EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.3.2022
COM(2022) 141 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija
1.Ievads
Tekstilizstrādājumi ir svarīga mūsu ikdienas dzīves daļa. Tie ir apģērbs un mājsaimniecības tekstilizstrādājumi; tos izmanto mēbelēs un citos produktos, piemēram, medicīniskajā aprīkojumā un aizsardzības līdzekļos, ēkās un transportlīdzekļos. Tekstilizstrādājumi nodrošina ražojumu funkcionalitāti un sniegumu, bet tos izvēlas arī estētisku un komforta apsvērumu dēļ.
Tekstilizstrādājumu ražošana un patēriņš aizvien pieaug, tāpat kā to ietekme uz klimatu, ūdens un enerģijas patēriņu un vidi. Laikā no 2000. līdz 2015. gadam tekstilizstrādājumu ražošana pasaulē gandrīz divkāršojās, un paredzams, ka līdz 2030. gadam apģērbu un apavu patēriņš pieaugs par 63 %, proti, no 62 miljoniem tonnu pašlaik līdz 102 miljoniem tonnu 2030. gadā. Eiropas Savienībā tekstilizstrādājumu patēriņam (lielākā daļa šo izstrādājumu tiek importēti) pašlaik no globālā aprites cikla perspektīvas ir vidēji ceturtā lielākā negatīvā ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām un trešā lielākā negatīvā ietekme uz ūdens un zemes izmantojumu. Katru gadu ES tiek izmesti aptuveni 5,8 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu — aptuveni 11 kg uz vienu cilvēku, un pasaulē ik sekundi atkritumu poligonā apglabāta vai incinerēta tiek viena tekstilizstrādājumu krava.
Tā kā lielāko daļu ES tekstilizstrādājumu patēriņa (81 %) veido apģērbs, tendences apģērbus pirms izmešanas izmantot aizvien īsāku laiku visvairāk veicina ilgtnespējīgus pārmērīgas ražošanas un pārmērīga patēriņa modeļus. Šādas tendences ir pazīstamas kā “ātrā mode” — tā patērētājus vilina regulāri iegādāties lētāku, mazāk kvalitatīvu apģērbu, kas ātri saražots atbilstoši jaunākajām tendencēm. Lai gan no 1996. līdz 2018. gadam apģērba cenas ES, ņemot vērā inflāciju, kritās par vairāk nekā 30 %, vidējie mājsaimniecības izdevumi par apģērbu pieauga, kas liecina, ka šādi ilgtnespējīgi modeļi nav iedzīvotājiem devuši iespēju pilnvērtīgi izmantot izmaksu aiztaupīšanas iespējas. Turklāt pieaugošais pieprasījums pēc tekstilizstrādājumiem veicina neatjaunīgu resursu neefektīvu izmantošanu, cita starpā — sintētisko šķiedru ražošanu no fosilajiem resursiem.
Šī negatīvā ietekme sakņojas lineārā modelī, kuram raksturīgs zems tekstilizstrādājumu izmantošanas, atkalizmantošanas un remonta līmenis, kurā maz izplatīta ir šķiedru reciklēšana par šķiedrām un kurā kvalitāte, ilgizturība un reciklējamība bieži vien nav apģērbu dizaina un ražošanas prioritātes. Nozares negatīvo ietekmi uz vidi vēl vairāk pastiprina apstāklis, ka no sintētiskajiem tekstilizstrādājumiem un apaviem visos to aprites cikla posmos atdalās mikroplastmasa.
Sarežģītā un daudzveidīgā globālā tekstilizstrādājumu vērtības ķēde turklāt saskaras ar sociālām problēmām, ko daļēji izraisa spiediens līdz minimumam samazināt ražošanas izmaksas, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu pēc cenas ziņā pieejamiem produktiem. Nopietnas bažas rada tas, ka apģērbu nozarē strādā bērni. Un, tā kā lielākā daļa mazatalgotā un nekvalificētā tekstilnozares darbaspēka ir sievietes, piegādes ķēdes ilgtspējas uzlabošanai ir arī būtiska dzimumu līdztiesības dimensija. Pievēršot lielāku vērību sociālajai un vidiskajai ilgtspējai, ES cenšas stiprināt globālās vērtības ķēdes, tādējādi veicinot ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu visā pasaulē.
Eiropas Savienībā tekstilizstrādājumu un apģērbu nozare ir ekonomiski svarīga, un tai var būt nozīmīga loma aprites ekonomikā. Tajā darbojas vairāk nekā 160 000 uzņēmumu un ir nodarbināti 1,5 miljoni cilvēku; 2019. gadā tās apgrozījums sasniedza 162 miljardus EUR. Nozari negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija. 2020. gadā ES apgrozījums tekstilizstrādājumu nozarē salīdzinājumā ar 2019. gadu saruka par 9,2 % un apģērbu nozarē — par 18,1 %. Tomēr tekstilizstrādājumu ekosistēma pandēmijas laikā apliecināja savu atjautību un izdomu, ražošanas līnijas rekordīsā laikā sekmīgi pārorientējot uz to, lai sagādātu maskas un citus aizsardzības līdzekļus, kas bija ļoti nepieciešami, bet nebija pieejami pietiekamā daudzumā.
Neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un sekas, ko tā atstājusi uz enerģijas cenām, izejmateriālu piegādes drošību un tekstilizstrādājumu ekosistēmas eksporta segmentiem, ir vēl viens atgādinājums par globālo piegādes ķēžu neaizsargātību.
ES tekstilizstrādājumu ekosistēmai ir jāatgūstas no pēdējo divu gadu laikā piedzīvotā pēkšņā pieprasījuma krituma, vērtības ķēžu traucējumiem un cenu pieauguma, kas uzņēmumiem ir sagādājis ievērojamas grūtības gan ikdienas darbā, gan ilgtermiņa izdzīvošanas aspektā, un ne tikai sekmīgi jādarbojas sīvas globālās konkurences apstākļos, bet arī jābūt gatavai turpmākiem satricinājumiem. Šajā nozarē galvenokārt darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), un tai ir jāstiprina sava noturība, jo īpaši enerģijas un izejmateriālu piegādes ziņā, jāapgūst jauni ilgtspējīgāku produktu tirgi un jāpalielina sava pievilcība talantīga un kvalificēta darbaspēka acīs. Eiropa vienmēr ir bijusi vieta, kur plaukst inovatīvi zīmoli, jaunrade, lietpratība un tekstilizstrādājumu kvalitāte, un tai tādai vajadzētu palikt arī turpmāk.
Šie izaicinājumi un izdevības nozīmē, ka ir vajadzīgi sistēmiskāki risinājumi, kas būtu saskaņā ar Eiropas zaļā kursa ieceri panākt, lai izaugsme būtu ilgtspējīga, klimatneitrāla, energoefektīva un resursefektīva, cieņpilna pret dabu un balstīta tīrā un apritīgā ekonomikā. 2020. gada Aprites ekonomikas rīcības plānā un ES industriālās stratēģijas 2021. gada atjauninājumā tekstilizstrādājumi ir atzīti par svarīgu produktu vērtības ķēdi, kurā ir steidzami jāpārkārtojas uz ilgtspējīgiem un apritīgiem ražošanas, patēriņa un uzņēmējdarbības modeļiem, turklāt ir liels šādas pārkārtošanās potenciāls. Uzņēmumi, patērētāji un publiskās iestādes ES jau koncentrējas uz šīs nozares ilgtspējas un apritīguma palielināšanu, taču pārkārtošanās notiek lēni un nozares vidiskā un klimatiskā pēda joprojām ir liela.
Balstoties uz līdzšinējām iestrādēm, realizējot zaļo un digitālo pārkārtošanos, risinot sociālās problēmas un nodrošinot ilgtspējas prasību ievērošanu, ES var kļūt par globālu celmlauzi ilgtspējīgās un apritīgās tekstilizstrādājumu vērtības ķēdēs, jaunos tehnoloģiskajos risinājumos un inovatīvos uzņēmējdarbības modeļos. Tas dotu iespēju samazināt tekstilizstrādājumu vidisko pēdu visā to aprites ciklā, palielināt nozares noturību un konkurētspēju, uzlabot darba apstākļus saskaņā ar starptautiskajiem darba standartiem un nodrošināt tekstilizstrādājumu vērtības saglabāšanu ekonomikā pēc iespējas ilgāk, samazinot atkarību no pirmreizējiem izejmateriāliem.
Šīs Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģijas mērķis ir izveidot šādu saskanīgu satvaru un redzējumu par tekstilnozares pārkārtošanu.
Līdz 2030. gadam tekstilizstrādājumi, kas tiek laisti ES tirgū, ir kļuvuši ilgmūžīgi un reciklējami, lielā mērā tiek izgatavoti no reciklētām šķiedrām, nesatur bīstamas vielas un tiek ražoti, ievērojot sociālās tiesības un respektējot vidi. Patērētāji ilgāk izmanto kvalitatīvus tekstilizstrādājumus par pieņemamu cenu, ātrā mode vairs nav modē, un ir plaši pieejami ekonomiski rentabli atkalizmantošanas un remonta pakalpojumi. Konkurētspējīgā, noturīgā un inovatīvā tekstilnozarē ražotāji uzņemas atbildību par saviem produktiem visā vērtības ķēdē, arī tad, kad produkti kļūst par atkritumiem. Plaukst apritīga tekstilizstrādājumu ekosistēma, ko virza pietiekama kapacitāte šķiedras inovatīvi reciklēt par šķiedrām, savukārt tekstilizstrādājumu incinerācija un apglabāšana poligonos ir samazināta līdz minimumam.
2.Jauns modelis Eiropai: galvenie pasākumi virzībai uz ilgtspējīgiem un apritīgiem tekstilizstrādājumiem
2.1.Obligātu ekodizaina prasību ieviešana
Tekstilizstrādājumu kalpošanas laika pagarināšana ir visefektīvākais veids, kā ievērojami samazināt to ietekmi uz klimatu un vidi. Būtiska loma šīs ieceres realizēšanā ir produktu dizainam. Daži no galvenajiem iemesliem, kāpēc patērētāji tekstilizstrādājumus izmet, ir kvalitātes nepilnības, piemēram, vāja krāsnoturība, vāja plīsumizturība vai zema rāvējslēdzēju un šuvju kvalitāte. Lielāka ilgizturība patērētājiem dos iespēju apģērbu izmantot ilgāk un vienlaikus atbalstīt apritīgus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, atkalizmantošanas, nomas un remonta modeļus, atpakaļpieņemšanas pakalpojumus un lietotu preču mazumtirdzniecību, tādā veidā, lai iedzīvotājiem aiztaupītos izmaksas.
Citi dizaina aspekti, kas ietekmē tekstilizstrādājumu vidisko sniegumu, ir to sastāvs, arī tajos izmantotās šķiedras un to kombinācija, vai bažas raisošu ķimikāliju klātbūtne, kas apgrūtina tekstilatkritumu reciklēšanu; pasaulē mazāk nekā 1 % tekstilatkritumu tiek izmantoti jaunos tekstilizstrādājumos. Rūpnīcās 25–40 % no visa izmantotā auduma vai nu paliek pāri, vai nokļūst atkritumos. Aptuveni 20 % no atsevišķi savāktajiem lietotajiem tekstilizstrādājumiem Eiropā tiek devalorizējoši reciklēti izmantošanai par rūpnieciskajām salvetēm vai citām vajadzībām, bet pārējie izmantoti netiek.
Lai gan šķirošanas un progresīvas reciklēšanas tehnoloģijas aizvien jāpilnveido, pirmais solis tehnisko problēmu risināšanā ir produktu dizaina uzlabošana. Piemēram, šķiedras bieži vien tiek kombinētas ar citām šķiedrām (piemēram, poliesteris ar kokvilnu), kas apgrūtina reciklēšanu, jo nav pieejamas tehnoloģijas, ar kurām tekstilatkritumus varētu sadalīt un sašķirot pa šķiedrām. Turklāt gandrīz visās tekstilšķiedru reciklēšanas tehnoloģijās kontaminants var būt elastāns, ko mēdz pievienot, lai palielinātu audumu funkcionalitāti, un tas ietekmē reciklēšanas procesa ekonomisko lietderību un vidiskās izmaksas. Ja izmanto termomehānisko reciklēšanu, dažādu poliesteru kombinēšana turklāt var arī nelabvēlīgi ietekmēt tekstilatkritumu pārstrādi un reciklēšanas izlaides kvalitāti.
Komisijas izstrādātās brīvprātīgās shēmas, piemēram, ES ekomarķējuma kritēriji tekstilizstrādājumiem un ES zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, kas attiecas uz tekstilizstrādājumiem un pakalpojumiem, jau ietver prasības, kas saistītas ar tekstilizstrādājumu vidiskajiem aspektiem. Tie ietver, piemēram, sīki izstrādātus kvalitatīvu un izturīgu produktu kritērijus, bīstamu ķimikāliju ierobežojumus, kā arī prasības attiecībā uz tekstilšķiedru ieguvi vidiski ilgtspējīgā veidā. Kopā ar tekstilrūpniecības pārstāvjiem tiek turpināts darbs pie apģērbu un apavu vidiskās pēdas, un to paredzēts pabeigt līdz 2024. gadam.
Balstoties uz šīm zināšanām, saskaņā ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu, kas vēl jāapstiprina abiem likumdevējiem, un ņemot vērā īpaša ietekmes novērtējuma rezultātus, Komisija izstrādās saistošas konkrētiem produktiem piemērojamas ekodizaina prasības, lai palielinātu tekstilizstrādājumu sniegumu tādos aspektos kā ilgizturība, atkalizmantojamība, remontējamība, šķiedru reciklējamība par šķiedrām un obligāts reciklētu šķiedru saturs ar mērķi minimalizēt un apsekot to vielu klātbūtni, kas rada bažas, un samazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi. To darot, īpaša uzmanība tiks pievērsta pasākumu izmakslietderībai un proporcionalitātei, kā arī tekstilizstrādājumu pieejamībai cenas ziņā. Kā daļu no prasībām Komisija ieviesīs obligātus zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kuru tvērums tiks noteikts pēc ietekmes novērtējuma, kā arī prasības, kas piemērojamas dalībvalstu stimuliem attiecībā uz tekstilizstrādājumiem.
Komisija prioritāti piešķirs produktiem, kuriem ir vislielākais potenciāls un ietekme vidiskās ilgtspējas ziņā. Komisijas sākotnējais novērtējums liecina, ka to vidū vajadzētu būt, piemēram, personiskajiem un mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, paklājiem un matračiem. Galīgais saraksts tiks izveidots, balstoties uz apspriešanos par pirmo Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas darba programmu; to iecerēts sākt līdz 2022. gada beigām.
Bīstamu vielu klātbūtne ES tirgū laistajos tekstilizstrādājumos — aptuveni 60 no tām tiek uzskatītas par kancerogēniskām, mutagēniskām vai toksiskām reproduktīvajai sistēmai — raisa bažas, ko Komisija cenšas kliedēt REACH regulas satvarā. Turklāt, izstrādājot kritērijus konceptuāli drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām un materiāliem, Komisija atbalstīs nozari, lai tā ES tirgū laistajos tekstilizstrādājumos pēc iespējas aizstātu un citādi minimalizētu vielas, kas rada bažas, kā paziņots Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā. Tas atbilst pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt bīstamām vielām eksponēto darba ņēmēju aizsardzību un kuri noteikti ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam.
Nulles piesārņojuma ieceres īstenošana tekstilrūpniecībā orientē arī Rūpniecisko emisiju direktīvas pārskatīšanu un pašlaik noritošo Tekstilrūpniecības labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumenta izskatīšanu.
2.2.Pielikt punktu nepārdoto vai atpakaļatdoto tekstilizstrādājumu iznīcināšanai
Nepārdoto vai atpakaļatdoto preču — arī apģērba — iznīcināšana ir vērtības un resursu izšķērdēšana. Lai uzņēmumus no šādas prakses atturētu, Komisija ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu ierosina caurredzamības pienākumu, kas lieliem uzņēmumiem prasītu publiski atklāt, cik produktu — arī tekstilizstrādājumu — tie izmet un iznīcina un kas ar šiem produktiem notiek tālāk, proti, vai tie tiek sagatavoti atkalizmantošanai, reciklēti, incinerēti vai apglabāti atkritumu poligonā. Ja Komisija ar ierosināto regulu saņems attiecīgas pilnvaras, tā atkarībā no īpaša ietekmes novērtējuma rezultātiem arī ieviesīs aizliegumu iznīcināt nepārdotus produktus, to vidū attiecīgā gadījumā — nepārdotus vai atpakaļatdotus tekstilizstrādājumus.
Turklāt visā pasaulē to, kā apģērbs tiek dizainēts, ražots un piedāvāts, maina digitāli rīki, kas mazumtirgotājiem un patērētājiem paver jaunas sadarbības iespējas, dodot izdevību dinamiskāk reaģēt uz patērētāju vajadzībām. Komisija kopā ar nozares pārstāvjiem (it sevišķi tekstilizstrādājumu ekosistēmas pārkārtošanas ceļa kontekstā) novērtēs, kā jaunās tehnoloģijas, piemēram, digitālās precizitātes tehnoloģijas, varētu samazināt augstos tiešsaistē pirktā apģērba atpakaļatdošanas rādītājus, veicināt individuālu izgatavošanu pēc pasūtījuma un tādējādi uzlabot rūpniecisko procesu efektivitāti un samazināt e-komercijas oglekļa pēdu.
2.3.Vērsties pret piesārņojumu ar mikroplastmasu
Aizvien pieaug dabas — arī jūras vides — piesārņojums ar mikroplastmasu, un tas raisa nopietnas un pieaugošas bažas. Viens no galvenajiem mikroplastmasas netīšas atdalīšanās avotiem ir no sintētiskām šķiedrām izgatavoti tekstilizstrādājumi. Tiek lēsts, ka aptuveni 60 % no apģērbā izmantotajām šķiedrām ir sintētiskas, galvenokārt poliestera šķiedras, un šis apjoms pieaug.
Tā kā lielākais mikroplastmasas daudzums atdalās pirmajās 5–10 mazgāšanas reizēs, piesārņojumu ar mikroplastmasu būtiski ietekmē ātrā mode, kas ir saistīta ar augošu no fosilajiem resursiem iegūtu sintētisko šķiedru izmantojumu. Tikai ar veļas mazgājamo mašīnu efluentu vien vidē ik gadu nonāk līdz 40 000 tonnu sintētisko šķiedru.
Komisija plāno pievērsties dažādajiem aprites cikla posmiem, kuros sintētiskās šķiedras nonāk vidē, izmantojot prevencijas un samazināšanas pasākumu kopumu, it sevišķi ar saistošām dizaina prasībām, kas jāievieš saskaņā ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu, kā arī saskaņā ar gaidāmo Komisijas iniciatīvu pret nejaušu mikroplastmasas nonākšanu vidē, ar ko tā nāks klajā 2022. gada otrajā pusē. Līdzās produktu dizainam pasākumi būs vērsti uz ražošanas procesiem, priekšmazgāšanu rūpnieciskajās ražotnēs, marķēšanu un inovatīvu materiālu popularizēšanu. Citi varianti ir veļas mazgājamo mašīnu filtri, ar kuriem var par 80 % samazināt mikroplastmasas daudzumu, kas atdalās mazgājot, maigu mazgāšanas līdzekļu izstrāde, kopšanas un mazgāšanas vadlīnijas, tekstilatkritumu apstrāde pēc produktu kalpošanas laika beigām un labākas notekūdeņu un notekūdeņu dūņu attīrīšanas noteikumi.
Komisija ņems vērā notiekošo standartizācijas darbu, kurā tiks izstrādātas testēšanas metodes, ar ko izmērīt mikroplastmasas atdalīšanos sintētisko tekstilizstrādājumu mazgāšanas procesā, kā arī nozares tehnoloģiskās un tehniskās spējas.
2.4.Informācijas prasības un produkta digitālā pase
Skaidra, strukturēta un piekļūstama informācija par produktu vidiskās ilgtspējas raksturlielumiem uzņēmumus un patērētājus iespēcina izdarīt labāku izvēli un uzlabo saziņu starp vērtības ķēžu aktoriem, arī ražotājiem un reciklētājiem, piemēram, par vielām, kas rada bažas, remontu vai šķiedru sastāvu. Šāda informācija arī vairo ilgtspējīgu uzņēmumu un produktu pamanāmību un vieš paļāvību uz tiem. Tāpēc jaunās Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas satvarā Komisija ieviesīs digitālo produkta pasi tekstilizstrādājumiem; tās pamatā būs obligātās informācijas prasības par apritīgumu un citiem būtiskiem vidiskajiem aspektiem.
Lai nodrošinātu saskanību ar šo jauno tiesību aktu, Komisija turklāt izskatīs Tekstilizstrādājumu marķēšanas regulu, kurā noteikts, ka tekstilizstrādājumiem, ko pārdod ES tirgū, ir jābūt marķējumam, kurā skaidri norādīts šķiedru sastāvs un norādīti dzīvnieku izcelsmes komponenti, kas nav tekstilmateriāli. Šīs izskatīšanas ietvaros un atkarībā no ietekmes novērtējuma Komisija ieviesīs pienākumu obligāti norādīt citu veidu informāciju, piemēram, ilgtspējas un apritīguma parametrus, produktu lielumu un attiecīgā gadījumā valsti, kurā notiek ražošanas procesi (“Ražots ...”).
Iepriekš minēto priekšlikumu kontekstā Komisija apsvērs arī iespēju ieviest digitālu marķējumu.
2.5.Zaļuma norādes — patiesi ilgtspējīgiem tekstilizstrādājumiem
Patērētājus, kas vēlas iegādāties ilgtspējīgākus produktus, tos iegādāties bieži vien attur norāžu neuzticamība: nesen veiktā pārbaudē par ilgtspējas norādēm tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu nozarē atklājās, ka nepatiesi vai maldinoši varētu būt 39 % norāžu. Var turklāt gadīties, ka cilvēki iegādājas produktus, kas nav tik ilgtspējīgi, kā viņiem šķiet, tāpēc, ka norādes attiecas uz noteiktiem tekstilizstrādājumu raksturlielumiem, kas patiesībā būtiskus vidiskus ieguvumus nesniedz.
Iniciatīva par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, ar ko Komisija ierosinājusi grozīt Negodīgas komercprakses direktīvu un Patērētāju tiesību direktīvu (Direktīvu 2011/83/ES), noteiks jaunas prasības, kas būs ļoti relevantas arī tekstilizstrādājumiem. Jaunie ES noteikumi nodrošinās, ka patērētājiem tirdzniecības vietā tiek sniegta informācija par ilgizturības komercgarantiju, kā arī informācija par remontējamību, arī remontējamības indekss, ja tāds ir pieejams. Vispārīgas vidiskuma norādes, piemēram, “zaļš”, “videi draudzīgs”, “saudzē vidi”, būs atļautas vien tad, ja to pamatā būs atzīts izcils vidiskais sniegums, galvenokārt saskaņā ar ES ekomarķējumu, I tipa ekomarķējumu vai īpašiem ES tiesību aktiem, kas attiecas uz šo norādi. Brīvprātīgam ilgtspējas marķējumam, kas aptver vidiskos vai sociālos aspektus, ir jābalstās uz trešās puses veiktu verifikāciju vai jābūt publisko iestāžu noteiktam. Turklāt būs nosacījumi, kas reglamentēs zaļuma norādes attiecībā uz nākotnes vidisko sniegumu, piemēram, “klimatneitralitāte līdz 2030. gadam”, un salīdzinājumu ar citiem produktiem.
Lai šos noteikumus papildinātu ar konkrētākām prasībām, Komisija arī turpina darbu pie visu veidu vidiskuma norāžu minimālajiem kritērijiem, strādājot pie Zaļuma norāžu iniciatīvas, kas jāiesniedz 2022. gada otrajā pusē. Viens no veidiem, kā pamatot un izmantot vidiskuma norādes, pierādot atbilstību vispārīgākajiem noteikumiem par patērētāju aizsardzību, ir izmantot vidiskās pēdas metodes. Šajā kontekstā tiks ņemts vērā pašreizējais darbs pie apģērbu un apavu vidiskās pēdas.
Komisija turklāt izskatīs ES ekomarķējuma kritērijus tekstilizstrādājumiem un apaviem, lai atbalstītu ekomarķējuma popularitāti ražotāju vidū un patērētājiem dotu viegli atpazīstamu un uzticamu metodi, kā izvēlēties videi draudzīgus tekstilizstrādājumus.
Viens aspekts, kas raisa bažas, ir tas, cik pareizas ir zaļuma norādes par reciklētu plastmasas polimēru izmantošanu apģērbā, ja šie polimēri nenāk no šķiedru reciklēšanas par šķiedrām, bet gan no šķirotām PET pudelēm. Šāda prakse ne vien var maldināt patērētājus, bet arī neatbilst PET pudeļu aprites modelim; tās ir piemērotas turēšanai slēgta cikla pārtikas kontaktmateriālu reciklēšanas sistēmā, un uz tām attiecas paplašinātas ražotāja atbildības saistības, arī maksas, lai varētu sasniegt mērķus, kas izvirzīti ES noteikumos par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un par iepakojumu. Ņemot vērā sintētisko šķiedru nozīmi piesārņojumā ar mikroplastmasu, šīs norādes ir vēl problemātiskākas. Tāpēc, lai nodrošinātu šādu zaļuma norāžu pareizību un uzņēmumiem un patērētājiem sniegtās informācijas relevantumu, vienlaikus turpinot veicināt plastmasas polimēru reciklēšanu un to tirgus, Komisija šim jautājumam pievērsīs īpašu uzmanību, strādājot pie gaidāmajām iniciatīvām, piemēram, Zaļuma norāžu iniciatīvas, tekstilizstrādājumiem un apaviem piemērojamo ES ekomarķējuma kritēriju izskatīšanas un saistošu konkrētiem produktiem piemērojamu ekodizaina prasību izstrādē. Komisija arī mudina uzņēmumus prioritizēt centienus panākt šķiedru reciklēšanu par šķiedrām un drīzāk sniegt norādes par panākumiem, kas gūti šajā svarīgajā uzdevumā — noslēgt tekstilizstrādājumu aprites ciklu.
2.6.Paplašināta ražotāja atbildība un tekstilatkritumu atkalizmantošanas un reciklēšanas veicināšana
Ir ievērojams potenciāls samazināt tekstilatkritumu daudzumu un nodrošināt, ka tie rada papildu vērtību, pastiprinot to sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanu. ES ik gadu reciklēšanai vai pārdošanai pasaules atkalizmantošanas tirgos atsevišķi savāc līdz 2,1 miljonam tonnu pēcpatēriņa apģērbu un mājas tekstilizstrādājumu, kas ir aptuveni 38 % no ES tirgū laistajiem tekstilizstrādājumiem. Tiek uzskatīts, ka atlikušie 62 % tiek izmesti jauktajos atkritumos.
Lai tekstilatkritumu rašanos atsaistītu no nozares izaugsmes, ir svarīgi panākt, ka ražotāji ir atbildīgi par savu produktu nonākšanu atkritumos. Pierādījies, ka paplašinātās ražotāja atbildības (PRA) prasības iedarbīgi uzlabo atkritumu dalīto savākšanu un to tālāko apsaimniekošanu saskaņā ar atkritumu hierarhiju. PRA var stimulēt tādu produktu dizainu, kurš veicina apritīgumu visā materiālu aprites ciklā un kurā ņemtas vērā produktu kalpošanas laika beigas. Vairākas ES dalībvalstis jau ir ieviesušas vai apsver iespēju ieviest PRA prasības tekstilizstrādājumiem, ņemot vērā ES atkritumu jomas tiesību aktos noteikto pienākumu līdz 2025. gada 1. janvārim panākt tekstilatkritumu atsevišķu savākšanu.
Šajā sakarā Komisija gaidāmās Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanas ietvaros 2023. gadā ierosinās saskaņotus ES paplašinātās ražotāja atbildības noteikumus attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, paredzot maksu ekomodulāciju. Galvenais mērķis būs radīt ekonomiku, kurā pienācīgu vietu ieņems savākšana, šķirošana, atkalizmantošana, sagatavošana atkalizmantošanai un reciklēšana, kā arī stimulus ražotājiem un zīmoliem rūpēties, lai to produkti tiktu izstrādāti, ievērojot apritīguma principus. Šajā nolūkā atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem Komisija ierosinās ievērojamu daļu no iemaksām PRA shēmās novirzīt atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un sagatavošanai atkalizmantošanai.
Komisija turklāt apsvērs iespēju pieprasīt, lai atsevišķi savākti tekstilatkritumi no mājsaimniecībām un līdzīgi atkritumi tiktu pirmām kārtām sagatavoti atkalizmantošanai, tā veicinot sagatavošanu atkalizmantošanai, atkalizmantošanu un remontu un mazinot to atkritumu daudzumu, kas tiek apstrādāti veidos, kuri atkritumu hierarhijā ir zemāk.
Komisija cieši sekos līdzi tekstilatkritumu rašanās, sastāva un apstrādes dinamikai. Komisija ir arī sākusi īpašu pētījumu ar mērķi ES atkritumu jomas tiesību aktu izskatīšanas ietvaros 2024. gadā ierosināt obligātus mērķrādītājus attiecībā uz tekstilatkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanu.
3.Aust nākotnes nozari — radīt labvēlīgus priekšnosacījumus
3.1.Nospraust pārkārtošanās ceļu uz nākotnes tekstilizstrādājumu ekosistēmu
ES Industriālās stratēģijas atjauninājumā ir uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un vairot ES industriālo ekosistēmu noturību. Lai to panāktu, Komisija ierosina kopīgi izstrādāt pārkārtošanās ceļus. Tie ir būtiski sadarbības instrumenti industriālo ekosistēmu pārveidei.
Kopā ar šo stratēģiju Komisijas dienesti publicēs scenārijus, kā kopīgi izveidot tekstilizstrādājumu ekosistēmas pārkārtošanas ceļu.
Process, kurā šis ceļš tiks kopā ar ieinteresētajām personām izstrādāts, sāksies 2022. gada otrajā ceturksnī. Līdz 2022. gada beigām šim procesam vajadzētu novest pie saskaņota redzējuma par ekosistēmu un konkrētiem solījumiem. Tie var ietvert saistības attiecībā uz apritīgumu un apritīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, darbības ilgtspējīgas konkurētspējas, digitalizācijas un noturības stiprināšanai un tādu konkrētu investīciju apzināšanu, kas vajadzīgas divējādās pārkārtošanās īstenošanai.
Kad pārkārtošanās ceļš būs izstrādāts, tas arī dos iespēju sekot līdzi, kā rit divējādās pārkārtošanās īstenošana un investīciju un inovācijas nepietiekamības novēršana; arī tas vairos tekstilizstrādājumu ekosistēmas konkurētspēju. Šis sadarbības rīks var kalpot par diskusiju forumu, kurā var apspriest darbības saskaņā ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu, arī digitālo produkta pasi.
3.2.Novērst pārmērīgu apģērba ražošanu un pārmērīgu patēriņu: lai ātrā mode vairs nebūtu modē
Obligātās prasības attiecībā uz ilgtspējīgu un apritīgu tekstilizstrādājumu dizainu, kas tiks ieviestas ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu, pagarinās apģērbu kalpošanas laiku un kopā ar jauniem noteikumiem par paplašinātu ražotāja atbildību saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu kļūs par atspēriena punktu jaunai paradigmai, kas piedāvās pievilcīgas alternatīvas strauji mainīgajām modes tendencēm.
Uzņēmumiem vajadzētu nostāties šīs paradigmas maiņas avangardā. Tie, kuri pēdējo divu gadu desmitu laikā savus uzņēmējdarbības modeļus veidojuši, tirgū aizvien straujāk laižot aizvien vairāk modes līniju un mikrokolekciju, tiek stingri mudināti internalizēt apritīguma principus un apritīgus uzņēmējdarbības modeļus, samazināt ikgadējo kolekciju skaitu, uzņemties atbildību un rīkoties, lai samazinātu savu oglekļa pēdu un vidisko pēdu.
Mainīt patērētāju pirkšanas paradumus būs grūti, ja uzņēmumi nenāks klajā ar jauniem apritīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kādi varētu būt, piemēram, “produkts kā pakalpojums”, atpakaļpieņemšanas pakalpojumi, lietotu tekstilizstrādājumu kolekcijas un remonta pakalpojumi. Lai gan šie jaunie modeļi pašlaik vēl reprezentē tirgus nišu, ir pierādīts, ka tie paildzina tekstilizstrādājumu kalpošanas laiku un ir izmaksefektīva un cenas ziņā pieejama alternatīva ātrajai modei. Tā kā ātrā mode ir saistīta ar fosilo resursu sintētisko šķiedru pieaugošu izmantošanu, pāreja uz ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības modeļiem samazinās gan apģērbu ražotāju atkarību no fosilajiem resursiem, gan to ietekmi uz klimata pārmaiņām un piesārņojumu ar mikroplastmasu.
Kā minēts iepriekš, Komisija pārkārtošanās ceļa kontekstā sadarbosies ar ieinteresētajām personām, lai tekstilnozarē atvieglotu resursefektīvu ražošanas procesu, atkalizmantošanas, remonta un citu jaunu apritīgu uzņēmējdarbības modeļu izvēršanu lielākā mērogā.
Īpaši svarīgi ir atbalstīt sociālos uzņēmumus, kas darbojas atkalizmantošanas sektorā, jo tiem ir ievērojams potenciāls Eiropas Savienībā radīt vietējas, zaļas un iekļaujošas uzņēmējdarbības iespējas un darbvietas. Viens sociālais uzņēmums rada vidēji 20–35 darbvietas uz 1000 tonnām atkalizmantošanai savākto tekstilizstrādājumu
. Tomēr šis sektors saskaras ar daudziem šķēršļiem konkurētspējai un nokļūšanai tekstilnozares pamatplūsmā. Lai atbalstītu atkalizmantošanas sektoru, to izvēršot lielākā mērogā, tiecoties panākt vajadzīgo kapacitāti un vēl vairāk internalizējot apritīguma principus, ir vajadzīgi vairāki pasākumi. Tuvienes un sociālās ekonomikas pārkārtošanās ceļš paver iespēju tos apspriest ar ieinteresētajām personām. Turklāt saskaņā ar nesen pieņemto ES Sociālās ekonomikas rīcības plānu Komisija pieņems norādījumus par to, kā atbalstīt aprites ekonomikas ieviešanos un uz to orientētas partnerības starp sociālajiem uzņēmumiem un citiem aktoriem, arī tradicionālajiem uzņēmumiem; jo īpaši tiks izskatītas iespējas, ko sniedz tekstilizstrādājumu atkalizmantošana un remonts.
Svarīga loma ir arī dalībvalstīm. Papildus pasākumiem atkalizmantošanas un remonta sektora atbalstam, arī sociālās ekonomikas ietvaros, īpaši noderīgs instruments var būt nodokļu pasākumi saskaņā ar valsts atbalsta un PTO noteikumiem. Komisija mudina dalībvalstis pieņemt atkalizmantošanas un remonta sektoram labvēlīgus nodokļu pasākumus. Komisija izstrādās norādījumus par apritīgu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanu ar investīcijām, finansējumu un citiem stimuliem, kas pavērs iespējas radīt apritīgu vērtību un darbvietas tekstilizstrādājumu ekosistēmā.
Lai paātrinātu izmaiņas patēriņa un ražošanas modeļos, Komisija šo pārkārtošanos veicinās ar devīzi #ReFashionNow, galveno uzmanību pievēršot kvalitātei, ilgizturībai, ilgākai izmantošanai, remontam un atkalizmantošanai. Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformas satvarā tā dizainerus, ražotājus, mazumtirgotājus, reklāmdevējus un iedzīvotājus mudinās modi transformēt. Konkrētām #ReFashionNow darbībām atspēriena punkts būs arī citas ES iniciatīvas, it sevišķi Eiropas Bauhaus, ilgtspējīga patēriņa solījums, kā arī Eiropas Jaunatnes gads.
3.3.Nodrošināt godīgu konkurenci un atbilstību labi funkcionējošā iekšējā tirgū
ES tirgus uzraudzības tiesību aktos ir noteikumi, kas nodrošina, ka valstu kompetentās iestādes var panākt ES tiesību aktu izpildi attiecībā uz ES tirgū laistajiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes. Pasaules tirgus izaicinājumi un arvien sarežģītākās piegādes ķēdes, kā arī ES tiešsaistē pārdoto produktu skaita pieaugums prasa stingrākus izpildes panākšanas pasākumus, lai nodrošinātu patērētāju drošību un labi funkcionējošu iekšējo tirgu.
Šajā nolūkā ir jānodrošina strukturēta koordinācija un sadarbība starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm un jāracionalizē tirgus uzraudzības prakse. Jaunizveidotais ES Produktu atbilstības tīkls koordinēs un atbalstīs pārrobežu tirgus uzraudzības praksi ES prioritārajās jomās, ar kurām klajā nāks kompetentās iestādes, un nodrošinās starpnozaru koordināciju starp dažādām administratīvās sadarbības grupām, piemēram, sadarbības grupām ķimikāliju un tekstilizstrādājumu marķēšanas jautājumos. Komisija sniegs atbalstu, izmantojot kopīgas iniciatīvas un projektus, ar ko pastiprinās sadarbību starp visiem relevantajiem aktoriem, it sevišķi muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, nozari un testēšanas laboratorijām tekstilizstrādājumu ekosistēmā, veidojot spējas saskaņā ar Vienotā tirgus programmu, nodrošinot digitālo rīku izmantošanu tirgus uzraudzībai un nosakot vienotus nosacījumus un pārbaužu biežumu konkrētiem produktiem.
Lai apkarotu intelektuālā īpašuma pārkāpumus, Komisija līdz 2023. gadam izveidos ES rīkkopu cīņai pret viltošanu, kurā noteiks principus kopīgai rīcībai, sadarbībai un informācijas apmaiņai starp tiesību īpašniekiem, starpniekiem (gan tiešsaistē, gan bezsaistē) un tiesībaizsardzības iestādēm, piemēram, muitas iestādēm, policiju un tirgus uzraudzības iestādēm.
3.4.Atbalsts pētniecībai, inovācijai un investīcijām
Lai zaļā un digitālā pārkārtošanās noritētu veiksmīgi un vairotu noturību pret satricinājumiem globālo vērtības ķēžu kontekstā, tekstilizstrādājumu ekosistēmai ir jāspēj pilnīgi mainīties. Lai atraisītu nozares potenciālu panākt ilgtspējīgu izaugsmi un radīt vietējas darbvietas, ir jāveicina pētniecība un inovācija un investīcijas šajā nozarē, un tai vajadzētu būt prioritātei ES, nacionālā un reģionālā līmenī.
Jaunais Eiropas Bauhaus Eiropas zaļo kursu iedzīvina reālās iniciatīvās, kas veicina ilgtspējīgu dzīvesveidu, arī modi. Šīs programmas ietvaros un saskaņā ar devīzi #ReFashionNow Komisija atbalstīs projektus, kas palielina modes ilgtspēju, vienlaikus izpildot prasības, kas saistītas ar estētiku un iekļaujīgumu.
Komisija arī strādā pie kopīga rūpniecības tehnoloģiju apritīguma ceļveža, kura mērķis ir racionalizēt industriālo pētniecību un inovāciju, arī tekstilizstrādājumu reciklēšanas jomā. To atbalsta nesen publicēts pētījums par pašreizējo tekstilatkritumu reciklēšanas kapacitāti; tajā uzsvērts, ka ir vajadzīgas inovācijas, lai šo kapacitāti vēl palielinātu.
Tālākas pētniecības iniciatīvas un ekosistēmas līderību un izcilību nodrošinās publiskā un privātā sektora partnerības. Piemēram, partnerība “Ražots Eiropā” atbalstīs digitalizētu, konkurētspējīgu, zaļu, sociāli ilgtspējīgu un noturīgu tekstilizstrādājumu ražošanu un izmantošanu. Atbalsts ir vērsts arī uz to, lai mazinātu industrijas atkarību no fosilajiem resursiem ar biobāzētu inovāciju tekstilrūpniecības nozarē, izmantojot kopuzņēmumu “Apritīga biobāzēta Eiropa”, kura mērķis cita starpā ir veicināt jaunu veidu tekstilšķiedru izstrādi. Eiropas partnerības Process4Planet mērķis ir veicināt apritīgumu un plašu Eiropas rūpniecības nozaru, arī tekstilrūpniecības, dekarbonizāciju, izstrādājot un ieviešot vajadzīgās inovācijas ar tādām iniciatīvām kā apritīguma mezglu iniciatīva. Līdzās pastāvīgam finansējumam no esošajām programmām, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros tiks izsludināti īpaši uzaicinājumi ar mērķi vēl sīkāk izstrādāt tehnoloģijas un procesus tā, lai lielākā mērogā izvērstu remontu, uzlabotu savākšanu un šķirošanu, palielinātu ES industrijas tekstilizstrādājumu reciklēšanas spējas
un palielinātu šķiedru reciklēšanu par šķiedrām un reciklētu šķiedru satura plašāku ieviešanu. Būtiska nozīme būs arī sociālajai inovācijai, it sevišķi uz atkalizmantošanu orientētu uzņēmumu veidošanās stimulēšanai.
Komisija LIFE ietvaros līdzfinansēs projektus, kas orientēti uz tehnoloģisko inovāciju apritīgiem modes uzņēmējdarbības modeļiem, un atbalstīs partnerību plašāku ieviešanos sociālajā un aprites ekonomikā. Tekstilizstrādājumu ekosistēma var izmantot arī iespējas, kuras paver Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas atbalsta pārveidi reģionos un dara pieejamu finansējumu pētniecībai un inovācijai, digitalizācijai, MVU konkurētspējai, prasmju attīstīšanai, digitālajai savienotībai, apritīgiem produktu izstrādes un ražošanas procesiem.
Komisija mudinās tekstilizstrādājumu ekosistēmas uzņēmumus piedalīties iniciatīvās, kuru mērķis ir izstrādāt Eiropas zaļā kursa datu telpu un ražošanas datu telpu, lai uzņēmumiem būtu vieglāk kopīgot datus un tos atkalizmantot. Plašāku atbalstu digitālajai inovācijai sniedz Eiropas Digitālās inovācijas centru tīkls, kas attīstīs digitālās infrastruktūras, kuras vajadzīgas, lai izmēģinātu jaunas digitālās tehnoloģijas un nozares darbaspēkam palīdzētu labāk izprast digitalizācijas pavērtās iespējas un atjaunināt savu tehnoloģisko lietpratību.
Arī dalībvalstīm ir svarīga loma atbalsta sniegšanā pētniecībai, inovācijai un investīcijām, cita starpā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumiem un dotācijām. Piemēram, Portugāle jau ir darījusi zināmu, ka tā plāno atbalstīt investīcijas, kuru mērķis ir modernizēt un izstrādāt nacionālu aprites biorūpniecību, lai tekstilizstrādājumos iestrādātu vairāk biobāzētu materiālu. Francija plāno attīstīt inovāciju dažādās jomās, arī reciklēšanā un reciklētu materiālu atkaliestrādāšanā produktos; tekstilizstrādājumi ir atzīti par vienu no pieciem prioritārajiem materiāliem. Itālija apsver iespēju izveidot reciklēšanas mezglus tekstilatkritumu savākšanai, sašķirošanai un pārstrādei. Turklāt ekosistēmu atbalstīt var arī daudzi nacionālo plānu inovācijas un digitalizācijas komponenti, piemēram, digitālā aprīkojuma iegāde.
Ir svarīgi mobilizēt privātās investīcijas ilgtspējīgos tekstilizstrādājumos. Balstoties uz ekspertu Ilgtspējīga finansējuma platformas darbu, Komisija apsver iespēju pieņemt tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem cita starpā noteikt, kas apģērbu ražošanas nozarē ir būtisks ieguldījums aprites ekonomikā saskaņā ar Ilgtspējīgu investīciju taksonomijas regulu, kā arī kritērijus attiecībā uz piesārņojumu no tekstilmateriālu apdares.
3.5.Izstrādāt zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes
Lai atraisītu digitālās un zaļās pārkārtošanās pavērto nodarbinātības iespēju potenciālu, tekstilizstrādājumu ekosistēmai ir vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks; tikai 13 % darbaspēka ir augsta līmeņa kvalifikācija
. Nozarei ir grūtības piesaistīt kvalificētus jaunos talantus, un MVU tekstilizstrādājumu ekosistēmā grūtības sagādā kvalificētu darbinieku trūkums. 55 % Eiropas uzņēmumu ziņojuši par grūtībām aizpildīt vakances IKT jomā, un 40 % uzņēmumu trūkst zaļo prasmju. Īpaši svarīgas ir tādas jomas kā ekodizains, šķiedru izstrāde, inovatīvu tekstilizstrādājumu ražošana, remonts un atkalizmantošana. Lai cilvēkiem nodrošinātu vajadzīgās prasmes, svarīga ir gan sākotnējā, gan pastāvīgā profesionālā izglītība un apmācība, arī māceklība.
Saskaņā ar ES Prasmju pilnveides paktu
Komisija atbalstīja plaša mēroga prasmju partnerības izveidi tekstilizstrādājumu ekosistēmai, lai veicinātu prasmju pilnveidi, pārkvalificēšanos un zaļo un digitālo prasmju apguvi un tālāknodošanu (te ietilpst zināšanas par aprites cikla novērtēšanu un vērtības ķēdes novērtēšanu). Saskaņā ar jauno Eiropas Prasmju programmu, “Digitālo kompasu” 2030. gadam un Portu samita mērķiem 2021. gada 16. decembrī darbību sākušais tekstilizstrādājumu ekosistēmas prasmju pilnveides pakts paredz konkrētus galvenos snieguma rādītājus ar mērķi izveidot vietējas partnerības starp nozari, publiskajām iestādēm un izglītības pakalpojumu sniedzējiem. Darbības, par kurām panākta vienošanās, ietver uzņēmumu vadības dažādošanu par līdz 5 % gadā, jo īpaši sieviešu piekļuvi augstākiem amatiem, 10 000 MVU atbalstīšanu digitalizācijas centienos, 20 jaunu zaļajām un digitālajām prasmēm atbilstošu izglītības procesu un rīku izstrādi, māceklības piedāvājuma palielināšanu nozarē par 20 % un citas saistības, kas skar darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju nākamajos gados.
4.Savīt ilgtspējīgas tekstilizstrādājumu vērtības ķēdes visā pasaulē
Globālu progresu virzībā uz tekstilizstrādājumu ilgtspēju un apritīgumu ES centīsies panākt starptautiskos forumos (G7, G20), darbojoties Globālajā aprites ekonomikas un resursefektivitātes aliansē (GACERE) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides asamblejā. Lai veicinātu sadarbību un iniciatīvas ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu vērtības ķēžu un ilgtspējīgas modes atbalstam, Komisija globālā, reģionālā un divpusējā līmenī sadarbosies ar citiem partneriem. Praktisks šādas sadarbības piemērs ir ANO Vides programmas ES finansētais projekts InTex, kura mērķis ir veicināt inovatīvu uzņēmējdarbības praksi un ekonomikas modeļus tekstilizstrādājumu vērtības ķēdē.
4.1.Pienācīga rūpība attiecībā uz vidisko un sociālo taisnīgumu
Lielākā daļa Eiropā patērēto apģērbu un mājsaimniecības tekstilizstrādājumu tiek importēti no trešām valstīm. 2019. gadā ES bija viena no lielākajām apģērbu importētājām pasaulē un importa kopējā vērtība sasniedza 80 miljardus EUR. Veicinot zaļākas un taisnīgākas vērtības ķēdes pāri robežām un visos kontinentos, tiks gādāts, lai tekstilizstrādājumi, ko patērē ES un ārpus tās, visā pasaulē tiktu ražoti, ņemot vērā gan sociālos, gan vidiskos aspektus.
Paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē globālas taisnīgas pārkārtošanās procesam un ilgtspējīgai atveseļošanai tekstilnozare ir norādīta kā svarīga nozare, kurā, iesaistoties divpusējās attiecībās un daudzpusējos forumos, tiks veicināti pienācīgi darba apstākļi. Šajā kontekstā tekstilrūpniecībai ir potenciāls veicināt dzimumu līdztiesību, jo tiek lēsts, ka 75 % no pasaules apģērbu nozares darbiniekiem ir sievietes. Turklāt saskaņā ar Labāka darba programmu Komisija atbalsta trešās partnervalstis darba apstākļu uzlabošanā un virzībā uz pilnīgu starptautisko darba standartu ievērošanu.
Tekstilizstrādājumu vērtības ķēžu kontekstā ESAO pienācīgas rūpības norādījumos apģērbu un apavu nozarei ir konstatēti vairāki kopīgi riski, kas saistīti ar nopietniem cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumiem, tostarp bērnu darbu, diskrimināciju, piespiedu darbu, darba aizsardzības problēmām un netaisnīgām algām. Ar priekšlikumu Direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju lielajiem uzņēmumiem tiek ieviests horizontāls pienācīgas rūpības pienākums apzināt, nepieļaut, mazināt, izbeigt faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, arī darba tiesībām, un vidi uzņēmumu darbībā un to globālajās vērtības ķēdēs, kā arī šo ietekmi ņemt vērā. Tās darbības jomā ietilpst arī vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (lieli uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem un apgrozījumu vairāk nekā 40 miljonu euro apmērā), kas darbojas nozarēs ar lielu ietekmi, arī tekstilnozarē. Šādas saistības būs jāpilda arī trešo valstu uzņēmumiem, kas iesaistīti Eiropas pircēju tekstilizstrādājumu vērtības ķēdēs, vai lieliem pircējiem, kas darbojas ES un šeit rada ievērojamu apgrozījumu. Turklāt ES stratēģijā par bērna tiesībām ir uzsvērta nulles tolerance pret bērnu darbu un ES dalībvalstis tiek aicinātas bērnu darbu savās piegādes ķēdēs nepieļaut. Komisija šajā sakarā gatavo jaunu likumdošanas iniciatīvu, ar ko tiks principā aizliegts ES tirgū laist produktus, kuri ražoti, izmantojot piespiedu darbu, arī bērnu piespiedu darbu.
Turklāt tiek izstrādāts un tiks īstenots starptautisks satvars ilgtspējīgu vērtības ķēžu pārredzamībai un izsekojamībai apģērbu un apavu nozarē
; tas dos iespēju rezultatīvi pārvaldīt vērtības ķēdes, apzināt un novērst darba tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus un ietekmi uz vidi.
4.2.Risināt tekstilatkritumu eksporta problēmu
Tekstilatkritumu eksports ārpus ES ir pastāvīgi palielinājies, 2020. gadā sasniedzot 1,4 miljonus tonnu. Saskaņā ar neseno Komisijas priekšlikumu par jauniem ES noteikumiem par atkritumu sūtījumiem tekstilatkritumu eksports uz valstīm, kas nav ESAO dalībvalstis, būtu atļauts tikai ar nosacījumu, ka šādas valstis Komisijai paziņo par savu gatavību importēt noteiktu veidu atkritumus un pierāda spēju tos apsaimniekot ilgtspējīgi.
Lai izvairītos no tā, ka atkritumu plūsmas, kas tiek eksportētas no ES, tiek nepatiesi marķētas kā lietotas preces, tādējādi izvairoties no atkritumu režīma, Komisija, saņēmusi priekšlikumā paredzētās pilnvaras, apsvērs iespēju izstrādāt īpašus ES līmeņa kritērijus atkritumu nošķiršanai no noteiktu veidu lietotajiem tekstilizstrādājumiem. LIFE ietvaros ir izsludināts uzaicinājums, kura mērķis ir uzlabot lietoto tekstilizstrādājumu un tekstilatkritumu eksporta izsekojamību.
Komisija arī strādās pie tā, lai palielinātu globālās tekstilatkritumu un lietoto tekstilizstrādājumu tirdzniecības caurredzamību un ilgtspēju. Kopīgu interešu jautājumos, kas saistīti ar tekstilatkritumu sūtījumiem, ES pastiprinās sadarbību ar trešām valstīm un reģioniem divpusējā līmenī, risinot dialogus par vidi, kā arī attiecīgā gadījumā ilgtspējīgas attīstības nodaļās ES divpusējos un starpreģionu tirdzniecības nolīgumos saskaņā ar vispārējiem ES mērķiem palielināt tirdzniecības politikas ilgtspējas dimensiju.
5.Secinājums
Lai tekstilizstrādājumu ekosistēma kļūtu ilgtspējīgāka, ir pašos pamatos jāmaina pašreizējā lineārā pieeja, kādā tekstilizstrādājumi tiek dizainēti, ražoti, lietoti un izmesti, jāsamazina to ietekme uz klimata pārmaiņām, ilgtnespējīgs resursu izmantojums un vides piesārņojums un jāaptur cilvēktiesību pārkāpumi tekstilizstrādājumu vērtības ķēdēs.
Pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un apritīgu tekstilrūpniecību sinerģijā ar spēcīgu digitalizācijas un sociālā taisnīguma programmu var nozarei palīdzēt atgūties no Covid-19 krīzes, uzlabot tās noturību pret nākotnes satricinājumiem un stiprināt tās konkurenciālo ilgtspēju, kā arī pozitīvi ietekmēt klimata un biodaudzveidības krīzes un sociālā netaisnīguma problēmas risināšanu.
Komisija aicina ES iestādes un struktūras šo stratēģiju apstiprināt un mudina dalībvalstis, visu vērtības ķēdi un starptautiskos partnerus apņemties neatlaidīgi un konkrēti rīkoties, lai to īstenotu.