EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 5.4.2022

COM(2022) 150 final

2022/0099(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2022) 156 final} - {SWD(2022) 95 final} - {SWD(2022) 96 final} - {SWD(2022) 97 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Eiropas zaļo kursu tika uzsākta jauna ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tā vēlreiz apstiprina Komisijas ieceri palielināt klimata mērķrādītājus, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Turklāt tās mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Reaģējot uz klimatrīcības steidzamību, ES kāpināja savu klimatisko ieceru vērienu ar Regulu (ES) 2021/1119 (“Eiropas Klimata akts”), kas pieņemta 2021. gadā. Klimata akts nosaka saistošu neto SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kas paredz samazināt SEG emisijas vismaz par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu un panākt ES klimatneitralitāti, vēlākais, līdz 2050. gadam. ES ir arī palielinājusi savu nacionāli noteikto devumu atbilstīgi Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām no siltumnīcefektā gāzu emisiju samazinājumiem par 40 % līdz 2030. gadam līdz siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājumiem par vismaz 55 %. Lai sasniegtu minētos mērķus un lai būtu iespējams saglabāt globālās vidējās temperatūras palielinājumu 1,5 °C robežās, ir jāpastiprina visi instrumenti, kas ir būtiski ES ekonomikas dekarbonizācijai; viens no pamatinstrumentiem attiecībā uz fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F gāzes) emisijām ir F gāzu regula.

F gāzes ir cilvēku radītas ķīmiskas vielas, kas ir ļoti spēcīgas siltumnīcefekta gāzes (SEG), dažkārt pat vairākus tūkstošus reižu spēcīgākas par oglekļa dioksīdu (CO2). Tās kopā ar oglekļa dioksīdu, metānu un slāpekļa oksīdu pieder pie SEG emisiju grupas, uz kuru attiecas Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām. Mūsdienās F gāzu emisijas veido 2,5 % no ES kopējām SEG emisijām, bet to daudzums ir divkāršojies laikposmā no 1990. līdz 2014. gadam atšķirībā no citām SEG emisijām, kuru daudzums samazinājās. Iemesls tam ir fakts, ka iepriekš ar F gāzēm parasti aizstāja ozona slāni norādošas vielas jomās, kurās pēdējās minētās aizliedza izmantot ES, lai aizsargātu stratosfērisko zona slāni, kā to paredz 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām (“Protokols”).

Lai apturētu F gāzu emisiju palielinājumu, tika pieņemta Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (“F gāzu regula”). Daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži (HFC) ir vissvarīgākā F gāzu grupa klimatam kaitējošo emisiju ziņā, un galvenais jauninājums F gāzu regulā bija ES HFC pakāpeniskas samazināšanas ieviešana, proti, kvotu sistēmas noteikšana, lai pakāpeniski samazinātu to HCF apjomu, kuru importētāji un ražotāji drīkst laist tirgū katru gadu.

ES F gāzu politika jāskata kopsakarā ar neseno IPCC īpašo ziņojumu. Lai globālo sasilšanu ierobežotu līdz 1,5 °C, F gāzu emisijas jāsamazina par līdz pat 90 % līdz 2050. gadam visā pasaulē salīdzinājumā ar 2015. gadu.

Lai apturētu HFC emisiju palielināšanos un to ietekmi uz klimatu, un lai gan HFC nenoārda ozona slāni, Protokola puses 2016. gadā atbilstoši Kigali grozījumam nolēma ieviest globālu HFC pakāpenisku samazinājumu, kas samazinās HFC ražošanu un patēriņu par vairāk nekā 80 % nākamajos 30 gados visā pasaulē. Tas nozīmē, ka katrai pusei jāizpilda HFC patēriņa un ražošanas un samazināšanas grafiks, kā arī importa/eksporta licencēšanas un ziņošanas par HFC prasības. Zinātnieki ir aplēsuši, ka ar Kigali grozījumu vien līdz gadsimta beigām tiks novērsts līdz 0,4 °C papildu globālās sasilšanas.

Kā secināts Komisijas sagatavotajā izvērtējumā, ar F gāzu regulu ir panākta F gāzu emisiju palielinājuma apturēšana un samazināšana gadu no gada, sākot no 2015. gada. Turklāt no 2015. līdz 2019. gadam HFC piedāvājums ES tirgū samazinājās par 37 %, izsakot metriskajās tonnās, un par 47 %, izsakot tonnās CO2 ekvivalenta. Ir notikusi acīmredzama virzība uz tādu alternatīvu izmantošanu, kurām ir zemāks globālās sasilšanas potenciāls (“GSP”), tostarp dabiskām alternatīvām (piemēram, CO2, amonjaku, ogļūdeņražiem, ūdeni), attiecībā uz daudziem aprīkojuma veidiem, kuros tradicionāli izmantoja F gāzes. Tomēr emisiju aiztaupījumi, ko paredzēt sasniegt līdz 2030. gadam, netiks pilnībā sasniegti, un pastāv neizmantots potenciāls aiztaupīt vēl vairāk emisiju. Turklāt, lai gan F gāzu regula tika pieņemta pirms Kigali grozījuma un tai bija svarīga loma šīs globālās vienošanās īstenošanā, regula nevar pilnībā nodrošināt atbilstību visām saistībām (jo īpaši pēc 2030. gada).

Visbeidzot, vairāku gadu garumā gūtā pieredze regulas īstenošanā, kā arī no ieinteresētajām personām saņemtā atgriezeniskā saite apstiprina vajadzību risināt vairākas problēmas kvotu sistēmā. Tās ir dažādas, sākot no nelikumīgām darbībām, tostarp kontrabandas un negodīgiem tirgotājiem ar tīri spekulatīviem motīviem, un beidzot ar prasmīgu tehnisko speciālistu trūkumu. Ir arī jāpievēršas noteiktām uzraudzības nepilnībām, jāuzlabo ziņošanas un verifikācijas efektivitāte un jāprecizē vairāki spēkā esoši noteikumi, jo lielākā daļa ieinteresēto personu no nozares, NVO un iestādēm ir uzsvērušas to kā svarīgu mērķi, kas jāpārskata. Tādējādi bija skaidrs, ka galvenie regulas elementi ir jāsaglabā, taču ir jāpilnveido un jāpievieno vairāki noteikumi.

ES politikas vispārējie mērķi F gāzu jomā ir šādi:

(1)novērst papildu F gāzu emisijas, tādējādi veicinot ES klimata mērķu sasniegšanu;

(2)nodrošināt atbilstību Protokolam attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem (“HFC”).

Emisijas var novērst divos dažādos veidos — pirmām kārtām, izvairoties no F gāzu izmantošanas (piemēram, samazinot pieprasījumu pēc F gāzēm) un nodrošinot, ka ir ieviesti pasākumi, lai novērstu emisijas vai noplūdes gāzu ražošanā, izmantošanā un utilizācijā (“lokalizācija”). Tāpēc politikai F gāzu jomā ir šādi konkrētie mērķi:

·atturēt no tādu F gāzu izmantošanas, kurām ir augsts globālās sasilšanas potenciāls, un veicināt alternatīvu vielu vai tehnoloģiju izmantošanu, ja tās rada mazākas SEG emisijas, nekaitējot drošībai, funkcionalitātei un energoefektivitātei;

·novērst noplūdes no aprīkojuma un nodrošināt lietojumos izmantoto F gāzu pienācīgu apstrādi pēc to aprites cikla beigām;

·veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, stimulēt inovāciju un attīstīt zaļās tehnoloģijas, uzlabojot tirgus iespējas alternatīvām tehnoloģijām un gāzēm ar zemu GSP.

Pamatojoties uz regulas izvērtējuma secinājumiem, Komisijai ir šādi mērķi, kas jāpārskata:

(1)panākt F gāzu emisiju papildu samazinājumus, lai veicinātu emisiju samazināšanu par 55 % līdz 2030. gadam un panāktu neto oglekļneitralitāti līdz 2050. gadam;

(2)pilnībā pielāgoties Protokolam;

(3)veicināt uzlabotu īstenošanu un izpildi tādos jautājumos kā nelikumīga tirdzniecība, kvotu sistēmas darbība un apmācības par F gāzu alternatīvām vajadzības;

(4)uzlabot uzraudzību un ziņošanu, lai novērstu esošos trūkumus un uzlabotu procesu un datu kvalitāti atbilstības nodrošināšanai;

(5)uzlabot skaidrību un iekšējo saskaņotību, lai veicinātu noteikumu labāku īstenošanu un izpratni par tiem.

Šī iniciatīva ir ieguldījums Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķu, jo īpaši mērķa “apkarot klimata pārmaiņas”, sasniegšanā.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Lai sasniegtu juridiski saistošos klimata mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas Klimata aktā, Komisija ir ierosinājusi pastiprināt dalībvalstu emisiju samazināšanas mērķrādītājus 2021.–2030. gadam tā dēvētās Kopīgo centienu regulas grozījumā. Kopīgo centienu regula attiecas uz emisijām nozarēs, uz kurām neattiecas pašreizējā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), un F gāzu emisijas veido gandrīz 5 % no emisijām, uz kurām attiecas minētā regula. Dalībvalstu individuālie mērķi ir saistīti ar šo SEG vispārējo kopumu. Attiecīgi ES un dalībvalstīm nav saistošu mērķu, kas attiecas konkrēti uz F gāzu emisijām. Tomēr ir svarīgi, lai F gāzu emisijas tiktu principā samazinātas ar F gāzu regulas starpniecību, jo ir izrādījies, ka šādas rīcības īstenošana ir efektīva, kā arī rentabla Eiropas līmenī. Šāda rīcība papildinās papildu pasākumus F gāzu samazināšanai, kurus ir labāk veikt valstu līmenī, ņemot vērā subsidiaritātes principu, piemēram, papildu atkritumu politikas pasākumus, nozaru stingrāku pārraudzību vai finansējuma stimulus alternatīvām. Kopumā pasākumiem, ko veic Savienības un valstu līmenī saistībā ar visu veidu emisijām, ir jānodrošina, ka katra dalībvalsts var efektīvi sasniegt tās siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītājus, kas definēti Kopīgo centienu regulā.

F gāzu regula attiecas uz visām nozarēm, kas rada ievērojamas F gāzu emisijas, taču to papildina Direktīva 2006/40/EK par mobilajām gaisa kondicionēšanas sistēmām (MAC), kas skaidri aizliedz kopš 2017. gada jaunos vieglajos automobiļos izmantot aukstumaģentus, kuru GSP ir lielāks par 150. Pirms šā aizlieguma izmantotais aukstumaģents bija HFC ar GSP 1430.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Ierosinātajai regulai (kā arī pašreizējai F gāzu regulai) ir daudzas līdzības ar Regulu (EK) 1005/2009 par ozona slāni norādošām vielām (ONV regula), kas tiek vienlaikus pārskatīta. Abām šīm regulām kopā ir jānodrošina, ka Savienība izpilda tās pienākumus saistībā ar HFC un ONV saskaņā ar Protokolu. Lai gan abas pārskatīšanas tieši neietekmē viena otru, tās skar līdzīgas ieinteresētās personas un nozares, kā arī līdzīgas darbības (tirdzniecība, aprīkojuma izmantošana utt.), un tās izmanto līdzīgus kontroles pasākumus, tostarp tirdzniecības licencēšanas sistēmu, kā prasīts Protokolā. Tāpēc gan rūpniecības nozare, gan iestādes ir aicinājušas to attiecīgos noteikumus cieši saskaņot (piemēram, attiecībā uz muitas kontrolēm, noplūžu noteikumiem, definīcijām utt.).

Pārskatītās F-regulas ieguldījumu SEG mērķrādītāju sasniegšanā dalībvalstu līmenī saskaņā ar Kopīgo centienu regulu papildina Rūpniecisko emisiju direktīvas (RED — Direktīva 2010/75/ES) pārskatīšana, kura aptvers darbības, kas rada aptuveni 15 % kopējām ES SEG emisijām, uz kurām neattiecas ETS. RED ir galvenokārt vērsta uz piesārņotāju emisijām un SEG emisijām no rūpnieciskiem avotiem, uz kurām neattiecas ES ETS. Turpretī ONV un F gāzu regulas ir vērstas galvenokārt (bet ne tikai) uz ozona slāni noārdošu vielu un fluorēto gāzu laišanu tirgū un izmantošanu, lai novērstu to ķīmisko vielu emisijas, kuras ir ļoti stipras SEG. RED piedāvā iespēju sistemātiski uzskatīt F gāzu emisijas par vienu no vidiskajiem pamatparametriem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu izstrādē rūpniecības nozarēm. Minētie dokumenti veido pamatu emisiju robežvērtību noteikšanai rūpniecības iekārtām, lai ierobežotu to F gāzu un ONV emisijas. Turklāt tiks modernizēta E-PRTR regula (Regula (EK) Nr. 166/2006, lai uzlabotu ziņošanu un informācijas publisko pieejamību gan par piesārņotāju, gan par siltumnīcefekta gāzu emisijām, un nākotnē tai būtu jāļauj palielināt to datu granularitāti, kuri attiecas uz F gāzu un ONV emisijām no šādām iekārtām.

Pastāv arī cieša sinerģija ar enerģētikas rīcībpolitikām, jo īpaši Direktīvu 2009/125/EK par ekodizainu, ņemot vērā, cik liela nozīme ir netiešajām emisijām no F gāzes saturoša aprīkojuma enerģijas izmantošanas. Šis priekšlikums atbilst principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ņemot vērā tikai alternatīvas, kas ir vismaz tikpat energoefektīvas kā aprīkojums, kurā izmanto tradicionālo F gāzi. Īpaša uzmanība ir pievērsta arī faktam, ka energosistēmas dekarbonizācijai būs vajadzīgi augsti pieauguma tempi attiecībā uz siltumsūkņiem, ko patlaban Savienībā pārdod ar F gāzēm. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā jaunākās ģeopolitiskās norises, kuru dēļ ir vajadzīgs lielāks pieaugums siltumsūkņu jomā, lai mazinātu atkarību no naftas un gāzes, kā izklāstīts paziņojumā “RePowerEU”. Lai sasniegtu klimatneitralitāti, ir svarīgi ieviest rīcībpolitikas, kas pēc iespējas palielina energoefektivitāti un ierobežo tiešas emisijas no F gāzēm. Tas ir īpaši svarīgi, jo jebkurš siltumsūkņu aprīkojums ar F gāzēm, ko laiž ekspluatācijā patlaban, radīs tiešas SEG emisijas vēl daudzus gadus tādu faktoru dēļ kā noplūdes, nepieciešamā apkalpošana ar lielāku F gāzu apjomu un iespējamās emisijas, kad aprīkojums nonāk atkritumu plūsmā. Kad vien iespējams, no tā būtu jāizvairās, tāpēc ir iekļauti konkrēti produktu aizliegumi. Kopumā tiek lēsts, ka ierosinātajai kvotu sistēmas pārskatīšanai, ievērojot vēlamo ietekmes novērtējuma variantu, ir pietiekams potenciāls, lai nodrošinātu šādu pieaugumu siltumsūkņu izmantošanas jomā.

Attiecībā uz importa un ziņošanas noteikumiem pastāv sinerģija ar REACH tiesību aktiem, jo fluorēto gāzu importētājus ietekmē gan vieni, gan otri. Lielāku apkopoto granulāro datu apjomu un stingrās importa prasības F gāzu regulā, kas saistītas ar kvotu sistēmu, varētu izmantot, lai uzlabotu priekšstatu un atbilstību attiecībā uz REACH noteiktajiem reģistrācijas pienākumiem, kā to norādījusi ķīmiskā rūpniecība.

Pārskatītais priekšlikums cieši nostiprina saikni ar muitu, tirgus uzraudzību, noziedzību vides jomā un trauksmes celšanu, paredzot konkrētus pienākumus uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm samazināt nelikumīgas darbības, tostarp kontrabandu, un aizsargāt regulas vidisko integritāti.

Turklāt pastāv tieša saikne ar atkritumu politiku, jo aprites cikla beigas ir nozīmīgs posms, kurā notiek daudzas emisijas, ja spēkā esošie pienākumi netiek izpildīti. F gāzu regulā paredzētos atgūšanas pienākumus papildina atsauces attiecīgajos vides jomas tiesību aktos (piemēram, EEIA direktīvā un Atkritumu sūtījumu direktīvā). Pastiprinātas eksportētāju atbildības shēmas, ko veicina F gāzu regula, varētu sniegt būtisku ieguldījumu pašreizējās prakses uzlabošanā un aprites cikla beigu emisiju mazināšanā. Tā ir iespēja, ņemot vērā notiekošo Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu.

Visbeidzot, arī drošības standartu, kā arī kodeksu un tiesību aktu pastāvīgai un savlaicīgai atjaunināšanai visos līmeņos — Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā — ir svarīga nozīme, lai neatpaliktu no straujās tehnoloģiju attīstības un nodrošinātu, ka klimatam nekaitīgu aukstumaģentu izmantošanu var maksimāli palielināt, nepadraudot drošību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts atbilstoši mērķim saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību un veicināt pasākumus starptautiskā līmenī klimata pārmaiņu mazināšanai.    

•Subsidiaritāte

Šis priekšlikums papildina ES tiesību aktus, kas pastāvējuši ES līmenī kopš 2006. gada, un tas nepārprotami atbilst subsidiaritātes principam turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

Pirmkārt, klimata sistēmas aizsardzība ir pārrobežu jautājums, un problēmas mēroga dēļ ir vajadzīga rīcība visā pasaulē. Otrkārt, visefektīvākie pasākumi aizliedz vai ierobežot F gāzu vai F gāzes saturošu produktu un aprīkojuma izmantošanu vai laišanu tirgū. Lai nodrošinātu ES iekšējā tirgus darbību un preču brīvu apriti, ir ļoti vēlams, lai šādi pasākumi tiktu veikti ES līmenī. Treškārt, saskaņā ar Protokolu ES tiek uzskatīta par reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju (REIO), un tāpēc ES ir jāizpilda Protokolā noteiktie pienākumi Savienības līmenī (piemēram, ziņošana, licencēšanas sistēma, patēriņa pakāpeniska izbeigšana). Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi attiecīgi tiesību akti tajā pašā līmenī; būtu ļoti sarežģīti, ja ne neiespējami, panākt atbilstību starp 27 dažādu valstu sistēmām. Vienīgais izņēmums attiecībā uz REIO klauzulu ir Protokolā paredzētais HFC ražošanas pakāpeniskas izbeigšanas grafiks, kas paredz atbilstību dalībvalstu līmenī. Tomēr dažas dalībvalstis ir pieprasījušas, lai arī ražošana tiktu regulēta ES līmenī, jo tas palielinātu elastīgumu attiecīgajiem uzņēmumiem.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Priekšlikums nodrošina, ka F gāzu emisijas tiks samazinātas vēl vairāk un ka ES turpinās izpildīt tās starptautiskās saistības atbilstoši Protokolam, lai pakāpeniski izbeigtu HFC ražošanu un patēriņu. Ierosinātie pasākumi ir balstīti uz rūpīgu novērtējumu par to rentabilitāti, kas liecina, ka emisiju mazināšanas robežizmaksas jebkurai nozarei atbilst diapazonam, ar kādu, kā paredzams, saskarsies citas ekonomikas nozares, lai nodrošinātu vajadzīgo pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Turklāt ilgtermiņā emisiju mazināšanas pasākumi radīs vispārējus izmaksu ietaupījumus. Daži pasākumi nedaudz palielinās administratīvo slogu rūpniecībai, bet daži no tiem ir būtiski Protokola izpildei, un citi ir vajadzīgi, lai veicinātu noteikumu pienācīgi izpildi, kā arī turpmāko draudu uzraudzību. Neviens no pēdējiem minētajiem pasākumiem nav saistīts ar lielām izmaksām. Nav ierosināti sīki izstrādāti noteikumi jomās, kurās mērķus varētu labāk sasniegt ar rīcību citās politikas jomās, piemēram, attiecībā uz tiesību aktiem atkritumu jomā. Ar šiem pasākumiem sasniegto ieguvumu līmeni nebūtu bijis iespējams sasniegt tikpat rentablā veidā rūpniecībai un dalībvalstīm, ja tiktu ieviestas 27 dažādas papildu F gāzu rīcībpolitikas dalībvalstīs.

•Instrumenta izvēle

Izvēlētais juridiskais instruments ir regula, jo priekšlikuma mērķis ir aizstāt un uzlabot F gāzu regulu, vienlaikus saglabājot tās vispārējo struktūru attiecībā uz kontroles pasākumiem. Ir pierādījies, ka F gāzu regula ir efektīva. Tā kā priekšlikums ietver vairākus grozījumus, kā arī pielāgojumus F gāzu regulas struktūrā, F gāzu regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu, lai nodrošinātu juridisko skaidrību. Jebkādas lielākas izmaiņas (t. i., regulas atcelšana vai pārveidošana par direktīvu) nepamatoti noslogotu dalībvalstis un radītu papildu nenoteiktību uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējums

Komisija veica F gāzu regulas izvērtējumu atbilstoši Labāka regulējuma prasībām un atbildēja uz F gāzu regulas 21. panta 2. punktu, kas paredz, ka Komisijai ir jāpublicē visaptverošs ziņojums par regulas ietekmi, vēlākais, 2022. gada 31. decembrī.

Izvērtējumā ir secināts, ka F gāzu regula ir lielākoties bijusi efektīva tās sākotnējo mērķu sasniegšanā attiecībā uz F gāzu emisiju samazināšanu, un tai ir bijusi būtiska nozīme starptautiskas vienošanās panākšanā, lai samazinātu HFC. Turklāt tika konstatēts, ka individuālie pasākumi kopumā labi darbojas, lai sasniegtu šos mērķus. Tieši pateicoties šai regulai, F gāzu emisijas ir samazinājušās ar katru gadu, sākot no 2015. gada, pēc to apjoma kāpuma desmit gadu garumā. Šie emisiju aiztaupījumi tika panākti ar ļoti mazām emisiju mazināšanas izmaksām, kas saistītas ar tehnoloģiju izmaiņām (t. i., vidēji EUR 6 par tonnu CO2 ekvivalenta), un nemazinot attiecīgā aprīkojuma energoefektivitāti. F gāzu regula ir nodrošinājusi augstu vidisko ieceru saglabāšanu, uzturot spēkā vienādus pienākumus visā ES un vienlaikus arī nodrošinot vienādus konkurences apstākļus iekšējā tirgū attiecīgajām nozarēm un uzņēmumiem.

Tajā pašā laikā izvērtējumā ir secināts, ka kopš regulas pieņemšanas vairākas svarīgas norises (proti, Eiropas zaļais kurss un mainīta starptautiskā politikas vide ar Parīzes nolīgumu un Kigali grozījumu) ir mainījušas attiecīgo politikas satvaru, un tas nozīmē, ka ES F gāzu regula pilnībā neatbilst mērķim — ne attiecībā uz neizmantotā potenciāla izmantošanu papildu emisiju samazinājumu panākšanai, ne attiecībā uz turpmākas atbilstības Protokolam nodrošināšanu. Modelēšana liecina, ka 2030. gadā F gāzu emisiju samazinājumi būs mazāki, nekā paredzēts 2012. gada ietekmes novērtējumā, kura mērķis bija sniegt ieguldījumu iepriekšējā 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā (samazinājums par vismaz -40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu). Turklāt dažas nozares turpina izmantot un emitēt F gāzes ar augstu sasilšanas potenciālu tur, kur no tā varētu izvairīties (piemēram, ņemot vērā tehnoloģiju progresu), un pastāv emisijas no nozarēm vai vielām, uz kurām patlaban neattiecas regulas darbības joma.

Izvērtējumā ir norādītas arī citas problēmas, tostarp nelikumīgs HFC imports, apejot kvotu sistēmu, un negodīgi tirgotāji (tādu importētāju skaita palielināšanās, kuri importē lielus daudzumus un kuriem bieži nav saiknes ar nozari, un kuri ienāk nozarē spekulatīvu apsvērumu vadīti un/vai lai gūtu nesamērīgu labumu no kvotu sistēmas). Turklāt klimatam nekaitīgu alternatīvu pārņemšanu kavē tāda personāla trūkums, kuram ir prasmes, lai uzstādītu un uzturētu aprīkojumu ar klimatam nekaitīgām alternatīvām, kā arī drošības standarti, kas nav pilnībā atjaunināti atbilstoši tehnoloģiju progresam. Ar labāku emisiju kontroli varētu arī risināt dažas no bažām saistībā ar HFC un hidrofluorolefīnu (H(C)FO) atmosfēriskās sadalīšanās produktu ekotoksikoloģiskajām sekām. Turklāt varētu novērst zināmus trūkumus attiecībā uz vielām un darbībām, uz kuriem attiecas uzraudzības un ziņošanas pasākumi. Bez tam dažus pienākumus, kas saistīti ar ziņošanas un verifikācijas pienākumiem, varētu padarīt efektīvākus. Visbeidzot, par apdraudējumu tika atzīts tas, ka pašlaik nav elastīguma, lai varētu ātri reaģēt uz nevēlamām kvotu sistēmas sekām, piemēram ievērojamu HFC piedāvājuma trūkumu.

Kopumā tika konstatēts, ka F gāzu regula ir ārēji konsekventa un saskanīga ar citiem intervences pasākumiem, kam ir līdzīgi mērķi, lai gan ir jomas, kurās ir dažas neatbilstība, kas jānovērš. Svarīga joma ir tiesību akti muitas jomā, kur būtu jāizmanto sinerģija ar ES vienloga vidi muitas jomā un jāveicina efektīvas robežkontroles, lai apturētu nelikumīgas darbības. Svarīga ir arī sinerģija ar REACH regulu, attiecībā uz kuru notiek dalībvalstu virzīti centieni, lai izpētītu H(C)FO pastāvīgu sadalīšanās produktu nozīmi. Regulas iekšējā saskaņotība ir laba, bet ir vajadzīgi daži precizējumi un pielāgojumi.

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, tika noteikti pieci pārskatīšanas mērķi, kas minēti 1. iedaļā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija veica plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Apspriešanās par pārskatīšanas ceļvedi, kura notika no 2020. gada 29. jūnija līdz 7. septembrim, un tiešsaistes sabiedriskā apspriešanās, kas notika no 2021. gada 15. septembra līdz 29. decembrim, bija iespēja visām ieinteresētajām personām darīt zināmu savu viedokli par F gāzu regulu neatkarīgi no tā, cik labi respondenti pārzināja regulu. Šajos pasākumos tika saņemtas attiecīgi 76 un 241 atbildes. Individuālās atbildes un kopsavilkums ir publiski pieejami Komisijas tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli”. Notika mērķtiecīga apspriešanās, kuru gaitā tika veiktas 34 daļēji strukturētas intervijas ar F gāzu jautājumos kompetentām iestādēm, muitas dienestiem, NVO, ES uzņēmumu apvienībām un organizācijām, kā arī vairākiem atsevišķiem uzņēmumiem. Savukārt 2021. gada 6. maijā notika atklāts ieinteresēto personu darbseminārs, kurā piedalījās 355 dalībnieki un kurā tika darīti zināmi izvērtējuma un ietekmes novērtējuma sākotnējie rezultāti. Darba kārtība, informatīvais pamatmateriāls un prezentācija, kas tika sniegti darbseminārā, ir pieejami CLIMA ĢD tīmekļa vietnē.

Šajos apspriešanās pasākumos tika apkopoti viedokļi par regulas līdzšinējiem panākumiem attiecībā uz tās atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu, ES pievienoto vērtību un iekšējo un ārējo konsekvenci. Turklāt tika arī apkopotas atsauksmes par potenciālajiem pasākumiem un to iespējamo vidisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un tajā paredzētos vērienīgākos mērķrādītājus un pienākumus attiecībā uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem saskaņā ar Protokolu.

Ieinteresētās personas kopumā piekrita, ka F gāzu regula ir bijusi veiksmīga, bet to var un vajadzētu uzlabot. Turklāt tika skaidri norādīts, ka regulas mērķus nevar labāk sasniegt ar rīcību dalībvalstu līmenī (atšķirībā no rīcības ES līmenī).

Lielākā daļa ieinteresēto personu un jo īpaši kompetentās iestādes norādīja, ka pēc 2030. gada regula ir jāpielāgo Protokolam, lai nodrošinātu turpmāku saskanību un atbilstību. Lai gan dažas ieinteresētās personas no rūpniecības nozares un uzņēmumiem, kas parasti strādā ar F gāzēm dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu nozarē, nevēlējās kāpināt pašreizējās F gāzu regulas mērķu vērienu, alternatīvus aukstumaģentus izmantojoša aprīkojuma ražotāji un NVO cieši atbalstīja augstāku mērķu noteikšanu. Visos apspriešanās pasākumos ieinteresētās personas pauda stingru atbalstu dažādiem pasākumiem, kuru mērķis ir apkarot nelikumīgu tirdzniecību un problēmas kvotu sistēmā, norādot, ka tās uzskata to par vienu no pamatjautājumiem regulas uzlabošanai (lai gan dažādi pasākumi tika atbalstīti dažādā mērā). Minētās ieinteresētās personas arī pauda lielu atbalstu tehnisko speciālistu papildu apmācībai un sertifikācijai attiecībā uz F gāzu alternatīvām, uzsverot, ka tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem alternatīvu pārņemšanai.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija ir apkopojusi plašus tehniskos ieteikumus no vairākiem ekspertu pētījumiem, tostarp komisijas ziņojumiem par kondicionēšanu, komutācijas aparatūru, HFC pieejamību, komerciālo dzesēšanu, kvotu sadali, drošības standartiem un apkalpošanas personāla apmācību. Turklāt ārēji konsultanti veica visaptverošu sagatavošanas pētījumu par regulas pārskatīšanu, kurā tika iekļauts sīki izstrādāts augšupējs F gāzes krājuma modelis (AnaFgas modelis), lai aprēķinātu F gāzu pieprasījumu un emisiju scenārijus pamatscenārija un politikas risinājumu kontekstā, kā arī attiecīgā aprīkojuma enerģijas izmantojumu par ES-27 dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti laikposmā no 2000. līdz 2050. gadam. Pievienots izmaksu modulis ļauj skaitliski noteikt saistītās izmaksas tā aprīkojuma operatoriem, kurā izmanto F gāzes vai to alternatīvas. Makroekonomiskā ietekme tika modelēta, izmantojot Kopīgā pētniecības centra GEM-E3 modeli. Minētais sagatavošanas pētījums un tā pielikumi (Öko-Recherche et al., 2021) kopā ar pamatdatiem, pieņēmumiem un detalizētiem rezultātiem ir publiskoti CLIMA ĢD tīmekļa vietnē. Rūpniecības nozare, dalībvalstu iestādes un pilsoniskā sabiedrība sniedza plašu ieguldījum un tehnisko atbalstu pētījuma tapšanā. 

•Ietekmes novērtējums

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kurā analizēja trīs politikas risinājumus, pamatojoties uz to efektivitāti izvirzīto mērķu sasniegšanā, kā arī to vidisko, ekonomisko un sociālo ietekmi. Attiecībā uz katru pārskatīšanas mērķi tika noteikta virkne pasākumu. Pasākumi, kas ir savstarpēji papildinoši un nav savstarpēji izslēdzoši, tika sagrupēti trīs politikas risinājumos, pamatojoties uz to paredzamajām (emisiju mazināšanas) izmaksām.

Visi trīs risinājumi paredz uzlabojumus, lai precizētu noteikumus vai padarītu tos saskanīgākus. Minētie trīs risinājumi ir šādi.

·1. risinājums. Pielāgošana Protokolam — zemu izmaksu pasākumi. Šis risinājums ietver visus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību Protokolam ilgtermiņā. Šis risinājums arī ietver rentablus pasākumus attiecībā uz visiem mērķiem, attiecībā uz kuriem tika paredzēts, ka tiem būs zemas izmaksas un zems vajadzīgās piepūles līmenis, ja tādi ir.

·2. risinājums. Proporcionāli emisiju samazinājumi un īstenošanas uzlabošana. Papildus 1. risinājumam šis risinājums ietver pasākumus, ar kuriem panāk emisiju samazinājumus un īstenošanas uzlabojumus ar mērenām izmaksām un piepūli, tiktāl, ka apakšnozarei nebūtu jāmaksā vairāk par nozares emisiju mazināšanas robežizmaksām, kādas ir paredzamas ekonomikai kopumā, lai panāktu oglekļneitralitāti 2050. gadā. Tāpēc HFC kvotu līmeņi ir ierobežojošāki nekā 1. risinājumā, un pakāpenisko samazinājumu papildina papildu F gāzu aizliegumi ar konkrētām GSP robežvērtībām un datumiem. Šis risinājums arī ietver vairāk pasākumu, lai uzlabotu izpildi un uzraudzību, kamēr vien tie nerada augstas izmaksas.

·3. risinājums. Maksimāla īstenojamība un īstenošanas uzlabojumi. 3. risinājums ir lielu izmaksu risinājums. Papildus visiem iepriekšējiem pasākumiem 1. un 2. risinājumā 3. risinājums ietver pasākumus, kuru mērķis ir panākt maksimālus SEG emisiju samazinājumus, pamatojoties uz pašreizējo tehnisko īstenojamību, vienlaikus ņemot vērā energoefektivitātes un drošības aspektus, neatkarīgi no tā, cik tas izmaksātu. Šajā risinājumā ir visstāvākā kvotu sistēma. Šajā risinājumā ir iekļauti arī visi pasākumi, kas uzlabo izpildi un uzraudzību un kas tika uzskatīti par īstenojamiem.

Lai gan visi risinājumi nodrošinātu pilnīgu atbilstību Protokolam, sīki izstrādātais ietekmes novērtējums skaidri liecina, ka 2. risinājums radītu vispiemērotāko izmaksu un ieguvumu līdzsvaru, panākot ļoti ievērojamu emisiju samazinājumu papildus pašreizējai regulai (t. i., pamatscenārijam) par mērenām izmaksām un izvairoties no nepamatota sloga attiecīgajām nozarēm. Paredzams ka 2030. gada kontekstā ierosinātā regula radīs papildu aiztaupījumus kopumā 40 Mt CO2 ekvivalenta apmērā. Ir svarīgi paturēt prātā, ka šie aiztaupījumi papildinās 430 Mt CO2 ekvivalenta, ko, kā paredzams, radīs pašreizējā regula. Līdz 2050. gadam papildu aiztaupījumi 2. variantā būs aptuveni 310 Mt CO2 ekvivalenta. Tas nozīmē, ka atlikušās gada F gāzu emisijas 2050. gadā būs tikai 14 Mt CO2 ekvivalenta. Tādējādi 2. variants tiek uzskatīts par saderīgu ar neto klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam, samazinot vajadzību pēc oglekļa piesaistes rīcībpolitikām, lai kompensētu emisijas, no kurām 2050. gadā nevarēs izvairīties, lai panāktu neto klimatneitralitāti.

Nepieciešamā tehniskā pielāgošana rada izmaksu ietaupījumus kopumā un daudzās apakšnozarēs, jo lietotājiem būs zemākas enerģijas izmaksas. Tomēr rodas zināmas izmaksas galalietotājiem, kuri nepāriet uz alternatīvām, jo saskaņā ar nostiprinātu kvotu sistēmu HFC izmaksas ir augstākas. Neskatoties uz to, ilgākā termiņā dažas ekonomikas nozares gūs labumu no tehnoloģijas pārveides, kā rezultātā palielināsies izlaide, inovācija un nodarbinātība. Tāpēc 2. variants ir vissaskanīgākais ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, kā arī principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Kā to apstiprinājušas ieinteresētās personas, 2. variantā ietvertajiem pasākumu veidiem ir ES pievienotā vērtība. Tādējādi sasniegto ieguvumu līmeni nebūtu iespējams sasniegt tikpat rentablā veidā rūpniecībai un dalībvalstīm, ja tiktu ieviestas 27 dažādas papildu F gāzu rīcībpolitikas dalībvalstīs. Izrādās, ka 1. risinājums nerada nekādus papildu kumulatīvus emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar pašreizējo regulu, un, ņemot vērā aiztaupījumu potenciālu, kas norādīts 2. un 3. risinājumā, 1. risinājums vienkārši būtu mazāk piemērots ES vērienīgo klimata mērķrādītāju kontekstā. Turpretī 3. risinājums panāktu vien nedaudz lielākus emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar 2. risinājumu, bet šie papildu aiztaupījumi būtu uz ļoti augstu izmaksu rēķina citām nozarēm (nelielas nozaru emisiju mazināšanas izmaksas līdz 2050. gadam līdz EUR 2,111/t CO2 ekvivalenta 3. risinājumā salīdzinājumā ar maksimāli EUR 336/t CO2 ekvivalenta 2. risinājumā; tehnoloģiskās pielāgošanas izmaksas visām nozarēm EUR 113 miljoni gadā 3. risinājumā salīdzinājumā ar EUR 12 miljoniem gadā 2. risinājumā), un ir vēlams meklēt citus veidus, kā veicināt valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu.

Turklāt 2. risinājums arī nodrošinātu labāku kontroli, mēreni palielinot administratīvo slogu rūpniecības nozarei un iestādēm (rūpniecības nozares kopējās neto izmaksas tika aplēstas EUR 7,6 miljonu apmērā kā periodiskas gada izmaksas papildus vienreizējām izmaksām EUR 3 miljonu apmērā). Šīm izmaiņām būtu jānodrošina efektīva izpilde, risinot apzinātās esošās problēmas, jo īpaši tās, ka saistītas ar nelikumīgu tirdzniecību. Turklāt uzraudzības noteikumi kļūs racionalizētāki un aptverošāki, aptverot jaunus aspektus, kas ir kļuvuši svarīgi. Vidiskās, ekonomiskās un sociālās ietekmes detalizēti rezultāti ir izklāstīti ietekmes novērtējumā.

Vairāki vienkāršojumi ir panākti uzraudzības jomā. To vidū ir ietaupījumi no izmaiņām kvotu deklarēšanas procesā (ietaupītas izmaksas EUR 1,2 miljonu apmērā gadā), ziņošanas un apstiprināšanas robežvērtību saskaņošana aprīkojuma importētājiem (EUR 0,09 miljoni gadā), verifikācijas robežvērtības pazemināšana aprīkojuma importētājiem (EUR 1,7 miljoni gadā) un verifikācijas procesa digitalizācija (EUR 1,5 miljoni gadā).

Regulējuma kontroles padome 2022. gada 25. februārī sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām par ietekmes novērtējumu. Galīgie ieteikumi labāk izskaidrot saikni ar Kopīgo centienu regulu, vajadzība paaugstināt ieceru vērienu, sīkāks metodikas apraksts un panākumu parametru formulēšana tika aplūkoti pārskatītā ietekmes novērtējuma tekstā. Visas padomes detalizētās piezīmes un tas, kā tās ņemtas vērā, ir izklāstīts ietekmes novērtējumā. Šis pilnais ietekmes novērtējums un kopsavilkuma versija ir pieejami CLIMA ĢD tīmekļa vietnē.

•Pamattiesības

Ierosinātie šīs iniciatīvas noteikumi nodrošina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums ietver fiksētu kvotu cenu lielai daļai HFC kvotas, kas katru gadu tiek sadalīta importētājiem un ražotājiem. Maksimālie gada ieņēmumi ir norādīti tabulā.

Miljoni EUR/gadā

2025–2026    125

2027–2029    53

2030–2032    27

2033–2035    25

2036–2038    20

Turklāt HFC kvotu sistēmas tālākattīstīšanai, izmantošanai, uzturēšanai un IT drošībai un F gāzu un ONV licencēšanas sistēmai, kas vajadzīga saskaņā ar Monreālas protokolu, kā arī nepieciešamajai saiknei ar ES vienloga vidi muitas jomā un labākas izpildes īstenošanai būs vajadzīgi papildu resursi. Tāpēc tiek ierosināts kvotu pārdošanas ieņēmumus izmantot, lai segtu ar minētajām darbībām saistītās izmaksas, un atlikušos kvotu pārdošanas ieņēmumus ieskaitīt ES budžetā kā vispārējus ieņēmumus.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Regulas turpmāka uzraudzība un izvērtēšana var būt atkarīga no regulas ikgadējiem uzņēmumu ziņošanas datiem, ko katru gadu vāc un apkopo Eiropas Vides aģentūra. Minētā aģentūra sagatavo ziņojumu dalībvalstu pārstāvjiem un Komisijai (CLIMA ĢD) par darbībām, kas saistītas ar F gāzēm, un minētajā ziņojumā inter alia iekļauj datus par importu, eksportu, ražošanu, iznīcināšanu un pārgūšanu, kas relevants nefasētām F gāzēm un šādas gāzes saturošam aprīkojumam. Turklāt, lai izpildītu Protokolu, Komisija minētos datus izmanto, lai katru gadu ES vārdā ziņotu Protokola Ozona sekretariātam par HFC ražošanu, ievadresursu, iznīcināšanu, importu un eksportu. Turklāt pastāv ziņojuma publiska versija kā tīmeklī balstīts F gāzu rādītājs, ko EVA regulāri publicē un atjaunina. Ierosinātie ziņošanas un uzraudzības pasākumi nākotnē vēl vairāk uzlabotu šo datu bāzi.

Izmaiņas ziņošanas tvērumā (jaunas vielas, atbrīvotās kvotas saņēmēji, pārgūšanas iekārtas) radīs pilnīgu priekšstatu par attiecīgajām gāzēm un izmantojumiem. Emisiju ziņošanas datubāzes uzlabos zināšanas par emisijām un tādējādi arī par F gāzu nozares ietekmi, kā arī to datu kvalitāti, kurus paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Ziņošanas un verifikācijas noteikumu racionalizācijai arī būtu jāpalīdz efektīvāk sasniegt labāku datu kvalitāti.

Turklāt Komisija turpinās cieši uzraudzīt cenas, kvotu sistēmas darbību un citas tirgus norises nozarē, pamatojoties uz līgumiem ar ārējiem ekspertiem. Dalībvalstis regulāri sniedz regulā noteiktajai Īstenošanas komitejai jaunāko informāciju par veiktām būtiskām darbībām, piemēram, i) datu vākšanu un izmantošanu, lai noteiktu emisijas, ii) ražotāju atbildības shēmām, iii) izpildi un citiem pasākumiem, ko veic saistībā ar nelikumīgām darbībām, tostarp sodiem. 

Visbeidzot, Komisija uzraudzīs ierosināto pasākumu īstenošanu. Šajā saistībā Komisija cieši sadarbosies ar valstu iestādēm, piemēram, valstu ekspertiem ozona slāni noārdošu vielu jautājumos, muitas dienestiem un tirgus uzraudzības iestādēm. Priekšlikumā minētā komiteja palīdzēs Komisijai tās darbā un pēc vajadzības apspriedīs jautājumus par ierosināto noteikumu saskaņotu izpildi. Tiks cieši uzraudzīta arī Eiropas Savienības Tiesas attiecīgās judikatūras attīstība, kā arī ikviens Monreālas protokola Īstenošanas komitejas lēmums attiecībā uz to, kā ES un tās dalībvalstis izpilda noteikumus.

Labs regulas sniegums nozīmētu to, ka:

·F gāzu emisijām būtu jāsamazinās, kā prognozēts modelēšanā, kas veikta saskaņā ar pievienoto ietekmes novērtējumu, t. i., 2030. gadā gada emisijām vajadzētu būt 37 Mt CO2 ekvivalenta;

·nevajadzētu būt problēmām saistībā ar atbilstību Monreālas protokolam ar HFC saistītu pienākumu izpildē;

·notiek netraucēta kvotu sistēmas īstenošana un nelegālās tirdzniecības samazināšana, lai izvairītos no kaitējuma videi, ekonomikai vai reputācijai;

·uzraudzība un ziņošana efektīvākā un arī iedarbīgākā veidā veicina politikas izvērtēšanu un atbilstības pārbaudi.

Būtu regulāri jāizvērtē regulas ietekme; pirmais izvērtējums, pamatojoties uz šiem datiem, būtu jāpublicē līdz 2033. gadam. Šajā saistībā būtu vajadzīgs ekspertu pētījums, lai novērtētu panākto progresu attiecībā uz putu bankām. Izvērtējumā arī būtu jāpārskata norises administratīvo izmaksu jomā.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums.

F gāzu regulā noteiktie pasākumi fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai netiek apšaubīti šajā priekšlikumā. Šis priekšlikums galvenokārt nodrošina, ka ierosinātā regula tiks saskaņota ar vērienīgajiem ES klimata mērķiem un ka tiks garantēta ilgtermiņa atbilstība starptautiskajiem pienākumiem. Esošie noteikumi tiek precizēti un nostiprināti, lai nodrošinātu labāku izpildi.

I nodaļa

Priekšlikums nosaka regulas priekšmetu un darbības jomu un ietver nepieciešamās definīcijas.

II nodaļa

Priekšlikums ietver noteikumus par lokalizāciju (emisiju novēršana, noplūžu pārbaudes, noplūžu atklāšanas sistēma un noteikumi par atgūšanu). Emisiju novēršana attiecas uz F gāzēm, kas uzskaitītas I un II pielikumā, un tiek piemērota visiem nozīmīgajiem dalībniekiem F gāzu un tās saturoša aprīkojuma ražošanā, uzglabāšanā, transportēšanā, izgatavošanā un ekspluatācijā. Noplūžu pārbaudes un uzskaite attiecas arī uz gāzēm, kas uzskaitītas II pielikuma I iedaļā. Fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanas pienākumi ir paplašināti, lai tos attiecinātu arī uz putām daudzslāņu paneļos un laminētās plāksnēs, kad tās noņem no ēkām. Priekšlikums arī nosaka apmācības un sertifikācijas pienākumus, kas ietver arī uzdevumus saistībā ar aprīkojumu, kurš satur gāzes, ko izmanto kā fluorēto siltumnīcefekta gāzu aizstājējus (alternatīvas gāzes), lai veicinātu to drošu izmantošanu un drošu apiešanos ar tām. Apmācības un sertifikācijas programmās būtu jāaptver arī energoefektivitātes aspekti.

III nodaļa

Priekšlikums ietver ierobežojumus un aizliegumus F gāzu un attiecīgo produktu un aprīkojuma laišanai tirgū. Tajā ir precizēts, ka produktus vai aprīkojumu, kas nelikumīgi laists tirgū, nevar izmantot vai piegādāt tālāk. Attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, kas likumīgi laists tirgū, to turpmāka piegāde divus gadus pēc aizlieguma termiņa beigām ir atļauta tikai tad, ja tiek iesniegti pierādījumi par to (sākotnējo) likumīgo laišanu tirgū. Būtu jāaizliedz atkārtoti neuzpildāmu tvertņu ievešana muitas teritorijā vai to turpmāka izmantošana vai piegāde.

Priekšlikums arī nosaka marķēšanas prasības tvertnēs un noteiktā aprīkojumā iekļautu F gāzu laišanai tirgū. Šīs prasības aptver daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kas ir atbrīvoti no kvotu prasībām, lai šos atbrīvojumus varētu izpildīt. Priekšlikums arī aizliedz atsevišķu F gāzu konkrētus lietojumus.

IV nodaļa

Priekšlikums nosaka HFC ražošanas samazināšanas grafiku, ievērojot Monreālas protokola saistošos noteikumus. Ražotnes, kas veic ražošanu vēl tagad, saņems tiesības, pamatojoties uz vēsturisko bāzlīniju no 2011. līdz 2013. gadam, savukārt Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma un attiecīgās valsts ražošanas robežās, kas noteiktas Protokolā, var sadalīt papildu tiesības jaunpienācējiem. Pēdējais minētais neparedz atbrīvojumu eksportētiem HFC produktos un aprīkojumā.

Priekšlikums arī nosaka samazināšanas grafiku HFC laišanai tirgū, nosakot individuālas kvantitatīvas robežas (kvotas) ražotājiem un importētājiem. Importētājiem un ražotājiem ir jānodrošina, ka tiem ir pietiekamas kvotas, lai aptvertu tirgū laistos HFC daudzumus, brīdī, kad notiek laišana tirgū (t. i., importētājiem — kad notiek laišana brīvā apgrozībā). HFC, ko izmanto konkrētiem lietojumiem, ir atbrīvoti no kvotas prasībām. Tomēr atbrīvojums no farmācijā izmantoto dozēto inhalatoru (MDI) izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas tiek atcelts, lai pielāgotos Monreālas protokolā paredzētajam patēriņa pakāpeniskas izbeigšanas grafikam, ja uz pēdējiem minētajiem produktiem atbrīvojums neattiecas. HFC izmantošana MDI propelentos ir pilnībā emisīva, t. i., viss HFC daudzums, kas iepildīts šajos produktos, galu galā nonāks atmosfērā, un to izmantošana ir pieaugusi par 45 % laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam. Lai gan ir pieejamas divas piemērotas klimatam nekaitīgas alternatīvas, ka neprasītu nekādus pielāgojumus, lai MDI varētu izmantot pacienti, un notiek apstiprināšanas process attiecīgajā medicīnas iestādē (EMA), rūpniecībā ir gaidāma lēna to pārņemšana, ja nebūs politikas signāla. Iekļaujot MDI kvotu sistēmā, līdz 2050. gadam var aiztaupīt ievērojamu emisiju apjomu, radot ļoti mazas izmaksas ražotājiem un pacientiem.

Kvotas katru gadu tiek sadalītas jaunpienācējiem, pamatojoties vienīgi uz deklarāciju, un vēsturiskajiem (esošajiem) importētājiem un ražotājiem, pamatojoties uz to atsauces vērtībām (un uz deklarāciju, ja tāda tiek sniegta). Konkrēti nosacījumi ir piemērojami kvotu sadalīšanai visiem importētājiem un ražotājiem, ieskaitot sadales summas samaksu. Importētājus un ražotājus, kam ir viens(-) un tas pats(-ši) faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), uzskata par vienu uzņēmumu atsauces vērtību un kvotu sadales nolūkos. Kvotu sistēmā būtu jāuzskaita arī HFC, kas uzpildīts noteiktā aprīkojumā.

Importētāji un ražotāji, kam ir atsauces vērtība, var nodot dažas visas tiem iedalītās kvotas citam uzņēmumam nolūkā laist nefasētus HFC tirgū un var atļaut izmantot dažas vai visas savas kvotas citam uzņēmumam nolūkā laist tirgū aprīkojumu, kas uzpildīts ar HFC.

Priekšlikums arī paredz F gāzu portāla izmantošanu kvotu sadales sistēmas īstenošanai, licencēšanas un ziņošanas pienākumus un tā savstarpējo sasaisti ar ES vienloga vidi muitas jomā. Reģistrētiem importētājiem un ražotājiem ir piekļuve to individuālajiem kvotu piešķīrumiem, sodiem, paziņotajiem tirgū laistajiem daudzumiem, kā arī kvotu nodevumiem un izmantošanas atļaujām, ko reģistrējuši šie uzņēmumi. Apgalvojumiem par pārrakstīšanās kļūdām uzņēmumu reģistrētajā informācijā un to paziņotajos datos jābūt pamatotiem ar pierādījumiem un jābūt savlaicīgi iesniegtiem Komisijai.

V nodaļa

Priekšlikums paredz nosacījumu tirdzniecībai — derīgas licences iesniegšanu muitas dienestiem importa un eksporta gadījumos.

Priekšlikumā ir arī precizēta muitas dienestu un tirgus uzraudzības iestāžu loma tajā paredzētās tirdzniecības kontroles izpildes panākšanā. Ir uzskaitīta informācija, kas būtu jāsniedz importa un eksporta gadījumā, kā arī tas, kas muitas dienestiem būtu jāpārbauda, jo īpaši muitas kontrolēs, ko veic uz riska pamata. Atkārtoti neuzpildāmas tvertnes būtu jākonfiscē vai jāizņem no tirgus. Attiecībā uz citām precēm muitas dienesti un tirgus uzraudzības iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp, ja nepieciešams, konfiskāciju, lai nodrošinātu, ka aizliegtas preces atkārtoti nenonāk tirgū no cita ES muitas dienesta. Šīs regulas darbības jomā ietverto nelikumīgo gāzu vai produktu reeksports ir aizliegts. Tikai izraudzītām vai apstiprinātām vietām un muitas dienestiem ir atļauts rīkoties F gāzu importa un eksporta gadījumos; tikai šādiem izraudzītiem dienestiem un vietām ir atļauts atvērt vai slēgt tranzīta procedūru.

Visbeidzot, priekšlikums nosaka aizliegumu HFC tirdzniecībai ar valstīm, kas nav protokola puses, atbilstoši pienākumiem, kas noteikti Protokolā no 2028. gada.

VI nodaļa

Priekšlikums nosaka ziņošanas pienākumus, jo īpaši ražotājiem, importētājiem, kas importē nefasētas gāzes un gāzes, kuras iepildītas produktos un aprīkojumā, eksportētājiem, ievadresursa lietotājiem, iznīcināšanas un pārgūšanas objektiem un uzņēmumiem, kas saņēmuši daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, uz kuriem attiecas atbrīvojumi no kvotu noteikumiem. Ziņošanu veic elektroniski F gāzu portālā. Arī paziņoto datu verifikāciju, ievērojot kvantitatīvās robežas, veic F gāzu portālā.

Priekšlikums nosaka dalībvalstīm pienākumu emisiju datus vākt elektroniski, ja tas ir iespējams.

VII nodaļa

Priekšlikumā ir precizēti gadījumi, kad ir vajadzīga informācijas apmaiņa un sadarbība ar kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kā arī dalībvalstu starpā un ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Priekšlikums arī nosaka pienākumu kompetentajām iestādēm pārbaudīt, kā uzņēmumi izpilda regulu, uz riska pamata un kad ir pieejami konkrēti pierādījumi.

Priekšlikums arī nodrošina, ka trauksmes cēlēju ziņojumiem par regulas pārkāpumiem tiek piemērots aizsardzības līmenis, kāds paredzēts Direktīvā (ES) 2019/1937.

VIII nodaļa

Visbeidzot, priekšlikums nosaka, ka administratīvo sodu līmenim un veidam attiecībā uz regulas pārkāpumiem jābūt efektīvam, atturošam un samērīgam, un ka, to nosakot, jāņem vērā arī būtiskie kritēriji (piemēram, pārkāpuma raksturs un smagums). Proti, tas ierosina piemērot administratīvu sodu to gāzu, produktu un aprīkojuma nelikumīgas ražošanas, izmantošanas vai tirdzniecības gadījumos, uz kuriem attiecas šī regula. Ierosinātie noteikumi ir saskaņoti ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību, kas pieņemts 2021. gada 15. decembrī, un papildina to.

Priekšlikums arī nosaka apspriežu forumu, kurā darbosies dalībvalstis un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp vides organizācijas, ražotāju pārstāvji, operatori un sertificētas personas, kas konsultēs Komisiju un nodrošinās tai zinātību šīs regulas īstenošanā.

2022/0099 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Eiropas zaļo kursu tika uzsākta jauna Savienības izaugsmes stratēģija ar mērķi pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tajā ir atkārtoti apstiprināta Komisijas iecere kāpināt klimata mērķrādītājus un līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, un tā mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes.. Turklāt ES ir apņēmusies īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(2)Fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir cilvēka radītas ķimikālijas, kas ir ļoti spēcīgas siltumnīcefekta gāzes (“SEG”), dažkārt pat vairākus tūkstošus reižu spēcīgākas par oglekļa dioksīdu (“CO2”). Kopā ar CO2, metānu un slāpekļa oksīdu tās pieder pie SEG emisiju grupas, uz kuru attiecas Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”). Fluorētās siltumnīcefekta gāzes mūsdienās veido līdz 2,5 % no kopējām SEG emisijām Savienībā, bet to daudzums no 1990. līdz 2014. gadam ir divkāršojies atšķirībā no citām SEG emisijām, kas ir samazinājušās.

(3)Lai apturētu fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājumu, tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014. Kā secināts Komisijas sagatavotā izvērtējumā, pateicoties Regulai (ES) Nr. 517/2014, fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas gadu no gada ir samazinājušās. No 2015. līdz 2019. gadam daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu (HFC) piedāvājums ir samazinājies par 37 %, to izsakot metriskajās tonnās, un par 47 %, rēķinot tonnās CO2 ekvivalenta. Ir arī notikusi acīmredzama virzība uz tādu alternatīvu izmantošanu, kurām ir zemāks globālās sasilšanas potenciāls (“GSP”), tostarp dabiskām alternatīvām (piemēram, CO2, amonjaku, ogļūdeņražiem, ūdeni), attiecībā uz daudziem aprīkojuma veidiem, kuros tradicionāli izmantoja fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

(4)Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā secināts, ka visā pasaulē fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina par līdz pat 90 % līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 2015. gadu. Reaģējot uz klimatrīcības steidzamību, Savienība paaugstināja savas klimatiskās ieceres ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts). Minētā regula nosaka saistošu neto SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kas paredz samazinājumu par vismaz 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Savienība ir arī palielinājusi savu sākotnējo nacionāli noteikto devumu atbilstīgi Parīzes nolīgumam no siltumnīcefektā gāzu emisiju samazinājumiem par 40 % līdz 2030. gadam līdz vismaz 55 %. Tomēr Regulas (ES) Nr. 517/2014 izvērtējums liecina, ka emisiju aiztaupījumi, kas paredzēti līdz 2030. gadam novecojušo Savienības klimata mērķu kontekstā, netiks pilnībā sasniegti.

(5)Tā kā HFC emisijas visā pasaulē palielinās, 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām (“Protokols”) puses 2016. gadā saskaņā ar Kigali grozījumu nolēma ieviest HFC pakāpenisku izmantošanas izbeigšanu, tas ir, samazināt HFC ražošanu un patēriņu par vairāk nekā 80 % nākamajos 30 gados. Tas nozīmē, ka katrai pusei jāievēro HFC patēriņa un ražošanas samazināšanas grafiks, kā arī jāparedz importa un eksporta licencēšanas sistēma un ziņošana par HFC. Ir aplēsts, ka ar Kigali grozījumu vien līdz gadsimta beigām tiks aiztaupīts līdz 0,4 °C papildu globālās sasilšanas.

(6)Svarīgi ir tas, ka šī regula nodrošina, ka Savienība ilgtermiņā izpilda savas starptautiskās saistības saskaņā ar Protokola Kigali grozījumu, jo īpaši attiecībā uz HFC patēriņa un ražošanas samazināšanu, ziņošanas un licencēšanas prasībām, proti, ieviešot pakāpenisku ražošanas izbeigšanu un iekļaujot papildu samazināšanas pasākumus HFC laišanai tirgū laikā pēc 2030. gada.

(7)Lai nodrošinātu saskanību ar Protokolā noteiktajām ziņošanas prasībām, HFC globālās sasilšanas potenciāls būtu jāaprēķina kā viena gāzes kilograma 100 gadu globālās sasilšanas potenciāls attiecībā pret vienu CO2 kilogramu, pamatojoties uz IPCC pieņemto ceturto novērtēšanas ziņojumu. Attiecībā uz citām vielām būtu jāizmanto jaunākais IPCC novērtējuma ziņojums. Lai sniegtu labāku informāciju par šajā regulā aptverto vielu ietekmi uz klimatu, būtu jānorāda 20 gadu globālās sasilšanas potenciāls, ja tas ir pieejams.

(8)Fluorēto vielu tīša izlaišana, ja tā ir nelikumīga, ir nopietns šīs regulas pārkāpums un būtu skaidri jāaizliedz; būtu jānosaka pienākums aprīkojuma operatoriem un ražotājiem novērst šādu vielu noplūdi, ciktāl tas ir iespējams, arī veicot visnozīmīgākā aprīkojuma noplūžu pārbaudi.

(9)Ņemot vērā, ka dažu fluorēto savienojumu ražošanas procesā var rasties būtiskas citu fluorēto siltumnīcefekta gāzu kā blakusproduktu emisijas, šādu blakusprodukta emisiju iznīcināšanai vai atgūšanai turpmākai lietošanai vajadzētu būt priekšnosacījumam, lai fluorētās siltumnīcefekta gāzes varētu laist tirgū. Būtu jāpieprasa, lai ražotāji un importētāji dokumentētu pasākumus, kas tiek pieņemti nolūkā novērst trifluormetāna emisijas ražošanas procesā.

(10)Lai novērstu fluorēto vielu emisijas, ir jāparedz noteikumi par vielu atgūšanu no produktiem un aprīkojuma un šādu vielu noplūžu novēršanu. Ar putām, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, būtu jāapietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/19/ES. Lai maksimāli palielinātu emisiju samazinājumus, atgūšanas pienākumi būtu arī jāattiecina uz ēku īpašniekiem un darbuzņēmējiem, kad tie noņem noteiktu veidu putas no ēkām.

(11)Lai veicinātu klimatu neietekmējošu vai mazietekmējušu tehnoloģiju izmantošanu, kas var ietvert toksisku, uzliesmojošu vai zem augsta spiediena esošu vielu izmantošanu, to fizisko personu apmācībā, kuras veic darbības ar fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, būtu jāiekļauj apmācība par tehnoloģijām, ar ko aizstāj vai samazina fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošanu, tostarp informācija par energoefektivitātes aspektiem un piemērojamiem noteikumiem un tehniskajiem standartiem. Sertifikācijas un apmācības programmas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 517/2014 un kas var būt integrētas valsts profesionālās apmācības sistēmās, būtu jāpārskata vai jāpielāgo, lai tehniskie speciālisti varētu droši apieties ar alternatīvām tehnoloģijām.

(12)Esošie aizliegumi sēra heksafluorīda — zināmās klimatam visvairāk kaitējošās vielas — konkrētiem lietojumiem būtu jāsaglabā un jāpapildina ar papildu izmantošanas ierobežojumiem kritiskajā elektroenerģijas sadales nozarē.

(13)Ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas konkrētu fluorēto siltumnīcefekta gāzu lietojumam, būtu jāievieš aizliegumi laist tirgū jaunu dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un ugunsaizsardzības aprīkojumu, kurš satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kura darbība no tām ir atkarīga. Ja alternatīvas nav pieejamas vai nevar tikt izmantotas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ, vai ja šādu alternatīvu izmantošana radītu nesamērīgas izmaksas, Komisijai vajadzētu būt iespējai atļaut atbrīvojumu, lai dotu iespēju uz ierobežotā periodā laist tirgū šādus produktus un aprīkojumu.

(14)Lai mazinātu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas aprīkojuma ekspluatācijas netiešo ietekmi uz klimatu, šāda aprīkojuma maksimālais enerģijas patēriņš, kas noteikts attiecīgajos īstenošanas pasākumos, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, arī turpmāk būtu jāuzskata par vienu no iemesliem, lai atbrīvotu konkrētu veidu aprīkojumu no aizlieguma izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

(15)Atkārtoti neuzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu tvertnes būtu jāaizliedz, ņemot vērā, ka noteikts daudzums aukstumaģenta nenovēršami paliek šajās tvertnēs, kad tās iztukšo, un vēlāk nonāk atmosfērā. Šajā sakarā ar šo regulu būtu jāaizliedz to imports, laišana tirgū, pēcāka piegāde vai pieejamības nodrošināšana tirgū, izmantošana (izņemot laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem) un eksports.

(16)Lai atvieglotu tirgū laišanas aizliegumu un ierobežojuma izpildi attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, kurš satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kura darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, arī kad tos laiž tirgū tvertnēs, ir svarīgi noteikt nepieciešamās šo preču marķēšanas prasības.

(17)Lai īstenotu Protokolu un arī pakāpeniski samazinātu HFC daudzumus, Komisijai arī turpmāk būtu jāiedala kvotas individuāliem ražotājiem un tirgotājiem HFC laišanai tirgū, nodrošinot, ka netiek pārsniegts kopējais daudzuma ierobežojums, kas atļauts saskaņā ar Protokolu. Lai aizsargātu tirgū laisto HFC daudzumu pakāpeniskas samazināšanas integritāti, HFC, ko satur aprīkojums, arī turpmāk būtu jāuzskaita kvotu sistēmā.

(18)Sākotnēji atsauces vērtību aprēķināšana un kvotu iedalīšana atsevišķiem ražotājiem un importētājiem tika veikta, pamatojoties uz HFC daudzumiem, par kuru laišanu tirgū atsauces periodā no 2009. līdz 2012. gadam tie ir paziņojuši. Tomēr, lai neliegtu uzņēmumiem ienākt tirgū vai paplašināt to darbības, kopējā maksimālā daudzuma mazāka daļa būtu jārezervē importētājiem un ražotājiem, kas iepriekš nav laiduši tirgū HFC, un importētājiem un ražotājiem, kam ir atsauces vērtība un kas vēlas palielināt savu kvotu iedalījumu.

(19)Reizi trīs gados pārrēķinot atsauces vērtības un kvotas, Komisijai būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem ir atļauts turpināt darbību, pamatojoties uz vidējiem apjomiem, ko tie laiduši tirgū iepriekšējos gados, ieskaitot arī uzņēmumus, kam iepriekš nav bijis atsauces vērtības.

(20)Ņemot vērā iedalītās kvotas tirgus vērtību, ir lietderīgi pieprasīt cenu par tās iedalīšanu. Tādējādi tiek novērsta turpmāka tirgus sadrumstalotība, kas kaitē tiem uzņēmumiem, kam ir vajadzīga HFC piegāde un kas jau ir atkarīgi no HFC tirdzniecības sarūkošajā tirgū. Pieņem, ka uzņēmumi, kas nolemj nepieprasīt un neapmaksāt nekādas kvotas, ko tie būtu tiesīgi saņemt gadā(-os) pirms atsauces vērtību aprēķināšanas, ir nolēmuši atstāt tirgu, un tādējādi tiem nepiešķir jaunu atsauces vērtību.  Ieņēmumi būtu jāizmanto administratīvo izmaksu segšanai.

(21)Lai saglabātu nefasētu HFC tirgus elastību, vajadzētu būt iespējai atsauces vērtību saņēmušiem uzņēmumiem kvotas nodot citiem ražotājiem vai importētājiem Savienībā vai citiem ražotājiem vai importētājiem, ko Savienībā pārstāv vienīgais pārstāvis.

(22)Komisijai būtu jāizveido un jāuztur centrālais tā dēvētais F gāzu portāls, lai pārvaldītu kvotas HFC laišanai tirgū, attiecīgo uzņēmumu reģistrāciju un ziņošanu par visām vielām un par visu aprīkojumu, ko laiž tirgū, jo īpaši, ja aprīkojums ir iepriekš uzpildīts ar HFC, kuri nav laisti tirgū pirms uzpildīšanas. Lai nodrošinātu, ka F gāzu portālā reģistrējas tikai reāli operatori, būtu jānosaka īpaši nosacījumi. Lai varētu reģistrēties F gāzu portālā, vajadzētu būt licencei, kas ir svarīga prasība saskaņā ar Protokolu tirdzniecības uzraudzībai un nelikumīgu darbību novēršanai šajā saistībā.

(23)Lai nodrošinātu automātisku muitas kontroli reāllaikā sūtījumu līmenī, kā arī informācijas elektronisku apmaiņu un glabāšanu par visiem fluorēto siltumnīcefekta gāzu un attiecīgo muitai uzrādīto produktu un aprīkojuma sūtījumiem, F gāzu portāls ir savstarpēji jāsasaista ar Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. (../..) [jāiekļauj pilna atsauce, tiklīdz regula būs pieņemta].

(24)Lai varētu sekot līdzi šīs regulas efektivitātei, ziņošanas pienākumu tvērums būtu jāpaplašina, tos attiecinot arī uz citām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, kam ir ievērojams globālās sasilšanas potenciāls vai ar ko varētu aizstāt fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošanu. Tā paša iemesla dēļ būtu jāziņo arī par fluorēto siltumnīcefekta gāzu iznīcināšanu un šādu gāzu importēšanu Savienībā, ja tās ir iepildītas produktos un aprīkojumā. Būtu jānosaka de minimis robežvērtības, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, ja tas nerada neatbilstību Protokolam.

(25)Lai nodrošinātu, ka ziņojumi par būtiskiem vielu daudzumiem ir precīzi un ka HFC daudzumi iepriekš uzpildītā aprīkojumā tiek uzskaitīti Savienības kvotu sistēmā, būtu vajadzīga trešās personas veikta verifikācija.

(26)Konsekventu un augstas kvalitātes datu izmantošana, ziņojot par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijām, ir būtiska, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvi tiek ziņots par emisijām Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros. Dalībvalstīm izveidojot ziņošanas sistēmas par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijām, tiktu nodrošināta saskaņotība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999. Saskaņā ar šo regulu uzņēmumu ievāktie dati par fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi no aprīkojuma varētu ievērojami uzlabot sistēmas, kuru ietvaros tiek ziņots par emisijām. Tādējādi vajadzētu uzlaboties aplēsēm par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijām valstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatos.

(27)Lai atvieglotu muitas kontroli, ir svarīgi precizēt informāciju, kas jāiesniedz muitas dienestiem šīs regulas aptverto gāzu un produktu importa un eksporta gadījumos, kā arī muitas dienestu uzdevumus, kad tiek īstenoti aizliegumi un ierobežojumi šīs regulas aptverto vielu, produktu un aprīkojuma importam un eksportam.

(28)Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, tostarp konfiskācija un aizturēšana, lai novērstu šīs regulas darbības jomā ietverto gāzu un produktu nelikumīgu ievešanu Savienībā un izvešanu no tās. Jebkurā gadījumā būtu jāaizliedz šīs regulas darbības jomā ietverto nelikumīgi importēto produktu reeksports.

(29)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka muitas dienestiem, kas veic kontroli saskaņā ar šo regulu, ir pienācīgi resursi un zināšanas (piemēram, nodrošinot tiem apmācību), un pietiekams aprīkojums, lai vērstos pret šīs regulas aptverto gāzu, produktu un aprīkojuma nelikumīgas tirdzniecības gadījumiem. Dalībvalstīm būtu jānorīko muitas iestādes, kas atbilst šiem nosacījumiem un tādējādi ir pilnvarotas veikt muitas kontroli importa, eksporta un tranzīta gadījumos.

(30)Lai vērstos pret šīs regulas pārkāpumiem, jo īpaši nelikumīgu tirdzniecību, ļoti svarīga ir sadarbība un nepieciešamās informācijas apmaiņa starp visām šīs regulas īstenošanā iesaistītajām kompetentajām iestādēm, proti, muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, vides iestādēm un jebkurām citām kompetentām inspicējošām iestādēm, starp dalībvalstīm un ar Komisiju. Ņemot vērā ar risku saistītās muitas informācijas apmaiņas konfidencialitāti, šim nolūkam būtu jāizmanto muitas riska pārvaldības sistēma.

(31)Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jāpalīdz Komisijai ar šo regulu tai uzticēto uzdevumu izpildē, kā arī lai atvieglotu sadarbību un pienācīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un Komisiju atbilstības pārbaužu un fluorēto siltumnīcefekta gāzu nelikumīgas tirdzniecības gadījumos. OLAF vajadzētu būt pieejamai visai nepieciešamajai informācijai tā uzdevumu izpildes atvieglošanai.

(32)Tādu HFC, kā arī produktu un aprīkojuma, kuri satur HFC vai kuru darbība ir atkarīga no šīm gāzēm, imports un eksports no valsts, kas nav protokola puse, un uz šādu valsti no 2028. gada būtu jāaizliedz. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Protokolu paredzētais paralēlais aizliegums, kam bija jāstājas spēkā no 2033. gada, stāsies spēkā ātrāk, lai nodrošinātu, ka Kigali grozījumā paredzētie globālie HFC mazināšanas pasākumi sniedz paredzēto labumu klimatam, cik drīz vien iespējams.

(33)Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to izpilde. Minētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(34)Ir arī jāparedz tāda līmeņa un veida administratīvi sodi, kas patiešām attur no šīs regulas pārkāpumiem.

(35)Par būtiskiem šīs regulas pārkāpumiem būtu arī jāierosina kriminālvajāšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK.

(36)Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, proti, to vides iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem, būtu jāveic pārbaudes, izmantojot uz risku balstītu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai vērstos pret darbībām, kas rada šīs regulas darbības jomā ietverto fluorēto siltumnīcefekta gāzu vislielāko nelikumīgas tirdzniecības vai nelikumīgas izlaišanas risku. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāveic pārbaudes, kad to rīcībā nonāk pierādījumi vai cita būtiska informācija par iespējamiem neatbilstības gadījumiem. Attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams, šāda informācija būtu jāpaziņo muitas dienestiem, lai pirms kontroles varētu veikt riska analīzi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 952/2013 47. pantu. Ir svarīgi nodrošināt, lai kompetentās iestādes, kas atbild par turpmāko rīcību pēc sodu piemērošanas, būtu informētas, kad citas kompetentās iestādes ir konstatējušas šīs regulas pārkāpumu gadījumus.

(37)Trauksmes cēlēji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas var palīdzēt kompetentajām iestādēm atklāt šīs regulas pārkāpumus un piemērot sodus. Būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti pienācīgi pasākumi, lai trauksmes cēlēji varētu informēt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai aizsargātu trauksmes cēlējus no atriebības. Šajā nolūkā šajā regulā būtu jāparedz, ka attiecībā uz ziņošanu par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzību, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937.

(38)Lai uzlabotu juridisko noteiktību, Direktīvas (ES) 2019/1937 piemērojamība ziņojumiem par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, būtu jāatspoguļo Direktīvā (ES) 2019/1937. Tāpēc Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikums būtu attiecīgi jāgroza. Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka minētais grozījums ir atspoguļots to transponēšanas pasākumos, ko pieņem saskaņā ar direktīvu, lai gan ne grozījums, ne valsts transponēšanas pasākumu pielāgošana nav nosacījums Direktīvas (ES) 2019/1937 piemērojamībai attiecībā uz šīs regulas pārkāpumu ziņošanu un ziņojošo personu aizsardzību.

(39)Īstenojot šo regulu, Komisijai būtu jāizveido tā dēvētais Apspriežu forums, lai nodrošinātu dalībvalstu pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, tostarp vides organizāciju, ražotāju, operatoru un sertificēto personu pārstāvju, līdzsvarotu līdzdalību.

(40)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pierādījumiem, kas sniedzami par to trifluormetāna blakusproduktu iznīcināšanu vai atgūšanu, kuri rodas citu fluorēto vielu ražošanā, prasībām noplūžu pārbaužu veikšanai, ierakstu formātu, to izveidi un uzturēšanu, minimālajām prasībām sertifikācijas programmām un apmācības apliecībām, sertifikācijas un apmācības programmu paziņošanas formātu, izņēmumiem attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, uz kuriem attiecas laišanas tirgū aizliegums, marķējumu formātu, HFC ražotāju ražošanas tiesību noteikšanu, HFC atbrīvošanu no prasības par kvotām, ja tos izmanto īpašos lietojumos vai īpašu kategoriju produktos vai aprīkojumā, atsauces vērtību noteikšanu ražotājiem un importētājiem HFC laišanai tirgū, kārtību un sīki izstrādātiem pasākumiem maksājamās summas samaksai, detalizētu kārtību, kā deklarē iepriekš uzpildīta aprīkojuma atbilstību, un šādas kārtības verifikāciju, kā arī attiecībā uz verificētāju akreditāciju, netraucētu reģistra darbību, atļaujām tirdzniecībai ar struktūrām, uz kurām neattiecas Protokols, verifikācijas un ziņošanas kārtību un verificētāju akreditāciju, kā arī formātu ziņojumu iesniegšanai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(41)Lai grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 290. pantu attiecībā uz to produktu un aprīkojuma saraksta izveidi, no kuriem ir tehniski un ekonomiski iespējams atgūt gāzes vai tās iznīcināt, un izmantojamo tehnoloģiju specifikāciju, marķēšanas prasībām, izslēgšanu no HFC kvotu prasībām saskaņā ar Protokola pušu lēmumiem, attiecībā uz maksājamām summām par kvotu iedalīšanu un mehānismu atlikušo kvotu iedalīšanai, papildu pasākumiem to vielu, produktu un aprīkojuma monitoringam, kuriem piemēro pagaidu glabāšanas un muitas procedūras, noteikumiem, kas piemērojami to produktu un aprīkojuma laišanai brīvā apgrozībā, kurus importē no jebkuras struktūras, uz ko neattiecas Protokols, un importē uz šādu struktūru, sarakstā iekļauto vielu globālās sasilšanas potenciāla atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(42)Personu aizsardzību attiecībā uz dalībvalstu veiktu personas datu apstrādi regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679, un personu aizsardzību attiecībā uz Komisijas veiktu personas datu apstrādi regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725, jo īpaši attiecībā uz apstrādes konfidencialitāti un drošību, personas datu pārsūtīšanu no Komisijas uz dalībvalstīm, apstrādes likumību un datu subjektu tiesībām saņemt informāciju par saviem personas datiem, piekļūt tiem un labot tos.

(43)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [atzinuma sniegšanas datums] sniedza atzinumu.

(44)Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet aplūkotās vides problēmas pārrobežu rakstura un šīs regulas ietekmes uz Savienības iekšējo un ārējo tirdzniecību dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(45)Ir jāveic vairāki grozījumi Regulā (ES) Nr. 517/2014. Skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj.

(46)Ņemot vērā šajā regulā paredzēto kvotu ikgadējās iedalīšanas un ziņošanas procesu, ir lietderīgi, lai šī regula būtu piemērojama no [OP, lūdzu, ierakstiet nākamo gadu pēc gada, kurā stājas spēkā šī regula] 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula:

(a)paredz noteikumus par fluorēto siltumnīcefekta gāzu lokalizāciju, izmantošanu, atgūšanu un iznīcināšanu un par saistītiem palīgpasākumiem, un tā veicina alternatīvu vielu drošu izmantošanu;

(b)paredz nosacījumus fluorēto siltumnīcefekta gāzu un specifisku produktu un aprīkojuma, kurš satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kura darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, importam, eksportam, laišanai tirgū, pēcākai piegādei un izmantošanai;

(c)paredz nosacījumus par fluorēto siltumnīcefekta gāzu specifiskiem lietojumiem;

(d)nosaka kvantitatīvus ierobežojumus daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū;

(e)paredz noteikumus par ziņošanu.

2. pants

Darbības joma

1.Šī regula ir piemērojama I, II un II pielikumā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm atsevišķi vai maisījumā.

2.Šī regula ir piemērojama arī produktiem un aprīkojumam, un to daļām, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šīm gāzēm.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“globālās sasilšanas potenciāls” jeb “GSP” ir siltumnīcefekta gāzes klimatiskais sasilšanas potenciāls attiecībā pret oglekļa dioksīda (“CO2”) klimatisko sasilšanas potenciālu, kas, ja vien nav norādīts citādi, aprēķināts kā viena siltumnīcefekta gāzes kilograma sasilšanas potenciāls 100 gados salīdzinājumā ar vienu CO2 kilogramu, kā izklāstīts I, II, III un VI pielikumā, vai — maisījumu gadījumā — aprēķināts saskaņā ar VI pielikumu;

(2)“maisījums” ir fluīds, kas sastāv no divām vai vairākām vielām, no kurām vismaz viena ir I, II vai III pielikumā uzskaitīta viela;

(3)“tonnas(-as) CO2 ekvivalenta” ir siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas izteikts kā siltumnīcefekta gāzu masas (tonnās) un to globālās sasilšanas potenciāla reizinājums;

(4)“daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži ” jeb “HFC” ir vielas, kas uzskaitītas I pielikuma 1. iedaļā, vai maisījumi, kas satur jebkuru no minētajām vielām;

(5)“operators” ir uzņēmums, kam ir faktiska kontrole pār šīs regulas darbības jomā ietverto produktu un aprīkojuma tehnisko funkcionēšanu, vai īpašnieks, ja dalībvalsts to norīkojusi kā atbildīgo par operatora pienākumiem konkrētos gadījumos;

(6)“laišana tirgū” ir pirmreizējā piegāde vai pieejamības nodrošināšana citām personām Savienībā par maksu vai par brīvu, laišana brīvā apgrozībā Savienībā un ražoto vielu izmantošana vai pašu lietojumam ražotu produktu vai aprīkojuma izmantošana;

(7)“imports” ir šīs regulas darbības jomā ietverto vielu, produktu un aprīkojuma ievešana Savienības muitas teritorijā, ciktāl uz šo teritoriju attiecas ratificētais 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām, un tas ietver pagaidu glabāšanu un muitas procedūras, kas minētas Regulas (ES) 952/2013 201. un 210. pantā;

(8)“eksports” ir vielu, produktu un aprīkojuma izvešana no Savienības muitas teritorijas, ciktāl uz šo teritoriju attiecas ratificētais 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām;

(9)“hermētiski noslēgts aprīkojums” ir aprīkojums, kuram visas fluorēto siltumnīcefekta gāzi saturošās daļas ražošanas procesā ražotnē ir cieši aizdarītas, tās metinot, cietlodējot vai veidojot līdzīgu pastāvīgu savienojumu, kas var ietvert segtus vārstus vai segtas pieslēgvietas, kas ļauj veikt pienācīgu apkopi vai likvidēšanu;

(10)“tvertne” ir produkts, kas paredzēts galvenokārt fluorēto siltumnīcefekta gāzu transportēšanai vai glabāšanai;

(11)“atgūšana” ir fluorēto siltumnīcefekta gāzu savākšana no produktiem, tostarp tvertnēm, un aprīkojuma uzturēšanas vai apkalpošanas laikā vai pirms produktu vai aprīkojuma likvidēšanas, un šādu gāzu glabāšana;

(12)“reciklēšana” ir atgūtās fluorētās siltumnīcefekta gāzes atkārtota lietošana pēc vienkārša attīrīšanas procesa, ieskaitot filtrēšanu un žāvēšanu;

(13)“pārgūšana” ir atgūtās fluorētās siltumnīcefekta gāzes atkalpārstrāde, lai panāktu, ka tās sniegums ir līdzvērtīgs nelietotas vielas sniegumam, ņemot vērā tās paredzēto lietojumu;

(14)“iznīcināšana” ir process, kurā fluorēto siltumnīcefekta gāzi neatgriezeniski pārveido vai, ciktāl iespējams, pilnībā noārda vienā vai vairākās stabilās vielās, kas nav fluorētās siltumnīcefekta gāzes;

(15)“dezekspluatācija” ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturoša produkta vai aprīkojuma izņemšana no ekspluatācijas vai lietošanas, ieskaitot iekārtas galīgo slēgšanu;

(16)“remonts” ir tādu produktu vai aprīkojuma atjaunošana, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, ietverot sastāvdaļas, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt šādas gāzes, un kuri ir bojāti vai ar noplūdi;

(17)“uzstādīšana” ir divu vai vairāku aprīkojuma vai kontūru detaļu, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt fluorētās siltumnīcefekta gāzes, savienošana ar mērķi samontēt sistēmu tās turpmākās ekspluatācijas vietā, savienojot sistēmas gāzes cauruļvadus, lai izveidotu noslēgtu kontūru;

(18)“uzturēšana vai apkalpošana” ir visas darbības, izņemot atgūšanu saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un noplūžu pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 4. pantu un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kuru gaitā tiek atvērti kontūri, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt fluorētās siltumnīcefekta gāzes, fluorētās siltumnīcefekta gāzes tiek iepildītas sistēmā, tiek demontēta viena vai vairākas kontūra vai aprīkojuma detaļas, tiek atkalsamontēta viena vai vairākas kontūra vai aprīkojuma detaļas, kā arī tiek novērstas noplūdes;

(19)“nelietotas vielas” ir vielas, kas iepriekš nav lietotas;

(20)"stacionārs” ir tāds, kas darbības laikā parasti netiek pārvietots, un te ietilpst arī pārvietojamas telpu gaisa kondicionēšanas ierīces;

(21)“mobils” ir tāds, kas darbības laikā parasti tiek pārvietots;

(22)“vienkomponenta putas” ir putu sastāvs, kas atrodas vienā aerosola izsmidzinātājā neizreaģējušā vai daļēji izreaģējušā šķidrā veidā un kas izplešas un sacietē, kad nokļūst ārpus izsmidzinātāja;

(23)“kravas refrižeratorautomobilis” ir transportlīdzeklis, kura masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kas konstruēts un ražots galvenokārt preču pārvadāšanai, un kas ir aprīkots ar dzesēšanas bloku;

(24)“refrižeratorpiekabe” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts un ražots tā, lai to varētu vilkt kravas automobilis vai traktors, galvenokārt preču pārvadāšanai, un kas ir aprīkots ar dzesēšanas bloku;

(25)“noplūžu atklāšanas sistēma” ir kalibrēta mehāniska, elektriska vai elektroniska ierīce fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdes atklāšanai, kas, šādu noplūdi konstatējusi, par to paziņo operatoram;

(26)“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic kādu no šajā regulā minētajām darbībām;

(27)“ievadresurss” ir jebkura fluorētā siltumnīcefekta gāze, kura uzskaitīta I un II pielikumā un kura ķīmiski pārveidojas procesā, kā rezultātā tā pilnībā maina savu sākotnējo sastāvu, un kuras emisijas ir nenozīmīgas;

(28)“komerciāls lietojums” ir lietojums produktu glabāšanai, izvietošanai vitrīnā vai izsniegšanai, pārdošanai galalietotājiem, mazumtirdzniecībā un ēdināšanas pakalpojumos;

(29)“ugunsaizsardzības aprīkojums” ir aprīkojums un sistēmas, ko izmanto ugunsdrošības vai ugunsdzēsības aprīkojumā un kas ietver ugunsdzēsības aparātus;

(30)“organiskais Renkina cikls” ir cikls, kas satur kondensējamas vielas, un kurā siltumenerģiju no siltuma avota pārveido enerģijā elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanai;

(31)“militārais aprīkojums” ir ieroči, munīcija un materiāli, kas īpaši paredzēti militāriem nolūkiem un kas vajadzīgi dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai;

(32)“komutācijas aparatūra” ir komutācijas ierīces atsevišķi un kombinācijā ar saistīto vadības, mērīšanas, aizsardzības un regulēšanas aprīkojumu un šādu ierīču un aprīkojuma agregāti ar saistītajiem starpsavienojumiem, piederumiem, apvalkiem un balsta konstrukcijām, kas paredzētas izmantošanai saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un pārveidi;

(33)“kompleksas centralizētas dzesēšanas sistēmas” ir sistēmas, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem kompresoriem, kuri tiek ekspluatēti paralēli un kuri ir savienoti ar vienu vai vairākiem kopīgiem kondensatoriem un vairākām dzesēšanas ierīcēm, piemēram, vitrīnām, dzesēšanas kamerām un saldētājkamerām vai atdzesētām noliktavas telpām;

(34)“kaskādes sistēmu primārais dzesēšanas kontūrs” ir primārais kontūrs netiešās vidējas temperatūras sistēmās, kurās divu vai vairāku atsevišķu dzesēšanas kontūru kombinācija ir savienota virknē tādā veidā, ka primārā sistēma absorbē kondensatora siltumu no sekundārās sistēmas vidējās temperatūras nodrošināšanai;

(35)“lietojums” ir fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošana produktu un aprīkojuma ražošanā, uzturēšanā vai apkalpošanā, tostarp atkārtotā uzpildīšanā, vai citās darbībās, kas minētas šajā regulā;

(36)“iedibināts Savienībā” attiecībā uz fizisku personu nozīmē, ka tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Savienībā, un attiecībā uz juridisku personu — ka tās pastāvīgā darījumdarbības vieta, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 32. punktā, ir Savienībā.

II NODAĻA

LOKALIZĀCIJA

4. pants

Emisiju novēršana

1.Ir aizliegts apzināti izlaist atmosfērā I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ja izlaišana nav tehniski nepieciešama paredzētajam lietojumam.

2.Tāda aprīkojuma un iekārtu operatori un ražotāji, kas satur I vai II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kā arī uzņēmumi, kam pieder šāds aprīkojums, tā transportēšanas vai glabāšanas laikā veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu jebkuru šādu gāzu netīšu nokļūšanu atmosfērā. Tie veic visus tehniski un ekonomiski iespējamos pasākumus, lai mazinātu gāzu noplūdi.

3.Ražojot, glabājot un transportējot I un II pielikumā uzskaitītās gāzes, kā arī pārnesot tās no vienas tvertnes vai sistēmas uz citu vai uz aprīkojumu, vai iekārtu, uzņēmumi veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai, ciktāl iespējams, ierobežotu I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu izlaišanu. Šis punkts ir piemērojams arī I un II pielikumā uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzēm, kas rodas kā blakusprodukti.

4.Ja tiek atklāta I vai II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūde, operatori, aprīkojuma un iekārtu ražotāji un uzņēmumi, pie kā ir aprīkojums tā transportēšanas vai glabāšanas laikā, nodrošina, ka aprīkojums vai iekārta tiek nekavējoties saremontēta.

Ja aprīkojumam ir jāveic noplūžu pārbaudes saskaņā ar 5. panta 1. punktu un ir novērsta noplūde no aprīkojuma, operatori nodrošina, ka aprīkojumu viena mēneša laikā pēc remonta pārbauda saskaņā ar 10. pantu sertificēta fiziska persona, lai pārliecinātos, vai remonts ir bijis efektīvs.

5.Neskarot 11. panta 1. punkta pirmo daļu, fluorēto siltumnīcefekta gāzu laišana tirgū ir aizliegta, ja vien ražotāji vai importētāji tirgū laišanas brīdī neiesniedz kompetentajai iestādei pierādījumus, ka viss trifluormetāns, kas radies kā blakusprodukts ražošanas procesā, tostarp tad, kad tiek ražoti šādu vielu ražošanas ievadresursi, tiek iznīcināts vai atgūts turpmākai lietošanai, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

Lai iesniegtu pierādījumus, importētāji un ražotāji sagatavo atbilstības deklarāciju un tai pievieno pamatojošu dokumentāciju par ražotni un riska mazināšanas pasākumiem, kas veikti, lai novērstu trifluormetāna emisijas. Ražotāji un importētāji glabā atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju vismaz piecus gadus pēc laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dara to pieejamu valsts kompetentajām iestādēm un Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt detalizētu kārtību saistībā ar otrajā daļā minēto atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktu.

6.Fiziskas personas, kas veic 10. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā minētos uzdevumus, ir sertificētas saskaņā ar 10. pantu un veic piesardzības pasākumus, lai novērstu I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

Uzņēmumi, kas veic 5. panta 2. punkta a)–f) apakšpunktā uzskaitītā aprīkojuma uzstādīšanu, apkalpošanu, uzturēšanu, remontu vai dezekspluatāciju, ir sertificēti saskaņā ar 10. pantu un veic piesardzības pasākumus, lai novērstu I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

5. pants

Noplūžu pārbaudes

1.Tāda aprīkojuma operatori, kurš satur 5 vai vairāk tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai 1 vai vairākus kilogramus II pielikuma I iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu, kas nav putu sastāvā, nodrošina, ka tiek pārbaudīts, vai no aprīkojuma nav noplūžu.

Hermētiski noslēgtam aprīkojumam, kas satur mazāk nekā 10 tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai 2 kilogramus II pielikuma I iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu, noplūžu pārbaudes nav jāveic ar noteikumu, ka aprīkojums ir marķēts kā hermētiski noslēgts un tam pievienoto daļu testētais noplūdes rādītājs ir mazāks par 3 gramiem gadā pie spiediena, kas ir vismaz ceturtā daļa no maksimālā pieļaujamā spiediena.

Komutācijas aparatūrai noplūžu pārbaudes nav jāveic ar noteikumu, ka tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

(a) tās testētais noplūdes rādītājs ir mazāks par 0,1 % gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajā specifikācijā un attiecīgi uz marķējuma;

(b)tā ir aprīkota ar spiediena vai blīvuma mērīšanas ierīci;

(c)tā satur mazāk par 6 kilogramiem I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu.

2.Šā panta 1. punkts ir piemērojams šāda I pielikumā vai II pielikuma I iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturoša aprīkojuma operatoriem:

(a)stacionārs dzesēšanas aprīkojums;

(b)stacionārs gaisa kondicionēšanas aprīkojums;

(c)stacionāri siltumsūkņi;

(d)stacionārs ugunsaizsardzības aprīkojums;

(e)kravas refrižeratorautomobiļu un refrižeratorpiekabju dzesēšanas bloki;

(f)organiskie Renkina cikli;

(g)komutācijas aparatūra.

Pirmās daļas a)–f) apakšpunktā minēto aprīkojumu pārbauda fiziskas personas, kuras sertificētas saskaņā ar 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.

3.Šā panta 1. punktā minētās noplūžu pārbaudes veic ar šādiem starplaikiem:

(a)attiecībā uz aprīkojumu, kas satur mazāk nekā 50 tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai mazāk nekā 10 kilogramus II pielikuma I iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu, — vismaz reizi 12 mēnešos vai, ja ir uzstādīta noplūžu atklāšanas sistēma, vismaz reizi 24 mēnešos;

(b)attiecībā uz aprīkojumu, kas satur 50 tonnas vai vairāk, bet mazāk nekā 500 tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai no 10 līdz 100 kilogramiem II pielikuma I iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu, — vismaz reizi sešos mēnešos vai, ja ir uzstādīta noplūžu atklāšanas sistēma, vismaz reizi 12 mēnešos;

(c)attiecībā uz aprīkojumu, kas satur 500 tonnas vai vairāk I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai vairāk nekā 100 kilogramus II pielikuma I iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu, — vismaz reizi trīs mēnešos vai, ja ir uzstādīta noplūžu atklāšanas sistēma, vismaz reizi sešos mēnešos.

4.Pienākumus, kas izklāstīti 1. punktā attiecībā uz 2. punkta d) apakšpunktā minēto ugunsaizsardzības aprīkojumu, uzskata par izpildītiem, ja ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

(a)pastāvošais inspicēšanas režīms atbilst ISO 14520 vai EN 15004 standartam, un

(b)ugunsaizsardzības aprīkojums tiek pārbaudīts tik bieži, kā prasīts saskaņā ar 3. punktu.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem var precizēt prasības attiecībā uz noplūžu pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar 1. punktu, katram aprīkojuma veidam, kas minēts 2. punktā, un nosaka tās aprīkojuma daļas, kurās, visticamāk, varētu rasties noplūdes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

6. pants

Noplūžu atklāšanas sistēmas

1.Tā aprīkojuma operatori, kas uzskaitīts 5. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā un satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes 500 tonnu vai vairāk CO2 ekvivalenta apjomā, nodrošina, ka aprīkojums ir aprīkots ar noplūžu noteikšanas sistēmu, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par jebkādu noplūdi.

2.Tāda aprīkojuma operatori, kas uzskaitīts 5. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā un satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes 500 tonnu vai vairāk CO2 ekvivalenta apjomā un kas uzstādīts no 2017. gada 1. janvāra, nodrošina, šāds aprīkojums ir aprīkots ar noplūžu atklāšanas sistēmu, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par jebkādu noplūdi.

3.Tāda aprīkojuma operatori, kas uzskaitīts 5. panta 2. punkta a)–d) un f) apakšpunktā un uz ko attiecas 1. vai 2. punkts, nodrošina, ka noplūžu atklāšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 12 mēnešos, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

4.Tāda aprīkojuma operatori, kas uzskaitīts 5. panta 2. punkta g) apakšpunktā un uz ko attiecas 2. punkts, nodrošina, ka noplūžu atklāšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi sešos gados, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

7. pants

Uzskaite

1.Tāda aprīkojuma operatori, uz kuru attiecas noplūžu pārbaudes prasība saskaņā ar 5. panta 1. punktu, par katru šādu aprīkojuma vienību ievieš un ved uzskaites dokumentāciju, kurā norāda šādu informāciju:

(a)iepildīto gāzu daudzums un veids;

(b)gāzu daudzumi, kas papildināti uzstādīšanas, uzturēšanas vai apkalpošanas laikā vai noplūdes dēļ;

(c)vai gāzu daudzumi ir reciklēti vai pārgūti, tostarp reciklēšanas vai pārgūšanas uzņēmuma nosaukums un adrese Savienībā un — attiecīgā gadījumā — sertifikāta numurs;

(d)reciklēto gāzu daudzums;

(e)tā uzņēmuma identifikācija, kas aprīkojumu uzstādījis, apkalpojis, uzturējis un attiecīgā gadījumā remontējis vai dezekspluatējis, tostarp — attiecīgā gadījumā — tā sertifikāta numurs;

(f)saskaņā ar 5. panta 1., 2. un 3. punktu veikto pārbaužu datumi un rezultāti, kā arī visu noplūžu novēršanas datumi un rezultāti;

(g)ja aprīkojums dezekspluatēts — pasākumi, kas veikti, lai atgūtu un likvidētu gāzes.

2.Ja vien 1. punktā minētā uzskaites dokumentācija netiek glabāta datubāzē, ko izveidojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēro šādus nosacījumus:

(a)1. punktā minētie operatori ved minētajā punktā paredzēto uzskaiti vismaz piecus gadus;

(b)uzņēmumi, kas operatoru vajadzībām veic 1. punkta e) apakšpunktā minētās darbības, 1. punktā minētās uzskaites dokumentācijas kopijas saglabā vismaz piecus gadus.

Šā panta 1. punktā minēto uzskaites dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai.

3.Šīs regulas 11. panta 5. punkta nolūkos uzņēmumi, kas piegādā I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ved relevantās informācijas uzskaiti par šo fluorēto siltumnīcefekta gāzu pircējiem, tajā iekļaujot šādus datus:

(a)pircēju sertifikātu numuri;

(b)attiecīgie šo gāzu iepirktie daudzumi.

Uzņēmumi, kas piegādā minētās gāzes, glabā minēto uzskaites dokumentāciju vismaz piecus gadus.

Uzņēmumi, kas piegādā minētās gāzes, šo uzskaites dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai.

4.Komisija ar īstenošanas aktu var noteikt 1. un 3. punktā minētās uzskaites formātu un precizēt, kā tā būtu jāveic un jāatjaunina. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Atgūšana un iznīcināšana

1.Tāda stacionārā aprīkojuma vai kravas refrižeratorautomobiļu un refrižeratorpiekabju dzesēšanas bloku operatori, kas satur I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras nav putu sastāvā, nodrošina, ka šādu gāzu atgūšanu veic fiziskas personas, kam ir 10. pantā paredzētie attiecīgie sertifikāti, un ka minētās gāzes tiek reciklētas, pārgūtas vai iznīcinātas.

Šis pienākums attiecas uz jebkura šāda aprīkojuma operatoriem:

(a)stacionāra saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu aprīkojuma dzesēšanas kontūri;

(b)kravas refrižeratorautomobiļu un refrižeratorpiekabju dzesēšanas bloku dzesēšanas kontūri;

(c)stacionārs aprīkojums, kurā ir šķīdinātāji, kuru pamatā ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes;

(d)stacionārs ugunsaizsardzības aprīkojums;

(e)stacionāra komutācijas aparatūra.

2.Atgūtās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, neizmanto aprīkojuma uzpildīšanai vai atkārtotai uzpildīšanai, ja vien gāze nav reciklēta vai pārgūta.

3.Uzņēmums, kas izmanto tvertni ar fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, kuras uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, tieši pirms tās likvidēšanas gādā par to, lai jebkādi gāzu atlikumi tiktu atgūti, tādējādi nodrošinot to reciklēšanu, pārgūšanu vai iznīcināšanu.

4.Sākot no 2024. gada 1. janvāra, ēku īpašnieki un būvuzņēmēji nodrošina, ka, ja renovācijas, pārjaunošanas vai nojaukšanas gaitā tiek noņemti metāla apšuvuma paneļi, kas satur putas ar I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, tad pēc iespējas izvairās no to emisijām, proti, putas un tajās esošās gāzes atgūst atkalizmantošanai vai iznīcināšanai. Atgūšanu veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

5.Sākot no 2024. gada 1. janvāra, ēku īpašnieki un būvuzņēmēji nodrošina, ka, ja renovācijas, pārjaunošanas vai nojaukšanas gaitā tiek no laminētām plāksnēm, kas uzstādītas dobumos vai izbūvētās struktūrās, tiek izņemtas putas, kuras satur I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, tad pēc iespējas izvairās no to emisijām, proti, putas un tajās esošās vielas atgūst atkalizmantošanai vai iznīcināšanai. Atgūšanu veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Ja pirmajā daļā minētā putu atgūšana nav tehniski īstenojama, ēkas īpašnieks vai būvuzņēmējs sagatavo dokumentāciju, kas apliecina atgūšanas neiespējamību konkrētajā gadījumā. Šādu dokumentāciju glabā piecus gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu dalībvalsts kompetentajām iestādēm un Komisijai. 

6.Tādu produktu un aprīkojuma operatori, kas nav uzskaitīti 1., 6. un 7. punktā un kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, gādā par gāzu atgūšanu, izņemot, ja var konstatēt, ka tas nav tehniski iespējams vai ir saistīts ar nesamērīgām izmaksām. Operatori nodrošina, ka atgūšanu veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas, lai gāzes tiktu reciklētas, pārgūtas vai iznīcinātas, vai gādā par to iznīcināšanu bez iepriekšējas atgūšanas.

Šīs regulas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu no autotransporta līdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Attiecībā uz I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, par pietiekami kvalificētām uzskata tikai fiziskas personas, kam ir vismaz apmācības apliecība saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

7.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikuma 1. iedaļā, un šādas gāzes saturošus produktus iznīcina tikai ar tehnoloģijām, ko apstiprinājušas 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām (“Protokols”) puses, vai tehnoloģijām, kas vēl nav apstiprinātas, bet ir vidiski līdzvērtīgas un atbilst Savienības un valstu tiesību aktiem par atkritumiem un papildu prasībām saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.

Citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru iznīcināšanas tehnoloģijas nav apstiprinātas, iznīcina tikai ar vidiski vispieņemamāko iznīcināšanas tehnoloģiju, kas nerada pārmērīgas izmaksas un kas atbilst Savienības un valstu tiesību aktiem par atkritumiem, un ar nosacījumu, ka ir izpildītas papildu prasības saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu šo regulu, proti, izveidotu to produktu un aprīkojuma sarakstu, no kuriem I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšana vai šādas gāzes saturošu produktu un aprīkojuma iznīcināšana bez šādu gāzu iepriekšējas atgūšanas ir tehniski un ekonomiski īstenojama, attiecīgos gadījumos konkrēti norādot izmantojamās tehnoloģijas.

9.Dalībvalstis veicina I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu, reciklēšanu, pārgūšanu un iznīcināšanu.

9. pants

Ražotāju atbildības shēmas

Neskarot spēkā esošos Savienības tiesību aktus, dalībvalstis veicina ražotāju atbildības shēmu izstrādi saistībā ar I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu un to reciklēšanu, pārgūšanu vai iznīcināšanu.

Dalībvalstis informē Komisiju par veiktajām darbībām.

10. pants

Sertifikācija un apmācība

1.Dalībvalstis, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām, izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas, tostarp izvērtēšanas procesus, un nodrošina, ka ir pieejama praktiska apmācība un teorētiskas zināšanas fiziskām personām, kas veic šādus uzdevumus, kuri saistīti ar I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm un citām attiecīgām fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvām:

(a)5. panta 2. punkta a)–g) apakšpunktā uzskaitītā aprīkojuma uzstādīšana, apkalpošana, uzturēšana, remonts vai dezekspluatācija;

(b)5. panta 2. punkta a)–f) apakšpunktā uzskaitītā aprīkojuma noplūžu pārbaudes, kā paredzēts 5. panta 1. punktā;

(c)atgūšana, kā paredzēts 8. panta 1. punktā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstoši 5. punktam fiziskām personām, kas atgūst I pielikumā un II pielikuma I iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/40/EK darbības joma, ir pieejamas apmācības programmas.

3.Šā panta 1. un 2. punktā paredzētās sertifikācijas programmas un apmācība aptver šādus jautājumus:

(a)piemērojamie noteikumi un tehniskie standarti;

(b)emisiju novēršana;

(c)I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšana;

(d)droša apiešanās ar aprīkojumu atbilstoši sertifikātā norādītajam veidam un izmēriem un

(e)energoefektivitātes aspekti.

4.Šā panta 1. punktā minēto sertifikācijas programmu sertifikātus izdod ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir sekmīgi pabeidzis izvērtēšanas procesu, kas noteikts saskaņā ar 1., 3. un 5. punktu.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka minimālās prasības sertifikācijas programmām un apmācības apliecībām. Minētajās minimālajās prasībās attiecībā uz katru 1. un 2. punktā minēto aprīkojuma veidu norāda vajadzīgās praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas, vajadzības gadījumā diferencējot dažādās aptveramās darbības, sertifikāta vai apliecības piešķiršanas kārtību, kā arī nosacījumus sertifikātu un apmācības apliecību savstarpējai atzīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

6.Dalībvalstis, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām, izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas uzņēmumiem, kas veic 5. panta 2. punkta a)–f) apakšpunktā minētā aprīkojuma, kurš satur I pielikumā un II pielikuma I iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes un citas piemērotas fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvas, uzstādīšanu, apkalpošanu, uzturēšanu, remontu vai dezekspluatāciju citu personu vajadzībām.

7.Esošie sertifikāti un apmācības apliecības, kas izdotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 517/2014, paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kādiem tie sākotnēji izdoti.

8.Līdz [OP, lūdzu ierakstiet datumu = viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] 1. janvārim dalībvalstis paziņo Komisijai par sertifikācijas un apmācības programmām.

Dalībvalstis atzīst sertifikātus un apmācības apliecības, kas izdotas citā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu. Tās neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību vai iedibināšanas brīvību, ja sertifikāts ticis izdots citā dalībvalstī.

9.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 8. punktā minētā paziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

10.Ikviens uzņēmums, kas uztic kādu 1. punktā minētu uzdevumu citam uzņēmumam, veic pienācīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka šim citam uzņēmumam ir nepieciešamie sertifikāti 1. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

11.Ja šā panta prasības saistībā ar sertifikācijas un apmācības noteikumiem radītu kādai dalībvalstij nesamērīgu slogu sakarā ar tās iedzīvotāju nelielo skaitu un attiecīgi pieprasījuma trūkumu pēc šādas apmācības un sertifikācijas, atbilstību var nodrošināt, atzīstot citās dalībvalstīs izdotus sertifikātus.

Dalībvalstis, kas piemēro šo punktu, informē Komisiju, kura informē citas dalībvalstis.

12.Šis pants neliedz dalībvalstīm izveidot citas sertifikācijas un apmācības programmas attiecībā uz citu aprīkojumu, kas nav 1. punktā minētais aprīkojums.

III NODAĻA

IZMANTOŠANAS IEROBEŽOJUMI UN KONTROLE

11. pants

Ierobežojumi laišanai tirgū un pārdošanai

1.Šīs regulas IV pielikumā uzskaitīto produktu un aprīkojuma, tostarp to daļu, izņemot militāro aprīkojumu, laišana tirgū ir aizliegta no minētajā pielikumā norādītā datuma, attiecīgā gadījumā diferencējot pēc tajos esošās gāzes veida vai globālās sasilšanas potenciāla.

Produktus un aprīkojumu, kas nelikumīgi laisti tirgū pēc pirmajā daļā minētā datuma, pēcāk neizmanto un nepiegādā un nedara pieejamus citām personām Savienībā par maksu vai bez maksas, un neeksportē. Šādus produktus un aprīkojumu drīkst glabāt vai transportēt tikai pēcākai iznīcināšanai un gāzes atgūšanai pirms iznīcināšanas atbilstoši 8. pantam.

Divus gadus pēc IV pielikumā uzskaitītajiem atsevišķajiem datumiem tādu produktu vai aprīkojuma pēcāka piegāde vai pieejamības nodrošināšana citai personai Savienībā par maksu vai bez maksas, kuri likumīgi laisti tirgū pirms pirmajā daļā minētā datuma, ir atļauta tikai tad, ja tiek iesniegti pierādījumi, ka produkts vai aprīkojums likumīgi laists tirgū pirms attiecīgā datuma.

2.Šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz aprīkojumu, attiecībā uz kuru ekodizaina prasībās, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, ir noteikts, ka lielākas energoefektivitātes dēļ tā ekspluatācijas laikā šā aprīkojuma aprites cikla CO2 ekvivalenta emisijas būtu zemākas par tāda līdzvērtīga aprīkojuma emisijām, kas atbilst attiecīgajām ekodizaina prasībām.

3.Papildus laišanas tirgū aizliegumam, kas noteikts IV pielikuma 1. punktā, ir aizliegts tādu atkārtoti neuzpildāmu tvertņu imports, laišana tirgū, jebkāda pēcāka piegāde vai pieejamības nodrošināšana citām personām Savienībā par maksu vai bez maksas, izmantošana vai eksports, kuras paredzētas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ja tās ir tukšas vai pilnībā vai daļēji uzpildītas. Šādas tvertnes drīkst glabāt vai transportēt tikai to pēcākai likvidēšanai. Šis aizliegums neattiecas uz tvertnēm laboratoriskiem vai analītiskiem lietojumiem.

Šī daļa attiecas uz:

(a)tvertnēm, ko nevar uzpildīt atkārtoti bez speciālas pielāgošanas šim nolūkam (atkārtoti neuzpildāmām tvertnēm), un

(b) tvertnēm, ko var uzpildīt atkārtoti, bet ko importē vai laiž tirgū, neparedzot to atgriešanu atkārtotas uzpildes nolūkos.

4.Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem līdz četriem gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot laist tirgū IV pielikumā uzskaitītos produktus un aprīkojumu, tostarp to daļas, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ja ir pierādīts, ka:

(a)kādam konkrētam produktam vai aprīkojumam vai konkrētai produktu vai aprīkojuma kategorijai alternatīvas nav pieejamas vai nav izmantojamas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ, vai

(b)tehniski iespējamu un drošu alternatīvu izmantošana radītu nesamērīgas izmaksas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.Tikai uzņēmumiem, kam ir sertifikāts, kurš prasīts 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai apmācības apliecība, kura prasīta 10. panta 2. punktā, vai uzņēmumiem, kas nodarbina personas, kurām ir šāds sertifikāts vai apmācības apliecība, ir atļauts iegādāties I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes nolūkā veikt šādas gāzes saturoša aprīkojuma vai aprīkojuma, kura darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, uzstādīšanu, apkalpošanu, uzturēšanu vai remontu, kā minēts 5. panta 2. punkta a)–g) apakšpunktā un 10. panta 2. punktā.

Šī daļa neliedz nesertificētiem uzņēmumiem, kas neveic šādas darbības, savākt, transportēt vai piegādāt I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

6.Aprīkojumu, kas nav hermētiski noslēgts un kas uzpildīts ar I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, drīkst pārdot galalietotājam tikai tad, ja tiek iesniegti pierādījumi, ka uzstādīšanu veiks uzņēmums, kas sertificēts saskaņā ar 10. pantu.

12. pants

Marķējums un informācija par produktiem un aprīkojumu

1.Šādus produktus un aprīkojumu, kurš satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I un II pielikumā, vai kura darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, drīkst laist tirgū tikai tad, ja tie ir marķēti:

(a)dzesēšanas aprīkojums;

(b)gaisa kondicionēšanas aprīkojums;

(c)siltumsūkņi;

(d)ugunsaizsardzības aprīkojums;

(e)komutācijas aparatūra;

(f)aerosola izsmidzinātāji, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, tostarp dozētie inhalatori;

(g)visas fluorēto siltumnīcefekta gāzu tvertnes;

(h)šķīdinātāji uz fluorēto siltumnīcefekta gāzu bāzes;

(i)organiskā Renkina cikla aparāti.

2.Produktus vai aprīkojumu, uz ko attiecas 11. panta 4. punktā minētais izņēmums, attiecīgi marķē, un ietver atzīmi, ka minētos produktus vai aprīkojumu drīkst izmantot tikai tādam nolūkam, kādam izņēmums ticis piešķirts saskaņā ar minēto pantu.

3.Marķējumā, kas vajadzīgs saskaņā ar 1. punktu, norāda šādu informāciju:

(a)norāde, ka produkts vai aprīkojums satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai ka to darbība ir atkarīga no šādām gāzēm;

(b)attiecīgo fluorēto siltumnīcefekta gāzu nozarē pieņemtais apzīmējums vai — ja šāds apzīmējums nav pieejams — ķīmiskais nosaukums;

(c)no 2017. gada 1. janvāra — produktā vai aprīkojumā esošo fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums, kuram aprīkojums ir paredzēts, kas izteikts ar masu un CO2 ekvivalentu, un minēto gāzu globālās sasilšanas potenciāls.

Attiecīgos gadījumos marķējumā norāda šādu informāciju:

(a)atzīme, ka fluorētās siltumnīcefekta gāzes atrodas hermētiski noslēgtā aprīkojumā;

(b)atzīme, ka komutācijas aparatūras testētais noplūdes rādītājs ir mazāks par 0,1 %gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajā specifikācijā.

4.Marķējums, kas vajadzīgs saskaņā ar 1. punktu, ir skaidri salasāms un neizdzēšams un atrodas vai nu:

(a)blakus fluorēto siltumnīcefekta gāzu uzpildīšanai vai atgūšanai domātajām pieslēgvietām, vai

(b)uz tās produkta vai aprīkojuma daļas, kas satur fluorēto siltumnīcefekta gāzi.

Marķējums ir tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā prece tiek laista tirgū.

5.Putas un iepriekš sajauktus poliolus, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, nelaiž tirgū, ja fluorētās siltumnīcefekta gāzes nav identificētas marķējumā, kurā norādīts nozarē pieņemts apzīmējums, vai — ja šāds apzīmējums nav pieejams — ķīmiskais nosaukums. Marķējumā skaidri norāda, ka putas vai iepriekš sajaukts poliols satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes. Putuplākšņu gadījumā šī informācija ir skaidri un neizdzēšami norādīta uz plāksnēm.

6.Pārgūtas vai reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes marķē ar norādi par to, ka attiecīgā viela ir pārgūta vai reciklēta, informāciju par partijas numuru un pārgūšanas vai reciklēšanas uzņēmuma nosaukumu un adresi Savienībā.

7.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikumā un ko laiž tirgū iznīcināšanai, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst tikai iznīcināt.

8.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikumā un paredzētas tiešajam eksportam, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai tiešajam eksportam.

9.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikumā un ko laiž tirgū izmantošanai militārā aprīkojumā, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

10.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I un II pielikumā un ko laiž tirgū pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

11.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikumā un ko laiž tirgū kā ievadresursu, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai kā ievadresursu.

12.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikumā un ko laiž tirgū, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

13.Daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu gadījumā 7.–11. punktā minētajā marķējumā iekļauj norādi “atbrīvots no kvotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. (../..) [OP: pievienot atsauci uz šo regulu]”.

Ja pirmajā daļā un 7.–11. punktā minēto marķēšanas prasību nav, daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem piemēro kvotas prasības atbilstoši 16. panta 1. punktam.

14.IV pielikuma 3., 8. punktā, 18. punkta b) un c) apakšpunktā, 19. un 20. punktā minētajos gadījumos produktu marķē ar norādi, ka to drīkst izmantot tikai tad, ja to prasa drošības standarts, turklāt jānorāda, kāds. IV pielikuma 20. un 22. punktā minētajā gadījumā produktu marķē ar norādi, ka produktu drīkst izmantot tikai tad, ja to prasa medicīniskais lietojums, turklāt jānorāda, kāds.

15.Šā panta 3. un 5. punktā minēto informāciju iekļauj attiecīgo produktu un aprīkojuma lietošanas rokasgrāmatās.

Tādu produktu un aprīkojuma gadījumā, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 150 vai lielāks, šo informāciju norāda arī reklāmas aprakstos.

16.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 1. punktā un 4.–14. punktā minēto marķējumu formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

17.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza 4.–14. punktā minētās marķēšanas prasības, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komerciālo vai tehnikas attīstību.

13. pants

Izmantošanas kontrole

1.Sēra heksafluorīda izmantošana magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu reciklēšanā ir aizliegta.

2.Sēra heksafluorīda izmantošana, lai uzpildītu transportlīdzekļu riepas, ir aizliegta.

3.No 2024. gada 1. janvāra ir aizliegts dzesēšanas aprīkojuma apkalpošanā vai uzturēšanā izmantot I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2500 vai lielāks.

Šo punktu nepiemēro militāram aprīkojumam vai aprīkojumam, kas paredzēts lietojumiem, kuri paredzēti produktu atdzesēšanai līdz temperatūrai, kas zemāka par -50 °C.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu līdz 2030. gada 1. janvārim nepiemēro šādām fluorēto siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

(a)pārgūtas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2500 vai lielāks, un kuras izmanto esoša dzesēšanas aprīkojuma uzturēšanā vai apkalpošanā, ar nosacījumu, ka tās ir marķētas saskaņā ar 12. panta 6. punktu;

(b)reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2500 vai lielāks, un kuras izmanto esoša dzesēšanas aprīkojuma uzturēšanā vai apkalpošanā, ar nosacījumu, ka tās ir atgūtas no šāda aprīkojuma. Šādas reciklētas gāzes var izmantot tikai uzņēmums, kas gāzes atguvis uzturēšanas vai apkalpošanas darbu gaitā, vai uzņēmums, kura vajadzībām gāze atgūta uzturēšanas vai apkalpošanas darbu gaitā.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro dzesēšanas aprīkojumam, attiecībā uz kuru ir atļauts izņēmums saskaņā ar 11. panta 4. punktu.

4.Desflurāna kā ieelpojama anestēzijas līdzekļa izmantošana ir aizliegta no 2026. gada 1. janvāra, izņemot, ja šāda izmantošana ir stingri vajadzīga un medicīnisku apsvērumu dēļ nevar izmantot citu anestēzijas līdzekli. Lietotājs pēc pieprasījuma iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai pierādījumus par medicīnisko pamatojumu.

IV NODAĻA

RAŽOŠANAS GRAFIKS UN TIRGŪ LAISTO DAĻĒJI HALOGENĒTO FLUOROGĻŪDEŅRAŽU DAUDZUMA SAMAZINĀŠANA

14. pants

Daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošana

1.Daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošana ir atļauta, ciktāl Komisija ir piešķīrusi ražotājiem ražošanas tiesības, kā noteikts šajā pantā.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem piešķir ražošanas tiesības, pamatojoties uz V pielikumu, ražotājiem, kas daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus ražojuši 2022. gadā, ņemot vērā datus, kas paziņoti atbilstoši Regulas (ES) N. 517/2014 19. pantam. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktu.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma var grozīt 2. punktā minētos īstenošanas aktus, lai iedalītu papildu ražošanas tiesības 2. punktā minētajiem ražotājiem vai citiem Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem, ievērojot dalībvalsts ražošanas ierobežojumus saskaņā ar Protokolu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktu.

4.Trīs gadus pēc 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un pēc tam reizi trīs gados Komisija pārskata un vajadzības gadījumā groza minētos īstenošanas aktus, ņemot vērā ražošanas tiesību izmaiņas atbilstoši 15. pantam iepriekšējā trīs gadu periodā. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktu.

15. pants

Ražošanas tiesību nodošana un apstiprināšana rūpnieciskās racionalizācijas labad

1.Rūpnieciskās racionalizācijas labad dalībvalstī ražotāji var pilnībā vai daļēji nodot savas ražošanas tiesības jebkuram citam uzņēmumam attiecīgajā dalībvalstī, kamēr vien tiek ievēroti Protokolā noteiktie pušu ražošanas limiti. Nodošanu apstiprina Komisija un attiecīgās kompetentās iestādes un veic F gāzu portālā.

2.Rūpnieciskās racionalizācijas labad starp dalībvalstīm Komisija, vienojoties gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas ražotāja attiecīgā ražotne, gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir pieejamas liekas ražošanas tiesības, F gāzu portālā var atļaut attiecīgajam ražotājam pārsniegt 14. panta 2. punktā minēto ražošanas apjomu par noteiktu apjomu, ievērojot Protokolā izklāstītos nosacījumus.

3.Rūpnieciskās racionalizācijas labad ar trešo valsti Komisija, vienojoties gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas ražotāja ražotne, gan ar attiecīgās trešās valsts kompetento iestādi, var atļaut ražotājam aprēķinātos ražošanas apjomus, kas minēti 14. panta 2. punktā, kombinēt ar aprēķinātajiem ražošanas apjomiem, kas atļauti ražotājam trešā valstī saskaņā ar Protokolu un šī ražotāja valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka abu ražotāju kombinētais aprēķinātais ražošanas apjoms nenoved pie Monreālas protokolā paredzēto ražošanas tiesību pārsnieguma un ka ir ievēroti visi relevantie valstu tiesību akti.

16. pants

Tirgū laisto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzuma samazināšana

1.Daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišana tirgū ir atļauta tiktai tādā apmērā, kādā Komisija ražotājiem un importētājiem ir iedalījusi kvotas, kā noteikts 17. pantā.

Ražotāji un importētāji nodrošina, ka daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu daudzumi, ko tie laiž tirgū, nepārsniedz to attiecīgās kvotas, kas tiem pieejamas tirgū laišanas brīdī.

2.Šā panta 1. punkts neattiecas uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem, ko:

(a)importē Savienībā iznīcināšanai;

(b)ražotājs izmanto par ievadresursu vai ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumiem, lai tie tos izmantotu par ievadresursu;

(c)ražotājs vai importētājs tieši piegādā uzņēmumiem, lai tie tos eksportētu ārpus Savienības, ja daļēji halogenētos fluorogļūdeņražus nesatur produkti vai aprīkojums un ja tos pirms eksporta nedara pieejamus citām personām Savienībā;

(d)ražotājs vai importētājs piegādā tieši izmantošanai militārā aprīkojumā;

(e)ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumam pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē.

3.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu 2. punktu un izslēgtu daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus no 1. punktā noteiktās kvotas prasības saskaņā ar Protokola pušu lēmumiem.

4.Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem līdz četriem gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot 1. punktā izklāstītās kvotu prasības nepiemērot daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem, kas paredzēti īpašiem lietojumiem vai īpašām produktu vai aprīkojuma kategorijām, ja lūgumā ir pierādīts, ka:

(a)minētajiem konkrētajiem lietojumiem, produktiem vai aprīkojumam alternatīvas nav pieejamas vai nav izmantojamas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ, un

(b)pietiekamu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu daudzumu nevar nodrošināt bez nesamērīgām izmaksām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.Daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu emisijas, kas rodas ražošanā, uzskata par laistām tirgū gadā, kurā tās rodas.

6.Šis pants un 17., 20.–29. un 31. pants attiecas arī uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem iepriekš sajauktos poliolos.

17. pants

Atsauces vērtību noteikšana un kvotu iedale daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū

1.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. oktobrim un pēc tam reizi trīs gados Komisija nosaka atsauces vērtības ražotājiem un importētājiem saskaņā ar VII pielikumu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū.

Komisija minētās atsauces vērtības visiem importētājiem un ražotājiem, kas importējuši vai ražojuši daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus iepriekšējos trīs gados, nosaka ar īstenošanas aktu, kurā noteiktas atsauces vērtības visiem importētājiem un ražotājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

2.Importētājs vai ražotājs var informēt Komisiju par šim pantam relevantas darījumdarbības daļas pastāvīgu pārņemšanu vai iegādi, kā rezultātā mainās gan importētāja vai ražotāja, gan tiesību pārņēmēja atsauces vērtības.

Komisija var pieprasīt attiecīgu dokumentāciju šajā saistībā. Koriģētās atsauces vērtības dara pieejamas F gāzu portālā.

3.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 1. aprīlim un pēc tam reizi trīs gados ražotāji un importētāji var F gāzu portālā iesniegt deklarāciju par kvotu saņemšanu no rezerves, kas minēta VIII pielikumā.

4.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija iedala kvotas katram importētājam un ražotājam daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū atbilstoši VIII pielikumam. Kvotas importētājiem un ražotājiem izziņoF gāzu portālā.

5.Par iedalītajām kvotām ir jāmaksā summa, kas ir vienāda ar trīs euro par katru iedalāmās kvotas CO2 ekvivalenta tonnu. Importētāji un ražotāji F gāzu portālā tiek informēti par kopējo maksājamo summu par tam aprēķināto maksimālo iedalīto kvotu apjomu nākamajam kalendārajam gadam un par maksāšanas termiņu. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt kā un kādā kārtībā šī summa samaksājama. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

Importētāji un ražotāji var maksāt tikai par daļu no tiem piedāvātā aprēķinātā maksimālā kvotu iedalījuma. Šādā gadījumā šādiem importētājiem un ražotājiem iedala kvotu, kas atbilst līdz noteiktajam termiņam veiktajam maksājumam.

Komisija līdz noteiktajam termiņam neapmaksātu kvotu bez maksas pārdala tikai tiem importētājiem un ražotājiem, kas samaksājuši kopējo summu par tiem aprēķināto maksimālo iedalīto kvotu, kas minēta pirmajā daļā, un kas iesnieguši 3. punktā minēto deklarāciju. Sadalījuma pamatā ir katra importētāja vai ražotāja daļa no visu to maksimālo aprēķināto kvotu summas, kuras piedāvātas minētajiem importētājiem un ražotājiem un par kurām tie samaksājuši pilnā apmērā.

Drošības labad gadījumam, ja iedales periodā rodas īstenošanas problēmas, Komisija ir pilnvarota neiedalīt visu VII pielikumā minēto maksimālo daudzumu vai iedalīt papildu kvotas.

6.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu 5. punktu attiecībā uz summām, kas maksājamas par iedalītajām kvotām, un atlikušo kvotu iedales mehānismu, ja tas nepieciešams, lai novērstu būtiskus traucējumus daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu tirgū, vai ja mehānisms neatbilst mērķim un tam ir nevēlamas un neparedzētas sekas.

7.Ieņēmumi, kas gūti par iedalīto kvotu daudzumu, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 21. panta 5. punktu. Šos ieņēmumus piešķir programmai “LIFE” un daudzgadu finanšu shēmas 7. pozīcijai (Eiropas publiskā pārvalde), lai segtu tā ārējā personāla izmaksas, kas nodarbojas ar kvotu iedales pārvaldību, IT pakalpojumiem un licencēšanas sistēmām šīs regulas īstenošanas un Protokola ievērošanas nolūkā. Visus ieņēmumus, kas paliek pāri pēc šo izmaksu segšanas, ieskaita Savienības vispārējā budžetā.

18. pants

Nosacījumi reģistrācijai un iedalīto kvotu saņemšanai

1.Kvotas iedala tikai tiem ražotājiem vai importētājiem, kuri ir iedibināti Savienībā vai kuri ir pilnvarojuši vienīgo pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā un kas uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš pilnvarots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 8. pantu. 

2.Tikai tiem importētājiem un ražotājiem, kam bijusi pieredze ķimikāliju tirdzniecībā trīs secīgus gadus pirms kvotu iedales perioda, ir atļauts iesniegt 17. panta 3. punktā minēto deklarāciju vai saņemt iedalītās kvotas uz šāda pamata atbilstoši 17. panta 4. punktam. Importētāji un ražotāji pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai attiecīgus pierādījumus.

3.Lai reģistrētos F gāzu portālā, importētāji un ražotāji norāda fizisku adresi, kurā atrodas uzņēmums un no kuras tas veic darbību. Viens uzņēmums var reģistrēties tikai ar vienu fizisko adresi.

Lai iesniegtu kvotu deklarāciju atbilstoši 17. panta 3. punktam un saņemtu iedalītās kvotas atbilstoši 17. panta 4. punktam, kā arī lai noteiktu atsauces vērtības atbilstoši 17. panta 1. punktam, visus uzņēmumus, kam ir viens faktiskais īpašnieks, uzskata par vienu atsevišķu uzņēmumu. Tikai šis viens atsevišķais uzņēmums, kas pirmais reģistrējies reģistrā, ja vien faktiskais īpašnieks nav norādījis citādi, ir tiesīgs saņemt atsauces vērtību atbilstoši 17. panta 1. punktam un iedalītās kvotas atbilstoši 17. panta 4. punktam.

19. pants

Aprīkojuma iepriekšēja uzpildīšana ar daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem

1.Dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu aprīkojumu, kas uzpildīts ar daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem, nelaiž tirgū, ja vien aprīkojumā iepildītie daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži nav uzskaitīti šajā nodaļā minētajā kvotu sistēmā.

2.Laižot tirgū iepriekš uzpildītu aprīkojumu, kā minēts 1. punktā, tā ražotāji un importētāji nodrošina, ka atbilstība 1. punktam tiek pilnībā dokumentēta, un šajā saistībā sagatavo atbilstības deklarāciju.

Sagatavojot atbilstības deklarāciju, aprīkojuma ražotāji un importētāji uzņemas atbildību par šā punkta un 1. punkta ievērošanu.

Aprīkojuma ražotāji un importētāji glabā šo dokumentāciju un atbilstības deklarāciju vismaz piecus gadus pēc konkrētā aprīkojuma laišanas tirgū un pēc pieprasījuma to dara pieejamu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.

3.Ja daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži, kas iepildīti 1. punktā minētajā aprīkojumā, nav laisti tirgū pirms aprīkojuma uzpildīšanas, attiecīgā aprīkojuma importētāji nodrošina, ka līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 30. aprīlim un vēlāk reizi gadā F gāzu portālā reģistrēts neatkarīgs revidents ar pietiekamu pārliecību apstiprina dokumentācijas pareizību, atbilstības deklarāciju un saskaņā ar 26. pantu iesniegtā ziņojuma patiesumu .

Neatkarīgais revidents ir vai nu:

(a)akreditēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK vai

(b)akreditēts verificēt finanšu pārskatus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīku kārtību saistībā ar 2. punktā minēto atbilstības deklarāciju, neatkarīgā revidenta veikto verifikāciju un verificētāju akreditāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.Šā panta 1. punktā minētā aprīkojuma importētāji, kas nav iedibināti Savienībā, pilnvaro vienīgo pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā un kas uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš pilnvarots atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 8. pantam.

6.Šis pants neattiecas uz uzņēmumiem, kas laiduši tirgū mazāk nekā 100 tonnas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu CO2 ekvivalenta gadā, kurš iepildīts 1. punktā minētajā aprīkojumā.

20. pants

F gāzu portāls

1.Komisija izveido elektronisku sistēmu kvotu sistēmas pārvaldībai, importa un eksporta licencēšanai un ziņošanai (“F gāzu portāls”) un nodrošina tās darbību.

2.Komisija nodrošina F gāzu portāla starpsavienojumu ar Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā, izmantojot Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. (../..) [jāiekļauj pilna atsauce, tiklīdz regula būs pieņemta].

3.Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar F gāzu portālu, dalībvalstis nodrošina nacionālās vienloga vides muitas jomā starpsavienojumu ar Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu.

4.Uzņēmumi derīgu reģistrāciju F gāzu portālā izveido, pirms tie importē vai eksportē fluorētās siltumnīcefekta gāzes un produktus un aprīkojumu, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, izņemot pagaidu glabāšanas gadījumos, lai veiktu šādas darbības:

(a)iesniegtu deklarāciju atbilstoši 17. panta 3. punktam;

(b)saņemtu kvotu iedales apjomu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū saskaņā ar 17. panta 4. punktu, nodotu vai saņemtu kvotas saskaņā ar 21. panta 1. punktu, izdotu vai saņemtu kvotu izmantošanas atļauju saskaņā ar 21. panta 2. punktu vai deleģētu šo kvotu izmantošanas atļauju saskaņā ar 21. panta 3. punktu;

(c)piegādātu vai saņemtu daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus 16. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktā uzskaitītajiem nolūkiem;

(d)veiktu darbības, par kurām jāziņo atbilstoši 26. pantam;

(e)saņemtu ražošanas tiesības atbilstoši 14. pantam un nodotu vai saņemtu 15. pantā minētās ražošanas tiesības un attiecīgo atļauju;

(f)verificētu 19. panta 3. punktā un 26. panta 8. punktā minētos ziņojumus.

Reģistrācija ir spēkā tikai tad, kad Komisija to ir validējusi, un tikai tik ilgi, kamēr Komisija to neaptur vai neatsauc vai kamēr uzņēmums no tās neatsakās.

5.Derīga reģistrācija F gāzu portālā importa vai eksporta brīdī ir uzskatāma par licenci, kas vajadzīga saskaņā ar 22. pantu.

6.Komisija, ciktāl nepieciešams, ar īstenošanas aktiem nodrošina F gāzu portāla netraucētu darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

7.Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp muitas dienestiem, ir piekļuve F gāzu portālam, lai tās varētu izpildīt relevantās prasības un kontroles. Muitas dienestu piekļuvi F gāzu portālam nodrošina, izmantojot Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā. 

Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina F gāzu portālā esošo datu konfidencialitāti.

8.Visus pašu importētāju un ražotāju pieprasījumus labot F gāzu portālā reģistrēto informāciju par 21. panta 1. punktā minēto kvotu nodošanu, 21. panta 2. punktā minētajām kvotu izmantošanas atļaujām vai 21. panta 3. punktā minēto atļauju deleģēšanu ar visu darījumā iesaistīto uzņēmumu piekrišanu paziņo Komisijai bez liekas kavēšanās un vēlākais līdz tā gada 31. martam, kas ir nākamais pēc kvotu nodošanas vai kvotu izmantošanas atļaušanas reģistrācijas gada, un tos pamato ar pierādījumiem par to, ka reģistrētajā informācijā ir pārrakstīšanās kļūda.

Neatkarīgi no pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem datu tādus labojumu pieprasījumus, kas negatīvi ietekmē citu, konkrētajā darījumā neiesaistītu importētāju un ražotāju tiesības, noraida.

21. pants

Kvotu nodošana un atļauja izmantot kvotas, lai laistu tirgū daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kas iepildīti importētā aprīkojumā

1.Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam noteikta atsauces vērtība atbilstoši 17. panta 1. punktam, var, pamatojoties uz 17. panta 4. punktu, F gāzu portālā tam iedalītās kvotas par visiem vai jebkādiem daudzumiem nodot citam ražotājam vai importētājam Savienībā vai citam ražotājam vai importētājam, ko Savienībā pārstāv 18. panta 1. punktā minētais vienīgais pārstāvis.

Pirmajā daļā minētās nodotās kvotas nedrīkst nodot otrreiz.

2.Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam noteikta atsauces vērtība atbilstoši 17. panta 1. punktam, var F gāzu portālā pilnvarot uzņēmumu Savienībā vai uzņēmumu, ko Savienībā pārstāv 19. panta 5. punktā minētais vienīgais pārstāvis, izmantot visas tā kvotas vai to daļu nolūkā importēt 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu.

Uzskata, ka attiecīgos daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu apjomus atļaujas došanas brīdī tirgū ir laidis atļauju devušais ražotājs vai importētājs.

3.Jebkurš uzņēmums, kas saņēmis šādu atļauju, F gāzu portālā var saskaņā ar 2. punktu saņemtās kvotas izmantošanas atļauju deleģēt citam uzņēmumam nolūkā importēt 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu. Deleģētu atļauju nedrīkst deleģēt otrreiz.

4.Kvotu nodošana, kvotu izmantošanas atļaujas un šādu atļauju deleģēšana F gāzu portālā ir spēkā tikai tad, ja saņemošais uzņēmums to akceptē F gāzu portālā.

V NODAĻA

TIRDZNIECĪBA

22. pants

Imports un eksports

Lai varētu importēt un eksportēt fluorētās siltumnīcefekta gāzes un produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, izņemot pagaidu glabāšanas gadījumos, ir jāuzrāda derīga licence muitas dienestiem atbilstoši 20. panta 4. punktam.

Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ko importē Savienībā, uzskata par nelietotām gāzēm.

23. pants

Tirdzniecības kontrole

1.Muitas dienesti un tirgus uzraudzības iestādes piemēro aizliegumus un citus šajā regulā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz importu un eksportu.

2.Attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā uzņēmums, kam ir kvotas vai kvotu izmantošanas atļaujas, kā prasīts šajā regulā, un kas ir reģistrējies F gāzu portālā atbilstoši 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais importētājs.

Attiecībā uz importu, izņemot laišanu brīvā apgrozībā, uzņēmums, kas reģistrējies F gāzu portālā atbilstoši 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais deklarētājs.

Attiecībā uz eksportu uzņēmums, kas reģistrējies F gāzu portālā atbilstoši 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais eksportētājs.

3.Ja tiek importētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai produkti un aprīkojums, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no tām, importētājs vai, ja tas nav pieejams, deklarētājs, kas norādīts muitas deklarācijā vai pagaidu glabāšanas deklarācijā, muitas dienestiem deklarācijā sniedz turpmāk norādīto relevanto informāciju; eksporta gadījumā to sniedz muitas deklarācijā norādītais eksportētājs:

(a)reģistrācijas identifikācijas numurs F gāzu portālā;

(b)uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs;

(c)nefasētu gāzu un produktos un aprīkojumā uzpildīto gāzu neto masa;

(d)preču kods, ar kādu preces klasificētas;

(e)nefasētu gāzu un produktos un aprīkojumā, un to daļās esošo gāzu tonnas CO2 ekvivalenta.

4.Muitas dienesti jo īpaši pārliecinās, ka tad, ja notiek laišana brīvā apgrozībā, muitas deklarācijā norādītajam importētājam ir kvotas vai kvotu izmantošanas atļauja, kā prasīts šajā regulā, pirms preču laišanas brīvā apgrozībā. Muitas dienesti arī pārliecinās, vai importa gadījumā muitas deklarācijā norādītais importētājs vai — ja tāds nav pieejams — deklarētājs, un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītais eksportētājs ir reģistrējies F gāzu portālā atbilstoši 20. pantam.

5.Attiecīgā gadījumā muitas dienesti informāciju par preču muitošanu iesniedz F gāzu portālā, izmantojot Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā.

6.Importētāji, kas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes importē atkārtoti uzpildāmās tvertnēs, iesniedzot ar laišanu brīvā apgrozībā saistīto muitas deklarāciju, muitas dienestiem dara pieejamu atbilstības deklarāciju, kā arī pierādījumus, kas apstiprina, ka ir ieviesta kārtība, kā tvertnes atgriež atkārtotas uzpildes nolūkos. 

7.Fluorēto siltumnīcefekta gāzu importētāji, iesniedzot ar laišanu brīvā apgrozībā Savienībā saistīto muitas deklarāciju, muitas dienestiem sniedz 4. panta 5. punktā minētos pierādījumus.

8.Atbilstības deklarāciju un 19. panta 2. punktā minēto dokumentāciju dara pieejamu muitas dienestiem brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā Savienībā.

9.Muitas dienesti, veicot kontroles uz riska analīzes pamata muitas riska pārvaldības sistēmas ietvaros un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantu, pārliecinās, vai ir ievēroti šajā regulā noteiktie importa un eksporta noteikumi. Riska analīzē jo īpaši ņem vērā visu pieejamo informāciju par fluorēto siltumnīcefekta gāzu nelikumīgas tirdzniecības iespējamību un attiecīgā uzņēmuma atbilstības nodrošināšanas vēsturi.

10.Pamatojoties uz riska analīzi, šīs regulas aptverto gāzu un produktu fiziskās muitas kontroles gaitā muitas dienests jo īpaši pārbauda šādu informāciju par importu un eksportu:

(a)vai uzrādītās preces atbilst licencē un muitas deklarācijā aprakstītajām;

(b)vai uz uzrādīto produktu vai aprīkojumu neattiecas 11. panta 1. un 3. punktā minētie ierobežojumi;

(c)vai preces ir pienācīgi marķētas saskaņā ar 12. pantu pirms preču laišanas brīvā apgrozībā.

Importētājs vai — ja tas nav pieejams — deklarētājs vai eksportētājs kontroles laikā savu licenci dara pieejamu muitas dienestiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 15. pantam.     

11.Muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu mēģinājumus importēt vai eksportēt vielas un produktus, uz kuriem attiecas šī regula un kurus jau bija aizliegts ievest teritorijā vai izvest no tās.

12.Muitas dienesti ar šo regulu aizliegtās, atkārtoti neuzpildāmās tvertnes konfiscē vai aiztur iznīcināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 952/2013 197. un 198. pantu. Arī tirgus uzraudzības iestādes šādas tvertnes izņem vai atsauc no tirgus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2019/1020 16. pantu.

Attiecībā uz citām šīs regulas aptvertajām vielām, produktiem un aprīkojumu var veikt alternatīvus pasākumus, lai novērstu nelikumīgu importu, pēcāku piegādi vai eksportu, jo īpaši tādu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu gadījumā, kurus laiž tirgū nefasētus vai iepilda produktos un aprīkojumā, pārkāpjot šajā regulā noteiktās kvotu un pilnvarojumu prasības.

Šai regulai neatbilstošu gāzu, produktu un aprīkojuma reeksports ir aizliegts.

13.Dalībvalstu muitas dienesti norīko vai apstiprina muitas iestādes vai citas vietas, kurās jāuzrāda muitai I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes un 19. pantā minētie produkti un aprīkojums, tos ievedot Savienības muitas teritorijā vai izvedot no Savienības muitas teritorijas, kā arī norāda maršrutu uz šīm iestādēm vai vietām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 135. un 267. pantu.. Šīs muitas iestādes vai vietas ir pietiekami aprīkotas, lai veiktu relevantās fiziskās kontroles, pamatojoties uz riska analīzi, un pārzina jautājumus, kas saistīti ar nelikumīgu darbību novēršanu saskaņā ar šo regulu.

Tikai pirmajā daļā minētajām norīkotajām vai apstiprinātajām vietām un muitas iestādēm ir tiesības sākt vai pabeigt tranzīta procedūru attiecībā uz šīs regulas aptvertajām gāzēm, produktiem vai aprīkojumu.

24. pants

Nelikumīgas tirdzniecības monitoringa pasākumi

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu nolūkā papildināt šo regulu, proti, papildus šajā regulā minētajiem noteikt vēl citus kontroles pasākumus, kā monitorēt fluorētās siltumnīcefekta gāzes un produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, kas atrodas pagaidu glabāšanā vai kam piemērots cits muitas režīms, t. sk. uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvās zonas procedūra, vai kas ir tranzītā caur Savienības muitas teritoriju, un to dara, pamatojoties uz izvērtējumu par iespējamiem nelikumīgas tirdzniecības riskiem, kas saistīti ar šādu pārvietošanu (te ietilpst arī tirgū laisto gāzu izsekošanas metodika), un ņemot vērā šādu pasākumu labvēlīgo vidisko ietekmi un sociālekonomiskās sekas.

25. pants

Tirdzniecība ar Protokola neaptvertām valstīm vai reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām un teritorijām

1.Daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, kā arī tādu produktu un aprīkojuma, kuri satur daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, imports no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas nav uzņēmusies saistības ievērot Protokola noteikumus, kuri piemērojami šīm gāzēm, un eksports uz šādu valsti vai organizāciju ir aizliegts no 2028. gada 1. janvāra. 

2.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai papildinātu šo regulu, proti, paredzētu noteikumus, kas piemērojami tādu produktu un aprīkojuma laišanai brīvā apgrozībā Savienībā un eksportam, kurus importē no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, uz ko attiecas 1. punkts, vai kuri eksportēti uz to, un kuri ražošanā izmantoti daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži, bet kuri paši nesatur gāzes, kas neapšaubāmi identificējamas kā daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži, kā arī noteikumus par šādu produktu un aprīkojuma identificēšanu. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā attiecīgos Protokola pušu pieņemtos lēmumus un — attiecībā uz noteikumiem par minēto produktu un aprīkojuma identificēšanu — tehniskās konsultācijas, kas regulāri tiek sniegtas Protokola pusēm.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija ar īstenošanas aktiem var atļaut daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu un aprīkojuma, kurš satur daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus vai kuru darbība ir atkarīga no šīm gāzēm, tirdzniecību ar jebkuru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, uz ko attiecas 1. punkts, ja Protokola pušu sanāksmē saskaņā ar Protokola 4. panta 8. punktu tiek atzīts, ka konkrētā valsts vai konkrētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija pilnībā ievēro Protokolu un ir iesniegusi to apliecinošus datus, kā to nosaka Protokola 7. pants. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā. 

4.Saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi 2. punktam, 1. punkts attiecas uz jebkuru Protokola neaptverto teritoriju tāpat, kā šādi lēmumi attiecas uz jebkuru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, uz ko attiecas 1. punkts.

5.Ja Protokola neaptvertā teritorijā iestādes Protokolu pilnībā ievēro un ir iesniegušas to apliecinošus datus, kā to nosaka Protokola 7. pants, Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt, ka daži vai visi šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz minēto teritoriju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

VI NODAĻA

EMISIJU DATU PAZIŅOŠANA UN VĀKŠANA

26. pants

Uzņēmumu ziņojumi

1.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. martam un pēc tam katru gadu katrs ražotājs, importētājs un eksportētājs, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā ražojis, importējis vai eksportējis vai nu daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kas pārsniedz vai nu vienu tonnu, vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu. Šī daļa attiecas arī uz visiem uzņēmumiem, kas saņem kvotas atbilstoši 21. panta 1. punktam.

Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. martam un pēc tam katru gadu katrs importētājs vai ražotājs, kam iepriekšējā kalendārā gada laikā iedalītas kvotas atbilstoši 17. panta 4. punktam vai kas saņēmis kvotas atbilstoši 21. panta 1. punktam, bet nav laidis tirgū nekādus daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu daudzumus, ziņo Komisijai, iesniedzot “nulles ziņojumu”.

2.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā gada laikā iznīcinājis vai nu daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kas pārsniedz vai nu vienu tonnu, vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

3.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. martam katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā par ievadresursu izmantojis I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 1000 tonnas vai vairāk, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

4.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. martam katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā laidis tirgū produktā vai aprīkojumā iepildītus daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 100 tonnas vai vairāk, vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 500 tonnas vai vairāk, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

5.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas saņēmis jebkādus 16. pantā 2. punktā minēto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumus, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. martam un pēc tam katru gadu katrs ražotājs vai importētājs, kas laidis tirgū daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kas domāti, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus. Šādu dozēto inhalatoru ražotāji paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par saņemtajiem daļēji halogenētajiem fluorogļūdeņražiem.

6.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas pārguvis fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kuri pārsniedz 1 tonnu vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

7.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 30. aprīlim katrs aprīkojuma importētājs, kas laidis tirgū 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu, kurš satur vismaz 1000 tonnas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, izsakot CO2 ekvivalentā, ja šie daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms aprīkojuma uzpildes, iesniedz Komisijai verifikācijas ziņojumu, kas izdots atbilstoši 19. panta 3. punktam.

8.Līdz [OP: lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas gadu] 30. aprīlim un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas saskaņā ar 1. punktu ziņo par to, ka iepriekšējā kalendārā gada laikā laidis tirgū 1000 tonnas vai vairāk daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, izsakot CO2 ekvivalentā, papildus nodrošina, ka ziņojuma patiesumu ar pietiekamu pārliecību ir apstiprinājis neatkarīgs revidents. Revidents ir reģistrēts F gāzu portālā un ir vai nu:

(a)akreditēts saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK vai

(b)akreditēts verificēt finanšu pārskatus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos darījumus verificē neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem.

Komisija var pieprasīt, lai ziņojuma patiesumu ar pietiekamu pārliecību apstiprina neatkarīgs revidents neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem, ja tas vajadzīgs, lai pārliecinātos par tā atbilstību šīs regulas noteikumiem. 

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīku kārtību, kā verificējami ziņojumi un akreditējami verificētāji. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

9.Visu šajā pantā minēto ziņošanu un verifikāciju veic F gāzu portālā.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šajā pantā minēto ziņojumu iesniegšanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

27. pants

Emisiju datu vākšana

Dalībvalstis izveido ziņošanas sistēmas šajā regulā minētajiem relevantajiem sektoriem, lai iegūtu datus par emisijām.

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina iespēju reģistrēt saskaņā ar 7. pantu savākto informāciju, izmantojot centralizētu elektronisku sistēmu.

VII NODAĻA

IZPILDE

28. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes — muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes, vides aizsardzības un citas inspicējošas iestādes — sadarbojas savā starpā, ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar Komisiju un, ja nepieciešams, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Ja ir nepieciešama sadarbība ar muitas dienestiem, lai nodrošinātu muitas riska pārvaldības sistēmas pareizu ieviešanu, kompetentās iestādes sniedz muitai visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktu.

2.Ja dalībvalsts muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes vai jebkura cita kompetentā iestāde ir konstatējusi šīs regulas pārkāpumu, šī kompetentā iestāde informē vides aizsardzības iestādi vai attiecīgā gadījumā jebkuru citu iestādi, kas ir atbildīga par sodu piemērošanu saskaņā ar 31. pantu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir iespēja efektīvi piekļūt jebkurai informācijai, kas vajadzīga šīs regulas izpildes panākšanai, kā arī savstarpēji apmainīties ar to. Šāda informācija ietver ar muitu saistītos datus, informāciju par īpašumtiesībām un finansiālo stāvokli, jebkuriem vidiskiem pārkāpumiem, kā arī F gāzu portālā reģistrētos datus. 

Šo informāciju dara pieejamu arī citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi. Kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju par 16. panta 1. punkta pārkāpumiem.

4.Kompetentās iestādes brīdina citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās konstatē šīs regulas pārkāpumus, kas var skart vairākas dalībvalstis. Kompetentās iestādes jo īpaši informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās tirgū atklāj relevantu produktu, kas neatbilst šai regulai, lai šādu produktu varētu aizturēt, konfiscēt, izņemt vai atsaukt no tirgus visās dalībvalstīs likvidēšanai.

Apmaiņai ar informāciju, kas saistīta ar muitas riskiem, izmanto muitas riska pārvaldības sistēmu.

Muitas dienesti arī apmainās ar relevanto informāciju par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 un nepieciešamības gadījumā lūdz citu dalībvalstu vai Komisijas palīdzību.

29. pants

Pienākums veikt pārbaudes

1.Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi ievēro šajā regulā tiem noteiktos pienākumus.

2.Pārbaudes veic atbilstoši uz risku balstītai pieejai, kurā it īpaši ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim nodrošinājuši atbilstību, un to, kāds ir risks, ka konkrētais produkts neatbilst šai regulai, kā arī jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas saņemta no Komisijas, valstu muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm un vides iestādēm vai no trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Kompetentās iestādes arī veic pārbaudes, ja to rīcībā ir pierādījumi vai cita būtiska informācija, cita starpā pamatojoties uz trešo personu paustām pamatotām bažām, par iespējamu neatbilstību šīs regulas prasībām.

Dalībvalstu kompetentās iestādes veic arī pārbaudes, ko Komisija uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes ietver uzņēmumu apmeklējumus uz vietas ar pienācīgu regularitāti, kā arī attiecīgās dokumentācijas un aprīkojuma pārbaudi.

Pārbaudes tiek veiktas, uzņēmumu iepriekš nebrīdinot, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs paziņojums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi sniedz kompetentajām iestādēm visu nepieciešamo atbalstu, lai šīs iestādes varētu veikt šajā pantā paredzētās pārbaudes.

4.Kompetentās iestādes dokumentē pārbaudes, fiksējot to raksturu un rezultātus, kā arī neatbilstības gadījumā veiktos pasākumus. Visu pārbaužu dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus.

5.Saņemot pieprasījumu no citas dalībvalsts, dalībvalsts var veikt pārbaudes vai citu oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz uzņēmumiem, kurus tur aizdomās par iesaistīšanos šīs regulas aptverto gāzu, produktu un aprīkojuma nelikumīgā pārvietošanā un kuri darbojas šīs dalībvalsts teritorijā. Pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti informē par pārbaudes rezultātu.

6.Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, Komisija drīkst pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī no uzņēmumiem. Pieprasot informāciju no uzņēmumiem, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir uzņēmuma galvenā mītne. 

7.Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu pietiekamu informācijas apmaiņu un sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, kā arī starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas konfidencialitāti. 

30. pants

Ziņošana par pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzība

Attiecībā uz ziņošanu par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzību, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Direktīvu (ES) 2019/1937.

VIII NODAĻA

SODI, APSPRIEŽU FORUMS, KOMITEJU PROCEDŪRA UN DELEĢĒŠANA

31. pants

Sodi

1.Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis līdz [OP, lūdzu, ierakstiet gadu = viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] 1. janvārim informē Komisiju par minētajiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties informē to par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas tos skar.

2.Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2008/99/EK, dalībvalstis atbilstīgi valsts tiesību aktiem paredz, ka kompetentajām iestādēm ir tiesības piemērot pienācīgus administratīvos sodus un veikt citus administratīvos pasākumus saistībā ar šiem pārkāpumiem.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka sodu apmērs un veids ir pienācīgs un samērīgs un ka tos piemēro, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

(a)pārkāpuma raksturs un smagums;

(b)tas, vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

(c)jebkādi iepriekšējie šīs regulas pārkāpumi, ko pieļāvis pie atbildības sauktais uzņēmums;

(d)pie atbildības sauktā uzņēmuma finansiālais stāvoklis;

(e)no pārkāpuma gūtie vai paredzamie ekonomiskie labumi.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes šīs regulas pārkāpumu gadījumā spēj piemērot vismaz šādus sodus:

(a)naudas sodi;

(b)nelikumīgi iegūto preču vai uzņēmuma no pārkāpuma gūto ienākumu konfiskācija vai aizturēšana;

(c)darbību veikšanas atļaujas apturēšana vai atsaukšana, ja tās ietilpst šīs regulas darbības jomā.

5.Fluorēto siltumnīcefekta gāzu vai produktu un aprīkojuma, kurš satur šādas gāzes vai kura darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, nelikumīgas ražošanas, importa, eksporta, laišanas tirgū vai izmantošanas gadījumos dalībvalstis paredz administratīvus naudas sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz pieckārša attiecīgo gāzu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtība. Ja pārkāpums piecu gadu laikā atkārtojas, dalībvalstis paredz administratīvus naudas sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz astoņkārša attiecīgo gāzu vai produktu un aprīkojuma vērtība.

Šīs regulas 4. panta 1. punkta pārkāpumu gadījumos iespējamo ietekmi uz klimatu atspoguļo, administratīvā naudas soda noteikšanā ņemot vērā oglekļa cenu.

6.Papildus 1. punktā minētajiem sodiem tiem uzņēmumiem, kas pārsnieguši savas kvotas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kuras tiem iedalītas saskaņā ar 17. panta 4. punktu vai tiem nodotas saskaņā ar 21. panta 1. punktu, var iedalīt tikai samazinātu kvotu daudzumu iedales periodam pēc pārsnieguma konstatēšanas.

Samazinājuma apmēru aprēķina kā 200 % no apjoma, par kādu kvotas pārsniegtas. Ja samazinājums ir lielāks par daudzumu, kas kā kvota jāiedala saskaņā ar 17. panta 4. punktu iedales periodā pēc tam, kad ir konstatēts pārsniegums, minētajā iedales periodā neiedala nevienu kvotu, bet nākamajos iedales periodos kvotu līdzīgā veidā samazina, līdz ir atvilkts viss daudzums. Samazinājumu(-us) reģistrē F gāzu portālā.

32. pants

Deleģēšana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Uz neierobežotu laiku [no regulas piemērošanas dienas] Komisija tiek pilnvarota pieņemt 8. panta 8. punktā, 12. panta 17. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 6. punktā, 24. pantā, 25. panta 2. punktā un 35. pantā minētos deleģētos aktus. 

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 8. punktā, 12. panta 17. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 6. punktā, 24. pantā, 25. panta 2. punktā un 35. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai turpat noteiktā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 8. panta 8. punktu, 12. panta 17. punktu, 16. panta 3. punktu, 17. panta 6. punktu, 24. pantu, 25. panta 2. punktu un 35. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

33. pants

Apspriežu forums

Komisija izveido apspriežu forumu konsultāciju un speciālo zināšanu sniegšanai par šīs regulas īstenošanu. Apspriežu foruma reglamentu nosaka Komisija, un to publicē.

34. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja fluorēto siltumnīcefekta gāzu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

IX NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Pārskatīšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu I, II III un VI pielikumu attiecībā uz uzskaitīto gāzu globālo sasilšanas potenciālu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā jaunus novērtējuma ziņojumus, ko pieņem Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, vai jaunus Monreālas protokola Zinātniskās novērtēšanas grupas (SAP) ziņojumus.  

Līdz 2033. gada 1. janvārim Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

36. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 517/2014 atceļ.

Atsauces uz Regulu (ES) Nr. 517/2014 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

37. pants

 Grozījums Direktīvā (ES) 2019/1937

Direktīvas (ES) Nr. 2019/1937 pielikuma I daļas E iedaļas 2. punktam pievieno šādu punktu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [OP: lūdzu, ierakstīt šīs regulas nosaukumu] par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 [OP: lūdzu, iekļaut OV atsauci uz šo regulu]”.

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [OP: lūdzu, ierakstīt nākamo gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās gada] 1. janvāra.

Šīs regulas 20. panta 2. un 3. punktu un 23. panta 5. punktu piemēro no šādiem datumiem:

(a)[[2023. gada 1. marts] datums = piemērošanas datums, kas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, ar ko izveido Eiropa Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, pielikumā par daļu, kas attiecas uz fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm] attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, kā minēts Regulas (ES) 952/2013 201. pantā;

(b)[[2025. gada 1. marts] datums = piemērošanas datums, kas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, ar ko izveido Eiropa Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, pielikumā par daļu, kas attiecas uz fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm] attiecībā uz importa procedūrām, kas nav a) apakšpunktā minētā procedūra, un eksportu.

Regulas 17. panta 5. punktu piemēro no [OP: lūdzu, ierakstiet nākamo gadu pēc šīs regulas piemērošanas gada].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Satura rādītājs

1.FRAMEWORK OF THE PROPOSAL/INITIATIVE44

1.1.Title of the proposal/initiative44

1.2.Policy area(s) concerned44

1.3.The proposal/initiative relates to:44

1.4.Objective(s)44

1.4.1.General objective(s)44

1.4.2.Specific (review) objective(s)44

1.4.3.Expected result(s) and impact45

1.4.4.Indicators of performance45

1.5.Grounds for the proposal/initiative46

1.5.1.Requirement(s) to be met in the short or long term including a detailed timeline for roll-out of the implementation of the initiative46

1.5.2.Added value of Union involvement (it may result from different factors, e.g. coordination gains, legal certainty, greater effectiveness or complementarities). For the purposes of this point 'added value of Union involvement' is the value resulting from Union intervention, which is additional to the value that would have been otherwise created by Member States alone.48

1.5.3.Lessons learned from similar experiences in the past48

1.5.4.Compatibility with the Multiannual Financial Framework and possible synergies with other appropriate instruments49

1.5.5.Assessment of the different available financing options, including scope for redeployment49

1.6.Duration and financial impact of the proposal/initiative50

1.7.Management mode(s) planned50

2.MANAGEMENT MEASURES50

2.1.Monitoring and reporting rules50

2.2.Management and control system(s)51

2.2.1.Justification of the management mode(s), the funding implementation mechanism(s), the payment modalities and the control strategy proposed51

2.2.2.Information concerning the risks identified and the internal control system(s) set up to mitigate them51

2.2.3.Estimation and justification of the cost-effectiveness of the controls (ratio of "control costs ÷ value of the related funds managed"), and assessment of the expected levels of risk of error (at payment & at closure)51

2.3.Measures to prevent fraud and irregularities51

3.ESTIMATED FINANCIAL IMPACT OF THE PROPOSAL/INITIATIVE52

3.1.Heading(s) of the multiannual financial framework and expenditure budget line(s) affected52

3.2.Estimated financial impact of the proposal on appropriations53

3.2.1.Summary of estimated impact on operational appropriations53

3.2.2.Estimated output funded with operational appropriations55

3.2.3.Summary of estimated impact on administrative appropriations56

3.2.4.Compatibility with the current multiannual financial framework58

3.2.5.Third-party contributions58

3.3.Estimated impact on revenue59

TOC

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-as) rīcībpolitikas joma(-as) 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 

✓ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Vispārīgais(-ie) mērķis(-i)

1.4.2.Konkrētais(-ie) (pārskatīšanas) mērķis(-i)

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ ierobežots ilgums

–◻    darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

✓ beztermiņa

✓ Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2023. līdz 2025. gadam,

✓ pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotais(-ie) pārvaldības veids(-i) 

✓ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–✓ ko veic tās struktūrvienības, tostarp tās personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Kontroļu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt pašreizējos vai paredzētos novēršanas un aizsardzības pasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-ās) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un budžeta izdevumu pozīcija(-as)

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nav piemērojams

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Apropriācijas KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (pamatsumma)	Saistības	= 4 + 6	1,101	1,250	1,120	1,040	0,760	5,271
	Maksājumi	= 5 + 6	1,101	1,250	1,120	1,040	0,760	5,271

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	-	-	-	-	-	-
Citi administratīvi izdevumi	0,560	0,840	0,840	0,840	0,560	3,640
Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,560	0,840	0,840	0,840	0,560	3,640

KOPĀ

1,353

2,300

2,296

2,292

2,012

10,253

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–✓    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Vajadzīgie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

Attiecībā uz priekšlikumu/iniciatīvu:

–✓    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

–◻    ir jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā.

–◻    ir jāpārskata DFS.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Attiecībā uz priekšlikumu/iniciatīvu:

–✓    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–✓    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–✓    citus ieņēmumus

–lūdzu, norādiet, ja ienākumi ir attiecināti uz izdevumu pozīcijām x    

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Attiecībā piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piemēram, ietekmes uz ienākumiem aprēķināšanas metode/formula vai jebkāda cita informācija).