KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par to datu atjaunināšanu, kurus izmanto, lai aprēķinātu sodanaudas un kavējuma naudas, ko Komisija Eiropas Savienības Tiesai ierosina piemērot pārkāpumu procedūrās

(2022/C 74/02)

I. Ievads

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), ja Komisija vēršas pret dalībvalsti Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tā nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, Tiesa var noteikt finanšu sankcijas divās situācijās:

(a)	ja dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu agrāku Tiesas spriedumu, ar kuru konstatēts ES tiesību pārkāpums (LESD 260. panta 2. punkts);

(b)	ja dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu paziņot par pasākumiem, ar kuriem transponē direktīvu, kas pieņemta saskaņā ar likumdošanas procedūru (LESD 260. panta 3. punkts) (1).

Abos gadījumos Tiesas noteikto sankciju veido vienreizējs soda maksājums, lai sodītu par pārkāpuma turpināšanu (2), un kavējuma nauda par dienu, lai mudinātu attiecīgo dalībvalsti novērst pārkāpumu iespējami drīz pēc sprieduma pasludināšanas (3). Komisija ierosina Tiesai finanšu sankciju summas, un Tiesa pieņem galīgo lēmumu.

Vispārējā pieeja, ko Komisija izmanto ierosināto sankciju aprēķināšanai, ir labi iedibināta. Komisija kopš 1997. gada (4), kā minēts secīgos paziņojumos (5), ir piemērojusi pieeju, kurā ņemta vērā gan attiecīgās dalībvalsts maksātspēja, gan tās institucionālā ietekme. To piemēro un pazīst ar nosaukumu “reizinātājs “n”” (6). Komisijas ierosināto sankciju aprēķinā reizinātājs “n” tiek ņemts vērā apvienojumā ar citiem faktoriem — pārkāpuma smagumu un ilgumu.

Reizinātāja “n” aprēķins ir balstīts uz dalībvalstu iekšzemes kopproduktu (IKP) un katrai dalībvalstij paredzēto pārstāvju skaitu Eiropas Parlamentā. Tā aprēķina metode tika atjaunināta vairākas reizes (7), pēdējo reizi 2021. gada 13. aprīlī (8), kad Komisija šo metodi koriģēja pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

2010. gada paziņojumā (9) par minētajos aprēķinos izmantoto datu atjaunināšanu Komisija noteica, ka reizinātājs “n”, kā arī citi makroekonomiskie dati ik gadu jākoriģē (10), lai ņemtu vērā inflācijas un IKP izmaiņas.

Šā gada atjauninājums (11) balstās uz inflācijas un IKP izmaiņām katrā dalībvalstī. Izmantojamie inflācijas un IKP statistikas dati ir dati, kas attiecas uz periodu divus gadus pirms atjaunināšanas (“t-2 noteikums”), proti, 2020. gadu, jo divi gadi ir minimālais laikposms, kas nepieciešams, lai iegūtu relatīvi stabilus makroekonomiskos datus. Inflācijas līmenis atsauces gadā ir 1,6 %.

Svarīgs faktors, kas ietekmē šā gada atjauninājumu, ir Covid-19 pandēmija. Pandēmija 2020. gadā spēcīgi ietekmēja dalībvalstu IKP — ES-27 līmenī tas samazinājās par 4,4 % un valstu līmenī atstāja dažādu ietekmi, kas savukārt ietekmē reizinātājus “n”.

II. Atjauninājumu sastāvdaļas

Atjaunināmie ekonomiskie kritēriji ir:

—	kavējuma naudas standarta pamatsumma (12), kas pašlaik noteikta 2 683 EUR apmērā (13), jāpārskata atbilstoši inflācijai;

—	sodanaudas standarta pamatsumma (14), kas pašlaik noteikta 895 EUR apmērā (15), jāpārskata atbilstoši inflācijai;

—	27 reizinātāji “n” jāpārskata atbilstoši attiecīgās dalībvalsts IKP, ņemot vērā tās vietu skaitu Eiropas Parlamentā; reizinātājs “n” ir identisks gan sodanaudas, gan dienas kavējuma naudas aprēķiniem;

—	minimālā sodanaudas summa (16), jāpārskata atbilstoši inflācijai.

III. Atjauninājumi

Finansiālo sankciju (sodanaudas vai kavējuma naudas) aprēķinos tajos gadījumos, kad Komisija vēršas Tiesā saskaņā ar LESD 260. panta 2. un 3. punktu, tā izmanto šādas atjauninātās vērtības:

1)	kavējuma naudas aprēķinam izmantojamā standarta pamatsumma tiek noteikta 2 726 EUR apmērā;

2)	standarta pamatsumma dienas summas aprēķinam nolūkā noteikt sodanaudu tiek noteikta 909 EUR apmērā;

reizinātāji “n” un minimālās sodanaudas summas 27 dalībvalstīm ir šādi:

Dalībvalsts	Īpašais reizinātājs “n”	Minimālās sodanaudas summa (1 000 EUR)
Beļģija	0,860	1 940
Bulgārija	0,280	632
Čehija	0,590	1 331
Dānija	0,580	1 308
Vācija	5,000	11 277
Igaunija	0,120	271
Īrija	0,610	1 376
Grieķija	0,520	1 173
Spānija	2,260	5 097
Francija	3,750	8 458
Horvātija	0,220	496
Itālija	3,110	7 014
Kipra	0,100	226
Latvija	0,140	316
Lietuva	0,210	474
Luksemburga	0,170	383
Ungārija	0,470	1 060
Malta	0,080	180
Nīderlande	1,340	3 022
Austrija	0,750	1 692
Polija	1,450	3 270
Portugāle	0,570	1 286
Rumānija	0,750	1 692
Slovēnija	0,170	383
Slovākija	0,320	722
Somija	0,510	1 150
Zviedrija	0,880	1 985

Komisija šīs atjauninātās vērtības piemēros lēmumos, ko tā pieņems pēc šā paziņojuma pieņemšanas dienas nolūkā vērsties Tiesā saskaņā ar LESD 260. pantu.

(1) Komisijas 2011. gada paziņojumā “LESD 260. panta 3. punkta īstenošana” (OV C 12, 15.1.2011., 1. lpp.) un Komisijas 2017. gada paziņojumā “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.) uzsvērts, ka Komisija finansiālo sankciju aprēķināšanai saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu piemēro to pašu metodi, kas noteikta 2005. gada paziņojumā (Paziņojums “EK līguma 228. panta īstenošana” (SEC(2005) 1658)).

(2) Priekšsēdētāja paziņojums: pārstrādāts paziņojums “EK līguma 228. panta īstenošana” (SEC(2005) 1658), 10.3. punkts.

(3) SEC(2005) 1658, 14. punkts.

(4) Kavējuma naudas, kas paredzēta saskaņā ar EK līguma 171. pantu, aprēķināšanas metode (OV C 63, 28.2.1997., 2. lpp.).

(5) Sk. jo īpaši Komisijas paziņojumu “LESD 260. panta 3. punkta īstenošana” (OV C 12, 15.1.2011., 1. lpp.) un Komisijas paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.).

(6) SEC(2005) 1658, 14. punkts. Šo reizinātāju “n” aprēķina šādi

: GDP n = attiecīgās dalībvalsts IKP miljonos EUR; GDP avg = visu dalībvalstu vidējais IKP; Seat n = attiecīgās dalībvalsts vietu skaits Eiropas Parlamentā; Seat avg = visu dalībvalstu vidējais vietu skaits Eiropas Parlamentā.

(7) Komisijas paziņojums – Izmaiņas vienreizēju soda maksājumu un dienas kavējuma naudas aprēķina metodē, kuras Komisija ierosinājusi saistībā ar pārkāpumu procedūrām Eiropas Savienības Tiesā, C(2019) 1396 final (OV C 70, 25.2.2019., 1. lpp.).

(8) Komisijas paziņojums “Vienreizēju soda maksājumu un kavējuma naudas, ko Komisija ierosina Eiropas Savienības Tiesai saistībā ar pārkāpumu procedūrām, aprēķina korekcija pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās”, C(2021) 2283 final, (OV C 129, 13.4.2021., 1. lpp.).

(9) SEC(2010) 923/3.

(10) Lai veiktu ekonomikas datu ikgadējās korekcijas, skatīt atjauninājumus 2011. gadā [SEC(2011) 1024 final], 2012. gadā [C(2012) 6106 final], 2013. gadā [C(2013) 8101 final], 2014. gadā [C(2014) 6767 final], 2015. gadā [C(2015) 5511 final], 2016. gadā [C(2016) 5091 final], 2017. gadā [C(2017) 8720 final], 2018. gadā [C(2018) 5851 final], 2019. gadā [C(2019) 6434 final] un 2020. gadā [C(2020) 6043 final].

(11) IKP dati šā gada atjauninājumam tika iegūti 2022. gada 10. janvārī. Inflāciju mēra, izmantojot netiešo IKP deflatoru.

(12) Kavējuma naudu par dienu aprēķina, reizinot standarta pamatsummu vispirms ar pārkāpuma smaguma un ilguma koeficientu un pēc tam ar reizinātāju “n”.

(13) C(2021) 2283 final

(14) Sodanaudas dienā apmēru aprēķina, reizinot standarta pamatsummu (kas atšķiras no kavējuma naudas dienā) ar smaguma koeficientu un reizinātāju “n”. Pēc tam sodanaudu aprēķina, pamatojoties uz to dienu skaitu, kurās pārkāpums turpinās (vai nu no pirmā Tiesas nolēmuma līdz izpildei vai līdz sprieduma pasludināšanai lietās saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu, vai no direktīvas transponēšanas dienas līdz izpildei vai līdz spriedumam lietās saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu). Ja iepriekš minētā aprēķina rezultāts pārsniedz minimālo sodanaudu, tad būtu jāpiemēro uz minētā pamata aprēķinātā sodanauda.

(15) C(2021) 2283 final

(16) Sodanaudas minimālā fiksētā summa katrai dalībvalstij tiek noteikta, izmantojot īpašo reizinātāju “n”. Tā Tiesai tiek ierosināta, ja dienas sodanaudu kopsumma nepārsniedz sodanaudas minimālo fiksēto summu.