PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Savienības tiesību akti aizsargā lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN). Tomēr patlaban nav ES mēroga mehānisma, kas aizsargātu tādu ražojumu nosaukumus kā Murano stikls, Zolingenes galda piederumi, Donegolas tvīds, Halašas mežģīnes vai Gabloncas juvelierizstrādājumi. Lai gan vairāk nekā puse dalībvalstu ir ieviesušas valsts īpašās (sui generis) aizsardzības sistēmas amatniecības un rūpniecības (AR) ražojumiem ar dažādām īpašībām, pārējās sava nemateriālā īpašuma aizsardzībai izmanto tikai preču zīmes un/vai noteikumus par negodīgu konkurenci. Turklāt iekšējā tirgū nav pārrobežu sistēmas, kas savstarpēji atzītu valstu aizsardzības sistēmas. Savienības līmenī ražotāji var reģistrēt individuālas preču zīmes, kolektīvas preču zīmes un sertifikācijas preču zīmes. Tomēr preču zīmju aizsardzības izmantošana neļauj rūpniecības un amatniecības ražojumu ražotājiem Savienības līmenī sertificēt saikni starp kvalitāti un ģeogrāfisko izcelsmi, kas liecina par īpašībām, kuras piedēvējamas konkrētām vietējām prasmēm un tradīcijām.

Sadrumstalotības radītās juridiskās nenoteiktības dēļ ražotājiem ir problēmas aizsargāt ģeogrāfiski piesaistītus AR ražojumus. Tiem ir mazāks stimuls ieguldīt šādos ražojumos, sadarboties, lai radītu nišas tirgus, un saglabāt unikālas vietējās prasmes un tradīcijas. Tirgus iespējas var zaudēt īpaši mazie ražotāji (MVU un mikrouzņēmumi).

Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir Savienības līmenī ieviest amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tieši piemērojamu aizsardzību. Priekšlikuma nolūks ir uzlabot ražotāju situāciju, lai aizsargātu to AR ražojumus visā Savienībā pret viltošanu, un sniegt tiem stimulus ieguldīt šajos ražojumos. Vēl viens priekšlikuma mērķis ir uzlabot autentisku AR ražojumu pamanāmību tirgos un tādējādi radīt labumu patērētājiem. Reģioniem, kuros ražotāji darbojas, būtu jāgūst labums no tipisku ražojumu aizsardzības un jāspēj attīstīt tūrisma potenciālu, noturēt un piesaistīt kvalificētu darbaspēku, kā arī aizsargāt savu kultūras mantojumu. Priekšlikuma pamatā ir īpaša ĢIN aizsardzība, kas nozīmē, ka ražotāji, kā arī publiskas iestādes sadarbojas ražojumu specifikāciju izstrādē. Šīs pieejas mērķis ir palīdzēt jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem (MMVU), kam trūkst resursu jaunu ražojumu specifikāciju izstrādei.

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka ražotāji var pilnā mērā gūt labumu no ĢIN reģistrācijas un aizsardzības starptautiskā satvara (“Lisabonas sistēma”). ES 2019. gada novembrī pievienojās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam – līgumam, ko pārvalda Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO). ES AR ražojumu ražotāji patlaban nevar pieprasīt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas aktu, un ES ir jānoraida šādas aizsardzības pieprasījumi no Ženēvas akta dalībniekiem. Tāpat ES ražotāji nevar gūt labumu no aizsardzības, ko piešķir ES tirdzniecības nolīgumi, kuri patlaban attiecas tikai uz lauksaimniecības ražojumiem, kas aizsargāti ar ĢIN. Šā priekšlikuma mērķis ir novērst šo trūkumu.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums papildina spēkā esošo ES aizsardzības sistēmu, kas attiecas uz ĢIN lauksaimniecības jomā. Ņemot vērā AR ražojumu atšķirīgo raksturu, tajā ir ievērotas līdzīgas pieejas tām, kas izmantotas attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu atbilstības nosacījumiem un ĢIN aizsardzību un kas noteiktas:

–Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām,

–Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu,

–Eiropas Parlamenta Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju.

Priekšlikumā ir ievērota līdzīga pieeja kā notiekošajā pašreizējā ĢIN režīma reformā. Ar reformu tiks atcelta pirmā minētā regula un grozītas abas pārējās minētās regulas.

Ar priekšlikumu tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi – grozījumi attiecas uz noteikumiem, kas reglamentē iespējamus konfliktus starp ĢIN un preču zīmēm, kā arī uz papildu uzdevumiem, kas noteikti Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (“EUIPO” jeb “Birojs”).

Priekšlikums arī atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, kas saskaņā ar tās 2. panta 1. punktu ir piemērojama visām intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras aizsargā saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem.

Ar priekšlikumu tiek izveidota saikne starp ES ĢIN aizsardzības sistēmu attiecībā uz AR ražojumiem un Lisabonas sistēmu. Tas tiek darīts, ierosinot grozīt Padomes Lēmumu (ES) 2019/1754 par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums atbilst ES rūpniecības politikai, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” 1 . Atjauninātajā industriālajā stratēģijā ir uzsvērts, ka Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi tūrisma nozari un ka pēc pandēmijas mazāki uzņēmumi joprojām ir neaizsargātāki – aptuveni 60 % no tiem ziņoja par apgrozījuma kritumu 2020. gada otrajā pusē. Šo iemeslu dēļ priekšlikuma nolūks ir atbalstīt tūrisma nozari, jo īpaši nabadzīgākajos reģionos, un palīdzēt MMVU attīstīt jaunus ģeogrāfiski piesaistītus ražojumus.

Priekšlikumam ir arī kopīgi konkrēti mērķi ar gaidāmo Komisijas ES stratēģiju par ilgtspējīgiem tekstilizstrādājumiem, kuras mērķis ir radīt labāku darījumdarbības un normatīvo vidi ilgtspējīgiem un apritīgiem tekstilizstrādājumiem Savienībā. MMVU tekstilizstrādājumu nozarē ir grūti attīstīt intelektuālā īpašuma stratēģijas, kuras aizsargātu to ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un piesaistītu izaugsmes kapitālu. Tāpēc Savienības mēroga ĢIN aizsardzības ieviešanai attiecībā uz AR ražojumiem būtu jāpalīdz MMVU šajā ziņā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir LESD 118. panta 1. punkts par intelektuālo īpašumu un 207. panta 2. punkts par kopējo tirdzniecības politiku. Tā mērķis ir attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem radīt vienotas Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības, kas nodrošinātu vienādu aizsardzību visā Savienībā, un izveidot centralizētu Savienības mēroga kārtību atļauju piešķiršanai, koordinācijai un uzraudzībai. Turklāt priekšlikuma mērķis ir arī izveidot saikni starp ES aizsardzības sistēmu amatniecības un rūpniecības ražojumiem un Lisabonas sistēmu, tādējādi piešķirot spēku starptautiskam nolīgumam, ko pārvalda WIPO.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Papildus mērķim izpildīt pienākumu, ko nosaka ES pievienošanās Lisabonas vienošanās Ženēvas aktam, uz kuru attiecas kopējā tirdzniecības politika un kurš ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, šā priekšlikuma mērķis ir arī radīt labi funkcionējošu iekšējo tirgu ģeogrāfiski piesaistītiem AR ražojumiem. Šajā saistībā tas paredz vienotu tiesisko regulējumu attiecībā uz AR ražojumu ĢIN, kuru aizsardzība ir ES un tās dalībvalstu dalītā kompetencē. Dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt šo mērķi, jo pastāv virkne atšķirīgu noteikumu, kas izstrādāti valstu līmenī un nav savstarpēji atzīti. Šo jautājumu risināšana valstu līmenī tikai radīs juridisko nenoteiktību ražotājiem, kas vēlas aizsardzību, liegs tirgus pārredzamību patērētājiem, ietekmēs iekšējo tirdzniecību Savienībā un pavērs iespējas nevienlīdzīgai konkurencei ar ĢIN aizsargātu AR ražojumu tirdzniecībā. Stingrs Eiropas tiesiskais regulējums varētu radīt vienādus aizsardzības nosacījumus visās dalībvalstīs, tādējādi radot juridisko noteiktību un stimulus ieguldījumiem lielākās tirgus iespējās attiecībā uz ģeogrāfiski piesaistītiem AR ražojumiem. Tāpēc šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir veidots tā, lai nodrošinātu vienādu režīmu visā Savienībā ar iespējami mazāku administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksām ražotājiem un publiskajām iestādēm. Kā uzsvērts ietekmes novērtējuma ziņojumā, izvēlētais politikas risinājums, proti, pieņemt atsevišķu ES regulu, ar ko izveido īpašu sistēmu, kuras pamatā ir ES tiesības aizsargāt AR ražojumu ĢIN, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams noteikto mērķu sasniegšanai. Tas aprobežojas ar tiem aspektiem, kurus dalībvalstis nevar apmierinoši sasniegt vienas pašas un attiecībā uz kuriem Savienība var rīkoties iedarbīgāk un efektīvāk un radīt lielāku pievienoto vērtību.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Izvēlētais risinājums ir atsevišķa ES regula, ar ko izveido īpašu sistēmu, kuras pamatā ir ES tiesības aizsargāt AR ražojumu ĢIN. Šī izvēle dod priekšroku juridiskam režīmam, kas ir vienkāršs un saskanīgs ar mērķi nodrošināt starptautisko saistību pilnvērtīgu izpildi, izveidojot Savienības līmenī sistēmu, kas ļauj Savienībā aizsargāt to Ženēvas akta dalībvalstu AR ražojumu ĢIN, kuras ir trešās valstis, un aizsargāt Lisabonas sistēmas līgumslēdzēju valstu AR ražojumu ĢIN, ko piešķīrusi ES.

Alternatīvas regulatīvas metodes, piemēram, spēkā esošo lauksaimniecības produktu aizsardzības sistēmu paplašināšana, aptverot arī AR ražojumus, un preču zīmju sistēmas reforma, netiek uzskatītas par piemērotām.

Pirmkārt, lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ir īpašas iezīmes, ko reglamentē saskaņoti ES veselības un nekaitīguma noteikumi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas satvarā, un šie noteikumi ne vienmēr ir attiecināmi uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem.

Otrkārt, iekļaušana spēkā esošajā lauksaimniecības produktu sistēmā rada risku, ka AR ražojumi un to ražotāji būs norobežoti, jo šīs shēmas ir vērstas uz lauksaimniecības produktiem un ražotājiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. Tas liegtu iespēju ieviest elastīgu un izmaksefektīvu ĢIN režīmu, kas īpaši pielāgots AR ražojumiem un to ražotājiem.

Turklāt, ņemot vērā, ka aizsargātas preču zīmes var kļūt par sugas vārdiem un tikt atsauktas, pastāv risks, ka ar preču zīmju noteikumu reformu netiks izpildītas starptautiskās prasības, kas izriet no Ženēvas akta. Savukārt šo preču zīmju īpašību pārveidošana, lai aizsargātu ĢIN, ietekmētu preču zīmju sistēmas vispārējo saskanību. Turklāt pastāvētu divas atšķirīgas aizsardzības sistēmas – viena lauksaimniecības ĢIN īpašas aizsardzības sistēma un otra – uz preču zīmēm balstīta AR ražojumu ĢIN sistēma. Tas radītu apjukumu un nekonsekvenci starptautiskā līmenī, jo īpaši ņemot vērā ES tradicionālo lomu ĢIN atbalstīšanā WIPO un tās nostāju attiecībā uz ĢIN divpusējās tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm.

Citi instrumenti, piemēram, ieteikumu vai ES direktīvas pieņemšana ar mērķi tuvināt valstu tiesību aktus, nespētu apmierinoši pievērsties sadrumstalotajam valstu tiesiskajam regulējumam attiecībā uz AR ražojumu ĢIN un apmierināt vajadzību pēc vienotām ES tiesībām starptautisko saistību dēļ.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neviens no Eiropas Savienības tiesību aktiem līdz šim nav bijis vērsts tieši uz AR ražojumu ĢIN aizsardzību. Tomēr šis priekšlikums ir saistīts ar notiekošo lauksaimniecības produktu ĢIN sistēmas reformu un ir balstīts uz rezultātiem, kas izklāstīti izvērtējuma ziņojumā par ES lauksaimniecības produktu ĢIN aizsardzības shēmām. Tā mērķis ir arī panākt iespējami lielāku sinerģiju ar patlaban notiekošo pašreizējo ĢIN shēmu reformu, kurā aplūko veidus, kā nostiprināt, modernizēt, racionalizēt un labāk piemērot ĢIN tiesības attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

–Lai apkopotu visu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus, Komisija ir ieviesusi plašu apspriešanās stratēģiju. Apspriešanās sākās 2013. gadā un kļuva intensīvākas 2020. un 2021. gadā.

–No ģeogrāfiskā viedokļa apspriešanās stratēģija aptvēra ES-28 dalībvalstis, bet pēc Brexit – ES-27 dalībvalstis.

Apspriešanās ietvaros notika virkne plašu un mērķorientētu apspriešanas pasākumu, kas izklāstīti turpmāk.

·Sabiedriskās apspriešanas — saistībā ar ārēju pētījumu, kas notika 2013. gadā , tika veikts apsekojums par ieinteresēto personu vajadzībām un vēlmēm attiecībā uz iespējamu tiesisko aizsardzību autentisku ģeogrāfiski piesaistītu ražojumu norādēm Savienības līmenī. 2014. gadā organizētas sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika darīti zināmi publiskā konferencē 2015. gada 19. janvārī un publicēti 2015. gada jūnijā. Ceļveža apspriešanas laikā (no 2020. gada 30. novembra līdz 2021. gada 18. janvārim) ieinteresētās personas sniedza atgriezenisko saiti par Komisijas plānu novērtēt, kāda ietekme būtu ES mēroga iniciatīvai attiecībā uz AR ražojumu ĢIN. Sabiedriskā apspriešana par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību ES mērogā norisinājās 12 nedēļas no 2021. gada 29. aprīļa līdz 2021. gada 22. jūlijam.

·Intervijas klātienē – saistībā ar pētījumu par kontroles un izpildes noteikumiem attiecībā uz nelauksaimniecisko produktu ĢIN ar atlasītām ieinteresētajām personām notika intervijas klātienē.

·Darbsemināri – 2016. gada Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros 2016. gada oktobrī tika organizēts darbseminārs par ģeogrāfiski piesaistītu nelauksaimniecisko produktu devumu iekļaujošā reģionālajā ekonomikas attīstībā . Savukārt 2019. gada 18. novembrī tika publiskoti un darbseminārā apspriesti rezultāti, kas gūti “Pētījumā par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ES līmeņa aizsardzības ekonomiskajiem aspektiem”. 2021. gada 13. jūlijā tika arī darīti zināmi un darbseminārā apspriesti provizoriskie konstatējumi, kas gūti “Pētījumā par kontroles un izpildes noteikumiem nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzībai ES” .

·Mērķorientētas sanāksmes ar dalībvalstu pārstāvjiem (“GIPP ekspertu grupa”) notika 2021. gada aprīlī un 2022. gada janvārī, un tām sekoja mērķorientēta rakstiska apspriešanās ar dalībvalstu intelektuālā īpašuma birojiem 2021. gada jūnijā, par pamatu izmantojot divas speciālas aptaujas anketas.

Kopumā atbildes liecināja, ka ar ĢIN aizsargātu AR ražojumu ražotāji, Eiropas Parlaments, Eiropas Reģionu komiteja, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, deviņas dalībvalstis un akadēmisko aprindu pārstāvji stingri atbalsta īpašas ĢIN shēmas izveidi. Šīs atbildes ir izmantotas par pamatu iesniegtajam Komisijas priekšlikumam. Četras dalībvalstis atbalsta pamatscenāriju, kas paredz saglabāt līdzšinējo situāciju, un uzskata, ka pietiek ar preču zīmju aizsardzību. Tomēr ietekmes novērtējumā ir norādīts gan uz esošo preču zīmju aizsardzības alternatīvu trūkumiem, kas liegtu pietiekami aizsargāt AR ražojumu nosaukumus, gan uz problēmām, ar kurām saistīts preču zīmju reformas risinājums, tajā skaitā nesaskanību ar īpašu lauksaimniecības produktu ĢIN sistēmu.

Detalizētākajā atgriezeniskajā saitē, kas saņemta 2021. gadā notikušajā sabiedriskajā apspriešanā, visvairāk atbalstītais politikas risinājums (vērtējums – “5”), pēc lielākās daļas respondentu ieskatiem, ir īpaša sistēma, ar ko izveido ES tiesības aizsargāt AR ražojumu ĢIN. Lielākās daļas respondentu vismazāk atbalstītais politikas risinājums (vērtējums – “1”) ir pamatscenārijs, kad Savienības līmenī netiek veikta nekāda rīcība. Vairāk nekā 80 % respondentu attiecībā uz šo risinājumu ir katrā ziņā pret pašreizējās situācijas saglabāšanu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija ir izmantojusi divus būtiskus ārēju ekspertu atzinumu avotus –

1.pētījumus, ko pēc pasūtījuma sagatavoja ārēji darbuzņēmēji, proti:

· pētījumu par nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzību iekšējā tirgū (Insight Consulting / REDD / OriGIn, 2013),

· pētījumu par nelauksaimniecisko produktu ĢIN ES līmeņa aizsardzības ekonomiskajiem aspektiem (VVA/ECORYS/ConPolicy, 2019),

· pētījumu par kontroles un izpildes noteikumiem nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzībai ES (VVA / AND International, 2021);

2.tehnisko sadarbību ar EUIPO, īpaši pievēršoties dažādiem procesu modeļiem, lai varētu veikt pamatotu apakšrisinājumu novērtējumu par ES struktūru, kas atbild par AR ražojumu ĢIN reģistrāciju, un par starptautisko pieteikumu izskatīšanu atbilstoši Lisabonas vienošanās Ženēvas aktam, arī attiecībā uz valsts iestāžu lomu reģistrācijas procedūrā. Šīs sadarbības rezultāts, kura pamatā ir EUIPO ieguldījums, ir izklāstīts ietekmes novērtējuma 9. pielikumā

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā tika aplūkoti turpmāk izklāstītie politikas risinājumi.

·1. politikas risinājums. Lauksaimniecības produktu ĢIN aizsardzības sistēmas paplašināšana, aptverot arī AR ražojumu ĢIN. Šajā risinājumā AR ražojumu ĢIN aizsardzības sistēma tiktu integrēta esošajās ĢIN aizsardzības shēmās, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem. Saskaņā ar notiekošo lauksaimniecības produktu ĢIN sistēmas reformu dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot pagaidu pārbaudes procedūru valsts līmenī. Savienības līmenī priekšlikumam pārskatīt lauksaimniecības produktu ĢIN sistēmu būtu jāsniedz Komisijai pilnvaras pieteikumu un iebildumu izskatīšanu uzticēt kā ārpakalpojumu aģentūrai (visticamāk, EUIPO). Šajā risinājumā pašreizējais priekšlikums pārskatīt lauksaimniecības pārtikas nozari saskaņotu pašreizējo uzraudzības un izpildes sistēmu un to paplašinātu, aptverot arī AR ražojumu ĢIN.

·2. politikas risinājums. Atsevišķa ES regula, ar ko izveido īpašu ĢIN aizsardzību. Šis risinājums paredzētu pieņemt ES regulu, ar kuru AR ražojumiem tiktu izveidota īpaša ĢIN aizsardzības shēma. Par pamatu tiktu izmantots spēkā esošais lauksaimniecības produktu ĢIN režīms, bet tas tiktu vairāk pielāgots AR ražojumiem. AR ražojumu ĢIN tiktu aizsargātas ar ES tiesībām visās dalībvalstīs. Saskaņā ar šo 2. politikas risinājumu būtu iespējami šādi apakšrisinājumi:

–2.1. Teritoriālā saikne:

–2.1.A. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi (ACVN) – ACVN aizsardzības ietvaros ražojuma kvalitāte vai īpašības ir galvenokārt vai ekskluzīvi saistītas ar izcelsmes vietas konkrēto ģeogrāfisko vidi, un visiem posmiem, proti, ražošanai, pārstrādei vai sagatavošanai, jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

–2.1.B. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) – AĢIN aizsardzības ietvaros ražojuma īpaša kvalitāte, reputācija vai cita iezīme ir galvenokārt attiecināma uz tā ģeogrāfisko izcelsmi; vismaz viens no posmiem – ražošana, pārstrāde vai sagatavošana – notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

–2.2. Valsts iestāžu iesaistīšanās reģistrācijas procedūrā:

–2.2.A. Divposmu sistēma – pirmais posms notiktu dalībvalstu līmenī, kur valsts vai vietējām iestādēm būtu pirmās izskatīšanas funkcija attiecībā uz vietējo ražotāju saskaņotajām ražojumu specifikācijām un ĢIN pieteikumiem. Otrais posms notiktu Savienības līmenī, ES struktūrai pieņemot lēmumu par reģistrāciju, un šajā posmā netiktu iekasēta maksa,

–2.2.B. Viena posma sistēma – valsts iestādes nepiedalītos izskatīšanā un reģistrācijā, un vietējie ražotāji ĢIN reģistrācijas nolūkā vērstos tieši ES līmenī,

–2.3. ES struktūra, kas atbild par reģistrāciju Savienības līmenī un starptautiskā līmenī:

–2.3.A. Komisija būtu atbildīga par reģistrācijas posmu Savienības līmenī un arī darbotos kā kompetentā iestāde saskaņā ar WIPO Lisabonas vienošanās Ženēvas aktu,

–2.3.B. Specializētā intelektuālā īpašuma aģentūra – EUIPO – būtu atbildīga par reģistrācijas posmu Savienības līmenī un arī darbotos kā kompetentā iestāde saskaņā ar Ženēvas aktu,

–2.4. Kontroles pasākumi un izpildes panākšana:

–2.4.A. ĢIN lauksaimniecības shēmu kontroles un izpildes modeļa atkārtošana,

–2.4.B. Kontroles racionalizēšana, izmantojot stingru izpildes modeli: šis apakšrisinājums paredzētu ieviest pašsertifikāciju, izlases veida pārbaudes, ko veic valsts iestādes (vai deleģētas sertifikācijas struktūras), apvienojumā ar atturošu naudas sodu sistēmu, dalībvalstu ziņošanas pienākumu racionalizāciju un izpildes panākšanas shēmas ieviešanu atbilstoši patlaban pārskatītajai lauksaimniecības ĢIN sistēmai ar domēna nosaukumu brīdinājumu sistēmu, kuras mērķis ir cīnīties pret ĢIN ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē,

–2.5. ES un valstu tiesību un režīmu līdzāspastāvēšana:

–2.5.A. AR ražojumu ĢIN tiktu aizsargātas ar ES tiesībām, kas aizstāj pašreizējos valstu ĢIN režīmus un absorbē valstu ĢIN tiesības,

–2.5.B. ES ĢIN tiesību ieviešana attiecībā uz AR ražojumiem, vienlaikus saglabājot paralēlu sistēmu valstu ĢIN pieteikumiem.

·3. politikas risinājums. Preču zīmju reforma. Šis risinājums nozīmētu ES preču zīmju sistēmas, jo īpaši ES Preču zīmju regulas (EUTMR), reformu, kas AR ražojumu ražotājiem ļautu iesniegt pieteikumu reģistrēt Savienības līmenī nosaukumu, kas garantē īpašu ražojuma kvalitāti, kura saistīta ar ģeogrāfisko reģionu. Šis risinājums varētu būt balstīts uz ES kolektīvās preču zīmes vai ES sertifikācijas zīmes reformu. Attiecībā uz ES sertifikāciju tas nozīmētu atcelt pašreizējo aizliegumu sertificēt ģeogrāfisko izcelsmi. Attiecībā uz ES kolektīvo preču zīmi tas nozīmētu ieviest funkciju ar kolektīvo preču zīmi sertificēt kvalitātes un ģeogrāfiskās izcelsmes saikni. Turklāt gan ES kolektīvā preču zīme, gan ES sertifikācijas zīme būtu jāpielāgo, lai tās atbilstu aizsardzības tvērumam saskaņā ar Ženēvas aktu.

Tika apsvērti un agrīnā posmā tika noraidīti arī šādi risinājumi:

·pamatscenārijs – bez izmaiņām, proti, saglabāt sadrumstaloto tiesisko regulējumu Savienībā un atzītas ar ĢIN aizsargātu AR ražojumu aizsardzības trūkumu starptautiskā līmenī,

·ieteikums – šis risinājums paredzētu Savienības līmenī pieņemt ieteikumu, kas dalībvalstis mudinātu ieviest valsts aizsardzības sistēmas ar nolūku sertificēt saikni starp AR ražojumu specifiskajām īpašībām un izcelsmi,

·dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana – šis risinājums paredzētu pieņemt ES direktīvu ar mērķi tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par AR ražojumu ĢIN aizsardzību. Ar direktīvu ES noteiktu pienākumus sasniegt konkrētus ĢIN aizsardzības mērķus, piemēram, attiecībā uz aizsardzības termiņu un tvērumu, teritoriālo saikni un procesuāliem aspektiem. Ražotāji varētu iegūt valsts ĢIN tiesības, kas reģistrētas valsts līmenī. ES ĢIN tiesības netiktu radītas.

Vēlamais politikas risinājums ir 2. risinājums – atsevišķa ES regula. Kopējā vēlamā risinājuma pakete ir apvienojums, kas ietver 2.1.B apakšrisinājumu (aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN)), 2.2.A apakšrisinājumu (divposmu sistēma), 2.3.B apakšrisinājumu (EUIPO atbild par reģistrāciju Savienības un starptautiskajā līmenī), 2.4.B apakšrisinājumu (kontroles racionalizācija, ieviešot stingru izpildes panākšanu) un 2.5.A apakšrisinājumu (ES shēma aizstāj valstu ĢIN režīmus un tiesības).

Salīdzinot 1., 2. un 3. risinājumu, tie visi nodrošina vienotu reģistrācijas punktu Savienības līmenī un vienādu aizsardzību, kas ļaus ražotājiem iekšējā tirgū aizsargāt un izcelt savu ražojumu kvalitāti, ko nosaka ģeogrāfiskā izcelsme.

Tomēr, izstrādājot ražojumu specifikācijas, 1. politikas risinājums un 2. politikas risinājums būtu ierindojami īpaši augstu, jo tie palīdzētu amatniekiem un ražotājiem strādāt kopā nišas tirgos, nodrošinot sadarbības iespējas un veicinot un aizsargājot tradicionālo zinātību Savienības līmenī atbilstoši ES konkurences noteikumiem. Šie abi risinājumi arī radītu labumu ne tikai ražotājiem, bet arī saistītajām nozarēm, piemēram, tūrismam, jo ĢIN palielina ražojuma un reģiona pamanāmību. Tā kā tūrisma nozari ir īpaši smagi skārusi Covid-19 pandēmija, 1. un 2. politikas risinājums var izrādīties būtisks solis uz priekšu, šos bieži vien nepietiekami attīstītos reģionus ievirzot atpakaļ uz ekonomiskās atveseļošanās ceļa, un var palīdzēt palielināt ES reģionu pievilcīgumu tūrismam. Tādējādi 1. un 2. politikas risinājumam var būt svarīga nozīme atveseļošanas veicināšanā stipri cietušajos ES reģionos.

1. un 2. politikas risinājums atbilst Lisabonas vienošanās Ženēvas aktam, savukārt 3. politikas risinājums ir vērtējams zemāk arī attiecībā uz ES preču zīmju politiku. Turklāt 3. politikas risinājums ir vērtējams zemāk arī attiecībā uz saskanību ar ES starptautisko ĢIN aizsardzības politiku.

Attiecībā uz ietekmi uz konkurenci ir maz ticams, ka šai iniciatīvai būs negatīva ietekme.

·ĢIN apliecina kvalitāti, ko nosaka ģeogrāfiskā izcelsme. Turklāt ir ļoti maz atbilstīgu ar ĢIN aizsargātu AR ražojumu (no 300 līdz 800 Savienībā), bet ir liels daudzums līdzīgu ar ĢIN neaizsargātu funkcionālu aizstājēju. Konkurējoši ražotāji var ienākt tirgū un ražot ar ĢIN aizsargātus aizstājējus tikai tad, ja tie atbilst attiecīgajiem kritērijiem. Šo iemeslu dēļ ir ļoti maz ticams, ka ar priekšlikumu tiks radīta vai palielināta tirgus vara.

·Ar ĢIN aizsargāti AR ražojumi ir uzticēšanos raisoši augstāka tirgus segmenta ražojumi. Tie ir balstīti uz tradīciju, tie nodod informāciju par to ģeogrāfisko izcelsmi un ir atbilde uz īpašu pieprasījumu no tādu patērētāju puses, kuri piešķir vērtību šādām īpašām iezīmēm (piemēram, ražošanā tiek izmantots roku darbs). Pat ja konkurence tirgū tiktu apslāpēta, kad ražojums, kam iepriekš nav bijis ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, iegūst ĢIN, no AR ražojumam piešķirtās ĢIN izrietošais kvalitātes apliecinājums, iespējams, palielinātu patērētāju gatavību maksāt. Tāpēc ir maz ticams, ka tiktu ietekmēts patērētāju ieguvums.

Attiecībā uz ietekmi uz inovāciju AR ražojumu ĢIN nesakņojas “smagajā” produktu vai procesu inovācijā, piemēram, kā patenti. Šajā ziņā atbilstoši Oslo Inovācijas rokasgrāmatai tās ir uzskatāmas par tirgvedības un/vai organizatorisko inovāciju. Īpašā sistēma drīzāk stimulētu ieguldījumus amatniecībā un varētu uzlabot izcilību nišas ražojumu ražošanā. Turklāt, ciktāl AR ražojumu ĢIN sistēma ļautu paaugstināt algas un radīt darbvietas, gados jaunāki darba ņēmēji paliktu savos reģionos, nevis pārceltos uz pilsētu teritorijām.

Attiecībā uz ietekmi uz vidi – ražošanas apjoms, ko radītu nelielais skaits AR ražojumu ar ĢIN, visticamāk, būtu minimāls vai ierobežots. Tāpat arī AR ražojumi ar ĢIN rada noturīgāku labumu salīdzinājumā ar lētākām masveida ražošanas alternatīvām, kas nav AR ražojumi ar ĢIN, un, visticamāk, tie tiks ražoti Savienībā, kur vides standarti ir stingrāki. Patērētāji, kuri dod priekšroku šādām uzticēšanos raisošām precēm, visticamāk, ir vidiski izglītoti un tāpēc sagaida, ka tādu AR ražojumu ražotāji, kuriem piešķirta ĢIN, arī jēgpilni piemēros vidiskās vērtības. Visu minēto iemeslu dēļ ietekme uz vidi, lai cik neliela tā būtu, visticamāk, būtu pozitīva.

Attiecībā uz vēlamā risinājuma izmaksām – ES struktūrai būs jāpārvalda AR ražojumu ĢIN reģistrācijas sistēma un jāiegūst darbības pieredze un specializētas prasmes, kuru pašlaik šajā jomā trūkst. Arī dalībvalstīm būs jāizveido satvars. Lai arī pieredze liecina, ka lauksaimniecībā šis slogs var būt neliels, pilnībā privāta–publiska kontroles un izpildes sistēma publiskajām iestādēm pēc definīcijas izmaksā lētāk. Izmaksas var samazināt arī iespēja ražotājiem pašdeklarēt atbilstību laika gaitā, piemēram, pēc tam, kad ĢIN tiesības ir piešķirtas.

Aplēse par gada izmaksām, izsakot euro, vienai ĢIN ir norādīta turpmāk.

Darbība	Ražotāji (grupa)	Iestādes		Kopā
		Valsts līmeņa	ES
Gada izmaksas vienai ĢIN (EUR)
Reģistrācija*	15 000	7500	17 000	39 500
Pārbaude/kontrole*	5700	100	0	5800
Izpilde un pārvaldība**	3000	3900	0	6900
Kopā	23 700	11 500	17 000	52 200

* vienreizējas izmaksas

** pastāvīgās izmaksas

Avots: pašu aprēķini, pamatojoties uz VVA & AND International (2021)

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikumu izmantos galvenokārt mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU), un tas ir izstrādāts, ņemot vērā MMVU īpašās vajadzības un problēmas. Tāpēc priekšlikums paredz nelielas reģistrācijas izmaksas par ĢIN. Dalībvalstīm būs atļauts iekasēt maksu par reģistrāciju, bet tai jābūt samērīgai. Maksas apmērs jānosaka, ņemot vērā konkrētu uzņēmumu, tādu kā MMVU, situāciju, piemēram, nosakot zemāku maksas līmeni. Savienības līmenī reģistrācijas procedūras otrajā posmā EUIPO neiekasēs maksu par ĢIN reģistrāciju, izņemot 15. pantā minētās “tiešās reģistrācijas” procedūras gadījumā. Tas ļaus MMVU piekļūt šīm intelektuālā īpašuma tiesībām ar mērenām izmaksām.

MMVU uzskata, ka juridiskā sarežģītība ir būtisks šķērslis to darījumdarbībai. Tāpēc saskaņā ar priekšlikumu tiek radītas vienkāršas procedūras jaunu ĢIN reģistrācijai un pārvaldībai, neprasot juridisku pārstāvju iesaisti nevienā procedūras posmā, un administratīvais slogs MMVU tiek samazināts līdz minimumam.

Priekšlikums paredz pilnībā digitalizētu ES pieteikumu iesniegšanas un reģistrācijas procedūru, ko pārvalda EUIPO. Arī tam būtu jāsamazina administratīvais slogs. E-iesniegumu sistēmai būtu jāattiecas arī uz tiešām reģistrācijām izņēmuma gadījumos, kad atbilstīgas dalībvalstis izvēlas atkāpties no pienākuma norīkot valsts iestādi AR ražojumu ĢIN pieteikumu pārvaldībai valsts līmenī.

Jaunajai domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmai attiecībā uz AR ražojumu ĢIN, kuru izveidos EUIPO, jānodrošina ĢIN pieteikumu iesniedzējiem papildu digitāls rīks, ko izmantot pieteikumu iesniegšanas procesā labākai savu ĢIN tiesību aizsardzībai un piemērošanai.

Vienkāršošanas nolūkā būtu jānodrošina tieša un ātra piekļuve informācijai par visām reģistrētajām ĢIN, tāpēc būtu jāuztur publiski pieejams ĢIN reģistrs (amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrs). Ikvienai personai jābūt iespējai vienkārši lejupielādēt oficiālu izrakstu no amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistra, kurā sniegts ĢIN reģistrācijas apliecinājums un attiecīgie dati, tai skaitā ĢIN pieteikuma iesniegšanas datums vai cits prioritārs datums. Šo oficiālo izrakstu varētu izmantot kā autentisku apliecinājumu tiesvedībā tiesā, šķīrējtiesā vai tamlīdzīgā iestādē.

•Pamattiesības

Ar priekšlikumu tiks uzlabota ģeogrāfiski piesaistītu AR ražojumu intelektuālā īpašuma aizsardzība Savienībā. Tāpēc tam būtu pozitīvi jāietekmē pamattiesības uz intelektuālo īpašumu saskaņā ar ES Pamattiesību hartas (“harta”) 17. panta 2. punktu. Atsevišķos gadījumos un atbilstoši starptautiskajām saistībām, kas izriet no Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būs jāsamēro ar tiesībām uz preču zīmēm, jo īpaši attiecībā uz plaši pazīstamām preču zīmēm (sk. šīs regulas 39. pantu) vai agrākām preču zīmēm, kas reģistrētas labticīgi (sk. šīs regulas 42. pantu).

Turklāt priekšlikumam būtu jāuzlabo AR ražojumu ražotāju iespējas aizsargāt to intelektuālo īpašumu Savienībā, jo īpaši pārrobežu kontekstā. Tāpēc priekšlikumam būtu arī pozitīvi jāietekmē tiesības uz tiesību aizsardzību saskaņā ar hartas 47. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums ES budžetu neietekmē. EUIPO, kas ir pilnībā pašfinansējošs, pārvaldīs un finansēs reģistrācijas procesu ES un starptautiskā līmenī no sava budžeta (ieskatot IT sistēmu, amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistra izveidi un pārvaldību, ES sistēmu brīdināšanai par AR ražojumu ĢIN ļaunprātīgu izmantošanu internetā utt.). Runājot par valstu administrācijām – 16 dalībvalstīm (Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Francijai, Horvātijai, Igaunijai, Itālijai, Latvijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Spānijai, Slovākijai, Slovēnijai, Ungārijai un Vācijai), kurās jau darbojas valsts AR ražojumu ĢIN shēmas, nebūtu jārodas papildu izmaksām no pārvaldības viedokļa. Atlikušajām dalībvalstīm būtu jāatvēl resursi sākotnējam pārbaudes procesam. Visām dalībvalstīm būs jāatvēl resursi AR ražojumu ĢIN tiesību izpildei.

Pamatojoties uz ārēju ekspertu veikto analīzi (pētījumiem), tiek lēsts, ka reģistrācijas izmaksas valsts līmenī būs vidēji ap 7500 EUR par vienu ĢIN. Aplēstās izlases veida kontroļu izmaksas dalībvalstīm būs aptuveni 100 EUR par vienu ĢIN. Izpildes panākšanas izmaksas būs aptuveni 3900 EUR.

Tomēr, ņemot vērā potenciālo AR ražojumu ĢIN kandidātu mazo skaitu (plānots aptuveni 300 reģistrāciju 10 gados), ne valstu līmenī, ne EUIPO līmenī izmaksas nešķiet ievērojamas. Tiek lēsts, ka tās būs aptuveni 860 000 EUR gadā visai ES kopumā (pieņemot, ka katru gadu tiks reģistrētas 30 AR ražojumu ĢIN). Izmaksas palielinās to trešo valstu AR ražojumu ĢIN tiesību izpilde, kas jāaizsargā Savienībā. Šādu reģistrāciju skaits ir neskaidrs. Patlaban tiek lēsts, ka Ķīnā un Indijā vien reģistrēto valsts AR ražojumu ĢIN skaits ir kopumā no 400 līdz 800.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Stingra uzraudzības un izvērtēšanas mehānisma nodrošināšana ir ļoti svarīga, lai panāktu to, ka priekšlikums pilnā mērā sasniedz savus konkrētos mērķus. Pēc regulas stāšanās spēkā Komisija novērtēs, vai ir sasniegti regulas konkrētie mērķi. Komisija ietekmes novērtējumā ir izveidojusi uzraudzības rādītāju sarakstu, kas tiks izmantots par pamatu regulas ietekmes novērtēšanai. Lai iegūtu informāciju šim novērtējumam, ražotājiem un publiskajām iestādēm būs jāinformē Komisija.

Ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no regulas piemērošanas sākumdienas Komisija publicēs ziņojumu, kurā izvērtēs un pārskatīs regulu. Izvērtējums tiks veikts saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm.

Turklāt dalībvalstīm un/vai to valsts iestādēm būs reizi četros gados jāziņo Komisijai par visu ĢIN kontroļu stratēģiju un rezultātiem. Kontroles tiks veiktas, lai pārliecinātos par atbilstību juridiskajām prasībām saistībā ar aizsardzības shēmu, kas izveidota ar šo regulu, un par ĢIN tiesību izpildi tirgū, arī tiešsaistē.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikums sastāv no noteikumu kopuma, kas paredzēts, lai ieviestu neatkarīgu, saskanīgu sistēmu attiecībā uz AR ražojumu ĢIN. Izveidojot vienotu īpašu ES ĢIN shēmu, ražotājiem tiek dota iespēja aizsargāt savus ar ĢIN apzīmētos ražojumus Savienības līmenī. Turklāt priekšlikums sasaista jauno ES aizsardzības shēmu ar Lisabonas sistēmu. Ar jauno ES aizsardzības shēmu paredzētās reģistrācijas procedūras Savienības līmenī pārvalda EUIPO, un valstu līmenī – dalībvalstu publiskās iestādes.

Priekšlikums ietver turpmāk aprakstītos noteikumus.

1. sadaļa. Vispārīgi noteikumi

Vispārīgajos noteikumos ir definēti priekšlikuma mērķi, kā arī darbības joma. Vispārīgajos noteikumos ir arī ietverts definīciju uzskaitījums (3. pants). Tie arī paredz noteikumus, kas reglamentē to persondatu aizsardzību, kurus apstrādā reģistrācijas, grozījumu apstiprināšanas, anulēšanas, iebildumu celšanas, pārejas perioda piešķiršanas un kontroles procedūru gaitā.

2. sadaļa. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija

Nodaļā par reģistrāciju ir paredzēti vienoti reģistrācijas noteikumi gan valsts, gan Savienības līmenī, ieskaitot iebildumu procedūru, ir sniegta pieteikuma iesniedzēja definīcija un uzskaitītas pieteikuma iesniedzējam noteiktās prasības, ir precizēts pieteikuma dokumentu saturs un noteikta reģistra loma. Tajā ir noteikta pagaidu aizsardzība un pārejas pasākumi. Sadaļa arī paredz iespēju apspriesties ar Konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir dalībvalstu un Komisijas iecelti eksperti. Konsultatīvā padome pēc Biroja vai Komisijas lūguma vajadzības gadījumā veiks izvērtēšanu un sniegs atzinumus par konkrētiem ĢIN pieteikumiem un tehniskām problēmām saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Ar Konsultatīvo padomi ir jāapspriežas attiecībā uz pieteikumiem, ko iesniedz, izmantojot 15. pantā minēto tiešo procedūru. 2. sadaļā ir ietverti arī noteikumi par ražojuma specifikācijas grozījumiem un reģistrētās ĢIN anulēšanu, kā arī par apelācijas procedūru. Ar to arī tiek izveidota domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēma, un tā ietver noteikumus par administratīvajām maksām.

Ar priekšlikumu tiek izveidota izņēmuma shēma – tiešās procedūras Birojā, un tā ir paredzēta pieteikumu iesniedzējiem no dalībvalstīm, kas atbilst noteiktiem kritērijiem šīs regulas piemērošanas dienā un tāpēc neieceļ valsts iestādi reģistrācijas, ražojuma specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas procedūru pārvaldībai attiecībā uz ĢIN. Dalībvalstīm, kas izvēlas izmantot šo izņēmuma reģistrācijas shēmu, ir jāieceļ kontaktpunkts EUIPO reģistrācijas procedūras vajadzībām un kompetenta iestāde attiecībā uz kontrolēm un izpildi un ir jāveic nepieciešamās darbības šajā regulā paredzēto tiesību izpildes panākšanai.

Lai segtu savas izmaksas saistībā ar AR ražojumu ĢIN sistēmas pārvaldību, dalībvalstis var piemērot maksu. Savukārt Birojs maksu neiekasēs, izņemot par 15. pantā noteikto tiešās pieteikšanās procedūru. ES maksas jānosaka īstenošanas aktā (LESD 291. pants) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Sadaļa arī nosaka prerogatīvu Komisijai pārņemt no Biroja lēmumu pieņemšanas pilnvaras gadījumos, kad lēmums var ietekmēt Savienības tirdzniecības un ārlietu politiku vai sabiedriskās intereses. Šo prerogatīvu paredzēts izmantot tikai tad, kad politikas apsvērumi var būt svarīgāki par intelektuālā īpašuma tehniskajiem aspektiem, ņemot vērā arī to, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir svarīga nozīme Savienības tirdzniecībā un ārpolitikā un ka tās ir kolektīvas tiesības, kam ir arī sabiedriskas funkcijas.

3. sadaļa. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

3. sadaļā ir noteikts aizsardzības līmenis attiecībā uz AR ražojumu ĢIN. Tajā ir arī izklāstīti noteikumi par ĢIN, ko izmanto izgatavoto ražojumu daļām vai komponentiem, precizēti sugas vārdi un homonīmisku ĢIN reģistrācija, kā arī saikne ar preču zīmēm. Tajā ir paredzēti ražotāju grupām piemērojamie noteikumi. Ir precizēta saistība ar aizsargātu apzīmējumu lietošanu interneta domēnu nosaukumos. Sadaļā ietverti noteikumi par Savienības simbolu, norāžu un saīsinājumu lietošanu attiecīgā ražojuma marķējumā un reklāmas materiālos.

4. sadaļa. Kontroles pasākumi un izpildes panākšana

4. sadaļā ir izklāstīti noteikumi par kontrolēm un izpildes panākšanu, arī pārbaudi par to, vai ražojums, kas apzīmēts ar ĢIN, ir ražots saskaņā ar attiecīgo ražojuma specifikāciju, un par ĢIN izmantošanas uzraudzību tirgū. Attiecībā uz pārbaudi un uzraudzību sadaļa paredz divas ražotāju kontroles procedūras. Lai gan dalībvalstīm ir jānorīko kompetentā iestāde, kas atbild par oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, tās var brīvi ieviest trešās personas veiktas sertifikācijas procedūru, ko vada kompetentās iestādes vai deleģētas ražojumu sertifikācijas struktūras, vai procedūru, kuras pamatā ir ražotāju pašdeklarācija. Papildus ražotāju kontrolēm sadaļā ir arī izklāstīti noteikumi dalībvalstīm par to, kā novērst vai apturēt jebkādu citu ĢIN ļaunprātīgu izmantošanu to teritorijā. Turklāt tās mērķis ir novērst ĢIN ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistes platformās 2 atbilstoši Regulai (ES) Nr. xxxx/2022. Sadaļa arī reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu iestādēm. Tā nosaka, ka izpildiestādēm būtu pēc ražotāja lūguma jāsniedz apliecinājums par sertifikāciju.

5. sadaļa. Starptautiskajā reģistrā iekļautās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un citu tiesību aktu grozījumi

5. sadaļa paredz nepieciešamos grozījumus Padomes Lēmumā (ES) 2019/1754 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1753 – ES tiesību aktos, kas pieņemti pēc ES pievienošanās Ženēvas aktam 2019. gada 26. novembrī.

Grozījumi ir vajadzīgi, lai spēkā esošos noteikumus pielāgotu citādai jaunajai situācijai, kurā pastāv jauna ES AR ražojumu ĢIN shēma, kas izveidota pēc minēto noteikumu radīšanas. Piemēram, patlaban nav noteikumu, kas precizētu to, ka atšķirībā no lauksaimniecības ĢIN tieši EUIPO veic kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši Lisabonas sistēmai. Tāpat ir vajadzīgi noteikumi, kas nodrošinātu, ka starptautiskos pieteikumus saistībā ar AR ražojumiem var iesniegt un apstrādāt ES kompetentā iestāde.

Lai Biroja uzdevumu uzskaitījumā, kas ietverts 151. pantā, iekļautu Birojam uzticētos uzdevumus saistībā ar AR ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldību un popularizēšanu, tiek ieviesti papildu grozījumi Preču zīmju regulā (Regulā (ES) 2017/1001). Turklāt Preču zīmju regulā (Regulā (ES) 2017/1001) tiek izdarīts vēl viens grozījums ar mērķi izveidot domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmu, kura attiecas uz ES preču zīmēm un ar kuru tiek atkārtota ar šo regulu izveidotā brīdinājumu sistēma.

6. sadaļa. Tehniskā palīdzība

6. sadaļā ir noteiktas Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā LESD 290. pantu, lai uzticētu EUIPO izskatīšanas un citus administratīvus uzdevumus saistībā ar trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu un kuras ierosināts aizsargāt saskaņā ar starptautiskām sarunām vai starptautiskiem nolīgumiem. Ar šo sadaļu Komisija nodrošina, ka administratīvos uzdevumus, kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saistībā ar starptautiskām sarunām un starptautiskiem nolīgumiem, uz kuriem neattiecas nekādi tirdzniecības vai ārpolitikas apsvērumi, var uzticēt kā ārpakalpojumus Birojam.

7. sadaļa. Papildu noteikumi

7. sadaļā ir izklāstītas Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu vai grozītu regulu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par anulēšanas procesa procedūrām un formu un 29. pantā minēto pieprasījumu noformēšanu. Saskaņā ar šīm pilnvarām var noteikt papildu prasības vai iekļaut papildu pozīcijas pavaddokumentācijā, kas minēta 9. pantā, noteikt procedūras un nosacījumus, kas piemērojami 17. pantā minēto Savienības reģistrācijas pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai, noteikumus par pienākuma uzticēšanu EUIPO uzturēt 26. pantā minēto amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistru, noteikt paziņojuma par apelāciju oficiālo saturu, procedūru apelācijas iesniegšanai un izskatīšanai, kā arī formālo saturu un formu 30. pantā minētajiem Apelācijas padomju lēmumiem, informāciju un prasības, kas noteiktas 49. pantā minētajā pašdeklarācijā un atbilstošajā 1. pielikumā, un Biroja tehnisko palīdzību, kas minēta 62. pantā. Sadaļā arī norādīti īstenošanas akti, kas Komisijai jāpieņem, lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus.

8. sadaļa. Pārejas un nobeiguma noteikumi

8. sadaļa nosaka, ka valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pagaidu aizsardzība amatniecības un rūpniecības ražojumiem būtu jāizbeidz viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija un Birojs par to, kurus no to juridiski aizsargātajiem vai vispāratzītajiem nosaukumiem tās vēlas reģistrēt un aizsargāt atbilstoši šai regulai.

2022/0115 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 un Padomes Lēmumu (ES) 2019/1754

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta 1. punktu un 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 3 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 4 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Padome 2020. gada 10. novembrī pieņēma secinājumus 5 par intelektuālā īpašuma politiku, kuros norādīts, ka tā ir gatava apsvērt sistēmu nelauksaimniecisku produktu īpašai aizsardzībai, balstoties uz rūpīgu sistēmas iespējamo izmaksu un ieguvumu ietekmes novērtējumu.

(2)Komisija 2020. gada 25. novembra paziņojumā “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam” apņēmās uz ietekmes novērtējuma pamata apsvērt to, vai ierosināt Savienības sistēmu nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzībai.

(3)Daudzus gadus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienības līmenī ir bijusi noteikta vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem 6 , aromatizētajiem vīniem 7 (kādi tie ir definēti Savienības līmenī), kā arī lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem 8 (atbilstoši Savienības līmenī noteiktajai aizsardzībai). Ir pareizi ražojumiem, kas nav iekļauti pašreizējo regulu darbības jomā, visā Savienībā sniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot konverģenci un tiecoties iekļaut lielu amatniecības un rūpniecības ražojumu klāstu, tādus kā dabīgie akmeņi, juvelierizstrādājumi, tekstilizstrādājumi, mežģīnes, galda piederumi, stikls un porcelāns.

(4)Vairākas dalībvalstis ir izveidojušas nacionālos režīmus valstu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. Šie režīmi atšķiras aizsardzības, pārvaldības un maksu ziņā, un tie nepiedāvā aizsardzību ārpus valsts teritorijas. Citas dalībvalstis šādiem ražojumiem nenodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību valsts līmenī. Dalībvalstu dažādo aizsardzības režīmu sarežģītā situācija var novest pie palielinātām izmaksām un juridiskās nenoteiktības ražotājiem un atturēt no ieguldījumiem Savienības tradicionālajās amatniecības nozarēs.

(5)Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienota aizsardzība visā Savienībā var radīt stimulus kvalitatīvu ražojumu ražošanai, šādu ražojumu plašai pieejamībai patērētājiem un vērtīgu un ilgtspējīgu darbvietu izveidei laukos un mazāk attīstītos reģionos. It sevišķi, ņemot vērā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu potenciālu dot ieguldījumu ilgtspējīgās un augsti kvalificētās darbvietās lauku un mazāk attīstītos reģionos, ražotājiem būtu jātiecas ievērojamu daļu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā ražojuma vērtības radīt noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(6)Savienība 2019. gada 26. novembrī pievienojās 2015. gada Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam 9 (“Ženēvas akts”), kuru pārvalda Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija. Ženēvas akts piedāvā veidu, kā iegūt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību neatkarīgi no to preču veida, uz kurām tās attiecas, tai skaitā amatniecības un rūpniecības ražojumiem.

(7)Ģeogrāfiski piesaistītu ražojumu ražošana bieži balstās uz vietējo zinātību un notiek pēc vietējām ražošanas metodēm, kas sakņojas šo ražojumu izcelsmes reģiona kultūras un sociālajā mantojumā. Efektīvai intelektuālā īpašuma aizsardzībai ir potenciāls vairot tradicionālo amatniecības profesiju ienesīgumu un pievilcību. Īpašas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības mērķis ir pasargāt un attīstīt kultūras mantojumu gan lauksaimniecības, gan amatniecības un rūpniecības jomās. Būtu jāizveido efektīvas procedūras attiecībā uz Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, kas ļautu aizsargāt tādu amatniecības un rūpniecības ražojumu nosaukumus, kam piemīt reģionālās un vietējās īpatnības. Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmai būtu jānodrošina ražošanas un tirdzniecības tradīciju uzturēšana un nostiprināšana.

(8)Tāpēc, pirmkārt, ir jānodrošina godīga konkurence amatniecības un rūpniecības ražojumu ražotājiem iekšējā tirgū; otrkārt, jāgarantē ar šādiem ražojumiem saistītas uzticamas informācijas pieejamība patērētājiem; treškārt, jāpasargā un jāattīsta kultūras mantojums un tradicionālā zinātība; ceturtkārt, jānodrošina efektīva amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija gan Savienības, gan starptautiskā līmenī; piektkārt, jānodrošina intelektuālā īpašuma tiesību faktiska izpilde visā Savienībā un elektroniskajā tirdzniecībā iekšējā tirgū un, visbeidzot, jānodrošina saikne ar starptautisko reģistrācijas un aizsardzības sistēmu, kas balstīta uz Ženēvas aktu.

(9)Lai pilnībā aptvertu tos amatniecības un rūpniecības ražojumus, kas var pretendēt uz ĢIN aizsardzību (t. i., tos, kuru īpašības, pazīmes vai reputācija ir saistīti ar to ražošanas vai izgatavošanas vietu), ir jānosaka šīs regulas darbības joma atbilstoši attiecīgajam starptautiskajam regulējumam, proti, Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvaram. Tāpēc būtu jānosaka kombinētās nomenklatūras izmantošana ar tiešu atsauci uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu 10 . Šāda pieeja nodrošina saskaņotību ar lauksaimniecības produktiem, pārtikas produktiem, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērojamās pārskatītās ĢIN regulas darbības jomu.

(10)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti hartā. Līdz ar to šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, tai skaitā tiesībām uz persondatu aizsardzību, darījumdarbības brīvību un tiesībām uz īpašumu, arī intelektuālo īpašumu.

(11)Uzdevumi, kas ar šo regulu noteikti dalībvalstu iestādēm, Komisijai un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (turpmāk “Birojs”), var prasīt persondatu apstrādi, jo īpaši, ja tas ir vajadzīgs, lai identificētu pieteikumu iesniedzējus reģistrācijas grozījuma vai anulēšanas procedūrā, iebildumu iesniedzējus iebildumu procedūrā vai pārejas perioda, kas piešķirts, lai atkāptos no reģistrēta nosaukuma aizsardzības, izmantotājus. Šādu persondatu apstrāde ir nepieciešama, lai veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs. Jebkurā persondatu apstrādē saskaņā ar šo regulu būtu jāievēro pamattiesības, tai skaitā tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un persondatu aizsardzību atbilstoši hartas 7. un 8. pantam, un ir būtiski, ka dalībvalstis ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 11 un Direktīvu 2002/58/EK 12 , un Komisija un Birojs — Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 13 .

(12)Ja iespējams, vienotajā dokumentā iekļautajai informācijai vajadzētu būt pieejamai, izmantojot digitālo produkta pasi, kas paredzēta regulā, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK.

(13)Lai segtu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas pārvaldības izmaksas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iekasēt reģistrācijas maksu. Dalībvalstīm būtu jāiekasē mazākas maksas no mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem (MMVU). Birojam nebūtu jāiekasē maksa par Savienības pieteikumu procesa pārvaldību. Tomēr Birojam vajadzētu būt iespējai iekasēt maksu par tiešo reģistrāciju. Šādā gadījumā Biroja iekasētās maksas būtu jānosaka ar īstenošanas aktu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 14 .

(14)Lai kvalificētos aizsardzībai dalībvalstīs, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāreģistrē tikai Savienības līmenī. Tomēr, sākot no dienas, kurā iesniegts pieteikums reģistrēšanai Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu jāvar piešķirt pagaidu aizsardzību valsts līmenī, neietekmējot Savienības iekšējo tirgu vai starptautisko tirdzniecību. Aizsardzībai, ko, veicot reģistrāciju, piešķir ar šo regulu, vajadzētu būt vienlīdz pieejamai trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem un ir aizsargātas to izcelsmes valstī. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs, atbilstošās procedūras būtu jāveic Birojam.

(15)Saskaņā ar šo regulu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuru izcelsme ir Savienībā, reģistrācijas, ražojuma specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas procedūras būtu jāveic dalībvalstīm un Birojam. Dalībvalstīm un Birojam vajadzētu būt atbildīgiem par konkrētiem procedūru posmiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par procedūras pirmo posmu, kas ietver pieteikuma saņemšanu no pieteikumu iesniedzējiem, tā novērtēšanu, valsts iebildumu procedūras īstenošanu un, saņemot pozitīvus novērtējuma rezultātus, Savienības pieteikuma iesniegšanu Birojam. Birojam vajadzētu būt atbildīgam par pieteikuma izskatīšanu procedūras otrajā posmā, starptautiskas iebildumu procedūras īstenošanu un lēmuma pieņemšanu par aizsardzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs, atbilstošās procedūras arī būtu jāveic Birojam, neskarot tiešās reģistrācijas procedūru.

(16)Lai valsts iestādēm atvieglotu ĢIN pieteikumu pārvaldību, divām vai vairāk dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai: i) sadarboties procedūru valsts posma pārvaldībā, ietverot procedūras, kas paredzētas reģistrācijai, izskatīšanai, valsts iebildumam, Savienības pieteikuma iesniegšanai Birojam, grozījumiem ražojuma specifikācijā un reģistrācijas anulēšanai; ii) nolemt, ka viena no dalībvalstīm pārvalda šīs procedūras arī otras dalībvalsts vai attiecīgo citu dalībvalstu vārdā. Minētajos gadījumos visām attiecīgajām dalībvalstīm būtu nekavējoties jāinformē Komisija, sniedzot nepieciešamo informāciju.

(17)Noteiktos apstākļos, kas norādīti šajā regulā, noteiktām dalībvalstīm ir iespējams iegūt atkāpi no dalībvalstu pienākuma iecelt par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm atbildīgo valsts iestādi, kas būtu atbildīga par reģistrācijas, valsts iebildumu, ražojuma specifikācijas grozīšanas un reģistrācijas anulēšanas procedūrām. Šāda atkāpe, kam vajadzētu būt Komisijas lēmuma formā, ņem vērā faktu, ka noteiktām dalībvalstīm nav īpašas valsts sistēmas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldībai un ka šajās valstīs ir minimāla vietējā ieinteresētība aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šajos apstākļos nebūtu pamatoti likt attiecīgajai dalībvalstij izveidot infrastruktūru, pieņemt darbā vajadzīgo personālu un iegādāties resursus šo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldībai. Lietderīgāk un ekonomiskāk ir nodrošināt šo dalībvalstu ražotāju grupām alternatīvu procedūru, kas ļautu tām aizsargāt savus ražojumus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. “Tiešās reģistrācijas procedūrai” ir izmaksu priekšrocības par labu dalībvalstīm. Saskaņā ar šo atkāpi reģistrācijas, ražojuma specifikācijas grozījumu un anulēšanas procedūras būtu tieši jāpārvalda Birojam. Šajā sakarā Birojam, kad tas to pieprasa, būtu jāsaņem faktiska attiecīgās dalībvalsts administratīvo iestāžu palīdzība, proti, iestādēm būtu jānorīko kontaktpunkts, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar pieteikuma izskatīšanu. Šādos gadījumos Birojam vajadzētu būt tiesībām iekasēt reģistrācijas maksu, ņemot vērā to, ka šī procedūra rada Birojam vairāk darba nekā Savienības pieteikumu pārvaldība. Tomēr “tiešās reģistrācijas procedūras” piemērošanai nevajadzētu atbrīvot dalībvalstis no pienākuma norīkot kompetento iestādi kontrolēm un izpildes panākšanai un veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šajā regulā noteiktās tiesības. Kompetentā iestāde, kas tiek saglabāta vai norīkota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldībai, var būt atšķirīga no kompetentās iestādes, kas norīkota kontrolēm un izpildes panākšanai, ja dalībvalsts tā nolemj.

(18)Komisijai pēc dalībvalsts sniegtās informācijas izskatīšanas vajadzētu pieņemt Komisijas lēmumu, ar ko nosaka dalībvalsts tiesības izņēmuma kārtā izvēlēties tiešās reģistrācijas procedūru. Līdz ar to Komisijai būtu jāpatur tiesības grozīt un atsaukt lēmumu, kas dalībvalstij ļauj izvēlēties tiešās reģistrācijas procedūru, ja attiecīgā dalībvalsts neizpilda nosacījumus. Tas, piemēram, būtu gadījums, kad tiešo pieteikumu skaits, kurus iesnieguši attiecīgās dalībvalsts pieteikumu iesniedzēji, laika gaitā atkārtoti pārsniedz dalībvalsts sākotnēji aplēsto skaitu.

(19)Lai nodrošinātu saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz aizsardzības pieteikumiem (un to apstrīdēšanu tiesā), kas iesniegti saskaņā ar valsts procedūru, Birojs būtu savlaicīgi un regulāri jāinformē par to, kad valsts tiesās vai citās struktūrās ir uzsāktas procedūras saistībā ar reģistrācijas pieteikumu, ko dalībvalsts nosūtījusi Birojam, un par to galīgajiem rezultātiem. Tā paša iemesla dēļ, ja dalībvalsts uzskata, ka valsts lēmums, uz kuru balstīts aizsardzības pieteikums, valsts tiesvedības rezultātā, iespējams, tiks atzīts par spēkā neesošu, tai par šo novērtējumu būtu jāinformē Birojs. Ja dalībvalsts lūdz apturēt pieteikuma izskatīšanu Savienības līmenī, Birojs būtu jāatbrīvo no pienākuma ievērot tajā noteikto izskatīšanas termiņu. Lai pieteikuma iesniedzēju aizsargātu no kaitnieciskas tiesvedības un saglabātu pieteikuma iesniedzēja tiesības uz nosaukuma aizsardzību saprātīgā termiņā, atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad reģistrācijas pieteikums ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu valsts līmenī ir atzīts par spēkā neesošu, vai kad dalībvalstis uzskata, ka pieteikuma derīguma apstrīdēšanas prasība ir balstīta uz pamatotiem iemesliem.

(20)Lai uzņēmējiem, kuru intereses ietekmē nosaukuma reģistrācija, ļautu ierobežotu laikposmu turpināt izmantot šo nosaukumu, neievērojot aizsardzības režīmu, nosaukumu izmantošanai būtu jāpiešķir īpašas atkāpes pārejas periodu veidā. Šādus periodus var atļaut arī, lai pārvarētu īslaicīgas grūtības un lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka visi ražotāji ievēro ražojuma specifikāciju. Neskarot noteikumus, kas reglamentē konfliktus starp ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un preču zīmēm, nosaukumus, kas citādi būtu pretrunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, var turpināt izmantot noteiktos apstākļos un pārejas periodā.

(21)Komisijai vajadzētu būt tiesībām pārņemt no Biroja pilnvaras lemt par atsevišķiem reģistrācijas, ražojuma specifikācijas grozījumu vai anulēšanas pieteikumiem. Birojam būtu jāsaglabā atbildība par dokumentācijas izskatīšanu, iebildumu procedūru, kad tā ir vajadzīga, un, balstoties uz tehniskajiem apsvērumiem, tam būtu jāiesniedz priekšlikums Komisijai par īstenošanas aktu. Jebkura dalībvalsts vai Birojs var lūgt Komisijai izmantot šīs tiesības. Komisija var arī rīkoties pēc savas iniciatīvas.

(22)Lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu darbību visās dalībvalstīs, būtu jāizveido un jāuztur elektronisks amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrs. Reģistram vajadzētu būt elektroniskai datubāzei, kas tiek glabāta informācijas sistēmā, un tam vajadzētu būt pieejamam sabiedrībai. Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrs būtu jāizstrādā, jāuztur un jāapkalpo Birojam, un Birojam būtu arī jānodrošina tā darbībai vajadzīgais personāls.

(23)Savienība risina sarunas ar tirdzniecības partneriem par starptautiskiem nolīgumiem, arī tādiem, kuri attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienībā var izrietēt arī no minētajiem nolīgumiem neatkarīgi no starptautiskajām reģistrācijām, kas tiek nodrošinātas saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, vai šajā regulā aprakstītās pieteikumu un reģistrācijas sistēmas. Lai atvieglotu sabiedrības informēšanu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas Savienībā ir aizsargātas vai nu ar Ženēvas akta nodrošinātajām starptautiskajām reģistrācijām vai starptautiskajiem nolīgumiem ar Savienības tirdzniecības partneriem, un it īpaši lai nodrošinātu šo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un izmantošanas kontroli, minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāieraksta amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā.

(24)Lai nodrošinātu optimālu iekšējā tirgus darbību, ir svarīgi, lai ražotāji un citi attiecīgie uzņēmēji, iestādes un patērētāji varētu ātri un viegli piekļūt attiecīgajai informācijai par reģistrētu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(25)Ir jānodrošina, ka tiesību akti aizsargā puses, kuras ietekmē Biroja pieņemtie lēmumi. Tādēļ būtu jāievieš noteikums, kas ļautu Biroja apelācijas struktūrā pārsūdzēt Biroja lēmumus, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu īstenotās procedūrās. Par apelāciju būtu jālemj Biroja Apelācijas padomēm. Attiecībā uz Apelācijas padomju lēmumiem savukārt būtu jāparedz iespēja celt prasību Vispārējā tiesā, kuras piekritībā ir anulēt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.

(26)Birojam būtu jāizveido informācijas un brīdinājumu sistēma pret amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ļaunprātīgu izmantošanu domēnu nosaukumu sistēmā. Šai sistēmai, no vienas puses, būtu pieteikumu iesniedzēji jāinformē par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību un, no otras puses, jāsniedz tiem informācija, ja tiek reģistrēts domēna nosaukums, kas konfliktē ar viņu reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu brīdinājumu saņemšana ļautu ražotājiem veikt nepieciešamos pasākumus ātrāk un rezultatīvāk. Savienībā izveidotiem valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistriem būtu jāsniedz Birojam visa to rīcībā esošā informācija un dati, kas nepieciešami, lai sistēma darbotos kā sabiedrības interesēs izpildāms uzdevums, — galvenokārt informācija par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību un, ciktāl tas attiecas uz brīdinājumiem, sīkākas ziņas par konfliktējošiem domēna nosaukumiem, to pieteikšanas un reģistrācijas datumi. Informācija un dati būtu jāsniedz mašīnlasāmā formātā. Informācijas un datu nodošana Birojam ir samērīga, jo tā kalpo likumīgam mērķim nodrošināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kā intelektuālā īpašuma labāku aizsardzību un saistīto tiesību izpildi tiešsaistes vidē. To vēl vairāk pamato fakts, ka attiecībā uz brīdinājumiem domēna nosaukuma reģistrācijas datu nodošana nepārprotami aprobežojas ar tiem domēna nosaukumiem, kas ir vienādi vai līdzīgi un kas tāpēc, iespējams, varētu aizskart attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(27)Ir jāizveido Konsultatīvā padome, kas ir ekspertu grupa, kurā ietilpst dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Konsultatīvās padomes mērķis ir nodrošināt nepieciešamās vietējās zināšanas un pieredzi attiecībā uz noteiktiem ražojumiem un zināšanas par vietējiem apstākļiem, kas var ietekmēt šajā regulā noteikto procedūru rezultātu. Lai atbalstītu Biroju individuālu pieteikumu novērtēšanā jebkurā izskatīšanas, iebildumu, apelācijas vai citu procedūru posmā ar specifiskām tehniskām zināšanām, Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļai vai Apelācijas padomēm pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma vajadzētu būt iespējai konsultēties ar Konsultatīvo padomi. Ja nepieciešams, konsultācijai būtu jāietver arī vispārējs atzinums par kvalitātes kritēriju novērtējumu, reputācijas un atpazīstamības noteikšanu, novērtējumu par to, vai nosaukums ir sugas vārds, kā arī komercdarījumu godīgas konkurences un patērētāju apjukuma riska novērtēšanu. Konsultatīvās padomes atzinumam nevajadzētu būt saistošam. Ekspertu iecelšanas procedūra un Konsultatīvās padomes darbības kārtība būtu jānosaka valdes apstiprinātā Konsultatīvās padomes reglamentā.

(28)Lai nodrošinātu, ka amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā iekļautie nosaukumi tiek izmantoti godīgi, un lai novērstu praksi, kas var maldināt patērētājus, būtu jānodrošina šo nosaukumu aizsardzība. Lai stiprinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un rezultatīvāk apkarotu viltošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāattiecina arī uz domēna nosaukumiem internetā. Saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību ir svarīgi arī pienācīgi ievērot Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, ieskaitot tās V pantu par tranzīta brīvību, kas tika apstiprināti ar Padomes Lēmumu 94/800/EK 15 . Šāda tiesiskā regulējuma ietvaros un lai stiprinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un rezultatīvāk apkarotu viltošanu, šāda aizsardzība būtu jāpiemēro arī precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, nelaižot tās brīvā apgrozībā un piemērojot tām īpašas muitas procedūras, piemēram, tranzītu, uzglabāšanu, īpašu izmantošanu vai pārstrādi.

(29)Ir nepieciešama skaidrība par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu tāda izgatavota ražojuma tirdzniecības nosaukumā, kura daļa vai komponents ir ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēts ražojums. Būtu jānodrošina, ka šāda izmantošana notiek saskaņā ar godīgu komercpraksi un nevājina un nemazina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta ražojuma reputāciju vai tai nekaitē. Lai atļautu šādu izmantošanu, būtu vajadzīga attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ražotāju grupas vai atsevišķa ražotāja piekrišana.

(30)Sugasvārdiem, kas ir līdzīgi nosaukumam vai apzīmējumam, kuru aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kas ir daļa no šāda nosaukuma vai apzīmējuma, būtu jāsaglabā sugas vārda statuss.

(31)Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jālīdzsvaro ar homonīmu, kas reģistrēti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī plaši atpazīstamu preču zīmju aizsardzību, it sevišķi ņemot vērā pamattiesības uz īpašumu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, kā arī starptautisko tiesību pienākumus.

(32)Ražotāju grupām ir būtiska nozīme ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikuma procesā, kā arī specifikācijas grozījumu un anulēšanas pieprasījumu gadījumos. To rīcībā būtu jānodod nepieciešamie līdzekļi, kas ļautu labāk identificēt un tirgū izcelt grupu ražoto izstrādājumu specifiskās īpašības. Tādēļ būtu jāprecizē ražotāju grupas loma.

(33)Saikne starp interneta domēna nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāprecizē tādos aspektos kā tiesiskās aizsardzības pasākumu piemērošanas joma, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšana strīdu izšķiršanā un domēna nosaukumu godīga izmantošana. Personām, kuras ir likumīgi ieinteresētas reģistrētajā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē, vajadzētu būt tiesībām pieprasīt domēna nosaukuma atsaukšanu vai nodošanu, ja konfliktējošo domēna nosaukumu ir reģistrējis tā turētājs, kam nebija tiesību vai likumīgu interešu uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ja tas ir ticis reģistrēts vai tiek izmantots negodprātīgi un tā izmantošana ir pretrunā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Alternatīvām strīdu risināšanas procedūrām nevajadzētu ierobežot iespēju iesniegt domēna nosaukumu strīdus izskatīšanai valsts tiesā.

(34)Būtu arī jāprecizē preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecības saistībā ar preču zīmju pieteikumu noraidīšanas kritērijiem, preču zīmju atzīšanu par spēkā neesošām un preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu līdzāspastāvēšanu.

(35)Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī trešās valsts ražotājam, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar nosacījumu, ka attiecīgais ražojums atbilst attiecīgās ražojuma specifikācijas vai vienotā dokumenta, vai tam līdzvērtīga dokumenta (t. i., ražojuma specifikācijas pilnīga kopsavilkuma) prasībām. Dalībvalstu izveidotajai sistēmai būtu arī jāgarantē, ka ražotāji, kas ievēro noteikumus, ir ietverti pārbaudē, kurā verificē atbilstību ražojuma specifikācijai.

(36)Tā kā šī ir pirmā reize, kad tiek īstenota Savienības mēroga amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma, ir svarīgi palielināt patērētāju, ražotāju, it sevišķi MMVU, un publisko iestāžu informētību par šo iniciatīvu valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

(37)Simboliem, norādēm un saīsinājumiem, kas norāda uz reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgām tiesībām Savienībā, vajadzētu būt aizsargātiem Savienībā, kā arī trešās valstīs, lai nodrošinātu, ka tos lieto īstiem ražojumiem un ka patērētāji netiek maldināti par ražojumu īpašībām.

(38)Savienības simbolu un norāžu izmantošana uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi iepakojuma būtu jānosaka par ieteicamu, lai labāk iepazīstinātu patērētājus ar šo ražojumu kategoriju un ar tiem saistītajām garantijām un lai ļautu vieglāk atpazīt šos ražojumus tirgū, tādējādi atvieglojot pārbaudes. Attiecībā uz trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm šādu simbolu vai norāžu lietošanai būtu jāpaliek brīvprātīgai.

(39)Lai nodrošinātu skaidrību patērētājiem un palielinātu saskaņotību ar pārskatīto regulu par lauksaimniecības produktu, pārtikas produktu, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Savienības simbolam, kuru izmanto uz tādu amatniecības un rūpniecības ražojumu iepakojuma, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vajadzētu būt identiskam tam simbolam, kurš tiek izmantots uz to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu iepakojuma, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 16 .

(40)Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienotās vērtības pamatā ir patērētāju uzticēšanās. Šāda uzticēšanās var būt pamatota tikai tad, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija ir apvienota ar pilnvērtīgu pārbaudi un kontrolēm, kas ietver ražotāja uzticamības pārbaudi.

(41)Lai patērētājiem garantētu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm aizsargātu amatniecības un rūpniecības ražojumu specifiskās īpašības, uz ražotājiem būtu jāattiecina sistēma, kuras ietvaros tiek pārbaudīta atbilstība ražojuma specifikācijai, pirms ražojums tiek laists tirgū. Dalībvalstīm vajadzētu būt brīvai izvēlei izveidot trešās personas īstenotu pārbaudes sistēmu, ko pārvalda kompetentās iestādes un ražojumu sertifikācijas struktūras, kurām minētās iestādes deleģē noteiktus oficiālās kontroles uzdevumus, vai pārbaudes sistēmu, kuras pamatā ir ražotāja pašdeklarācija. Pašdeklarācija būtu jāiesniedz kompetentajās iestādēs, kuras apliecina atbilstību ražojuma specifikācijai.

(42)Lai garantētu atbilstību ražojuma specifikācijai pēc ražojuma laišanas tirgū, kompetentajām iestādēm būtu jāveic oficiālas kontroles tirgū, balstoties uz riska analīzi, un pietiekami bieži, ņemot vērā neatbilstības – tai skaitā krāpnieciskas vai maldinošas prakses – iespējamību.

(43)Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību izpilde tirgū ir svarīga, lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi, tādējādi nodrošinot, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu ražojumu ražotāji saņem pienācīgu atlīdzību par savu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto ražojumu pievienoto vērtību un ka šo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgiem lietotājiem tiek liegta iespēja pārdot savus ražojumus. Tāpēc neatkarīgi no ražotāju kontrolēm dalībvalstīm būtu jāveic arī atbilstoši administratīvie un tiesiskie pasākumi, kuri palīdzētu novērst vai pārtraukt šādu nosaukumu izmantošanu ražojumiem vai pakalpojumiem, kas ir pretrunā aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja šādi ražojumi tiek ražoti, tirgoti vai pakalpojumi tiek piedāvāti to teritorijā. Lai izpildītu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesības, ir pieejami Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/48/EK paredzētie pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi 17 , jo tie ir attiecināmi uz jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

(44)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut ražotājiem izpildīt savu uzticamības pārbaudes pienākumu, ik pēc trim gadiem iesniedzot kompetentajām iestādēm pašdeklarāciju, kas apliecina to nepārtrauktu atbilstību. Ražotājiem būtu nekavējoties jāatjauno pašdeklarācija, ja ir veiktas ražojuma specifikācijas izmaiņas vai izmaiņas, kas ietekmē attiecīgo ražojumu. Pašdeklarācijai nevajadzētu liegt iespēju, ka ražotāju atbilstību pilnībā vai daļēji apliecina atbilstošas trešās personas. Trešās personas veiktai sertifikācijai būtu jāpapildina pašdeklarācija, bet ne jāaizstāj tā.

(45)Pašdeklarācijai būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm visa nepieciešamā informācija par ražojumu un tā atbilstību ražojuma specifikācijai. Lai nodrošinātu, ka pašdeklarācijā sniegtā informācija ir visaptveroša, pielikumā būtu jānosaka šādu deklarāciju saskaņota struktūra. Ir svarīgi nodrošināt pareizu un precīzu pašdeklarācijas aizpildīšanu. Tādēļ ražotājam būtu jāuzņemas pilna atbildība par pašdeklarācijā sniegto informāciju un jāspēj sniegt nepieciešamos pierādījumus, kas ļauj pārbaudīt šo informāciju.

(46)Ja ir izveidota pašdeklarācijas sertifikācijas procedūra, kompetentajām iestādēm būtu jāveic izlases veida kontroles.

(47)Ja tiek konstatēta neatbilstība ražojuma specifikācijai, kompetentajām iestādēm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, kuri nodrošinātu, ka iesaistītie ražotāji izlabo šo situāciju un novērš turpmākas neatbilstības. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu kopums, kura mērķis būtu novērst ražotāju iespējamu krāpniecisku rīcību.

(48)Kontroles un verifikācijas maksai vai nodevām būtu jāsedz, bet ne jāpārsniedz izmaksas, tai skaitā pieskaitāmās izmaksas, kas kompetentajām iestādēm rodas sakarā ar oficiālo kontroļu veikšanu. Pieskaitāmās izmaksas varētu ietvert izmaksas saistībā ar organizāciju un atbalstu, kas nepieciešami oficiālo kontroļu plānošanai un veikšanai. Šādas izmaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz katru atsevišķo oficiālo kontroli vai visām oficiālajām kontrolēm, kas veiktas noteiktā periodā. Ja maksas vai nodevas tiek piemērotas, pamatojoties uz atsevišķu oficiālo kontroļu faktiskajām izmaksām, ražotājiem ar labiem atbilstības rādītājiem vajadzētu būt mazākām vispārējām nodevām, nekā tiem, kas ir neatbilstīgi, jo ražotāji ar labiem atbilstības rādītājiem būtu jāpakļauj retākām oficiālajām kontrolēm. Lai veicinātu, ka visi ražotāji ievēro Savienības tiesību aktus neatkarīgi no metodes, kādu dalībvalsts izmanto maksu vai nodevu aprēķināšanai (vai to pamatā būtu faktiskās izmaksas vai vienota likme), ja maksas vai nodevas aprēķina, pamatojoties uz kopējām izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās noteiktā laikposmā, un iekasē no visiem ražotājiem neatkarīgi no tā, vai atskaites periodā tiem ir vai nav piemērota oficiāla kontrole, minētās maksas vai nodevas būtu jāaprēķina tā, lai ražotājiem ar pastāvīgi labiem atbilstības rādītājiem tās būtu mazākas. Par pašdeklarācijas iesniegšanu un tās apstrādi nevajadzētu iekasēt maksu.

(49)Lai nodrošinātu objektivitāti un rezultativitāti, kompetentajām iestādēm, kas norīkotas pārbaudīt atbilstību ražojuma specifikācijai, būtu jāatbilst vairākiem darbības kritērijiem. Lai atvieglotu kontroļu veikšanu un sistēmu padarītu iedarbīgāku, kompetentajām iestādēm būtu jāvar deleģēt noteiktu kontroles uzdevumu veikšanas kompetenci juridiskai personai (ražojumu sertifikācijas struktūrai), kas apliecina, ka ražojumi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi atbilst ražojuma specifikācijai. Būtu jāparedz šādas kompetences deleģēšana arī fiziskai personai.

(50)Dalībvalstīm un Birojam būtu jāpublisko informācija par kompetentajām iestādēm un ražojumu sertifikācijas struktūrām, lai nodrošinātu pārredzamību un dotu iespēju ieinteresētajām personām ar tām sazināties.

(51)Ražojumu sertifikācijas struktūru akreditācijā, kā arī šīm struktūrām savā darbībā būtu jāizmanto Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) izstrādātie Eiropas standarti (EN standarti) un Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) izstrādātie starptautiskie standarti. Minēto struktūru akreditācijai būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 18 . Fiziskām personām vajadzētu būt speciālām zināšanām, iekārtām un infrastruktūrai, kas nepieciešama tām deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu veikšanai; tām vajadzētu būt kvalificētām un pieredzējušām un tām deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu izpildē būtu jādarbojas objektīvi un bez interešu konflikta. Ārpus Savienības iedibinātām ražojumu sertifikācijas struktūrām būtu jāpierāda to atbilstība Savienības vai starptautiski atzītiem standartiem, pamatojoties uz sertifikātu, kuru izdevusi struktūra, kas ir parakstījusi daudzpusējās atzīšanas līgumu Starptautiskā akreditācijas foruma satvarā.

(52)Lai stiprinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un rezultatīvāk apkarotu viltošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāattiecina gan uz bezsaistes, gan tiešsaistes vidi, tai skaitā domēna nosaukumiem internetā. Aizvien biežāk ražojumu, tai skaitā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu ražojumu, pārdošanai tiek izmantoti starpnieku pakalpojumi, it sevišķi tiešsaistes platformas, un dažos gadījumos tās var būt nozīmīgs krāpšanas novēršanas darbalauks. Šajā sakarā ar preču reklāmu, noieta veicināšanu un pārdošanu saistītā informācija, kas ir pretrunā 35. pantā paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, būtu jāuzskata par nelikumīgu saturu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. xxxx/2022 19 2. panta g) punkta nozīmē, un uz to būtu jāattiecina šajā regulā paredzētie pienākumi un pasākumi.

(53)Ņemot vērā to, ka ražojumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražots vienā dalībvalstī, var pārdot citā dalībvalstī, pilnvērtīgas kontroles nolūkā būtu jānodrošina administratīvā palīdzība dalībvalstu starpā un būtu jānosaka tās praktiskie aspekti.

(54)Lai iekšējais tirgus darbotos optimāli, ir svarīgi, lai ražotāji vairākās situācijās, piemēram, muitas kontrolēs, tirgus inspekcijās vai pēc tirdzniecības uzņēmumu pieprasījuma, ātri un viegli pierāda, ka viņiem ir atļauts izmantot aizsargāto nosaukumu. Šajā nolūkā ražotāja rīcībā vajadzētu būt oficiālam sertifikātam vai citam sertifikācijas apliecinājumam, kas apliecina tiesības ražot ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto ražojumu.

(55)Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Ženēvas aktam nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1753 20 . Noteikti minētās regulas noteikumi būtu jāgroza, lai nodrošinātu saskaņotību ar amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības ieviešanu Savienības līmenī, kā to paredz šī regula. Šajā sakarā saskaņā ar Ženēvas aktu Birojam būtu jāuzņemas Savienības kompetentās iestādes loma attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Regulas (ES) 2019/1753 noteikumi, kas piemērojami ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, uz kurām neattiecas regulas par ES lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības shēmām, būtu jāsaskaņo ar šo regulu.

(56)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 21 būtu jāgroza. Minētās regulas 151. pantā ir aprakstīti Biroja uzdevumi. Minētās regulas 151. pantā būtu jāiekļauj ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldība un popularizēšana, jo īpaši uzdevumi, kas Birojam uzticēti saskaņā ar šo regulu. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību ar šo regulu, minētajā regulā būtu arī jāiekļauj noteikums par ES preču zīmju domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmas izveidi.

(57)Attiecībā uz uzdevumiem, kas Birojam uzticēti saskaņā ar šo regulu, Biroja valodām vajadzētu būt visām Savienības oficiālajām valodām. Birojs var pieņemt dokumentu un informācijas, kas ir saistīta ar trešo valstu iesniegtiem reģistrācijas pieteikumiem, ražojuma specifikācijas grozījumiem un anulēšanas procedūrām, verificētus tulkojumus vienā no Savienības oficiālajām valodām. Birojs var, ja nepieciešams, izmantot verificētus mašīntulkojumus.

(58)Lai sniegtu aizsardzību saskaņā ar Lisabonas vienošanās Ženēvas aktu, digitālajai sistēmai būtu jāiekļauj gan ar klientiem strādājošs birojs, gan atbalsta birojs un jānodrošina labi funkcionējošs pieslēgums, saskarne un integrācija ar valsts iestāžu IT sistēmām, Savienības amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ĢIN reģistru un Pasaules Intelektuālā īpašuma biroja IT sistēmu. Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistram, kuru Birojs izveidojis amatniecības un rūpniecības ražojumiem, vajadzētu būt līdzīgam noformējuma ziņā un ar vismaz tādām pašām funkcijām kā vīna, pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistram.

(59)Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz: i) noteikumu, kas ierobežo ražojuma specifikācijā iekļauto informāciju, noteikšanu, ja šāds ierobežojums ir vajadzīgs, lai izvairītos no pārmērīgi liela reģistrācijas pieteikumu skaita; ii) noteikumu par ražojuma specifikācijas formu noteikšanu; iii) attiecīgā vienotā dokumenta formāta un tiešsaistes noformējuma precizēšanu; iii) pavaddokumentu formāta un tiešsaistes noformējuma precizēšanu; v) maksu apmēra un to samaksas veidu noteikšanu; vi) papildinformācijas precizēšanu par kritērijiem tiešu pieteikumu iesniegšanai un tiešu pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas procedūrām; vii) pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas, kā arī to formas un noformēšanas procedūru un kritēriju precizēšanu nolūkā atvieglot pieteikšanās procesu, tai skaitā pieteikumiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju; viii) tādu noteikumu noteikšanu, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka valsts iestādes un personas ar likumīgām interesēm var iesniegt oficiālas piezīmes, un tādējādi atvieglotu piezīmju oficiālu iesniegšanu un uzlabotu iebildumu procesa pārvaldību; ix) iebildumu un piezīmju procedūras formāta un tiešsaistes noformējuma precizēšanu; x) ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības noteikumu precizēšanu; xi) lēmumu pieņemšanu par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kuras attiecas uz trešo valstu ražojumiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība; xii) Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra satura un noformējuma precizēšanu; xiii) amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistra izrakstu formāta un tiešsaistes noformējuma precizēšanu; xiv) detalizētu noteikumu noteikšanu par Savienības grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un iesniegšanu un par standarta grozījumu procedūrām, formu un to paziņošanu Birojam; xv) detalizētu noteikumu noteikšanu par anulēšanas procesa procedūrām un formu, kā arī par pieprasījumu iesniegšanu; xvi) Savienības simbola un norāžu tehnisko parametru noteikšanu, kā arī noteikumu noteikšanu par to izmantošanu tādiem ražojumiem, kurus tirgo ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ieskaitot noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju; xvii) informācijas, ar kuru jāapmainās, būtības un veida precizēšanu, kā arī metodēm, kas izmantojamas saskaņā ar savstarpējo palīdzību īstenotā informācijas apmaiņā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 22 .

(60)Lai grozītu vai papildinātu noteiktus nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz pavaddokumentu prasībām vai papildu pozīciju uzskaitīšanu, Savienības reģistrācijas pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas procedūru un nosacījumu definēšanu, noteikumiem, saskaņā ar kuriem Birojam tiek uzticēts pārvaldīt amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistru; paziņojuma par apelāciju oficiālo saturu, apelācijas iesniegšanas un izskatīšanas procedūru, kā arī Apelācijas padomes lēmumu oficiālo saturu un formu; pašdeklarācijas informāciju un prasībām un Biroja tehnisko palīdzību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 23 . Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(61)Pašreizējā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība valsts līmenī ir balstīta uz dažādām regulatīvajām pieejām. Ja Savienības un valstu līmenī pastāv divas paralēlas sistēmas, tas var mulsināt patērētājus un ražotājus. Valstu īpašo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu aizstāšana ar visas Savienības tiesisko regulējumu radīs juridisko noteiktību, samazinās valsts iestāžu administratīvo slogu, nodrošinās godīgu konkurenci starp ražotājiem, kuru ražojumiem ir šādas norādes, kā arī radīs paredzamas un salīdzinoši mazas izmaksas un paaugstinās patērētāju uzticēšanos šiem ražojumiem. Tāpēc valstu īpašā amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība beigs pastāvēt pēc viena gada no šīs regulas stāšanās spēkā. Aizsardzību var pagarināt līdz brīdim, kad ir pabeigts reģistrācijas process tām valstu ĢIN, kuras noteikušas ieinteresētās dalībvalstis. Dažas dalībvalstis, kas ir Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju puses, ir saskaņā ar minēto vienošanos reģistrējušas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes amatniecības un rūpniecības ražojumiem un aizsargājušas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes amatniecības un rūpniecības ražojumiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs. Tāpēc Regula (ES) 2019/1753 būtu jāgroza, lai turpinātu nodrošināt šo amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

(62)Lai nodrošinātu, ka ir radīta sistēma šīs regulas pienācīgai darbībai, proti, ka ir izveidota Savienības un starptautiskās reģistrācijas sistēma (kura ietver IT sistēmu, amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistra izveidi un pārvaldību, ES brīdinājumu sistēmu pret amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ļaunprātīgu izmantošanu internetā utt.), ir vajadzīgs laiks, tāpēc šo regulu būtu jāsāk piemērot pēc [XX] mēnešiem no regulas spēkā stāšanās dienas.

(63)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas (…) sniedzis atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka noteikumus par:

(a)tādu noteiktu nosaukumu reģistrāciju, aizsardzību, kontroli un tiesību izpildi, kas identificē amatniecības un rūpniecības ražojumus ar konkrētu kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi; un

(b)ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras iekļautas Starptautiskajā reģistrā, kas izveidots saskaņā ar starptautisko reģistrācijas un aizsardzības sistēmu, kuras pamatā ir Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts un kuru pārvalda Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO).

2. pants

Darbības joma

1.Šī regula attiecas uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem, kuri uzskaitīti kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā 24 .

2.Šī regula neattiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/787 25 , vīniem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 26 , un lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas aizsargāti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 27 .

3.Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija un aizsardzība neskar ražotāju pienākumu ievērot citus Savienības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz ražojumu laišanu tirgū un it sevišķi ražojumu marķēšanas prasībām, ražojumu drošību, patērētāju aizsardzību un tirgus uzraudzību.

4.Šajā regulā noteikto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu piemēro neatkarīgi no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 28 .

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“amatniecības ražojumi” ir ražojumi, kas ražoti vai nu pilnībā ar rokām, vai ar manuālu instrumentu palīdzību, vai arī ar mehāniskiem līdzekļiem, ja tieša manuāla darbība ir gatavā ražojuma vissvarīgākais elements;

(b)“rūpniecības ražojumi” ir ražojumi, kas ražoti standartizētā veidā, parasti masveidā un izmantojot iekārtas;

(c)“kombinētā nomenklatūra” ir kombinētā nomenklatūra, kas noteikta ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 1. pantu;

(d)“ražotāju grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido viena un tā paša ražojuma ražotāji vai pārstrādātāji;

(e)“ražošanas posms” ir jebkurš ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanas posms līdz brīdim, kad ražojums ir kļuvis tāds, ka tas ir laižams iekšējā tirgū;

(f)“tradicionāls” un “tradīcija”, kad šos jēdzienus attiecina uz ražojumu, kura izcelsme ir noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, nozīmē pierādītu vēsturisku izmantojumu ražotāju vidū noteiktā kopienā laikposmā, kas pieļauj nodošanu no vienas paaudzes nākamajai;

(g)“ražotājs” ir uzņēmējs, kurš iesaistīts jebkurā tāda ražojuma ražošanas posmā, kura nosaukums ir aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, tai skaitā pārstrādes darbībās, kas iekļautas ražojuma specifikācijā;

(h)“sugas vārdi” ir:

i) ražojumu nosaukumi, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā ražojums tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvuši par ražojuma vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā; vai

ii) vispārīgi apzīmējumi, kas apraksta ražojuma veidu vai ražojuma pazīmes, vai citi apzīmējumi, kuri neattiecas uz konkrētu ražojumu;

(i)“ražojumu sertifikācijas struktūra” ir juridiska persona, kas neatkarīgi no tā, vai īsteno deleģētu oficiālās kontroles uzdevumu vai jebkuras citas pilnvaras, apliecina, ka ražojumi, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, atbilst ražojuma specifikācijai;

(j)“pašdeklarācija” ir dokuments, kurā ražotājs vai pilnvarots pārstāvis uz savu atbildību norāda, ka ražojums atbilst attiecīgajai ražojuma specifikācijai un ka ir veiktas visas kontroles un pārbaudes, kuras vajadzīgas, lai pareizi noteiktu atbilstību un dalībvalstu kompetentajām iestādēm pierādītu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes likumīgu izmantošanu;

(k)“paziņojums par piezīmēm” ir rakstisks apsvērums, kurš iesniegts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (“Birojs”) un kurā norādītas pieteikumā esošās neprecizitātes, nesākot iebildumu procedūru.

4. pants

Datu aizsardzība

1.Komisija un Birojs ir uzskatāmi par pārziņiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 9. punkta nozīmē 29 attiecībā uz persondatu apstrādi to kompetencē esošās procedūras ietvaros saskaņā ar šo regulu.

2.Dalībvalstu kompetentās iestādes ir uzskatāmas par pārziņiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punkta nozīmē 30 attiecībā uz persondatu apstrādi to kompetencē esošo procedūru ietvaros saskaņā ar šo regulu.

5. pants

Prasības ģeogrāfiskās izcelsmes norādei

Lai amatniecības vai rūpniecības ražojuma nosaukums varētu pretendēt uz “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aizsardzību, ražojumam jāatbilst šādām prasībām:

(a)ražojuma izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;

(b)tā konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un

(c)vismaz viens ražojuma ražošanas posms notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

II SADAĻA

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU REĢISTRĀCIJA

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

6. pants

Pieteikuma iesniedzējs

1.Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus iesniedz tikai tā ražojuma ražotāju grupa (“pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa”), kura nosaukumu ierosināts reģistrēt. Reģionālās vai vietējās publiskās struktūras var palīdzēt sagatavot pieteikumu un sniegt atbalstu ar to saistītajā procedūrā.

2.Ja attiecīgajiem ražotājiem nav iespējams izveidot grupu to skaita, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai organizatorisko īpatnību dēļ, šajā sadaļā par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt dalībvalsts norīkotu iestādi. Ja šāda pārstāvība notiek, 11. panta 3. punktā minētajā pieteikumā norāda šādas pārstāvības iemeslus.

3.Šajā sadaļā par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt vienu atsevišķu ražotāju, ja ir izpildīti abi tālāk minētie nosacījumi:

(a)attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu;

(b)attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu nosaka dabas īpatnības neatkarīgi no īpašuma robežām, un tam ir īpašības, kas ievērojami atšķiras no kaimiņu apgabalu īpašībām, vai ražojuma īpašības atšķiras no kaimiņu apgabalā ražoto ražojumu īpašībām.

4.Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, ražotāju grupas no dažādām dalībvalstīm var iesniegt kopīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu no jebkuras dalībvalsts. Ja pārrobežu ģeogrāfiskais apgabals atrodas dalībvalstī un trešā valstī, tās var iesniegt kopīgu reģistrācijas pieteikumu attiecīgās dalībvalsts valsts iestādē. Ja pārrobežu ģeogrāfiskais apgabals atrodas vairākās trešās valstīs, vairākas ražotāju grupas var iesniegt Birojam kopīgu pieteikumu.

7. pants

Ražojuma specifikācija

1.Amatniecības un rūpniecības ražojumi, kuru nosaukumi ir reģistrēti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, atbilst ražojuma specifikācijai, kurā iekļauj vismaz:

(a)nosaukumu, kas aizsargājams kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kas var būt vai nu konkrēta ražojuma ražošanas vietas ģeogrāfiskais nosaukums, vai arī nosaukums, ko tirdzniecībā vai sarunvalodā izmanto, lai aprakstītu konkrēto ražojumu noteiktajā ģeogrāfiskā apgabalā;

(b)ražojuma aprakstu, attiecīgā gadījumā arī informāciju par izejvielām;

(c)noteiktā ģeogrāfiskā apgabala specifikāciju, kas nosaka g) apakšpunktā minēto saikni;

(d)pierādījumus, ka ražojuma izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas norādīts 5. panta c) punktā;

(e)ražojuma ražošanas vai iegūšanas metodes aprakstu un — attiecīgā gadījumā — izmantotās tradicionālās metodes un īpašās prakses aprakstu;

(f)informāciju par iepakojumu, ja pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto ražojumu saistītu pamatojumu par to, kāpēc, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču un pakalpojumu brīvu apriti, kvalitātes saglabāšanas, izcelsmes garantēšanas vai kontroles nodrošināšanas nolūkā iepakošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

(g)informāciju, kas pamato saikni starp noteiktu ražojuma kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts 5. panta b) punktā;

(h)visus attiecīgā ražojuma īpašos marķēšanas noteikumus;

(i)citas piemērojamās prasības, ja dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā ražotāju grupa tās paredz, ņemot vērā to, ka šādām prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar Savienības tiesību aktiem.

2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros izklāsta noteikumus, ar kādiem ierobežo informāciju, kas ietverta 1. punktā minētajā ražojuma specifikācijā, ja šāds ierobežojums ir vajadzīgs, lai izvairītos no pārmērīgi apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem un noteikumiem par ražojuma specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Vienotais dokuments

1.Vienotais dokuments ietver:

(a)šādus ražojuma specifikācijas galvenos punktus:

i)nosaukums;

ii)ražojuma apraksts, attiecīgā gadījumā arī īpašie noteikumi par iepakošanu un marķēšanu;

iii)ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija;

(b)apraksts par ražojuma saikni ar ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts 7. panta 1. punkta g) apakšpunktā, tai skaitā attiecīgā gadījumā ražojuma apraksta vai ražošanas metodes īpašie elementi, kas pamato šo saikni.

2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka 1. punktā paredzētā vienotā dokumenta formātu un tiešsaistes noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Reģistrācijas pieteikuma pavaddokumenti

1.Reģistrācijas pieteikumam pievienotajā dokumentācijā (“pavaddokumenti”) ietver:

(a)informāciju par visiem ierosinātajiem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanas vai aizsardzības ierobežojumiem un par visiem pārejas pasākumiem, ko ierosinājusi pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa vai valsts iestādes, jo īpaši pēc valsts izskatīšanas un iebildumu procedūras;

(b)pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas nosaukumu un kontaktinformāciju;

(c)tās kompetentās iestādes un/vai ražojumu sertifikācijas struktūras nosaukumu un kontaktinformāciju, kas pārbauda atbilstību ražojuma specifikācijas noteikumiem;

(d)paziņojumu par to, vai pieteikuma iesniedzējs vēlas saņemt domēna nosaukuma brīdinājumus 31. panta nozīmē;

(e)jebkādu citu informāciju, ko dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējs uzskata par atbilstīgu.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri papildina šo regulu ar noteikumiem, ar ko precizē prasības vai uzskaita iesniedzamo pavaddokumentu papildu elementus.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka pavaddokumentu formātu un tiešsaistes noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants

Reģistrācijas maksa

1.Lai segtu šajā regulā paredzētās amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas pārvaldības izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas radušās, apstrādājot pieteikumus, paziņojumus par iebildumu, grozījumu pieteikumus un anulēšanas pieprasījumus, dalībvalstis var iekasēt maksu.

2.Ja dalībvalsts iekasē maksu, tās apmērs ir samērīgs, veicina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ražotāju konkurētspēju un ir noteikts, ņemot vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu situāciju.

3.Birojs neiekasē nekādu maksu par procedūrām saskaņā ar šo regulu.

4.Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, Birojs iekasē maksu par 15. pantā minēto tiešās reģistrācijas procedūru, 17. panta 3. punktā minēto procedūru un par 30. pantā minētajām pārsūdzībām Apelācijas padomēs. Maksa var tikt iekasēta arī par ražojuma specifikācijas grozīšanu un reģistrācijas anulēšanu, ja procedūra attiecas uz nosaukumu, kas reģistrēts saskaņā ar 15. pantu vai 17. panta 3. punktu.

5.Lai noteiktu Biroja iekasēto maksu apmērus un veidus, kā tās ir jāmaksā vai – ja maksa ir par pārsūdzībām Apelācijas padomēs – jāatlīdzina, Komisija pieņem īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. nodaļa

Reģistrācijas valsts posms

11. pants

Kompetentās iestādes norīkošana un valsts pieteikuma procedūra

1.Neskarot šā panta 4. punktu un 15. pantu, katra dalībvalsts saglabā vai norīko kompetentu iestādi, kas pārvalda amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas valsts posmu un citas procedūras.

2.Neskarot šā panta 4. punktu un 15. pantu, Savienības izcelsmes ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā attiecīgais ražojums ir cēlies.

3.Pieteikumā ietver:

(a)7. pantā minēto ražojuma specifikāciju;

(b)8. pantā minēto vienoto dokumentu;

4.Divas vai vairākas dalībvalstis var vienoties, ka vienas dalībvalsts kompetentā iestāde ir atbildīga par reģistrācijas valsts posmu un citām procedūrām, tai skaitā Savienības pieteikuma iesniegšanu Birojam, arī otras dalībvalsts vai attiecīgo pārējo dalībvalstu vārdā.

12. pants

Izskatīšana kompetentajās iestādēs

Kompetentā iestāde izskata pieteikumu un pārbauda, vai ražojums atbilst 5. pantā minētajām prasībām attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un vai pieteikums sniedz 7., 8. un 9. pantā minēto reģistrācijai nepieciešamo informāciju.

13. pants

Valsts iebildumu procedūra

1.Pēc 12. pantā minētās izskatīšanas pabeigšanas kompetentā iestāde rīko valsts iebildumu procedūru. Minētā procedūra nodrošina pieteikuma publicēšanu un paredz vismaz 60 dienu periodu no publicēšanas dienas, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta persona, kas iedibināta vai pastāvīgi dzīvo tās dalībvalsts teritorijā, kura ir atbildīga par reģistrācijas valsts posmu, vai tās dalībvalsts teritorijā, kurā attiecīgais ražojums ir cēlies (“valsts iebildumu iesniedzējs”), var iesniegt iebildumus pret pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par reģistrācijas valsts posmu.

2.Kompetentā iestāde nosaka detalizētu iebildumu procedūras kārtību. Minētā detalizētā kārtība var ietvert iebilduma pieņemamības kritērijus, pieteikuma iesniedzējam un katram valsts iebildumu iesniedzējam paredzētu apspriešanās periodu un pieteikuma iesniedzēja ziņojuma iesniegšanu par apspriešanās rezultātiem, tai skaitā par visām izmaiņām, ko pieteikuma iesniedzējs ir veicis pieteikumā.

14. pants

Lēmums par valsts pieteikumu

1.Ja pēc pieteikuma izskatīšanas un saņemto iebildumu rezultātu un ar pieteikuma iesniedzēju saskaņoto pieteikuma izmaiņu novērtēšanas dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka šīs regulas prasības ir izpildītas, tā pieņem labvēlīgu lēmumu un iesniedz Savienības pieteikumu reģistrācijai saskaņā ar 17. pantu.

2.Kompetentā iestāde nodrošina, ka tās lēmums tiek publicēts un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai personai ir iespēja to pārsūdzēt. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek publicēta ražojuma specifikācija, uz ko pamatojas iestādes labvēlīgais lēmums, un gādā par elektronisku piekļuvi ražojuma specifikācijai.

15. pants

Tiešā reģistrācija

1.Atkāpjoties no 11. panta, Komisija ir pilnvarota atbrīvot dalībvalsti no pienākuma norīkot kompetento iestādi saskaņā ar 11. panta 1. punktu un pārvaldīt amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumus valsts līmenī, ja dalībvalsts sešu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai pierādījumus tam, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)attiecīgajā dalībvalstī nav valsts sui generis sistēmas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldībai; un

(b)attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai nepiedalīšanās pieprasījumu ar tam pievienotu novērtējumu, kas parāda, ka vietējā ieinteresētība aizsargāt amatniecības un rūpniecības ražojumus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav liela.

2.Pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas par 1. punktā minēto atkāpi Komisija var pieprasīt dalībvalstij papildu informāciju.

3.Ja dalībvalsts izmanto atkāpi saskaņā ar 1. punktu, šīs dalībvalsts ražotāju grupas pieteikumu reģistrēt, anulēt vai grozīt Savienības izcelsmes ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ražojuma specifikāciju iesniedz tieši Birojam.

4.Dalībvalsts, kas ir piemērojusi atkāpi saskaņā ar 1. punktu, var nolemt atsaukt savu nepiedalīšanos un norīkot kompetentu iestādi, kas pārvaldīs amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumus. Šāds lēmums neietekmē jau iesāktās reģistrācijas procedūras. Dalībvalsts rakstiski informē Komisiju par savu lēmumu atsaukt nepiedalīšanos.

5.Ja to tiešo pieteikumu skaits, ko iesnieguši pieteikumu iesniedzēji no dalībvalsts, kura ir izvēlējusies nepiedalīties pieteikumu pārvaldībā, ievērojami pārsniedz aplēses, ko dalībvalsts norādījusi iesniegtajā novērtējumā saskaņā ar 1. punktu, Komisija var atsaukt savu 2. punktā minēto lēmumu.

6.Dalībvalsts sniedz Komisijai un Birojam informāciju par kontaktpunktu, kurš ir neatkarīgs no pieteikuma iesniedzēja, saziņai par visiem tehniskajiem jautājumiem, kas saistīti ar ražojumu un pieteikumu.

7.Par visiem tehniskajiem jautājumiem, kas saistīti ar pieteikumu, Birojs sazinās gan ar pieteikuma iesniedzēju, gan ar 6. punktā minēto kontaktpunktu.

8.60 dienu laikā pēc Biroja pieprasījuma dalībvalsts ar kontaktpunkta starpniecību sniedz palīdzību izskatīšanas procesā. Pēc dalībvalsts pieprasījuma termiņu var pagarināt par 60 dienām. Šāda palīdzība ietver noteiktu specifisku aspektu izskatīšanu pieteikuma iesniedzēja Birojam iesniegtajos pieteikumos, noteiktas informācijas pārbaudi pieteikumos, deklarāciju izdošanu par šādu informāciju un atbildēšanu uz citiem Biroja lūgumiem sniegt skaidrojumus saistībā ar pieteikumiem.

9.Ja dalībvalsts ar kontaktpunkta starpniecību nesniedz palīdzību 8. punktā minētajā termiņā, pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

10.Var tikt piemērotas reģistrācijas maksas, ko maksā Birojam. Šādas maksas nosaka saskaņā ar 10. panta 5. punktā minēto procedūru.

11.Šajā pantā minētajai tiešās reģistrācijas procedūrai mutatis mutandis piemēro 6.–9. pantu, 11.–14. pantu un 16.–30. pantu; izņēmums ir izskatīšanas periodi, kas minēti 19. panta 2. punktā, un pienākums rīkot 13. pantā minēto valsts iebildumu procedūru, kurus nepiemēro.

12.Attiecībā uz pieteikumiem, kurus piesaka tiešajai reģistrācijai, ir jākonsultējas ar 33. pantā minēto Konsultatīvo padomi.

13.Tiešās reģistrācijas procedūrā jebkura likumīgi ieinteresēta persona var iesniegt Birojam iebildumu saskaņā ar 21. pantu.

14.Šis pants neattiecas uz reģistrācijas pieteikumiem no trešām valstīm.

15.Dalībvalstis, kas piemēro šajā pantā izklāstīto procedūru, nav atbrīvotas no 45.–58. pantā noteiktajiem pienākumiem attiecībā uz pārbaudēm un izpildes panākšanu.

16.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros izklāstīta sīkāka informācija par tiešās reģistrācijas piemērošanas kritērijiem un tiešo pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

16. pants

Pagaidu aizsardzība valsts līmenī

1.Dalībvalsts, sākot no dienas, kad Birojam ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, var uz laiku ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm piešķirt šajā regulā paredzēto pagaidu aizsardzību valsts līmenī.

2.Pagaidu aizsardzība valsts līmenī beidzas dienā, kad tiek pieņemts lēmums par reģistrācijas pieteikumu vai arī pieteikums tiek atsaukts.

3.Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde saskaņā ar šo regulu netiek reģistrēta, par valsts līmenī sniegtās pagaidu aizsardzības radītajām sekām atbild vienīgi attiecīgā dalībvalsts.

4.Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo pantu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo tirgu vai starptautisko tirdzniecību.

3. nodaļa

Reģistrācijas Savienības posms

1. iedaļa

Savienības posma procedūra

17. pants

Savienības pieteikums

1.Attiecībā uz Savienības izcelsmes ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Savienības reģistrācijas pieteikumā, ko iesniedz dalībvalsts vai Birojs, ietver:

(a)8. pantā minēto vienoto dokumentu;

(b)9. pantā minētos pavaddokumentus;

(c)dalībvalsts, kurai sākotnēji ticis adresēts pieteikums, deklarāciju, ar ko apstiprina, ka pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem saskaņā ar šo regulu;

(d)atsauci uz 7. pantā minētās ražojuma specifikācijas elektronisko publikāciju.

2.Ražojuma specifikācijas elektronisko publikāciju, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, pastāvīgi atjaunina.

3.Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ražojumiem, kas cēlušies trešā valstī vai valstīs, reģistrācijas pieteikumu iesniedz Birojam; šādā reģistrācijas pieteikumā iekļauj:

(a)7. pantā minēto ražojuma specifikāciju kopā ar atsauci uz tās publikāciju;

(b)8. pantā minēto vienoto dokumentu;

(d)juridisku pierādījumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību tās izcelsmes valstī;

(e)pilnvaru, ja pieteikuma iesniedzēju pārstāv pārstāvis.

4.Šīs regulas 6. panta 4. punktā minēto kopīgo reģistrācijas pieteikumu Birojam iesniedz viena no attiecīgajām dalībvalstīm vai pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa trešā valstī tieši vai ar šīs trešās valsts kompetentās iestādes starpniecību. Ja pārrobežu apgabals atrodas kādā dalībvalstī un trešā valstī, kopīgo pieteikumu iesniedz attiecīgā dalībvalsts.

5.Šīs regulas 6. panta 4. punktā minētajā kopīgajā pieteikumā attiecīgā gadījumā iekļauj šā panta 1. un 2. punktā uzskaitītos dokumentus no visām attiecīgajām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Saistīto valsts pieteikuma procedūru, izskatīšanas un iebildumu procedūru, kas minētas 11., 12. un 13. pantā, veic visās attiecīgajās dalībvalstīs un trešās valstīs.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka procedūras un nosacījumus, kas piemērojami Savienības reģistrācijas pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai.

7.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par Savienības reģistrācijas pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, arī par reģistrācijas pieteikumiem, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

18. pants

Savienības pieteikuma iesniegšana

1.Savienības pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, arī 15. pantā minētajai tiešajai reģistrācijai, dalībvalsts kompetentā iestāde vai, ja piemēro 15. pantu, attiecīgā ražotāju grupa iesniedz Birojam elektroniski, izmantojot digitālo sistēmu. Digitālā sistēma nodrošina iespēju iesniegt pieteikumus dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un dalībvalsts to var izmantot savā valsts procedūrā.

2.Ja reģistrācijas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu, kas atrodas trešā valstī, pieteikumu Birojam iesniedz vai nu pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa tieši, vai attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde. Šā panta 1. punktā minētā digitālā sistēma nodrošina, ka šos pieteikumus var iesniegt pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa, kas iedibināta trešā valstī, un attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes. Pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu un attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes uzskata par procedūrā iesaistītajām pusēm.

3.Pēc iesniegšanas Birojs Savienības pieteikumu publicē amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā.

19. pants

Izskatīšana un publicēšana iebildumu sniegšanai

1.Birojs izskata reģistrācijas pieteikumus, ko tas saņem saskaņā ar 17. panta 1. punktu. Šādā izskatīšanā noskaidro, vai:

(a)nav acīmredzamu kļūdu;

(b)saskaņā ar 17. pantu sniegtā informācija ir pilnīga; un vai

(c)vienotais dokuments ir precīzs un tehnisks un atbilst 8. pantam.

2.Izskatīšanā ņem vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās iepriekšējās valsts procedūras rezultātus, ja vien netiek piemērots 15. pants.

3.Izskatīšana, ko veic saskaņā ar 1. punktu, nav ilgāka par sešiem mēnešiem. Ja izskatīšanas periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Birojs rakstveidā informē pieteikuma iesniedzēju par aizkavēšanās iemesliem.

4.Birojs var pieprasīt papildu informāciju no attiecīgās dalībvalsts. Ja pieteikumu iesniedz ražotāju grupa no trešās valsts vai trešās valsts kompetentā iestāde, šāda ražotāju grupa vai kompetentā iestāde sniedz papildu informāciju, ja to pieprasa Birojs.

5.Ja Birojs apspriežas ar Konsultatīvo padomi, kā minēts 33. pantā, par to paziņo pieteikuma iesniedzējam, un šā panta 2. punktā minēto termiņu aptur.

6.Ja izskatīšanā, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, Birojs konstatē, ka pieteikums ir nepilnīgs vai nepareizs, Birojs nosūta savus apsvērumus dalībvalstij, no kuras Savienības pieteikums ir saņemts, vai – trešo valstu pieteikumu gadījumā – attiecīgajai ražotāju grupai vai kompetentajai iestādei, kas ir iesniegusi Savienības pieteikumu, un pieprasa papildināt vai labot pieteikumu 60 dienu laikā. Ja dalībvalsts vai – trešās valsts pieteikumu gadījumā – attiecīgā ražotāju grupa vai kompetentā iestāde pieteikumu noteiktajā termiņā nepapildina, pieteikumu uzskata par atsauktu vai, ja tas nav labots, to noraida saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

7.Ja izskatīšanā, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, Birojs atzīst, ka šajā regulā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tas iebildumu procedūras nolūkos amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā publicē vienoto dokumentu un attiecīgās dalībvalsts tīmekļa vietnē – atsauci uz ražojuma specifikāciju. Vienoto dokumentu publicē Savienības oficiālajās valodās.

20. pants

Pieteikuma apstrīdēšana valsts līmenī

1.Dalībvalstis informē Biroju par jebkuru valsts administratīvu procedūru un tiesvedību, kas var ietekmēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

2.Birojs ir atbrīvots no pienākuma ievērot 19. panta 2. punktā minētās izskatīšanas termiņu un informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem, ja tas saņem tādu dalībvalsts paziņojumu par saskaņā ar 14. panta 1. punktu iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, ar ko:

(a)Birojs tiek informēts, ka 14. panta 1. punktā minētais lēmums ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu ir atzīts par valsts līmenī spēkā neesošu; vai

(b)Birojs tiek lūgts apturēt izskatīšanu, jo nolūkā apstrīdēt pieteikuma derīgumu ir uzsākta valsts līmeņa administratīva procedūra vai tiesvedība un dalībvalsts uzskata, ka minētā procedūra vai tiesvedība ir pamatota.

3.Šā panta 2. punktā minētais atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts informē Biroju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.

4.Ja 2. punktā minētais tiesas nolēmums ir ieguvis res judicata spēku, dalībvalsts vajadzības gadījumā atsauc vai groza pieteikumu.

21. pants

Iebildumu un piezīmju procedūra

1.Trīs mēnešu laikā no dienas, kad amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā publicēts vienotais dokuments un atsauce uz 7. pantā minēto ražojuma specifikāciju, iebildumu iesniedzējs var Birojam iesniegt iebildumus vai paziņojumu par piezīmēm. Pieteikuma iesniedzējs un iebildumu iesniedzējs uzskatāmi par procedūrā iesaistītajām pusēm.

2.Iebildumu iesniedzējs var būt dalībvalsts vai trešās valsts kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo trešā valstī vai citā dalībvalstī, kas nav kvalificējama kā valsts iebildumu iesniedzēja saskaņā ar 13. panta 1. punktu.

3.Birojs pārbauda iebilduma pieņemamību. Ja Birojs uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tas 60 dienu laikā pēc iebilduma saņemšanas uzaicina iebildumu iesniedzēju un pieteikuma iesniedzēju veikt apspriešanos, kas ilgst saprātīgu laikposmu, bet nepārsniedz trīs mēnešus. Jebkurā brīdī šajā laikposmā Birojs var pēc kādas puses pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem. Apspriešanās laikā starp pieteikuma iesniedzēju un iebildumu iesniedzēju Birojs var piedāvāt mediāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 170. pantu.

4.Pieteikuma iesniedzējs un iebildumu iesniedzējs apspriešanās laikā viens otram sniedz būtisku informāciju ar mērķi novērtēt, vai reģistrācijas pieteikums atbilst šīs regulas nosacījumiem.

5.Birojs jebkurā iebildumu procedūras posmā var apspriesties ar Konsultatīvo padomi, kā minēts 33. pantā, un, ja tā notiek, par to paziņo pusēm un aptur 2. punktā minēto termiņu.

6.Viena mēneša laikā pēc 2. punktā minētās apspriešanās beigām pieteikuma iesniedzējs, kas ir iedibināts trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, paziņo Birojam apspriešanās rezultātus, proti, to, vai tika panākta vienošanās ar vienu vai visiem iebildumu iesniedzējiem, kā arī par visām no tā izrietošajām izmaiņām pieteikumā, ko veicis pieteikuma iesniedzējs. Iebildumu iesniedzējs par savu nostāju Birojam var paziņot arī apspriešanās beigās.

7.Ja pēc apspriešanās beigām ir grozīti saskaņā ar 19. panta 6. punktu publicētie dati, Birojs no jauna izskata grozīto reģistrācijas pieteikumu. Ja reģistrācijas pieteikums ir būtiski grozīts un Birojs uzskata, ka grozītais pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem, tas grozīto pieteikumu publicē saskaņā ar minēto punktu.

8.Iestādes un personas, kas rīkojas kā iebildumu iesniedzējas, var iesniegt Birojam paziņojumu par piezīmēm. Kompetentā iestāde vai persona, kas ir iesniegusi paziņojumu par piezīmēm, netiek uzskatīta par procedūrā iesaistīto pusi.

9.Birojs var nosūtīt paziņojumu par piezīmēm pieteikuma iesniedzējam un iebildumu iesniedzējam.

10.Lai atvieglotu oficiālu piezīmju iesniegšanu un uzlabotu iebildumu procedūras pārvaldību, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu oficiālu piezīmju iesniegšanu un precizētu iebildumu un jebkādu piezīmju procedūras formātu un tiešsaistes noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

22. pants

Iebildumu pieņemamība un pamatojums

1.Iebildums, kas iesniegts saskaņā ar 21. pantu, ir pieņemams tikai tad, ja tajā ir ietverta deklarācija, ka pieteikums varētu pārkāpt šā panta 2. punktā paredzētos nosacījumus, un ja tas ir balstīts uz pamatotu paziņojumu par iebildumu, kas sagatavots saskaņā ar 3. pielikumā doto veidlapu. Iebildums, kurā nav iekļauts minētais pamatotais paziņojums par iebildumu, uzskatāms par nederīgu.

2.Pēc iebilduma iesniegšanas nosaukumu, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, nereģistrē, ja:

(a)ierosinātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst šajā regulā noteiktajām aizsardzības prasībām;

(b)ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija būtu pretrunā 37., 38. vai 39. pantam;

(c)ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu ražojumu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 18. panta 3. punktā paredzētās publicēšanas dienas.

3.Iebildumu pieņemamību un pamatojumu attiecībā uz Savienības teritoriju novērtē Birojs.

23. pants

Pārejas periods ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai

1.Neskarot 42. pantu, reģistrācijas laikā Birojs var nolemt noteikt pārejas periodu uz laiku līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz ražojumiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru apzīmējums ietver vai satur nosaukumu, kas ir pretrunā 35. pantam, atļautu turpināt lietot nosaukumu, ar kuru attiecīgie ražojumi tika tirgoti, ja saskaņā ar 13. pantu vai 21. pantu pieņemams un pamatots iebildums pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras aizsardzība ir pārkāpta, reģistrācijas pieteikumu liecina, ka:

(a)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma pastāvēšanu ražojuma apzīmējumā;

(b)šādi ražojumi ir likumīgi tirgoti ar attiecīgo nosaukumu ražojuma apzīmējumā attiecīgajā teritorijā vismaz piecus gadus pirms 18. panta 3. punktā paredzētās publicēšanas dienas.

2.Birojs var nolemt pagarināt saskaņā ar 1. punktu noteikto pārejas periodu līdz 15 gadiem vai ļaut turpināt izmantošanu līdz 15 gadiem, ja papildus tiek pierādīts, ka:

(a)šā panta 1. punktā minētais nosaukums apzīmējumā konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts Birojam;

(b)šā panta 1. punktā minētajā apzīmējumā iekļautā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no ražojuma nosaukuma, kas reģistrēts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, reputācijas; un

(c)patērētājs nav ticis vai nav varējis tikt maldināts par ražojuma patieso izcelsmi.

3.Lēmumu, ar ko nosaka 1. punktā minēto pārejas periodu, publicē amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā.

4.Izmantojot 1. punktā minēto apzīmējumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.

5.Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, ka visi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta ražojuma ražotāji attiecīgajā apgabalā ievēro attiecīgo ražojuma specifikāciju, atbilstības nodrošināšanai dalībvalsts var paredzēt pārejas periodu līdz 10 gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Birojam, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos ražojumus, izmantojot attiecīgos nosaukumus, bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas minētās dalībvalsts iestādēs un ir norādījuši uz šo faktu 13. pantā minētajā valsts iebildumu procedūrā.

6.Šā panta 5. punktu mutatis mutandis piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebildumu procedūras gadījumā.

24. pants

Biroja lēmumi par reģistrācijas pieteikumu

1.Pēc iebildumu un paziņojumu par piezīmēm procedūras pabeigšanas Birojs pabeidz izskatīšanu, ņemot vērā visus provizoriskos periodus, iebildumu procedūras iznākumu, visus saņemtos paziņojumus par piezīmēm un visus citus jautājumus, kas atklājas izskatīšanas gaitā un var izraisīt izmaiņas vienotajā dokumentā.

2.Ja, pamatojoties uz Birojam pieejamo informāciju, kas gūta saskaņā ar 19. pantu veiktajā izskatīšanā, Birojs uzskata, ka kāda no minētajā pantā noteiktajām prasībām nav izpildīta, tas pieņem lēmumu noraidīt reģistrācijas pieteikumu.

3.Ja pieteikums atbilst 17. pantā noteiktajām prasībām un Birojs nesaņem pieņemamus un pamatotus iebildumus, Birojs pieņem lēmumu reģistrēt nosaukumu.

4.Ja Birojs saņem pieņemamu un pamatotu iebildumu un pēc 21. panta 3. punktā minētās apspriešanās ir panākta vienošanās, Birojs pēc tam, kad ir pārbaudījis, vai vienošanās atbilst Savienības tiesību aktiem, pieņem lēmumu reģistrēt nosaukumu. Ja nepieciešams, 28. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto standarta grozījumu gadījumā Birojs pieņem lēmumu, ar ko groza informāciju, kas publicēta saskaņā ar 19. panta 6. punktu.

5.Ja ir saņemts pieņemams un pamatots iebildums, bet pēc 21. panta 3. punktā minētās apspriešanās vienošanās nav panākta, Birojs pieņem lēmumu par reģistrāciju.

6.Biroja lēmumos par reģistrāciju, kas pieņemti saskaņā ar 3.–5. punktu, attiecīgā gadījumā paredz visus nosacījumus, kas nebūtisku nepieciešamo grozījumu gadījumā piemērojami reģistrācijai un tādas informācijas pārpublicēšanai informēšanas nolūkos, kura saskaņā ar 19. panta 7. punktu iebildumu procedūras nolūkos publicēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā.

7.Biroja pieņemtos lēmumus publicē amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā visās Savienības oficiālajās valodās. Atsauci uz ražojuma nosaukumu, ražojuma grupu, izcelsmes valsts vai valstu norādēm un atsauci uz lēmumu, kas publicēts amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

25. pants

Komisijas lēmums

1.Attiecībā uz 17. pantā minētajiem reģistrācijas pieteikumiem Komisija jebkurā laikā pirms procedūras beigām pēc savas iniciatīvas un pēc dalībvalsts vai Biroja iniciatīvas var pārņemt no Biroja pilnvaras lemt par ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu, ja šāds lēmums var apdraudēt sabiedrības intereses vai Savienības tirdzniecību vai ārējās attiecības. Birojs iesniedz Komisijai saskaņā ar 24. panta 2.–6. punktu pieņemamā lēmuma priekšlikumu. Komisija pieņem galīgo aktu par reģistrācijas pieteikumu. Šo punktu mutatis mutandis piemēro ražojuma specifikācijas anulēšanai un grozīšanai.

2.Šā panta 1. punktā minētajās situācijās Komisija pieņem īstenošanas aktus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā.

3.Birojs nodrošina, ka Komisijai 18. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā minētajā digitālajā sistēmā ir piekļuve dokumentiem par reģistrācijas, ražojuma specifikācijas grozīšanas un anulēšanas pieteikumiem.

26. pants

Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrs

1.Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldības birojs izstrādā, pārvalda un uztur publiski pieejamu elektronisku amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistru.

2.Katru amatniecības vai rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādi amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā nosaka par “aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi”.

3.Stājoties spēkā lēmumam par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, Birojs amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā reģistrē šādus datus:

(a)ražojuma reģistrētais nosaukums;

(b)ražojuma grupa;

(c)atsauce uz tiesību aktu, ar ko reģistrē nosaukumu;

(d)izcelsmes valsts vai valstis.

4.Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā ieraksta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas attiecas uz trešo valstu ražojumiem un tiek aizsargātas Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas nav saskaņā ar Regulas (ES) 2019/5713 7. pantu Savienībā aizsargātās norādes, reģistrē, izmantojot īstenošanas aktus, ko Komisija pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.Katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā ieraksta tās oriģinālrakstībā. Ja oriģinālrakstība nav latīņu alfabētā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi transkribē latīņu alfabēta burtiem un amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā ieraksta abas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes versijas, un tām ir vienāds statuss.

6.Komisija dara pieejamu un regulāri atjaunina 2. punktā minēto starptautisko nolīgumu sarakstu un saskaņā ar minētajiem nolīgumiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu.

7.Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju saistīto dokumentāciju digitālā vai papīra formā Birojs saglabā visu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes derīguma termiņu, bet anulēšanas gadījumā – 10 gadus pēc tās.

8.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistra saturu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

27. pants

Izraksti no amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistra

1.Birojs nodrošina, ka jebkurai personai ir iespēja lejupielādēt tādu oficiālu izrakstu no amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistra, kurā sniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas apliecinājums un attiecīgie dati, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma datumu vai citu prioritāru datumu. Oficiālo izrakstu var izmantot kā autentisku apliecinājumu tiesvedībā tiesā, šķīrējtiesā vai līdzīgā iestādē.

2.Pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu vai, ja piemēro 6. panta 3. punktu, atsevišķu ražotāju kā reģistrācijas turētāju identificē amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā un šā panta 1. punktā minētajā oficiālajā izrakstā.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistra izrakstu formātu un tiešsaistes noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

28. pants

Ražojuma specifikācijas grozījumi

1.Likumīgi ieinteresēta ražotāju grupa var iesniegt pieteikumu grozījuma apstiprināšanai ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta ražojuma specifikācijā.

2.Ražojuma specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās:

(a)Savienības grozījumi, attiecībā uz kuriem ir nepieciešama iebildumu procedūra Savienības līmenī; un

(b)standarta grozījumi, kas jāizskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī.

3.Grozījumu uzskata par Savienības grozījumu, ja tas attiecas uz vienotā dokumenta pārskatīšanu un ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

(a)grozījums ietver nosaukuma izmaiņas vai nosaukuma lietojuma izmaiņas;

(b)grozījums rada risku, ka saikne ar vienotajā dokumentā norādīto ģeogrāfisko apgabalu vairs nebūs spēkā; vai

(c)grozījums paredz turpmākus ražojuma tirdzniecības ierobežojumus.

4.Savienības grozījumus apstiprina Birojs vai, ja piemēro 25. pantu, Komisija. Apstiprināšanas procedūra mutatis mutandis atbilst 6.–25. pantā noteiktajai procedūrai un publicēšanas prasībām.

5.Jebkuru citu ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta ražojuma specifikācijas grozījumu, kas nav Savienības grozījums atbilstīgi 3. punktam, uzskata par standarta grozījumu.

6.Šā panta 2. punktā minēto grozījumu pieteikumos, ko iesniedz trešā valsts vai trešā valstī iedibināti ražotāji, ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

7.Ja pieteikums Savienības grozījumiem attiecībā uz kādas dalībvalsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecas arī uz standarta grozījumiem, Birojs izskata tikai Savienības grozījumus. Šādā gadījumā standarta grozījumus uzskata par neiesniegtiem. Izskatot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosinātajiem Savienības grozījumiem. Attiecīgā gadījumā Birojs vai attiecīgā dalībvalsts var aicināt pieteikuma iesniedzēju veikt izmaiņas citos ražojuma specifikācijas elementos.

8.Standarta grozījumus apstiprina dalībvalstis vai trešās valstis, kuru teritorijā atrodas attiecīgā ražojuma ģeogrāfiskais apgabals. Par šādiem grozījumiem paziņo Birojam. Ja piemēro 25. pantu, standarta grozījumus apstiprina Birojs. Birojs minētos grozījumus publicē amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā.

9.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par Savienības grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu un par standarta grozījumu procedūrām, formu un paziņošanu Birojam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

29. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.Birojs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts, trešās valsts vai jebkuras likumīgi ieinteresētas fiziskas vai juridiskas personas pienācīgi pamatota pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:

(a)ja vairs nav iespējams nodrošināt atbilstību ražojuma specifikācijas prasībām;

(b)ja vismaz septiņus gadus pēc kārtas tirgū nav laists neviens ražojums ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

2.Birojs pēc ražojuma, kas tiek tirgots ar reģistrēto nosaukumu, ražotāju grupas pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt attiecīgo reģistrāciju.

3.Regulas 6. un 19.–25. pantu mutatis mutandis piemēro anulēšanas procedūrai.

4.Pirms lēmuma pieņemšanas par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas anulēšanu Birojs apspriežas ar dalībvalsts kompetento iestādi, trešās valsts kompetentajām iestādēm vai, ja iespējams, ar trešās valsts ražotāju grupu, kura sākotnēji bija iesniegusi pieteikumu attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad šo anulēšanu tieši pieprasa sākotnējie pieteikuma iesniedzēji. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar 15. pantu, Birojs apspriežas ar 33. pantā minēto Konsultatīvo padomi.

5.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistrācijas anulēšanas procedūrām un formu, kā arī par šā panta 1. un 2. punktā minēto pieprasījumu noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

30. pants

Apelācija

1.Jebkura šajā regulā reglamentētās procedūras puse, kuru nelabvēlīgi ietekmē attiecīgajā procedūrā pieņemtais Biroja lēmums, var iesniegt apelāciju par šo lēmumu 34. pantā minētajām Apelācijas padomēm. Biroja lēmumi, par kuriem iesniegta apelācija, stājas spēkā tikai no 3. punktā minētā apelācijas perioda termiņa beigām. Apelācijas iesniegšanai ir apturošs efekts. Arī dalībvalstīm ir tiesības pievienoties procedūrai.

2.Par lēmumu, kurš neizbeidz procesu pret kādu no pusēm, apelāciju var iesniegt tikai kopā ar apelāciju par galīgo lēmumu.

3.Paziņojumu par apelāciju rakstveidā iesniedz Birojā divu mēnešu laikā pēc lēmuma publicēšanas. Paziņojumu uzskata par iesniegtu tikai tad, kad ir samaksāta apelācijas maksa. Apelācijas gadījumā četru mēnešu laikā no lēmuma publicēšanas dienas iesniedz rakstisku paziņojumu, kurā norādīts apelācijas pamatojums.

4.Apelācijas padomes pārbauda, vai apelāciju var pieņemt izskatīšanai.

5.Pēc apelācijas pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai Apelācijas padomes lemj par apelāciju. Apelācijas padomes vai nu darbojas tās Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļas kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu, vai nodod lietu šai Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļai turpmākai izskatīšanai. Apelācijas padomes var pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses rakstiska, pamatota lūguma apspriesties ar Konsultatīvo padomi, kā minēts 33. pantā. Lai palīdzētu pusēm panākt izlīgumu, Birojs var piedāvāt mediācijas pakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 170. pantu.

6.Prasības pret Apelācijas padomju lēmumiem par apelāciju var iesniegt Vispārējā tiesā divu mēnešu laikā no dienas, kad Apelācijas padomes ir publicējušas lēmumu, un prasības pamatā var būt būtisku procedūras noteikumu, LESD vai šīs regulas noteikumu pārkāpums vai jebkuras tiesību normas pārkāpums, kas attiecas uz tās piemērošanu vai ļaunprātīgu varas izmantošanu. Prasību var celt jebkura lietas izskatīšanas procedūrā Apelācijas padomēs iesaistīta puse, ko nelabvēlīgi ietekmējis padomes lēmums, un jebkura dalībvalsts. Vispārējai tiesai ir piekritība anulēt vai izmainīt apstrīdēto lēmumu.

7.Apelācijas padomju lēmumi stājas spēkā tikai no apelācijas perioda termiņa beigām vai, ja minētajā laikā ir celta prasība Vispārējā tiesā, no šādas prasības noraidīšanas dienas vai no dienas, kad Tiesā iesniegta apelācija par Vispārējās tiesas lēmumu.

8.Lai papildinātu šo regulu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 66. pantu, paredzot:

(a)3. punktā minētā paziņojuma par apelāciju saturu un procedūru apelācijas iesniegšanai un izskatīšanai; un

(b)5. punktā minēto Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu.

31. pants

Domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmas izveide

1.Domēna nosaukumiem, kuri reģistrēti ar valsts koda augstākā līmeņa domēnu, ko pārvalda Savienībā izveidots reģistrs, Birojs nodrošina domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmu. Kad tiek iesniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikums, informācijas un brīdinājumu sistēma informē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikumu iesniedzējus par to ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību un – pēc izvēles – par to, kad ir reģistrēts domēna nosaukums, kas satur pieteiktajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei identisku vai līdzīgu vārdu (domēna nosaukuma brīdinājumi).

2.Īstenojot 1. punktu, Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēnu reģistri sniedz Birojam visu to rīcībā esošo informāciju un datus, kas nepieciešami domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmas darbībai.

2. iedaļa

Biroja organizācija un uzdevumi saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

32. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļa

1.Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļa ir Biroja struktūrvienība, kas atbild par lēmumu pieņemšanu Biroja vārdā saistībā ar:

(a)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumiem;

(b)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozījumu pieteikumiem;

(c)iebildumiem pret pieteikumu reģistrēt vai grozīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

(d)ierakstiem amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā;

(e)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanas pieprasījumiem.

2.Lēmumus par iebildumiem un anulēšanu pieņem komisija trīs locekļu sastāvā. Vismaz viens no locekļiem ir juridiski kvalificēts. Pārējos 1. punktā minētos lēmumus pieņem viens loceklis.

33. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Konsultatīvā padome

1.Tiek izveidota Konsultatīvā padome, kas sniedz atzinumus šajā regulā paredzētajos gadījumos.

2.Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļa un Apelācijas padomes, kā minēts 32. un 34. pantā, var apspriesties un pēc Komisijas pieprasījuma apspriežas ar Konsultatīvo padomi par atsevišķiem pieteikumiem jebkurā izskatīšanas, iebildumu vai apelācijas procedūras posmā, kā minēts 19., 21. un 30. pantā, kā arī par šādiem jautājumiem:

(a)kvalitātes kritēriju novērtējums;

(b)reputācijas un atpazīstamības noteikšana;

(c)noteikšana, vai nosaukums ir sugas vārds;

(d)novērtējums par godīgu konkurenci komercdarījumos un patērētāju apjukuma risku gadījumos, kad rodas konflikts starp ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un preču zīmēm, homonīmiem vai likumīgi tirgotiem ražojumiem.

3.Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļa un Apelācijas padomes apspriežas ar Konsultatīvo padomi par visu to atsevišķo pieteikumu iespējamo reģistrāciju, kas iesniegti, izmantojot 15. pantā minēto tiešās reģistrācijas procedūru.

4.Konsultatīvās padomes atzinumi Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļai un Apelācijas padomēm nav saistoši.

5.Konsultatīvajā padomē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis, kā arī minēto pārstāvju aizvietotāji.

6.Konsultatīvās padomes atzinumu sniedz komisija trīs locekļu sastāvā.

7.Birojs savā tīmekļa vietnē publicē Konsultatīvās padomes locekļu sarakstu un šo sarakstu regulāri atjaunina.

8.Konsultatīvās padomes locekļu iecelšanas un tās darbības kārtību nosaka padomes reglamentā, ko apstiprina valde, un šo kārtību publisko.

9.Konsultatīvās padomes locekļu pilnvaru termiņš ir līdz pieciem gadiem. Minētās pilnvaras var būt atjaunojamas.

10.Birojs nodrošina Konsultatīvajai padomei vajadzīgo loģistikas atbalstu un tās sanāksmēm – sekretariāta pakalpojumus.

34. pants

Apelācijas padomes

Papildus pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) 2017/1001 165. pantu, ar minēto regulu izveidotās Apelācijas padomes ir atbildīgas par apelācijas lēmumu pieņemšanu saistībā ar Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nodaļas lēmumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ievērojot šīs regulas 28. panta nosacījumus.

III SADAĻA

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU AIZSARDZĪBA

35. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā, ir aizsargātas pret:

(a)jebkādu tiešu vai netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes komerciālu izmantošanu saistībā ar ražojumiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie ražojumi ir identiski vai līdzīgi tiem ražojumiem, kuri reģistrēti ar šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek negodprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija vai tai tiks nodarīts kaitējums;

(b)jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos, pat tad, ja norādīta ražojumu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir tulkota vai tai pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

(c)jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz ražojuma izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos, dokumentos vai tīmekļvietnēs sniegtajā informācijā par attiecīgo ražojumu, kā arī pret tādas taras izmantošanu ražojuma iepakojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par ražojuma izcelsmi;

(d)cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā ražojuma patieso izcelsmi.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē uzskatāms, ka atsaukšanās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi notiek jo īpaši tad, ja apzīmējums, zīme vai cits marķēšanas vai iepakošanas līdzeklis pietiekami apdomīga patērētāja apziņā rada tiešu un skaidru saikni ar ražojumu, uz kuru attiecas reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, tādējādi negodprātīgi izmantojot, vājinot vai mazinot reģistrētā nosaukuma reputāciju, vai tai kaitējot.

3.Šā panta 1. punkts attiecas arī uz domēna nosaukumu, kas satur reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ko tā veido.

4.Šā panta 1. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz:

(a)precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un kas nav laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā; un

(b)precēm, kas tiek pārdotas ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.

5.Ražotāju grupa vai jebkurš ražotājs, kam ir tiesības izmantot aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesīgs liegt visām trešām personām tirdzniecības gaitā ievest preces Savienībā, tās nelaižot tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tai skaitā iepakojums, ir no trešām valstīm un ir pretrunā 1. punkta noteikumiem.

6.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šo regulu, Savienībā nekļūst par sugas vārdiem.

7.Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir salikts nosaukums, kas satur apzīmējumu, kuru uzskata par sugas vārdu, šā apzīmējuma lietošana nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā darbība.

36. pants

Daļas vai komponenti izgatavotajos ražojumos

1.Šīs regulas 35. pants neskar ražotāju tiesības izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar 43. pantu, lai norādītu, ka izgatavotais ražojums kā daļu vai komponentu satur ražojumu, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka šāda izmantošana notiek saskaņā ar godīgu komercpraksi, kā arī nevājina un nemazina ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju vai tai nekaitē.

2.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas apzīmē ražojuma daļu vai komponentu, nedrīkst izmantot izgatavotā ražojuma tirdzniecības nosaukumā, izņemot gadījumus, kad ir panākta vienošanās ar ražotāju grupu vai – 6. panta 3. punktā minētajās situācijās – ar vienīgo ražotāju.

37. pants

Sugas vārdi

1.Sugas vārdus nereģistrē kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.Lai konstatētu, vai nosaukums ir vai nav kļuvis par sugas vārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:

(a)esošo stāvokli patēriņa apgabalos;

(b)attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.

38. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir homonīmi

1.Ja pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tiek iesniegts pēc tam, kad Savienībā jau ir ticis iesniegts pieteikums par pilnīgi vai daļēji homonīmisku ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai kad norāde jau ir aizsargāta, šādu pieteikumu nereģistrē, ja vien praksē nav pietiekamas atšķirības starp vietējās un tradicionālās izmantošanas apstākļiem un abu homonīmu noformējumu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un to, lai patērētāji netiek maldināti par ražojuma patieso identitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

2.Nosaukumu, kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms un maldina patērētāju, liekot domāt, ka ražojuma izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja attiecīgā ražojuma faktiskās teritorijas, reģiona vai izcelsmes vietas nosaukums ir pareizs.

3.Šajā pantā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, par kuru ir iesniegts pieteikums vai kura ir aizsargāta Savienībā, apzīmē:

(a)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir reģistrētas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā;

(b)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, par kurām iesniegts pieteikums, ar nosacījumu, ka tās pēc tam tiek reģistrētas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā;

(c)cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas Savienībā aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1753 31 ; un

(d)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, cilmes vietas nosaukumus un līdzvērtīgus apzīmējumus, kas aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu starp Savienību un vienu vai vairākām trešām valstīm.

4.Birojs anulē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. un 2. punktu.

39. pants

Preču zīmes

Nosaukumu nereģistrē kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ierosinātā nosaukuma reģistrācija varētu maldināt patērētāju par ražojuma patieso identitāti.

40. pants

Ražotāju grupas

1.Dalībvalstis pārbauda, vai ražotāju grupa darbojas pārredzami un demokrātiski un vai visiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā ražojuma ražotājiem ir tiesības būt grupas dalībniekiem. Dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāju grupas darbā piedalās arī valsts amatpersonas un citas ieinteresētās personas, piemēram, patērētāju grupas, mazumtirgotāji un piegādātāji.

2.Ražotāju grupa var īstenot jo īpaši šādas pilnvaras un pienākumus:

(a)izstrādāt ražojuma specifikāciju un pārvaldīt iekšējās kontroles, ar kurām nodrošina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā ražojuma ražošanas posmu atbilstību specifikācijai;

(b)veikt tiesiskas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ar to tieši saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

(c)vienoties par ilgtspējas saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas ražojuma specifikācijā vai arī attiecībā uz tām pastāv atsevišķa iniciatīva, kā arī par kārtību, kādā pārbauda atbilstību šīm saistībām un nodrošina to pienācīgu publicitāti, jo īpaši Komisijas nodrošinātajā informācijas sistēmā;

(d)veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes raksturlielumus, tai skaitā:

i) izstrādāt, organizēt un vadīt kopīgas tirgvedības un reklāmas kampaņas;

ii) izplatīt informāciju un īstenot noieta veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir informēt patērētājus par pazīmēm, kas piemīt ražojumam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

iii) veikt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā ražojuma ekonomisko rādītāju, ražošanas ilgtspējas un tehnisko parametru analīzi;

iv) izplatīt informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo Savienības simbolu;

v) sniegt konsultācijas un apmācības esošajiem un topošajiem ražotājiem, tai skaitā par dzimumu līdztiesības un vienlīdzības aspektu iekļaušanu; un

(e)cīnīties pret viltošanu un iespējamu krāpniecisku tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū, kura neatbilst ražojuma specifikācijai, uzraugot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū un trešo valstu tirgos, kur nodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tai skaitā internetā, un, ja nepieciešams, ar pieejamo konfidenciālo sistēmu palīdzību informēt izpildiestādes.

41. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību aizsardzība domēna nosaukumos

1.Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēnu reģistri pēc tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses vai tiesības, var atsaukt vai nodot domēna nosaukumu, kas reģistrēts ar šādu valsts koda augstākā līmeņa domēnu, ražotāju grupai, kura ražo ražojumu ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ievērojot piemērotu alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru vai tiesas procedūru, ja šādu domēna nosaukumu tā īpašnieks ir reģistrējis bez tiesībām vai likumīgām interesēm attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ja tas ir reģistrēts vai tiek izmantots negodprātīgi un tā izmantošana ir pretrunā 35. pantam.

2.Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēnu reģistri nodrošina, ka jebkurā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā, kas izveidota, lai risinātu strīdus saistībā ar 1. punktā minēto domēna nosaukumu reģistrāciju, ģeogrāfiskās norādes tiek atzītas par tiesībām, kas var liegt domēna nosaukuma reģistrāciju vai negodprātīgu izmantošanu.

42. pants

Konfliktējošās preču zīmes

1.Tādas preču zīmes reģistrāciju, kuras izmantošana būtu pretrunā 35. pantam, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kad Birojā iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

2.Birojs un attiecīgā gadījumā kompetentās valsts iestādes atzīst par spēkā neesošām preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. punktu.

3.Šā panta 1. un 4. punktā attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar 67. pantā noteikto procedūru, par pirmo aizsardzības dienu pēc viena gada pārejas perioda no [šīs regulas spēkā stāšanās diena] uzskata dienu, kurā dalībvalstis ir informējušas Biroju un Komisiju.

4.Neskarot šā panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana ir pretrunā 35. pantam un kura ir pieteikta, reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vispāratzīta, to godprātīgi lietojot Savienības teritorijā, pirms dienas, kad Birojam iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, var turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 32 vai Regulu (ES) 2017/1001. Šādos gadījumos ir atļauts izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo preču zīmi.

5.Direktīvas (ES) 2015/2436 28. panta 4. punktā minētās garantijas vai sertifikācijas zīmes un minētās direktīvas 29. panta 3. punktā minētās kolektīvās preču zīmes var izmantot uz etiķetēm kopā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

43. pants

Izmantošanas tiesības

1.Reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot jebkurš ražotājs, kas tirgo ražojumu, kurš atbilst attiecīgajai ražojuma specifikācijai vai vienotajam dokumentam, vai tam līdzvērtīgam dokumentam.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem ražotājiem, kas ievēro šajā sadaļā izklāstītos noteikumus, attiecas 46. pantā noteiktā ražojuma specifikācijas ievērošanas pārbaude. Lai segtu kontroles sistēmas pārvaldības izmaksas, dalībvalstis var piemērot maksu.

44. pants

Savienības simbols, norāde un saīsinājums

1.Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir piemērojams Savienības simbols, kas izveidots “aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 33 .

2.Ja Savienības izcelsmes amatniecības un rūpniecības ražojumi tiek tirgoti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, uz marķējuma un reklāmas materiālos var būt norādīts 1. punktā minētais Savienības simbols. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attēlo tajā pašā redzamības laukā, kur Savienības simbolu.

3.To ražojumu marķējumā, kas apzīmēti ar amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, var izmantot saīsinājumu “AĢIN”, kas atbilst norādei “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

4.Norādes, saīsinājumus un Savienības simbolus izgatavoto ražojumu marķējumā un reklāmas materiālos var izmantot, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz to daļu vai komponentu. Šādā gadījumā norādi, saīsinājumu vai Savienības simbolu novieto blakus tās daļas vai tā komponenta nosaukumam, kas ir skaidri identificēts kā daļa vai komponents. Savienības simbolu nedrīkst novietot tādā veidā, kas liek patērētājam domāt, ka reģistrācijas objekts ir izgatavotais ražojums, nevis tā daļa vai komponents.

5.Pēc tam, kad ir iesniegts Savienības pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, ražotāji marķējumā un ražojuma noformējumā var norādīt, ka ir iesniegts reģistrācijas pieteikums saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

6.Savienības simbolu, kas liecina par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un Savienības norādi “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, kā arī saīsinājumu “AĢIN” var norādīt uz etiķetes tikai pēc tam, kad ir publicēts lēmums par reģistrāciju saskaņā ar 24. un 25. pantu.

7.Ja pieteikumu noraida, visus ražojumus, kas marķēti saskaņā ar 4. punktu, var tirgot, līdz izbeidzas krājumi.

8.Marķējumā var būt arī šādi elementi:

(a)ražojuma specifikācijā minētā ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala attēli; un

(b)teksts, grafikas vai simboli, kas attiecas uz dalībvalsti vai reģionu, kurā atrodas attiecīgais ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals.

9.Uz ražojuma marķējuma un reklāmas materiālos var norādīt Savienības simbolu, kas saistīts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura iekļauta amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā, un kas apzīmē ražojumus, kuru izcelsme ir trešās valstīs; šādā gadījumā šos simbolus izmanto saskaņā ar un 2. punkta prasībām.

10.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Savienības simbola un norāžu tehniskos parametrus, kā arī noteikumus par to izmantošanu tādiem ražojumiem, kurus tirgo ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ieskaitot noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV SADAĻA

KONTROLES PASĀKUMI UN IZPILDES PANĀKŠANA

45. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par oficiālajām kontrolēm, kurās pārbauda atbilstību šai regulai. Minētās kontroles ietver:

(a)pārbaudi saistībā ar to, vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētais ražojums ir ražots atbilstoši attiecīgajai ražojuma specifikācijai;

(b)ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas uzraudzību tirgū.

2.Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, ievēro objektivitātes un taisnīguma principu, un to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un to pienākumu veikšanai nepieciešamie resursi.

46. pants

Ražojuma specifikācijas ievērošanas pārbaude

1.Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina to ražojumu ražotāju sarakstu, kuri apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas iekļauta amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistrā, un kuru izcelsme ir to teritorijā.

2.Ražotāji ir atbildīgi par iekšējām kontrolēm, kurās pirms ražojuma laišanas tirgū pārliecinās, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētie ražojumi atbilst ražojuma specifikācijai.

3.Neskarot 49. pantu, pirms Savienības izcelsmes ražojuma, kas apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, laišanas tirgū atbilstību ražojuma specifikācijai pārbauda šādas trešās personas:

(a)viena vai vairākas 45. pantā minētās kompetentās iestādes; vai

(b)viena vai vairākas deleģētas ražojumu sertifikācijas struktūras, arī fiziskas personas, kurām ir deleģēti pienākumi saskaņā ar 50. pantu.

4.Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē ražojumus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms ražojuma laišanas tirgū veic:

(a)valsts kompetentā iestāde, ko norīkojusi trešā valsts; vai

(b)viena vai vairākas ražojumu sertifikācijas struktūras.

5.Ja saskaņā ar ražojuma specifikāciju ražošanas posmu veic viens vai vairāki ražotāji valstī, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsmes valsts, ražojuma specifikācijā paredz noteikumus par šo ražotāju atbilstības pārbaudi. Ja attiecīgais ražošanas posms notiek Savienībā, ražotājus paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek ražošanas posms, un tos pārbauda kā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā ražojuma ražotājus.

6.Ražojuma specifikācijas ievērošanas pārbaudes izmaksas var segt ražotāji, attiecībā uz kuriem notiek minētās kontroles. Minēto izmaksu segšanā var piedalīties arī dalībvalstis.

47. pants

Uzticamības pārbaude

Ražotāji, kuri izmanto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, nodrošina nosaukuma un simbola lietošanas tirgū pastāvīgu atbilstību attiecīgajai ražojuma specifikācijai. Ražotāji var:

(a)uzraudzīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komerciālu izmantošanu tirgū;

(b)izstrādāt darbības, kas palīdz nodrošināt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta ražojuma atbilstību tā ražojuma specifikācijai;

(c)veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes juridisko aizsardzību, tai skaitā vajadzības gadījumā informējot 45. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes.

48. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību kontrole un izpildes panākšana tirgū

1.Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas izpildiestādes, kas var būt tās pašas kā 46. panta 3. punktā minētās kompetentās iestādes un kas ir atbildīgas par kontrolēm tirgū un izpildes panākšanu saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pēc tam, kad ir pabeigti visi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā amatniecības vai rūpniecības ražojuma ražošanas posmi, neatkarīgi no tā, vai tas tiek uzglabāts, ir tranzītā, tiek izplatīts vai tiek piedāvāts pārdošanai vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, tai skaitā elektroniskajā tirdzniecībā.

2.Izpildiestāde, pamatojoties uz riska analīzi un ieinteresēto ražotāju paziņojumiem, veic ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu ražojumu kontroles ar mērķi nodrošināt atbilstību ražojuma specifikācijai vai vienotajam dokumentam, vai tam līdzvērtīgam dokumentam.

3.Dalībvalstis veic atbilstīgus administratīvus un tiesiskus pasākumus, kuru mērķis ir novērst vai apturēt tādu ražojumu vai pakalpojumu nosaukumu izmantošanu, kurus ražo, piedāvā vai tirgo dalībvalstu teritorijā un kuri ir pretrunā 35. un 36. pantā paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai.

4.Saskaņā ar 1. punktu norīkotā iestāde koordinē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību izpildi starp attiecīgajiem departamentiem, aģentūrām un struktūrām, tai skaitā policiju, viltošanas novēršanas aģentūrām, muitu, intelektuālā īpašuma birojiem, tirgus uzraudzības un patērētāju aizsardzības iestādēm, kā arī mazumtirdzniecības inspektoriem.

5.Lai segtu tirgū veikto oficiālo kontroļu izmaksas, dalībvalstis var iekasēt maksu vai nodevas.

49. pants

Pašdeklarācijas sertifikācijas procedūra

1.Neskarot 46. pantu, dalībvalstis var atļaut pašdeklarāciju, kas apliecina atbilstību ražojuma specifikācijai. Ražotājs iesniedz šādu pašdeklarāciju 45. panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

2.Lai nodrošinātu, ka ražotāji tirgū pastāvīgi atbilst ražojuma specifikācijai, dalībvalstis var atļaut ražotājiem reizi trijos gados iesniegt pašdeklarāciju kompetentajām iestādēm. Ja ražojuma specifikācija tiek grozīta vai mainīta tādā veidā, kas ietekmē attiecīgo ražojumu, pašdeklarāciju nekavējoties atjauno.

3.Ja izmanto pašdeklarācijas, kompetentās iestādes veic izlases veida kontroles. Pārkāpumu gadījumā dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai situāciju vērstu par labu.

4.Pašdeklarācijai izmanto 1. pielikumā noteikto struktūru, un tajā ir visa informācija un prasības, kas norādītas minētajā pielikumā.

5.Komisija saskaņā ar 66. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šo regulu un attiecīgā gadījumā veic izmaiņas 1. pielikumā minētajā informācijā un prasībās.

50. pants

Kompetento iestāžu īstenota oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšana

1.Kompetentās iestādes var deleģēt oficiālās kontroles uzdevumus vienai vai vairākām ražojumu sertifikācijas struktūrām, arī fiziskām personām. Kompetentā iestāde nodrošina to, ka deleģētajai ražojumu sertifikācijas struktūrai vai fiziskajai personai, kam deleģēti šādi uzdevumi, ir nepieciešamās pilnvaras, kas ļauj pilnvērtīgi pildīt šos uzdevumus.

2.Oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšana notiek rakstiski un atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)deleģējumā ir precīzi aprakstīti oficiālās kontroles uzdevumi, ko deleģētā struktūra vai fiziskā persona var veikt, un nosacījumi, saskaņā ar kādiem tā minētos uzdevumus var veikt;

(b)deleģētajai ražojumu sertifikācijas struktūrai ir:

i) jābūt speciālām zināšanām, aprīkojumam un infrastruktūrai, kas nepieciešama tai deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu veikšanai;

ii) jābūt pietiekamam attiecīgi kvalificētam un pieredzējušam personālam;

iii) jāveic tai deleģētie oficiālās kontroles uzdevumi objektīvi un bez interešu konflikta, un jo īpaši nenonākot tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt tās profesionālās rīcības neitralitāti; un

iv) jābūt pietiekamām pilnvarām, lai veiktu tai deleģētos oficiālās kontroles uzdevumus; un

(c)ja oficiālās kontroles uzdevumi ir deleģēti fiziskām personām, minētajām fiziskām personām ir:

i) jābūt speciālām zināšanām, aprīkojumam un infrastruktūrai, kas nepieciešama tām deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu veikšanai;

ii) jābūt atbilstīgai kvalifikācijai un pieredzei;

iii) jāveic tām deleģētie oficiālās kontroles uzdevumi objektīvi un neiesaistoties nekādos ar tām deleģēto oficiālās kontroles uzdevumu izpildi saistītos interešu konfliktos; un

(d)jābūt ieviestiem pasākumiem, kas nodrošina efektīvu un iedarbīgu koordināciju starp deleģējošajām kompetentajām iestādēm un deleģētajām ražojumu sertifikācijas struktūrām, tai skaitā fiziskām personām.

51. pants

Deleģēto ražojumu sertifikācijas struktūru un fizisko personu pienākumi

Ražojumu sertifikācijas struktūras vai fiziskas personas, kurām saskaņā ar 50. pantu ir deleģēti noteikti oficiālās kontroles uzdevumi:

(a)regulāri un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma informē deleģējošās kompetentās iestādes par oficiālo kontroļu un citu saistīto darbību rezultātiem;

(b)nekavējoties informē deleģējošās kompetentās iestādes, ja oficiālo kontroļu rezultāti liecina par neatbilstību vai norāda uz neatbilstības iespējamību, ja vien ar konkrētu vienošanos starp kompetento iestādi un attiecīgo deleģēto ražojumu sertifikācijas struktūru vai fizisko personu nav paredzēts citādi; un

(c)nodrošina kompetentajām iestādēm piekļuvi savām telpām un resursiem, sadarbojas un palīdz.

52. pants

Deleģējošo kompetento iestāžu pienākumi

1.Kompetentās iestādes, kas saskaņā ar 50. pantu noteiktus oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas deleģētajām ražojumu sertifikācijas struktūrām vai fiziskām personām:

(a)pēc vajadzības organizē šādu struktūru vai personu revīziju vai inspicēšanu;

(b)nekavējoties pilnīgi vai daļēji atsauc deleģējumu, ja:

i) ir pierādījumi, ka šāda deleģēta ražojumu sertifikācijas struktūra vai fiziska persona pienācīgi nepilda tai deleģētos uzdevumus;

ii) deleģētā ražojumu sertifikācijas struktūra vai fiziska persona neveic atbilstošus un savlaicīgus pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai; vai

iii) ir apdraudēta deleģētās ražojumu sertifikācijas struktūras vai fiziskās personas neatkarība vai objektivitāte.

2.Kompetentās iestādes var atsaukt deleģējumu arī citu, šajā regulā neminētu iemeslu dēļ.

53. pants

Publiska informācija par kompetentajām iestādēm un ražojumu sertifikācijas struktūrām

1.Dalībvalstis publisko 46. panta 3. punktā minēto norīkoto kompetento iestāžu un deleģēto ražojumu sertifikācijas struktūru, tai skaitā fizisko personu, nosaukumus/vārdus un adreses un šo informāciju regulāri atjaunina.

2.Birojs publisko 46. panta 4. punktā minēto kompetento iestāžu un ražojumu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.

3.Birojs var izveidot digitālu portālu, kurā publisko 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu un deleģēto ražojumu sertifikācijas struktūru, tai skaitā fizisko personu, nosaukumus/vārdus un adreses.

54. pants

Ražojumu sertifikācijas struktūru akreditācija

1.Šīs regulas 46. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 46. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās ražojumu sertifikācijas struktūras ievēro turpmāk minētos standartus un ir akreditētas saskaņā ar tiem:

(a)Eiropas standarts ISO/IEC 17065:2012 “Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus”, tai skaitā Eiropas standarts ISO/IEC 17020:2012 “Atbilstības novērtēšana. Prasības dažādu veidu institūcijām, kas veic inspekciju”; vai

(b)citi piemēroti, starptautiski atzīti standarti, tai skaitā jebkādas a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu pārskatītas vai grozītas versijas.

2.Šā panta 1. punktā minēto akreditāciju veic akreditācijas struktūra, kas atzīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un ir Eiropas Akreditācijas kooperācijas locekle, vai akreditācijas struktūra ārpus Savienības, kas ir Starptautiskā akreditācijas foruma dalībniece.

55. pants

Rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu

Ja tas paredzēts valsts tiesību aktos un ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, dalībvalstu kompetentās iestādes var izdot rīkojumu atbilstoši Regulas (ES) Nr. xxxx/2022 34 8. pantam vērsties pret nelikumīgu saturu, kas ir pretrunā šīs regulas 35. pantam.

56. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par neatbilstību šai regulai un par tās pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, kuri nodrošina sodu piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus līdz regulas piemērošanas sākumam dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

57. pants

Savstarpēja palīdzība un resursi

1.Dalībvalstis cita citai palīdz šajā sadaļā paredzēto kontroļu un izpildes panākšanas nolūkā.

2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīki izklāsta tās informācijas būtību un veidu, ar kuru jāapmainās, un informācijas apmaiņas metodes šajā sadaļā aprakstīto kontroļu veikšanai un izpildes panākšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Administratīvajā palīdzībā – attiecīgā gadījumā un attiecīgajām kompetentajām iestādēm vienojoties – var ietilpt dalībvalsts kompetento iestāžu piedalīšanās tādās pārbaudēs uz vietas, ko veic citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

4.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piešķirtās aizsardzības iespējama pārkāpuma gadījumā dalībvalstis veic pasākumus, kuru nolūks ir atvieglot informācijas nosūtīšanu par šādu iespējamu pārkāpumu no dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādēm, prokuratūras un tiesu iestādēm 45. panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

58. pants

Ražošanas atļaujas sertifikāti

1.Ražotājam, kura ražojums pēc 46. pantā minētās atbilstības pārbaudes ir atzīts par atbilstīgu saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ražojuma specifikācijai vai, ja tas ir piemērojams attiecīgajā dalībvalstī, kurš ir atbilstīgi iesniedzis kompetentajai iestādei pašdeklarāciju, ir tiesības saņemt oficiālu sertifikātu vai citu sertifikācijas apliecinājumu par tiesībām ražot ražojumu, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecībā uz minētā ražotāja veiktajiem ražošanas posmiem.

2.Šā panta 1. punktā minēto sertifikācijas apliecinājumu pēc pieprasījuma dara pieejamu izpildiestādēm, muitas dienestiem vai citām iestādēm Savienībā, kuras ir iesaistītas pārbaudēs par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu precēm, kas deklarētas laišanai brīvā apgrozībā vai laistas iekšējā tirgū. Ražotājs var darīt savu sertifikācijas apliecinājumu pieejamu sabiedrībai vai jebkurai personai, kas darījumdarbības gaitā pieprasa šādu apliecinājumu.

V SADAĻA

STARPTAUTISKAJĀ REĢISTRĀ IEKĻAUTĀS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES UN CITU TIESĪBU AKTU GROZĪJUMI

59. pants

Grozījumi Padomes Lēmumā (ES) 2019/1754

Padomes Lēmuma (ES) 2019/1754 35 4. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas amatniecības un rūpniecības ražojumus aizsargā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/… par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību nozīmē, par Ženēvas akta 3. pantā minēto kompetento iestādi norīko Eiropas Intelektuālā īpašuma biroju, un tas atbild par Ženēvas akta administrēšanu Savienības teritorijā un par paziņojumiem un saziņu ar WIPO Starptautisko biroju saskaņā ar Ženēvas aktu un Kopīgo reglamentu.”

60. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/1753

Regulu (ES) 2019/1753 groza šādi:

(1)regulas 1. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šajā regulā termins “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aptver cilmes vietu nosaukumus Ženēvas akta nozīmē, tai skaitā cilmes vietas nosaukumus Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un (ES) Nr. 1308/2013 nozīmē, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Regulu (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014, (ES) 2019/787 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/… par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību nozīmē. Amatniecības un rūpniecības ražojumu cilmes vietas nosaukumu, uz kuriem attiecas starptautiska reģistrācija, aizsardzību ES saprot, kā noteikts minētās regulas 5. un 35. pantā.”;

(b)pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3. Šajā regulā “Birojs” ir Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs.”;

(2)regulas 2. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam un pēc tam Komisija vai Birojs kā kompetentā iestāde Ženēvas akta 3. panta nozīmē, kā noteikts Padomes Lēmuma (ES) 2019/1754 4. panta 1. punktā, regulāri iesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikumus par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju, ievērojot Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktu, kas ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem.”;

(b)panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis var lūgt Komisijai vai – attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargā amatniecības un rūpniecības ražojumus (“amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”), – Birojam Starptautiskajā reģistrā reģistrēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir dalībvalstu teritorijā un kuras ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.”;

(c)pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Attiecībā uz pieprasījumiem reģistrēt amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Starptautiskajā reģistrā Birojs kā Ženēvas akta 3. pantā minētā kompetentā iestāde, kā noteikts Padomes Lēmuma (ES) 2019/1754 4. panta 1. punktā, rīkojas, pamatojoties uz savu lēmumu par aizsardzības piešķiršanu Regulas (ES) 2022/… 17.–34. pantā minētajā kārtībā.”;

(3)regulas 3. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm anulēt tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā, kuras izcelsme ir kādā Savienības dalībvalstī, 1. punktā minētos apstākļos Starptautiskajam birojam lūdz Birojs.”;

(4)regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Starptautiskajā reģistrā reģistrētu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu publicēšana

1. Komisija vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – Birojs publicē jebkuru starptautisko reģistrāciju, ko Starptautiskais birojs ir paziņojis, ievērojot Ženēvas akta 6. panta 4. punktu, un kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā un attiecībā uz kurām izcelsmes Līgumslēdzēja puse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav kāda dalībvalsts.

2. Šā panta 1. punktā minēto starptautisko reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – to publicē Birojs. Publikācijā iekļauj atsauci uz produkta veidu un izcelsmes valsti.”;

(5)regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Komisija vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – Birojs novērtē jebkuru starptautisko reģistrāciju, ko Starptautiskais birojs ir paziņojis, ievērojot Ženēvas akta 6. panta 4. punktu, un kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā un attiecībā uz kurām izcelsmes Līgumslēdzēja puse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav kāda dalībvalsts, lai noteiktu, vai tā ietver Lisabonas vienošanās un Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”) 5. noteikuma 2. punktā noteikto obligāto saturu un Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 3. punktā noteiktās ziņas par kvalitāti, reputāciju vai īpašībām.”;

(6)regulas 6. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Četros mēnešos no dienas, kad notikusi starptautiskās reģistrācijas publicēšana saskaņā ar 4. pantu, dalībvalsts kompetentās iestādes vai tādas trešās valsts iestādes, kas nav izcelsmes Līgumslēdzēja puse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, vai arī likumīgi ieinteresēta un Savienībā vai trešā valstī, kas nav izcelsmes Līgumslēdzēja puse, iedibināta fiziska vai juridiska persona var iesniegt Komisijai vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – Birojam iebildumu. Iebildumu sniedz vienā no Savienības oficiālajām valodām.”;

(b)panta 2. punkta e) apakšpunktu svītro;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Komisija vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – Birojs novērtē 2. punktā minēto iebilduma pamatojumu attiecībā uz Savienības teritoriju vai tās daļu.”;

(7)regulas 7. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

“Attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm jebkādu nepieņemamo iebildumu noraida un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību nolemj piešķirt Birojs.”;

(b)panta 2. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm lēmumu par to, vai piešķirt aizsardzību, pieņem Birojs vai – Regulas (ES) 2022/… 25. pantā minētajos gadījumos – Komisija. Saistītos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Saskaņā ar Ženēvas akta 15. panta 1. punktu Komisija vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – Birojs par attiecīgās starptautiskās reģistrācijas seku atzīšanas atteikumu Savienības teritorijā paziņo Starptautiskajam birojam viena gada laikā no starptautiskās reģistrācijas paziņojuma saņemšanas saskaņā ar Ženēvas akta 6. panta 4. punktu [vai – gadījumos, kas minēti Lēmuma (ES) 2019/1754 5. panta pirmajā daļā, – divu gadu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas)].”;

(d)panta 5. punkta pēdējo teikumu svītro;

(e)pantam pievieno šādu 5.a un 5.b punktu:

“5.a. Attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, par kuru aizsardzības atteikumu Birojs ir iepriekš paziņojis, Birojs pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi kāda dalībvalsts, trešā valsts vai likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, var pilnībā vai daļēji atsaukt Starptautiskajam birojam iepriekš paziņotu atteikumu.

5.b. Komisija vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – Birojs nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par šādu atsaukšanu.”;

(8)regulas 8. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

“Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā tas pats attiecas uz Biroja lēmumu.”;

(9)regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Starptautiskajā reģistrā reģistrētas trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes seku atzīšana par spēkā neesošām Savienībā

·1. Komisija vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – Birojs pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi kāda dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses, var ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības Savienībā sekas atzīt par pilnībā vai daļēji spēkā neesošām, ja ir viens vai vairāki šādi apstākļi:

·a) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs nav aizsargāta izcelsmes Līgumslēdzējā pusē;

·b) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs nav reģistrēta Starptautiskajā reģistrā;

·c) vairs netiek nodrošināta atbilstība Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 2. punktā paredzētajam obligātajam saturam vai ziņām par kvalitāti, reputāciju vai īpašībām, kā noteikts Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 3. punktā.

·2. Šā panta 1. punkta vajadzībām Komisija pieņem īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru un tikai pēc tam, kad fiziskajām vai juridiskajām personām, kas minētas Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmējiem, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, ir sniegta iespēja aizstāvēt savas tiesības.

·3. Ja atzīšanu par spēkā neesošu vairs nevar pārsūdzēt, Komisija vai – attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – Birojs nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskās reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām Savienības teritorijā saskaņā ar 1. punkta a) vai c) apakšpunktu.”;

(10)regulas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Attiecībā uz katru cilmes vietas nosaukumu, kura izcelsme ir dalībvalstī, kas ir Lisabonas vienošanās puse, ražojumam, uz kuru attiecas Regula (ES) 2022/..., bet attiecībā uz kuru vēl nav nodrošināta aizsardzība saskaņā ar minēto regulu, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz fiziskas vai juridiskas personas, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmēja, kas definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, lūgumu vai pēc savas iniciatīvas izvēlas lūgt vai nu:

·minētā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2022/...; vai

·anulēt minētā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Birojam par pirmajā daļā minēto izvēli un iesniedz attiecīgu lūgumu viena gada laikā pēc Regulas (ES) 2022/… pieņemšanas. Regulas (ES) 2022/… 67. panta 3. punktā paredzēto reģistrācijas procedūru piemēro mutatis mutandis.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās situācijās attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā no dienas, kad ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar Regulu (ES) 2022/…., lūdz minētā cilmes vietas nosaukuma starptautisko reģistrāciju saskaņā ar Ženēvas aktu, ja minētā dalībvalsts ir ratificējusi Ženēvas aktu vai tam pievienojusies, ievērojot atļauju, kas minēta Lēmuma (ES) 2019/1754 3. pantā.

Attiecīgā dalībvalsts, koordinējot ar Biroju, ar Starptautisko biroju pārbauda, vai reģistrācijas nolūkā saskaņā ar Ženēvas aktu ir jāizdara jebkādi grozījumi saskaņā ar Kopīgā reglamenta 7. noteikuma 4. punktu. Birojs pilnvaro attiecīgo dalībvalsti nodrošināt vajadzīgos grozījumus un informēt Starptautisko biroju.

Ja reģistrācijas pieprasījums saskaņā ar Regulu (ES) 2022/… tiek noraidīts un saistītie administratīvie vai tiesiskie aizsardzības līdzekļi ir izsmelti vai ja reģistrācijas lūgums saskaņā ar Ženēvas aktu nav iesniegts, ievērojot šā punkta trešo daļu, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties lūdz anulēt minētā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.”;

(11)regulas 15. panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2022/… 2. panta 1. punkta darbības joma, – Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 65. pantu.”

61. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1001

Regulu (ES) 2017/1001 groza šādi:

(1)regulas 151. panta 1. punktā aiz b) apakšpunkta iekļauj šādu ba) apakšpunktu:

“ba) ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldība un popularizēšana, jo īpaši uzdevumi, kas tam uzticēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2022/[šī regula], un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas popularizēšana;”;

(2)regulā iekļauj šādu 170.a pantu:

“170.a pants

Domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmas izveide

1.Domēna nosaukumiem, kuri reģistrēti ar valsts koda augstākā līmeņa domēnu, ko pārvalda Savienībā izveidots reģistrs, Birojs nodrošina domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmu. Iesniedzot ES preču zīmes pieteikumu, šī informācijas un brīdinājumu sistēma informē ES preču zīmes pieteikumu iesniedzējus par to preču zīmes kā domēna nosaukuma pieejamību un ES preču zīmes pieteikumu iesniedzējus un īpašniekus pēc izvēles – kad ir reģistrēts domēna nosaukums, kas satur ar to preču zīmi identisku vai tai līdzīgu nosaukumu (domēna nosaukuma brīdinājumi).

2.Īstenojot 1. punktu, Savienībā izveidoti valsts koda augstākā līmeņa domēnu reģistri sniedz Birojam visu to rīcībā esošo informāciju un datus, kas nepieciešami domēna nosaukumu informācijas un brīdinājumu sistēmas darbībai.”

VI SADAĻA

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

62. pants

Biroja tehniskā palīdzība

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri papildina šo regulu ar noteikumiem, kas ļautu uzticēt Birojam tādu trešo valstu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izskatīšanu un citus ar tām saistītus administratīvos uzdevumus, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu un ko ierosināts aizsargāt saskaņā ar starptautiskām sarunām vai starptautiskiem nolīgumiem.

VII SADAĻA

PAPILDU NOTEIKUMI

63. pants

Procedūras valodas

1.Visi dokumenti un informācija, ko Birojam nosūta saistībā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām.

2.Saskaņā ar šo regulu Birojam uzticēto uzdevumu veikšanai Biroja valodas ir visas Savienības oficiālās valodas saskaņā ar Regulu Nr. 1 36 .

64. pants

IT sistēma

Birojs izstrādā, pārvalda un uztur 18. panta 1. punktā minēto digitālo sistēmu un amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības reģistru, kas minēts 26. pantā.

65. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

66. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 29., 30. un 49. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem, sākot ar [OV: šīs regulas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 29., 30. un 49. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 29., 30. vai 49. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VIII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

67. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pagaidu aizsardzība

1.Valsts īpašā aizsardzība amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm beidz pastāvēt pēc [viena gada pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

2.Līdz .. [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ieinteresētās dalībvalstis informē Komisiju un Biroju par to, kurus no to juridiski aizsargātajiem nosaukumiem vai – dalībvalstīs, kurās nav aizsardzības sistēmas, – kurus no to vispāratzītajiem nosaukumiem tās vēlas reģistrēt un aizsargāt saskaņā ar šo regulu.

3.Saskaņā ar 17.–25. pantā noteikto procedūru Birojs vai – 25. pantā minētajos gadījumos – Komisija reģistrē šā panta 2. punktā minētos nosaukumus, kas atbilst 2., 5., 7. un 8. panta noteikumiem. 21. un 22. pantu nepiemēro. Tomēr sugas vārdus nereģistrē.

4.Neskarot 1. punktu, valsts aizsardzību nosaukumiem, kas paziņoti saskaņā ar 2. punktu, saglabā līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju. Lēmumu var pārsūdzēt, kā minēts 30. pantā.

68. pants

Dalībvalstu ziņošanas pienākums

1.Dalībvalstis vai to valsts iestādes ik pēc četriem gadiem ziņo Komisijai par visu to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontroļu stratēģiju un rezultātiem, kas veiktas, lai pārbaudītu atbilstību juridiskajām prasībām saistībā ar šajā regulā noteikto aizsardzības shēmu un amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību izpildi tirgū, arī tiešsaistē, kā minēts 45. pantā par kompetentās iestādes norīkošanu, 46. pantā par ražojuma specifikācijas ievērošanas pārbaudi, 47. pantā par uzticamības pārbaudi, 48. pantā par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izpildes panākšanu tirgū un 55. pantā par tiešsaistes platformām.

2.Atbilstīgās dalībvalstis līdz .. [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] sniedz Komisijai 15. pantā prasīto informāciju, lai izvēlētos “tiešās reģistrācijas” procedūru. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija pieņem lēmumu par attiecīgās dalībvalsts tiesībām izvēlēties “tiešās reģistrācijas” procedūru un līdz ar to nenorīkot valsts iestādi, kas valsts līmenī pārvaldītu pieteikumu, ražojumu specifikāciju grozīšanas un anulēšanas procedūras, kā minēts 15. pantā.

3.Dalībvalstis līdz .. [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] informē Komisiju, ja tās nolemj sadarboties savā starpā, lai pārvaldītu II sadaļas II nodaļā paredzētās valsts procedūras, kā noteikts 6. panta 4. punktā.

69. pants

Pārskatīšanas klauzula

Līdz .. [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija sagatavo ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, kuram pievieno priekšlikumus par pārskatīšanu, ko tā var uzskatīt par vajadzīgu.

70. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) COM(2021) 350 final.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK.

(3) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(4) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(5) Padomes secinājumi par intelektuālā īpašuma politiku un par dizainparaugu sistēmas pārskatīšanu Savienībā, 2020. gada 10. novembris.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.).

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(9) OV L 271, 24.10.2019., 15. lpp.

(10) Padomes Regula (EEK) Nr. 2685/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31. 7.2002., 37. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(15) Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

(16) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 664/2014 (2013. gada 18. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 attiecībā uz Savienības simbolu izveidi aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām un attiecībā uz dažiem noteikumiem saistībā ar iegūšanas avotu, dažiem procedūras noteikumiem un dažiem papildu pārejas noteikumiem (OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas prasības un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1753 (2019. gada 23. oktobris) par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (OV L 271, 24.10.2019., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).

(22)

OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(23) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(24)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2685/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(25)

(26)

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(28)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(29)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(30)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1753 (2019. gada 23. oktobris) par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (OV L 271, 24.10.2019., 1.–11. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).

(33) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 664/2014 (2013. gada 18. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 attiecībā uz Savienības simbolu izveidi aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām un attiecībā uz dažiem noteikumiem saistībā ar iegūšanas avotu, dažiem procedūras noteikumiem un dažiem papildu pārejas noteikumiem (OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.).

(34)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK.

(35)

Padomes Lēmums (ES) 2019/1754 (2019. gada 7. oktobris) par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (OV L 271, 24.10.2019., 12. lpp.).

(36) Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).