EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 8.3.2022
COM(2022) 107 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Eiropas solidaritāte ar bēgļiem un citiem, kas bēg no kara Ukrainā
1.EIROPAS SOLIDARITĀTE AR UKRAINU
Neprovocētā Krievijas militārā agresija un iebrukums Ukrainā ir satricinājis pasauli. Pārliecinošs vairākums Apvienoto Nāciju Organizācijas valstu ir paudis nosodījumu pasaules mērogā 1 . Krievija ir pārkāpusi noteikumos balstīto starptautisko kārtību, un tās darbību mērķis ir destabilizēt Eiropas drošības kārtību. Pret civiliedzīvotājiem vērsto neselektīvo uzbrukumu rezultātā ir zaudēts milzīgs skaits dzīvību, radītas neskaitāmas traģēdijas ģimenēm un iznīcinātas miermīlīgas kopienas. Ukraiņu apņēmība darīt visu iespējamo, lai aizstāvētu demokrātiju un savu tautu, ir milzīga.
ES un tās dalībvalstis kopā ar partneriem uzņēmās aktīvu lomu centienos novērst asinsizliešanu un pēc tam reaģēt uz Putina uzbrukumu suverēnajai un mierīgajai Ukrainas tautai, nosakot Krievijas Federācijai un Baltkrievijai vēl nepieredzētas sankcijas 2 . Tas atspoguļo arī visā pasaulē plaši pausto sašutumu par necieņu pret cilvēka dzīvību, cilvēktiesībām, starptautiskajām tiesībām un vērtībām, kas mums ir dārgas.
Šis visaptverošais un vienotais ES atbalsts un eiropiešu iedvesmojošā solidaritāte ir acīmredzama, atbalstot visus tos, kuri bēg no kara. To cilvēku skaits, kas pārvietoti no savām mājām un spiesti bēgt no Ukrainas, nu ir sasniedzis miljonus un ar katru stundu pieaug. ES vada darbu, kura mērķis ir sniegt tiešu humāno palīdzību no agresijas cietušajiem. ES atbalsta to dalībvalstu ievērojamos centienus, kuras izjūt spiedienu, un tieši sniedz pajumti, pārtiku un veselības aprūpi un nodrošina skaidru statusu cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā, – tas ir līdz šim nepieredzēts pagaidu aizsardzības piedāvājums.
Šīs dinamiskās politiskās reakcijas ietekmi pastiprina miljoniem eiropiešu paustā personīgā līdzjūtība grūtā situācijā nonākušajiem bēgļiem 3 . Ģimeņu gatavība uzņemt bēgļus savās mājās, kopienu gatavība nodrošināt viņiem pārtiku un pajumti, uzņēmumu gatavība piedāvāt pakalpojumus un darbu, un cilvēku gatavība visā ES un ārpus tās piedāvāt piegādes un atbalstu, ir spilgts Eiropas vērtību apliecinājums darbībā. Tas liecina par apņemšanos, uz kuras varēs balstīties, jo pieaugošā bēgļu krīze prasa nodrošināt stabilitāti cilvēkiem, kurus traumējis karš. Komisija iekļaus informāciju tīmekļa vietnē Europa, lai palīdzētu iedzīvotājiem un privātajam sektoram nodrošināt, ka viņu atbalsts tiem, kuri bēg no kara, var tikt sniegts, izmantojot uzticamas organizācijas, un ka tas atbilst vajadzībām 4 . Lai apkarotu dezinformāciju, kas tiek izplatīta ar mērķi graut Eiropas solidaritāti, ir svarīgi arī nodrošināt kvalitatīvas informācijas sniegšanu.
ES ir nelokāmi apņēmusies palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams. Mēs ievērosim savas vērtības un cieņpilnā un cilvēcīgā veidā uzņemsim ikvienu, kas bēg no Krievijas agresijas. Mēs turpināsim izvērst efektīvu ārkārtas palīdzības un humānās palīdzības sniegšanu. Nākamajos mēnešos risinot ar bēgļiem saistīto izaicinājumu, ES vadošais elements būs solidaritāte.
|
·Līdz 2022. gada 6. martam no kara Ukrainā ir aizbēguši 1,8 miljoni cilvēku. ·Polijā, Ungārijā, Slovākijā un Rumānijā katru dienu ierodas milzīgs skaits ieceļotāju. Ieceļošana Polijā, Ungārijā, Slovākijā un Rumānijā
·Papildus ieceļošanai Ukrainai blakus esošajās kaimiņvalstīs cilvēki dodas uz citām dalībvalstīm: dažas dalībvalstis ir sniegušas aplēses (piemēram, uz Čehiju – 100 000, uz Bulgāriju – vairāk nekā 40 000, uz Itāliju – vairāk nekā 17 000), un šie skaitļi arvien mainās, jo cilvēki dodas tranzītā uz citām dalībvalstīm. ·Vismaz četras piektdaļas cilvēku, kas bēg no kara Ukrainā, ir ukraiņi. Atgriežas ne tikai ES pilsoņi, bet arī Indijas, Nigērijas un Turcijas valstspiederīgie. ·Pie Ukrainas un ES robežas katru dienu ir vērojamas svārstības un neregulāri sastrēgumi, un Frontex ziņo par aptuveni vienu stundu ilgu kavēšanos ES pusē lielākajā daļā robežšķērsošanas vietu (6. marts). No Ukrainas puses joprojām tiek ziņots par kavēšanos, kaut gan tā ir samazinājusies. ·Uzņemšanas spējas pašlaik ir pietiekamas, ņemot vērā to, ka daudzi no tiem, kas ieceļo, drīz dodas tālāk, lai pievienotos ģimenei vai draugiem. Polija, Rumānija, Ungārija un Slovākija turpina ziņot par pieejamajām spējām. ·No 28. februāra līdz 6. martam Ukrainas valstspiederīgie iesniedza 8467 patvēruma pieteikumus ES+ valstīs 5 . 39 % pieteikumu tika reģistrēti četrās dalībvalstīs, kas robežojas ar Ukrainu. |
2. HUMĀNĀ PALĪDZĪBA
Humanitārās katastrofas mērogs Ukrainā kļūst arvien lielāks. Eiropa piedzīvo tādā mēroga postījumus un pārvietošanu, kāda nav pieredzēta kopš pagājušā gadsimta tumšākajām dienām. ES pieliek lielas pūles, lai sniegtu ārkārtas humāno palīdzību, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, palīdzības aģentūrām un sabiedrotajiem starptautiskajā sabiedrībā. Vismaz 500 miljoni EUR no ES budžeta tiek novirzīti, lai risinātu šā traģiskā kara humanitārās sekas gan Ukrainā, gan ārpus tās.
ES sniedz plašu atbalstu pašai Ukrainai, lai palīdzētu tai pārvarēt krīzi, tostarp ārkārtas makrofinansiālo palīdzību 1,2 miljardu EUR apmērā aizdevumu veidā un papildu 120 miljonus EUR kā budžeta atbalstu Ukrainai. Turklāt Eiropas Investīciju banka ar Eiropas Komisijas piekrišanu ir paziņojusi, ka nekavējoties tiks pārprofilēti aizdevumi 668 miljonu EUR apmērā kā likviditātes atbalsts Ukrainas iestādēm. Joprojām tiek sniegts atbalsts galvenajiem pilsoniskās sabiedrības partneriem Ukrainā.
Humanitārā katastrofa Ukrainā...
Civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā dienu no dienas kļūst lielāks. Pat tie cilvēki, kas patveras no uzbrukuma, ir pakļauti riskam, ko rada postījumi mājsaimniecībām, ūdensapgādei un elektroapgādei. Karadarbība arvien vairāk apgrūtina pārtikas piegādi. Slimnīcas, kas sniedz kritiski svarīgus pakalpojumus, saskaras ar pastāvīgiem elektroapgādes pārrāvumiem, un pastāv risks, ka ātrās palīdzības mašīnas un veselības aprūpes darbinieki varētu nokļūt apšaudēs. Palīdzības aģentūrām kļūst arvien grūtāk nodrošināt piegādes cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, un šī problēma kļūst arvien asāka, konfliktam plešoties plašumā.
... prasa nodrošināt piekļuvi humānajai palīdzībai
Nedrīkst pieļaut, ka karš traucētu sniegt palīdzību tiem, kam tas ir vajadzīgs. Ir jābūt iespējai ārkārtīgi nepieciešamajai humānajai palīdzībai sasniegt visas Ukrainas teritorijas daļas. Arī civiliedzīvotājiem neatkarīgi no viņu valstspiederības ir jāļauj izkļūt no aplenktajām pilsētām. Tādēļ humānās palīdzības pieejamības nodrošināšana, arī izveidojot humanitāros koridorus, ir steidzama prioritāte. Drošas un netraucētas piekļuves nodrošināšana humānās palīdzības darbiniekiem un piegādēm ir tiesisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. ES turpinās sadarboties ar starptautiskām organizācijām un partneriem, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzu piekļuvi humānās palīdzības koridoriem un nodrošinātu to darbību.
Atbalsts no pirmajiem ES tiesību aktu kopumiem...
Tiek gatavots tūlītējs ES humānās palīdzības finansējuma kopums 85 miljonu EUR apmērā tiem, kurus skāris karš Ukrainā, lai nodrošinātu pārtiku, ūdeni, zāles, veselības aprūpes spējas, pajumti un aizsardzību. ES arī atbalsta bēgļus Moldovā, piešķirot 5 miljonus EUR pamatvajadzību apmierināšanai. Vienlaikus 27 valstis, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu (SCAM), strādā pie tā, lai nodrošinātu piegādes vairāk nekā 100 miljonu EUR apmērā. Pirmās piegādes jau ir sasniegušas tos, kam Ukrainā ir vajadzīga palīdzība, piegādājot vairāk nekā 4 miljonus preču, ieskaitot transportlīdzekļus, medicīniskos komplektus, teltis, segas un guļammaisus. Ir nosūtīts specializēts medicīniskais aprīkojums, tostarp respiratori un skābeklis no rescEU stratēģiskās medicīniskās rezerves.
... un ar piegādi saistītie izaicinājumi
ES sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Sarkano Krustu un starptautiskām nevalstiskām organizācijām, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku humānās palīdzības sniegšanu. Komisija pastāvīgi sazinās ar Ukrainas iestādēm, lai palīdzētu kravām šķērsot Ukrainas robežu. Izmantojot SCAM, Komisija paātrina palīdzības sniegšanu Ukrainai, izmantojot Polijā, Slovākijā un Rumānijā izveidotos centrus.
Atbalsts dalībvalstīm, kuras izjūt vislielāko spiedienu...
Vairākos Komisijas apmeklējumos uz vietas 6 bija iespējams pārliecināties par Polijas, Slovākijas, Ungārijas un Rumānijas ļoti nozīmīgajām atbalsta programmām bēgļiem, kuri ierodas pie to robežām, kā arī par kaimiņos esošās Moldovas centieniem. Šis darbs apvienojumā ar šo valstu iedzīvotāju dāsnumu un līdzjūtību ir nodrošinājis tūlītēju komfortu bēgļiem un pārvietotajām personām pēc traumatiskās bēgšanas no mājām.
... tieši palīdzot solidaritātes centienos
Šajā darbā ir vajadzīgs viss iespējamais ES atbalsts. Polija un Slovākija ir aktivizējušas SCAM un sāk saņemt palīdzību pajumtes nodrošināšanā un medicīnisko palīdzību. Personu ierašanās šādā skaitā nozīmē, ka pēc ierašanās būtu jārisina īpašas veselības problēmas un jāveic veselības pamatpārbaudes. Personas, kas ierodas, var būt ievainotas vai tām var būt hroniskas slimības, kuru dēļ tām nepieciešama tūlītēja medicīniskā aprūpe. Vēl viens izaicinājums joprojām ir Covid-19. Komisija un tās aģentūras intensīvi sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu piekļuvi veselības aprūpei un zālēm, noteiktu vajadzības un saskaņotu operatīvo palīdzību, arī attiecībā uz gultasvietām slimnīcās, ķirurģiskajām spējām apdegumu ārstēšanai un to pacientu pārvešanu, kam tas nepieciešams.
Šajā situācijā, kad dalībvalstīm var nākties steidzami nodrošināt pajumti, piegādes un pakalpojumus, noteikumus, kas paredzēti steidzamam publiskajam iepirkumam, var izmantot tāpat kā migrācijas krīzes laikā 2015.–2016. gadā un Covid-19 pandēmijas laikā 7 .
ES finansējums dalībvalstīm ir uzreiz pieejams no to valsts iekšlietu programmām, kuras paredzētas 2014.–2020. gadam, un kuras joprojām var izmantot, lai piedāvātu finansiālu atbalstu attiecībā uz tādiem elementiem kā, piemēram, pajumte, pārtika un veselības aprūpe, arī nodrošinot papildu personālu. Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka esošie līdzekļi ir viegli un ātri pieejami un tos var pilnībā izlietot. Komisija ierosina pagarināt šo instrumentu 8 īstenošanas periodu, lai nodrošinātu dalībvalstīm papildu elastību: šādu ierosinājumu steidzami pieņemot Eiropas Parlamentā un Padomē, tiktu nodrošināts papildu atbalsts aptuveni 420 miljonu EUR apmērā. Turklāt atbalsts skartajām dalībvalstīm būs prioritāte, sniedzot ārkārtas finansējumu no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gadam.
3. GRŪTĪBAS PIE ROBEŽAS
Krīze rada ārkārtīgu spiedienu uz ES robežu ar Ukrainu. Cilvēkiem, kas ierodas, ir jābūt reģistrētiem, ir jāpalīdz apmierināt viņu neatliekamās vajadzības un droši jānovirza uz nākamo patvēruma vietu. Šim procesam jānotiek ātri, vienlaikus nodrošinot kārtību un ļaujot veikt būtiskas drošības pārbaudes. ES ir kopīga atbildība par savu kopīgo robežu, atbalstot dalībvalstis, kuras saskaras ar šo papildu spiedienu.
Atbalsts robežu pārvaldībai Ukrainā
Pirmais ierobežojums ir sastrēgumi Ukrainas robežas pusē. Ukrainas robežkontroles iestādes, īstenojot savus noteikumus, saskaras ar darbinieku trūkumu, problēmām ar IT sistēmām un lielo pamesto automobiļu skaitu. Ukraina ir centusies efektīvi pārvaldīt plūsmas, novirzot cilvēkus un vienkāršojot procedūras. Dalībvalstis un ES sadarbojas ar Ukrainas iestādēm, lai palīdzētu novērst trūkumus. Īpaši svarīgi ir strādāt, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos palīdzības piegādēm uz Ukrainu.
Lielākā daļa personu, kas ierodas pie Ukrainas un dalībvalstu robežām, ir Ukrainas valstspiederīgie, kuriem, ja viņiem ir biometriskās pases, ir tiesības ieceļot ES bez vīzas uz 9 dienu ilgu laikposmu, un viņi tā vietā, lai gaidītu pārbaudi pie robežsargiem, var pat izmantot elektroniskās ieceļošanas vietas. Daudzi atkal pievienojas ģimenei un draugiem, un daži dosies prom no pirmās ieceļošanas valsts pie paziņām citās dalībvalstīs. Ir svarīgi, lai robežšķērsošanas vietās starp dalībvalstīm šādai kustībai tiktu radīti vislabākie nosacījumi. Tomēr ir daudz dažādu ieceļotāju kategoriju. Tās ietver ES pilsoņus, kas atgriežas, personas, kurām Ukraina piešķīrusi starptautisko aizsardzību, arī daudzus Baltkrievijas iedzīvotājus, kas bija aizbēguši no Lukašenko režīma, un studentus un darba ņēmējus no dažādām pasaules valstīm. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ar vispusēju cieņu un rūpēm izturētos pilnīgi pret visiem, kas bēg no Krievijas agresijas Ukrainā.
... lai nodrošinātu drošu plūsmu kustību...
Pret visiem šiem cilvēkiem ir vajadzīga īpaša attieksme, un dalībvalstis ir saskārušās ar izaicinājumu, ko rada milzīgs ieceļotāju skaits, proti, aptuveni 100 000 ieceļotāju dienā pie Polijas robežas vien. Dalībvalstis uz to ir reaģējušas, palielinot personāla skaitu un racionalizējot procedūras. Ir būtiski nodrošināt sakārtotu ieceļošanu ES, kas pamatojas uz kopīgiem standartiem, un saglabāt atvērtu robežu cilvēkiem, kuri ir aizbēguši no bruņota konfliktu zonām un kuriem var būt nepieciešams nokļūt ES humānu apsvērumu vai starptautiskās aizsardzības dēļ. Komisija jau ir izdevusi operatīvās vadlīnijas 9 , lai palīdzētu dalībvalstu robežsargiem efektīvi pārvaldīt ieceļošanu, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni. Šajās vadlīnijās ir izklāstīts, kā tādi rīki kā, piemēram, ārkārtas atbalsta joslas var palīdzēt paātrināt atbalsta sniegšanu neaizsargātām personām, un kā var racionalizēt dažas procedūras, arī vienkāršot muitas procedūras.
.... sniedzot finansiālu atbalstu un iesaistot ES aģentūras
ES arī palielina finansiālo atbalstu dalībvalstīm no Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta, lai palīdzētu robežu pārvaldībā, piemēram, ieceļotāju identificēšanā, kā arī saistībā ar pirmo uzņemšanu un medicīnisko aprūpi.
ES aģentūras arī nodrošina papildu darbaspēku un speciālās zināšanas, lai atbalstītu dalībvalstis. Pirmo Frontex grupu 49 darbinieku sastāvā, kas izvietota pie ES un Ukrainas robežām un pie robežas ar Moldovu, tiek papildināta ar 162 Rumānijā izvietotiem darbiniekiem. Frontex ir gatava palielināt atbalstu, pie ES un Ukrainas robežām izvietojot vairāk nekā 2600 amatpersonu. ES Patvēruma aģentūra (EUAA) ir gatava atbalstīt skrīningu, reģistrāciju, informācijas sniegšanu un patvēruma iesniegumu apstrādi, šo uzdevumu veikšanai piešķirot līdz 130 ekspertiem. Eiropols sniedz būtisku situatīvo atbalstu, arī attiecībā uz ārvalstu kaujinieku iespējamo klātbūtni vai citiem zināmiem drošības apdraudējumiem. Eiropola darbinieki atrodas uz vietas Slovākijā un Polijā, un ir plānots, ka tas drīzumā būs arī Rumānijā un Ungārijā. Arī citas ES aģentūras, piemēram, eu-LISA 10 un Pamattiesību aģentūra 11 , ir ātri novirzījušas savu darbu dalībvalstu atbalstam.
... un lai atbalstītu kaimiņvalstis
Kopš 24. februāra Moldovai ir nācies pārvaldīt ieceļotāju plūsmas – tajā ieradās vairāk nekā 368 000 personu. Tūlītējas palīdzības rīku kopumu un atbalstu Moldovai, izmantojot SCAM, papildinās turpmāka rīcība, arī 15 miljoni EUR, lai risinātu mainīgo situāciju nolūkā palīdzēt bēgļu krīzes pārvaldīšanā.
Komisija sniegs atbalstu, lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo drošu pārvietošanos un repatriāciju uz viņu izcelsmes valstīm no kaimiņvalstīm, šajā nolūkā izmantojot jaunu darbību, kas piedāvā operatīvu atbalstu un spēju veidošanu. Komisija ātri novērtēs, vai pašreizējie projekti Moldovā ir jāpaplašina, un sniegs atbalstu, vajadzības gadījumā arī ar ES aģentūru starpniecību.
4. ES UZŅEM BĒGĻUS UN PĀRVIETOTĀS PERSONAS
Pašreizējā bēgļu krīze prasīs ES izmantot visas spējas ātri un izlēmīgi rīkoties, lai palīdzētu risināt šo izaicinājumu. Šis izaicinājums būs jūtams visā ES, un visām dalībvalstīm būs jāizmanto savas spējas, lai atbalstītu ieceļojošos cilvēkus. Tam jāietver ne tikai finansiāls atbalsts, bet arī visu līmeņu grupu apvienošana, kuras var palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai un diasporas kopienām. Mums arī jāsadarbojas ar partneriem visā pasaulē un jāīsteno kopīgi centieni. ES ātri ievieš sistēmas, arī sadarbībā ar partneriem, lai piedāvātu stabilu un labvēlīgu vidi tiem, kas bēg no kara, un lai palīdzētu valstu pārvaldes iestādēm turpināt būtisku darbu milzīgās spriedzes apstākļos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visneaizsargātāko personu vajadzībām, to personu vajadzībām, kuras ir pakļautas marginalizācijas riskam, kā arī to personu vajadzībām, kuras ir visvairāk apdraudētas. Lielākā daļa no ieceļotājiem ir sievietes, nepavadīti nepilngadīgie un bērni. Neatliekamās prioritātes ir pienācīgas informācijas un izmitināšanas nodrošināšana, ar dzimumu saistītas ekspluatācijas novēršana, atbalsts bērnu aprūpei un drīza izglītības pieejamības nodrošināšana.
Skaidrs juridiskais statuss ....
Reaģējot uz milzīgo skaitu cilvēku, kuri bēg no Krievijas militārās agresijas, ES piedāvā nepieredzētu pagaidu aizsardzību, sniedzot skaidrību un drošību cilvēkiem, kam tā ir ļoti vajadzīga 12 . Tas nodrošinās ukraiņiem un viņu ģimenēm drošu statusu, kas tiks piemērots visā ES, arī pēc tam, kad pēc 90 dienām būs beidzies bezvīzu statuss. Tas attiecas arī uz daudziem citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas bēg no kara, arī tiem, kuriem Ukrainā ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, un tiem, kas nespēj droši atgriezties savā izcelsmes valstī. Visi, kas bēg no kara, ir gaidīti Eiropā: personas, kurām nav piemērojama pagaidu aizsardzība, saņems aizsardzību un pajumti, un pēc tam viņiem palīdzēs rast drošu ceļu mājup 13 . Tiek meklēti veidi, kā palīdzēt vismazāk aizsargātajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atgriežas mājās. Dažas trešās valstis jau ir sadarbojušās ar dalībvalstīm, lai atbalstītu savu valstspiederīgo repatriāciju 14 , un īpaša uzmanība būtu jāpievērš vismazāk aizsargātajiem.
Šajā pieejā svarīgs elements ir arī dalībvalstu solidaritāte: solidaritātes platformā dalīsies ar informāciju par uzņemšanas spējām, to cilvēku skaitu, kuriem ir pagaidu aizsardzība to teritorijā, un citām papildu atbalsta vajadzībām. Komisija kopā ar ES Patvēruma aģentūru koordinēs nepieciešamo operatīvo reakciju, arī personu pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz otru ES iekšienē un uz trešām valstīm. Pagaidu aizsardzība sākumā ilgs vienu gadu, un to varētu automātiski pagarināt divas reizes – katru reizi uz sešiem mēnešiem.
Šis statuss nodrošinās aizsardzību, arī atļauju uzturēties, sociālo atbalstu un veselības aprūpi, izglītības pieejamību un piekļuvi darba tirgum 15 . Tas ir pierādījums, ka ES un eiropieši ir gatavi uzņemt bēgļus, kas tiem ļaus veikt svarīgas funkcijas mūsu kopienās. Tas arī palīdzēs izvairīties no dalībvalstu patvēruma sistēmu pārslogotības un palīdzēs dalībvalstīm pārvaldīt šo jauno ieceļotāju plūsmu uzņemšanu saskaņotā, organizētā un paredzamā veidā. Tagad prioritāte tiks piešķirta ātrai, atbilstošai un koordinētai pagaidu aizsardzības īstenošanai. Komisija drīzumā nāks klajā ar norādījumiem, lai palīdzētu dalībvalstīm, un kopā ar ES aģentūrām palīdzēs risināt šos jaunos izaicinājumus.
Ilgtermiņa atbalsts dalībvalstīm...
Sabiedriskajiem pakalpojumiem, ieskaitot veselības aprūpes pakalpojumus un izglītību, kā arī mājokļiem un sociālajai aizsardzībai, būs jāspēj reaģēt uz to cilvēku jaunajām vajadzībām, kuri bēg no Ukrainas, un ir sagaidāms, ka arvien mazākam skaitam bēgļu Eiropas Savienībā ir ģimene, kura varētu viņus atbalstīt. Daudzi sabiedriskie pakalpojumi pandēmijas dēļ jau tā izjūt lielas grūtības. Eiropai ir jāizmanto visi pieejamie rīki, kā arī tās iedzīvotāju līdzjūtība un viesmīlība, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīts solījums uzņemt bēgļus.
.... izmantojot ES finansējumu
Kohēzijas politika jau palīdz dalībvalstīm risināt ar migrāciju saistīto izaicinājumu, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF), – no tiem var finansēt uzņemšanas spējas un atbalsta pakalpojumus. Tomēr, ņemot vērā izaicinājuma mērogu, ir vajadzīgi jauni pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi atbalstam. Tāpēc Komisija ierosina elastīgāk izmantot ERAF, ESF un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP) saskaņā ar iniciatīvu “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” (CARE). Tas ļaus pārvirzīt daļu no 2014.–2020. gada kohēzijas programmās atlikušā finansējuma, lai risinātu kopš kara sākuma Ukrainā radušos izaicinājumus. Lai turpinātu atbalstīt dalībvalstis, ārkārtas līdzfinansējuma likme 100 % apmērā, kas tika piemērota, reaģējot uz pandēmiju, tiks piemērota vēl vienu gadu. Turklāt aptuveni 10 miljardus EUR no līdzekļiem, kas 2022. gadam paredzēti Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) satvarā, var izmantot arī, lai apmierinātu šīs jaunās vajadzības, ievērojot vispārējo mērķi – atveseļošanu pēc pandēmijas.
Jaunās paaudzes iekšlietu fondi 2021.–2027. gadam paver iespēju dalībvalstīm piešķirt ievērojamus papildu resursus optimālu uzņemšanas struktūru nodrošināšanai, arī specializēta atbalsta neaizsargātām personām nodrošināšanai, un patvēruma procedūru pārvaldīšanai. Tas būs būtiski, lai reaģētu uz jaunajiem mainīgajiem izaicinājumiem, arī īstenojot pagaidu aizsardzību. To var izmantot arī, lai palīdzētu pilsoniskajai sabiedrībai atbalstīt bēgļus. Dalībvalstis strādāt pie savu 2021.–2027. gada valsts programmu pabeigšanas, lai sāktu sniegt atbalstu 16 . Esošo un jauno valsts programmu ātra izvēršana nodrošinās ievērojamus jaunus resursus, un Komisija arī palīdzēs dalībvalstīm pārveidot plānus un vajadzības gadījumā izvietot ārkārtas palīdzību. Komisija arī plāno veicināt solidaritātes stiprināšanu starp dalībvalstīm un ierosina iespēju dalībvalstīm veikt brīvprātīgas iemaksas AMIF 2021.–2027. gadam paredzētajā finansējumā.
... un stimulējot visas sabiedrības reakciju...
Tūkstošiem iedzīvotāju, uzņēmumu un privātā sektora organizāciju demonstrē vēl nepieredzētu solidaritāti un gatavību rīkoties, lai atbalstītu tos, kas bēg no kara. Komisija atbalstīs dalībvalstis un ieinteresētās personas valsts un vietējā līmenī, lai novirzītu palīdzību un mērķtiecīgi virzītu darbības jauno vajadzību apmierināšanai.
5. IZAICINĀJUMA RISINĀŠANA
Vēl nav skaidrs, kāda mēroga izaicinājums mums būs jārisina, taču saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja aplēsēm no kara Ukrainā bēg līdz pat 8 miljoniem cilvēku. ES un partneri visā pasaulē saduras ar pārbaudījumu, un tiem, kuri vēlas redzēt mūs sašķeltus vai vājus, mums ir jāparāda, ka esam vienoti. Mūsu principiem un vērtībām ir jābūt mūsu pamatkritērijam, jo mēs saskaramies ar izaicinājumu palīdzēt tiem, kam tas vajadzīgs.
Mums ir jāparāda, kas esam gatavi uzņemt varbūt pat vēl vairāk miljonu cilvēku, kas bēg no kara mūsu kaimiņreģionos. Tajā pašā laikā mēs turpināsim stingri iestāties par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu un humānās palīdzības sniedzēju sekmīgu piekļuvi Ukrainā. Mūsu apņemšanās apmierināt vajadzības un aizsargāt to cilvēku tiesības, brīvības un labbūtību, kuras meklē mūsu palīdzību, prasīs lielus sagatavošanās centienus un ilgtermiņa koncentrēšanos uz īstenošanu visās dalībvalstīs. Ļoti svarīga ir mūsu vienotā pieeja, kuras pamatā ir visi Eiropas Savienībā pieejamie rīki un savstarpējais atbalsts. Mēs varam izmantot daudzās mūsu stiprās puses: mūsu cilvēcību, mūsu noturību un izdomu, lai nodrošinātu, ka mēs šo izaicinājumu varam atrisināt, izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus.
Laikposmā no 2022. gada 23. februāra līdz 2. martam tika panākta vienošanās par trim secīgiem sankciju kopumiem.
Pamattiesību aģentūras darbinieki apmeklē robežšķērsošanas vietas un uzņemšanas centrus dalībvalstīs, kuras izjūt spiedienu.
