Briselē, 25.11.2021

COM(2021) 727 final

2021/0385(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza attiecībā uz tirgus datu pārredzamības uzlabošanu, šķēršļu novēršanu konsolidētu datu lentes izveidei, tirdzniecības pienākumu optimizēšanu un aizliegumu saņemt maksājumus par klientu rīkojumu nosūtīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 573 final} - {SWD(2021) 346 final} - {SWD(2021) 347 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šī iniciatīva ir viens no vairākiem pasākumiem, ar ko īsteno kapitāla tirgu savienību (KTS). Tās mērķis ir sniegt iespējas ieguldītājiem, it īpaši mazākiem un privātiem ieguldītājiem 1 , nodrošinot tiem piekļuvi tirgus datiem, kas nepieciešami, lai varētu vienkārši ieguldīt akcijās vai obligācijās, un padarot ES tirgus infrastruktūru stabilāku. Tas arī palīdzēs palielināt tirgus likviditāti un vienkāršos uzņēmumiem finansējuma saņemšanu no kapitāla tirgiem. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi – veicināt reālu un efektīvu vienoto tirgu tirdzniecībai –, Komisija ir noteikusi trīs prioritārās pārskatīšanas jomas: uzlabot tirgus datu pārredzamību un pieejamību, panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp izpildes vietām un nodrošināt, ka ES tirgus infrastruktūra var saglabāt konkurētspēju starptautiskā līmenī. Šai iniciatīvai ir pievienots priekšlikums grozīt Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (FITD), un tā ir iekļauta Komisijas 2020. gada darba programmā.

2021. gada 19. janvāra paziņojumā “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” 2 Eiropas Komisija ir apstiprinājusi nodomu iesniegt ierosinājumu, ka FITD II un FITR (FITD/R) regulējuma pārskatīšanas laikā jāuzlabo, jāvienkāršo un vēl vairāk jāsaskaņo kapitāla tirgu pārredzamība. Plašākā kontekstā saistībā ar centieniem stiprināt euro starptautisko nozīmi Komisija ir paziņojusi, ka šāda reforma ietvers konsolidētu datu lentes izstrādi un īstenošanu, it īpaši attiecībā uz uzņēmumu obligāciju emisijām, lai palielinātu euro denominētu parāda instrumentu otrreizējās tirdzniecības 3 likviditāti.

Attiecībā uz konsolidētu datu lentes izveidi 2020. gada KTS rīcības plānā 4 Komisija paziņoja, ka līdz 2021. gada beigām tā nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu centralizētu datubāzi, kuras mērķis ir pašu kapitāla un pašu kapitālam līdzīgu finanšu instrumentu gadījumā sniegt visaptverošu priekšstatu par tirgus datiem, proti, par visā Savienībā dažādās tirdzniecības vietās tirgoto vērtspapīru cenām un apjomu. Šī centralizētā datubāze, ko dēvē arī par “konsolidētu datu lenti” 5 , būtu paredzēta, lai visās tirdzniecības vietās uzlabotu cenu pārredzamību.

•Problēmas, ko iecerēts risināt šajā priekšlikumā

Šā priekšlikuma mērķis ir novērst likviditātes un darījuma izpildes risku. Pirmais ir risks, ka tirgus nav pietiekami dziļš (t. i., nav pietiekami pircēju un pārdevēju, kas vēlas veikt tirdzniecību), otrais ir nespēja to izpildīt darījumu, ievērojot noteiktu cenu ierobežojumu vai noteiktā laikposmā. Abu risku pamatā ir tas, ka trūkst pareizas un savlaicīgas informācijas par tirgoto vērtspapīru cenām un pieejamajiem tirdzniecības apjomiem, kā arī risks, ka nepietiekama pārredzamība ietekmē akciju tirdzniecības vidi un ES kā finanšu centra konkurētspēju.

Kā norādīts tirgus struktūras partneru (MSP) pētījumā par ES konsolidētu datu lentes izveidi 6 , likviditātes risks ir sekas nepieciešamībai orientēties sadrumstalotos izpildes tirgos Savienībā, lai apzinātu pirkšanas un pārdošanas intereses nolūkā veikt darījumu pilnā apjomā. Ja nav visaptveroša priekšstata par visiem pieejamajiem likviditātes portfeļiem, daži ieguldītāji varētu nebūt spējīgi veikt visus darījumus, vai arī viņi šos darījumus varētu veikt tikai daļēji vai par mazāk pievilcīgu cenu. Nepilnīgās tirgus pārredzamības ekonomiskās izmaksas var novērtēt gan kā “īstenošanas nepietiekamību” (t. i., darījumi tiek veikti par cenām, kas neatspoguļo labāko pieejamo pārdošanas piedāvājumu vai pirkšanas piedāvājumu), gan kā neizmantotas tirdzniecības un ieguldījumu iespējas. Šīs izmaksas ir pretrunā KTS mērķiem, proti, nodrošināt labi funkcionējošus, likvīdus un integrētus kapitāla tirgus.

Tirgus sadrumstalotības ietekme, jo īpaši valstu līmenī, ir īpaši aktuāla mazākiem aktīvu pārvaldītājiem un mazākām bankām. Šiem tirgus dalībniekiem nav tādu pašu iespēju piekļūt informācijai par tirgus datiem vairākās tirdzniecības vietās, kādas ir pieredzējušiem tirgus dalībniekiem, piemēram, lielām “pārdevēja puses” investīciju bankām vai elektroniskā tirgus veidotājiem. Tirgus informācijas trūkums rada risku, ka tiek pieņemti nepārdomāti lēmumi par ieguldījumiem, no kuriem varētu izvairīties, ja būtu pieejama pilnīga tirgus aina.

Kapitāla vērtspapīru tirgos MSP pētījuma ietvaros aptaujātie aktīvu pārvaldītāji lēš, ka gada izmaksas, ko rada nepilnīgs un neprecīzs priekšstats par tirgus datiem (ko definē kā “novirzi”), ir no 0 līdz 1,0 bāzes punktam no to gada tirgotās vērtības. Dažu aptaujāto personu vērtējumā gada izmaksas ir vēl lielākas, pat pārsniedzot 5,0 bāzes punktus. MSP pētījuma respondentiem ir dažādas aplēses par izmaksām, kas saistītas ar nepilnīgu priekšstatu par tirgu. Jo lielāks uzņēmums un plašāki datu apkopošanai un tīrīšanai pieejamie resursi, jo mazāka varētu būt aplēse. Piemērojot šīs aplēses Eiropas kapitāla vērtspapīru gada tirgotajai vērtībai, kopējās izmaksas, ko rada tas, ka nav precīza priekšstata par kapitāla vērtspapīru tirgiem, katru gadu var sasniegt 10,6 miljardus EUR, savukārt gandrīz trešdaļa respondentu norāda, ka izmaksas ir no 0,5 līdz 1 miljardam EUR gadā 7 .

Obligāciju tirgos aktīvu pārvaldītāji novērtē izmaksas bāzes punktos to gada tirdzniecības stratēģijām, kas izriet no tā, ka trūkst konsolidēta un precīza priekšstata par tirgus datiem, diapazonā no 0 līdz 5 bāzes punktiem 8 .

Likviditātes un darījumu izpildes riski dominē arī tādu atvasināto instrumentu tirgos, kurus netirgo tirdzniecības vietās (arī tā dēvētos “ārpusbiržas” darījumos jeb “OTC”). Ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgi ir dīleru tirgi, kuros lielākās starptautiskās bankas saviem klientiem piedāvā individuāli izstrādātus līgumus, piemēram, lai ieņemtu pozīciju aizsardzībai pret turpmākām cenu svārstībām (riska ierobežošana). Ārpusbiržas tirgos ir ļoti maz pēctirdzniecības pārredzamības. EVTI 2020. gada statistikas ziņojums 9 liecina, ka ārpusbiržas atvasinātie instrumenti joprojām veido 85 % no Savienībā tirgoto atvasināto instrumentu nosacītās vērtības (atlikušie 15 % tiek tirgoti biržā). Tā kā pašlaik nav konsolidēta publiska pārskata par ārpusbiržas atvasināto instrumentu cenām, ārpusbiržas darījumu lielais īpatsvars veicina šo atvasināto instrumentu cenu noteikšanas nepārredzamību un līdz ar to informācijas asimetriju, kas galvenokārt kaitē mazākiem tirgus dalībniekiem.

Konsolidēto tirgus datu trūkums arī neļauj veikt precīzus portfeļa novērtējumus un samazina indeksu precizitāti visās aktīvu klasēs (Eiropas kapitāla vērtspapīru, obligāciju un atvasināto instrumentu etaloni ir mazāk uzticami). Lielākā daļa ieguldītāju dod priekšroku augstas kapitalizācijas akcijām, par ko liecina lielais ieguldījumu indeksu skaits, kuri galvenokārt vērsti uz biržā kotēto uzņēmumu augstas kapitalizācijas kopumu (piemēram, DJ 100, S& P 500, STOXX 600). Informācijas neefektivitātes dēļ samazinās tādu indeksu skaits, kas ietver zemākas kapitalizācijas uzņēmumus, un līdz ar to mazāki, uz indeksiem balstīti fondi novirza kapitālu zemākas kapitalizācijas emitentiem (piemēram, pateicoties biržā tirgotiem fondiem, kas seko zemas vai vidējas kapitalizācijas indeksam).

Nelīdzsvarotība akciju tirdzniecības vidē: vēl viens ierosinātās reformas virzītājspēks ir nepieciešamība nodrošināt, ka akciju tirdzniecība organizētās (termins, ko izmanto pirmstirdzniecības pārskatāmībai) tirdzniecības vietās Eiropas Savienībā aptuveni saskan ar rādītājiem, kas novēroti citos starptautiskos finanšu centros. Biržas apgalvo, ka to tirgus daļas samazināšanās akciju tirdzniecībā kaitē Savienības kapitāla tirgu attīstībai, jo tikai biržas un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) piedāvā pilnīgu pārredzamību attiecībā uz pirkšanas un pārdošanas piedāvājumiem (pirmstirdzniecības datiem) un pabeigtiem darījumiem (pēctirdzniecības dati) un veicina cenu veidošanu. No otras puses, bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības apgalvo, ka organizētas platformas ir saglabājušas un pat palielinājušas savu tirgus daļu Eiropas Savienībā. Ir plaši atzīts, cik svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp tradicionālajām biržām, alternatīvām tirdzniecības platformām, investīciju bankām un citiem dalībniekiem, kas nodrošina tirdzniecības sistēmas. Tāpēc pārskatīšana ietvers grozījumus, kuru mērķis ir saglabāt šo līdzsvaru.

ES finanšu tirgu konkurētspēja: daži pašreizējā tiesiskā regulējuma noteikumi ir radījuši juridisku nenoteiktību tirgus dalībniekiem. Likumdevēji dažādu iemeslu dēļ vairākkārt ir apturējuši brīvās piekļuves noteikumus biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem. Komisija uzskata, ka šie noteikumi ir jāatceļ, lai, no vienas puses, veicinātu konkurenci, inovāciju un biržā tirgotu atvasināto instrumentu izstrādi Eiropas Savienībā un, no otras puses, veidotu turpmākas tīrvērtes spējas ES. Tas atspoguļos arī ilgstošo starptautisko tendenci attiecībā uz šādu atvasināto instrumentu veidu vertikālu integrāciju starp tirdzniecību un tīrvērti. Šīs tendences pamatā ir tas, ka “brīvās piekļuves” pienākums nekalpo inovācijai biržā tirgotu atvasināto instrumentu jomā, jo šis noteikums likvidē stimulus slēgt jaunus biržā tirgotu atvasināto instrumentu līgumus, ja konkurentiem nav jāveic sākotnējie ieguldījumi. Tāpat biržām vairs nebūtu jāpieņem, ka nesaistītās tīrvērtes iestādes nodrošina to pēctirdzniecības darbības. Ar šo priekšlikumu tiktu arī precizēts akciju tirdzniecības pienākuma (STO) tvērums, lai to skaidri attiecinātu tikai uz ES ISIN. Turklāt ar priekšlikumu tiktu ieviesta iespēja apturēt atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu (DTO) konkrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiektos pienākumi, kas pārklājas, kad tās mijiedarbojas ar trešo valstu darījumu partneriem trešo valstu platformās.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Iniciatīva balstās uz spēkā esošajiem noteikumiem, kas reglamentē dalību Eiropas Savienības kapitāla tirgos, un uzlabo tos. 2007. gadā ar FITD I 10 ieviesa konkurenci kapitāla vērtspapīru tirdzniecības tirgū. Pēc tam ar nākamo FITD redakciju konkurence tika attiecināta arī uz tirdzniecību ar tādu aktīvu kategorijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, piemēram, obligācijām un atvasinātajiem instrumentiem. Tā rezultātā brokeri vai ieguldītāji, kuri vēlas izpildīt aktīva pirkšanas vai pārdošanas rīkojumu, var izvēlēties dažādas tirdzniecības vietas, piemēram, regulētos tirgus (RT), daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS), neoficiālās tirdzniecības sistēmas 11 un sistemātiskos internalizētājus (SI).

Kopš FITD I piemērošanas sākuma daudzpusējo tirdzniecības vietu un SI kopējais daudzums visās aktīvu klasēs EEZ palielinājās par 344, kopā sasniedzot 476 12 . Katra tirdzniecības vieta publicē atsevišķus tirgus datu ziņojumus. Drīz pēc FITD I ieviešanas aktuāls kļuva jautājums par tirgus datu sadrumstalotību un tirgus datu monopolu 13 , pirmkārt, kapitāla vērtspapīru tirgos.

FITR 14 piemēro no 2018. gada 3. janvāra un tajā ir atzīti ieguvumi, ko ieguldītāju aprindām sniedz pārredzamība un tirgus datu konsolidācija.

Lai saglabātu līdzsvarotu tirdzniecības vidi, pārredzamības noteikumos, kas reglamentē tirdzniecību biržās, kā arī alternatīvās platformās vai ar sistemātisku internalizētāju (investīciju banku un tirgus uzturētāju) starpniecību, būtu lietderīgi veikt zināmas korekcijas. Tiek uzskatīts, ka dažu atbrīvojumu no pārredzamības noteikumiem (tā sauktie “atbrīvojumi”) izmantošanas rezultātā cenu ziņā pārredzamās tirdzniecības vietās veikto akciju tirdzniecības darījumu procentuālā daļa ir salīdzinoši zema. Spēkā esošajā regulā jau ir iekļauti noteikumi, ar kuriem paredzēts ierobežot visbiežāk izmantotos atbrīvojumus no pārredzamības prasībām. Tādu noteikumu kā “apjoma dubultierobežojums” nolūks ir noteikt maksimālo limitu (ierobežojumu) akciju apjomam, ko tirgus dalībnieki var tirgot saskaņā ar atbrīvojumu no pārredzamības prasībām. Šādi noteikumi ir izrādījušies ne vien resursietilpīgi no regulējošo iestāžu veiktas pārvaldības viedokļa, bet arī neelastīgi, un tie kopumā lieki sarežģī kapitāla vērtspapīru tirgu darbību. Tāpēc pārskatīšanas mērķis ir racionalizēt sarežģīto mijiedarbību starp atbrīvojumiem no pārredzamības prasībām un apjoma dubultierobežojumu.

Turklāt attiecībā uz datu konsolidāciju FITR jau ietver jēdzienu “konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” (turpmāk tekstā – “KDLN”) 15 . KDLN pamatā ir ideja, ka biržas un alternatīvas tirdzniecības vietas nosūtītu reāllaika datu plūsmas akreditētam KDLN. Šis KDLN, izmantojot identiskus datu marķējumus un formātus, par tā sauktajām samērīgām izmaksām, to pašu informāciju darītu publiski pieejamu.

Pašreiz spēkā esošie noteikumi par KDL balstās uz to, ka privātie dalībnieki (konkurējošie konsolidētāji) konsolidē tirgus datus no dažādām izpildes vietām. Pamatojoties uz FITR noteikumiem, var būt vairāki konkurējoši KDLN, bet ir iespējams arī, ka ir viens vienīgs KDLN gadījumā, ja nepiesakās vairāki nodrošinātāji. Līdz šim tas nav noticis dažādu iemeslu dēļ.

Ar ierosināto FITR reformu pievēršas iemesliem, kāpēc neviens KDLN nav pieteicies. Ar to groza FITR ietvertos KDL noteikumus, lai veicinātu viena KDLN izveidi katrai aktīvu klasei (akcijas, biržā tirgoti fondi, obligācijas un atvasinātie instrumenti).

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Eiropas Savienības finanšu pakalpojumu politika veicina pārredzamību un konkurenci. Šie politikas mērķi attiecas arī uz tirgus pamatdatiem. Kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plāna ietvaros Savienības mērķis ir radīt integrētu pārskatu par ES tirdzniecības tirgiem. Konsolidētu datu lente nodrošinās konsolidētus datus par ES tirgoto vērtspapīru cenām un apjomu, tādējādi uzlabojot vispārējo cenu pārredzamību tirdzniecības vietās. Tā arī nodrošinās ieguldītājiem piekļuvi ievērojami uzlabotai tirgus informācijai visas Eiropas līmenī.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

FITD/FITR regulējums ir noteikumu kopums, kas reglamentē dalību Eiropas kapitāla tirgos. To veido Direktīva 2014/65/ES (FITD II) un Regula (ES) Nr. 600/2014 (FITR). FITR pieņemšanas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot tirgus datu kvalitāti un tirgus datu konsolidāciju, grozot FITR spēkā esošos noteikumus par tirgus datiem. Tāpēc ierosinātajai reformai vajadzētu būt tam pašam juridiskajam pamatam.

Konkrētāk, Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 114. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pasākumus, lai tuvinātu noteikumus, kas paredzēti dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību. LESD 114. pants ļauj ES veikt pasākumus ne tikai lai likvidētu pašreizējos šķēršļus pamatbrīvību īstenošanai, bet arī, ja tie ir pietiekami konkrēti paredzami, lai novērstu šādu šķēršļu rašanos, tostarp tādu šķēršļu rašanos, kas apgrūtina ekonomikas dalībniekiem, tostarp ieguldītājiem, pilnā mērā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības. Tādējādi LESD 114. pants ir piemērotais juridiskais pamats, lai novērstu datu konsolidācijas šķēršļus, ko rada 1) sadrumstaloti tirgus datu avoti; 2) neskaidri tirgus datu ziņošanas standarti un 3) sarežģītas tirgus datu licencēšanas shēmas. Tie ir galvenie virzītājspēki, kas liedz gūt konsolidētu pārskatu par tirdzniecības likviditāti visā Savienībā.

Konkrētāk, tas, ka joprojām nav centralizētas datubāzes, kurā būtu atspoguļoti tirgus dati par vērtspapīriem, kas tiek tirgoti ES tirdzniecības vietās, liegtu ES ieguldītājiem, kas nav ļoti pieredzējuši ieguldītāji, gūt konsolidētu pārskatu par to, kur atrast vislabākās ieguldījumu iespējas. Tādējādi tiktu turpināta pašreizējā informācijas asimetrija, kas liedz ieguldītājiem pilnā mērā gūt labumu no vienotā tirgus. Tāpēc LESD 114. panta izmantošana šķiet vispiemērotākais juridiskais pamats šo problēmu visaptverošai un vienotai risināšanai un tirgus sadrumstalotības novēršanai.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktu par subsidiaritātes principu rīcība ES līmenī īstenojama tikai tad, ja mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.

Tirdzniecības tirgi dažādām finanšu instrumentu kategorijām ir izplatīti visā Savienībā. Lai konsolidētu šo tirdzniecības vietu publicētos tirgus datus, ir vajadzīgs noteikumu kopums, ko piemēro visā Savienībā. Atsevišķu dalībvalstu veiktās darbības efektīvi neatrisinātu vajadzību konsolidēt tirgus datus visā Savienībā. Dalībvalstis, izmantojot valsts tiesību aktus, varētu mēģināt saskaņot tirgus datu konsolidētājiem piemērojamos tirgus datu ziņošanas standartus un licencēšanas nosacījumus tirgus datu konsolidētājam. Valstu iniciatīvas nevar risināt problēmas, kas izriet no tirgus datu sadrumstalotības visā Savienībā.

Dažādas dalībvalstis varētu pieņemt atšķirīgus standartus vai izvēlēties dažādas licencēšanas shēmas, kas piemērojamas tirgus datu konsolidētājam. Dažas dalībvalstis varētu neveikt nekādas darbības. Tā kā tirgus datu konsolidācijai ir jādarbojas visā Savienībā, efektīvāk un lietderīgāk ir pievērsties ziņošanas standartiem un datu licencēšanas nosacījumiem, kas nepieciešami, lai sagatavotu konsolidētu pārskatu par visiem tirdzniecības tirgiem Savienības līmenī. Datu ziņojumu un licencēšanas nosacījumu standartizācija attiektos tikai uz ziņošanu konsolidētās tirgus datu lentes nodrošinātājam. Piemēram, uz tirgus datu licencēm, kas neattiecas uz konsolidētas datu lentes izveidi, ierosinātos noteikumus nepiemērotu.

•Proporcionalitāte

Ierosinātā tirgus datu standartu un licencēšanas nosacījumu saskaņošana attiecībā uz tirgus datu sniegšanu konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem nepārsniedz to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Sadrumstalotie valstu noteikumi par jebkuru no šajā priekšlikumā ietvertajiem pasākumiem nesasniegtu noteiktos tirgus datu konsolidācijas mērķus, lai padarītu šo informāciju pieejamu plašākai tirgus dalībnieku grupai. Lai novērstu tirgus datu kvalitātes problēmas un tirgus datu licencēšanas sarežģītību, ir vajadzīga ierosinātā tirgus datu ziņojumu saskaņošana un šo ziņošanas standartu obligāta izmantošana, lai sniegtu tirgus datus konsolidētās datu lentes nodrošinātājam.

•Juridiskā instrumenta izvēle

FITR regulas grozījums ir vispiemērotākais juridiskais instruments, lai atrisinātu problēmas, kas izriet no tā, ka trūkst konsolidēta pārskata par tirgus pamatdatiem visos ES tirgos, jo tas ļauj grozīt dažus FITR noteikumus, kā arī pievienot jaunas konkrētas prasības. Regula ir tieši piemērojama un nerada vajadzību pieņemt valsts tiesību aktus, tāpēc tās izmantošana ierobežos iespējamību, ka kompetentās iestādes varētu veikt atšķirīgus pasākumus valstu līmenī, un nodrošinās konsekventu pieeju un lielāku juridisko noteiktību visā ES (piemēram, attiecībā uz tādu tirgus pamatdatu obligātu sniegšanu, kas gūti no dažādu dalībvalstu biržām).

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Pēc tam, kad 2018. gada janvārī tika sākta FITD/R noteikumu piemērošana, Komisija pirmo apspriešanos ar ieinteresētajām personām veica laika posmā no 2020. gada februāra līdz maijam (sk. turpmāk). Tā atklāja, ka lielākajai daļai ieguldītāju, pieņemot lēmumu ieguldīt Savienības kapitāla tirgos, nav pilnīga priekšstata par cenām un pieejamajiem apjomiem (t. i., likviditāti).

Apspriešanā atklājās, ka ar konkrēto biržu saistīto (īpašniekdatu) tirgus datu produkti, kas ir iegūti saskaņā ar FITD I un FITD/R, nerada konsolidētu pārskatu par visiem tirdzniecības tirgiem. Šajās īpašniekdatu plūsmās nav norādīta likviditāte, kas pieejama alternatīvos tirgos (DTS/OTS) un ar investīciju banku starpniecību, kuras tirgo finanšu instrumentus, izmantojot to krājumus (sistemātiski internalizētāji – SI). Tas rada būtiskus šķēršļus informācijas sniegšanai, jo apjomi šajās alternatīvajās platformās var veidot līdz pat 50 % no tirdzniecības apjoma jebkurā tirdzniecības dienā.

Vērtspapīru brokeri un brokeri-dīleri ir atbildīgi par labākās izpildes nodrošināšanu, kas nozīmē, ka tiek sasniegts visizdevīgākais darījums cenas ziņā un viszemākās kopējās tiešās un netiešās izmaksas 16 ieguldītājiem. Labākā izpilde nozīmē, ka brokeriem ir jāuzrāda saviem klientiem cenas, par kādām tie ir pirkuši un pārdevuši, salīdzinājumā ar cenām un apjomiem, kas pieejami dažādās biržās un alternatīvās tirdzniecības vietās laikā, kad darījums tika veikts. Trūkstot konsolidētam pārskatam par visiem tirdzniecības tirgiem, rodas problēma, kad finanšu instruments tiek darīts pieejams tirdzniecībai ne tikai vienā sarakstā iekļaušanas vietā, bet vairākās konkurējošās tirdzniecības vietās. Ieguldītājam ir un arī turpmāk vajadzētu būt izvēlei starp konkurējošām tirdzniecības vietām, bet pašlaik viņam ir jāpaļaujas uz tirgus datiem, kas attiecas tikai uz atsevišķām tirdzniecības vietām. Tā rezultātā ieguldītājiem nav pietiekamas piekļuves konsolidētiem un salīdzināmiem tirgus datiem, un viņi nevar veikt salīdzinājumu, lai noteiktu, vai alternatīvā platformā būtu ieguvuši labākus izpildes nosacījumus. Tas viņiem liedz prasīt no saviem vērtspapīru brokeriem un brokeriem-dīleriem atbildību par to, vai tie ir panākuši konkrēta tirdzniecības rīkojuma labāko izpildi.

Apspriešanā atklājās arī būtiskas problēmas saistībā ar izmaksām, ko rada tirgus datu iegāde no vairākiem datu avotiem. Izmaksas, ko rada tirgus datu iegāde no datu sniedzējiem (savienojums un licences iegūšana) pašlaik veido aptuveni divas trešdaļas no kopējām tirgus datu apkopošanas izmaksām. Šā iemesla dēļ datu pārdevēji, kas šos datus dara pieejamus lietotājiem, parasti sašaurina to avotu izvēli, no kuriem tie vāc un piedāvā datus. Tā rezultātā ieguldītājiem trūkst visaptveroša pārskata par likviditāti visos tirdzniecības tirgos, un lielākā daļa ieguldītāju nevar atļauties segt izmaksas, kas saistītas ar vispusīgāka pārskata iegūšanu.

Laikposmā no 2019. gada beigām līdz 2021. gadam EVTI veica FITD/R regulējuma padziļinātu analīzi, galveno uzmanību pievēršot jautājumiem, kas aplūkoti FITD 90. pantā un FITR 52. pantā ietvertajās pārskatīšanas klauzulās, un publicēja pārskata ziņojumus, kuros bija ietverti ieteikumi par izmaiņām tiesiskajā regulējumā 17 . Šo pārskata ziņojumu pamatā bija plašas sabiedriskās apspriešanas, un tajos bija sīki izstrādāti ieteikumi par tirgus struktūras jautājumiem, jo īpaši par pašreizējo pārredzamības režīmu.

Konkrētāk, EVTI savā “FITD II/FITR pārskatīšanas ziņojumā Nr. 1” 18 konstatēja, ka tirgus datu avotu sadrumstalotība palielina atkarību no vairākām, ar konkrētām tirdzniecības vietām saistītām īpašniekdatu plūsmām, kas aptver tikai daļēju pārskatu par pieejamo tirdzniecības likviditāti. Pārbaudīt, vai visi tirgus datu avoti nodrošina taisnīgu, vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi to tirgus datiem, apgrūtina sarežģītais tirgus īpašniekdatu licencēšanas process un tas, kā tiek pārvaldīta atbilstība izmantošanas ierobežojumiem. Tas, ka tirdzniecības dati no atsevišķām tirdzniecības vietām ir unikāli un neaizstājami, ir ļāvis datu licences līgumiem kļūt arvien detalizētākiem un apgrūtinošākiem. Tāpēc sabiedrības, kas saņem tirgus datus, saskaras ar ievērojamu sarežģītību, kas izriet no pastāvīgo atšķirību to licences līgumos pārvaldības, darbības izmaksām un riskiem ; tās bieži sedz arī izmaksas, kas saistītas ar to licenču sarežģītām revīzijām, ko datu sniedzēji uzliek, izmantojot ex post maksas.

Ņemot vērā neviendabīgo tirgus datu cenu noteikšanas politiku vienotajā tirgū, tirgus datu konsolidētājam ir grūti piekļūt tirgus īpašniekdatu plūsmām ar taisnīgiem, vienlīdzīgiem un savlaicīgiem nosacījumiem. Savā ziņojumā par konsolidētu datu lenti EVTI pauda viedokli, ka pašreizējie FITD II noteikumi neuzliek tirdzniecības vietām un APS pienākumu iesniegt konsolidētai datu lentei tirgus datus ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem. Tāpēc EVTI ierosina, ka būtu jānosaka prasība tirdzniecības vietām un APS sniegt datus konsolidēto datu lentei, vai nu i) pieprasot tirdzniecības vietām un APS sniegt datus konsolidēto datu lentei, vai ii) nosakot kritērijus, lai noteiktu cenu (un izmantošanas noteikumus) attiecībā uz informācijas sniegšanu konsolidēto datu lentei.

EVTI uzskata, ka FITD/R nesasniedza savu mērķi radīt lielāku skaidrību par licencēšanu un cenu noteikšanu attiecībā uz tirgus īpašniekdatiem. Kopš 2017. gada ir pieaugušas cenas tirgus datiem, jo īpaši datiem, pēc kuriem ir liels pieprasījums, piemēram, datiem, kurus izmanto ne tikai uzrādīšanas nolūkos. Viena tirdzniecības asociācija lēš, ka datu kopējās izmaksas teorētiskai mazai galvenajai tirdzniecības sabiedrībai, kurai ir piekļuve dažādām tirdzniecības vietām, ir palielinājušās par 27 %, proti, no 917 000 EUR 2016. gadā līdz 1,16 miljoniem EUR 2019. gadā 19 . Turklāt EVTI iesaka, ka konsolidēto datu lentei savos ieņēmumos būtu jādalās ar informāciju sniedzošajām vienībām, un tai būtu jānodrošina, ka lente ir pēc iespējas tuvāk reāllaikam, cik vien tehniski iespējams.

FITD II/FITR pārskata ziņojumā par pārredzamības režīmu pasu kapitāla un pašu kapitālam līdzīgiem instrumentiem, apjoma dubultierobežojuma mehānismu un pienākumu veikt tirdzniecību ar akcijām EVTI ir pārskatījusi FITR pārredzamības režīmu kapitāla vērtspapīriem un ierosinājusi mērķtiecīgus grozījumus. Tajā iekļauti arī ieteikumi par citiem svarīgiem pārredzamības noteikumiem, jo īpaši par akciju tirdzniecības pienākumu un pārredzamības noteikumiem, kas piemērojami pašu kapitāla instrumentu sistemātiskiem internalizētājiem.

Ziņojumā par FITR pārskata ziņojumu par pārredzamību attiecībā uz instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti 20 , EVTI secināja, ka pašreizējais režīms ir pārāk sarežģīts un ne vienmēr efektīvs, lai nodrošinātu pārredzamību tirgus dalībniekiem, un iesniedza vairākus priekšlikumus, lai to uzlabotu:

·svītrot konkrēto atbrīvojumu un atlikšanu attiecīgi rīkojumiem un darījumiem, kas pārsniedz “ar konkrētā instrumenta saistītā apjoma” robežvērtību;

·vienkāršot atlikšanas režīmu, izmantojot gan vienkāršotu sistēmu, kuras pamatā ir apjoma neatklāšana, gan pilnīgu publicēšanu pēc divām nedēļām, kā arī atcelt papildu atlikšanas iespējas, kas atstātas valstu kompetentajām iestādēm (VKI) saskaņā ar pašreizējo FITR tekstu;

·pārveidot VKI piešķirto iespēju uz laiku apturēt FITR pārredzamības noteikumus par ES līmenī koordinētu mehānismu;

·iekļaut iespēju ar īsu paziņojuma termiņu apturēt atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākuma piemērošanu līdzīgi ETIR pieejamajam mehānismam; un

·papildināt kritērijus, ko izmanto ar mērķi trešo valstu tirdzniecības vietām piešķirt līdzvērtību, lai izpildītu atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu, piemērojot nosacījumus, kuri attiecas uz pārredzamību un nediskriminējošu piekļuvi.

·Ko ietekmē mazrezultatīvs pārredzamības regulējums?

Sagaidāms, ka tirgus dalībnieki ievēros ļoti sarežģītus pārredzamības noteikumus, tostarp attiecībā uz atbrīvojumu piemērošanu, atlikšanu un apjoma dubultierobežojumu. Tas izraisa augstas administratīvās izmaksas, kas ietekmē ES platformu vispārējo konkurētspēju un rada nevajadzīgu slogu ES tirgus dalībniekiem. Pārredzamības noteikumu vienkāršošana nāktu par labu visai ieguldījumu aprindām, palielinot tirdzniecības datu pieejamību un samazinot izpildes izmaksas. Tas arī lielākā mērā veicinātu cenu atklāšanu Savienībā.

Datu pārdevēji jau piedāvā konsolidētu versiju īpašniekdatiem no vairākiem avotiem. Tomēr neviens datu pārdevējs nav spējis sniegt pilnīgu priekšstatu par ES tirdzniecību nevienā aktīvu klasē. Turklāt, tā kā datu pārdevēji interpretē datu laukus un izvēlas tirdzniecības vietas, ko tie inkorporē, tie atšķiras ne tikai attiecībā uz tirgus aptvērumu, bet arī sniegto datu detalizācijas pakāpi un datu marķējumiem, un tie sniegs atšķirīgus rezultātus tiem pašiem vērtspapīriem.

Nekvalitatīvu datu sagatavošanas un normalizēšanas rezultātā ir radušies papildu izdevumi, un aktīvu un portfeļu pārvaldītāji sūdzas, ka datu sniedzēji iekasē augstas maksas par savām datu plūsmām 21 . Tā rezultātā visiem ieguldītājiem un to starpniekiem ir ļoti dārgi pārvaldīt likviditātes un darījuma izpildes risku visā tirdzniecības dienā. Ieguldītāji nevar arī prasīt no saviem brokeriem atbildību par to, vai viņi ir panākuši labāko darījuma izpildes līmeni, jo, lai pārbaudītu labāko cenu, pašlaik ir jāabonē tirgus īpašniekdatu produkts, ko izstrādājis datu pārdevējs, vai īpašniekdatu plūsma, ko katra birža piedāvā tās tirdzniecības vietai.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija 2019. gada 28. jūnijā organizēja darbsemināru, kura mērķis bija sadarboties ar ieinteresētajām personām par ES konsolidētu datu lentes izveidi, pulcējot aptuveni 80 tirgus dalībniekus, lai apspriestu ES KDLN priekšrocības un tehniskās iezīmes, kā arī šķēršļus tā izveidei. Dalībnieki bija tirdzniecības vai tirgus datu eksperti no pircēja puses, datu pārdevēji un tirdzniecības vietas, bet no regulatīvās puses – EVTI un vairākas VKI. Kopumā visu veidu dalībnieki piekrita, ka šāds rīks varētu būt noderīgs, pat ja ir atšķirīgi viedokļi par lentes optimālajām iezīmēm.

FISMA ĢD 2020. gada 17. februārī publicēja sabiedrisko apspriešanu par FITD/R pārskatīšanu, kuras mērķis bija ievākt pierādījumus no ieinteresētajām personām un plašākā nozīmē no ES iedzīvotājiem par režīma vispārējo darbību pēc tā piemērošanas divu gadu garumā. Ieinteresētajām personām līdz 2020. gada 18. maijam bija jāpauž savs viedoklis, izmantojot tiešsaistes EUSurvey portālu. Atklātā apspriešanā 458 ieinteresētās personas sniedza atbildes par vairākiem jautājumiem, tostarp par pārredzamības regulējuma darbību, konsolidēto datu lenti, akciju un atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu; atbildes sniedza pārdošanas puse, pirkšanas puse, tirdzniecības vietas, datu sniedzēji, galalietotāji, kā arī regulatori.

Papildus iepriekš minētajam Komisija ir aktīvi pētījusi attiecīgos jautājumus, uzdodot veikt plašu pētījumu, lai to izvērtētu un definētu ex ante, ar galīgo mērķi atbalstīt uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanas procesu.

Visbeidzot, Komisijas darbiniekiem ir bijuši daudzi divpusēji kontakti ar plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši ar uzņēmumiem, kas specializējas tirgus datu apkopošanā, sīkāk izstrādājot analīzi un politikas pieeju.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikuma pamatā ir to ES kompetento iestāžu īpašās zināšanas, kuras uzrauga tirdzniecības vietas, kā arī tirgus uzturētāju īpašās zināšanas. Turklāt Komisija cieši uzrauga norises citās jurisdikcijās (jo īpaši ASV un Kanādā), kas jau senāk ir izstrādājušas savas konsolidēto datu lentes, un iespējamās izmaiņas, ko šīs jurisdikcijas apsver attiecībā uz to attiecīgajām datu lentēm. Komisija apsvēra dažādās alternatīvas un ir paudusi viedokli par to, vai šīs alternatīvas varētu piemērot ES situācijai.

•Ietekmes novērtējums

Regulējuma kontroles padome pārskatīja ietekmes novērtējumu, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta tirgus datu konsolidācijas regulējuma izstrādei 22 . Citi priekšlikumā iekļautie jautājumi jau bija padziļināti aplūkoti dažādajos EVTI ziņojumos par FITR regulējuma darbību, un tas izskaidro, kāpēc ietekmes novērtējumā tie netika izskatīti.

Ietekmes novērtējumā ir minēti pieci risinājumi, kā panākt tirgus datu konsolidāciju:

1. risinājums. Pašapkopošana. Tirgus datu pašapkopotāji ir definēti kā tirgus dalībnieki, kas vāc un konsolidē tirgus datus savam iekšējam izmantojumam. Elektroniskā tirgus uzturētāji (ātrās datorizētās tirdzniecības sabiedrības) vai lielas investīciju bankas spēj kļūt par pašapkopotājiem. Pašapkopotāji vāks tirgus datus no tirdzniecības tirgiem un tieši konsolidēs šos datus savās telpās (decentralizēta konsolidācija). Reģistrējoties EVTI kā “pašapkopotājiem”, tirgus dalībniekiem būtu ļauts vākt visus (saskaņotos) tirgus pamatdatus un konsolidēt informāciju tikai savam iekšējam izmantojumam (ziņošanas standartu saskaņošana samazina datu konsolidācijas izmaksas). Pašapkopotāji nepublicētu konsolidētu datu lenti. Lai izvairītos no sarežģītas, individuālas tirgus datu licencēšanas kārtības, bieži pastāvot simtiem izpildes platformu vai to APS, kuri darbojas kā datu sniedzēji, visiem tirgus datu avotiem būtu jādara pieejami standartizēti tirgus pamatdati pašapkoptājiem (tirgus datu obligāta sniegšana).

2. risinājums – konkurējoši konsolidētāji. Konkurējošā konsolidētāja modelī tiek izmantota arī decentralizēta pieeja tirgus pamatdatu konsolidācijai. Reģistrējoties EVTI, konkurējošiem konsolidētājiem būtu atļauts vākt saskaņotus tirgus datus no atsevišķiem datu avotiem (tirdzniecības vietām, APS) un pēc tam konsolidēt šos tirgus datus datu centrā, kur atrodas tā abonenti (tādējādi izvairoties no konsolidācijas centrālajā vietā). Decentralizēta datu konsolidācijas modeļa mērķis ir novērst ģeogrāfisko izkliedētību un latentumu, parādot katram tirgus datu abonentam vietējo realitāti. Tādējādi katrs abonents spēs redzēt vislabāko cenu, kas pieejama tā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā. Decentralizētā modeļa mērķis ir neitralizēt kopējo kritiku, kas pausta attiecībā uz konsolidētu datu lenti: faktu, ka “labākā izpilde” ir vietēja realitāte, kas pastāv vienā brīdī attiecībā uz vienu konkrētu vietu, kurā atrodas izpildītājs starpnieks.

3. risinājums – biržas pārvaldīti konsolidētāji. Biržas pārvaldīts konsolidētājs izmanto centralizētu zvaigznes (hub and spoke) modeli. Izmantojot šo pieeju, katra birža kļūtu par datu ekskluzīvo konsolidētāju attiecībā uz akcijām vai citiem instrumentiem, kas iekļauti šīs biržas sarakstā. Rezultāts būtu tāds, ka biržas kļūtu par konsolidētājiem (“centru”) attiecībā uz visiem tirgus datiem, kas saistīti ar to sarakstiem (“vērtspapīri, par kuriem jāziņo”). Praksē 3. risinājums radītu, piemēram, atsevišķu lenti katrai Eiropas biržai (piemēram, Euronext, Deutsche Börse, NASDAQ OMX, BME, Vīnes birža, Varšavas birža).

4. risinājums – viens neatkarīgs konsolidētājs katrai aktīvu klasei. Viens konsolidētājs katrai aktīvu klasei (akcijām, biržā tirgotiem fondiem, obligācijām un atvasinātajiem instrumentiem) izmantotu centralizētu zvaigznes (hub and spoke) modeli. Izmantojot šo pieeju, datu ekskluzīvie konsolidētāji vāktu datus par konkrētām akcijām no ģeogrāfiski nošķirtām tirdzniecības vietām, konsolidētu datus vienā centralizētā datu centrā un pēc tam izplatītu tos no šādas centrālās atrašanās vietas abonentiem, kas atrodas citās vietās. Tāpēc centralizēts modelis salīdzinājumā ar decentralizētu darbības modeli būtu nedaudz neprecīzāks attiecībā uz konsolidētajā datu lentē sniegto pirmstirdzniecības cenu piedāvājumu savlaicīgumu, bet tas garantētu lielāku datu integrāciju un nodrošinātu efektīvāku ieņēmumu līdzdalības shēmu.

5. variants – koncentrācijas noteikums. Visa tirdzniecība ar biržas sarakstā iekļautām akcijām ir koncentrēta biržā (attiecībā uz instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti, esošajā primārajā likviditātes centrā), un nav nepieciešamības konsolidēt tirgus pamatdatus ar vērtspapīru tirgus datu ekskluzīvu vai neekskluzīvu konsolidētāju. Šis risinājums neietvertu konsolidētu datu lentes izveidi. Šā risinājuma mērķis drīzāk būtu konsolidēt tirgus datu plūsmu (netieši), koncentrējot tirdzniecību noteiktās aktīvu klasēs izraudzītās izpildes platformās.

Vēlamie risinājumi tirgus datu konsolidācijai:

1.2. risinājums (konkurējoši konsolidētāji) un 1.4. risinājums (viens neatkarīgs konsolidētājs) ir divi vēlamie risinājumi. Lai panāktu tirgus datu optimālu kvalitāti un savlaicīgu sniegšanu, 1.2. risinājumā minētajam decentralizētās konsolidācijas modelim ir neliela priekšrocība salīdzinājumā ar centralizēto konsolidāciju (1.4. risinājums). No otras puses, konkursa procedūra 1.4. risinājumā sniedz EVTI lielāku rīcības brīvību piešķirt konsolidētāja lomu pilnīgi jaunam tirgus dalībniekam. Tas ļautu izvēlēties konsolidētāju, kas ir pilnīgi neatkarīgs gan no tirgus datu sniedzējiem, gan no tirgus datu uzņēmumiem un kas izmanto efektīvāku ieņēmumu līdzdalības shēmu.

No otras puses, 1.2. risinājums, visticamāk, sniegtu iespēju esošajiem tirgus datu uzņēmumiem izmantot savas zināšanas datu apkopošanā jaunajā konsolidēto datu tirgū. Lai gan tas atvieglo ienākšanu tirgū un, iespējams, samazina izveides un darbības izmaksas, tas rada risku, ka daudzi jaunie konsolidētāji būs daļa no iedibinātām finanšu grupām un tādējādi nebūs brīvi no iespējamiem interešu konfliktiem.

Attiecībā uz taisnīgas atlīdzības nodrošināšanu tirgus datu sniedzējiem ietekmes novērtējumā tika apsvērti trīs risinājumi:

2.1. risinājums – tirgus datu obligāta sniegšana ar “minimāliem ieņēmumu mērķiem”, kas noteikta tirgus datu konsolidētājiem. Visiem tirgus datu avotiem būtu jānodrošina standartizētu tirgus pamatdatu pieejamība tirgus datu apkopotājiem (tirgus datu obligāta sniegšana). Lai radītu papildu ieņēmumus, ko sadalīt tirgus datu sniedzējiem, tiktu noteikti “minimālie ieņēmumu mērķi”, kas ir daļa no viena konsolidētāja atlases procesa (1.4. risinājums) vai daļa no konkurējošu konsolidētāju reģistrācijas procesa (1.2. risinājums). Minimālos ieņēmumu mērķus noteiktu un regulāri pārskatītu neatkarīga rīcības komiteja. Ieņēmumu mērķos tiktu ņemti vērā dažādie abonentu izmantotie konsolidēto datu lentes lietojumi un tiktu ņemti vērā attiecīgie parametri, piemēram, komerciāla pārdale, cenu salīdzināšana, indeksācija, sindicēšana, tirgus datu pārdošana plašsaziņas līdzekļiem. Ieņēmumu mērķus attiecībā uz profesionālajiem lietotājiem varētu noteikt tādā līmenī, kas būtu pietiekams, lai lielā mērā subsidētu mazumtirdzniecības piekļuves piešķiršanas izmaksas, to nodrošinot par minimālām izmaksām vai bez tām.

2.2. risinājums – tirgus datu obligāta sniegšana ar likumā noteiktām abonēšanas maksām. 2.2. risinājums ietvertu likumā noteiktas minimālās abonēšanas maksas par konsolidētu tirgus datu plūsmām. Nosakot, ka tirgus datu obligāta sniegšana ir atkarīga no “ieņēmumu līdzdalības modeļa”, mērķis ir radīt interešu kopīgumu starp tirgus datu sniedzējiem un tirgus datu konsolidētājiem. Nosakot minimālo robežvērtību maksai par tirgus pamatdatu izmantošanu, tirgus datu sniedzēji piedalās konsolidēto tirgus datu plūsmu komerciālos panākumos un dalās konsolidētā tirgus datu produkta veiksmes riskā ar tirgus datu konsolidētājiem. Abonēšanas maksu izstrādātu un regulāri pārskatītu neatkarīga rīcības komiteja.

2.3. risinājums – tirgus datu obligāta sniegšana ar kompensāciju, izmantojot “atsauces cenas izmantošanas maksu”. 2.3. risinājums paredz nodrošināt kompensāciju tirgus datu sniedzējiem, nosakot lietošanas maksu visām izpildes vietām, kas neveicina cenu veidošanu kapitāla vērtspapīru tirgos (“neoficiāla tirdzniecība” (dark trading)). Tehniski “neoficiālu tirdzniecību” definē kā tirdzniecības veidu bez pirmstirdzniecības pārredzamības, – netiek publicēti nekādi cenu piedāvājumi, un darījumi tiek veikti par atsauces cenu, kas noteikta primārā tirgus izpildes platformās, kuras savieto darījumus, izmantojot atsauces cenu, kas “importēta” no biržas. Atsauces cenas atbrīvojuma izmantotājiem būtu “jāpērk” atsauces cena, izmantojot ikmēneša “ad valorem” maksu, kas jāmaksā (par atlaides atgriešanu atpakaļ biržā) konsolidēto datu lentes operatoram.

Visbeidzot, vēlamais risinājums attiecībā uz atlīdzību par tirgus datiem ir 2.1. risinājums, kas vismazāk traucē konsolidētāja uzņēmējdarbības modelim, vienlaikus nodrošinot ieņēmumu plūsmu, kas atbilst tai, ko var gūt ar 2.2. vai 2.3. risinājumu. Salīdzinājumā ar to, cik sarežģīti ir centralizēti noteikt individuālas abonēšanas maksas, 2.1. risinājums nodrošina lielāku komerciālo brīvību, nosakot un pārskatot abonēšanas maksu. 

Vispārēja politikas izvēle attiecībā uz konsolidāciju un taisnīgu atlīdzību

Lai panāktu optimālu kombināciju, kas nodrošina augstu tirgus datu kvalitāti un savlaicīgu iesniegšanu, konkursa procedūra 1.4. risinājumam ir vispiemērotākā metode, lai nodrošinātu konkurenci jaunajā tirgū, izveidojot būtisku infrastruktūru, kas nepieciešama tirgus datu konsolidācijai. No otras puses, daudzas no 1.2. risinājuma pozitīvajām iezīmes var saglabāt, iespējams, vēlākā posmā izveidojot jaunu lejupējo tirgu tirgus datu publicēšanai un progresīvai datu analīzei, kas ir konkurencei atvērts tirgus. Tirgus datu sniedzēju līdzdalību ieņēmumos vislabāk var nodrošināt ar 2.1. risinājumu (ieņēmumu līdzdalības modelis).

•Vēlamā varianta iespējamā ietekme

Ieguldītājiem – pircēja pusei – kapitāla tirgos tiktu radīta pozitīvā ietekme, likvidējot šķēršļus tirgus datu konsolidācijai. Pircēja puse (t. i., ieguldītāji kapitāla tirgos) būtu galvenā tirgus datu konsolidācijas labuma guvēja, jo konsolidētu datu lente nodrošinās ieguldītājiem un to ieguldījumu pārvaldītājiem pilnīgu priekšstatu par visu likviditāti jebkurā konkrētā finanšu instrumentā, kas ļaus tiem pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības.

Likvidējot šķēršļus konsolidētas datu lentes izveidei, aktīvu un portfeļu pārvaldītājiem būs stimuls to pārvaldītajos portfeļos iekļaut visoptimālākos instrumentus (to kombināciju), kas pieejami Savienībā, nevis tikai tādus instrumentus, kas pieejami (dažās) tirdzniecības vietās, kuru tirgus datus tie pašlaik abonē. Viņiem būtu informācija, kas ļautu izlemt, vai viņiem jākļūst par (citu) tirdzniecības vietu dalībniekiem, ja šīs tirdzniecības vietas piedāvā viņu mērķiem visoptimālākos produktus. Tas kalpos kā svarīgs ceļvedis pircēja puses tirgotājam, veicot novērtējumu un pieņemot tirdzniecības lēmumus un nosakot algoritmu parametrus.

Galvenā ieguldītāja (pircēja puses pārvaldnieks) labums no konsolidēto datu lentes ir izvairīšanās no likviditātes riska un novirzes. Attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem 56 % aktīvu pārvaldītāju, kas piedalījās MSP 23 veiktajā apsekojumā, norādīja novirzes 0-0,5 bāzes punktu apmērā no gada tirgotās vērtības kā galvenās sekas pārredzamības trūkumam attiecībā uz likviditāti tirgū. Šīs novirzes novēršana ieguldītājiem radītu ieguvumu līdz 1,06 miljardu EUR apmērā.

Attiecībā uz obligācijām iespējamie ieguvumi no konsolidēta pārskata par tirgiem būtu vēl lielāki. Tas ir tāpēc, ka aplēstie zaudējumi noviržu dēļ ievērojami pārsniedz iepriekš minētās aplēses attiecībā uz akcijām. 60 % no obligāciju aktīvu pārvaldītājiem, kurus intervēja MSP pētījuma vajadzībām, lēsa noviržu izmaksas līdz 5 bāzes punktiem, 25 % lēsa noviržu izmaksas līdz 10 bāzes punktiem, savukārt 11 % lēsa noviržu izmaksas līdz 50 bāzes punktiem. Tā kā nav ticamu datu par obligāciju tirgoto vērtību, noviržu kvantificēšana absolūtā izteiksmē nav iespējama.

Potenciālie ieguvumi ir paredzami arī regulētiem tirgiem, jo datu lente uzlabos akciju pamanāmības līmeni, it īpaši attiecībā uz to MVU akcijām, kas iekļauti šādu tirdzniecības vietu sarakstos, kam būs plašāka pamanāmība nekā vietējiem tirgiem, un no tā izrietēs likviditātes palielināšanās. Šāda lielāka pamanāmība palielina ieguldījumu pievilcību un iespējas iekļaut akcijas investīciju fondos vai ieguldījumu portfeļos. Tā kā MVU akcijas kļūst pievilcīgākas, konsolidēto datu lente tādējādi varētu arī efektīvāk piesaistīt kapitālu MVU vajadzībām. 

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un principi, jo īpaši princips, kas nosaka augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni visiem ES pilsoņiem (38. pants). Ja ES netiks radīti nosacījumi konsolidētu datu lentes izveidei, privātie klienti potenciāli paliks bez instrumenta, ar ko noteikt atbilstību viņu brokeru labākās izpildes noteikumam un kas ļautu tiem paplašināt ieguldījumu iespēju klāstu, jo īpaši dažās dalībvalstīs, kur tirdzniecības vietas ir mazākas un piedāvā mazāk ieguldījumu iespēju.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šī iniciatīva neietekmē ES budžetu. Konsolidēto datu lenti nodrošinās privātais sektors EVTI uzraudzībā. Arī citi elementi, kas iztirzāti priekšlikumā, neietekmē ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Papildus noteikumiem par tirgus datu konsolidāciju un konsolidēto datu lentes nodrošinātāju darbību attiecībā uz galvenajām FITR aktīvu klasēm, akcijām, biržā tirgotiem fondiem, obligācijām un atvasinātajiem instrumentiem priekšlikumā ir iekļauta virkne papildu pasākumu, kuru mērķis ir stiprināt Savienības kapitāla tirgu pārredzamību un konkurētspēju.

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikums ietver integrēta ES tirgus konsolidētiem tirgus datiem izveides uzraudzību un novērtēšanu. Uzraudzība aptvers gan izmantoto konsolidēto datu lentes darbības modeļu attīstību, gan panākumus, kas gūti, veicinot vispārēju plašākas investoru kopienas piekļuvi konsolidētajiem tirgus datiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta to aktīvu klašu uzraudzībai, attiecībā uz kurām ir izveidota konsolidētu datu lente; tirgus datu konsolidācijas savlaicīgumam un īstenošanas kvalitātei; tirgus datu konsolidācijas nozīmei īstenošanas nepietiekamības samazināšanā katrai aktīvu klasei; konsolidēto tirgus datu abonentu skaitam katrai aktīvu klasei; regulēto tirgu ieņēmumu sadales modeļu panākumiem, tiem sniedzot tirgus datus par akcijām; tirgus datu konsolidācijas ietekmei uz informācijas asimetrijas novēršanu starp dažādiem kapitāla tirgus dalībniekiem; un konsolidēto tirgus datu ietekmei uz ieguldījumiem MVU.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar 1. panta 1. punktu tiek grozīti daži regulas aspekti un darbības joma, jo īpaši attiecībā uz pienākumu daudzpusējām sistēmām darboties ar tirdzniecības vietas licenci.

Ar 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu noteikumi par daudzpusējo un divpusējo sistēmu norobežošanu tiek pārcelti no FITD II uz FITR, lai panāktu augstāku saskaņotības pakāpi, kuras mērķis ir tādējādi palielināt pārredzamību.

1. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā ir ietvertas jaunas definīcijas, jo īpaši tādas definīcijas, kas ir būtiskas tirgus datu konsolidācijai, piemēram, tirgus pamatdatu definīcija.

1. panta 3. punktā saskaņā ar EVTI ieteikumiem ierosināts noteikt darījuma apjoma minimālo robežvērtību atsauces cenas atbrīvojumam (RPW), kas neļauj jebkurai alternatīvai tirdzniecības vietai (DTS) veikt nelielus darījuma apjomus, izmantojot atsauces cenas atbrīvojumu.

Ar 1. panta 4. punktu apjoma dubultierobežojums tiek aizstāts ar vienotu apjoma ierobežojumu, kas noteikts 7 % apmērā no darījumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar atsauces cenas atbrīvojumu vai nolīgto tirdzniecības atbrīvojumu.

Ar 1. panta 6. punktu tiek saīsināta un saskaņota publicēšanas atlikšana attiecībā uz pēctirdzniecības ziņojumiem sabiedrībai par instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti. Ar to arī atceļ valstu kompetento iestāžu rīcības brīvību atļaut, ka pēctirdzniecības ziņojumus par instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti, atliek par četrām nedēļām, aizstājot to ar Savienības mēroga robežvērtībām. Tikai attiecībā uz valsts parādiem valstu kompetentajām iestādēm joprojām ir rīcības brīvība.

Ar 1. panta 7. punktu EVTI tiek pilnvarota precizēt jēdziena “pamatoti komerciāli nosacījumi” saturu, formātu un terminoloģiju, kurš ir bijis interpretēts ļoti atšķirīgi.

Ar 1. panta 8. un 9. punktu nostiprina sistemātiskajam internalizētājam (SI) noteikto publiskā cenu piedāvājuma pienākumu. Šis jaunais noteikums palielina SI pirmstirdzniecības cenu piedāvājuma pienākumu attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem, lai segtu cenu piedāvājumus darījumu apjomiem, kas nepārsniedz divkāršu standarta tirgus apjomu. Tas arī ierosina attiecināt RPW minimālo robežvērtību arī uz darījumiem, ko veic SI bez pirmstirdzniecības pārredzamības. Saskaņā ar RPW minimālo robežvērtību SI nebūs ļauts savietot mazos darījumus vidējā vērtībā.

Ar 1. panta 10. punktu tiek ieviests pienākums tirdzniecības vietām sniegt saskaņotus tirgus datus tieši un vienīgi vienībām, ko EVTI izraudzījusies kā KDLN katrai aktīvu klasei (tirgus datu obligāta sniegšana). Ar 1. panta 10. punktu arī saskaņo SI darījumu ziņošanas formātus un ziņošanas pienākumus ar tiem, ko piemēro biržām un alternatīvām izpildes vietām (DTS/OTS). To panāks ar deleģētu aktu, kurā noteikts, ka pašreizējais biržu izmantotais ziņošanas formāts (tirgus modeļa tipoloģija jeb “MMT”) ir obligāts visiem SI tirgus datu ziņojumiem. Turklāt ar 1. panta 10. punktu paplašina pilnvaras sinhronizēt uzņēmējdarbības pulksteņus ne vien tirdzniecības vietām un to locekļiem, bet arī sistemātiskajiem internalizētājiem, APS un KDLN (22.c pants).

Ar 1. panta 11. punktu kodificē akciju tirdzniecības pienākuma (STO) tvērumu. Saskaņā ar EVTI priekšlikumiem tās galīgajā ziņojumā par pārredzamības režīmu pašu kapitāla instrumentiem, ievērojot tās paziņojumā pausto pieeju, šajā pantā STO tvērumu definē kā akcijas, kuras atļauts tirgot EEZ regulētā tirgū, un izveido ES “oficiālu sarakstu” ar akcijām, uz kurām attiecas STO, novēršot pašreizējās neskaidrības STO tvēruma piemērošanas jomā.

Ar 1. panta 12., 13. un 14. punktu ievieš dažas tehniskas izmaiņas attiecībā uz ziņošanu par darījumiem un atsauces datiem.

Ar 1. panta 15. punktu ievieš atlases procedūru, ar kuru izraugās konsolidētu datu lentes nodrošinātāju katrai aktīvu klasei (akcijām, biržā tirgotiem fondiem, obligācijām un atvasinātajiem instrumentiem).

Ar 1. panta 16. punktu ievieš noteikumu par organizatoriskām prasībām un pakalpojumu standartu kvalitāti, kas attiecas uz visiem KDLN, kurus atlasījusi un izraudzījusies EVTI (27.h pants). Prasības konsolidētu datu lentes nodrošinātājam ietver: a) konsolidētu tirgus pamatdatu vākšanu; b) licencēšanas maksas iekasēšanu no abonentiem; un c) attiecībā uz akcijām – ieņēmumu līdzdalības shēmu regulētiem tirgiem saistībā ar to sniegtajiem tirgus datiem.

Ar 1. panta 17. punktu ievieš jaunu 27.ha pantu, kurā ir iekļauta virkne publisku ziņošanas pienākumu, kas noteikti KDLN. Šie ziņošanas pienākumi attiecas uz pakalpojumu līmeņa prasību kvalitātes iezīmēm, piemēram, attiecībā uz sniegšanas ātrumu un ziņojumiem par darbības noturību.

Ar 1. panta 18., 19. un 20. punktu saskaņā ar EVTI ieteikumiem tiek koriģēti atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumi. Darījumu partneru tirdzniecības pienākums veikt tirdzniecību ar atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums tirdzniecības vietās, iestājas tad, kad tiek paziņots, ka uz atvasināto instrumentu klasi attiecas tīrvērtes pienākums. Ņemot vērā šo ciešo savstarpējo saistību, grozījums saskaņo FITR noteikto atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu ar atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākumu saskaņā ar “ETIR REFIT” 24 , lai nodrošinātu juridisko noteiktību starp abiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz to vienību darbības jomu, uz kurām attiecas tīrvērtes un tirdzniecības pienākums, un šādu pienākumu iespējamu apturēšanu. Ar 1. panta 20. punktu ievieš jaunu 32.a pantu, kurā Komisijai paredzēts atsevišķs apturēšanas mehānisms, lai tā apturētu tirdzniecības pienākumu konkrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas kā tirgus uzturētāji attiecībā uz darījumu partneriem ārpus EEZ, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Mehānismu var aktivizēt pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma, un tā juridiskā forma ir Komisijas pieņemts īstenošanas akts. Apturēšanai jāpievieno pierādījumi, ka ir izpildīts vismaz viens no apturēšanas nosacījumiem.

Ar 1. panta 21., 22. un 23. punktu atceļ “brīvās piekļuves” pienākumu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem. Tīrvērtes infrastruktūrām Savienībā vairs nebūtu pienākuma veikt tīrvērti atvasināto instrumentu darījumiem, kas netiek veikti to vertikāli integrētā tirdzniecības platformā. Tāpat arī tirdzniecības vietām Savienībā vairs nav jāpieņem, ka nesaistīta tīrvērtes infrastruktūra veic tīrvērti darījumiem, kas veikti to platformā.

Ar 1. panta 24. un 25. punktu nodrošina, ka EVTI ir pietiekamas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem.

Ar 1. panta 26. punktu SI tiek aizliegts piedāvāt maksājumu par (privātu) rīkojumu plūsmu (PFOF). Šis priekšlikums izbeigtu pretrunīgo praksi, saskaņā ar kuru daži ātrās datorizētās tirdzniecības tirgotāji, kas organizēti kā SI, ņemot vērā to lielo darījumu apjomu, maksā individuālajiem brokeriem apmaiņā pret to, ka tie savus individuālos rīkojumus novirza ātrās datorizētās tirdzniecības tirgotājam izpildei. Paredzams, ka PFOF trūkuma gadījumā, individuālie rīkojumi tiks nosūtīti pirmstirdzniecības pārskatāmības prasībām atbilstošam tirgum (regulētam tirgum vai DTS) izpildei. Apvienojumā ar palielināto SI pirmstirdzniecības cenu piedāvājuma pienākumu šīm vienībām būtu “jānopelna” privātā plūsma, publicējot konkurētspējīgus pirmstirdzniecības cenu piedāvājumus. Pieņemot, ka privātu rīkojumu plūsma veido 7-10 % no kopējā dienas apjoma un gaidāmā tiešsaistes brokera pakalpojumu pieauguma, PFOF aizliegums sola uzlabot izpildes kvalitāti privātajiem ieguldītājiem un vairot pirmstirdzniecības pārredzamību visās izpildes platformās, kas izpilda privātos rīkojumus.

Ar 1. panta 27. punktu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina regulu.

Regulas 1. panta 28. punkta a) apakšpunktā EVTI tiek noteikts pienākums sniegt uzraudzības ziņojumus.

Ar 1. panta 28. punkta b) un 29. apakšpunktu svītro pārejas pasākumu un pilnvaras Komisijai pieņemt deleģētos aktus, pamatojoties uz aizstāto KDLN regulējumu.

2. pantā ir noteikts, ka stāšanās spēkā un piemērošana notiek divdesmitajā dienā pēc publicēšanas.

2021/0385 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza attiecībā uz tirgus datu pārredzamības uzlabošanu, šķēršļu novēršanu konsolidētu datu lentes izveidei, tirdzniecības pienākumu optimizēšanu un aizliegumu saņemt maksājumus par klientu rīkojumu nosūtīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 25 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 26 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisija 2020. gada KTS rīcības plānā 27 paziņoja par nodomu iesniegt tiesību akta priekšlikumu centralizētas datubāzes izveidei, kuras mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu par visā Savienībā dažādās tirdzniecības vietās tirgoto pašu kapitāla instrumentu un pašu kapitālam līdzīgu finanšu instrumentu cenām un apjomu (“konsolidēto datu lente”). Padome 2020. gada 2. decembra secinājumos par Komisijas KTS rīcības plānu 28 mudināja Komisiju stimulēt Savienībā lielāku ieguldījumu aktivitāti, palielinot datu pieejamību un pārredzamību ar turpmāku novērtējumu par to, kā novērst šķēršļus konsolidētu datu lentes izveidei Savienībā.

(2)Savā ceļvedī “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” 29 Komisija 2021. gada 19. janvārī apstiprināja nodomu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 30 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 31 pārskatīšanas ietvaros uzlabot, vienkāršot un vēl vairāk saskaņot kapitāla tirgu pārredzamību. Saistībā ar centieniem stiprināt euro starptautisko nozīmi Komisija ir arī paziņojusi, ka šāda reforma ietvers konsolidētu datu lentes izstrādi un īstenošanu, it īpaši attiecībā uz uzņēmumu obligāciju emisijām, lai palielinātu euro denominētu parāda instrumentu otrreizējās tirdzniecības likviditāti.

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 32 ir paredzēts tiesiskais regulējums attiecībā uz “konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem” jeb “KDLN” gan attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem, gan uz instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti. Minētie KDLN pašlaik ir atbildīgi par to, lai vāktu tirgus datus par finanšu instrumentiem no tirdzniecības vietām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām (“APS”) un šos datus konsolidētu nepārtrauktā elektroniskā tiešraides datu plūsmā, kas nodrošina tirgus datus par katru finanšu instrumentu. KDLN ieviešanas pamatā bija doma, ka tirgus dati no tirdzniecības vietām un APS tiktu darīti pieejami sabiedrībai konsolidētā veidā, tostarp visos Savienības tirdzniecības tirgos, izmantojot identiskas datu marķējumus, formātus un lietotāju saskarnes.

(4)Tomēr līdz šim neviena uzraudzītā iestāde nav iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu atļauju darboties kā KDLN. EVTI ir apzinājusi trīs galvenos šķēršļus, kas ir lieguši uzraudzītajām struktūrām pieteikties, lai tās tiktu reģistrētas kā KDLN 33 . Pirmkārt, trūkst skaidrības par to, kā KDLN jāiegādājas tirgus dati no dažādām izpildes vietām vai attiecīgajiem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Otrkārt, šo izpildes vietu sniegto datu saskaņotības kvalitāte nav pietiekama, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu konsolidāciju. Treškārt, trūkst komerciālu stimulu iesniegt pieteikumu, lai saņemtu atļauju darboties kā KDLN. Tādēļ minētie šķēršļi ir jānovērš. Šādai šķēršļu novēršanai, pirmkārt, ir nepieciešams, lai visas tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji (SI) sniegtu KDLN tirgus datus (sniegšanas noteikums). Otrkārt, ir jāuzlabo datu kvalitāte, saskaņojot datu ziņojumus, kas tirdzniecības vietām un SI būtu jāiesniedz KDLN.

(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 34 1. panta 7. punktā tādu sistēmu operatoriem, kurās vairākas trešo personu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas tirdzniecības intereses spēj mijiedarboties (“daudzpusējās sistēmas”), nosaka pienākumu darboties saskaņā ar regulētiem tirgiem (RT), daudzpusējām tirdzniecības sistēmām (DTS) vai organizētām tirdzniecības sistēmām (OTS) noteiktām prasībām. Minētās prasības iekļaušana Direktīvā 2014/65/ES ir atstājusi iespēju šo prasību interpretēt dažādi, un tas ir radījis nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp daudzpusējām sistēmām, kas licencētas kā RT, DTS vai OTS, un daudzpusējām sistēmām, kas nav tādā veidā licencētas. Lai nodrošinātu minētās prasības vienādu piemērošanu, tā būtu jāievieš Regulā (ES) Nr. 600/2014.

(6)Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. pants ļauj kompetentajām iestādēm piešķirt atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu un kas nosaka savas cenas, atsaucoties uz primārā tirgus vai likviditātes ziņā visatbilstīgākā tirgus vidējās vērtības cenu. Tā kā nav pamata izslēgt vismazākos rīkojumus no pārredzama rīkojumu reģistra un lai palielinātu pirmstirdzniecības pārredzamību un tādējādi pastiprinātu cenu veidošanas procesu, minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro rīkojumiem, kuru apjoms ir vienāds ar divkāršu standarta tirgus apjomu vai lielāks par to. Ja konsolidēto datu lentē attiecībā uz akcijām un biržā tirgotiem fondiem (ETF) sniegs pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas, no kurām var iegūt vidējo vērtību, atsauces cenas atbrīvojumam vajadzētu būt pieejamam arī sistēmām, kas iegūst vidējās vērtības cenu no konsolidētu datu lentes.

(7)Neoficiāla tirdzniecība ir tirdzniecība bez pirmstirdzniecības pārredzamības, izmantojot Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu no atsauces cenas un minētās regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikto nolīgto tirdzniecības atbrīvojumu. Abu atbrīvojumu izmantošanu ierobežo apjoma dubultierobežojums (“DVC”). Apjoma dubultierobežojums ir mehānisms, kas ierobežo neoficiālās tirdzniecības apjomu līdz noteiktam īpatsvaram no kopējā pašu kapitāla instrumenta tirdzniecības apjoma. Neoficiālās pašu kapitāla instrumenta tirdzniecības apjoms individuālā tirdzniecības vietā nedrīkst pārsniegt 4 % no šā instrumenta kopējā tirdzniecības apjoma Savienībā. Ja šī robežvērtība tiek pārsniegta, neoficiālā tirdzniecība ar minēto instrumentu šajā tirdzniecības vietā tiek apturēta. Otrkārt, neoficiālās tirdzniecības apjoms ar pašu kapitāla instrumentu Savienībā nedrīkst pārsniegt 8 % no šā instrumenta kopējā tirdzniecības apjoma Savienībā. Ja šī robežvērtība tiek pārsniegta, visa neoficiālā tirdzniecība ar minēto instrumentu tiek apturēta. Konkrētai vietai noteiktā robežvērtība ļauj turpināt izmantot minētos atbrīvojumus citās platformās, kurās tirdzniecība ar minēto pašu kapitāla instrumentu vēl netiek apturēta, līdz netiek pārsniegta Savienības mēroga robežvērtība. Tas rada sarežģījumus attiecībā uz neoficiālās tirdzniecības līmeņu uzraudzību un apturēšanas piemērošanu. Lai vienkāršotu apjoma dubultierobežojumu, vienlaikus saglabājot tā efektivitāti, jaunajam vienotam apjoma ierobežojumam būtu jābalstās tikai uz ES mēroga robežvērtību. Minētā robežvērtība būtu jāsamazina līdz 7 %, lai kompensētu tirdzniecības apjoma iespējamo pieaugumu saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, kas izriet no tirdzniecības vietas konkrētās robežvērtības atcelšanas.

(8)Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. pantā ir ietvertas prasības tirdzniecības vietām publicēt informāciju par darījumiem ar instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti, tostarp par to cenu un apjomu. Minētās regulas 11. pantā ir ietverts pamatojums, saskaņā ar kuru valstu kompetentās iestādes var atļaut šo ziņu publicēšanu atlikt. Minētās informācijas publicēšanu atļauts atlikt, ja darījums pārsniedz liela mēroga apjoma robežvērtību un ja tas ir ar instrumentu, kuram nav likvīda tirgus, vai ja šis darījums pārsniedz konkrētajam instrumentam raksturīgo robežvērtību gadījumā, ja darījumā ir iesaistīti likviditātes nodrošinātāji. Valstu kompetentajām iestādēm ir rīcības brīvība attiecībā uz atliktā laikposma ilgumu un sīkāku informāciju par darījumiem, kurus var atlikt. Šī rīcības brīvība ir izraisījusi atšķirīgas prakses dalībvalstīs un neefektīvas pēctirdzniecības pārredzamības publikācijas. Lai nodrošinātu pārredzamību visu veidu ieguldītājiem, ir jāsaskaņo atlikšanas režīms Eiropas Savienības līmenī, jāatceļ rīcības brīvība valstu līmenī un jāveicina tirgus datu konsolidācija. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt pēctirdzniecības pārredzamības prasības, atceļot kompetento iestāžu rīcības brīvību.

(9)Lai nodrošinātu pietiekamu pārredzamības līmeni, tāda darījuma cena, kas ir ar instrumentu, kurš nav pašu kapitāla instruments, būtu jāpublicē pēc iespējas tuvāk reāllaikam, un tā būtu jāatliek ne ilgāk kā līdz tirdzniecības dienas beigām. Tomēr, lai instrumentu, kas nav pašu kapitāla instrumenti, likviditātes nodrošinātājus nepakļautu nepamatotam riskam, vajadzētu būt iespējai neatklāt darījumu apjomus uz īsu laikposmu, kam nevajadzētu būt ilgākam par divām nedēļām. Dažādo kopu precīza kalibrēšana, kas atbilst dažādu laikposmu atlikšanai, būtu jāatstāj EVTI ziņā, ņemot vērā tehniskās zināšanas, kas vajadzīgas, lai precizētu kalibrēšanu, kā arī ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt elastību kalibrēšanas grozīšanai. Minētās atlikšanas pamatā vajadzētu būt instrumenta, kas nav pašu kapitāla instruments, likviditātei, darījuma apjomam un obligāciju gadījumā – kredītreitingam, un tajā vairs nebūtu jāiekļauj attiecīgajam instrumentam raksturīgais apjoms.

(10)Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. pantā noteikts, ka tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem dara publiski pieejamu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem un nodrošina nediskriminējošu piekļuvi minētajai informācijai. Tomēr šis pants nav sasniedzis savus mērķus. Tirdzniecības vietu, APS un sistemātisko internalizētāju sniegtā informācija uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem nerada iespēju lietotājiem izprast tirgus datu politiku un to, kā tiek noteikta tirgus datu cena. EVTI izdeva pamatnostādnes, kurās paskaidrots, kā būtu jāpiemēro pamatotu komerciālu nosacījumu jēdziens. Šīs pamatnostādnes būtu jāpārveido par juridiskām saistībām. Ņemot vērā lielo detalizācijas pakāpi, kas nepieciešama, lai precizētu pamatotos komerciālos nosacījumus, un nepieciešamo elastību, grozot piemērojamos noteikumus, kuru pamatā ir strauji mainīgā datu vide, būtu jāpilnvaro EVTI izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizētu, kā būtu jāpiemēro pamatotie komerciālie nosacījumi, tādējādi vēl vairāk stiprinot Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta saskaņotu un konsekventu piemērošanu.

(11)Lai pastiprinātu cenu veidošanas procesu un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp tirdzniecības vietām un sistemātiskiem internalizētājiem, Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. pantā ir noteikts, ka sistemātiskajiem internalizētājiem ir jāpublisko visi cenu piedāvājumi minētā sistemātiskā internalizētāja izvietotiem pašu kapitāla instrumentiem, kuru apjoms ir mazāks par standarta tirgus apjomu. Sistemātiskie internalizētāji var brīvi izlemt, kādiem apjomiem tie norāda cenu, ja vien tie cenu norāda vismaz 10 % no standarta tirgus apjoma. Tomēr šī iespēja ir novedusi pie ļoti zema pirmstirdzniecības pārredzamības līmeņa, ko sistemātiskie internalizētāji nodrošina attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem, un ir kavējusi vienlīdzīgu konkurences apstākļu panākšanu. Tādēļ ir jānosaka prasība, lai sistemātiskie internalizētāji publicētu stabilus cenu piedāvājumus, kas attiecas vismaz uz divkāršu standarta tirgus apjomu.

(12)Lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, papildus pienākumam publicēt stabilus cenu piedāvājumus, kas attiecas vismaz uz divkāršu standarta tirgus apjomu, arī sistemātiskiem internalizētājiem vairs nebūtu jāļauj veikt savietošanu vidējā vērtībā, kas ir mazāka par divkāršu standarta tirgus apjomu. Turklāt būtu jāprecizē, ka sistemātiskiem internalizētājiem būtu jāļauj veikt savietošanu vidējā vērtībā, ciktāl tie ievēro minimālā soļa noteikumus saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 49. pantu, ja tie veic darījumus, kas pārsniedz divkāršu standarta tirgus apjomu, bet nesasniedz liela apjoma robežvērtību. Ja sistemātiski internalizētāji veic darījumus, kas pārsniedz liela apjoma robežvērtību, tiem arī turpmāk būtu jāļauj veikt savietošanu vidējā vērtībā, neievērojot minimālā soļa režīmu.

(13)Tirgus dalībniekiem ir vajadzīgi tirgus pamatdati, lai tie varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumiem. Saskaņā ar pašreizējo Regulas (ES) Nr. 600/2014 27.h pantu, lai iegūtu tirgus pamatdatus par konkrētiem finanšu instrumentiem tieši no tirdzniecības vietām un APS, ir nepieciešams, lai konsolidētu datu lentes nodrošinātāji slēgtu atsevišķus licences līgumus ar visiem minētajiem datu sniedzējiem. Šis process ir apgrūtinošs, dārgs un laikietilpīgs. Tas ir bijis viens no šķēršļiem konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem, kuri veidojas starp tirgiem. Šis šķērslis būtu jānovērš, lai konsolidēto datu lentes nodrošinātāji varētu iegūt tirgus datus un pārvarēt licencēšanas problēmas. Būtu jānosaka prasība tirdzniecības vietām un APS vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām un sistemātiskiem internalizētājiem bez APS intervences (“tirgus datu sniedzējiem”) iesniegt savus tirgus datus konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem un šajā nolūkā izmantot saskaņotas veidnes, ievērojot augstas kvalitātes datu standartus. Tikai tiem KDLN, kurus atlasījusi un kuriem atļauju piešķīrusi EVTI, vajadzētu būt iespējai vākt saskaņotus tirgus datus no atsevišķiem datu avotiem saskaņā ar obligātās datu sniegšanas noteikumu. Lai tirgus dati būtu noderīgi ieguldītājiem, tirgus datu sniedzējiem būtu jāprasa sniegt KDLN tirgus datus pēc iespējas tuvāk reāllaikam.

(14)Regulas (ES) 600/2014 II un III sadaļā noteikts, ka tirdzniecības vietām, APS, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un sistemātiskajiem internalizētājiem (“tirgus datu sniedzējiem”) ir jāpublicē pirmstirdzniecības dati par finanšu instrumentiem, tostarp pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un pēctirdzniecības dati par darījumiem, norādot arī cenu un apjomu, par kādu ir noslēgts darījums ar konkrētu instrumentu. Tirgus dalībniekiem nav pienākuma izmantot konsolidētus tirgus pamatdatus, ko nodrošina KDLN. Tāpēc prasība publicēt minētos pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datus arī turpmāk būtu jāpiemēro, lai tirgus dalībnieki varētu piekļūt tirgus datiem. Tomēr, lai tirgus datu sniedzējiem neradītu nevajadzīgu slogu, ir lietderīgi prasību tirgus datu sniedzējiem pēc iespējas vairāk publicēt datus saskaņot ar prasību sniegt datus konsolidētu datu lentes nodrošinātājam.

(15)Tirgus datu atšķirīgās kvalitātes dēļ tirgus dalībniekiem ir grūti šos datus salīdzināt, kas liedz konsolidēt datus ar lielu pievienoto vērtību. Regulas (ES) Nr. 600/2014 II un III sadaļā noteiktā pārredzamības režīma pareizai darbībai un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju veiktai datu konsolidācijai ir ārkārtīgi svarīgi, lai tirgus dati būtu kvalitatīvi. Tādēļ ir lietderīgi noteikt prasību, lai minētie tirgus dati atbilstu augstas kvalitātes standartiem gan satura, gan formāta ziņā. Vajadzētu būt iespējamam īsā laikā mainīt datu būtību un formātu, lai varētu mainīt tirgus praksi un atziņas. Tāpēc Komisijai deleģētajā aktā būtu jāprecizē datu kvalitātes prasības, un tajās būtu jāņem vērā īpašās konsultatīvās grupas, kuras sastāvā ir nozares un publisko iestāžu eksperti, sniegtās konsultācijas.

(16)Lai labāk uzraudzītu notikumus, par kuriem jāziņo, ar Direktīvu 2014/65/ES tika saskaņota tirdzniecības vietu un to locekļu uzņēmumu pulksteņu sinhronizācija. Lai nodrošinātu, ka tirgus datu konsolidācijas kontekstā dažādu vienību paziņotos laika zīmogus var jēgpilni salīdzināt, ir lietderīgi prasības par uzņēmējdarbības pulksteņu sinhronizācijas saskaņošanu attiecināt arī uz sistemātiskiem internalizētājiem, APS un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem. Ņemot vērā tehniskās pieredzes līmeni, kas vajadzīgs, lai precizētu prasības attiecībā uz sinhronizēta uzņēmējdarbības laika piemērošanu, EVTI būtu jāpilnvaro izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai konkretizētu precizitāti, ar kādu pulksteņi būtu jāsinhronizē.

(17)Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. pantā noteikts, ka lielākā daļa akciju tirdzniecības notiek tirdzniecības vietās vai sistemātiskajos internalizētājos (“akciju tirdzniecības pienākums”). Šī prasība neattiecas uz akciju tirdzniecību, kas ir nesistemātiska, ad hoc vai neregulāra un reta. Nav skaidrs, kad šo atbrīvojumu piemēro. Tāpēc EVTI to precizēja, nošķirot akcijas, pamatojoties uz to starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN). Saskaņā ar šo atšķirību akciju tirdzniecības pienākums attiecas tikai uz akcijām, kurām ir EEZ ISIN. Šāda pieeja sniedz skaidrību tirgus dalībniekiem, kuri tirgojas ar akcijām. Tāpēc ir lietderīgi EVTI pašreizējo praksi iekļaut Regulā (ES) Nr. 600/2014, vienlaikus atceļot atbrīvojumu attiecībā uz akciju tirdzniecību, kas ir nesistemātiska, ad hoc vai neregulāra un reta. Lai tirgus dalībniekiem sniegtu noteiktību par to, uz kuriem instrumentiem attiecas akciju tirdzniecības pienākums, EVTI vajadzētu būt pilnvarotai publicēt un uzturēt sarakstu ar visām akcijām, uz kurām attiecas minētais pienākums.

(18)Ir svarīgi noteikt datumu, līdz kuram tiek ziņots par darījumiem, lai nodrošinātu gan uzraudzības iestāžu, gan ziņojumus sniedzošu vienību pietiekamu sagatavotību. Ļoti svarīgi ir arī saskaņot izmaiņu grafiku dažādās ziņošanas sistēmās. Šā datuma noteikšana deleģētajā aktā nodrošinās nepieciešamo elastību un saskaņos EVTI pilnvaras ar Regulā (ES) 2019/834 noteiktajām pilnvarām. Lai palielinātu vispārējo tirgus ziņošanas konsekvenci, EVTI, izstrādājot attiecīgo regulatīvo tehnisko standartu projektu, būtu jāņem vērā arī starptautiskās norises un standarti, par kuriem panākta vienošanās Savienības vai pasaules līmenī.

(19)Ziņošana finanšu tirgos, jo īpaši ziņošana par darījumiem, jau ir ļoti automatizēta, un dati ir standartizētāki. Dažas neatbilstības starp regulējumiem jau ir novērstas Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru (ETIR) REFIT un Vērtspapīru finansēšanas darījumu regulā (SFTR). EVTI pilnvaras būtu jāpielāgo, lai pieņemtu tehniskos standartus un nodrošinātu lielāku konsekvenci ziņošanā par darījumiem starp ETIR, SFTR un FITR regulējumiem. Tas uzlabos darījumu datu kvalitāti un novērsīs nevajadzīgas papildu izmaksas nozarei. 

(20)Konsolidētu datu lentes nodrošinātāju konkurence nodrošina, ka konsolidēto datu lenti sniedz visefektīvākajā veidā un saskaņā ar vislabākajiem nosacījumiem lietotājiem. Tomēr līdz šim neviena vienība nav iesniegusi pieteikumu, lai darbotos kā konsolidētu datu lentes nodrošinātājs. Tādēļ tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi pilnvarot EVTI periodiski organizēt konkursa atlases procedūru, lai atlasītu vienu vienību, kas spēj nodrošināt konsolidēto datu lenti katrai konkrētajai aktīvu klasei. Ņemot vērā ierosinātās sistēmas novitāti, EVTI būtu jāpilnvaro tikai sniegt pēctirdzniecības pārredzamības datus pirmajai atlases procedūrai, ko tā veic attiecībā uz akcijām. Vismaz 18 mēnešus pirms otrās atlases procedūras sākšanas EVTI būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā būtu novērtēts, vai pastāv tirgus pieprasījums pēc datu lentei iesniegto datu paplašināšanas, tajā iekļaujot arī pirmstirdzniecības datus. Pamatojoties uz šādu ziņojumu, Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģētu aktu sīkāk precizēt pirmstirdzniecības datu dziļumu datu lentei.

(21)Saskaņā ar datiem, kas sniegti šīs regulas priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā, paredzamā ieņēmumu gūšana konsolidēto datu lentei būs mainīga atkarībā no datu lentes precīzajām iezīmēm. Paredzamajiem KDLN ieņēmumiem būtu ievērojami jāpārsniedz tā izstrādes izmaksas un tādējādi jāpalīdz izveidot stabilu ieņēmumu līdzdalības shēmu, saskaņā ar kuru konsolidētu datu lentes nodrošinātājs un tirgus datu sniedzējiem ir saskaņotas komerciālās intereses. Šim principam nebūtu jāattur KDLN no nepieciešamās rezerves izveides, lai saglabātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeli, un tirgus pamatdatu izmantošanas, lai piedāvātu papildu analītiskus vai citus pakalpojumus, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumu kopumu.

(22)Pastāv objektīva atšķirība starp primārās pielaides vietu un citām tirdzniecības vietām, kas darbojas kā sekundārie tirdzniecības tirgi. Primārās pielaides vieta ļauj uzņēmumiem piekļūt publiskajiem tirgiem, kam ir būtiska nozīme akcijas pastāvēšanas laikā un akcijas likviditātes nodrošināšanā. Tas jo īpaši attiecas uz akcijām, kas iekļautas sarakstā mazākos regulētos tirgos un kas parasti tiek tirgotas primārās pielaides vietā. Ja pirmstirdzniecības pārskatāmības prasībām atbilstoša konkrētas akcijas tirdzniecība notiek tikai vai galvenokārt primārās pielaides vietā, šādai mazākai tirdzniecības vietai ir būtiskāka nozīme minētās akcijas cenas veidošanā. Tāpēc tirgus pamatdatiem, ko mazāks regulēts tirgus sniedz konsolidēto datu lentē, ir lielāka nozīme, veidojot cenu akcijām, ko šī tirdzniecības vieta atļauj tirgot. Tāpēc tiek uzskatīts, ka preferenciāls režīms ieņēmumu līdzdalības shēmā ir piemērots, lai ļautu šīm mazākajām biržām saglabāt savu vietējo pielaidi un aizsargāt bagātīgu un dinamisku ekosistēmu saskaņā ar kapitāla tirgu savienības mērķiem.

(23)Mazi regulēti tirgi ir regulēti tirgi, kuri atļauj tirgot emitentu akcijas, kuru tirdzniecība sekundārajā tirgū parasti ir mazāk likvīda nekā tirdzniecība ar akcijām, kuras atļauts tirgot lielākos regulētos tirgos. Lai izvairītos no tā, ka mazāki tirdzniecības apjomi (vai nominālās vērtības) kaitē mazākām biržām ieņēmumu līdzdalības shēmā, kas paredzēta konsolidēto datu lentei attiecībā uz akcijām, datiem par darījumiem ar šīm mazāk likvīdajām akcijām būtu jāpiesaista lielāka atlīdzība, nekā to norādītu to nosacītā tirdzniecības vērtība. Tas, vai akcijas ir mazāk likvīdas, būtu jānosaka, pamatojoties uz pirmstirdzniecības pārskatāmības prasībām atbilstošas likviditātes īpatsvaru, ko uzrāda regulētais tirgus, kurā atļauts tirgot mazāk likvīdas akcijas, attiecībā pret šīs akcijas vidējo dienas tirdzniecības apgrozījumu.

(24)Ņemot vērā konsolidēto datu lentes novitāti ES finanšu tirgu kontekstā, EVTI būtu jāuztic sniegt Eiropas Komisijai novērtējumu par ieņēmumu līdzdalības shēmu, kas paredzēta regulētiem tirgiem saistībā ar konsolidēto datu lenti attiecībā uz akcijām. Šis ziņojums būtu jāsagatavo, pamatojoties uz vismaz 12 mēnešus ilgu KDLN darbību un pēc tam pēc Komisijas pieprasījuma, ja to uzskata par vajadzīgu vai lietderīgu. Novērtējumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, vai mazu regulētu tirgu līdzdalība KDLN ieņēmumos ir taisnīga un efektīva, lai saglabātu šo tirgu nozīmi vietējā finanšu ekosistēmā. Komisija būtu jāpilnvaro pārskatīt sadales mehānismu, izmantojot deleģētu aktu, ja tas ir nepieciešams vai lietderīgi.

(25)Ir jānodrošina, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātāji ilgtspējīgā veidā novērš informācijas asimetriju kapitāla tirgos, un jānodrošina, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātāji sniedz ticamus konsolidētos datus. Tādēļ konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem vajadzētu būt pienākumam ievērot organizatoriskās prasības un pakalpojumu kvalitātes standartus, kas jāievēro vienmēr pēc tam, kad EVTI tiem ir piešķīrusi atļauju. Kvalitātes standartos būtu jāietver aspekti, kas saistīti ar konsolidēto tirgus pamatdatu vākšanu, precīza šādu datu laika zīmoga nodrošināšanu dažādos piegādes ķēdes posmos, tirgus datu abonēšanas maksas vākšanu un administrēšanu un ieņēmumu sadalīšanu tirgus datu sniedzējiem.

(26)Lai nodrošinātu tirgus dalībnieku pastāvīgu uzticēšanos konsolidētu datu lentes nodrošinātāja darbībai, šādām vienībām būtu periodiski jāsagatavo virkne publisku ziņojumu par tiem šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, jo īpaši par darbības rezultātu statistiku un ziņojumiem par incidentiem saistībā ar datu kvalitāti un sistēmām. Ņemot vērā ziņojuma satura ļoti tehnisko raksturu, EVTI būtu jāpiešķir pilnvaras precizēt saturu, formātu un laiku.

(27)Prasība, ka tirdzniecības ziņojumi būtu pēc 15 minūtēm jādara pieejami bez maksas, pašlaik attiecas uz visām tirdzniecības vietām, APS un KDLN. Attiecībā uz KDLN šī prasība traucē komercializēt tirgus pamatdatu konsolidāciju un ievērojami ierobežo potenciālā KDLN komerciālo dzīvotspēju, jo daži potenciālie klienti varētu labāk gaidīt uz bezmaksas konsolidētiem datiem, nevis parakstīties uz konsolidēto datu lenti. Tas jo īpaši attiecas uz obligācijām un atvasinātajiem instrumentiem, kurus parasti netirgo bieži un ar kuriem saistītie dati bieži vien saglabā lielāko daļu no to vērtības pēc 15 minūtēm. Lai gan prasība sniegt datus bez maksas pēc 15 minūtēm būtu jāsaglabā tirdzniecības vietām un APS, no tās būtu jāatsakās KDLN gadījumā, lai aizsargātu tā potenciālo uzņēmējdarbības modeli.

(30)Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. pantā noteikts, ka ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, tiek tirgoti tirdzniecības vietās. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/834 35 tika grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 36 , lai samazinātu to vienību darbības jomu, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums. Ņemot vērā ciešo savstarpējo saistību starp Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikto tīrvērtes pienākumu un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteikto atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu, kā arī lai nodrošinātu lielāku juridisko saskaņotību un vienkāršotu tiesisko regulējumu, ir nepieciešams un ir lietderīgi atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu no jauna saskaņot ar atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākumu. Bez šādas saskaņošanas uz dažiem mazākiem finanšu darījumu partneriem un nefinanšu darījumu partneriem vairs neattiektos tīrvērtes pienākums, bet uz tiem arī turpmāk attiektos tirdzniecības pienākums.

(31)Regulas (ES) Nr. 648/2012 6.a pantā ir paredzēts mehānisms tīrvērtes pienākuma pagaidu apturēšanai, ja vairs netiek izpildīti kritēriji, uz kuru pamata konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām ir piemērots tīrvērtes pienākums, vai ja šāda apturēšana tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai novērstu nopietnus draudus finanšu stabilitātei Savienībā. Tomēr šāda apturēšana var liegt darījumu partneriem izpildīt to tirdzniecības pienākumu, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 600/2014, jo tīrvērtes pienākums ir tirdzniecības pienākuma priekšnoteikums. Tādēļ ir jānosaka, ka gadījumos, kad tīrvērtes pienākuma apturēšana radītu būtiskas izmaiņas tirdzniecības pienākuma kritērijos, vajadzētu būt iespējai vienlaikus apturēt tirdzniecības pienākumu tai pašai ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijai vai kategorijām, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākuma apturēšana.

(32)Ir vajadzīgs ad hoc apturēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka Komisija var ātri reaģēt uz nozīmīgām tirgus apstākļu izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt atvasināto instrumentu tirdzniecību un to darījumu partnerus. Ja šādi tirgus apstākļi pastāv un pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt tirdzniecības pienākumu neatkarīgi no tīrvērtes pienākuma apturēšanas. Šādai tirdzniecības pienākuma apturēšanai vajadzētu būt iespējamai, ja ES ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības ar darījumu partneri ārpus EEZ nepamatoti ietekmē ES atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākuma tvērums un ja minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība darbojas kā tirgus uzturētājs atvasināto instrumentu kategorijā, uz kuru attiecas tirdzniecības pienākums. Atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu pārklāšanās problēma ir īpaši akūta, ja notiek tirdzniecība ar darījumu partneriem, kuru domicils ir trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro savu atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu. Šāda apturēšana arī palīdzētu ES darījumu partneriem saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos. Lemjot par tirdzniecības pienākuma apturēšanu, Komisijai būtu jāņem vērā šādas apturēšanas ietekme uz Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikto tīrvērtes pienākumu.

(33)Brīvās piekļuves noteikumi biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem mazina pievilcību ieguldījumiem jaunos produktos, jo konkurenti spēj iegūt piekļuvi bez sākotnējiem ieguldījumiem. Tādējādi Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. un 36. pantā noteiktā brīvās piekļuves režīma piemērošana biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem var ierobežot šo produktu konkurētspēju, atceļot stimulus regulētiem tirgiem radīt jaunus biržā tirgotus atvasinātos instrumentus. Tādēļ būtu jānosaka, ka minētais režīms nebūtu jāpiemēro attiecīgajam CDP vai tirdzniecības vietai attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, tādējādi veicinot inovāciju un biržā tirgotu atvasināto instrumentu izstrādi Savienībā.

(34)Finanšu starpniekiem būtu jācenšas panākt vislabāko iespējamo cenu un visaugstāko iespējamo izpildes iespējamību darījumiem, ko tie veic savu klientu vārdā. Šajā nolūkā finanšu starpniekiem būtu jāatlasa tirdzniecības vieta vai darījumu partneris, lai izpildītu savu klientu darījumus, pamatojoties vienīgi uz labākās izpildes panākšanu savu klientu labā. Šim labākās izpildes principam nevajadzētu būt savienojamam ar to, ka finanšu starpnieks saņem maksājumu no tirdzniecības partnera apmaiņā pret klienta darījumu izpildes nodrošināšanu. Tādēļ būtu jāaizliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām saņemt šādu maksājumu.

(35)Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts par precīzajām iezīmēm, kādas piemīt atlikšanas režīmam darījumiem ar instrumentiem, kas nav pašu kapitāla darījumi, par informācijas sniegšanu ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, par to, kā tirdzniecības vietas, sistemātiski internalizētāji, APS un KDLN piemēro sinhronizētus uzņēmējdarbības pulksteņus, un par KDLN publiskās ziņošanas pienākuma iezīmēm. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti ar deleģētajiem aktiem atbilstoši LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

(36)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt konsolidētu datu lentes nodrošinātāju izveidi visos tirgos attiecībā uz katru aktīvu klasi un grozīt dažus spēkā esošo tiesību aktu aspektus, lai uzlabotu finanšu instrumentu tirgu pārredzamību, kā arī vēl vairāk pastiprināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp regulētiem tirgiem un sistemātiskiem internalizētājiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, pasākums būtu jāpieņem Savienības līmenī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Turklāt šajā regulā ir ievērotas hartā noteiktās pamattiesības un principi, it īpaši brīvība veikt darījumdarbību un patērētāju tiesību aizsardzība,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 600/2014

(1)Regulas 1. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h)    daudzpusējās tirdzniecības apjomam.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Šīs regulas V sadaļa attiecas arī uz visiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 4.a panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem finanšu darījumu partneriem un visiem minētās regulas 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem nefinanšu darījumu partneriem.”;

(c)pievieno šādu 7.a punktu:

“7.a    Visas daudzpusējās sistēmas darbojas vai nu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES II sadaļas noteikumiem attiecībā uz DTS vai OTS, vai arī saskaņā ar minētās direktīvas III sadaļas noteikumiem attiecībā uz regulētiem tirgiem.

Visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras regulēti, bieži, regulāri un būtiski veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas, darbojas saskaņā ar šīs regulas III sadaļu.

Neskarot 23. un 28. pantu, visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem, kuri nav noslēgti daudzpusējās sistēmās vai sistemātiskos internalizētājos, ievēro šīs regulas 20., 21., 22., 22.a, 22.b un 22.c pantu.”;

(2)2. panta 1. punktu groza šādi:

(a)punkta 11) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“11)    “daudzpusējā sistēma” ir jebkura sistēma vai infrastruktūra, kurā daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas interese var mijiedarboties sistēmā;”;

(b)iekļauj šādu 34.a) apakšpunktu:

“34.a) “tirgus datu sniedzējs” ir tirdzniecības vieta, ieguldījumu brokeru sabiedrība, tostarp sistemātiski internalizētāji, vai APS;”;

(c)punkta 35) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“35)    “konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” jeb “KDLN” ir persona, kurai saskaņā ar šīs regulas IVa sadaļas 1. nodaļu ļauts sniegt tirgus datu vākšanas pakalpojumu par akcijām, biržā tirgotiem fondiem, obligācijām vai atvasinātiem instrumentiem no tirgus datu sniedzējiem un konsolidēt šos datus nepārtrauktā elektroniskā tiešraides datu plūsmā, kas nodrošina tirgus pamatdatus par katru akciju, biržā tirgotiem fondiem, obligācijām vai atvasinātiem instrumentiem, un sniegt tos tirgus datu lietotājiem;”;

(d)iekļauj šādu 36.b) un 36.c) apakšpunktu:

“36.b)    “tirgus pamatdati” ir:

(a)visi turpmāk minētie dati par kapitāla vērtspapīriem:

i)labākie pirkšanas un pārdošanas piedāvājumi ar atbilstošiem apjomiem;

ii)darījuma cena un apjoms, kas izpildīts par norādīto cenu;

iii)tekošās dienas izsoles informācija;

iv)dienas beigu izsoles informācija;

v)tirgus identifikatora kods, ar ko identificē izpildes vietu;

vi)standartizētais instrumenta identifikators, ko piemēro visās tirdzniecības vietās;

vii)laika zīmoga informācija par visiem turpmāk minētajiem elementiem:

-    darījuma izpildes laiks;

-    darījuma publicēšanas laiks;

-    tirgus datu saņemšana no tirgus datu sniedzējiem;

-    tādu tirgus datu saņemšana, ko saņem konsolidēto datu lentes nodrošinātājs;

-    konsolidēto tirgus datu izplatīšana abonentiem;

viii)tirdzniecības protokoli un piemērojamie atbrīvojumi vai atlikšana;

(b)visi turpmāk minētie dati par kapitāla vērtspapīriem:

i)darījuma cena un daudzums/apjoms, kas izpildīts par norādīto cenu;

ii)tirgus identifikatora kods, ar ko identificē izpildes vietu;

iii)standartizēts instrumenta identifikators, ko piemēro visās tirdzniecības vietās;

iv)laika zīmoga informācija par visiem turpmāk minētajiem elementiem:

-    darījuma izpildes laiks;

-    darījuma publicēšanas laiks;

-    tirgus datu saņemšana no tirgus datu sniedzējiem;

-    tirgus datu saņemšana konsolidētāja apkopošanas/konsolidēšanas mehānismā;

-    konsolidēto tirgus datu izplatīšana abonentiem;

v)tirdzniecības protokoli un piemērojamie atbrīvojumi vai atlikšana;

36.c)    “regulatīvie dati” ir dati, kas saistīti ar finanšu instrumentu rīkojumu savietošanas sistēmu statusu, tostarp informācija par bloķēšanas sistēmām, tirdzniecības apturēšanu un šo finanšu instrumentu sākuma un noslēguma cenām;”;

(3)regulas 4. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)sistēmām, kas saskaņo rīkojumus, kuri ir vairāk nekā divreiz lielāki par standarta tirgus izmēru un kuru pamatā ir tirdzniecības metodika, ar kuru 3. panta 1. punktā minēto finanšu instrumentu cenu iegūst no jebkuras no turpmāk minētajām iespējām:

i)šo finanšu instrumentu cenas tirdzniecības vietās, kurās šos finanšu instrumentus pirmoreiz atļāva tirgot;

ii)šo finanšu instrumentu cenas likviditātes ziņā visatbilstīgākā tirgū, ja šī atsauces cena ir plaši pieejama un tirgus dalībnieki to uzskata par ticamu atsauces cenu;

iii)konsolidētu datu lentes akcijām vai biržā tirgotiem fondiem.”;

ii)punktam pievieno šādu daļu:

“Piemērojot a) apakšpunktu, minētā atbrīvojuma pastāvīgai izmantošanai piemēro 5. pantā izklāstītos nosacījumus”;

(b)panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Atsauces cenu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā nosaka, noskaidrojot jebko no turpmāk minētā:

a)pašreizējo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenu vidējo vērtību jebkam no turpmāk minētā:

i)tirdzniecības vietai, kurā minētos finanšu instrumentus pirmoreiz atļāva tirgot;

ii)likviditātes ziņā visatbilstīgākajam tirgum;

iii)konsolidēto datu lentei akcijām vai biržā tirgotiem fondiem;

b)ja a) apakšpunktā minētā cena nav pieejama, attiecīgās tirdzniecības sesijas sākuma vai noslēguma cenu.”;

(4)regulas 5. pantu groza šādi:

(a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“5. pants 
Apjoma ierobežojums”;

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Tirdzniecības vietas aptur 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto atbrīvojumu izmantošanu, ja procentuālā daļa no tādu darījumu apjoma, kas Savienībā ar šo finanšu instrumentu veikts saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, pārsniedz 7 % no kopējā darījumu apjoma, kas Savienībā veikts ar šo finanšu instrumentu. Tirdzniecības vietas savu lēmumu apturēt minēto atbrīvojumu izmantošanu balsta uz datiem, ko EVTI publicējusi saskaņā ar 4. punktu, un divu darbdienu laikā pēc minēto datu publicēšanas pieņem šādu lēmumu uz sešu mēnešu laikposmu.”;

(c)panta 2. un 3. punktu svītro;

(d)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    EVTI piecu darbdienu laikā pēc katra kalendārā mēneša beigām publicē visus šādus datus:

a)kopējais Savienībā veikto darījumu apjoms pa finanšu instrumentiem iepriekšējos 12 mēnešos;

b)procentuālā daļa no darījumiem ar finanšu instrumentu, kas veikti visā Savienībā saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajiem atbrīvojumiem;

c)metodika, ko izmanto, lai iegūtu b) apakšpunktā minēto procentuālo daļu.”;

(e)panta 5. punktu svītro;

(f)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.    Lai nodrošinātu ticamu pamatu uzraudzībai attiecībā uz tirdzniecību, kas notiek saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajiem atbrīvojumiem, un lai noteiktu, vai 1. punktā noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti, tirdzniecības vietu uzturētāji ievieš sistēmas un procedūras, kas ļauj identificēt visus darījumus, kuri to tirdzniecības vietā notikuši saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem.”;

(5)regulas 9. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro;

(b)panta 5. punkta d) apakšpunktu svītro;

(6)regulas 11. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i)punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pamatojoties uz 4. punktā noteikto atlikšanas režīmu, kompetentās iestādes atļauj tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, atlikt darījumu cenas publicēšanu līdz tirdzniecības dienas beigām vai darījumu apjoma publicēšanu uz laiku, kas nepārsniedz divas nedēļas.”;

ii)svītro otrās daļas c) apakšpunktu;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Kompetentās iestādes, atļaujot atlikt informācijas publicēšanu, kā minēts 1. punktā attiecībā uz darījumiem ar valsts parāda vērtspapīriem, var atļaut tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu:

a)atļaut nepublicēt informāciju par atsevišķa darījuma apjomu pagarinātajā atlikšanas laikposmā; vai

b)atļaut uz nenoteiktu laiku apkopotā veidā publicēt informāciju par vairākiem darījumiem ar valsts parāda instrumentiem.”;

(c)panta 4. punktu groza šādi:

i)punkta pirmo daļu groza šādi:

daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)    darījumus, kas ir atbilstīgi cenas vai apjoma atlikšanai, un darījumus, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes atļauj tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, paredzēt apjoma vai cenas atliktu publicēšanu vienā no šādiem termiņiem:

i)15 minūtes;

ii)tirdzniecības dienas beigas;

iii)divas nedēļas.”;

ii)pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, EVTI precizē kopas, kurām atlikšanas laiku piemēro visā Savienībā, izmantojot šādus kritērijus:

(a)likviditātes noteikšana;

(b)darījuma apmērs, jo īpaši darījumiem nelikvīdos tirgos vai liela apjoma darījumiem;

(c)attiecībā uz obligācijām – obligācijas klasificēšana par investīciju kategoriju vai augstu ienesīgumu.”;

(7)regulas 13. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.    EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu saturu, formātu un terminoloģiju informācijai ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, kas tirdzniecības vietām, APS, KDLN un sistemātiskajiem internalizētājiem ir jādara publiski pieejama.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir deviņus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.”;

(8)regulas 14. pantu groza šādi:

(a)panta 2. un 3. punktus aizstāj ar šādiem:

“2.    Šo pantu un 15., 16. un 17. pantu piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru apjoms nepārsniedz divkāršu standarta tirgus apjomu. Šis pants un 15., 16. un 17. pants neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic tādus darījumus, kuru apjoms pārsniedz divkāršu standarta tirgus apjomu.

3.    Sistemātiskiem internalizētājiem ir atļauts piedāvāt cenu jebkādam apjomam. Minimālais cenu piedāvājuma apjoms ir ekvivalents vismaz divkāršam apjomam no akcijas, depozitārā sertifikāta, ETF, sertifikātu vai cita finanšu instrumenta, kas ir līdzīgs minētajiem finanšu instrumentiem un kas tiek tirgots tirdzniecības vietā, standarta tirgus apjoma. Katrā cenas piedāvājumā par konkrētu tirdzniecības vietā tirgotu akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citiem finanšu instrumentiem, kas ir līdzīgi minētajiem finanšu instrumentiem, ietver stabilu pirkšanas un pārdošanas cenu vai stabilas pirkšanas un pārdošanas cenas par apjomu vai apjomiem, kas var divkārtīgi nepārsniegt to akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai finanšu instrumentu, kas ir līdzīgi minētajiem finanšu instrumentiem, kategoriju standarta tirgus apjomu, kurā iekļauts attiecīgais finanšu instruments. Cena vai cenas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai finanšu instrumentu, kas ir līdzīgs minētajiem finanšu instrumentiem.”;

(b)pievieno šādu 6.a punktu:

“6.a    Sistemātiski internalizētāji nesavieto rīkojumus vidējā vērtībā ar rīkojumiem par pašreizējo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenām.”;

(9)regulas 17.a pantu aizstāj ar šādu:

“17.a pants 
Cenas izmaiņas minimālais solis

1.Sistemātisku internalizētāju cenu piedāvājumi, minēto cenu piedāvājumu uzlabojumi un izpildes cenas atbilst cenas izmaiņas minimālajam solim, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 49. pantu.

2.Cenas izmaiņas minimālā soļa piemērošana saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 49. pantu neliedz sistemātiskajiem internalizētājiem savietot rīkojumus ar lielu apjomu par vidējo vērtību ar rīkojumiem par pašreizējo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenām. Rīkojumu savietošana vidējā vērtībā ar rīkojumiem par pašreizējo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenām, kas ir zemākas par liela apjoma cenām, bet divkārtīgi pārsniedz standarta tirgus apjomu, ir atļauta, ja tiek ievēroti cenas izmaiņas minimālie soļi.”;

(10)iekļauj šādu 22.a, 22.b un 22.c pantu:

“22.a pants 
Tirgus datu sniegšana konsolidētu datu lentes nodrošinātajam

1.Attiecībā uz akcijām, biržā tirgotiem fondiem un obligācijām, ko tirgo tirdzniecības vietā, un attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā, uz kuriem attiecas minētās regulas 4. pantā noteiktais tīrvērtes pienākums, tirgus datu sniedzēji sniedz KDLN visus 22.b panta 2. punktā noteiktos tirgus datus, kas nepieciešami, lai KDLN varētu darboties. Minētos tirgus datus nodrošina saskaņotā formātā, izmantojot augstas kvalitātes pārraides protokolu un cik vien iespējams tuvu reāllaikam.

2.No pieslēguma veidiem, ko tirgus datu sniedzēji piedāvā citiem lietotājiem, katrs KDLN var brīvi izvēlēties, kuru pieslēgumu tas vēlas izmantot minēto datu sniegšanai. Tirgus datu sniedzēji nesaņem nekādu atlīdzību par savienojamības nodrošināšanu, izņemot dalīšanos ieņēmumos par akcijām, kā noteikts KDLN izraudzīšanās nosacījumos 27.da pantā noteiktajā atlases procesā.

3.Tirgus datu sniedzēji attiecībā uz darījumiem ar 1. punktā minētajiem instrumentiem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības noslēgušas ārpus tirdzniecības vietas, sniedz KDLN tirgus datus par šiem darījumiem vai nu tieši, vai izmantojot APS.

4.Tirgus datu sniedzēji nesaņem nekādu atlīdzību par sniegtajiem tirgus datiem, izņemot 27.da panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto dalīšanos ieņēmumos.

5.Tirgus datu sniedzēji sniedz informāciju par 4., 7., 11., 14., 20. un 21. pantā noteiktajiem atbrīvojumiem un atlikšanu.

22.b pants 
Tirgus datu kvalitāte

1.Komisija līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir 3 mēnešus pēc stāšanās spēkā] izveido ieinteresēto personu ekspertu grupu, lai sniegtu konsultācijas par tirgus datu kvalitāti un būtību, tirgus datu vienotu interpretāciju un 22.a panta 1. punktā minētā nosūtīšanas protokola kvalitāti. Ieinteresēto personu ekspertu grupa sniedz konsultācijas katru gadu. Šīs konsultācijas dara publiski pieejamas.

2.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu tirgus datu kvalitāti un būtību, kā arī nosūtīšanas protokola kvalitāti.

Minētajos deleģētajos aktos jo īpaši precizē visu turpmāk minēto:

(a)tirgus datus, kuri datu sniedzējiem jānodrošina KDLN, lai sagatavotu tirgus pamatdatus, kas nepieciešami, lai KDLN varētu darboties, tostarp šo tirgus datu būtību un formātu;

(b)to, kas ir 2. panta 1. punkta 36.b apakšpunktā minētie tirgus pamatdati un 2. panta 1. punkta 36.c apakšpunktā minētie regulatīvie dati.

Piemērojot pirmo daļu, Komisija ņem vērā EVTI un tehnisko ekspertu grupas, kas izveidota saskaņā ar 2. punktu, sniegtās konsultācijas, starptautiskās norises un standartus, par kuriem panākta vienošanās Savienības vai starptautiskā līmenī. Komisija nodrošina, ka pieņemtajos deleģētajos aktos tiek ņemtas vērā 3., 6., 8., 10., 14., 18., 20., 21. un 27.g pantā noteiktās ziņošanas prasības.

22.c pants 
Uzņēmumu pulksteņu sinhronizācija

1.Tirdzniecības vietas un to locekļi vai dalībnieki, sistemātiskie internalizētāji, APS un KDLN sinhronizē savus uzņēmējdarbības pulksteņus, lai reģistrētu jebkura tāda notikuma datumu un laiku, par kuru jāsniedz ziņojums.

2.EVTI atbilstīgi starptautiskajiem standartiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu precizitātes līmeni, ar kādu pulksteņi ir jāsinhronizē.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 6 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.”;

(11)regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka darījumi, ko tā veic ar akcijām, kurām ir EEZ starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN), attiecīgi notiek regulētā tirgū, DTS vai sistemātiskā internalizētājā, vai trešās valsts tirdzniecības vietā, kas novērtēta kā līdzvērtīga saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktu, ja vien:

(a)šīs akcijas tiek tirgotas trešās valsts tirdzniecības vietā vietējā valūtā; vai

(b)šie darījumus notiek starp atbilstīgiem darījumu partneriem, starp profesionāliem darījumu partneriem vai starp atbilstīgiem un profesionāliem darījumu partneriem, un tie neveicina cenu atklāšanas procesu.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar akcijām, kurām ir EEZ ISIN un uz kurām attiecas akciju tirdzniecības pienākums, un tā regulāri atjaunina šo sarakstu.”;

(12)regulas 26. panta 9. punktu groza šādi:

(a)pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j)    dienu, līdz kurai jāpaziņo par darījumiem.”;

(b)pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Izstrādājot minētos regulatīvos tehniskos standartus, EVTI ņem vērā starptautiskās norises un standartus, kuri saskaņoti Savienības vai pasaules mērogā, un to saskanību ar ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 2019/834 un Regulā (ES) Nr. 2015/2365.”;

(13)regulas 26. pantam pievieno šādu 11. punktu:

“11.    Līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir divus gadus no publicēšanas dienas] EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtēta iespēja vairāk integrēt darījumu ziņošanu un datu plūsmu racionalizēšanu saskaņā ar šīs regulas 26. pantu, lai:

(a)samazinātu dublējošas vai nekonsekventas prasības attiecībā uz darījumu datu ziņošanu un jo īpaši dublējošas vai nekonsekventas prasības, kas noteiktas šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/834*1 un Regulā (ES) 2015/2365;

(b)uzlabotu datu standartizāciju un efektīvu apmaiņu ar datiem un to datu izmantošanu, kurus jebkura attiecīgā Savienības vai valsts kompetentā iestāde ziņojusi jebkurā Savienības ziņošanas sistēmā.

Sagatavojot ziņojumu, EVTI attiecīgā gadījumā cieši sadarbojas ar citām Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas un Eiropas Centrālās bankas struktūrām.

________________________________________________________

*1    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/834 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, ziņošanas prasībām, riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem piemērojamajām prasībām (OV L 141, 28.5.2019., 42. lpp.).”;

(14)regulas 27. panta 3. punktu groza šādi:

(a)pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)    dienu, līdz kurai jāpaziņo atsauces dati.”;

(b)pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā starptautiskās norises un standartus, kuri saskaņoti Savienības vai pasaules mērogā, un minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu atbilstību ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/834 un Regulā (ES) 2015/2365.”;

(15)iekļauj šādu 27.da pantu:

“27.da pants 
Atlases process, lai piešķirtu atļauju vienam konsolidētu datu lentes nodrošinātājam katrai aktīvu klasei

1.Līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir 3 mēnešus pēc stāšanās spēkā] EVTI organizē atlases procedūru, lai izraudzītos KDLN uz piecu gadu termiņu. EVTI organizē atsevišķu atlases procedūru katrai no šādām aktīvu klasēm: akcijas, biržā tirgoti fondi, obligācijas un atvasinātie instrumenti (vai attiecīgās atvasināto instrumentu apakšklases).

2.EVTI novērtē pieteikumus katrai no 1. punktā minētajām aktīvu klasēm, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(a)pieteikuma iesniedzēju tehniskā spēja nodrošināt noturīgu konsolidētu datu lenti visā Savienībā;

(b)pieteikuma iesniedzēju spēja izpildīt 27.h pantā noteiktās organizatoriskās prasības;

(c)pieteikuma iesniedzēju pārvaldības struktūra;

(d)ātrums, kādā pieteikuma iesniedzēji var izplatīt tirgus pamatdatus;

(e)pieteikuma iesniedzēju spēja izplatīt kvalitatīvus datus;

(f)kopējie izdevumi, kas pieteikuma iesniedzējiem vajadzīgi, lai pastāvīgi sagatavotu konsolidēto datu lenti, un konsolidētās datu lentes darbības izmaksas;

(g)maksu līmenis, ko pieteikuma iesniedzējs plāno iekasēt no tirgus pamatdatu dažādu veidu lietotājiem;

(h)iespēja pieteikuma iesniedzējiem izmantot modernas saskarnes tehnoloģijas tirgus pamatdatu nodrošināšanai un savienojamībai;

(i)datu glabāšanas vide, ko pieteikuma iesniedzēji izmantos vēsturisku datu glabāšanai;

(j)protokoli, ko pieteikuma iesniedzēji izmantos, lai novērstu un risinātu atvienojumus.

3.Pirmajā attiecībā uz akcijām rīkotajā atlases procedūrā tiek uzaicināti tikai piedāvājumi par tādas konsolidētu datu lentes nodrošināšanu, kurā ietverti pēctirdzniecības dati. Pirms turpmākām atlases procedūrām EVTI novērtē tirgus pieprasījuma un ieņēmumu ietekmi uz regulētiem tirgiem un, pamatojoties uz šo novērtējumu, ziņo Komisijai par iespēju pievienot datu lentei labākos pirkšanas un pārdošanas piedāvājumus un atbilstošos apjomus. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pieredzi, kas gūta pēc pirmās atlases procedūras, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, kurā precizē pirmstirdzniecības datu atbilstīgu līmeni, kas jāsniedz konsolidētu datu lentes nodrošinātājam.

4.Atlasot KDLN attiecībā uz akcijām, papildus 2. punktā minētajiem kritērijiem ņem vērā ieņēmumu līdzdalības shēmu un jo īpaši formulu, kas piemērojama regulētiem tirgiem, kuri ir tirgus datu sniedzēji. EVTI, apsverot konkurējošos konkursus, atlasa KDLN attiecībā uz akcijām, kas piedāvā ieņēmumu līdzdalības shēmu, kura nodrošina regulētiem tirgiem, jo īpaši mazākiem regulētiem tirgiem, lielāko ieņēmumu summu, kas paliek sadalei pēc tam, kad atskaitītas darbības izmaksas un saprātīga peļņa. Šos ieņēmumus sadala saskaņā ar 27.h panta 1. punkta c) apakšpunktu un tādā veidā, kas ir samērīgs ar tirgus datiem, kuri sniegti saskaņā ar 22.a pantu.

5.EVTI trīs mēnešu laikā pēc 2. punktā minētās atlases procedūras sākšanas pieņem pilnībā pamatotu lēmumu, ar ko atlasa un pilnvaro vienības, kuras uztur konsolidētu datu lentes. Šādā pamatotā lēmumā precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem KDLN darbojas, un jo īpaši 2. punkta g) apakšpunktā minēto maksu apmēru un attiecībā uz akcijām – 3. punktā minēto līdzdalības līmeni, jo īpaši mazākiem regulētiem tirgiem.

6.Atlasītie KDLN vienmēr atbilst 27.h pantā izklāstītajām organizatoriskajām prasībām un nosacījumiem, kas izklāstīti 3. punktā minētajā EVTI lēmumā, ar ko piešķir atļauju KDLN. KDLN, kas vairs nespēj izpildīt minētās prasības un nosacījumus, tostarp prasības un nosacījumus par sistēmas traucējumiem un ielaušanos, bez liekas kavēšanās par to informē EVTI.

7.Šīs regulas 27.e pantā minētās atļaujas atsaukšana stājas spēkā tikai tad, kad saskaņā ar 1.–4. punktu ir atlasīts un atļauju saņēmis jauns konsolidētu datu lentes nodrošinātājs.”;

(16)regulas 27.h pantu aizstāj ar šādu:

“27.h pants

Organizatoriskās prasības konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem

1.Ievērojot 27.da pantā minētos atļaujas piešķiršanas nosacījumus, KDLN:

(a)vāc visus tirgus datus, kas sniegti, darot zināmu informāciju par aktīvu klasi, par kuru tiem izsniegta atļauja;

(b)iekasē ikmēneša abonēšanas maksu no lietotājiem;

(c)attiecībā uz tirgus datiem par akcijām – pārdala daļu no saviem ieņēmumiem, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tirgus datu obligāto sniegšanu, un nodrošinātu taisnīgu regulēto tirgu, jo īpaši mazāku regulētu tirgu, līdzdalības līmeni konsolidēto datu lentes radītajos ieņēmumos saskaņā ar 27.da panta 4. punktu;

(d)konsolidētus tirgus pamatdatus, kuru nodrošināšanai KDLN ir izraudzīts saskaņā ar 27.da pantu, dara lietotājiem pieejamus saskaņā ar 22.b pantā noteiktajām datu kvalitātes prasībām nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā ar nediskriminējošiem nosacījumiem un pēc iespējas tuvāk reāllaikam, cik vien tehniski iespējams;

(e)nodrošina, ka tirgus pamatdatu publicēšana atbilst 4., 7., 11., 14., 20. un 21. pantā noteiktajiem atbrīvojumiem un atlikšanai;

(f)nodrošina, ka konsolidētie tirgus pamatdati ir viegli pieejami, mašīnlasāmi un izmantojami visiem lietotājiem, tostarp privātajiem ieguldītājiem.

Lai noteiktu līdzdalību c) apakšpunktā, KDLN ieņēmumus starp regulētiem tirgiem sadala saskaņā ar formulu, kas atspoguļo pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām atbilstošas likviditātes īpatsvaru akcijās, ko uzrāda regulēts tirgus, attiecībā pret šo akciju vidējo dienas apgrozījumu Savienībā.

2.KDLN savā tīmekļa vietnē pieņem un publicē pakalpojumu līmeņa standartus, kas aptver visu turpmāk minēto:

(a)to tirgus datu sniedzēju saraksts, no kuriem tiek saņemti tirgus dati;

(b)veidi un ātrums, kādā konsolidētie tirgus dati tiek sniegti lietotājiem;

(c)pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību konsolidēto tirgus datu sniegšanā.

3.KDLN ievieš stabilus drošības mehānismus, kas paredzēti, lai garantētu tirgus datu nosūtīšanas līdzekļu drošību starp tirgus datu sniedzējiem un KDLN un starp KDLN un lietotājiem un lai līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. KDLN rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tas varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

4.Pēc 12 mēnešu KDLN darbības pilnā apmērā attiecībā uz akcijām EVTI sniedz Komisijai pamatotu atzinumu par to, cik efektīvs un taisnīgs ir regulēto tirgu līdzdalības līmenis KDLN radītajos ieņēmumos, kā noteikts saskaņā ar 1. punkta otro daļu. Komisija var pieprasīt EVTI sniegt papildu atzinumus, ja tas ir nepieciešams vai lietderīgi. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 50. pantu, lai vajadzības gadījumā pārskatītu ieņēmumu pārdalei paredzēto sadales principu.”;

(17)regulā iekļauj šādu 27.ha pantu:

“27.ha pants 
Konsolidētu datu lentes nodrošinātāju ziņošanas pienākumi

1.KDLN katra ceturkšņa beigās savā tīmekļa vietnē, kas ir pieejama bez maksas, publicē darbības statistikas datus un ziņojumus par incidentiem saistībā ar datu kvalitāti un sistēmām.

2.2. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu ziņošanas pienākuma saturu, laiku, formātu un terminoloģiju.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir deviņus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

3.KDLN dokumentus, kas attiecas uz to uzņēmējdarbību, uztur un glabā vismaz piecus gadus. Informāciju par pirmajiem diviem gadiem glabā viegli pieejamā vietā, un KDLN pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz EVTI šādus dokumentus.”;

(18)regulas 28. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.    Finanšu darījumu partneri, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 4.a panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, un nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst minētās regulas 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, noslēdz darījumus, kuri nav ne grupas iekšējie darījumi, kā definēts minētās regulas 3. pantā, ne arī darījumi, uz ko attiecas minētās regulas 89. panta pārejas noteikumi, ar citiem tādiem finanšu darījumu partneriem vai citiem tādiem nefinanšu darījumu partneriem, ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder tādu atvasinātu instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas tirdzniecības pienākums atbilstīgi procedūrai, kas noteikta šīs regulas 32. pantā un reģistrēta šīs regulas 34. pantā minētajā reģistrā, tikai:”;

(19)regulas 32. pantā pievieno šādu 7., 8. un 9. punktu:

“7.    Ja EVTI uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 648/2012 6.a pantā minētā tīrvērtes pienākuma apturēšana ir būtiskas izmaiņas kritērijos, saskaņā ar kuriem tirdzniecības pienākums stātos spēkā, kā minēts šā panta 5. punktā, EVTI var pieprasīt Komisijai apturēt šīs regulas 28. panta 1. un 2. punktā izklāstīto tirdzniecības pienākumu attiecībā uz tām pašām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām, uz kurām attiecas pieprasījums apturēt tīrvērtes pienākumu.

8.    Pieprasījumu, kas minēts 7. punktā, nepublisko.

9.    Pēc 7. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas Komisija bez liekas kavēšanās un, pamatojoties uz EVTI sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, veic kādu no šādām darbībām:

(a)ar īstenošanas aktu aptur pienākumu veikt tirdzniecību attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām, uz kurām attiecas pieprasījums apturēt tīrvērtes pienākuma piemērošanu;

(b)noraidīt pieprasīto apturēšanu.

Piemērojot šā punkta b) apakšpunktu Komisija informē EVTI par iemesliem, kāpēc tā noraidīja pieprasīto apturēšanu. Komisija par šo noraidījumu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un nosūta tiem EVTI sniegto pamatojumu. Eiropas Parlamentam un Padomei sniegto informāciju par noraidījumu un šāda noraidījuma iemesliem nepublisko.”;

(20)regulā iekļauj šādu 32.a pantu:

“32.a pants
Tirdzniecības pienākuma atsevišķa apturēšana

1.Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Komisija saskaņā ar 51. pantā minēto procedūru un pēc apspriešanās ar EVTI var apturēt atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu attiecībā uz konkrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Kompetentā iestāde norāda, kāpēc tā uzskata, ka apturēšanas nosacījumi ir izpildīti. Konkrētāk, kompetentā iestāde pierāda, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība tās jurisdikcijā:

(a)regulāri saņem pieprasījumus par cenu piedāvājumu atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību ar atvasinātajiem instrumentiem;

(b)no darījuma partnera ārpus EEZ, kuram nav aktīvas dalības ES tirdzniecības vietā, kas piedāvā tirdzniecību ar atvasināto instrumentu, uz kuru attiecas tirdzniecības pienākums; un

(c)regulāri darbojas kā tirgus uzturētājs atvasinātajā instrumentā, uz kuru attiecas atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākums.

2.Novērtējot, vai apturēt tirdzniecības pienākumu saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā, vai šādai tirdzniecības pienākuma apturēšanai būtu kropļojoša ietekme uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punktā noteikto tīrvērtes pienākumu.

3.Šā panta 1. punktā minētajam īstenošanas aktam pievieno pierādījumus, ko iesniegusi kompetentā iestāde, kura pieprasa apturēšanu.

4.Šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu paziņo EVTI un publicē EVTI reģistrā, kas minēts šīs regulas 34. pantā.

5.Komisija regulāri pārskata, vai joprojām ir spēkā pamatojums tirdzniecības pienākuma apturēšanai.”;

(21)regulas 35. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.    Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu, CDP pieņem finanšu instrumentus tīrvērtei un veic to, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par piekļuvi, neatkarīgi no tirdzniecības vietas, kurā darījums ir veikts.

Pirmajā daļā minētā prasība neattiecas uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem.

CDP jo īpaši nodrošina, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tajā tirgotiem līgumiem saistībā ar:”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    CDP rakstisku atbildi tirdzniecības vietai sniedz vai nu trīs mēnešu laikā pēc piekļuves atļaušanas, ar noteikumu, ka atbilstoša kompetentā iestāde ir piešķīrusi pieeju atbilstīgi 4. punktam, vai trīs mēnešu laikā pēc piekļuves liegšanas. CDP lūgumu par piekļuvi var noraidīt tikai 6. punkta a) apakšpunktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja CDP liedz piekļuvi, tam atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tā kompetentā iestāde. Ja tirdzniecības vieta veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kas nav CDP dalībvalsts, CDP arī sniedz šādu paziņojumu un pamatojumu šīs tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei. CDP piekļuvi nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz piekļuves pieprasījumu.”;

(22)regulas 36. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu, tirdzniecības vieta pēc lūguma nodrošina tirdzniecības datus, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz maksām par piekļuvi, jebkuram ar minēto regulu atļautam vai atzītam CDP, kas vēlas veikt tīrvērti darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus noslēdz šajā tirdzniecības vietā. Minēto prasību nepiemēro:

(a)atvasinātu instrumentu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt piekļuvi;

(b)biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem;”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Tirdzniecības vieta CDP rakstisku atbildi sniedz trīs mēnešu laikā, vai nu atļaujot piekļuvi, ar noteikumu, ka atbilstoša kompetentā iestāde ir piešķīrusi piekļuvi atbilstīgi 4. punktam, vai liedzot piekļuvi. Tirdzniecības vieta piekļuves pieprasījumu var noraidīt tikai 6. punkta a) apakšpunktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja piekļuve ir liegta, tirdzniecības vieta savā rakstiskajā atbildē sniedz pilnīgu pamatojumu un nosūta minēto rakstisko atbildi savai kompetentajai iestādei. Ja CDP veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā tā, kurā ir tirdzniecības vieta, tirdzniecības vieta nosūta minēto rakstisko atbildi arī CDP kompetentajai iestādei. Tirdzniecības vieta piekļuvi nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz piekļuves pieprasījumu.”;

(c)panta 5. punktu svītro;

(23)regulas 38. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Tirdzniecības vieta, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var pieprasīt piekļuvi CDP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 28. panta 4. punktam attiecībā uz šo trešo valsti.

CDP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var pieprasīt piekļuvi Savienībā esošai tirdzniecības vietai, ja centrālais darījumu partneris ir atzīts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantam.

CDP un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ir atļauts izmantot 35. un 36. pantā minētās piekļuves tiesības tikai attiecībā uz finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas minētie panti, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, nosakot, ka ir uzskatāms, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, lai ļautu CDP un tirdzniecības vietas, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar ārvalstu režīmiem, piekļūt CDP un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā trešā valstī.”;

(24)regulas 38.g panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja EVTI konstatē, ka 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā persona nav izpildījusi kādu no 22.a pantā, 22.b pantā vai IVa sadaļā noteiktajām prasībām, tā veic vienu vai vairākas no šādām darbībām:”;

(25)regulas 38.h panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja EVTI saskaņā ar 38.k panta 5. punktu konstatē, ka 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā persona tīši vai nolaidības dēļ nav izpildījusi kādu no 22.a pantā, 22.b pantā vai IVa sadaļā noteiktajām prasībām, tā pieņem lēmumu, ar ko uzliek naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.”;

(26)regulā iekļauj šādu 39.a pantu:

“39.a pants 
Aizliegums maksājumam par klientu rīkojumu nosūtīšanu izpildei

Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas rīkojas klientu vārdā, nesaņem nekādu maksu vai komisijas maksu, vai nemonetārus labumus no trešās personas par klientu rīkojumu nosūtīšanu šādai trešai personai to izpildei.”;

(27)regulas 50. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kā minēts šādos noteikumos, piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija: 1. panta 9. punkts, 2. panta 2. un 3. punkts, 13. panta 2. punkts, 15. panta 5. punkts, 17. panta 3. punkts, 19. panta 2. un 3. punkts, 22.b panta 2. punkts, 27. panta 4. punkts, 27.da panta 3. punkts, 27.g panta 7. punkts, 27.h panta 4. punkts, 31. panta 4. punkts, 38.k panta 10. punkts, 38.n panta 3. punkts, 40. panta 8. punkts, 41. panta 8. punkts, 42. panta 7. punkts, 45. panta 10. punkts un 52. panta 10. punkts.”;

(b)panta 3. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt šādos pantos minēto pilnvaru deleģēšanu. 1. panta 9. punkts, 2. panta 2. un 3. punkts, 13. panta 2. punkts, 15. panta 5. punkts, 17. panta 3. punkts, 19. panta 2. un 3. punkts, 22.b panta 2. punkts, 27. panta 4. punkts, 27.da panta 3. punkts, 27.g panta 7. punkts, 27.h panta 4. punkts, 31. panta 4. punkts, 38.k panta 10. punkts, 38.n panta 3. punkts, 40. panta 8. punkts, 41. panta 8. punkts, 42. panta 7. punkts, 45. panta 10. punkts un 52. panta 10. punkts.”;

(c)panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar 1. panta 9. punktu, 2. panta 2. un 3. punktu, 13. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 22.b panta 2. punktu, 27. panta 4. punktu, 27.da panta 3. punktu, 27.g panta 7. punktu, 27.h panta 4. punktu, 31. panta 4. punktu, 38.k panta 10. punktu, 38.n panta 3. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu un 52. panta 10. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.”;

(28)regulas 52. pantu groza šādi:

(a)panta 11. un 12. punktus aizstāj ar šādiem:

“11.    Trīs gadus pēc konsolidētu datu lentes pirmās apstiprināšanas Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:

(a)aktīvu klasēm, uz kurām attiecas konsolidētu datu lente;

(b)tirgus datu konsolidācijas savlaicīgumu un īstenošanas kvalitāti;

(c)tirgus datu konsolidācijas nozīmi īstenošanas nepietiekamības samazināšanā;

(d)konsolidētu tirgus datu abonentu skaitu katrai aktīvu klasei;

(e)tirgus datu konsolidācijas ietekmi uz informācijas asimetrijas novēršanu starp dažādiem kapitāla tirgus dalībniekiem;

(f)līdzdalības shēmas piemērotību un darbību attiecībā uz tirgus datu sniegšanu;

(g)konsolidēto tirgus datu ietekmi uz ieguldījumiem MVU;

(h)iespēju, ka datu lente atvieglo tādu finanšu instrumentu identificēšanu, kuriem ir iezīmes, kas saskaņotas ar Regulu [PB: lūgums ievietot atsauci uz regulu par Eiropas zaļajām obligācijām].

12.    Ja līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 1 gadu pēc stāšanās spēkā] EVTI organizētajā atlases procedūrā, kā minēts 27.da pantā, nav izveidota konsolidētu datu lente, Komisija pārskata regulējumu un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar EVTI var papildināt minēto pārskatīšanu ar tiesību akta priekšlikumu, kurā izklāstīts, kā EVTI būtu jānodrošina konsolidētu datu lente.”;

(b)panta 14. punktu svītro;

(29)regulas 54. panta 2. punktu svītro.

2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā un ir piemērojama divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

(1)    Privātie ieguldītāji ir plašs tādu ieguldītāju loks, kuri nav profesionāli ieguldītāji.
(2)     https://ec.europa.eu/info/publications/210119-economic-financial-system-communication_en .
(3)    Otrreizējā tirdzniecība apzīmē kapitāla tirgus darbību, kas notiek pēc finanšu instrumenta emisijas. Emisiju var veikt, piemēram, izmantojot sākotnējo publisko piedāvājumu.
(4)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2020:590:FIN .
(5)    Konsolidētu datu lentes koncepcijas sākumi meklējami ASV kapitāla vērtspapīru tirgos 20. gadsimta 70. gadu beigās. Datu glabāšanai kā datu nesēju izmanto magnētisko lenti. Ja mūsdienās magnētisko lenti joprojām izmanto ilgtermiņa datu glabāšanai (dublēšanai un arhivēšanai), tad 20. gadsimta 70. gados tā bija galvenais datu nesējs.
(6)    MSP (2020), ES konsolidētu datu izveides izpēte (The study on the creation of an EU consolidated data), ko pasūtījusi Eiropas Komisija. https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/82763219-1cbe-11eb-b57e-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-169654830 .
(7)    MSP pētījums, 14. attēls, 42. lpp.
(8)    MSP pētījums, 15. attēls, 43. lpp.
(9)     https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/esma50-165-1355_mifid_asr.pdf .
(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis) par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(11)    Neoficiālās tirdzniecības sistēmas (dark pool) ir DTS vai RT (īpaša) daļas, kuras nepiemēro pirmstirdzniecības pārredzamības prasības, jo ir izmantojušas atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām.
(12)    Datu pamatā ir 2021. gada skaitļi no EVTI FITD struktūru reģistra. Ainu par tirgu galvenajās aktīvu klasēs sk. 4. pielikumā.
(13)    Copenhagen Economics (2018), Pricing of market data
(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(15)    Noteikumi par KDLN sākotnēji tika ieviesti FITD II, bet tika pārvietoti uz FITR, kurā veiktās izmaiņas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī.
(16)    Tiešās izmaksas ir saistītas ar darījuma izpildes izmaksām (jo īpaši brokeru komisijas maksām un tirdzniecības vietas maksām), savukārt netiešās izmaksas ir saistītas ar darījuma ietekmi uz likviditāti.
(17)    EVTI ir publicējusi šādus pārskata ziņojumus:
(18)    EVTI FITD II/FITR pārskata ziņojums Nr. 1 par pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu cenu attīstību un par pašu kapitāla instrumentu konsolidētu datu lenti.
(19)    EVTI FITD II/FITR pārskata ziņojums Nr. 1 par pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu cenu attīstību un par pašu kapitāla instrumentu konsolidētu datu lenti, 17. lpp.
(20)    EVTI FITD II/FITR pārskata ziņojums par pārredzamības režīmu instrumentiem, kas nav pašu kapitāla instrumenti, un par atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu.
(21)    EFAMA (2021), EFAMA un EFSA kopīgais paziņojums par konsolidētajām datu lenti un tirgus datu izmaksām, https://www.efama.org/newsroom/news/joint-statement-efama-and-efsa-consolidated-tape-and-market-data-costs  
(22)    RKP lapa un atzinums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: [iekļaut saiti]
(23)    MSP (2019), ES konsolidētu datu izveides izpēte (The study on the creation of an EU consolidated data), 14. attēls.
(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/834 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, ziņošanas prasībām, riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem piemērojamajām prasībām.
(25)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(26)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(27)    COM/2020/590 final.
(28)    Padomes secinājumi par Komisijas KTS rīcības plānu, 12898/1/20 REV 1 EF 286 ECOFIN 1023: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-12898-2020-REV-1/lv/pdf ;
(29)    COM/2021/32 final.
(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(33)    EVTI FITD II/FITR pārskata ziņojums Nr. 1 par pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu cenu attīstību un par pašu kapitāla instrumentu konsolidētu datu lenti.
(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/834 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, ziņošanas prasībām, riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem piemērojamajām prasībām (OV L 141, 28.5.2019., 42. lpp.).
(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).