EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.11.2022
COM(2022) 591 final
2022/0367(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.11.2022
COM(2022) 591 final
2022/0367(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Eiropas zaļajā kursā atjaunīgā enerģija ir viens no centrālajiem elementiem pārejā uz tīru enerģiju. Pašreizējā starptautiskā spriedze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, vispārējais ģeopolitiskais konteksts un ļoti augstās enerģijas cenas ir saasinājušas vajadzību paātrināt energoefektivitātes pasākumus un atjaunīgās enerģijas apguvi ar mērķi pārtraukt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Šajā sakarā Komisija 2022. gada 18. maijā plāna REPowerEU ietvaros pieņēma priekšlikumu grozīt Direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (“REDII”), Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos uz atjaunīgo enerģiju un lielāku energoefektivitāti. Ar priekšlikumu tika ieviesti vērienīgāki energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas mērķrādītāji, pasākumi, ar ko visā ES koordinētā un saskaņotā veidā vēl vairāk tiktu vienkāršotas un racionalizētas atjaunīgās enerģijas projektiem piemērojamās administratīvās atļauju piešķiršanas procedūras, kā arī pasākumi saules enerģijas iekārtu plašākai izvēršanai ēkās. Padome un Eiropas Parlaments pašlaik strādā pie pārskatītās RED II pieņemšanas.
Kopš plāna REPowerEU publicēšanas 2022. gada 18. maijā enerģētiskā krīze ir saasinājusies, un tas nozīmē, ka ir steidzami jārīkojas. Rekordlielais dabasgāzes cenu kāpums vasarā, vēl lielāki piegādes traucējumi cauruļvadā “North Stream I”, inflācijas pieaugums un elektroenerģijas cenu svārstības rada ekonomiskas un sociālas grūtības, uzliekot iedzīvotājiem un ekonomikai smagu slogu. Enerģijas izmaksu pieauguma dēļ mazinās iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumi zaudē konkurētspēju. Nepietiekamas gāzes un elektroenerģijas piegādes un salīdzinoši neelastīgais enerģijas pieprasījums Eiropas Savienībā izraisījis ievērojamu cenu pieaugumu un gāzes un elektroenerģijas cenu svārstīgumu. Nacionālie atbildes pasākumi var izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību, un tie var nebūt solidāri.
Šajā kontekstā pašreizējā krīze prasa īslaicīgu, bet tūlītēju rīcību, lai ātrāk sasniegtu dažus mērķus, arī paātrinātu Eiropas pāreju uz tīru enerģiju. Eiropas Savienība ir veikusi gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumus un intervences pasākumus enerģijas tirgos, lai risinātu jautājumu par krīzes ietekmi šajā ziemā. Neraugoties uz minētajiem pasākumiem, situācija joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta. Eiropas patērētāji un uzņēmumi joprojām ir pakļauti pārāk augstām un svārstīgām cenām. Neparedzami notikumi, piemēram, cauruļvadu sabotāža, mūsu piegādes drošību var apdraudēt vēl vairāk. Spriedze gāzes tirgos, visticamāk, saglabāsies arī pēc šīs ziemas. Lai pilnībā pieliktu punktu pašreizējai ārkārtas situācijai, ir jāpaātrina atjaunīgo energoresursu apguve, jo tādējādi tiks tūlītēji un strukturāli samazināts pieprasījumu pēc fosilajiem kurināmajiem elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, rūpniecības un transporta sektorā. Pateicoties zemajām darbības izmaksām, atjaunīgie energoresursi var pozitīvi ietekmēt enerģijas cenas ES.
Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas ātruma un apjoma ziņā kavē investīcijas atjaunīgajā enerģijā un saistītajā infrastruktūrā, ir ilgas un sarežģītas administratīvās procedūras. 2022. gada 20. un 21. oktobra secinājumos Eiropadome aicināja paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu un tīklu izvēršanu, arī ar ārkārtas pasākumu palīdzību. Dažus no pasākumiem, kas ieviesti ar 2022. gada maija priekšlikumu, lai paātrinātu atļauju piešķiršanas procesu atjaunīgās enerģijas stacijām, jo īpaši tos, kas saistīti ar prezumpciju par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, staciju energoatjaunināšanu un atļauju piešķiršanu saules enerģijas aprīkojuma uzstādīšanai uz esošām struktūrām, dalībvalstis var īstenot ātri, jo tiem nav vajadzīgas apgrūtinošas izmaiņas nacionālajās procedūrās un tiesību sistēmās. Krīze prasa tūlītējus mērķorientētus pasākumus minētajās jomās, kā arī citus pasākumus, kuri veicinātu konkrētas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņus, kas paātrina atteikšanos no gāzes izmantošanas siltumapgādē. Ja minētie pasākumi tiks īstenoti nekavējoties, tie var īstermiņā palielināt atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanu un tādējādi palielināt atjaunīgo energoresursu devumu pašreizējās krīzes risināšanā.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Ierosinātais instruments nosaka pagaidu, samērīgus un ārkārtas pasākumus. Tas papildina esošās relevantās ES iniciatīvas un tiesību aktus un Komisijas iniciatīvas, ar ko tā jau nākusi klajā, reaģējot uz pašreizējo krīzi enerģijas tirgos. Tas ir turpinājums 2022. gada 18. maija plānam REPowerEU, kurā stratēģija, kā paātrināt pakāpenisku atteikšanos no Krievijas fosilā kurināmā izmantošanas, balstīta uz strauju atjaunīgās enerģijas apguves paātrinājumu un izmantošanas mēroga kāpināšanu elektroenerģijas ražošanā, rūpniecībā un ēku un transporta sektorā.
Konkrētāk, Komisija plānā REPowerEU ierosināja pārskatīt Direktīvu (ES) 2018/2001, ar ko esošais saistošais ES 2030. gada mērķrādītājs tiek paaugstināts līdz 45 %, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 40 %, ko paredzēja iepriekšējais 2021. gada 14. jūlija priekšlikums, un tiek izveidots satvars administratīvā atjaunīgās enerģijas projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas procesa racionalizēšanai un paātrināšanai.
Ierosinātais instruments ir steidzams pagaidu pasākums. Tā darbības termiņš ir viens gads, bet ir paredzēta izskatīšanas klauzula, lai vajadzības gadījumā varētu apsvērt darbības termiņa pagarināšanu.
Ierosinātā regula atspoguļo vajadzību steidzami reaģēt uz enerģētisko krīzi, kā aicināts minētajos Eiropadomes secinājumos. Tās mērķis ir risināt pašreizējo enerģētikas krīzi, veicot tūlītējus mērķorientētus pasākumus, kas paātrina tādu atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu, kuriem ir liels potenciāls dot ātru un jūtamu ietekmi. Šajā nolūkā ierosinātajā instrumentā ir apzināti pasākumi, kuru tūlītēja piemērošana nodrošinātu atjaunīgās enerģijas projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas procedūru pasteidzināšanu īstermiņā.
Šajā sakarā jānorāda, ka saskaņā ar Padomes Ieteikumu par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un Komisijas Ieteikumu, kā paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgas enerģijas projektiem un atvieglot enerģijas pirkuma līgumu slēgšanu, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko sniedz atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana ar mērķi paātrināt atjaunīgo energoresursu un elektrotīklu izvēršanu, joprojām ir būtiski nodrošināt, ka atļauju piešķiršanas struktūrām un vidiskā novērtējuma iestādēm pietiek darbinieku, kam ir relevantas prasmes un kvalifikācijas.
Tāpat nacionālajām atļauju izdošanas iestādēm būtu jācenšas paātrināt arī atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ražotnēm vajadzīgo atļauju piešķiršanas procedūras, jo REPowerEU mērķu sasniegšanai ir svarīgi diversificēt atjaunīgās enerģijas aprīkojuma un kritiski svarīgu izejvielu piegādes, samazināt nozaru atkarību citai no citas, likvidēt piegādes ķēžu šaurās vietas un paplašināt ES tīras enerģijas tehnoloģiju ražošanas jaudas.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums ir ārkārtas pasākums, ko piemēros ierobežotu laiku; tas ir saskanīgs ar plašākām iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot Savienības enerģētisko noturību un mīkstināt ietekmi, ko var radīt augstas enerģijas cenas un iespējami enerģijas piegāžu traucējumi. Priekšlikums neapdraud iekšējā tirgus darbību, kā arī pasākumus, ar kuriem risina enerģijas piegāžu traucējumus, un solidaritātes mehānismus. Priekšlikums ir pilnībā saskaņots ar Komisijas Eiropas zaļā kursa mērķi panākt ātrāku dekarbonizāciju un atjaunīgās enerģijas projektu ieviešanu, un tā pamatā ir mērķis straujāk samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, plašā mērogā apgūstot atjaunīgo enerģiju kā alternatīvu energoavotu. Priekšlikums ir saskaņā ar vidiskajiem mērķiem, jo saskaņā ar Eiropas Klimata akta (Regula (ES) 2021/1119) mērķiem atjaunīgās enerģijas apguvi ir svarīgi paātrināt, lai mīkstinātu gan klimata pārmaiņu, gan piesārņojuma ietekmi, kas veicina biodaudzveidības zudumu un apdraud sabiedrības veselību un drošību.
Priekšlikums ir saskaņā ar ieteikumiem, kas dalībvalstīm sniegti 2022. gada Eiropas pusgada satvarā nolūkā racionalizēt atjaunīgās enerģijas projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanu. Paredzams, ka tas arī paātrinās investīcijas atjaunīgajā enerģijā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, arī saskaņā ar REPowerEU nodaļām, kas jāiekļauj nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā instrumenta juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta 1. punkts.
Pašreizējie gāzes piegāžu traucējumi un no tiem izrietošā ietekme uz gāzes un elektroenerģijas cenām enerģijas apgādē rada nopietnas grūtības saskaņā ar LESD 122. pantu. Fakts, ka gāzes piegādes tiek izmantotas par ieroci un Krievijas Federācija manipulē ar tirgiem, tīši traucējos gāzes plūsmas, ir izraisījis ne tikai enerģijas cenu krasu pieaugumu, bet arī piegādes drošības apdraudējumu. Strauji kāpjošās elektroenerģijas cenas uzliek ievērojamu slogu patērētājiem un uzņēmumiem, un, ja netiks veikti nekādi pasākumi, tās var sasniegt neilgtspējīgus līmeņus, kam varētu būt ievērojamas plašākas sociālās un ekonomiskās sekas. ES vadītāji un Komisija ir konstatējuši, ka steidzami ir vajadzīgi papildu pasākumi, kuri palīdzētu palielināt piekļuvi atjaunīgajai enerģijai nolūkā mīkstināt ietekmi uz ES iedzīvotājiem, uzlabot enerģijas piegādes drošību un labāk sagatavoties gaidāmajai ziemai. Ierosinātās regulas pagaidu pasākumu mērķis ir nodrošināt mērķorientētu koordinētu pieeju, lai paātrinātu atsevišķas atļauju piešķiršanas procedūras, kas piemērojamas tiem atjaunīgās enerģijas projektiem, kuriem ir liels potenciāls dot tūlītēju un reālu ietekmi. Tāpēc ar tiem risina konkrētas šaurās vietas administratīvo atļauju piešķiršanā, kuras kavē šo projektu īstenošanu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Dalībvalstis vienas pašas nevar panākt izmaksefektīvu, ātru un plaša mēroga ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas izvēršanu saskaņā ar Eiropas zaļā kursa un REPowerEU paziņojuma vērienīgajām iecerēm. Ir nepieciešama ES pieeja, kas nodrošinātu atbilstošus stimulus dalībvalstīm ar dažāda vēriena iecerēm nolūkā saskaņotā veidā paātrināt enerģētikas pārkārtošanu no tradicionālās energosistēmas, kurā izmanto fosilo kurināmo, uz pilnīgāk integrētu un energoefektīvāku energosistēmu, kas balstīta uz atjaunīgo enerģiju.
Ņemot vērā to, ka dalībvalstu enerģētikas rīcībpolitikas atšķiras, ar ES mēroga rīcību, ko atbalsta grods pārvaldības satvars, ir lielāka iespēja, ka ar lielāku atjaunīgās enerģijas apguvi tiks sasniegti ES klimata un piesārņojuma samazināšanas mērķrādītāji, nekā tad, ja rīcība notiktu tikai valsts vai vietējā mērogā.
Ilgas un sarežģītas administratīvās procedūras ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē investīcijas atjaunīgajā enerģijā un ar to saistītajā infrastruktūrā. Atļauju piešķiršanas procedūru ilgums un sarežģītība dažādām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām un dalībvalstīm ļoti atšķiras. Dalībvalstis veic pasākumus, lai novērstu valsts līmenī konstatētos šķēršļus, kuri kavē atļauju izdošanu, un tiek mudinātas turpināt to darīt, piemēram, arī sadarbojoties Eiropas Komisijas Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupā 1 . Lai paātrinātu atjaunīgās enerģijas apguvi, atļauju piešķiršanas procedūru un administratīvo procesu saīsināšanai un vienkāršošanai ir vajadzīga koordinēta Eiropas pieeja. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai ES sasniegtu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un ilgtermiņā – klimatneitralitātes un nulles piesārņojuma mērķus, kā arī pakāpeniski izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un samazinātu enerģijas cenas. Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās enerģētikas rīcībpolitikas, prioritātes un procedūras un to, ka steidzami jāpaātrina atjaunīgās enerģijas apguve visās dalībvalstīs, izvirzītos mērķus ir lielāka iespēja sasniegt ar ES līmeņa rīcību nekā ar valsts vai vietēja mēroga rīcību.
Visbeidzot, ar ierosināto regulu tiek ieviesti mērķorientēti grozījumi spēkā esošajos Savienības tiesību aktos. Šis intervences pasākums vēl vairāk racionalizēs dažas atļauju piešķiršanas procedūras, un tas pamato nepieciešamību rīkoties Savienības līmenī.
•Proporcionalitāte
Iniciatīva atbilst proporcionalitātes principam. Ņemot vērā nepieredzēto ģeopolitisko situāciju, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, joprojām ļoti svārstīgās enerģijas cenas un nepieciešamību gaidāmajā ziemas sezonā un visu nākamo gadu nodrošināt Eiropas enerģijas piegādes drošību, ir nepārprotami nepieciešama koordinēta un steidzama rīcība, lai nekavējoties paātrinātu atjaunīgās enerģijas avotu apguvi, papildus darbībām, ko Komisija ierosinājusi 2022. gada 18. maija plāna REPowerEU ietvaros. Tomēr identificētās darbības aprobežojas ar darbībām, kas vērstas uz tādām konkrētām šaurajām vietām administratīvo atļauju piešķiršanā, kuras ietekmē to atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu, kuriem ir potenciāls dot ātru un reālu ietekmi.
• Juridiskā instrumenta izvēle
Ņemot vērā vajadzību steidzami paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu, lai aizstātu gāzi, un ņemot vērā enerģētiskās krīzes mērogu, tās sociālās, ekonomiskās un finansiālās ietekmes potenciālu un steidzamību to mīkstināt, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi pieņemt regulu, kas ir vispārēja un tieši un tūlītēji piemērojama. Regulas darbība ir ierobežota laikā. Ar to tiktu panākta ātra un vienota Savienības mēroga pieeja attiecībā uz konkrētām atļauju piešķiršanas procedūrām, kas piemērojamas dažiem atjaunīgās enerģijas projektiem, un tas palīdzētu pārvarēt nopietnās grūtības, ar kurām Savienība pašlaik saskaras.
3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
2022. gada 20. un 21. oktobra secinājumos Eiropadome aicināja paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu un tīklu izvēršanu, arī ar ārkārtas pasākumu palīdzību. Tā kā priekšlikums ir sagatavots steidzami, lai Padome to varētu savlaicīgi pieņemt, oficiāla apspriešanās ar ieinteresētajām personām nav notikusi. Tomēr Komisija plāno sadarboties ar ieinteresētajām personām, it sevišķi atjaunīgās enerģijas ražotājiem, pilsoniskās sabiedrības un valstu pārvaldes pārstāvjiem, lai nodrošinātu šīs regulas sekmīgu īstenošanu. Turklāt priekšlikums balstās uz plašām diskusijām ar ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu 2022. gada 18. maija Direktīvas (ES) 2018/2001 pārskatīšanas priekšlikuma sagatavošanas sakarā un tam sekojošajām koplēmuma sarunām, kā arī projektu RES Simplify 2 .
•Ietekmes novērtējums
Ņemot vērā, ka pasākumi, ar ko reaģē uz ārkārtas situāciju, tiek veikti pagaidu un steidzamā kārtā, ietekmes novērtējumu nebija iespējams veikt.
•Pamattiesības
Nav konstatēta negatīva ietekme uz pamattiesībām. Šīs izskatīšanas galvenais mērķis ir palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, kas ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantu, saskaņā ar kuru Savienības rīcībpolitikās ir jāintegrē augsts vides aizsardzības līmenis un vides kvalitātes uzlabošana un iepriekš minētais jānodrošina saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu. Turklāt ierosinātajā regulā paredzētās racionalizētās atļauju piešķiršanas procedūras ņem vērā nepieciešamību aizsargāt tiesisko paļāvību un esošās investīcijas, un tādējādi tās neapdraudēs Pamattiesību hartas 17. pantā nostiprinātās tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu un tā izmantošanu. Turklāt šīs regulas noteikumi ir izstrādāti tā, lai netiktu negatīvi ietekmēta sabiedrības veselība un indivīdu tiesiskās intereses.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šī priekšlikuma īstenošanai nav vajadzīgi papildu resursi no ES budžeta.
2022/0367 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu un nepieredzētais dalībvalstīm domāto dabasgāzes piegāžu samazinājums no Krievijas Federācijas apdraud Savienības un tās dalībvalstu energoapgādes drošību. Tajā pašā laikā tas, ka Krievijas Federācija gāzes piegādi izmanto par ieroci un manipulē ar tirgiem, tīši izraisot gāzes plūsmu traucējumus, ir novedis pie krasa enerģijas cenu pieauguma Savienībā, apdraudot ne tikai Savienības ekonomiku, bet arī kļūstot par nopietnu draudu piegādes drošībai. Ātra atjaunīgo energoresursu apguve var palīdzēt mazināt pašreizējās enerģētiskās krīzes sekas, palīdzot veidot aizsardzību pret Krievijas darbībām. Atjaunīgā enerģija var būt nozīmīgs līdzeklis cīņā pret to, ka Krievija enerģiju izmanto par ieroci, jo ar tās palīdzību tiks stiprināta Savienības piegādes drošība, samazināsies cenu svārstības tirgū un pazemināsies enerģijas cenas.
(2)2022. gada maijā Komisija plāna REPowerEU ietvaros pieņēma grozījumus Direktīvā (ES) 2018/2001 3 . Ar minētajiem grozījumiem noteikts vērienīgāks 2030. gada saistošais ES mērķrādītājs attiecībā uz atjaunīgās enerģijas īpatsvaru Savienības enerģijas bruto galapatēriņā un risināta problēma, kas saistīta ar ilgstošām administratīvajām atļauju piešķiršanas procedūrām, kuras ir viens no galvenajiem šķēršļiem investīcijām atjaunīgajos energoresursos un ar tiem saistītajā infrastruktūrā. Ierosināto Direktīvas (ES) 2018/2001 grozījumu ietekme būs tāda, ka būtiski pieaugs atjaunīgās enerģijas apguves mērogs un temps elektroenerģijas ražošanā, rūpniecībā, ēkās un transportā. Tas savukārt paātrinās pakāpenisku atteikšanos no Krievijas fosilā kurināmā un veicinās elektroenerģijas cenu pazemināšanos iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī uzlabos enerģijas piegādes drošību. Tomēr šāda ietekme būs jūtama tikai vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā, ka Direktīvas (ES) 2018/2021 grozījumi stāsies spēkā tikai pēc tam, kad direktīvas grozījumi būs pieņemti, stājušies spēkā un dalībvalstis tos būs transponējušas savos tiesību aktos.
(3)Kopš 2022. gada maija Krievijas darbības situāciju tirgū ir pasliktinājušas vēl vairāk, jo īpaši palielinot risku, ka Krievijas gāzes piegādes Savienībai tuvākajā nākotnē tiks pilnībā apturētas, un tas ir ietekmējis Savienības piegādes drošību. Tas strauji palielināja enerģijas cenu svārstīgumu Savienībā, un vasarā gāzes un elektroenerģijas cenas sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Tā rezultātā pieauga elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas, un paredzams, ka tās pakāpeniski atspoguļosies lielākajā daļā patērētāju līgumu, radot arvien lielāku slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Situācijas pasliktināšanās enerģijas tirgos būtiski veicināja vispārējo inflāciju eurozonā un palēnināja ekonomikas izaugsmi visā Savienībā. Minētais risks saglabāsies neatkarīgi no iespējama vairumtirdzniecības cenu pagaidu samazinājuma, un, kā atzīts Komisijas jaunākajā ārkārtas pasākumu priekšlikumā, nākamgad tas būs vēl aktuālāks 4 . Eiropas energouzņēmumiem nākamgad varētu rasties nopietnas grūtības piepildīt gāzes krātuves, jo, ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju, ir ļoti iespējams, ka Savienībā no Krievijas nonāks mazāk cauruļvadu gāzes vai tā vispār netiks piegādāta. Turklāt Regulā (ES) 2022/1032 (Gāzes uzglabāšanas regulā) 2023. gadam nosprausts mērķrādītājs Savienības gāzes krātuves piepildīt 90 % apmērā no to kapacitātes salīdzinājumā ar 80 % šajā ziemā. Tāpat papildu spriedzi gāzes tirgos varētu radīt tādi neparedzami notikumi kā cauruļvadu sabotāža un citi piegādes drošības traucējumu riski. Turklāt Eiropas atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju industriju konkurētspējas perspektīvas ir vājinājušās sakarā ar citos pasaules reģionos nesen pieņemtajām rīcībpolitikām, kuru mērķis ir atbalstīt un paātrināt veselu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju vērtības ķēžu izvēršanu plašākā mērogā. 2022. gada 18. maija priekšlikumā par grozījumiem Direktīvā (ES) 2018/2001 neviens no šiem faktoriem nav ņemts vērā.
(4)Šajā kontekstā un lai novērstu Eiropas patērētāju un uzņēmumu pakļaušanu augstām un svārstīgām cenām, kas rada ekonomiskas un sociālas grūtības, lai palīdzētu panākt nepieciešamo enerģijas pieprasījuma samazinājumu, dabasgāzes piegādes aizstājot ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, un lai palielinātu piegādes drošību, Savienībai ir steidzami vēl papildus jātiecas paātrināt atjaunīgās enerģijas apguvi, jo īpaši ar mērķorientētiem pasākumiem, kas spēj īstermiņā paātrināt atjaunīgo energoresursu apguves tempu Savienībā.
(5)Steidzamie pasākumi atlasīti pēc būtības un potenciāla īstermiņā palīdzēt risināt ārkārtas situāciju enerģētikas nozarē. Konkrētāk, vairākus pasākumus, kas izklāstīti 2022. gada maija priekšlikumā ar mērķi racionalizēt atļauju piešķiršanas procesu, kas piemērojams atjaunīgās enerģijas projektiem, dalībvalstis var īstenot ātri, proti, nav vajadzīgas apgrūtinošas izmaiņas nacionālajās procedūrās un tiesību sistēmās un tie nodrošina pozitīvu atjaunīgo energoresursu apguves pasteidzināšanu īstermiņā. Daži no minētajiem pasākumiem ir vispārīgi, piemēram, tiek ieviesta vienkārša prezumpcija, ka atjaunīgās enerģijas projekti ir sevišķi svarīgi sabiedrības interesēs relevanto vides tiesību aktu izpratnē, vai tiek ieviesti precizējumi attiecībā uz dažu vides direktīvu darbības jomu, kā arī vienkāršots atjaunīgās enerģijas staciju energoatjaunināšanai vajadzīgo atļauju piešķiršanas satvars, koncentrējoties uz ietekmi, ko izmaiņas vai paplašinājumi rada salīdzinājumā ar sākotnējo projektu. Citi pasākumi ir vērsti uz konkrētām tehnoloģijām, piemēram, tie paredz ievērojami īsāku un ātrāku atļauju piešķiršanas procesu saules enerģijas aprīkojuma uzstādīšanai uz esošām struktūrām. Ir lietderīgi minētos pasākumus īstenot pēc iespējas ātrāk un pēc vajadzības tos pielāgot, lai precīzi risinātu pašreizējās problēmas.
(6)Ir jāievieš mērķorientēti papildu pasākumi, kas vērsti uz konkrētām tehnoloģijām un projektu veidiem, kuriem ir vislielākais ātras ieviešanas potenciāls un iespējas dot tūlītēju efektu attiecībā uz mērķiem samazināt cenu svārstīgumu un dabasgāzes pieprasījumu, neierobežojot kopējo enerģijas pieprasījumu. Papildus tam, ka tiek paātrinātas procedūras, ar kurām piešķir uz mākslīgām struktūrām uzstādītam saules enerģijas aprīkojumam vajadzīgās atļaujas, ir lietderīgi veicināt un paātrināt maza mēroga saules enerģijas iekārtu apguvi atjaunīgo energoresursu pašpatērētāju vidū (tas attiecas arī uz kolektīvajiem pašpatērētājiem, piemēram, vietējām energokopienām), jo šādas iekārtas ir lētākais un pieejamākais variants, kā ar vismazāko vidisko vai cita veida ietekmi ātri ieviest jaunas atjaunīgo energoresursu iekārtas. Turklāt minētie projekti tieši atbalsta mājsaimniecības un uzņēmumus, kuri saskaras ar augstām enerģijas cenām, un pasargā patērētājus no cenu svārstīguma. Atjaunīgās enerģijas elektrostaciju energoatjaunināšana ir iespēja strauji kāpināt atjaunīgās enerģijas ražošanu ar vismazāko ietekmi uz tīkla infrastruktūru un vidi, arī tādu atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģiju (piemēram, vēja enerģijas) gadījumā, kurām atļauju piešķiršanas procedūras parasti ir ilgākas. Visbeidzot, siltumsūkņi ir tieša atjaunīga alternatīva dabasgāzes katliem un tiem ir potenciāls būtiski samazināt dabasgāzes pieprasījumu siltumapgādes sezonā.
(7)Viens no ierosinātajiem pasākumiem ir ieviest vienkāršu prezumpciju, ka relevanto Savienības vides tiesību aktu izpratnē atjaunīgās enerģijas projekti ir sevišķi svarīgi sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai, izņemot gadījumus, kad ir skaidri pierādījumi, ka minētajiem projektiem ir būtiska negatīva ietekme uz vidi, ko nevar ierobežot vai kompensēt. Atjaunīgās enerģijas stacijas, arī siltumsūkņi vai vēja enerģija, ir ļoti svarīgi cīņā pret klimata pārmaiņām un piesārņojumu un virzībā uz mazākām enerģijas cenām, mazāku Savienības atkarību no fosilā kurināmā un pilnīgu Savienības piegādes drošību. Prezumpcija, ka atjaunīgās enerģijas stacijas, arī siltumsūkņi, ir sevišķi svarīgi sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai, nozīmētu, ka šādiem projektiem vajadzības gadījumā tūlītēji varētu izmantot vienkāršotu novērtējumu attiecībā uz specifiskām atkāpēm, kas paredzētas relevantajos Savienības vides tiesību aktos. Reaģējot uz augošo vajadzību steidzami rīkoties, it sevišķi sakarā ar notikumiem kopš 2022. gada maija, šī vienkāršā prezumpcija būtu jāpiemēro visiem atjaunīgo energoresursu enerģijas projektiem, attiecībā uz kuriem šīs regulas darbības laikā tiek veikta juridisko interešu sabalansēšana. Minētais pasākums attiecas tikai uz jaunām atļauju piešķiršanas procedūrām, ko sāk regulas piemērošanas laikā.
(8)Tas atspoguļo svarīgo lomu, ko atjaunīgā enerģija var spēlēt Savienības energosistēmas dekarbonizācijā, tūlītēju fosilās enerģijas aizstāšanas risinājumu piedāvāšanā un saasinātās tirgus situācijas risināšanā.
(9)Lai novērstu šaurās vietas atļauju piešķiršanas procesā un atjaunīgās enerģijas staciju ekspluatācijā, vismaz attiecībā uz projektiem, kas atzīti par projektiem sabiedrības interesēs, plānošanas un atļauju piešķiršanas procesā, kad kādā individuālā gadījumā tiek veikta juridisko interešu sabalansēšana, prioritāte būtu jāpiešķir no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas staciju būvniecībai un ekspluatācijai un ar tām saistītās tīkla infrastruktūras pilnveidošanai. Attiecībā uz sugu aizsardzību iepriekšējais teikums būtu jāpiemēro tikai tad, ja un ciktāl tiek veikti piemēroti sugu saglabāšanas pasākumi, kas veicina sugu populāciju saglabāšanu vai atjaunošanu labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī, un šim nolūkam dara pieejamus pietiekamus finanšu resursus, kā arī platības.
(10)Saules enerģija ir svarīgs atjaunīgās enerģijas avots, kas var palīdzēt pielikt punktu Savienības atkarībai no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus panākot pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku. Saules fotoelementus, kas ir viens no lētākajiem pieejamajiem elektroenerģijas avotiem, un saules siltumenerģijas tehnoloģijas, kas nodrošina atjaunīgu siltumapgādi par zemām izmaksām uz vienu siltuma vienību, var ieviest ātri, un šie enerģijas avoti var sniegt tiešu labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šajā kontekstā saskaņā ar ES saules enerģijas stratēģiju 5 Savienībā tiks atbalstīta noturīgas industriālas saules enerģijas vērtības ķēdes izveide, arī izmantojot Saules fotoelementu industrijas aliansi, kas darbību sāks 2022. gada beigās. Uzlabota un ātrāka atļauju piešķiršana atjaunīgās enerģijas projektiem palīdzēs atbalstīt Savienības tīras enerģijas tehnoloģiju ražošanas jaudu palielināšanu. Pašreizējie apstākļi, it sevišķi ļoti lielais enerģijas cenu svārstīgums, prasa nekavējoties nodrošināt, ka atļauju piešķiršanas procedūras kļūst ievērojami ātrākas, tādējādi būtiski paātrinot tempu, kādā uz mākslīgām struktūrām uzstāda saules enerģijas aprīkojumu, kas parasti ir mazāk sarežģīti nekā aprīkojuma uzstādīšana uz zemes; tas ir ātrs veids, kā palīdzēt mīkstināt pašreizējās enerģētiskās krīzes ietekmi, ar nosacījumu, ka tiek saglabāta tīkla stabilitāte, uzticamība un drošums. Iepriekš minētā iemesla dēļ būtu jāpanāk, ka atļauju piešķiršanas procedūras šīm iekārtām ir īsākas nekā citiem atjaunīgās enerģijas projektiem.
(11)Tāpēc ar šo priekšlikumu tiek noteikts, ka atļauju piešķiršanas process, kas jāizpilda, lai esošās vai nākotnē paredzētās mākslīgās struktūrās, kuru izveides mērķis nav saules enerģijas ražošana, uzstādītu saules enerģijas aprīkojumu un ierīkotu ar to saistītos līdzās izvietojamos uzkrāšanas aktīvus un tīkla pieslēgumus, nedrīkst ilgt vairāk par vienu mēnesi. Papildus ar šo priekšlikumu attiecībā uz minētajām iekārtām tiek ieviesta īpaša atkāpe no prasības veikt vidisko novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, ņemot vērā, ka tās, visticamāk, neradīs bažas, kas saistītas ar konkurējošiem telpas izmantošanas veidiem vai vidisko ietekmi. Investēšana mazās, decentralizētās saules enerģijas iekārtās, lai kļūtu par atjaunīgo energoresursu enerģijas pašpatērētāju, ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā enerģijas patērētāji var samazināt rēķinus par enerģiju un pakļautību cenu svārstīgumam. Turklāt pašpatēriņa iekārtas, arī tās, kas domātas tādiem kolektīvajiem pašpatērētājiem kā vietējās energokopienas, palīdz samazināt kopējo dabasgāzes pieprasījumu, palielināt sistēmas noturību un sasniegt Savienības atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus. Iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 50 kW, visticamāk, nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi vai tīklu, un tās nerada bažas par drošumu. Turklāt mazām atjaunīgo energoresursu enerģijas pašpatērētāju iekārtām parasti nav vajadzīga jaudas palielināšana tīkla pieslēgumpunktā. Ņemot vērā šāda veida iekārtu tūlītējo pozitīvo ietekmi uz patērētājiem un ierobežoto vidisko ietekmi, ko tās varētu radīt, ir lietderīgi tām piemērojamo atļauju piešķiršanas procesu racionalizēt vēl vairāk, relevantajās atļauju piešķiršanas procedūrās ieviešot piekrītošas administratīvās klusēšanas koncepciju, kas veicinātu un paātrinātu šo iekārtu ieviešanu un to sniegto priekšrocību izmantošanu īstermiņā.
(12)Esošo atjaunīgās enerģijas staciju energoatjaunināšanai ir ievērojams potenciāls strauji palielināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, un tas savukārt ļautu samazināt gāzes patēriņu. Energoatjaunināšana dod iespēju turpināt izmantot objektus, kam ir liels atjaunīgās enerģijas potenciāls; tas samazina vajadzību atjaunīgās enerģijas projektu vajadzībām izraudzīties jaunas vietas. Vēja enerģijas elektrostacijas energoatjaunināšana ar efektīvākām turbīnām paver izdevību saglabāt esošo jaudu, bet samazināt turbīnu skaitu, pateicoties tam, ka turbīnas ir lielākas un efektīvākas, vai jaudu palielināt. Citas priekšrocības, ko sniedz energoatjaunināšana, ir iespēja izmantot esošo tīkla pieslēgumu, lielāka sabiedrības akcepta varbūtība un zināšanas par vidisko ietekmi.
(13)Tiek lēsts, ka 2021.–2025. gada periodā 20 gadu normāla ekspluatācijas laika beigas sasniegs 38 GW sauszemes vēja jaudu. Ja šīs jaudas tā vietā, lai veiktu energoatjaunināšanu, tiks no ekspluatācijas izņemtas, būtiski samazināsies pašlaik uzstādītā atjaunīgās enerģijas jauda, un tas situāciju enerģijas tirgū sarežģīs vēl vairāk. Tūlītēja vienkāršošana un paātrināta atļauju piešķiršana energoatjaunināšanai ir priekšnoteikums Savienības atjaunīgās enerģijas jaudas saglabāšanai un palielināšanai. Šajā nolūkā ar ierosināto regulu tiek ieviesti papildu pasākumi.
(14)Tāpēc ir lietderīgi ieviest pasākumus, ar kuriem atjaunīgās enerģijas projektu energoatjaunināšanai piemērojamais atļauju piešķiršanas process tiktu racionalizēts vēl vairāk. Proti, maksimālajam sešu mēnešu termiņam, kas piemērojams atjaunīgās enerģijas projektu energoatjaunināšanai vajadzīgo atļauju piešķiršanas procesam, būtu jāietver visi relevantie vidiskie novērtējumi. Turklāt ikreiz, kad attiecībā uz atjaunīgās enerģijas stacijas vai ar to saistītas tīkla infrastruktūras energoatjaunināšanu, kas vajadzīga, lai elektroenerģijas sistēmā integrētu atjaunīgo enerģiju, tiek veikta pārbaude vai vidiskais novērtējums, tajos būtu jānovērtē tikai iespējamā ietekme, ko radītu izmaiņas vai paplašinājums salīdzinājumā ar sākotnējo projektu.
(15)Lai veicinātu un paātrinātu esošo atjaunīgās enerģijas staciju energoatjaunināšanu, būtu nekavējoties jāizveido vienkāršota procedūra attiecībā uz tīkla pieslēgumiem, ko piemēro, ja energoatjaunināšana rada nelielu kopējās jaudas pieaugumu salīdzinājumā ar sākotnējo projektu.
(16)Veicot saules enerģijas iekārtas energoatjaunināšanu, efektivitāti un jaudu var palielināt, nepalielinot aizņemto telpu. Tādējādi, kamēr vien procesa gaitā netiek palielināta izmantotā telpa un joprojām tiek ievēroti sākotnēji prasītie vidiskie mitigācijas pasākumi, energoatjauninātajai iekārtai nav citādas ietekmes uz vidi kā sākotnējai iekārtai.
(17)Siltumsūkņi ir svarīga tehnoloģija atjaunīgās siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no apkārtējās vides enerģijas, arī no notekūdeņu attīrīšanas stacijām, un ģeotermālās enerģijas. Tie arī paver iespēju izmantot atlikumsiltumu un atlikumaukstumu. Strauja siltumsūkņu ieviešana, kas mobilizē nepietiekami izmantotus atjaunīgos energoresursus, piemēram, apkārtējās vides enerģiju, ģeotermālo enerģiju un atlikumsiltumu no industriālā un terciārā sektora, arī datu centriem, dod iespēju ar dabasgāzi un citu fosilo kurināmo darbināmus katlus aizstāt ar atjaunīgas siltumenerģijas ieguves risinājumu, vienlaikus palielinot energoefektivitāti. Tas nozīmē, ka straujāk samazināsies gāzes apjomi, ko izmanto siltumapgādei ēkās un rūpniecībā. Lai paātrinātu siltumsūkņu uzstādīšanu un izmantošanu, ir lietderīgi ieviest uz šādām iekārtām mērķorientētas īsākas atļauju piešķiršanas procedūras, arī vienkāršotu procedūru mazāku siltumsūkņu pieslēgšanai pie tīkla, izņemot gadījumus, kad valsts tiesību aktos šāda procedūra nav prasīta. Pateicoties ātrākai un vienkāršākai siltumsūkņu uzstādīšanai, atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana siltumapgādē, kas veido gandrīz pusi no Savienības enerģijas patēriņa, veicinās piegādes drošību un palīdzēs pārvarēt saspīlētāku tirgus situāciju.
(18)Joprojām ir piemērojami Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”) noteikumi attiecībā uz piekļuvi informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs vides jautājumos, it sevišķi dalībvalstu pienākumi, kas attiecas uz sabiedrības dalību un iespēju vērsties tiesā.
(19)Enerģētiskās solidaritātes princips ir vispārīgs Savienības tiesību aktu princips 6 un attiecas uz visām dalībvalstīm. Īstenojot enerģētiskās solidaritātes principu, ierosinātie pasākumi paver ceļu atjaunīgās enerģijas projektu ātrākas īstenošanas ietekmes distribūcijai pāri robežām. Tie attiecas uz atjaunīgās enerģijas iekārtām visās dalībvalstīs un aptver plašu projektu klāstu, tai skaitā iekārtas uz esošām struktūrām, jaunas saules enerģijas aprīkojuma iekārtas atjaunīgo energoresursu enerģijas pašpatērētāju vajadzībām un esošo iekārtu energoatjaunināšanu. Ņemot vērā, cik lielā mērā Savienības enerģijas tirgi ir integrēti, atjaunīgās enerģijas apguves pieaugumam kādā dalībvalstī piegādes drošības un zemāku cenu ziņā vajadzētu būt izdevīgam arī citām dalībvalstīm. Tam būtu jāveicina atjaunīgās elektroenerģijas pārrobežu plūsma uz vietām, kur tā visvairāk vajadzīga, un jānodrošina, ka lēti saražota atjaunīgā elektroenerģija tiek eksportēta uz dalībvalstīm, kurās elektroenerģijas ražošana ir dārgāka. Turklāt dalībvalstīs jaunuzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudas ietekmēs kopējo gāzes pieprasījuma samazinājumu Savienībā.
(20)Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 1. punkts ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un dalībvalstu solidaritātes garā lemt par ekonomiskajai situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības konkrētu produktu piegādē, it sevišķi enerģētikas jomā. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus un Krievijas darbības kopš 2022. gada maija, augstais risks, ka Krievijas gāzes piegādes tiks pilnībā apturētas, kā arī skaidrības trūkums par alternatīvām rada būtiskus draudus, ka tiks traucētas enerģijas piegādes, vēl vairāk pieaugs enerģijas cenas un tas savukārt radīs spiedienu uz Savienības ekonomiku. Tāpēc ir steidzami nepieciešama papildu rīcība.
(21)Ņemot vērā enerģētiskās krīzes mērogu, tās sociālo, ekonomisko un finansiālo ietekmi un vajadzību rīkoties pēc iespējas drīz, šai regulai steidzamības kārtā būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tās darbības termiņš ir viens gads, bet ir paredzēta izskatīšanas klauzula, lai vajadzības gadījumā darbības termiņu varētu pagarināt.
(22)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“atjaunīgās enerģijas projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas process” ir process, kas
(a)aptver visas relevantās administratīvās atļaujas, ko izdod, lai atļautu būvēt, energoatjaunināt un ekspluatēt atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas stacijas, arī siltumsūkņus, līdzās izvietotus enerģijas uzkrāšanas kompleksus un aktīvus, kas vajadzīgi to pieslēgšanai tīklam, arī tīkla pieslēguma atļaujas un vidiskos novērtējumus, ja tādi prasīti, un
(b)sākas, kad relevantā iestāde apstiprinājusi pieteikuma saņemšanu, un beidzas, kad relevantā iestāde paziņojusi galīgo lēmumu par procedūras iznākumu;
(2)“saules enerģijas aprīkojums” ir aprīkojums, kas saules enerģiju pārvērš siltumenerģijā vai elektroenerģijā, jo īpaši saules siltumenerģijas un saules fotoelementu aprīkojums.
2. pants
Sevišķi svarīgas sabiedrības intereses
(1)Ja Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punkta un 16. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 7. punkta un Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām individuālos gadījumos notiek juridisko interešu sabalansēšana, prezumē, ka atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas staciju un iekārtu plānošana, būvniecība un ekspluatācija un pieslēgšana tīklam un saistītais tīkls pats par sevi un uzkrāšanas aktīvi ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai. Tas attiecas tikai uz jaunām atļauju piešķiršanas procedūrām, kas sākas regulas piemērošanas laikā.
(2)Ja kādā konkrētā projektā ir īstenoti atbilstoši mitigācijas pasākumi, lai izvairītos no sadursmēm vai nepieļautu traucēšanu, un tiek veikts pienācīgs monitorings, lai novērtētu šādu pasākumu iedarbīgumu, un, ņemot vērā savākto informāciju, tiek veikti papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgo sugu populācija netiek būtiski negatīvi ietekmēta, jebkādu saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 12. panta 1. punktu un Direktīvas 2009/147/EK 5. pantu aizsargājamo sugu īpatņu nonāvēšanu vai traucēšanu neuzskata par tīšu, un vismaz attiecībā uz projektiem, kas atzīti par tādiem, kas ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs, dalībvalstis nodrošina, ka plānošanas un atļauju piešķiršanas procesā, kad kādā individuālā gadījumā tiek veikta juridisko interešu sabalansēšana, prioritāte tiek piešķirta atjaunīgo energoresursu enerģijas staciju būvniecībai un ekspluatācijai un ar tām saistītās tīkla infrastruktūras pilnveidošanai. Attiecībā uz sugu aizsardzību iepriekšējais teikums būtu jāpiemēro tikai tad, ja un ciktāl tiek veikti piemēroti sugu saglabāšanas pasākumi, kas veicina sugu populāciju saglabāšanu vai atjaunošanu labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī, un šim nolūkam dara pieejamus pietiekamus finanšu resursus, kā arī platības.
3. pants
Saules enerģijas aprīkojuma uzstādīšanai vajadzīgo atļauju piešķiršanas process
(1)Atļauju piešķiršanas process, kas jāizpilda, lai esošās vai nākotnē paredzētās mākslīgās struktūrās (izņemot mākslīgas ūdens virsmas) uzstādītu saules enerģijas aprīkojumu un līdzās izvietotus enerģijas uzkrāšanas aktīvus, arī ēkās integrētas saules enerģijas iekārtas, nepārsniedz vienu mēnesi, ar nosacījumu, ka minēto struktūru primārais mērķis nav saules enerģijas ražošana. Atkāpjoties no Direktīvas 2011/92/ES 4. panta 2. punkta un II pielikuma 3. punkta a) un b) apakšpunkta, tos lasot atsevišķi vai saistībā ar minētās direktīvas II pielikuma 13. punkta a) apakšpunktu, minētās saules enerģijas aprīkojuma iekārtas ir atbrīvotas no prasības attiecīgā gadījumā noteikt, vai projektam ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, vai no prasības veikt īpašu ietekmes uz vidi novērtējumu.
(2)Attiecībā uz tāda saules enerģijas aprīkojuma uzstādīšanu atjaunīgo energoresursu enerģijas pašpatērētāju vajadzībām, kura jauda nepārsniedz 50 kW, ja viena mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas relevantās iestādes vai struktūras atbildi nav sniegušas, uzskata, ka atļauja ir piešķirta.
(3)Visus lēmumus, kas pieņemti iepriekš minēto atļauju piešķiršanas procesu rezultātā, dara publiski pieejamus.
4. pants
Atjaunīgās enerģijas staciju energoatjaunināšana
(1)Projektu energoatjaunināšanai vajadzīgo atļauju (arī to atļauju, kas saistītas ar aktīvu modernizāciju, kura vajadzīga, lai tos varētu pieslēgt tīklam) piešķiršanas process, ja energoatjaunināšanas rezultātā palielinās jauda, nepārsniedz sešus mēnešus, ieskaitot vidisko novērtējumu veikšanu, ja to prasa relevantie tiesību akti.
(2)Ja energoatjaunināšanas rezultātā atjaunīgās enerģijas elektrostacijas jauda netiek palielināta par vairāk nekā 15 % un neskarot vajadzību novērtēt jebkādu iespējamu ietekmi uz vidi saskaņā ar šā panta trešo punktu, izveidot tīkla pieslēgumu pārvades vai sadales tīklam ir atļauts viena mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas relevantajai struktūrai, ja vien nepastāv pamatotas bažas par drošumu vai sistēmas komponenti nav tehniski nesaderīgi.
(3)Ja uz atjaunīgās enerģijas elektrostacijas energoatjaunināšanu vai saistītas tīkla infrastruktūras energoatjaunināšanu, kas vajadzīga atjaunīgo energoresursu integrēšanai elektrosistēmā, attiecas prasība noteikt, vai projektam ir nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, vai prasība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 4. pantu, šāda iepriekšēja noteikšana un/vai vidiskais novērtējums aprobežojas tikai ar iespējamo ietekmi, kas izriet no izmaiņām vai paplašināšanas salīdzinājumā ar sākotnējo projektu.
(4)Ja saules enerģijas iekārtu energoatjaunināšanai nav vajadzīga papildu telpa un tā atbilst piemērojamajiem vidiskajiem mitigācijas pasākumiem, kas noteikti sākotnējai iekārtai, projektu atbrīvo no prasības attiecīgā gadījumā noteikt, vai projektam ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 4. pantu.
(5)Visus lēmumus, kas pieņemti atļauju piešķiršanas procesu rezultātā, dara publiski pieejamus.
5. pants
Siltumsūkņu ieviešanas paātrināšana
(1)Siltumsūkņu uzstādīšanai vajadzīgo atļauju piešķiršanas process nav ilgāks par trim mēnešiem.
(2)Izveidot tīkla pieslēgumu ar pārvades vai sadales tīklu pēc paziņošanas relevantajai struktūrai ir atļauts attiecībā uz šādiem siltumsūkņiem:
(a) siltumsūkņi ar jaudu līdz 12 kW un
(b)siltumsūkņi ar jaudu līdz 50 kW, kurus atjaunīgo energoresursu pašpatērētājs uzstādījis saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 14) punktu, ar nosacījumu, ka atjaunīgo energoresursu pašpatērētāja atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda ir vismaz 60 % no siltumsūkņa jaudas,
ja vien nepastāv pamatotas bažas par drošumu vai sistēmas komponenti nav tehniski nesaderīgi.
(3)Visus lēmumus, kas pieņemti atļauju piešķiršanas procesu rezultātā, dara publiski pieejamus.
6. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro vienu gadu no tās stāšanās spēkā.
7. pants
Izskatīšana
Komisija vēlākais līdz 2023. gada 1. jūlijam šo regulu izskata, ņemot vērā norises piegādes drošības un enerģijas cenu jomā un vajadzību vēl vairāk paātrināt atjaunīgās enerģijas apguvi. Tā iesniedz Padomei ziņojumu par minētās izskatīšanas galvenajiem konstatējumiem. Komisija, balstoties uz minēto ziņojumu, var ierosināt šīs regulas darbības termiņu pagarināt.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedums, Vācija/Polija, C-848/19 P, ECLI:EU:C:2021:598.