Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Oglekļa piesaistes tehnoloģiju loma Eiropas rūpniecības dekarbonizācijā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 486/08)

Ziņotājs:	Andrés BARCELÓ DELGADO
Līdzziņotāja:	Monika SITÁROVÁ

Pilnsapulces lēmums	18.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	24.6.2022.
Pieņemts plenārsesijā	21.9.2022.
Plenārsesija Nr.	572
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	229/0/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atkārtoti pauž stingru atbalstu zaļā kursa saistībām un centieniem stiprināt stratēģisko autonomiju energoapgādes jomā un vadošo lomu rūpniecībā.

1.2.

Nevar neņemt vērā Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz enerģijas un izejvielu pieejamību, un Eiropas pusgadā šī situācija ir jāuzrauga.

1.3.

Apstrādes rūpniecības zaļās pārkārtošanas pamatā jābūt pietiekamai un pienācīgai atjaunīgo energoresursu struktūrai, lai elektrifikācija un zaļā ūdeņraža ražošana būtu sekmīga. Oglekļa piesaistes tehnoloģijas (CDR), oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS), kā arī oglekļa uztveršana un izmantošana (CCU) palīdzēs nozarei panākt klimatneitralitāti. Atjaunīgās enerģijas izvēršana visā Eiropā ir nepieciešama, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus.

1.4.

Dekarbonizācijai būs vajadzīga rūpnieciskās darbības dziļa pārveide (nākamajos 30 gados). Lai gan jau pastāv daudzas mazoglekļa tehnoloģijas, to tehnoloģiskās gatavības līmenis (TGL) (1) ir zems. Lai izvērstu un plašāk izmantotu šīs revolucionārās tehnoloģijas, būs vajadzīgi vērienīgi tehnoloģiju ceļveži, un Eiropas Savienībai ir jāveicina inovācija, izmantojot klimata un inovācijas fondus.

1.5.

Tāpēc tehnoloģiju attīstība un darbaspēka izglītošana un pārkvalifikācija ir būtiski svarīgas zaļajai pārejai apstrādes rūpniecībā. Sociālajam dialogam gan Eiropas, gan dalībvalstu un reģionālajā līmenī būtu jāveicina informētība, akcepts un atbalsts zaļai un taisnīgai pārkārtošanai rūpniecībā. Spēju veidošanai un galveno prasmju noteikšanas projektiem būs būtiska nozīme efektīvā rūpniecības pārkārtošanā, nevienu neatstājot novārtā.

1.6.

Alternatīvu ievadresursu – it īpaši ilgtspējīgas biomasas – plašākai izmantošanai ir potenciāls veicināt ilgtspējīgu oglekļa piesaisti no atmosfēras, veicinot produktīvu zemju (lauksaimniecības un meža zemes) ilgtspējīgu apsaimniekošanu un biomasas izmantošanu ilgmūžīgos produktos, kas vēl vairāk palielina oglekļa piesaistes sniegto ieguvumu. Turklāt tas palīdzētu samazināt ES atkarību no importētiem ievadresursiem un citiem resursiem.

1.7.

EESK aicina saglabāt Eiropas rūpniecības konkurētspēju – ES ir CO2 emisiju samazināšanas aizsācēja, taču arī citiem dalībniekiem ir jāiesaistās tās klimata mērķu sasniegšanā. Tā kā klimata krīze ir globāla, Eiropas Savienības diplomātijai ir jāpastiprina centieni, lai efektīvi pārliecinātu trešās valstis pastiprināt centienus krīzes mazināšanai. Neatkarīgi no savas politikas vērienīgajiem mērķiem ES arvien vairāk kļūs par rūpniecības dekarbonizācijas virzītājspēku, pateicoties tās politiskajam atbalstam un uzņēmumu un to darbinieku praktiskajām zināšanām par rūpnieciskajām spējām, nepieciešamajām tehnoloģijām un to, kā paredzēt pārmaiņas, ļaujot attiecīgi veikt praktiskus pasākumus.

1.8.

Stabilas rūpnieciskās bāzes saglabāšana Eiropas Savienībā nodrošinās labklājību, kvalitatīvas darbvietas un apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām Eiropas sabiedrības labā. Lai saglabātu savu konkurētspēju, Eiropas rūpniecībai ar atbilstošu tiesisko regulējumu Eiropā ir jāiegulda gan pētniecības, attīstības un inovācijas jomā, gan rūpnīcās un iekārtās.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropas klimata tiesību aktos ir noteikts vērienīgs emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam, vienlaikus apstiprinot klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam. Lai sasniegtu Eiropas Savienības mērķi, ir jāapzina visas ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām saistītās darbības, kā arī iespējas līdz 2050. gadam nodrošināt nulles emisiju līmeni.

2.2.

Apstrādes rūpniecība rada 20 % (2) no Eiropas emisijām. Oglekļietilpīgas apstrādes rūpniecības nozares Eiropā ir dzelzs un tērauda, cementa, ķīmijas un naftas ķīmijas, celulozes un papīra, mēslošanas līdzekļu, stikla, keramikas, naftas pārstrādes un krāsaino metālu (galvenokārt alumīnija) rūpniecības nozares. Rūpniecības nozares SEG emisijas ietver oglekļa dioksīdu (CO2), ko rada enerģijas izmantošana, fosilā kurināmā izmantošana, kas nav saistīta ar enerģiju, un nefosilā kurināmā avoti, kā arī gāzes, kas nav CO2.

2.3.

Apstrādes rūpniecības zaļā pārkārtošanās ir būtiska, lai ievērotu Eiropas tiesību aktus klimata jomā. Notiks pārkārtošanās tehnoloģiju jomā un pēc tam darba metožu, prasmju un kompetenču maiņa nozarēs. Tomēr būs vajadzīgi arī ar pieprasījumu saistīti pasākumi, lai veicinātu mazoglekļa produktu ieviešanu un jaunus uzņēmējdarbības modeļus (rūpniecisko simbiozi, apritīgumu, pieprasījumreakciju).

3. Apstrādes rūpniecība ceļā uz klimatneitralitāti

3.1.

Šajā pašiniciatīvas atzinumā galvenā uzmanība pievērsta rūpniecības nozarēm, uz kurām attiecas ETS. Tāpēc tajā nav skatīti sabiedriskie pakalpojumi enerģētikā, transports un ēkas.

3.2.

Papildus dekarbonizācijas uzdevumam energoefektivitātes uzlabošana ir ārkārtīgi svarīga katrā rūpniecības nozarē. Lai gan ar Eiropas rūpniecības dekarbonizāciju nepietiks, energoefektivitāte var ievērojami samazināt ar enerģijas patēriņu radītās emisijas. Notiks pāreja no fosilā kurināmā uz tehnoloģijām, kas nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, galvenokārt uz atjaunīgo enerģiju. Sabiedriskie pakalpojumi un publiskā sektora iestādes ir atbildīgas par enerģētikas pārkārtošanu no fosilā kurināmā uz tehnoloģijām, kas nerada emisijas.

3.3.

Attiecībā uz dekarbonizācijas problēmu nozares varētu klasificēt šādi:

—	nozares, kurās radikāli jāmaina ražošanas process: tērauds (integrētais cikls), mēslošanas līdzekļi un ķīmiskā rūpniecība;

—	nozares, kurās jāmaina enerģijas nesējs ražošanas procesā: tērauds (elektriskā loka krāsnis), stikls, keramika, papīrs utt.;

—	“grūti dekarbonizējamas nozares”, piemēram, cementa nozare, kurā ir jāuztver un jāuzglabā (vai jāizmanto) ražošanas procesā emitētais CO2, lai tā kļūtu klimatneitrāla;

—	nozares, kas var izmantot oglekļa uztveršanas un izmantošanas tehnoloģijas, lai izstrādātu produktus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, naftas pārstrādes, kā arī ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība.

3.4.

Rūpnieciskā augstas efektivitātes koģenerācija (CHP (3)) noteikti veicinās lielāku energoefektivitāti, taču tā nevar dekarbonizēt nozari. Vēl viens veids, kā palielināt kopējo energoefektivitāti, būtu zemas entalpijas rūpnieciskā siltuma izmantošana centralizētajā siltumapgādē, un, iespējams, to varētu kreditēt pārejā uz pilnīgu dekarbonizāciju.

3.5.

Oglekļa piesaistes tehnoloģijas piesaista jau emitēto CO2 no atmosfēras, tādējādi radot “negatīvas” emisijas. Ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu saistītās tehnoloģijas, piemēram, bioenerģija ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (BECCS) un tiešā oglekļa uztveršana no gaisa un uzglabāšana (DACCS), ir negatīvu emisiju tehnoloģiju paketes nozīmīga sastāvdaļa. Tomēr, neraugoties uz klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu, šādas tehnoloģijas pašlaik ir tikai demonstrējumu stadijā. Citas oglekļa piesaistes tehnoloģijas ietver darbības, kas uzlabo dabiskos CO2 piesaistītājus, piemēram, apmežošanu un mežu atjaunošanu, un nav šā atzinuma darbības jomā.

CDR nākotnes uzdevums apstrādes rūpniecībā ir rast līdzsvaru, kur oglekļa uztveršana un uzglabāšana ir oglekļa emisiju mazināšanas iespēja līdzās citām oglekļa samazināšanas un piesaistes tehnoloģijām. SEG samazināšanai un novēršanai jābūt saskaņotai ar Parīzes nolīgumu un Eiropas tiesību aktiem klimata jomā. Oglekļa uztveršana un uzglabāšana var dot iespēju ES turpināt siltumnīcefekta gāzu piesaistīšanu vajadzīgajā tempā, taču mērķim būtu jābūt nepieļaut oglekļa uzglabāšanu ilgtermiņā.

3.6.

Šķiet, ka ūdeņradis, kas ražots, izmantojot atjaunīgos energoresursus (zaļais ūdeņradis), ir starpnozaru risinājums dekarbonizācijas procesiem. Piemēram, Zviedrijā ir projekts, kura mērķis ir likvidēt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tērauda ražošanas, izmantojot atjaunīgo ūdeņradi. Somijā vienā projektā tiks parādīti veidi, kā ražot zilo un vēlāk zaļo ūdeņradi, kā arī uztvert CO2 un pastāvīgi uzglabāt to Baltijas jūrā.

4. Apstrādes rūpniecība ceļā uz dekarbonizāciju

4.1.

No visām Eiropas rūpniecības nozarēm mēs vēršam uzmanību uz nozarēm ar augstu potenciālu uzlabojumiem un ietekmi uz Eiropas CO2 emisiju samazināšanu. Apstrādes rūpniecībā uzsvars tiek likts uz tām nozarēm, kurās ir vairāk problēmu, kas jāpārvar, lai panāktu dekarbonizāciju. Šajā atzinumā galvenā uzmanība ir pievērsta tērauda, cementa, ķīmiskās un naftas ķīmijas, naftas pārstrādes, celulozes un papīra, mēslošanas līdzekļu, stikla un keramikas rūpniecībai.

4.2.

Pirms aprakstīt tehnoloģijas, kuras varētu ietekmēt oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu un piesaisti, mums jāapsver pāreja no fosilā kurināmā uz citiem enerģijas avotiem, kas nerada emisijas, un citiem atjaunīgajiem energoresursiem. Šādi avoti varētu būt vēja enerģija, fotoelementu un saules termiskā enerģija, hidroenerģija, ģeotermālā enerģija, biomasa un biodegviela.

4.3.

Ir dažas nozares, kuru procesos būtu jāpieņem esošas vai jaunas tehnoloģijas, lai sasniegtu SEG nulles emisiju līmeni, kas ļautu virzīties uz klimatneitrālu sabiedrību. Atkarībā no katras nozares un to pašreizējām SEG emisijām varētu būt jāveic viens vai vairāki pasākumi.

4.4.

Šis pirmais solis varētu šķist “tikai” izmaiņas ar ražošanu/piegādi saistītajā procesa daļā. Daudzās citās situācijās var būt nepieciešama papildu pētniecība un izstrāde, piemēram, lai pašreizējos dabasgāzes degļus pielāgotu ūdeņradim vai izmantotu siltumsūkņus. Turklāt būtu jāņem vērā arī apsvērumi saistībā ar ūdeņraža un materiālu vai produktu mijiedarbību.

4.5.

Tērauda rūpniecība

Šis izaicinājums tradicionālajai tērauda rūpniecībai (integrēts ceļš, saskaņā ar kuru ir jāsamazina dzelzs rūda) jau ir novedis pie vairākām jaunām tehnoloģiskām pieejām, galveno uzmanību tagad vēršot uz domnu aizstāšanu ar elektriskā loka krāsnīm, kuras darbina ar tiešo reducēto dzelzi, kas ražota, izmantojot zaļo ūdeņradi. Citu jau skatītu alternatīvu pamatā ir oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, taču tās nevar sasniegt SEG samazināšanas mērķrādītāju. Dzelzsrūdas elektrolīze varētu emitēt līdz pat 87 % mazāk CO2 nekā pašreizējais integrētais ceļš (ja elektroapgāde ir pilnībā dekarbonizēta). Ūdeņraža plazmas samazināšanas mērķis ir CO2 nulles emisijas. Ūdeņraža tērauda ražošana faktiski varētu emitēt līdz pat 95 % mazāk CO2 nekā pašreizējais integrētais cikls (ja tas izmantotu pilnībā dekarbonizētu elektroenerģiju), taču ūdeņraža ražošanas laikā zaudētās enerģijas dēļ tas palielinātu enerģijas patēriņu nozarē.

Elektriskā loka krāsnīs ražots tērauds rada tikai 14 % SEG emisiju no integrētā ceļa, un tā galvenā problēma ir aizstāt dabasgāzi velmēšanas krāsnīs ar zaļo ūdeņradi vai indukcijas elektroenerģiju.

Oglekļa uztveršana un izmantošana (izmantojot domnu atlikumgāzes), ja tā tiek pilnībā ieviesta, var samazināt emisijas par līdz pat 65 % (CO2 samazināšana ir atkarīga arī no visa iegūto ķīmisko produktu aprites cikla). Vairākas tehnoloģijas ir vēlākā izstrādes posmā – Steelanol demonstrējumu rūpnīca (pašlaik tiek būvēta, 9. TGL) izmanto atlikumgāzes, lai ražotu bioetanolu, un Carbon2Chem projekta (7.–8. TGL) mērķis ir izmantot atlikumgāzes kā izejvielu ķimikālijām.

4.6.

Cementa rūpniecība

Tikai 37 % no emisijām cementa rūpniecībā rada kurināmais, savukārt atlikušos 63 % emisiju rada izejvielu ķīmiskā reakcija (procesa emisijas). Tādējādi no atjaunīgajiem energoresursiem (biomasas vai ūdeņraža) iegūto degvielu izmantošana samazinātu emisijas apmērā līdz 35 %. Pašlaik tiek testētas tehnoloģijas, kas varētu ļaut nākotnē uztvert un pārvaldīt vai uzglabāt CO2 (amīnu metode un kalcija cilpa). Vēl viens veids, kā samazināt emisijas, ir izstrādāt tā dēvētos zema klinkera cementus, kuru TGL pašlaik ir no piektā līdz septītajam. Šādu cementu emisijas ir līdz 30 % zemākas nekā tīriem portlandcementiem.

4.7.

Ķīmiskā rūpniecība

Ķīmiskajā rūpniecībā ražošanas procesu elektrifikācijas, piemēram mērķis ir par 90 % samazināt katras krekinga krāsns CO2 emisijas. Ķīmijas nozare sniedz nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgu oglekļa aprites ciklu atjaunošanā. Ķīmiskie produkti ir milzīga oglekļa krātuve, kas spēj saistīt oglekli 10–40 gadus. Mūsdienās ķīmiskajos produktos iestrādātā oglekļa daudzums ir salīdzināms ar kopējām nozares emisijām šo produktu ražošanā. Pat tad, ja lielākā daļa šā oglekļa nonāk atmosfērā, produktus pēc to lietošanas beigām sadedzinot, vērienīgas aprites ekonomikas stratēģijas noteikšana ir priekšnoteikums, lai sasniegtu ilgtspējīgus un klimatnoturīgus oglekļa aprites ciklus, noturot oglekli “cilpā”. Ķīmijas nozare var veicināt emisiju samazināšanu citās nozarēs, “absorbējot” oglekli un uzglabājot to produktos.

4.8.

Celulozes un papīra rūpniecība

Paredzams, ka celulozes un papīra rūpniecībā, apvienojot procesu uzlabojumus, tostarp pāreju uz 4. paaudzes rūpniecību, kā arī ieguldījumus jaunākajās ražošanas tehnoloģijās, līdz 2050. gadam tiks radīts CO2 samazinājums par septiņiem miljoniem tonnu. Nozare ar savu uz vietas esošo koģenerācijas iekārtu palīdzību spēj iesaistīties enerģijas tirgū, izmantojot nepastāvīgo atjaunīgo energoresursu enerģijas pārpalikumus. Saistītie dekarbonizācijas ieguvumi varētu sasniegt divus miljonus tonnu. Paredzams, ka turpmāka rūpniecības iekārtu pārveidošana par mazoglekļa vai bezoglekļa enerģijas avotiem ļaus samazināt CO2 emisijas par astoņiem miljoniem tonnu. Papildus dažām revolucionārām koncepcijām, kas noteiktas Two team projektā (4), piemēram, dziļo eitektisko šķīdinātāju tehnoloģijai, kas pašlaik tiek izstrādāta, citi inovatīvi un revolucionāri risinājumi varētu papildināt emisiju samazināšanas centienus ar aptuveni pieciem miljoniem tonnu CO2.

4.9.

Naftas pārstrādes rūpnīcas

Naftas pārstrādes rūpnīcām ir potenciāls dot ieguldījumu ES ekonomikas enerģētiskajā un klimata pārkārtošanā divos veidos: i) ievērojami samazinot oglekļa pēdu ražošanas procesā un ii) pakāpeniski aizstājot degvielu un citus fosilas izcelsmes produktus ar degvielu un citiem produktiem, kuru pamatā ir biogēns vai reciklēts CO2. Pakāpeniska fosilās enerģijas aizstāšana ar bioenerģiju apvienojumā ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un oglekļa uztveršanas un izmantošanas tehnoloģijām pat radīs negatīvas SEG emisijas. Neto SEG emisijas, kas rodas kurināmā un citu naftas pārstrādes produktu izmantošanas laikā, var radikāli samazināt, pakāpeniski mainot ievadresursus no jēlnaftas uz ilgtspējīgu biomasu un reciklētu CO2. Iegūtais kurināmais pēc sadedzināšanas radīs nulles vai ļoti zemas neto CO2 emisijas atmosfērā, tādējādi veicinot transporta dekarbonizāciju, jo īpaši attiecībā uz tiem transporta veidiem, kurus ir grūtāk elektrificēt. Šajās jomās tiek veikti ieguldījumi un top jauni projekti. Piemēram, trīs no aptuveni 80 lielākajām pārstrādes rūpnīcām Eiropas Savienībā ir pārveidotas par biorafinēšanas rūpnīcām, pilnībā aizstājot jēlnaftu ar ilgtspējīgu biomasu (5). Šai klimatiskās pārkārtošanās stratēģijai ir vajadzīgi mazāki finanšu resursi nekā citiem risinājumiem, jo pašas pārstrādes rūpnīcas un produktu izplatīšanas loģistikas sistēmu var lielā mērā pielāgot un izmantot atkārtoti.

4.10.

Mēslošanas līdzekļi

Mēslošanas līdzekļu rūpniecībā pašlaik tiek izskatīta iespēja aizstāt dabasgāzi kā izejvielu ar zaļo ūdeņradi. Visā Eiropas Savienībā tiek izstrādāti vairāki izmēģinājuma projekti (6), un, tiklīdz kļūs pieejams zaļais ūdeņradis un būs atrisinātas tā izmaksas, nozare virzīsies uz pilnīgu dekarbonizāciju.

4.11.

Visbeidzot, apstrādes rūpniecībai ir dekarbonizācijas potenciāls, pateicoties energoefektivitātei, procesu optimizēšanai un pārejai uz atjaunīgo enerģiju. Lai līdz 2050. gadam sasniegtu oglekļneitralitātes mērķi, būs vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un oglekļa uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas tehnoloģijas ir svarīgas arī ražošanas nozarēm, piemēram, cementa rūpniecībai, un gadījumos, kad enerģijas avots ir biomasa.

5. Prasmes un kompetences turpmākajā apstrādes rūpniecībā

5.1.

Jauniem rūpnieciskajiem procesiem neapšaubāmi būs vajadzīgas jaunas darba metodes. Nozarēm un darba ņēmējiem būs jāpielāgo veids, kādā tie pilda savus pienākumus nozarē, galveno uzmanību vēršot uz CO2 emisiju samazināšanai jau no pašiem pirmajiem ražošanas procesa posmiem.

5.2.

Apstrādes rūpniecības zaļā pārkārtošanās mainīs ražošanu daudzos veidos, pilnībā ieviešot jaunas ražošanas tehnoloģijas un izmantojot digitalizācijas sniegtās iespējas. Lai panāktu taisnīgu pārkārtošanu, kurā neviens netiek atstāts novārtā, būs vajadzīgas jaunas prasmes, kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai aicinātu ES iedzīvotājus un darba ņēmējus, MVU, sociālos uzņēmumus un reģionālos ekspertus aktīvi piedalīties nenovēršamajās pārmaiņās savās dzīves vietās.

5.3.

ES ir jānodrošina, lai zināšanas par jaunajām tehnoloģijām un to ieviešanu pašreizējās nozarēs nonāktu līdz rūpniecībā strādājošajiem. Publiskajām iestādēm un uzņēmumiem sociālā dialoga ietvaros ir jāpieliek pūles, lai izmantotu jau esošās prasmes un lai sasniegtu dekarbonizācijas mērķus.

5.4.

Zaļā ūdeņraža pilnīga ieviešana rūpniecībā būs svarīga daudzām nozarēm. Turklāt oglekļa piesaistes tehnoloģiju īstenošana ietekmēs prasmes un kompetenci apstrādes rūpniecībā, kā arī piegādes ķēdē.

6. ES rīcība un pamatnosacījumi

6.1.

ES tiesiskajam regulējumam un valstu noteikumiem jāpalīdz dekarbonizēt rūpniecību. Jāņem vērā, ka pārkārtošanās iespējas un/vai pārkārtošanā ieguldāmie resursi dažādās dalībvalstīs un dažādos Eiropas reģionos būs atšķirīgi.

6.2.

Pirmais pozitīvais solis ir Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas paredzēts, lai atbalstītu tos reģionus, kuri ir ļoti atkarīgi no oglekļietilpīgām nozarēm. Tomēr darbības joma, kas skar tikai tos reģionus, kuri ir ļoti atkarīgi no ogļu, lignīta, kūdras, degslānekļa un oglekļietilpīgām nozarēm, ir pārāk šaura. EESK, tāpat kā Eiropas Parlaments, ierosina krasi palielināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda budžetu, lai atbalstītu citas nozares, ko ietekmēs rūpniecības dekarbonizācija. Būtu jāparedz papildu budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu pāreju no vienas darbvietas uz citu, alternatīvu kvalitatīvu darbavietu radīšanu tajos pašos reģionos un darbinieku pienācīgu apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu.

6.3.

Lai rūpniecībā veiktu zaļo pārkārtošanos, būs vajadzīga piekļuve bagātīgiem oglekļneitrālas enerģijas krājumiem un izejvielām par pieņemamu, stabilu un konkurētspējīgu cenu. Eiropā būs jāveic ievērojami ieguldījumi, tostarp enerģētikas infrastruktūrā, lai apmierinātu nozares vajadzību pēc lieliem atjaunīgās enerģijas daudzumiem.

6.4.

ES tiesiskajam regulējumam ir jāvirza ES ekonomika uz mērķi līdz 2050. gadam sasniegt neto klimatneitralitāti, radot apstākļus, kas ļautu ātri atraisīt milzīgos finanšu, tehnoloģiskos un intelektuālos resursus ieguldījumiem mazoglekļa tehnoloģijās, tostarp oglekļa piesaistes tehnoloģijās.

6.5.

Ir vajadzīgi regulāri stimuli, lai veicinātu oglekļa uztveršanas izvēršanu apstrādes rūpniecībā vai nu Eiropas līmenī – ar Inovāciju fonda starpniecību –, vai katrā dalībvalstī, taču nesadalot vienoto tirgu, kas ir viens no ES stūrakmeņiem. Būs vajadzīgas papildu ES iniciatīvas, lai piesaistītu un mobilizētu privātos ieguldījumus.

6.6.

Eiropas līmenī ir jāveido stratēģiskas alianses, lai paātrinātu šīs nozares attīstību, ļaujot ES uzņemties vadību šajā jomā. Pašreizējos valsts atbalsta noteikumus varētu pielāgot tā, lai tas būtu iespējams.

6.7.

Īpaša uzmanība jāpievērš pētniecības un izstrādes pasākumiem, par to veidojot dialogu Eiropas līmenī. Inovāciju fondam ir jābūt vēlamajam instrumentam šo darbību novirzīšanai.

6.8.

Publiskā iepirkuma politika būtu jāizmanto, lai veicinātu zaļo produktu tirgu, kurā ražotāji samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar “brūnajiem” produktiem.

6.9.

Konstatētais kavējums klimata problēmu risināšanā un laika trūkums nozīmē, ka Eiropas pusgada ziņojumos un ieteikumos katrai dalībvalstij jāiekļauj daži galvenie darbības rādītāji, lai palīdzētu sasniegt vajadzīgo rūpniecības dekarbonizāciju.

6.10.

Stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā būtu periodiski jāpārskata progress, visperspektīvākie scenāriji/iespējas un nepilnības centienos sasniegt klimata mērķus. Tas ir vēl svarīgāk, jo tas var sniegt pamatnostādnes steidzamiem un augsta riska ieguldījumiem, kā arī saprātīgai resursu apvienošanai gan vertikāli, gan horizontāli.

6.11.

Vairāki brīdinājuma signāli norāda uz nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un “oglekļa emisiju pārvirzes” uz trešām valstīm risku, kas kavē pārkārtošanos uz bezoglekļa risinājumiem. Tas vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir paredzēt konkurētspējas pārbaudi kā riska filtrēšanas un ievirzes instrumentu.

6.12.

Emisiju koncentrācijas ziņā pastāv skaidri izmērītas atšķirības starp dalībvalstīm, emisijām uz vienu iedzīvotāju, tautsaimniecības nozarēm un reģioniem. Laika trūkuma dēļ prioritāte ir jānosaka visātrāko un vislabāko rezultātu sasniegšanai, lai īstenotu dekarbonizācijas pasākumus. Tāpēc liela uzmanība būtu jāpievērš metalurģijai, minerālmateriāliem un ķimikālijām, kā arī atjaunīgo degvielu nozarei.

Agrīnā posma inovācijas un vēlme tās izmantot un pārdot atšķiras atkarībā no uzņēmumu lieluma, jo ļoti lielām grupām ir priekšrocības pirmajā aspektā, savukārt MVU – otrajā. Tādējādi gan starpnozaru, gan vertikālā zināšanu nodošana būtu jāveicina un jāatvieglo, radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

Briselē, 2022. gada 21. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) TGL – tehnoloģiskās gatavības līmeņi ir dažādi punkti skalā, ko izmanto, lai novērtētu tehnoloģijas progresu vai attīstības līmeni.

(2) Eiropas Vides aģentūra.

(3) Koģenerācija – kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana.

(4) https://www.cepi.org/two-team-project-report/.

(5) Gela, Venēcijas biorafinēšanas rūpnīca (eni.com) un La Mède (TotalEnergies.com).

(6) Uzņēmums “Fertiberia” ir uzsācis nulles ietekmes mēslošanas līdzekļu rūpnīcas darbību Puertoljano, Spānijā.