PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Padomes Lēmums 2003/17/EK atzīst noteiktu trešo valstu līdzvērtību attiecībā uz lauka apskatēm un noteiktu sugu sēklu audzēšanu, ko veic atbilstīgi Padomes Direktīvām 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK. Ir atzīts, ka nacionālās normas, kas reglamentē minētajās valstīs novāktas un kontrolētas sēklas, attiecībā uz sēklu īpašībām un pasākumiem, kuri veikti to pārbaudei, sēklu identifikācijas nodrošināšanai, marķēšanai un kontrolei, sniedz tādas pašas garantijas kā noteikumi, ko piemēro Eiropas Savienībā novāktām un kontrolētām sēklām. Pēc tam šo trešo valstu sēklas var tirgot Savienībā. Šī līdzvērtības sistēma palīdz uzturēt nepārtrauktu augstas kvalitātes sēklu piegādi Savienībā.

Lēmums 2003/17/EK spēku zaudē 2022. gada 31. decembrī. Šā priekšlikuma mērķis ir šā lēmuma piemērošanas termiņu pagarināt, lai novērstu jebkādu risku, ka sēklu importēšana uz Savienību varētu tikt traucēta. Lai ražotu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem sertificētas sēklas, ir jāveic vairāki priekšdarbi (piemēram, šķirņu reģistrācija Savienības kopējā katalogā). Turklāt, lai iegūtu laišanai tirgū pietiekami daudz sēklu, vairāki gadi ir vajadzīgi pavairošanai. Ņemot vērā šos aspektus, tiek atzīts par lietderīgu atzītas līdzvērtības periodu pagarināt par septiņiem gadiem.

Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir to trešo valstu sarakstā, attiecībā uz kurām ir atzīta līdzvērtība, iekļaut Bolīviju. Bolīvija šo trešo valstu sarakstā nav iekļauta. Tāpēc Bolīvijā novāktu graudaugu (kukurūzas un sorgo) un eļļas augu un šķiedraugu (saulespuķu) sēklas uz Eiropas Savienību importēt pašlaik nav iespējams.

2016. gada 29. janvārī Bolīvija Komisijai iesniedza pieprasījumu, lūdzot Komisiju uzskatīt, ka ar attiecīgo valsts iestāžu veiktu oficiālo kontroļu starpniecību Bolīvijā ražotas sorgo, kukurūzas un saulespuķu sēklas attiecībā uz identitāti, veselību un kvalitāti piedāvā tādas pašas garantijas kā ES ražotas sēklas.

Pēc minētā pieprasījuma saņemšanas Komisija ir novērtējusi spēkā esošos Bolīvijas tiesību aktus un Bolīvijā izdarījusi sēklu ražošanas un sertifikācijas sistēmas revīziju 1 . Komisija ieteica dažus noteikumus un tehniskos standartus, ko Bolīvijā piemēro sēklu ražošanai un sertificēšanai, saskaņot ar ESAO sēklu shēmu prasībām un Direktīvu 66/402/EEK un 2002/57/EK. Līdz 2018. gada 30. novembrim Bolīvija bija pieņēmusi visas nepieciešamās administratīvās rezolūcijas, ar kurām īstenot Komisijas ieteikumus, tāpēc Komisija uzskatīja, ka Bolīvijas sistēma nodrošina to pašu kā ES sistēma.

Šis priekšlikums stimulēs Bolīvijas un ES savstarpējo tirdzniecību. Ar ieguldījumiem Bolīvijas sēklu ražošanas jaudās ES uzņēmumi, kuriem ir tiesības pavairot ES kopējā šķirņu katalogā iekļautās kukurūzas, sorgo un saulespuķu šķirnes, var daudzveidīgot sēklu ražošanas apgabalus, lai samazinātu atkarību no ražošanas tikai vienā klimata zonā. Bolīvijas galvenā priekšrocība ES tirgū būtu tāda pretstāve sēklu sezonālai ražošanai, kas pavasarī ziemeļu puslodē garantētu noteiktu sēklu pieejamību. Tātad, piešķirot līdzvērtīgumu ar Eiropas Savienību, būtu sekmēts, ka Eiropas Savienībā pastāvīgi tiek piegādātas augstas kvalitātes sēklas. Līdz ar to, ka ES kļūtu par eksporta tirgu, ieguldījumus Bolīvijas lauksaimniecības attīstībā tā varētu padarīt pievilcīgākus arī ES reģistrētiem uzņēmumiem.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Bolīvijas sēklu ražošanas un sertifikācijas sistēmu ir lietderīgi atzīt par līdzvērtīgu ES sēklu ražošanas un sertifikācijas sistēmai un var atļaut no šīs valsts ES tirgū importēt sorgo, kukurūzas un saulespuķu sēklas.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis lēmums tehniski īsteno līdzšinējās prasības un saskan ar spēkā esošajiem rīcībpolitiskajiem noteikumiem sēklu tirdzniecības jomā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Cenšoties nodrošināt, ka sēklu tirdzniecība turpinās nepārtraukti un sēklas uz Savienību tiek piegādātas nepārtraukti, šis priekšlikums saskan ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem.

Turklāt šis priekšlikums atbilst 2018. gadā sāktās ES kopīgās “Eiropas stratēģijas Bolīvijai” mērķiem, jo veicinās Savienības noteikumiem atbilstošu sēklu tirdzniecību, kā arī Bolīvijā — lauku attīstību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā tiesību akta juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts, kurš pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

• Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 43. pantu šī iniciatīva ir ekskluzīvā ES kompetencē. Tādēļ subsidiaritātes principu nepiemēro.

Turklāt prasības attiecībā uz sēklām tiek reglamentētas Savienības līmenī. Lai nodrošinātu importēto sēklu brīvu apriti vienotajā tirgū, ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība.

• Proporcionalitāte

Šis ir vienīgais iespējamais Savienības rīcības veids izvirzītā mērķa sasniegšanai.

• Juridiskā instrumenta izvēle

Šai spēkā esošo prasību tehniskajai īstenošanai piemērotais instruments ir lēmums.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

• Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas

• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Dalībvalstis ir informētas par attiecīgo Bolīvijas tiesību aktu juridisko novērtējumu un par revīziju, kas veikta, lai noteiktu Bolīvijas sistēmas līdzvērtību; ar dalībvalstīm ir arī apspriesti iniciatīvas elementi. Pati Bolīvija revīzijas ziņojuma projektu ir komentējusi un, lai novērstu konstatētos trūkumus, ir ieviesusi ieteiktās izmaiņas. Lai ieinteresētajām personām būtu iespējams iesniegt atsauksmes, Labāka regulējuma portālā no 2021. gada 19. augusta līdz 2021. gada 30. septembrim bija publicēts Ceļvedis par līdzvērtības piešķiršanu Bolīvijai. Tika iesniegts tikai viens pienesums, kurā priekšlikums par līdzvērtīguma piešķiršanu Bolīvijai netika apšaubīts. Ieinteresētās personas un dalībvalstis ir informētas arī par Padomes Lēmuma 2003/17/EK piemērošanas pagarināšanu.

• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Jau vairākus gadu desmitus spēkā ir ES līdzvērtības sistēma, kas lielā mērā balstās uz ESAO sēklu sertifikācijas shēmām, kuras paredzētas starptautiskajā tirdzniecībā pārvietotām sēklām, un Starptautiskās Sēklu testēšanas asociācijas (ISTA) metodēm vai attiecīgā gadījumā saskan ar ISTA noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi Oficiālo sēklu analītiķu asociācijas (AOSA) noteikumiem. Starptautiskajā sēklu tirdzniecībā šī daudzpusējā sistēma papildus garantē importēto sēklu kvalitāti un to atbilstību ES tiesību aktiem.

Sēklas, kas uz līdzvērtības sistēmas pamata importētas no trešām valstīm, dalībvalstis sēklu tirdzniecības sakarā oficiāli inspicē vismaz izlases veida kontrolpārbaudēs, kurās pārbauda atbilstību sēklu tirdzniecības direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK prasībām un nosacījumiem.

Komisija ir leģislatīvā aspektā novērtējusi Bolīvijā ieviesto sistēmu. Turklāt tās dienesti Bolīvijā ir veikuši revīziju un sagatavojuši ziņojumu, kurā aprakstīti šīs revīzijas rezultāti un kurš ir pieejams Komisijas vietnē. Turklāt Bolīvija ir ESAO sēklu shēmu dalībniece, un sēklu paraugi ESAO sertificēšanas vajadzībām tiek ņemti un testēti saskaņā ar ISTA noteikumiem.

• Ietekmes novērtējums

Šis ir tīri tehnisks lēmums, ar ko tiek īstenoti spēkā esoši noteikumi. Trešās valstīs veiktu sēklu ražošanai paredzēto lauka apskašu līdzvērtīgumu un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu atzīst, pamatojoties uz ESAO sēklu sertifikācijas shēmām starptautiskajā tirdzniecībā pārvietotām sēklām un Starptautiskās sēklu pārbaudes asociācijas (ISTA) metodēm. ES un tās dalībvalstis ir cieši iesaistītas šo shēmu un metožu izstrādē, uz kurām balstās arī Savienības tiesību akti un saskaņā ar kurām sēklas tiek eksportētas no dalībvalstīm uz trešām valstīm. Tātad ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums ar REFIT nav saistīts. Šis priekšlikums neietekmē atbilstības nodrošināšanas izmaksas operatoriem. “Digitālā pārbaude” uz šo priekšlikumu neattiecas.

• Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Neattiecas

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar vienu materiālo noteikumu priekšlikumā groza Padomes Lēmumu 2003/17/EK, pirmkārt, pagarinot tā piemērošanas laikposmu līdz 2029. gada 31. decembrim un, otrkārt, Bolīviju pievienojot to trešo valstu sarakstam, attiecībā uz kurām sēklu ražošanai paredzēto augu un šajās valstīs ražoto sēklu lauka apskates uzskata par līdzvērtīgām ES lauka apskatēm un sēklu ražošanai, bet tikai attiecībā uz sorgo, kukurūzu un saulespuķēm.

2022/0016 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko attiecībā uz piemērošanas termiņu un attiecībā uz tādu lauka apskašu līdzvērtīgumu, ko Bolīvijā veic sakarā ar graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem un eļļas augu un šķiedraugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem, un attiecībā uz Bolīvijā ražotu graudaugu sēklu un eļļas augu un šķiedraugu sēklu līdzvērtīgumu groza Padomes Lēmumu 2003/17/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Padomes Lēmums 2003/17/EK 3 paredz, ka, ievērojot noteiktus nosacījumus, lauka apskates, ko minētā lēmuma I pielikumā norādītajās trešās valstīs veic noteiktiem sēklu ražošanai paredzētiem augiem, uzskata par līdzvērtīgām tām lauka apskatēm, ko veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tas arī paredz, ka noteiktos apstākļos dažas minētajās valstīs ražotas noteiktu sugu augu sēklas ir uzskatāmas par līdzvērtīgām sēklām, kas ražotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(2)Attiecībā uz šīm trešām valstīm līdzvērtība ir atzīta, pamatojoties uz daudzpusēju starptautiskās sēklu tirdzniecības sistēmu, proti, saskaņā ar ESAO sēklu sertifikācijas shēmām tirdzniecībā pārvietotām sēklām un Starptautiskās sēklu pārbaudes asociācijas (ISTA) metodēm vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar ISTA noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi Oficiālo sēklu analītiķu asociācijas ISTA noteikumiem. Komisija ir novērtējusi tiesību aktus un dažās no minētajām trešām valstīm veikusi revīzijas, lai — pirms pirmoreiz atzīt līdzvērtību — pārbaudītu, vai tās atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām. Ikgadēja testēšana un ziņošana ESAO sistēmā, regulāras atkārtotas laboratoriju revīzijas ISTA akreditācijas vajadzībām, kā arī Savienības tiesību aktu sakarā veiktas oficiālas apskates liecina, ka šajās trešās valstīs veiktās lauka apskates joprojām nodrošina dalībvalstu veiktajām lauka apskatēm līdzvērtīgas garantijas un ka šajās trešās valstīs ražotās un sertificētās sēklas joprojām sniedz tādas pašas garantijas kā sēklas, kas ražotas un sertificētas dalībvalstīs. Tāpēc minētās lauka apskates un sēklas arī turpmāk būtu jāuzskata par Savienības prasībām līdzvērtīgām.

(3)2016. gadā Bolīvija Komisijai iesniedza pieprasījumu atzīt par līdzvērtīgu tās lauka apskašu sistēmu, kuras priekšmets ir tādi sēklu ražošanai paredzēti kultūraugi un tādas Sorghum spp. (sorgo), Zea mays (kukurūzas) un Helianthus annuus (saulespuķu) sēklas, kas ražotas un sertificētas Bolīvijā.

(4)Komisija novērtēja attiecīgos Bolīvijas tiesību aktus un 2018. gadā revīzijā pārbaudīja Bolīvijas sēklu ražošanas un kukurūzas, sorgo un saulespuķu oficiālās kontroles sistēmu un tās atbilstību Savienības prasībām. Revīzijas konstatējumus tā publicēja ziņojumā 4 .

(5)Minētā revīzija parādīja, ka sēklu ražošanas un sertifikācijas sistēma Bolīvijā ir organizēta labi. Komisija Bolīvijā konstatēja dažas nepilnības un sniedza tai ieteikumus. Tā kā Bolīvija šos trūkumus līdz 2018. gada 30. novembrim novērsa, tā atbilst Lēmuma 2003/17/EK II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvā 66/402/EEK 5 un 2002/57/EK 6 .

(6)Tādēļ ir lietderīgi atzīt par līdzvērtīgām lauka apskates, kas Bolīvijā veiktas attiecībā uz tādiem sēklu ražošanai paredzētiem kultūraugiem kā sorgo, kukurūza un saulespuķes un attiecībā uz Bolīvijā ražotām sorgo, kukurūzas un saulespuķu sēklām un ko ir oficiāli sertificējušas tās iestādes.

(7)Lēmuma 2003/17/EK termiņš ir 2022. gada 31. decembris, tāpēc laikposms, uz kādu saskaņā ar minēto lēmumu ir atzīta līdzvērtība, būtu jāpagarina, lai nekādi nepieļautu risku, ka varētu tikt traucēts sēklu imports Savienībā. Ņemot vērā ieguldījumus un laiku, kas vajadzīgs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem sertificētu sēklu ražošanai, minēto laikposmu ir lietderīgi pagarināt par septiņiem gadiem.

(8)Tāpēc Lēmums 2003/17/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants
Grozījumi Lēmumā 2003/17/EK

Lēmumu 2003/17/EK groza šādi:

(1)lēmuma 6. pantā datumu “2022. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2029. gada 31. decembrim”;

(2)lēmuma I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants
Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants
Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) Galīgais ziņojums par revīziju, kas Bolīvijas Daudznāciju Valstī no 2018. gada 14. marta līdz 2018. gada 22. martam veikta, lai novērtētu sēklu oficiālo kontroļu un sertifikācijas sistēmu un to līdzvērtību Eiropas Savienības prasībām (Final report of an audit carried in the Plurinational State of Bolivia from 14 March 2018 to 22 March 2018 in order to evaluate the system of official controls and certification of seed and their equivalence with European Union requirements), http://ec.europa.eu/food/fvo/rep_details_2_en.cfm?rep_id=4005.

(2) OV C , , . lpp.

(3) Padomes Lēmums 2003/17/EK (2002. gada 16. decembris) par tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem trešās valstīs un par trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu (OV L 8, 14.1.2003., 10. lpp.).

(4) Galīgais ziņojums par revīziju, kas Bolīvijas Daudznāciju Valstī no 2018. gada 14. marta līdz 2018. gada 22. martam veikta, lai novērtētu sēklu oficiālo kontroļu un sertifikācijas sistēmu un to līdzvērtību Eiropas Savienības prasībām (Final report of an audit carried in the Plurinational State of Bolivia from 14 March 2018 to 22 March 2018 in order to evaluate the system of official controls and certification of seed and their equivalence with European Union requirements), http://ec.europa.eu/food/fvo/rep_details_2_en.cfm?rep_id=4005.

(5) Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2309. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).