EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.10.2022

COM(2022) 548 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas darba programma 2023. gadam





























Stabila un vienota Savienība

1.Stabila un vienota Savienība 

“Viss kontinents ir solidarizējies. (..) Eiropas iedzīvotāji nav ne slēpušies, ne vilcinājušies.” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, runa par stāvokli Savienībā, 2022. gada 14. septembris.

Pēdējā gada laikā Eiropa un pasaule ir saskārusies ar virkni krīžu. Barbariskais Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis Eiropai atkal izjust kara šausminošo realitāti. Traģiskie cilvēku upuri un postījumi turpina pieaugt, un konflikta atbalsis arvien spēcīgāk jūtamas kā Eiropā, tā pārējā pasaulē. Tam sekojošās enerģētikas krīzes ir pastiprinājušas jau tā pieaugošo dzīves dārdzību, kuras radītais spiediens ir iedragājis Eiropas spēcīgo atveseļošanos pēc pandēmijas. Tajā pašā laikā globālā uz noteikumiem balstītā kārtība tiek apdraudēta jaunos veidos, tādēļ ir nepieciešama vienotība un sadarbība ar mūsu partneriem, kā arī investīcijas un diplomātiskais darbs ar valstīm visā pasaulē.

Šis unikālais apstākļu kopums ir šā gada Komisijas darba programmas pamatā. To veido trīs savstarpēji papildinoši apsvērumi. Pirmais ir tas, ka šāda mēroga problēmas patiešām var risināt tikai kolektīvi, kā vienota Savienība. Eiropa ne reizi vien ir pierādījusi, ka tā spēj rast risinājumu — gan attiecībā uz vakcīnām, gan ekonomikas atveseļošanu, gan sankcijām, gan atbalstu Ukrainai. Katrā gadījumā Eiropa ir apliecinājusi, cik daudz tā var sasniegt, cik vērienīgi tā spēj reaģēt un cik ātri rīkoties, ja ir kopīga mērķa apziņa un vienota pieeja. Tam arī nākamajā gadā jābūt mūsu darba virzītājspēkam.

Otrais apsvērums ir tas, ka šīs krīzes tikai uzsver, ka Eiropai ir jāturpina paātrināt šā pilnvaru termiņa sākumā izklāstīto radikālo pārveidi, lai risinātu klimata un dabas krīzi, padarītu mūsu ekonomiku un demokrātiju noturīgāku, mūsu rūpniecības nozares konkurētspējīgākas un mūsu sabiedrību taisnīgāku un nostiprinātu mūsu ģeopolitisko stāvokli. Šīs programmas pamatojums, kas pirmo reizi izklāstīts politiskajās pamatnostādnēs, bija saistīts ar labākas nākotnes veidošanu nākamajai paaudzei, kā arī ar to, lai mēs būtu labāk sagatavoti nākotnes problēmu risināšanai. Tas joprojām ir tikpat aktuāli kā toreiz.

Trešais apsvērums ir tas, ka šo unikālo krīžu kopumu, kas tik ļoti jūtams eiropiešu ikdienas dzīvē, nevar pārvarēt, izmantojot parasto pieeju. Būs pastāvīgi jāspēj nodrošināt ātru rīcību, gan lai paredzētu nākotnes problēmas, gan reaģētu uz visneatliekamākajām vajadzībām. Ņemot to vērā, mūsu darbs būs vērsts uz atbalstu eiropiešiem šajos grūtajos laikos. Tā būs Komisijas galvenā prioritāte nākamajā gadā — gan samazinot enerģijas cenas, gan nodrošinot mūsu rūpniecības konkurētspējai un pārtikas nodrošinājumam tik būtiskās piegādes, gan stiprinot mūsu sociālo tirgus ekonomiku, gan arī tikpat apņēmīgi reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, kas joprojām ir aktuāla visā Eiropas Savienībā.

Šie trīs apsvērumi nosaka šīs darba programmas pielikumos uzskaitīto darbu saistībā ar visām sešām pamatiecerēm. Tā balstās uz darbu un progresu, kas jau panākts, lai risinātu visneatliekamākās problēmas, vienlaikus saglabājot ilgtermiņa virzību. RepowerEU — plāns Eiropas atbrīvošanai no atkarības no Krievijas energoresursu importa — ir nodrošinājis, ka, pateicoties veiksmīgiem sadarbības centieniem ar mūsu starptautiskajiem partneriem, piegādes no Krievijas pastāvīgi samazinās, ko savukārt kompensē vairāk alternatīvu. Mūs joprojām gaida smaga ziema, taču, pateicoties Gāzes uzglabāšanas regulai, ir nodrošināts gandrīz 91 % ES uzglabāšanas jaudas, un dalībvalstis īsteno gāzes taupīšanas plānus saskaņā ar Eiropas Gāzes pieprasījuma samazināšanas plānu. Turklāt Komisija ir noteikusi ārkārtas intervences pasākumus enerģijas tirgū, lai novērstu neseno kraso cenu kāpumu un samazinātu enerģijas rēķinus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Mēs arī turpināsim paātrināt enerģētikas pārkārtošanu — gan kā līdzekli, lai risinātu klimata krīzi, gan arī lai samazinātu mūsu atkarības un palielinātu konkurētspēju. Šajā darbā liela nozīme būs arī kritiskās infrastruktūras noturības un reaģēšanas spēju palielināšanai, kas būs priekšsēdētājas fon der Leienas izsludinātā piecu posmu plāna pamatā.

Lai atbalstītu cilvēkus un uzņēmumus visā Eiropā, mums ir jāturpina darbs pie investīcijām un reformām, izmantojot NextGenerationEU. Tāpat mums jāturpina izmantot ES budžeta iespējas. Lai risinātu enerģētikas krīzi, mums ir jāaizsargā mūsu ekonomikas pamati, jo īpaši vienotais tirgus un augsts nodarbinātības līmenis. Papildus vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai vienotajā tirgū, izmantojot skaidrus norādījumus par valsts atbalstu, vadoties pēc vispārējiem proporcionalitātes un nepieciešamības principiem, vienots un kopējs Eiropas risinājums ir ārkārtīgi svarīgs, lai novērstu nopietno Savienības sadrumstalošanās risku. Ar REPowerEU Komisija ir spērusi svarīgus pirmos soļus solidaritātes virzienā, taču ir jādara vairāk. Tāpēc mums ir jāpalielina REPowerEU ar papildu finansējumu, pamatojoties uz vajadzību novērtējumu un ņemot vērā investīciju apgūšanas spēju. Mēs meklēsim papildu finansējuma avotus REPowerEU un esam gatavi ierosināt turpmākus pasākumus, izmantojot arī pieredzi, kas gūta no ES finansiālās solidaritātes mehānismiem saskaņā ar NextGenerationEU un citiem veiksmīgiem instrumentiem.

Saskaroties ar Krievijas iebrukuma sekām šeit, ES, mūsu atbalsts Ukrainai paliks tikpat nelokāms, mērķtiecīgs un vienots, kāds tas ir bijis kopš 24. februāra. Nākamais gads Ukrainai un tās nākotnei būs izšķirīgs. Taču runa ir arī par Eiropas Savienības nākotni un visu, ko tā pārstāv: brīvību, demokrātiju, pamattiesības, tiesiskumu un visas vērtības, kas ir ES pamatā.

ES un tās dalībvalstis izrāda patiesu solidaritāti, un vairāk nekā 180 pasākumi, ko Eiropas Savienība jau ir pieņēmusi, reaģējot uz iebrukumu, ir sāpīgi triecieni Krievijai, bet vienlaikus tie sniedz arī lielu atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem. No kara sākuma līdz septembrim ES un tās dalībvalstis ir mobilizējušas vairāk nekā 19 miljardus EUR, lai stiprinātu Ukrainas ekonomisko, sociālo un finansiālo noturību, un vēl 3,1 miljardu EUR kā militāru atbalstu Eiropas Miera mehānisma ietvaros. Iedzīvotāji un dalībvalstis ir izrādījuši ārkārtīgu pretimnākšanu un solidaritāti, uzņemot miljoniem ukraiņu, kas bēg no vardarbības, un ES ir palīdzējusi bēgļiem nodrošināt piekļuvi darbvietām, mājokļiem, izglītībai un veselības aprūpei, aktivizējot Pagaidu aizsardzības direktīvu.

Pateicoties ES civilās aizsardzības mehānismam, Ukrainai ir sniegti vairāk nekā 70 000 tonnu palīdzības, tai skaitā pārtika, ūdens, pajumte, enerģija un veselības aprūpe. Mēs esam mobilizējuši medicīnisko un specializēto aprīkojumu sabiedrības veselības risku novēršanai, piemēram, saistībā ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un nukleāriem draudiem, izmantojot Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA) un rescEU ārkārtas krājumus. Ar kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) un priekšlikuma par FAST-CARE palīdzības paketi mēs esam atvieglojuši dalībvalstīm un reģioniem kohēzijas līdzekļu mobilizēšanu, lai palīdzētu cilvēkiem, kas bēg no kara.

Mēs turpināsim sniegt ievērojamu politisko, finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai un esam gatavi atbalstīt valsts atjaunošanu nākotnē. Pirmais solis ir 100 miljonu EUR piešķiršana karā cietušo Ukrainas skolu atjaunošanai. Tā kā Ukrainas un tās iedzīvotāju nākotne ir Savienībā, mēs strādāsim arī pie tā, lai atvieglotu tās piekļuvi vienotajam tirgum. Tajā pašā laikā mēs turpināsim koordinēt savu darbību, tai skaitā ar mūsu sabiedrotajiem, lai nodrošinātu sankciju iedarbīgu izpildi, lai saglabātu spēcīgu ekonomisko spiedienu uz Krieviju un mazinātu tās spēju turpināt karu pret Ukrainu.

Pašreizējā pārtikas krīze, ko izraisījušas strauji augošās cenas un lielie sausuma periodi un ko saasināja Krievijas iebrukums Ukrainā, apdraud pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē un ir vēl viens būtisks izaicinājums. Lai risinātu šo problēmu un atvieglotu Ukrainas piekļuvi vienotajam tirgum un globālajām piegādes ķēdēm, izmantojot alternatīvus ceļus, Komisija turpina cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, dalībvalstīm, Ukrainas iestādēm un uzņēmējiem, lai nodrošinātu piekļuvi mēslošanas līdzekļiem, pārtikas ražošanai un atvērtai tirdzniecībai un lai novērstu pārtikas piegāžu traucējumus. Mūsu “solidaritātes joslas” palīdz nodrošināt, ka Ukraina var eksportēt graudus un citus produktus un importēt tai nepieciešamās preces: sākot ar humāno palīdzību un beidzot ar mēslošanas līdzekļiem. Turklāt esam mobilizējuši 600 miljonus EUR no Eiropas Attīstības fonda, lai palielinātu atbalstu pārtikas nodrošinājumam Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs.

Joprojām ir daudz darāmā gan Savienībā, gan ārvalstīs, sākot ar iniciatīvām, par ko vienošanās jau ir panākta, un pieņemot iniciatīvas, par ko vēl ir jāvienojas. Mēs esam iesnieguši iniciatīvas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai, investīcijām zaļajās tehnoloģijās un dabiskās vides aizsardzībai. Mēs esam sagatavojuši priekšlikumus par noteikumiem, kas dos iespēju cilvēkiem un uzņēmumiem izmantot jaunās paaudzes digitālās tehnoloģijas. Mēs esam ierosinājuši pasākumus, lai stiprinātu mūsu konkurētspēju un vienotā tirgus noturību, vienlaikus veicinot sociālo taisnīgumu darba tirgū. Šī Komisija ir veikusi pasākumus, lai vēl vairāk stiprinātu ES spēju aizstāvēt demokrātiju un tiesiskumu. Mēs esam rīkojušies, lai nodrošinātu mediju brīvību un plurālismu un stiprinātu plurālistisku, līdztiesīgu un iekļaujošu sabiedrību.

Ir svarīgi, lai mēs pievērstu lielāku uzmanību arī iestāžu sarunu atbalstam, lai mūsu politiskās apņemšanās kļūtu par tiesību aktiem. Pateicoties iestāžu vienotībai, daudz kas jau ir paveikts — gan saistībā ar Covid-19 sertifikātu, gan ar noteikumiem digitālajā jomā, gan ar minimālo algu. Mums ir jāpaātrina šī pieeja, jo īpaši attiecībā uz dokumentiem, kas ir būtiski divējādās pārkārtošanās procesam, piemēram, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, priekšlikumiem par globālās atmežošanas novēršanu vai bateriju jautājuma risināšanu, kā arī Mākslīgā intelekta aktu. Komisijas darbā visās politikas jomās arī turpmāk tiks ņemti vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir integrēti Eiropas pusgadā un iekļauti mūsu labāka regulējuma instrumentos. 2023. gadā Komisija ANO Augsta līmeņa politiskā foruma ietvaros ierosinās ES pirmo brīvprātīgo pārskatu par IAM īstenošanu.

Pēdējos gados eiropieši paši ir pieredzējuši, kādu pozitīvu ietekmi var radīt mūsu ES budžets. Tomēr resursi un elastība ir ierobežoti. Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam vidusposma novērtēšana, ko veiksim 2023. gadā, būs iespēja atkārtoti novērtēt, vai pašreizējais ES budžets joprojām nodrošina pietiekamus līdzekļus, lai kopīgi reaģētu uz kopīgām problēmām.

Šajā nolūkā Komisija iesniegs arī priekšlikumu par otru jaunu pašu resursu grozu, cita starpā pamatojoties uz priekšlikumu par vienotu nodokļu noteikumu kopumu uzņēmējdarbībai Eiropā (BEFIT). Kopā ar pirmo priekšlikumu kopumu šie pasākumi nodrošinās daudzveidīgākus un noturīgākus ieņēmumu veidus un ļaus izvairīties no nevēlamiem samazinājumiem Savienības programmās vai pārmērīga dalībvalstu iemaksu palielinājuma, lai atmaksātu NextGenerationEU atveseļošanas plāna dotāciju daļu.

2.Iedzīvotāju izvirzīšana Eiropas demokrātijas centrā 

Šī gada darba programma ir arī pirmā kopš konferences par Eiropas nākotni noslēgšanās. Ņemot vērā plašo priekšlikumu klāstu un to, cik svarīgi ir īstenot pasākumus, ko iedzīvotāji uzskata par svarīgiem, daudzas no šajā darba programmā izklāstītajām pamatiniciatīvām ir kā turpinājums konferencē izteiktajiem vērienīgajiem priekšlikumiem.

Konference par Eiropas nākotni 1 bija unikāls Eiropas mēroga līdzdalības un balsstiesiskās demokrātijas pasākums un veids, kā uzlabot mūsu politikas veidošanas procesu. Konferencē izdevās izstrādāt vērienīgu un iedvesmojošu redzējumu par mūsu Savienību.

Tas ir redzējums par Eiropu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienas dzīvi gan lauku, gan pilsētu teritorijās, kas risina mūsu paaudžu izaicinājumus, kas ir autonomāka un kas nodrošina to, kas eiropiešiem ir vissvarīgākais — sākot ar pārtiku, ko viņi lieto uzturā, un beidzot ar gaisu, ko viņi elpo. Tagad Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jāveic turpmāki pasākumi. Šī darba programma ir vēl viens solis Komisijas centienos “pārvērst redzējumu konkrētā darbībā” 2 .

Konferences par Eiropas nākotni panākumi ilgtermiņā būs atkarīgi no tā, vai izdosies panākt izmaiņas attiecībā uz iedzīvotāju labāku iesaisti prioritāšu un mērķu noteikšanā, kā arī politikas izstrādē un veidošanā Eiropas līmenī.

Pamatojoties uz konferences par Eiropas nākotni panākumiem, pilsoņu paneļdiskusiju grupas tagad piedalās Komisijas politikas veidošanā noteiktās svarīgās jomās. Jaunās paaudzes pilsoņu paneļdiskusijās tiks apspriestas nākamā gada iniciatīvas par pārtikas izšķērdēšanu, mācību mobilitāti un virtuālajām pasaulēm.

3.Sešu pamatieceru īstenošana

3.1. Eiropas zaļais kurss

Klimata pārmaiņu ietekme kļūst arvien izteiktāka — par to liecina šā gada ekstrēmie karstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un nepieredzēti sausuma periodi. Lai risinātu klimata krīzi un stiprinātu mūsu ekonomiku un drošību, ir būtiski paātrināt zaļo pārkārtošanos. Turklāt, ņemot vērā arvien lielākos globālos apdraudējumus un jauno ģeopolitisko realitāti, zaļās pārkārtošanās paātrināšana veicinās mūsu ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu, veidojot ilgtspējīgu un noturīgu pārtikas sistēmu. Piedevām klimata krīze ir vēl vairāk uzsvērusi nepieciešamību turpināt uzlabot ES civilās aizsardzības un krīzes pārvarēšanas mehānismus.

Komisija jau ir iesniegusi lielāko daļu priekšlikumu, kas ir būtiski Eiropas zaļā kursa īstenošanai, un mēs turpināsim sniegt visaptverošu atbalstu likumdevējiem, lai nodrošinātu, ka vienošanos var panākt līdz šā Parlamenta sasaukuma beigām. Šogad ir svarīgi ātri vienoties par paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.

Lai papildinātu šos pasākumus, iepriekš 2022. gadā mēs pieņēmām novatorisku priekšlikumu līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pesticīdu izmantošanas apjomu un līdz 2050. gadam Eiropā atjaunot izpostītās ekosistēmas. Turpmākajos mēnešos mēs pieņemsim vērienīgus papildu klimata un vides pasākumu kopumus, tai skaitā attiecībā uz transporta emisijām un oglekļa piesaistījumu sertifikāciju, priekšlikumus apkārtējā gaisa un ūdens kvalitātes uzlabošanai, kā arī galvenās iniciatīvas aprites ekonomikas jomā, jo īpaši pievēršoties iepakojuma un plastmasas ilgtspējai, pieaugošajai mikroplastmasas piesārņojuma problēmai, tiesībām uz remontējamību un nolietotiem transportlīdzekļiem. Mēs arī centīsimies panākt vērienīgu globālu vienošanos par dabu ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferencē Monreālā (COP 15), kas notiks vēlāk šogad, un apliecināsim savu globālo vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām konferencē par klimata pārmaiņām Šarm eš Šeihā (COP 27).

Tajā pašā laikā mūsu Savienībai ir jākļūst labāk sagatavotai veiksmīgāk izturēt cenu svārstīgumu nākotnē, nodrošināt pieejamus rēķinus par elektroenerģiju un sagatavoties dziļajai industriālajai pārveidei, kas nepieciešama, lai līdz 2050. gadam panāktu dekarbonizētu un lielā mērā elektrificētu kontinentu. Tāpēc 2023. gada sākumā mēs ierosināsim visaptverošu ES elektroenerģijas tirgus reformu, kas ietvers arī mērķi atsaistīt gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas cenām.

Lai palīdzētu paplašināt mūsu zaļā ūdeņraža ekonomikas mērogu, mēs izveidosim jaunu Eiropas Ūdeņraža banku, lai investētu 3 miljardus EUR ūdeņraža tirgus stimulēšanai ES, cita starpā saskaņojot piedāvājumu ar pieprasījumu.

2023. gadā mēs veiksim pasākumus, lai samazinātu atkritumu apjomu un to ietekmi uz vidi, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas un tekstilizstrādājumu atkritumiem — tematam, kas tika noteikts konferencē par Eiropas nākotni. Aptuveni 20 % no visas ES saražotās pārtikas tiek izšķērdēta — tas tērē dabas resursus, apdraud ekosistēmas un veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai to risinātu, mēs veiksim pasākumus, kas cita starpā ietvers mērķrādītāju noteikšanu pārtikas atkritumu apjoma samazināšanai. Tā kā ES gadā uz vienu cilvēku tiek izmesti aptuveni 11 kg tekstilizstrādājumu, mēs arī rīkosimies, lai uzlabotu tekstilizstrādājumu reciklēšanu un nodrošinātu, ka ražotāji uzņemas lielāku atbildību par atkritumu apstrādi.

Mēs izveidosim visaptverošu satvaru ilgtspējīgām pārtikas sistēmām ES, lai ilgtspēja kļūtu par visu ar pārtiku saistīto politikas jomu galveno elementu. Mēs pārskatīsim ES tiesību aktus par dzīvnieku labturību, lai paplašinātu to darbības jomu un nodrošinātu augstāku dzīvnieku labturības līmeni. Tā ir mūsu atbilde uz konferences par Eiropas nākotni un Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Ārā no sprostiem” ieteikumiem.

Mēs ierosināsim tiesību aktus par jauniem genomikas paņēmieniem, piemēram, apzinātu mutaģenēzi vai cisģenēzi. Ar šiem aktiem tiks saglabāts augsts cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmenis un tiks veicināta noturīgāka un ilgtspējīgāka pārtikas sistēma, izmantojot inovatīvus augu produktus. Šī iniciatīva ir atbilde uz Konferences par Eiropas nākotni priekšlikumu.

Mēs strādāsim arī pie turpmākas kravu pārvadājumu zaļināšanas, lai samazinātu transporta radītās emisijas un piesārņojumu laikā, kad pārejam uz viedāku un ilgtspējīgāku mobilitāti.

Pēc apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām mēs ierosināsim mērķtiecīgi pārskatīt ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas un licencēšanas (REACH) tiesību aktus, lai nodrošinātu Eiropas konkurences priekšrocības un inovāciju, veicinot ilgtspējīgas ķīmiskās vielas, vienkāršotu un racionalizētu regulatīvo procesu, samazinātu slogu un aizsargātu cilvēku veselību un vidi.

3.2. Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

Konferences par Eiropas nākotni nobeiguma ziņojumā tika uzsvērts, ka digitālie risinājumi ir jāpadara piekļūstami un pieejami visiem eiropiešiem un jānodrošina, lai Eiropa kļūtu par ētiskas, pārredzamas un drošas digitālās pārkārtošanās līderi.

Turklāt Komisijas 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība līdztekus paātrināt gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos. Digitālie risinājumi padarīs mūsu ekonomiku efektīvāku un mazāk resursietilpīgu un vienlaikus palīdzēs samazināt pašas digitalizācijas ietekmi uz vidi, resursiem un klimatu. Šajā nolūkā mēs ierosināsim ES tiesību aktu par kritiski svarīgām izejvielām, lai nodrošinātu pietiekamas un diversificētas piegādes Eiropas digitālajai ekonomikai, kā arī zaļās pārkārtošanās procesam, un par prioritāti izvirzītu atkalizmantošanu un reciklēšanu.

Papildus mūsu un dalībvalstu turpmākajiem kopīgajiem centieniem sasniegt digitālās desmitgades mērķrādītājus, mēs ierosināsim instrumentus atvērtu, cilvēkcentrētu virtuālo pasauļu, piemēram, metaversu, izveidei. Tie sniedz neskaitāmas iespējas ražošanas un pakalpojumu nozarēm, mākslas jaunradei un iedzīvotājiem, kā arī iespējas risināt plašākas sociālās problēmas, piemēram, veselības un viedo pilsētu jomā.

Turpinot Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas pieņemta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, Komisija ierosinās ieteikumu par tiešraides satura pirātismu, piedāvājot instrumentu kopumu cīņai pret tiešraides pasākumu (jo īpaši sporta pasākumu) nelikumīgu straumēšanu.

Attiecībā uz mobilitāti digitalizācija var būt kā katalizators, kas veicina netraucētu multimodalitāti un uzlabotu ilgtspēju. Mēs sagatavosim priekšlikumu par kopīgu Eiropas mobilitātes datu telpu, lai veicinātu mobilitātes nozares digitalizāciju un sekmētu inovatīvus risinājumus. Lai sagatavotos jaunajiem mobilitātes risinājumiem, mēs ierosināsim arī ES tiesisko regulējumu attiecībā uz hipercilpas (hyperloop) transportu, lai būtu gatavi pielāgoties šim ātrgaitas un mazoglekļa transporta risinājumam.

Mūsu iniciatīva par turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un uzlabošanu sabiedrību tiesību jomā veicinās pārredzamību attiecībā uz sabiedrībām vienotajā tirgū, vienkāršos administratīvās un tiesu procedūras un atvieglos sabiedrību pārrobežu paplašināšanos.

Nenoteiktais ģeopolitiskais klimats, kā arī nesenie piegādes ķēžu traucējumi Covid-19 krīzes laikā apliecināja mūsu unikālā vienotā tirgus milzīgo nozīmi Eiropas ekonomikas bāzes stiprināšanā. Dinamisks un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir mūsu Savienības labklājības un stabilitātes pamats. Vienotā tirgus 30. gadadienā mēs izdosim paziņojumu par vienoto tirgu, kurā būs gan izklāstītas tā ievērojamās priekšrocības, gan arī norādītas īstenošanas nepilnības un nākotnes prioritātes, lai vienotajam tirgum arī turpmāk būtu liela nozīme mūsu Savienības atvērtas stratēģiskās autonomijas uzturēšanā.

Lai palīdzētu nodrošināt stabilu normatīvo vidi mūsu uzņēmumiem, mēs ierosināsim patentu licencēšanas paketi. Mēs strādāsim pie efektīvas standartam būtisku patentu licencēšanas sistēmas, lai vislabāk atspoguļotu to īpašnieku un īstenotāju intereses, un izstrādāsim skaidrus noteikumus attiecībā uz patentu piespiedu licencēšanu.

Mūsu vienotais tirgus ir svarīgs instruments, ar ko nodrošināt, ka cilvēku veselība un drošība visā Eiropas Savienībā ir pirmajā vietā. Tāpēc mēs turpināsim darbu, kas uzsākts ar Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju, sagatavojot priekšlikumu par azbesta skrīningu, reģistrāciju un uzraudzību. Tas palīdzēs nodrošināt, ka visas dalībvalstis pastiprina savus centienus uzraudzīt, skrīninga veidā pārbaudīt un izskaust šo bīstamo vielu.

Mums ir vajadzīga labvēlīga darījumdarbības vide un darbaspēks ar atbilstošām prasmēm. No tā ir atkarīga mūsu konkurētspēja nākotnē. Mums ir jānovērš šķēršļi, kas joprojām ierobežo mūsu mazos uzņēmumus, jo tie ir Eiropas gadsimtiem ilgās rūpnieciskās izcilības balsts. Tāpēc mēs ierosināsim MVU atvieglojumu paketi. Komisija pārskatīs Maksājumu kavējumu direktīvu, lai samazinātu slogu MVU.

Lai veicinātu darbaspēku ar pieprasītām prasmēm un sekmētu Eiropas uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, kā arī sociāli taisnīgā veidā pilnībā izmantotu digitālās un zaļās pārkārtošanās potenciālu, 2023. gads būs Eiropas Prasmju gads, lai nodrošinātu nepieciešamo darbaspēka pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un piesaistītu mūsu kontinentam vajadzīgās prasmes.

3.3. Ekonomika cilvēku labā

Mēs lemjam par šo darba programmu laikā, kad valda liela ekonomiskā nenoteiktība. Tāpēc esam gatavi pēc ziemas veikt tās atkārtotu izvērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz tiem pasākumiem, kas var ietekmēt konkurētspēju.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir pārbaudījums Eiropas ekonomiskajai un sociālajai noturībai brīdī, kad Eiropa piedzīvo dziļas pārmaiņas. Mums ir jāizstrādā spēcīgs stratēģisku tirdzniecības un investīciju kontroles pasākumu kopums, lai stiprinātu mūsu ekonomikas drošību, vienlaikus strādājot arī pie vērtības ķēžu diversificēšanas.

Komisija ir gatava pārskatīt ES ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānisma regulu, ņemot vērā divu gadu pieredzi, lai saskaņā ar labāka regulējuma principiem noteiktu nepieciešamos grozījumus, kas uzlabotu tās darbību un lietderību. Mēs arī izmantosim pieredzi, kas gūta saistībā ar pašreizējo ES eksporta kontroles režīmu un sankciju īstenošanu saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, lai stiprinātu mūsu stratēģisko eksporta kontroli, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un mūsu starptautiskajiem partneriem. Turklāt mēs pārbaudīsim, vai ir nepieciešami papildu instrumenti attiecībā uz ārējo stratēģisko investīciju kontroli.

Mums ir arī jānostiprina mūsu Eiropas sociālās tirgus ekonomikas modelis. Mēs turpināsim īstenot sociālo programmu, kā noteikts Portu sociālajā samitā 2021. gada maijā, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu divējādo pārkārtošanos. Mēs esam ierosinājuši svarīgas iniciatīvas, lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu. Mēs nāksim klajā ar iniciatīvu sociālā nodrošinājuma sistēmu un sociālās drošības tīklu digitalizācijai, lai atbalstītu darbaspēka mobilitāti, saistībā ar pašlaik notiekošo darbu pie ESSPASS (Eiropas sociālā nodrošinājuma karte).

Saistībā ar Eiropas Prasmju gadu mēs arī atjaunināsim mūsu stažēšanās kvalitātes sistēmu, lai risinātu tādus jautājumus kā, piemēram, taisnīgs atalgojums un piekļuve sociālajai aizsardzībai.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, mēs iesniegsim likumdošanas iniciatīvu par Eiropas pārrobežu asociāciju statūtiem, lai tās varētu pilnvērtīgi izmantot vienotā tirgus piedāvātās brīvības. Šīm asociācijām ir būtiska nozīme preču un pakalpojumu nodrošināšanā daudzās ES ekonomikas jomās, kā arī pilsoņu aktīvas iesaistīšanās pilsoniskajā sabiedrībā un demokrātijā veicināšanā.

Mēs ierosināsim Padomes ieteikumu par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi, lai palīdzētu dalībvalstīm labāk pielāgot savu politiku un tiesību aktus sociālās ekonomikas struktūru īpašajām vajadzībām.

Lai atmaksātu NextGenerationEU atveseļošanas plāna dotāciju daļu un nodrošinātu finansējumu Sociālajam klimata fondam, Komisija ir iesniegusi pirmo priekšlikumu kopumu par jauniem pašu resursiem, kas pašlaik tiek apspriesti ar likumdevējiem. Tomēr, kā tika uzsvērts konferencē par Eiropas nākotni, Eiropas Savienībai ir jāturpina stiprināt savu budžetu. Šajā nolūkā Komisija iesniegs priekšlikumu par otru jaunu pašu resursu grozu, cita starpā pamatojoties uz priekšlikumu par vienotu nodokļu noteikumu kopumu uzņēmējdarbībai Eiropā (BEFIT).

Kopā šie pasākumi nodrošinās diversificētākus un noturīgākus ieņēmumu veidus un novērsīs nepamatotu Savienības programmu finansējuma samazināšanu vai pārmērīgu dalībvalstu iemaksu palielināšanu. Mēs veiksim arī daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma novērtēšanu. Turklāt mēs pieliksim pūliņus, lai izveidotu jaunu Eiropas suverenitātes fondu, lai nodrošinātu, ka rūpniecības nākotne tiek veidota Eiropā.

Mēs arī iepazīstināsim ar Komisijas ievirzēm pēc mūsu ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanas, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir piemērota šīs desmitgades izaicinājumiem, ņemot vērā vērtīgo ieguldījumu, kas gūts konferencē par Eiropas nākotni.

Piedevām mēs ierosināsim, kā padarīt ciešāku un uzlabot administratīvo sadarbību. Tas ļaus panākt labāku sinerģiju starp ES instrumentiem, kas paredzēti spēju stiprināšanai, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī. Turklāt tādējādi varēs labāk pārvaldīt investīcijas un pārkārtošanās procesus, vienlaikus nodrošinot pilnīgu un rezultatīvu ES politikas īstenošanu.

Efektīvi un integrēti finanšu tirgi un kapitāla brīva aprite ir ļoti svarīgi ekonomikas izaugsmei un atveseļošanai, kā arī zaļās un digitālās pārkārtošanās gaitai. Tie arī palīdz ES saglabāt vadošo lomu pasaules ekonomikā un ģeopolitikā. Komisija ir ierosinājusi virkni regulatīvo reformu investīciju, informācijas atklāšanas, banku un apdrošināšanas jomā. Tagad mēs centīsimies panākt turpmāku progresu kapitāla tirgu savienības veidošanā. Komisija ierosinās arī pasākumu kopumu, ar ko atvieglot privātos ieguldījumus, savukārt piekļuve datiem finanšu pakalpojumu jomā tiks papildus uzlabota, izstrādājot iniciatīvu par atvērtas finanšu darbības regulējumu. Turklāt mēs pārskatīsim Maksājumu pakalpojumu direktīvu, lai atbalstītu inovāciju, vienlaikus gādājot par vienkāršāku un drošāku tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanu un labāku lietotāju aizsardzību pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības kopējā valūta ir piemērota digitālajam laikmetam, mēs iesniegsim priekšlikumu, lai noteiktu digitālā euro principus, pirms to (iespējams) emitē Eiropas Centrālā banka.

3.4. Spēcīgāka Eiropa pasaulē

Kaut arī multilaterālisms un uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība joprojām būs mūsu darbības pamatprincipi, mums ir jāgatavojas sistēmiskas sāncensības laikmetam daudzpolārā pasaulē.

ES kā vadošā attīstības un humānās palīdzības sniedzēja turpinās reaģēt uz Krievijas kara pret Ukrainu globālajām sekām, jo īpaši saistībā ar globālo pārtikas un enerģētikas krīzi.

Sankcijas pret Krieviju būs spēkā tik ilgi, kamēr turpināsies agresija pret Ukrainu un nelikumīga Ukrainas teritorijas okupācija/aneksija. Mēs turklāt atjaunināsim savu sankciju instrumentu kopumu, lai to attiecinātu arī pret korupciju.

Kara nežēlīgā realitāte apliecina vajadzību pastiprināt ES centienus drošības un aizsardzības jomā. Turpinot ES stratēģiskā kompasa darbu, 2023. gadā mēs iepazīstināsim ar ES kosmosa stratēģiju drošībai un aizsardzībai, kā arī ar atjaunināto ES jūras drošības stratēģiju. Mēs arī uzsāksim dialogu ar Eiropas aizsardzības rūpniecības nozari par to, kā palielināt ražošanu, lai aizpildītu pašreizējo Eiropas bruņojuma krājumu iztrūkumu.

Mēs turpināsim sadarbību ar Rietumbalkānu kandidātvalstīm, kā arī Ukrainu, Moldovu un Gruziju, ņemot vērā to turpmāko pievienošanos Eiropas Savienībai. Mēs saglabāsim mūsu atbalstu Austrumu partnerībai un dienvidu kaimiņattiecībām. Turklāt mēs dosim aktīvu ieguldījumu un iesaistīsimies topošās Eiropas politiskās kopienas darbā, lai veidotu sadarbību ar Eiropas valstīm, kas nav iesaistītas pievienošanās procesā.

Lai stiprinātu ES noturību un dažādotu mūsu piegāžu ķēdes, mēs centīsimies panākt tirdzniecības nolīgumu pilnīgu ratifikāciju, tai skaitā, piemēram, ar Čīli, Meksiku un Jaunzēlandi, un turpināsim sarunas ar citiem svarīgiem partneriem, piemēram, Austrāliju, Indiju un Indonēziju. Mēs ierosināsim arī jaunu darba kārtību Latīņamerikai un Karību jūras reģionam.

ES joprojām ir apņēmības pilna risināt krīzes citās pasaules daļās un veicināt jēgpilnus daudzpusējus risinājumus globālām problēmām, jo īpaši pārskatot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un stiprinot mūsu attiecības ar starptautiskajām finanšu iestādēm.

Konfliktu un dabas katastrofu skaita pieauguma dēļ palielinās humānās palīdzības vajadzības, un vienlaikus lielāks kļūst finansējuma deficīts. Joprojām ļoti svarīgi ir uzlabot palīdzības sniegšanas efektivitāti un lietderību, tai skaitā palielinot pašas ES spējas reaģēt krīzes situācijās. Cita starpā mēs divkāršosim savas ugunsdzēsības spējas pirms 2023. gada meža ugunsgrēku sezonas un papildināsim savu gaisa floti ar 10 vieglajiem lidaparātiem-amfībijām un 3 helikopteriem.

3.5. Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

Eiropas Jaunatnes gads (2022. gads) ir sniedzis virkni iespēju Eiropas jauniešiem stiprināt savas prasmes un iemaņas un veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību. Arī nākamajā — Eiropas Prasmju gadā — turpināsim pievērst lielu uzmanību jauniešiem.

Tā kā tikai 15 % jauniešu ir studējuši, piedalījušies apmācībā vai stažējušies citā ES valstī, Komisija ierosinās atjaunināt pašreizējo ES mācību mobilitātes satvaru, lai dotu iespēju izglītojamajiem vieglāk pāriet no vienas izglītības sistēmas uz citu — tas ir svarīgs solis ceļā uz Eiropas izglītības telpu 2025. gadam.

Veselības aizsardzības jomā Komisija turpinās īstenot vērienīgo Vēža uzveikšanas plānu, kas ir viens no spēcīgas Eiropas veselības savienības pīlāriem. Mēs ierosināsim ieteikumu par vakcīnnovēršamiem vēža veidiem un ieteikuma par vidi bez tabakas dūmiem atjaunināšanu.

Vēl viens svarīgs Eiropas veselības savienības pīlārs, ko ieteica konferencē par Eiropas nākotni, ir Eiropas veselības datu telpas izveide. Šīs iniciatīvas ātra pieņemšana un īstenošana stiprinās veselības aprūpes kvalitāti un nepārtrauktību un nodrošinās iedzīvotāju tiesības attiecībā uz viņu veselības datiem. Komisija reaģēs uz vēl vienu konferences par Eiropas nākotni priekšlikumu ar visaptverošu pieeju garīgajai veselībai — būtiskam sabiedrības jautājumam, kas sevišķi aktualizējās pandēmijas laikā. Turklāt Komisija turpinās popularizēt sportu un veselīga dzīvesveida garīgās un fiziskās priekšrocības visā sabiedrībā un dažādām paaudzēm, pamatojoties uz iniciatīvu HealthyLifestyle4All un tās jaunatnes ideju laboratorijām. 

Notikumi, kas risinās mūsu acu priekšā, arvien uzsver, kāpēc ir tik svarīgi izveidot skaidru un stabilu migrācijas un patvēruma sistēmas satvaru. Pagājušajā gadā ir panākts būtisks progress arī attiecībā uz Eiropas pieeju migrācijai, kas izklāstīta Migrācijas un patvēruma paktā. Komisija turpinās pilnībā atbalstīt Eiropas Parlamentu un Padomi, lai īstenotu kopīgo ceļvedi par šo paktu un līdz šā pilnvaru termiņa beigām pieņemtu visus iesniegtos priekšlikumus. Piedevām mēs centīsimies panākt progresu attiecībā uz Prasmju un talantu paketi, lai veicinātu lietderīgu un savstarpēji izdevīgu likumīgo migrāciju, ko pastiprinās jauna iniciatīva, lai atvieglotu trešo valstu valstspiederīgo kvalifikāciju atzīšanu, kas mūsu kontinentam piesaista vajadzīgās prasmes — tas būs svarīgs Eiropas Prasmju gada (2023. gada) temats. Ar mērķorientētu iniciatīvu — Kiberdrošības prasmju akadēmiju — tiks veicināta viena no stratēģiski vissvarīgākajām prasmēm.

Kā daļu no mūsu centieniem izveidot patiesu drošības savienību un īstenot ES stratēģiju cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu Komisija ierosinās pārskatīt direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem apkarošanu. Ar šiem pasākumiem tiks risināti jauni izaicinājumi, ko radījušas tehnoloģiskās pārmaiņas, un nepieciešamība pastiprināt seksuālās vardarbības pret bērnu noziegumu novēršanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī atbalstīt un aizsargāt cietušos bērnus gan tiešsaistes, gan fiziskajā vidē saskaņā ar ES visaptverošo stratēģiju par bērna tiesībām. Šī iniciatīva papildinās neseno priekšlikumu regulai, ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai. Kad tiks pieņemti Komisijas priekšlikumi, drošības savienība tiks stiprināta arī ar uzlabotu policijas pārrobežu sadarbību, lai novērstu jaunus un sarežģītus drošības apdraudējumus.

Komisija turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai uzturētu spēcīgu un noturīgu Šengenas zonu bez iekšējās robežkontroles. Tādi jautājumi kā efektīva robežkontrole, netraucēta starptautiska ceļošana un drošības apsvērumi tiks risināti kompleksi, izmantojot tehnoloģiskos sasniegumus, turpinot īstenot jaunās sadarbspējīgās sistēmas un pieņemot jaunu priekšlikumu par ceļošanas dokumentu digitalizāciju. Komisija arī turpinās atbalstīt likumdevējus, lai ātri pieņemtu pārskatīto Šengenas Robežu kodeksu. 

3.6. Jauns impulss Eiropas demokrātijai

Mūsu demokrātija, kas ir mūsu Savienības pamats, ir pakļauta lielākam spiedienam nekā jebkad agrāk. Mūsu Savienības stabilitāte, drošība un labklājība ir tieši atkarīga no mūsu demokrātisko vērtību un demokrātijas institūciju uzturēšanas. Tāpēc mums tikpat neatslābstoši jāturpina aizstāvēt mūsu pamattiesības un kopīgās vērtības, piemēram, līdztiesību un tiesiskumu, un aizsargāt mūsu brīvās un demokrātiskās sabiedrības pamatus, piemēram, mediju plurālismu un brīvību.

Sistemātiska tiesiskuma ievērošana visās dalībvalstīs bija viens no konferencē par Eiropas nākotni formulētajiem mērķiem, un 2022. gada jūlijā publicētajā ikgadējā ziņojuma par tiesiskumu trešajā izdevumā pirmo reizi tika iekļauti visām dalībvalstīm adresēti ieteikumi. Eiropas Demokrātijas rīcības plānā par vienu no būtiskākajām politiskajām prioritātēm ir noteikta galveno demokrātijas pīlāru aizsardzība. Pamatojoties uz to, Komisija ierosināja Eiropas Mediju brīvības aktu, lai leģislatīvi noteiktu pasākumus mediju brīvības un plurālisma aizsardzībai.

2023. gadā Komisija ierosinās Demokrātijas aizsardzības paketi, lai padziļinātu Eiropas Demokrātijas rīcības plānā paredzētos pasākumus: veicināt brīvas un godīgas vēlēšanas, pastiprināt cīņu pret dezinformāciju un atbalstīt mediju brīvību un plurālismu, arī attīstot pilsoniskās sabiedrības telpu un pilsoņu līdzdalību, lai stiprinātu demokrātijas iekšējo noturību. Tajā jo īpaši tiks iekļauti priekšlikumi, ar kuriem aizstāvēt mūsu demokrātiju un stiprināt uzticību, aizsargājot mūsu demokrātisko sistēmu pret ārēju interešu ietekmi. Mēs arī ierosināsim pasākumus, lai atjauninātu mūsu tiesisko regulējumu korupcijas apkarošanai.

Komisija ir ierosinājusi priekšlikumus, lai stiprinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanas, atbalstot to integritāti un veicinot lielāku līdzdalību ar noteikumiem par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu, par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu un par mobilo eiropiešu vēlēšanu tiesībām. Mēs esam gatavi atbalstīt likumdevējus arī darbā pie Eiropas Parlamenta priekšlikuma par jaunu vēlēšanu tiesību aktu. Būtu svarīgi, lai visi šie jaunie vēlēšanu noteikumi tiktu ieviesti līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā.

Komisija turpinās veidot līdztiesības savienību, izmantojot pamatiniciatīvu par personu ar invaliditāti tiesībām, ierosinot ES invaliditātes karti, kas nodrošina invaliditātes statusa savstarpēju atzīšanu visās dalībvalstīs. Līdztiesības savienību vēl vairāk nostiprinātu tas, ka likumdevēji panāktu vienošanos par ierosinātajām iniciatīvām attiecībā uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu un darba samaksas pārredzamību. Saistībā ar rasisma apkarošanas rīcības plāna 2020.–2025. gadam īstenošanu Komisija turpinās darbu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ, arī tiesībaizsardzības jomā.

Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību un izpildi gan tiešsaistes, gan bezsaistes tirgos, Komisija ierosinās grozījumus noteikumos, ar ko reglamentē sadarbību starp patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, lai palīdzētu novērst negodīgu darījumdarbības praksi un atbalstītu rezultatīvāku patērētāju tiesību pārkāpumu izmeklēšanu.

Komisija apsvērs instrumentus savu pārredzamības sistēmu stiprināšanai, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

Lai uzlabotu valstu datu aizsardzības iestāžu sadarbību Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpildē, Komisija ierosinās saskaņot dažus šo iestāžu darba procesuālos aspektus.

4.Labāks regulējums, ES tiesību aktu īstenošana un izpilde

4.1Labāks regulējums

Problēmas, ar kurām šodien saskaras Eiropa, ir izgaismojušas vajadzību panākt, ka politikas veidošana ir balstīta uz informāciju un ka tās pamatā ir pierādījumi un labāka regulējuma principi.

Kā atzinusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, tagad Komisijas rīcībā ir regulatīvie instrumenti, kas atbilst visaugstākajiem standartiem. Labāka regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka tiesību akti ir nepieciešami un sniedz maksimālu iespējamo labumu iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Pieeja “viens pieņemts — viens atcelts”, kas nu jau ir ieviesta pilnībā, ir vērsta uz Komisijas priekšlikumu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tā papildina sistemātiskos centienus apzināt un novērst birokrātiju un nevajadzīgas izmaksas saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT). Platforma “Gatavi nākotnei”, kas ir augsta līmeņa ekspertu grupa, papildus atbalsta Komisiju saistībā ar vienkāršošanas un sloga mazināšanas potenciāla apzināšanu. Augsta līmeņa ieinteresēto personu grupa var papildus veicināt mērķorientētu tā acquis vienkāršošanu, kas ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus. Pilnveidots mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tests nodrošinās, ka Eiropas uzņēmumi gūst labumu no vienotā tirgus, nemaksājot nesamērīgu cenu. 2023. gadā Komisija turpinās īstenot pieeju “viens pieņemts — viens atcelts” un vienlaikus sāks izvērtēt tās īstenošanu un lietderību.

Būtisks ilgtspējas atbalsta elements ir labāka regulējuma programma. Ar to ilgtspējīgas attīstības mērķus integrē ietekmes analīzēs, ņemot vērā to būtisko ietekmi uz visu iedzīvotāju līdztiesību. Stratēģiskās prognozēšanas iekļaušana labāka regulējuma satvarā un tiesību aktu pielāgošana nākotnes vajadzībām nodrošinās Komisiju ar nepieciešamajiem instrumentiem, lai risinātu jebkādas ar nākotni saistītas neskaidrības.

4.2ES tiesību aktu īstenošana un izpilde 

Tiklīdz Eiropas Savienība būs panākusi vienošanos par ierosinātajām iniciatīvām, būs svarīgi tās īstenot pilnībā un savlaicīgi, lai panāktu solītās pārmaiņas praksē. Pagājušajā nedēļā publicētajā paziņojumā par ES tiesību aktu piemērošanu ir izklāstīts, kā Komisija ir padziļinājusi un attīstījusi savu darbu izpildes jomā, savus centienus apvienojot ar dalībvalstu, specializēto iestāžu un citu ieinteresēto personu ieguldījumu. Pilnīga un konsekventa ES noteikumu piemērošana palielina tiesisko noteiktību un iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos valstu iestādēm un ES kopumā, jo īpaši attiecībā uz mūsu kopīgajām vērtībām, pamattiesībām, tiesiskumu, ES četrām pamatbrīvībām un vienotā tirgus darbību. Pareiza ES noteikumu izpilde maksimāli palielina konkrētos ieguvumus, ko ES politika sniedz cilvēkiem ikdienas dzīvē, lai kur ES viņi dzīvotu. Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai atbalstītu tās ES tiesību aktu pareizā piemērošanā, lai ātri novērstu visas problēmas, ja tādas rodas, un lai izlēmīgi reaģētu uz pārkāpumiem, kas kavē svarīgu ES politikas mērķu īstenošanu vai apdraud ES vērtības un pamatbrīvības.

5.Secinājums

Kopš šī pilnvaru termiņa sākuma Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka tā spēj sekmīgi risināt tās pilsoņiem būtiskākos jautājumus. Tā ir kolektīvi reaģējusi uz līdz šim nepieredzētām krīzēm un ar divkāršu spēku turpinājusi jau uzsākto radikālo pārveidi. Tam arī nākamajā gadā jābūt mūsu darba virzītājspēkam.

Mūsu galvenie pasākumi nākamajam gadam ir uzskaitīti šā paziņojuma pielikumos. Tajos ir iekļauts saraksts ar prioritārajiem vēl nepieņemtajiem priekšlikumiem, uz kura pamata mēs turpināsim dialogu ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai līdz šā gada beigām vienotos par kopīgu deklarāciju par likumdošanas prioritātēm.

Kopā mēs veidosim Savienību, kas spēs apvienot spēkus, lai risinātu pašas lielākās problēmas: sākot ar klimata pārmaiņām un dabas izzušanu un beidzot ar pandēmijām un reģionālo drošību. Spēcīgu Savienību, kas aizstāv savas vērtības un tiesiskumu. Plaukstošu Savienību, kuras pamatā ir spēcīga ekonomika, paaudžu solidaritāte un unikāls vienotais tirgus, kā arī vēl nepieredzēta sociālā aizsardzība. Nesašķeltu Savienību, kurai ir stingra nostāja pasaulē un kura darbojas kā globāls līderis, lai rastu risinājumus mūsu paaudžu izaicinājumiem.

(1)

 Konference par Eiropas nākotni — ziņojums par konferences galīgajiem rezultātiem .

(2)

2022. gada jūnija paziņojums “Pārvēršot redzējumu konkrētā darbībā”, COM(2022) 404 final.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.10.2022

COM(2022) 548 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas darba programma 2023. gadam

































Stabila un vienota Savienība

I pielikums. Jaunas iniciatīvas 1

Iniciatīva, kas tieši vai netieši izriet no konferences par Eiropas nākotni priekšlikuma.

Nr.	Politikas mērķis	Iniciatīvas
Eiropas zaļais kurss
1.	Elektroenerģijas tirgus	ES iekšējā elektroenerģijas tirgus noteikumu pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 194. pants, 2023. g. 1. cet.)
2.	Atjaunīgais ūdeņradis	ES ūdeņraža banka (leģislatīva vai neleģislatīva, 2023. g. 3. cet.)
3.	Atkritumu apjoma samazināšana	ES atkritumu pamatdirektīvas pārtikas atkritumu un tekstilizstrādājumu aspektu pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 191. un 192. pants, 2023. g. 2. cet.)
4.	Jauni genomikas paņēmieni	Tiesību akti attiecībā uz augiem, kas iegūti, izmantojot dažus jaunus genomikas paņēmienus (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2023. gada 2. cet., atbilde uz LESD 241. pantu un Padomes Lēmumu (ES) 2019/1904, “ar ko Komisiju lūdz iesniegt pētījumu saistībā ar Tiesas spriedumu lietā C-528/16 par jauno genomikas paņēmienu statusu Savienības tiesībās un priekšlikumu, ja saskaņā ar pētījuma rezultātiem tas ir atbilstoši”)
5.	Dzīvnieku labturība	Dzīvnieku labturība — ES tiesību aktu pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 43. un 114. pants, 2023. g. 3. cet.)
6.	Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas	Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu tiesiskais regulējums (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2023. gada 3. cet.)
7.	Veselīgas augsnes	Iniciatīva par ES augsnes aizsardzību, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 192. panta 1. punkts, 2023. gada 2. cet.)
8.	Kravu pārvadājumu zaļināšanas pakete	a)Starptautiskie kravu un pasažieru pārvadājumi — dzelzceļa satiksmes īpatsvara palielināšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 91. pants, 2023. g. 2. cet.)
9.		b)Masas un gabarītu direktīvas pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 91. pants, 2023. g. 2. cet.)
10.		c)Kombinēto pārvadājumu direktīvas pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 91. pants un 100. panta 2. punkts, 2023. g. 2. cet.)
11.	Ilgtspējīgs transports	Uzņēmumu autoparku zaļināšanas iniciatīva (leģislatīva vai neleģislatīva, 2023. g. 3. cet.)
Digitālajam laikmetam gatava Eiropa
12.	Kritiski svarīgas izejvielas	Eiropas Kritiski svarīgu izejvielu akts (leģislatīva un neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 1. cet.)
13.	Atvieglojumi MVU	Maksājumu kavējumu direktīvas pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 3. cet.)
14.	Virtuālās pasaules	Iniciatīva par virtuālajām pasaulēm, piemēram, metaversu (neleģislatīva, 2023. g. 2. cet.)
15.	Patentu licencēšanas pakete	a)Patentu obligāta licencēšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2023. g. 2. cet.)
16.		b)Standartam būtiski patenti (leģislatīva un neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2023. g. 2. cet.)
17.	Sabiedrības veselība	Azbesta skrīnings un reģistrācija ēkās (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2023. g. 2. cet., atbilde uz LESD 225. pantu, rezolūciju P9_TA(2021)0427 par darba ņēmēju aizsardzību pret azbestu)
18.	Iekšējais tirgus	Vienotajam tirgum — 30 gadi (neleģislatīva, 2023. g. 1. cet.)
19.	Spektra pārvaldība digitālajai desmitgadei	Jauna radiofrekvenču spektra politikas programma (RSPP 2.0) (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 3. cet.)
20.	Sabiedrību tiesību digitalizācija	Direktīva par turpmāku digitālo rīku un procesu izmantošanas paplašināšanu un uzlabošanu sabiedrību tiesību jomā (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 50. panta 1. un 2. punkts, 2023. g. 1. cet.)
21.	Mobilitātes pakete	a)Kopēja Eiropas mobilitātes datu telpa (neleģislatīva, 2023. g. 2. cet.)
22.		b)ES tiesiskais regulējums attiecībā uz hipercilpas (hyperloop) transportu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 91. pants, 2023. g. 3. cet.)
23.	Cīņa pret pirātismu	Ieteikums par tiešraides satura pirātismu (neleģislatīva, 2023. g. 2. cet., atbilde uz LESD 225. pantu, rezolūciju P9_TA(2021)0236 par sporta pasākumu organizatoru problēmām digitālajā vidē)
Ekonomika cilvēku labā
24.	Daudzgadu finanšu shēma	Daudzgadu finanšu shēmas darbības izvērtēšana, kas var ietvert pārskatīšanu (neleģislatīva un/vai leģislatīva (LESD 312. un 295. pants, 2023. g. 2. cet.)
25.	Ekonomikas pārvaldība	Ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšana (leģislatīva vai neleģislatīva, 2023. g. 1. cet.)
26.	Pašu resursi	Otrais jaunu pašu resursu kopums (leģislatīva, LESD 311. un 322. pants, 2023. g. 3. cet.)
27.	Uzņēmumu ienākuma nodoklis	Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT) (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 115. pants, 2023. g. 3. cet.)
28.	Piekļuve datiem finanšu pakalpojumu jomā	a)Atvērtas finanšu darbības regulējums (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 2. cet.)
29.		b)Maksājumu pakalpojumu ES noteikumu pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 2. cet.)
30.	Euro lomas stiprināšana	a)Digitālais euro (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 133. pants, 2023. g. 2. cet.)
31.		b)Euro banknošu un monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusa darbības joma un sekas (leģislatīva, LESD 133. pants, 2023. g. 2. cet.)
32.	Privāto ieguldījumu pakete	Privāto ieguldījumu regulējuma uzlabošana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 1. cet.)
33.	Sociālās ekonomikas pakete	a)Padomes ieteikums par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi (neleģislatīva, 2023. g. 2. cet.)
34.		b)Likumdošanas iniciatīva par asociāciju pārrobežu darbību (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 2. cet.), atbilde uz LESD 225. pantu un rezolūciju P9_TA(2022)0044 par Eiropas pārrobežu asociāciju un bezpeļņas organizāciju statūtiem)
35.	Labākas stažēšanās veicināšana	Uzlabota stažēšanās kvalitātes sistēma (neleģislatīva un/vai leģislatīva, 2023. g. 2. cet.)
36.	Konkurētspējīga un efektīva lidostu jaudas izmantošana	Lidostu laika nišu regulas pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, 2023. g. 3. cet.)
Spēcīgāka Eiropa pasaulē
37.	Kosmosa drošības un aizsardzības dimensija	Kopīgs paziņojums par ES kosmosa stratēģiju drošībai un aizsardzībai (neleģislatīva, 2023. g. 2. cet.)
38.	Attiecības ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm	Kopīgs paziņojums par jaunu darba kārtību Latīņamerikai un Karību jūras reģionam (neleģislatīva, 2023. g. 2. cet.)
39.	Jūras drošība	Kopīgs paziņojums par ES jūras drošības stratēģijas atjaunināšanu (neleģislatīva, 2023. g. 1. cet.)
40.	Laba pārvaldība	Korupcijas apkarošanas sankciju sistēmas izveide (leģislatīva, 2023. g. 2. cet.)
Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
41.	Garīgā veselība	Visaptveroša pieeja garīgajai veselībai (neleģislatīva, 2023. g. 2. cet.)
42.	Likumīga migrācija	Trešo valstu valstspiederīgo kvalifikāciju atzīšana (neleģislatīva un/vai leģislatīva, 2023. g. 3. cet.)
43.	Noturīga Šengenas zona	Ceļošanas dokumentu digitalizācija un ceļošanas atvieglošana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts, 2023. g. 3. cet.)
44.	Cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem	Direktīvas par seksuālās vardarbības pret bērniem apkarošanu pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 82. panta 2. punkts un 83. panta 1. punkts, 2023. g. 3. cet.)
45.	Kiberdrošība	Kiberdrošības prasmju akadēmija (neleģislatīva, 2023. g. 3. cet.)
46.	Mācību mobilitāte	Padomes ieteikums par atjauninātu mācību mobilitātes satvaru (neleģislatīva, LESD 165., 166. un 292. pants, 2023. g. 3. cet.)
47.	Novēršanas pakete	a)Padomes ieteikuma par vidi bez tabakas dūmiem pārskatīšana (neleģislatīva, LESD 153., 168. un 292. pants, 2023. g. 3. cet.)
48.		b)Padomes ieteikums par vakcīnnovēršamiem vēža veidiem (neleģislatīva, LESD 168. un 292. pants, 2023. g. 3. cet.)
Jauns impulss Eiropas demokrātijai
49.	Demokrātijas aizsardzības pakete	Demokrātijas aizsardzības pakete, tai skaitā iniciatīva par ES demokrātijas telpas aizsardzību pret slēptu ārvalstu ietekmi (leģislatīva un neleģislatīva, LESD 114. pants, 2023. g. 2. cet.)
50.	Pretkorupcijas pakete	Korupcijas apkarošanas tiesiskā regulējuma atjaunināšana (leģislatīva, LESD 83. panta 1. punkts, 2023. g. 3. cet.)
51.	Personu ar invaliditāti tiesības	ES invaliditātes karte (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2023. g. 4. cet.)

II pielikums. REFIT iniciatīvas 2

Iniciatīva, kas tieši vai netieši izriet no konferences par Eiropas nākotni priekšlikuma.

Nr.	Nosaukums	Vienkāršošanas mērķis / potenciāls (īss skaidrojums par sloga samazināšanas un vienkāršošanas mērķi)
Eiropas zaļais kurss
1.	REACH pārskatīšana: mērķtiecīgi grozījumi Regulā EK/1907/2006 par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu un licencēšanu	Šīs mērķtiecīgās pārskatīšanas, par kuru paziņots Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā un Nulles piesārņojuma rīcības plānā, mērķis ir nodrošināt Eiropas konkurences priekšrocības un inovāciju, veicinot ilgtspējīgas ķimikālijas, vienkāršot un racionalizēt regulatīvo procesu un samazināt slogu, un aizsargāt cilvēku veselību un vidi. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 4. cet.)
2.	ES noteikumu pārskatīšana — piekļuves ķīmisko vielu datiem, to pieejamības, koplietošanas un atkalizmantošanas uzlabošana ķīmiskās drošības novērtējumu vajadzībām	Šī iniciatīva, par ko paziņots Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā un Nulles piesārņojuma rīcības plānā, uzlabos piekļuvi datiem par ķīmiskajām vielām, novēršot tehniskus un administratīvus šķēršļus datu atkalizmantošanai un paplašinot atvērto datu un pārredzamības koncepcijas saskaņā ar principu, ka datiem jābūt viegli atrodamiem, savietojamiem, drošiem, koplietojamiem un atkalizmantojamiem. Šī iniciatīva veicinās visu pieejamo datu izmantošanu un palielinās pārredzamību. Tā dos iespēju ES un valstu iestādēm vajadzības gadījumā uzdot ķimikāliju testēšanu un uzraudzību kā daļu no tiesiskā regulējuma. Iniciatīva ļaus efektīvāk vākt, izmantot un koplietot esošo informāciju, lai racionalizētu datu plūsmu starp aģentūrām, Komisiju, dalībvalstīm un nozari. (leģislatīva, LESD 114. pants, 2023. g. 4. cet.)
3.	Tehniskā stāvokļa paketes pārskatīšana	Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā paziņotā paketes pārskatīšana, lai nodrošinātu transportlīdzekļu pastāvīgu atbilstību emisiju un drošuma standartiem (7. pasākums), ietver trīs direktīvu pārskatīšanu: Direktīva 2014/45/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm, Direktīva 2014/47/EK par komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un Direktīva 1999/37/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2014/46/ES, par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem. Tās konkrētie mērķi ir nodrošināt mūsdienīgu elektronisko drošības komponentu, modernu vadītāja palīgsistēmu un automatizētu funkciju darbību transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā, veikt jēgpilnus emisiju testus transportlīdzekļa tehniskās apskates laikā, kā arī uzlabot attiecīgo tehniskās apskates un transportlīdzekļa identifikācijas statusa/datu elektronisku glabāšanu un apmaiņu starp ES dalībvalstīm un veicināt administratīvo dokumentu un sertifikātu digitalizēšanu. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 91. pants, 2023. g. 3. cet.)
Digitālajam laikmetam gatava Eiropa
4.	Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas pārskatīšana	Komisija pārskatīs Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulu, lai ieviestu specifikācijas tekstilizstrādājumu fiziskai un digitālajai marķēšanai, tai skaitā ilgtspējas un apritīguma parametrus, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas ierosinātajā Produktu ilgtspējas ekodizaina regulā.  (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 4. cet.)
5.	Noteikumu par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem pārskatīšana	ES noteikumi par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem nosaka sadarbspējas sistēmu digitālajiem informācijas pakalpojumiem ES iekšējo ūdensceļu transporta nozarē. Ar šo iniciatīvu tiks novērsti konstatētie pašreizējās sistēmas trūkumi, racionalizēts tehnisko standartu noteikšanas process un ņemtas vērā jaunākās digitalizācijas tendences. Tā ir iekļauta ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā (43. rīcība). Paredzams, ka ES mērogā saskaņotu upju informācijas pakalpojumu izmantošana samazinās transporta uzņēmumu izmaksas (laika ietaupījums, darījumu izmaksas, administratīvais slogs un apgrūtinājumu izmaksas), palielinot darbības efektivitāti, piemēram, uzlabojot resursu plānošanu, samazinot pārkraušanas izmaksas un paātrinot administrēšanu, kā arī nodrošinot datu precizitāti, piekļuvi informācijai reāllaikā un informācijas apmaiņu. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 91. pants, 2023. g. 3. cet.)
Ekonomika cilvēku labā
6.	Pasažieru tiesību tiesiskā regulējuma pārskatīšana	Pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt pasažieru tiesību regulējuma noturību pret krīzēm, vajadzības gadījumā ierosinot grozījumus spēkā esošajās regulās, lai izveidotu pienācīgu finansiālās aizsardzības shēmu, kas aizsargātu gaisa transporta pasažierus pret likviditātes krīzes vai maksātnespējas risku saistībā ar biļešu cenas kompensēšanu un, ja nepieciešams, pasažieru repatriāciju. Tajā tiks iekļautas arī iespējas kombinētajām biļetēm, noteikumi par kompensāciju starp uzņēmumiem un patērētājiem gadījumā, ja biļešu rezervēšana tikusi veikta, izmantojot biļešu rezervēšanas starpnieku, kā arī noteikumi par tiesībām uz kompensāciju gadījumā, ja pasažieri paši atceļ biļeti ārkārtas apstākļu dēļ. Tās mērķis būs arī sekmēt pasažieru tiesību labāku īstenošanu. Par šo iniciatīvu tika paziņots ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā (63. un 64. darbība). (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 91. pants un 100. panta 2. punkts, 2023. g. 2. cet.)
Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
7.	Zāļu izmaiņu regulējuma pārskatīšana	Par zāļu izmaiņu regulējuma pārskatīšanu ir paziņots Eiropas Zāļu stratēģijā. Ar izmaiņām, kas papildina tās, kuras veiktas saistībā ar farmācijas tiesību aktu pārskatīšanu, varētu samazināt administratīvo slogu nozarei un atbrīvot resursus, kas pašlaik tiek tērēti lielā izmaiņu skaita dēļ. Šīs iniciatīvas mērķis ir pārskatīt spēkā esošos noteikumus, kas nosaka procedūras cilvēkiem paredzēto zāļu tirdzniecības atļaujas izmaiņu veikšanai posmā pēc atļaujas piešķiršanas. Nolūks ir zāļu dzīves cikla pārvaldīšanu padarīt efektīvāku. (neleģislatīva, 2023. g. 4. cet.)
Jauns impulss Eiropas demokrātijai
8.	Strīdu alternatīvas izšķiršana un strīdu izšķiršanas tiešsaistē sistēmas pārskatīšana, lai uzlabotu patērētāju tiesību aktu piemērošanu	Stingra strīdu alternatīvas izšķiršana (SAI) sistēma ļaus patērētājiem un uzņēmumiem ātri un ar zemām izmaksām risināt strīdus ārpustiesas kārtībā. Tiešsaistē veiktas iepirkšanās pieaugums pandēmijas laikā ir parādījis, ka ir iespējams veikt vispārēju vienkāršošanu, jo īpaši saistībā ar pārrobežu strīdu risināšanu, un īstenot rentablus pasākumus, piemēram, vairāk izmantojot digitālos rīkus un kolektīvos SAI mehānismus. Iniciatīvas mērķis ir modernizēt SAI sistēmu, ņemot vērā straujo tiešsaistes tirgu un reklāmas attīstību un nepieciešamību nodrošināt patērētājiem piekļuvi taisnīgām, neitrālām un efektīvām strīdu izšķiršanas sistēmām. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2023. g. 2. cet.)

III pielikums. Vēl nepieņemtie prioritārie priekšlikumi

Nr.	Pilns nosaukums	Atsauces
Eiropas zaļais kurss
1.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115	COM(2022) 305 final 2022/0196 (COD) 22.06.2022.
2.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par dabas atjaunošanu	COM(2022) 304 final 2022/0195 (COD) 22.06.2022.
3.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem	COM(2022) 156 final 2022/0104 (COD) 05.04.2022.
4.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ozona slāni noārdošām vielām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009	COM(2022) 151 final 2022/0100 (COD) 05.04.2022.
5.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014	COM(2022) 150 final 2022/0099 (COD) 05.04.2022.
6.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011	COM(2022) 144 final 2022/0094 (COD) 30.3.2022.
7.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvu 2005/29/EK un Direktīvu 2011/83/ES	COM(2022) 143 final 2022/0092 (COD) 30.03.2022.
8.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK	COM(2022) 142 final 2022/0095 (COD) 30.03.2022.
9.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem un par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/787 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012	COM(2022) 134 final 2022/0089 (COD) 31.3.2022.
10.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem	COM(2021) 813 final 2021/0419 (COD) 14.12.2021.
11.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013	COM(2021) 812 final  2021/0420 (COD)  14.12.2021.
12.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942	COM(2021) 805 final  2021/0423 (COD)  15.12.2021.
13.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)	COM(2021) 804 final  2021/0424 (COD)  15.12.2021.
14.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu	COM(2021) 803 final  2021/0425 (COD)  15.12.2021.
15.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija)	COM(2021) 802 final  2021/0426 (COD)  15.12.2021.
16.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Regulu (ES) 2020/1056	COM(2021) 709 final  2021/0367 (COD)  17.11.2021.
17.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko Lēmumu (ES) 2015/1814 groza attiecībā uz kvotu apjomu, kurš līdz 2030. gadam jāieskaita Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezervē	COM(2021) 571 final 2021/0202 (COD) 14.07.2021.
18.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Sociālo klimata fondu	COM(2021) 568 final 2021/0206 (COD) 14.07.2021.
19.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz paziņošanu gaisakuģu operatoriem, kuri darbojas Eiropas Savienības teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru globālā tirgus pasākuma satvarā	COM(2021) 567 final 2021/0204 (COD) 14.07.2021.
20.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu	COM(2021) 564 final 2021/0214 (COD) 14.07.2021.
21.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, kas pārkārto Savienības noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (pārstrādāta redakcija)	COM(2021) 563 final 2021/0213 (CNS) 14.07.2021.
22.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un Direktīvas 2009/16/EK grozīšanu	COM(2021) 562 final 2021/0210 (COD) 14.07.2021.
23.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam	COM(2021) 561 final 2021/0205 (COD) 14.07.2021.
24.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES	COM(2021) 559 final 2021/0223 (COD) 14.07.2021.
25.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija)	COM(2021) 558 final  2021/0203 (COD)  14.07.2021.
26.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652	COM(2021) 557 final 2021/0218 (COD) 14.07.2021.
27.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) 2019/631 groza, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši Savienības vērienīgākajiem mērķiem klimata jomā	COM(2021) 556 final 2021/0197 (COD) 14.07.2021.
28.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības	COM(2021) 555 final 2021/0200 (COD) 14.07.2021.
29.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz darbības jomu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999	COM(2021) 554 final 2021/0201 (COD) 14.07.2021.
30.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu	COM(2021) 552 final 2021/0207 (COD) 14.07.2021.
31.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un Regulu (ES) 2015/757	COM(2021) 551 final 2021/0211 (COD) 14.07.2021.
32.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādāta redakcija)	COM(2020) 579 final 22.09.2020. COM(2013) 410 final 2013/0186 (COD) 11.06.2013.
33.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) 2018/1139 groza attiecībā uz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras spēju darboties Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes statusā	COM(2020) 577 final 2020/0264 (COD) 22.09.2020.
34.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139	COM(2018) 368 final 2018/0193 (COD) 30.05.2018.
35.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus	COM(2013) 130 final 2013/0072 (COD) 13.03.2013.
Digitālajam laikmetam gatava Eiropa
36.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības noteikumu pielāgošanu mākslīgajam intelektam (MI atbildības direktīva)	COM(2022) 496 final 2022/0303(COD) 28.09.2022.
37.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par atbildību par defektīviem produktiem	COM(2022) 495 final 2022/0302 (COD) 28.09.2022.
38.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulas (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426, (ES) 2019/1009 un (ES) Nr. 305/2011 attiecībā uz ārkārtas procedūrām atbilstības novērtēšanai, kopīgu specifikāciju pieņemšanai un tirgus uzraudzībai vienotā tirgus ārkārtas situācijas dēļ Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz ārkārtas procedūrām atbilstības novērtēšanai, kopīgu specifikāciju pieņemšanai un tirgus uzraudzībai vienotā tirgus ārkārtas situācijas dēļ	COM(2022) 459 final 2022/0278 (COD) 19.09.2022. COM(2022) 461 final 2022/0279 (COD) 19.09.2022. COM(2022) 462 final 2022/0280 (COD) 19.09.2022.
39.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par horizontālām kiberdrošības prasībām produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020	COM(2022) 454 final 2022/0272 (COD) 15.09.2022.
40.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu	COM(2022) 349 final 2022/0219(COD) 19.07.2022.
41.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts)	COM(2022) 68 final 2022/0047 (COD) 23.02.2022.
42.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības drošas savienojamības programmas izveidi 2023.–2027. gadam	COM(2022) 57 final 2022/0039 (COD) 15.02.2022.
43.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (Mikroshēmu akts)	COM(2022) 46 final 2022/0032 (COD) 08.02.2022.
44.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā	COM(2021) 762 final 2021/0414 (COD) 09.12.2021.
45.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi	COM(2021) 281 final 2021/0136 (COD) 03.06.2021.
46.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus	COM(2021) 206 final 2021/0106 (COD) 21.04.2021.
47.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)	COM(2017) 10 final 2017/0003 (COD) 10.01.2017.
Ekonomika cilvēku labā
48.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā	COM(2022) 489 final 2022/0298 (COD) 28.09.2022.
49.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu	COM(2022) 453 final 2022/0269 (COD) 14.09.2022.
50.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)	COM(2022) 223 final 2022/0162 (COD) 16.05.2022.
51.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam	COM(2022) 184 final 2022/0125 (COD) 22.04.2022.
52.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 909/2014 groza attiecībā uz norēķinu disciplīnu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, sadarbību uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu un prasībām trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem	COM(2022) 120 final 2022/0074 (COD) 16.03.2022.
53.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937	COM(2022) 71 final 2022/0051 (COD) 23.02.2022.
54.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā	COM(2021) 823 final 2021/0433 (CNS) 22.12.2021.
55.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 549/2013 un atceļ 11 tiesību aktus nacionālo kontu jomā	COM(2021) 776 final 2021/0407 (COD) 10.12.2021.
56.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu	COM(2021) 775 final 2021/0406 (COD) 08.12.2021.
57.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza attiecībā uz tirgus datu pārredzamības uzlabošanu, šķēršļu novēršanu konsolidētu datu lentes izveidei, tirdzniecības pienākumu optimizēšanu un aizliegumu saņemt maksājumus par klientu rīkojumu nosūtīšanu	COM(2021) 727 final  2021/0385 (COD)  25.11.2021.
58.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem	COM(2021) 726 final  2021/0384(COD)  25.11.2021.
59.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju	COM(2021) 723 final  2021/0378 (COD)  25.11.2021.
	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas regulas	COM(2021) 724 final  2021/0379 (COD)  25.11.2021.
	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas	COM(2021) 725 final  2021/0380 (COD)  25.11.2021.
60.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) 2015/760 groza attiecībā uz atbilstīgo aktīvu un ieguldījumu tvērumu, portfeļa sastāvu un diversifikācijas prasībām, naudas aizņemšanos un citiem fondu noteikumiem un attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz atļauju piešķiršanu Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, to ieguldījumu politiku un darbības nosacījumiem	COM(2021)722 final   2021/0377 (COD)  25.11.2021.
61.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru Direktīvu 2011/61/ES un Direktīvu 2009/65/EK groza attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu iniciēšanu, ko veic alternatīvi ieguldījumu fondi (AIFPD, PVKIU)	COM(2021) 721 final  2021/0376 (COD)  25.11.2021.
62.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai	COM(2021) 664 final  2021/0342 (COD)  27.10.2021.
63.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES	COM(2021) 663 final  2021/0341 (COD)  27.10.2021.
64.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2009/138/EK, (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 648/2012	COM(2021) 582 final 2021/0296 (COD) 22.09.2021.
65.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK attiecībā uz proporcionalitāti, uzraudzības kvalitāti, pārskatu sniegšanu, ilgtermiņa garantiju pasākumiem, makroprudenciālajiem instrumentiem, ilgtspējas riskiem, grupas un pārrobežu līmeņa uzraudzību	COM(2021) 581 final 2021/0295 (COD) 22.09.2021.
66.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par vispārējo tarifa preferenču shēmas piemērošanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012	COM(2021) 579 final 2021/0297 (COD) 22.09.2021.
67.	Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu	COM(2021) 570 final 2021/0430 (CNS) 22.12.2021.
68.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849	COM(2021) 423 final 2021/0250 (COD) 20.07.2021.
69.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010	COM(2021) 421 final 2021/0240 (COD) 20.07.2021.
70.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai	COM(2021) 420 final 2021/0239 (COD) 20.07.2021.
71.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas zaļajām obligācijām	COM(2021) 391 final 2021/0191 (COD) 06.07.2021.
72.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004	COM(2016) 815 final 2016/0397 (COD) 13.12.2016.
73.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu	COM(2015) 586 final 2015/0270 (COD) 24.11.2015.
Spēcīgāka Eiropa pasaulē
74.	Priekšlikums — PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Fēru Salu valdību, no otras puses, par Fēru Salu dalību Savienības programmās	COM(2022) 65 final  2022/0045 (NLE)  24.02.2022.
Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
75.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz vīzas procedūras digitalizāciju groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009 un (ES) 2017/2226, Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95, (EK) Nr. 333/2002, (EK) Nr. 693/2003 un (EK) Nr. 694/2003 un Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu	COM(2022) 658 final 2022/0132 (COD) 27.04.2022.
76.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija)	COM(2022)655 final 2022/0131 (COD) 27.04.2022.
77.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (pārstrādāta redakcija)	COM(2022) 650 final 2022/0134 (COD) 27.04.2022.
78.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju	COM(2022) 245 final 2022/0167 (COD) 25.05.2022.
79.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai	COM(2022) 209 final 2022/0155 (COD) 11.05.2022.
80.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas veselības datu telpu	COM(2022) 197 final 2022/0140 (COD) 03.05.2022.
81.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (Kuveita, Katara)	COM(2022) 189 final 2022/0135 (COD) 27.04.2022.
82.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru	COM(2022) 18 final 2022/0009 (COD) 12.01.2022.
83.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām	COM(2021)891 final 2021/0428 (COD) 14.12.2021.
84.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā	COM(2021) 890 final 2021/0427 (COD) 14.12.2021.
85.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, kas attiecas uz datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai (“Prīme II”) un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, 2019/817 un 2019/818	COM(2021) 784 final 2021/0410 (COD) 08.12.2021.
86.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI	COM(2021)782 final 2021/0411 (COD) 08.12.2021.
87.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu [Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kurš uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos (pārstrādāta redakcija)	COM(2020) 614 final 23.09.2020. COM(2016) 272 final 2016/0132 (COD) 04.05.2016.
88.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā	COM(2020) 613 final 2020/0277 (COD) 23.09.2020.
89.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817	COM(2020) 612 final 2020/0278 (COD) 23.09.2020.
90.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES	COM(2020) 611 final 23.09.2020. COM(2016) 467 final 2016/0224 (COD) 13.07.2016.
91.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, kas attiecas uz patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Padomes Direktīvu (EK) 2003/109 un ierosināto Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds]	COM(2020) 610 final 2020/0279 (COD) 23.09.2020.
92.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par kopējiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (pārstrādāta redakcija)	COM(2018) 634 final 2018/0329 (COD) 12.09.2018.
93.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014	COM(2016) 468 final 2016/0225 (COD) 13.07.2016.
94.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji	COM(2016) 466 final 2016/0223 (COD) 13.07.2016.
95.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija)	COM(2016) 465 final 2016/0222 (COD) 13.07.2016.
Jauns impulss Eiropas demokrātijai
96.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par vienota mediju pakalpojumu satvara izveidi iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības akts) un grozījumiem Direktīvā 2010/13/ES	COM(2022) 457 final 2022/0277(COD) 16.09.2022.
97.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”)	COM(2022) 177 final 2022/0117 (COD) 27.04.2022.
98.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu	COM(2022) 105 final 2022/0066 (COD) 08.03.2022.
99.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un ar ko aizstāj Direktīvu 2008/99/EK	COM(2021) 851 final 2021/0422 (COD) 15.12.2021.
100.	Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu	COM(2021) 777 final 09.12.2021.
101.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko Padomes Lēmumu 671/2005/TI groza attiecībā uz tā saskaņošanu ar Savienības noteikumiem par personas datu aizsardzību	COM(2021) 767 final 2021/0399 (COD) 01.12.2021.
102.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju groza Padomes Direktīvu 2003/8/EK, Padomes Pamatlēmumus 2002/465/TI, 2002/584/TI, 2003/577/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI, 2008/947/TI, 2009/829/TI un 2009/948/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES	COM(2021) 760 final 2021/0395 (COD) 01.12.2021.
103.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā	COM(2021) 759 final 2021/0394 (COD) 01.12.2021.
104.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI	COM(2021) 757 final 2021/0393 (COD) 01.12.2021.
105.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido sadarbības platformu kopēju izmeklēšanas grupu darbības atbalstam un groza Regulu (ES) 2018/1726	COM(2021) 756 final 2021/0391 (COD) 01.12.2021.
106.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (pārstrādāta redakcija)	COM(2021)734 final 2021/0375 (COD) 25.11.2021.
107.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija)	COM(2021) 733 final 2021/0373 (CNS) 25.11.2021.
108.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (pārstrādāta redakcija)	COM(2021) 732 final 2021/0372 (CNS) 25.11.2021.
109.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu	COM(2021) 731 final 2021/0381 (COD) 25.11.2021.
110.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par patēriņa kredītiem	COM(2021) 347 final 2021/0171 (COD) 30.06.2021.
111.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un atceļ Padomes Direktīvu 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK	COM(2021) 346 final 2021/0170 (COD) 30.06.2021.
112.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprinātu principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu	COM(2021) 93 final 2021/0050 (COD) 04.03.2021.
113.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā	COM(2018) 226 final 2018/0107 (COD) 17.04.2018.
114.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās	COM(2018) 225 final 2018/0108 (COD) 17.04.2018.
115.	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām	COM(2018) 96 final 2018/0044 (COD) 12.03.2018.
116.	Priekšlikums — PADOMES DIREKTĪVA par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas	COM(2008) 426 final 2008/0140 (CNS) 02.07.2008.

IV pielikums. Atsaukumi 3

Nr.	Atsauces	Nosaukums	Atsaukšanas pamatojums
Digitālajam laikmetam gatava Eiropa
1.	COM(2019)208 final 2019/0101 (COD)	Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai	Zaudējis aktualitāti pēc Tiesas sprieduma C-177/19, C-178/19 un C-179/19 par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (Komisijas Regula (ES) 2016/646, emisijas no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”), slāpekļa oksīdu emisiju nepārsniedzamo (NTE) vērtību noteikšana, testējot emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE)).

V pielikums: Paredzamo atcelto tiesību aktu saraksts

Nr.	Politikas joma	Nosaukums	Atcelšanas iemesli
1.	Transports	Padomes Direktīva 89/629/EEK par civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu	Tā kā dalībvalstis ir pieņēmušas un transponējušas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/93/EK par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa (kodificēta versija), kas paredz plašāku un stingrāku pieeju, Padomes 1989. gada 4. decembra Direktīva 89/629/EEK par civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu ir kļuvusi lieka.

(1)    Šajā pielikumā Komisija sniedz papildu informāciju, ciktāl tā ir pieejama, par darba programmā iekļautajām iniciatīvām saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Šī informācija, kas ir sniegta iekavās pie katras iniciatīvas, ir tikai indikatīva, un sagatavošanas procesā to var grozīt, ņemot vērā ietekmes novērtējuma procesa iznākumu.

(2)    Šajā pielikumā ir izklāstītas būtiskākās REFIT pārskatīšanas, ko Komisija veiks 2023. gadā.

(3)    Šajā sarakstā iekļauti vēl nepieņemto tiesību aktu priekšlikumi, kurus Komisija sešu mēnešu laikā ir iecerējusi atsaukt.