|
1.10.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 398/28 |
Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana
(2021/C 398/17)
Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no tās publicēšanas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.
VIENOTAIS DOKUMENTS
“Dehesa Peñalba”
PDO-ES-02592
Pieteikuma iesniegšanas datums: 2019. gada 18. novembrī.
1. Reģistrējamais nosaukums
Dehesa Peñalba
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
4. Vīna(-u) apraksts
SARKANVĪNS
|
— |
Izskats: dzidra, vidējas līdz augstas intensitātes krāsa, kuras toņi variē no ķieģeļu sarkanā līdz purpursarkanajam. |
|
— |
Aromāts: vidējas līdz augstas intensitātes aromāts ar šķirnei piemītošām niansēm, kam raksturīgs augļu (sarkano un/vai melno) un/vai ziedu, un/vai balzamu aromāts, kā arī — koka traukos izturētiem vīniem — izturēšanas procesā iegūtām niansēm (vaniļas un/vai koksnes, un/vai grauzdējuma, un/vai karameļu, un/vai garšvielu notis). |
|
— |
Garša: vīniem vajadzētu būt līdzsvarotiem, un to garšai būtu jāatgādina augļi (sarkanie un/vai melnie) un/vai ziedi, un/vai balzami kombinācijā ar niansēm, ko vīniem piešķir izturēšana koka traukos (vaniļas un/vai koksnes, un/vai grauzdējuma, un/vai karameļu, un/vai garšvielu notis). Tie ir pilnmiesīgi, ar vidēji noturīgu vai noturīgu pēcgaršu. |
|
(*) |
Šeit nenorādītās vērtības atbilst ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
|
Vispārīgās analītiskās īpašības |
|
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %) |
|
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %) |
12,5 |
|
Minimālais kopējais skābums |
4,0 grami uz litru (izteikts vīnskābē) |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru) |
20,00 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru) |
150 |
5. Vīndarības metodes
a. Galvenās vīndarības metodes
Audzēšanas metode
|
1. |
Vīnogulāju audzēšanā izmanto režģus. |
|
2. |
Minimālā stādījumu biezība ir 2 000 vīnkoku uz hektāru. |
Īpašā vīndarības metode
|
1) |
Vīndarības nosacījumi Jauni sarkanvīni Vīnogas novāc ar rokām, ievieto redeļu kastēs un pēc tam glabā dzesinātājā, lai pazeminātu to temperatūru līdz 5–10 °C. Tās sašķiro ar rokām pie atlases galda un pa konveijera lenti nogādā tvertnēs (ogu pacelšanai neizmanto sūknēšanas aprīkojumu). Pirms raudzēšanas 5–8 dienas veic auksto mērcēšanu (5–10 °C). Pirms malolaktiskās raudzēšanas vīnus vismaz 15 dienas iztur uz nogulsnēm. Mikrooksigenāciju veic, izmantojot šādas devas: 15 ml uz litru mēnesī 3 dienas un 6 ml uz litru mēnesī 8 dienas. Spirta dabiskā raudzēšana notiek nerūsējošā tērauda tvertnēs. Raudzēšanas laikā un pēc tās vismaz 21 dienu veic pagarinātu macerāciju. Izturēti sarkanvīni Vīnogas novāc ar rokām, ievieto redeļu kastēs un pēc tam glabā dzesinātājā, lai pazeminātu to temperatūru līdz 5–10 °C. Tās sašķiro ar rokām pie atlases galda un pa konveijera lenti nogādā tvertnēs (ogu pacelšanai neizmanto sūknēšanas aprīkojumu). Pirms raudzēšanas 5–8 dienas veic auksto mērcēšanu (5–10 °C). Spirta dabiskā raudzēšana notiek nerūsējošā tērauda tvertnēs. Raudzēšanas laikā un pēc tās vismaz 21 dienu veic pagarinātu macerāciju. Pirms malolaktiskās raudzēšanas vīnus vismaz 15 dienas iztur uz nogulsnēm. Mikrooksigenāciju veic, izmantojot šādas devas: 15 ml uz litru mēnesī 3 dienas un 6 ml uz litru mēnesī 8 dienas. Īpašā vīndarības metode |
|
2) |
Izturēšanas nosacījumi Izturēšanas nosacījumi atšķiras atkarībā no vīna veida šādi: vienšķirnes sarkanvīni: tiek izturēti 225 litru ozolkoka mucās 12–24 mēnešus; daudzšķirņu sarkanvīni: tiek izturēti 225 un/vai 500 litru ozolkoka mucās un/vai 5 000 litru koka tvertnēs 6–24 mēnešus. Attiecīgais ierobežojums vīnu gatavošanā Misu var ekstrahēt tikai ar mehāniskām sistēmām, kas nebojā ķekara cietās daļas, un maksimālā vidējā vīnogu un vīna attiecība ir 72 %. Attiecībā uz izturēšanai paredzētu sarkanvīnu — mīkstuma pārvietošanai uz tvertnēm nedrīkst izmantot sūkņus. |
b. Maksimālais ražas iznākums
Jauni sarkanvīni
8 000 kilogrami vīnogu no hektāra
Jauni sarkanvīni
57,60 hektolitri no hektāra
Izturēti sarkanvīni
6 000 kilogrami vīnogu no hektāra
Izturēti sarkanvīni
43,20 hektolitri no hektāra
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals atrodas Villabáñez pašvaldības teritorijā Valjadolidā [Valladolid]. Tā ir nepārtraukta zemes daļa 91,4287 hektāru platībā, kas sastāv no teritorijām, kurām Zemesgabalu informācijas sistēmā (SIGPAC) piešķirti šādi identifikācijas numuri (*):
|
— |
5 121., 5 122., 5 123., 5 124. un 5 125. parcele [parcela] un 3. zemesgabals [recinto] 9 003. parcelē (apūdeņošanas kanāls), kuras visas atrodas minētās pašvaldības teritorijas 6. poligonā [polígono]. |
Ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētiem vīniem jābūt darītiem un izturētiem iepriekš noteiktajā apgabalā.
|
(*) |
Tā kā SIGPAC tiek atjaunināta, lūdzam ņemt vērā, ka minētie numuri atbilst 2020. gada versijai. |
7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes
“CABERNET SAUVIGNON”
“MERLOT”
“SYRAH”
“TEMPRANILLO”
8. Saiknes vai saikņu apraksts
a) Ģeogrāfiskais apgabals (dabas faktori un cilvēkfaktori)
a.1)
Ģeogrāfiskajam apgabalam, kas definēts 1.6. punktā, piemīt unikālas reljefa, augsnes un klimata īpašības. Šīs īpašības visā apgabalā ir vienādas un, kā tiks paskaidrots turpmāk, atšķir to no apkārtējiem apgabaliem. Šis apgabals ir tradicionāli zināms kā pago: viena nepārtraukta zemes daļa, ko tradicionāli izmanto vīnogulāju audzēšanai un kurai piemīt savas augsnes un mikroklimata īpašības, kas to atšķir no apkārtējiem apgabaliem. Pago unikālo raksturu parasti veido to ieskaujošie fiziskie elementi, piemēram, upes, līdzenumi, meži utt., kas palīdz radīt īpašos apstākļus. Noteiktajā apgabalā tos nodrošinājuši turpmāk aprakstītie faktori.
|
1. |
Reģiona pauguraino topogrāfiju ir veidojusi Dvero [Duero] upe, kas erozijas un sedimentācijas rezultātā veidojusi dažādas struktūras, tostarp upes līdzenās terases, kas ir pārpilnas ar nogulumiem (galvenokārt smilti un granti), un ielejas pamatni. Rezultātā noteiktais apgabals ir lēzenā nogāzē (ar nemainīgu gradientu, kas mazāks par 5 %) lauku vidē izvietots apgabals, kas atrodas ielejas pamatnē un robežojas ar diviem augstākiem līdzenumiem (noteiktais apgabals atrodas 720 m augstumā, bet līdzenumi atrodas 800–840 m augstumā un 5–15 % slīpumā), kuri apgabalu nodala gan ziemeļos, gan dienvidos. Ziemeļos ar šo apgabalu robežojas arī Dvero upe. Aiz upes esošais apgabals joprojām tiek dēvēts par Dehesa Peñalba, bet, tā kā slīpums kļūst stāvāks (nogāzēs, kas ved līdz augstiem līdzenumiem, un pašos līdzenumos), zeme vairs nav piemērota vīnogulāju audzēšanai. Dienvidos apgabals robežojas ar priežu mežu. Šie divi elementi — augstie līdzenumi un priežu mežs — veido bufera efektu, kas apgabalu pasargā no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. |
|
2. |
Noteiktais apgabals atrodas uz zemes terases, kas veidota no grantainiem upes nogulumiem, ar smilšainu virskārtu uz merģeļa kaļķakmens pamatieža. Augsne atšķiras ar oļiem, granti un smilšu vidējo saturu 78 % apmērā, salīdzinot ar mazāk smilšainām augsnēm (aptuveni 60 %), kas sastopamas apgabalos uz rietumiem, un mālainākām augsnēm ar merģeļa un kaļķakmens nogulumiem augstajos līdzenumos un nogāzēs līdz tām, kur slīpums ir lielāks. Noteiktajā apgabalā tādējādi ir nodrošināta sausa, smilšaina augsnes virskārta ar filtrēšanas īpašībām: tas ir siltas augsnes apgabals ar vēsu pamatni un labām ūdens rezervēm. Tajā ir maz organisko un barības vielu. |
|
3. |
Tā kā apgabalu ieskaujošie elementi darbojas kā buferis, apgabals ir nedaudz pasargāts no tādiem nelabvēlīgiem apstākļiem kā ekstremālas temperatūras, zems mitruma līmenis, skarbi vēji utt. Tādējādi apgabalā ir savs mikroklimats ar mērenākām temperatūrām (vidēji 12 °C gadā, kas ir aptuveni par pusgrādu siltāk nekā apkārtējā apgabalā), jo īpaši pavasarī un rudenī. Tas tiek labi izvējots (no rietumiem uz austrumiem), un sala tajā nav ilgāk nekā apkārtējā apgabalā (206 dienas gadā, salīdzinot ar 200). |
Rezumējot, noteiktais apgabals, kas zināms kā Dehesa Peñalba, atrodas upes baseinā ielejas pamatnē, kur ir līdzena un viendabīga grunts. Tā vērsums uz ziemeļrietumiem/dienvidrietumiem ir ideāls vīnkopībai, un augsni var raksturot kā siltu un nabadzīgu, ņemot vērā smilšu un rupjo elementu (oļu un grants) lielo daudzumu. Tie savukārt padara augsni ļoti caurlaidīgu un saules starus atstarojošu. Ziemeļos un dienvidos apgabalu aizsargā pāris merģeļa kaļķakmens līdzenumu, kas to pasargā un norobežo augstuma atšķirības dēļ. Noteikto apgabalu ietekmē arī priežu mežs, kas stiepjas gar tā dienvidu un rietumu robežu, savukārt gar tā ziemeļu un austrumu malu tek Dvero upe. Fiziskās vides analīze rāda, ka noteiktais apgabals, kas zināms kā Dehesa Peñalba, ir skaidri definēta vieta ar savu viendabīgo augsni un klimatiskajiem apstākļiem, kas to atšķir no apkārtējiem apgabaliem. Tas ir ģeomorfoloģisku, litoloģisku un orogrāfisku veidošanās procesu, kā arī dabisku barjeru, piemēram, upes, mežu, nogāžu un augstu līdzenumu, rezultāts.
a.2)
Pieredze, kas pēdējo 18 gadu laikā gūta noteiktā apgabala vīndārzos, ir ļāvusi ieviest vairākas vīnogulāju šķirnes, kuras ir īpaši labi piemērotas vietējai videi un no kurām iegūst vīnogas ar augstu polifenolu koncentrāciju — jo īpaši attiecībā uz kopējo antocianīnu un tanīnu saturu.
|
— |
“Tempranillo”: svarīgākā šķirne, ko audzē Dehesa Peñalba vīndārzā. Pateicoties zaļajiem virsaugiem rindās un stumbru tuvumā veiktajiem dziļajiem augsnes darbiem, ko papildina rūpīga nostiprināšana uz režģa, tā ir pilnīgā harmonijā ar vietējo apgabalu. |
|
— |
“Syrah”: otra raksturīgākā šķirne. Tā kā tās augšanas cikls ir garāks, apgabala apstākļi (mērenie pavasari un rudeņi) tai ir ideāli piemēroti, jo ļauj šķirnes īpašībām izpausties līdz pilnībai. |
|
— |
“Cabernet Sauvignon”: tāpat kā attiecībā uz “Syrah”, noteiktā apgabala mikroklimats ļauj šīm vīnogām sasniegt maksimālo potenciālu, lai gan vienlaikus ierobežo to ražu. |
|
— |
“Merlot”: lai arī apkārtējos apgabalos šīm vīnogām mēdz trūkt ūdens, noteiktā apgabala augsnes apakškārta nodrošina pietiekamas ūdens rezerves, lai tās nogatavotos optimāli un līdzsvaroti. |
Lai uzlabotu apstākļus, kādos šīs šķirnes tiek audzētas un nogatavojas, vīnogulāju audzēšanas cikla laikā tiek izmantoti tādi vīnkopības paņēmieni, ar kuriem cenšas samazināt ražu no hektāra, rezultātā iegūstot augstākas kvalitātes izejvielu un nemainīgu gatavības pakāpi.
Tiek izmantotas ilgtspējīgas vīnkopības metodes, nodrošinot maksimālu vides cienīšanu. Vīndārzu parceles ir sertificētas kā bioloģiskas.
Turpinot vīndārzā veikto rūpīgo procesu, vīna darītavā tiek izmantotas rūpīgas ražošanas metodes. Svarīgākie ir šādi soļi:
|
— |
vīnogas novāc ar rokām, ievieto redeļu kastēs un pēc tam glabā dzesinātājā, lai pazeminātu to temperatūru līdz 5–10 °C. Tās sašķiro ar rokām pie atlases galda un paceļ ar konveijera lenti (netiek izmantoti sūkņi), tāpēc pirms to nonākšanas tvertnēs nenotiek oksidēšanās, un macerācija var noritēt vislabākajos apstākļos, |
|
— |
raudzēšanas laikā un pēc tās vismaz 21 dienu veic macerāciju, |
|
— |
pirms malolaktiskās raudzēšanas vīnus iztur uz nogulsnēm, kā rezultātā notiek mikrooksigenācija. |
b) Produkta kvalitāte un īpašības, kas atkarīgas galvenokārt vai tikai no ģeogrāfiskā apgabala
Ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētie vīni ir tumši sarkanā, noturīgā krāsā (augsta krāsas intensitāte, zilgani sarkana nokrāsa un laba stabilitāte). Tie ir ļoti aromātiski, un jo īpaši jaunvīnos dominē gatavi sarkanie un melnie augļi. Stabili augstā polifenolu satura dēļ to struktūra ir viendabīga, ar viegliem, ilgnoturīgiem tanīniem. Rezultāts ir ļoti eleganti, vidēji pilnmiesīgi vai pilnmiesīgi vīni ar bagātīgu garšu, stipri un ar noturīgu pēcgaršu.
c) Saiknes apraksts — dabas faktoru, cilvēkfaktoru un produkta īpašību mijiedarbība
Ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētā produkta noteiktais apgabals aizņem nepārtrauktu zemesgabalu, kuram, kā aprakstīts iepriekš, piemīt savas viendabīgas augsnes un mikroklimatiskās īpašības, kas to atšķir no citiem tuvumā esošiem apgabaliem. Šie dabas apstākļi kopā ar šķirņu izvēli, vīndārzā izmantotajām ilgtspējīgajām metodēm un rūpīgu ražošanas metodi ļauj iegūt produktu (vīnu) ar raksturīgām īpašībām. Šo apgalvojumu apstiprina turpmāk aprakstītās iezīmes.
|
1. |
Augsne, kas definēta kā nabadzīga, bet silta, ar lielu daudzumu smilts un rupju elementu (oļu un grants), kuri to padara ļoti caurlaidīgu un saules starus atstarojošu, veicina vīnogu nogatavošanos un tādas parādības kā mizas pigmentācijas veidošanās, kā rezultātā tiek iegūtas vīnogas, kurās ir augstāks polifenolu, jo īpaši antocianīnu un tanīnu, saturs. |
|
2. |
Tā kā šis ir līdzens apgabals ar labu vērsumu un to aizsargā divi augstāki līdzenumi un priežu mežs, kā arī ziemeļos norobežo Dvero upe, noteikto apgabalu ieskauj dabiskas barjeras. Tāpēc vīnogas var sasniegt perfektu gatavību, jo saņem vairāk augsnes atstarotās gaismas, un vīnogulājiem tiek nodrošināta aizsardzība pret ekstremāliem laikapstākļiem, jo apstākļi ir mērenāki divos galvenajos vīnogulāju attīstības cikla posmos: pavasarī, kad notiek ziedēšana un augļu aizmešanās, un rudenī, kad vīnogas ir nogatavošanās procesa beigu posmā. Tā tiek nodrošināts garāks vīnogulāju augšanas cikls. Salīdzinot ar apkārtējiem apgabaliem, šajā apgabalā sala nav ilgāk, tāpēc vīnogulājiem ir vairāk dienu, lai attīstītos un nobriestu, un tajā ir augstāka gada vidējā temperatūra. Viss minētais kopā nodrošina līdzsvarotāku nogatavošanos, veicinot tādu parādību kā sarkano vīnogu mizas pigmentācija un radot vīnogas ar lielāku polifenolu saturu, kas savukārt nodrošina vairāk polifenolu vīnos, kā arī uzlabotās struktūras un lielākas kopējā antocianīnu un tanīnu daudzuma koncentrācijas dēļ pagarina to mūžu. |
|
3. |
Pateicoties siltajai, smilšainajai augsnei un maigākam klimatam (vairāk mērenu pavasaru un rudeņu), šķirne “Tempranillo” un jo īpaši svešzemju šķirnes ar garāku augšanas ciklu (franču šķirnes “Cabernet Sauvignon”, “Merlot” un “Syrah”) ir ļoti labi pielāgojušās un ļauj vīnogām nogatavoties un vīnogulājiem pabeigt augšanas ciklu līdzsvarotāk un visaptverošāk, nodrošinot, ka dažu sastāvdaļu (kopējā antocianīnu un aromātu daudzuma) koncentrācija šā apgabala vīnogās ir lielāka nekā apkārtējā apgabalā audzētajās vīnogās. |
|
4. |
Šķirņu izvēle kopā ar ilgtspējīgām vīndārzu apsaimniekošanas metodēm ļauj iegūt optimālu izejvielu ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmēta vīna darīšanai:
|
|
5. |
Vīnogu novākšana ar rokām, ievietošana redeļu kastēs un uzglabāšana dzesinātājā, lai pazeminātu temperatūru līdz 5–10 °C, novērš oksidēšanos un aizsargā krāsu (antocianīnu savienojumi). Vīnogu šķirošana ar rokām pie atlases galda un pacelšana ar konveijera lenti (bez sūknēšanas) nodrošina to, ka pirms vīnogu nonākšanas tvertnēs nenotiek oksidēšanās un macerācija var noritēt vislabākajos apstākļos. Viss iepriekš minētais sniedz iespēju auksto mērcēšanu sākt neskartām vīnogām, tādējādi uzlabojot aromātu potenciālu un krāsas ekstrakciju. |
|
6. |
Macerācijas process raudzēšanas laikā un pēc tās ir pietiekami ilgs (vismaz 21 diena), lai iegūtu lielāku krāsu savienojumu (antocianīnu un tanīnu) koncentrāciju, izdalītu brīvos aromātus un iegūtu strukturētākus un potenciāli ilgnoturīgākus vīnus. |
|
7. |
Izturēšana uz nogulsnēm pirms malolaktiskās raudzēšanas, kas izraisa mikrooksigenāciju, uzlabo ekstrakciju un pagarina vīna mūžu, palielinot fenola savienojumu, piemēram, tanīnu un antocianīnu, daudzumu, jo tas veicina piranoantocianīnu, antocianīnu un flavanolu veidošanos, kuriem vajadzīgs acetaldehīds, lai varētu veidoties krāsaini ar etilu savienoti adukti (lai veidotos acetaldehīds, nepieciešams skābeklis). Tādējādi pirms malolaktiskās raudzēšanas izmantotā mikrooksigenācijas metode uzlabo vīnu hromatiskās īpašības un krāsas stabilitāti. Tiek uzlabots arī garšas miesīgums un savelkošā sajūta. Mikrooksigenācijas pozitīvā ietekme ir arī tāda, ka tā uzlabo vīna aromātu, mazinot augiem raksturīgās īpašības. Pateicoties mikrooksigenācijai, samazinās tādu skābekļa oksidētu savienojumu daudzums kā pirazīni un tioli. |
Kā jau paskaidrots, testēšana parādīja, ka noteiktajā apgabalā audzētajās vīnogās ir lielāka antocianīnu koncentrācija, kā arī tanīnu saturs. Tie tiek nodoti vīndarīšanas procesā: macerācija nodrošina šo vielu iesūkšanos vīnā, padarot vīnus intensīvākus un jaunvīnam piešķirot zilgani sarkanu nokrāsu, kā arī ilgāku mūžu, jo veidojas stabilākas krāsvielas. Rezultātā ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētiem vīniem ir laba krāsu intensitāte un parasti — nogatavojušos sarkano un/vai melno augļu nianses. Tie ir vidēji pilnmiesīgi vai pilnmiesīgi, noapaļoti, nobrieduši vīni ar noturīgu pēcgaršu un augstu polifenolu pigmentu koncentrāciju, kas nodrošina strukturētākus vīnus ar stabilāku krāsu. Līdz ar to tie saglabājas ilgāk un ir vairāk piemēroti izturēšanai, tostarp izturēšanai pudelēs, nekā vīni, kas ražoti apkārtējā apgabalā.
Konkrētāk, saskaņā ar Reģionālā lietišķās zinātnes pētījumu institūta (Castile-La Mancha universitātes struktūrvienība pārtikas tehnoloģijas jomā) Vīndarības grupas veiktu pētījumu ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētus vīnus pamatā var atšķirt no vīniem, kas ražoti blakus esošajos apgabalos un izturēti līdzīgu laikposmu (ar ACVN “Ribera del Duero” un AĢIN “Castilla y León” apzīmēti vīni), jo pirmajos minētajos ir lielāks monomēro antocianīnu daudzums un tie ir stabilāki (ar lielāku malvidīna-3-glikozīda koncentrāciju un lielāku daļu stabilāku antocianīnu, piemēram, p-kumaroilētu antocianīnu un kofeoilētu antocianīnu).
Lai gan ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētā produkta noteiktais ģeogrāfiskais apgabals atrodas ar AĢIN “Castilla y León” apzīmētā produkta apgabalā un blakus ar ACVN “Ribera del Duero” apzīmētā produkta apgabalam un lai gan vīniem ir minētajam AĢIN raksturīgās vispārīgās īpašības, tiem piemīt arī dažas būtiski atšķirīgas iezīmes un dažas citas īpašības, kuru nav ar ACVN “Ribera del Duero” apzīmētiem vīniem.
Ar ACVN “Dehesa Peñalba”, AĢIN “Castilla y León” un ACVN “Ribera del Duero” apzīmētu vīnu salīdzinājums ir šāds.
Augstāks spirta saturs
|
AĢIN “Castilla y León” |
“Dehesa Peñalba” |
|
> 11,0 |
> 12,5 |
Mazāka raža no hektāra
|
AĢIN “Castilla y León” |
“Dehesa Peñalba” |
|
16 000 kg |
8 000 kg jauniem sarkanvīniem |
|
|
6 000 kg izturētiem sarkanvīniem |
Augstāks gaistošais skābums
|
AĢIN “Castilla y León” |
“Dehesa Peñalba” |
|
< 13,36 mekv./l |
< 20 mekv./l |
Augstāks spirta saturs
|
ACVN “Ribera del Duero” |
“Dehesa Peñalba” |
|
> 11,0 baltvīniem |
|
|
> 11,5 sarkanvīniem |
> 12,5 |
Mazāka raža no hektāra
|
ACVN “Ribera del Duero” |
“Dehesa Peñalba” |
|
7 000 kg |
6 000 kg izturētiem sarkanvīniem |
Augstāks gaistošais skābums
|
ACVN “Ribera del Duero” |
“Dehesa Peñalba” |
|
< 8,33 mekv./l |
< 20 mekv./l |
Saskaņā ar Castile-La Mancha universitātes pētījumiem tajos ir arī lielāka monomēro antocianīnu koncentrācija:
|
ACVN “Ribera del Duero” |
“Dehesa Peñalba” |
|
< 59 mg/l |
< 223 mg/l |
Lai arī dažām noteiktā apgabala daļām (5121. parceles 1. un 2. zemesgabalam un 5122. parceles 3. zemesgabalam) ir citi īpašnieki, pieteikumu ir iesniegusi vienīgā vīna darītava, kas pašlaik atrodas noteiktajā apgabalā. Šim projektam nākotnē varētu pievienoties citi ražotāji, ja viņi to vēlētos.
d) Neformālā mijiedarbība
Dehesa Peñalba jau sen bijusi marķīzu, bīskapu un augstmaņu kārota vieta, jo tie kopš senatnes apzinājās šīs Dvero upes krastos esošās zemes potenciālu.
Daudzi rakstiskie un bibliogrāfiskie avoti liecina par Peñalba de Duero pilsētas un tās robežās ietilpstošo apvidu seno vēsturi, kā arī par vīnogulāju audzēšanu un tās komerciālajiem mērķiem vai par pienākumiem pret feodālajiem valdniekiem, kuriem bija jāatdod desmitā daļa no šajā zemē iegūtās misas.
Četrpadsmitajā gadsimtā ar Kastīlijas Pedro I rīkojumu tika sagatavota Libro Becerro de las Behetrías de Castilla (“Kastīlijas brīvpilsētu grāmata”), kurā uzskaitīti dažādi apgabali un brīvpilsētas, no kurām sastāvēja Kastīlijas Karaliste. Tajā ietverta informācija par dažādajām pilsētām, kuras tika pārvaldītas saskaņā ar “brīvpilsētas” [behetría] sistēmu, to juridiskais statuss, karaļa ekonomiskās tiesības un valdnieku tiesības. Ir saglabājušās vairākas manuskripta kopijas, bet viena no vecākajām atrodas Valjadolidas Karaliskajā kancelejā.
Valjadolidas grāfistes valdījumā (“Merindad del Infantado de Valladolid” vai senspāņu valodā “Merindat del infantazgo de vallit”) figurē gan Villabáñez (“Villa hanes”), gan Peñalba (“Peñalva”).
“1751. gadā Villabáñez pilsēta nonāca trīs jurisdikcijās Madrides provinces Portillo administratīvajā apgabalā: to pārvaldīja Valjadolidas katedrāles padome [cabildo] un Camarasa marķīze un Revilla marķīzs, kuri abi dzīvoja Valjadolidā. Tajā laikā Villabáñez pašvaldības teritorijā bija 11 423 zemesgabali jeb obradas [sens lauksaimniecības mērs], no kuriem 600 bija vīndārzi, kas sasniedza 1 200 aranzadas [vēl viens sens lauksaimniecības mērs] (..) .”
“Peñalba de Duero pašvaldības teritorija sastāvēja no 1 923 obradas, no kuriem 560 bija neapūdeņoti lauki, 6 — pļavas (4 no tām kopīgas), 7 — apstādāmi zemesgabali (kopīgi), 500 kalnu zemesgabali ar ozoliem un akmeņozoliem (kopīgi), 650 vīndārzi Dehesa de Peñalba la Verde (..) .”
Lai gan vēsturiskajos dokumentos ir izmantoti vairāki dažādi nosaukumi, proti, “Dehesa”, “La Dehesa”, “Dehesa de Peñalba” un “Peñalba La Verde”, tie visi attiecas uz vienu un to pašu vietu, kas pēdējos 30 gadus zināma kā Dehesa Peñalba. Tas arī parāda, ka šajā kontekstā termins “Dehesa” ir toponīms un tam nav nekādas saistības ar lauksaimniecības dzīvniekiem (spāņu valodā vārds “dehesa” attiecas uz lauksaimniecības dzīvnieku tradicionālu audzēšanas veidu nabadzīgā vai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē).
1995. gadā tika pieņemts lēmums atsākt audzēšanu, stādot atlasītas vīnogulāju šķirnes ar vidēju vai ilgu augšanas ciklu, un tika uzbūvēta vīna darītava, kurā izmanto jaunāko vīndarības tehnoloģiju. Tas ļauj pilnīgi izmantot minēto vīnogu potenciālu un pārveidot tās par starptautiski pazīstamiem vīniem.
9. Būtiski papildu nosacījumi
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.
Nosacījuma apraksts:
aizsargāto vīnu etiķetēs jānorāda ražas gads.
Ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētu vīnu etiķetēs var izmantot apzīmējumu “roble” jeb “ozols”, ja tie atbilst spēkā esošajiem piemērojamajiem tiesību aktiem.
Ar ACVN “Dehesa Peñalba” apzīmētu vīnu etiķetēs var izmantot tradicionālos apzīmējumus “Crianza”, “Reserva” un “Gran Reserva”, ja tie atbilst spēkā esošajos piemērojamajos tiesību aktos paredzētajiem izmantošanas noteikumiem.
Saite uz produkta specifikāciju
www.itacyl.es/documents/20143/342640/PPTA+PCC+VP+DEHESA+PE%C3%91ALBA+Rev+0+%281%29.docx/3066f78c-4629-ae2d-ea64-1c0f64b265e9