EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.8.2022
COM(2022) 417 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Gada ziņojums par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu Eiropas Savienībā 2020. gadā
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.8.2022
COM(2022) 417 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Gada ziņojums par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu Eiropas Savienībā 2020. gadā
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Eiropas Komisijas gada ziņojums par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu 2020. gadā
Satura rādītājs
1. IEVADS
2. JURIDISKAIS PAMATS
3. METODIKA UN SAŅEMTĀ INFORMĀCIJA
4. ES ATKRASTES NAFTAS UN GĀZES NOZARE
4.1. Iekārtas un ieguve
4.2. Atkrastes inspekcijas, izmeklēšanas, izpildes panākšanas pasākumi un tiesiskais regulējums
5. STARPGADĪJUMI UN DROŠUMA RĀDĪTĀJI
6. SECINĀJUMI
1. IEVADS
Kopš 2016. gada Eiropas Komisija reizi gadā publicē ziņojumu par ES atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu.
Ziņojuma juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK 1 (Atkrastes darbību drošuma direktīva). Minētā akta mērķis ir panākt augstu drošuma līmeni atkrastes naftas un gāzes nozares darbībās, no kā ieguvēji ir
I)darba ņēmēji,
II)vide,
III)atkrastes platformas un aprīkojums,
IV)tādi saimnieciskās darbības veidi kā zvejniecība un tūrisms.
Direktīvas īstenošana dalībvalstīs palīdz
I)izvairīties no starpgadījumiem un smagiem negadījumiem,
II)samazināt starpgadījumu skaitu,
III)nodrošināt, ka pēc negadījumiem un starpgadījumiem tiek veikti sekojumpasākumi, kuri faktiski samazina seku smagumu.
Tāpat kā iepriekšējos ziņojumos, šajā gada ziņojumā
I)sniegti dati par ES izvietoto iekārtu skaitu un veidu,
II)sniegta informācija par drošuma starpgadījumiem šajās iekārtās,
III)novērtēts atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošums.
Ar katru nākamo ziņojumu tendenču analīze kļūs aizvien saturīgāka. Turklāt šos gada ziņojumus var izmantot kā atsauces avotu statistikai par dalībvalstīs veikto atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu.
Šis ziņojums sagatavots, balstoties uz dalībvalstu gada ziņojumiem un datiem, kas iesniegti saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvu.
Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā izvietotas 187 atkrastes naftas un gāzes iekārtas 2 , Vidusjūrā – 165 iekārtas, Melnajā jūrā – 9 iekārtas, Baltijas jūrā – 2 iekārtas. 2020. gadā dalībvalstu kompetentās iestādes inspicējušas 141 atkrastes iekārtu, kas ir to jurisdikcijā. Par 2 smagiem negadījumiem ziņoja Horvātija (1) un Dānija (1).
Ir sarucis starpgadījumu skaits: no 34 starpgadījumiem 2019. gadā līdz 16 starpgadījumiem 2020. gadā. Tas rāda, ka iekārtu drošums ir būtiski uzlabojies.
2. JURIDISKAIS PAMATS
Saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvas 25. pantu Komisijai ir pienākums reizi gadā publicēt ziņojumu par atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu un ietekmi uz vidi. Šā ziņojuma pamatā ir individuālie gada ziņojumi, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai. Direktīvas IX pielikuma 3. punktā ir noteikts gada ziņojumā ietveramās informācijas minimums:
a) iekārtu skaits, vecums un atrašanās vieta,
b) veikto inspekciju un izmeklēšanu, kā arī izpildes panākšanas pasākumu un notiesājošu spriedumu skaits un veids,
c) notikušie negadījumi,
d) jebkādas būtiskas izmaiņas atkrastes tiesiskajā regulējumā,
e) atkrastes naftas un gāzes nozares darbību rezultāti.
Dalībvalstīm prasītā informācija jāpublicē un jāiesniedz līdz 1. jūnijam gadā, kas seko pārskata periodam (piemēram, 2020. gadam tas ir 2021. gada 1. jūnijs).
Dalībvalstīm informācija jāiesniedz, izmantojot veidnes, kas noteiktas Komisijas 2014. gada 13. oktobra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1112/2014 3 . Ar veidņu palīdzību
I)atkrastes naftas un gāzes iekārtu operatori un īpašnieki var dalīties informācijā par būtisku apdraudējumu rādītājiem;
II)dalībvalstis var publicēt informāciju par būtisku apdraudējumu rādītājiem.
Sīkāka informācija par minēto īstenošanas regulu ir pieejama norādījumu dokumentā 4 ; tajā arī paskaidrots, kā jāizmanto ziņošanas veidnes.
3. METODIKA UN SAŅEMTĀ INFORMĀCIJA
Dalībvalstīm ar veidņu palīdzību ir jāiesniedz skaidri definēta informācija par drošuma starpgadījumiem atkrastes naftas un gāzes nozarē. Datiem jāsatur informācija par atkrastes naftas un gāzes iekārtām ES teritorijā (piemēram, to skaits, veids, atrašanās vieta un vecums). Dalībvalstīm ziņojumos jāsniedz arī šāda informācija: i) veikto atkrastes inspekciju, izmeklēšanu un izpildes panākšanas pasākumu skaits, ii) starpgadījumu skaits pa kategorijām un iii) ievainojumu skaits.
Šajā gada ziņojumā Komisija iekļāvusi informāciju, ko sniedza Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Polija, Rumānija, Spānija un Vācija. Citās dalībvalstīs atkrastes naftas un gāzes nozares darbības netika veiktas vai arī tās nesniedza šim ziņojumam relevantu informāciju.
Visas dalībvalstis, kurās tiek veiktas atkrastes naftas un gāzes nozares darbības, apliecināja, ka tās iesniegušas pilnīgus datus par visām iekārtām.
4. ES ATKRASTES NAFTAS UN GĀZES NOZARE
4.1. Iekārtas un ieguve
Dalībvalstis ziņoja, ka 2020. gadā ES ūdeņos darbojās 363 iekārtas (sk. 1. tabulu).
·Lielākā daļa atkrastes iekārtu 5 atrodas Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā.
·Aptuveni 42 % iekārtu atrodas Nīderlandei piekritīgajā Ziemeļjūras daļā (t. s. Nīderlandes ekskluzīvajā ekonomikas zonā).
·Vidusjūrā visvairāk iekārtu ir Itālijai (38 % no visām ES ūdeņos izvietotajām iekārtām), kurai seko Horvātija.
·Melnajā jūrā labi attīstīta atkrastes naftas un gāzes industrija ir Rumānijā. Bulgārijā turpinājās ogļūdeņraža izpētes darbības atkrastē, taču tai ir tikai viena iekārta un iegūtie naftas un gāzes apjomi ir nelieli.
·Baltijas jūrā atkrastes iekārtas ir tikai Polijā.
1. tabula. Pārskats par iekārtām 2020. gada 1. janvārī: pēc iekārtas veida pa reģioniem un dalībvalstīm
|
Reģions |
Valsts |
Iekārtas veids(*) |
||||
|
FMI |
NUI |
FNP |
FPI |
Kopā (reģions/valsts) |
||
|
Baltijas jūra |
1 |
1 |
0 |
0 |
2 |
|
|
Polija |
3 |
1 |
0 |
0 |
4 |
|
|
Melnā jūra |
6 |
3 |
0 |
0 |
9 |
|
|
Bulgārija |
0 |
1 |
0 |
0 |
1 |
|
|
Rumānija |
6 |
2 |
0 |
0 |
8 |
|
|
Vidusjūra |
16 |
147 |
0 |
2 |
165 |
|
|
Horvātija |
2 |
18 |
0 |
0 |
20 |
|
|
Grieķija |
1 |
1 |
0 |
0 |
2 |
|
|
Itālija |
12 |
126 |
0 |
2 |
140 |
|
|
Spānija |
1 |
2 |
0 |
0 |
3 |
|
|
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns |
59 |
127 |
1 |
0 |
187 |
|
|
Dānija |
10 |
19 |
1 |
0 |
30 |
|
|
Vācija |
2 |
0 |
0 |
0 |
2 |
|
|
Īrija |
1 |
1 |
0 |
0 |
2 |
|
|
Nīderlande |
46 |
105 |
0 |
0 |
151 |
|
|
Kopā (pēc iekārtas veida) |
84 |
276 |
1 |
2 |
363 |
|
|
(*) FMI: stacionāra iekārta, uz kuras ir personāls, FNP: stacionāra iekārta, kas nav ieguves iekārta, FPI: peldoša ieguves iekārta, NUI: iekārta, uz kuras parasti nav personāla. |
Vairāk nekā puse no atkrastes iekārtām ekspluatācijā nodotas laikā no 1980. gada līdz 2000. gadam. 2020. gadā ekspluatācijā netika nodota neviena jauna stacionāra iekārta. Kopš 2010. gada Ziemeļjūras un Atlantijas okeānā ir ievērojami samazinājusies jaunu ieguves iekārtu izveide.
Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā iegūst aptuveni 81 % ES iekšzemes naftas un gāzes (18 795 kilotonnas naftas ekvivalenta; sk. 2. tabulu). Visvairāk naftas un gāzes iegūst Nīderlandē un Dānijā. Vidusjūrā lielākās ražotājas ir Itālija un Horvātija. Melnajā jūrā nozīmīgi ieguves apjomi ir tikai Rumānijā.
2. tabula. Atkrastes naftas un gāzes ieguves apjomi ES 2020. gadā (kilotonnās naftas ekvivalenta, ktoe)
|
Reģions |
Valsts |
Ktoe |
% no ES kopapjoma |
|
Baltijas jūra |
249 |
1,3 % |
|
|
Polija |
249 |
1,3 % |
|
|
Melnā jūra |
1179 |
5,9 % |
|
|
Bulgārija |
30 |
0,1 % |
|
|
Rumānija |
1149 |
5,8 % |
|
|
Vidusjūra |
2790 |
13,9 % |
|
|
Horvātija |
241 |
1,2 % |
|
|
Grieķija |
97 |
0,5 % |
|
|
Itālija |
2422 |
12,1 % |
|
|
Spānija |
30 |
0,1 % |
|
|
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns |
157 233 |
78,9 % |
|
|
Dānija |
4917 |
24,6 % |
|
|
Vācija |
890 |
4,5 % |
|
|
Īrija |
90 |
0,5 % |
|
|
Nīderlande |
9826 |
49,2 % |
|
|
Kopā |
19 941 |
100 % |
Tā kā Apvienotā Karaliste no ES ir izstājusies, atkrastē iegūtās naftas un gāzes apjomi ES sarukuši par aptuveni 80 %. Ieguve nedaudz pieaugusi Polijā, Bulgārijā un Vācijā, bet visās pārējās dalībvalstīs, it sevišķi Dānijā, tā ir samazinājusies. Salīdzinot ar 2019. gada ieguves apjomiem, 2020. gadā ieguve dalībvalstīs samazinājās par 18 % (aptuveni 4317 ktoe).
Kopējā ES ieguves apjomā (ktoe) gāzes īpatsvars bija 70 %, bet naftas – tikai 30 %. Lielākā naftas ražotāja bija Dānija ar 3619 ktoe, kurai seko Vācija (867 ktoe), Nīderlande (451 ktoe) un Itālija (440 ktoe).
4.2. Atkrastes inspekcijas, izmeklēšanas, izpildes panākšanas pasākumi un tiesiskais regulējums
2020. gadā dalībvalstu kompetentās iestādes regulāri inspicēja savā jurisdikcijā esošās atkrastes iekārtas (sk. 3. tabulu): jo vairāk iekārtu valstī, jo vairāk inspekciju veikts.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu 6 ir samazinājies inspekciju skaits, darbdienas, ko inspektori pavadījuši uz iekārtām, un inspicēto iekārtu skaits. It sevišķi jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2019. gadu krietni sarucis laiks, ko inspektori pavada uz iekārtām.
3. tabula. 2020. gadā veikto atkrastes inspekciju skaits pa reģioniem un dalībvalstīm
|
Reģions |
Valsts |
Inspekciju skaits |
Uz iekārtas pavadīto darbdienu skaits (neskaitot ceļā pavadīto laiku) |
Inspicēto iekārtu skaits |
|
Baltijas jūra |
2 |
7 |
4 |
|
|
Polija |
2 |
7 |
4 |
|
|
Melnā jūra |
10 |
60 |
7 |
|
|
Bulgārija |
0 |
0 |
0 |
|
|
Rumānija |
10 |
60 |
7 |
|
|
Vidusjūra |
181 |
175 |
80 |
|
|
Horvātija |
13 |
13 |
6 |
|
|
Kipra |
0 |
0 |
0 |
|
|
Grieķija |
1 |
5 |
2 |
|
|
Itālija |
164 |
156 |
69 |
|
|
Spānija |
3 |
1 |
3 |
|
|
Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns |
62 |
89 |
50 |
|
|
Dānija |
12 |
53 |
10 |
|
|
Vācija |
2 |
3 |
2 |
|
|
Īrija |
2 |
12 |
2 |
|
|
Nīderlande |
46 |
21 |
36 |
|
|
Kopā |
255 |
331 |
141 |
Atkrastes darbību drošuma direktīvas 18. pantā valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz darbībām un iekārtām, kas ir to jurisdikcijā, ir piešķirtas vairākas tiesības un pilnvaras. Šīs pilnvaras ietver tiesības aizliegt darbību veikšanu un pieprasīt, lai tiktu veikti pasākumi, kas nodrošina gan atbilstīgu riska pārvaldību, gan darbību drošumu.
2020. gadā vienu smagu negadījumu izmeklēja Dānija, savukārt Horvātija veica vienu izmeklēšanu pēc tam, kad darbinieki ziņoja par drošuma un vidiskajiem aspektiem, kas vieš bažas. 2019. gadā pa vienai izmeklēšanai katra veica Itālija un Rumānija.
2020. gadā izpildes panākšanas pasākumu veica tikai Dānija. 2019. gadā (neskaitot Apvienoto Karalisti) vienīgo izpildes panākšanas pasākumu veica Nīderlande.
5. STARPGADĪJUMI UN DROŠUMA RĀDĪTĀJI
Operatoriem un iekārtu īpašniekiem, kā arī valsts iestādēm jāziņo par negadījumu vai nopietna apdraudējuma situāciju (turpmāk “notikums”). Tomēr vienu notikumu var klasificēt vienā vai vairākās starpgadījumu kategorijās. Piemēram, viens notikums jāpaziņo divās starpgadījumu kategorijās tad, ja a) notikusi nejauša gāzes noplūde, kas prasa b) darbinieku evakuēšanu.
2019. gadā dalībvalstis ziņoja par 30 notikumiem (neskaitot Apvienoto Karalisti), savukārt 2020. gadā – par 15 notikumiem 7 :
-Dānija – par 8 notikumiem (2019. gadā – par 6), arī par 1 smagu negadījumu;
-Horvātija – par 3 notikumiem (2019. gadā – par nevienu), arī par 1 smagu negadījumu;
-Nīderlande – par 4 notikumiem, bet ne par vienu smagu negadījumu (2019. gadā – par 18 notikumiem, arī par 1 smagu negadījumu).
Smagi negadījumi ietver starpgadījumus, kuros varētu būt bojāgājušie vai smagi ievainojumi (pat ja tādi nav radušies).
No 2020. gadā notikušajiem starpgadījumiem 69 % bija gāzes un/vai naftas nejaušas noplūdes, 25 % attiecās uz kritisko drošuma un vides elementu atteicēm un 6 % attiecās uz strukturālās integritātes zudumu. Pozitīvi ir tas, ka netika ziņots par sadursmēm ar kuģiem vai helikopteru avārijām un nevienā no starpgadījumiem nebija bojāgājušo.
4. tabula. Starpgadījumi pa kategorijām (noteiktas Atkrastes darbību drošuma direktīvas IX pielikumā) 2020. gadā
|
Kategorija |
Kopā |
Procentuālais īpatsvars visas kategorijas griezumā |
Procentuālais īpatsvars no visiem notikumiem |
|
|
a) |
Nejaušas noplūdes (kopā) |
11 |
100 % |
68,75 % |
|
Naftas/gāzes uzliesmojuma izraisīti sprādzieni ugunsgrēki |
1 |
9,09 % |
6,25 % |
|
|
Naftas/gāzes uzliesmojuma izraisīti sprādzieni |
0 |
0 % |
0 % |
|
|
Neuzliesmojusi gāze |
5 |
45,45 % |
31,25 % |
|
|
Neuzliesmojusi nafta |
5 |
45,45 % |
31,25 % |
|
|
Bīstamas vielas |
0 |
0 % |
0 % |
|
|
b) |
Zudusi kontrole pār urbumu (kopā) |
0 |
0 % |
0 % |
|
Erupcijas |
0 |
0 % |
0 % |
|
|
Erupcija / novadīšanas sistēmas aktivizācija |
0 |
0 % |
0 % |
|
|
Urbuma aizsargmehānisma atteice |
0 |
0 % |
0 % |
|
|
c) |
Kritisks drošuma un vidiskais elements |
4 |
100 % |
25 % |
|
d) |
Strukturālās integritātes zudums (kopā) |
1 |
100 % |
6,25 % |
|
Strukturālās integritātes zudums |
1 |
100 % |
6,25 % |
|
|
Stabilitātes/peldspējas zudums |
0 |
0 % |
0 % |
|
|
Neplānota pozīcijas maiņa |
0 |
0 % |
0 % |
|
|
e) |
Sadursmes ar kuģiem |
0 |
||
|
f) |
Helikopteru avārijas |
0 |
||
|
g) |
Fatāli negadījumi(*) |
0 |
||
|
h) |
Vismaz pieci smagi ievainoti cilvēki vienā negadījumā |
0 |
||
|
i) |
Darbinieku evakuācija |
0 |
||
|
j) |
Vidiskie negadījumi(**) |
0 |
||
|
Kopā |
16 |
100 % |
||
|
(*) Tikai tad, ja saistīti ar smagu negadījumu. (**) Saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju ziņotie smagie negadījumi netika uzskatīti par vidiskiem negadījumiem. |
||||
2020. gadā kopējais starpgadījumu skaits ES saruka līdz 16 (2019. gadā – 34 starpgadījumi, neskaitot Apvienoto Karalisti; sk. zemāk). Šis skaits ir gandrīz līdzvērtīgs 2016. gada rādītājam.
Šo samazinājumu lielā mērā ir izraisījis nejaušu naftas un gāzes noplūžu skaita sarukums. 2020. gadā nebija neviena starpgadījuma, kas būtu saistīts ar kontroles zudumu pār urbumu vai bīstamas vielas noplūdi. Tomēr pieaudzis kritisko drošuma un vides elementu atteiču skaits: 2020. gadā konstatētas četras atteices (2019. gadā – divas). Tāpat kā 2019. gadā, divi starpgadījumi klasificēti kā smagi negadījumi, jo tie varēja izraisīt nāvi vai smagus ievainojumus.
6. SECINĀJUMI
2020. gadā ES bija 363 atkrastes naftas un gāzes iekārtas. Būtiski sarucis kopējais naftas un gāzes ieguves apjoms: 2020. gadā iegūti 19 941 ktoe (2019. gadā – 24 258 ktoe). 74 % no ES atkrastes naftas un gāzes kopapjoma iegūti Dānijā un Nīderlandē.
Komisija ES atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošumu novērtēja, balstoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar īstenošanas regulas noteikumiem par ziņojumu sniegšanu. Tāpēc Komisijas veiktās analīzes precizitāte ir atkarīga no tā, cik precīza ir dalībvalstu sniegtā informācija.
2020. gadā valstu iestādes turpināja gādāt par augstu atkrastes naftas un gāzes nozares darbību drošuma līmeni, inspicēdamas 141 iekārtu (2019. gadā – 170 iekārtas). Par izpildes panākšanas pasākumu ziņoja vienīgi Dānija.
2020. gadā, tāpat kā 2019. gadā, bija divi smagi negadījumi. Ir samazinājies kopējais starpgadījumu skaits (sk. sadalījumu pa kategorijām 4. tabulā): 2019. gadā 34 starpgadījumi, 2020. gadā – 16; tam par iemeslu ir starpgadījumu skaita samazinājums galvenokārt Nīderlandē (18 vietā 4). Tāpat kā 2019. gadā, netika ziņots ne par vienu nāves gadījumu, taču gūti 24 ievainojumi un 10 smagi ievainojumi.
Visbeidzot, pateicoties obligātajām inspekcijām un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Atkrastes darbību drošuma direktīvu, dalībvalstu iestādes ir panākušas, ka salīdzinājumā ar 2019. gadu atkrastes naftas un gāzes nozares darbības kļuvušas ievērojami drošākas.
Lai šo augsto drošuma līmeni saglabātu, Komisija turpinās cieši sadarboties ar Eiropas Savienības Atkrastes iestāžu grupu (EUOAG). Tā arī pastāv uz to, ka ir ļoti svarīgi, lai visās dalībvalstīs tiktu piemērota paraugprakse, un ka ir jāpalīdz grupā pārstāvētajām valstu iestādēm.
OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp.
Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES iekārtu skaits Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā sarucis par 176 iekārtām.
OV L 302, 22.10.2014., 2. lpp.
https://euoag.jrc.ec.europa.eu/files/attachments/2015_11_25_implementing_regulation_guidance_document_final.pdf
Analīze ziņojuma 4.1. iedaļā neaptver atkrastē izmantotos mobilos urbšanas blokus.
Veicot salīdzinājumus starp 2020. un 2019. gadu, nav iekļauti Apvienotās Karalistes 2019. gada dati.
Ziņošanas pienākums dažus notikumus neaptver (piemēram, ar darbībām nesaistītos notikumus).