusu Indijas okeāna piekrastes valstu asociācijā, lai stiprinātu ES kā jūras drošības partnera lomu reģionā;

·veicināt starptautisko sadarbību tādās jomās kā informācijas apmaiņa un kritiskās jūras infrastruktūras, tai skaitā zemūdens kabeļu 31 , uzraudzība, kā arī kuģu un ostu drošība 32 .

3.Mērķis būt par jūras telpas apzināšanās līderi

Laba jūras telpas apzināšanās ir būtiska, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes var ātri konstatēt pieaugošos un mainīgos ES apdraudējumus un iedarbīgi reaģēt uz tiem. Par jūras telpas apzināšanās līderi ES kļūs, uzlabojot informācijas vākšanu un apmaiņu starp dažādiem jūrniecības sektoriem 33 un atvieglojot informācijas kopīgošanu starp dalībvalstīm. Starptautiskajā līmenī ES turpinās darbu, lai, izmantojot informācijas kopīgošanu un spēju veidošanu, uzlabotu partnervalstu jūras telpas apzināšanās (MDA) spējas, jo īpaši Gvinejas līcī un Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Kopš 2014. gada ES un tās dalībvalstis tādā jomā kā informācijas ieguve un apmaiņa jūras telpā ir panākušas vērā ņemamu progresu, šim nolūkam izstrādājot un savienojot nozarspecifiskas sistēmas, ko izmanto dažādas jūras uzraudzībā iesaistītās iestādes 34 . Konkrēti runājot, ES ir izstrādājusi vienotu informācijas apmaiņas vidi (CISE) 35 . Pamatojoties uz brīvprātīgu dalību, CISE veicinās reāllaika informācijas kopīgošanu starp dažādām iestādēm, kas atbild par krasta apsardzes funkcijām, to vidū militārajām, savienojot attiecīgās iestādes dalībvalstīs un starp tām. Pamatojoties uz ES pētniecības projektu “CISE2020”, Komisija 2019. gada aprīlī sāka CISE pārejas posmu, tās koordināciju uzticot EMSA, kas strādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm 36 . Pēc pārejas posma Komisija plāno 2024. gadā ar EMSA atbalstu sākt operacionālo posmu, ja tiks panākta vienošanās ar tās Administratīvo padomi.

Par aizsardzību runājot, Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) atbalstītais jūras uzraudzības projekts (MARSUR) tika izstrādāts tā, lai iesaistīto dalībvalstu jūras spēki varētu apmainīties ar operacionālo informāciju un pakalpojumiem. MARSUR nodrošina operacionālo pievienoto vērtību, ko apliecina tas, ka ES dalībvalstis ir izvēlējušās to izmantot, lai īstenotu KKJ koncepciju Gvinejas līcī un Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā. EAA un iesaistītās dalībvalstis, izmantojot specializētu programmu, patlaban strādā pie MARSUR stiprināšanas. Saskaņā ar paziņojumu par Stratēģisko kompasu, kurā ES tiek aicināta stiprināt uz izlūkdatiem balstītu situācijas apzināšanos un spējas, ES būtu pilnībā jāizmanto visas jūras uzraudzības spējas (piemēram, droni, patruļas gaisa kuģi un kosmosā balstītas tehnoloģijas). ES kosmosa programma ar tās komponentiem, tādiem kā Copernicus, Galileo un IRIS² 37 , var tieši palīdzēt MDA uzlabošanā. Arī ES Satelītcentrs (SatCen) ir iesaistīts MDA, jo tas sadarbojas ar ES vienoto izlūkdatu analīzes procedūru un ar Komisiju Galileo/Copernicus jautājumos. Šajā sakarā attiecīgo kosmosa resursu noturība un drošība ir būtiska, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību.

Lai atbalstītu valstu krasta apsardzes iestādes, arī jūras situācijas apzināšanās jomā, ES ir izveidojusi aģentūru sadarbību, kurā iesaistītas EFCA, EMSA un Frontex. Eiropas Krasta apsardzes funkciju forums un Vidusjūras krasta apsardzes funkciju forums, apmainoties ar paraugpraksi, var palīdzēt uzlabot MDA un operacionālo sadarbību.

Katastrofu vai avāriju gadījumā un tad, ja valstu spējas ir pārslogotas, ES dalībvalstis un trešās valstis var aktivizēt Savienības civilās aizsardzības mehānismu 38 . Ar Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra 39 starpniecību tās var lūgt palīdzību, speciālās zināšanas vai situācijas analīzi.

ES, īstenojot īpašas attīstības sadarbības spēju veidošanas iniciatīvas, palīdz MDA uzlabot arī starptautiskā līmenī. Projektā “Kritiskie jūras maršruti Indijas un Klusā okeāna reģionā” (CRIMARIO) 40 ir izstrādāti īpaši rīki 41 , lai uzlabotu MDA un stiprinātu sadarbību ar reģionālajiem partneriem un to starpā. Tas sasaucas ar plašāku ES iesaisti drošības un aizsardzības jomā Indijas un Klusā okeāna reģionā. Līdzīgā garā projektā “Gvinejas līča starpreģionālais tīkls” (GoGIN) 42 izstrādāta platforma YARIS – informācijas kopīgošanas rīks Jaundes struktūras atbalstam.

Galvenās ES darbības jūras telpas apzināšanās jomā būs šādas:

·nodrošināt, ka līdz 2024. gada vidum sāk darboties vienotā informācijas apmaiņas vide, kas iestādēm no dažādiem (civiliem un militāriem) jūras uzraudzības sektoriem ļauj droši un strukturēti apmainīties ar klasificētu un neklasificētu informāciju;

·stiprināt aizsardzībai vajadzīgās jūras uzraudzības informācijas apmaiņas tīklu (MARSUR), ar EAA starpniecību uzsākot specializētu programmu, un stiprināt saiknes starp MARSUR un CISE;

·kapitalizēt investīcijas, kas veiktas ar ES kosmosa politikas starpniecību, un vēl aktīvāk izmantot Copernicus sagādātās spējas jūras uzraudzības, jūras vides monitoringa un klimata pārmaiņu jomā;

·integrēt kosmosā balstītas tehnoloģijas, tālvadības gaisa kuģu sistēmas un radaru stacijas, jūras patruļas gaisa kuģus un jūrā bāzētus līdzekļus ar apkalpi un bez tās, izmantojot inovatīvus, kibernoturīgus rīkus, lai uzlabotu jūras situācijas apzināšanos;

·lai stiprinātu novēršanas un reaģēšanas spējas, intensificēt piekrastes un atkrastes patruļkuģu nodrošinātu uzraudzību un papildināt to ar digitāli satīklotām augstas klases jūras spēku platformām, to vidū bezapkalpes platformām;

·stiprināt partnervalstu MDA spējas, izmantojot projektus GoGIN un CRIMARIO, arī turpinot izmantot jūras situācijas apzināšanās rīkus (YARIS, IORIS un SHARE.IT) kopā ar Copernicus sniegtajiem satelītpakalpojumiem.

4.Mērķis pārvaldīt riskus un apdraudējumus

Saskaņā ar Stratēģisko kompasu ES un tās dalībvalstis uzlabos kolektīvās spējas aizsargāt drošību un palielināt noturību pret jūras drošības izaicinājumiem un sagatavotību tiem, arī tādiem izaicinājumiem kā hibrīddraudi un kiberdraudi. ES un tās dalībvalstīm būtu jāspēj ātri reaģēt ar koordinētām civilām un militārām spējām.

Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ir viena no ES galvenajām politiskajām prioritātēm, kas ES ārējā darbībā izpaužas ar daudzām tematiskām vai ģeogrāfiskām stratēģijām, tādām kā Global Gateway vai stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī ar ES diplomātiskajiem kontaktiem un ES klimata diplomātiju.

ES jau ir spērusi nozīmīgus soļus, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, un tā turpinās vērsties pret problēmām, kas cieši saistītas ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju un drošību. Augstais pārstāvis un Komisija 2023. gada vidū nāks klajā ar kopīgu paziņojumu par saikni starp klimata pārmaiņām, vides degradāciju, drošību un aizsardzību. Tas cita starpā ietvers priekšlikumus attiecībā uz rīkiem, ar kuriem var novērtēt klimata pārmaiņu un vides degradācijas cēloņus un sekas, kādas izjūt jūrniecības nozare, jūras infrastruktūra, kā arī dabiskie un cilvēka veidotie piekrastes apvidu elementi, arī attiecībā uz agrīno brīdināšanu, pierādījumos balstītu pētniecību un satelītattēliem (piemēram, izmantojot programmu Copernicus).

Arktikā ledus sega kūst, jūras ledus atkāpjas, pakāpeniski atveras jauni kuģošanas maršruti, un paredzams, ka no tā izrietošais cilvēka darbību pieaugums radīs vai saasinās vides un vietējo kopienu apdraudējumus. Šajā sakarā pēc iespējas drīzāk praksē jārealizē kopīgais paziņojums “Spēcīgāka ES iesaiste, lai nodrošinātu miermīlīgu, ilgtspējīgu un labklājīgu Arktikas reģionu” 43 , jo īpaši attiecībā uz bezemisiju kuģošanu Ziemeļu Ledus okeānā, kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīgu ieguvi un Arktikas reģiona ilgtspējīgu attīstību.

Svarīga prioritāte ir un paliek arī kritiskās infrastruktūras aizsardzība jūras telpā. ES būtu jāpapildina dalībvalstu centieni palielināt tādas kritiskās jūras infrastruktūras noturību kā cauruļvadi vai zemūdens kabeļi, kas stiepjas pāri valstu jūras robežām. Tai būtu jāpilnveido pašreizējie zemūdens kabeļu riska novērtējumi un, pamatojoties uz starpnozaru speciālajām zināšanām un spējām, jāpapildina tie ar reaģēšanas iespējām un riska mazināšanas pasākumiem. Ir obligāti jāsniedz pastāvīgs atbalsts dalībvalstīm, lai tās varētu izstrādāt zemūdens aizsardzības līdzekļus un pretdronu risinājumus. Turklāt ES būtu jāturpina veicināt atkrastes atjaunīgās enerģijas iekārtu līdzāspastāvēšanu 44 ar aizsardzības darbībām 45 , kā ieteikts Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā 46 .

Ar Kritisko vienību noturības direktīvu 47 un pārskatīto Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvu (TID2 direktīva) 48 ES ir nostājusies attiecīgo pārmaiņu priekšpulkā, pateicoties visaptverošam tiesiskajam regulējumam, kas ļauj uzlabot kritisko vienību un infrastruktūras fizisko noturību un kibernoturību. ES šajā jomā būtu jāpastiprina sadarbība ar galvenajiem partneriem un relevantām trešām valstīm, jo īpaši izmantojot ES un NATO strukturēto dialogu par noturību un kritiskās infrastruktūras noturības uzdevumgrupu.

ES saskaras ar vēl vienu problēmu, ko rada liels daudzums nesprāgušas munīcijas un ķīmisko ieroču, kuri palikuši no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem un atrodas jūras baseinos ap ES. Šo problēmu vēl vairāk saasina pret Ukrainu vērstā Krievijas militārā agresija, kuras rezultātā Melnajā jūrā nonāk liels skaits mīnu. Šīs munīcijas veids, atrašanās vieta un daudzums ir slikti dokumentēts, un tas rada risku kuģošanas drošībai un jūras drošībai, videi (iespējamas ķimikāliju noplūdes dēļ) un zilās ekonomikas darbībām (piemēram, atkrastes atjaunīgās enerģijas objektu būvniecībai). Pamatojoties uz jau esošajiem sekmīgajiem projektiem 49 , ES būtu steidzami un vispusīgi jāpievēršas šim jautājumam, lai mazinātu ar nesprāgušu munīciju un tās likvidēšanu saistītos vidiskos riskus. Ļoti svarīgi būs arī, tiklīdz drošības un politiskie apstākļi to ļaus, droši likvidēt nesprāgušo munīciju un mīnas Melnajā jūrā.

Jūras drošību apdraud arī ārvalstu aktori: gan sakarā ar riskiem, kas saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem kritiskajā infrastruktūrā, gan sakarā ar šādu aktoru manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos. Šie jautājumi tiks risināti, izmantojot relevantus instrumentus un satvarus, piemēram, ārvalstu tiešie ieguldījumi tiks izvērtēti saskaņā ar attiecīgo regulu 50 .

Komisija un dalībvalstis veic riska novērtējumu, lai izstrādātu norādījumus, kā uzlabot pasažieru kuģu drošību ES.

Galvenās ES darbības risku un apdraudējumu pārvaldības jomā būs šādas:

·papildus iepriekš minētajām ikgadējām jūras spēku mācībām ES līmenī veikt regulāras, pilna mēroga vienību/apakšvienību mācības, galveno uzmanību pievēršot ostu aizsardzībai un kiberdraudu un hibrīddraudu apkarošanai;

·izvietot līdzekļus un uzraudzības rīkus (piemēram, RPAS) un nodrošināt pašreizējo un gaidāmo kosmosa pakalpojumu (piemēram, Zemes novērošanas) optimālu izmantošanu, lai patrulētu pie kritiskās jūras infrastruktūras un to aizsargātu;

·izstrādāt ES reģionālās sadarbības plānus, lai nodrošinātu zemūdens un atkrastes infrastruktūras uzraudzību;

·izstrādāt saskanīgu satvaru, kādā novērst apdraudējumus, ko jūrā rada nesprāgusi munīcija, aktīvie ieroči un ķīmiskie ieroči, monitorēt un aizvākt tos ar inovatīvām tehnoloģijām un minimālu ietekmi uz vidi;

·cita starpā izmantojot kosmosa pakalpojumus, uzlabot agrīno brīdināšanu un stratēģisko prognozēšanu attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši jūras līmeņa celšanos, vētras uzplūdiem un vides degradāciju;

·izstrādāt jaunus un pastiprināt esošos riska novērtējumus, ārkārtas rīcības plānus un negadījuma seku novēršanas plānus (ES un valstu līmenī), kas domāti ostām, piekrastes infrastruktūrai, kā arī pasažieru kuģu drošībai un transporta/piegādes ķēdēm;

·mudināt jūrlietu aktorus apmainīties ar paraugpraksi kiberdraudu jomā un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) līmenī vēl vairāk pievērsties kiberdrošībai;

·uzlabot jūras telpas apzināšanos Arktikā, arī novērošanu no kosmosa; lai atbalstītu Arktikas politikas 51 īstenošanu, turpināt sadarbību ar Arktikas piekrastes valstīm pēc vajadzības divpusējā formātā un relevantos daudzpusējos forumos;

·novērtēt iespēju izvērst atkrastes atjaunīgās enerģijas projektus un citus ilgtspējīgus izmantojumus jūras teritorijās, kas rezervētas vai izmantotas militārām darbībām;

·ar Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas regulu izveidotā sadarbības mehānisma kontekstā novērtēt trešo valstu un ārpussavienības subjektu ieguldījumus jūras infrastruktūrā.

5. Mērķis uzlabot spējas

Lai veicinātu jūras drošības intereses, ES būtu jāpaātrina civilo un militāro spēju attīstīšana, attiecīgā gadījumā iesaistot nozari. Pētniecība un izstrāde, kas pievēršas Eiropas jūras drošības civilajiem aspektiem, ir iekļauta ES programmas “Apvārsnis Eiropa” kopā “Civilā drošība sabiedrībai”. Pašreizējā un gaidāmā pētniecība un izstrāde atbalstīs spēju attīstību ES līmenī, tai skaitā jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzību, zemūdens apdraudējumu pārvaldību, sagatavotību antropogēnām un dabas katastrofām un reaģēšanu uz tām, jūras pasažieru transporta drošību un nesprāgušas munīcijas pārvaldību, attiecīgā gadījumā iesaistot nozari.

Aizsardzības jomā dalībvalstīm būtu jāattīsta viss jūras spēku spēju spektrs, pilnībā izmantojot sadarbības iespējas, ko paver saistītās ES iniciatīvas 52 . Jo īpaši tām būtu jākoncentrējas uz spēju vairošanu, lai nodrošinātu ES pārākumu uz sauszemes, projicētu spēku jūrā, iespējotu zemūdens kontroli un iesaistītos pretgaisa aizsardzībā.

Gaidāmajā Spēju attīstības plāna pārskatīšanā 53 vērā tiks ņemtas arī mācības, kas gūtas no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu. Piemēram, EAA pētīs svarīgākās tehnoloģijas, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu jūras bezpilota dronu spietus un aizsargātu kritisko jūras dibena infrastruktūru.

Kā aicināts paziņojumā par Stratēģisko kompasu un teikts koordinētajā ikgadējā pārskatā par aizsardzību (CARD) 54 , nacionāla un daudznacionāla mēroga projektiem vajadzētu būt vērstiem gan uz to, lai pārvarētu sadrumstalotību tādā aspektā kā kritiski svarīgi līdzekļi, piemēram, korvetes lieluma kuģi un kuģos uzstādītās sistēmas, gan lai uzlabotu atsevišķu platformu operacionālo efektivitāti. Vairākas sadarbības iespējas, kas identificētas 2020. gada CARD ciklā, ir novedušas pie pastāvīgās strukturētās sadarbības( PESCO) projektiem, kuros izstrādā bezapkalpes jūras sistēmas, tādas kā vidēja izmēra pusautonoms virsūdens transportlīdzeklis. Eiropas Aizsardzības fonds 55 novērtēs pētniecības un izstrādes projektus, piemēram, par jūras situācijas apzināšanos, jūras uzraudzības spējām, jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzību un zemūdens spējām.

Galvenās ES darbības spēju uzlabošanas jomā būs šādas:

·izstrādāt kopīgas prasības un koncepcijas, kas piemērojamas aizsardzības tehnoloģijām, arī jūras telpas apzināšanās vajadzībām gan virs, gan zem ūdens;

·izveidot sadarbspējīgas bezapkalpes sistēmas, lai monitorētu kritisko jūras infrastruktūru, stātos pretī naidīgiem dronu spietiem u. c.;

·palielināt modernu pretmīnu pasākumu spējas, piemēram, izstrādājot ES operāciju koncepciju;

·atbalstīt kopīgu uzlabotu jūras patruļas gaisa kuģu spēju attīstīšanu;

·veidot kopīgus izmēģinājumus un eksperimentus, lai attīstītu modernas nākotnes jūras spēku spējas.

6.Mērķis izglītot un apmācīt

Lai ES būtu spējīga risināt pašreizējās un gaidāmās jūras drošības problēmas, obligāti vajadzīga augsta līmeņa specializētā izglītība, prasmes un apmācība. Lai novērstu jaunus hibrīddraudus un kiberdraudus, operatoriem ir vajadzīgas spēcīgas digitālās prasmes un īpašas pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmas. Risinājumi, kas izpaužas kā militārās apmācības programmu apmaiņa, kopīgas apmācības programmas, kurās piedalās dažādu ES dalībvalstu jūras spēki un dažādas iestādes, uzlabos sadarbspēju un palīdzēs ES iedarbīgāk, koordinētāk un iekļaujošāk reaģēt uz jauniem apdraudējumiem.

Kā daļa no Praktiskās rokasgrāmatas par Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā ir izveidots apmācību katalogs, kas aptver visus kursus, kādus ES aģentūras organizē visās jūrlietu jomās. Rokasgrāmata tiks pastāvīgi atjaunināta atbilstoši vajadzībām un attīstībai. Būtu jāturpina sekmīgais projekts Eiropas Krasta apsardzes funkciju mācību akadēmijas tīkls (ECGFA NET) un saskaņotais mācības kurss par krasta apsardzes funkciju, it īpaši apmaiņas programma, kurā iesaistītas kaimiņvalstis, un reģionālā sadarbība specializētā projektā, ko EFCA īsteno ciešā sadarbībā ar EMSA un Frontex. EMSA izstrādā arī mācību kursu par jūras kiberdrošību. Hibrīdizcilības centrs (Hybrid CoE), kas atrodas Helsinkos, organizē kursus un konferences par hibrīddraudiem, kuri skar jūras telpu. Dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēcināšana ES jūras drošības sektorā būtu jāatbalsta, veicinot sieviešu piekļuvi augsta līmeņa tehniskajai izglītībai un apmācībai.

Eiropas Drošības un aizsardzības koledža (EDAK) 56 nodrošina ES līmeņa apmācību un izglītību gan civilajam, gan militārajam personālam, lai veicinātu vienotu izpratni par jūras drošības problēmām un palielinātu informētību par ES pieaugošo lomu šajā jomā. Ar EDAK atbalstu sešas Eiropas jūras spēku akadēmijas patlaban strādā pie kopīga starptautiska jūras spēku semestra satura.

Galvenās ES darbības izglītības un apmācības jomā 57 būs šādas:

·uzlabot ar kiberdraudiem, hibrīddraudiem un kosmosu saistītās drošības prasmes, atbalstot jaunus un esošus apmācības kursus, ko gan civilajā, gan militārajā jomā piedāvā dažādas akadēmiskās iestādes un kompetentās valstu vai ES struktūras;

·īstenot specializētas apmācības programmas, kas pieejamas partneriem ārpus ES, lai stātos pretī esošiem un jauniem jūras drošības apdraudējumiem;

·izstrādāt “starptautisko jūras spēku semestri” Eiropas jauno virsnieku apmaiņas iniciatīvas (EMILYO) 58 satvarā;

·organizēt civilmilitāras mācības, kuru pamatā ir scenāriji, kas saistīti ar kopīgu jurisdikciju vai spēju kopīgu izmantošanu.

V.Rīki un instrumenti, kas atbalsta ES rīcību jūras drošības jomā

Lai maksimalizētu sinerģijas un panāktu ES rīku un instrumentu komplementaritāti, atjauninātā stratēģija būtu jāīsteno integrētās pieejas garā. Šiem centieniem būtu jāietver:

·Eiropas Aizsardzības fonda projekti, kuri veltīti pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā un kuru mērķis ir uzlabot ES dalībvalstu bruņoto spēku spējas;

·Eiropas Miera mehānisms kā ārpusbudžeta finansēšanas mehānisms, kurš domāts saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku veiktai ES rīcībai, kas skar militārus un aizsardzības aspektus;

·ES pētniecība un inovācija civilās jūras drošības spēju jomā, jo īpaši ES programmas “Apvārsnis Eiropa” 3. kopas “Civilā drošība sabiedrībai” satvarā;

·Iekšējās drošības fonda un Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta sagādātās iespējas uzlabot to dalībvalstu krasta apsardzes iestāžu spējas, kuras veic tiesībaizsardzības un robežkontroles uzdevumus jūrā;

·Savienības civilās aizsardzības mehānisms, jo īpaši izmantojot analītiskās un reaģēšanas spējas, kā arī īstenojot Komisijas ieteikumu par noturības pret katastrofām mērķiem;

·Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta programma, kas atbalsta starptautiskas partnerības, lai uzlabotu jūras drošību, it īpaši jūras situācijas apzināšanos;

·Pirmspievienošanās palīdzības instruments (2021–2017) jeb IPA III sakarā ar tā darbības jomu un koncentrēšanos uz kandidātvalstīm;

·kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžets, no kā finansē civilās KDAP misijas;

·Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), no kā finansē jūras uzraudzību un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā;

·Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Interreg programmas, kas atbalsta investīcijas piekrastes un tālākajos reģionos un teritorijās, kā arī valstīs, kurām ir kopīgas jūras robežas ar ES;

·iekšējās drošības fondi, no kā finansē Narkotiku jūras ceļu izpētes un operāciju centru (MAOC-N), un tā īpašās spējas apmainīties ar informāciju, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību jūrā.

VI.Tālākā virzība

Komisija un Augstais pārstāvis sadarbosies ar Padomi, lai īstenotu šo atjaunināto stratēģiju iepriekš minētajās un rīcības plānā detalizēti izklāstītajās rīcības jomās, balstoties uz ESJDS sasniegumiem kopš 2014. gada, izmantojot esošos instrumentus un rīcībpolitikas un sekojot vispārējām Stratēģiskā kompasa norādēm.

Komisija un Augstais pārstāvis aicina dalībvalstis stratēģiju un rīcības plānu apstiprināt. Trīs gadus pēc tam, kad Padome stratēģiju būs apstiprinājusi, Komisija un Augstais pārstāvis iesniegs Padomei kopīgu progresa ziņojumu, kurā iestrādāts dalībvalstu pienesums.

(1)

JOIN(2022) 28 final.

(2)

https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2022/702557/EXPO_IDA(2022)702557_EN.pdf

(3)

COM(2021) 240 final.

(4)

Padomes dokuments 11205/14 un Padomes secinājumi 10494/18.

(5)

Padomes secinājumi 9946/21.

(6)

  https://eunavfor.eu/

(7)

  https://www.operationirini.eu/

(8)

Padomes secinājumi 06256/22 un 06255/22.

(9)

Padomes dokuments 7371/22.

(10)

ES apdraudējumu analīze ir uz izlūkdatiem balstīta visaptveroša analīze, kurā aplūkota virkne apdraudējumu un problēmu, ar ko ES saskaras tagad vai varētu saskarties nākotnē. To regulāri atjaunina un izmanto par pamatinformāciju, lai palīdzētu izstrādāt un īstenot ES Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai.

(11)

 IPCC SROCC (2019) un WGII ziņojums, AR6 (2022).

(12)

COM(2020) 380 final.

(13)

Proti, satraucošs vaļveidīgo mirstības pieaugums Melnajā jūrā.

(14)

2023/C 20/01.

(15)

COM(2023) 61 final un 2023/C 56/01.

(16)

Nesprāgusi munīcija ir sprāgstoši ieroči (bumbas, šāviņi, granātas, sauszemes mīnas, jūras mīnas, kasešu munīcija un cita munīcija), kas nav sprāguši un joprojām rada detonācijas risku, dažkārt daudzus gadu desmitus pēc to izmantošanas vai izmešanas.

(17)

https://www.wto.org/english/tratop_e/rulesneg_e/fish_e/fish_e.htm

(18)

Piemēri: zemūdens kabeļi un cauruļvadi, loģistikas mezgli (t. i., ostas), atkrastes atjaunīgās enerģijas iekārtas, atkrastes naftas un gāzeļļas platformas u. c.

(19)

Jūras telpas apzināšanās ir faktiska izpratne par darbībām, kas saistītas ar jūras telpu un varētu ietekmēt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību, drošumu, ekonomiku vai vidi. Pamatojoties uz skaidri noteiktām lietotāju vajadzībām un tiesībām, tā palīdz par monitoringa un uzraudzības darbībām atbildīgajām iestādēm visaptverošā veidā novērst un pārvaldīt visas šāda veida situācijas, notikumus un darbības, kas saistītas ar ES jūras telpu. ES jūras telpa ietver ES dalībvalstu teritoriālos ūdeņus, ekskluzīvās ekonomikas zonas un kontinentālās platformas atbilstoši definīcijai Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijā, kā arī visas ar jūrniecību saistītās darbības, kas šajā telpā tiek veiktas jūras dibenā, zem ūdens, uz ūdens un virs ūdens, piemēram, ar iekārtām, kravu, mazām laivām un kuģiem, kuri kuģo ar ES karogu, ir tās īpašumā, tās pārvaldījumā vai ar to saistīti.

(20)

“Integrētā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm” balstās uz 2016. gada ES globālo stratēģiju (Padomes secinājumi EUCO 26/16 un 13202/16) un ir apstiprināta ar Padomes 2018. gada secinājumiem (5413/18). Tā iezīmē satvaru saskaņotākai un vispusīgākai ES iesaistei ārējos konfliktos un krīzēs un veicina cilvēka drošību, tātad palielina arī ES un tās iedzīvotāju drošību.

(21)

Piemēram, visaptverošā stratēģija ar Āfriku (JOIN(2020) 4 final), ES stratēģija attiecībā uz Gvinejas līci (7671/14), ES stratēģija Indijas un Klusā okeāna reģionam (JOIN(2021) 24 final), ES Arktikas politika (JOIN(2021) 27 final), Tālāko reģionu stratēģija (COM(2022).

(22)

https://www.diplomatie.gouv.fr/en/french-foreign-policy/europe/news/article/european-maritime-awareness-in-the-soh-emasoh-political-statement-by-the

(23)

COM(2022) 303.

(24)

Galvenās ES darbības, kas uzskaitītas pie katra no sešiem konkrētajiem mērķiem, rezumē rīcības plānā detalizēti izklāstīto darbību spilgtākos elementus.

(25)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

(26)

Āfrikas Savienība.

(27)

Jūras drošība jau izsenis ir ES un ASEAN kopīga prioritāte. Abu reģionu sadarbība ir bijusi vērsta uz reaģēšanu uz tādiem transnacionāliem jūras apdraudējumiem kā pirātisms, kontrabanda, nelegālā imigrācija, katastrofu riski un piesārņojuma un klimata pārmaiņu ietekme. Eiropas Savienība atbalsta ASEAN vadīto procesu virzībā uz Rīcības kodeksu Dienvidķīnas jūrā; https://euinasean.eu/maritime-cooperation/

(28)

Jūras drošība Austrumāfrikā, Dienvidāfrikā un Indijas okeānā (MASE), Ostu drošības un kuģošanas drošības programma, reģionālā jūras drošības programma, ko īsteno Sarkanās jūras reģionā, un CRIMARIO.

(29)

Projektu SWAIMS, PASSMAR un GOGIN darbības.

(30)

Jūras informācijas sapludināšanas centri ir nacionāli vai reģionāli subjekti, kas vāc informāciju, lai uzlabotu jūras situācijas apzināšanos konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā. 2022. gadā ES savu pirmo sadarbības koordinatoru nosūtīja uz Singapūrā esošo informācijas sapludināšanas centru, kas aptver lielāko daļu Indijas un Klusā okeāna reģiona.

(31)

Saskaņā ar Padomes Ieteikumu 2023/C 20/01 par Savienības mēroga koordinētu pieeju kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai.

(32)

Saskaņā ar Starptautisko kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksu; https://www.imo.org/en/OurWork/Security/Pages/SOLAS-XI-2%20ISPS%20Code.aspx

(33)

Jūrniecības nozares ietver jūras transporta drošumu un drošību, zvejniecību kontroli, sagatavotību jūras piesārņojumam un reaģēšanu uz to, jūras vides aizsardzību, muitu, robežkontroli, vispārējo tiesībaizsardzību un aizsardzību.

(34)

Piemēram, Eurosur un SafeSeaNet (operacionālās sistēmas ES līmenī).

(35)

Padomes dokuments 9946-2021.

(36)

SWD(2019) 322 final.

(37)

  https://defence-industry-space.ec.europa.eu/welcome-iris2-infrastructure-resilience-interconnectivity-and-security-satellite-2022-11-17_en

(38)

  ES civilās aizsardzības mehānisms (europa.eu).

(39)

  Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC) (europa.eu).

(40)

Eiropas Komisija CRIMARIO finansēšanai 2015.–2025. gadā atvēlējusi 23 miljonus EUR.

(41)

Platformas IORIS un SHARE.IT.

(42)

Eiropas Komisija GoGIN finansējusi ar 11,5 miljoniem EUR (2016–2023) un GoGIN II – ar 5 miljoniem EUR (2023–2025).

(43)

JOIN(2021) 27 final.

(44)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/89/ES (JSPD).

(45)

Eiropas Aizsardzības aģentūras koordinētais projekts “Simbioze”, ko īsteno ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem; https://eda.europa.eu/symbiosis

(46)

COM(2020) 741 final.

(47)

Direktīva (ES) 2022/2557.

(48)

Direktīva (ES) 2022/2555.

(49)

Projekti, kuru mērķis ir attīrīt Baltijas jūru no ķīmiskajām kaujasvielām un parastās munīcijas un kurus atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā Interreg programma: 10 gadi Interreg sadarbības ar mērķi attīrīt Baltijas jūru no nogremdētās munīcijas; Interreg Baltijas jūras reģiona programma (interreg-baltic.eu) .

(50)

 Regula (ES) 2019/452.

(51)

JOIN(2021) 27 final.

(52)

Spēju attīstības plāns, kopdarbības iespējas, kas apzinātas koordinētajā ikgadējā pārskatā par aizsardzību (CARD), pastāvīgā strukturētā sadarbība, Eiropas Aizsardzības fonds.

(53)

EAA valde 2022. gada jūnijā oficiāli sāka Spēju attīstības plāna pārskatīšanu.

(54)

Prioritārā joma “Eiropas patruļklases kuģi”.

(55)

EAF mērķis ir stiprināt aizsardzības industrijas konkurētspēju un inovācijas spēju ES. Tādējādi tas palīdz attīstīt dalībvalstu militārās spējas.

(56)

Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) kontekstā EDAK nodrošina ES līmeņa apmācību un izglītību Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā. Tās mērķis ir attīstīt un veicināt civilā un militārā personāla vienotu izpratni par KDAP, kā arī ar mācību aktivitātēm apzināt un izplatīt labu praksi, kas saistīta ar dažādiem KDAP jautājumiem. Tādējādi EDAK papildina valstu centienus apmācības un izglītības jomā.

(57)

Arī Prasmju gada ietvaros.

(58)

http://www.emilyo.eu/ ; EMILYO nav saistīta ar programmu “Erasmus+”.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.3.2023

JOIN(2023) 8 final

PIELIKUMS

dokumentam

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei

par ES Jūras drošības stratēģijas un tās rīcības plāna atjauninājumu




"Uzlabota ES Jūras drošības stratēģija, kā vērsties pret mainīgiem jūras apdraudējumiem"

Rīcības plāns 1  

1. stratēģiskais mērķis. Intensificēt darbības jūrā

Mērķi	Darbības		Grafiks  (attiecīgā gadījumā)	Attiecīgie aktori 2
1.1. Paplašināt ES lomu un darbības ES apņemošajos jūras baseinos un aizjūras teritorijās	Stiprināt ES KDAP jūras spēku operācijas un paplašināt koordinētās klātbūtnes jūrā (KKJ) koncepciju
	1.1.1.	Nodrošināt ES KDAP jūras spēku operācijām (tai skaitā Atalanta un Irini) jūras un gaisa resursus, kas uzskaitīti to attiecīgajos kopīgajos prasību paziņojumos.	2025	DV, EĀDD
	1.1.2.	Pamatojoties uz EĀDD priekšlikumiem, apsvērt jaunas jūras interešu zonas, kurās īstenojama KKJ.	No 2023. gada	DV, EĀDD
	Attīstīt sadarbību un sinerģiju starp dalībvalstu vadītām un ES vadītām iniciatīvām jūras drošības jomā
	1.1.3.	Intensificēt sadarbību starp EUNAVFOR operāciju Atalanta un Eiropas vadīto jūras operacionālās situācijas apzināšanās misiju Hormuzā (EMASOH).	No 2023. gada	DV, EĀDD
	1.1.4.	Nodrošināt ES dalībvalstu darbību vispārēju saskaņotību un koordināciju ar relevanto Komisijas dienestu un aģentūru un cilvēkresursu dienestu un aģentūru darbībām, arī ar KKJ palīdzību.	Pastāvīgi	DV, KOM, EĀDD
	1.1.5.	Atbalstīt darbību ar EUROSUR sapludināšanas pakalpojumiem un informācijas apmaiņas spējām, piemēram, tām, kas pieejamas ar CISE un integrēto jūras pakalpojumu (IMS) palīdzību, un koordinēt monitoringa darbības pierobežas zonās.	Pastāvīgi	Frontex, EMSA
	1.1.6.	Nodrošinot apmācību un piekļuvi EUROSUR spējām un pakalpojumiem, atbalstīt jūras spēku operatoru kursu (MSOC) izveidi dalībvalstīs.
	1.1.7.	Nodrošināt, ka ES darbība jūrā un uz sauszemes papildina ES integrēto pieeju, veicinot saikni ar aģentūru sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā (trīspusējā darba vienošanās), un daudzfunkcionālo jūras operāciju koncepciju, kas izstrādāta saskaņā ar ES sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā un ko krasta apsardzes iestādes īsteno attiecīgajos jūras baseinos.	No 2023. gada, pastāvīgi	DV, KOM, EĀDD, EFCA, EMSA, Frontex
	1.1.8.	Kad tas vajadzīgs un juridiski iespējams, veicināt sinerģiju starp KDAP darbībām un daudzfunkcionālo jūras operāciju koncepcijām, kas izstrādātas saistībā ar aģentūru sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā.	No 2023. gada, pastāvīgi	DV, KOM, EĀDD, EFCA, EMSA, Frontex
	Attiecīgie jūras baseini ap ES
	1.1.9.	Organizēt ikgadējas ES jūras spēku mācības, kurās iesaistīti jūras spēki un saistītās iestādes no tik daudzām dalībvalstīm, cik vien iespējams, un kuru mērķis ir uzlabot sagatavotību tradicionālajiem apdraudējumiem, kā arī 4. stratēģiskajā mērķī uzskaitītajiem riskiem un apdraudējumiem un spējas reaģēt uz tiem.	Katru gadu, sākot no 2024. gada	DV, EĀDD
	1.1.10.	Jūras baseinu stratēģiju un attiecīgā gadījumā makroreģionālu stratēģiju izstrādē integrēt jūras drošības aspektus.	No 2023. gada, pastāvīgi	KOM
	Ziemeļu Ledus okeāns
	1.1.11.	Lai uzlabotu situācijas apzināšanos, nodrošināt jauno Ziemeļu Ledus okeāna jūrasceļu pienācīgu satelītnovērošanu, arī izmantojot Copernicus spējas (tai skaita tā jūras vides monitoringa pakalpojumu CMEMS 3 ).	Līdz 2025. gadam	KOM, EMSA
	1.1.12.	Attiecīgā gadījumā piedalīties Arktikas padomes un ar to saistīto forumu darbā.	pastāvīgi	DV, EĀDD, KOM
	Atlantijas okeāns
	1.1.13.	Atbalstīt narkotiku tirdzniecības apkarošanas operācijas, apmainoties ar informāciju un veicot kopīgas operācijas, tai skaitā atiešanas valstīs/ostās un galamērķa ES ostās un ostu iekārtās.	No 2023. gada, pastāvīgi	DV, KOM, MAOC-N, EMSA, Eiropols
	Baltijas jūra
	1.1.14.	Izveidot mehānismu, kurā iesaistīti Komisijas dienesti, Baltijas jūras valstu padome (BJVP) un HELCOM un kura uzdevums ir koordinēt zinātniskās darbības, operācijas un datu kopīgošanu, lai īstenotu rīcības plānu nesprāgušas munīcijas likvidēšanai Baltijas jūrā.	Līdz 2023. gada beigām	DV, KOM, EĀDD
	1.1.15.	Izstrādāt reģionāla līmeņa rīku, kas dotu iespēju kopīgot datus par munīciju, veikt riska novērtējumus un identificēt labākos veidus, kā aizvākt parasto un ķīmisko munīciju no Baltijas jūras.	Līdz 2023. gada beigām	DV, KOM, EĀDD
	1.1.16.	Izstrādāt un izvērst nesprāgušas munīcijas likvidēšanas tehnoloģijas, iesaistot arī civilos subjektus un veicinot saikni ar nozari.	No 2024. gada, pastāvīgi	DV, KOM, EĀDD
	1.1.17.	Izveidot regulāru kampaņu, kuras mērķis ir attīrīt Baltijas jūras reģionu no nogremdētas munīcijas, aizsargāt jūras vidi, garantēt jūras ceļu drošību un veicināt jūrā veiktu saimniecisko darbību attīstību.	No 2024. gada, pastāvīgi	DV, KOM, EĀDD
	Melnā jūra
	1.1.18.	Uzlabot spējas koordinēti reaģēt uz jūras piesārņojumu, kas saistīts ar bruņotiem konfliktiem, cita starpā izstrādājot jaunas mācību programmas, kā cīnīties pret piesārņojumu no dažādiem avotiem, pie kuriem pieder, piemēram, nesprāgusi munīcija, mīnas, naftas noplūdes, nogrimuši kuģi, trokšņa piesārņojums un kuri var ietekmēt arī biodaudzveidību un ekosistēmas, un šim nolūkam izmantojot arī Kopīgo jūrlietu programmu Melnās jūras reģionam un Melnās jūras stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu (SRIA).	2023	DV, KOM, EMSA
	1.1.19.	Ukrainā notiekošā kara kontekstā analizēt militāro darbību ietekmi uz vaļveidīgajiem, pamatojoties uz ASCOBANS (Vienošanās par mazo vaļveidīgo aizsardzību) darbu.	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD
	1.1.20.	Izmantot SatCen un citu ES dienestu esošās spējas un uzlabot pašreizējās spējas detektēt jūras mīnas, kas rada risku kuģošanai un navigācijai, arī tās, kuras izvietotas pret Ukrainu vērstā Krievijas agresijas kara kontekstā.	No 2023. gada	DV, KOM, SatCen
	Vidusjūra
	1.1.21.	Uzlabot līdzīgi domājošo Vidusjūras reģiona partnervalstu spējas un attiecīgā gadījumā kopīgot informāciju, lai uzlabotu to spēju veikt robežkontroli ar mērķi atklāt un novērst neatļautu robežšķērsošanu un noziedzīgas pārrobežu darbības.	Pastāvīgi	DV, KOM, EEAS, Frontex
	1.1.22.	Uzlabot koordināciju un sinerģiju starp operāciju IRINI, EUBAM Libya un relevantajām Eiropas aģentūrām.	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD, Frontex, EMSA
	1.1.23.	Saskaņā ar Savienības Vidusjūrai deklarāciju par ilgtspējīgu zilo ekonomiku 4  MedCGFF izstrādās mācību kursus un veicinās informācijas, specializēto zināšanu, tehniskās palīdzības, apmācības un paraugprakses apmaiņu starp Savienības Vidusjūrai valstīm, lai vērstos pret aizliegtām darbībām jūrā.	Pastāvīgi, no 2024. gada	DV, KOM, Frontex, EMSA, EFCA
	1.1.24.	Identificēt un veicināt reģionālas jūrniecības spēju veidošanas darbības, lai paplašinātu jau uzsāktās jūras drošības spēju veidošanas programmas (piemēram, Rabātas procesu) un sadarbībā ar partnervalstīm un reģionālām organizācijām izstrādātu līdzīgas iniciatīvas.	Pastāvīgi, no 2024. gada	DV, EĀDD
	1.1.25.	Īstenot Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ieteikumus / Starptautisko inspekciju shēmu / pilotprojektus, lai uzlabotu zvejas resursu ilgtspēju un atbalstītu cīņu pret NNN zveju.	Pastāvīgi	DV, KOM, EFCA
	Ziemeļjūra
	1.1.26.	Veikt visaptverošu Ziemeļjūras baseina kartēšanu, lai veiktu riska novērtējumu un identificētu labākos veidus, kā aizvākt parasto un ķīmisko munīciju.	Līdz 2025. gada beigām	KOM, DV
	Apgabali, kuros tiek īstenota KKJ
	1.1.27.	KKJ kontekstā pastiprināt cīņu pret jūrā veiktām nelikumīgām un aizliegtām darbībām, tai skaitā narkotiku tirdzniecību.	Pastāvīgi	DV, EĀDD
	Gvinejas līcis
	1.1.28.	Uzturēt atbalstu jūras drošībai izveidotajai Jaundes struktūrai, arī iesaistot Gvinejas līča reģionālo informācijas tīklu (GoGIN), un uzlabot tiesiskumu un valstu tiesiskos regulējumus reģionā, cita starpā iesaistot pašreizējās programmas SWAIMS un PASSMAR līdz to pabeigšanai 2024. gadā un pēc tam pēctecīgo reģionālo jūras drošības programmu, kā arī WeCAPS un GoGIN.	Pastāvīgi	DV, KOM, EĀDD, EMSA
	1.1.29.	Pastiprināt saskaņotību starp ES iestāžu un ES dalībvalstu darbībām, jo īpaši īstenojot KKJ Gvinejas līcī.	Notiek patlaban	DV, EĀDD
	Indijas okeāns un Klusais okeāns
	1.1.30.	Uzlabot informācijas kopīgošanas mehānismus un nodrošināt savienojumus starp jūras informācijas sapludināšanas centriem, attīstot CRIMARIO platformu IORIS un iniciatīvu SHARE.IT un paplašinot to izmantošanu.		DV, KOM, EĀDD
	1.1.31.	Ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā organizēt kopīgas mācības un piestāšanas ostās, par sadarbības rīku izmantojot IORIS.	No 2024. gada	DV, KOM, EĀDD
	1.1.32.	Nodrošināt ES dalībvalstu darbību saskaņotību ar relevanto Komisijas dienestu un aģentūru un cilvēkresursu dienestu un aģentūru darbībām, cita starpā īstenojot KKJ Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā.	No 2023. gada
	1.1.33.	Intensificēt sadarbību jūras drošības jautājumos ar starptautiskām un reģionālām organizācijām, jo īpaši ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), arī tiecoties iegūt dialoga partnera statusu Indijas okeāna piekrastes valstu asociācijā (IORA).	No 2023. gada
	1.1.34.	Turpināt atbalstīt jūras drošībai izveidoto arhitektūru Indijas okeāna rietumu daļā, pamatojoties uz programmu MASE un Džibuti rīcības kodeksu un izmantojot gaidāmo reģionālo programmu par jūras drošību Subsahāras Āfrikā.	No 2024. gada
1.2. Veicināt starptautisko tiesību ievērošanu un cīņu pret aizliegtām darbībām jūrā	Veicināt atbilstību UNCLOS un citiem ar jūras drošību saistītiem starptautiskiem instrumentiem
	1.2.1.	Mudināt parakstīt un ratificēt starptautiskus instrumentus, kas saistīti ar jūras drošību, jo īpaši UNCLOS, un veicināt to ievērošanu, un attiecīgos forumos ar piekrastes valstīm un partneriem dalīties paraugpraksē, kā īstenot jūras drošībai relevantas starptautiskās tiesības.	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, KOM, EĀDD
	1.2.2.	Sadarboties ar partnervalstīm, lai kopīgotu paraugpraksi un uzticības veicināšanas pasākumus un tādā veidā palīdzētu īstenot starptautiskās tiesības attiecībās ar šādām partnervalstīm.	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, KOM, EĀDD
	Veicināt un attīstīt jūras drošības aspektus saskaņā ar SJO un ES tiesisko regulējumu
	1.2.3.	Sadarboties ar partnervalstīm, lai risinātu jūras drošības jautājumus, piemēram, nodrošinot atbilstību SJO juridiskajiem instrumentiem, jo īpaši nolūkā īstenot Starptautisko kuģu un ostu iekārtu aizsardzības (ISPS) kodeksu.	Pastāvīgi	DV, KOM, EMSA
	1.2.4.	Veicināt un izstrādāt ar SJO noteikumiem saskanīgas Komisijas MARSEC vadlīnijas, arī vadlīnijas par kiberdrošību, lai veicinātu ostu un kuģu aizsardzības kontroles funkcijas.	Pastāvīgi	DV, KOM, EMSA
	1.2.5.	Īstenot Komisijas veiktas jūras drošības inspekcijas pietiekamā skaitā kā regulāru ikgadēju darbību (lai uzraudzītu ES jūras drošības tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs); turpināt pētīt veidus, kā uzlabot jūras drošību tādās jomās kā pasažieru kuģi vai kiberdrošība.	Pastāvīgi	DV, KOM, EMSA
	Saskaņā ar ES konsolidēto pieeju un paraugpraksi atbalstīt cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju
	1.2.6.	Turpināt atbalstīt dalībvalstu kopīgās operācijas un zvejniecības kontroles operācijas un vienlaikus īstenot EFCA kopīgas resursu izmantošanas plānus, lai nodrošinātu pastāvīgu informācijas un izlūkdatu apmaiņu un kontroles darbības, kuras plānotas, pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem.	Pastāvīgi, notiek patlaban	DV, KOM, EFCA, EMSA
	1.2.7.	Veicināt aģentūru sadarbību, tai skaitā datu apmaiņu, lai uzlabotu uzraudzību, kontroli un pārraudzību un atbalstītu zivsaimniecības iestādes (arī nacionālos un reģionālos zvejniecības uzraudzības centrus) piemērojamo reģionālo un valsts tiesību aktu izpildes panākšanā.	Notiek patlaban	DV, KOM, EFCA, EMSA, Frontex
	1.2.8.	Atbalstīt dalībvalstu krasta apsardzi un jūras spēkus, kas sniedz pakalpojumus attiecīgajos RZPO konvenciju apgabalos, lai nodrošinātu jūrnieku, zvejas kuģu un flotu drošumu un drošību (piemēram, aizsardzību pret pirātismu) un labāk kontrolētu un izskaustu piespiedu darbu un smagus darba tiesību pārkāpumus jūrā.	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, KOM
	1.2.9.	Rīkoties, lai kontrolētu un izskaustu piespiedu darbu un smagus darba tiesību pārkāpumus jūrā.	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, KOM
	Nostiprināt robežkontroli un apkarot noziedzīgas pārrobežu darbības, piemēram, migrantu vai preču kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, īpaši pievēršoties attālām ES daļām, kuras īpaši izjūt migrācijas spiedienu
	1.2.10.	Izstrādāt saskaņotu un stingru reakciju, lai vērstos pret migrācijas pa jūru instrumentalizāciju un lai atturētu, izjauktu un sauktu pie atbildības noziedzīgos tīklus, kas nodarbojas ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD, Frontex, Eiropols, Eurojust
	1.2.11.	Izmantojot priekšrocības, ko sagādā Eiropas Robežu un krasta apsardzes (ERKA) regulas 5 pilnīga īstenošana un strukturētā sadarbība starp relevantajiem aktoriem (piemēram, Eiropolu, Interpolu, UNODC un MAOC-N), un nolūkā atbalstīt Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) darbības uzlabot riska analīzi, lai identificētu jūras teritorijas un ostas, kas jāmonitorē, kā arī kuģus un gaisa kuģus, kuri jāizseko, lai apkarotu neatbilstīgu imigrāciju vai noziedzīgas pārrobežu darbības un tīklus.	No 2024. gada	DV, KOM, EMSA, Frontex
	1.2.12.	Pamatojoties uz informācijas apmaiņu, riska analīzi un proaktīvu novērošanu no gaisa un patrulēšanu, izveidot un uzturēt ES situācijas attēlu, kas aptver arī pierobežas zonu.	No 2024. gada	DV, Frontex

2. stratēģiskais mērķis. Sadarboties ar partneriem

Mērķi	Darbības		Grafiks  (attiecīgā gadījumā)	Attiecīgie aktori
2.1. Veicināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem stratēģiskajiem partneriem	Veicināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem stratēģiskajiem partneriem
	2.1.1.	Pastiprināt ES līdzdalību SHADE mehānismos jūras telpā. Piedalīties G7++FOGG (Gvinejas līča draugu grupa) un tās pakārtoto darba grupu darbā. Piedalīties GoG SHADE un tās darba apakšgrupu darbā.	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, EĀDD, KOM
	2.1.2.	Uzlabot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskiem partneriem kopīgās interesēs esošos jūras drošības jautājumos, tādos kā jūras kritiskās infrastruktūras uzraudzība un aizsardzība.	No 2023. gada	DV, EĀDD, KOM
	2.1.3.	Atbalstīt partnervalstis to jūras pārvaldības un tiesiskuma spēju un militāro un jūras spēku spēju veidošanā, šim nolūkam izmantojot arī Eiropas Miera mehānismu.	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD
	Uzlabot sadarbību un pastiprināt operacionālo mijiedarbību ar visiem partneriem jūrā
	2.1.4.	Reģionālajos jūras informācijas sapludināšanas centros, kas atrodas jūras interešu zonās, izvietot ES sadarbības koordinatorus, lai veicinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp ES un tās partneriem un attiecīgā gadījumā izvērtētu iespējamību šos sapludināšanas centrus tiešā veidā savienot ar attiecīgajām ES jūras uzraudzības sistēmām.	No 2023. gada	DV, EĀDD
	2.1.5.	Mudināt dalībvalstu jūras resursus, kas izvietoti saskaņā ar KKJ, izmantot platformas IORIS/YARIS ārējās komunikācijas nolūkos un mācībās, kurās piedalās piekrastes valstis un partneri.	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, EĀDD, EAA
	2.1.6.	Izveidot civilus sadarbības rīkus, kas izmantojami sadarbībai starp jūras operācijām, ko veic ES dalībvalstis, un jūras operācijām, ko veic ES aģentūras.	No 2024. gada	DV, KOM, EĀDD, EAA, EMSA, Eiropols
	Attiecībās ar partnervalstīm un reģionālām organizācijām integrēt jūras drošības aspektus
	2.1.7.	Iesaistoties kopīgos projektos, kas saistīti attiecīgi ar jūras drošību un kuģošanas drošību, izveidot saiknes ar partnervalstīm un reģionālām organizācijām.	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD
	2.1.8.	Uzlabot krasta apsardzes sadarbību ar partnervalstīm izveidoto pašreizējo vai gaidāmo darba vienošanos un statusa nolīgumu satvarā, arī nolūkā stiprināt patrulēšanu gar jūras robežām un pierobežas zonās.	No 2023. gada	DV, EĀDD, Frontex
2.2. Strādāt kopā ar ārpussavienības partneriem, lai pastiprinātu jūras uzraudzību	Kopā ar ārpussavienības partneriem strādāt pie sadarbspējas risinājumiem, kas domāti jūras uzraudzības informācijas kopīgošanai
	2.2.1.	Atbalstīt Džibuti rīcības kodeksa valstis, izveidojot Nacionālos jūras informācijas kopīgošanas centrus un uzlabojot to jūras uzraudzības spējas.	Līdz 2024. gada beigām aptvert 50 % valstu un līdz 2026. gada beigām – 100 % valstu	KOM, EĀDD
	2.2.2.	Uzlabot informācijas apmaiņu ar partnervalstīm EUROSUR satvarā un aktivizējot konkrētus situācijas attēlus (ERKA 2.0 regulas 27. pants).	Līdz 2024. gada beigām	DV, KOM, EĀDD, EAA, Frontex
	Stiprināt jūras drošības arhitektūru un aģentūru sadarbību stratēģiskās interesēs esošos jūras baseinos un jūras zonās
	2.2.3.	Atbalstīt jūrniecības spēju veidošanu un uzlabot jūras telpas apzināšanos Indijas un Klusā okeāna reģionā, izmantojot programmu MASE līdz tās pabeigšanai 2023. gada decembrī un pēc tam pēctecīgo reģionālo jūras drošības programmu, kas sāksies 2024. gadā, kā arī CRIMARIO programmas, to vidū platformu IORIS.	Pastāvīgi	KOM, EĀDD
	2.2.4.	Atbalstīt Jaundes jūras drošības struktūras īstenošanu Gvinejas līča reģionā, izmantojot Gvinejas līča starpreģionālo tīklu, it īpaši platformu YARIS.		KOM, EĀDD
2.3. Uzlabot divpusējā un daudzpusējā līmeņa sadarbību	Uzlabot divpusējā un daudzpusējā līmeņa sadarbību
	2.3.1.	Balstīties uz kopīgajām deklarācijām, lai padziļinātu dialogu ar NATO par jūrlietu sadarbības virzieniem (ES un NATO apstiprināto priekšlikumu kopuma satvarā).	No 2023. gada	DV, EĀDD, EAA
	2.3.2.	Stiprināt sadarbību ar SJO un reģionālām jūras konvencijām, lai novērstu tādu tīšu, pretlikumīgu darbību riskus, kas varētu ietekmēt kuģus un ostu iekārtas visā pasaulē.	No 2024. gada	DV, KOM, EMSA, HELCOM, OSPAR, Barselonas konvencija

3. stratēģiskais mērķis. Būt par jūras telpas apzināšanās līderi

Mērķi	Darbības		Grafiks  (attiecīgā gadījumā)	Attiecīgie aktori
3.1. Uzlabot ES jūras telpas apzināšanos	Garantēt drošu un ātru informācijas apmaiņu starp visām saistītajām nozarēm un sistēmām visā ES un EBTA
	3.1.1.	Uzsākt CISE operacionālo posmu, arī CISE klasificētās informācijas tīkla īstenošanu.	No 2024. gada	DV, KOM, EMSA 6
	3.1.2.	Īpašās krasta apsardzes un militārajās iestādēs mudināt/stimulēt dalībvalstis pievienoties CISE kopienai.	Pastāvīgi, no 2023. gada	KOM, EMSA
	3.1.3.	Izmantot CISE, lai apmainītos ar jūras uzraudzības informāciju, pastiprinātu jūras kritiskās infrastruktūras (piemēram, zemūdens kabeļu, cauruļvadu un atkrastes atjaunīgās enerģijas objektu) noturību un aizsargātu tos.	No 2024. gada	DV, KOM, EAA, SatCen, EMSA
	3.1.4.	Apsvērt iespēju papildus jau izveidotajiem tīkliem izmantot CISE, lai apmainītos ar informāciju aģentūru sadarbības kontekstā.	Pastāvīgi, tiklīdz CISE sāk darboties	DV, EFCA, EMSA un Frontex ECGFF
	3.1.5.	Izpētīt iespēju izveidot programmu par jūras situācijas apzināšanos aizsardzības vajadzībām, vienlaikus nodrošinot sinhronizāciju ar attiecīgajām civilajām ieinteresētajām personām.	Līdz 2024. gadam	DV, EAA
	Stiprināt informācijas kopīgošanu starp civilām un militārām jūras iestādēm
	3.1.6.	Nostiprināt MARSUR un nodrošināt operatīvās (klasificētās un neklasificētās) informācijas apmaiņu starp MARSUR tīklu un CISE.	2024. gada beigas	KOM, EMSA, EAA, SatCen
	Uzlabot jūras uzraudzību un informācijas apmaiņu, izmantojot kosmosā balstītās spējas, RPAS un citas jaunās tehnoloģijas, arī ES ārējo robežu aizsardzības nolūkā
	3.1.7.	Nodrošināt relevantās informācijas apmaiņu starp kosmosā balstītām spējām un jūras uzraudzības instrumentiem, tai skaitā CISE un MARSUR.	2024. gada beigas	DV, KOM, EMSA, EAA, Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA), SatCen
	3.1.8.	Pilnībā izmantot esošās un gaidāmās ES kosmosa programmu spējas un pakalpojumus, arī Zemes novērošanas komponentu (Copernicus, tai skaita tā jūras vides monitoringa pakalpojumu CMEMS), Galileo (un tā apdraudējuma novēršanas sistēmu) un EGNOS, kā arī IRIS 7 , cita starpā jūras uzraudzības un jūras vides un klimata pārmaiņu monitoringa nolūkos.	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD, EMSA, EFCA, SatCen
	3.1.9.	Veicināt jūras uzraudzības lietotnēm vajadzīgo kosmosa pētniecību un inovāciju, arī iesaistot svarīgus dalībniekus un nozari, kā arī ES Satelītcentru un Copernicus Drošības stratēģiskās pētniecības programmu.	No 2023. gada	DV, KOM, EMSA, Frontex, SatCen
	3.1.10.	Izmantojot inovatīvus un kibernoturīgus rīkus, uzlabot kosmosā balstītas tehnoloģijas integrāciju ar tālvadības gaisa kuģu sistēmu, kā arī radaru stacijām, jūras patruļas gaisa kuģiem un citiem jūrā bāzētiem līdzekļiem (ar apkalpi un bez tās).	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, EMSA, Frontex, SatCen
	3.1.11.	Pastiprināt uzraudzību, ko veic piekrastes un atkrastes patruļkuģi, un papildināt to ar digitāli tīklā savienotām augstas klases jūras spēku platformām, tai skaitā bezapkalpes platformām.	Pilotprojekts jāīsteno līdz 2025. gadam.	DV, KOM, EĀDD, EAA, Frontex
	3.1.12.	Dalībvalstīm sistemātiski izmantot inovatīvus risinājumus (tehnoloģijas un zināšanas), kas izriet no ES civilās drošības pētniecības un inovācijas jūras drošības jomā, kuru finansē saskaņā ar programmas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumiem robežu drošības un ārējās drošības jomā, kā arī relevantajiem uzaicinājumiem programmas “Apvārsnis Eiropa” satvarā.	No 2023. gada	DV
	3.1.13.	Apsvērt stacionāru radaru, optisko satelītu un hiperspektrālo ierīču izvietošanu stratēģiskās vietās, lai palīdzētu dalībvalstīm labāk detektēt un identificēt jūras drošības apdraudējumus.	No 2023. gada	DV
	3.1.14.	Eiropas krasta apsardzes funkciju foruma un Vidusjūras krasta apsardzes funkciju foruma satvarā paraugprakses apmaiņas ceļā palīdzēt uzlabot jūras telpas apzināšanos un ES un starptautisko sadarbību.	No 2023. gada	DV, EĀDD, KOM, EFCA, EMSA, Frontex
	Jūras uzraudzības spēju attīstīšana
	3.1.15.	Konceptuāli izstrādāt aprīkojumu un sistēmas, tādas kā neliela satelītmisija, kas īstenojama konstelācijas satvarā, piekrastes radaru tīkli, daļēji fiksētas bezapkalpes platformas jūrā.	No 2023. gada	KOM, DV
	3.1.16.	Attīstot jūras spēku kopdarbīgās uzraudzības spēju, veicināt jūras uzraudzības spējas.	No 2024. gada	KOM, DV
3.2. Kopā ar relevantiem ārpussavienības partneriem strādāt pie sadarbspējas risinājumiem, kas domāti jūras uzraudzības informācijas kopīgošanai	Kopā ar relevantiem ārpussavienības partneriem strādāt pie sadarbspējas risinājumiem, kas domāti jūras uzraudzības informācijas kopīgošanai
	3.2.1.	Atbalstīt jūrniecības spēju veidošanu un uzlabot jūras telpas apzināšanos Indijas un Klusā okeāna reģionā, izmantojot programmu MASE līdz tās pabeigšanai 2023. gada decembrī un pēc tam pēctecīgo reģionālo jūras drošības programmu, kas sāksies 2024. gadā, kā arī CRIMARIO programmas, to vidū platformu IORIS.	Pastāvīgi	KOM, EĀDD
	3.2.2.	Atbalstīt Jaundes jūras drošības struktūras īstenošanu Gvinejas līča reģionā, izmantojot Gvinejas līča starpreģionālo tīklu, it īpaši platformu YARIS.		KOM, EĀDD

4. stratēģiskais mērķis. Pārvaldīt riskus un apdraudējumus

Mērķi	Darbības		Grafiks  (attiecīgā gadījumā)	Attiecīgie aktori
4.1. Turpināt uzlabot informētību par apdraudējumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju, un gatavību vērsties pret tiem	4.1.1.	Stiprināt jūrā notikušu incidentu un katastrofu gadījumos vajadzīgās koordinācijas un intervences spējas, pienācīgi ņemot vērā EMSA uzturētās sistēmas un Savienības Civilās aizsardzības mehānismu, kā arī stiprinot un/vai attīstot integrētu pieeju un ātru reaģēšanu, lai pārvaldītu jūrā notikušus incidentus.	Līdz 2023. gada beigām	DV, KOM, EĀDD, EAA, EMSA
	4.1.2.	Paplašināt zināšanas par ietekmi, kādu uz jūras drošību rada klimata pārmaiņas, jūras līmeņa celšanās, vētru uzplūdi un vides degradācija, un novērst saistītos riskus un apdraudējumus.	Pastāvīgi, no 2023. gada	KOM, EĀDD, DV, EAA, SatCen
	4.1.3.	Pastiprināt jūras telpas apzināšanos, agrīno brīdināšanu un stratēģisko prognozēšanu, kas saistīta ar klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmi uz jūras drošību, arī veicinot okeāna novērojumu datu vākšanu un apmaiņu.	Pastāvīgi, no 2023. gada	KOM, EĀDD, DV, EAA, Frontex, SatCen
	4.1.4.	Paplašināt apmācību un mācības, ko kompetentās iestādes organizē, lai sagatavotos klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmei uz jūras drošību un reaģētu uz to.	Pastāvīgi, no 2024. gada	DV, KOM, EĀDD
	4.1.5.	Lai pievērstos jūras drošības un vides un klimata mainības savstarpējai ietekmei, palīdzēt izstrādāt Okeāna digitālo dvīni (ODD), kurā ņemta vērā jūras drošības perspektīva.	Pastāvīgi, no 2024. gada	DV, KOM
4.2. Paaugstināt jūras kritiskās infrastruktūras (piemēram, gāzes cauruļvadu, elektroapgādes / sakaru kabeļu, ostu, atkrastes enerģijas kompleksu, LNG termināļu un peldošu uzglabāšanas un regazifikācijas bloku) un jūras aktīvu noturību un aizsardzību	Stiprināt jūras kritiskās infrastruktūras un jūras aktīvu noturību un aizsardzību, ņemot vērā reģionālo specifiku un apdraudējumu līmeni, un mudināt dalībvalstis veikt kopīgus kritiskās infrastruktūras stresa testus, pamatojoties uz kopīgiem stresa testēšanas principiem, kas izstrādāti Savienības līmenī
	4.2.1.	Izstrādāt riska novērtējumu un ārkārtas rīcības plānus / katastrofu seku likvidēšanas plānus (ES/valstu līmenī), kas domāti kritiskajai jūras infrastruktūrai, neskarot Direktīvu par kritisko vienību noturību (piemēram, par transporta nozares un ūdenstransporta apakšnozares kritisko vienību riska novērtējumu).	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD, Eiropas Savienības Militārais štābs (ESMŠ), EAA, EMSA
	4.2.2.	Veikt jūras infrastruktūras stresa testus, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu 15623/22 un attiecīgā gadījumā izmantojot projekta INFRASTRESS satvarā izstrādātos kritiskās infrastruktūras stresa testa metodikas standartus.	No 2023. gada	DV, KOM, Frontex
	4.2.3.	ES līmenī rīkot pilna mēroga regulāras vienību/apakšvienību jūras mācības, kuras cita starpā pievēršas ostu aizsardzībai, kiberdraudiem un hibrīddraudiem un kurās attiecīgā gadījumā tiek iesaistīts arī Savienības Civilās aizsardzības mehānisms.	Katru gadu	DV, KOM, EĀDD, ECGFF, EAA, Frontex, ENISA
	4.2.4.	Ar attiecīgo ES aģentūru atbalstu intensificēt sadarbību starp dalībvalstīm, lai izstrādātu zemūdens un atkrastes infrastruktūras reģionālu pastāvīgās uzraudzības plānu, kura mērķis ir atturēt no teroristu darbībām, kas vērstas pret šādu infrastruktūru. Pastiprināt sadarbību incidentu novērtēšanā, sadarbību starp civilajām un militārajām iestādēm un sadarbību zemūdens un atkrastes infrastruktūras aizsardzībai vajadzīgo resursu kopīgošanā un informācijas apmaiņā.	No 2024. gada	DV, EAA, Frontex, EMSA
	4.2.5.	Izstrādāt/izvietot specializētus kuģus un citus līdzekļus (RPAS, satelītattēlus), tai skaitā daudzfunkcionālus apsekošanas kuģus, lai patrulētu pie jūras kritiskās infrastruktūras un aizsargātu to.	Esošos līdzekļus izvietot līdz 2023. gada beigām. Papildu līdzekļus/aktīvus izstrādāt līdz 2025. gadam	DV, EDA, Frontex, SatCen
	4.2.6.	Veikt pētījumus par jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzību, arī lai atbalstītu attiecīgos CARD ieteikumus.	Līdz 2025. gadam	DV, EAA
	4.2.7.	Nostiprināt valsts iestāžu kompetences kuģu un ostu aizsardzības jomā saskaņā ar SOLAS, ISPS kodeksu, Regulu (EK) Nr. 725/2004 8 un Direktīvu 2005/65/EK 9 .	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, EMSA
4.3. Uzlabot kiberdrošību	Novērtēt kiberriskus un identificēt piemērotus drošības pasākumus
	4.3.1.	Apsvērt iespēju TID 2 direktīvas kontekstā izstrādāt tālākus norādījumus jūrniecības nozarei, jo īpaši attiecībā uz ostām.	No 2024. gada	DV, KOM
	4.3.2.	Turpināt attīstīt kopīgas jūras administrāciju / krasta apsardzes iestāžu kiberuzraudzības spējas. Attīstīt jūrniecības nozares spēju stāties pretī kiberdraudiem, veicinot jūrniecības aktoru paraugprakses apmaiņu un tiem domātu norādījumu izstrādi, kā arī turpinot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) līmenī risināt kiberjautājumus jūras drošības un kuģošanas drošības jomā.	No 2024. gada	DV, KOM
	4.3.3.	Divpusējā vai daudzpusējā līmenī attīstīt sadarbību ar līdzīgi domājošām ārpussavienības valstīm saistībā ar kiberdrošību jūras telpā.	No 2023. gada	DV, KOM, ENISA
	4.3.4.	Uzlabot jūras administrāciju noturību, organizējot regulāras apmācības sesijas par kiberdrošības krīžu pārvarēšanu, un attīstīt kultūru kopīgai reaģēšanai uz incidentiem, tai skaitā radiofrekvenču traucējumiem.	Pastāvīgi, no 2024. gada	DV, KOM, ENISA, EMSA, Frontex
	4.3.5.	Uzlabot zināšanas par kiberdrošību un tālāk izstrādāt kuģniecības kiberdrošības pilnīgas kartēšanas metodiku, lai noteiktu atbildības jomas.	No 2024. gada	DV, KOM, EMSA, ENISA
4.4. Stiprināt ES noturību un uzlabot reakciju uz iejaukšanos un manipulāciju ar informāciju, kā arī citiem hibrīddraudiem, kas skar jūras drošību	Novērst ārvalstu un iekšzemes iejaukšanos un manipulāciju ar informāciju, kā arī citus hibrīddraudus, kas saistīti ar jūras telpu
	4.4.1.	Īstenot ar jūrlietām saistītus informatīvus pretpasākumus, arī nodrošinot operatīvajām iestādēm (operāciju komandieriem) deleģētas pilnvaras, kas vajadzīgas, lai apkarotu dezinformāciju un īstenotu pretdarbības.	No 2023. gada	DV, EĀDD un ES jūras spēku operācijas
	4.4.2.	Veicināt ES krasta apsardzes sadarbību hibrīddraudu novēršanā jūras telpā	Pastāvīgi, no 2023. gada	DV, EMSA, Frontex, krasta apsardzes forumi
4.5. Novērtēt iespējamo ietekmi uz drošību, ko rada ārvalstu tiešie ieguldījumi jūras infrastruktūrā	4.5.1.	ES sadarbības mehānisma kontekstā, pamatojoties uz Regulu (ES) 2019/452 10 , novērtēt trešo valstu subjektu ieguldījumus jūras infrastruktūrā.	Notiek patlaban	DV, KOM
4.6. Izstrādāt visaptverošu veidu, kā ES apņemošajos jūras baseinos reaģēt nesprāgušas munīcijas gadījumos	4.6.1.	Pamatojoties uz Baltijas jūrā veiktajiem pilotpasākumiem, kas saistīti ar nesprāgušu munīciju, izstrādāt vispusīgu plānu, kā ES apņemošajos jūras baseinos kartēt no militārām darbībām atlikušo nesprāgušo munīciju un ķīmisko kaujasvielu veidu, atrašanās vietu un daudzumu, lai tādā veidā palīdzētu minimalizēt to ietekmi uz vidi, garantēt jūras ceļu drošību un veicināt saimnieciskās darbības attīstību jūrā.	No 2023. gada	DV, KOM
4.7. Intensificēt darbības, lai sagatavotos terora aktiem, pretlikumīgām darbībām, kuģošanas brīvības apdraudējumiem un hibrīddraudiem	4.7.1.	Īstenot pietiekamas jūras drošības inspekcijas un garantēt, ka kuģi, ostas un ostu iekārtas ES tiek pienācīgi apsargātas un aizsargātas saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem un ES tiesību aktiem.	Notiek patlaban, katru gadu	DV, KOM
	4.7.2.	Pabeigt Komisijas veikto riska novērtējumu par pasažieru kuģu drošības uzlabošanu, lai apzinātu risinājumus, kā stāties pretī kopīgiem pasažieru kuģu drošības riskiem un apdraudējumiem ES.	Notiek patlaban	KOM
	4.7.3.	Veikt pētījumu, lai kartētu zemūdens sakaru kabeļu infrastruktūru, saistītās jaudas un rezerves jaudas, ievainojamību, pakalpojumu pieejamības apdraudējumus un riskus, zemūdens kabeļu dīkstāves ietekmi uz dalībvalstīm un Savienību kopumā, kā arī riska mazināšanu, un ierosināt ieteikumus, kā vajadzības gadījumā nodrošināt augstāka līmeņa noturību / rezerves jaudu.	No 2023. gada	DV, KOM
4.8. Lai palielinātu ES iekšējo drošību, stiprināt spēju iesaistīties cīņā pret organizētiem un nopietniem starptautiskiem apdraudējumiem un aizliegtām darbībām	4.8.1.	Uzlabot un pastiprināt dalībvalstu spēju ar attiecīgo aģentūru atbalstu novērst, atklāt un apkarot nelegālu tirdzniecību, kas notiek ar jūras transporta palīdzību vai jūrā (piemēram, noziegumus pret vidi, ieroču un narkotiku tirdzniecību, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, NNN zveju utt.), īpaši izstrādājot darbības EMPACT satvarā.	No 2023. gada	DV, EFCA, EMSA, Frontex, KOM, Eiropols
	4.8.2.	Izpētīt iespēju, ņemot vērā esošos starptautiskos, ES un valstu noteikumus, vairāk izmantot jūras transporta operatoru sniegto informāciju par pasažieriem, lai uzlabotu drošību pie ārējām robežām un ES iekšienē.	No 2023. gada	DV, KOM, Frontex, Eiropols

5. stratēģiskais mērķis. Uzlabot spējas

Mērķi	Darbības		Grafiks  (attiecīgā gadījumā)	Attiecīgie aktori
5.1. Attīstīt spējas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu ES virsūdens pārākumu	Nostiprināt nākotnes virsūdens spējas un novērst stratēģisko veicinātāju nepietiekamību
	5.1.1.	Īstenot CARD prioritāro jomu “Eiropas patruļklases kuģi”.	Līdz 2025. gadam	DV, EAA
	5.1.2.	Izstrādāt Eiropas jūras spēkiem domātus spēku aizsardzības operatīvos scenārijus un kopīgas spēku aizsardzības prasības.	Līdz 2025. gadam	DV, EAA
	5.1.3.	Uzsākt darbības, kuru uzdevums ir, ieviešot jaunas tehnoloģijas, palielināt piedziņas, enerģijas ražošanas, uzkrāšanas un vadības sistēmu un loģistikas efektivitāti.
	5.1.4.	Atbalstīt jūras militāro mobilitāti, apstiprinot tehnisku vienošanos par pārrobežu pārvietošanās atļauju procedūrām jūras telpā.
	5.1.5.	Izstrādāt nākotnes bezpilota sistēmām piemērojamas vienotas prasības un specifikācijas ar mērķi nodrošināt šādu sistēmu sadarbspēju.
	5.1.6.	Pēc dalībvalstu pieprasījuma sniegt atbalstu PESCO projektiem, to vidū projektam “Eiropas patrulēšanas korvete”.
	5.1.7.	Veicināt faktisko spēju attīstību un klases pirmā kuģa iegūšanu projektā “Eiropas patrulēšanas korvete”.	No 2023. gada	DV, KOM
	5.1.8.	Veicināt modulāras derīgās kravas transportēšanai pielāgota vidēja izmēra pusautonoma virsūdens transportlīdzekļa faktisko spēju attīstību	Līdz 2024. gadam	DV, KOM
	5.1.9.	Veicināt jūras spēku nākotnes spēju attīstību, t. i., funkcionālu viedu sistēmu sistēmu, kas domāta jūras spēku nākotnes platformām	Līdz 2025. gadam	DV, KOM
	5.1.10.	Veicināt jūras spēku kopdarbīgās iesaistes faktisko spēju attīstību, pamatojoties uz jūras spēku kopdarbīgo uzraudzību	Līdz 2026. gadam	DV, KOM
5.2. Stiprināt zemūdens spējas	Uzlabot ES zemūdens spējas, to vidū pretmīnu pasākumus
	5.2.1.	Izstrādāt pretmīnu pasākumiem domāto ES operāciju koncepciju, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu drošai kuģošanai un jūras kuģu un bezpilota sistēmu ekspluatācijai, arī izmantojot Eiropas Aizsardzības fonda izstrādes un pētniecības darbību sagādātās iespējas.	Līdz 2025. gadam	DV, KOM, EAA
	5.2.2.	Turpināt izstrādāt mērķorientētus PESCO projektus (DIVEPACK, EUNDDC un MAS MCM) un izmantot atbalstu, ko kopdarbīgai un kopīgai pētniecībai un izstrādei sniedz Eiropas Aizsardzības fonds un tā priekšteces – Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas (EDIDP) – projekti.
	5.2.3.	Uzlabot pretzemūdeņu karadarbību, vairojot zemūdeņu detektēšanas spējas gan tehnoloģiju, gan procedūru aspektā.	Līdz 2025. gadam	DV, EAA
	5.2.4.	Rosināt izstrādāt tehnoloģijas, kas saistītas ar zemūdens apkalpes un bezapkalpes resursu sadarbīgu komandu spietošanu un zemūdens novērošanu, detektēšanu, datu un attēlu iegūšanu un sakariem.	No 2023. gada	KOM, DV
	5.2.5.	Veicināt tehnoloģiju izstrādi un risinājumus droša attāluma pretmīnu pasākumu koncepcijas pirmajam posmam.	Līdz 2024. gadam	KOM, DV
	5.2.6.	Veicināt spēju attīstību, lai aizsargātu kritisko jūras dibena infrastruktūru, kā arī spējas cīnīties ar zemūdens spietiem, kas sastāv no heterogēniem zemūdens bezapkalpes transportlīdzekļiem.	Līdz 2024. gadam	KOM, DV
	5.2.7.	Veicināt lielas noslodzes daudzfunkcionāla mīnu tralēšanas drona faktisko spēju attīstību.	Līdz 2025. gadam	KOM, DV
5.3. Atbalstīt Eiropas jūras spēkus un krasta apsardzi kritisko tehnoloģiju izstrādē un rūpniecisko spēju attīstībā	Saskaņā ar EAA Vispārējo stratēģiskās pētniecības programmu identificēt tehnoloģijas un pētniecības darbības, kas vajadzīgas spēju vajadzību apmierināšanai
	5.3.1.	Veicināt pētījumus par inovatīviem elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas, pārvaldības un sadales risinājumiem, kas vajadzīgi, lai apmierinātu jauno sistēmu lielo enerģijas pieprasījumu.	Līdz 2025. gadam	DV, KOM, EAA
	5.3.2.	Uzlabot apkalpes un bezapkalpes resursu komandsadarbības autonomu koordināciju, arī spieta tehnoloģijas.
	5.3.3.	Nodrošināt ātrdarbīgu, noturīgu un stabilu zemūdens sakaru tīklu uzraudzību un aizsardzību, attiecīgā gadījumā iesaistot nozari un trešās valstis.
	5.3.4.	Pētīt un integrēt revolucionāras tehnoloģijas, tai skaitā mākslīgo intelektu, lielo datu tehnoloģijas un kvantu tehnoloģijas.
	5.3.5.	Pētīt un izstrādāt vienotu kuģu digitālo arhitektūru un infrastruktūru.
	5.3.6.	Palielināt kuģu automatizāciju, izvietojot noturīgas automatizētas platformas un sistēmas ar mazāku apkalpi un ar lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmām.
	Identificēt un sadarbīgi novērst kritiskās atkarības, kas ietekmē Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi
	5.3.7.	Veicot darbu pie galvenajām stratēģiskajām darbībām, palielināt dalībvalstu, ES iestāžu un aizsardzības industrijas aktoru informētību un veicināt kopīgu izpratni par rūpniecības un tehnoloģiju jomās pastāvošo deficītu un nepilnībām, kā arī par prasmju trūkumu, kas varētu apdraudēt ES rīcības brīvību.
	5.3.8.	Izstrādājot Eiropas Aizsardzības fonda finansētus projektus, veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un veicināt kopīgu iepirkumu jūras spēku spēju jomā, arī izmantojot EDIRPA.
	Jūras spēku un krasta apsardzes darbības salāgot ar ES zaļā kursa mērķiem
	5.3.9.	Veicināt atkrastes atjaunīgās enerģijas projektu un aizsardzības darbību līdzāspastāvēšanu, īstenojot piemērotus risinājumus jūras teritorijās, kas rezervētas vai izmantotas militārām darbībām, ja ir pierādīta to piemērotība atkrastes atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanai vai citiem ilgtspējīgiem izmantojumiem.	Līdz 2025. gadam	DV, KOM, EĀDD, EAA
	5.3.10.	Izstrādāt atjaunīgās tehnoloģijas (atjaunīga degviela, modernizēti dzinēji, elektrifikācija utt.), kas piemērotas militāram lietojumam jūras telpā.

6. stratēģiskais mērķis. Izglītot un apmācīt

Mērķi	Darbības		Grafiks  (attiecīgā gadījumā)	Attiecīgie aktori
6.1. Kopīgot izglītību, apmācību un prasmes dažādās nozarēs, dalībvalstīs un partnervalstīs	6.1.1.	Balstoties uz aģentūru (EFCA, EMSA, Frontex) veikto darbu, attīstīt spējas un izstrādāt specializētas mācības saskaņā ar trīspusējo darba vienošanos, lai organizētu starpnozaru jūras drošības mācības par tiesībaizsardzību, militārajiem spēkiem, robežkontroli, krasta apsardzi, kiberdrošību, jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzību utt.	No 2023. gada	DV, EFCA, EMSA, Frontex, ECGFF
	6.1.2.	Veicināt sieviešu līdzdalību izglītībā un apmācībā par jūras drošību.	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD
	6.1.3.	Sekmēt sadarbību un apmācību, arī ECGFF kontekstā, kopā ar dalībvalstu un NATO akreditētajiem centriem, izcilības centriem utt.		DV, EĀDD, EFCA, EMSA, Frontex
	6.1.4.	Izstrādāt starptautisku jūras spēku militāro semestri “Eiropas jauno virsnieku apmaiņas iniciatīvas” (EMILYO — Military Erasmus 11 ) satvarā.	No 2023. gada	DV, EĀDD (EDAK)
	6.1.5.	Rīkot ar ārpussavienības partneriem kopīgas mācības, lai veicinātu sadarbspēju.	No 2023. gada	DV, KOM, EĀDD
6.2. Kapitalizēt aģentūru un forumu veikto darbu	6.2.1.	Turpināt ad hoc dalību COASTEX mācībās, pamatojoties uz dalībvalstu plānošanu, uzlabot un dažādot COASTEX un regulāri veikt attiecīgas darbības ES apņemošajos jūras baseinos.	Notiek patlaban	DV, EFCA, EMSA, Frontex, ECGFF
	6.2.2.	Pēc dalībvalstu pieprasījuma un balstoties uz EMSA, EFCA un Frontex darbu, veikt spēju veidošanas pasākumus, vienlaikus īstenojot daudzfunkcionālas jūras operācijas (MMO) izraudzītos jūras baseinos ap ES.	Notiek patlaban	DV, EFCA, EMSA, Frontex
	6.2.3.	Dalīties pieredzē, kas gūta, vadot krasta apsargu profesionālās kvalifikācijas satvaru, un sniegt norādījumus, palīdzību un atbalstu labas prakses ieviešanā, arī kiberdrošības jomā.	Pastāvīgi	DV, EFCA, EMSA, Frontex
6.3. Stiprināt kiberdrošības un hibrīddrošības prasmes un mācību programmas jūrlietu jomā	6.3.1.	Izmantot zināšanas un apmācību, ko nodrošina HCoE Helsinki, tai skaitā ar jūras drošību saistīto darba virzienu, arī balstoties uz HCoE Rokasgrāmatu par jūras hibrīddraudiem 12 .	Notiek patlaban	DV, KOM, EĀDD, HCoE
	6.3.2.	Stiprināt drošības prasmes, kas saistītas ar kiberdraudiem, hibrīddraudiem un kosmosu, atbalstot mērķtiecīgus mācību kursus par jūras telpā noderīgām kiberprasmēm un digitālajām prasmēm.	No 2023. gada	DV, KOM, EMSA
	6.3.3.	Attīstīt kiberdrošības un hibrīddrošības prasmes, izmantojot mērķtiecīgas mācību programmas, kas jāizstrādā kompetentajām iestādēm un/vai dalībvalstu iestādēm, ņemot vērā to, ka dalībvalstis un Eiropas Komisija ir uzdevušas EMSA izstrādāt kursu par jūras kiberdrošību 2023. gadam.	No 2023. gada	DV, KOM, EMSA
6.4. Spēju veidošana	6.4.1.	Īstenot ārpussavienības partneriem pieejamas mērķtiecīgas mācību programmas par to, kā stāties pretī esošiem un jauniem jūras drošības apdraudējumiem	Notiek patlaban	DV, KOM, EĀDD, EMSA, Frontex, ECGFF
		Lai piesaistītu sievietes attiecīgajām nozarēm, tai skaitā krasta apsardzes funkcijām, veicināt izglītības un apmācības pasākumus partnervalstīs, iesaistot arī relevantās ES aģentūras.
	6.4.2.	Turpināt izstrādāt starptautisko jūras spēku militāro semestri, kas ietver arī jauno virsnieku apmaiņas shēmu.	No 2023. gada	DV, EĀDD
	6.4.3.	Rīkot civilās un militārās mācības, pamatojoties uz scenārijiem, kas ietver dalītu jurisdikciju vai spēju kopīgu izmantošanu.	No 2023. gada

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

A

ANO: Apvienoto Nāciju Organizācija

ASEAN: Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija

B

C

CARD: koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību

CISE: vienota informācijas apmaiņas vide

Copernicus: Eiropas Zemes novērošanas programma

CRIMARIO: Indijas okeāna un Klusā okeāna kritiskie jūrasceļi

D

DV: dalībvalstis

E

EAA: Eiropas Aizsardzības aģentūra

EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests

EBCGA/Frontex: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

ECGFA: Eiropas Krasta apsardzes funkciju akadēmija

ECGFF: Eiropas Krasta apsardzes funkciju forums

EDIRPA: instruments Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu

EFCA: Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

EGNOS: Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests

Eiropols: Eiropas Policijas aģentūra

EMPACT: Eiropas daudznozaru platforma pret noziedzības draudiem

EMSA: Eiropas Jūras drošības aģentūra

ENISA: Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra

ES: Eiropas Savienība

ESJDS: Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģija

EUBAM Libya: ES robežu pārvaldības palīdzības misija Lībijā

EUNAVFOR: Eiropas Savienības vadītie jūras spēki

EUROSUR: Eiropas Robežu uzraudzības sistēma

G

GALILEO: Eiropas satelītnavigācijas sistēma

H

HCoE: Eiropas Izcilības centrs hibrīddraudu novēršanai, Helsinki

HELCOM: Helsinku Komisija – Baltijas jūras vides aizsardzības komisija

I

Interpols: Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija

IORA: Indijas okeāna piekrastes valstu asociācija

ISPS kodekss: Starptautiskais kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodekss

K

KDAP: kopējā drošības un aizsardzības politika

KI: kritiskā infrastruktūra

KOM: Eiropas Komisijas dienesti

M

MAOC (N): Narkotiku jūras ceļu izpētes un operāciju centrs

MARSUR: Aizsardzības projekts jūras uzraudzības jomā

MASE: Reģionālās jūras drošības veicināšanas programma

MAS MCM: jūras pretmīnu pasākumu (daļēji) autonomās sistēmas

MDA: jūras telpas apzināšanās

MedCGFF: Vidusjūras krasta apsardzes funkciju veicēju forums

MSOC: jūras spēku operatoru kurss

N

NATO: Ziemeļatlantijas līguma organizācija

NNN zveja: nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja

O

ODD: okeāna digitālais dvīnis

OSPAR: Oslo un Parīzes komisija

OSRA: Vispārējā stratēģiskās pētniecības programma

P

P un I: pētniecība un inovācija

Projekts PASSMAR: kuģošanas drošības un jūras drošības stratēģijas atbalsta programma Centrālāfrikā

PESCO: pastāvīgā strukturētā sadarbība

R

RPAS: tālvadības gaisa kuģu sistēma

RZPO: reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija

S

SAR: meklēšanas un glābšanas darbības

SatCen: Eiropas Savienības satelītcentrs

SHADE: kopīga informētība un saskaņotība

SJO: Starptautiskā Jūrniecības organizācija

SOLAS: Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras

SWAIMS projekts: atbalsts Rietumāfrikas integrētajai jūras drošībai

T

TID direktīva: Direktīva par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā

U

UNCLOS: Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija

UNFSA: Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgums par zivju krājumiem

UNODC: Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs

W

WeCAPS: ostu aizsardzības un drošības stiprināšana Rietumāfrikā un Centrālāfrikā

(1)

ESJDS tiks īstenota, vadoties pēc šā rīcības plāna un rīkojoties integrētās pieejas satvarā. Šim nolūkam tiks izmantotas visas pieejamās ES civilās un militārās rīcībpolitikas, rīki un instrumenti un koordinētas visu relevanto dalībnieku rīcībpolitikas un darbības Eiropas, reģionu un valstu līmenī, tādā veidā stiprinot to sinerģiju un komplementaritāti. Turklāt, lai uzlabotu ES un tās iedzīvotāju drošību, stratēģija veicinās saskaņotāku ES iesaistīšanos ārējos konfliktos un krīzēs.

(2)

Rīcības plānā uzskaitītie attiecīgie aktori sniegs ieguldījumu atbilstīgi savām attiecīgajām kompetencēm, pienākumiem un pilnvarām. Šajā rīcības plānā norādītās ES aģentūras ir noteiktas par dažādu rīcības plāna darbību aktoriem, un tām uzticētā loma neskar attiecīgo administratīvo padomju procedūras un lēmumus, kas attiecas uz šo aģentūru devumu minētajās darbībās. Komisija vai dalībvalstis var uzaicināt arī citas relevantas ES aģentūras kopdarboties šā rīcības plāna īstenošanā. Aģentūras starptautiskajā darbā piedalīsies ar attiecīgo ES dienestu (atbildīgo ģenerāldirektorātu) starpniecību.

(3)

https://marine.copernicus.eu/

(4)

Savienības Vidusjūrai deklarācijas par ilgtspējīgu zilo ekonomiku 71. punkts: Ministri atzinīgi vērtē aktīvo lomu, kādu MedCGFF uzņēmies, pāri robežām un starp nozarēm – gan civilām, gan militārām – sekmēdams reģionālo sadarbību un veicinādams izpratni par savstarpēji svarīgiem un kopīgās interesēs esošiem jūrlietu jautājumiem, kas saistīti ar krasta apsardzes funkcijām, un aicina forumu izstrādāt apmācības pasākumus un vēl vairāk sekmēt informācijas, specializēto zināšanu, tehniskās palīdzības, apmācības un paraugprakses apmaiņu, lai vērstos pret aizliegtām darbībām jūrā.

(5)

Regula (ES) 2019/1896.

(6)

Operacionālais posms un katras šajā rīcības plānā uzskaitītās darbības termiņš ir atkarīgs no uzdevuma aktivizēšanas pēc EMSA valdes apstiprinājuma saņemšanas.

(7)

  https://defence-industry-space.ec.europa.eu/welcome-iris2-infrastructure-resilience-interconnectivity-and-security-satellite-2022-11-17_en

(8)

Regula (EK) Nr. 725/2004.

(9)

Direktīva 2005/65/EK.

(10)

Regula (ES) 2019/452.

(11)

http://www.emilyo.eu/ ; EMILYO nav saistīta ar programmu “Erasmus+”.

(12)

 HCoE rokasgrāmata ir pamats attiecīgiem apmācības pasākumiem, kas paredzēti līdzdalīgajām valstīm, ES un NATO operatoriem un politikas veidotājiem.