P9_TA(2022)0029

Eiropas Centrālās bankas 2021. gada pārskats

Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra rezolūcija par Eiropas Centrālās bankas 2021. gada pārskatu 2021/2063(INI))

(2022/C 342/05)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2020. gada pārskatu,

—	ņemot vērā ECB atsauksmes par Eiropas Parlamenta sniegto ieguldījumu, izstrādājot rezolūciju par ECB 2019. gada pārskatu,

—	ņemot vērā ECB stratēģijas pārskatīšanu, kas aizsākās 2020. gada 23. janvārī un noslēdzās 2021. gada 8. jūlijā,

—	ņemot vērā ECB jauno monetārās politikas stratēģiju, kas publicēta 2021. gada 8. jūlijā,

—	ņemot vērā ECB rīcības plānu un ceļvedi klimata pārmaiņu apsvērumu turpmākai iekļaušanai tās politikas satvarā, kas publicēts 2021. gada 8. jūlijā,

—	ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un ECB Statūtus, jo īpaši to 2. un 15. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 123. un 125. pantu, 127. panta 1. un 2. punktu, 130. pantu un 284. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 13. pantu,

—	ņemot vērā 2021. gada 18. marta, 21. jūnija, 27. septembra un 15. novembra monetāros dialogus ar ECB priekšsēdētāju Christine Lagarde,

—	ņemot vērā 2021. gada 9. septembrī publicētās ECB speciālistu makroekonomiskās prognozes eurozonai,

—	ņemot vērā ECB 2021. gada septembra speciālos pētījumus Nr. 263–280 par monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu,

—	ņemot vērā 2021. gada 1. jūnijā publicēto ECB apsekojumu par finansējuma pieejamību uzņēmumiem (SAFE) eurozonā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada martam,

—	ņemot vērā 2020. gada oktobrī publicēto ECB ziņojumu par digitālo euro, 2021. gada aprīlī publicēto ECB ziņojumu par digitālā euro sabiedrisko apspriešanu un 2021. gada 14. jūlijā sākto ECB digitālā euro projektu,

—	ņemot vērā ECB 2017. gada novembrī publicēto speciālo pētījumu Nr. 201 “Skaidras naudas izmantošana eurozonas mājsaimniecībās”,

—	ņemot vērā ECB 2021. gada septembra ekonomikas mēroga klimata stresa testu,

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 11. novembrī publicēto 2021. gada rudens ekonomikas prognozi,

—	ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā (1),

—	ņemot vērā 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu (2),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu,

—	ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašos ziņojumus par globālo sasilšanu par 1,5 oC, par klimata pārmaiņām un zemi, kā arī par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,

—	ņemot vērā Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) ziņojumu “Centrālās bankas operāciju pielāgošana karstākai pasaulei: dažu variantu pārskatīšana”, kas publicēts 2021. gada 24. martā,

—	ņemot vērā Reglamenta 142. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0351/2021),

tā kā saskaņā ar Komisijas 2021. gada rudens ekonomikas prognozi IKP Savienībā 2020. gadā samazinājās par 5,9 % un eurozonā — par 6,4 %; tā kā tiek prognozēts, ka IKP gan Savienībā, gan eurozonā pieaugs par 5 % 2021. gadā un par 4,3 % 2022. gadā, saglabājoties ievērojamām izaugsmes atšķirībām starp dalībvalstīm; tā kā ar izaugsmes perspektīvām saistītā nenoteiktība un riski ir augsti un ir atkarīgi no Covid-19 pandēmijas attīstības un no tā, cik ātri piedāvājums pielāgojas straujajam pieprasījuma pieaugumam pēc ekonomikas atkārtotas atvēršanas; tā kā 2021. gada trešajā ceturksnī ES ekonomika kopumā atguva pirmspandēmijas izlaides līmeni, lai gan atveseļošanās temps dažādās valstīs ir nevienmērīgs; tā kā pastāvīgi paaugstināts inflācijas līmenis joprojām ir viens no lielākajiem negatīvajiem riskiem, kas apdraud atveseļošanos;

tā kā saskaņā ar ECB speciālistu 2021. gada septembra makroekonomiskajām prognozēm paredzams, ka pasaules reālais IKP (izņemot eurozonu) 2021. gadā palielināsies par 6,3 %, bet pēc tam pieaugums samazināsies 2022. gadā līdz 4,5 % un 2023. gadā līdz 3,7 %; tā kā globālā aktivitāte 2020. gada beigās jau pārsniedza pirmspandēmijas līmeni;

tā kā saskaņā ar Eurostat datiem bezdarba līmenis 2021. gada septembrī bija 6,7 % ES un 7,4 % eurozonā un tas visā ES un dalībvalstīs bija nevienmērīgs, savukārt bezdarba līmenis jauniešu un sieviešu vidū joprojām bija daudz augstāks (attiecīgi 15,9 % ES un 16 % eurozonā un 7 % ES un 7,7 % eurozonā); tā kā augsts jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir nopietns jautājums, kas jārisina Eiropas Savienībā;

tā kā saskaņā ar ECB speciālistu 2021. gada septembra makroekonomiskajām prognozēm ir sagaidāms, ka saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada vidējā inflācija eurozonā 2021. gadā būs 2,2 %, un paredzams, ka 2022. gadā tā samazināsies līdz 1,7 %, bet 2023. gadā līdz 1,5 %; tā kā inflācijas prognozes liecina par būtiskām atšķirībām eurozonā; tā kā 2021. gada oktobrī eurozonā inflācija palielinājās līdz 4,1 %, kas ir augstākais līmenis desmit gadu laikā; tā kā pastāv bažas par augstāka inflācijas līmeņa pagaidu un pārejas raksturu;

tā kā 2020. gada beigās Eurosistēmas bilance bija sasniegusi visu laiku augstāko punktu — 6 979 324 miljonus EUR, kas ir gandrīz par 50 % (2 306 233 miljoni EUR) vairāk nekā 2019. gada beigās, kas bija saistīts ar trešo ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopumu (ITRMO III) un vērtspapīriem, kas iegādāti saistībā ar pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu (PĀAIP) un aktīvu iegādes programmu (AIP);

tā kā ECB neto peļņa 2020. gadā bija 1 643 miljoni EUR salīdzinājumā ar 2 366 miljoniem EUR 2019. gadā; tā kā šo samazinājumu galvenokārt noteica mazāki tīrie procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem un monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem, jo īpaši ASV dolāru portfeļa procentu ienākumu ievērojamais samazinājums 50 % apmērā, kā arī ECB Padomes lēmums veikt 48 miljonu EUR pārvedumu uz ECB uzkrājumu finanšu riskiem;

G.	tā kā, nekādi neskarot primāro mērķi nodrošināt cenu stabilitāti, ECB būtu arī jāatbalsta vispārējā ekonomikas politika Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus, kas noteikti LES 3. pantā;

tā kā ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ES ekonomikas pamats un uzlabo ekonomisko un sociālo kohēziju, jo tie veido 99 % no visiem ES uzņēmumiem, nodarbina aptuveni 100 miljonus iedzīvotāju, veido vairāk nekā pusi no ES IKP un tiem ir būtiska nozīme pievienotās vērtības radīšanā visās ekonomikas nozarēs; tā kā MVU ir smagi skārusi Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze; tā kā norises saistībā ar vispārējo ekonomikas perspektīvu ir negatīvi ietekmējušas to piekļuvi finansējumam; tā kā tādēļ MVU ir vajadzīgs turpmāks atbalsts;

tā kā ECB savu pilnvaru ietvaros ir apņēmusies veicināt Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; tā kā klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums un attiecīgās sekas var kavēt monetārās politikas efektivitāti, ietekmēt izaugsmi un palielināt cenu un makroekonomisko nestabilitāti; tā kā bez spēcīgiem pasākumiem negatīvā ietekme uz ES IKP varētu būt smaga;

J.	tā kā mājokļu izmaksas veido gandrīz ceturto daļu no ES27 mājsaimniecību izdevumiem; tā kā vairāk nekā divas trešdaļas ES iedzīvotāju ir savu mājokļu īpašnieki; tā kā ES mājokļu cenas pēdējo desmit gadu laikā ir strauji pieaugušas par vairāk nekā 30 % un īres maksas palielinājušās par gandrīz 15 %;

K.	tā kā 2021. gada 23. aprīlī publicētajā 2020.–2021. gada ziemas Eirobarometra standartaptaujā konstatēts, ka eurozonā 79 % sabiedrības atbalsta Eiropas ekonomikas un monetāro savienību ar vienu vienoto valūtu — euro;

L.	tā kā tikai divi ECB Valdes un ECB Padomes locekļi ir sievietes; tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas visā ECB hierarhijā,

Vispārīgs pārskats

atzinīgi vērtē ECB lomu euro stabilitātes nodrošināšanā; uzsver, ka Līgumos noteiktā ECB neatkarība ir priekšnoteikums tam, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras; uzsver arī to, ka šādas neatkarības robežas nedrīkst pārkāpt un ka vienmēr būtu jānodrošina atbilstošs pārskatatbildības līmenis;

atzinīgi vērtē 2021. gada 8. jūlijā vienprātīgi pieņemto un izsludināto ECB monetārās politikas stratēģijas pārskatu, kurā izklāstīts, kā sasniegt primāro mērķi — saglabāt cenu stabilitāti un veicināt Savienības mērķu sasniegšanu, kas ietver līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi un cenu stabilitāti, sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un konverģenci, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, neskarot primāro mērķi nodrošināt cenu stabilitāti; norāda, ka šis ir pirmais stratēģijas pārskats 18 gadu laikā; atzinīgi vērtē ECB lēmumu, kā to 2021. gada 27. septembra monetārajā dialogā pauda arī priekšsēdētāja Christine Lagarde, periodiski novērtēt monetārās politikas stratēģijas piemērotību, turklāt nākamais novērtējums gaidāms 2025. gadā, tādējādi uzlabojot arī sabiedrības informētību un iesaistīšanu monetārajā politikā;

pauž bažas par nepieredzēto veselības aprūpes, sociālo un ekonomisko krīzi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un attiecīgie ierobežošanas pasākumi, kuru rezultātā strauji saruka eurozonas ekonomika, jo īpaši valstīs, kas jau pirms tam bija mazāk aizsargātas, strauji palielinājās ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība un strauji pasliktinājās darba tirgus apstākļi; pauž īpašas bažas par to, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi MVU; atzinīgi vērtē vērienīgos publiskā atbalsta pasākumus, ko, reaģējot uz minēto, veica ES; norāda, ka eurozonas ekonomiskā aktivitāte atjaunojas ātrāk nekā prognozēts, lai gan joprojām nav skaidrības par atlabšanas ātrumu, mērogu un vienmērību;

uzsver, ka ilgtspējīgu izaugsmi, noturību un cenu stabilitāti var panākt ar visaptverošiem atbildes pasākumiem, tostarp kalibrētu monetāro politiku, atbalstošu un diskrecionāru fiskālo politiku un sociāli līdzsvarotām un produktivitāti veicinošām reformām un investīcijām; atbalsta priekšsēdētājas Christine Lagarde aicinājumu pilnībā saskaņot fiskālo un monetāro politiku cīņā pret Covid-19 krīzi, vienlaikus uzsverot ECB neatkarību;

ņem vērā ECB priekšsēdētājas 2021. gada 10. jūnija paziņojumu, ka “joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, jo priekšlaicīga fiskālā atbalsta pārtraukšana pavājinātu atveseļošanos un pastiprinātu negatīvu ilgtermiņa ietekmi”; atzīst Eiropas un valstu fiskālās politikas nozīmi attiecībā uz to, lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kurus pandēmija skārusi vissmagāk; norāda uz atšķirīgajiem atveseļošanās tempiem eurozonas valstīs, kā rezultātā pēc pandēmijas beigām var izveidoties “dažādu ātrumu” Eiropa; atgādina, ka fiskālajam atbalstam un monetārajai politikai nevajadzētu atņemt stimulu reformām un investīcijām, kuru mērķis ir atdzīvināt ES ekonomiku, veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, veicināt zaļo pārkārtošanos un stiprināt Eiropas autonomiju un konkurētspēju;

pieņem zināšanai priekšsēdētājas Christine Lagarde paziņojumu, ka “centrāla fiskālā kapacitāte varētu palīdzēt virzīt kopējo eurozonas fiskālās politikas nostāju un nodrošināt piemērotāku makroekonomikas politikas pasākumu kopumu” un ka “strukturālās reformas eurozonas valstīs ir svarīgas, lai palielinātu eurozonas ražīgumu un izaugsmes potenciālu, samazinātu strukturālo bezdarbu un palielinātu noturību”; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pretcikliskas stabilizācijas funkciju un savlaicīgu un atbilstīgu atbalstu ekonomikas satricinājumu gadījumā, kā arī zaļās pārkārtošanās finansēšanu; uzsver Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) nozīmīgumu attiecībā uz to jautājumu risināšanu, kas saistīti ar Covid-19 krīzes izraisīto ekonomisko un sociālo satricinājumu;

atzinīgi vērtē to, ka debates par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas nākotni jau ir sāktas;

Monetārā politika

atzinīgi vērtē ECB ātro un nozīmīgo reakciju uz Covid-19 krīzi ārkārtas situācijas kontekstā, izmantojot monetāro politiku; atzīst šādas reakcijas pozitīvo ietekmi uz eurozonas ekonomikas stāvokli, kas ietver PĀAIP ieviešanu, atbilstības un nodrošinājuma kritēriju atvieglošanu un vēlreiz kalibrētu ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) piedāvājumu, kā arī pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (PĀITRO); atgādina par ECB nodomu saglabāt atbalstu tik ilgi, cik tā uzskata par nepieciešamu savu pilnvaru izpildei; turklāt atzinīgi vērtē ECB lēmumu, ka dažādi instrumenti, piemēram, norādījumi nākotnei, aktīvu iegāde un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, arī turpmāk būs tās instrumentu kopuma neatņemama sastāvdaļa; aicina ECB turpināt nodrošināt un uzraudzīt monetārās politikas pasākumu nepieciešamību, piemērotību un samērīgumu;

ņem vērā ECB lēmumu palielināt PĀAIP apmēru no sākotnējiem 750 miljardiem EUR līdz 1 850 miljardiem EUR; norāda, ka ECB turpinās neto aktīvu iegādi saskaņā ar PĀAIP, kamēr beigsies Covid-19 krīzes posms, un jebkurā gadījumā vismaz līdz 2022. gada marta beigām; norāda, ka ECB nesen palēnināja PĀAIP ietvaros veikto neto aktīvu iegādes tempu, pamatojoties uz ECB Padomes nostāju, ka labvēlīgus finansēšanas nosacījumus var saglabāt ar mēreni lēnāku tempu; uzsver priekšsēdētājas Christine Lagarde2021. gada 10. jūnija paziņojumu, ka jebkādas diskusijas par PĀAIP pārtraukšanu būtu priekšlaicīgas — vēl ir pāragri to veikt, un tā notiks iepriekš noteiktā kārtībā; aicina ECB turpināt iegādes saskaņā ar PĀAIP tik ilgi, cik tā uzskata par nepieciešamu savu pilnvaru izpildei; norāda uz ECB nodomu izpētīt aktīvu iegādes turpmāku kalibrēšanu; ņem vērā arī priekšsēdētājas Christine Lagarde paziņojumu, ka pat pēc pandēmijas ārkārtas situācijas gaidāmajām beigām joprojām būs svarīgi, lai monetārā politika, tostarp aktīvu iegādes pienācīga kalibrēšana, atbalstītu atveseļošanos visā eurozonā un ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos pie 2 % mērķa;

10.

ņem vērā ECB lēmumu iegādes PĀAIP ietvaros veikt elastīgi ar mērķi novērst to, ka finansēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, tādējādi neļaujot ierobežot pandēmijas lejupvērsto ietekmi, un vienlaikus atbalstīt monetārās politikas vienmērīgu transmisiju;

11.

norāda, ka neto aktīvu iegāde AIP ietvaros turpinās ar 20 miljardu EUR mēneša apjomu; norāda arī to, ka iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu politikas likmju atbalstošo ietekmi, kas beigsies, pirms tā sāks paaugstināt galvenās procentu likmes; atgādina, ka AIP — pirmspandēmijas programma — arī turpmāk darbosies vienmērīgā tempā;

12.

atzinīgi vērtē Grieķijas obligāciju iekļaušanu PĀAIP; tomēr norāda, ka, neraugoties uz ievērojamo progresu, tās joprojām nav atbilstīgas saistībā ar valsts sektora aktīvu iepirkuma programmu (VSAIP); aicina ECB atkārtoti izvērtēt Grieķijas obligāciju atbilstību saistībā ar VSAIP un savlaicīgi pirms PĀAIP noslēgšanas sniegt konkrētus ieteikumus to iekļaušanai VSAIP;

13.

ņem vērā ECB lēmumu PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu turpināt vismaz līdz 2024. gada beigām un AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu pilnīgu atkārtotu ieguldīšanu turpināt ilgāku laiku pēc tam, kad ECB Padome būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu;

14.

norāda, ka Eurosistēmas refinansēšanas operāciju apjoms 2020. gada beigās palielinājās līdz 1 850 miljardiem EUR — galvenokārt ITRMO III dēļ; turklāt norāda, ka Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikuma vidējais svērtais termiņš 2020. gada beigās palielinājās līdz aptuveni 2,4 gadiem;

15.

atzinīgi vērtē ECB lēmumu turpināt nodrošināt likviditāti, izmantojot tās refinansēšanas operācijas; atzīst, ka finansējumam, kas iegūts, izmantojot ITRMO III, ir būtiska nozīme banku aizdevumu izsniegšanā uzņēmumiem un mājsaimniecībām; tomēr uzsver, ka dažos gadījumos tikai ļoti neliela daļa šo likviditātes nodrošināšanas pasākumu ir palielinājusi banku aizdevumus reālajai ekonomikai, jo īpaši MVU; aicina ECB nodrošināt, ka šādi pasākumi patiesi veicina reālās ekonomikas finansēšanu;

16.

norāda uz ECB lēmumu par jaunu simetrisku inflācijas mērķi 2 % apmērā vidējā termiņā un tās apņemšanos saglabāt ļoti stimulējošu monetārās politikas nostāju, lai varētu sasniegt minēto inflācijas mērķi; uzskata, ka aritmētiskas atsauces trūkums apgrūtina iespējas interpretēt novirzes no mērķa; norāda, ka uz vidējo termiņu orientēta monetārās politikas stratēģija pieļauj nenovēršamas īstermiņa inflācijas novirzes no mērķa; aicina ECB nepieciešamības gadījumā apsvērt, kā inflācijas pieaugums varētu ietekmēt tās monetārās politikas nostāju;

17.

pauž bažas par eurozonas inflācijas līmeni, kas 2022. gada janvārī sasniedza 10 gadu augstāko līmeni (5,1 %, dažādās dalībvalstīs diapazonā no 3,3 % līdz 12,2 %), ko noteica dažādi faktori, piemēram, enerģijas cenu bāzes efekts, piegādes ķēdes šaurās vietas un atveseļošanās pēc dramatiskās recesijas; uzsver, ka inflācijas pieaugums, kas pārsniedz noteikto vērtību, var īpaši kaitēt visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem un palielināt ekonomisko un sociālo nevienlīdzību; atgādina, ka inflācija pēdējā desmitgadē saglabājās ievērojami zem 2 % mērķa; aicina ECB cieši novērot šīs tendences un to sekas un nepieciešamības gadījumā rīkoties, lai aizsargātu cenu stabilitāti; atkārto priekšsēdētājas Christine Lagarde aicinājumu monetārajā politikā arī turpmāk galveno uzmanību pievērst tam, lai ekonomika droši izkļūtu no pandēmijas ārkārtas situācijas; norāda, ka saskaņā ar ECB profesionālo prognozētāju apsekojumu vidēja termiņa inflācijas gaidas joprojām ir stingri saistītas ar mērķi, lai gan daži uz tirgu balstīti rādītāji liecina par nelielu palielināšanos vidēja termiņa inflācijas prognozēs;

18.

uzskata, ka ECB varētu izpētīt alternatīvus monetārās politikas instrumentus, kas var veicināt publiskās un privātās investīcijas;

19.

norāda uz ECB cerībām, ka galvenās procentu likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī, līdz tā redzēs, ka inflācija būs sasniegusi 2 % labu brīdi pirms iespēju aplēšu perioda beigām un noturēsies šādā līmenī atlikušajā iespēju aplēšu periodā; uzsver, ka zemas procentu likmes var sniegt iespējas patērētājiem, uzņēmumiem, tostarp MVU, darba ņēmējiem un aizņēmējiem, kas var gūt labumu no spēcīgākas ekonomiskās izaugsmes, zemāka bezdarba līmeņa un zemākām aizņēmumu izmaksām; tomēr pauž bažas par zemo procentu likmju iespējamo ietekmi uz dzīvotnespējīgu un lielu parādu apgrūtinātu uzņēmumu skaitu, uz izaugsmi un ilgtspēju veicinošu reformu un investīciju stimulēšanu, kā arī uz pensiju un apdrošināšanas sistēmām;

20.

atzinīgi vērtē ECB lēmumu ieteikt izstrādāt ceļvedi, kurā izmaksas, kas saistītas ar īpašnieku apdzīvotiem mājokļiem, tiktu iekļautas saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (SPCI), lai labāk atspoguļotu inflācijas līmeni, kas ir salīdzināms un attiecas uz mājsaimniecībām, jo mājokļa izmaksas pastāvīgi pieaug, un lai monetārās politikas operācijas izstrādātu uz labākas informācijas pamata; tomēr uzskata, ka SPCI pašreizējā definīcijā atspoguļo mājsaimniecību izdevumu attīstību preču vai pakalpojumu jomā; uzskata, ka investīciju komponenta un patēriņa komponenta nodalīšanas metodēm būtu jānodrošina, ka tiek pienācīgi konstatēta mājokļu cenu ievērojamā pieauguma patiesā ietekme uz patērētāju izdevumiem; atzīst, ka šo izmaksu iekļaušana ir daudzgadu projekts; uzsver, ka šāds solis varētu palielināt cenu indeksus un vismaz uz laiku paaugstināt inflāciju virs vidējā termiņa mērķa, tādējādi samazinot ECB manevrēšanas iespējas; aicina ECB sagatavoties šiem riskiem un tos efektīvi novērst;

21.

atzīst, ka ir vairāk jāsaskaņo SPCI kvalitātes pielāgošanas metodes un jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz kvalitātes korekcijām dalībvalstīs;

Rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām

22.

atgādina, ka ECB kā ES iestādei ir saistošas ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu; uzsver, ka, lai risinātu ārkārtas situāciju klimata un biodaudzveidības jomā, ECB ir jāīsteno integrēta pieeja, kas būtu jāatspoguļo visos tās politikas virzienos, lēmumos un operācijās, vienlaikus ievērojot savas pilnvaras atbalstīt Savienības vispārējo ekonomikas politiku, jo īpaši šajā gadījumā, lai vēlākais līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu ekonomiku, kā izklāstīts Eiropas Klimata aktā; uzskata, ka ECB ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai apkarotu un mazinātu ar klimatu saistītos riskus;

23.

uzskata, ka cenu stabilitātes saglabāšana varētu palīdzēt radīt pareizos apstākļus Parīzes nolīguma īstenošanai;

24.

norāda uz ECB pirmo ekonomikas mēroga klimata stresa testu; norāda, ka rezultāti liecina, ka bez stingriem pasākumiem negatīvā ietekme uz ES IKP varētu būt smaga; tādēļ atzinīgi vērtē ECB apņemšanos veikt regulārus klimata stresa testus gan ekonomikas mērogā, gan atsevišķu banku līmenī;

25.

norāda, ka ECB izstrādās rādītājus finanšu iestāžu pakļautībai ar klimatu saistītiem fiziskiem riskiem, izmantojot to portfeļus, tostarp oglekļa pēdas rādītājus, kā arī makroekonomikas modelēšanu un scenāriju analīzi, lai iekļautu klimata riskus ECB modeļos un novērtētu to ietekmi uz potenciālo izaugsmi; atzinīgi vērtē to, ka ECB veiks scenārija analīzes par pārkārtošanās politiku;

26.

atzinīgi vērtē ECB jauno rīcības plānu un sīki izstrādāto ceļvedi ar klimata pārmaiņām saistītu darbību veikšanai, kura mērķis ir vēl lielākā mērā iekļaut klimata pārmaiņu apsvērumus tās politikas satvarā un modeļos; tomēr norāda, ka tā ir pievērsusies ar klimatu saistītiem riskiem, un uzsver divkāršā būtiskuma principu, uz ko balstās ES ilgtspējīga finansējuma satvars;

27.

norāda, ka tirgus neitralitātes jēdziens ir saistīts ar principu “atvērta tirgus ekonomika ar brīvu konkurenci”; aicina ECB, ievērojot tās neatkarību, novērst tirgus nepilnības un nodrošināt resursu efektīvu piešķiršanu ilgtermiņā, vienlaikus saglabājot pēc iespējas apolitisku nostāju un ievērojot tirgus neitralitātes principu; norāda, ka ECB jau vairākos gadījumos ir atkāpusies no tirgus neitralitātes principa;

28.

atzinīgi vērtē to, ka zaļo obligāciju pirkšanas apjoms un to īpatsvars ECB portfelī turpina pieaugt; tomēr uzskata, ka šis īpatsvars ir īpaši zems, ja ņem vērā zaļās pārkārtošanās vajadzības; aicina ECB paātrināt zaļo obligāciju īpatsvara palielināšanu savā portfelī; atzinīgi vērtē ES zaļo obligāciju standarta izveidi un ECB atbalstu šajā jautājumā; šajā sakarā norāda uz ECB lēmumu daļu no pašu līdzekļu portfeļa investēt euro denominētā centrālo banku zaļo obligāciju investīciju fondā (EUR BISIP G2); vienlaikus aicina ECB izpētīt zaļo obligāciju iespējamo ietekmi uz cenu stabilitāti;

29.

norāda uz to, ka kopš 2021. gada 1. janvāra kuponu obligācijas, kas piesaistītas konkrētiem ilgtspējas snieguma mērķrādītājiem attiecībā uz vienu vai vairākiem ES Taksonomijas regulā (3) izklāstītajiem vides mērķiem un/vai vienu vai vairākiem ANO IAM klimata pārmaiņu vai klimata degradācijas jomā, ir atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas kredītoperācijām un Eurosistēmas tiešai iegādei monetārās politikas mērķiem ar nosacījumu, ka tās atbilst visiem pārējiem attiecināmības kritērijiem;

30.

norāda, ka ECB veic pasākumus ar mērķi savā nodrošinājuma sistēmā iekļaut ar klimatu saistītus riskus, bet brīdina, ka tās īstenošana nedrīkst aizkavēties; atzinīgi vērtē ECB apņemšanos izpētīt kredītreitingu aģentūru metodiku un sniegto informāciju un novērtēt, kā tās kredītreitingu izstrādē ņem vērā klimata pārmaiņu risku; tomēr pauž bažas par to, ka ECB riska novērtēšanā joprojām pārāk paļaujas tikai uz privātām ārējām kredītreitingu aģentūrām (CRA); aicina ECB paplašināt savu iekšējo spēju veikt ar klimatu un biodaudzveidību saistītus riska novērtējumus;

31.

ar bažām norāda, ka dažas ECB refinansēšanas un aktīvu iegādes programmas netieši atbalsta oglekļietilpīgas darbības;

32.

atzinīgi vērtē to, ka ECB gatavojas saskaņot savas korporatīvo aktīvu iegādes programmas ar Parīzes nolīgumu, lai samazinātu sava portfeļa oglekļa emisiju intensitāti, tomēr brīdina nekavēties;

33.

aicina ECB kā Centrālo banku un regulatoru finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) dalībnieci izmantot NGFS novērtētās deviņas iespējas, kas paredzētas centrālajām bankām, lai tās savā darbības satvarā attiecībā uz kredītoperācijām, nodrošinājumu un aktīvu iegādi ņemtu vērā ar klimatu saistītos riskus; aicina ECB stiprināt sadarbību arī ar starptautiskiem tīkliem, kas nav NGFS, un uzlabot dialogu ar pilsonisko sadarbību, lai nostiprinātu ES vadošo lomu ilgtspējīgu finanšu un klimata pasākumu jomā;

34.

atzinīgi vērtē ECB centienus uzraudzīt un mazināt tās vidisko pēdu; atzinīgi vērtē klimata pārmaiņu centra izveidi ar mērķi apkopot vienuviet dažādu ECB struktūru veikto darbu klimata jomā; sagaida, ka ECB vairāk strādās pie klimata apsvērumu iekļaušanas tās ikdienas darbībā;

Citi aspekti

35.

uzsver mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) izšķirošo lomu, jo tie ir ES ekonomikas, ekonomiskās un sociālās konverģences un nodarbinātības mugurkauls; uzsver, ka MMVU ir smagi skārusi Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze, kuras rezultātā ievērojami pasliktinājies to komerciālais apgrozījums un konkurētspēja, radušās grūtības veiksmīgi veikt zaļo pārkārtošanos un samazinājusies piekļuve finansējumam; norāda, ka ir jāveicina publiskās un privātās investīcijas ES, un tādēļ aicina ECB turpināt centienus atvieglot MMVU piekļuvi finansējumam;

36.

atzinīgi vērtē ECB ilglaicīgo atbalstu ātrai banku savienības izveides pabeigšanai un uzsver riskus, ko rada nopietna kavēšanās; norāda uz ECB atbalstu pilnvērtīgas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) izveidei; atzīst, ka riska dalīšana un riska mazināšana ir savstarpēji saistītas darbības un ka institucionālās aizsardzības shēmām ir būtiska nozīme iesaistīto iestāžu aizsardzībā un stabilizēšanā;

37.

atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu ieņēmumus nenesošu aizdevumu (NPL) samazināšanā; prasa ieviest pienācīgu tiesisko aizsardzību ES līmenī hipotekāro kredītu ņēmējiem pret īpašuma atņemšanu;

38.

aicina ECB izskatīt iespējas stiprināt euro starptautisko lomu; norāda, ka euro kā rezerves valūtas pievilcības palielināšana vēl vairāk uzlabos tā starptautisko izmantošanu un palielinās ES spēju neatkarīgi formulēt savu politisko nostāju, kas ir būtisks elements Eiropas ekonomiskās suverenitātes aizsardzībā; uzsver, ka labi izstrādāta Eiropas droša aktīva izveide varētu veicināt finanšu integrāciju un palīdzēt mazināt negatīvo atgriezenisko saiti starp valstīm un iekšzemes banku nozarēm; uzsver — lai stiprinātu euro lomu, ir jāpadziļina un jāpabeidz Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība;

39.

atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā viltoto euro banknošu skaits samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2003. gada (17 daļas uz miljonu); aicina ECB pastiprināt cīņu pret viltošanu un šā mērķa sasniegšanai vairāk sadarboties ar Eiropolu, Interpolu un Eiropas Komisiju; aicina ECB, neskarot dalībvalstu prerogatīvas, izveidot sistēmu lielu darījumu labākai uzraudzībai, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu;

40.

atzinīgi vērtē ECB lēmumu uzsākt digitālā euro projekta 24 mēnešu izpētes posmu; aicina ECB efektīvi reaģēt uz gaidām un bažām, kas tika paustas sabiedriskajā apspriešanā par digitālo euro, tostarp attiecībā uz privātumu, drošību, pieejamību, iespēju maksāt visā eurozonā, papildu izmaksu novēršanu un lietojamību bezsaistē; norāda, ka šis izpētes posms neskars lēmumu par digitālā euro iespējamu emitēšanu; vēlreiz norāda, ka digitālais euro nav kriptoaktīvs; norāda, ka ar digitālo euro būtu jāveicina finansiālā iekļautība, un tam ir jāsniedz patērētājiem un uzņēmumiem lielāks datu privātums un juridiskā drošība; piekrīt ECB, ka digitālajam euro tāpēc būtu jāatbilst virknei minimālo prasību, tostarp attiecībā uz stabilitāti, drošumu, lietderīgumu un privātuma aizsardzību; aicina ECB cieši saskaņot un regulāri apmainīties ar informāciju ar Parlamentu par izpētes posmā panākto progresu;

41.

atkārtoti pauž nopietnas bažas par riskiem, ko privātas stabilas kriptomonētas rada finanšu stabilitātei, monetārajai politikai un patērētāju aizsardzībai;

42.

atgādina, ka skaidras naudas maksājumi ir ļoti svarīgs maksāšanas līdzeklis ES pilsoņiem un tos nedrīkst apdraudēt digitālais euro; norāda, ka 2020. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga par aptuveni 10 %; pieņem zināšanai Eurosistēmas stratēģiju “Cash 2030”, kas paredz nodrošināt, ka visi eurozonas iedzīvotāji un uzņēmumi joprojām varēs labi piekļūt skaidras naudas pakalpojumiem un ka skaidra nauda joprojām būs vispārpieņemts maksāšanas līdzeklis, vienlaikus pievēršoties euro banknošu ekoloģiskās pēdas mazināšanai un inovatīvu un drošu banknošu izstrādei; pauž bažas par banku tīkla samazināšanos dažās dalībvalstīs; uzskata, ka šāda prakse var būtiski ierobežot vienlīdzīgu piekļuvi būtiskiem finanšu pakalpojumiem un produktiem;

43.

uzsver, ka finanšu nozare inovācijas un digitalizācijas ietekmē būtiski pārveidojas; uzsver, ka šī pārveidošanās palielina ārēju traucējumu, piemēram, kiberuzbrukumu, risku finanšu un banku nozarei; atzinīgi vērtē ECB pastāvīgos centienus stiprināt tās reaģēšanas un atveseļošanas spējas kiberuzbrukumu gadījumā saskaņā ar jauno Eiropas kiberaizsardzības politiku; atkārtoti pauž bažas par pakalpojumu pārtraukumiem, kas 2020. gadā būtiski ietekmēja TARGET2 sistēmu un TARGET2 vērtspapīrus; atzinīgi vērtē šo incidentu neatkarīgo pārskatīšanu un norāda, ka vairāku konstatējumu nopietnība tika novērtēta kā augsta; atzinīgi vērtē to, ka Eurosistēma akceptēja vispārējos secinājumus un apņēmās īstenot šīs pārskatīšanas ieteikumus; aicina ECB nodrošināt sensitīvās infrastruktūras, piemēram, TARGET2 sistēmas, stabilitāti, vēl vairāk pastiprināt centienus kiberdrošības jomā un turpināt veicināt finanšu tirgus infrastruktūras kibernoturību;

44.

norāda uz TARGET2 bilances atšķirībām Eiropas Centrālo banku sistēmā; norāda, ka šo atšķirību interpretācija tiek apstrīdēta;

45.

aicina ECB nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp reglamentētu finanšu inovāciju atļaušanu finanšu tehnoloģiju jomā un finanšu stabilitātes nodrošināšanu; aicina ECB arī pastiprināt kriptoaktīvu attīstības novērošanu, lai nepieļautu negatīvu ietekmi un ar to saistītos riskus finanšu stabilitātes, monetārās politikas, tirgus infrastruktūras un maksājumu darbības un drošības ziņā; uzsver, ka kriptoaktīvu attīstība var radīt papildu bažas attiecībā uz kiberdrošību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un citām kriminālajām darbībām, kas izmanto kriptoaktīvu sniegto anonimitāti; norāda, ka šos riskus var mazināt ar atbilstošiem tiesību aktiem, piemēram, gaidāmo regulu par kriptoaktīvu tirgiem (KAT); pieņem zināšanai ECB ieceri izstrādāt un īstenot politikas atbildes pasākumus, lai mazinātu stabilo kriptomonētu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ES maksājumiem un finansiālo vidi;

46.

atgādina par ECB atbalstu Bāzeles III īstenošanai, jo tas mazinātu banku krīzes risku un tādējādi palielinātu ES finanšu stabilitāti;

47.

pauž bažas par banku sektora izmantotajām negodīgajām klauzulām un praksi patērētāju līgumos dažās dalībvalstīs un uzsver, ka visām dalībvalstīm ir efektīvi un ātri jāīsteno Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (4); aicina ECB aktīvi piedalīties šajā ziņā, izmantojot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci;

48.

norāda, ka Bulgārija un Horvātija 2020. gadā pievienojās vienotajam uzraudzības mehānismam (VUM), kļūdamas par pirmajām valstīm ārpus eurozonas, kas piemēro Eiropas banku uzraudzības sistēmu; norāda, ka to valsts bankas tiek vienlīdzīgi pārstāvētas ECB Uzraudzības valdē; arī norāda, ka Bulgārijas levas un Horvātijas kunas iekļaušana valūtas kursa mehānismā (VKM II) ir viens no priekšnoteikumiem euro ieviešanai;

49.

atzinīgi vērtē ECB centienus nodrošināt finanšu tirgu stabilitāti attiecībā uz visām iespējamām neparedzētām situācijām un negatīvajām sekām, kas saistītas ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, jo īpaši visvairāk skartajos reģionos un valstīs;

Pārredzamība, pārskatatbildība un dzimumu līdztiesība

50.

pauž gandarījumu par svarīgajām un detalizētajām ECB atsauksmēm, ko tā sniedza saistībā ar Parlamenta rezolūciju par ECB 2019. gada pārskatu; aicina ECB turpināt ievērot pārskatatbildības principu un katru gadu publicēt rakstiskas atsauksmes attiecībā uz Parlamenta rezolūcijām par ECB gada pārskatu;

51.

uzsver nepieciešamību vēl vairāk uzlabot ECB pārskatatbildības un pārredzamības nodrošināšanas pasākumus; uzstāj uz savu aicinājumu ECB ātri rīkoties, pēc iespējas ātrāk uzsākot sarunas par oficiālu iestāžu nolīgumu, tādējādi nodrošinot, ka tās neatkarība ir cieši saistīta ar tās pārskatatbildību; aicina ECB pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu un uzlabot pārredzamību attiecībā pret Parlamentu un pilsonisko sabiedrību, publicējot ziņojumus visās ES valodās un izmantojot iniciatīvu “ECB uzklausa”;

52.

norāda uz spēkā esošajiem ECB darbinieku noteikumiem par potenciāliem darbinieku interešu konfliktiem un mudina personāla noteikumus plaši piemērot; atzīst ECB veiktos pasākumus, piemēram, vienotā rīcības kodeksa pieņemšanu augsta līmeņa ECB amatpersonām un lēmumu publicēt Ētikas komitejas atzinumus, ko tā ir sagatavojusi Valdes, Padomes un Uzraudzības padomes locekļiem, kopš spēkā stājies vienotais rīcības kodekss;

53.

atzinīgi vērtē to, ka ECB publicēja ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) iegādes programmas un nodrošināto obligāciju iegādes trešās programmas (NOIP3) kopējos turējumus amortizētajās izmaksās un primārajos un sekundārajos tirgos iegādāto turējumu sadalījumus, kā arī šo programmu kopējo turēšanas statistiku;

54.

atzinīgi vērtē to, ka ECB publisko informāciju par visu peļņu, ko Eurosistēma guvusi, izmantojot vērtspapīru tirgu programmu (VTP), un par kopējo Eurosistēmas VTP turējumu skaitu pa emitenta valstīm (Īrija, Grieķija, Spānija, Itālija un Portugāle); aicina dalībvalstis sekot šim piemēram attiecībā uz nolīgumiem par neto finanšu aktīviem (ANFA);

55.

atkārtoti aicina ECB nodrošināt tās Revīzijas komitejas locekļu, kā arī Ētikas komitejas locekļu, neatkarību; mudina ECB pārskatīt Ētikas komitejas darbību, lai nepieļautu interešu konfliktus; aicina ECB pārskatīt savu nogaidīšanas periodu attiecībā uz locekļiem, kuru pilnvaru termiņš beidzas;

56.

norāda, ka vairāk nekā 90 % no ECB padomdevēju grupu locekļiem ir no privātā sektora, kas politikas veidošanas procesā var radīt neobjektivitāti, interešu konfliktu un regulatīvās kontroles pārņemšanu;

57.

atzinīgi vērtē ECB uzlaboto iekšējo sistēmu trauksmes celšanai; aicina ECB nodrošināt šā jaunā iekšējā instrumenta integritāti un efektivitāti, lai veicinātu patiesi vienkāršu un drošu ziņošanu par iespējamiem pārkāpumiem profesionālo pienākumu izpildē, neatbilstošu uzvedību vai citām neatbilstīgām darbībām un efektīvas aizsardzības piešķiršanu trauksmes cēlējiem un lieciniekiem, kā noteikts ES Direktīvā par trauksmes cēlējiem (5);

58.

atzinīgi vērtē ECB pastāvīgos centienus uzlabot saziņu ar Parlamentu; turklāt piekrīt priekšsēdētājai Christine Lagarde, ka ECB ir jāmodernizē saziņa ar iedzīvotājiem par tās politiku un attiecīgo ietekmi; norāda uz Eirobarometra aptaujas konstatējumu, ka tikai 40 % eurozonas respondentu uzticas ECB; aicina ECB vairāk iesaistīties konstruktīvā dialogā ar pilsoņiem, lai paskaidrotu savus lēmumus un uzklausītu pilsoņu bažas; šajā sakarā atzinīgi vērtē priekšsēdētājas Christine Lagarde2021. gada 27. septembra monetārajā dialogā izteikto paziņojumu par lēmumu, ka informēšanas pasākumi veidos būtisku daļu no ECB mijiedarbības ar sabiedrību;

59.

norāda uz Eiropas Ombuda lēmumu par ECB priekšsēdētāja un tās lēmumu pieņemšanas struktūru locekļu dalību G30 grupā (Lieta 1697/2016/ANA), lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un sabiedrības uzticēšanos ECB neatkarībai;

60.

pauž nožēlu un pauž nopietnas bažas par to, ka tikai divi no ECB Valdes locekļiem un tikai divi no 25 ECB Padomes locekļiem ir sievietes; atkārtoti norāda, ka Valdes locekļu nominēšana būtu rūpīgi jāsagatavo un jāizmanto dzimumu līdztiesības pieeja, nodrošinot pilnīgu pārredzamību un sadarbojoties ar Parlamentu, saskaņā ar Līgumiem; atgādina, ka saskaņā ar 4. punktu 2019. gada 14. marta rezolūcijā par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā, kurā Parlaments apņemas neizskatīt kandidātu sarakstus, kuros nav ievērots dzimumu līdzsvara princips; mudina ECB turpināt darbu šajā virzienā; aicina eurozonas dalībvalstīm iecelšanas procesos ievērot dzimumu līdztiesības principu un nodrošināt visiem dzimumiem līdzvērtīgas iespējas tikt ieceltiem valsts centrālās bankas priekšsēdētāja amatā;

61.

pauž nožēlu par to, ka dzimumu nelīdztiesība joprojām vērojama arī visā ECB organizatoriskajā struktūrā, jo īpaši attiecībā uz sieviešu īpatsvaru augstākās vadības amatos; norāda, ka 2019. gada beigās visos ECB vadības amatos esošo sieviešu īpatsvars bija palielinājies līdz 30,3 % un augstākās vadības amatos — līdz 30,8 %; aicina ECB veikt turpmākus pasākumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē ECB jauno stratēģiju turpināt uzlabot dzimumu līdzsvaru tās darbinieku vidū visos līmeņos, tostarp mērķi vismaz pusi no visu līmeņu jaunajām un vakantajām amata vietām aizpildīt ar sievietēm, kā arī mērķrādītāju, kas paredz līdz 2026. gadam sieviešu īpatsvaru dažādu līmeņu amatos palielināt līdz 40 %–51 %; aicina ECB vairāk stimulēt sieviešu līdzdalību un aktīvi veicināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību visos amatos organizatoriskajā hierarhijā;

o o

62.

uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 23, 21.1.2021., 105. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0277.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(4) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).