|
3.12.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 486/29 |
Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu
(2021/C 486/09)
Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.
PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU
“Murfatlar”
PDO-RO-A0030-AM01
Paziņojuma datums: 2021. gada 14. septembrī.
APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS
1. Jaunu vīna vīnogu šķirņu kā galveno ražošanas šķirņu ieviešana
Specifikācija ir grozīta, lai iekļautu šādas vīna vīnogu šķirnes: “Traminer roz” baltvīniem un “Mamaia” sarkanvīniem.
Pateicoties ar ACVN “Murfatlar” apzīmētā produkta apgabala augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kurus nosaka augsnes kvalitāte un bagātīgais saules starojums, šķirnes “Traminer roz” vīnogas uzkrāj lielu daudzumu cukuru, kas uzlabo šai šķirnei raksturīgo aromātu kvalitāti.
Vīns ir sevišķi aromātisks un liek domāt par rožu ziedlapiņu aromātu, tas ir krēmīgs un samtains, ar nedaudz pikantu garšu, kas atgādina dažādas garšvielas. Labi līdzsvarots, ar skaidri izteiktu mineralitāti, un vīna nokrāsa var būt no dzeltenīgi baltas līdz rozā.
Šķirnei “Mamaia”, kas ir jaunāka vīnogu šķirne, kura apstiprināta 1991. gadā SCDVV Murfatlar, raksturīga augsta cukuru satura uzkrāšanās (210–230 g/l), vidējs skābuma līmenis un laba krāsas intensitāte.
Temperatūras / mitruma / saules starojuma un reljefa/augsnes (karbonātu melnzemes uz lesa pagulslāņiem) mijiedarbības ietekmē no šķirnes “Mamaia” var iegūt aromātisku, samtainu, pilnīgu vīnu ar nedaudz pikantu garšu, kas atgādina dažādas garšvielas.
Abu šķirņu ieviešana Murfatlar apgabalā paplašina produktu klāstu, dažādo tādu vīnu produkciju, kas šajā apgabalā iegūti no vietējām vīndarības šķirnēm, kuras ir labi pielāgotas klimatam, un nostiprina Murfatlar apgabala reputāciju.
Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas IV iedaļu un vienotā dokumenta 5.2. un 7. punktu.
2. Izmaiņas ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, atbilstība administratīvajai organizācijai
Lūdzam ar ACVN “Murfatlar” apzīmēto vīnu iegūšanai noteikto apgabalu papildināt ar Cobadin pašvaldības teritoriju un Viișoara ciematu, kas abi atrodas Konstancas [Constanța] žudecā.
Cobadin pašvaldības teritorija un Viișoara ciemats ziemeļos robežojas ar apdzīvotām vietām Peștera un Ciocârlia, bet dienvidos — ar apdzīvotu vietu Chirnogeni (šīs apdzīvotās vietas pieder pie Murfatlar apgabala).
Cobadin un Viișoara klimatiskie apstākļi: jūras, sāls, saules starojuma un gaismas enerģijas (galvenais organisko vielu sintēzes avots) ietekmē vīnogās un tādējādi arī misā veidojas augsta cukuru koncentrācija, kas ļauj iegūt nedzirkstošus vīnus, kuri ir pilnīgi un bagātīgi, bet vienlaikus arī svaigi, noapaļoti un samtaini, ar daudzveidīgu aromātu un tādām organoleptiskajām īpašībām, kas ir līdzīgas ar ACVN “Murfatlar” apzīmētajiem nedzirkstošajiem vīniem piemītošajām īpašībām.
Vīndārzi atrodas atklātās vietās, galvenokārt nogāzēs, un saņem ļoti daudz saules gaismas, kas ieskauj vīnogas.
Augsnes un klimatiskie apstākļi apdzīvotajās vietās Cobadin un Viișoara ir identiski apstākļiem ar ACVN “Murfatlar” apzīmētā produkta noteiktajā apgabalā, un tie raksturīgi tādu svaigu nedzirkstošu vīnu ražošanai, kuriem piemīt dažādi aromāti un kuri ir augļaini vai ziedaini, pilnmiesīgi un ar aromātiskajām šķirnēm raksturīgām niansēm.
Saistībā ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu būtu jāveic labojums attiecībā uz Cuza Vodă ciematu, kas pieder pie Cuza Vodă pašvaldības teritorijas, nevis Castelu pašvaldības teritorijas. Labojums nepieciešams tāpēc, ka pēc reģionālo apgabalu administratīvās reorganizācijas Cuza Vodă ciemats patlaban pieder pie pašvaldības teritorijas, kurai ir tāds pats nosaukums un kura sastāv tikai no šā viena ciemata.
Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas III iedaļu un vienotā dokumenta 6. punktu.
3. Papildu informācija par produkta saikni ar ģeogrāfisko apgabalu
Produkta specifikācija ir papildināta ar informāciju par saikni ar ģeogrāfisko apgabalu. Bija jāpievieno sīkāka informācija par apgabalu, produktu un cēlonisko saikni starp produktu un apgabalu, lai šī informācija būtu izklāstīta pienācīgi.
Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas II iedaļu un vienotā dokumenta 8. punktu.
4. Jauna iegūstamā vīna veida — ledus vīna — ieviešana
Produkta specifikācija ir papildināta ar jaunu vīna veidu — ledus vīnu —, kas tiks ražots ar ACVN “Murfatlar”. Tas ir nedzirkstošs vīns, ko iegūst no tādu šķirņu vīnogām, kurām piemīt izteikts aromātiskais profils un kuras novāc vēlīni, kad tajās ir uzkrājies liels daudzums cukuru, jo apgabala klimatiskie apstākļi (mitrums, pārgatavošanās) labvēlīgi ietekmē cukuru uzkrāšanos vēlīnas ražas novākšanas periodā.
Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas V, VI, X un XI iedaļu, bet vienotajā dokumentā izmaiņas nav veiktas.
5. Ledus vīna analītisko/organoleptisko īpašību norādīšana
Līdztekus šā veida nedzirkstošā vīna iekļaušanai produkta specifikācijā ir norādītas arī tā analītiskās un organoleptiskās īpašības, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem attiecībā uz ACVN.
Grozīta produkta specifikācijas XI iedaļa.
6. Īpašu tehnoloģisko metožu pievienošana attiecībā uz noteiktiem vīniem
Produkta specifikācijā ir iekļauti nosacījumi, kas attiecas uz noteiktām tehnoloģiskām procedūrām (metodēm), kuras izmanto šādu vīnu ražošanai: sārtvīni, no baltajām vīnogām gatavoti oranžie vīni, macerācijas ceļā iegūti baltvīni, baltvīna vinifikācijas ceļā iegūti sarkanvīni un ledus vīns.
Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas X iedaļu, bet vienotajā dokumentā izmaiņas nav veiktas.
7. Dažu tirdzniecības nosacījumu aspektu precizēšana
Lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem, ir sistematizēti/precizēti konkrēti produkta specifikācijas aspekti attiecībā uz vīna marķēšanas un pudelēs pildīšanas nosacījumiem (vīnogu audzēšanai apgabalā).
Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas XII iedaļu, bet vienotajā dokumentā izmaiņas nav veiktas.
8. Skaidra norāde par ražošanas apstākļiem neatbilstības gadījumā
Produkta specifikācija ir grozīta attiecībā uz tādiem vīna ražošanas nosacījumiem, kas varētu būt neatbilstīgi. Ir skaidri norādītas situācijas, kurās var piešķirt atbilstošu klasifikāciju.
Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas XIV iedaļu, bet vienotajā dokumentā izmaiņas nav veiktas.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums vai nosaukumi
Murfatlar
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
4. Vīna(-u) apraksts
1. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — baltvīni/sārtvīni
ĪSS APRAKSTS
Nedzirkstoši Murfatlar vīni ir pilnmiesīgi un krēmīgi; no aromātiskām un pusaromātiskām baltogu šķirnēm iegūtiem vīniem piemīt izteiktas šķirnēm raksturīgās īpašības, savukārt sarkanvīni satur samtainus tanīnus, kas mazina šķirnēm raksturīgo spīvumu un savelkošo sajūtu.
Patīkami vīni, ar bagātīgu nogatavojušos (dzelteno vai sarkano) augļu aromātu, blīvi un miesīgi, ļoti izteiksmīgi, gandrīz “ekshibicionistiski”, ar labi integrētu skābumu un glicerīna spirta daudzumu, kas vīnam piešķir nedaudz saldenas vēsmas.
Nedzirkstošu baltvīnu krāsa ir no dzeltenzaļganas līdz zeltaini dzeltenai, un to smaržai piemīt eksotisko augļu, citrusaugļu, vīnogulāju ziedu, pļauta siena, jasmīna un baltās robīnijas aromāts. Šo vīnu garša ir svaiga, augļaina un samtaina, un izturēšanas laikā dažu šķirņu aromāts pārtop daudzveidīgā buķetē.
Nedzirkstoši sārtvīni ir rozā krāsā (gaišākā vai intensīvā), ar eksotisko augļu un citrusaugļu aromātiem, ar svaigu un uzmundrinošu garšu, līdzsvaroti, ar augļainu pēcgaršu.
VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):
15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
11,00
Minimālais kopējais skābums:
3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):
18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):
350
2. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — sarkanvīni
ĪSS APRAKSTS
Nedzirkstoši sarkanvīni ir samtaini, daudzveidīgi, to krāsa ir no rubīnsarkanas līdz spilgti sarkanai. Tajos var noteikt gatavu sarkano augļu, žāvētu plūmju un melno meža ogu aromātus, tiem ir pilnmiesīga garša, tie ir bagātīgi, ar labi integrētu skābumu un tanīniem. Izturēšanas laikā vīni iegūst garšvielu un šokolādes aromāta nianses.
VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):
15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
11,00
Minimālais kopējais skābums:
3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):
20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):
200
3. Analītiskās un organoleptiskās īpašības — ledus vīns
ĪSS APRAKSTS
Ledus baltvīns ir dzidrs, ar kristālisku spīdumu, zeltaini dzeltenā krāsā, tam raksturīga svaiga, pārgatavu un sulīgu augļu ar baltu mīkstumu smarža un krēmīga apelsīnu, aprikožu, iecukurotu eksotisko augļu un ananasu garša.
Ledus sārtvīns ir dzidrs, ar spilgtu kristālisku spīdumu, rozā krāsā, tam raksturīga svaiga ogu un pārgatavu ābolu smarža un krēmīga garša.
Ledus sarkanvīns ir dzidrs, ar kristālisku spīdumu, sārti violetā krāsā, tam raksturīga gatavu meža ogu smarža un pilnīga un krēmīga garša.
VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):
15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
11,00
Minimālais kopējais skābums:
4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):
20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):
350
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
Baltvīnu ražošana no sarkanogu šķirnēm
Tehnoloģiju dažādošana. Baltvīnu iegūšana no sarkanajām vīnogām — rezultāts tiek dēvēts par “blanc de noirs” — ir tehnoloģija, ar ko baltvīnu ražo vinifikācijas procesā no sarkanajām vīnogām, izmantojot sarkano vīnogu šķirņu potenciālu un iegūstot pilnmiesīgus vīnus, kuriem raksturīga izsmalcināta, nedaudz augus atgādinoša, eleganta garša ar ziedu un augļu niansēm. Vīnu skābums izceļ to svaigumu, un minerālais tonis padara tos daudzveidīgākus.
Macerācijas ceļā ražoti nedzirkstoši baltvīni; sārtvīni no baltajām vīnogām.
“Pinot Gris” un “Traminer Roz” vīnogas, kuru mizas ir sārti violetā, sārti violeti pelēkā un pelēcīgi zilā (“Pinot Gris”), kā arī pērļu rozā un pelēcīgi rozā (“Traminer Roz”) nokrāsā, rada kristāliska izskata nedzirkstošus vīnus ar dzeltenīgi baltu, salmu dzeltenu līdz rozā nokrāsu. Atkarībā no vīndara izvēles var tikt iegūti gan nedzirkstoši baltvīni, gan sārtvīni.
Nedzirkstošs oranžais vīns no baltajām vīnogām: pievilcīgās krāsās — no dzelteni oranžas līdz dzintarkrāsai —, ar daudzveidīgu struktūru, svaigu un izteiksmīgu aromātu buķeti, ar valriekstu, medus un medus šūnu akcentiem, daudz bagātāks ar tanīniem nekā nedzirkstoši baltvīni.
Šo vīnu iegūšanas tehnoloģija atšķiras no ierastās nedzirkstošu baltvīnu iegūšanas tehnoloģijas ar to, ka balto vīnogu misa tiek macerēta uz mizām un macerācijas periods ir atkarīgs no tā, cik intensīvu vīna krāsu vīndaris vēlas.
Ledus vīns
Apgabala augsnes un klimatiskie apstākļi (liels saules starojuma daudzums, temperatūras atšķirība dienā un naktī, vēlīna migla, liels mitrums) izraisa augsta cukuru satura uzkrāšanos vīnogās un pat to pārgatavošanos, un ir optimāli ledus vīna ražošanai. Vīns tiek ražots bez piedevām, no veselīgām vīnogām, kuras nav skārušas slimības vai dižciltīgā puve un kuras atstātas uz vīnogulājiem, lai vairākas dienas pēc kārtas sasaltu, un novāktas novembra/decembra beigās.
Ja klimatisko apstākļu dēļ vīnogas nevar dabiski sasalt uz vīnogulājiem, jo tad tās skars sēnīte, tās var novākt ar rokām redeļu kastēs un turēt zemā temperatūrā saldētavā.
“Chardonnay”, “Pinot Gris”, “Riesling Italian”, “Muscat Ottonel”, “Tămâioasă Românească”, “Traminer Roz” vīnogas un sarkanās “Pinot Noir” vīnogas ar ACVN “Murfatlar” apzīmētā produkta apgabalā ir zināmas ar augstu cukuru satura uzkrāšanos un aromātisko profilu, tāpēc tās var izmantot ledus vīna iegūšanai.
Vīnogu dehidratācijas, sasalšanas un atkušanas rezultātā (dabiski uz vīnogulāja vai mākslīgi saldētavā) tiek zaudēts ūdens un palielinās cukuru koncentrācija. Vīnogām sasalstot un atkūstot, tās iegūst ābolu, aprikožu, mango, citrusaugļu, vīģu, aveņu un ogu aromātu un uzkrāj vairāk salduma, kas saglabājas, ja tās izspiež sasalušas.
5.2. Maksimālais ražas iznākums
1. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Sauvignon”, “Riesling italian”, “Riesling de Rhin”, “Fetească regală”, “Fetească albă”
15 000 kilogramu vīnogu no hektāra
2. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Tămâioasă românească”, “Crâmpoșie”, “Columna”, “Traminer roz”
15 000 kilogramu vīnogu no hektāra
3. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Muscat Ottonel”, “Pinoit noir”, “Syrah”, “Burgund mare”
14 300 kilogramu vīnogu no hektāra
4. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Chardonnay”, “Pinot gris”
13 600 kilogramu vīnogu no hektāra
5. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Cabernet Sauvignon”
12 900 kilogramu vīnogu no hektāra
6. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Mamaia”
12 000 kilogramu vīnogu no hektāra
7. Ledus vīns
6 000 kilogramu vīnogu no hektāra
8. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Sauvignon”, “Riesling Italian”, “Riesling de Rhin”, “Fetească regală”, “Fetească albă”
105 hektolitri no hektāra
9. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Tămâioasă românească”, “Crâmpoșie”, “Columna”, “Traminer roz”
105 hektolitri no hektāra
10. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Merlot”, “Fetească neagră”
105 hektolitri no hektāra
11. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Muscat Ottonel”, “Pinot noir”, “Syrah”, “Burgund mare”
100 hektolitru no hektāra
12. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Chardonnay”, “Pinot gris”
95 hektolitri no hektāra
13. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Cabernet Sauvignon”
90 hektolitru no hektāra
14. Pilngatavībā ražas novākšanas laikā — “Mamaia”
84 hektolitri no hektāra
15. Ledus vīns
18 hektolitru no hektāra
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Murfatlar” apzīmēto vīnu vīnogu audzēšanas, vīnu apstrādes un pildīšanas pudelēs noteiktais apgabals sastāv no šādām apdzīvotām vietām Konstancas žudecā:
kontrolēts cilmes vietas nosaukums “Murfatlar”:
|
— |
Murfatlar pilsēta — ciemati Murfatlar un Siminoc, |
|
— |
Valu lui Traian pašvaldības teritorija — Valu lui Traian ciemats, |
|
— |
Poarta Albă pašvaldības teritorija — ciemati Poarta Albă un Nazarcea, |
|
— |
Ovidiu pilsēta — Ovidiu pašvaldības teritorija, Poiana ciemats, |
|
— |
Ciocârlia pašvaldības teritorija — Ciocârlia ciemats, |
|
— |
Cobadin pašvaldības teritorija — Viișoara ciemats; |
cilmes vietas apakšnosaukums “Medgidia”, ko var pievienot kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam:
|
— |
Medgidia pilsēta — apdzīvotas vietas Medgidia, Remus Opreanu un Valea Dacilor, |
|
— |
Castelu pašvaldības teritorija — ciemati Castelu un Nisipari, |
|
— |
Cuza Vodă pašvaldības teritorija — Cuza Vodă ciemats, |
|
— |
Siliştea pašvaldības teritorija — Siliştea ciemats, |
|
— |
Tortoman pašvaldības teritorija — Tortoman ciemats, |
|
— |
Peștera pašvaldības teritorija — ciemati Peștera un Ivrinezu Mic, |
|
— |
Mircea Vodă pašvaldības teritorija — ciemati Mircea Vodă, Satu Nou, Ţibrinu un Gherghina, |
|
— |
Saligny pašvaldības teritorija — ciemati Saligny un Ștefan Cel Mare; |
cilmes vietas apakšnosaukums “Cernavodă”, ko var pievienot kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam:
|
— |
Cernavodă pilsēta — Cernavodă pašvaldības teritorija, |
|
— |
Seimeni pašvaldības teritorija — ciemati Seimeni un Seimenii Mici, |
|
— |
Rasova pašvaldības teritorija — Rasova un Cochirleni. |
7. Galvenā(-s) vīna vīnogu šķirne(-s)
“Burgund Mare N” — “Grosser burgunder”, “Grossburgunder”, “Blaufrankisch”, “Kekfrankos”, “Frankovka”, “Limberger”
“Cabernet Sauvignon N” — “Petit Vidure”, “Burdeos tinto”
“Chardonnay B” — “Gentil blanc”, “Pinot blanc Chardonnay”
“Columna B”
“Crâmpoșie B”
“Fetească albă B” — “Păsărească albă”, “Poama fetei”, “Mädchentraube”, “Leanyka”, “Leanka”
“Fetească neagră N” — “Schwarze Mädchentraube”, “Poama fetei neagră”, “Păsărească neagră”, “Coada rândunicii”
“Fetească regală B” — “Königliche Mädchentraube”, “Königsast”, “Kiralyleanka”, “Dănășană”, “Galbenă de Ardeal”
“Mamaia N”
“Merlot N” — “Bigney rouge”
“Muscat Ottonel B” — “Muscat Ottonel blanc”
“Pinot Gris G” — “Affumé”, “Grauer Burgunder”, “Grauburgunder”, “Grauer Mönch”, “Pinot cendré”, “Pinot Grigio”, “Ruländer”
“Pinot Noir N” — “Blauer Spätburgunder”, “Burgund mic”, “Burgunder roter”, “Klävner Morillon Noir”
“Riesling de Rhin B” — “Weisser Riesling”, “White Riesling”
“Riesling italian B” — “Olasz Riesling”, “Olaszriesling”, “Welschriesling”
“Sauvignon B” — “Green sauvignon”
“Syrah N” — “Shiraz”, “Petit Syrah”
“Traminer Rose Rs” — “Rosetraminer”, “Savagnin Rose”, “Gewürztraminer”
“Tămâioasă românească B” — “Rumänische Weihrauchtraube”, “Tamianka”
8. Saiknes vai saikņu apraksts
8.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika
Murfatlar apgabals atrodas Dienviddobrudžas plakankalnē, abās Carasu ielejas un 44o15’ ziemeļu paralēles pusēs. Ģeogrāfiski Murfatlar noteiktais ģeogrāfiskais apgabals atrodas Rumānijas dienvidaustrumos, starp Donavu un Melno jūru, Dobrudžas plakankalnes centrā.
Apgabalā ir daudz saules starojuma un bagātīgi heliotermālie resursi, savukārt vidējais nokrišņu daudzums ir zemākais valstī. Augsne, kas galvenokārt sastāv no gliemežkaļķakmens un ir bagāta ar kalcija karbonātu, ir svarīgs vīnu kvalitāti noteicošais faktors.
Visi dabiskās vides nodrošinātie apstākļi, jo īpaši augsnes un klimatiskie, kā arī heliotermālie apstākļi, ir ļoti labvēlīgi vīnkopībai un augstas kvalitātes produktu ražošanai. Mitruma trūkumu var novērst, izmantojot labi organizētu apūdeņošanas sistēmu.
Ģeoloģisko pagulslāni veido less un lesa nogulumi, kas klāj Dienviddobrudžas platformas mezozoja un terciāro kaļķakmeni un kaļķaino smilšakmeni, un diluviālie-koluviālie materiāli.
Reljefs ir kārtaini strukturāls, ar 100–130 m absolūto augstumu, un to veido galvenokārt krīta perioda un sarmata kaļķakmens, kas atrodas uz pirmskembrija pamatnes un ir klāts ar 400 metrus biezu kvartāra lesa slāni, un to sadrumstalo ielejas ar ļoti stāvām (15–30°) cuesta tipa nogāzēm (asimetriskās Carasu ielejas kreisās puses nogāze) vai samērā simetriskas kanjonu tipa ielejas, un to ietekmē intensīvi procesi nogāzēs, ko šajā teritorijā izraisa terašu veidošana u. c. cilvēku veiktie erozijas novēršanas pasākumi, kuri vērsti uz lauksaimniecības (jo īpaši — vīnkopības) attīstību.
Klimats ir kontinentāls, ar svelmainām un sausām vasarām, mērenām ziemām, agriem pavasariem un vēlīniem rudeņiem, un tas ir ideāli piemērots tam, lai vīnogas nobriestu un pārgatavotos. Saules siltuma potenciāls ir viens no augstākajiem Rumānijā; uz to norāda 130 kcal/cm2 saules starojums, 2 220–2 300 saules stundu un pozitīvās temperatūras — 4 200 °C gadā.
Apakšklimatu galvenokārt ietekmē Donavas un Melnās jūras kanāls, kas vīndārzu šķērso rietumu-austrumu virzienā un atstaro saulesgaismu, un termiskā inerce, kura tiek pārnesta uz blakus esošajiem apgabaliem. Donavas un Melnās jūras kanāla nogāzes un temperatūras atšķirības augsnē un ūdens masā rada gaisa plūsmas, kas pārklājas ar vēju kustību no Centrālās Dobrudžas. Gada vidējā dienas maksimālā temperatūra ir tuvu 0 °C ziemā un aptuveni 28 °C vasarā.
Raksturīgās augsnes ir stepju melnzemes (karbonātu melnzemes, tipiskas melnzemes) uz lesa pagulslāņiem, tipiskas un iežu drumslu rendzīnas, regosoli un erodisoli nogāzēs, kas ir ļoti degradētas dabiskā ceļā vai cilvēku un dzīvnieku darbības rezultātā.
8.2. Informācija par produktu
Atkarībā no šķirnes, īpašajiem vīna gada apstākļiem un vīnogu ražas novākšanas brīža var iegūt dažādus ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Murfatlar” apzīmētus vīnus — no sausajiem līdz saldajiem —, kas sniedz priekšstatu par kvalitatīvās vīna produkcijas daudzveidību. Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Murfatlar” apzīmētie vīni var būt baltvīni, sarkanvīni vai sārtvīni.
Baltvīni ir dzidri, spīdīgi, to krāsa — no zaļgani dzeltenas līdz zeltaini dzeltenai. Tiem ir samtaina garša, un šo vīnu smarža ir raksturīga šķirnēm, no kurām tie ražoti.
Sarkanvīni ir dzidri un spīdīgi, to krāsa — no rubīnsarkanas līdz intensīvi violetai. Tiem ir pilnmiesīga garša, un šo vīnu smarža ir raksturīga šķirnēm, no kurām tie ražoti. Atkarībā no cukuru satura vīnogu ražas novākšanas laikā vīniem var izmantot tiesību aktos atļautos tradicionālos apzīmējumus (pilngatavībā novākta raža, vēlīnā raža, raža novākta, kad vīnogām bija dižciltīgā puve).
Ar ACVN “Murfatlar” apzīmētā vīna specifiku nosaka tās vīnogu misas īpašības, no kuras tas izgatavots. Šīs īpašības ir saistītas ar vīnogulāju šķirnēm, kuras labvēlīgi ietekmē ilgstoši saulesgaismas periodi, ar tādiem heliotermālajiem resursiem, kas ir vieni no augstākajiem valstī, un ar zemu nokrišņu daudzumu. Šie faktori veicina vīnogu labāku nogatavošanos, kā rezultātā tiek iegūta cukuriem bagāta misa. Šajā apgabalā jūtama jūras ietekme. Īpaši labvēlīga ietekme jūrai ir rudenī, jo tā darbojas kā siltuma regulators. Arī Donava ietekmē Cernavodă, jo īpaši blakus esošos stādījumus. Augsne, kas ir bagāta ar kalcija karbonātu, ir svarīgs vīnu kvalitāti noteicošais faktors.
8.3. Cēloniskā mijiedarbība
Ar ACVN “Murfatlar” apzīmētā produkta apgabalā šķirnes tiek rūpīgi izraudzītas, lai iegūtu augstas kvalitātes vīnus. Audzēšanas metožu mērķis ir maksimāli izmantot saules gaismu, retinot ķekarus, un efektīvi pārvaldīt ražas kvalitāti, pārbaudot cukuru, skābuma un aromāta līmeni. Izmantotās vīndarības metodes un vīndaru prasmes, kā arī augsne un klimats sniedz iespēju ražot kvalitatīvus vīnus. Iegūtie vīni ir pilnīgi, augļaini un viegli atpazīstami, jo īpaši baltvīni, kuriem piemīt gatavu augļu un svaigu citrusaugļu aromāts, gaiši rozā sārtvīni un sarkanvīni ar to maigajiem tanīniem.
Klimata (svaigums un nogatavošanās), augsnes (karbonātu melnzemes un tipiskas melnzemes uz lesa pagulslāņiem, kas nodrošina labu barības vielu līdzsvaru), audzēšanas (šķirņu izraudzīšanās, vīnogulāju biezība, lapotnes veidošana, lēmumi par ražas novākšanu), vīndarības metožu un vīndaru prasmju apvienojums nodrošina svaigumu, pilnīgumu un augļainu aromātu baltvīniem un sārtvīniem un maigus tanīnus un pilnīgu, samtainu aromātu sarkanvīniem.
Sausas augsnes, kuru pamatā ir kaļķakmens (kas daudzviet redzams), izteikti kontinentāls klimats ar ļoti karstām vasarām, gariem rudeņiem, retiem un nevienmērīgi sadalītiem nokrišņiem (līst pavasarī un vēlu rudenī), bet galvenokārt ar sauli, kura izstaro daudz siltuma un gaismas, padara šo apgabalu par ideāli piemērotu izkoptu vīnogulāju šķirņu audzēšanai. Dažos gados šo apstākļu ietekmē vīnogas pat pārgatavojas un tās var skart dižciltīgā puve (Botrytis cinerea).
8.4. Iesaistītie cilvēkfaktori
Rakstiskus dokumentus par Murfatlar vīna ražošanas tradīcijām atstāja slavenais romiešu dzejnieks Pūblijs Ovidijs Nāsons, kurš no 9. līdz 17. gadam mūsu ērā dzīvoja izsūtījumā Tomis pilsētā.
Vasile Pârvan norādīja, ka “(..) uz vairākiem šajā apgabalā atrastajiem laicīgajiem un reliģiskajiem pieminekļiem ir redzamas mītiskas figūras ar jauno dzinumu un vīnogu vainagiem, kas liecina, ka tika pielūgts Dionīss (Bakhs)”.
Viduslaikos vīndārzi Rumānijas valstīs joprojām bija liela un neizmērojama vērtība un, kā aprakstīts tālaika dokumentos, vīnkopji un pagrabu pārziņi tika uzskatīti par augstākās šķiras lauksaimniekiem. Tas izskaidro īpašo uzmanību, ko galmi veltīja vīnogulājiem un vīna gatavošanai, sodot vīnkopjus, kuri vīndārzus atstāja neapstrādātus.
Vīnogulāju atkārtota iestādīšana Viișoara ciematā uzskatāma par atlīdzību tiem labajiem vietējiem cilvēkiem, kuri atzinīgi izteicās par cēlo vīnkopja profesiju, ko tie nebija aizmirsuši un kas attīstījās pirms komunisma perioda. Tāpēc Viișoara atkal kļuva tieši tāds, kāds tas bija senāk — ciemats starp vīnogulājiem. Ciemats tika nodēvēts par Viișoara 1926. gadā. Līdz tam to sauca par Valea Caceamac — nosaukumā, kas radies laikā, kad Dobrudžā valdīja osmaņi. Šim nosaukumam ir divi iespējami tulkojumi turku valodā atkarībā no dialekta.
Pēc Pirmā pasaules kara Rumānijas valsts lika atjaunot ceļus visā valstī, bet jo īpaši Dobrudžā, kas bija izpostīta un kurā joprojām bija redzamas kara vardarbības atstātās asiņainās rētas. Atjaunošanas laikā tika atjaunots arī romiešu ceļš, kas ved no Tomis (tagadējās Konstancas) pilsētas uz Tropaeum Traiani (atrodas Adamklisi). Jaunā ceļa dēļ Caceamac ciemata iedzīvotāji pārcēlās divus kilometrus tālāk uz austrumiem, romiešu ceļa abās pusēs. Kādu laiku šis ciemats bija pazīstams arī ar nosaukumu Satul dintre Vii (ciemats starp vīnogulājiem), no kura cēlies jaunais nosaukums Viișoara, un ciemata iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija vīnogulāju audzēšana.
Murfatlar reģionā 1907. gadā pēc divu rumāņu vīna ražotāju — Gheorghe Nicoleanu un Vasile Brezeanu — iniciatīvas eksperimentālos nolūkos tika iestādītas vairākas vīnogulāju šķirnes, piemēram, “Chardonnay”, “Pinot Gris”, “Pinot Noir” un “Muscat Ottonel”. Rezultāti bija iespaidīgi.
Turklāt vēlāk, kad eksperimentālās pētniecības institūti no Rumānijas šķirņu potzariem bija atlasījuši un izveidojuši spēcīgus hibrīdus ar augstas kvalitātes potenciālu, vīndārzos tika iestādītas arī vietējās Rumānijas šķirnes (piemēram, “Fetească Regală” un “Fetească Neagră”). Šī kļuva par optimālu vietu, kur šķirnēm attīstīties, — ar mazāku nokrišņu daudzumu un saulainākām dienām, kas nodrošināja labāku cukuru un aromātu uzkrāšanos. Pēc Murfatlar Vīna pētniecības un attīstības stacijas izveides 1927. gadā šķirņu klāsts tika ievērojami paplašināts, tam pievienojot “Sauvignon”, “Muscat Ottonel”, “Traminer Rose”, “Riesling Italian”, “Cabernet Sauvignon” un “Merlot”.
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)
Tirdzniecības nosacījumi
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību aktos.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.
Nosacījuma apraksts:
atkarībā no ražotāju vēlmēm aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Murfatlar” var pievienot kādu no šādiem atsevišķu vīndārzu nosaukumiem:
|
a) |
kontrolētam cilmes vietas nosaukumam “Murfatlar”: BASARABI, VALUL ROMAN, BISERICA VECHE, POARTA ALBĂ, SIMINOC, CIOCÂRLIA, PIATRA ROŞIE, NAZARCEA; |
|
b) |
cilmes vietas apakšnosaukumam “Medgidia”: VALEA DACILOR, CETATE, MIRCEA VODĂ, SATU NOU, CUZA VODĂ, TORTOMAN, SILIŞTEA, ŢIBRINU; |
|
c) |
cilmes vietas apakšnosaukumam “Cernavodă”: DEALU VIFORUL, DEALU HINOG, COCHIRLENI, RASOVA, SEIMENI. |
Saite uz produkta specifikāciju
https://www.onvpv.ro/sites/default/files/caiet_de_sarcini_doc_murfatlar_modif_cf_cererii_683_19.04.2021_no_track_changes_4.pdf