EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2022

COM(2022) 277 final

2022/0184(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

PPSN pamatā ir attiecīgi Kirgizstānas Republikas un ES mērķi un vajadzības attīstīt savas divpusējās attiecības, ievērojot Padomes 2017. gada 22. jūnija secinājumus par ES stratēģiju Vidusāzijai. Nolīgums palīdzēs īstenot jauno ES Vidusāzijas stratēģiju, kas pieņemta 2019. gada 15. maijā.

Ar PPSN modernizē 1999. gada PSN, jo tiek paplašināta tā darbības joma, aptverot jaunas sadarbības jomas, un ievērojami atjaunināts mūsu tirdzniecības un ekonomisko attiecību tiesiskais regulējums saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un reģionālajiem ekonomikas nolīgumiem.

Kolīdz nolīgums tiks īstenots, tas tiks lietderīgi papildināts ar vispārējo preferenču sistēmas (VPS+) mehānismu, kura priekšrocības Kirgizstānas Republika ir izmantojusi kopš 2017. gada. Šī sistēma sniedz papildu tarifa preferences apmaiņā pret atbilsmi 27 galvenajām konvencijām cilvēktiesību, pārvaldības, vides un darba tiesību jomā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

2.1.    Materiālais juridiskais pamats

Atbilstīgi judikatūrai, ja no ES tiesību akta pārbaudes izriet, ka tam ir divi mērķi vai tas satur divus komponentus, un ja vienu no mērķiem vai komponentiem var identificēt kā galveno vai dominējošo mērķi vai komponentu, bet otru – kā mazāk svarīgu, attiecīgais tiesību akts ir jābalsta uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, kas atbilst galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam. Savukārt izņēmuma kārtā, ja tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairāki komponenti, kas ir nesaraujami saistīti un kam attiecībā pret citiem nav papildinoša rakstura, kā rezultātā ir piemērojamas dažādas Līguma normas, tiesību akts ir pamatojams uz dažādajiem atbilstošajiem juridiskajiem pamatiem (šajā nozīmē sk. šādus spriedumus: 2006. gada 10. janvāra spriedums, Komisija/Parlaments un Padome, C-178/03, EU:C:2006:4, 42. un 43. punkts; 2014. gada 11. jūnija spriedums, Komisija/Padome, C-377/12, EU:C:2014:1903, 34. punkts; 2016. gada 14. jūnija spriedums, Parlaments/Padome, C-263/14, EU:C:2016:435, 44. punkts un 2018. gada 4. septembra spriedums, Komisija/Padome (Kazahstāna), C-244/17, ECLI:EU:C:2018:662, 40. punkts).

Šajā konkrētajā gadījumā nolīgumam ir divi galvenie mērķi un divi galvenie komponenti, kas attiecas uz sadarbību attīstības jomā un kopējo tirdzniecības politiku. Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam tādēļ vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. un 209. pantam 1 .

Tiek atzīmēts, ka nolīgums neietver jomas, kuras ietilpst dalībvalstu kompetencē, un tāpēc ES dalībvalstīm nav jākļūst par šā nolīguma pusi.

2.2. Procesuālais juridiskais pamats

LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka lēmumu par nolīguma noslēgšanu pieņem pēc tam, kad ir saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana.

LESD 218. panta 8. punktā ir noteikts, ka Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kas minēti LESD 218. panta 8. punkta otrajā daļā – tad Padomei ir jāpieņem vienprātīgs lēmums. Ņemot vērā to, ka divi galvenie nolīguma komponenti ir tirdzniecības politika un sadarbība attīstības jomā, šajā konkrētajā gadījumā ir jābalso ar kvalificētu balsu vairākumu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

3.APSPRIEŠANĀS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās

Visā sarunu norises gaitā Padome tika regulāri informēta un ar to notika apspriešanās attiecīgajā Padomes darba grupā, jo īpaši Austrumeiropas un Vidusāzijas jautājumu darba grupā (COEST) un Tirdzniecības politikas komitejā (TPK).

Eiropas Parlaments tika regulāri un laicīgi informēts visā sarunu gaitā.

Augstais pārstāvis un Komisija uzskata, ka mērķi, kurus Padome bija izvirzījusi sarunu norādēs, ir sasniegti un ka nolīguma projektu var iesniegt noslēgšanai.

•Ietekmes novērtējums

2022/0184 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. un 209. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, tika parakstīts , ar noteikumu, ka tas tiks noslēgts.

(2)Nolīgums ir nozīmīgs solis ceļā uz Eiropas Savienības lielāku politisko un ekonomisko iesaisti Vidusāzijā. Stiprinot politisko dialogu un uzlabojot sadarbību daudzās jomās, tas būs pamats efektīvākai divpusējai sadarbībai ar Kirgizstānas Republiku.

(3)Nolīgums būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu(-as), kura(-s) ir pilnvarota(-s) Eiropas Savienības vārdā veikt nolīguma 318. pantā paredzēto paziņošanu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

3. pants

Nolīguma 27. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas nolūkā Komisija Savienības vārdā apstiprina nolīguma grozījumus, kas veikti, Sadarbības padomei tās Tirdzniecības komitejas sastāvā pieņemot lēmumus saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ja pēc tam, kad saņemtas iebildes par kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ieinteresētās personas nevar panākt vienošanos, Komisija pieņem nostāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 57. panta 2. punktā noteikto procedūru.

4. pants

1. Nosaukumu, kas aizsargāts saskaņā ar nolīguma IV sadaļas 8. nodaļas B iedaļas 4. apakšiedaļu “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”, var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.

2. Saskaņā ar nolīguma 124. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes nodrošina nolīguma 119.–123. pantā paredzētās aizsardzības izpildi, tostarp pēc kādas ieinteresētās personas pieprasījuma.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

(1)    Kirgizstānas Republika ir valsts ar vidēji zemiem ienākumiem, kura iekļauta AKP Oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, kas ir spēkā attiecībā uz ziņojumiem par naudas plūsmām 2014., 2015., 2016. un 2017. gadā un kas minēts 1. panta 1. punktā 2014. gada 11. marta Regulā Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2022

COM(2022) 277 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums – Padomes lēmums

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses

PROJEKTS
PADZIĻINĀTAS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKU

EIROPAS SAVIENĪBA,

   no vienas puses,

KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKA,

   no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu spēcīgās saites un to kopīgās vērtības,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi stiprināt savstarpēji izdevīgo sadarbību, kura līdz šim izveidota ar Briselē 1995. gada 9. februārī parakstīto Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi atjaunināt savas attiecības, lai atspoguļotu jaunu politisko un ekonomisko realitāti un savas partnerības attīstību,

PAUŽOT Pušu kopīgo vēlmi stiprināt, padziļināt un dažādot sadarbību abām Pusēm svarīgu divpusēju, reģionālu un starptautisku jautājumu visos līmeņos,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu apņemšanos stiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu, aizsardzību un īstenošanu un demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu, kā arī parlamentārās demokrātijas attīstību,

APSTIPRINOT Pušu apņemšanos ievērot principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos (turpmāk “ANO Statūti”), Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kura 1948. gada 10. decembrī pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/217 (III) A (turpmāk “UDHR”), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (turpmāk “EDSO”), jo īpaši Helsinku Nobeiguma aktā, kas 1975. gada 1. augustā pieņemts Eiropas Drošības un sadarbības konferencē (turpmāk “EDSO Helsinku Nobeiguma akts”), Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kurš 1966. gada 16. decembrī pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 2200A (XXI), un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kas 1966. gada 16. decembrī pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 2200A (XXI), kā arī starptautisko tiesību principus un normas,

ATKĀRTOTI APLIECINOT Pušu apņemšanos aktīvi veicināt starptautisko mieru un drošību un iesaistīties efektīvā multilaterālismā un strīdu miermīlīgā risināšanā, jo īpaši sadarbojoties ANO un EDSO sistēmas ietvaros,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot starptautiskās saistības cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanu,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos stiprināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, tostarp cīņā pret korupciju,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt Kirgizstānas Republikas politisko, sociālekonomisko un institucionālo attīstību ar Pušu plašas sadarbības palīdzību visdažādākajās kopīgu interešu jomās,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi stiprināt savas ekonomiskās attiecības, pamatojoties uz brīvā tirgus ekonomikas principiem, un radīt labvēlīgu vidi divpusējo tirdzniecības un ieguldījumu attiecību un savienojamības paplašināšanai,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot tiesības un pienākumus, kas izriet no dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (turpmāk “PTO”), un Pušu apņemšanos nodrošināt minēto tiesību un pienākumu pārredzamu un nediskriminējošu īstenošanu,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot ilgtspējīgas attīstības principu un sadarboties, lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti ANO samita par attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada pieņemšanu noslēguma dokumentā “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kurš pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra Rezolūciju A/RES/70/1 (turpmāk “Programma 2030. gadam”), pienācīgi ņemot vērā to iekšējās programmas,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos nodrošināt vidisko ilgtspēju un vides aizsardzību un īstenot daudzpusējos vides nolīgumus, kuru puses tās ir, kā arī ņemot vērā Pušu apņemšanos stiprināt sadarbību vides, katastrofu riska mazināšanas un visās klimata politikas jomās atbilstīgi mērķiem, kas izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 2015. gada 12. decembrī pieņemtajā Parīzes nolīgumā (turpmāk “Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām”),

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt pārrobežu un starpreģionālo sadarbību,

ATZĪMĒJOT, ka Īrijas īpašā nostāja saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un Dānijas īpašā nostāja saskaņā ar Protokolu Nr. 22 par Dānijas nostāju, kurš pievienots minētajiem Līgumiem, vajadzības gadījumā būs atspoguļota šajā nolīgumā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA

MĒRĶI UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1. PANTS

Mērķi

1.    Ar šo nolīgumu izveido padziļinātu partnerību un sadarbību starp Pusēm, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, kopīgām interesēm un mērķi stiprināt abpusēji izdevīgos nolūkos Pušu attiecības visās nolīguma piemērošanas jomās.

2.    Šī sadarbība ir process starp Pusēm, kurš veicina ilgtspējīgu attīstību, mieru, stabilitāti un drošību, palielinot konverģenci attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku, efektīvu politisko un ekonomisko sadarbību un multilaterālismu.

2. PANTS

Vispārīgie principi

1.    Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā tas jo īpaši paredzēts ANO Statūtos, UDHR, EDSO Helsinku Nobeiguma aktā un citos atbilstošos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kuros Puses ir līgumslēdzējas puses, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.

2.    Puses atkārtoti apstiprina, ka tās ievēro labas pārvaldības principus, tostarp attiecībā uz korupcijas apkarošanu visos līmeņos.

3.    Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus, veicinot ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām.

4.    Puses apņemas cīnīties pret dažāda veida pārrobežu organizēto noziedzību un terorismu, cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču (turpmāk “MII”) un to piegādes līdzekļu izplatīšanu un īstenot efektīvu multilaterālismu.

5.    Puses īsteno šo nolīgumu, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, dialoga principiem, savstarpēju uzticēšanos un cieņu, reģionālo sadarbību, efektīvu multilaterālismu un Pušu to starptautisko saistību ievērošanu, kas jo īpaši izriet no Pušu dalības ANO un EDSO.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMAS;
SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

3. PANTS

Politiskā dialoga mērķi

Puses attīstīta efektīvu politisko dialogu visās savstarpējo interešu jomās, tostarp ārpolitikā un drošības politikā, kā arī iekšējo reformu jomā. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

a)    palielināt politiskās sadarbības efektivitāti un konverģenci attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku un veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un reģionālo un starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvu multilaterālismu;

b)    stiprināt demokrātiju un politisko, ilgtspējīgu sociālekonomisko un institucionālo attīstību Kirgizstānas Republikā;

c)    stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību, pamatbrīvību un nediskriminācijas principa ievērošanu un palielināt sadarbību šajās jomās;

d)    attīstīt dialogu un padziļināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā;

e)    veicināt konfliktu miermīlīgu atrisināšanu un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus;

f)    uzlabot nosacījumus reģionālajai sadarbībai.

4. PANTS

Demokrātija un tiesiskums

Puses pastiprina dialogu un sadarbību ar mērķi

a)    nodrošināt demokrātijas principu un tiesiskuma piemērošanu;

b)    attīstīt, konsolidēt un palielināt demokrātisko iestāžu stabilitāti, efektivitāti un pārskatatbildību;

c)    īstenot tiesu un tiesību reformu un nodrošināt iestāžu efektīvu darbību tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tiesu iestādēm un tiesības uz taisnīgu tiesu (tostarp aizdomās turēto, apsūdzēto un cietušo procesuālās tiesības), kā arī nodrošinātu tiesu iestāžu, prokuratūras un tiesībaizsardzības iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, kvalitāti un efektivitāti;

d)    veicināt e-pārvaldību un turpināt valsts pārvaldes reformu, lai veidotu pārskatatbildīgu, efektīvu un pārredzamu pārvaldību valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

e)    stiprināt vēlēšanu procesus un vēlēšanu pārvaldības struktūru spējas;

f)    nodrošināt visos līmeņos korupcijas apkarošanas efektivitāti.

5. PANTS

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

Puses sadarbojas cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā un aizsardzībā un uzlabo dialogu un sadarbību ar mērķi:

a)    nodrošināt cilvēktiesību, nediskriminācijas principa un tādu personu tiesību ievērošanu, kuras pieder pie minoritātēm un neaizsargātām grupām;

b)    nodrošināt pamatbrīvību, tostarp vārda brīvības, pulcēšanās un biedrošanās brīvības, mediju brīvības un reliģijas brīvības, aizsardzību;

c)    veicināt ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

d)    veicināt dzimumu līdztiesību, sekmēt, aizsargāt un īstenot meiteņu un sieviešu tiesības, tostarp nodrošinot viņu aktīvu līdzdalību privātajā un publiskajā sfērā;

e)    stiprināt ar cilvēktiesībām saistītās valsts iestādes, tostarp nodrošinot šo iestāžu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos;

f)    stiprināt sadarbību Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību struktūrās un Cilvēktiesību padomes īpašajās procedūrās, tostarp veicot pienācīgus pēcpasākumus saistībā ar to ieteikumiem saskaņā ar Pušu valsts tiesību aktiem.

6. PANTS

Pilsoniskā sabiedrība

Puses sadarbojas, lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību un tās lomu atvērtas demokrātiskas sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā attīstībā, jo īpaši

a)    stiprinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, neatkarību un pārredzamību;

b)    veicinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos likumdošanas un politikas veidošanas procesos, kas panākams, izveidojot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp valsts iestādēm, no vienas puses, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, no otras puses;

c)    veicinot ciešākus kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu, cita starpā rīkojot seminārus un konsultācijas starp visu Eiropas Savienības un Kirgizstānas Republikas pilsoniskās sabiedrības jomu pārstāvjiem, tostarp īstenojot šo nolīgumu.

7. PANTS

Ārpolitika un drošības politika

1.    Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot starptautisko tiesību principus un normas, tostarp tos, kas noteikti ANO Statūtos un EDSO Helsinku Nobeiguma aktā, kā arī apņemšanos veicināt minētos principus un normas to divpusējās un daudzpusējās attiecībās.

2.    Puses pastiprina dialogu un sadarbību ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp attiecībā uz dažādiem drošības un aizsardzības politikas aspektiem, un jo īpaši pievēršas jautājumiem saistībā ar konfliktu novēršanu un krīžu pārvarēšanu, riska mazināšanu, kiberdrošību, drošības sektora efektīvu darbību, reģionālo stabilitāti, atbruņošanos, ieroču neizplatīšanu, ieroču kontroli un eksporta kontroli.

8. PANTS

Smagi noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību

1.    Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus vietējā un starptautiskā līmenī.

2.    Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Puses uzlabo sadarbību miera un starptautiskā tiesiskuma veicināšanā. Puses veicina Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu universālumu un apspriedīs jautājumu par to ratifikāciju un īstenošanu, ņemot vērā savu tiesisko un konstitucionālo regulējumu.

3.    Izmantojot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus satvarus, Puses vienojas cieši sadarboties, lai nepieļautu genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus.

9. PANTS

Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana

Puses sadarbojas konfliktu novēršanā un krīžu pārvarēšanā un veic darbu saistībā ar konfliktiem reģionā, lai radītu miera un stabilitātes vidi.

10. PANTS

Reģionālā sadarbība un konfliktu miermīlīga atrisināšana

1.    Puses pastiprina kopīgos centienus, lai uzlabotu nosacījumus turpmākai reģionālajai sadarbībai tādās svarīgās jomās kā ūdens, enerģētika, vide un klimata pārmaiņas, integrēta ūdens un hidroenerģijas resursu pārvaldība, robežu pārvaldība, kas veicina personu un preču pārrobežu plūsmu, un demokrātiska un ilgtspējīga attīstība, tādējādi veicinot Vidusāzijā labas kaimiņattiecības, stabilitāti un drošību. Puses strādā pie tā, lai panāktu konfliktu miermīlīgu atrisināšanu.

2.    Šā panta 1. punktā minētie centieni atbilst starptautiskā miera un drošības uzturēšanas mērķim, kas noteikts ANO Statūtos, EDSO Helsinku Nobeiguma aktā un citos attiecīgos daudzpusējos instrumentos, kuriem Puses pievienojušās.

11. PANTS

MII izplatīšanas apkarošana

1.    Puses uzskata, ka MII un to piegādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to piegādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements.

2.    Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII un to piegādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)    veicot pasākumus, lai parakstītu un ratificētu attiecīgos starptautiskos instrumentus vai tiem vajadzības gadījumā pievienotos un tos pilnībā īstenotu;

b)    ieviešot efektīvu eksporta kontroles valsts sistēmu, lai kontrolētu tādu preču eksportu un tranzītu, kuras saistītas ar MII, tostarp kontrolējot MII galīgo izmantošanu, ko piemēro divējāda lietojuma tehnoloģijām, un paredzot efektīvas sankcijas eksporta kontroles pārkāpumu gadījumā.

3.    Puses vienojas veidot regulāru politisku dialogu, ar kuru minētos elementus papildinās un konsolidēs.

12. PANTS

Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un parasto ieroču eksporta kontrole

1.    Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (turpmāk “VIKI”), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2.    Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas attiecīgās saistības attiecībā uz pienākumu apkarot VIKI, tostarp to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī savas saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, 2001. gada 20. jūlijā pieņemto ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos.

3.    Puses atzīst, ka iekšzemes kontroles sistēmas ir svarīgas, jo tās nodrošina parasto ieroču nodošanu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem standartiem. Puses atzīst, ka šādu kontroli ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu.

4.    Puses tādēļ apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai regulētu starptautisko tirdzniecību ar parastajiem ieročiem vai uzlabotu šo regulējumu un lai novērstu, apkarotu un izskaustu ieroču nelikumīgu tirdzniecību. Tās piekrīt veidot regulāru politisku dialogu, kas šos centienus papildinās un konsolidēs.

III SADAĻA

TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

13. PANTS

Persondatu aizsardzība

1.    Puses atzīst, cik svarīgi ir veicināt un nodrošināt pamattiesības uz privātumu un persondatu aizsardzību, kas ir ir būtisks faktors iedzīvotāju uzticībai digitālajai ekonomikai un svarīgs elements, lai turpinātu attīstīt komerciālu apmaiņu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību.

2.    Puses sadarbojas, lai nodrošinātu šo tiesību efektīvu aizsardzību un īstenošanu, tostarp saistībā ar terorisma un citu starptautisku noziegumu novēršanu un apkarošanu. Sadarbība var ietvert spēju veidošanu, tehnisko palīdzību un informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu, kā arī citus veidus.

3.    Puses sadarbojas, lai nodrošinātu persondatu augsta līmeņa aizsardzību, apmainoties ar paraugpraksi un pieredzi un ņemot vērā Eiropas un starptautiskos juridiskos instrumentus un standartus. Lai atvieglotu sadarbību, Kirgizstānas Republika centīsies pievienoties un īstenot 1981. gada 28. janvārī pieņemto Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembrī pieņemto Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām.

14. PANTS

Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā

1.    Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir izveidot visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp attiecīgā gadījumā par likumīgo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelikumīgu migrāciju, kā arī cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

2.    Sadarbības pamatā ir konkrēto vajadzību izvērtējums, ko veic, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un šo sadarbību īsteno saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz:

a)    migrācijas pamatcēloņu risināšanu;

b)    valsts tiesību aktu un prakses izstrādi un īstenošanu attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai izpildītu 1951. gada 28. jūlijā pieņemtās Konvencijas par bēgļa statusu un 1967. gada 31. janvārī parakstītā Protokola par bēgļa statusu noteikumus;

c)    nepieciešamību atgādināt par Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kas 2016. gada 19. septembrī pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/71/1;

d)    uzņemšanas noteikumiem, uzņemto personu tiesībām un statusu, vienlīdzīgu attieksmi pret likumīgi dzīvojošiem ārzemniekiem, šo personu integrēšanu, izglītošanu un apmācību, kā arī pasākumiem cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

e)    efektīvas un preventīvas politikas izstrādi cīņai pret nelikumīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ietverot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelikumīgo tirgotāju tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus ar attiecīgiem starptautiskiem instrumentiem;

f)    tādiem jautājumiem kā organizēšana, apmācība, paraugprakse un citi operatīvi pasākumi migrācijas pārvaldības, jo īpaši nelikumīgas migrācijas, kā arī dokumentu drošības, vīzu politikas, robežu pārvaldības un migrācijas informācijas sistēmu jomā.

15. PANTS

Atpakaļuzņemšana un cīņa pret nelikumīgu migrāciju

1.    Savas sadarbības ietvaros ar mērķi novērst un apkarot nelikumīgu migrāciju Puses vienojas, ka:

a)    Kirgizstānas Republika pēc kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā;

b)    jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts pēc Kirgizstānas Republikas pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā;

c)    Eiropas Savienības dalībvalstis un Kirgizstānas Republika šādos nolūkos nodrošina savus valstspiederīgos ar atbilstīgiem ceļošanas dokumentiem vai piekrīt tam, ka atgriešanas nolūkos tiek izmantots Eiropas ceļošanas dokuments, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1953 1 . Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, attiecīgās dalībvalsts vai Kirgizstānas Republikas kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības pēc Kirgizstānas Republikas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma nodrošina pilnīgu sadarbību, lai noteiktu minētās personas valstspiederību.

2.    Puses vienojas pēc pieprasījuma noslēgt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kirgizstānas Republiku, kurā reglamentētu Eiropas Savienības dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas konkrētus pienākumus attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu. Ja apstākļi to atļaus, Puses var arī apsvērt iespēju vienoties par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kirgizstānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu Eiropas Savienības un Kirgizstānas Republikas pilsoņiem.

16. PANTS

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana

1.    Puses sadarbojas, lai novērstu un efektīvi apkarotu to finanšu iestāžu un īpaši izveidotu nefinanšu uzņēmumu un profesiju izmantošanu no noziedzīgām darbībām iegūtu ieņēmumu legalizēšanai un terorisma finansēšanai.

2.    Šajā nolūkā tās apmainās ar informāciju saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un sadarbojas, lai nodrošinātu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumu un tādu citu standartu efektīvu un pilnīgu īstenošanu, kurus pieņēmušas attiecīgās starptautiskās struktūras, kas darbojas šajā jomā. Šāda sadarbība cita starpā var ietvert noziedzīgi iegūtu aktīvu vai līdzekļu identifikāciju, izsekošanu, izņemšanu, konfiscēšanu un atgūšanu.

17. PANTS

Nelikumīgas narkotiskās vielas

1.    Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu, uz pierādījumiem balstītu un integrētu pieeju attiecībā uz nelikumīgām narkotiskām vielām, kā arī jaunām psihoaktīvām vielām.

2.    Ar nelikumīgām narkotiskām vielām saistītas politikas un darbību mērķis ir stiprināt struktūras nelikumīgu narkotisko vielu novēršanai un apkarošanai, nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājuma, tirdzniecības un pieprasījuma samazināšanai un nelikumīgu narkotisko vielu izraisīto veselības traucējumu un sociālo seku novēršanai, lai samazinātu kaitējumu. Puses sadarbojas, lai novērstu tādu ķīmisko prekursoru novirzīšanu, kurus izmanto nelikumīgai narkotisko vielu un psihotropo un jaunu psihoaktīvo vielu ražošanai.

3.    Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai. Darbību pamatā ir vispārēji pieņemti principi, kas izklāstīti attiecīgajās ANO konvencijās par narkotisko vielu kontroli, un ieteikumi, kuri izklāstīti noslēguma dokumentā “Mūsu kopīgā apņemšanās efektīvi risināt un apkarot ar narkotiku problēmu pasaulē”, kas 2016. gada 19. aprīlī pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/S-30/1 un ir jaunākais starptautiskais konsenss par starptautisko politiku narkotisko vielu jomā, lai izvērtētu to, kā tiek īstenotas apņemšanās kopīgi risināt un apkarot narkotisko vielu problēmu pasaulē.

18. PANTS

Cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

1.    Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai cita veida noziedzīgas un nelikumīgas darbības, tostarp starptautiska mēroga darbības, piemēram:

a)    migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību;

b)    šaujamieroču, tostarp VIKI, kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību;

c)    nelikumīgu narkotisko vielu kontrabandu un tirdzniecību;

d)    preču kontrabandu un nelikumīga tirdzniecību;

e)    nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošanu, krāpšanu nodokļu jomā un krāpšanu publiskā iepirkuma jomā;

f)    līdzekļu piesavināšanos projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji;

g)    aktīvu un pasīvu korupciju gan privātajā, gan publiskajā sektorā;

h)    dokumentu viltošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu;

i)    kibernoziedzību.

2.    Puses uzlabo tiesībaizsardzības iestāžu divpusējo, reģionālo un starptautisko sadarbību, tostarp apmācības un pieredzes apmaiņas jomā. Puses efektīvi īsteno attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību, kura pieņemta 2001. gada 8. janvārī ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/55/25, un tās protokolos.

3.    Puses sadarbojas korupcijas novēršanā un apkarošanā saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijā, kura pieņemta 2003. gada 31. oktobrī ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/58/4, un ieteikumos, kas izriet no novērtējumiem saistībā ar šo konvenciju.

19. PANTS

Terorisma apkarošana

1.    Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir cīņa pret terorismu un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.

2.    Puses vienojas, ka ir ļoti svarīgi pret terorismu cīnīties, pilnībā ievērojot tiesiskumu un starptautiskās tiesības, tostarp starptautiskās cilvēktiesības, starptautiskās bēgļu tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, ANO Statūtu principus un visus attiecīgos ar terorisma apkarošanu saistītos starptautiskos instrumentus.

3.    Puses uzsver, ka ir svarīga visu ANO konvenciju un protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu, vispārēja ratifikācija un īstenošana. Puses vienojas veicināt dialogu par projektu visaptverošai konvencijai par starptautisko terorismu un sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas, kas pieņemta 2006. gada 8. septembrī ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/60/288, kā arī visu attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju īstenošanā.

4.    Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un tiesiska pieeja terorisma apkarošanā, un vienojas sadarboties terorisma novēršanā un izskaušanā, jo īpaši:

a)    apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un atsevišķām personām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām jo īpaši saistībā ar datu aizsardzību un privātuma aizsardzību;

b)    apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā, līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī ar apmācībām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

c)    apmainoties ar viedokļiem par radikalizāciju un vervēšanu, kā arī par to, kā vērsties pret radikalizāciju un veicināt deradikalizāciju un labošanu;

d)    apmainoties ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu, kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu;

e)    apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesiem;

f)    nodrošinot, ka par teroristu nodarījumiem iestājas kriminālatbildība, un veicot pasākumus terorisma finansēšanas nepieļaušanai;

g)    veicot pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem un veicot nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām.

5.    Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, un to īsteno, Pusēm savstarpēji apspriežoties.

20. PANTS

Tiesu iestāžu un tiesiskā sadarbība

1.    Puses pastiprina esošo sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības un personu izdošanas jomā, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem. Puses stiprina esošos mehānismus un vajadzības gadījumā apsver iespēju izstrādāt jaunus mehānismus, lai atvieglotu starptautisko sadarbību šajā jomā. Šāda sadarbība vajadzības gadījumā ietver pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.

2.    Puses attīsta tiesu iestāžu un tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, tostarp Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences konvenciju, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

21. PANTS

Konsulārā aizsardzība

Jebkuras pārstāvētās Eiropas Savienības dalībvalsts diplomātiskās un konsulārās iestādes nodrošina aizsardzību visiem tādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgajam, kurai Kirgizstānas Republikā nav pastāvīgas pārstāvniecības, kas faktiski spēj sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

Lai izveidotu koordinētu procedūru, uz kuras pamata Kirgizstānas Republikas valstspiederīgie var saņemt konsulāro aizsardzību Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās Kirgizstānas Republikai nav pastāvīgas pārstāvniecības, kas faktiski spēj sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā, tiek atcelta prasība Kirgizstānas Republikas konsulārajiem dienestiem, kuri izveidoti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, sniegt paziņojumu saskaņā ar 7. pantu 1963. gada 24. aprīlī pieņemtajā Vīnes Konvencijā par konsulārajiem sakariem.

IV sadaļa

TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1. NODAĻA

HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI

22. PANTS

Mērķi

Šīs sadaļas mērķi ir šādi:

a)    Pušu savstarpējās tirdzniecības paplašināšana, diversifikācija un atvieglošana, jo īpaši ar noteikumiem attiecībā uz muitu, tirdzniecības atvieglošanu un tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai, kā arī sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, vienlaikus saglabājot katras Puses tiesības pieņemt tiesību aktus, lai sasniegtu sabiedriskās politikas mērķus;

b)    pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu veicināšana starp Pusēm, tostarp ar kārtējo maksājumu brīvu veikšanu un kapitāla brīvu apriti;

c)    Pušu publiskā iepirkuma tirgu faktiska un abpusēja atvēršana;

d)    inovācijas un jaunrades veicināšana, nodrošinot visu intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu un efektīvu aizsardzību;

e)    tādu apstākļu veicināšana, kuri sekmē neizkropļotu konkurenci Pušu saimnieciskajā darbībā, jo īpaši attiecībā uz savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumiem;

f)    starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas veicina ilgtspējīgu attīstību tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā;

g)    efektīva, taisnīga un paredzama strīdu izšķiršanas mehānisma izveide nolūkā izšķirt strīdus par šīs sadaļas interpretāciju un piemērošanu.

23. PANTS

Definīcijas

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “Nolīgums par lauksaimniecību” ir Nolīgums par lauksaimniecību, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

b)    “Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām” ir Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

c)    “Antidempinga nolīgums” ir Nolīgums par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

d)    “dienas” ir kalendārās dienas, tostarp nedēļas nogales un brīvdienas;

e)    “Enerģētikas hartas nolīgums” ir 1994. gada 17. decembrī Lisabonā noslēgtais Enerģētikas hartas nolīgums;

f)    “esošs” nozīmē spēkā esošs šā nolīguma spēkā stāšanās dienā;

g)    “GATT 1994” ir 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;

h)    “GATS” ir Vispārējais līgums par pakalpojumu tirdzniecību, kas ietverts PTO līguma 1.B pielikumā;

i)    “pasākums” ietver Puses jebkādu pasākumu likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas lietas vai jebkādā citā formā 2 ;

j)    “Puses pasākumi” ir visi pasākumi, kurus pieņēmušas vai paturējušas spēkā 3 :

i)    centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestādes un

ii)    nevalstiskas organizācijas, kas īsteno centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

k)    “persona” ir fiziska vai juridiska persona;

l)    “Pārskatītā Kioto konvencija” ir grozītā Starptautiskā konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, kas pieņemta Kioto 1973. gada 18. maijā;

m)    “Vienošanās par aizsardzības pasākumiem” ir Vienošanās par aizsardzības pasākumiem, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;

n)    “SKP nolīgums” ir Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

o)    “SPS līgums” ir Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

p)    “TBT nolīgums” ir Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

q)    “trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus šā nolīguma ģeogrāfiskās piemērošanas jomas;

r)    “Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums” ir Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

s)    “TRIPS līgums” ir Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kas ietverts PTO līguma 1.C pielikumā;

t)    “Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām” ir Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām, kas parakstīta Vīnē 1969. gada 23. maijā;

u)    “Pasaules Muitas organizācijas Arušas deklarācija” ir Muitas sadarbības padomes deklarācija par muitas integritāti, kas parakstīta Arušā, Tanzānijā 1993. gada 7. jūlijā;

v)    “PTO” ir Pasaules Tirdzniecības organizācija;

w)    “PTO līgums” ir 1994. gada 15. aprīlī parakstītais Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

24. PANTS

Saistība ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem

1.    Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus vienai pret otru atbilstoši PTO līgumam un visiem citiem nolīgumiem, kuru puses tās ir.

2.    Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā prasību Pusēm rīkoties neatbilstoši to saistībām saskaņā ar PTO līgumu.

25. PANTS

Atsauces uz normatīvajiem aktiem un citiem nolīgumiem

1.    Visas šajā sadaļā ietvertās atsauces uz normatīvajiem aktiem – vai nu vispārīgi, vai ar atsauci uz konkrētu likumu, regulu vai direktīvu – uzskata par atsaucēm uz normatīvajiem aktiem ar to grozījumiem, ja vien nav norādīts citādi.

2.    Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces vai iekļaušanu šajā sadaļā ar atsauci uz citiem nolīgumiem vai tiesību instrumentiem vai kādu to daļu uzskata par tādām, kas ietver:

a)    attiecīgos pielikumus, protokolus, zemsvītras piezīmes, skaidrojošās piezīmes un skaidrojumus, un

b)    aizstājošos nolīgumus, kuru puses ir Puses, vai grozījumus, kas Pusēm ir saistoši, izņemot gadījumu, ja atsauce apstiprina esošās tiesības.

26. PANTS

Tiesības celt prasību saskaņā ar saviem tiesību aktiem

Puse nenodrošina prasījuma tiesības atbilstoši saviem tiesību aktiem pret otru Pusi, pamatojoties uz to, ka otras Puses pasākums ir nesaderīgs ar šo nolīgumu.

27. PANTS

Sadarbības padomes, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, konkrētie uzdevumi

1.    Ja Sadarbības padome veic kādu no uzdevumiem, kas tai uzticēti saistībā ar šo sadaļu, tās sastāvā ir Pušu pārstāvji, kuri saskaņā ar Pušu attiecīgo tiesisko regulējumu ir atbildīgi par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, vai to norīkotās personas.

2.    Sadarbības padome, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā,

a)    ir pilnvarota pieņemt lēmumus, lai atjauninātu vai grozītu turpmāk minētos elementus, balstoties uz abpusēju piekrišanu un pienācīgi ņemot vērā Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, kā paredzēts to tiesību aktos:

i)    2. pielikums,

ii)    8.-A, 8.-B un 8.-C pielikums,

iii)    9. pielikums,

iv)    14.-A un 14.-B pielikums,

v)    I protokols.

Šādus atjauninājumus un grozījumus apstiprina un tie stājas spēkā pēc diplomātisko notu apmaiņas starp Pusēm, ja vien Puses nevienojas citādi;

b)    var pieņemt lēmumus par šīs sadaļas noteikumu interpretāciju;

c)    var pieņemt lēmumus izveidot apakškomitejas, ko veido Pušu pārstāvji, papildus šajā sadaļā izveidotajām apakškomitejām un uzticēt tām pienākumus savas kompetences ietvaros; var arī nolemt mainīt funkcijas, kas uzticētas tās izveidotajām apakškomitejām, kā arī likvidēt minētās apakškomitejas.

3.    Sadarbības padome, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, pieņem lēmumus un sniedz pienācīgus ieteikumus pēc Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas, kā paredzēts to tiesību aktos.

4.    Ja Sadarbības padomes sanāksmes nav iespējamas, tad 2. punktā minētos lēmumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru.

28. PANTS

Sadarbības komitejas, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, konkrētie uzdevumi

1.    Ja Sadarbības komiteja veic kādu no uzdevumiem, kas tai uzticēti šajā sadaļā, tās sastāvā ir Pušu pārstāvji, kuri ir atbildīgi par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, vai to norīkotās personas.

2.    Sadarbības komitejai, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, jo īpaši ir šādi uzdevumi:

a)    palīdzēt Sadarbības padomei izpildīt tās uzdevumus jautājumos saistībā ar tirdzniecību;

b)    atbildēt par šīs sadaļas pareizu īstenošanu un piemērošanu; šajā sakarībā un neskarot 14. nodaļā noteiktās tiesības, abas Puses var iesniegt izskatīšanai Sadarbības komitejā jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šīs sadaļas piemērošanu vai interpretāciju;

c)    vajadzības gadījumā pārraudzīt šīs sadaļas turpmāku papildināšanu un izvērtēt tās piemērošanā gūtos rezultātus;

d)    meklēt piemērotus paņēmienus, kā novērst un risināt problēmas, kas citādi varētu rasties jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, un

e)    uzraudzīt visu saskaņā ar šo sadaļu izveidoto apakškomiteju darbu.

3.    Ja Sadarbības padomes sanāksmes nav iespējamas, Sadarbības komiteja, pildot savus uzdevumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, var iesniegt priekšlikumus par nepieciešamību pieņemt lēmumus par atjauninājumu vai grozījumu veikšanu, kā minēts 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai interpretācijas sniegšanu, kā minēts 27. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

4.    Sadarbības komiteja, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, pieņem lēmumus un sniedz pienācīgus ieteikumus pēc Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas, kā paredzēts to tiesību aktos.

29. PANTS

Koordinatori

1.    Eiropas Savienība un Kirgizstānas Republika ieceļ koordinatoru šai sadaļai 60 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un paziņo viena otrai attiecīgo kontaktinformāciju.

2.    Koordinatori kopīgi nosaka darba kārtību un veic visus citus Sadarbības padomes un Sadarbības komitejas sanāksmju sagatavošanai vajadzīgos pasākumus saskaņā ar šo nodaļu, un vajadzības gadījumā veic turpmākus pasākumus saistībā ar šādu struktūru lēmumiem.

30. PANTS

Apakškomitejas

1.    Apakškomiteju sastāvā ir Eiropas Savienības pārstāvji, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikas pārstāvji, no otras puses.

2.    Apakškomitejas sanāk gada laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un pēc tam attiecīgajā līmenī reizi gadā vai pēc jebkuras Puses vai Sadarbības komitejas pieprasījuma. Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē un Biškekā. Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot visus Pusēm pieejamos tehniskos līdzekļus.

3.    Apakškomitejas kopīgi vada Pušu pārstāvji.

2. NODAĻA

PREČU TIRDZNIECĪBA

31. pants

Darbības joma

Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz preču tirdzniecību starp Pusēm.

32. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “konsulārās formalitātes” ir procedūra, kurā no importētājas Puses konsula eksportētājas Puses teritorijā vai trešās puses teritorijā saņem konsulāro rēķinu vai konsulāro vīzu komercrēķinam, izcelsmes sertifikātam, manifestam, nosūtītāja eksporta deklarācijai un citiem muitas dokumentiem saistībā ar preces importu;

b)    “muitas nodoklis” ir jebkurš nodoklis vai visu veidu maksājums, ko uzliek preces importam vai saistībā ar to; tas neietver:

i)    maksu, kas līdzvērtīga iekšējam nodoklim, kuru piemēro saskaņā ar 34. pantu,

ii)    attiecīgi antidempinga, īpašu aizsardzības pasākumu, kompensācijas vai aizsardzības maksājumu, ko piemēro saskaņā ar GATT 1994, Antidempinga nolīgumu, Nolīgumu par lauksaimniecību, SKP nolīgumu vai Vienošanos par aizsardzības pasākumiem,

iii)    maksas vai citus maksājumus, ko uzliek preces importam vai saistībā ar importu un kas nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas;

c)    “eksporta licencēšanas procedūra” ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru jāiesniedz attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikums vai citi dokumenti (kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti) kā priekšnoteikums eksportam no eksportētājas Puses teritorijas;

d)    “Puses prece” ir iekšzemes prece GATT 1994 izpratnē;

e)    “Harmonizētā sistēma” jeb “HS” ir Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija, ieskaitot visas juridiskās piezīmes un grozījumus;

f)    “importa licencēšanas procedūra” ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru jāiesniedz attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikums vai citi dokumenti (kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti) kā priekšnoteikums importa veikšanai importētājas Puses teritorijā;

g)    “pārražota prece” ir Harmonizētās sistēmas 84., 85., 87. un 90. nodaļā vai 9402. pozīcijā klasificēta prece, kas:

i)    pilnībā vai daļēji sastāv no detaļām, kuras iegūtas no precēm, kuras tikušas izmantotas iepriekš,

ii)    nodrošina līdzīgu veiktspēju un darbības nosacījumus kā līdzvērtīgā jaunā prece, un

iii)    tai ir tāda pati garantija kā līdzvērtīgai jaunai precei.

33. pants

Lielākās labvēlības režīms

1.    Katra Puse piešķir lielākās labvēlības režīmu otras Puses precēm saskaņā ar GATT 1994 I pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, kas iekļautas šajā nolīgumā un ir tā daļa mutatis mutandis.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz preferenciālo režīmu, ko katra Puse piešķir trešās valsts precēm saskaņā ar PTO līgumu.

34. pants

Valsts režīms

Katra puse piešķir valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar GATT 1994 III pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem. Tādējādi GATT 1994 III pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

35. pants

Importa un eksporta ierobežojumi

Puses nepieņem vai nesaglabā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus (izņemot nodevas, nodokļus vai citus maksājumus), kurus piemēro kvotu, importa vai eksporta licenču vai citu pasākumu veidā, otras Puses izcelsmes preču importam vai preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot saskaņā ar GATT 1994 XI pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem. Šajā nolūkā GATT 1994 XI pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

36. pants

Izvedmuitas nodokļi, citi nodokļi vai maksājumi saistībā ar eksportu

1.    Puses neievieš vai nesaglabā nekādus nodokļus vai citus jebkāda veida maksājumus, ko uzliek kādas preces eksportam uz otru Pusi vai saistībā ar šādu eksportu, vai nekādus citus tādus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kuri saskaņā ar 2. pielikumā ietverto sarakstu nav pasākumi attiecībā uz precēm. Šo noteikumu nepiemēro precēm tranzītā caur vienas Puses teritoriju GATT 1994 V panta nozīmē vai precēm, kas saskaņā ar starptautisku nolīgumu starp Kirgizstānas Republiku un trešo personu ir importētas Kirgizstānas Republikā, nepiemērojot izvedmuitas nodokļus, kurus minētā trešā persona citādi būtu varējusi piemērot eksportam uz Eiropas Savienību attiecīgi saskaņā ar minētās trešās personas koncesiju sarakstu, kas pievienots GATT 1994, vai atbilstīgi jebkādām divpusējām saistībām ar Eiropas Savienību.

2.    Nekas šajā pantā neliedz Pusei piemērot preces eksportam uz otru Pusi maksu vai maksājumus, kas atļauti saskaņā ar 38. pantu.

37. pants

Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole

Puses apmainās ar informāciju un labu praksi divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā, lai veicinātu Eiropas Savienības un Kirgizstānas Republikas konverģenci attiecībā uz eksporta kontroli.

38. pants

Maksas un formalitātes

1.    GATT 1994 VIII pants un tā skaidrojošās piezīmes, kā arī jebkuri izņēmumi un atbrīvojumi no saistībām un to atbrīvojumi, kas noteikti GATT 1994 VIII pantā, kuru piemēro saskaņā ar PTO līgumu, mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Katra Puse nekavējoties publicē visas maksas un maksājumus, ko tā uzliek saistībā ar importu vai eksportu, tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties.

3.    Katra Puse periodiski pārskata savas uzliktās maksas un maksājumus, lai iespēju robežās samazinātu to skaitu un dažādību.

4.    Neviena Puse saistībā ar otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes un ar tām saistītas maksas un maksājumus.

39. pants

Pārražotas preces

1.    Puse cenšas piešķirt otras Puses pārražotām precēm režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu tā piešķir līdzvērtīgām jaunām precēm.

2.    Ja viena Puse pieņem vai saglabā importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz lietotām precēm, tā cenās nepiemērot šos pasākumus pārražotām precēm.

3.    Puse var pieprasīt, lai pārražotas preces tiktu identificētas kā tādas izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā un lai tās atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.

40. pants

Preču pagaidu ievešana

Puse piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmuitas un citiem maksājumiem attiecībā uz precēm, kuras ieved uz laiku – tādos gadījumos un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar Pusei saistošām starptautiskām konvencijām par preču pagaidu ievešanu. Minēto atbrīvojumu piemēro saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem.

41. pants

Tranzīts

GATT 1994 V pants tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu energoproduktu tranzītu saskaņā ar tranzīta brīvības principu un Enerģētikas hartas nolīguma 7. panta 1. un 3. punktu.

42. pants

Importa un eksporta monopoli

Puses nenosaka vai nesaglabā izraudzītu importa vai eksporta monopolu. Šajā pantā importa vai eksporta monopols ir Puses piešķirtas ekskluzīvas tiesības vai pilnvarojums kādai vienībai importēt preci no otras Puses vai eksportēt to uz otru Pusi 4 .

43. pants

Izcelsmes norādes

1.    Ja Kirgizstānas Republika, importējot Eiropas Savienības preces, pieprasa izcelsmes norādi, tā akceptē izcelsmes norādi “Made in EU” vai līdzvērtīgu marķējumu valodā, kura atbilst Kirgizstānas Republikas izcelsmes norāžu prasībām saskaņā ar nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kurus piemēro Eiropas Savienības dalībvalstu izcelsmes norādēm.

2.    Izcelsmes norādes “Made in EU” vajadzībām Kirgizstānas Republika uzskata Eiropas Savienību par vienotu teritoriju.

44. pants

Importa licencēšanas procedūras

Katra Puse pieņem un pārvalda visas importa licencēšanas procedūras saskaņā ar Līguma par importa licencēšanas procedūrām 1., 2. un 3. pantu. Šajā nolūkā Līguma par importa licencēšanas procedūrām 1., 2. un 3. pants mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

45. pants

Eksporta licencēšanas procedūras 5

1.    Katra Puse saskaņā ar savu kompetenci 6 nodrošina pārredzamību attiecībā uz eksporta licencēšanas procedūrām un publicē visas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai jebkādas izmaiņas kādā esošā eksporta licencēšanas procedūrā tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Ja iespējams, šādu publicēšanu veic ne vēlāk kā 30 dienas, pirms stājas spēkā jauna eksporta licencēšanas procedūra vai jebkādas izmaiņas kādā esošā eksporta licencēšanas procedūrā, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad šāda procedūra vai izmaiņas stājas spēkā.

2.    Publicējot eksporta licencēšanas procedūras, norāda šādu informāciju:

a)    eksporta licencēšanas procedūru teksts vai visi tajā izdarītie grozījumi;

b)    preces, uz kurām attiecas katra eksporta licencēšanas procedūra;

c)    attiecībā uz katru procedūru – procesa apraksts, kā pieteikties eksporta licences saņemšanai, un visi kritēriji, kas jāizpilda pieteikuma iesniedzējam, lai tas būtu tiesīgs pieteikties eksporta licences saņemšanai, piemēram, darbības licence, ieguldījumu veikšana vai uzturēšana vai darbība, izmantojot konkrētu uzņēmējdarbības formu vienas Puses teritorijā;

d)    kontaktpunkts vai punkti, kuros ieinteresētās personas var saņemt papildu informāciju par nosacījumiem eksporta licences saņemšanai;

e)    administratīvā struktūra vai struktūras, kurās jāiesniedz pieteikums un citi attiecīgie dokumenti;

f)    visu to pasākumu apraksts, kurus paredzēts īstenot ar eksporta licencēšanas procedūru;

g)    laika posms, kurā katra eksporta licencēšanas procedūra būs spēkā, ja vien procedūra paliks spēkā līdz brīdim, kad tā tiks atsaukta vai pārskatīta jaunā publikācijā;

h)    ja Puse plāno izmantot eksporta licencēšanas procedūru eksporta kvotas administrēšanai – kopējais daudzums un attiecīgā gadījumā kvotas vērtība un kvotas sākuma un beigu datums, un

i)    visi atbrīvojumi no prasības saņemt eksporta licenci vai izņēmumi attiecībā uz šādu prasību, informācija, kā pieprasīt vai izmantot šos atbrīvojumus vai izņēmumus, un to piešķiršanas kritēriji.

3.    Katra Puse 45 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā paziņo otrai Pusei par tās esošajām eksporta licencēšanas procedūrām. Puse, kas pieņem jaunu eksporta licencēšanas procedūru vai groza kādu esošo eksporta licencēšanas procedūru, 60 dienu laikā pēc publicēšanas paziņo otrai Pusei par attiecīgo procedūru vai grozījumiem. Paziņojumā ietver atsauci uz avotu(-iem), kuros ir publicēta saskaņā ar 2. punktu prasītā informācija, un attiecīgā gadījumā norāda attiecīgo oficiālo tīmekļa vietni.

46. PANTS

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar:

a)    GATT 1994 XIX pantu;

b)    Vienošanos par aizsardzības pasākumiem;

c)    Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu;

d)    GATT 1994 VI pantu;

e)    Antidempinga nolīgumu un

f)    SKP nolīgumu.

47. PANTS

Tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārredzamība

1.    Puses vienojas, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti (antidempinga, antisubsidēšanas un vispārējie aizsardzības pasākumi) būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās PTO prasības un pamatojoties un taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

2.    Neskarot Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SKP nolīguma 12.4. pantu, Puses pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par antidempinga vai kompensācijas pasākumiem nodrošina, ka tiek sniegti visi būtiskie fakti, kuri tiek izskatīti un ir pamatā lēmumam par pasākumu piemērošanu. Informācijas sniegšanas procesā nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

3.    Katrai ieinteresētajai personai dod iespēju izteikt savu viedokli antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu laikā ar nosacījumu, ka tas nevajadzīgi nekavē izmeklēšanu veikšanu.

4.    Uz šo pantu neattiecas šīs sadaļas 14. nodaļa.

3. NODAĻA

MUITA

48. pants

Sadarbība muitas jomā

1.    Puses stiprina sadarbību muitas jomā, lai nodrošinātu pārredzamu vidi tirdzniecībai, atvieglotu tirdzniecību, uzlabotu piegādes ķēdes drošību, veicinātu patērētāju drošību, novērstu tādu preču plūsmas, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, un apkarotu kontrabandu un krāpšanu.

2.    Īstenojot 1. punktā minētos mērķus, Puses pieejamo resursu robežās sadarbojas, lai cita starpā:

a)    uzlabotu tiesību aktus un saskaņotu un vienkāršotu muitas procedūras saskaņā ar starptautiskām konvencijām un standartiem, kas piemērojami muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā, tostarp saskaņā ar tiem, kurus izstrādājusi PTO (tostarp Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums) un Pasaules Muitas organizācija (jo īpaši Pārskatītā Kioto konvencija), un ņemot vērā Eiropas Savienības izstrādātos instrumentus un paraugpraksi, tostarp muitas koncepciju;

b)    ieviestu mūsdienīgas muitas sistēmas, kas ietver modernas muitošanas tehnoloģijas, noteikumus par atzītajiem uzņēmējiem, automatizētu riska analīzi un kontroli, vienkāršotas procedūras preču izlaišanai, pēcizlaišanas auditu, pārredzamu muitas vērtības noteikšanas sistēmu un noteikumus muitas un uzņēmumu partnerībām;

c)    savā teritorijā nodrošinātu pārkraušanas darbību un pārvietošanas tranzītā atvieglošanu un efektīvu kontroli, nodrošinātu sadarbību un koordināciju starp visām attiecīgajām iestādēm un aģentūrām to attiecīgajās teritorijās, lai atvieglotu tranzīta satiksmi, un attiecīgā un piemērotā gadījumā izmantotu iespējas nodrošināt attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savstarpēju savienojamību;

d)    veicinātu visaugstākos profesionālās ētikas standartus, jo īpaši uz robežām, piemērojot pasākumus, kuros atspoguļoti Pasaules Muitas organizācijas Arušas deklarācijā izklāstītie principi;

e)    apmainītos ar paraugpraksi un sniegtu tehnisko atbalstu plānošanai un visaugstāko profesionālās ētikas standartu nodrošināšanai;

f)    vajadzības gadījumā apmainītos ar informāciju un datiem, vienlaikus ievērojot otras Puses noteikumus par sensitīvu datu konfidencialitāti un persondatu aizsardzību;

g)    attiecīgā un piemērotā gadījumā veiktu saskaņotas muitas darbības starp saviem muitas dienestiem.

49. pants

Savstarpēja administratīvā palīdzība

Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši 48. pantā, paredzētos citus sadarbības veidus, Puses viena otrai sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas jomā saskaņā ar I protokolu.

50. pants

Muitas vērtības noteikšana

1.    Noteikumus par Preču muitas vērtības noteikšanu, kurus piemēro tirdzniecībā starp Pusēm, reglamentē 1.–17. pants Nolīgumā par GATT 1994 VII panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā. Ar šo šie noteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Puses sadarbojas nolūkā vienoties par kopīgu pieeju jautājumos, kas saistīti ar muitas vērtības noteikšanu.

4. NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBAI

51. pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir atvieglot preču tirdzniecību starp Pusēm, novēršot, identificējot un likvidējot nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībai.

52. pants

Darbības joma

1.    Šī nodaļa attiecas uz visu to TBT nolīgumā paredzēto standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu un piemērošanu, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta šī nodaļa neattiecas uz:

a)    iepirkuma specifikācijām, ko izstrādā valdības struktūras savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām, vai

b)    SPS līguma A pielikumā definētajiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, uz kuriem attiecas šā nolīguma 5. nodaļa.

53. pants

Saistība ar TBT nolīgumu

Puses apstiprina savas esošās tiesības un pienākumus vienai pret otru, kuri izriet no TBT nolīguma, kas ar šo mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

54. pants

Tehniskie noteikumi

1.    Katra Puse saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas piemērojamas minētajai Pusei, veic plānoto tehnisko noteikumu regulatīvās ietekmes novērtējumu, ņemot vērā pieejamās regulatīvās un neregulatīvās alternatīvas ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem, ar kurām var sasniegt Puses likumīgos mērķus saskaņā ar TBT nolīguma 2.2. pantu.

2.    Katra Puse izmanto attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot, ja tā var pierādīt, ka šādi starptautiskie standarti būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

3.    Ja viena Puse nav izmantojusi starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, tā pēc otras Puses pieprasījuma veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek konstatētas jebkādas būtiskas novirzes no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, un paskaidro iemeslus, kādēļ šādi standarti tika uzskatīti par nepiemērotiem vai neefektīviem konkrētā mērķa sasniegšanai.

4.    Katra Puse pārskata savus tehniskos noteikumus, lai palielinātu šo noteikumu konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, cita starpā ņemot vērā visas jaunās attiecīgo starptautisko standartu attīstības tendences vai jebkādas apstākļu izmaiņas, kas radījušas novirzes no visiem attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

5.    Izstrādājot galvenos tehniskos noteikumus, kas var būtiski ietekmēt tirdzniecību, katra Puse veic pasākumus, lai saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām nodrošinātu to, ka ir ieviestas procedūras, kuras dod iespēju personām paust savu viedokli sabiedriskās diskusijās, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas, un ka šādu diskusiju rezultāti tiek publiskoti.

55. pants

Standarti

1.    Lai pēc iespējas lielākā mērā saskaņotu standartus, katra Puse mudina tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes un reģionālās standartizācijas iestādes, kuru dalībniece ir Puse vai tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes:

a)    savu resursu robežās piedalīties to starptautisko standartu sagatavošanā, ko izstrādā attiecīgās starptautiskās standartizācijas iestādes;

b)    izmantot attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu standartiem, ko tās izstrādā, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti, piemēram, tie nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni vai pastāv fundamentāli klimata vai ģeogrāfiski faktori vai fundamentālas tehnoloģiskas problēmas;

c)    izvairīties no to darbību dublēšanās vai pārklāšanās, ko veic starptautiskās standartizācijas iestādes;

d)    regulāri pārskatīt valsts un starptautiskos standartus, kuru pamatā nav attiecīgie starptautiskie standarti, nolūkā palielināt to konverģenci ar šādiem starptautiskajiem standartiem;

e)    sadarboties ar attiecīgajām otras Puses standartizācijas iestādēm starptautiskās standartizācijas darbībās; minētā sadarbība var notikt starptautiskajās standartizācijas iestādēs vai reģionālā līmenī un

f)    veicināt divpusēju sadarbību starp tām un ar otras Puses standartizācijas iestādēm.

2.    Pusēm būtu jāapmainās ar informāciju par saviem attiecīgajiem standartizācijas procesiem un apmēru, kādā starptautiskie, reģionālie vai apakšreģionālie standarti tiek izmantoti par pamatu to valsts standartiem.

3.    Ja tehnisko noteikumu projektā vai atbilstības novērtēšanas procedūrā standarti ir padarīti obligāti, tad izpilda pārredzamības pienākumus, kas noteikti šā nolīguma 58. pantā un TBT nolīguma 2. vai 5. pantā.

4.    Starptautiskos standartus, kurus pieņēmusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija, Starptautiskā Elektrotehnikas komisija, Starptautiskā Telesakaru savienība un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas izveidotā Pārtikas kodeksa komisija, uzskata par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem TBT nolīguma 2. un 5. panta un minētā nolīguma 3. pielikuma nozīmē, neliedzot izmantot citus starptautiskos standartus.

5.    Standartu, ko izstrādājušas citas starptautiskas organizācijas, arī varētu uzskatīt par attiecīgu starptautisku standartu TBT nolīguma 2. un 5. panta un minētā nolīguma 3. pielikuma nozīmē, ja to izstrādājusi:

a)    standartizācijas iestāde, kas tiecas panākt vienprātību vai nu

i)    to iesaistīto PTO dalībnieku valstu delegāciju starpā, kuras pārstāv visas to teritorijā esošās valsts standartizācijas struktūras, kas pieņēmušas vai plāno pieņemt standartus attiecībā uz priekšmetu, ar kuru ir saistīta starptautiskā standartizācijas darbība, vai

ii)    iesaistīto PTO dalībnieku valdības struktūru starpā; un

b)    ja tas izstrādāts saskaņā ar Komitejas lēmumu par starptautisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu izstrādi saistībā ar TBT nolīguma 2. un 5. pantu un minētā nolīguma 3. pielikumu.

56. pants

Atbilstības novērtēšana

1.    Noteikumus, kas 52. pantā ir izklāstīti attiecībā uz tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, mutatis mutandis piemēro atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.    Ja viena Puse pieprasa atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, tā izvēlas atbilstības novērtēšanas procedūras 7 , kas ir samērīgas ar saistītajiem riskiem, kuri noteikti, pamatojoties uz riska novērtējumu, tostarp vajadzības gadījumā – piegādātāja atbilstības deklarācijas izmantošanu.

3.    Ja viena Puse pieprasa trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, un tā nav paredzējusi šo uzdevumu veikt kādai valsts iestādei, kā norādīts 4. punktā, tā:

a)    preferenciālā kārtā izmanto akreditāciju, lai kvalificētu atbilstības novērtēšanas struktūras;

b)    pēc iespējas efektīvāk izmanto starptautiskos akreditācijas un atbilstības novērtēšanas standartus, kā arī starptautiskos nolīgumus, kuros iesaistītas Pušu akreditācijas struktūras, piemēram, izmantojot tādus mehānismus kā Starptautiskā Laboratoriju akreditācijas sadarbība (ILAC) un Starptautiskais Akreditācijas forums (IAF);

c)    apsver iespēju pievienoties vai attiecīgā gadījumā mudina savas atbilstības novērtēšanas iestādes pievienoties visiem funkcionējošiem starptautiskiem nolīgumiem vai pasākumiem atbilstības novērtēšanas rezultātu saskaņošanai vai akceptēšanas veicināšanai;

d)    nodrošina, ka uzņēmējiem ir izvēle starp atbilstības novērtēšanas struktūrām, ko Puses akceptējušas attiecībā uz konkrētu ražojumu;

e)    nodrošina, ka atbilstības novērtēšanas struktūras ir neatkarīgas no ražotājiem, importētājiem un uzņēmējiem kopumā un ka starp akreditācijas struktūrām un atbilstības novērtēšanas struktūrām nepastāv interešu konflikti;

f)    ļauj atbilstības novērtēšanas struktūrām izmantot apakšuzņēmējus, lai veiktu testēšanu vai inspekcijas saistībā ar atbilstības novērtēšanu, un

g)    vienā tīmekļa vietnē publicē to struktūru sarakstu, kuras tā izraudzījusies šādas atbilstības novērtēšanas veikšanai, un attiecīgu informāciju par katras minētās struktūras iecelšanas tvērumu.

4.    Nekas 3. punkta f) apakšpunktā neliedz Pusei pieprasīt apakšuzņēmējiem izpildīt tādas pašas prasības, kādas būtu jāievēro atbilstības novērtēšanas struktūrai, ar kuru Puses ir noslēgusi līgumu, lai tā pati varētu veikt līgumā paredzētos testus vai inspekcijas.

5.    Nekas šajā pantā neliedz vienai Pusei pieprasīt, lai atbilstības novērtēšanu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem veic īpaši norādītas pārvaldes iestādes. Šādos gadījumos Puse:

a)    ierobežo atbilstības novērtēšanas maksas līdz sniegto pakalpojumu aptuvenām izmaksām un pēc atbilstības novērtēšanas pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paskaidro, kā maksas, ko tā nosaka par šādu atbilstības novērtēšanu, nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas, un

b)    atbilstības novērtēšanas maksas dara publiski pieejamas.

6.    Trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses sāk apspriedes par piegādātāja atbilstības deklarācijas pieņemšanu kā pierādījumu par atbilstību spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem, jo īpaši šādās jomās:

a)    elektrisko un elektronisko iekārtu drošības aspekti;

b)    mašīnu drošības aspekti;

c)    iekārtu elektromagnētiskā savietojamība;

d)    energoefektivitāte, tostarp ekodizaina prasības, un

e)    konkrētu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošana elektriskās un elektroniskās iekārtās.

57. pants

Sadarbība saistībā ar tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā

1.    Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības izvērtēšanas procedūru jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem. Šajā nolūkā Puses cenšas apzināt un izstrādāt sadarbības mehānismus un iniciatīvas, kas ir piemērotas konkrētiem jautājumiem vai nozarēm, tostarp šādās:

a)    informācijas un pieredzes apmaiņa par Pušu attiecīgo tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu un piemērošanu;

b)    sadarbības veicināšana starp Pušu attiecīgajām struktūrām, kuras ir atbildīgas par metroloģiju, standartizāciju, atbilstības izvērtēšanu un akreditāciju, un

c)    informācijas apmaiņa par norisēm būtiskos reģionālos un daudzpusējos forumos, kas saistīti ar standartiem, tehniskajiem noteikumiem, atbilstības izvērtēšanas procedūrām un akreditāciju.

2.    Lai veicinātu tirdzniecību starp Pusēm, tās:

a)    cenšas samazināt atšķirības, kas starp tām pastāv tehnisko noteikumu, metroloģijas, standartizācijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības izvērtēšanas procedūru jomā, tostarp veicinot attiecīgu starptautiski pieņemtu instrumentu izmantošanu;

b)    saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem veicina akreditācijas izmantošanu, veicot atbilstības novērtēšanas struktūru un to darbību tehniskās kompetences izvērtēšanu, un

c)    veicina Kirgizstānas Republikas un tās attiecīgo valsts struktūru piedalīšanos un, ja iespējams, dalību Eiropas un starptautiskās organizācijās, kuru darbība ir saistīta ar standartiem, atbilstības novērtēšanu, akreditāciju, metroloģiju un saistītām funkcijām.

58. pants

Pārredzamība

1.    Pēc tam, kad Puse nosūtījusi ierosinātos tehniskos noteikumus vai atbilstības novērtēšanas procedūru PTO centrālajam paziņojumu reģistram, tā ļauj otrai Pusei vismaz 60 dienu laikā sniegt rakstiskas piezīmes, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas. Puse izskata pamatotu lūgumu pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu.

2.    Ja viena Puse no otras Puses saņem rakstiskas piezīmes par tās ierosinātiem tehniskiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūru, tā:

a)    pēc otras Puses pieprasījuma apspriež rakstiskās piezīmes ar savu kompetento regulatīvo iestādi laikā, kad tos var ņemt vērā, un

b)    rakstiski atbild uz piezīmēm ne vēlāk kā tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā.

3.    Katra Puse ne vēlāk kā pieņemto tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā publicē tīmekļa vietnē savas atbildes uz piezīmēm, ko tā saņēmusi pēc 1. punktā minētā paziņojuma.

4.    Katra Puse, ja to pieprasa otra Puse, sniedz informāciju par mērķiem, juridisko pamatu un loģisko pamatojumu tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrai, ko Puse ir pieņēmusi vai ierosina pieņemt.

5.    Katra Puse nodrošina, ka tās pieņemtos tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras publicē tīmekļa vietnē, kas pieejama bez maksas.

6.    Katra Puse sniedz informāciju par tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūras pieņemšanu un stāšanos spēkā, kā arī par pieņemto galīgo tekstu, pievienojot papildinājumu sākotnējam paziņojumam PTO.

7.    Tiek atvēlēts saprātīgs intervāls starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanās dienu, lai otras Puses uzņēmēji varētu pielāgoties. Ar jēdzienu “saprātīgs intervāls” saprot laikposmu, kas ir vismaz seši mēneši, izņemot gadījumus, kad tas būtu neefektīvs līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

8.    Puse pozitīvi apsver pamatotu lūgumu, ko iesniegusi otra Puse un kas saņemts pirms piezīmju iesniegšanas termiņa beigām pēc ierosināto tehnisko noteikumu nosūtīšanas PTO, kā minēts 1. punktā, lai pagarinātu laikposmu starp tehnisko noteikumu pieņemšanu un šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, izņemot gadījumus, kad kavēšanās būtu neefektīvs līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

59. pants

Marķēšana un etiķetēšana

1.    Puses vienojas, ka tehniskie noteikumi var ietvert marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai attiekties tikai uz tām. Šādos gadījumos Puses piemēro TBT nolīguma 2.2. pantā noteiktos principus.

2.    Ja Puse pieprasa obligāti marķēt vai etiķetēt ražojumus,

a)    tā pieprasa tikai tādu informāciju, kura ir būtiska ražojuma patērētājiem vai lietotājiem vai kurā ir norādīta ražojuma atbilstība obligātajām tehniskajām prasībām;

b)    tā nepieprasa, ka ražojumu etiķetēm vai marķējumam nepieciešama iepriekšēja apstiprināšana, reģistrācija vai sertifikācija, kā arī nenosaka nekādu maksājumu veikšanu par priekšnoteikumu tādu ražojumu laišanai savā tirgū, kuri citādi atbilst tās noteiktajām prasībām, ja vien tas nav vajadzīgs, ņemot vērā ar ražojumu saistīto risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai dzīvībai, videi vai valsts drošībai;

c)    ja tā pieprasa, lai uzņēmēji izmantotu unikālu identifikācijas numuru, tā bez nepamatotas kavēšanās un diskriminācijas piešķir šādu numuru otras Puses uzņēmējiem;

d)    ja turpmāk uzskaitītie elementi nav maldinoši, pretrunīgi vai neskaidri attiecībā uz informāciju, kas tiek prasīta preču importētājā Pusē, minētā Puse atļauj:

i)    informāciju citās valodās papildus valodai, kas jāizmanto preču importētājā Pusē,

ii)    starptautiski akceptētas nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai attēlus un

iii)    informāciju papildus tai, kas tiek prasīta preču importētājā Pusē;

e)    tā akceptē, ka etiķetēšana, tostarp papildu etiķetēšana vai etiķešu labojumi, notiek muitas noliktavās vai citos noteiktos apgabalos kā alternatīva etiķetēšana izcelsmes valstī, un

f)    vajadzības gadījumā tā apsvērs iespēju akceptēt etiķetes, kas nav pastāvīgas vai ir noņemamas, vai arī marķējumu vai etiķetes pavaddokumentos, nevis fiziski piestiprinātas ražojumam.

60. pants

Apspriešanās

1.    Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses koordinatoram, kas atbild par TBT nodaļu. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu savstarpēji pieņemamu jautājuma risinājumu, un šajā nolūkā var sasaukt Sadarbības komiteju.

2.    Lielākai noteiktībai – šis pants neskar Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar 14. nodaļu.

61. pants

TBT nodaļas koordinators

1.    Katra Puse ieceļ TBT nodaļas koordinatoru un informē otru Pusi, ja tas mainās. TBT nodaļas koordinatori sadarbojas, lai atvieglotu šīs nodaļas īstenošanu un Pušu sadarbību visos jautājumos, kas saistīti ar TBT nolīgumu.

2.    Katra TBT nodaļas koordinatora funkcijas cita starpā ir šādas:

a)    sekot līdzi šīs nodaļas īstenošanai un administrēšanai, tostarp visiem jautājumiem, kas saistīti ar standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu, piemērošanu vai izpildi;

b)    sazināties ar otras Puses TBT nodaļas koordinatoru par iniciatīvām, ko Puses veic, lai pastiprinātu sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādē un uzlabošanā un apmainīties ar informāciju par norisēm nevalstiskos, reģionālos un daudzpusējos forumos saistībā ar standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

3.    TBT nodaļas koordinatori savstarpēji sazinās, izmantojot saskaņotu metodi, kas ir piemērota viņu funkciju veikšanai.

5. NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE JAUTĀJUMI

62. pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir noteikt principus, kas piemērojami sanitārajiem un fitosanitārajiem (turpmāk “SFS”) pasākumiem tirdzniecībā starp Pusēm, kā arī sadarbībai dzīvnieku labturības, augu aizsardzības un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem jomā. Šajā nodaļā izklāstītos principus Puses piemēro tā, lai atvieglotu tirdzniecību un izvairītos no nepamatotu šķēršļu radīšanas tirdzniecībā starp Pusēm, vienlaikus saglabājot katras Puses līmeni cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzībā vai augu aizsardzībā.

63. pants

Daudzpusējās saistības

Puses apstiprina savas tiesības un saistības, kas izriet no SPS līguma.

64. pants

Principi

1.    Puses nodrošina, ka SFS pasākumus izstrādā un piemēro, pamatojoties uz proporcionalitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un zinātniskās pamatotības principiem un ņemot vērā starptautiskos standartus (Starptautiskā augu aizsardzības konvencija, kas parakstīta Romā 1951. gada 6. decembrī (turpmāk (“IPPC”), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk “OIE”) un Pārtikas kodeksa komisijas (turpmāk “Pārtikas kodekss”) devumu).

2.    Katra Puse nodrošina, ka tās SFS pasākumi nerada patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp tās teritoriju un otras Puses teritoriju vienādos vai līdzīgos apstākļos. SFS pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas būtu slēpts Pušu tirdzniecības ierobežojums.

3.    Katra Puse nodrošina, ka tiek īstenoti SFS pasākumi, procedūras vai kontroles un ka informācijas pieprasījumi, kuri saņemti no otras Puses kompetentās iestādes, tiek izskatīti bez nepamatotas kavēšanās un tādā veidā, kas nav mazāk labvēlīgs importētajiem ražojumiem salīdzinājumā ar līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

65. pants

Prasības importam

1.    Importētājas Puses noteiktās prasības importam piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā, ievērojot 64. pantu.

2.    Prasības importam, kuras izklāstītas sertifikātos, kas var būt vajadzīgi pārtikas un lauksaimniecības preču tirdzniecībai starp Pusēm, balstās uz IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa principiem un to attiecīgajiem standartiem, ja vien prasības importam nav pamatotas ar zinātniski pamatotu riska novērtējumu, kurš veikts saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem noteikumiem, kas paredzēti SPS līgumā.

3.    Kirgizstānas Republikas izsniegtajās importa atļaujās noteiktās prasības neietver sanitāros un veterināros nosacījumus, kas ir stingrāki par tiem, kuri paredzēti 2. punktā minētajos sertifikātos. Katrai Pusei būtu jāpiemēro saskaņoti importa sertifikāti, kurus pārvalda centrālā līmenī un kuri ir piemērojami visā eksportētājas Puses teritorijā.

66. pants

Pasākumi saistībā ar dzīvnieku un augu veselību

Saskaņā ar SPS līgumu un attiecīgajiem IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem

a)    Puses atzīst no kaitīgajiem organismiem vai no slimībām brīvu teritoriju koncepciju, kā arī kaitīgo organismu vai slimību zemas izplatības teritoriju koncepciju;

b)    importētāja Puse savus sanitāros pasākumus, kas piemērojami eksportētājai Pusei, kuras teritoriju skāris kaitīgais organisms vai slimība, balsta uz eksportētājas Puses pieņemto lēmumu par zonējumu, no nosacījumu, ka tiks sasniegts importētājas Puses pienācīgais aizsardzības līmenis;

c)    nosakot no kaitīgajiem organismiem vai no slimībām brīvas teritorijas un kaitīgā organisma vai slimības zemas izplatības teritorijas, Puses izvērtē tādus faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte šādās teritorijās.

67. pants

Pārbaudes un revīzijas

Pārbaudes un revīzijas, ko importētāja Puse veic eksportētājas Puses teritorijā, lai izvērtētu un atzītu eksportētājas Puses pārbaužu un sertifikācijas sistēmas, veic saskaņā ar attiecīgajiem IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem. Pārbaužu un revīziju izmaksas sedz Puse, kas veic pārbaudes un revīzijas.

68. pants

Informācijas apmaiņa un sadarbība

1.    Puses apspriež un apmainās ar informāciju par spēkā esošajiem SFS un dzīvnieku labturības pasākumiem un par to izstrādi un īstenošanu. Šādās apspriedēs un informācijas apmaiņā attiecīgi ņem vērā SPS līgumu un IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus.

2.    Puses vienojas sadarboties jautājumos, kas saistīti ar pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību, augu aizsardzību un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, apmainoties ar informāciju, zināšanām un pieredzi, lai palielinātu spējas minētajās jomās. Šāda sadarbība var ietvert tehnisko palīdzību.

3.    Pēc otras Puses pieprasījuma Puses savlaicīgi sāk dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu problēmas saistībā ar SFS un citus steidzamus jautājumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa. Sadarbības komiteja var pieņemt noteikumus šāda dialoga norisei.

4.    Puses nozīmē un regulāri atjaunina kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa.

69. pants

Pārredzamība

Katra Puse

a)    cenšas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai piemērojamajiem SFS pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz SFS prasībām, ko piemēro importam no otras Puses;

b)    pēc otras Puses pieprasījuma un divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma paziņo prasības, kuras attiecas uz konkrētu ražojumu importu, un norāda, vai ir vajadzīgs riska novērtējums, un

c)    bez nepamatotas kavēšanās paziņo otras Puses kontaktpunktam pa pastu, faksu vai e-pastu par jebkādu nopietnu vai būtisku risku dzīvnieku vai augu veselībai, tostarp par visām ar pārtiku saistītām ārkārtas situācijām, kas ietekmē preces, ar kurām notiek tirdzniecība starp Pusēm.

6. NODAĻA

PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN IEGULDĪJUMI

70. pants

Mērķis, darbības joma un tvērums

1.    Puses, atkārtoti apstiprinādamas savas attiecīgās saistības, kas izriet no PTO līguma, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus nolūkā uzlabot savstarpējos nosacījumus pakalpojumu tirdzniecībai un ieguldījumiem.

2.    Nekas šajā nodaļā neuzliek nekādus pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu, uz kuru attiecas 9. nodaļa.

3.    Šī nodaļa neattiecas uz subsīdijām, ko piešķīrusi kāda no Pusēm.

4.    Puses atkārtoti apstiprina tiesības reglamentēt savā attiecīgajā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus tādās jomās kā sabiedrības veselības aizsardzība, sociālie pakalpojumi, publiskā izglītība, drošība, vide, tai skaitā klimata pārmaiņas, sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju tiesību aizsardzība, privātums un datu aizsardzība, kā arī kultūru daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

5.    Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi Pušu darba tirgum, un uz pasākumiem, kas saistīti ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6.    Šī nodaļa neliedz Pusei piemērot pasākumus, ar kuriem reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kuri otrai Pusei rodas saskaņā ar šo nodaļu. Vīzu pieprasīšana fiziskām personām no konkrētas valsts un to nepieprasīšana fiziskām personām no citām valstīm netiek uzskatīta par to ieguvumu likvidēšanu vai mazināšanu, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.

7.    Šajā nodaļā neņem vērā režīmu, ko viena Puse piešķīrusi

a)    saskaņā ar nolīgumu, ar kuru būtiski liberalizē pakalpojumu tirdzniecību (tostarp darījumdarbības veikšanu pakalpojumu jomā), kas atbilst GATS V panta un V bis panta kritērijiem, vai saskaņā ar nolīgumu, ar kuru būtiski liberalizē darījumdarbības veikšanu citās saimnieciskās darbības jomās, kas attiecībā uz šādām darbībām atbilst tiem pašiem kritērijiem;

b)    tādu pasākumu rezultātā, ar kuriem nodrošina tādu fiziskas personas vai uzņēmuma licenču vai sertifikātu, t. sk. atļaujām vajadzīgo standartu vai kritēriju atzīšanu, kas vajadzīgi saimnieciskās darbības veikšanai.

8.    Šī nodaļa neattiecas uz audiovizuālo nozari.

71. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “darbība, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras” ir veikta darbība, tostarp jebkurš sniegts pakalpojums, kuru neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem;

b)    “filiāle” ir vienā Pusē iedibināta darījumdarbības vieta, kurai nav juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes (piemēram, otrā Pusē iedibināta mātesuzņēmuma atzars), kurai ir vadība un materiālais aprīkojums, lai risinātu darījumu sarunas ar trešām personām tā, ka šādām trešām personām – kaut arī tām ir zināms, ka vajadzības gadījumā būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas otrā Pusē – nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus mātesuzņēmuma atzara darbības vietā;

c)    “pārrobežu pakalpojumu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana

i)    no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā vai

ii)    vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam;

d)    “saimnieciskā darbība” ir jebkurš rūpnieciska, komerciāla vai profesionāla rakstura pakalpojums vai darbība vai amatnieku darbība, izņemot pakalpojumus vai darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

e)    “uzņēmums” ir juridiska persona, filiāle vai pārstāvniecība, kas izveidota ar iedibināšanas starpniecību;

f)    “iedibināšana” ir juridiskas personas izveide vai iegūšana īpašumā, t. sk. ar līdzdalību pamatkapitālā, vai filiāles vai pārstāvniecības izveide Eiropas Savienībā vai Kirgizstānas Republikā ar nolūku izveidot vai uzturēt ilgstošas ekonomiskas saiknes;

g)    “uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks” ir fiziska persona, kuru ir nodarbinājusi Puses juridiska persona vai kura ir bijusi partnere šajā juridiskajā personā uz laikposmu, kas nav mazāks par vienu gadu tieši pirms dienas, kad iesniegts minētās fiziskās personas pieteikums par ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos otras Puses teritorijā, un kura uz laiku ir pārcelta uz tādu uzņēmumu otras Puses teritorijā, kas ir minētās juridiskās personas uzņēmuma grupas daļa – tā cita starpā var būt pārstāvniecība, meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums, ar nosacījumu, ka:

i)    attiecīgā fiziskā persona pieder vienai no turpmāk minētajām kategorijām:

(A)    vadītāji vai izpilddirektori – vadošos amatos strādājošas personas, kuras galvenokārt virza uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akcionāriem vai tiem līdzvērtīgām personām, un kuras pilda vismaz šādas funkcijas:

(1)    vada uzņēmumu vai tā nodaļu,

(2)    pārrauga un kontrolē citu pārraugošo, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu un

(3)    īsteno personiskas pilnvaras pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

(B)    speciālisti – personas, kurām ir specializētas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma ražošanas procesam, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadībai, vai

(C)    praktikanti – personas, kurām ir akadēmiskais grāds un kuras ir pagaidu kārtā pārceltas karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai darba metodēs vai paņēmienos 8 ;

ii)    attiecībā uz Eiropas Savienību – novērtējot B) apakšpunkta i) daļā minētās zināšanas, ņem vērā ne tikai uzņēmumam svarīgas zināšanas, bet arī to, vai fiziskajai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis saistībā ar darba vai aroda veidu, kurā nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;

h)    Puses “ieguldītājs” ir šīs Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību ar iedibināšanas starpniecību otrā Pusē;

i)    “juridiska persona” ir jebkurš tiesību subjekts, kas noteiktā kārtībā izveidots vai citādi organizēts saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, t. sk. jebkāda korporācija, fonds, pilnsabiedrība, kopuzņēmums, viena dalībnieka uzņēmums vai asociācija;

j)    “Puses juridiska persona” ir juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu tiesību aktiem vai Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas attiecīgi Eiropas Savienības teritorijā vai Kirgizstānas Republikas teritorijā; gadījumos, kad juridiskai personai, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu tiesību aktiem vai Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem, attiecīgi Eiropas Savienības teritorijā vai Kirgizstānas Republikas teritorijā ir tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, to neuzskata par vienas Puses juridisku personu, ja vien tā neiesaistās nozīmīgos darījumos attiecīgi Eiropas Savienības vai Kirgizstānas Republikas teritorijā; šī nodaļa attiecas arī uz kuģošanas sabiedrībām, kas iedibinātas ārpus Eiropas Savienības vai Kirgizstānas Republikas un ko kontrolē attiecīgi Eiropas Savienības dalībvalsts vai Kirgizstānas Republikas valstspiederīgie, ja šo kuģošanas sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Kirgizstānas Republikā un kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Kirgizstānas Republikas karogu;

k)    “Eiropas Savienības fiziska persona” un “Kirgizstānas Republikas fiziska persona” ir attiecīgi kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais un Kirgizstānas Republikas valstspiederīgais saskaņā ar Eiropas Savienības 9 attiecīgās dalībvalsts vai Kirgizstānas Republikas normatīvajiem aktiem;

l)    “darbības” ir uzņēmuma vadība, pārvaldība, uzturēšana, izmantošana, turēšana īpašumā un pārdošana vai cita veida atsavināšana;

m)    “pakalpojumi” ir jebkuri pakalpojumi 10 jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, kurus sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

n)    “pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

o)    “Puses juridiskās personas "meitasuzņēmums” ir juridiska persona, kuru kontrolē cita minētās Puses juridiskā persona;

p)    ”pakalpojuma sniegšana” ir pakalpojuma izveide, izplatīšana, tirdzniecība, pārdošana vai sniegšana.

72. pants

Lielākās labvēlības režīms un valsts režīms

1.    Attiecībā uz uzņēmuma iedibināšanu saimnieciskās darbības veikšanai un šāda uzņēmuma darbību Eiropas Savienības teritorijā – Eiropas Savienība piešķir Kirgizstānas Republikas ieguldītājiem un to uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts ieguldītājiem un to uzņēmumiem.

2.    Attiecībā uz uzņēmuma iedibināšanu saimnieciskās darbības veikšanai un šāda uzņēmuma darbību Kirgizstānas Republikas teritorijā – Kirgizstānas Republika piešķir Eiropas Savienības ieguldītājiem un to uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts saviem ieguldītājiem un to uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem un to uzņēmumiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labāks.

3.    Lielākai noteiktībai – 1. un 2. punktā minētais režīms neietver procedūras strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti, kuras noteiktas citos starptautiskos nolīgumos. Būtiski noteikumi citos starptautiskos nolīgumos, ko viena Puse ir noslēgusi ar trešo personu, paši par sevi nav uzskatāmi par režīmu saskaņā ar šo pantu. Puses pasākumi saskaņā ar šādiem noteikumiem 11 var būt 1. un 2. punktā minētais režīms un tādējādi var būt iemesls šā panta pārkāpumam.

4.    Šā panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu.

73. pants

Horizontālais ierobežojums attiecībā uz pakalpojumiem

1.    Neatkarīgi no citiem šīs nodaļas noteikumiem Pusei attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, uz kuriem attiecas GATS, nebūtu jāuzliek par pienākumu piemērot labvēlīgāku režīmu par to, kas minētajai Pusei jāpiešķir saskaņā ar GATS, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

2.    Lielākai noteiktībai – attiecībā uz pakalpojumiem šajā nolīgumā tiek iekļauti, kļūst par tā daļu un tiek piemēroti Pušu GATS īpašo saistību saraksti, tostarp atrunas un – Eiropas Savienības gadījumā – GATS pielikums par atbrīvojumiem saskaņā ar II pantu (lielākās labvēlības režīma izņēmumu saraksts).

74. pants

Prudenciālā atkāpe

1.    Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka tas liegtu vienai Pusei prudenciālu apsvērumu dēļ pieņemt vai saglabāt pasākumus, piemēram, lai aizsargātu ieguldītājus, noguldītājus, apdrošinājuma ņēmējus vai personas, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai nodrošinātu finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Ja šādi pasākumi neatbilst šim nolīgumam, tos neizmanto kā līdzekli, lai izvairītos no Puses saistībām vai pienākumiem, kas noteikti šajā nolīgumā.

2.    Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka Pusei būtu pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko tiesību subjektu rīcībā.

75. pants

Priekšrocību liegšana

Puse var liegt šīs nodaļas priekšrocības otras Puses juridiskai personai vai uzņēmumam, ko minētā juridiskā persona iedibinājusi tās teritorijā, ja Puse, kura liedz priekšrocības, pieņem vai patur spēkā pasākumus, kas saistīti ar starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, ieskaitot cilvēktiesību aizsardzību, un kas:

a)    aizliedz darījumus ar minēto juridisko personu vai tās uzņēmumu vai

b)    tiktu pārkāpti vai apieti, ja minētajai juridiskajai personai vai tās uzņēmumam būtu piešķirtas šajā nodaļā paredzētās priekšrocības, tostarp gadījumos, kad ar pasākumiem tiek aizliegti darījumi ar fizisku personu, kurai pieder minētā juridiskā persona vai tās uzņēmums vai kura tos kontrolē.

76. pants

Uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki

1.    Katra Puse ļauj otras Puses ieguldītājiem viņu uzņēmumos nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja šie darbinieki ir uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki.

2.    Šā panta 1. punktā minēto fizisko personu ieceļošanai un pagaidu uzturēšanās nosaka šādus laikposmus:

a)    ne vairāk kā trīs gadi vadītāju vai izpilddirektoru gadījumā;

b)    ne vairāk kā trīs gadi speciālistu gadījumā un

c)    ne vairāk kā viens gads praktikantu gadījumā.

3.    Turpina piemērot visas Pušu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību un sociālā nodrošinājuma pasākumiem, tostarp noteikumus par uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām un darba koplīgumiem.

4.    Šo pantu nepiemēro gadījumos, kad uzņēmuma ietvaros pārcelta darbinieka pagaidu uzturēšanās nolūks vai sekas ir iesaistīšanās darbinieku vai vadības strīdā vai sarunās vai kā citādi ietekmēt to rezultātu.

77. pants

Pakāpeniska ieguldījumu liberalizācija

Puses atzīst to, cik ir svarīgi piešķirt otras Puses ieguldītājiem valsts režīmu attiecībā uz uzņēmumu iedibināšanu un darbību Pušu attiecīgajās teritorijās, un apsvērs iespēju virzīties uz šo mērķi, pamatojoties uz savstarpēji apmierinošiem nosacījumiem un ņemot vērā visus Sadarbības komitejas ieteikumus.

78. pants

Nogaidīšanas klauzula

1.    Katra Puse dara visu iespējamo, lai izvairītos no jebkādu tādu pasākumu vai darbību veikšanas, kas otras Puses ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu iedibināšanu un darbību savā teritorijā padara ierobežojošākus par tiem nosacījumiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas.

2.    Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 13. nodaļu, Kirgizstānas Republika informē Eiropas Savienību par savu nodomu pieņemt jaunus normatīvos aktus, kas Eiropas Savienības ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu iedibināšanu vai darbību Kirgizstānas Republikā varētu padarīt ierobežojošākus par tiem nosacījumiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas.

3.    Eiropas Savienība var lūgt Kirgizstānas Republiku darīt zināmus 2. punktā minēto normatīvo aktu projektus un sākt apspriešanos par šādiem projektiem.

4.    Ja jauni normatīvie akti, kuri ieviesti Kirgizstānas Republikā, Eiropas Savienības ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu darbību padarītu ierobežojošākus par tiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas, tad šādus normatīvos aktus trīs gadus pēc to stāšanās spēkā nepiemēro tiem uzņēmumiem, kuri minēto normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdī jau bija iedibināti Kirgizstānas Republikā.

5.    Lielākai noteiktībai – nodokļu pasākumus, kurus Kirgizstānas Republika piemēro nediskriminējošā veidā, neuzskata par ierobežojošākiem 4. punkta nozīmē.

79. pants

Pakalpojumu pārrobežu sniegšana

1.    Puses apņemas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski atļautu pakalpojumu sniegšanu pārrobežu mērogā starp Pusēm, ņemot vērā norises Pušu attiecīgajās pakalpojumu nozarēs.

2.    Sadarbības padome sniedz ieteikumus šā panta īstenošanai.

80. pants

Sadarbība uz tirgu orientētu pakalpojumu nozarē Kirgizstānas Republikā

Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt Kirgizstānas Republikā uz tirgu orientētu pakalpojumu nozari.

81. pants

Jūras pārvadājumu pakalpojumi

1.    Puses piemēro principu par neierobežotu piekļuvi starptautiskiem jūras pārvadājumu tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas.

2.    Piemērojot 1. punktā minēto principu, Puses

a)    neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču tirdzniecību un līnijpārvadājumus, un samērīgā laikā beidz piemērot visus šādus kravas dalīšanas nosacījumus, kas pastāvējuši iepriekšējos nolīgumos, un

b)    ar šā nolīguma spēkā stāšanos atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai radīt diskrimināciju brīvā pakalpojumu sniegšanā starptautisko jūras pārvadājumu jomā.

82. pants

Citi transporta pakalpojumi

Lai nodrošinātu tādu pārvadājumu koordinētu attīstību starp Pusēm, kas būtu pielāgoti to komerciālajām vajadzībām, konkrēti nolīgumi, par kuriem Puses vienojušās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, var attiekties uz nosacījumiem par savstarpēju piekļuvi tirgum un pakalpojumu sniegšanu autotransporta, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu jomā un – attiecīgā gadījumā – gaisa pārvadājumu jomā.

7. NODAĻA

KAPITĀLA APRITE, MAKSĀJUMI UN PĀRVEDUMI, UN PAGAIDU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

83. pants

Tekošais konts

Neskarot citus šā nolīguma noteikumus, Puses atļauj brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Monetārajā un finanšu konferencē 1944. gada 22. jūlijā, veikt visus maksājumus attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances norēķinu kontā starp Pusēm.

84. pants

Kapitāla aprite

1.    Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā – katra Puse no šā nolīguma stāšanās spēkā nodrošina kapitāla brīvu apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar Puses teritorijā piemērojamiem tiesību aktiem un 6. nodaļas noteikumiem, kā arī šā ieguldītā kapitāla un visas šo ieguldījumu radītās peļņas likvidāciju vai repatriāciju.

2.    Neskarot citus šā nolīguma noteikumus, neviena Puse neievieš jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un kārtējiem maksājumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas rezidentiem un nepadara esošo režīmu ierobežojošāku.

3.    Puses apspriežas nolūkā sekmēt savstarpējo kapitāla apriti, lai veicinātu tirdzniecību un ieguldījumus.

85. pants

Normatīvo aktu piemērošana attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem

1.    Šā nolīguma 82. un 83. pants neliedz Pusei piemērot tās normatīvos aktus, kuri attiecas uz:

a)    bankrotu, maksātnespēju vai kreditoru tiesību aizsardzību;

b)    finanšu instrumentu izlaišanu, tirdzniecību vai darījumiem ar tiem;

c)    finanšu pārskatu iesniegšanu vai darījumu uzskaiti par kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem, ja tas nepieciešams, lai sniegtu palīdzību tiesībaizsardzības iestādēm vai finanšu regulatoriem;

d)    noziedzīgiem nodarījumiem vai kriminālpārkāpumiem, vai krāpniecisku vai maldinošu praksi;

e)    tiesvedības rezultātā pasludinātu rīkojumu vai spriedumu izpildes nodrošināšanu vai

f)    sociālo nodrošinājumu, valsts pensiju vai obligāto uzkrājumu shēmām.

2.    Šā panta 1. punktā minētos normatīvos aktus nepiemēro patvaļīgi vai diskriminējoši, vai veidā, kas citādi rada slēptus ierobežojumus kapitāla apritei, maksājumiem vai pārvedumiem.

86. pants

Pagaidu aizsardzības pasākumi

1.    Ārkārtējos apstākļos, ja pastāv nopietnas grūtības vai šādu grūtību draudi monetārās politikas un valūtas kursa politikas darbībai Kirgizstānas Republikā vai tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras valūta nav euro, vai ekonomiskās un monetārās savienības darbībai Eiropas Savienībā, tad attiecīgā Puse uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, var pieņemt vai atstāt spēkā aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem.

2.    Šā panta 1. punktā minētos pasākumus ierobežo, ciktāl tie ir absolūti nepieciešami.

87. pants

Ierobežojumi maksājumu bilances un ārēju finansiālu grūtību gadījumā

1.    Ja viena Puse saskaras ar nopietnām maksājumu bilances vai ārējām finansiālām grūtībām vai ja pastāv šādu grūtību draudi, tā var pieņemt vai atstāt spēkā ierobežojošus pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem 12 .

2.    Šā panta 1. punktā minētie pasākumi:

a)    attiecīgā gadījumā atbilst Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumam;

b)    nepārsniedz tos, kas ir vajadzīgi, lai tiktu galā ar nopietnām maksājumu bilances vai ārējām finansiālām grūtībām vai šādu grūtību draudiem;

c)    ir pagaidu rakstura un tiek pakāpeniski izbeigti, kolīdz uzlabojas 1. punktā minētie apstākļi;

d)    nerada nevajadzīgu kaitējumu otras Puses komerciālajām, ekonomiskajām un finanšu interesēm;

e)    paredz līdzīgās situācijās izturēties pret otru Pusi ne mazāk labvēlīgi kā pret kādu trešo pusi.

3.    Katra Puse var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz preču tirdzniecību, lai aizsargātu savu ārējo finanšu pozīciju vai maksājumu bilanci. Šādi pasākumi atbilst GATT un 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību Vienošanās par maksājumu bilances noteikumiem.

4.    Katra Puse var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību, lai aizsargātu savu ārējo finanšu pozīciju vai maksājumu bilanci. Šādi pasākumi ir saskaņā ar GATS XII pantu.

5.    Puse, kas atstājusi spēkā vai pieņēmusi 1. un 2. punktā minētos pasākumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai Pusei.

6.    Ja pieņem vai atstāj spēkā ierobežojumus saskaņā ar šo pantu, Sadarbības komitejā nekavējoties rīko apspriešanos, ja vien tā netiek rīkota citos forumos. Apspriedēs novērtē maksājumu bilances vai ārējās finansiālās grūtības, kas izraisījušas attiecīgos pasākumus, cita starpā ņemot vērā šādus faktorus:

a)    maksājumu bilances un ārēju finansiālu grūtību raksturs un apjoms;

b)    ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide un

c)    alternatīvie korektīvie pasākumi, kas varētu būt pieejami.

7.    Šā panta 6. punktā minētajās apspriedēs izskata ikviena ierobežojošā pasākuma atbilstību 1. un 2. punktam. Tiek pieņemti visi Starptautiskā Valūtas fonda sniegtie attiecīgie statistikas vai faktu konstatējumi, ja tādi ir, un secinājumos ņem vērā Starptautiskā Valūtas fonda veikto novērtējumu par attiecīgās Puses maksājumu bilanci un ārējo finanšu pozīciju.

8. NODAĻA

Intelektuālā īpašuma tiesības

A IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

88. pants

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)    atvieglot radošu un inovatīvu produktu ražošanu un komercializāciju un pakalpojumu sniegšanu starp Pusēm, veicinot ilgtspējīgāku un iekļaujošāku Pušu ekonomiku;

b)    atvieglot un regulēt tirdzniecību starp Pusēm, kā arī samazināt kropļojumus un šķēršļus šādai tirdzniecībai un

c)    panākt pienācīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un piemērošanas līmeni.

89. pants

Pienākumu būtība un darbības joma

1.    Puses īsteno starptautiskos nolīgumus par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuru puses tās ir, tostarp TRIPS līgumu. Šī nodaļa papildina un sīkāk nosaka katras Puses savstarpējās tiesības un pienākumus saskaņā ar TRIPS līgumu un tādiem citiem starptautiskiem nolīgumiem intelektuālā īpašuma jomā, kuru puses tās ir.

2.    Šajā nodaļā termins “intelektuālā īpašuma tiesības” attiecas uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas minētas šīs nodaļas 92.–136. pantā un TRIPS līguma II daļas 1.–7. iedaļā.

3.    Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.bis pantā Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas noslēgta 1883. gada 20. martā un grozīta 1979. gada 28. septembrī (turpmāk “Parīzes konvencija”).

4.    Šī nodaļa neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus, ar kuriem ievieš augstākus standartus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai, ja tie ir saderīgi ar šo nodaļu.

90. pants

Tiesību izsmelšana

1.    Katra Puse nosaka režīmu intelektuālā īpašuma tiesību izsmelšanai valsts vai reģionālā līmenī saskaņā ar saviem tiesību aktiem attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kā arī preču zīmēm.

2.    Autortiesību un blakustiesību jomā tiesību izsmelšana attiecas tikai uz darbu oriģinālu vai citu aizsargātu tiesību objektu vai to kopiju publisku izplatīšanu, tos pārdodot vai citādi izplatot.

91. pants

Valsts režīms

1.    Saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, uz kurām attiecas šī nodaļa, katra Puse piešķir otras Puses valstspiederīgajiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā piešķir saviem valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību 13 , ievērojot izņēmumus, kas jau paredzēti:

a)    Parīzes konvencijā;

b)    Bernes Konvencijā par literāro un mākslas darbu aizsardzību, kas pieņemta 1886. gada 9. septembrī (turpmāk “Bernes konvencija”);

c)    Starptautiskajā Konvencijā par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, kas parakstīta Romā 1961. gada 26. oktobrī (turpmāk “Romas konvencija”), vai

d)    Līgumā par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām, kas pieņemts Vašingtonā 1989. gada 26. maijā.

Attiecībā uz izpildītājiem, fonogrammu producentiem un raidorganizācijām – pirmajā daļā minētais pienākums attiecas tikai uz šajā nolīgumā paredzētajām tiesībām.

2.    Izņēmumus, kas jau paredzēti 1. punktā minētajos starptautiskajos instrumentos, Puse var izmantot saistībā ar savām tiesu un administratīvajām procedūrām, tostarp pieprasot otras Puses valstspiederīgajam norādīt adresi dokumentu izsniegšanai tās teritorijā vai iecelt pārstāvi tās teritorijā, ja šādi izņēmumi:

a)    ir vajadzīgi, lai nodrošinātu to Puses normatīvo aktu ievērošanu, kuri nav pretrunā šīs nodaļas noteikumiem, un

b)    netiek piemēroti veidā, kas būtu slēpts tirdzniecības ierobežojums.

3.    Šā panta 1. punktu nepiemēro procedūrām, kas paredzētas daudzpusējos nolīgumos, kuri noslēgti Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (turpmāk “WIPO”) aizgādnībā un kuri attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu vai saglabāšanu.

B IEDAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU STANDARTI

1. APAKŠIEDAĻA

AUTORTIESĪBAS UN BLAKUSTIESĪBAS

92. PANTS

Starptautiski nolīgumi

1.    Katra Puse atkārtoti apstiprina savas saistības un ievēro:

a)    Bernes konvenciju;

b)    Romas konvenciju;

c)    WIPO līgumu par autortiesībām (WCT), kas pieņemts Ženēvā 1996. gada 20. decembrī;

d)    WIPO līgumu par izpildījumu un fonogrammām (WPPT), kas pieņemts Ženēvā 1996. gada 20. decembrī, un

e)    Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, kas pieņemts Marrākešā 2013. gada 28. jūnijā.

2.    Katra Puse ievēro Pekinas līgumu par audiovizuālo izpildījumu, kas pieņemts Pekinā 2012. gada 24. jūnijā, un dara visu iespējamo, lai to ratificētu to vai tam pievienotos.

93. pants

Autori

Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)    viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)    viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku izplatīšanu jebkādā veidā, tās pārdodot vai kā citādi;

c)    viņu darbu publiskošanu pa vadiem vai ar bezvadu līdzekļiem, ieskaitot viņu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā, un

d)    viņu darbu oriģinālu vai kopiju komerciālu nomu sabiedrībai.

94. pants

Izpildītāji

Katra Puse paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)    viņu sniegtā izpildījuma fiksāciju 14 ;

b)    viņu sniegtā izpildījuma fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

c)    viņu sniegtā izpildījuma fiksāciju izplatīšanu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi;

d)    viņu sniegtā izpildījuma fiksāciju pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai pa vadiem vai ar bezvadu līdzekļiem tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

e)    viņu sniegtā izpildījuma raidīšanu bezvadu sistēmā un publiskošanu, izņemot gadījumus, kad izpildījums jau ir pārraidīts vai arī tas tiek veikts no fiksācijas, un

f)    viņu izpildījumu fiksācijas komerciālu nomu sabiedrībai.

95. pants

Fonogrammu producenti

Katra Puse paredz fonogrammu producentiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)    viņu fonogrammu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)    viņu fonogrammu, arī to kopiju, izplatīšanu sabiedrībai, tās pārdodot vai kā citādi;

c)    viņu fonogrammu pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai pa vadiem vai ar bezvadu līdzekļiem tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā, un

d)    viņu fonogrammu komerciālu nomu sabiedrībai.

96. pants

Raidorganizācijas

Katra Puse paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)    viņu raidījumu fiksāciju neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus translē pa vadiem vai bez tiem, to skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību;

b)    viņu raidījumu fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji, neatkarīgi no tā, vai minētos raidījumus translē pa vadiem vai bez tiem, tai skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību;

c)    viņu raidījumu fiksāciju pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai pa vadiem vai ar bezvadu līdzekļiem tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā, neatkarīgi no tā, vai minētos raidījumus translē pa vadiem vai bez tiem, tai skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību;

d)    viņu raidījumu fiksāciju, arī to kopiju, izplatīšanu sabiedrībai, tās pārdodot vai kā citādi, neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus translē pa vadiem vai bez tiem, tai skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību, un

e)    viņu raidījumu retranslēšanu bezvadu sistēmā, kā arī to publiskošanu, ja publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

97. PANTS

Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu raidīšana un publiskošana 15

1.    Katra Puse nodrošina to, ka izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību, ja komerciāliem mērķiem publicētu fonogrammu vai šādas fonogrammas atveidojumu izmanto apraidei vai publiskošanai.

2.    Katra Puse nodrošina, ka 1. punktā minēto atlīdzību sadala starp attiecīgajiem izpildītājiem un fonogrammu producentiem. Ja starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem nav panākta vienošanās, katra Puse var paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem viņu starpā sadalāma atlīdzība.

98. PANTS

Aizsardzības termiņš

1.    Darba autora tiesības ir spēkā visu autora mūžu un 70 gadus pēc autora nāves neatkarīgi no datuma, kad darbs ir likumīgi darīts pieejams sabiedrībai.

2.    Muzikālas kompozīcijas ar vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai šīs personas atzītas par līdzautoriem: teksta autors un mūzikas komponists, ja šie abi devumi ir tikuši īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem.

3.    Gadījumā, ja darbam ir vairāki līdzautori, 1. punktā minēto termiņu aprēķina no pēdējā dzīvā autora nāves.

4.    Gadījumā, ja darbs ir anonīms vai laists klajā ar pseidonīmu, aizsardzības termiņš ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad darbs likumīgi darīts pieejams sabiedrībai. Tomēr, ja autora pieņemtais pseidonīms neļauj šaubīties par viņa identitāti, vai arī, ja autors šā punkta pirmajā teikumā minētajā laikposmā atklāj savu identitāti, tad piemērojamais aizsardzības termiņš ir termiņš, kas minēts 1. punktā.

5.    Kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai šīs personas atzītas par līdzautoriem:

a)    galvenais režisors;

b)    scenārija autors;

c)    dialogu autors un

d)    tās mūzikas komponists, kura īpaši sacerēta izmantošanai kinematogrāfiskajā vai audiovizuālajā darbā.

Kirgizstānas Republika savos tiesību aktos var izslēgt no šā saraksta vai pievienot tajā vienu vai vairākas personas.

6.    Raidorganizāciju tiesības beidzas 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides, neatkarīgi no tā, vai minētais raidījums pārraidīts pa vadiem vai pa gaisu, to skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību.

7.    Izpildītāju tiesības beidzas pēc 50 gadiem no izpildījuma fiksācijas dienas. Tomēr, ja izpildījuma fiksācija minētajā laikposmā ir likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, aizsardzības termiņu aprēķina no dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai pirmoreiz publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.

Attiecībā uz izpildījuma fiksāciju fonogrammā – aizsardzības termiņš ir 70 gadi pēc dienas, kad tā pirmoreiz publicēta vai pirmoreiz publiskota.

8.    Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas pēc 50 gadiem no fiksācijas izdarīšanas. Taču, ja fonogramma šajā laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas 70 gadus pēc pirmās šādas publicēšanas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana, minētās tiesības izbeidzas 70 gadus pēc pirmās likumīgās publiskošanas. Katra Puse var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka peļņa, kas gūta to 20 aizsardzības gadu laikā, kuri sākas pēc 50 gadiem, tiek taisnīgi sadalīta starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem.

9.    Šajā pantā paredzētos noteikumus aprēķina no notikumam sekojošā gada 1. janvāra.

10.    Katra Puse var paredzēt garākus aizsardzības termiņus nekā šajā pantā paredzētie.

11.    Ne vēlāk kā divus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Kirgizstānas Republika nosaka šajā pantā minētos aizsardzības termiņus.

99. PANTS

Tālākpārdošanas tiesības

1.    Katra Puse par labu grafiskās vai plastiskās mākslas oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas tiesības – kas definētas kā neatsavināmas tiesības un no kā nevar atteikties pat iepriekš – saņemt autoratlīdzību, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk.

2.    Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus un ko veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida mākslas priekšmetu tirgotāji.

3.    Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz tādu tālākpārdošanu, ja pārdevējs ir ieguvis attiecīgo darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms minētās tālākpārdošanas un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo summu.

4.    Atlīdzības un tās summu iekasēšanas kārtību nosaka ar valstu tiesību aktiem.

100. PANTS

Kolektīva tiesību pārvaldība

1.    Lai veicinātu darbu un citu aizsargātu tiesību objektu pieejamību Pušu teritorijās un tiesību ieņēmumu nodošanu starp attiecīgajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām šādu darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanai, Puses veicina sadarbību starp to attiecīgajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

2.    Katra Puse veicina mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz to iekasētajiem tiesību ieņēmumiem, atskaitījumiem, ko tās piemēro iekasētajiem tiesību ieņēmumiem, iekasēto tiesību ieņēmumu izmantošanu, izplatīšanas politiku un repertuāru.

3.    Katra Puse apņemas nodrošināt to, ka gadījumos, kad mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas iedibināta vienas Puses teritorijā, ar pārstāvības nolīgumu pārstāv citu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kura iedibināta otras Puses teritorijā, pārstāvošā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija nediskriminē pārstāvētās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesību subjektus.

4.    Katra Puse cenšas nodrošināt to, ka gadījumos, kad mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas iedibināta vienas Puses teritorijā, ar pārstāvības nolīgumu pārstāv citu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kura iedibināta otras Puses teritorijā, pārstāvošajai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai precīzi, regulāri un rūpīgi jāsamaksā summas, kas pienākas pārstāvētajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kā arī jāsniedz pārstāvētajai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai informācija par tiesību ieņēmumu summu, kura iekasēta tās vārdā, un par jebkādiem atskaitījumiem no šiem tiesību ieņēmumiem.

101. PANTS

Izņēmumi un ierobežojumi

Katra Puse attiecina 93.–96. pantā paredzēto tiesību ierobežojumus vai izņēmumus tikai uz konkrētiem īpašiem gadījumiem, kas nav pretrunā darba vai cita tiesību objekta parastai izmantošanai un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.

102. PANTS

Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība

1.    Katra Puse paredz tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai ja tai ir pietiekams pamats apzināties, ka tā apiet efektīvu tehnoloģisko pasākumu.

2.    Katra Puse paredz tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču, ražojumu vai komponentu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu sniegšanu:

a)    kuri tiek veicināti, reklamēti vai pārdoti ar mērķi apiet efektīvu tehnoloģisko pasākumu;

b)    kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot efektīva tehnoloģiska pasākuma apiešanu, ir ļoti ierobežota vai

c)    kuri galvenokārt tiek projektēti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu efektīva tehnoloģiska pasākuma apiešanu.

3.    Šajā apakšiedaļā termins “tehnoloģiski pasākumi” nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponentu, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz darbiem vai citiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā noteikts valsts tiesību aktos. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par “efektīviem”, ja tiesību subjekts kontrolē aizsargātā darba vai citu tiesību objektu izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.

4.    Neatkarīgi no šā panta 1. punktā paredzētās tiesiskās aizsardzības – ja tiesību subjekti neveic brīvprātīgus pasākumus, katra Puse vajadzības gadījumā var veikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šajā pantā paredzētā pienācīgā tiesiskā aizsardzība pret efektīvu tehnoloģisku pasākumu apiešanu neliedz personām, uz kurām attiecas 101. pantā paredzētie izņēmumi vai ierobežojumi, izmantot šādus izņēmumus vai ierobežojumus.

103. PANTS

Pienākumi, kas attiecas uz informāciju par tiesību pārvaldību

1.    Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas apzināti veic kādu no turpmāk minētajām darbībām, ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj valsts tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu:

a)    elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšana vai mainīšana un

b)    saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātu tādu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšana, importēšana izplatīšanai, apraide, publiskošana vai padarīšana par pieejamu publikai, kuros bez atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību.

2.    Šajā pantā “informācija par tiesību pārvaldību” nozīmē visu informāciju, ko sniedz tiesību subjekts un kas identificē darbu vai citus tiesību objektus, uz kuriem attiecas šis pants, autoru vai citu tiesību subjektu, vai informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas nosacījumiem un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju.

3.    Šā panta 2. punktu piemēro, ja informācija par tiesību pārvaldību attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta kopiju, kas minēts šajā pantā, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar tā publiskošanu.

2. APAKŠIEDAĻA

PREČU ZĪMES

104. PANTS

Starptautiski nolīgumi

Katra Puse

a)    pievienojas Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Protokolam, kas pieņemts Madridē 1989. gada 27. jūnijā un grozīts 2006. gada 3. oktobrī un 2007. gada 12. novembrī;

b)    ievēro Preču zīmju līgumu, kas pieņemts Ženēvā 1994. gada 27. oktobrī, un 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un

c)    dara visu iespējamo, lai pievienotos Singapūras līgumam par preču zīmēm, kas parakstīts Singapūrā 2006. gada 27. martā.

105. PANTS

Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme

1.    Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, proti, no vārdiem, ieskaitot personvārdus, vai zīmējumiem, burtiem, cipariem, krāsām, preču vai preču iepakojuma formas vai no skaņām, ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi:

a)    ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem un

b)    katras Puses attiecīgajā preču zīmju reģistrā tie ir atveidoti tādā veidā, kas kompetentajām iestādēm un sabiedrībai ļauj skaidri un precīzi noteikt zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmetu.

2.    Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Kirgizstānas Republika cenšas nodrošināt to, ka skaņa tiek reģistrēta kā preču zīme.

106. PANTS

Preču zīmes piešķirtas tiesības, tostarp attiecībā uz precēm tranzītā

1.    Reģistrēta preču zīme piešķir īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez īpašnieka piekrišanas darījumos izmantot jebkuru apzīmējumu,

a)    kas ir identisks reģistrētajai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;

b)    ja tas ir identisks vai līdzīgs reģistrētajai preču zīmei un ja preces vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas preču zīme, ir identiski vai līdzīgi tiem, uz ko attiecas šī preču zīme, un ja pastāv varbūtība maldināt sabiedrību, ieskaitot iespēju asociēt apzīmējumu ar reģistrēto preču zīmi.

2.    Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut trešajām personām darījuma ietvaros ievest Puses teritorijā preces, ja preču zīme ir reģistrēta un nav laista brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no minētās preču zīmes 16 .

3.    Preču zīmes īpašnieka tiesības, kas minētas 2. punktā, netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai ir noticis reģistrētās preču zīmes pārkāpums, preču deklarētājs vai turētājs sniedz pierādījumus, ka reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū galamērķa valstī.

107. PANTS

Reģistrācijas procedūra

1.    Katra Puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kuras ietvaros katrs galīgais negatīvais lēmums, tostarp daļējs atteikums, ko pieņēmusi attiecīgā preču zīmju administrācija, tiek rakstiski paziņots attiecīgajai personai, ir pienācīgi pamatots un pārsūdzams.

2.    Katra Puse nodrošina iespēju trešām personām iebilst pret preču zīmju pieteikumiem vai – attiecīgā gadījumā – pret preču zīmju reģistrāciju. Šāda iebildumu izskatīšanas procedūra notiek, uzklausot abas Puses.

3.    Katra Puse nodrošina preču zīmju pieteikumu un reģistrēto preču zīmju elektronisku datubāzi, kas ir pieejama publiski. Kirgizstānas Republika ne vēlāk kā divus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā nodrošina preču zīmju pieteikumu elektronisku datubāzi, kas minēta šā punkta pirmajā teikumā, ar nosacījumu, ka Eiropas Savienība ir sniegusi pienācīgu tehnisko palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

108. PANTS

Plaši pazīstamas preču zīmes

Lai nodrošinātu plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību, kā noteikts Parīzes konvencijas 6.a pantā un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punktā, katra Puse piemēro Vienoto rekomendāciju par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, kuru Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības asambleja un WIPO Ģenerālā asambleja pieņēmusi WIPO dalībvalstu asambleju 34. sanāksmju kārtā 1999. gada 20.–29. septembrī.

109. PANTS

Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām

1.    Katra Puse

a)    nosaka ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām, piemēram, tādus kā aprakstošu apzīmējumu, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, godīga izmantošana, un

b)    var noteikt citus ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām.

Nosakot 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos ierobežotos izņēmumus, katra Puse ievēro preču zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās intereses.

2.    Preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam aizliegt trešai personai izmantot tirdznieciskos darījumos turpmāk minētos elementus, ja rūpnieciskos vai komercdarījumos trešā persona tos izmanto godīgi:

a)    trešās personas vārds vai adrese – ja trešā persona ir fiziska persona;

b)    apzīmējumi vai norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības, un

c)    preču zīme, ja tā ir vajadzīga, lai norādītu nolūku, kādā paredzēts izmantot preci vai pakalpojumu, proti, kā piederumus vai rezerves daļas.

3.    Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai komercdarbībā izmantot agrākas tiesības, kas ir spēkā tikai konkrētā apvidū, ja minētās tiesības ir atzītas attiecīgās Puses tiesību aktos un ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.

110. PANTS

Atcelšanas pamats

1.    Katra Puse paredz, ka preču zīme ir atceļama, ja nepārtrauktā vismaz trīs gadu laikposmā šī preču zīme attiecīgajā teritorijā nav faktiski tikusi lietota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, un ja nav pienācīgu iemeslu tās nelietošanai.

2.    Neviena persona nevar lūgt atcelt īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja laikā no minimālā trīs gadu laikposma beigām līdz atcelšanas pieteikuma iesniegšanai ir sākta vai atsākta preču zīmes faktiska lietošana.

3.    Lietošanas sākumu vai atsākumu triju mēnešu periodā pirms atcelšanas pieprasījuma iesniegšanas, kas sācies, visagrākais, beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas periodam, neievēro, ja priekšdarbi sākumam vai atsākumam notiek tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzinājis, ka ir iespējams iesniegt atcelšanas pieprasījumu.

4.    Preču zīme ir atceļama arī tad, ja pēc dienas, kurā tā reģistrēta:

a)    īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā ar produktu vai pakalpojumu, attiecībā uz ko tā reģistrēta;

b)    preču zīmes īpašnieka lietošanas vai ar viņa piekrišanu notikušas lietošanas rezultātā attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz minēto preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

111. PANTS

Negodprātīgi pieteikumi

Preču zīmi var pasludināt par spēkā neesošu, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts negodprātīgos nolūkos. Katra Puse var arī noteikt, ka šādu preču zīmi nereģistrē.

3. APAKŠIEDAĻA

DIZAINPARAUGI

112. PANTS

Starptautiski nolīgumi

Eiropas Savienība atkārtoti apstiprina savas saistības saskaņā ar Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu, kas pieņemts 1999. gada 2. jūlijā, un Kirgizstānas Republika ievēro šo aktu.

113. PANTS

Reģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1.    Katra Puse nodrošina jaunu un oriģinālu patstāvīgi radītu dizainparaugu aizsardzību. Šādu aizsardzību nodrošina ar reģistrāciju, un tā piešķir reģistrēta dizainparauga turētājam ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo apakšiedaļu.

2.    Reģistrēta dizainparauga īpašniekam ir tiesības neļaut trešām personām bez reģistrēta dizainparauga īpašnieka piekrišanas izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt, uzglabāt ražojumu, uz kura ir aizsargātais dizainparaugs un kurš iemieso aizsargāto dizainparaugu, vai izmantot priekšmetus, uz kuriem ir aizsargātais dizainparaugs vai kuri to iemieso, ja šādas darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos.

3.    Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un oriģinālu:

a)    ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā, un

b)    tiktāl, ciktāl šīs sastāvdaļas minētās redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un oriģinalitātes prasībām.

4.    Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā jēdziens “parastā izmantošana” ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.

5.    Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir oriģināls.

114. PANTS

Aizsardzības ilgums

Katra Puse nodrošina to, ka dizainparaugs ir aizsargāts piecus gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas un ka tiesību subjektam ir tiesības atjaunināt aizsardzības termiņu uz vienu vai vairākiem piecu gadu laikposmiem, kopumā līdz vismaz 15 gadiem no pieteikuma iesniegšanas dienas.

115. PANTS

Nereģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1.    Katra Puse nodrošina tiesiskos līdzekļus, lai novērstu nereģistrēta dizainparauga izmantošanu tikai tad, ja apstrīdētā izmantošana izriet no nereģistrētā dizainparauga kopēšanas Puses teritorijā. Šāda izmantošana ietver vismaz produkta piedāvāšanu pārdošanā, laišanu tirgū, importu vai eksportu.

2.    Kirgizstānas Republika ne vēlāk kā 10 gadus pēc dienas, kad sāk piemērot šo sadaļu, nodrošina šā panta 1. panta punktā minētā nereģistrētā dizainparauga aizsardzību, ar nosacījumu, ka Eiropas Savienība pēc Kirgizstānas Republikas pieprasījuma un atbilstīgi tās vajadzībām ir sniegusi tehnisko palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

3.    Aizsardzības termiņš, kas pieejams 1. punktā minētam nereģistrētam dizainparaugam, ilgst vismaz trīs gadus no dienas, kad dizainparaugs tika nodots atklātībai kādas Puses teritorijā.

116. PANTS

Izņēmumi un ierobežojumi

1.    Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu, arī nereģistrētu dizainparaugu, aizsardzībai, ja šādi izņēmumi nav nepamatoti pretrunā aizsargātu dizainparaugu parastai izmantošanai un nepamatoti neierobežo aizsargāta dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.

2.    Dizainparauga aizsardzību neattiecina uz dizainparaugu, kas veidots vienīgi tehnisku vai funkcionālu apsvērumu dēļ. Dizainparaugs neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots, mehāniski pievienotu citam ražojumam vai ievietotu tajā, novietotu ap citu ražojumu vai novietotu pretī tam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt.

3.    Dizainparauga tiesības neattiecas uz dizainparaugiem, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem.

4.    Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dizainparaugs saskaņā ar 113. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem ir dizainparaugs, kura nolūks ir vairākus savstarpēji nomaināmus ražojumus samontēt vai savienot moduļu sistēmā.

117. PANTS

Attiecības ar autortiesībām

Katra Puse nodrošina, ka dizainparaugam, arī nereģistrētam dizainparaugam, ir tiesības uz aizsardzību atbilstīgi Puses tiesību aktiem autortiesību jomā no dienas, kurā dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Katra Puse nosaka, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šāda aizsardzība tiek piešķirta, tostarp prasīto oriģinalitātes līmeni.

4. APAKŠIEDAĻA

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

118. PANTS

Darbības joma

1.    Šajā apakšiedaļā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā definēts TRIPS līguma 22. panta 1. punktā 17 .

2.    Šī apakšiedaļa attiecas uz tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijā.

3.    Vienas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jāaizsargā otrai Pusei, šo apakšiedaļu piemēro tikai tad, ja tās ietilpst 119. pantā minēto tiesību aktu darbības jomā.

119. PANTS

Procedūras

1.    Izskatījusi Kirgizstānas Republikas tiesību aktus, kas uzskaitīti 8.-A pielikuma A iedaļā, Eiropas Savienība secina, ka minētie tiesību akti ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un kontroles elementus, kuri noteikti 8.-A pielikuma B iedaļā.

2.    Izskatījusi Eiropas Savienības tiesību aktus, kas uzskaitīti 8.-A pielikuma A iedaļā, Kirgizstānas Republika secina, ka minētie tiesību akti ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un kontroles elementus, kuri noteikti 8.-A pielikuma B iedaļā.

3.    Pēc tam, kad ir pabeigta iebildumu procedūra saskaņā ar 8.-B pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un ir pārbaudītas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz Kirgizstānas Republikā aizsargājamiem Eiropas Savienības produktiem, kuri uzskaitīti 8.-C pielikuma A iedaļā un kurus Eiropas Savienība ir reģistrējusi saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, Kirgizstānas Republika aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilstoši šajā apakšiedaļā noteiktajam aizsardzības līmenim.

4.    Pēc tam, kad ir pabeigta iebildumu procedūra saskaņā ar 8.-B pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un ir pārbaudītas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz Eiropas Savienībā aizsargājamiem Kirgizstānas Republikas produktiem, kuri uzskaitīti 8.-C pielikuma B iedaļā un kurus Kirgizstānas Republika ir reģistrējusi saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem tiesību aktiem, Eiropas Savienība aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilstoši šajā apakšiedaļā noteiktajam aizsardzības līmenim.

120. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta grozījumi

Puses saskaņā ar 27. pantu var grozīt aizsargājamo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, kas ietverts 8.-C pielikumā. Jaunas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pievieno pēc tam, kad ir pabeigta iebildumu procedūra un tās ir pārbaudītas, kā minēts 119. panta 3. vai 4. punktā.

121. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1.    Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas 8.-C pielikumā, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras pievienotas saskaņā ar 120. pantu, aizsargā pret

a)    jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i)    attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ar šo nosaukumu aizsargātā produkta specifikācijai, vai

ii)    ciktāl šāda izmantošana ļaunprātīgi izmanto ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju, tostarp tad, ja attiecīgo produktu izmanto par sastāvdaļu;

b)    ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz to, pat tad, ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargāts nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, tostarp tad, ja minētos produktus izmanto par sastāvdaļām;

c)    jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret iepakošanu tādā tarā, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi, tostarp tad, ja minētos produktus izmanto par sastāvdaļām, un

d)    jebkādu cita veida praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

2.    Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas 8.-C pielikumā, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras pievienotas saskaņā ar 120. pantu, Pušu teritorijās nekļūst par sugasvārdiem.

3.    Nekas šajā nolīgumā neuzliek pienākumu vienai Pusei aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav aizsargāta izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība minētajā valstī beidzas. Puse informē otru Pusi, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs netiek aizsargāta izcelsmes Puses teritorijā. Šādus paziņojumus iesniedz saskaņā ar 154. pantu.

4.    Nekas šajā nolīgumā neierobežo personas tiesības tirdzniecības gaitā izmantot savu un/vai savu priekšgājēju vārdu darījumdarbībā, izņemot gadījumus, ja minēto vārdu izmanto tādā veidā, ka tiek maldināta sabiedrība.

122. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas tiesības

1.    Saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu nosaukumu var izmantot ikviena fiziska vai juridiska persona, kura tirgo produktu, kas atbilst attiecīgajai specifikācijai.

2.    Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez lietotāju reģistrācijas vai saistītām maksām.

123. PANTS

Saistība ar preču zīmēm

1.    Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo nolīgumu, Puses atsakās reģistrēt preču zīmi, kuras izmantošana būtu pretrunā 121. panta 1. punktam, ar nosacījumu, ka pieteikums reģistrēt preču zīmi ir iesniegts pēc dienas, kad tika iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību attiecīgās Puses teritorijā.

2.    Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas 119. pantā, šā panta 1. punkta minētā pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir šā nolīguma spēkā stāšanās diena.

3.    Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. punktu, anulē.

4.    Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas 120. pantā, šā panta 1. punkta minētā pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir diena, kad otrai Pusei nosūtīts pieprasījums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.

5.    Neskarot 7. punktu, katra Puse aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes arī tad, ja pastāv iepriekšēja preču zīme. “Iepriekšēja preču zīme” ir preču zīme, kuras izmantošana ir pretrunā 121. panta 1. punktam un kura labticīgi pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā –ja tāda iespēja ir paredzēta attiecīgajos tiesību aktos – vienas Puses teritorijā pirms dienas, kad otra Puse saskaņā ar šo nolīgumu iesniegusi pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.

6.    Iepriekšēju preču zīmi var turpināt izmantot un atjaunināt neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības – ar nosacījumu, ka katras Puses tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma preču zīmes atzīšanai par nederīgu vai atcelšanai. Šādos gadījumos ir atļauta aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī attiecīgo preču zīmju izmantošana.

7.    Pusei nav pienākuma aizsargāt nosaukumu kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar šo nolīgumu, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, minētais nosaukums var maldināt patērētāju par produkta patieso identitāti.

124. PANTS

Aizsardzības izpildes panākšana

Katra Puse panāk 119.–123. pantā paredzētās aizsardzības izpildi ar atbilstīgu administratīvu un juridisku pasākumu palīdzību vai pēc ieinteresētās personas pieprasījuma, lai novērstu vai izbeigtu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgu izmantošanu.

125. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.    Šo nolīgumu piemēro, neskarot PTO līgumā paredzētās Pušu tiesības un pienākumus.

2.    Pusei nav pienākuma aizsargāt nosaukumu kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar šo nolīgumu, ja šis nosaukums ir pretrunā kādai augu šķirnei vai dzīvnieku sugas nosaukumam un tādējādi var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

3.    Homonīmus, kas maldina patērētājus, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citā teritorijā, neaizsargā pat tad, ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minētā produkta faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu. Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses savstarpēji paredz lietošanas praktiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pilnīgi vai daļēji homonīmi, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem ražotājiem, un to, lai netiktu maldināti patērētāji.

4.    Ja Puse sarunās ar trešo personu ierosina aizsargāt minētās trešās personas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras nosaukums ir ar šo nolīgumu aizsargātas otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pilnīgs vai daļējs homonīms, tā var par to informēt otru Pusi un dot tai iespēju izteikt piezīmes, pirms trešās personas ģeogrāfiskās izcelsmes norādei tiek piešķirta aizsardzība.

5.    Visus jautājumus, kas izriet no aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produktu specifikācijām, izskata Intelektuālā īpašuma tiesību apakškomitejā, kura minēta 154. pantā.

6.    Saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir produkta izcelsme.

7.    Produkta specifikācija, kura minēta šajā nolīgumā, ir tā, ko, tostarp jebkurus grozījumus, ir apstiprinājušas tās Puses iestādes, kuras teritorijā ir produkta izcelsme.

126. PANTS

Pārejas noteikumi

1.    Pārejas perioda laikā, kas nepārsniedz septiņus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, nekas šajā nodaļā neuzliek Pusei pienākumu īstenot 118.–125. pantā paredzēto aizsardzību, kura piešķirta 8.-C pielikumā uzskaitītajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

2.    Puse atsakās reģistrēt preču zīmi, kas atbilst kādam no 121. pantā minētajiem gadījumiem saistībā ar līdzīgu produktu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja attiecīgajā teritorijā pieteikums par minētās preču zīmes aizsardzību tiek iesniegts pēc šīs sadaļas stāšanās spēkā.

3.    Preču zīmi, kas reģistrēta, pārkāpjot 2. punktu, anulē.

4.    Pēc pārejas perioda, kas noteikts 1. punktā, trīs gadu pārejas perioda laikā aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu attiecībā uz šādām turpmāk uzskatītajām Eiropas Savienības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm neliedz izmantot minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, lai apzīmētu konkrētus līdzīgus Kirgizstānas Republikas izcelsmes produktus un norādītu uz tiem:

a)    Φέτα (Feta);

b)    Calvados;

c)    Asti;

d)    České pivo.

5.    Pēc pārejas perioda, kas noteikts 1. punktā, astoņu gadu pārejas perioda laikā aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu attiecībā uz šādām turpmāk uzskatītajām Eiropas Savienības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm neliedz izmantot minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, lai apzīmētu konkrētus līdzīgus Kirgizstānas Republikas izcelsmes produktus un norādītu uz tiem:

a)    Champagne;

b)    Cognac.

6.    Produktus, kas saskaņā ar Puses tiesību aktiem ražoti un marķēti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, bet neatbilst šā nolīguma prasībām, var turpināt pārdot, līdz ir izpārdoti visi krājumi.

7.    Produktus, kas saskaņā ar Puses tiesību aktiem ražoti un marķēti ar 4. un 5. punktā uzskaitītajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pirms 4. un 5. punktā minēto pārejas periodu beigām, bet neatbilst šīs apakšiedaļas prasībām, var turpināt pārdot, līdz ir izpārdoti visi krājumi.

127. PANTS

Tehniskā palīdzība

Lai atvieglotu šīs apakšiedaļas īstenošanu Kirgizstānas Republikā, kā arī lai palīdzētu Kirgizstānas Republikas rūpniecībai, Eiropas Savienība pēc Kirgizstānas Republikas lūguma un atbilstoši tās vajadzībām sniedz Kirgizstānas Republikai pienācīgu tehnisko palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

5. APAKŠIEDAĻA

PATENTI

128. PANTS

Starptautiski nolīgumi

Katra Puse nodrošina, ka tās teritorijā ir pieejamas procedūras, kas paredzētas Nolīgumā par sadarbību patentu jomā (PCT), kurš noslēgts Vašingtonā 1970. gada 19. jūnijā, un dara visu iespējamo, lai ievērotu Līgumu par patentu tiesībām, kas pieņemts Ženēvā 2000. gada 1. jūnijā.

129. PANTS

Patenti un sabiedrības veselība

1.    Puses atzīst PTO ministru konferencē 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību (turpmāk “Dohas deklarācija”) nozīmi. Interpretējot un īstenojot tiesības un pienākumus saskaņā ar šo apakšiedaļu, katra Puse nodrošina Dohas deklarācijas ievērošanu.

2.    Katra Puse īsteno TRIPS līguma 31.bis pantu, kā arī TRIPS līguma pielikumu un TRIPS līguma pielikuma papildinājumu, kas stājās spēkā 2017. gada 23. janvārī.

130. PANTS

Zāļu papildu aizsardzība 18

1.    Puses atzīst, ka zālēm, ko Pušu attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms laišanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūru (turpmāk “tirdzniecības atļaujas procedūra”). Puses atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist zāles tirgū, kā šim nolūkam definēts Pušu attiecīgajos tiesību aktos, var saīsināt patenta faktiskās aizsardzības laikposmu.

2.    Puses nodrošina atbilstīgu un efektīvu mehānismu, lai kompensētu patenta īpašniekam patenta faktiskās aizsardzības laikposma samazinājumu, kuru izraisījušas nepamatotas kavēšanās 19 pirmās tirdzniecības atļaujas piešķiršanā Puses attiecīgajā teritorijā saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3.    Alternatīvi 2. punktam Puse var noteikt papildu aizsardzību zālēm, ko aizsargā patents un kurām tiek piemērota tirdzniecības atļaujas procedūra, uz laikposmu, kas ir vienāds ar laikposmu no dienas, kad iesniedz patenta pieteikumu, līdz dienai, kad piešķir pirmo tirdzniecības atļauju laist produktu Puses tirgū, šo laikposmu saīsinot par pieciem gadiem. Šādas papildu aizsardzības ilgums nepārsniedz piecus gadus. Minēto laikposmu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem attiecībā uz zālēm, par kurām ir veikti pediatriski pētījumi un minēto pētījumu rezultāti ir iekļauti zāļu informācijas lapā.

131. PANTS

Tāda aizsardzības laikposma pagarināšana, kas piešķirts ar augu aizsardzības līdzekļu patentu

1.    Katra Puse pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma prasības.

2.    Puses atzīst, ka augu aizsardzības līdzekļiem, kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to piedāvāšanas savos attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Puses atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist augu aizsardzības līdzekļus to attiecīgajā tirgū, kā šim nolūkam definēts attiecīgajos tiesību aktos, var saīsināt patenta faktiskās aizsardzības laikposmu.

3.    Katra Puse nosaka papildu aizsardzību augu aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā patents un kuriem tiek piemērota administratīva atļaujas izsniegšanas procedūra, uz laikposmu, kas ir vienāds ar 2. punkta otrajā teikumā minēto laikposmu, saīsinot to par pieciem gadiem.

4.    Neatkarīgi no 3. punkta, papildu aizsardzības ilgums nepārsniedz piecus gadus.

6. APAKŠIEDAĻA

NEIZPAUŽAMAS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

132. PANTS

Komercnoslēpumu aizsardzība

1.    Izpildot savu pienākumu ievērot TRIPS līgumu un jo īpaši TRIPS līguma 39. panta 1. un 2. punktu, katra Puse nodrošina atbilstīgas civiltiesiskās procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai komercnoslēpuma turētājs varētu novērst komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, kad tas notiek veidā, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei, un panākt savu tiesību aizsardzību.

2.    Šajā apakšiedaļā:

a)    “komercnoslēpums” ir informācija:

i)    kas ir slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju,

ii)    ar komerciālu vērtību, jo informācija ir slepena, un

iii)    kas attiecīgajos apstākļos ir bijusi pakļauta samērīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, kurus veic persona, kas likumīgi kontrolē informāciju;

b)    “komercnoslēpuma turētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas likumīgi kontrolē komercnoslēpumu.

3.    Šajā apakšiedaļā vismaz šāda veida rīcība ir uzskatāma par tādu, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei:

a)    komercnoslēpuma iegūšana bez komercnoslēpuma turētāja piekrišanas, ja tas notiek, neatļauti piekļūstot, piesavinoties vai kopējot dokumentus, objektus, materiālus, vielas vai elektroniskas datnes, kas ir komercnoslēpuma turētāja likumīgā kontrolē un satur komercnoslēpumu, vai no kā šo komercnoslēpumu var izsecināt;

b)    komercnoslēpuma izmantošana vai izpaušana, ja to bez komercnoslēpuma turētāja piekrišanas izdarījusi persona, par kuru konstatēts, ka tā atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)    tā ir ieguvusi komercnoslēpumu a) apakšpunktā minētajā veidā,

ii)    tā ir pārkāpusi konfidencialitātes līgumu vai citu pienākumu neizpaust komercnoslēpumu vai

iii)    tā ir pārkāpusi līgumisku pienākumu vai citu pienākumu ierobežot komercnoslēpuma izmantošanu;

c)    komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana gadījumos, kad persona šādas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas laikā zinājusi vai attiecīgajos apstākļos tai būtu vajadzējis zināt, ka komercnoslēpums ir ticis tieši vai netieši iegūts no citas personas, kas komercnoslēpumu izmantojusi vai izpaudusi nelikumīgi b) apakšpunkta nozīmē.

4.    Nekas šajā apakšiedaļā nav interpretējams tā, ka tas liktu kādai Pusei uzskatīt turpmāk minēto rīcību par tādu, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei:

a)    neatkarīgs atklājums vai izveide;

b)    produkta reversā inženierija, ko veic persona, kurai produkts likumīgi pieder un kurai nav nekāda juridiski saistoša pienākuma ierobežot attiecīgās informācijas iegūšanu;

c)    informācijas iegūšana, izmantošana vai izpaušana, ko prasa vai atļauj kādas Puses tiesību akti;

d)    gadījums, kad darbinieki izmanto pieredzi un prasmes, ko tie godīgā veidā ieguvuši, veicot savus parastos darba pienākumus.

5.    Nekas šajā apakšiedaļā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību atbilstīgi katras Puses jurisdikcijā nodrošinātajai aizsardzībai.

133. PANTS

Civiltiesiskās procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi saistībā ar komercnoslēpuma turētājiem

1.    Katra Puse nodrošina, ka visām personām, kuras piedalās 132. pantā minētajās civiltiesiskajās procedūrās vai kurām ir piekļuve dokumentiem, kas veido daļu no minētajām procedūrām, nav atļauts izmantot un izpaust nevienu komercnoslēpumu vai varbūtēju komercnoslēpumu, par ko tiesu iestādes, atbildot uz pienācīgi pamatotu ieinteresētas personas pieprasījumu, norādījušas, ka tas ir konfidenciāls, un kurš šīm personām ir kļuvis zināms pēc šādas piedalīšanās vai piekļūšanas.

2.    Civiltiesiskajās procedūrās, kas minētas 132. pantā, katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas vismaz:

a)    dot rīkojumu par pagaidu pasākumiem, lai novērstu komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu kādā veidā, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei;

b)    dot rīkojumu par tiesas priekšrakstu, lai novērstu komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu veidā, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei;

c)    dot rīkojumu personai, kura zināja vai kurai būtu vajadzējis zināt, ka tā iegūst, izmanto vai izpauž komercnoslēpumu veidā, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei, maksāt komercnoslēpuma turētājam pienācīgu atlīdzību, lai kompensētu šādas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas rezultātā nodarīto faktisko kaitējumu;

d)    veikt īpašus pasākumus, lai saglabātu tāda komercnoslēpuma vai iespējama komercnoslēpuma konfidencialitāti, kurš noteikts civiltiesiskajās procedūrās saistībā ar komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu veidā, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei; šādi īpaši pasākumi saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem var ietvert iespēju:

i)    ierobežot piekļuvi konkrētiem dokumentiem vai to daļām,

ii)    ierobežot piekļuvi tiesas sēdēm un to attiecīgajiem ierakstiem vai protokoliem un

iii)    darīt pieejamu tiesas lēmuma nekonfidenciālu versiju, kurā komercnoslēpumu saturošās daļas ir svītrotas vai rediģētas; un

e)    noteikt sankcijas visām personām, kuras piedalās tiesas procesā un kuras nepilda vai atsakās izpildīt tiesas rīkojumus par komercnoslēpuma vai varbūtējā komercnoslēpuma aizsardzību.

3.    Nevienai Pusei nav pienākuma noteikt 132. pantā minētās civiltiesiskās procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja rīcība, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei, tiek veikta saskaņā ar Puses attiecīgajiem tiesību aktiem ar mērķi atklāt pārkāpumu, ļaundarību vai nelikumīgu darbību vai nolūkā aizsargāt savos tiesību aktos atzītas likumīgas intereses.

134. PANTS

Datu aizsardzību attiecībā uz zālēm 20

1.    Lai īstenotu TRIPS līguma 39. pantu un nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā paredzēts Parīzes konvencijas 10.a pantā, katra Puse aizsargā konfidenciālu komercinformāciju, kas iesniegta nolūkā saņemt atļauju laist tirgū zāles (turpmāk “tirdzniecības atļauja”), pret izpaušanu trešām personām, ja vien nav veikti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt datu aizsardzību pret negodīgu komerciālu izmantošanu, un izņemot gadījumus, kad informācijas izpaušana ir nepieciešama sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs.

2.    Ja Puse kā nosacījumu zāļu apstiprināšanai tirdzniecībai prasa iesniegt neizpaustus testu datus vai citus datus, kuru sagatavošana ir saistīta ar ievērojamām grūtībām, tad minētā Puse nodrošina šādu datu aizsardzību pret negodīgu komerciālu izmantošanu. Turklāt katra Puse aizsargā šādus datus pret izpaušanu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sabiedrības interešu aizsardzībai.

3.    Katra Puse nodrošina, ka par tirdzniecības atļaujas piešķiršanu atbildīgā iestāde vismaz piecu gadu laikposmā bez pirmās tirdzniecības atļaujas turētāja nepārprotamas piekrišanas neakceptē nevienu turpmāku tirdzniecības atļaujas pieteikumu, kas attiecas uz 2. punktā minētajiem datiem, kuri iesniegti pirmās tirdzniecības atļaujas pieteikumā, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sabiedrības interešu aizsardzībai.

135. PANTS

Datu aizsardzība saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem

1.    Katra Puse atzīst pagaidu tiesības (turpmāk “datu aizsardzība”), kas piemīt tāda izmēģinājuma vai pētījuma ziņojuma īpašniekam, kurš pirmo reizi iesniegts, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju. Šādā laikposmā izmēģinājuma vai pētījuma ziņojums netiks izmantots nevienas citas personas labā, kas vēlas iegūt augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju, izņemot gadījumus, kad ir pierādīts, ka pirmais īpašnieks ir nepārprotami devis savu piekrišanu.

2.    Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumam:

a)    vajadzētu būt nepieciešamam atļaujas piešķiršanai vai atļaujas grozīšanai, lai atļautu izmantošanu attiecībā uz citiem kultūraugiem, un

b)    vajadzētu būt apstiprinātam, ka tas atbilst labas laboratoriju prakses vai labas pētījumu prakses principiem.

3.    Datu aizsardzības laikposms ir vismaz 10 gadi no dienas, kad attiecīgā iestāde konkrētajā Pusē ir izsniegusi pirmo atļauju. Attiecībā uz zema riska augu aizsardzības līdzekļiem laikposmu var pagarināt līdz 13 gadiem.

4.    Datu aizsardzības laikposmu pagarina par trim mēnešiem katram šauras lietošanas atļaujas pagarinājumam, ja šādas atļaujas pieteikumus atļaujas turētājs ir iesniedzis vēlākais piecus gadus pēc pirmās atļaujas datuma. Datu aizsardzības laikposms kopumā nekādā gadījumā nevar pārsniegt 13 gadus. Attiecībā uz zema riska augu aizsardzības līdzekļiem datu aizsardzības laikposms kopumā nekādā gadījumā nevar pārsniegt 15 gadus.

5.    Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumu aizsargā arī tad, ja tas bijis vajadzīgs atļaujas atjaunošanai vai pārskatīšanai. Minētajos gadījumos datu aizsardzības laikposms ir 30 mēneši.

6.    Neskarot 3., 4. un 5. punktu, valsts iestāde, kas atbild par tirdzniecības atļaujas piešķiršanu, neņem vērā 1. un 2. punktā minēto informāciju attiecībā uz jebkuru secīgu tirdzniecības atļauju, neatkarīgi no tā, vai tā ir darīta pieejama sabiedrībai.

7.    Katra puse nosaka pasākumus, ar kuriem liek pieteikuma iesniedzējam un iepriekš izsniegtu atļauju turētājiem, kas iedibināti Pušu attiecīgajās teritorijās, apmainīties ar aizsargātu informāciju, lai izvairītos no dubultiem izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem.

7. APAKŠIEDAĻA

AUGU ŠĶIRNES

136. PANTS

Vispārīgi noteikumi

Katra Puse aizsargā augu šķirņu aizsardzības tiesības saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju (turpmāk “UPOV konvencija”), tostarp UPOV konvencijas 15. panta 2. punktā minētos fakultatīvos izņēmumus par selekcionāru tiesībām, un sadarbojas, lai veicinātu minētās tiesības un nodrošinātu to ievērošanu.

C IEDAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEMĒROŠANA

1. APAKŠIEDAĻA

CIVILTIESISKĀ UN ADMINISTRATĪVĀ PIEMĒROŠANA

137. PANTS

Vispārīgi pienākumi

1.    Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS līgumu un jo īpaši tā III daļu, un paredz pasākumus, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Šādi pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi un samērīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un ar tiem nav saistāmi nesamērīgi termiņi vai nepamatotas kavēšanās. Šīs nodaļas C iedaļā termins “intelektuālā īpašuma tiesības” neietver tiesības, uz kurām attiecas šīs nodaļas B iedaļas 6. apakšiedaļa.

2.    Pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas minēti 1. punktā, ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas tirdzniecībai, un Puses nodrošina aizsardzības līdzekļus pret šādu šķēršļu ļaunprātīgu izmantošanu.

138. PANTS

Personas, kurām ir tiesības pieprasīt pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu

Katra Puse par personām, kurām ir tiesības pieprasīt šajā apakšiedaļā un TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst šādas personas:

a)    intelektuālā īpašuma tiesību turētāji saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

b)    visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot minētās tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to atļauj piemērojamie tiesību akti un saskaņā ar tiem;

c)    intelektuālā īpašuma jomas kolektīvas tiesību pārvaldības organizācijas, ko parasti atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību subjektus, ciktāl to atļauj piemērojamie tiesību akti un saskaņā ar tiem;

d)    profesionālas aizstāvības struktūras, ko parasti atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību subjektus, ciktāl to atļauj piemērojamie tiesību akti un saskaņā ar tiem.

139. PANTS

Pierādījumi

1.    Katra Puse nodrošina, ka, pat pirms kādā lietā tiek uzsākta tiesvedība, tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no personas, kas sniegusi tai reāli pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka šīs personas intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, var noteikt ātrus un iedarbīgus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības. Nosakot pagaidu pasākumus, tiesu iestādes ņem vērā iespējamā pārkāpēja likumīgās intereses.

2.    Pagaidu pasākumi, kas minēti 1. punktā, var ietvert iespējamo pārkāpuma preču un attiecīgā gadījumā materiālu un darbarīku, kas izmantoti šo preču ražošanai vai izplatīšanai, un ar to saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot paraugus, vai arestu.

3.    Gadījumos, kad intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums izdarīts komerciālā mērogā, katra Puse veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai tiesu iestādes pēc personas iesnieguma attiecīgā gadījumā varētu izdot rīkojumu par pretējās puses kontrolē esošu bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentu paziņošanu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību.

140. PANTS

Tiesības uz informāciju

1.    Katra Puse nodrošina, ka civiltiesisko procedūru laikā par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu tiesu iestādes, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasītāja prasību, var pieprasīt, lai pārkāpējs vai jebkura cita persona, kas ir puse vai lieciniece konkrētajā lietā, sniegtu informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kuriem tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

2.    Šajā punktā “jebkura cita persona” ir persona:

a)    par kuru konstatēts, ka tās rīcībā ir pārkāpuma preces komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;

b)    par kuru ir konstatēts, ka tā izmanto pārkāpuma pakalpojumus komercdarbībai raksturīgā daudzumā;

c)    par kuru ir konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto pārkāpuma darbībās, vai

d)    kuru persona, kas veic a), b) vai c) apakšpunktā minēto darbību, ir norādījusi kā personu, kura iesaistīta attiecīgo preču izgatavošanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu sniegšanā.

3.    Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:

a)    attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzēto vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vārdus vai nosaukumus un adreses, un

b)    informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

4.    Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot katras Puses tiesību aktus, kas:

a)    dod tiesību subjektam tiesības saņemt papildu informāciju;

b)    reglamentē saskaņā ar šo pantu paziņotās informācijas izmantošanu civilprocesos;

c)    reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu;

d)    paredz iespēju atteikties sniegt tādu informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir piedalījušies intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā, vai

e)    reglamentē informācijas avotu vai persondatu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.

141. PANTS

Pagaidu un piesardzības pasākumi

1.    Katra Puse nodrošina, ka: pēc prasītāja lūguma tiesu iestādes var attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu ar mērķi novērst jebkādu nenovēršanu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu vai pagaidu kārtā aizliegt – attiecīgā gadījumā atkārtoti piemērojot soda maksājumu, ja to paredz valsts tiesību akti –, minēto tiesību iespējamo pārkāpumu turpināšanu, vai attiecībā uz šāda pārkāpuma turpināšanu noteikt garantiju sniegšanu nolūkā nodrošināt kompensāciju tiesību subjektam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var arī izdot attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus, tostarp interneta pakalpojumus, izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības.

2.    Rīkojumu par pagaidu noregulējumu var arī izdot, lai dotu rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.

3.    Gadījumā, kad iespējamais pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, katra Puse nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu, tiesu iestādes saskaņā ar Puses tiesību aktiem var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma apķīlāšanu, arī viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Šajā nolūkā kompetentās iestādes var pieprasīt bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentus vai atbilstīgu pieeju vajadzīgajai informācijai.

142. PANTS

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.    Katra Puse nodrošina, ka tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību subjektam radīto zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu iznīcināt vai vismaz galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem preces, par kurām konstatēts, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Katra Puse arī nodrošina, ka tiesu iestādes vajadzības gadījumā var dot rīkojumu iznīcināt materiālus un darbarīkus, kas izmantoti minēto preču radīšanā vai ražošanā.

2.    Katras Puses tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu, lai 1. punktā minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi tiktu īstenoti uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

3.    Izskatot tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieprasījumu, ņem vērā nepieciešamību samērot pārkāpuma smagumu un noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī trešo personu intereses.

143. PANTS

Izpildraksti

Katra Puse nodrošina, ka tad, ja ir pieņemts tiesas nolēmums, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju vai starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, izdot izpildrakstu nolūkā aizliegt pārkāpuma turpināšanu.

144. PANTS

Alternatīvi pasākumi

Katra Puse var noteikt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas pieprasījuma, uz kuru attiecas 142. vai 143. pantā paredzētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu minētajos pantos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, var dot rīkojumu izmaksāt naudas kompensāciju cietušajai personai, ja vainīgā persona ir rīkojusies neapzināti un bez nolaidības, ja attiecīgo tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošana radītu nesamērīgu kaitējumu minētajai personai un ja naudas kompensācija cietušajai personai šķiet pieņemama.

145. PANTS

Zaudējumu atlīdzība

1.    Katra Puse nodrošina, ka tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, ir pilnvarotas dot rīkojumu pārkāpējam, kurš ir veicis pārkāpumu, apzinoties savu rīcību, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tas ir apzinājies savu rīcību, pienācīgi atlīdzināt tiesību subjektam zaudējumus apmērā, kas kompensē tiesību subjektam ar pārkāpumu nodarīto faktisko kaitējumu. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, tiesu iestādes:

a)    ņem vērā visus attiecīgos faktorus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību turētājam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai

b)    attiecīgos gadījumos kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam var zaudējumu apmēru noteikt kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties cita starpā vismaz uz tādiem faktoriem kā honorāru vai maksājumu summa, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

2.    Ja pārkāpējs ir iesaistījies pārkāpuma darbībās neapzināti vai viņam nav bijis pamata to apzināties, Puses var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu atmaksāt cietušajai personai peļņu vai izmaksāt kompensāciju, kas var būt noteikta iepriekš.

146. PANTS

Tiesāšanās izdevumi

Katra Puse nodrošina, ka pamatotus un samērīgus tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus, kas radušies tiesvedībā uzvarējušai pusei, parasti sedz tiesvedībā zaudējusī puse, ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem.

147. PANTS

Tiesas nolēmumu publicēšana

Katra Puse nodrošina, ka tiesvedībā, kas saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var dot rīkojumu piemērot atbilstīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļēji.

148. PANTS

Pieņēmums par autortiesībām vai īpašuma tiesībām

Puses atzīst, ka šajā iedaļā paredzēto pasākumu, procedūru un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkā ir pietiekami, ja literārajā vai mākslas darbā vai uz tā ir norādīts autora vārds ierastajā veidā, ja vien nav pierādījumu par pretējo, lai minēto personu varētu uzskatīt par autoru, kas tādējādi ir tiesīgs sākt tiesvedību. Šo pantu mutatis mutandis piemēro blakustiesību subjektiem attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu.

149. PANTS

Administratīvās procedūras

Ciktāl administratīvo procedūru lēmumu rezultātā var tikt noteikts jebkurš civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis, šādas procedūras atbilst principiem, kas ir līdzvērtīgi pēc būtības tiem, kuri norādīti attiecīgajos šās iedaļas noteikumos.

2. APAKŠIEDAĻA

IZPILDE UZ ROBEŽAS

150. PANTS

Pasākumi uz robežas

1.    Attiecībā uz muitas kontrolē esošām precēm katra Puse pieņem vai patur spēkā kārtību, kādā tiesību subjekts var iesniegt pieprasījumu muitas dienestiem aizturēt tādas preces vai atlikt to izlaišanu, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, jo īpaši preču zīmes, autortiesības un blakustiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, patenti, funkcionālie modeļi, rūpnieciskie dizainparaugi, integrālshēmu konfigurācijas shēmas un augu šķirņu aizsardzības tiesības (turpmāk “aizdomīgas preces”).

2.    Katrai Pusei ir elektroniskas sistēmas, ar kurām muitas dienesti var pārvaldīt apstiprinātos vai reģistrētos pieprasījumus. Kirgizstānas Republika ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas nodrošina šādu elektronisku sistēmu ieviešanu.

3.    Ja Puse iekasē maksu, lai segtu administratīvās izmaksas, kas rodas pieprasījuma apstrādes vai uzskaites rezultātā, minētā maksa ir proporcionāla sniegtajam pakalpojumam un izmaksām, kuras radušās.

4.    Katra puse nodrošina, ka tās muitas dienesti saprātīgā termiņā saskaņā ar saviem tiesību aktiem pieņem lēmumu par pieprasījuma apstiprināšanu vai reģistrēšanu.

5.    Katra Puse nosaka, ka 1. punktā minēto pieprasījumu attiecina uz vairākiem sūtījumiem.

6.    Katra Puse nodrošina, ka – attiecībā uz muitas kontrolē esošām precēm – Puses muitas dienesti var rīkoties pēc savas iniciatīvas, lai aizturētu aizdomīgās preces vai atliktu to izlaišanu.

7.    Katra Puse nodrošina, ka tās muitas dienesti aizdomīgo preču identificēšanai izmanto riska analīzi.

8.    Katrai Pusei ir procedūras, kas ļauj iznīcināt aizdomīgās preces bez iepriekšējas administratīvas procedūras vai tiesvedības pārkāpumu oficiālai konstatācijai tad, ja attiecīgās personas piekrīt vai neiebilst pret iznīcināšanu. Ja preces, par kurām konstatēts, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, netiek iznīcinātas, katra Puse nodrošina, ka, izņemot ārkārtas gadījumus, no šādām precēm atbrīvojas ārpus tirdzniecības aprites tā, lai izvairītos no kaitējuma tiesību subjektam.

9.    Ja pēc tam tiek konstatēts, ka ar precēm, kuras ir aizturētas vai kuru izlaišana ir atlikta, netiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, tiesību subjekts saskaņā ar katras Puses piemērojamajiem tiesību aktiem ir atbildīgs par zaudējumiem attiecībā pret preču turētājiem vai deklarētājiem, kuriem šajā sakarā ir nodarīts kaitējums.

10.    Katra Puse var ieviest procedūras, kas ļauj ātri iznīcināt viltotu preču zīmju preces un pirātiskas preces, kuras nosūtītas pasta vai kurjerpasta sūtījumos.

11.    Katra Puse var nolemt šo pantu nepiemērot tādu preču importam, ko tiesību subjekti laiduši tirgū citā valstī vai kas laistas tirgū citā valstī ar tiesību subjektu piekrišanu. Puse var no šā panta piemērošanas jomas izslēgt nekomerciālas preces, kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā.

12.    Katra Puse nodrošina, ka tās muitas dienesti uztur regulāru dialogu un veicina sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un citām iestādēm, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā.

13.    Puses sadarbojas attiecībā uz aizdomīgu preču starptautisko tirdzniecību. Konkrēti, Puses vienojas apmainīties ar informāciju par aizdomīgu preču tirdzniecību, kas skar otru Pusi, neatkarīgi no attiecīgajiem piemērojamiem tiesību aktiem par persondatu aizsardzību katrā Pusē.

14.    Neskarot citas sadarbības formas, I Protokols par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās ir piemērojams tādu intelektuālā īpašuma tiesību aktu pārkāpumiem, kuru izpilde saskaņā ar šo pantu ir muitas dienestu kompetencē.

15.    Intelektuālā īpašuma tiesību apakškomiteja, kas minēta 154. pantā, atbild par to, lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz Pušu sadarbību.

151. PANTS

Saskanība ar GATT 1994 un TRIPS līgumu

Muitas dienestiem veicot pasākumus uz robežas nolūkā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, neatkarīgi no tā, vai tas aplūkots šajā apakšiedaļā, Puses nodrošina, ka pasākumi atbilst to saistībām saskaņā ar GATT 1994 un TRIPS līgumu, jo īpaši GATT 1994 V pantam un TRIPS līguma III daļas 41. pantam un 4. iedaļai.

D IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

152. PANTS

Sadarbība

1.    Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.

2.    Pušu sadarbība ietver šādas darbības:

a)    informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un piemērošanas noteikumiem;

b)    pieredzes apmaiņa starp Pusēm par likumdošanas progresu;

c)    pieredzes apmaiņa starp Pusēm par intelektuālā īpašuma tiesību izpildi centrālajā un zemākā līmenī;

d)    sadarbība, tostarp sadarbība ar citām valstīm, ar mērķi novērst viltotu preču eksportu;

e)    tehniskā palīdzība, spēju veidošana; darbinieku apmaiņa un apmācība;

f)    intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un aizstāvēšana un informācijas izplatīšana šajā sakarā, tostarp uzņēmēju aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā;

g)    patērētāju un tiesību subjektu informēšana; iestāžu sadarbības pastiprināšana, jo īpaši starp intelektuālā īpašuma aizsardzības iestādēm;

h)    sabiedrības informētības veicināšana un izglītošana par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un īstenošanas politiku;

i)    intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un īstenošanas veicināšana publiskā un privātā sektora sadarbības ceļā, iesaistot mazos un vidējos uzņēmumus;

j)    efektīvu stratēģiju izstrāde ar mērķi apzināt mērķauditoriju un informēšanas programmas, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, tostarp par draudiem veselībai un drošībai un par saistību ar organizēto noziedzību.

3.    Katra Puse publisko produkta specifikācijas vai to kopsavilkumu un attiecīgos kontaktpunktus to otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontrolei vai pārvaldībai, kuras ir aizsargātas saskaņā ar 4. apakšiedaļu.

4.    Puses tieši vai ar 154. pantā minētās Intelektuālā īpašuma tiesību apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar šīs nodaļas īstenošanu un darbību.

153. PANTS

Brīvprātīgas ieinteresēto personu iniciatīvas

Katra Puse cenšas veicināt ieinteresēto personu brīvprātīgas iniciatīvas, kuru nolūks ir samazināt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, tostarp internetā un citās tirdzniecības vietās, koncentrējoties uz konkrētām problēmām un meklējot praktiskus risinājumus, kas ir reālistiski, līdzsvaroti, samērīgi un taisnīgi visām iesaistītajām personām, tai skaitā šādos veidos:

a)    katra Puse cenšas savā teritorijā sapulcināt ieinteresētās personas nolūkā veicināt brīvprātīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir rast risinājumus un atrisināt domstarpības intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un īstenošanas jomā un samazināt pārkāpumu skaitu;

b)    Puses tiecas savstarpēji apmainīties ar informāciju par centieniem veicināt ieinteresēto personu brīvprātīgas iniciatīvas to attiecīgajās teritorijās un

c)    Puses cenšas veicināt atklātu dialogu un sadarbību starp Pušu ieinteresētajām personām un mudināt šīs ieinteresētās personas kopīgi rast risinājumus un atrisināt domstarpības par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu un pārkāpumu skaita samazināšanu.

154. PANTS

Institucionālie noteikumi

1.    Puses ar šo izveido Intelektuālā īpašuma tiesību apakškomiteju (“IĪT apakškomiteja”), kurā darbojas Eiropas Savienības un Kirgizstānas Republikas pārstāvji un kuras mērķis ir uzraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pastiprināt savu sadarbību un dialogu intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

2.    IĪT apakškomiteja sanāk pēc kādas Puses pieprasījuma pārmaiņus Eiropas Savienībā un Kirgizstānas Republikā tādā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert videokonferenci), par ko Puses vienojas, bet ne vēlāk kā pēc 90 dienām kopš pieprasījuma iesniegšanas.

9. NODAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

155. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “komerciālas preces vai pakalpojumi” ir tāda veida preces vai pakalpojumi, ko parasti pārdod vai piedāvā pārdošanai un ko komerctirgū parasti pērk nevalstiskas personas nevalstiskām vajadzībām;

b)    “būvniecības pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuru mērķis ir inženiertehnisko būvdarbu vai būvdarbu izpilde, izmantojot jebkādus līdzekļus, pamatojoties uz ANO Centrālā preču klasifikatora 51. nodaļu;

c)    “elektroniska izsole” ir pastāvīgs process, kurš saistīts ar elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanu, lai piegādātāji varētu iesniegt vai nu jaunas cenas, vai skaitliski izsakāmu un ar cenu nesaistītu konkursa elementu jaunas vērtības, kas saistītas ar vērtēšanas kritērijiem, vai gan vienu, gan otru, kā rezultātā tiek klasificēti vai pārklasificēti konkursa piedāvājumi;

d)    “rakstveida” vai “rakstisks” ir tādas informācijas izteikšana vārdos vai skaitļos, kuru var nolasīt, reproducēt un pēc tam paziņot tālāk, un ietver elektroniski pārraidītu un saglabātu informāciju;

e)    “ierobežota konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru iepirkuma veicējs pēc savas izvēles sazinās ar vienu vai vairākiem paša piegādātājiem;

f)    “pasākums” ir jebkurš tiesību akts, noteikums, procedūra, administratīvu norādījumu dokuments vai prakse vai jebkāda darbība, ko veic iepirkuma veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu;

g)    “daudzkārt lietojams saraksts” ir to kvalificēto piegādātāju saraksts, kurus iepirkuma veicējs plāno izmantot vairāk nekā vienu reizi;

h)    “paziņojums par paredzēto iepirkumu” ir iepirkuma veicēja publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji aicināti iesniegt dalības pieteikumu, piedāvājumu vai abus;

i)    “kompensācija” ir nosacījums vai apņemšanās, kas veicina vietējo attīstību vai uzlabo puses maksājumu bilances kontus, piemēram, iekšzemes satura izmantošana, tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, kompensācijas tirdzniecība un tamlīdzīgas darbības vai prasības;

j)    “atklāta konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru piedāvājumu var iesniegt visi ieinteresētie piegādātāji;

k)    “iepirkuma veicējs” ir vienība, uz kuru attiecas 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļas attiecīgā vienas Puses apakšiedaļa;

l)    “kvalificēts piegādātājs” ir piegādātājs, kuru iepirkuma veicējs atzīst par tādu, kas atbilst dalības nosacījumiem;

m)    “selektīva konkursa procedūra” ir iepirkuma metode, saskaņā ar kuru iepirkuma veicējs uzaicina iesniegt piedāvājumu tikai kvalificētos piegādātājus;

n)    “pakalpojumi”, ja vien nav norādīts citādi, ietver būvdarbu pakalpojumus;

o)    “standarts” ir dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta struktūra un kurā vispārējai un atkārtotai izmantošanai sniegti noteikumi, norādījumi vai preču vai pakalpojumu vai ar tiem saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumi, kuru ievērošana nav obligāta; tajā var iekļaut vai arī tas var attiekties vienīgi uz terminoloģiju, simboliem, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām, kas attiecas uz preci, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi;

p)    “piegādātājs” ir persona vai personu grupa, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus vai arī varētu to darīt, un

q)    “tehniskā specifikācija” ir konkursa procedūras prasība, kurā:

i)    nosaka iepērkamo preču vai sniedzamo pakalpojumu parametrus, tostarp kvalitāti, veiktspēju, drošumu un izmērus vai to ražošanas vai sniegšanas procesus un metodes, vai

ii)    nosaka terminoloģiju, simbolus, iepakojuma, marķēšanas vai etiķetēšanas prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu;

r)    “ANO CPC” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālā preču klasifikācija (Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja Starptautisko Ekonomikas un sociālo lietu komitejas statistikas dokumentu M sērija, Nr. 77, Ņujorka, 1991. gads).

156. PANTS

Tvērums

1.    Šī nodaļa attiecas uz ikvienu pasākumu, kas saistīts ar aptverto iepirkumu, neatkarīgi no tā, vai tas pilnībā vai daļēji tiek veikts elektroniski.

2.    Šajā nodaļā “aptvertais iepirkums” ir iepirkums valstiskām vajadzībām:

a)    kas attiecas uz preci, pakalpojumu vai jebkādu to apvienojumu,

i)    kā norādīts 9. pielikumā un

ii)    ja iepirkums netiek veikts komerciālas pārdošanas vai tālākpārdošanas nolūkā vai nolūkā izmantot komerciālai pārdošanai vai tālākpārdošanai paredzētas preces ražošanā vai pakalpojuma sniegšanā;

b)    ko veic, slēdzot līgumu, tostarp pirkuma, nomas, īres vai īres tiesību pirkšanas ar izpirkuma tiesībām vai bez tām ceļā;

c)    kura vērtība, kā novērtēts saskaņā ar šā panta 6., 7. un 8. punktu, laikā, kad publicē paziņojumu saskaņā ar 160. pantu, ir līdzvērtīga attiecīgai robežvērtībai, kas norādīta 9. pielikuma 1., 2. un 3. iedaļā, vai to pārsniedz;

d)    ko veic iepirkuma veicējs un

e)    kas nav citādi izslēgts no tvēruma saskaņā ar šā panta 3. punktu vai katras Puses 9. pielikuma 1., 2., 3. vai 5. iedaļas attiecīgo apakšiedaļu.

3.    Ja vien 9. pielikumā nav noteikts citādi, šī nodaļa neattiecas uz:

a)    zemes, esošo ēku vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu;

b)    ārpuslīgumiskiem vienošanās aktiem vai jebkāda veida palīdzību, ko sniedz puse, tostarp sadarbības nolīgumiem, dotācijām, aizdevumiem, kapitāla ieguldīšanu, garantijām un fiskāliem stimuliem;

c)    finanšu aģentu vai depozitāru pakalpojumu, likvidācijas un vadības pakalpojumu regulētām finanšu iestādēm un pakalpojumu, kas attiecas uz valsts parāda pārdošanu, izpirkšanu un izplatīšanu, tostarp aizņēmumu un obligāciju, parādzīmju un citu vērtspapīru, iepirkumu vai iegādi;

d)    valsts nodarbinātības līgumiem;

e)    iepirkumiem, kurus veic:

i)    ar īpašu nolūku sniegt starptautisku palīdzību, tostarp attīstības palīdzību;

ii)    saskaņā ar īpašu procedūru vai nosacījumu starptautiskā nolīgumā, kas attiecas uz bruņoto spēku izvietošanu vai uz parakstītājvalstu projekta kopīgu īstenošanu, vai

iii)    atbilstīgi starptautiskas organizācijas īpašai procedūrai vai nosacījumam, vai ja tos finansē no starptautiskām dotācijām, aizdevumiem vai citāda atbalsta, ja piemērojamā procedūra vai nosacījums būtu pretrunā šai nodaļai.

4.    Katras Puses saistības attiecībā uz aptverto iepirkumu un ar to saistīto piekļuvi informācijai ir izklāstītas 9. pielikumā:

a)    1. iedaļā – centrālās pārvaldes struktūras, kuru iepirkumam piemēro šo nodaļu, tostarp robežvērtības, ko piemēro aptvertajām precēm un pakalpojumiem;

b)    2. iedaļā – teritoriālā pārvaldes līmeņa struktūras, kuru iepirkumam piemēro šo nodaļu, tostarp robežvērtības, ko piemēro aptvertajām precēm un pakalpojumiem;

c)    3. iedaļā – visas pārējās struktūras, kuru iepirkumam piemēro šo nodaļu, tostarp robežvērtības, ko piemēro aptvertajām precēm un pakalpojumiem;

d)    4. iedaļā – pakalpojumi, izņemot būvniecības pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa;

e)    5. iedaļā – vispārējās piezīmes un atkāpes un

f)    6. iedaļā – plašsaziņas līdzekļi, kuros Puse publicē paziņojumus par iepirkumu, paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un citu informāciju, kas saistīta ar attiecīgās Puses publiskā iepirkuma sistēmu, kā noteikts šajā nodaļā.

5.    Ja iepirkuma veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu pieprasa, lai persona, kas nav iekļauta 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļas attiecīgajā kādas Puses apakšiedaļā, veic iepirkumu atbilstoši īpašām prasībām, tad šādām prasībām mutatis mutandis piemēro šā panta 4. punktu.

Vērtības noteikšana

6.    Aplēšot iepirkuma vērtību ar mērķi noskaidrot, vai tas ir aptvertais iepirkums, iepirkuma veicējs:

a)    iepirkuma vērtības aplēšanai nedala iepirkumu atsevišķos iepirkumos un neizvēlas un neizmanto vērtēšanas metodi ar mērķi pilnībā vai daļēji izslēgt to no šīs nodaļas piemērošanas un

b)    ietver aplēsto iepirkuma maksimālo kopējo vērtību visā iepirkuma laikā neatkarīgi no tā, vai tas piešķirts vienam vai vairākiem piegādātājiem, ņemot vērā visus atlīdzības veidus, ieskaitot:

i)    prēmijas, honorārus, komisijas maksu un procentus, un

ii)    ja iepirkums paredz variantus – kopējo šādu variantu vērtību.

7.    Ja atsevišķas iepirkuma prasības rezultātā tiek noslēgts vairāk nekā viens līgums vai līgumi tiek noslēgti atsevišķās daļās (turpmāk “atkārtoti līgumi”), tad aplēsto maksimālo kopējo vērtību aprēķina, ņemot par pamatu:

a)    atkārtotu to līgumu vērtību, kuri noslēgti par viena veida precēm vai pakalpojumiem un piešķirti iepriekšējos 12 mēnešos vai iepirkuma iestādes iepriekšējā fiskālajā gadā, un iespēju robežās pielāgoti, lai ņemtu vērā plānotās pārmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā nodrošināmo preču vai pakalpojumu daudzumos vai vērtībā, vai

b)    atkārtotu to līgumu aplēsto vērtību, kuri noslēgti par viena veida precēm vai pakalpojumiem un kuru slēgšanas tiesības jāpiešķir 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma piešķiršanas vai iepirkuma veicēja fiskālajā gadā.

8.    Ja preces vai pakalpojuma iepirkumu veic, izmantojot nomāšanu un īrēšanu vai izpirkumnomu, vai ja nav precizēta iepirkuma kopējā cena, novērtējuma pamatā ir:

a)    uz noteiktu laiku noslēgta līguma gadījumā:

i)    attiecībā uz līgumu, kura termiņš ir 12 mēneši vai mazāk – kopējā aplēstā maksimālā vērtība par visu līguma darbības laiku, vai

ii)    attiecībā uz līgumu, kura termiņš pārsniedz 12 mēnešus – kopējā aplēstā maksimālā vērtība, tostarp atlikusī aplēstā vērtība;

b)    uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma gadījumā – aplēstā mēneša iemaksa, kas reizināta ar 48, un

c)    tāda līguma gadījumā, par kuru nav skaidrs, vai tas būs uz noteiktu laiku, piemēro b) apakšpunktu.

157. PANTS

Drošība un vispārīgi izņēmumi

1.    Nekas šajā nodaļā neliedz vienai Pusei veikt darbības vai neizpaust informāciju, ko Puse uzskata par vajadzīgu tai būtisku drošības interešu aizsardzībai saistībā ar šādiem iepirkumiem:

a)    ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma iepirkums;

b)    iepirkums, kas nepieciešams valsts drošībai, vai

c)    iepirkums, kas nepieciešams valsts aizsardzības vajadzībām.

2.    Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pušu starpā, ja pastāv vieni un tie paši apstākļi, vai izraisa slēptus ierobežojumus tirdzniecībai starp Pusēm, neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu kādai pusei noteikt vai veikt pasākumus, kas:

a)    ir vajadzīgi sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai drošības aizsardzībai;

b)    ir vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)    ir vajadzīgi intelektuālā īpašuma aizsardzībai vai

d)    attiecas uz precēm, ko ražo, vai pakalpojumiem, kurus sniedz personas ar invaliditāti, filantropiskas institūcijas vai ieslodzījuma vietas.

158. PANTS

Vispārīgie principi

Nediskriminēšana

1.    Attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas attiecas uz aptverto iepirkumu, Puse, tostarp tās iepirkuma veicēji, nekavējoties un bez nosacījumiem piemēro otras Puses precēm un pakalpojumiem un otras Puses piegādātājiem, kuri piedāvā šādas preces vai pakalpojumus, tādu režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kuru šī Puse, tostarp tās iepirkuma veicēji, piemēro savām precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

2.    Attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto iepirkumu Puse, tostarp tās iepirkuma veicēji:

a)    nepiemēro valsts teritorijā iedibinātam piegādātājam mazāk labvēlīgu režīmu kā kādam citam valsts teritorijā iedibinātam piegādātājam, pamatojoties uz ārvalstu piederības vai īpašumtiesību līmeni, vai

b)    nediskriminē valsts teritorijā iedibinātu piegādātāju tāpēc, ka šis piegādātājs konkrētajā iepirkumā piedāvā otras Puses preces vai pakalpojumus.

Valsts režīms vietējiem piegādātājiem

3.    Katra puse nodrošina, ka otras Puses piegādātājiem, kuri, izveidojot, iegādājoties vai uzturot juridisku personu, ir izveidojuši komerciālu klātbūtni tās teritorijā, attiecībā uz visiem Puses publiskajiem iepirkumiem tās teritorijā piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kurš saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem piešķirts tās vietējiem piegādātājiem.

Piemēro 157. pantā noteiktos vispārīgos izņēmumus.

Elektronisko līdzekļu izmantošana

4.    Ja aptverto iepirkumu veic, izmantojot elektroniskos līdzekļus, iepirkuma veicējs:

a)    nodrošina, ka iepirkums tiek veikts, izmantojot informācijas tehnoloģijas sistēmas un programmatūru, tostarp ar informācijas autentifikāciju un šifrēšanu saistītas sistēmas un programmatūru, kas ir vispārēji pieejamas un sadarbspējīgas ar citām informācijas tehnoloģijas sistēmām un programmatūru;

b)    uztur mehānismus, ar kuriem tiek nodrošināta dalības pieteikumu un konkursa piedāvājumu integritāte, tostarp attiecībā uz saņemšanas laika noteikšanu un nesankcionētas piekļuves nepieļaušanu, un

c)    izmanto elektroniskos informācijas un saziņas līdzekļus paziņojumu un iepirkuma dokumentācijas publicēšanai iepirkuma procedūrās un, ciktāl tas praktiski iespējams, piedāvājumu iesniegšanai.

Aptvertā iepirkuma veikšana

5.    Iepirkuma veicējs īsteno aptverto iepirkumu pārredzamā un objektīvā veidā, kas:

a)    ir saderīgs ar šo nodaļu, izmantojot tādas metodes kā atklāts konkurss, selektīvs konkurss un ierobežots konkurss;

b)    nepieļauj interešu konfliktus un

c)    nepieļauj korupciju.

Izcelsmes noteikumi

6.    Aptvertā iepirkuma vajadzībām neviena Puse nepiemēro precēm vai pakalpojumiem, ko importē vai piegādā no otras Puses, tādus izcelsmes noteikumus, kuri atšķiras no izcelsmes noteikumiem, ko šī Puse tajā pašā laikā piemēro šo pašu preču vai pakalpojumu importam vai piegādēm parastā tirdzniecības apritē.

Kompensācijas pasākumi

7.    Attiecībā uz aptverto iepirkumu Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, necenšas noteikt, neņem vērā, nenosaka un neizmaksā kompensācijas.

Ar iepirkumu nesaistīti pasākumi

8.    Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:

a)    muitas nodokļiem un visu veidu maksājumiem attiecībā uz vai saistībā ar importu;

b)    šādu nodokļu un maksājumu iekasēšanas metodei un

c)    citiem importa noteikumiem vai formalitātēm un pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, izņemot pasākumus, kuri attiecas uz aptverto iepirkumu.

Pretkorupcijas pasākumi

9.    Katra Puse nodrošina, ka tā ir ieviesusi pienācīgus pasākumus, lai novērstu korupciju tās publiskajā iepirkumā. Minētie pasākumi var ietvert procedūras, kuru mērķis ir vai nu uz nenoteiktu laiku, vai uz noteiktu laikposmu liegt tiesības piedalīties Puses iepirkumos piegādātājiem, attiecībā uz kuriem minētās Puses tiesu iestādes vai kompetentās valsts iestādes ar galīgo lēmumu ir konstatējušas, ka šie piegādātāji ir iesaistījušies krāpnieciskās vai citās nelikumīgās darbībās saistībā ar publisko iepirkumu minētās Puses teritorijā. Katra Puse arī nodrošina, ka tā ir ieviesusi pasākumus un procedūras, lai pēc iespējas novērstu vai tiktu galā ar visiem iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar personām, kuras iesaistītas iepirkumā vai ietekmē to.

159. PANTS

Informēšana par iepirkuma sistēmu

1.    Katra Puse:

a)    oficiāli izraudzītos elektroniskos vai papīra formāta plašsaziņas līdzekļos, kuri tiek plaši izplatīti un ir viegli pieejami sabiedrībai, nekavējoties publisko visus tiesību aktus, noteikumus, tiesas nolēmumus, vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus, līgumu standarta klauzulas, kas paredzētas tiesību aktos vai noteikumos un uz ko ir atsauce paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un visas procedūras attiecībā uz aptverto iepirkumu, kā arī to izmaiņas, un

b)    pēc lūguma otrai Pusei sniedz to skaidrojumu.

2.    Katra Puse 9. pielikuma 6. iedaļā uzskaita:

a)    elektroniskos vai papīra formāta plašsaziņas līdzekļus, kuros Puse publicē šā panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstīto informāciju;

b)    elektroniskos vai papīra formāta plašsaziņas līdzekļus, kuros Puse publicē paziņojumus, kas minēti 160. pantā, 162. panta 7. punktā un 169. panta 2. punktā, un

c)    tīmekļa vietnes adresi vai adreses, kurā Puse publicē savus paziņojumus par piešķirtajiem līgumiem saskaņā ar 169. panta 2. punktu.

3.    Puse nekavējoties paziņo Sadarbības komitejai par visām izmaiņām informācijā, kas saskaņā ar šā panta 2. punktu ir uzskaitīta 9. pielikuma 6. iedaļā.

160. PANTS

Paziņojumi

1.    Visi šajā pantā minētie paziņojumi (paziņojums par paredzēto iepirkumu, kopsavilkuma paziņojums un paziņojums par plānoto iepirkumu) ir tieši pieejami elektroniskā veidā bez maksas ar vienota tiešsaistes piekļuves punkta starpniecību. Turklāt paziņojumus var arī publicēt piemērotos papīra formāta plašsaziņas līdzekļos, un vismaz līdz paziņojumā norādītā termiņa beigām šie paziņojumi ir viegli pieejami sabiedrībai.

Paziņojums par paredzēto iepirkumu

2.    Katra aptvertā iepirkuma gadījumā iepirkuma veicējs publicē paziņojumu par paredzēto iepirkumu, izņemot 166. pantā minētajos apstākļos.

3.    Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, katrā paziņojumā par paredzēto iepirkumu norāda šādu informāciju:

a)    iepirkuma veicēja nosaukums, adrese un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar iepirkuma veicēju un iegūtu visus attiecīgos dokumentus par iepirkumu, izmaksas un samaksas noteikumus, ja tādi paredzēti;

b)    iepirkuma apraksts, tostarp iepērkamo preču vai pakalpojumu veids un daudzums vai paredzamais daudzums gadījumā, ja daudzums nav zināms;

c)    attiecībā uz atkārtotiem līgumiem – ja iespējams, paredzētā iepirkuma nākamo paziņojumu aptuvenais laiks;

d)    iespējamo variantu apraksts;

e)    preču vai pakalpojumu piegādes termiņš vai līguma darbības ilgums;

f)    iepirkuma metode, kas tiks izmantota, un informācija par to, vai ir paredzamas sarunas vai elektroniska izsole;

g)    attiecīgā gadījumā – adrese un galīgais termiņš pieteikumu iesniegšanai dalībai iepirkumā;

h)    piedāvājumu iesniegšanas adrese un galīgais termiņš;

i)    valoda vai valodas, kurās var iesniegt piedāvājumus vai dalības pieteikumus, ja tos var iesniegt kādā valodā, kas nav iepirkuma veicējas Puses oficiālā valoda;

j)    dalības nosacījumu saraksts un īss apraksts, ieskaitot visas prasības attiecībā uz konkrētiem dokumentiem vai apliecinājumiem, kas piegādātājiem iesniedzami saistībā ar šādu dalību, ja vien šādas prasības nav jau iekļautas konkursa dokumentācijā, kura ir darīta pieejama visiem ieinteresētajiem piegādātājiem vienlaikus ar paziņojumu par paredzēto iepirkumu;

k)    ja saskaņā ar 162. pantu iepirkuma veicējs plāno izraudzīties ierobežotu skaitu kvalificētu piegādātāju, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu – kritēriji, kas tiks izmantoti šādu piegādātāju atlasei, un, attiecīgā gadījumā, to piegādātāju skaita ierobežojumi, kuriem tiks atļauts iesniegt piedāvājumu, un

l)    norāde, ka iepirkums ir aptvertais iepirkums.

Kopsavilkuma paziņojums

4.    Attiecībā uz katru paredzēto iepirkumu vienlaikus ar paziņojuma par paredzēto iepirkumu publicēšanu iepirkuma veicējs kādā no PTO valodām publisko kopsavilkuma paziņojumu, kas ir viegli pieejams. Kopsavilkuma paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)    iepirkuma priekšmets;

b)    piedāvājumu iesniegšanas galīgais termiņš vai – attiecīgā gadījumā – pieteikumu iesniegšanas galīgais termiņš dalībai iepirkuma procedūrā vai iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā un

c)    adrese, kurā var pieprasīt dokumentus saistībā ar iepirkumu.

Paziņojums par plānoto iepirkumu

5.    Iepirkuma veicēji tiek mudināti pēc iespējas agrāk katrā fiskālajā gadā publicēt atbilstošajos elektroniskajos un, ja pieejami, papīra formāta plašsaziņas līdzekļos, kas uzskaitīti 9. pielikuma 6. iedaļā, paziņojumu par turpmākajiem iepirkuma plāniem (“paziņojums par plānoto iepirkumu”). Paziņojumu par plānoto iepirkumu arī publicē 9. pielikuma 6. iedaļā minētajā vienotā piekļuves punkta tīmekļa vietnē, ievērojot šā panta 3. punktu. Paziņojumā būtu jānorāda iepirkuma priekšmets un plānotais datums, kad paziņojums par paredzēto iepirkumu tiks publicēts.

6.    Iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas B vai C iedaļa, var izmantot paziņojumu par plānoto iepirkumu kā paziņojumu par paredzēto iepirkumu, ja tas paziņojumā iekļauj 4. punktā minēto informāciju tādā apmērā, kādā tā iepirkuma veicējam ir pieejama, un apliecinājumu par to, ka ieinteresētajiem piegādātājiem sava interese par iepirkumu būtu jāizsaka iepirkuma veicējam.

161. PANTS

Dalības nosacījumi

1.    Iepirkuma veicējs aprobežojas vienīgi ar tiem nosacījumiem dalībai iepirkuma procedūrā, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu to, ka piegādātājam ir juridiskās un finansiālās iespējas un komerciālās un tehniskās spējas nodrošināt attiecīgo iepirkumu.

2.    Nosakot dalības nosacījumus, iepirkuma veicējs:

a)    neizvirza nosacījumu, ka iepirkumā var piedalīties tikai piegādātājs, kuram vienas Puses iepirkuma veicējs iepriekš ir piešķīris viena vai vairāku līgumu slēgšanas tiesības, un

b)    var pieprasīt attiecīgu iepriekšēju pieredzi, ja tā ir būtiska iepirkuma prasību izpildei 21 .

3.    Novērtējot to, vai piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem, iepirkuma veicējs:

a)    pamatojoties uz piegādātāja darījumdarbību gan iepirkuma veicēja Puses teritorijā, gan ārpus tās, izvērtē piegādātāja finansiālās, komerciālās un tehniskās spējas un

b)    balsta savu izvērtējumu uz nosacījumiem, kurus tas iepriekš precizējis paziņojumos vai konkursa dokumentācijā.

4.    Ja ir pamatojoši pierādījumi, Puse, tostarp tās iepirkuma veicēji, var izslēgt piegādātāju no dalības iepirkumā, pamatojoties uz tādiem iemesliem kā:

a)    bankrots;

b)    nepatiesas deklarācijas;

c)    būtiski vai konsekventi trūkumi, nespējot izpildīt kādu svarīgu prasību vai pienākumu, kas ietverti kādā iepriekšējā līgumā;

d)    galīgi spriedumi, kas attiecas uz nopietniem noziegumiem vai citiem nopietniem pārkāpumiem;

e)    profesionālās darbības pārkāpums vai darbības vai bezdarbības, kas negatīvi ietekmē piegādātāja komerciālo integritāti, vai

f)    nodokļu nemaksāšana.

162. PANTS

Piegādātāju kvalificēšana

Reģistrācijas sistēmas un kvalificēšanas procedūras

1.    Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, var uzturēt piegādātāju reģistrācijas sistēmu, kurā ieinteresētajiem piegādātājiem ir jāreģistrējas un jāsniedz konkrēta informācija. Šādā gadījumā Puse nodrošina, ka ieinteresētajiem piegādātājiem ar elektronisku līdzekļu starpniecību pēc iespējas lielākā apmērā ir pieejama informācija par reģistrācijas sistēmu un ka tie jebkurā laikā var pieprasīt reģistrāciju. Iepirkuma veicējs saprātīgā laikposmā informē piegādātājus par lēmumu apstiprināt vai noraidīt šo pieprasījumu. Ja pieprasījums tiek noraidīts, lēmumu pienācīgi pamato.

2.    Katra Puse nodrošina, ka:

a)    tās iepirkuma veicēji cenšas līdz minimumam samazināt atšķirības to kvalificēšanas procedūrās un,

b)    ja tās iepirkuma veicēji uztur reģistrācijas sistēmas, tie cenšas līdz minimumam samazināt atšķirības savās reģistrācijas sistēmās.

3.    Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nepieņem un nepiemēro reģistrācijas sistēmas vai kvalificēšanas procedūru, kuru mērķis vai ietekme ir tāda, ka tiek radīti nevajadzīgi šķēršļi otras Puses piegādātāju dalībai pirmās minētās Puses iepirkumā.

Selektīva konkursa procedūra

4.    Ja iepirkuma veicējs ir paredzējis izmantot selektīvu konkursa procedūru, tad tas:

a)    paziņojumā par paredzēto iepirkumu iekļauj vismaz informāciju, kas norādīta 160. panta 3. punkta a), b), f), g), j), k) un l) apakšpunktā, un uzaicina piegādātājus iesniegt dalības pieteikumu un,

b)    sākoties piedāvājumu iesniegšanas periodam, sniedz vismaz 160. panta 3. punkta c), d), e), h) un i) apakšpunktā minēto informāciju kvalificētajiem piegādātājiem, kurus tas informē atbilstīgi 164. panta 3. punkta b) apakšpunktam.

5.    Iepirkuma veicējs ļauj visiem kvalificētajiem piegādātājiem piedalīties konkrētā iepirkumā, ja vien iepirkuma veicējs paziņojumā par paredzēto iepirkumu nav norādījis to kvalificēto piegādātāju skaita ierobežojumus, kuriem atļauts iesniegt piedāvājumus, un kritērijus ierobežota skaita piegādātāju atlasei. Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu adresē vairākiem kvalificētiem piegādātājiem, kas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci.

6.    Ja iepirkuma procedūras dokumenti nav publiski pieejama no 4. punkta a) apakšpunktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, tad iepirkuma veicējs nodrošina, ka minētie dokumenti vienlaicīgi ir pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem, kas atlasīti saskaņā ar 5. punktu.

Daudzkārt lietojami saraksti

7.    Iepirkuma veicējs var uzturēt daudzkārt lietojamu sarakstu ar nosacījumu, ka paziņojums ar uzaicinājumu ieinteresētajiem piegādātājiem pieteikties uz iekļaušanu sarakstā:

a)    katru gadu tiek publicēts atbilstošajos plašsaziņas līdzekļos, kas uzskaitīti 9. pielikuma 6. iedaļā, un,

b)    ja tas ir publiskots ar elektroniskiem līdzekļiem, ir nepārtraukti pieejams vienā no atbilstošajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas uzskaitīti 9. pielikumā 6. iedaļā.

8.    Paziņojumā, kas paredzēts 7. punktā, ir ietverts:

a)    to preču, pakalpojumu vai to kategoriju apraksts, attiecībā uz ko sarakstu var izmantot;

b)    dalības nosacījumi, kas piegādātājiem jāizpilda iekļaušanai sarakstā, un metodes, kuras iepirkuma veicējs izmantos, lai pārbaudītu piegādātāja atbilstību nosacījumiem;

c)    iepirkuma veicēja nosaukums, adrese un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar iestādi un saņemtu visus attiecīgos dokumentus, kuri attiecas uz sarakstu;

d)    saraksta derīguma termiņš un tā pagarināšanas vai izbeigšanas līdzekļi vai, ja derīguma termiņš netiek sniegts, norāde par metodi, kā tiks paziņots par saraksta izmantošanas izbeigšanu, un

e)    norāde, ka sarakstu var izmantot aptvertajam iepirkumam.

9.    Neatkarīgi no 7. punkta, ja daudzkārt lietojams saraksts ir derīgs ne ilgāk kā trīs gadus, iepirkuma veicējs var publiskot 7. punktā minēto paziņojumu tikai vienreiz, proti, saraksta derīguma termiņa sākumā, ja paziņojums:

a)    ietver norādi par saraksta derīguma termiņu un informāciju, ka turpmāki paziņojumi publiskoti netiks, un

b)    ir publiskots ar elektroniskiem līdzekļiem un tā derīguma termiņa laikā ir nepārtraukti pieejams vienā no atbilstošajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas uzskaitīti 9. pielikumā 6. iedaļā.

10.    Iepirkuma veicējs ļauj piegādātājiem pieteikties jebkurā laikā, lai tos iekļautu daudzkārt lietojamā sarakstā, un pietiekami īsā laikā iekļauj attiecīgajā sarakstā visus kvalificētos piegādātājus.

11.    Ja piegādātājs, kas nav iekļauts daudzkārt lietojamā sarakstā, iesniedz pieteikumu dalībai iepirkumā, kuram izmanto daudzkārt lietojamo sarakstu, un visus nepieciešamos dokumentus 164. panta 2. punktā paredzētajā termiņā, tad iepirkuma veicējs izskata pieteikumu. Iepirkuma veicējs neizslēdz piegādātāju no dalības iepirkumā, pamatojoties uz to, ka iepirkuma veicējam nav pietiekami daudz laika izskatīt pieteikumu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad iepirkuma sarežģītības dēļ iepirkuma veicējs nespēj pabeigt pieteikuma izskatīšanu laikposmā, kas atvēlēts konkursa piedāvājumu iesniegšanai.

Iepirkuma veicēji, uz kuriem attiecas 9. pielikuma 2. un 3. iedaļa

12.    Iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9. pielikuma 2. un 3. iedaļa, paziņojumu, ar ko uzaicina piegādātājus pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, var izmantot kā paziņojumu par paredzēto iepirkumu ar noteikumu, ka:

a)    paziņojums tiek publicēts saskaņā ar šā panta 7. punktu un ietver šā panta 8. punktā prasīto informāciju, 160. panta 2. punktā prasīto informāciju tādā apmērā, kāds ir pieejams, un paziņojumu, ka tas ir paziņojums par paredzēto iepirkumu vai ka tālākus paziņojumus par iepirkumu, uz ko attiecas daudzkārt lietojams saraksts, saņems tikai piegādātāji, kuri ir iekļauti daudzkārt lietojamā sarakstā, un

b)    iepirkuma veicējs piegādātājiem, kuri tam darījuši zināmu savu interesi par konkrēto iepirkumu, nekavējoties sniedz pietiekamu informāciju, lai tie varētu izvērtēt savu interesi par dalību iepirkumā, tostarp visu pārējo informāciju, kas paredzēta 160. panta 2. punktā, ciktāl šāda informācija ir pieejama.

13.    Iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9. pielikuma 2. un 3. iedaļa, var atļaut piegādātājam, kas pieteicies iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, piedalīties iepirkuma procedūrā attiecībā uz konkrēto iepirkumu, ja ir pietiekami daudz laika, lai iepirkuma iestāde varētu pārbaudīt, vai piegādātājs atbilst dalības noteikumiem.

14.    Iepirkuma veicējs nekavējoties informē katru piegādātāju, kas iesniedzis pieteikumu dalībai iepirkumā vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, par iepirkuma veicēja lēmumu attiecībā uz jebkuru no šādiem pieteikumiem.

15.    Ja iepirkuma veicējs noraida piegādātāja pieteikumu dalībai iepirkumā vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, vairs neatzīst piegādātāju par kvalificētu piegādātāju vai svītro to no daudzkārt lietojamā saraksta, tad iepirkuma veicējs nekavējoties informē piegādātāju un pēc tā pieprasījuma nekavējoties sniedz piegādātājam rakstisku skaidrojumu par sava lēmuma iemesliem.

163. PANTS

Tehniskās specifikācijas un iepirkuma procedūras dokumentācija

Tehniskās specifikācijas

1.    Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nesagatavo, nepieņem vai nepiemēro tehniskās specifikācijas vai neizklāsta nekādu atbilstības novērtēšanas procedūru ar mērķi radīt nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm.

2.    Izklāstot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai pakalpojumiem, iepirkuma veicējs vajadzības gadījumā:

a)    izklāsta tehnisko specifikāciju veiktspējas un funkcionālās prasības, nevis konstrukcijas vai aprakstošos parametrus, un

b)    balsta tehnisko specifikāciju uz starptautiskiem standartiem, ja šādi standarti ir; ja tādu nav – uz valsts tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai būvnormatīviem.

3.    Ja tehniskajās specifikācijās ir izklāstīti konstrukcijas vai aprakstošie parametri, tad iepirkuma veicējam attiecīgā gadījumā būtu jānorāda, ka tas izskatīs piedāvājumus līdzvērtīgu preču vai pakalpojumu piegādei, kuri acīmredzami atbilst iepirkuma prasībām, iekļaujot iepirkuma procedūras dokumentācijā tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.

4.    Iepirkuma veicējs tehniskajās specifikācijās neizklāsta prasības par konkrētas preču zīmes vai tirdzniecības nosaukuma, patentu, autortiesībām, dizainparaugu, tipu, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju un neatsaucas uz tiem, ja vien citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot iepirkuma prasības, ar nosacījumu, ka iepirkuma veicējs iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.

5.    Iepirkuma veicējs no personas, kurai var būt komerciāla interese par iepirkumu, neprasa un nepieņem tādus ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojot vai pieņemot tehniskas specifikācijas konkrētam iepirkumam.

6.    Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, var sagatavot, pieņemt vai piemērot tehniskās specifikācijas, lai veicinātu dabas resursu saglabāšanu vai vides aizsardzību, ja Puse to dara saskaņā ar šo pantu.

Puse var:

a)    ļaut iepirkuma veicējiem visā iepirkuma procedūras laikā ņemt vērā vidiskos un sociālos apsvērumus, ja tie nav diskriminējoši un ir saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu, un

b)    veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi vides, sociālo un darba tiesību jomā, tostarp 10. nodaļā noteiktos pienākumus.

Konkursa dokumentācija

7.    Iepirkuma veicējs dara pieejamu piegādātājiem iepirkuma procedūras dokumentāciju, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt atbilstošus piedāvājumus. Ja vien paziņojumā par paredzēto iepirkumu nav paredzēts citādi, šādā dokumentācijā pilnībā apraksta:

a)    iepirkumu, tostarp iepērkamo preču vai pakalpojumu veidu un daudzumu, vai, ja to daudzums nav zināms, aplēsto daudzumu un prasības, kas jāizpilda, tostarp visas tehniskās specifikācijas, atbilstības novērtēšanas sertifikātus, plānus, rasējumus vai instrukcijas;

b)    visus dalības nosacījumus, tostarp informācijas un to dokumentu sarakstu, kuri piegādātājiem jāiesniedz saistībā ar šādu dalību;

c)    visus izvērtēšanas kritērijus, kurus iepirkuma veicējs piemēros līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, un minēto kritēriju relatīvo nozīmīgumu, izņemot gadījumus, kad vienīgais kritērijs ir cena;

d)    ja iepirkuma veicējs veiks iepirkumu ar elektroniskiem līdzekļiem – visas autentifikācijas un šifrēšanas prasības vai citas prasības, kas saistītas ar informācijas un dokumentu iesniegšanu elektroniskā veidā;

e)    ja iepirkuma veicējs veiks elektronisku izsoli – noteikumus, saskaņā ar kuriem tiks veikta izsole, tai skaitā identificējot tos konkursa elementus, kas saistīti ar izvērtēšanas kritērijiem;

f)    ja piedāvājumi tiks atvērti publiski – atvēršanas datumu, laiku un vietu un, attiecīgā gadījumā, personas, kurām atļauts tajā piedalīties;

g)    visus citus noteikumus vai nosacījumus, ieskaitot samaksas noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz līdzekļiem, ar kādiem var iesniegt konkursa piedāvājumus, piemēram, vai tie iesniedzami uz papīra vai elektroniski, un

h)    visus preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datumus, kas noteikti saskaņā ar 8. punktu.

8.    Nosakot iepērkamo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datumu, iepirkuma veicējs ņem vērā tādus faktorus kā iepirkuma sarežģītība, paredzamo apakšuzņēmumu līgumu apjoms un laiks, kas reāli vajadzīgs preču saražošanai, preču krājumu izņemšanai un transportēšanai no piegādes vietas vai pakalpojumu sniegšanai.

9.    Izvērtēšanas kritēriji, kas izklāstīti konkursa dokumentācijā, cita starpā var ietvert cenu un citus izmaksu faktorus, kvalitāti, tehnisko vērtību, vides raksturlielumus un piegādes noteikumus.

10.    Iepirkuma veicējs nekavējoties:

a)    dara pieejamu konkursa dokumentāciju, lai ieinteresētajiem piegādātājiem būtu pietiekami daudz laika iesniegt pieņemamus piedāvājumus;

b)    pēc lūguma sniedz konkursa dokumentāciju ikvienam ieinteresētajam piegādātājam un

c)    atbild uz pamatotiem informācijas lūgumiem, kurus iesniedzis ieinteresētais piegādātājs vai piegādātājs, kas piedalās konkursā, ja šāda informācija konkrētajam piegādātājam nedod priekšrocības salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem.

Izmaiņas

11.    Ja pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas iepirkuma veicējs maina kritērijus vai prasības, kas noteiktas paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentācijā, kura darīta pieejama piegādātājiem, kas piedalās iepirkumā, vai arī groza vai atkārtoti publicē paziņojumu vai konkursa dokumentāciju, tad tas rakstiski iesniedz visas šādas izmaiņas vai grozīto vai atkārtoti publicēto paziņojumu, vai konkursa dokumentāciju:

a)    visiem piegādātājiem, kas izmaiņu, grozījumu vai atkārtotās publicēšanas laikā piedalās konkursā, ja šādi piegādātāji iepirkuma veicējam ir zināmi, un visos pārējos gadījumos – tādā pašā veidā, kādā tika darīta pieejama sākotnējā informācija, un

b)    dara to pietiekami savlaicīgi, lai minētie piegādātāji vajadzības gadījumā varētu grozīt savus konkursa piedāvājumus un no jauna iesniegt grozītos konkursa piedāvājumus.

164. PANTS

Termiņi

1.    Iepirkuma veicējs atbilstīgi tā samērīgām vajadzībām nodrošina piegādātājiem pietiekamu laiku, kurā sagatavot un iesniegt dalības pieteikumus un pieņemamus piedāvājumus, ņemot vērā šādus faktorus:

a)    iepirkuma būtība un sarežģītība;

b)    gaidāmo apakšlīgumu apjoms un

c)    laiks, kas nepieciešams, lai nosūtītu piedāvājumus ar neelektroniskiem līdzekļiem no ārzemēm, kā arī iekšzemes vietām, kur elektroniskie līdzekļi netiek lietoti.

Šie termiņi, tostarp to pagarinājumi, ir vienādi visiem piegādātājiem, kas ir ieinteresēti vai piedalās.

2.    Iepirkuma veicējs, kurš izmanto selektīvu konkursa procedūru, nosaka, ka dalības pieteikumu iesniegšanas galīgais termiņš principā ir vismaz 25 dienas no dienas, kad publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu. Ja steidzamības dēļ, ko iepirkuma veicējs pienācīgi pamato, šis termiņš praktiski nav piemērojams, šo termiņu var samazināt līdz termiņam, kurš nav īsāks par 10 dienām.

3.    Izņemot 4., 5., 7. un 8. punktā paredzētos gadījumus, iepirkuma veicējs nosaka, ka piedāvājumu iesniegšanas pēdējā diena ir vismaz 40 dienas pēc dienas, kad:

a)    atklātā konkursa procedūrā ir publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu vai

b)    selektīvā konkursa procedūrā iepirkuma veicējs ir paziņojis piegādātājiem, ka tie tiks uzaicināti iesniegt konkursa piedāvājumus neatkarīgi no tā, vai tas izmanto daudzkārt lietojamu sarakstu.

4.    Iepirkuma veicējs var saīsināt 3. punktā noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz mazākais 10 dienām šādos gadījumos:

a)    iepirkuma veicējs ir publicējis 160. panta 4. punktā minēto paziņojumu par plānoto iepirkumu vismaz 40 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms paziņojuma par paredzētā iepirkuma publicēšanas, un paziņojumā par plānoto iepirkumu norādījis:

i)    iepirkuma aprakstu,

ii)    aptuvenos galīgos termiņus, kuros jāiesniedz konkursa piedāvājumi vai dalības pieteikumi,

iii)    apliecinājumu, ka ieinteresētajiem piegādātājiem ir jāizsaka iepirkuma veicējam interese piedalīties iepirkumā,

iv)    adresi, kurā var saņemt dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu, un

v)    visu pieejamo informāciju, kas ir vajadzīga paziņojumam par paredzēto iepirkumu saskaņā ar 160. panta 2. punktu;

b)    attiecībā uz atkārtotiem līgumiem – iepirkuma veicējs sākotnējā paziņojumā par paredzēto iepirkumu norāda, ka turpmākajos paziņojumos tiks norādīti piedāvājumu iesniegšanas termiņi, pamatojoties uz šo punktu, vai

c)    steidzamības dēļ, ko iepirkuma veicējs pienācīgi pamato, piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, praktiski nav piemērojams.

5.    Iepirkuma veicējs var saīsināt 3. punktā noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām katrā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)    paziņojums par paredzēto iepirkumu ir publiskots elektroniskiem līdzekļiem;

b)    iepirkuma procedūras dokumenti ir pieejami elektroniski no dienas, kad publiskots paziņojums par paredzēto iepirkumu, un

c)    iepirkuma veicējs pieņem konkursa piedāvājumus elektroniski.

6.    Piemērojot 5. punktu saistībā ar 4. punktu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, nekādā gadījumā netiek saīsināts līdz mazāk par 10 dienām no dienas, kurā tika publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu.

7.    Neatkarīgi no citiem šā punkta noteikumiem gadījumos, kad iepirkuma veicējs iegādājas komerciālas preces vai pakalpojumus vai to apvienojumu, tas var saīsināt saskaņā ar 3. punktu noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu mazākais līdz 13 dienām, ja tas ar elektroniskiem līdzekļiem vienlaikus publicē gan paziņojumu par paredzēto iepirkumu, gan konkursa dokumentāciju. Turklāt, ja iepirkuma veicējs pieņem komerciālu preču vai pakalpojumu piedāvājumus, izmantojot elektroniskus līdzekļus, tas var saīsināt saskaņā ar 3. punktu noteikto termiņu mazākais līdz 10 dienām.

8.    Ja iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9. pielikuma 2. vai 3. iedaļa, ir izraudzījies visus vai ierobežotu skaitu kvalificētu piegādātāju, tas var noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, iepirkuma veicējam un izraudzītajiem piegādātājiem savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās nav, minētais termiņš nav īsāks par 10 dienām.

165. PANTS

Sarunas

1.    Puse var paredzēt, ka tās iepirkuma veicēji risina sarunas ar piegādātājiem, ja:

a)    iepirkuma veicējs 160. panta 3. punkta f) apakšpunktā minētajā paziņojumā par paredzēto iepirkumu ir paudis nodomu rīkot sarunas vai

b)    ja, izvērtējot piedāvājumus atbilstīgi paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentācijā noteiktajiem konkrētajiem izvērtēšanas kritērijiem, neviens piedāvājums nav acīmredzami visizdevīgākais.

2.    Iepirkuma veicējs:

a)    nodrošina, ka piegādātāju, kas piedalās sarunās, izslēgšana tiek izdarīta saskaņā ar izvērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentācijā, un,

b)    ja sarunas tiek pabeigtas, nosaka pārējiem piegādātājiem, kuri piedalās konkursā, vienotu galīgo termiņu jaunu vai pārskatītu konkursa piedāvājumu iesniegšanai.

166. PANTS

Ierobežota konkursa procedūra

1.    Ar noteikumu, ka iepirkuma veicējs neizmanto šo noteikumu, lai izvairītos no konkurences starp piegādātājiem, vai tādā veidā, ka tiek diskriminēti otras puses piegādātāji vai aizsargāti iekšzemes piegādātāji, iepirkuma veicējs var izmantot ierobežota konkursa procedūru un var izvēlēties nepiemērot 160., 161. un 162. pantu, 163. panta 7.–11. punktu un 164.–167. pantu kādos no šādiem apstākļiem:

a)    ar noteikumu, ka konkursa dokumentācijas prasības nav būtiski mainītas – ja:

i)    nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums vai neviens piegādātājs nav pieteicies dalībai,

ii)    nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, kas atbilst konkursa dokumentācijas būtiskajām prasībām;

iii)    neviens piegādātājs neatbilst dalības nosacījumiem vai

iv)    iesniegtie konkursa piedāvājumi ir saistīti ar slepenu vienošanos;

b)    ja preces vai pakalpojumus var piegādāt vienīgi konkrēts piegādātājs un nepastāv alternatīvas vai aizstājošas preces vai pakalpojumi šādu iemeslu dēļ:

i)    prasība attiecas uz mākslas darbu,

ii)    patentu, autortiesību vai citu ekskluzīvu tiesību aizsardzība vai

iii)    nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ;

c)    attiecībā uz sākotnējā piegādātāja veiktām tādu preču vai pakalpojumu papildu piegādēm, kuras nebija iekļautas sākotnējā iepirkumā, ja piegādātāja maiņa šādu papildu preču vai pakalpojumu piegādei:

i)    nav iespējama tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā prasības par savstarpēju aizstājamību vai sadarbspēju ar esošajām iekārtām, programmatūru, pakalpojumiem vai instalācijām, kas iepirktas sākotnējā iepirkumā, un

ii)    radītu iepirkumu veicējam ievērojamas neērtības vai izmaksu būtisku pieaugumu;

d)    ciktāl tas absolūti nepieciešams, ja ārkārtējas steidzamības apstākļos, ko izraisījuši iepirkuma veicējam neparedzami notikumi, preces vai pakalpojumus nevarētu iegūt laikā, izmantojot atklāto vai selektīvo konkursa procedūru;

e)    attiecībā uz precēm, ko iegādājas izejvielu tirgū;

f)    ja iepirkuma veicējs iepērk prototipu vai pirmo preci vai pakalpojumu, kas izstrādāts pēc tā lūguma saistībā ar konkrētu līgumu par pētniecību, izmēģinājumu, pētījumu vai oriģināla izstrādi; prototipa vai pirmās preces vai pakalpojuma oriģināla izstrāde var ietvert ierobežotu daudzumu ražošanu vai piegādi ar mērķi iekļaut praktisko izmēģinājumu rezultātus un parādīt, ka prece vai pakalpojums ir piemērots ražošanai vai piegādei zināmā daudzumā atbilstīgi pieņemamiem kvalitātes standartiem, bet neietver ražošanu lielos apjomos vai piegādi, kas nodrošina ekonomisku dzīvotspēju vai sedz izpētes un izstrādes izmaksas;

g)    pirkumi, kas izdarīti ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kuri rodas vienīgi ļoti īsā termiņā īpašas realizācijas gadījumā, piemēram, likvidācijas, maksātnespējas administrēšanas vai bankrota dēļ, bet ne attiecībā uz regulāriem pirkumiem no pastāvīgiem piegādātājiem, vai

h)    ja līguma slēgšanas tiesības piešķir metu konkursa uzvarētājam ar nosacījumu, ka

i)    konkurss tika organizēts tā, ka tas ir saderīgs ar šīs nodaļas principiem, jo īpaši attiecībā uz paziņojuma par paredzēto iepirkumu publicēšanu, un

ii)    dalībniekus vērtē neatkarīga žūrija ar mērķi piešķirt līgumu metu konkursa uzvarētājam.

2.    Iepirkuma veicējs sagatavo rakstveida ziņojumu par katru līgumu, kas piešķirts saskaņā ar 1. punktu. Ziņojumā norāda iepirkuma veicēja nosaukumu, iepirkto preču vai pakalpojumu vērtību un veidu un paziņojumu, kurā norāda 1. punktā minētos apstākļus un nosacījumus, kas pamato ierobežota konkursa procedūras izmantošanu.

167. PANTS

Elektroniskas izsoles

Iepirkuma veicējs, kas plāno veikt aptvertā iepirkuma procedūru, izmantojot elektronisko izsoli, pirms elektroniskās izsoles sākšanas katram dalībniekam dara zināmu:

a)    automātiskās izvērtēšanas metodi, ieskaitot matemātisko formulu, kas balstīta uz izvērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti konkursa dokumentācijā un izsoles laikā tiks izmantoti automātiskā klasificēšanā vai pārklasificēšanā;

b)    savas iepirkuma procedūras elementu sākotnējās izvērtēšanas rezultātus, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir visizdevīgākajam piedāvājumam, un

c)    visu citu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar izsoles norisi.

168. PANTS

Konkursa piedāvājumu izskatīšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

Konkursa piedāvājumu izskatīšana

1.    Iepirkuma veicējs saņem, atver un izskata visus konkursa piedāvājumus saskaņā ar procedūrām, kuras garantē iepirkuma procesa godīgumu un objektivitāti un piedāvājumu konfidencialitāti.

2.    Iepirkuma veicējs nesoda piegādātājus, kuru piedāvājums saņemts pēc noteiktā piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja kavēšanās notikusi vienīgi iepirkuma veicēja nepareizas rīcības dēļ.

3.    Iepirkuma veicējs, kas laikposmā no konkursa piedāvājumu atvēršanas līdz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai dod iespēju piegādātājam labot neapzinātas formas kļūdas, tādu pašu iespēju nodrošina visiem piegādātājiem, kuri piedalās konkursā.

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

4.    Lai varētu izskatīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas iespēju, piedāvājumu iesniedz rakstveidā un atvēršanas brīdī tas atbilst būtiskajām prasībām, kas izklāstītas paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un to iesniedz kvalificēts piegādātājs.

5.    Izņemot gadījumu, kad iepirkuma veicējs sabiedrības interesēs nolemj līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt, tas piešķir līguma slēgšanas tiesības tam piegādātājam, kuru atzinis par spējīgu izpildīt līguma noteikumus un kurš, pamatojoties vienīgi uz paziņojumos un konkursa dokumentācijā minētajiem izvērtēšanas kritērijiem, ir iesniedzis:

a)    visizdevīgāko piedāvājumu vai

b)    viszemāko cenu, ja vienīgais kritērijs ir cena.

6.    Ja iepirkuma veicējs saņem konkursa piedāvājumu, kurā cena ir nesamērīgi zemāka par citos iesniegtajos konkursa piedāvājumos norādīto cenu, tas var konsultēties ar piegādātāju, lai pārliecinātos, ka piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem un spēj izpildīt līguma noteikumus. Iepirkuma veicējs var arī pārbaudīt, vai piegādātājs ir saņēmis subsīdijas. Tādā gadījumā piedāvājumu var noraidīt tikai šā iemesla dēļ vien, izņemot, ja piegādātājs pietiekamā termiņā, ko noteicis iepirkuma veicējs, var pierādīt, ka subsīdija ir piešķirta saskaņā ar 11. nodaļas B iedaļā noteikto kārtību attiecībā uz subsīdijām.

7.    Iepirkuma veicējs neizmanto alternatīvas iespējas, neatceļ iepirkumu un negroza piešķirtos līgumus tādā veidā, ka tiek apieti pienākumi, uz kuriem attiecas šī nodaļa.

8.    Katra Puse parasti nosaka nogaidīšanas periodu starp lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un līguma noslēgšanu, lai dotu pietiekami daudz laika konkursā neuzvarējušajiem pretendentiem pārskatīt un apstrīdēt piešķiršanas lēmumu.

169. PANTS

Iepirkuma informācijas pārredzamība

Piegādātājiem sniegtā informācija

1.    Iepirkuma veicējs nekavējoties informē piegādātājus, kuri piedalās konkursā, par lēmumiem, kas attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un pēc piegādātāja pieprasījuma dara to rakstiski. Ievērojot 170. panta 2. un 3. punktu, iepirkuma veicējs neatlasītajam piegādātājam pēc viņa lūguma izskaidro iemeslus, kuru dēļ iepirkuma veicējs nav atlasījis minētā piegādātāja konkursa piedāvājumu, un atlasītā piegādātāja salīdzinošās priekšrocības.

Informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicēšana

2.    Ne vēlāk kā 72 dienas pēc tāda līguma piešķiršanas, uz kuru attiecas šī nodaļa, iepirkuma veicējs publicē paziņojumu atbilstošajā elektroniskajā vai papīra formāta plašsaziņas līdzeklī, kas uzskaitīts 9. pielikuma 6. iedaļā. Ja iepirkuma veicējs publisko paziņojumu tikai elektroniskā plašsaziņas līdzeklī, informācija samērīgu laiku saglabājas viegli pieejama. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)    iepērkamo preču vai pakalpojumu apraksts;

b)    iepirkuma veicēja nosaukums un adrese;

c)    izraudzītā piegādātāja nosaukums un adrese;

d)    izraudzītā piedāvājuma vērtība vai dārgākais un lētākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līguma slēgšanas tiesības;

e)    līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas diena un

f)    izmantotā iepirkuma metode un gadījumos, kad tika izmantota ierobežota konkursa procedūra saskaņā ar 166. pantu, to minētā panta 1. punktā minēto apstākļu un nosacījumu apraksts, kuri pamato ierobežota konkursa procedūras izmantojumu.

Dokumentācijas un ziņojumu saglabāšana un elektroniska izsekojamība

3.    Katrs iepirkuma veicējs vismaz trīs gadus no dienas, kad piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, saglabā:

a)    iepirkuma procedūru un līgumu piešķiršanas, kas attiecas uz aptverto iepirkumu, dokumentāciju un ziņojumus, ieskaitot ziņojumus, kuri prasīti 166. pantā, un

b)    datus, kas nodrošina aptvertā iepirkuma pienācīgu izsekojamību ar elektroniskiem līdzekļiem.

170. PANTS

Informācijas izpaušana

1.    Pēc otras Puses pieprasījuma Puse nekavējoties sniedz visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai aptvertā iepirkuma procedūra veikta godīgi, objektīvi un saskaņā ar šo nodaļu, tai skaitā informāciju par izraudzītā piedāvājuma parametriem un salīdzinošajām priekšrocībām. Ja informācijas izpaušana var kaitēt konkurencei turpmākajos konkursos, tad Puse, kad saņem informāciju, to neizpauž nevienam piegādātājam, izņemot pēc tam, kad ir saņemta tās Puses piekrišana, kura sniegusi informāciju.

2.    Neatkarīgi no citiem šīs nodaļas noteikumiem Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nesniedz konkrētiem piegādātājiem informāciju, kas varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem.

3.    Neko šajā nodaļā neinterpretē kā prasību Pusei, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, iestādes un pārskatīšanas struktūras, izpaust konfidenciālu informāciju, ja šāda izpaušana:

a)    kavētu tiesību aktu izpildi;

b)    varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem;

c)    kaitētu konkrētu personu likumīgajām komerciālajām interesēm, tostarp intelektuālā īpašuma aizsardzībai, vai

d)    kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

171. PANTS

Iekšējās pārskatīšanas procedūras

1.    Katra Puse nodrošina laicīgu, efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā, kurā piegādātājs saistībā ar tādu aptverto iepirkumu, kurā tam ir vai ir bijusi ieinteresētība, var apstrīdēt:

a)    šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu vai

b)    gadījumos, kad piegādātājam nav tiesību tieši apstrīdēt šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem – to Puses pasākumu neievērošanu, ar kuriem īsteno šīs nodaļas noteikumus.

Visi apstrīdēšanas procedūras noteikumi ir izklāstīti rakstveidā un ir vispārēji pieejami.

2.    Ja piegādātājs saistībā ar aptverto piedāvājumu, kurā piegādātājs ir vai ir bijis ieinteresēts, iesniedz sūdzību par 1. punktā minēto pārkāpumu vai īstenošanas pasākumu neievērošanu, tad aptvertā iepirkuma veicēja Puse mudina iepirkuma veicēju un piegādātāju šo jautājumu atrisināt, savstarpēji apspriežoties. Iepirkuma veicējs objektīvi un laikus izskata jebkuru šādu sūdzību, neskarot piegādātāja dalību pašreizējā vai turpmākā iepirkumā vai tā tiesības pieprasīt korektīvus pasākumus saskaņā ar administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā.

3.    Katram piegādātājam tiek dots pietiekams laiks, lai sagatavotu un iesniegtu sūdzību. Minētais laikposms nekādā gadījumā nevar būt īsāks par 10 dienām no brīža, kad apstrīdējuma pamats kļuvis zināms vai kad tam pamatoti vajadzētu būt kļuvušam zināmam piegādātājam.

4.    Katra Puse izveido vai norīko vismaz vienu neitrālu, no tās iepirkuma veicējiem neatkarīgu administratīvu vai tiesas iestādi, kas pieņemtu un izskatītu piegādātāju sūdzības, kuras radušās saistībā ar aptverto iepirkumu.

5.    Ja sākotnēji sūdzību izskata struktūra, kura nav 4. punktā minētā iestāde, tad attiecīgā Puse nodrošina, ka piegādātājs var pārsūdzēt sākotnējo lēmumu neitrālā administratīvā vai tiesu iestādē, kas ir neatkarīga no iepirkuma veicēja, uz kura aptverto iepirkumu sūdzība attiecas.

6.    Katra puse nodrošina, ka pārskatīšanas struktūras, kas minēta 5. punktā un nav tiesa, lēmumu var pārskatīt tiesā, vai arī tā ievēro procedūras, ar kurām nodrošina to, ka:

a)    iepirkuma veicējam rakstiski jāatbild uz sūdzību un jāsniedz pārskatīšanas iestādei visi būtiskie dokumenti;

b)    procesa dalībniekiem (turpmāk “dalībnieki”) ir tiesības tikt uzklausītiem, pirms pārskatīšanas struktūra pieņem lēmumu par sūdzību;

c)    dalībniekiem ir tiesības uz pārstāvību un pavadību;

d)    dalībnieki var piedalīties visos procesos;

e)    dalībniekiem ir tiesības pieprasīt, lai process būtu publisks un lai tajā varētu piedalīties liecinieki, un

f)    pārskatīšanas struktūra [laicīgi pieņem rakstveida lēmumus vai ieteikumus un ietver] katra lēmuma vai ieteikuma pamatojumu.

7.    Katra Puse pieņem vai atstāj spēkā procedūras, kuras nodrošina ātrus starpposma pasākumus, lai saglabātu piegādātājam iespēju piedalīties aptvertajā iepirkumā. Šādu starpposma pasākumu rezultātā iepirkuma process var tikt apturēts. Procedūrās var noteikt, ka, pieņemot lēmumu par to, vai šādi pasākumi būtu jāpiemēro, var ņemt vērā sevišķi svarīgas nelabvēlīgas sekas attiecīgām interesēm, ieskaitot sabiedrības intereses. Pamatojumu pasākumu nepiemērošanai sniedz rakstiski.

Katra Puse arī pieņem vai atstāj spēkā procedūras, ar kurām paredz korektīvus pasākumus vai kompensāciju par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu gadījumos, kad pārskatīšanas struktūra ir konstatējusi, ka ir noticis 1. punktā minētais pārkāpums vai īstenošanas pasākumu neievērošana. Kompensācija par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu var aprobežoties vai nu ar konkursa piedāvājuma sagatavošanas izmaksām, vai izmaksām, kas saistītas ar sūdzību, vai tiek segtas abas izmaksas.

172. PANTS

Aptvēruma grozījumi un labojumi

1.    Puse var ierosināt grozīt tās aptverto iepirkumu, kas noteikts 9. pielikumā, vai labot savu attiecīgo apakšiedaļu 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļā.

Grozījumi

2.    Puse, kas plāno ierosināt grozījumus 9. pielikumā:

a)    rakstiski informē otru Pusi un

b)    iekļauj paziņojumā priekšlikumu par atbilstīgiem kompensējošiem pielāgojumiem otrai Pusei, lai saglabātu piemērošanas jomas līmeni, kas pielīdzināms tam, kāds tas bijis pirms grozījumiem.

3.    Neatkarīgi no 2. punkta b) apakšpunkta Pusei nav jāveic kompensējoši pielāgojumi, ja grozījums attiecas uz iepirkuma veicēju, pār kuru Puse ir zaudējusi savu kontroli vai ietekmi, vai ja iepirkuma veicējs turpmāk darbosies kā komercuzņēmums, kas pakļauts konkurencei tirgū, kuram piekļuve nav ierobežota.

Uzskata, ka Puse kontrolē vai ietekmē iepirkuma veicēju, ja:

a)    minēto iepirkuma veicēju galvenokārt finansē valsts vai valsts kontrolēta struktūra;

b)    minētais iepirkuma veicējs ir pakļauts valsts vai valsts kontrolētas struktūras uzraudzībai vai

c)    minētā iepirkuma veicēja vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts vai valsts kontrolēta struktūra.

4.    Otrai Pusei rakstiski jāiebilst pret ierosinātajiem 9. pielikuma grozījumiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja tā apstrīd, ka:

a)    saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu ierosinātais pielāgojums ir pienācīgs, lai saglabātu salīdzināmu savstarpēji saskaņota aptvēruma apmēru;

b)    grozījums attiecas uz iepirkuma veicēju, pār kuru Puse ir zaudējusi savu kontroli vai ietekmi saskaņā ar 3. punktu, vai

c)    attiecīgais iepirkuma veicējs darbojas kā komercuzņēmums, kas pakļauts konkurencei tirgū, kuram piekļuve nav ierobežota.

Ja 45 dienu laikā pēc 2. punkta a) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas nav iesniegti rakstiski iebildumi, tad uzskata, ka otra Puse ir piekritusi pielāgojumam vai grozījumam.

Labojumi

5.    Turpmāk minētās izmaiņas 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļas attiecīgajā Puses apakšiedaļā uzskata par tīri formālu labojumu, ja vien tās neietekmē šajā nodaļā paredzēto savstarpēji saskaņoto aptvērumu:

a)    izmaiņas iepirkuma veicēja nosaukumā;

b)    divu vai vairāku iepirkuma veicēju apvienošana un

c)    iepirkuma veicēja nodalīšana divās vai vairākās vienībās, kas visas tiek pievienotas iepirkuma veicējiem, kuri ietverti tajā pašā 9. pielikuma iedaļā.

Pusei, kas veic šādu tīri formālu labojumu, nav pienākuma paredzēt kompensējošus pielāgojumus.

6.    Gadījumā, kad veic ierosinātos labojumus 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļas attiecīgajā Puses apakšiedaļā, Puse par to paziņo otrai Pusei reizi divos gados pēc šīs nodaļas stāšanās spēkā.

7.    Puse var rakstiski paziņot otrai Pusei par iebildumu pret ierosinātajiem labojumiem 45 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Puse, kas iesniedz iebildumu, paskaidro, kādēļ tā uzskata, ka ierosinātais labojums neietilpst 5. punkta darbības jomā, un apraksta ierosinātā labojuma ietekmi uz šajā nodaļā paredzēto savstarpēji saskaņoto aptvērumu. Ja 45 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas iebildums nav iesniegti rakstiski, tad uzskata, ka otra Puse ir piekritusi ierosinātajiem labojumiem.

Konsultācijas un strīdu izšķiršana

8.    Ja otra Puse iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem vai labojumiem, Puses cenšas atrisināt šo jautājumu konsultāciju ceļā. Ja 60 dienu laikā pēc iebilduma saņemšanas nav panākta vienošanās, tad Puse, kas vēlas grozīt vai labot savu apakšiedaļu 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļā, var nodot jautājumu izskatīšanai strīdu izšķiršanas procedūrā saskaņā ar 14. nodaļu, lai noteiktu to, vai iebildums ir pamatots.

Grozījumi 9. pielikumā

9.    Kolīdz Puses vienojas par ierosinātajiem grozījumiem vai labojumiem, tostarp gadījumos, kad viena Puse 45 dienu laikā nav izteikusi iebildumus saskaņā ar 4. vai 7. punktu vai kad jautājums ir atrisināts, izmantojot 8. punktā minēto strīdu izšķiršanas procedūru, Sadarbības padome, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, atbilstoši groza 9. pielikumu.

173. PANTS

Institucionālie noteikumi

Pēc vienas Puses pieprasījuma Sadarbības komiteja tiekas, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar šīs nodaļas, kā arī 9. pielikuma īstenošanu un darbību, piemēram, šādus:

a)    nepieciešamība grozīt 9. pielikumu;

b)    ar publisko iepirkumu saistīti jautājumi, kurus tai iesniegusi kāda Puse;

c)    jebkādi citi jautājumi saistībā ar šīs nodaļas īstenošanu.

174. PANTS

Pārejas periods

Šo nodaļu sāk piemērot trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

10. NODAĻA

TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

175. PANTS

Konteksts un mērķi

1.    Puses atsaucas uz ANO 1992. gada Konferences par vidi un attīstību rīcības plānu “Agenda 21”, Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk “SDO”) 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2006. gada Ministru deklarāciju par pilnīgas un produktīvas nodarbinātības radīšanu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai un ANO 2015. gada Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķiem (turpmāk “IAM”).

2.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu attīstību tādā veidā, kas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām. Šajā sakarā Puses atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļas.

176. PANTS

Tiesības reglamentēt un aizsardzības līmeņi

1.    Puses atzīst katras Puses tiesības noteikt savu iekšzemes vides un darba aizsardzības līmeni un atbilstoši pieņemt vai grozīt savus attiecīgos tiesību aktus un politiku saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem un nolīgumiem nolūkā sasniegt augstu vides un darba aizsardzības līmeni.

2.    Puses atzīst, ka nav piemēroti veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, vājinot vai samazinot aizsardzības līmeni, kas paredzēts to vides tiesību aktos vai to darba tiesībās un standartos.

3.    Puse necenšas veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, atkāpjoties no saviem tiesību aktiem vides un nodarbinātības jomā vai ilglaicīgas vai atkārtotas darbības vai bezdarbības dēļ tos efektīvi neīstenojot.

177. PANTS

Daudzpusēji vides nolīgumi un darba konvencijas

1.    Puses atzīst, ka, starptautiskajai sabiedrībai risinot globālās vai reģionālās vides problēmas, vērtīgs instruments ir starptautiska vides pārvaldība un nolīgumi, kā arī pilnīga un produktīva nodarbinātība, tostarp prasmju attīstība un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem, kas ir viens no ilgtspējīgas attīstības pamatelementiem visās valstīs un prioritārs starptautiskās sadarbības mērķis.

2.    Šajā sakarā Puses, ņemot vērā šā nolīguma 259.–265. pantu, atkārtoti apstiprina savu apņemšanos efektīvi īstenot daudzpusējos vides nolīgumus, tostarp Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurus tās ir attiecīgi ratificējušas.

3.    Puses, ņemot vērā šā nolīguma 285.–288. pantu, atkārtoti apstiprina savu apņemšanos efektīvi īstenot SDO pamatkonvencijas, kā arī citas SDO konvencijas, ko tās ir attiecīgi ratificējušas, un uzturēt efektīvu darba inspekciju sistēmu, kura atbilst Pušu kā SDO dalībvalstu saistībām.

178. PANTS

Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi

1.    Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos palielināt tirdzniecības ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā. Tādēļ Puses vienojas veicināt tādu ilgtspējas nodrošināšanas shēmu izmantošanu kā, piemēram, godīga un ētiska tirdzniecība vai ekomarķējums, korporatīvā sociālā atbildība un atbildīga darījumdarbības prakse, kā arī tirdzniecība ar vides precēm un pakalpojumiem un klimatam labvēlīgiem produktiem un tehnoloģijām un ieguldījumi tajos.

2.    Puses apmainās ar informāciju un pieredzi par savām darbībām, lai veicinātu saskaņotību un savstarpējo atbalstu starp tirdzniecības, sociālo un vides politiku, un pastiprina dialogu un sadarbību tādos jautājumos ilgtspējīgas attīstības jomā, kuri varētu rasties Pušu tirdzniecības attiecībās.

3.    Šādā Pušu dialogā un sadarbībā būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši sociālie partneri, kā arī citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot pilsoniskās sabiedrības sadarbību, kas izveidota saskaņā ar 314. pantu.

179. PANTS

Strīdu izšķiršana

Strīdiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa, nepiemēro 223., 224. un 225. pantu. Jebkuru šādu strīdu gadījumā pēc tam, kad šķīrējtiesa ir pieņēmusi savu galīgo ziņojumu saskaņā ar 219. un 220. pantu, Puses, ņemot vērā šo ziņojumu, apspriež piemērotus īstenojamos pasākumus. Sadarbības komiteja uzrauga šādu pasākumu īstenošanu un regulāri izskata attiecīgo jautājumu, arī izmantojot 178. panta 3. punktā minēto mehānismu.

11. NODAĻA

PRET KONKURENCI VĒRSTA RĪCĪBA, APVIENOŠANĀS KONTROLE UN SUBSĪDIJAS

180. PANTS

Principi

Puses atzīst, cik svarīga to tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās ir brīva un neizkropļota konkurence. Puses apliecina, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un valsts iejaukšanās var kropļot tirgu pareizu darbību un mazināt ieguvumus, kurus sniedz tirdzniecības un ieguldījumu liberalizācija.

181. PANTS

Konkurences neitralitāte

Puses piemēro šo nodaļu visiem valsts un privātajiem uzņēmumiem.

182. PANTS

Saimnieciskas darbības

Šī nodaļa attiecas uz saimnieciskām darbībām.

Šajā nodaļā “saimnieciskas darbības” ir darbības, kas attiecas uz preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū.

A IEDAĻA

PRET KONKURENCI VĒRSTA RĪCĪBA UN APVIENOŠANĀS KONTROLE

183. PANTS

Tiesiskais regulējums

Katra Puse pieņem vai uztur spēkā konkurences tiesības, kuras tiek piemērotas visiem uzņēmumiem visās ekonomikas nozarēs 22 un efektīvi risina problēmas, ko rada šāda pret konkurenci vērsta prakse:

a)    horizontāli un vertikāli nolīgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai izkropļot konkurenci;

b)    viena vai vairāku uzņēmumu dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un

c)    uzņēmumu koncentrācija, kas būtiski kavētu efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošu stāvokli.

184. PANTS

Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi

Puses nodrošina, ka uzņēmumiem, kuriem uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana, piemēro šajā iedaļā izklāstītos noteikumus, ciktāl minēto noteikumu piemērošana juridiski vai faktiski netraucē veikt šādiem uzņēmumiem uzticētos uzdevumus. Uzticētie uzdevumi ir pārredzami, un jebkādi ierobežojumi vai atkāpes no šajā iedaļā izklāstīto noteikumu piemērošanas nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams minēto uzdevumu izpildei.

185. PANTS

Īstenošana

1.    Katra Puse izveido vai uztur savā darbībā neatkarīgu konkurences iestādi, kura ir atbildīga par 183. pantā minēto konkurences tiesību pilnīgu piemērošanu un efektīvu īstenošanu un kurai ir pienācīgas pilnvaras un resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šo uzdevumu veikšanai.

2.    Katra Puse piemēro savas konkurences tiesības, kas minētas 183. pantā, pārredzamā veidā, ievērojot procesuālā taisnīguma principus, tostarp attiecīgo uzņēmumu tiesības uz aizstāvību, jo īpaši tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz izskatīšanu tiesā.

186. PANTS

Sadarbība

1.    Puses atzīst, ka to kopējās interesēs ir veicināt sadarbību attiecībā uz konkurences politiku un izpildi.

2.    Lai veicinātu šādu sadarbību, Pušu konkurences iestādes var apmainīties ar informāciju, ievērojot Pušu attiecīgajos tiesību aktos paredzētos konfidencialitātes noteikumus.

3.    Pušu konkurences iestādes cenšas koordinēt savas izpildes darbības, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, attiecībā uz līdzīgu vai saistītu rīcību vai lietām.

187. PANTS

Strīdu izšķiršanas nepiemērošana

Uz šo iedaļu neattiecas 14. nodaļa.

B IEDAĻA

SUBSĪDIJAS

188. PANTS

Definīcija un tvērums

1.    Šajā iedaļā “subsīdija” ir pasākums, kurš atbilst SKP nolīguma 1. panta 1.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem neatkarīgi no tā, vai subsīdiju piešķir uzņēmumam, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus 23 .

2.    Šo iedaļu piemēro subsīdijām, kas ir īpašas SKP nolīguma 2. panta nozīmē vai kas ietilpst šā nolīguma 192. panta tvērumā.

3.    Puses nodrošina, ka subsīdijas uzņēmumiem, kuriem uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana, piemēro šajā iedaļā izklāstītos noteikumus, ciktāl minēto noteikumu piemērošana juridiski vai faktiski netraucē veikt šiem uzņēmumiem uzticētos uzdevumus. Uzticētie uzdevumi ir pārredzami, un jebkādi ierobežojumi vai atkāpes no šajā iedaļā izklāstīto noteikumu piemērošanas nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams minēto uzdevumu izpildei.

4.    Šā nolīguma 191. pantu nepiemēro subsīdijām, kas saistītas ar to preču tirdzniecību, uz kurām attiecas Nolīguma par lauksaimniecību 1. pielikums.

5.    Šā nolīguma 191. un 192. pantu nepiemēro audiovizuālajai nozarei.

6.    Šā nolīguma 192. pantu nepiemēro subsīdijām, par kurām formāla vienošanās panākta vai kuras piešķirtas pirms šā nolīguma stāšanās spēkā vai piecos gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.