EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

SWD(2021) 711 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2021. gada ziņojums par tiesiskumu


Valstu sadaļa - tiesiskuma situācija Somijā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2021. gada ziņojums par tiesiskumu

Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2021) 700 final} - {SWD(2021) 701 final} - {SWD(2021) 702 final} - {SWD(2021) 703 final} - {SWD(2021) 704 final} - {SWD(2021) 705 final} - {SWD(2021) 706 final} - {SWD(2021) 707 final} - {SWD(2021) 708 final} - {SWD(2021) 709 final} - {SWD(2021) 710 final} - {SWD(2021) 712 final} - {SWD(2021) 713 final} - {SWD(2021) 714 final} - {SWD(2021) 715 final} - {SWD(2021) 716 final} - {SWD(2021) 717 final} - {SWD(2021) 718 final} - {SWD(2021) 719 final} - {SWD(2021) 720 final} - {SWD(2021) 721 final} - {SWD(2021) 722 final} - {SWD(2021) 723 final} - {SWD(2021) 724 final} - {SWD(2021) 725 final} - {SWD(2021) 726 final} - {SWD(2021) 727 final}

I.Tiesu sistēma

Somijas tiesu sistēmu veido vispārējās jurisdikcijas tiesas, kuru vidū ir 20 apgabaltiesas, piecas apelācijas tiesas un Augstākā tiesa, un administratīvās tiesas — sešas reģionālās administratīvās tiesas un Augstākā administratīvā tiesa. Ir trīs specializētas tiesas 1 . Neatkarīgā Valsts tiesu administrācija ir atbildīga par tiesu pārvaldīšanu, tostarp par budžeta, ēku un IKT sistēmu pārvaldību 2 . Neatkarīgā Tiesnešu iecelšanas padome 3 sagatavo priekšlikumus valdībai par tiesnešu iecelšanu, tomēr priekšlikumus par Augstākās tiesas un Augstākās administratīvās tiesas tiesnešiem šīs tiesas sagatavo pašas 4 . Tiesnešus oficiāli ieceļ republikas prezidents 5 . Valsts prokuratūra ir neatkarīga valsts iestāde 6 , kuru vada ģenerālprokurors, ko pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma ieceļ prezidents un ko var atlaist vai atstādināt valdība 7 . Somijas Advokātu kolēģija 8 ir neatkarīga struktūra, kuras uzdevums ir advokātu profesionālās darbības uzraudzība 9 . Disciplinārlietas pret advokātiem 10 izskata Disciplinārlietu padome — neatkarīga uzraudzības iestāde, kas darbojas līdztekus Somijas Advokātu kolēģijai 11 . Somija piedalās Eiropas prokuratūrā 12 .

Neatkarība

Sabiedrības priekšstatā Somijas tiesu sistēmas neatkarības līmenis ir ļoti augsts. Tiesu un tiesnešu neatkarība tiek uztverta ļoti augstu — 83 % sabiedrības un 86 % uzņēmumu to uzskata par “diezgan labu vai ļoti labu” 13 . Kopš 2016. gada gan sabiedrības, gan uzņēmumu vidū šis rādītājs saglabājas nemainīgi ļoti augsts. Attiecībā uz sabiedrību kopumā tas līdz 2019. gadam ir pastāvīgi audzis 14 , bet uzņēmumu vidū tas ir palielinājies pēdējo divu gadu laikā 15 .

Valsts tiesu administrācija sāka darbu 2020. gada janvārī, un tā ir kļuvusi par svarīgu iestādi, kas sekmē tiesu darbu. Pēc tās izveides 2020. gada janvārī, kas tika atzīmēta 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu 16 , Valsts tiesu administrācija (VTA) — jauna neatkarīga aģentūra, kas atbild par tiesu administratīvo vadību 17  — tās pirmajā darbības gadā ir nostiprinājusies, veidojot savas struktūras un konsolidējot procedūras 18 . Vienlaikus tā ir pildījusi savus ikdienas uzdevumus saistībā ar visu tiesu centrālās administratīvās funkcijas nodrošināšanu un tiesnešu apmācības organizēšanu sadarbībā ar Tiesnešu apmācības padomi 19 . Tā ir aktīvi sazinājusies ar tiesām, sekmējot regulāras tikšanās ar visu tiesu vadītājiem, lai izvērtētu to vajadzības. Ieinteresētās personas ziņo, ka VTA ir aktīvi atbalstījusi tiesas 20 . Tās izveide ir ļāvusi tiesām koncentrēt savus resursus uz svarīgākajiem uzdevumiem un ir vēl vairāk nostiprinājusi tiesu neatkarību 21 .

Kvalitāte

Prokuratūras reforma ir sākusi dot rezultātus — paaugstinājusies tās efektivitāte un specializācija 22 . Sākot ar 2019. gada septembri, Ģenerālprokuratūra un vienpadsmit vietējās prokuratūras tika apvienotas vienā Valsts prokuratūrā 23 . Reorganizācija ir ļāvusi centralizēt un izstrādāt vienotu valsts praksi kriminālvajāšanas jomā, uzlabot sadarbību prokuratūras iekšienē un vienmērīgāk sadalīt resursus 24 . Tā arī ļāvusi panākt lielāku specializāciju prokuroru vidū 25 . Tā rezultātā ir uzlabojusies efektivitāte, par ko cita starpā liecina arī tas, ka palielinājās atrisināto lietu skaits uz vienu prokuroru 26 . Reforma ir būtiska arī no korupcijas apkarošanas viedokļa (sk. II iedaļu). Prokuratūra ziņoja par neizskatīto lietu uzkrāšanos, ko daļēji izraisīja Covid-19 pandēmija 27 , un saņēma papildu finansējumu, kas bija domāts tam, lai palīdzētu atrisināt šo problēmu 28 .

Iestādes īsteno vairākus projektus, lai uzlabotu tieslietu sistēmas digitalizāciju. Sadarbībā ar tiesnešiem izstrādātā jaunā administratīvo un specializēto tiesu lietu pārvaldības sistēma tika pabeigta 2020. gada decembrī un ir ieviesta visās attiecīgajās tiesās, lai gan ir parādījušās dažas tehniskas problēmas 29 . Sistēma citstarp ļauj lietotājiem iesniegt sūdzības, saņemt dokumentus un tiešsaistē pārbaudīt tiesvedības gaitu 30 . Tā arī ļauj sagatavot spriedumus mašīnlasāmā formātā 31 . Pašlaik tiek izstrādāta līdzīga lietu pārvaldības sistēma vispārējās jurisdikcijas tiesām, un to plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām 32 . Turklāt 2020. gada beigās Tieslietu ministrija pabeidza izstrādāt sistēmu, kas ļauj automātiski anonimizēt un anotēt tiesu un citu iestāžu lēmumus, un ir paredzams, ka tas palielinās dokumentu elektronisko pieejamību 33 . Turklāt Tieslietu ministrija izstrādā jaunu ziņošanas rīku, ko izmantos tiesas un dažas citas iestādes 34 un kam būtu jāpalielina apkopotās informācijas izmantojamība 35 .

Iestādes ir pasūtījušas projektus ar mērķi uzlabot juridiskās palīdzības sistēmas pieejamību. Vidējās tiesvedības izmaksas tiek uzskatītas par augstām, kas var kavēt tiesas pieejamību, jo īpaši personām ar vidējiem ienākumiem 36 . Pildot valdības programmu par to, lai izskatītu iespējas paaugstināt ienākumu robežas juridiskās palīdzības saņemšanai nolūkā uzlabot juridiskās palīdzības pieejamību personām ar vidējiem ienākumiem 37 , Tieslietu ministrija 2020. gada jūnijā uzsāka pētniecības projektu, lai izpētītu juridiskās palīdzības pieejamību 38 . Tieslietu ministrija ir arī uzsākusi projektu, lai izpētītu iespējas izveidot centrālo valsts juridiskās palīdzības un aizbildnības iestādi. Jaunā iestāde centralizētu juridiskās palīdzības administrēšanu 39 , lai nodrošinātu, ka tā tiek sniegta pietiekamā apjomā un vienlīdzīgi visā valstī 40 . Sagatavošanās 2019. gadā uzsāktajam dežūrpakalpojuma juridiskās palīdzības dienestam 41 ir apturēta, kamēr iestādes pēta iespējas to finansēt 42 .

Valsts tiesu administrācija turpināja aktīvi atbalstīt tiesas Covid-19 pandēmijas laikā 43 . Kopš COVID-19 pandēmijas sākuma VTA ir īpaši centusies palīdzēt tiesām reaģēt uz pandēmiju 44 . Aģentūra citstarp sniedza palīdzību krīzes komunikācijas jomā, publicēja rokasgrāmatu par attālināto savienojumu izmantošanu tiesas sēdēs un organizēja IT aprīkojuma nodrošināšanu 45 . Regulāras tikšanās ar tiesu vadību (sk. iepriekš) ļāva tām apspriest metodes konkrētu jautājumu risināšanai un dalīties pieredzē ar kolēģiem.

Efektivitāte

Tiesu sistēma turpina darboties efektīvi 46 . Tiesu sistēma darbojas vidējā līmenī, ja vērtē paredzamo laiku, kurā tiks pabeigta tiesvedība strīdīgās civillietās un komerclietās un arī administratīvās lietās. Lietu pabeigšanas koeficients strīdīgu civillietu un komerclietu kategorijā kopš 2016. gada ir nedaudz samazinājies, taču joprojām ir 100 % 47 , savukārt administratīvo lietu pabeigšanas koeficients ir samazinājies no 112 % 2018. gadā līdz 100 % 2019. gadā 48 . Neizskatīto lietu skaits ir sevišķi zems attiecībā uz strīdīgām civillietām un komerclietām un vidējs — attiecībā uz administratīvajām lietām, kas parāda, ka tiesu sistēma kopumā tiek labi galā ar izskatāmo lietu apjomu 49 . Lai gan tiesām Covid-19 pandēmijas laikā kopumā ir izdevies turpināt darbību, ieinteresētās personas ir ziņojušas par tiesvedības kavējumiem, un dažas tiesas pašlaik strādā pie neizskatīto lietu uzkrājumiem 50 .

II.Pretkorupcijas regulējums

Somijā nav īpašas korupcijas apkarošanas aģentūras, un atbildība par korupcijas apkarošanu ir sadalīta starp dažādām iestādēm un struktūrām. To vidū ir Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, policija, nodokļu iestāde, Konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, parlamentārais ombuds un tieslietu kanclers 51 . Tieslietu ministrijas Kriminālpolitikas un krimināltiesību departaments turpina pārraudzīt korupcijas apkarošanas centienus un koordinē pretkorupcijas tīklu, ko veido attiecīgo ministriju, policijas, prokuratūras, uzņēmēju un ražotāju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Eksperti un uzņēmumu vadītāji uzskata, ka Somija ir viena no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē. 2020. gada Transparency International korupcijas uztveres indeksā Somijas rezultāts ir 85/100, un tā ierindojas 2. vietā Eiropas Savienībā un 3. vietā pasaulē 52 . Tomēr pēdējo piecu gadu laikā 53 šis priekšstats ir pasliktinājies 54 .

2021. gada 27. maijā tika pieņemta pirmā valsts korupcijas apkarošanas stratēģija 55 . Ministru darba grupa iekšējās drošības un tiesiskuma stiprināšanas jautājumos 2019. gada novembrī nolēma uzsākt turpmāku korupcijas apkarošanas stratēģijas sagatavošanu. Tieslietu ministrija 2020. gada 23. aprīlī iecēla sagatavošanas un vadības grupu, lai tā izstrādātu Somijas korupcijas apkarošanas stratēģiju un rīcības plānu, kā uzlabot korupcijas apkarošanas un novēršanas pasākumu efektivitāti 56 . Stratēģija ir visaptveroša, aptver gan preventīvos, gan reaģēšanas aspektus, un tās mērķis ir stiprināt cīņu pret korupciju, tās izpratnes veidošanu un novēršanu, vēl vairāk precizēt atbildību un uzlabot sadarbību starp iestādēm, kā arī uzlabot pretkorupcijas tiesību aktu un attiecīgo pētījumu efektivitāti 57 . Stratēģijai ir pievienots detalizēts rīcības plāns 2021.–2023. gadam, kas aptver visas stratēģijas jomas, paredz konkrētus pasākumus un norīko atbildīgās iestādes. Pats sagatavošanas process ir veicinājis sabiedrības informētības palielināšanos un paplašinājis vienprātību attiecībā uz nepieciešamību uzlabot informācijas pieejamību par šo tematu 58 .

Lai gan nav specializētu korupcijas kriminālvajāšanas nodaļu 59 , prokuratūras reforma ļāva palielināt atsevišķu prokuroru specializāciju. Prokuratūras pārstrukturēšana 2019. gadā uzlaboja kriminālvajāšanas prakses konsekvenci un ļāva panākt lielāku prokuroru specializāciju (sk. I iedaļu) 60 . Pašlaik seši specializētie prokurori ir specializējušies korupcijas jomā. Turklāt ir 19 prokurori, kas specializējušies kriminālvajāšanā par amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Visi vietējie prokurori ir kompetenti veikt kriminālvajāšanu maznozīmīgās korupcijas lietās 61 . Tiek ziņots, ka sadarbība starp iestādēm, kas atbildīgas par korupcijas apkarošanu, ir efektīva visās jomās, un sadarbība sniedzas līdz reģionālajam līmenim 62 . Iespējamo korupcijas gadījumu izmeklēšanā ir cieši iesaistīta finanšu izlūkošanas vienība (FIV). 

Pārskata periodā desmit gadu laikā vidējais korupcijas un ekonomisko noziegumu kriminālvajāšanas gadījumu skaits gadā ir saglabājies samērā stabils — vidēji desmit lietas gadā 63 . Pēdējos gados tiesas galu galā izbeidza ļoti lielu daļu korupcijas lietu 64 . Lielākā daļa korupcijas noziegumu, par kuriem iestādes veic kriminālvajāšanu, ir saistīti ar ekonomiskajiem noziegumiem.

Ir veikti pasākumi, lai novērstu nepilnības ārvalstu amatpersonu kukuļošanas novēršanā, atklāšanā un kriminālvajāšanā. ESAO ziņo, ka kopš 2017. gada nav atklāta, izmeklēta vai kriminālvajāta neviena ārvalstu amatpersonas kukuļošanas lieta 65 . Valdība norādīja, ka tā veic visaptverošu šā jautājuma izvērtējumu un ir uzsākusi preventīvus pasākumus. Tiek īstenotas apmācības programmas tiesnešiem, prokuroriem un tiesībaizsardzības amatpersonām 66 . Somija ir arī izstrādājusi detalizētu vadlīniju dokumentu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurā aplūkoti korupcijas riski, tostarp ārvalstu amatpersonu kukuļošana 67 . Vadlīniju mērķis ir palielināt informētību par korupcijas riskiem un sekām privātajā sektorā, darbojoties iekšzemes vai starptautiskajos tirgos, un sniegt uzņēmumiem praktiskus rīkus, kā cīnīties ar korupciju.

Tika paustas bažas par izmeklēšanas regulējumu attiecībā uz valdības locekļiem. Ministrus var saukt pie atbildības par amata pārkāpumu 68 tikai īpašā konstitucionālā procesā, kurā lēmumus par apsūdzību izvirzīšanu pieņem parlaments pēc Konstitucionālo tiesību komitejas atzinuma uzklausīšanas 69 . Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) ir paudusi bažas par šā procesa ierobežotajām izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pilnvarām 70 , kas varētu radīt grūtības saistībā ar augsta līmeņa korupcijas lietām.

2021. gada 7. maijā tika publicēts Valsts civildienesta ierēdņu un augstāko izpildvaras amatpersonu rīcības kodekss, kurā konsolidētas esošās vadlīnijas 71 . Līdz šim valsts amatpersonu ētikas regulējums nebija konsolidēts un bija izkliedēts pa vairākiem tiesību aktiem 72 . Ar Rīcības kodeksu ir apvienoti noteikumi par vērtībām, vispārējiem pienākumiem, papildu nodarbošanos, dāvanām un labumiem, un tas ir saistošs visiem ierēdņiem, tostarp augstākajiem vadītājiem, bet izņemot ministrus 73 . Finanšu ministrija 2021. gada 1. maijā ir arī atjauninājusi vadlīniju dokumentu par valsts civildienesta ierēdņu saņemto viesmīlību, labumiem un dāvanām 74 . Ministri 2020. gada rudenī saņēma norādījumus par dāvanām un to reģistrēšanu 75 .

Somijā lobēšana joprojām nav regulēta, un pašlaik tiek izstrādāti tiesību akti par pārredzamības reģistru 76 . Tieslietu ministrija nesen publicēja ziņojumu, kurā analizēta lobēšanas prakse Somijā 77 . Ziņojumā konstatēts, ka lobēšana ir plaši izplatīta prakse, kas bieži vien paliek ēnā. Īpaša parlamentārā darba grupa turpina darbu pie tiesību akta par pārredzamības reģistru 78 , lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesu un veicinātu sabiedrības uzticēšanos. Pirmajā posmā ir plānots paredzēt reģistrācijas pienākumu lobētājiem, kas ietekmē lēmumus centrālās valdības līmenī, izņemot vietējās un reģionālās pašvaldības, lai gan vēlāk tās darbības jomu varētu paplašināt 79 . Paredzams, ka tiesību akts par pārredzamības reģistru stāsies spēkā 2023. gadā, un ir mērķis vienlaikus ar to ieviest elektronisku reģistru 80 .

Valdība gatavo tiesību aktu priekšlikumus par stingrāku regulējumu attiecībā uz virpuļdurvju efektu. Paredzams, ka 2021. gada rudenī parlamentam tiks iesniegts valdības priekšlikums pagarināt nogaidīšanas periodu ierēdņiem no sešiem līdz 12 mēnešiem 81 . Attiecībā uz ministriem valdība pašlaik gatavo tiesību akta projektu par virpuļdurvju efekta ierobežošanu, lai risinātu iespējamos interešu konfliktus, kas rodas pēc tam, kad ministri ir atstājuši valsts amatu. Šo priekšlikumu bija plānots iesniegt parlamentā 2021. gada pavasarī 82 . Virpuļdurvju efekta fenomens ir plaši apspriests sakarā ar dažiem gadījumiem, par kuriem tika ziņots valsts medijos. Interešu konflikts tiesību aktos joprojām nav definēts, lai gan jau iepriekš bija sniegti ieteikumi izveidot vai pilnveidot oficiālu sistēmu ministru un citu personu, kurām uzticētas augstākās izpildvaras funkcijas, deklarāciju pārskatīšanai 83 .

Parlamentārā darba grupa pārskata tiesību aktus par politiskajām partijām un vēlēšanu finansēšanu. Politisko partiju finansēšanu pārrauga Valsts revīzijas birojs 84 . Tomēr pastāv bažas, ka pašreizējos noteikumos ir nepilnības, kas ļautu neatklāt visu finansiālo ieguldījumu izcelsmi. Parlamentārā darba grupa Nacionālās demokrātijas programmas ietvaros pārskata vēlēšanu, partiju un partiju finansēšanas tiesību aktu izstrādi un 2021. gadā sniegs ziņojumu 85 .

Tiek pārskatīta aktīvu atklāšanas sistēma. Augstākā līmeņa ierēdņu aktīvu atklāšana ir reglamentēta Likumā par centrālās valdības ierēdņiem 86 . Paredzams, ka 2021. gadā parlamentā tiks iesniegts tiesību akta grozījums, ar kuru pienākums deklarēt aktīvus attieksies arī uz ministru īpašajiem padomniekiem 87 . Ir paredzēti arī grozījumi attiecībā uz ierēdņiem, lai ierobežotu viņu rīcības brīvību attiecībā uz interešu deklarācijā iekļaujamo informāciju un to, cik lielā mērā informācija ir uzskatāma par būtisku, lai novērtētu viņu spēju neatkarīgi pildīt pienākumus 88 .

Tiek gatavoti tiesību akti trauksmes cēlēju aizsardzībai. Vispārīgu tiesību aktu par trauksmes cēlēju aizsardzību nav, un gadījumi, kad tiek ziņots par tiesību aktu pārkāpumiem, tiek risināti, izmantojot īpašus tiesību aktus, piemēram, darba tiesību un krimināltiesību jomā. Somija pašlaik izstrādā jaunus tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību, lai valsts līmenī īstenotu ES direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem 89 . Paredzams, ka tie stāsies spēkā 2021. gada decembra vidū. Tikmēr Finanšu ministrija 2021. gada martā ir iecēlusi darba grupu 90 , kura sagatavos tehnisku kanālu, pa kuru ziņot valdības organizācijām par pārkāpumiem, kas attiecas uz ES direktīvas par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, īstenošanu.

Covid-19 pandēmijas laikā pretkorupcijas tiesību akti un citi pasākumi tika piemēroti kā parasti. Valsts izmeklēšanas birojs seko līdzi Covid-19 pandēmijas ietekmei uz korupciju un analizē to. Lai gan kopumā korupcija Somijas veselības aprūpes nozarē netiek uzskatīta par būtisku problēmu, atbildīgās iestādes apzinās paaugstināto riska līmeni Covid-19 pandēmijas laikā, un Finanšu ministrijas vadībā sadarbībā ar pašvaldībām tiek izstrādāta stratēģija par labāku un ilgtspējīgāku publiskā iepirkuma praksi, lai samazinātu risku 91 .

III.Mediju plurālisms un mediju brīvība

Somijā vārda brīvību aizsargā konstitūcija, kas garantē arī piekļuvi publiskiem dokumentiem. Somija ir noteikusi, ka mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāpublisko informācija par to īpašnieku struktūru. Somijas Transporta un sakaru aģentūras (Traficom), kas ir mediju regulatīvā iestāde, uzdevumi un pilnvaras ir noteiktas tiesību aktos. Pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas transponēšanai ir pieņemti tiesību akti 92 .

Mediju regulatīvā iestāde — Somijas Transporta un sakaru aģentūra (Traficom) — darbojas neatkarīgi un efektīvi, taču tās ekonomiskā situācija joprojām ir apgrūtināta 93 . Mediju regulators mediju plurālisma uzraudzības instrumenta (2021. gada MPUI) jaunākajā izdevumā ir novērtēts kā taisnīgs un pārredzams. MPUI uzskata, ka risku paaugstina tikai tas, ka valdība daļēji kontrolē aģentūras budžetu un tās budžets ir nepietiekams 94 . Iestāde ir paziņojusi, ka, iespējams, nāksies atlaist līdz pat 56 cilvēkiem no gandrīz 1000 darbinieku 95 . Neraugoties uz šīm problēmām, pēdējā laikā ir nedaudz uzlabojies Traficom nodrošinājums ar cilvēkresursiem mediju uzraudzības uzdevumu veikšanai. Savukārt Valsts audiovizuālais institūts, kas ir vēl viena neatkarīga mediju iestāde ar specializētākām funkcijām 96 , ziņo, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nedaudz uzlabojušies tās resursi un ka tai ir izdevies pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Ar jauniem tiesību aktiem ir uzlabota mediju īpašumtiesību pārredzamība 97 . Pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) transponēšanas ietvaros 98 Somijā 2021. gada janvārī stājās spēkā jauni noteikumi 99 , kas uzliek par pienākumu mediju pakalpojumu sniedzējiem publiskot informāciju par īpašumtiesību struktūru. Iepriekš nebija īpašu noteikumu, kas reglamentētu mediju īpašumtiesību pārredzamību, lai gan informācija bieži tika publiskota brīvprātīgi un mediju uzņēmumiem tika piemēroti vispārēji noteikumi par sabiedrību ar ierobežotu atbildību publiskošanu 100 . MPUI norāda, ka ziņu mediju koncentrācija Somijā joprojām ir ļoti augsta 101 .

Valdība ir piešķīrusi atbalsta dotācijas, lai palīdzētu mediju nozarei pārvarēt Covid-19 krīzi. Valdība 2020. gada oktobrī piešķīra dotāciju 7,5 miljonu EUR apmērā ar mērķi atbalstīt Covid-19 pandēmijas skartos satura veidošanas medijus un palielināt daudzveidīga žurnālistikas satura piedāvājumu, kā arī veicināt žurnālistiku vietējā, reģionālā un valsts līmenī 102 . Dotācija tika piešķirta visiem mediju uzņēmumiem, kas atbilda lielākoties ekonomiskajiem kritērijiem, tostarp pierādījumiem par reklāmas pārdošanas apjoma samazināšanos, taču ieinteresētās personas norāda, ka daži vidēja lieluma mediju uzņēmumi nevarēja izpildīt visus atbilstības kritērijus 103 . Transporta un sakaru ministrijas iecelta darba grupa izvērtēs, vai Somijā būtu iespējams ieviest pastāvīgāku atbalsta mehānismu žurnālistikas atbalstam 104 .

Reaģējot uz valdības programmu, Tieslietu ministrija plāno atjaunināt Likumu par valdības darbības atklātību 105 . Valdība cita starpā izvērtēs, vai šo likumu varētu piemērot datiem un informācijai vispārīgākā nozīmē un vai tā darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā juridiskās personas, kas pieder publiskajam sektoram vai ko kontrolē publiskais sektors 106 . Tiks pastiprināta arī likuma ievērošana 107 . Joprojām valda tendence uzskatīt, ka dažas iestādes, tostarp policija, šos noteikumus interpretē stingrāk 108 . Tieslietu ministrija ir iecēlusi darba grupu, kuras uzdevums ir līdz 2023. gada jūnijam pakāpeniski izvērtēt un precizēt spēkā esošo tiesību aktu darbības jomas pietiekamību un iespējamos trūkumus, kā arī piedāvāt risinājumus. Izvērtējumā tiks aplūkotas strukturālās izmaiņas, kā arī digitalizācija. Vēlāk 2021. gadā darba grupa iesniegs priekšlikumu par to, vai ir nepieciešams steidzami veikt izmaiņas tiesību aktos 109 . Nevalstiskās organizācijas kopumā šo iniciatīvu vērtē atzinīgi. Tiek arī pausts aicinājums panākt labāku līdzsvaru starp privātuma aizsardzību un sabiedrībai svarīgas informācijas pieejamību 110 .

Tiek gatavotas vairākas tiesiskās reformas, lai risinātu problēmu, ka žurnālisti tiek vajāti tiešsaistē 111 . Tieslietu ministrija ir publiskojusi valdības priekšlikumu grozīt Kriminālkodeksu, lai noteiktos gadījumos ļautu prokuroriem celt apsūdzības cietušās personas vārdā par nelikumīgiem draudiem un mēķtiecīgu vēršanos. Grozījumu mērķis ir risināt ārštata žurnālistu un personu, kas pilda publiskas funkcijas, neaizsargātā stāvokļa problēmu, un paredzams, ka tie stāsies spēkā 2021. gada rudenī 112 . Lai novērstu naida runu pret sievietēm žurnālistēm, Tieslietu ministrija ir arī sākusi izstrādāt vēl vienu grozījumu Kriminālkodeksā, lai starp motīviem, kas ir pamats pastiprināt sodu par (jebkuru) noziegumu, iekļautu arī dzimumu 113 . Šķiet, ka žurnālistu kopiena šos pasākumus lielākoties vērtē atzinīgi, it īpaši attiecībā uz tiešsaistē izteiktu draudu novēršanu 114 . Turklāt valdība apsver nepieciešamību pastiprināt ierobežojošos rīkojumus, kas var aizsargāt personas dzīvību, veselību, brīvību vai mieru, liedzot kādai citai personai kontaktēties ar šo personu un novēršot iespējamus noziegumus. Valdība pārbauda, vai pašreizējais tiesiskais regulējums pietiekami risina tiešsaistes naida kampaņu problēmu un vai ir iespējams uzlabot ierobežojošo rīkojumu efektivitāti un samazināt pārkāpumu skaitu 115 . Žurnālistu savienība kopā ar mediju iestādēm un nozares asociācijām vada atbalsta fondu, lai palīdzētu žurnālistiem, kuri ir cietuši no draudiem un cita veida uzmākšanās 116 . Kopš 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platformā nav publicēti jauni brīdinājumi attiecībā uz Somiju 117 , taču 2021. gada MPUI ziņo, ka arvien biežāk notiek uzmākšanās žurnālistiem tiešsaistē, galvenokārt draudu un nomelnošanas kampaņu veidā, un jo īpaši žurnālistes piedzīvo ar dzimumu saistītu verbālu vardarbību un seksuālas vardarbības draudus 118 .

IV.Citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Somija ir vienpalātas sistēmas parlamentāra demokrātija, kurā tiesību aktu priekšlikumus var ierosināt valdība vai parlaments (lai gan praksē lielākā daļa tiesību aktu ir balstīti uz valdības priekšlikumiem). Tā kā nepastāv konstitucionālā tiesa, ex ante konstitucionalitātes pārbaudi veic tieslietu kanclers, kas pastāv pie valdības, un konstitucionālā tiesību komiteja — parlamenta komiteja 119 , kas vērtē parlamentam iesniegto priekšlikumu konstitucionalitāti. Turklāt visas tiesas var veikt ex-post pārbaudi par atbilstību konstitūcijai konkrētās lietās 120 . Līdzsvara un atsvara sistēmā būtiska loma ir tieslietu kancleram, Cilvēktiesību centram un parlamentārajam ombudam.

2020. gada Rīcības plāna labākam regulējumam mērķis ir uzlabot tiesību aktu kvalitāti, plānošanu un pārredzamību. Valdība 2020. gada augustā pieņēma Rīcības plānu labākam regulējumam, lai turpinātu uzlabot tiesību aktu izstrādes procesa kvalitāti un pārredzamību 121 . Plānā ir paredzēti pasākumi, kas uzlabotu tiesību aktu sistemātisku plānošanu, turpinātu attīstīt pārredzamību un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, izstrādātu ietekmes novērtējumus un sistemātisku pieeju ex post novērtēšanai, kā arī palielinātu tehnoloģiju un digitalizācijas priekšrocības likumdošanas procesā. Rīcības plānu papildina īstenošanas plāns 122 .

Ārkārtas pilnvaru un citu pasākumu izmantošana Covid-19 pandēmijas kontekstā ir konsekventi pakļauta ex ante konstitucionālajai kontrolei. 123 . Ārkārtas pilnvaru izmantošana ir atļauta tikai ārkārtas stāvokļa laikā, un to var izsludināt valdība kopā ar prezidentu. Ārkārtas pasākumu pieņemšana notiek vairākos posmos, un tos apstiprina parlaments, savukārt konstitucionalitātes pārbaudi veic Tieslietu kanclers un Konstitucionālo tiesību komiteja 124 . Ārkārtas pilnvaru izmantošanu nosaka vairākas prasības, piemēram, nepieciešamība un samērīgums, un tām jābūt ierobežotām laikā. Pēc ārkārtas pilnvaru piemērošanas laikposmā no 2020. gada 16. marta līdz 16. jūnijam 125 ārkārtas stāvoklis vēlreiz tika izsludināts laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz 2021. gada 27. aprīlim 126 . Lielākā daļa pasākumu, kas tika veikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tika balstīti uz parastajiem tiesību aktiem 127 . Tieslietu kanclers norādīja, ka tiesiskuma principi kopumā tika labi ievēroti, lai gan tika konstatētas dažas problēmas, piemēram, pārāk plaša parasto tiesību aktu piemērošana un nepietiekams ārkārtas pasākumu pamatojums atsevišķos gadījumos 128 . Konstitucionālo tiesību komiteja vērsa uzmanību uz nepieciešamību rūpīgi pārskatīt ārkārtas stāvokļa regulējumu pēc pašreizējo ārkārtas apstākļu izbeigšanās 129 .

Paredzams, ka Parlamentam tiks iesniegts likums, kas precizēs tieslietu kanclera un parlamentārā ombuda pilnvaru sadalījumu 130 . Tieslietu kanclers un parlamentārais ombuds ir divi Somijas konstitūcijā paredzētie neatkarīgie likumības un pamattiesību sargi. Viņi veic līdzīgus un vienlaicīgus uzdevumus, lai pārraudzītu valsts iestāžu darbību un uzraudzītu likumības un tiesiskuma principu ievērošanu, valdībai, valsts iestādēm un tiesām īstenojot valsts varu 131 , lai gan praksē pastāv zināma specializācija 132 . Lai mazinātu iestāžu uzdevumu pārklāšanos un nodrošinātu to tālāku specializāciju, 2018. gadā tika uzsākta reforma. Covid-19 pandēmija ir aizkavējusi reformas pieņemšanu, un paredzams, ka tā tiks iesniegta parlamentam 2021. gada rudenī 133 . Reformu ir aktīvi veicinājuši gan parlamenta ombuds, gan tieslietu kanclers, arī ņemot vērā, ka ir gaidāma uzdevumu izpildes efektivitātes uzlabošanās. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir ievērojami palielinājusies darba slodze, jo tā izsauca virkni sūdzību par iestāžu pieņemtajiem pasākumiem, kas tika adresētas abām iestādēm, un tieslietu kancleram bija jāveic ar Covid-19 pandēmiju saistīto tiesību aktu iepriekšēja likumības pārbaude 134 .

Rudenī tiks ievēlēta jaunā Pilsoniskās sabiedrības politikas konsultatīvā padome, kurai ir nozīmīga loma pilsoniskās telpas jomā. Pilsoniskās sabiedrības telpa Somijā ir uzskatāma par atvērtu 135 . Papildus jaunu tiesību aktu oficiālai apspriešanai pastāv senas tradīcijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalībai valdības politikas izstrādē, lai gan to iesaistes līmenis atšķiras atkarībā no valdības iestādēm 136 . Viens no mehānismiem, kā pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesā, ir Pilsoniskās sabiedrības politikas konsultatīvā padome — platforma, kuras uzdevums ir veicināt valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbību un pilnveidot pilsoniskās sabiedrības sistēmu. Padomē darbojas pilsoniskās sabiedrības organizāciju 137 un vairāku valsts iestāžu pārstāvji. Padome sniedz ieteikumus par pilsoniskās sabiedrības politiku, kurus, pēc tās domām, iestādes pienācīgi ņem vērā 138 . Iepriekšējās valdes pilnvaru termiņš beidzās 2021. gada februārī, un 2021. gada rudenī ir plānots ievēlēt jaunu valdi. Iepriekšējā valde pievērsās divām galvenajām jomām, proti, pilsoniskās sabiedrības organizāciju autonomijas stiprināšanai un globalizācijas ietekmei uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

I pielikums. Avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* To iesūtīto dokumentu saraksts, kas saņemti 2021. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanas laikā, ir pieejams: ( https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-targeted-stakeholder-consultation ).

Mediju plurālisma un mediju brīvības centrs (2021), 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments ( https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2021/ ).

CEPEJ (2020), “Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States”.

Tieslietu kanclers (2021), sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

CIVICUS Monitor, “Tracking Civic Space”, Somija ( https://monitor.civicus.org/country/finland/ ).

Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma, Somija ( https://www.coe.int/en/web/media-freedom/finland ).

Direktīva 2010/13 par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).

Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), “Special Eurobarometer 502: Corruption”.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020. gads), Eirobarometra zibensaptauja Nr. 482: Businesses' attitudes towards corruption in the EU”.

Eiropas Komisija (2020), Ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā.

Eiropas Komisija (2021), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (2021), ETIPJ sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Somijas valdība (2019), valdības manifests “Iekļaujoša un kompetenta Somija — sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīga sabiedrība”.

Somijas valdība (2020), Rīcības plāna labākam regulējumam īstenošanas plāns ( https://api.hankeikkuna.fi/asiakirjat/6319b68b-eb2a-4cf2-a88d-fdcf6b6773dd/4674d456-c494-48b3-b693-0b419e224882/LIITE_20200818131744.pdf ).

Somijas valdība (2020), Rīcības plāns labākam regulējumam (Paremman sääntelyn toimintaohjelma) ( https://valtioneuvosto.fi/-/1410853/paremman-saantelyn-toimintaohjelmalla-tehostetaan-lainvalmistelua ).

Somijas valdība (2020), Valdības ieceltā ziņotāja ziņojums par naida kampaņām, sistēmisku uzmākšanos un vēršanos pret žurnālistiem: tiesību aktu izvērtējums (Järjestelmällinen häirintä ja maalittaminen: Lainsäädännön arviointia) ( https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/handle/10024/162579 ).

Somijas valdība (2020d), Pētījums par valsts juridiskās palīdzības ieņēmumu griestu ietekmi (Selvitys julkisen oikeusavun tulorajojen vaikutuksista) ( https://tietokayttoon.fi/-/selvitys-julkisen-oikeusavun-tulorajojen-vaikutuksista ).

Somijas valdība (2021), Amatpersonu rīcības kodekss (Virkamieseettinen toimintaohje) ( https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/handle/10024/163089 ).

Somijas valdība (2021), Somijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

GRECO (2017), piektās novērtēšanas kārtas “Korupcijas novēršana un integritātes veicināšana centrālajās valdībās (augstākās izpildvaras funkcijas) un tiesībaizsardzības iestādēs” Somijas novērtējuma ziņojums.

Hirvola Aino, Mikkonen Salla, Skippari Mika, Tiensuu Paul (2021), Ceļā uz atklātāku lobēšanu: Pašreizējā situācija Somijas centrālās valdības lobēšanā (Oikeusministeriön julkaisuja, Selvityksiä ja ohjeita 2021) ( https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/bitstream/handle/10024/162855/OM_2021_6_SO.pdf?sequence=1&isAllowed=y ).

Ekonomikas un nodarbinātības ministrija (2020), Pretkorupcijas rokasgrāmata MVU ( https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/handle/10024/162227 ).

Finanšu ministrija (2021), Izveidota darba grupa, lai radītu kanālu trauksmes cēlējiem ( https://api.hankeikkuna.fi/asiakirjat/3476e3a2-b415-4704-b68a-1a451c15bf6b/ad5d57c2-418f-4652-9daf-71fc01b821d0/ASETTAMISPAATOS_20210429060832.pdf ).

Finanšu ministrija (2021b), Par viesmīlību, labumiem un dāvanām (Vieraanvaraisuudesta, eduista ja lahjoista) ( Määräys tai Ohje (vm.fi) ).

Tieslietu ministrija (2019), Ceļvedis informācijā par valdības projektiem (pārredzamības reģistrs)  ( https://oikeusministerio.fi/en/project?tunnus=OM033:00/2019 ).

Tieslietu ministrija (2019), paziņojums presei, Sākas pārredzamības reģistra sagatavošana (2019. gada 12. marts) ( https://oikeusministerio.fi/-/avoimuusrekisterin-valmistelu-alkaa?languageId=en_US ).

Tieslietu ministrija (2020), Attiecībā uz Likuma par valdības darbības atklātību darbības jomas paplašināšanu saņemto viedokļu kopsavilkums, (Julkisuuslain soveltamisalan laajentaminen – lausuntotiivistelmä 2020:13) ( https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/bitstream/handle/10024/162509/OM_2020_13_ML.pdf?sequence=1 ).

Tieslietu ministrija (2020), Paziņojums presei, Darba grupa korupcijas apkarošanas stratēģijas sagatavošanai (Työryhmä valmistelemaan korruptionvastaista strategiaa) (2020. gada 24. aprīlis, somu un zviedru valodā) ( https://valtioneuvosto.fi/-/1410853/tyoryhma-valmistelemaan-korruptionvastaista-strategiaa ).

Tieslietu ministrija (2021), paziņojums presei, Ar korupciju jācīnās visaptveroši un ilgtermiņā (Korruptiota torjutaan kokonaisvaltaisesti ja pitkäjänteisesti) ( https://oikeusministerio.fi/sv/-/korruption-ska-bekampas-pa-ett-overgripande-och-langsiktigt-satt?languageId=fi_FI ).

Tieslietu ministrija, Cīņa pret korupciju Somijā ( Combating corruption in Finland - Anti-corruption.fi (korruptiontorjunta.fi) .

Valsts kontrole, Vēlēšanu kampaņu un politisko partiju finansēšanas pārraudzība ( Oversight of Election Campaign and Political Party Financing (vaalirahoitusvalvonta.fi) .

Valsts prokuratūra (2019), paziņojums presei, Valsts prokuratūra 1. oktobrī sāks darboties kā vienots birojs, (2019. gada 30. septembris), ( https://syyttajalaitos.fi/en/-/syyttajalaitos-aloittaa-toimintansa-yhtena-virastona-1-lokakuuta ).

Valsts prokuratūra (2021), Valsts prokuratūras 2020. gada finanšu pārskati (Syyttäjälaitoksen tilinpäätös 2020).

ESAO (2017), “Implementing the OECD anti-bribery convention. Phase 4 two-year follow-up report: Finland” ( https://www.oecd.org/corruption/Finland-phase-4-follow-up-report-ENG.pdf ).

ESAO (2020), Kukuļošanas un korupcijas jaunumi, ESAO atzīst Somijas apņemšanos apkarot korupciju, bet pauž bažas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas noteikumu nepiemērošanu (2020. gada 20. oktobris).( https://www.oecd.org/corruption/oecd-recognises-finland-s-commitment-to-combat-corruption-but-is-concerned-about-lack-of-foreign-bribery-enforcement.htm ).

ESAO (2020), “Implementing the OECD anti-bribery convention.” Somijas 4. posma rakstiskais ziņojums par turpmākajiem pasākumiem ( https://www.oecd.org/officialdocuments/publicdisplaydocumentpdf/?cote=DAF/WGB(2019)3/FINAL&docLanguage=En ).

“Reportieri bez robežām”, Somija ( https://rsf.org/en/finland ).

Transparency International (2021), 2020. gada korupcijas uztveres indekss.

Somijas Žurnālistu apvienība (2019. gada 3. decembris), Nodibināts žurnālistu atbalsta fonds ( https://journalistiliitto.fi/en/journalists-support-fund-launched/ ).

YLE (2021. gada 12. maijs), Traficom atbrīvos no amata līdz 56 darbiniekiem (Traficom irtisanoo enintään 56 henkeä) ( https://yle.fi/uutiset/3-11929800 ).

II pielikums. Valsts (Somijas) apmeklējums

Komisijas dienesti 2021. gada martā rīkoja virtuālas sanāksmes, kurās piedalījās:

·Sadarbības tīkls korupcijas apkarošanai

·Bijušās Pilsoniskās sabiedrības politikas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs

·Tieslietu kanclers

·Somijas Mediju padome

·Finanšu ziņu vākšanas vienība

·Somijas Tiesnešu asociācija

·Somijas Advokātu asociācija

·Somijas Mediju apvienība

·Tiesnešu apmācības padome

·Ekonomikas un nodarbinātības ministrija

·Finanšu ministrija

·Tieslietu ministrija

·Transporta un sakaru ministrija

·Sociālo lietu un veselības ministrija

·Valsts audiovizuālais institūts

·Valsts izmeklēšanas birojs

·Valsts tiesu administrācija

·Valsts prokuratūra

·Parlamentārais ombuds

·Premjerministra birojs

·Augstākā tiesa

·Traficom 

·Transparency International Somijas nodaļa

·Somijas Žurnālistu savienība

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Reproduktīvo tiesību centrs

·CIVICUS

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas tiesību centrs

·Eiropas Preses un mediju brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Eiropas Žurnālistu federācija

·Eiropas partnerība demokrātijai

·Eiropas Jaunatnes forums

·Front Line Defenders

·Human Rights House Foundation 

·Human Rights Watch 

·ILGA-Europe

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·International Planned Parenthood Federation European Network (IPPF EN)

·Starptautiskais preses institūts

·Nīderlandes Helsinku Komiteja

·Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·Philanthropy Advocacy

·Protection International 

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International EU

(1)    Tirgus tiesa, Darba tiesa un Apdrošināšanas tiesa. CEPEJ (2020), “Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States”.

(2)    Tiesu likuma 19.a nodaļa, Valsts tiesu administrācija.

(3)    Tās sastāvā ir divpadsmit locekļi — deviņi tiesneši no dažādu līmeņu tiesām, kurus ieteikušas attiecīgās tiesu iestādes, un trīs locekļi, kas nav tiesneši (viens advokāts, viens prokurors, viens loceklis no tiesību zinātnes pētniecības un izglītības aprindām). Visus locekļus ieceļ valdība uz piecu gadu termiņu.

(4)    Atlasē piedalās visi Augstākās tiesas un Augstākās administratīvās tiesas tiesneši. Tiesu likuma 11. nodaļas 7. pants.

(5)    Katrai amata vakancei tiek ieteikts tikai viens kandidāts. Kaut arī ieteikums nav saistošs, praksē to gandrīz vienmēr ievēro, un ir bijis tikai pa vienam izņēmumam gan attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem (2000. gadā, kad tika izveidota Tiesnešu iecelšanas padome), gan uz Augstākās tiesas tiesnešiem (1970. gados). 

(6)    Valsts prokuratūras likuma (32/2019) 1. nodaļas 2. pants.

(7)    Lēmumu par atlaišanu var pārsūdzēt Augstākajā administratīvajā tiesā.

(8)    Advokātu likums (496/1958).

(9)    Ir trīs veidu juridisko profesiju pārstāvji, kuru uzdevums ir sniegt dažāda veida juridiskos pakalpojumus: advokāti, valsts juridiskās palīdzības advokāti un licencēti juriskonsulti.

(10)    Disciplinārlietu padome ved arī disciplinārlietas pret diviem citiem juridisko profesiju pārstāvju veidiem — valsts juridiskās palīdzības advokātiem un licencētiem juriskonsultiem.

(11)    Disciplinārlietu padomes sastāvā ir priekšsēdētājs un 11 locekļi, no kuriem — papildus priekšsēdētājam — 6 ir advokāti, kurus ievēlē Advokātu kolēģijas augstākā lēmējinstitūcija. Pārējos locekļus, no kuriem divi ir licencēti juriskonsulti un trīs — advokāti, ieceļ valdība pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma pēc tam, kad ministrija ir pieprasījusi Advokātu kolēģijas atzinumu par kandidātu atbilstību; sk. Advokātu likuma 7.a pantu.

(12)    Eiropas deleģētie prokurori Somijā vēl nav iecelti. Somijas iestādes un Eiropas Prokuratūra 2021. gada 4. jūnijā panāca vienošanos un patlaban strādā pie to iecelšanas praktiskajiem pasākumiem.

(13)      48. un 50. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Priekšstatu par tiesu varas neatkarības līmeni iedala šādās kategorijās: ļoti zems (tiesu varas neatkarību kā diezgan lielu un ļoti lielu uztver mazāk nekā 30 % respondentu), zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (vairāk nekā 75 %).

(14)    45. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā; 48. attēls, 2021. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(15)    47.–50. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(16)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 2. lpp.

(17)    Lielākā daļa VTA lēmējinstitūcijas locekļu ir tiesneši, kurus izvēlējušies viņu kolēģi no visiem tiesu sistēmas līmeņiem, kas saskan ar Eiropas Padomes ieteikumiem.

(18)    Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkla sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 10. lpp.

(19)    Tiesnešu apmācības padome ir neatkarīga struktūra, kuras sastāvā galvenokārt ir tiesneši un citu juridisko profesiju pārstāvji un kuras uzdevums ir plānot un koordinēt tiesību piemērošanā iesaistītā personāla apmācību tiesās. Tā arī īsteno pieteikšanās procedūru uz jaunāko tiesnešu amata vietām; Tiesnešu apmācības padome,     https://oikeus.fi/tuomioistuimet/en/index/tuomioistuinlaitos/lautakunnat/tuomarinkoulutuslautakunta.html .  

(20)    Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkla sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 10. lpp.; informācija, kas Somijas apmeklējuma laikā saņemta no Augstākās tiesas un Somijas Tiesnešu asociācijas.

(21)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(22)    Sīkāk par reformu sk.: 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 3. lpp.

(23)    Valsts prokuratūras likums (32/2019).

(24)    Informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā no Valsts prokuratūras.

(25)    Informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā no Valsts prokuratūras.

(26)    Valsts prokuratūras finanšu pārskati par 2020. gadu, 1.4.1. punkts; informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā no Valsts prokuratūras.

(27)    Valsts prokuratūras finanšu pārskati par 2020. gadu, 1.4.1. punkts.

(28)    Informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā no Valsts prokuratūras.

(29)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(30)    Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 12. lpp.

(31)    Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 12. lpp.

(32)    Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 13. lpp.

(33)    Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 12. lpp.; informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(34)      Šajā rīkā būtu jāapkopo tāda informācija kā lietu skaits un tiesvedības ilgums un jāapvieno tā ar informāciju par finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

(35)    Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 14. lpp.; informācija, kas Somijas apmeklējuma laikā saņemta no Tieslietu ministrijas.

(36)

   Tieslietu kanclera sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu; informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā; Somijas valdība, Pētījums par valsts juridiskās palīdzības ieņēmumu griestu ietekmi.

(37)

   Premjerministres Sannas Marinas vadītās valdības programma (2019. gada 10. decembris) “Inclusive and competent Finland – a socially, economically and ecologically sustainable society”, 93. lpp.

(38)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 10. lpp.; informācija, kas Somijas apmeklējuma laikā saņemta no Tieslietu ministrijas.

(39)

   Juridisko palīdzību sniedz valsts juridiskās palīdzības biroji, kas sava galvenā uzdevuma pildīšanas laikā ir neatkarīgi. Administratīvā atbalsta sniegšanas nolūkā biroji pašlaik ir sadalīti sešos apgabalos.

(40)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 10. lpp.

(41)

   2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 4. lpp.

(42)

   Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(43)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 4. lpp.

(44)

   Somijas apmeklējuma laikā saņemtā informācija no VTA, Augstākās tiesas un Somijas Tiesnešu asociācijas.

(45)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 30. lpp.; informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(46)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 4.–5. lpp.

(47)

     12. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(48)

     13. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(49)

   2021. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 6.–16. attēls.

(50)

   Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(51)      Tieslietu ministrija, Cīņa pret korupciju Somijā.

(52)  Transparency International 2020. gada korupcijas uztveres indekss (2021), 2.–3. lpp. Priekšstatu par korupcijas līmeni iedala šādās kategorijās: zems (saistībā ar ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatu par korupciju publiskajā sektorā iegūtais rezultāts pārsniedz 80), salīdzinoši zems (79–69), salīdzinoši augsts (68–55), augsts (mazāk nekā 54).

(53) Eirobarometra dati attiecībā uz priekšstatu par korupciju un iedzīvotāju un uzņēmumu pieredzi, kas ziņoti pagājušajā gadā, tiek atjaunināti ik pēc diviem gadiem. Jaunākais datu kopums ir Eirobarometra speciālaptauja Nr. 502 (2020) un Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(54) 2015. gadā rezultāts bija 90, bet 2020. gadā — 85. Ja pēdējos piecos gados rezultāts mainās par vairāk nekā pieciem punktiem, uzskatāms, ka tas ievērojami palielinās/samazinās, ja izmaiņas ir četru līdz piecu punktu robežās, — uzlabojas/pasliktinās, bet, ja izmaiņas ir viena līdz trīs punktu robežās, — ir salīdzinoši stabils.

(55)

   2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 6. lpp.; Tieslietu ministrija (2021. gada 27. maijs), paziņojums presei, Korupcija ir jāapkaro visaptveroši un ilgtermiņā.

(56)

   Tieslietu ministrija (2020), Paziņojums presei, Darba grupa korupcijas apkarošanas stratēģijas sagatavošanai (Työryhmä valmistelemaan korruptionvastaista strategiaa) (2020. gada 24. aprīlis, somu un zviedru valodā).

(57)

   Turpat.

(58)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā no Tieslietu ministrijas.

(59)

   Izņemot vienu nodaļu Ģenerālprokuratūrā, kas specializējas attiecībā uz policijas darbinieku izdarītiem noziegumiem, kuri varētu būt saistīti arī ar korupciju; informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(60)

   Valsts prokuratūra (2019. gada 30. septembris), paziņojums presei, Valsts prokuratūra 1. oktobrī sāks darboties kā vienots birojs.

(61)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 16. lpp.

(62)    Informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā no Valsts prokuratūras un Valsts izmeklēšanas biroja (kas ietver FIV).

(63)

   Dati par 2010.-2019. gadu, kas saņemti Somijas apmeklējuma laikā.

(64)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(65)      ESAO (2020), Kukuļošanas un korupcijas jaunumi, ESAO atzīst Somijas apņemšanos apkarot korupciju, bet pauž bažas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas noteikumu nepiemērošanu (2020. gada 20. oktobris). 

(66)    ESAO, ESAO Konvencijas par kukuļošanas apkarošanu īstenošana. Somijas 4. posma rakstiskais ziņojums par turpmākajiem pasākumiem (2020. gads), 5.–7. lpp.; informācija saņemta valsts apmeklējuma laikā.

(67)      Ekonomikas un nodarbinātības ministrija (2020), Pretkorupcijas rokasgrāmata MVU.

(68)    Ministru atbildību reglamentē Konstitūcija, tostarp noteikumi par blakuspienākumiem, interešu deklarēšanu un aizliegumiem, kā arī Administratīvā procesa likums, kura noteikumus par interešu konfliktiem piemēro ministriem.

(69)

     Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 20. lpp.

(70)      GRECO piektās novērtēšanas kārtas novērtējuma ziņojums, 39. punkts.

(71)    Somijas valdība (2021), Ierēdņu rīcības kodekss (Virkamieseettinen toimintaohje); par Rīcības kodeksa izstrādi ir ziņots 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 6. lpp.

(72)

     Likums par valsts amatpersonām centrālajā pārvaldē; Administratīvā procesa likums; Likums par valdības darbības atklātību ; Somijas Kriminālkodekss.

(73)

   Somijas valdība (2021), Ierēdņu rīcības kodekss (Virkamieseettinen toimintaohje); sk. arī 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 6. lpp.

(74)    Finanšu ministrija (2021), Par viesmīlību, labumiem un dāvanām (Vieraanvaraisuudesta, eduista ja lahjoista).

(75)    Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 17. lpp.

(76)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 7.–8. lpp.

(77)

   Hirvola Aino, Mikkonen Salla, Skippari Mika, Tiensuu Paul (2021), Ceļā uz atklātāku lobēšanu: Pašreizējā situācija Somijas centrālās valdības lobēšanā (Oikeusministeriön julkaisuja, Selvityksiä ja ohjeita 2021), 6. lpp.

(78)    Tieslietu ministrija (2019), Ceļvedis informācijā par valdības projektiem (pārredzamības reģistrs).

(79)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 17. lpp.

(80)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 17. lpp.

(81)    Tieslietu ministrija, informācija par priekšlikumu grozīt Civildienesta ierēdņu likumu, https://www.lausuntopalvelu.fi/FI/Proposal/Participation?proposalId=797974c6-56bd-400f-b08d-be3a835b47ca.

(82)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 16. lpp.

(83)    GRECO piektās novērtēšanas kārtas novērtējuma ziņojums, iii) ieteikums; 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 8. lpp.

(84)      Valsts kontrole, Vēlēšanu kampaņu un politisko partiju finansēšanas pārraudzība.

(85)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 17. lpp.

(86)

     Likums par centrālās valdības ierēdņiem 750/1994, 8.a pants; 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 8. lpp.

(87)    Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 17. lpp.

(88)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 17. lpp.

(89)    Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 18. lpp.

(90)    Finanšu ministrija (2021. gada 25. marts), Izveidota darba grupa, lai radītu kanālu trauksmes cēlējiem.

(91)

   Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā no Finanšu ministrijas.

(92)

   Kopš pirmā ziņojuma, kas iznāca 2002. gadā, organizācijas “Reportieri bez robežām” ikgadējā pasaules preses brīvības indeksā Somija bez pārtraukuma ierindojusies starp piecām vadošajām valstīm, un pašlaik tā ieņem otro vietu pasaulē un pirmo — starp ES dalībvalstīm.

(93)

   2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 9. lpp., un informācija, kas saņemta no Traficom 2021. gada Somijas apmeklējuma laikā. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka pārskatītajā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMPD) paredzēts, ka dalībvalstis “nodrošina, ka valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām ir atbilstoši finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, un izpildes pilnvaras savu funkciju efektīvai īstenošanai un ERGA darba atbalstīšanai”. Direktīvas 2010/13/ES, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/1808, 30. panta 4. punkts.

(94)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, Ziņojums par Somiju, 8. lpp.

(95)    YLE (2021. gada 12. maijs) Traficom irtisanoo enintään 56 henkeä; papildus medijiem Traficom kompetences jomā ietilpst arī pakalpojumi autovadītājiem, transporta sistēmas pakalpojumi, digitālie savienojumi un Somijas Nacionālais kiberdrošības centrs.

(96)

   Papildus audiovizuālo programmu klasificēšanai nepilngadīgo aizsardzības nolūkā Valsts audiovizuālajam institūtam ir ar likumu noteikts pienākums (Likums par Valsts audiovizuālo institūtu, 1434/2007) veicināt mediju izglītību.

(97)

   2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 9. lpp.

(98)

   Pārskatītās AVMPD 5. pants.

(99)

   Likums par elektronisko sakaru pakalpojumiem 917/2014, 4.a pants; Reģionālais likums (2011:95) par radio un televīzijas darbību, 5. pants, kurā grozījumi izdarīti ar Ālandu salu likumu 2020/119.

(100)

   2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 9. lpp.

(101)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, ziņojums par Somiju, 9. lpp.

(102)

   Valdības dekrēts par valsts dotācijām žurnālistikas satura veicināšanai 2020. gadā (679/2020), pieejams šeit: https://www.finlex.fi/fi/laki/alkup/2020/20200679; Somijas Transporta un sakaru aģentūra Traficom (2020. gada 21. decembris) (https://www.traficom.fi/fi/ajankohtaista/journalismin-edistamiseen-myonnetaan-koronatukea-75-miljoonaa-euroa).

(103)

   Somijas Mediju federācija (2020. gada 23. decembris) (https://www.medialiitto.fi/uutiset/journalismin-edistamiseen-myonnettiin-tukea-236-tiedotusvalineelle/) un informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(104)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 21. lpp.

(105)

   2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 10. lpp.

(106)

   Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 24.–25. lpp.

(107)    Somijas valdība (2019), valdības manifests “Iekļaujoša un kompetenta Somija — sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīga sabiedrība”.

(108)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 10. lpp.; Informācija, kas saņemta no, piem., Žurnālistu savienības, Somijas mediju federācijas un Mediju padomes 2021. gada Somijas apmeklējuma laikā.

(109)

   Informācija par likumdošanas procesu ir pieejama https://oikeusministerio.fi/hanke?tunnus=OM083:00/2020  

(110)

     Tieslietu ministrija (2020), Attiecībā uz Likuma par valdības darbības atklātību darbības jomas paplašināšanu saņemto viedokļu kopsavilkums, (Julkisuuslain soveltamisalan laajentaminen – lausuntotiivistelmä), 13. lpp.; informācija, kas saņemta valsts apmeklējuma laikā.

(111)

   2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 9. lpp.; Somijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 24.–25. lpp.

(112)

   Sīkāka informācija par grozījumu ir pieejama HE 226/2020 vp (eduskunta.fi) un https://oikeusministerio.fi/hanke?tunnus=OM045:00/2019 .

(113)

   Sīkāka informācija par grozījumu ir pieejama HE 7/2021 vp (eduskunta.fi) un https://oikeusministerio.fi/hanke?tunnus=OM024:00/2019 .

(114)

     Tieslietu ministrijas iniciatīvu sabiedriskajā apspriešanā (sk. 112. un 113. zemsvītras piezīmi) saņemtās atbildes un informācija, kas saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(115)

     Somijas valdība (2020), Valdības ieceltā ziņotāja ziņojums par naida kampaņām, sistēmisku uzmākšanos un vēršanos pret žurnālistiem: tiesību aktu izvērtējums. Sīkāka informācija par ierobežojošo rīkojumu darba grupu ir pieejama: https://oikeusministerio.fi/hanke?tunnus=OM015:00/2020 .

(116)

   Somijas Žurnālistu apvienība (2019. gada 3. decembris), Nodibināts žurnālistu atbalsta fonds.

(117)

   Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma.

(118)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, Ziņojums par Somiju, 15. lpp.

(119)

   Komitejas sastāvā ir parlamenta deputāti, un tā regulāri uzklausa neatkarīgus konstitucionālo tiesību ekspertus.

(120)

   Saskaņā ar Konstitūcijas 106. pantu gadījumos, ja tiesā izskatāmajā lietā kāda tiesību akta piemērošana būtu acīmredzamā pretrunā Konstitūcijai, tiesa prioritāti piešķir Konstitūcijai.

(121)    Rīcības plāns labākam regulējumam.

(122)      Pieejams: https://api.hankeikkuna.fi/asiakirjat/6319b68b-eb2a-4cf2-a88d-fdcf6b6773dd/4674d456-c494-48b3-b693-0b419e224882/LIITE_20200818131744.pdf .  

(123)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 11.–12. lpp.

(124)    Pasākumu pieņem divpakāpju procedūrā, kurā valdība vispirms pieņem izpildes dekrētu, kurā noteiktas pilnvaras, kas jāizlieto, un kurš jāizdod uz ierobežotu laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem. Tieslietu kanclers veic dekrēta konstitucionalitātes pārbaudi. Pēc tam dekrēts tiek iesniegts parlamentam apstiprināšanai vai atcelšanai, kur to pārbauda vairākas parlamenta komitejas, tostarp Konstitucionālo tiesību komiteja, kuras atzinums ir saistošs. Ja dekrēts tiek apstiprināts, valdība var pieņemt īstenošanas dekrētu, kurā precizē, kā pilnvaras tiks piemērotas. Īstenošanas dekrētu pārskata arī Tieslietu kanclers, un tas tiek iesniegts parlamentam apstiprināšanai vai noraidīšanai.

(125)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 11. lpp.

(126)      Valdības 2021. gada 1. marta lēmums VNK/2021/21 un 2021. gada 27. aprīļa lēmums VNK/2021/48.

(127)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā. Vairāki tiesību aktu grozījumi tika pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar dažiem grozījumiem, piemēram, īsāku apspriešanas procesu. Tie bija spēkā noteiktu laiku, parasti līdz jūnija beigām vai decembrim, un, turpinoties Covid-19 pandēmijai, tie tika pagarināti vai izdoti atkārtoti.

(128)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(129)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(130)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Somijā, 12. lpp.

(131)    Abi institūti var izvirzīt apsūdzību tiesnesim par nelikumīgu rīcību amatā.

(132)    Tieslietu kancleru ieceļ republikas prezidents, un viņam ir īpaši pienākumi pārraudzīt valdības darbības. Ombudu ievēlē parlaments, un viņam ir plašs uzdevumu klāsts rīcībā pēc pilsoņu sūdzību saņemšanas. Turklāt tieslietu kanclers nodrošina parlamentam iesniedzamo tiesību aktu projektu iepriekšēju likumības pārbaudi.

(133)    Informācija saņemta valsts apmeklējuma laikā.

(134)    Tieslietu kanclera sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu un Somijas apmeklējuma laikā saņemtā informācija.

(135)    CIVICUS reitings; reitingus piecu kategoriju skalā izsaka šādi: atvērta, ierobežota, traucēta, apspiesta un noslēgta.

(136)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.

(137)    Mērķis ir pārstāvēt pēc iespējas plašāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju loku.

(138)    Informācija saņemta Somijas apmeklējuma laikā.