1.

Šajā paziņojumā sniegtas norādes, kā atbilstoši Savienības valsts atbalsta noteikumiem vērtēt publisko finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI).

2.

IPCEI var sniegt ļoti nozīmīgu ieguldījumu Savienības ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā, konkurētspējā un uzņēmumu un ekonomikas noturībā un stiprināt tās atvērto stratēģisko autonomiju, veicinot radikālas inovācijas un infrastruktūras projektus, pateicoties pārrobežu sadarbībai, kuriem būs pozitīva netiešā ietekme uz iekšējo tirgu un sabiedrību kopumā.

3.

IPCEI dod iespēju apvienot zināšanas, ekspertu pieredzi, finanšu līdzekļus un ekonomikas dalībniekus no visas Savienības, lai mēģinātu novērst nozīmīgas tirgus vai sistēmiskās nepilnības vai risināt sabiedrības problēmas, ko citādi nebūtu bijis iespējams atrisināt. Tie ir paredzēti, lai publisko un privāto sektoru apvienotu vērienīgu projektu īstenošanā, kuri Savienībai un tās iedzīvotājiem sniegtu būtisku labumu.

4.

IPCEI var dot ieguldījumu visās rīcībpolitikās un darbībās, kas vērstas uz kopīgo Eiropas mērķu sasniegšanu un kas jo īpaši ietver Eiropas zaļo kursu (1), digitālo stratēģiju (2) un digitālo desmitgadi (3), jauno Eiropas industriālo stratēģiju (4) un tās atjaunināto versiju (5), kā arī Eiropas Datu stratēģiju (6) un Next Generation EU (7). IPCEI var arī veicināt ilgtspējīgu atveseļošanu pēc nopietniem tādiem ekonomikas traucējumiem kā tie, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un atbalstīt centienus stiprināt Savienības sociālo un ekonomisko noturību.

5.

Ņemot vērā atjaunināto jauno industriālo stratēģiju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stratēģiju (8), ir svarīgi, lai MVU un jaunuzņēmumi varētu piedalīties IPCEI un gūt labumu no tiem. Komisija savā novērtējumā ņems vērā visus apstākļus, no kuriem izriet, ka paziņotajam atbalstam ir mazāka iespējamība nepamatoti izkropļot konkurenci, piemēram, atbalsta summas dēļ.

6.

Lai IPCEI varētu īstenot, priekšnosacījums bieži vien ir būtiska valsts sektora iestāžu dalība, ja bez tās tirgus dalībnieki citādi nefinansētu šādus projektus. Šajā paziņojumā paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu IPCEI var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu un ko piemēro gadījumos, kad šādu projektu publiskais finansējums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Proti, šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai šāds atbalsts neradītu nepamatotu negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem starp dalībvalstīm, un līdz nepieciešamajam minimumam ierobežot šāda atbalsta ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci.

7.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecīgi šajā paziņojumā ir sniegtas norādes par kritērijiem, kurus Komisija piemēros, izvērtējot valsts atbalstu, kuru piešķir, lai veicinātu IPCEI īstenošanu. Tajā vispirms ir noteikta piemērošanas joma un sniegts to kritēriju saraksts, kurus Komisija izmantos, lai novērtētu IPCEI raksturu un svarīgumu Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Pēc tam paskaidrots, kā Komisija izvērtēs, vai IPCEI publiskais finansējums ir saderīgs ar valsts atbalsta noteikumiem.

8.

Šajā paziņojumā nav izslēgta iespēja, ka atbalsts IPCEI īstenošanas veicināšanai var tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties arī uz citiem Līguma noteikumiem, jo īpaši Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tomēr ar minētajiem Līguma noteikumiem var nebūt pilnībā nosegta IPCEI nozīme, specifika un iezīmes. Tāpēc var būt nepieciešams piemērot īpašus atbilstības, saderības un procedūras noteikumus, kas paredzēti šajā paziņojumā.

9.

Komisija šajā paziņojumā izklāstītos principus piemēros IPCEI visās saimnieciskās darbības nozarēs.

10.

Minētie principi neattiecas uz:

11.

Lai noteiktu, vai projekts ietilpst Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta darbības jomā, Komisija piemēros šā paziņojuma 3.1., 3.2. un 3.3. iedaļā noteiktos kritērijus.

12.

Atbalsta priekšlikumam jāattiecas uz atsevišķu projektu, kura mērķi un īstenošanas noteikumi, tostarp dalībnieki un finansējums, ir skaidri noteikti (12).

13.

Komisija par atbalstāmu var uzskatīt arī “integrētu projektu”, t. i., tādu atsevišķu projektu grupu, kas iekļaujas vienotā struktūrā, plānā vai programmā ar kopīgu mērķi un vienotu sistēmisku pieeju. Integrētā projekta atsevišķie komponenti var attiekties uz dažādiem piegādes ķēdes posmiem, bet tiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un jānodrošina būtiska pievienotā vērtība Eiropas mērķa sasniegšanā (13).

14.

Projektam jādod konkrēts, skaidrs un identificējams svarīgs ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā vai stratēģiju īstenošanā un būtiski jāietekmē ilgtspējīga attīstība, piemēram, ar svarīgu devumu attiecībā uz Eiropas zaļo kursu, digitālo stratēģiju, digitālo desmitgadi un Eiropas Datu stratēģiju, jauno Eiropas industriālo stratēģiju un tās atjaunināto versiju, Next Generation EU, Eiropas veselības savienību (14), jauno Eiropas pētniecības un inovācijas telpu (15), jauno aprites ekonomikas rīcības plānu (16) vai Savienības mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

15.

Projektam jābūt acīmredzami tādam, kas ir izstrādāts, lai pārvarētu nozīmīgas tirgus vai sistēmiskās nepilnības, kuras neļauj to īstenot tādā pašā apmērā vai tādā pašā veidā, ja atbalsts netiek piešķirts, vai risinātu sabiedrības problēmas, kuras citādi netiktu pienācīgi risinātas vai novērstas.

16.

Ja vien mazāku skaitu neattaisno projekta raksturs (17), projektā principā ir jāiesaista vismaz četras dalībvalstis, un tā sniegtais labums nedrīkst aprobežoties tikai ar finansētājām dalībvalstīm – tam jāizpaužas plašākā Savienības daļā. Labumam, kas gaidāms no projekta, jābūt skaidri formulētam konkrētā un identificējamā veidā (18).

17.

Visām dalībvalstīm jādod reāla iespēja piedalīties topošā projektā. Paziņotājām dalībvalstīm ir jāpierāda, ka visas dalībvalstis kontaktu, alianšu, sanāksmju vai partneru piemeklēšanas pasākumu veidā bija informētas par projekta iespējamo tapšanu, iesaistot arī MVU un jaunuzņēmumus, un ka tām bija dota iespēja piedalīties.

18.

Labums, kas gaidāms no projekta, nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tam ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Savienības ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (piemēram, sistēmiska ietekme uz vairākiem vērtību ķēdes līmeņiem, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri formulēta konkrētā un identificējamā veidā.

19.

Projektam jāparedz būtisks labuma guvēja līdzfinansējums (19).

20.

Dalībvalstīm ir jāsniedz pierādījumi par to, vai projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē vai citām salīdzināmām metodēm (20). Atbalsta pozitīvo ietekmi samērojot ar tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija uzskatīs, ka atbilstība šim principam ir svarīgs novērtējuma faktors. Kopumā ir maz ticams, ka ieguldījumiem, kas rada būtisku kaitējumu vidiskajiem mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, būtu pietiekami liela pozitīvā ietekme, lai atsvērtu to negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Jebkurā gadījumā ir jāveic individuāls novērtējums par projekta pozitīvo ietekmi, kura izpaužas kā nozīmīgu tirgus vai sistēmisko nepilnību novēršana vai sabiedrības problēmu atrisināšana, kas citādi nebūtu bijusi iespējama.

21.

Papildus 3.2.1. iedaļā norādītājiem kumulatīvajiem kritērijiem Komisija ņems vērā un pozitīvi vērtēs šādus dalībvalstu ierosinātos elementus:

22.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jābūt ar izteiktu inovatīvu raksturu vai jārada nozīmīga pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni attiecīgajā nozarē (23).

23.

Projektiem, kas ietver pirmreizējo izmantošanu rūpniecībā, jāļauj izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu ar augstu pētniecības un inovācijas saturu vai ieviest fundamentāli inovatīvu ražošanas procesu. Esošo iekārtu parasta modernizācija bez inovatīvas dimensijas un esošo produktu jaunāku versiju izstrāde nav kvalificējama kā pirmreizējā izmantošana rūpniecībā.

24.

Šajā paziņojumā pirmreizējā izmantošana rūpniecībā nozīmē izmēģinājuma iekārtu izvēršanu, demonstrējuma ražotnes vai unikālu aprīkojumu un iekārtas turpmākajos posmos pēc izmēģinājuma līnijas, tostarp testēšanas posmā, un pielāgošanos sērijveida ražošanai, bet ne masveida ražošanu vai arī komercdarbības (24). Pirmreizējās izmantošanas rūpniecībā beigas tiek noteiktas, cita starpā ņemot vērā attiecīgos ar pētniecību, izstrādi un inovāciju saistītos snieguma rādītājus, kas norāda uz spēju sākt masveida ražošanu. Pirmreizējās izmantošanas rūpniecībā darbības var finansēt no valsts atbalsta, ciktāl pirmreizējā izmantošana rūpniecībā izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības un ciktāl tā pati ietver nozīmīgu pētniecības, izstrādes un inovācijas komponentu, kas ir neatņemams un nepieciešams elements projekta sekmīgai īstenošanai. Pirmreizējo izmantošanu rūpniecībā var veikt cits subjekts, kas nav tas pats subjekts, kurš veica pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, ja vien minētais subjekts ir ieguvis tiesības izmantot iepriekšējo pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātus un ja gan pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, gan pirmreizējā izmantošana rūpniecībā ir paredzētas attiecīgajā projektā.

25.

Infrastruktūras projektiem vides, enerģētikas, transporta, veselības vai digitālajā nozarē, ciktāl uz tiem neattiecas 22. un 23. punkts, ir jābūt ļoti svarīgiem Savienības vides, klimata, enerģētikas (tostarp energoapgādes drošības), transporta, veselības, industriālās vai digitālās stratēģijas ziņā vai arī jāsniedz būtisks ieguldījums iekšējā tirgū, tostarp, bet ne tikai šajās konkrētajās nozarēs, un tos var atbalstīt tik ilgi pēc izbūves pabeigšanas, līdz attiecīgā infrastruktūra ir pilnībā funkcionējoša.

26.

Lai projektu varētu kvalificēt kā IPCEI, tam ir jābūt kvantitatīvi vai kvalitatīvi svarīgam. Tam jābūt īpaši svarīgam apjoma vai tvēruma ziņā vai jāietver ļoti nozīmīgs tehnoloģiskais vai finanšu risks, vai arī abi šie riski. Lai noteiktu projekta svarīgumu, Komisija ņems vērā 3.2. iedaļā noteiktos kritērijus.

27.

Uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata novērtējot, vai atbalsts IPCEI īstenošanas veicināšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā šā paziņojuma 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļā noteiktos kritērijus (25).

28.

Lai novērtētu, vai atbalsta paredzamā pozitīvā ietekme atsver iespējamo negatīvo ietekmi, Komisija veiks 4.2. iedaļā paredzēto samēra pārbaudi.

29.

Ņemot vērā projekta raksturu, Komisija attiecībā uz integrēta projekta atsevišķiem komponentiem var pieņemt, ka nozīmīgas tirgus vai sistēmiskas nepilnības vai sabiedrības problēmas, kā arī ieguldījums visas Eiropas interešu īstenošanā pastāv, ja projekts izpilda 3. iedaļā noteiktos atbilstības kritērijus.

30.

No atbalsta nedrīkst subsidēt tās projekta izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Ir jāpierāda, ka projekta īstenošana bez atbalsta nebūtu iespējama vai arī būtu iespējama, bet tikai mazākā mērogā, ar šaurāku tvērumu vai arī nepietiekami ātri, vai atšķirīgā veidā, kas ievērojami ierobežotu paredzamo labumu (26). Atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu.

31.

Dalībvalstīm jāsniedz Komisijai pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena dalībvalsts nebūtu piešķīrusi atbalstu (27). Hipotētiskais scenārijs var izpausties kā alternatīva projekta neesamība, ja pierādījumi norāda uz to, ka tas būtu ticamākais hipotētiskais scenārijs, vai alternatīvs projekts, ko labuma guvēji ir apsvēruši savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnībā vai daļēji īsteno ārpus ES. Lai pierādītu labuma guvēju iesniegtā hipotētiskā scenārija ticamību, paziņotājas dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt labuma guvēju attiecīgos iekšējos dokumentus, piemēram, valdes prezentācijas, analīzes, ziņojumus un pētījumus (28).

32.

Ja alternatīva projekta nav, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kurš atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko labuma guvēji sagaidītu citos līdzīgos ieguldījumu projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visas saistītās paredzamās izmaksas un labumi jāņem vērā par visu projekta darbības laiku.

33.

Maksimālais pieļaujamais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma deficītu attiecībā pret attiecināmajām izmaksām. Ja tas ir pamatojams ar finansējuma deficīta analīzi, atbalsta intensitāte var būt tāda, kas ļauj segt visas attiecināmās izmaksas. Finansējuma deficīts ir starpība starp pozitīvajām un negatīvajām naudas plūsmām visā ieguldījuma periodā, kura diskontēta pašreizējā vērtībā, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kas atspoguļo atdeves likmi, kura ir nepieciešama, lai labuma guvējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus. Attiecināmās izmaksas ir norādītas pielikumā (29).

34.

Ja ir pierādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, ka labuma guvējam ir skaidri noteikta izvēle starp atbalstītu projektu un alternatīvu projektu bez atbalsta, Komisija salīdzinās paredzamo neto pašreizējo vērtību ieguldījumam atbalstītajā projektā un ieguldījumam hipotētiskajā projektā un ņems vērā dažādo uzņēmējdarbības scenāriju īstenošanās varbūtības.

35.

Valsts atbalstu IPCEI īstenošanas veicināšanai var kumulēt ar Savienības finansējumu vai citu valsts atbalstu ar nosacījumu, ka piešķirtā publiskā finansējuma kopsumma attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz vislabvēlīgāko finansējuma likmi, kas noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

36.

Lai nodrošinātu papildu garantiju, ka valsts atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo apjomu, Komisija var pieprasīt paziņotājai dalībvalstij piemērot atgūšanas mehānismu (30). Atgūšanas mehānismam būtu jānodrošina līdzsvarota papildu peļņas sadale, ja projekts ir ienesīgāks, nekā prognozēts paziņotajā finansējuma deficīta analīzē, un tas būtu jāpiemēro tikai tiem ieguldījumiem, kas, pamatojoties uz naudas plūsmu ex post rezultātiem un valsts atbalsta maksājumiem, sasniedz atdeves likmi, kura pārsniedz labuma guvēju kapitāla izmaksas. Jebkurš šāds atgūšanas mehānisms būtu iepriekš skaidri jādefinē, lai labuma guvējiem nodrošinātu finansiālu prognozējamību laikā, kad tiek pieņemts lēmums par dalību projektā. Šāds mehānisms būtu jāizstrādā tā, lai saglabātu labuma guvējiem spēcīgu stimulu maksimāli palielināt ieguldījumus un projekta sniegumu.

37.

Savā analīzē Komisija ņems vērā šādus elementus:

38.

Lai novērtētu faktiskos vai iespējamos starptautiskās tirdzniecības tiešos vai netiešos izkropļojumus, Komisija var ņemt vērā apstākli, ka konkurenti, kas atrodas ārpus Savienības, tieši vai netieši (pēdējo trīs gadu laikā) ir saņēmuši vai saņems tādas pašas intensitātes atbalstu par līdzīgiem projektiem. Tomēr, ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi, ņemot vērā attiecīgās nozares īpašo raksturu, varētu rasties pēc vairāk nekā trīs gadiem, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja vien tas ir iespējams, attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai pietiekamu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši to, vai ir nepieciešams ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Komisijai nav pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem. Komisija var arī veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada ārpus Savienības saņemtās subsīdijas.

39.

Vācot pierādījumus, Komisija var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (31).

40.

Atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citus nozīmīgus sistēmiskus trūkumus, kurus ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto likviditātes atbalsts, piemēram, aizdevums vai garantija (32). Ja nepieciešams arī zināmā mērā dalīties ar uzņēmumu tā riskos, vēlamajam atbalsta instrumentam parasti vajadzētu būt atmaksājamam avansam. Atmaksājama atbalsta instrumenti parasti tiks uzskatīti par pozitīvu rādītāju.

41.

Labuma guvēju atlase konkurenci nodrošinošā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā tiks uzskatīta par pozitīvu rādītāju.

42.

Dalībvalstīm ir jāpierāda, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir vispiemērotākais politikas instruments projekta mērķa sasniegšanai. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par piemērotu, ja to pašu rezultātu ir iespējams sasniegt ar citiem politikas instrumentiem vai atbalsta instrumentiem, kas rada mazākus konkurences izkropļojumus.

43.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai un mazākai par pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā devums visas Eiropas interesēs esošu mērķu sasniegšanā.

44.

Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajos produktu tirgos, tostarp augšupējos vai lejupējos tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam.

45.

Komisija novērtēs, vai pastāv risks, ka tiks ierobežota piekļuve tirgum un radīts dominējošs stāvoklis tirgū. Projektos, kas ietver infrastruktūras izbūvi (33), ir jāievēro principi par brīvu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, nediskriminējošu cenu noteikšanu un tīkla ekspluatāciju, tostarp tie, kas noteikti Savienības tiesību aktos (34).

46.

Komisija novērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tostarp risku, ka starp dalībvalstīm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli.

47.

Savā novērtējumā par iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību Komisija skatīs, vai atbalstam ir izvirzīts nosacījums, ka labuma guvēja ražošanas darbība vai jebkāda cita darbība jāpārceļ no citas EEZ līguma līgumslēdzējas puses valsts uz tās dalībvalsts teritoriju, kura piešķir atbalstu. Šāds nosacījums šķiet kaitējam iekšējam tirgum neatkarīgi no faktiski zaudēto darbvietu skaita labuma guvēja sākotnējā uzņēmējdarbības vietā EEZ, un to diez vai kompensētu jebkāda pozitīvā ietekme.

48.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka Komisijas atbalsta pārredzamības modulī vai visaptverošā valsts atbalsta tīmekļa vietnē valsts vai reģionālā līmenī tiek publicēta šāda informācija:

49.

Prasība publicēt informāciju attiecas uz individuāla atbalsta piešķīrumiem, kas pārsniedz 100 000 EUR. Šī informācija ir jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai sabiedrībai (37).

50.

Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu dalībvalstīm iepriekš jādara zināmi Komisijai visi plāni piešķirt vai mainīt valsts atbalstu, tostarp atbalstu IPCEI.

51.

Vienā un tajā pašā IPCEI iesaistītās dalībvalstis, kad vien iespējams, tiek aicinātas iesniegt Komisijai kopīgu paziņojumu, tostarp kopīgu dokumentu, kurā aprakstīts IPCEI un pierādīta tā atbilstība.

52.

Par projekta izpildi jāsniedz regulāri ziņojumi. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt veikt ex post izvērtējumu.

53.

Komisija šajā paziņojumā noteiktos principus piemēros no 2022. gada 1. janvāra.

54.

Minētos principus tā piemēros visiem tiem paziņotajiem atbalsta projektiem, attiecībā uz kuriem tai jāpieņem lēmums no 2022. gada 1. janvāra, pat ja par projektiem paziņots pirms minētā datuma.

55.

Saskaņā ar paziņojumu par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (38), nepaziņota atbalsta gadījumā Komisija piemēros šajā paziņojumā noteiktos principus, ja atbalsts piešķirts pēc 2022. gada 1. janvāra (ieskaitot), bet visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.