EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.8.2022
COM(2022) 415 final
2022/0244(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 1 par kopējo zivsaimniecības politiku (“KZP pamatregula”) dzīvie jūras bioloģiskie resursi jāizmanto tā, lai iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Tāpēc ir svarīgi katru gadu noteikt zvejas iespējas, tās izsakot kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu veidā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 2 , ar kuru izveido daudzgadu plānu Baltijas jūrai, sīkāk precizē zivju mirstības mērķapjoma diapazonus. Šie diapazoni šajā priekšlikumā izmantoti, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus un jo īpaši mērķi panākt un uzturēt MSY.
Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dalībvalstu zvejas iespējas 2023. gadam attiecībā uz komerciāli svarīgākajiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Baltijas jūrā. Šā priekšlikuma mērķis ir arī regulēt atpūtas zveju jūrā tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai saglabātu zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī regula. Lai gadskārtējie lēmumi par KPN un kvotām būtu vienkāršāki un skaidrāki, zvejas iespējas Baltijas jūrā kopš 2006. gada tiek noteiktas ar atsevišķu regulu.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Priekšlikumā kvotas noteiktas tādā apmērā, kas ir saskanīgs ar KZP pamatregulas mērķiem.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums ir saskanīgs ar KZP mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kas minēta LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tādēļ subsidiaritātes princips uz to neattiecas.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.
KZP ir kopēja politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.
Ar šo ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu dalībvalstis pēc saviem ieskatiem un saskaņā ar minētajos pantos noteiktajiem kritērijiem šādas iespējas tālāk iedala reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis, kad tās izmanto tām iedalītās zvejas iespējas, var brīvi operēt, pieņemot lēmumus, kas saistīti ar to izvēlēto sociālekonomisko modeli.
Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šāda veida regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ierosinātais juridiskais instruments: regula.
Šis priekšlikums par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu pamatojas uz LESD 43. panta 3. punktu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2023. gada ievirzes” (COM(2022) 253 final), notika apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) nodrošināja priekšlikuma zinātnisko pamatojumu. Ciktāl tas bija iespējams, nenonākot pretrunā ar pašreizējām rīcībpolitikām un neizraisot jutīgu resursu stāvokļa pasliktināšanos, tika ņemti vērā ieinteresēto personu izteiktie provizoriskie viedokļi par visiem attiecīgajiem zivju krājumiem.
Turklāt zinātnisko ieteikumu par nozvejas limitiem un krājumu stāvokli ar dalībvalstīm apsprieda 2022. gada jūnijā reģionālajā forumā BALTFISH.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Notika apspriešanās ar zinātnisku organizāciju, proti, ar ICES.
Katru gadu Savienība lūdz ICES sniegt zinātnisku ieteikumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. Saņemtais ieteikums aptver visus Baltijas jūras krājumus, un attiecībā uz komerciāli vissvarīgākajiem krājumiem ir ierosinātas KPN 3 .
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikumā atspoguļota ilgtermiņa pieeja, kas paredz zvejošanas apjomu pielāgot, lai to uzturētu ilgtermiņā noturīgā līmenī. Gaidāms, ka šī pieeja laika gaitā stabilizēs zvejas noslodzi, palielinās kvotas un tādējādi uzlabos zvejnieku un viņu ģimeņu ienākumus. Ir gaidāms, ka izkrāvumu apjoma palielināšanās dos labumu zvejniecības nozarei, patērētājiem un apstrādes un mazumtirdzniecības nozarei, kā arī pārējām nozarēm, kas saistītas ar komerciālo un atpūtas zveju. Šajā sakarā un jo īpaši attiecībā uz Baltijas jūru ir jāuzsver saikne starp ilgtspējīgu zvejniecību un labu jūras vides stāvokli. Biodaudzveidības stratēģija un ar to saistītās iniciatīvas, jo īpaši gaidāmais rīcības plāns attiecībā uz zvejniecību un jūras vidi, ir instrumenti šā mērķa sasniegšanai.
Līdz 2019. gadam, pieņemot lēmumus par Baltijas jūras zvejas iespējām, izdevās panākt, ka zvejas izraisīta zivju mirstība krājumiem, uz ko attiecas MSY ieteikums, atbilst MSY diapazoniem KPN noteikšanas brīdī visiem krājumiem, izņemot Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi. Šķietami šie lēmumi arī ļāva atjaunot krājumus un līdzsvarot zvejas kapacitāti un zvejas iespējas. Tomēr 2019. gadā kļuva skaidrs, ka Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājumi saskaras ar lielu noslodzi. ICES lēš, ka šie krājumi, visticamāk, arī turpmākajos gados būs noplicināti. 2021. gadā kļuva skaidrs, ka Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājumi faktiski daudzus gadus ir bijuši zem ilgtspējīga līmeņa (t. i., zem Blim), un ICES uzsvēra, ka vairākas laša populācijas ir ļoti vārgas. Visbeidzot, kopš 2020. gada Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājuma biomasa ir bijusi mazāka par veselīguma līmeni (t. i., zem Btrigger), un 2022. gadā Botnijas līča reņģe bija ļoti tuvu šai robežai. Tāpēc jāturpina strādāt, lai atjaunotu visus krājumus un attiecībā uz visiem krājumiem panāktu MSY.
ICES savus zinātniskos ieteikumus par Baltijas jūras krājumiem publicēja 2022. gada 31. maijā, izņemot ieteikumu par Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi, kas tika publicēts 2022. gada 30. jūnijā. ICES lēš, ka Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes un Baltijas jūras austrumdaļas un rietumdaļas krājuma mencas biomasa joprojām ir ārpus drošām bioloģiskām robežām. Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājuma biomasa vēl aizvien ir mazāka par veselīguma limitu. Par Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu un lasi Somu līcī sniegts piesardzīgs ieteikumus. Par pārējiem astoņiem krājumiem sniegts MSY ieteikums:
·brētliņas, Rīgas līča reņģes un jūras zeltplekstes krājums ir veselīgā līmenī,
·reņģes krājums Botnijas līcī ir noslīdējis un ir nedaudz virs veselīgā līmeņa, un
·Baltijas jūras rietumdaļas mencas, Baltijas jūras rietumu un centrālās daļas reņģes krājums ir zem veselīguma līmeņa,
·dažādajām laša populācijām centrālajā baseinā joprojām pastāv ļoti atšķirīgi apstākļi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosināts pārnest: i) laša zvejas iespējas Somu līcī; ii) reģionālo pieeju lasim centrālajā baseinā; iii) piezvejas KPN Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei un Baltijas jūras rietumdaļas un austrumdaļas krājuma mencai. Priekšlikums palielinātu centrālās daļas reņģes zvejas iespējas par 14 % un jūras zeltplekstes zvejas iespējas par 25 %. Priekšlikums samazinātu reņģes zvejas iespējas Botnijas līcī par 28 %, reņģes zvejas iespējas Rīgas līcī par 4 %, savukārt brētliņas zvejas iespējas — par 20 %.
Tāpēc 2023. gada priekšlikuma ekonomiskā ietekme izpaudīsies kā zvejas iespēju samazināšana visās dalībvalstīs. Ierosināto Baltijas jūras zvejas iespēju kopējais apjoms būs aptuveni 402 000 tonnu, un tas ir par 15,6 % mazāk, salīdzinot ar zvejas iespējām 2022. gadā.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Priekšlikums arī turpmāk paredz elastīgumu to kvotu apmaiņas mehānismu piemērošanā, kas noteiktas iepriekšējo gadu regulās par zvejas iespējām Baltijas jūrā. Publiskajām iestādēm (Savienības vai valstu iestādēm) nav ierosināti jauni noteikumi vai jaunas administratīvās procedūras, kas varētu palielināt administratīvo slogu.
Priekšlikums attiecas uz ikgadēju regulu, ko piemēros 2023. gadā, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Ar KPN un kvotām izteikto zvejas iespēju izmantojuma uzraudzību nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Priekšlikumā noteiktas konkrētu zivju krājumu vai krājumu grupu 2023. gada zvejas iespējas dalībvalstīm, kas zvejo Baltijas jūrā.
2016. gada 20. jūlijā stājās spēkā Regula (ES) 2016/1139, ar kuru Baltijas jūrai izveido daudzgadu plānu (MAP). Saskaņā ar MAP zvejas iespējas jānosaka atbilstīgi tā mērķiem un zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma diapazoniem, kas norādīti labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, kuru sniegusi ICES vai līdzīga neatkarīgā zinātniskā struktūra. Attiecībā uz krājumiem, uz kuriem attiecas MSY ieteikums, MAP 4. panta 3. punktā paredzēts, ka KPN principā ir jānosaka apmērā, kas ir mazāks par vai vienāds ar tādu zvejas izraisīto zivju mirstību, kas nodrošina MSY (t. i., attiecīgi “FMSY punkta vērtība” un “FMSY apakšējais diapazons”). Tomēr saskaņā ar MAP 4. panta 4. punktu KPN vienmēr var noteikt arī mazāku par FMSY diapazoniem. Veselīgu krājumu gadījumā ar MAP 4. panta 5. punkta nosacījumiem KPN var noteikt diapazonā, kas pārsniedz FFMSY punkta vērtību (“FMSY augšējais diapazons”). Attiecībā uz krājumiem, kuru biomasa ir mazāka par veselīguma limitu, t. i., nārsta bara biomasas limita references vērtības, kuru nesasniedzot ir jāveic pasākumi, lai atjaunotu krājumu virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY (“Btrigger”), MAP 5. panta 1. punktā ir paredzēts, ka jāveic korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu ātru krājuma atgriešanos veselīgā līmenī. Konkrēti, ir jāsamazina KPN līmenis zem FMSY augšējā diapazona, ņemot vērā biomasas samazināšanos. Saskaņā ar MAP 5. panta 2. punktu, ja krājuma biomasa ir pat zem drošām bioloģiskām robežām, t. i., nārsta bara biomasas references vērtības, kuru nesasniedzot krājumam var būt samazināta reproduktīvā spēja (“Blim”), ir jāīsteno papildu korektīvie pasākumi. Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un minētā krājuma vai citu zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespēju atbilstošu samazināšanu. Var pieņemt arī citus korektīvus pasākumus, taču tiem jābūt funkcionāli saistītiem ar zvejas iespējām. Pasākumi jāizvēlas atkarībā no situācijas būtības, smaguma, ilguma un atkārtošanās.
Saskaņā ar KZP pamatregulu to krājumu zvejas iespējas, par kuriem sniegts piesardzīgs ieteikums, nosakāmas apjomā, kura nodrošinātā saglabāšanās pakāpe ir vismaz līdzvērtīga esošajai. KZP pamatregulas 8. apsvērumā turklāt teikts, ka, lemjot par jauktu sugu zvejniecības pārvaldību, būtu jāņem vērā šādas zvejniecības grūtības visus krājumus vienlaikus apzvejot atbilstīgi MSY, jo īpaši ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka t. s. kritiskās sugas parādību ir ļoti grūti novērst, palielinot izmantoto zvejas rīku selektivitāti.
Zvejas iespējas ierosinātas saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 1. punktu (ietver norādi uz relatīvās stabilitātes principu) un 16. panta 4. punktu (ietver norādi uz KZP mērķiem un daudzgadu plānos paredzētajiem noteikumiem).
Nosakot Savienības kvotas krājumiem, kas ir kopīgi ar Krievijas Federāciju, šo krājumu attiecīgie daudzumi ir atvilkti no ICES ieteiktajām KPN. Dalībvalstīm iedalītā KPN un kvotas ir norādītas šā priekšlikuma pielikumā.
Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājuma apjoms pēc ICES aplēsēm nedaudz palielinājās, bet joprojām ir tikai 59 % no Blim. ICES lēš, ka biomasa saglabāsies mazāka par Blim vismaz līdz 2025. gadam pat tad, ja zveja nenotiktu vispār. Krājuma papildināšanās nav sekmējusies jau daudzus gadus, un tā joprojām ir vēsturiski zemākajā līmenī. Tā kā neviens no nozvejas scenārijiem tuvākajā nākotnē nepalielinās biomasu virs Blim, ICES jau piekto gadu pēc kārtas atkārtoti iesaka nulles apjoma nozvejas. Padome 2021. gadā nolēma aizliegt specializēto zveju, izņemot zveju vienīgi zinātniskos nolūkos un mazapjoma piekrastes zvejniecību, saskaņā ar MAP 5. panta 2. punktu un 4. panta 4. punktu. Padome arī nolēma noteikt KPN nenovēršamām piezvejām, lai nepieļautu citu sugu zvejas bloķēšanu. Tā kā vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai minētie korektīvie pasākumi būtu uzlabojuši krājumu stāvokli, Komisija ierosina joprojām aizliegt specializēto zveju un paturēt nemainītu KPN līmeni.
Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencai ICES joprojām nevar noteikt FMSY diapazonu vērtības. Tāpēc tā sniedza piesardzīgu ieteikumu 2023. gadam. Ceturto gadu pēc kārtas ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. ICES lēš, ka šā krājuma lielums vēl aizvien ir mazāks par Blim un vidējā termiņā tāds arī paliks pat tad, ja no krājuma netiks zvejots vispār. Turklāt ICES lēš, ka šā krājuma biomasa kopš 2021. gada ir nedaudz samazinājusies un krājuma papildināšanās palikusi vēsturiski zemākajā līmenī. Ņemot vērā to, cik noplicināts ir krājums, kopš 2019. gada pieņemti stingri pasākumi. Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas specializētā zveja ir aizliegta, izņemot zveju vienīgi zinātniskos nolūkos, un, lai nepieļautu vairuma pārējo Baltijas jūras sugu zvejas apstāšanos, ir noteikta nenovēršamu piezveju KPN. Ir pieņemti vēl citi ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi, proti, noteikts ar nārstu saistīts zvejas aizliegums nārsta laika kulminācijas periodā un iespējamajās nārstošanas vietās. Izņēmumi attiecas uz zveju vienīgi zinātniskos nolūkos, noteiktu mazapjoma piekrastes zvejniecību, kurā izmanto pasīvos zvejas rīkus, un pelaģisko zvejniecību cilvēku uzturam, ko veic ārpus galvenajām iespējamajām nārstošanas vietām. Turklāt 2020. gada galvenajā izplatības apgabalā ir aizliegta atpūtas zveja. Tas darīts tāpēc, ka šādi nozvejotais daudzums salīdzinājumā ar piezvejas KPN būtu visai ievērojams. Tā kā vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai minētie korektīvie pasākumi krājumu stāvokli uzlabotu, Komisija iesaka tos saglabāt un saglabāt nemainīgu arī KPN.
Jau daudzus gadus saskaņā ar ICES aplēsēm Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājums ir trausls un tas ir mazāks par Btrigger. Līdz ar to tika būtiski samazinātas zvejas iespējas un īstenoti papildu pasākumi, piemēram, ar nārstu saistīts zvejas aizliegums un atpūtas makšķerēšanas ierobežojumi. Katru gadu tika prognozēts, ka krājuma apjoms atgūsies nākamajā gadā, taču līdz šim tas nav noticis. 2021. gadā ICES konstatēja būtiskas neatbilstības savos iepriekšējos novērtējumos. Tāpēc tā veica padziļinātu novērtējumu. Šis novērtējums parādīja, ka pēdējos 10 gados krājums lielākoties faktiski ir bijis pat mazāks par Blim. Tāpēc ICES ieteica ievērojami samazināt kopējo nozveju. Padome nolēma aizliegt specializēto zveju, izņemot zveju vienīgi zinātniskos nolūkos, un, lai nepieļautu citu sugu zvejas apstāšanos, ierobežot KPN līdz nenovēršamām piezvejām. Esošie papildu korektīvie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, tika saglabāti vai pastiprināti. Ar nārstu saistīts zvejas aizliegums, kas aptver nārsta laika kulminācijas periodu un iespējamās nārstošanas vietas, tika saglabāts, izņemot zveju vienīgi zinātniskos nolūkos, noteiktu mazapjoma piekrastes zvejniecību, kurā izmanto pasīvos zvejas rīkus, pelaģisko zvejniecību cilvēku uzturam ārpus galvenajām iespējamajām nārstošanas vietām un gliemeņu zvejniecību ar dragu noteiktos seklos ūdeņos. Turklāt ar nārstu saistītā zvejas aizlieguma periods tika pagarināts, lai aptvertu atpūtas makšķerēšanu. Ārpus šā perioda atpūtas makšķerēšanas dienas individuālais limits tika samazināts līdz vienai zivij vienam makšķerniekam dienā.
Šā gada ieteikumā ICES norāda, ka tiek lēsts, ka 2022. gadā krājuma papildināšanās būs nedaudz lielāka nekā iepriekšējos gados. Tomēr krājuma biomasa ir vēl vairāk samazinājusies un pašlaik sastāda tikai 38 % no Blim. Tomēr nozvejas ieteikums FMSY punkta vērtībai ir palielināt kopējo nozveju (tāpat kā 2021. gadā ICES nevar sniegt atsevišķu nozvejas ieteikumu komerciālai un atpūtas nozvejai), un tiek lēsts, ka 2024. gadā biomasa pārsniegs Blim. Tajā pašā laikā ICES uzsver, ka tās īstermiņa prognoze ir daudz nedrošāka nekā parasti, jo novērtējuma modelī nav ņemti vērā noteikti (iespējams, būtiski) nezināmi mirstības faktori. Tāpēc ICES uzsver, ka, saglabājot nozveju FMSY punkta vērtībā, pastāv liels risks, ka 2024. gadā biomasa faktiski saglabāsies zem Blim. Ņemot vērā ļoti zemo krājumu apjomu, ICES apsvērumus un neskaidrības saistībā ar krājumu novērtēšanu, Komisija ierosina piesardzīgu pieeju, saglabājot nemainīgu KPN līmeni un pašreizējos korektīvos pasākumus.
2020. gadā ICES lēsa, ka Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājuma biomasa ir noslīdējusi zem Btrigger. 2021. gadā tā vēl vairāk samazinājās un pietuvojās Blim. Zvejas iespējas tika būtiski samazinātas; krājums atkal ir palielinājies, bet joprojām ir mazāks par Btrigger. Kopš 2015. gada krājums nav būtiski papildinājies, un galvenais pašreizējo zvejas iespēju iemesls ir 2019. gada vecuma grupas spēks. Tomēr šā gada vecuma grupas novērtējums svārstās. 2020. gadā ICES lēsa, ka 2019. gada vecuma grupa bija spēcīga, pagājušajā gadā tā bija zem vidējā un šogad — virs vidējā līmeņa. Pamatojoties uz to, ICES iesaka ievērojami palielināt zvejas iespējas, vienlaikus uzsverot, ka krājumi ir atkarīgi no viena gada vecuma grupas, kuras spēks nav skaidrs. Tāpēc Komisija ierosina ievērot piesardzīgu pieeju un noteikt zvejas iespējas FMSY diapazona zemākajā punktā saskaņā ar MAP 5. panta 1. punktu.
Pēdējos gados ir bijušas dažas neskaidrības saistībā ar reņģes krājuma novērtējumu Botnijas līcī. Kopš 2010. gada biomasa ir nepārtraukti samazinājusies. 2019. gadā ICES nācās pazemināt savu ieteikumu uz ICES 3. datu kategorijas piesardzīgo ieteikumu spēcīgas retrospektīvas novirzes dēļ. Veicot padziļinātu izpēti, ICES 2021. gadā atkal paaugstināja ieteikuma statusu līdz ICES 1. datu kategorijas MSY ieteikumam. Tā lēsa, ka biomasa beidzot atkal pieaug, un ieteica būtiski palielināt zvejas iespējas. ICES tagad lēš, ka krājuma biomasa pēdējos gados faktiski ir bijusi daudz mazāka un ir samazinājusies līdz līmenim, kas ir nedaudz virs Btrigger. ICES norāda, ka šī attīstība, iespējams, ir saistīta ar reņģu izmēra samazināšanos — šo parādību jau kādu laiku ir novērojuši piekrastes zvejnieki. Lai gan pēdējos 15 gadus svara un vecuma attiecība ir bijusi zema, 2021. gadā tā vēl vairāk samazinājās. Vienīgais ICES ieteiktais nozvejas scenārijs, kas saglabātu krājumu virs Btrigger 2024. gadā, ir FMSY diapazona zemākais punkts. Ņemot vērā krājuma negatīvo attīstību un lai novērstu tā samazināšanos zem Btrigger, Komisija ierosina noteikt zvejas iespējas FMSY zemākajā punktā.
ICES ieteikumā attiecībā uz reņģes krājumu Rīgas līcī nav īpašu ierobežojumu, tāpēc ierosinātā KPN atbilst FMSY punkta vērtībai.
Saskaņā ar ICES datiem brētliņas krājuma biomasa ir veselīgā līmenī, taču iepriekš zvejas noslodze ir bijusi virs FMSY. Turklāt ICES iesaka ņemt vērā vairāku sugu mijiedarbību, jo brētliņa ir svarīgs mencas barības avots. Tāpēc Komisija ierosina noteikt KPN FMSY apakšējā diapazonā saskaņā ar MAP 4. panta 3. punktu.
Jūras zeltplekstes KPN pamatā ir šādi apsvērumi: i) MSY ieteikums par krājumiem 21., 22. un 23. apakšrajonā; ii) MSY ieteikums krājumiem 24.–32. apakšrajonā, kas šogad tika paaugstināts līdz ICES 2. datu kategorijas MSY ieteikumam. Abi krājumi attīstās labi, tomēr būtu jāņem vērā vairāksugu mijiedarbība. Jūras zeltplekstes zvejā gūst nenovēršamu mencas piezveju, un tās apjoms var būt ievērojams, jo sevišķi tad, ja netiek izmantoti selektīvāki zvejas rīki. Komisija ierosina abu Baltijas jūras mencas krājumu zvejas iespējas saglabāt ļoti zemā līmenī. Tāpēc Komisija ierosina noteikt jūras zeltplekstes KPN FMSY apakšējā diapazonā saskaņā ar MAP 4. panta 3. punktu.
Daudzus gadus ICES ir ziņojusi, ka laša upju krājumu stāvoklis Baltijas jūrā ir ļoti neviendabīgs — daži krājumi ir veselīgi, savukārt citi ļoti vārgi. Attiecībā uz lasi centrālajā baseinā ICES sniedza MSY ieteikumu; attiecībā uz lasi Somu līcī sniegts pieejā, kas izstrādāta krājumiem ar ierobežotiem datiem, balstīts ieteikums. Pēc krājuma padziļināta novērtējuma ICES nolēma 2020. gadā piemērot šo pieeju arī centrālajam baseinam. Veicot papildu darbu, 2021. gadā ICES atkārtoti sniedza MSY ieteikumu. Tomēr saskaņā ar šo ieteikumu, lai aizsargātu novājinātos upju krājumus, pirmo reizi tika noteikts, ka būtu jāaptur visa komerciālā un atpūtas laša nozveja centrālajā baseinā, kas būtībā ir jauktu sugu zvejniecība, kurā tiek zvejots lasis no veselīgiem un novājinātiem upju krājumiem. Tomēr ICES tajā pašā laikā arī uzskatīja, ka joprojām būtu piesardzīgi turpināt esošo specializēto zveju Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes zonās lašu vasaras migrācijas laikā. Tāpēc Padome nolēma aizliegt laša specializēto zveju centrālajā baseinā un noteikt piezvejas KPN nenovēršamām piezvejām, attiecinot izņēmumu uz zveju vienīgi zinātniskos nolūkos, vienlaikus saglabājot laša specializēto zveju vasaras periodā minētajos ziemeļu piekrastes apgabalos. Padome arī pieņēma papildu korektīvos pasākumus, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām. Zveja ar āķu jedām tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām tika aizliegta. Turklāt atpūtas zvejā vietās un laikā, kad ir aizliegta specializētā komerciālā zveja, tiek piemērots dienas individuālais limits: viens lasis, kuram ir nogriezta taukspura, vienam makšķerniekam. Attiecībā uz laša krājumiem Somu līcī Padome noteica KPN saskaņā ar ICES piesardzīgo ieteikumu. 2022. gadā Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ attiecīgā ICES darba grupa nevarēja tikties, un ICES nolēma pārnest savu ieteikumu attiecībā uz lasi centrālajā baseinā un ieteikumu attiecībā uz lasi Somu līcī. Pamatojoties uz to, Komisija ierosina nemainīt šos divus KPN līmeņus un saglabāt pašreizējos korektīvos pasākumus, vienlaikus skaidri norādot, ka atpūtas zvejā nozvejas ar atbrīvošanu metodes nav atļautas, jo ICES uzskata, ka mirstība pēc atbrīvošanas ir pārāk augsta, lai varētu aizsargāt vārgās populācijas.
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 ir noteikti ikgadējas KPN pārvaldības papildu nosacījumi, to vidū 3. un 4. pantā paredzēti elastības noteikumi krājumiem, uz kuriem attiecināma attiecīgi piesardzīga un analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jānolemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. un 4. pantu nepiemēro. Ar KZP pamatregulas 15. panta 9. punktu elastības mehānisms nesen ieviests visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas degradē dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu un kavē KZP mērķu sasniegšanu, būtu skaidri jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu piemēro tikai tad, ja dalībvalstis neizmanto ikgadējo elastību, kas paredzēta KZP pamatregulas 15. panta 9. punktā.
Lai noteiktu KPN Esmarka mencai, kuras zvejas gads sākas 2022. gada 1. novembrī, Komisija turklāt ierosina grozīt Padomes Regulu (ES) 2022/109. Kamēr nav publicēts 2022. gada oktobra sākumā gaidāmais ICES ieteikums un noslēgušās apspriedes ar Apvienoto Karalisti, KPN ir atzīmēts kā “p.m.” (pielikts atgādinājums).
2022/0244 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 4 ir noteikts, ka saglabāšanas pasākumus pieņem, ievērojot pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas konsultatīvas struktūras, ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas relevantajiem ģeogrāfiskajiem kompetences apgabaliem, un dalībvalstu kopīgos ieteikumus.
(2)Padomei jāpieņem zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas pasākumi un, attiecīgā gadījumā, arī daži ar minētajām zvejas iespējām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktu zvejas iespējas starp dalībvalstīm būtu iedalāmas tā, lai ikvienai no tām nodrošinātu relatīvu ar katru krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.
(3)Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā — vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem. Līdz 2020. gadam noteiktā pārejas perioda mērķis bija MSY sasniegšanu attiecībā uz visiem krājumiem līdzsvarot ar iespējamo sociālekonomisko ietekmi, kas izriet no iespējamās saistīto zvejas iespēju pielāgošanas.
(4)Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1139 5 izklāstīts daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“MAP”). MAP mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto daudzgadu plānu noteikumiem.
(6)Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 1. punktu zvejas iespējas attiecībā uz minētās regulas 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem bija jānosaka tā, lai zvejas izraisītā zivju mirstība pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam sasniegtu diapazonos izteiktu MSY. Tāpēc nozvejas limiti, kas attiecīgajiem Baltijas jūras krājumiem piemērojami 2023. gadā, būtu jānosaka saskaņā ar MAP mērķiem.
(7)2022. gada 31. maijā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) publicēja ikgadējos ieteikumus par Baltijas jūras krājumiem, izņemot ieteikumu par Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi, kas tika publicēts 2022. gada 30. jūnijā. ICES norāda, ka Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājuma biomasa ICES 20.–24. apakšrajonā nedaudz pieauga, bet ir tikai 59 % no nārsta baras biomasas references vērtības, kuru nesasniedzot var samazināties reproduktīvā spēja (Blim). Arī krājuma papildināšanās joprojām ir vēsturiski zemākajā līmenī. Tāpēc ICES jau piekto gadu pēc kārtas ieteica nulles apjoma nozveju Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei. Ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, būtu jāpieņem atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Minētās regulas 5. panta 2. punkts arī prasa pieņemt turpmākus korektīvos pasākumus. Tāpēc 2022. gadā tika aizliegta Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes specializētā zveja un noteikta ļoti zema KPN Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes nenovēršamām piezvejām, lai novērstu t. s. kritiskās sugas parādību. Tomēr tika atļautas Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes zvejas operācijas, ko veic vienīgi zinātniskos nolūkos un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 6 25. pantā izklāstītos noteikumus, kā arī mazapjoma piekrastes zvejniecība, kurā izmanto noteiktus pasīvos zvejas rīkus. Ņemot vērā ICES ieteikumu un krājuma nemainīgo stāvokli, ir lietderīgi saglabāt zvejas iespēju līmeni un ar tām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus.
(8)Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ICES piesardzīgo ieteikumu pēc 2019. gada bija iespējams sniegt ar datu ziņā labāk pamatotu novērtējumu. ICES lēš, ka Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma biomasa joprojām ir mazāka par Blim un kopš 2021. gada praktiski nav palielinājusies. Tāpēc ICES ceturto gadu pēc kārtas ieteica nulles apjoma nozveju Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencai. Kopš 2019. gada Savienībā ir pieņemti stingri saglabāšanas pasākumi. Ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, tika aizliegta Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas specializētā zveja un, lai novērstu t. s. kritiskās sugas parādību, noteikta ļoti maza KPN, kas paredzēta nenovēršamām Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejām. Bez tam pieņemti vēl citi ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi, proti, noteikts ar nārstu saistīts zvejas aizliegums un atpūtas zvejas aizliegums galvenajā izplatības apgabalā. Ņemot vērā ICES ieteikumu un krājuma nemainīgo stāvokli, ir lietderīgi saglabāt zvejas iespēju līmeni un ar tām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus.
(9)Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājumu zinātniskās aplēses vairākus gadus ir norādījušas, ka nārsta bara biomasa ir mazāka par references vērtību, kuru nesasniedzot ir jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība (Btrigger). Tāpēc pēdējos gados ir pieņemti arvien stingrāki pārvaldības pasākumi. 2021. gadā ICES nolēma veikt padziļinātu novērtējumu, kā rezultātā tika konstatēts, ka vairāk nekā 10 gadus Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājuma biomasa faktiski lielākoties ir bijusi mazāka par Blim. Tādēļ, ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, tika aizliegta Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas specializētā zveja un, lai novērstu t. s. kritiskās sugas parādību, noteikta ļoti maza KPN, kas paredzēta nenovēršamām Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas piezvejām. Turklāt tika pieņemti papildu korektīvie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, proti, ar nārstu saistīts zvejas aizliegums, kas tiek attiecināts arī uz atpūtas zveju, un papildus samazināts dienas individuālais limits atpūtas zvejā. Šogad ICES samazināja krājuma biomasas novērtējumu, un, neskatoties uz nelielu pieaugumu pagājušajā gadā, tiek lēsts, ka biomasa ir mazāka par 40 % no Blim. Ņemot vērā nedaudz pieaugošās krājuma papildināšanās aplēses un neskaidros papildu mirstības faktorus, kurus ICES pašlaik nevar iekļaut savā novērtējuma modelī, ieteikums par zvejas izraisītu zivju mirstību, kas rezultējas MSY (FMSY), ir palielināt kopējo nozveju. Tomēr ICES uzsver, ka tās īstermiņa prognoze ir ļoti neskaidra un ka, ņemot vērā neskaidro papildu mirstību, pastāv 66 % varbūtība, ka krājuma biomasa 2024. gadā saglabāsies mazāka par Blim, ja zvejas iespējas tiks noteiktas FMSY punkta vērtībā. Turklāt, tāpat kā 2021. gadā, ICES nevar sniegt atsevišķus ieteikumus par nozveju komerciālai un atpūtas nozvejai. Ņemot vērā krājumu stāvokļa pasliktināšanos un nenoteiktību saistībā ar ieteikumiem par nozveju FMSY punkta vērtībā, ir lietderīgi ievērot piesardzību un saglabāt zvejas iespēju līmeni un funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus.
(10)2020. gadā ICES lēsa, ka Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājuma biomasa ir noslīdējusi zem Btrigger, savukārt 2021. gadā tā bija pietuvojusies Blim. Šogad ICES lēš, ka biomasa ir palielinājusies, taču joprojām ir mazāka par Btrigger. Krājumi balstās tikai uz 2019. gada vecuma grupu, un tās spēka novērtējums kopš 2020. gada ir būtiski mainījies. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 1. punktu.
(11)Reņģes krājuma biomasa Botnijas līcī kopš 2010. gada ir nepārtraukti samazinājusies. 2019. gadā ICES nolēma sniegt ieteikumu, pamatojoties uz pieeju, kas izstrādāta krājumiem ar ierobežotu datu apjomu, ņemot vērā izteiktu retrospektīvu novirzi krājumu novērtējumā. Pēc padziļinātas analīzes ICES atkal varēja sniegt MSY ieteikumu 2021. gadā. Atjauninātais ieteikums 2021. gadam paredzēja būtiski palielināt zvejas iespējas 2021. gadā, pamatojoties uz aplēsēm, ka biomasa beidzot palielinās. ICES ieteikums 2022. gadam paredzēja nedaudz samazināt zvejas iespējas. Taču ieteikumā 2023. gadam ICES būtiski samazināja krājuma biomasas novērtējumu. Saskaņā ar ICES datiem šis samazinātais biomasas apjoms, visticamāk, ir saistīts ar nepārtrauktu reņģu izmēra samazināšanos. ICES lēš, ka krājuma biomasa tagad nedaudz pārsniedz Btrigger. Vienīgais ICES ieteiktais nozvejas scenārijs, kas saglabātu krājumu virs Btrigger 2024. gadā, ir FMSY diapazona zemākais punkts. Ņemot vērā krājuma negatīvo attīstību un lai novērstu tā samazināšanos zem Btrigger, ir lietderīgi noteikt zvejas iespējas FMSY zemākajā punktā.
(12)ICES ieteikumā jūras zeltplekstēm norādīts, ka jūras zeltplekstes zvejniecībā tiek piezvejota menca. ICES ieteikumā par brētliņām norādīts, ka brētliņa, kas ir mencas medījamā suga, tiek zvejota jauktu sugu zvejniecībā kopā ar reņģi. Ir lietderīgi šo vairāksugu mijiedarbību ņemt vērā un noteikt jūras zeltplekstes un brētliņas zvejas iespējas attiecīgi FMSY apakšējā diapazonā.
(13)Attiecībā uz lasi ICES 22.–31. apakšrajonā ICES vairākus gadus ir norādījusi, ka upju krājumu stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. 2021. gadā pēc padziļinātas analīzes, lai aizsargātu novājinātos upju krājumus, ICES ieteica apturēt visu laša komerciālo un atpūtas nozveju centrālajā baseinā, kas būtībā ir jauktu sugu zvejniecība, kurā tiek nozvejots lasis no veselīgiem un novājinātiem upju krājumiem. Tomēr ICES uzskatīja, ka pašreizējā specializētā zveja Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes apgabalos varētu turpināties laša vasaras migrācijas laikā. Tāpēc laša piezvejām šajos apgabalos tika noteikta īpaša KPN, izņemot: i) zvejas operācijas, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus; ii) piekrastes zvejniecību uz ziemeļiem no 59°30’ ziemeļu platuma laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam. Ir pieņemti vēl citi ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi — ierobežojumi izmantot āķu jedas un atpūtas zvejas individuālais dienas limits. 2022. gadā ICES pārnesa savus 2021. gada ieteikumus. Tāpēc ir lietderīgi saglabāt zvejas iespēju līmeni un funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus, vienlaikus precizējot, ka atpūtas zvejā nozvejas ar atbrīvošanu metodes nav atļautas.
(14)Lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiek izmantotas piekrastes zvejas iespējas, 2019. gadā attiecībā uz lasi tika ieviesta ierobežota elastība starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu. Ņemot vērā nemainīgās minēto divu krājumu zvejas iespējas, ir lietderīgi uzturēt pašreizējo elastību.
(15)Aizliedzot taimiņa zvejošanu tālāk par četrām jūras jūdzēm no bāzes līnijām un ierobežojot taimiņa piezvejas līdz 3 % no apvienotās taimiņa un laša nozvejas, ir lielā mērā palīdzēts ievērojami samazināt reiz izplatīto nepareizo ziņošanu, kur laša zvejniecībā gūtās nozvejas tika uzrādītas kā taimiņa nozvejas. Tāpēc attiecīgo noteikumu ir lietderīgi paturēt spēkā, lai nepareizu ziņojumu būtu tikpat maz.
(16)Pasākumi, kas attiecas uz mencas un laša atpūtas zveju, un pasākumi taimiņa un laša krājumu saglabāšanai, nedrīkstētu skart stingrākus valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.
(17)Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 7 un jo īpaši tās 33. un 34. pants attiecīgi par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un par to datu nosūtīšanu Komisijai, kas saistīti ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.
(18)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 8 ir noteikti ikgadējas KPN pārvaldības papildu nosacījumi, to vidū 3. un 4. pantā paredzēti elastības noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas attiecīgi piesardzīga un analītiska KPN. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, nepiemēro 3. un 4. pantu. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nesen ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un izraisītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu skaidri jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja netiek izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.
(19)Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes biomasa ir mazāka par Blim, un 2023. gadā ir atļauta tikai piezveja, zveja zinātniskos nolūkos un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei — noteikta mazapjoma piekrastes zvejniecība. Tāpēc dalībvalstis, kurām ir attiecīgās KPN kvotas daļa, ir apņēmušās 2023. gadā šiem krājumiem nepiemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, lai nozveja 2023. gadā nepārsniegtu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencai, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencai noteikto KPN. Turklāt uz dienvidiem no 59°30’ ziemeļu platuma gandrīz visu laša upju krājumu biomasa ir mazāka par smoltu produkcijas references vērtību (Rlim), un 2023. gadā ir atļauta tikai piezveja un zveja zinātniskos nolūkos. Tāpēc attiecīgās dalībvalstis ir uzņēmušās līdzīgas saistības attiecībā uz ikgadēju elastību saistībā ar laša nozveju centrālajā baseinā 2023. gadā.
(20)Padomes Regula (ES) 2022/109 9 nosaka zvejas iespējas Esmarka mencai līdz 2022. gada 31. oktobrim ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā. Esmarka mencas zvejas periods ir no 1. novembra līdz 31. oktobrim. Lai varētu sākt zveju 2022. gada 1. novembrī un pamatojoties uz jaunu zinātnisko ieteikumu, kā arī pēc apspriešanās ar Apvienoto Karalisti, Esmarka mencas pagaidu KPN ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā ir jānosaka uz laikposmu no 2022. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Minētā pagaidu KPN būtu jānosaka saskaņā ar [2022. gada 7. oktobrī] publicēto ICES ieteikumu. Tāpēc Regula (ES) 2022/109 būtu attiecīgi jāgroza.
(21)Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukuma, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Baltijas jūru būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra. Regulas (ES) 2022/109 noteiktie nozvejas limiti ir piemērojami no 2022. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim, jo tā ir Esmarka mencas zvejas sezona. Steidzamības apsvērumu dēļ, ņemot vērā nepieciešamību turpināt ilgtspējīgas zvejas darbības un uzsākt attiecīgās zvejniecības jau zvejas sezonas sākumā, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šī regula nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2023. gadam un groza dažas zvejas iespējas, kas ar Regulu (ES) 2022/109 noteiktas citiem ūdeņiem.
2. pants
Darbības joma
1.Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.
2.To piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas.
Papildus piemēro šādas definīcijas:
(1)“apakšrajons” ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) noteiktais Baltijas jūras apakšrajons, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 10 III pielikumā;
(2)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, kādu no katra krājuma drīkst nozvejot gada garumā;
(3)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;
(4)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā.
II NODAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
4. pants
KPN un iedalījums
KPN, kvotas un — attiecīgā gadījumā — ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti pielikumā.
5. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu
Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
(a)apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;
(b)atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;
(c)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
(d)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
(e)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.
6. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, kam var piemērot atkāpi no pienākuma nozveju ieskaitīt attiecīgajā kvotā, ir norādīti šīs regulas pielikuma attiecīgajās KPN tabulās.
7. pants
Zvejas aizliegumi, kas aizsargā nārstojošas mencas
1.No 1. maija līdz 31. augustam 25. un 26. apakšrajonā ir aizliegts zvejot ar jebkāda veida zvejas rīkiem.
2.Atkāpjoties no 1. punkta, šo aizliegumu nepiemēro šādos gadījumos:
(a)zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus;
(b)Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;
(c)Savienības zvejas kuģiem, kuri 25. apakšrajonā apzvejo pelaģiskos krājumus tiešam patēriņam pārtikā un šim nolūkam izmanto zvejas rīkus, kam linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 50 metri, un kuru izkrāvumi ir šķiroti.
3.No 15. janvāra līdz 31. martam 22. un 23. apakšrajonā un no 15. maija līdz 15. augustam 24. apakšrajonā ir aizliegts zvejot ar jebkāda veida zvejas rīkiem.
4.Atkāpjoties no 3. punkta, šo aizliegumu nepiemēro šādos gadījumos:
(a)zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus;
(b)Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;
(c)Savienības zvejas kuģiem, kuri 24. apakšrajonā apzvejo pelaģiskos krājumus tiešam patēriņam pārtikā un šim nolūkam izmanto zvejas rīkus, kam linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 40 metri, un kuru izkrāvumi ir šķiroti;
(d)Savienības zvejas kuģiem, kuri 22. apakšrajonā apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri, ar dragu zvejo gliemenes.
5.Šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā un 4. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto zvejas kuģu kapteiņi kompetentās dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt savu kuģu zvejas darbību.
8. pants
Pasākumi attiecībā uz mencas atpūtas zveju 22.–26. apakšrajonā
1.Atpūtas zvejā 22. un 23. apakšrajonā un 24. apakšrajonā līdz sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām katrs zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu mencas īpatni dienā. Tomēr laikposmā no 15. janvāra līdz 31. martam šajos apgabalos mencas atpūtas zveja ir aizliegta.
2.24. apakšrajonā tālāk nekā sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām un 25. un 26. apakšrajonā mencas atpūtas zveja ir aizliegta.
3.Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.
9. pants
Pasākumi attiecībā uz laša atpūtas zveju 22.–31. apakšrajonā
1.22.–31. apakšrajonā ir aizliegta laša atpūtas zveja, arī laša nozveja ar atbrīvošanu. Ikvienu nejauši nozvejoto laša īpatni nekavējoties atlaiž jūrā.
2.Atkāpjoties no 1. punkta, laša atpūtas zveju atļauj saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:
(a)viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā vienu tādu laša īpatni dienā, kuram ir nogriezta taukspura;
(b)visus paturētos jebkādu zivju sugu īpatņus izkrauj nesadalītus.
3.Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam uz ziemeļiem no 59°30′ ziemeļu platuma laša atpūtas zveja ir atļauta apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām.
4.Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.
10. pants
Pasākumi attiecībā uz taimiņa un laša krājumu saglabāšanu 22.–32. apakšrajonā
1.No 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot taimiņu tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–32. apakšrajonā. Ja 32. apakšrajonā tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām zvejo lasi, taimiņa piezvejas nevienā brīdī nepārsniedz 3 % no kopējās laša un taimiņa nozvejas, kas paturēta uz kuģa vai izkrauta pēc katra zvejas reisa.
2.Zveja ar āķu jedām tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–31. apakšrajonā ir aizliegta.
3.Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.
11. pants
Elastība
1.Ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi, krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu.
2.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu nepiemēro.
12. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par nozvejoto vai izkrauto krājumu daudzumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā norādītos krājumu kodus.
III NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
13. pants
Grozījums Regulā (ES) 2022/109
Regulas (ES) 2022/109 IA pielikuma B daļā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Esmarka mencu un ar to saistītajām piezvejas sugām ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā aizstāj ar šādu:
“
|
Suga: |
Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas
|
Zona: |
3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a rajonā |
|||||||||||||||||||
|
|
Trisopterus esmarkii |
|
(NOP/2A3A4.) |
|
|
|||||||||||||||||
|
Gads |
2022 |
2023 |
|
Analītiska KPN |
|
|||||||||||||||||
|
Dānija |
49 478 |
(1)(3) |
pielikts atgādinājums (p.m.) |
(1)(6) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||
|
Vācija |
9 |
(1)(2)(3) |
p.m. |
(1)(2)(6) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||
|
Nīderlande |
36 |
(1)(2)(3) |
p.m. |
(1)(2)(6) |
||||||||||||||||||
|
Savienība |
49 524 |
(1)(3) |
p.m. |
(1)(6) |
||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
10 204 |
p.m. |
||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
0 |
(4) |
p.m. |
(4) |
||||||||||||||||||
|
Fēru Salas |
0 |
(5) |
p.m. |
(5) |
||||||||||||||||||
|
KPN |
59 728 |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
(1) |
Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas |
|||||||||||||||||||||
|
(2) |
Kvotu drīkst nozvejot tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā. |
|||||||||||||||||||||
|
(3) |
Drīkst nozvejot tikai no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim. |
|||||||||||||||||||||
|
(4) |
Izmanto šķirotājrežģi. |
|||||||||||||||||||||
|
(5) |
Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāieskaita šajā kvotā. |
|||||||||||||||||||||
|
(6) |
Drīkst nozvejot no 2022. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim. |
|
||||||||||||||||||||
”
14. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.
Tomēr 13. pantu piemēro no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.8.2022
COM(2022) 415 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES REGULAI,
ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109
KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, SADALĪJUMĀ PA SUGĀM UN APGABALIEM
Turpmāk tabulās ir noteikta katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) un ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.
Šīs regulas vajadzībām piemēro šādas atbilstības starp nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem:
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Clupea harengus |
HER |
Reņģe |
|
Gadus morhua |
COD |
Menca |
|
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
|
Salmo salar |
SAL |
Lasis |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
1. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Reņģe |
|
|
Zona: |
30.–31. apakšrajons |
|
|
|
|
Clupea harengus |
|
|
(HER/30/31.) |
|
||
|
Somija |
|
65 649 |
Analītiska KPN |
|
|
||
|
Zviedrija |
14 425 |
||||||
|
Savienība |
80 074 |
||||||
|
KPN |
|
80 074 |
|
|
|
|
|
|
2. tabula |
|||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Suga: |
Reņģe |
|
|
Zona: |
22.–24. apakšrajons |
|
|
|
|
Clupea harengus |
|
|
(HER/3BC+24) |
|
||
|
Dānija |
|
110 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Vācija |
435 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
||||
|
Somija |
0 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||
|
Polija |
103 |
(1) |
|||||
|
Zviedrija |
140 |
(1) |
|||||
|
Savienība |
788 |
(1) |
|||||
|
KPN |
788 |
(1) |
|||||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, reņģe drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. |
|||||||
|
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, šo kvotu drīkst apgūt Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem, rokas āķu rindām, stāvvadiem vai džiga aprīkojumu. Šo zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt savu kuģu zvejas darbību. |
||||||
|
3. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Reņģe |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā |
||
|
|
Clupea harengus |
|
|
(HER/3D-R30) |
|
||
|
Dānija |
|
1343 |
Analītiska KPN |
|
|
||
|
Vācija |
356 |
Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|||||
|
Igaunija |
6859 |
||||||
|
Somija |
13 388 |
||||||
|
Latvija |
1693 |
||||||
|
Lietuva |
1782 |
||||||
|
Polija |
15 210 |
||||||
|
Zviedrija |
20 420 |
||||||
|
Savienība |
61 051 |
||||||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
|
4. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Reņģe |
|
|
Zona: |
28.1. apakšrajons |
|
|
|
|
Clupea harengus |
|
|
(HER/03D.RG) |
|
||
|
Igaunija |
|
21 078 |
Analītiska KPN |
|
|
||
|
Latvija |
24 565 |
Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|||||
|
Savienība |
45 643 |
||||||
|
KPN |
|
45 643 |
|
|
|
|
|
|
5. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Menca |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 25.–32. apakšrajonā |
||
|
|
Gadus morhua |
|
|
(COD/3DX32.) |
|
||
|
Dānija |
|
137 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
Vācija |
54 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
||||
|
Igaunija |
13 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||
|
Somija |
10 |
(1) |
|||||
|
Latvija |
51 |
(1) |
|||||
|
Lietuva |
33 |
(1) |
|||||
|
Polija |
159 |
(1) |
|||||
|
Zviedrija |
138 |
(1) |
|||||
|
Savienība |
595 |
(1) |
|||||
|
KPN |
Nepiemēro |
(1) |
|||||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||
|
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, menca drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. |
||||||
|
6. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Menca |
|
|
Zona: |
22.–24. apakšrajons |
|
|
|
|
Gadus morhua |
|
|
(COD/3BC+24) |
|
||
|
Dānija |
|
214 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Vācija |
104 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
||||
|
Igaunija |
5 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||
|
Somija |
4 |
(1) |
|||||
|
Latvija |
18 |
(1) |
|||||
|
Lietuva |
11 |
(1) |
|||||
|
Polija |
57 |
(1) |
|||||
|
Zviedrija |
76 |
(1) |
|||||
|
Savienība |
489 |
(1) |
|||||
|
KPN |
489 |
(1) |
|||||
|
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||
|
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, menca drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. |
||||||
|
7. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
||
|
|
Pleuronectes platessa |
|
|
(PLE/3BCD-C) |
|
||
|
Dānija |
|
8105 |
Analītiska KPN |
|
|
||
|
Vācija |
900 |
Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|||||
|
Polija |
1697 |
||||||
|
Zviedrija |
611 |
||||||
|
Savienība |
11 313 |
||||||
|
KPN |
|
11 313 |
|
|
|
|
|
|
8. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Lasis |
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 22.–31. apakšrajonā |
|||
|
|
Salmo salar |
|
|
(SAL/3BCD-F) |
|
||
|
Dānija |
|
13 223 |
(1)(2) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Vācija |
1471 |
(1)(2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
||||
|
Igaunija |
1344 |
(1)(2)(3) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||
|
Somija |
16 488 |
(1)(2) |
|||||
|
Latvija |
8411 |
(1)(2) |
|||||
|
Lietuva |
989 |
(1)(2) |
|||||
|
Polija |
4011 |
(1)(2) |
|||||
|
Zviedrija |
17 874 |
(1)(2) |
|||||
|
Savienība |
63 811 |
(1)(2) |
|||||
|
KPN |
Nepiemēro |
||||||
|
(1) |
Zivju skaits. |
|
|
|
|||
|
(2) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, lasis drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. |
|||||||
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam Savienības zvejas kuģi šo kvotu drīkst apgūt uz ziemeļiem no 59°30′ ziemeļu platuma apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām. |
|||||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: ne vairāk kā 450 šīs kvotas īpatņu drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 32. apakšrajonā (SAL/*3D32). |
||||||
|
9. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Lasis |
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 32. apakšrajonā |
|||
|
|
Salmo salar |
|
|
(SAL/3D32.) |
|
||
|
Igaunija |
|
969 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|
|
Somija |
8486 |
(1) |
|||||
|
Savienība |
9455 |
(1) |
|||||
|
KPN |
Nepiemēro |
||||||
|
(1) |
Zivju skaits. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10. tabula |
|||||||
|
Suga: |
Brētliņa |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
||
|
|
Sprattus sprattus |
|
|
(SPR/3BCD-C) |
|
||
|
Dānija |
|
19 882 |
Analītiska KPN |
|
|
||
|
Vācija |
12 596 |
Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|||||
|
Igaunija |
23 087 |
||||||
|
Somija |
10 408 |
||||||
|
Latvija |
27 884 |
||||||
|
Lietuva |
10 087 |
||||||
|
Polija |
59 174 |
||||||
|
Zviedrija |
38 436 |
||||||
|
Savienība |
201 554 |
||||||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
|