EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.7.2021

COM(2021) 431 final

2021/0245(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Čehijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 211 final}

2021/0245 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Čehijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Čehijas ekonomiku. Čehijas iekšzemes kopprodukts (IKP uz vienu iedzīvotāju) 2019. gadā bija 68 % no ES vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada vasaras starpposma prognozi Čehijas reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 5,6 % un paredzams, ka 2020. un 2021. gadā tas kopumā būs samazinājies par 1,9 %. Ilgāka termiņa aspekti, kuri ietekmē ekonomisko sniegumu vidējā termiņā, ietver ražīguma pieauguma uzturēšanu, kam nepieciešamas ilgtspējīgas strukturālas reformas, kuras skar izglītības jomu, inovācijas ekosistēmu un pārvaldību, un mērķorientētas investīcijas infrastruktūrā, pētniecībā un izstrādē. Čehija vēl nav pietiekami gatava veikt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tehnoloģiskās pārmaiņas, piemēram, ražošanas procesu automatizācija, visticamāk, būtiski ietekmēs Čehijas ekonomiku, jo Čehijai ir liela ražošanas, t. sk. autorūpniecības, nozare. Turklāt pensiju un veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņā rada ilgtnespējas riskus attiecībā uz publiskajām finansēm un ekonomiku.

(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Čehijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Jo īpaši Padome ieteica veikt pasākumus ekonomikas atveseļošanās atbalstam un vienlaikus uzturēt ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju un palielināt investīcijas; nodrošināt veselības aprūpes sistēmas noturību, stiprināt veselības aprūpes darbinieku pieejamību, primāro aprūpi un aprūpes integrāciju, kā arī e-veselības pakalpojumu ieviešanu; atbalstīt nodarbinātību, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, prasmju, tai skaitā digitālo prasmju, nodrošināšanu un piekļuvi digitālām mācībām; atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, vairāk izmantojot finanšu instrumentus, lai nodrošinātu likviditātes atbalstu, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot e-pārvaldi; pasteidzināt labā sagatavotības stadijā esošo publisko investīciju projektu īstenošanu un rosināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanu; ievirzīt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz lieljaudas digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transporta infrastruktūru, arī ogļu ieguves reģionos; likvidēt šķēršļus, kas kavē pilnībā funkcionējošas inovācijas ekosistēmas attīstību; nodrošināt inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam un uzlabot publiskā un privātā sektora sadarbību pētniecības un izstrādes jomā. Novērtējusi progresu minēto konkrētajai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas brīdī, Komisija konstatē, ka ir panākts būtisks progress attiecībā uz ieteikumu veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atveseļošanu.

(3)Čehija 2021. gada 1. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu atveseļošanas un noturības plānu. Pirms plāna iesniegšanas notika apspriešanās saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu. Apspriešanā piedalījās sociālie partneri, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas attiecīgās ieinteresētās personas. Valstu atbildība par atveseļošanas un noturības plāniem atbalsta šo plānu sekmīgu īstenošanu un ilgstošu ietekmi valstu līmenī un ticamību Savienības līmenī. Atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam Komisija ir novērtējusi atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.

(4)Lai atbalstītu atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, atveseļošanas un noturības plānos būtu jātiecas sasniegt ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma vispārējos mērķus un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 2 izveidotā ES Atveseļošanas instrumenta vispārējos mērķus. Tiem būtu jāsniedz ieguldījums Regulas (ES) 2021/241 3. pantā minētajos sešos pīlāros un tādējādi jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija.

(5)Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošana veidos koordinētus investīciju un reformu centienus visā Savienībā. Pateicoties koordinētai un vienlaicīgai šo reformu un investīciju veikšanai un pārrobežu projektu īstenošanai, šīs reformas un investīcijas pastiprinās viena otru un radīs pozitīvu blakusietekmi visā Savienībā. Tāpēc aptuveni viena trešdaļa no ietekmes, kādu mehānisms atstās uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu radīšanu, būs blakusietekme no citām dalībvalstīm.

Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

(6)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. punktā, atveseļošanas un noturības plāns lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.

(7)Čehijas atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēta visaptveroša un līdzsvarota reakcija uz pandēmijas izraisīto krīzi. Plānā ir iekļauti pasākumi, kas sniedz ieguldījumu visos sešos Regulas (ES) 2021/241 3. pantā noteiktajos pīlāros. Plānā ir skaidri norādīts uz šiem sešiem pīlāriem un izskaidrots, kā uz tiem ir vērsti pasākumi, kā arī tajā ir iekļauti komponenti, kuri sniedz ieguldījumu vismaz viena vai vairāku pīlāru sasniegšanā. Plānu veido investīciju un reformu kopums, kuras vērstas uz tādām svarīgām jomām kā digitalizācija, zaļā pārkārtošanās, izglītība un apmācība, piekļuve finansējumam, kultūra, pētniecība, inovācija un veselības aprūpe.

(8)Plānā ir paredzēti uz nākotni vērsti pasākumi, kas veicina Čehijas ekonomikas digitālo un zaļo pārkārtošanos. Šādi pasākumi ietver e-pārvaldes, tai skaitā atvērto datu un e-veselības pakalpojumu, izvēršanu, investīcijas valsts tieslietu sistēmas digitalizācijā, ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu paplašināšanu, digitālo inovāciju un digitālās prasmes, kā arī rūpniecības digitalizāciju. Plāna mērķis ir palielināt ilgtspējīgu transporta veidu īpatsvaru, taupīt enerģiju un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, un vienlaikus sniegt ieguldījumu ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšanā, dabas saglabāšanā un atjaunošanā un aprites ekonomikas risinājumu īstenošanā. Pasākumi, atbalstot inovācijas ekosistēmu un prasmju attīstību izglītībā un apmācībā un vienlaikus ņemot vērā sociālās atšķirības, risina Čehijas īpašās sociālekonomiskās problēmas.

Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu

(9)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā

(10)Plānā ir ietverts tādu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdzēs efektīvi risināt visas ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras Padome bija minējusi Čehijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos, jo īpaši tādās jomās kā veselības aprūpe, prasmes un izglītība, zaļā un digitālā pārkārtošanās, transports, atbalsts uzņēmumiem, pētniecībai un inovācijai. Plāns palīdz risināt konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos apzinātās strukturālās problēmas, jo tas ietver vairākas investīcijas un reformas, kuras, paredzams, izraisīs Čehijas ekonomikas un sabiedrības stāvokļa būtisku uzlabošanos. Tajā liela uzmanība ir veltīta investīcijām iepriekš minētajās jomās, jo īpaši enerģētikā, digitālajā infrastruktūrā un ilgtspējīgā transportā. Enerģētikas jomā Čehija plāno modernizēt centralizētās siltumapgādes sadales tīklus, palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzlabot dzīvojamo un sabiedrisko ēku energoefektivitāti un aizstāt mājsaimniecībās izmantotos ogļu apkures katlus. Digitālās un transporta infrastruktūras projekti ir vērsti uz ļoti augstas veiktspējas digitālajiem un dzelzceļa tīkliem, kam būtu jāpalīdz veidot mūsdienīgu un videi draudzīgu pamatu ražīguma pieaugumam nākotnē.

(11)Minētās investīcijas atbalstīs būvatļauju piešķiršanas procedūras reforma, kas ietver procesa digitalizāciju, kā rezultātā šis process kļūs ievērojami īsāks. Gaidāms, ka e-pārvaldes un korupcijas apkarošanas pasākumi vēl vairāk uzlabos uzņēmējdarbības vidi. Čehijas ekonomikas izaugsmes potenciāls un konkurētspēja būtu jāatbalsta arī ar investīcijām pētniecībā un izstrādē, kurām vajadzētu būt vērstām uz publiskā un privātā sektora sadarbību, uz piekļuvi finansējumam un nefinansiālu atbalstu inovatīviem uzņēmumiem, it īpaši MVU, un uz inovācijas ekosistēmas uzlabošanu, un tām vajadzētu būt orientētām arī uz rūpniecības, vides, transporta, kultūras, digitālo un veselības aprūpes jomu. Paredzams, ka ar darba tirgu, prasmēm un izglītību saistītie Padomes ieteikumi tiks īstenoti, izmantojot pārkvalifikācijas shēmas, veidojot apmācības un mūžizglītības iespējas uzņēmumos, jaunas bērnu aprūpes iestādes, skolotāju digitālās kompetences, īstenojot atjauninātu mācību programmu, kas veicinās digitālās prasmes un rakstpratību, un nodrošinot IT aprīkojumu skolām, kā arī īstenojot pasākumus nevienlīdzības izskaušanai izglītībā. Paredzams, ka ieteikumi attiecībā uz veselības aprūpi tiks īstenoti, pastiprinot vēža profilaksi un rehabilitācijas aprūpi, izstrādājot e-veselības portālu, kas veicinās integrētu aprūpes praksi, un atbalstot izglītību veselības aprūpes jomā. Papildu darbības ietver pasākumus ilgtermiņa aprūpes uzlabošanai. 

(12)Var uzskatīt, ka Padomes ieteikumi, kas saistīti ar tūlītēju fiskālās politikas reakciju uz pandēmiju, neietilpst Čehijas atveseļošanas un noturības plāna darbības jomā, lai gan Čehija kopumā ir pienācīgi un pietiekami reaģējusi uz tūlītējo vajadzību 2020. un 2021. gadā atbalstīt ekonomiku ar fiskāliem līdzekļiem saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem.

(13)Tomēr plānā nav aplūkota publisko finanšu stabilitāte ilgtermiņā. Tā kā tā ir vidēja termiņa un ilgtermiņa problēma, nepieciešamība to steidzami risināt pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav tik acīmredzama kā attiecībā uz pārējiem ieteikumiem. Tomēr Čehija attiecībā uz publisko finanšu fiskālo ilgtspēju ilgtermiņā, visticamāk, arī turpmāk saskarsies ar vidējiem riskiem, galvenokārt ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izmaksu dēļ. Tādēļ pensiju un veselības aprūpes sistēmu ilgtermiņa fiskālās ilgtspējas uzlabošana joprojām ir svarīga problēma, kas jārisina turpmākajos gados. Turklāt plānā attiecībā uz ieteikumu īstenošanu tikai daļēji ir ņemtas vērā reģionālās atšķirības.

Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā

(14)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski (A reitings) palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.

(15)Komisijas dienestu veiktās simulācijas liecina, ka plāns līdz 2026. gadam Čehijas IKP varētu palielināt par 0,8 %–1,2 % 3 . Paredzams, ka atveseļošanas un noturības plāns sekmēs ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu Čehijā. Plānā paredzēts saskanīgi risināt vairākas konstatētās ekonomikas nepilnības, it īpaši rūpniecības nozares pakļautību automatizācijas un zaļās pārkārtošanās radītajiem riskiem, zemo pētniecības un izstrādes finansējuma līmeni novatoriskiem uzņēmumiem darbības sākumposmā, prasmju neatbilstību, sieviešu zemo dalību darba tirgū un valsts pārvaldes darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju un šīs pārvaldes neefektivitāti.

(16)Plāns novērš minētās nepilnības un vājās vietas, it īpaši novirzot finansiālo un nefinansiālo atbalstu MVU, lieliem uzņēmumiem un projektiem, kā rezultātā tie varēs piedalīties zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, paredzot investīcijas transportā, pasākumus pētniecības un inovācijas ekosistēmas uzlabošanai, veicinot zinātnes un uzņēmumu sadarbību, finansējot digitalizāciju un pētniecību un inovāciju stratēģiskajās nozarēs saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju un nodrošinot finansējumu jaunuzņēmumiem darbības sākumposmā. Uz darbaspēka pielāgošanās spēju vērstie pasākumi ietver mācību programmu pārskatīšanu un kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas darbības, savukārt zemais tādu sieviešu dalības darba tirgū līmenis, kam ir mazi bērni, tiek risināts, palielinot vietu skaitu bērnu aprūpes iestādēs. Plānā ir paredzēti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanu, vienkāršot būvatļauju izsniegšanas procedūras un veicināt korupcijas novēršanu ar likumdošanas pasākumiem un kuriem vajadzētu palīdz uzlabot uzņēmējdarbības vidi privātiem ieguldītājiem.

(17)Atveseļošanas un noturības plāns palīdz risināt vairākas Čehijai būtiskas sociālās problēmas un atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu. Paredzams, ka šie pasākumi atbalstīs sociālo kohēziju un risinās daudzas minētajā jomā pastāvošas problēmas. Gaidāms, ka ļoti augstas veiktspējas tīklu nodrošināšana lauku apvidos mazinās plaisu starp pilsētām un lauku apvidiem attiecībā uz piekļuvi savienojamībai. Pastiprinātam atbalstam skolām, kurās ir lielāks skolēnu no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides īpatsvars, un IT aprīkojuma nodrošināšanai nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem un studentiem vajadzētu palīdzēt novērst nevienlīdzību izglītībā. Palielinātam vietu skaitam pirmsskolas izglītības iestādēs un apmācībā vajadzētu veicināt vienlīdzīgas iespējas un sekmēt sieviešu dalību darba tirgū. Citi svarīgi pasākumi bērnu vajadzību apmierināšanai ietver mācību programmu reformas, kuru mērķis ir stiprināt skolēnu digitālās prasmes un veicināt digitālo resursu izmantošanu.

(18)Investīcijas sabiedriskā transporta tīklos un digitālās savienojamības infrastruktūrā ir īpaši svarīgas strukturāli mazāk attīstītiem reģioniem un zemu atalgotiem darba ņēmējiem pilsētu teritorijās. Paredzams, ka pasākumi atbalstīs arī centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju un palielinās mājsaimniecību enerģijas ietaupījumus. Turklāt investīcijām, kas paredz ar siltumsūkņiem un biomasas katliem aizstāt piesārņojošas ogļu apkures sistēmas dzīvojamās ēkās, kurās dzīvo ģimenes ar zemiem ienākumiem, vajadzētu mazināt enerģētisko nabadzību un samazināt zaļo investīciju izmaksas. Neaizsargātu cilvēku sociālās vajadzības vajadzētu atbalstīt arī, atvieglojot piekļuvi veselības skrīninga programmām, kā arī palielinot sociālās aprūpes spējas un investīcijas sociālās aprūpes infrastruktūrā.

Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

(19)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums (A reitings) nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 4 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”). Čehija rūpīgi ir novērtējusi plānā iekļauto pasākumu atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Visu attiecīgo pasākumu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi vajadzētu novērst ar atbilstošām garantijām, tai skaitā ar attiecīgiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek izpildīti piemērojamie vides kritēriji. Attiecīgā gadījumā vajadzētu noteikt atskaites punktus, kas nodrošinātu mazināšanas pasākumu īstenošanu ar mērķi novērst būtisku kaitējumu. Tas attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt centralizētās siltumapgādes tīklu modernizāciju, dzīvojamās un sabiedriskajās ēkās izmantotu ogļu apkures katlu aizstāšanu ar gāzes kondensācijas un biomasas apkures katliem un aizsardzību pret plūdiem.

Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana

(20)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas, Klimata mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 41,6 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 17. pantā, atveseļošanas un noturības plāns ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(21)Paredzams, ka investīcijas atjaunojamos energoresursos, centralizētās siltumapgādes sadales tīklu modernizācijā, ogļu apkures katlu nomaiņā un dzīvojamo un sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošanā palīdzēs Čehijai sasniegt tās 2030. gada dekarbonizācijas mērķus un atbalstīs pāreju uz aprites ekonomiku. Uz investīcijām gāzē un biomasā attiecas īpaši nosacījumi, un tās būtu jāveic, pamatojoties uz atjaunojamo energoresursu ilgtspējas kritērijiem, kas Čehijai vēl jāpieņem. Investīcijām ilgtspējīgā transportā būtu jāuzlabo dzelzceļa infrastruktūra un jāveicina tīra mobilitātes infrastruktūra, arī elektromobilitāte. Gaidāms, ka tādējādi tiks uzlabota vispārējā mobilitātes ekosistēma, kas ir būtiska Čehijas ekonomikai.

(22)Gaidāms, ka ar dabas aizsardzību un ūdens resursu apsaimniekošanu saistītās reformas un investīcijas zināmā mērā palīdzēs risināt problēmas, ar kurām Čehija saskaras sakarā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdens resursu, dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Digitālās pārkārtošanās sekmēšana

(23)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 22,1 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku.

(24)Plānā ir ierosināti vērienīgi Čehijas ekonomikas digitālās pārveides pasākumi, kuros izmanto visaptverošu pieeju, kas sekmē Eiropas digitālās ekosistēmas attīstību valstu līmenī. Ierosinātie pasākumi ietver gan investīcijas ļoti augstas veiktspējas un 5G tīklos, tehnoloģisko demonstrējumu projektos, gan kvantiskās komunikācijas infrastruktūras būvniecību, atbalstu uzņēmumiem digitālās inovācijas iespēju izmantošanā un zinātības nodošanas veicināšanu ar digitālās inovācijas centru un testēšanas un eksperimentālo centru palīdzību. Lai reaģētu uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām, atveseļošanas un noturības plānā ir arī paredzēts veicināt digitālās prasmes, īstenojot kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas programmas, kā arī izglītības digitālo reformu. Papildus tādu pasākumu īstenošanai, kuru mērķis ir nodrošināt skolotājiem un skolēniem digitālās prasmes, skolām un skolēniem tiks nodrošināts IT aprīkojums un savienojamība, ņemot vērā reģionālās un sociālās atšķirības.

(25)Reformām būtu jānodrošina, ka izmaiņas attiecībā uz digitālo pārveidi būtu ilgtspējīgas un efektīvas. Čehijas plānā ir paredzēts paplašināt e-pārvaldes pakalpojumu un e-veselības pakalpojumu sniegšanu, un paredzams, ka tādējādi tiks palielināta valsts pārvaldes efektivitāte un uzlabota uzņēmējdarbības vide. Izmaiņas būvatļauju piešķiršanas procedūrā un tās digitalizācija būtu jāveic, lai paātrinātu un vienkāršotu attiecīgos procesus. Pamatizglītības un vidējās izglītības mācību programmas reformai vajadzētu atbalstīt Čehijas skolēnu digitālo prasmju attīstību. Lai efektīvi pārraudzītu digitālo pārveidi un digitālo inovāciju un atbalstītu tehnoloģiju jaunuzņēmumus, plānā arī paredzēts ieviest uzlabotu pārvaldības modeli. Tādējādi ir sagaidāms, ka plāns nodrošinās risinājumu digitālās pārveides galvenajiem aspektiem un digitālajai ekosistēmai kā vienotam veselumam un tādējādi uzlabos Čehijas ekonomikas konkurētspēju.

Ilgstoša ietekme

(26)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā (A reitings) būs ilgstoša ietekme uz Čehiju.

(27)Čehijas atveseļošanas un noturības plānā ir izklāstīts reformu un investīciju kopums, galveno uzmanību pievēršot investīcijām, kam ir potenciāls ilgstoši ietekmēt Čehiju. Plānā ir paredzēti pasākumi, kuru mērķis ir ieviest strukturālas pārmaiņas valsts pārvaldē, transportā, energotaupībā un mājsaimniecību energoresursos, prasmēs un izglītībā, korupcijas apkarošanā, pētniecībā un inovācijā, kā arī veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pieejamībā. Plānā ir ierosināta vērienīga uzņēmējdarbības digitalizācijas programma un atbalstoša atveseļošanas programma inovācijas ekosistēmas stiprināšanai, kam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme un jāpalielina Čehijas konkurētspēja.

(28)Gaidāms, ka apjomīgas investīcijas radīs noturīgas pārmaiņas Čehijas ekonomikā. Investīcijām ilgtspējīgos transporta veidos, piemēram, dzelzceļā, un investīcijām dzīvojamo un sabiedrisko ēku energoefektīvā renovācijā vajadzētu samazināt gaisa piesārņojumu, atbalstīt zaļo pārkārtošanos un veicināt teritoriālo kohēziju. Investīcijām, kuras ar dažādām finansēšanas shēmām tiks veiktas inovatīvos jaunuzņēmumos, MVU un lielos uzņēmumos, apvienojumā ar inovācijas ekosistēmas un publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšanu un investīcijām ļoti augstas veiktspējas tīklos vajadzētu veicināt inovāciju un Čehijas uzņēmumu konkurētspēju un vienlaikus arī zaļo un digitālo pārkārtošanos. Plānotajām investīcijām Čehijas tieslietu sistēmas digitālajā pārkārtošanā ir liels potenciāls stiprināt tieslietu sistēmas efektivitāti un noturību un uzlabot tiesu iestāžu pieejamību. Veselības aprūpes reformas tiek atbalstītas ar investīcijām specializētā aprūpē, e-veselībā, skrīninga programmās un visaptverošā rehabilitācijas aprūpē, kā arī izcilā pētniecībā atsevišķās veselības aprūpes jomās, kā rezultātā varētu uzlaboties veselības rezultāti. Investīcijas izglītībā, apmācībā un sociālajā aprūpē veicina sociālo kohēziju un palīdz mazināt ietekmi, ko varētu radīt mainīgās darba tirgus tendences un demogrāfija. Lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos un maksimāli palielinātu papildu resursu, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu, ietekmi un apguvi, minētās investīcijas ir papildinātas ar vēl citām investīcijām projektu sagatavošanā, apmācībā, izpratnes veidošanā, metodiskā un analītiskā atbalstā centrālā, reģionālā un vietējā līmenī. Plāna ilgstošo ietekmi var arī pastiprināt, izveidojot sinerģiju starp šo plānu un citām no kohēzijas politikas fondiem finansētām programmām, it īpaši tad, ja konstruktīvi tiktu risinātas dziļi iesakņojušās teritoriālās problēmas un veicināta līdzsvarota attīstība.

Uzraudzība un īstenošana

(29)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātā kārtība, ja tā tiek papildināta ar šajā plānā paredzētajiem papildu pasākumiem, proti, atskaites punktiem, ir noteikumu minimumam atbilstoša (B reitings) un nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.

(30)Valsts noteiktā kārtība atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai ir izklāstīta valdības 2021. gada 17. maija Rezolūcijā Nr. 467. Valsts atveseļošanas un noturības plāna vadības padome ir augstākā lēmumu pieņemšanas un apstiprināšanas struktūra, kas ir atbildīga par atveseļošanas un noturības plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Rūpniecības un tirdzniecības ministrija kā par atveseļošanas un noturības plānu un tā īstenošanu atbildīgā iestāde ir atbildīga par atveseļošanas un noturības plāna koordināciju, uzraudzību un ziņošanu, un Komisijai tā ir galvenais kontaktpunkts. Tiklīdz komponentu īpašnieki ir paziņojuši par attiecīgo atskaites punktu izpildi, minētajai struktūrai būtu jāsagatavo maksājumu pieprasījumi Komisijai, savukārt Finanšu ministrijas revīzijas struktūra veic sistēmas revīziju, kas ietver deklarēto atskaites punktu un mērķrādītāju padziļinātu pārbaudi. Pēc revīzijas, kas nesen tika veikta attiecībā uz citām ES programmām, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija saņēma revīzijas atzinumu ar iebildēm, jo nebija paredzēti efektīvi pasākumi interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai. Lai nodrošinātu, ka šīs nepilnības tiek novērstas pirms pirmā maksājuma pieprasījuma, plānā ir jānosaka īpaši atskaites punkti.

(31)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 34. pantu. Lai saņemtu palīdzību plāna īstenošanā, dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros vai cita konkrētai nozarei paredzēta instrumenta (piemēram, “Apvāršņa” politikas atbalsta instrumenta) ietvaros. 

Izmaksas

(32)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. punktā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(33)Attiecībā uz lielāko daļu izmaksu, kas radīsies saistībā ar plānā iekļauto pasākumu īstenošanu, Čehija ir sniegusi aplēses, kuru pamatā ir pienācīgs pamatojums, pierādījumi un metodika. Informācija par izmaksām un apliecinošie dokumenti zināmā mērā ir iesniegti. Daudzos gadījumos izmaksas ir salīdzinātas ar agrākiem projektiem vai konkursos iesniegto piedāvājumu datiem attiecībā uz līdzīgām Čehijā vai citās dalībvalstīs veiktām investīcijām. Gadījumos, kad tas nebija iespējams, izmaksu aplēses visbiežāk ir veiktas, izmantojot augšupējas pieejas, kas balstās uz lielo izmaksu faktoru tirgus cenām. Attiecībā uz vairākiem mazākiem pasākumiem izmaksu aplēšu detalizēts skaidrojums vai apliecinošie dokumenti ir sniegti ierobežotā apmērā. Saskaņā ar minēto informāciju nekas neliecina, ka izmaksu aplēšu vispārējā pamatotība, ticamība un papildināmība būtu apdraudēta. Visbeidzot, atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir izmaksu lietderības principam atbilstīgas un samērīgas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Finanšu interešu aizsardzība

(34)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi, ja tie tiks papildināti ar šajā lēmumā paredzētajiem papildu pasākumiem, proti, atskaites punktiem, pienācīgi (A reitings) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Tas neskar citu tādu instrumentu un rīku piemērošanu, kuru mērķis ir veicināt ES tiesību piemērošanu un panākt atbilstību tām, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai un Savienības budžeta aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092.

(35)Atveseļošanas un noturības plānā aprakstītās iekšējās kontroles sistēmas pamatā, ja tā tiek papildināta ar šajā lēmumā paredzētajiem papildu pasākumiem, proti, atskaites punktiem, ir stabili procesi un struktūras, un tajā skaidri ir noteikti dalībnieki un to uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē. Iekšējās kontroles sistēmai ir šādi līmeņi: i) pārvaldības pārbaude, ko veic komponentu īpašnieki un koordinējošā struktūra Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas līmenī, un ii) revīzijas, ko veic valsts revīzijas iestāde, kas centralizēti darbojas Finanšu ministrijā. Kopumā iekšējās kontroles sistēmas apraksts un citi atveseļošanas un noturības plānā paredzētie attiecīgie pasākumi (tai skaitā tie, kas paredz vākt un publiskot datus par galasaņēmējiem) ir pieņemami, tos vērtējot pēc spējas novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus Regulā (ES) 2021/241 paredzēto līdzekļu izmantošanā un novērst dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. 

(36)Ir noteikti papildu atskaites punkti, kas nosaka, ka: i) ir jāpārskata valsts procedūru atbilstība, lai nodrošinātu, ka faktisko īpašumtiesību noteikšana mehānisma iekšējās kontroles sistēmas kontekstā ir pilnībā saskaņota ar jēdziena “faktiskais īpašnieks” definīciju, kura sniegta 3. panta 6) punktā Direktīvā 2015/849, kas grozīta ar Direktīvu 2018/843; ii) koordinējošajai struktūrai ir jāizdod komponentu īpašniekiem un citām struktūrām, kas īsteno reformas un investīcijas saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, paredzēti norādījumi par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu un piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Tam būtu vēl vairāk jānostiprina pasākumi ES budžeta aizsardzībai pret krāpšanu un pārkāpumiem; iii) revīzijas struktūrai ir jāpieņem revīzijas stratēģija, kas nodrošina ANM īstenošanas neatkarīgu un efektīvu revīziju, un iv) valsts atveseļošanas un noturības plāna vadības padomei ir jāapstiprina un jāīsteno procedūras tādas sistēmas darbībai, kurā vāc, glabā un apstrādā datus par visiem galasaņēmējiem, tai skaitā visiem faktiskajiem īpašniekiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2015/849 3. pantā. Visiem šiem atskaites punktiem jābūt izpildītiem pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Komisijai.

(37)Lai gan iekšējās kontroles sistēmas apraksts un citi pasākumi interešu konflikta novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai ir pieņemami, revīzijas struktūrai, ņemot vērā būtiskos trūkumus Čehijas pārvaldības un kontroles sistēmā interešu konfliktu novēršanai, kuri apstiprināti nesen veiktā revīzijā attiecībā uz citām ES programmām, ir jāveic īpaša iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes revīzija. Minētajā ziņojumā jāsniedz revīzijas atzinums bez iebildēm par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti interešu konfliktu novēršanai atveseļošanas un noturības plāna līmenī, jo īpaši par to, ka i) tādu datu vākšana, glabāšana un apstrāde, kuri attiecas uz visiem galasaņēmējiem, tai skaitā visiem faktiskajiem īpašniekiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā, ii) iekšējās kontroles sistēma interešu konflikta novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai ir saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu un ka iii) valsts kontroles procedūras interešu konflikta situāciju novēršanai attiecībā uz visiem faktiskajiem īpašniekiem ir efektīvas. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. panta 5. punkta e) apakšpunktu Čehijai šie pasākumi būtu jāīsteno, lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 22. pantam, to īstenošanu apstiprinot ar pirmo maksājuma pieprasījumu. Ziņojumā būtu jāapraksta konstatētās nepilnības un trūkumi, kā arī veiktie korektīvie pasākumi.

(38)Čehija ir norādījusi, ka pašlaik nolūkā izpildīt konkrētas atveseļošanas un noturības plānā aprakstītas pārvaldības un ziņošanas prasības tiek apspriesta informācijas sistēma atskaites punktu un mērķrādītāju pārvaldībai un ziņošanai par tiem. Atskaites punktam vajadzētu nodrošināt, ka repozitorija sistēma mehānisma īstenošanas uzraudzībai ir ieviesta un sāk darbību, pirms tiek veikts pirmais maksājuma pieprasījums. Minētajai sistēmai vajadzētu ietvert vismaz šādas funkcijas: a) datu vākšanas nodrošināšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība; un b) Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasīto datu vākšana, glabāšana un piekļuves tiem nodrošināšana saskaņā ar tās 22. panta 2. punkta e) apakšpunktu. 

(39)Lai Regulā (ES) 2021/241 paredzēto līdzekļu izmantošanā novērstu, atklātu un izbeigtu tādus pārkāpumus kā krāpšana, korupcija vai interešu konflikti, ir nepieciešams stingrs korupcijas apkarošanas regulējums. Krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanas, atklāšanas un izbeigšanas nolūkā plāna īstenošanas kontekstā ir jāstiprina tiesiskais regulējums, lai labāk novērstu korupciju.

Plāna saskanīgums

(40)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. punktā, plānā zināmā mērā (B reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

(41)Čehijas atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauts visaptverošs tādu pasākumu kopums, kuros spēcīgs uzsvars likts uz investīcijām. Plāna pamatā ir šādas sešas prioritātes: digitālā pārveide, ilgtspējīga transporta infrastruktūra, izglītība un darba tirgus, atbalsts iestādēm un uzņēmumiem, pētniecība un inovācija, kā arī iedzīvotāju veselība un noturība. Minētās prioritātes īsteno ar divdesmit sešu komponentu palīdzību. Starp vairākiem komponentiem pastāv sinerģija. Plānā ir nodrošināts vispārējs līdzsvars starp reformām un investīcijām. Tomēr attiecībā uz dažiem komponentiem investīcijas nav papildinātas ar nozīmīgām reformām. Nepieciešamība noteikt sistemātisku papildināmību ar kohēzijas politikas finansējumu ir acīmredzama, un daži piemēri ir sniegti komponentos. Robežlīnijas ir pietiekami izstrādātas, taču tām vajadzētu būt atkarīgām arī no partnerības nolīguma un kohēzijas politikas programmu pabeigšanas.

Līdztiesība

(42)Čehijas atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēti vairāki pasākumi, ar kuriem paredzēts risināt valstī pastāvošās problēmas dzimumu līdztiesības jomā un attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām visiem. Attiecībā uz dzimumu līdztiesību plānā ir paredzēts palielināt sieviešu ar maziem bērniem dalību darba tirgū, šim nolūkam atvēlot lielas investīcijas pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem, kuri jaunāki par trim gadiem. Plānā ir iekļauta arī tiesību aktu reforma, kuras mērķis ir aktīvu darba tirgus politiku vairāk vērst uz visneaizsargātākajām grupām. Plāna daļa, kas vērsta uz nevienlīdzības novēršanu izglītībā, ietver pastiprinātu atbalstu skolām, kurās ir liels tādu bērnu īpatsvars, kas nāk no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, to skolotāju apmācību un mentorēšanu, kuri strādā ar neviendabīgām skolēnu grupām, un papildu nodarbības bērniem, kas ir pakļauti nesekmības riskam ilgstošas skolu slēgšanas dēļ. Lai nodrošinātu piekļuvi mācībām nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem un studentiem, plānā ir paredzētas arī investīcijas skolu digitālajā aprīkojumā. Tomēr plānā nav skaidri norādīts, kā ar šiem pasākumiem paredzēts risināt problēmas, ar kurām saskaras romu kopiena. Cilvēku ar invaliditāti situācija un vajadzības tiek risinātas vairākās plāna daļās, tai skaitā tajās, kas saistītas ar jauno būvniecības kodeksu, ēku renovāciju un labāku piekļūstamību, digitalizāciju, e-veselību un sociālo aprūpi. It īpaši uzlabojot ilgtermiņa aprūpes, sociālās aprūpes un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, tiek risinātas arī problēmas, ar ko saskaras vecāka gadagājuma cilvēki. Ir plānotas īpašas uz nelabvēlīgākā situācijā esošām sociālajām grupām vērstas investīcijas mājsaimniecību energoefektivitātē.

Drošības pašnovērtējums

(43)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu plāns ietver drošības pašnovērtējumu attiecībā uz investīcijām digitālajās spējās un savienojamībā. Plānā ir paredzētas investīcijas digitālajā infrastruktūrā, piemēram, augstas veiktspējas tīklos un 5G tīklos, IKT infrastruktūrā, tai skaitā e-pārvaldības mākoņdatošanā, kiberdrošības attīstībā un kvantiskās komunikācijas infrastruktūrā.

 Pārrobežu un daudzvalstu projekti

(44)Plānā ir ierosināti vairāki daudzvalstu projekti, kas galvenokārt attiecas uz digitālo pārkārtošanos. Lai stimulētu MVU digitālo pārveidi, plāns atbalsta pētniecību un izstrādi uzņēmumos un Eiropas un valstu digitālās inovācijas centros, kā arī Eiropas testēšanas un eksperimentu mehānisma izveidi. Plānā ir paredzētas vairākas investīcijas, kas ir daļa no starpvalstu iniciatīvām vai tīkliem, ieskaitot jaunu Eiropas mākslīgā intelekta izcilības centru, potenciāli svarīgus projektus visas Eiropas interesēs mikroelektronikas un savienojamības jomā, īpašu uzmanību pievēršot mikroprocesoriem, zināšanu radīšanai un pārnesei un spēju veidošanai attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām, kā arī Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūrai. Plāns atbalsta arī kvantiskās komunikācijas infrastruktūras izveidi, Čehijas dalību 5G tīklos un 5G ekosistēmu īstenošanu visās dalībvalstīs.

Apspriešanās process 

(45)Pirms plāna iesniegšanas Čehijas iestādes saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir veikušas apspriešanos, galvenokārt izmantojot trīspusēju forumu ar sociālo partneru pārstāvjiem. Par plānu notika arī standarta starpministriju apspriešanās un parlamentāras debates. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku atbildību, ir būtiski visā plānā iekļauto investīciju un reformu īstenošanas gaitā iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, arī sociālos partnerus.

Pozitīvs novērtējums

(46)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Čehijas atveseļošanas un noturības plānu un konstatējusi, ka plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami plāna īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā Savienība dara pieejamu plāna īstenošanai.

Finanšu iemaksa

(47)Čehijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 179 142 931 000 CZK, kas atbilst 7 035 697 549 EUR, pamatojoties uz ECB EUR/CZK 2021. gada 1. jūnija atsauces likmi. Tā kā atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir mazāka par Čehijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Čehijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summu.

(48)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Čehijai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Čehijai paredzētā summa būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.

(49)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā pa daļām, tiklīdz Čehija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.

(50)Čehija ir pieprasījusi priekšfinansējumu 13 % apmērā no finanšu iemaksas. Minēto summu Čehijai dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem.

(51)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības līdzekļu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Čehijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

2. pants
Finanšu iemaksa

1.Savienība Čehijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 7 035 697 549 EUR. Tiek darīti pieejami 3 537 379 398 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim 6 . Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Čehijai aprēķinātā summa ir vienāda ar šo summu vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 3 498 318 151 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Čehijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar pielikumu. 914 640 681 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 procentiem no finanšu iemaksas. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.

4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Čehija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

3. pants
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai.

Briselē,

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(2)    Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(3)    Šādas simulācijas atspoguļo Next Generation EU vispārējo ietekmi, kas ietver arī finansējumu iniciatīvai REACT-EU un lielāku finansējumu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, programmai InvestEU, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Savienības civilās aizsardzības mehānismam rescEU. Šāda simulācija neietver strukturālo reformu iespējamo pozitīvo ietekmi, kas var būt ievērojama.

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020,, 13. lpp.).

(5)    OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

(6)    Šī summa atbilst summai, kas pieejama ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim, pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Čehijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.7.2021

COM(2021) 431 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam

par Čehijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 211 final}

PIELIKUMS

A. KOMPONENTS NR. 1.1. Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Šis Čehijas plāna komponents palīdzēs risināt problēmu, kas saistīta ar digitālo publisko pakalpojumu sākotnējo sniegšanu, palielinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto digitālo publisko pakalpojumu skaitu un lietotājdraudzīgumu, kā arī nodrošinot konsekventu un kvalitatīvu datu pārvaldību valsts pārvaldē. Saskaņā ar digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI 2020) rezultātiem Čehija norāda, ka digitālo publisko pakalpojumu sniegšanas līmenis iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir zemāks par vidējo līmeni.

Šā komponenta mērķis ir izveidot uz klientu orientētus portālus (pilsoņi, tiesiskums, uzņēmējs, veselības aprūpe) un veicināt datu apmaiņas un pārvaldības atvieglošanu administrācijā, lai nodrošinātu atbilstību vienreizējas iesniegšanas principam.

Reformu īstenošana saskaņā ar šo komponentu nodrošina nosacījumus datubāzu pareizai pārvaldībai un kontrolētai piekļuvei datiem. Tās arī veicina e-veselības risinājumu nodrošināšanu, tostarp e-veselības portāla izveidi, veselības aprūpes sniedzēju un centrālo reģistru lielāku savienojamību un sadarbspēju, telemedicīnu un veselības datu otrreizēju izmantošanu.

Investīciju mērķis ir īstenot 22 projektus, kas uzlabo galalietotājiem sniegtos e-pārvaldes pakalpojumus, un piecus projektus, kas palielina piekļuvi atklātajiem datiem valsts pārvaldē. Komponents arī palielina tiesu sistēmas digitalizāciju, nodrošinot tiesām audiovizuālās ierakstīšanas un datu sagatavošanas iekārtas un izveidojot tieslietu portālu, kas attiecīgajām pusēm nodrošina vieglu piekļuvi un digitālos pakalpojumus.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku vērš uz digitālo infrastruktūru, konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1 2020, saskaņā ar kuru Čehija stiprina e-veselības pakalpojumu ieviešanu, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3/2020, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, samazinot administratīvo slogu un koncentrējot investīcijas uz digitālo pārkārtošanos.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). 

A.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1: Nosacījumi kvalitatīvai datu kopuma pārvaldībai un kontrolētas piekļuves nodrošināšanai datiem

Reforma izveido visaptverošu tiesisko, standartizācijas un organizatorisko sistēmu augstas kvalitātes pārvaldībai un valsts pārvaldes datu pārvaldībai. Reformas rezultātā tiks izveidots datu koplietošanas (pārvaldītas piekļuves) instruments, lai ļautu citām valsts pārvaldes struktūrām, kā arī kvalificētām trešām struktūrām piekļūt nepubliskas valdības datiem saskaņā ar FAIR principiem (meklējamība, pieejamība, sadarbspēja un atkārtota izmantojamība). Ar reformu Čehijas tiesību aktos iestrādās labas datu pārvaldības principus.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2: e-veselības pakalpojumi

Šī reforma palielina veselības aprūpes nozares digitalizāciju, īstenojot šādas darbības:

·sadarbspējas standartu noteikšana saskaņā ar Eiropas e-veselības sadarbspējas satvaru un telemedicīnas noteikumu definēšana;

·pakalpojumu kataloga izveide, tostarp šādi jauni e-veselības pakalpojumi: i) standartu katalogs; ii) digitālo pakalpojumu katalogs; iii) veselības aprūpes speciālistu atsauces reģistrs; iv) pacientu atsauces reģistrs; v) pacientu un veselības aprūpes speciālistu identifikācijas/autentifikācijas pakalpojumi; vi) pacientu informēšanas pakalpojumi; vii) e-pasažieru pakalpojumi;

·paplašināt valsts veselības informācijas portāla funkcijas, lai iekļautu papildu funkcijas sabiedrībai, pacientiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un citām pilnvarotām struktūrām;

·svarīgāko veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pieslēgums e-veselības pakalpojumiem saskaņā ar savietojamības noteikumiem un e-veselības portāla pilnīga darbība ar uzlabotu funkcionalitāti un pakalpojumu katalogu;

·Prāgas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju kiberdrošības stiprināšana Likuma Nr. 372/2011 nozīmē un Veselības ministrijas valdības struktūru kiberdrošības stiprināšana.

Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem

Investīcijas īsteno savstarpēji saistītus projektus, lai palielinātu to e-pārvaldes pakalpojumu skaitu, kas pieejami, izmantojot pilsoņu un uzņēmēju portālus, un iepriekš aizpildītu veidlapu skaitu, pamatojoties uz informāciju, kas glabājas valsts pārvaldes informācijas sistēmā. Investīcijas atvieglos un vienkāršos iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot vienotu federatīvu portālu platformu un savienojot informācijas sistēmas, tostarp sistēmas, kas atbalsta sanitāros pasākumus saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Tādējādi, izmantojot vienotu pieteikšanās virsmu, galalietotājiem kļūst pieejams lielāks skaits digitālo pakalpojumu, un palielinās iepriekš aizpildītu veidlapu skaits un elektroniska iesniegšana valsts pārvaldei.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Investīcija Nr. 2: Atvērto datu un publisko datu fonda izveide

Investīcijas ietver vienu programmu ar četriem savstarpēji saistītiem projektiem, kuru mērķis ir veicināt jaunu atklāto un publisko datu kopu publicēšanu. Šie projekti ietver valsts pārvaldē izmantoto kodu sarakstu publicēšanu publiskās datubāzēs, valsts atklāto datu kataloga izveidi, statistikas informācijas pieejamības rīku uzlabošanu un modernas metainformācijas sistēmas izveidi Valsts statistikas dienesta struktūrām.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3: Digitālie pakalpojumi tiesiskumam

Investīcijas mērķis ir palielināt valsts tiesu sistēmas pārredzamību, izveidojot e-tiesiskuma portālu, kas atbilst kiberdrošības prasībām un nodrošina tiešsaistes pakalpojumus un piekļuvi informācijai galalietotājiem. Šis portāls ir savstarpēji savienots ar pilsoņu portālu. Turklāt pārredzamību un efektivitāti vēl vairāk palielina, digitalizējot tiesas sēžu protokolus un nodrošinot tiesas sēžu zāles ar audiovizuāliem datu reģistratoriem.

B. KOMPONENTS NR. 1.2. Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas

Šā Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt problēmu, kas saistīta ar digitālās pārveides pastiprināšanu Čehijas publiskajā pārvaldē un sadarbības un apmaiņas veicināšanu starp publiskām iestādēm.

Tā mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldes IT sistēmu savstarpēji savienotu datu kopuma izstrādi, atbalstot un veicinot 1.1. komponentu, kas atbalsta galalietotājiem sniegto e-pārvaldes pakalpojumu paplašināšanu. Komponents izstrādā pamatreģistrus, tostarp veselības reģistrus, un savieno valsts pārvaldes datubāzes un attiecīgās IT sistēmas, lai mazinātu procedūru sarežģītību uzņēmumiem un iedzīvotājiem un nodrošinātu drošu datu apmaiņu valsts pārvaldē. 

Reformu īstenošanas mērķis saskaņā ar šo komponentu ir nodrošināt standartizētu un saskaņotu pieeju darba kārtības informācijas sistēmu attīstībai valsts pārvaldē. Tās nodrošina speciālās zināšanas un konsultāciju pakalpojumus ar Kompetenču centru starpniecību. Tās arī izstrādā un apvieno sadrumstalotos veselības aprūpes reģistrus, lai tos sagatavotu kopīgo pakalpojumu sniegšanai un informācijas apmaiņai.

Investīcijas koncentrējas uz pamatreģistru izveidi un savienošanu, uz to, lai veicinātu ar novecošanu saistītu darba kārtības informācijas sistēmu savstarpēju savienošanu un atjaunināšanu, uz investīcijām e-tiesiskuma pakalpojumu aprīkojumā un infrastruktūrā un uz publiskās pārvaldes kiberdrošības uzlabošanu.

Komponents palīdz pievērsties konkrētai valstij adresētajam ieteikumam 2019 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistītā ekonomikas politikā pievēršas digitālajai infrastruktūrai, konkrētai valstij adresētajam ieteikumam 2020 1, saskaņā ar kuru Čehija stiprina e-veselības pakalpojumu izvēršanu, un konkrētai valstij adresētajam ieteikumam 2020 3, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, samazinot administratīvo slogu un koncentrējot investīcijas uz digitālo pārkārtošanos.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). 

B.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1: E-pārvaldes, kiberdrošības un e-veselības atbalsta centri

Ar reformu izveido e-pārvaldes kompetences centrus, kas sniedz norādes, speciālās zināšanas, konsultāciju pakalpojumus un kopējus standartus visā valsts pārvaldē, lai nodrošinātu gan 1.1., gan 1.2. komponentā paredzēto informācijas sistēmu digitalizācijas un modernizācijas pasākumu saskaņotu īstenošanu. To īsteno, izmantojot trīs kompetences centrus (Kiberdrošība; e-veselība; e-pārvaldes kompetenču centri), kas nostiprināti publiskajā pārvaldē un sniedz atbalstu publiskā sektora iestādēm tādās jomās kā analīze, sistēmas arhitektūra, lietotāju pieredze un lietotāju saskarnes izstrāde, kiberdrošība vai portāla risinājumi un projektu pārvaldība.

Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2: Tādu sistēmu izstrāde, kas atbalsta veselības digitalizāciju

Reforma paātrina un atvieglo saskaņotas e-veselības infrastruktūras izveidi, tostarp veselības aprūpes datu kopuma stabilizāciju un standartizāciju. Pasākums ir sadalīts vairākos savstarpēji saistītos projektos, ar kuriem ievieš veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, veselības aprūpes speciālistu un pacientu atsauces reģistrus, kas ir savstarpēji savienoti ar e-pārvaldes atsauces reģistriem; higiēnisko dienestu veselības reģistri un onkoloģisko, sirds un asinsvadu slimību un citu slimību veselības reģistri; projekts, lai izveidotu informācijas sistēmu higiēnisko pakalpojumu pārvaldības atbalstam Čehijā; e-recepšu pašreizējās funkcionalitātes paplašināšana ietver narkotisko un psihotropo vielu recepšu izrakstīšanu un elektronisko kuponu pakalpojuma ieviešanu, infrastruktūras izveidi, kas atbalsta pacientu ar retām slimībām aprūpes sistēmu.

Pasākums ietver arī apmācības programmu nodrošināšanu, lai paplašinātu e-veselības un digitālo pakalpojumu izmantošanu veselības aprūpes nozarē, galvenokārt pievēršoties veselības aprūpes darbiniekiem.

Reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1: Atsevišķu informācijas sistēmu izstrāde un uzlabošana

Investīcijas sastāv no projektiem, kuru mērķis ir atjaunināt, uzlabot un savienot ar aizmugures vecumu saistītas informācijas sistēmas, kas ļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegt jaunus un uzlabotus pakalpojumus nodarbinātības politikas, sociālā nodrošinājuma, medicīniskās novērtēšanas, statistikas, pasu un vīzu un pakalpojumu jomā, kā paredzēts 1.1. komponentā. Šo projektu rezultātā kopumā tiks uzlabotas desmit informācijas sistēmas.

Investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2: E-pārvaldes pamatreģistru un iekārtu izstrāde

Investīcijas Čehijā izveido un uzlabo pamatreģistrus, jo īpaši Indivīdu reģistru, Iedzīvotāju reģistru, Tiesību un pienākumu reģistru, Teritoriālās identifikācijas reģistru, adrešu un nekustamā īpašuma reģistru, ORG informācijas sistēmu, un ietver tādas Kopīgo pakalpojumu informācijas sistēmas izveidi, kas savieno datus no dažādām informācijas sistēmām ar savstarpēji savienotu datu kopu. To panāk ar divdesmit savstarpēji saistītiem projektiem. Papildus reģistriem jaunās iekārtas ietver jaunu datu centru un e-pārvaldes mākoņdatošanas pakalpojumu mākoņa izstrādi un valsts pārvaldes tehnoloģiskās infrastruktūras attīstību.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.

Investīcija Nr. 3: Kiberdrošība

Investīcijas mērķis ir saskaņā ar Kiberdrošības aktu palielināt publiskās pārvaldes un veselības aprūpes IKT infrastruktūras un informācijas sistēmu kiberdrošību saskaņā ar Valsts kiberdrošības stratēģiju. Pasākums ietver projektus, kuru rezultātā i) Čehijā tiek modernizētas un paplašinātas policijas spēku spējas atklāt, identificēt un reaģēt uz drošības un IKT incidentiem un ii) palielināt vismaz desmit informācijas sistēmu kiberdrošību.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4: Pamatnosacījumu radīšana digitālajai justīcijai

Investīciju mērķis ir modernizēt tiesu sistēmas darba vidi un ļaut turpināt darbu ierobežotu fizisku kontaktu laikā, tādējādi palielinot valsts tiesu sistēmas noturību. Investīcijas sastāv no trim savstarpēji saistītiem projektiem, kas ietver i) datu izmantošanas analīzi un digitalizācijas vajadzību apzināšanu tieslietu nozarē, kā arī datu noliktavas un lielākas glabāšanas jaudas izvēršanu, ii) tādas infrastruktūras jaudas palielināšanu, kas nodrošina attālinātu piekļuvi, un iii) aprīkotu videokonferenču telpu skaita palielināšanu tiesu iestādēm.

C. KOMPONENTS NR. 1.3. Augstas veiktspējas digitālie tīkli

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) izvēršanu, lai iedzīvotājiem, uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm un iestādēm, jo īpaši lauku apvidos, palielinātu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, izmantojot interneta savienojamību. Komponenta mērķis ir arī radīt apstākļus, kas atbalsta 5G tīklu un pakalpojumu attīstību.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku vērš uz digitālo infrastruktūru (valsts īpašais ieteikums Nr. 3/2019), un konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija investīcijas koncentrē uz digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz lieljaudas digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām (valsts īpašais ieteikums Nr. 3/2020).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Attiecībā uz visām investīcijām infrastruktūrā vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkārtoti izmanto vai pārstrādā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) 1 .

Investīcija Nr. 1: Lieljaudas savienojamības veidošana

Investīcija Nr. 2: 5G koridoru pārsegšana un 5G attīstības veicināšana

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot 5G transporta koridoru pārklājumu, veicot investīcijas aprīkojumā, kā arī pētniecībā un izstrādē.

Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāpabeidz šādi pasākumi:

Investīcija Nr. 4: Zinātniskās pētniecības darbības, kas saistītas ar 5G tīklu un pakalpojumu attīstību

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt valsts un privātās struktūras pētniecībā, izstrādē un inovācijā saistībā ar 5G tīkliem un pakalpojumiem.

Lai sasniegtu šo mērķi, izsludina konkursu zinātniskās pētniecības projektiem, kas saistīti ar 5G tīklu un 5G ekosistēmas lietojumu tehnoloģisko attīstību. Projekti koncentrējas uz 5G lietojumu izmantošanu rūpniecībā un pakalpojumos, jo īpaši uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu automobiļu ražošanas procesos un citās svarīgās nozarēs, ņemot vērā aprites ekonomikas principus, izmantojot otrreizējo izejvielu ieguvi. Atbalsts ir vērsts arī uz projektiem, kas veicina automatizācijas, robotizācijas, mākslīgā intelekta un virtuālās vai paplašinātās realitātes izstrādi un izplatīšanu. Potenciālie saņēmēji ir uzņēmumi vai publiskas pētniecības organizācijas. Līdz 2024. gada 31. decembrim atlasa vismaz 20 projektus. Nākamajā īstenošanas posmā pabeidz vismaz 20 atlasītos projektus.

D. KOMPONENTS NR. 1.4. Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunizveidoti uzņēmumi un jaunas tehnoloģijas

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar digitalizācijas veicināšanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos, tostarp MVU. Tā mērķis ir arī izveidot struktūru, kas koordinētu projektus, kuri vērsti uz ekonomikas digitālo pārveidi, atbalstītu atlasītu stratēģisko tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, izstrādi un ieviešanu un uzlabotu inovācijas ekosistēmu, jo īpaši jaunuzņēmumiem, tostarp izmantojot uzlabotas saiknes starp akadēmiskajām un uzņēmējdarbības aprindām. Paredzams, ka plānotās investīcijas veicinās finansējuma pieejamību inovatīviem jaunuzņēmumiem un MVU, cita starpā izmantojot finanšu tehnoloģijas un agrīnā posma finansēšanas risinājumus, kā arī piekļuvi apmācībai un testēšanas iekārtām, lai veicinātu jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešanu. Komponentam ir sinerģija ar Čehijas plāna 1.3. elementu [augstjaudas digitālie tīkli] un 1.5. [Uzņēmumu digitālā pārveide], kas palīdz risināt jautājumu par piekļuvi augstas veiktspējas tīkliem un uzņēmējdarbības digitalizāciju.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku vērš uz digitālo infrastruktūru un likvidē šķēršļus, kas kavē pilnībā funkcionējošas inovācijas ekosistēmas attīstību, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3/2020, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, vairāk izmantojot finanšu instrumentus, lai nodrošinātu likviditātes atbalstu, koncentrētu investīcijas uz digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz lieljaudas digitālo infrastruktūru un tehnoloģiju, un lai nodrošinātu finansējuma pieejamību inovatīviem uzņēmumiem un uzlabotu publiskā un privātā sektora pētniecību un sadarbību;

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši pētniecības un izstrādes procesa rezultāti ir tehnoloģiski neitrāli to piemērošanas līmenī (t. i., tos piemēro visās pieejamajās tehnoloģijās, tostarp zemas ietekmes tehnoloģijās), un pasākumā ex ante izslēdz pētniecību un izstrādi, kas paredzēts “brūnās pētniecības un izstrādes” elementiem (t. i., akmeņogles, lignīts, eļļa/nafta, dabasgāze, uz kuru neattiecas DNSH tehnisko vadlīniju III pielikums, zilais un pelēkais ūdeņradis, atkritumu sadedzināšanas iekārtas un atkritumu izgāztuves).

D.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1: Digitālās pārveides pārvaldības sistēmas institucionālā reforma, tostarp RIS 3 stratēģija

Institucionālās reformas mērķis ir vienkāršot organizācijas struktūru, kas pārrauga digitālo pārveidi. Jaunizveidotā Digitālās pārveides komiteja (DTC) cieši sadarbojas ar valsts inovācijas stratēģiju pārdomātai specializācijai, kas reglamentē struktūras, kuras identificē un izplata svarīgākās tehnoloģijas un attiecīgās pētniecības un inovācijas jomas. Tā nodrošina savienojamību un koordināciju starp dalībniekiem visā digitālajā ekosistēmā un ietver privāto un publisko ieinteresēto personu pārstāvību. Lai atbalstītu šo darbu, tā pasūta analītiskus pētījumus un iepērk ekspertu atbalsta pakalpojumus, kā arī uzlabo uzņēmumu un iedzīvotāju informētību par iespējām izmantot jaunās digitālās tehnoloģijas.

Digitālās un inovācijas ekosistēmas turpmāka uzlabošana (tostarp jaunizveidoti uzņēmumi, jaunizveidoti uzņēmumi un stratēģiskās tehnoloģijas) ietver tādas koordinācijas struktūras izveidi Digitālās pārveides komitejas paspārnē, kas atbild par atbalsta programmu īstenošanu uzņēmumiem saskaņā ar šo komponentu atbilstoši ES jaunuzņēmumu nāciju standartam, un paredzams, ka tā pasūtīs juridisku analīzi un priekšlikumus, ietekmes novērtējumus un sniegs ieteikumus un padomus par reformas īstenošanu un ar to saistītajām investīcijām. Reformas rezultātā tiks izveidota sadarbība starp publisko un privāto sektoru un atbalstīt trīs izmēģinājuma kolektīvo investīciju fondus, uzņēmējdarbības atbalsta shēmas un uzņēmējdarbības atbalsta shēmas, darbības, kuru mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu internacionalizāciju, un “regulatīvās smilškastes”, kurās praksē izmēģina inovatīvus risinājumus, kā ierosināts saskaņā ar šo komponentu.

Reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2: Kopīga stratēģisko tehnoloģiju atbalsta un sertifikācijas grupa ar Stratēģisko tehnoloģiju padomi

Reformas mērķis ir izveidot akreditētas kvalitātes pārvaldības un produktu sertifikācijas iestādes un nodrošināt akreditētu laboratoriju tīklu ar pietiekamām testēšanas un sertifikācijas iespējām, kas uzlabos produktu kvalitāti un atvieglos ražošanas procesu pārvaldību un Čehijas uzņēmumu konkurētspēju. Tas palielina vajadzīgo kapacitāti un samazina atļauju izsniegšanas iestāžu izmaksas, tādējādi padarot sertifikāciju pieejamāku, jo īpaši tādās stratēģiskās nozarēs kā kosmiskā aviācija un medicīnisko ierīču rūpniecība. Reforma atbalsta tādas darbības kā laboratoriju modernizēšana, akreditācijas procesu atvieglošana un iekārtu iegāde, īpašu uzmanību pievēršot: progresīvi materiāli un tehnoloģijas (kompozītmateriāli, aditīvā ražošana, lāzeru izmantošana); zaļās tehnoloģijas (hibrīda/elektroenerģijas piedziņa, dekarbonizācija, trokšņa samazināšana, biodegviela, gaisa transporta ilgtspēja); automatizācija un digitalizācija; Bezpilota gaisa kuģu sistēmas (UAV)/bezpilota gaisa kuģu sistēmas (UAS); Gaisa satiksmes mobilitāte pilsētās (UAM); lietojumprogrammas; Rūpniecība 4.0 aerokosmiskajā jomā (AI, IoT, lielie dati). Komponents ietver arī konsultāciju un padomdevēju pakalpojumus uzņēmumiem, gatavojoties sertifikācijas saņemšanai un izplatot ražošanas praksi.

Reformu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1: Eiropas Izcilības centrs MI jomā “Iedzīvotāju drošībai un drošumam”

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot papildu Eiropas mākslīgā intelekta izcilības centru tīklu, ar kuru paredzēts iegūt izcilības zīmogu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Centra mērķis ir nodrošināt pietiekamas pētniecības spējas, lai varētu ieviest un piemērot MI tehnoloģijas noteiktajā apgabalā.

Tā koncentrē savu darbību uz MI drošumu uzlabojošiem lietojumiem un veicina zinātnisko pētniecību šajā jomā, īpašu uzmanību pievēršot tiem segmentiem, kuros salīdzinošas priekšrocības var gūt, izmantojot valsts un reģionālo specializāciju. Centra darbība ir saskaņā ar Koordinēto mākslīgā intelekta plānu 3 , un investīcijas mērķis ir ievērot ieteikumus, ko sniegusi Eiropas Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupa mākslīgā intelekta jautājumos.

Šo investīciju īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2: Eiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centrs (EDMO)

Ar šo investīciju tiks izveidota Centrāleiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centrs (CEDMO), reģionāla iestāde, ko vada Kārļa universitāte partnerībā ar Čehijas Tehnisko universitāti Prāgā (ČVUT), un faktu pārbaudes tīmekļa vietne demagog.cz. CEDMO ir saistīta ar Eiropas Digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centru un ievēro Eiropas Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos izstrādāto Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai. Tas sadarbībā ar Eiropas MI izcilības centru nodrošina MI rīkus un metodiku cīņai pret viltus ziņām digitālajā telpā un nodrošina metodiku dezinformācijas kampaņu atklāšanai, analizēšanai un publiskošanai valsts, starptautiskā un Eiropas līmenī un analizē dezinformācijas kampaņu ietekmi uz sabiedrību un demokrātiju; atbalstīt medijpratību un sadarbībā ar valstu iestādēm uzraudzīt tiešsaistes platformu un digitālo plašsaziņas līdzekļu ekosistēmas noteikumus. Investīcija ietver arī ilgtermiņa pētījumu, kas nodrošina ikmēneša rezultātus, pamatojoties uz statistiski nozīmīgu paneļdiskusiju, kurā ir vismaz 2 000 Čehijas iedzīvotāju un kuras rezultātā tiek sagatavoti ziņojumi par digitālo un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, iedzīvotāju noturību pret dezinformāciju un maldinošu informāciju Čehijā.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3: Ārvalstu labas prakses un zinātības nodošana digitālajai pārveidei, krīzes sociālekonomisko seku pārraudzībai un izpētei (Samuel Neaman institūts)

Šī investīcija veicinās Samuel Neaman institūta stratēģiskā ideju laboratorijas izveidi un spēju veidošanu Čehijas Republikā, kas tiks izveidota kā neatkarīga organizācija un būs tieši saistīta ar Digitālās pārveides komiteju (kas izveidota saskaņā ar reformu Nr. 1). Tās mērķis ir apvienot uzņēmēju federācijas, darba devēju pārstāvjus, akadēmiskās aprindas un citas ieinteresētās personas un valsts pārvaldi, lai atbalstītu un koordinētu Čehijas ekonomikas digitālo pārveidi, vienlaikus uzraugot un novērtējot tās sociālekonomisko ietekmi. Paredzams, ka Institūts izstrādās memorandus starptautiskai sadarbībai, lai nodotu paraugpraksi digitālās pārveides jomā ar vismaz piecām pasaules vadošajām iestādēm.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4: MVU pārvaldības mācību platforma digitālajai pārveidei pēc Covid-19

Šā pasākuma mērķis ir izveidot digitālās pārveides platformu, kas kalpos kā vienas pieturas aģentūra uzņēmumiem, kuri meklē informāciju par tādu jaunu digitālo tehnoloģiju izmantošanu kā mākslīgais intelekts, blokķēde, mākoņdatošana, robotizācija un automatizācija, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana, un kas arī atbalsta politikas veidotājus attiecībā uz datiem un pierādījumiem balstītiem lēmumiem ekonomikas digitālās pārveides jomā. Otrajā posmā izveido apmācības platformu, lai nodrošinātu e-mācībās balstītus risinājumus jaunām digitālajām tehnoloģijām saskaņā ar mūžizglītības principiem. Īstenošanu papildina ar datu vākšanu un analīzi, lai noteiktu šķēršļus un šķēršļus, kas kavē uzņēmumus īstenot jaunus digitālos risinājumus. Īstenošanu koordinē Digitālās pārveides komiteja, un tā papildina pārējās investīcijas digitālajā pārejā, kurus koordinē Komiteja.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 5: Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra (EBSI)

Plānotās investīcijas Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūrā (EBSI) ietilpst Eiropas blokķēžu partnerības (EBP) paspārnē, un paredzams, ka tās līdzfinansēs Digitālās Eiropas programma. Pasākums atbalsta EBSI/EBP izmantošanas gadījuma īstenošanu, koncentrējoties uz Viseiropas (sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas) SVT obligāciju platformas izveidi MVU aizņēmuma finansēšanai. Projekts palīdzēs atvieglot MVU piekļuvi finansējumam, samazināt izmaksas un palielināt pārredzamību.

Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 6: 5G Pierādījumu izmantošanas projekti pilsētām un rūpniecības rajoniem

Ar šo pasākumu finansē vismaz 52 projektu izstrādi, kas demonstrē digitālās infrastruktūras un 5G piemērošanu. Uz projektiem attiecas divas dažādas iniciatīvas, proti:

·Viedās pilsētas, kuru mērķis ir demonstrēt 5G izmantošanu pilsētu tīklos, tostarp intelektiskās transporta sistēmas, ielu apgaismojumu, atkritumu/aprites pārvaldību, sabiedrisko transportu, stāvvietu apsaimniekošanu, noziedzības mazināšanu pilsētās; un

·“Rūpniecība 4.0” demonstrējumu projekti, kuros tiek demonstrētas digitalizētas ražošanas līnijas vai robotizētas sistēmas (kas izveidotas, izmantojot mākslīgo intelektu) un mobilo iekārtu lietotāju tieša saziņa citam ar citu (ierīces-ierīces sakari, D2D).

Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 7: Čehijas Rise-Up programmas

Čehijas programma “Rise-Up” pievēršas pandēmijas ekonomiskajai un sociālajai ietekmei un ietver divus atsevišķus uzaicinājumus iesniegt projektus: pirmajā uzaicinājumā var piedalīties projektu priekšlikumi, kuru mērķis ir ar Covid-19 saistīti pētniecības un izstrādes projekti, kas ir sasnieguši gandrīz pilnīgas pabeigšanas, sertifikācijas vai tiesiskās aizsardzības briedumu. Otrajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus var piedalīties pētniecības projekti, kuru mērķis ir medicīniski un nemedicīniski tehnoloģiski risinājumi Covid krīzes ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanai, jo īpaši tādās jomās kā veselība, izglītība, audiovizuālā nozare, tradicionālo uzņēmumu un nozaru digitālā pārveide.

Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 8: Uzņēmējdarbības un inovatīvu uzņēmumu veicināšana

Šā pasākuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt veiksmīgu jaunu uzņēmumu izveidi visā Čehijā. Pasākums ietver padomdevēju, konsultāciju un mentorēšanas pakalpojumus, ko ar reģionālo inovāciju un uzņēmējdarbības centru starpniecību sniedz jaunizveidotām uzņēmējdarbības iniciatīvām un jaunuzņēmumiem. Pasākums ietver arī izpratnes veicināšanas kampaņas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 9: Izmēģinājuma investīciju fondi, kas paredzēti, lai Eiropas izcilības centru ietvaros attīstītu pirmsiestāšanās investīcijas, stratēģiskās tehnoloģijas un no universitātēm atvasinātus uzņēmumus

Pasākums atbalsta riska kapitāla attīstību un ekonomikas digitālo pārveidi, veicot investīcijas dotāciju veidā inovatīvos jaundibinātos uzņēmumos. To veido trīs izmēģinājuma kolektīvo investīciju fondi: i) pirmssēklu fonds; ii) stratēģisku tehnoloģiju fonds; un iii) atvasināts MI fonds. Šie trīs fondi iegulda attiecīgi agrīnā posma projektos un tehnoloģiju jaunuzņēmumu uzņēmumos; tādās stratēģiskās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts, blokķēde, FinTech, 5G lietojumi; un pētniecības organizāciju un universitāšu projektos, lai nodotu un komercializētu savus pētījumu rezultātus uzņēmējdarbības praksē.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskajai vienošanās starp Čehiju un pilnvaroto pārvaldības struktūru par līdzekļiem un tai sekojoša finanšu instrumenta investīciju politika prasa piemērot Komisijas tehniskās norādes par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; un izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 4 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 5 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 6 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 7 ; un iv) darbības un aktīvi, ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un pieprasīt, lai [pilnvarotā vienība vai finanšu starpnieks] pārbaudītu projektu atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 10: Jaunuzņēmumu internacionalizācija

Šā pasākuma mērķis ir sniegt Čehijas MVU un jaunuzņēmumiem apmācības, konsultāciju un konsultāciju pakalpojumus, ko sniedz eksperti vadības prasmju un uzņēmējdarbības paraugprakses nodošanas jomā, piemēram: sarunas; ārvalstu tirgu zinātība; izmantot jaunus digitālos rīkus un pielāgoties jaunām digitālajām tendencēm; produktu validācija ārvalstu tirgos; riska kapitāla pieejamība; paātrinātāju programmas un mentorings. Programmu īsteno CzechInvest saskaņā ar Čehijas Republikas inovācijas stratēģiju 2030. gadam un programmu “Valsts nākotnei”.

Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 11: Regulējuma smilškastes saskaņā ar ES prioritātēm

Šis pasākums ietver divu regulatīvo smilškastu palaišanu un sākotnējo darbību, jo īpaši vienu mākslīgā intelekta jomā un otru finanšu tehnoloģiju jomā. Smilškastes izveido sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm, regulatoriem un attiecīgās nozares partneriem, un to mērķis ir nodrošināt atbilstošu tehnisko un tehnoloģisko vidi jauno tehnoloģiju testēšanai. Tie ir pieejami MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī citiem uzņēmumiem un ietver regulārus uzaicinājumus iesniegt testēšanas programmas inovatīviem uzņēmumiem.

Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 12: Kvantu sakaru infrastruktūras izveide

Investīcijas mērķis ir izveidot optisko kvantu sakaru tīklu Čehijā saskaņā ar Digitālās Eiropas programmas prioritātēm. Tas ietver pamattīkla un saistīto sekundāro atzaru izveidi, kritiskās un drošības infrastruktūras savienošanu, kā arī ekspertu testēšanu un apmācību. Tīklam jāspēj ātri pārraidīt un apstrādāt datus, kas savieno plānošanas posmā apzinātās nozīmīgākās ieinteresētās personas un spēj savienoties ar līdzīgu infrastruktūru kaimiņvalstīs.

Investīciju noslēdz ar pabeigtu testēšanas un izmēģinājuma ekspluatācijas posmu līdz 2025. gada 31. decembrim, un tas ietver vismaz savienojumus starp Prāgu, Brno un Ostravu ar kopējo optisko garumu 400 km, 6 kvantu atslēgas sadales (QKD) segmentiem; divu sekundāro lielpilsētu filiāļu ieviešana, pamatojoties uz komerciālu QKD aprīkojumu, un divu papildu filiāļu ieviešana, pamatojoties uz eksperimentālu QKD un to izmantošanas testēšanu.

Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 13: Atbalsts pētniecībai un lidošanai, I aviācijas nozarē

Šo investīciju veido nepieciešamās infrastruktūras izveide pilnībā digitalizētai izmēģinājumu platformai aviācijas nozarei. Tā ietver kvantu datošanas tehnoloģiju izmantošanu, un tās mērķis ir dot iespēju izmantot divkāršu digitālo modelēšanu un simulāciju, kas veicina augstas precizitātes ražošanas metožu izstrādi, labāku datu vākšanu un zinātības pārnesi uz citām nozarēm.

Šī investīcija ietver dzinēja pamattestēšanas stenda pabeigšanu, kas ļauj iegādāties papildu eksperimentālus gaisa kuģu dzinējus, kuri aprīkoti ar lielu skaitu sensoru, kas ļauj izstrādāt jaunas aerokosmiskās tehnoloģijas, un izmēģinājumu stendu eksperimentālam gaisa kuģim dzinēju testēšanai lidojumā. Šāds mehānisms ir pieejams nozares partneriem aeronautikas nozarē, tostarp MVU. Iekārtu un aprīkojumu, kas iegādāts saskaņā ar šo investīciju, izmanto pētniecībai un inovācijai, galveno uzmanību pievēršot zemas ietekmes iespēju izstrādei un daļēji – efektivitātes palielināšanai. Testēšanā izmantotajām biodegvielām jāatbilst AED II direktīvai par atjaunojamo enerģiju 8 .

Šo investīciju pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

D.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
47	Reforma Nr. 1: Ekonomikas digitālās pārveides koordinācijas un atbalsta sistēmas institucionālā reforma (tostarp RIS 3)	Starpposma mērķis	Organizatorisko izmaiņu īstenošana, lai reformētu to publisko struktūru struktūru, kuras pārrauga ekonomikas digitālo pārveidi	Komitejas (un ar to saistītās darba grupas) izveide, kas ir atbildīga par valsts ieinteresēto personu koordināciju, lai sagatavotu projektus Čehijas ekonomikas digitālajai pārveidei				1. cet.	2025	Digitālās pārveides komiteja, tostarp pārstāvot publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, koordinē reformu un investīciju īstenošanu saskaņā ar 1.4. un 1.5. elementu. Tas ietver arī īpašu konsultatīvu/ekspertu darba grupu, kas pārrauga ES jaunuzņēmumu valstu standartu īstenošanu saskaņā ar šo komponentu, un tā sniedz juridisku analīzi, ietekmes pētījumus un ekspertu atzinumus par īstenošanas metožu izvēli. Šo starpposma mērķi uzskata par izpildītu, tiklīdz Komiteja un darba grupa sāk darbu.
48	Reforma Nr. 2: Kopīga stratēģisko tehnoloģiju atbalsta un sertifikācijas grupa ar Stratēģisko tehnoloģiju padomi	Starpposma mērķis	Sertifikācijas iestāžu izveide un iecelšana	Sertifikācijas iestāžu tīkla izveide stratēģiskajām nozarēm.				2. cet.	2024	Sertifikācijas iestāžu izveide, kurām ir sertifikācijas testēšanas spējas, tostarp laboratorijas, aprīkojums un zinātība, lai atbalstītu attīstību un inovāciju stratēģiskās nozarēs.
49	Reforma Nr. 2: Kopīga stratēģisko tehnoloģiju atbalsta un sertifikācijas grupa ar Stratēģisko tehnoloģiju padomi	Mērķis	To uzņēmumu skaits, kuriem veikta sertifikācija		Skaits	0	50	4. cet.	2023	50 uzņēmumi, kam jāsaņem sertifikācija no izveidotā akreditēto sertifikācijas iestāžu tīkla
50	Investīcija Nr. 1: Eiropas Izcilības centrs MI jomā “Iedzīvotāju drošībai un drošumam”	Starpposma mērķis	Eiropas Izcilības centra “Mākslīgais intelekts pilsoņu drošībai un drošumam” izveide	Eiropas Izcilības centra izveide mākslīgā intelekta pilsoņu drošībai un drošumam, kas sniedz pakalpojumus Eiropas tīkla ietvaros				4. cet.	2022	Mākslīgā intelekta izcilības centram pilsoņu drošībai un drošumam ir jāatbalsta pētniecība, sadarbība un jaunu lietojumu ieviešana mākslīgā intelekta jomā.
51	Investīcija Nr. 2: Eiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centrs (EDMO)	Starpposma mērķis	Eiropas CEE digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centra izveide Čehijā (CEDMO)	CEDMO centra izveide, ko izveidojis akadēmiskais konsorcijs un Kārļa universitāte Prāgā kā vadošais partneris				4. cet.	2021	Digitālo plašsaziņas līdzekļu centrs, kas ir daļa no EDMO tīkla, koncentrējas uz viltus informācijas, piemēram, maldinošas informācijas saistībā ar Covid vai 5G tīkliem, izplatīšanas analīzi un apkarošanu.
52	Investīcija Nr. 2: Eiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centrs (EDMO)	Mērķis	Minimālais statistiski nozīmīgu ekspertu skaits, kas iesaistīti CEDMO indeksā		Skaits	0	2000	4. cet.	2025	CEDMO ir jānodrošina ikmēneša pētniecības un uzraudzības darbība, iesaistot statistiski nozīmīgu izlasi, kurā ir vismaz 2000 personu.
53	Investīcija Nr. 3: Ārvalstu paraugprakses un zinātības nodošana digitālajai pārveidei, krīzes sociālekonomisko seku pārraudzībai un izpētei (Samuel Neaman institūts)	Mērķis	Čehijas Samuel Neaman institūta izveide ar starptautisku iesaisti, tostarp 5 starptautiskās sadarbības nolīgumi memorandu veidā, lai nodotu paraugpraksi digitālās pārveides jomā		Skaits	0	5	4. cet.	2024	Institūtam ir jāuzrauga jaunākās norises un digitālās pārveides sociālekonomiskā ietekme, pamatojoties uz memorandu ar Rūpniecības un tirdzniecības ministriju. Tai ir jānoslēdz saprašanās memorandi par sadarbību un zinātības nodošanu, lai atbalstītu ekonomikas digitālo pārveidi.
54	Investīcija Nr. 4: MVU pārvaldības mācību platforma digitālajai pārveidei pēc Covid-19	Mērķis	MVU pārvaldības apmācības platformas izveide un vismaz 200 MVU pārvaldības iesaistīšana pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides darbībās, kas vērstas uz digitālo pārveidi		Skaits	0	200	4. cet.	2024	Platforma kalpos par pamatu MVU vadības izglītošanai par iespējām un riskiem, ko rada jaunās digitālās tehnoloģijas. Tai jābūt uz žetoniem balstītai izglītības sistēmai. Tā saturs jāizstrādā sadarbībā ar ieinteresētajām personām.
55	Investīcija Nr. 5: Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra (EBSI) – SVT obligācijas MVU finansēšanai	Starpposma mērķis	EBSI tehniskās īstenošanas pabeigšana un MVU izmēģinājuma posma uzsākšana	MVU obligāciju piedāvājuma uzsākšana izmēģinājuma posmā, lai nodrošinātu finansējumu				4. cet.	2022	Izmēģinājuma programma, kas jāuzsāk, lai MVU EBSI ietvaros varētu piedāvāt obligācijas, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija saskaņā ar regulatīvo smilškasti
56	Investīcija Nr. 5: Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra (EBSI) – SVT obligācijas MVU finansēšanai	Mērķis	MVU skaits, kas atbalstīti pēc sekmīga izmēģinājuma posma, piedāvājot digitālās obligācijas EBSI		Skaits	0	250	4. cet.	2023	Izmēģinājuma programma, kas jāuzsāk, lai MVU EBSI ietvaros varētu piedāvāt obligācijas, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija saskaņā ar regulatīvo smilškasti
57	Investīcija Nr. 6: 5G Pierādījumu izmantošanas projekti pilsētām un rūpniecības rajoniem	Mērķis	Viedo pilsētu references lietojumprogrammu izstrāde un darbība		Skaits	0	5	4. cet.	2022	Pieci atsauces lietojumi, kas ir daļa no programmas “Viedās pilsētas” un kas jāpabeidz
58	Investīcija Nr. 6: 5G Pierādījumu izmantošanas projekti pilsētām un rūpniecības rajoniem	Mērķis	Lietojumu paplašināšana viedajām pilsētām un “Rūpniecība 4.0”		Skaits	0	45 – viedajām pilsētām; 35 uzņēmumiem “Rūpniecība 4.0”	4. cet.	2025	Atlasītu demonstrējošu 5G lietošanas gadījumu lietojumprogrammu paplašināšana, aptverot citas vietas, tostarp reģionus un vietējās pašvaldības viedo pilsētu un rūpniecības 4.0 programmu ietvaros
59	Investīcija Nr. 7: Čehijas Rise-Up programma	Mērķis	Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir inovācija medicīniskos un nemedicīniskos tehnoloģiskos risinājumos Covid-19 seku un tās ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanai		Skaits	60	300	4. cet.	2023	Atbalsts uzņēmumiem ar Covid saistītu medicīnisko pētniecību un tādu projektu izstrādē, kā arī pētniecības projektos, kuru mērķis ir medicīniski un nemedicīniski tehnoloģiski risinājumi krīzes ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanai, de minimis dotācijas atbalsta veidā, kura kopējā vērtība ir vismaz EUR 23 564 527,53. Līgumslēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti šajā starpposma mērķrādītājā minētajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, piešķir saskaņā ar Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
60	Investīcija Nr. 8: Uzņēmējdarbības un inovatīvu uzņēmumu veicināšana	Mērķis	Ar inovācijas centru un programmas partnerorganizāciju starpniecību atbalstīto jaunuzņēmumu skaits		Skaits	0	450	4. cet.	2024	Jaunuzņēmumiem un citām atbilstīgām struktūrām tiks sniegti mentorēšanas, konsultantu un konsultāciju pakalpojumi vai apmācība, lai veicinātu uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības plānu apstiprināšanu.
61	Investīcija Nr. 9: Izmēģinājuma investīciju fondi pirms/sagatavotu investīciju, stratēģisko tehnoloģiju un augstskolu atzaru izstrādei Eiropas izcilības centros	Starpposma mērķis	Fondu fondu izveide un triju izraudzīto fondu (pirmssēklas, stratēģiskās tehnoloģijas un atvasināti fondi) investīcijas	Izmēģinājuma posma beigas pēc tam, kad ir izsmelta investīcijas kapacitāte no ANM nodrošinātajiem līdzekļiem				4. cet.	2025	Tiks izveidoti trīs līdzieguldījumu fondi esošajiem un jauniem riska kapitāla fondiem, lai atbalstītu inovatīvus jaunuzņēmumus, stratēģiskās tehnoloģijas un uzņēmumus, kas veic investīcijas sagatavošanas/sagatavošanas posmā. Izmēģinājuma posmā būtu jāpārbauda pieprasījuma līmenis, mērķtiecīgs risks, apguve un investīciju jomas, jo īpaši papildināmība ar citiem atbalsta instrumentiem. Pamatojoties uz izmēģinājuma posma rezultātiem, ir jānosaka turpmākas nepārtrauktas investīciju kārtas un jānosaka turpmākas investīciju jomas. Investīcijas vērtība sasniedz minimālo summu EUR 54 983 897,57. Investīciju politika attiecībā uz finanšu instrumentu ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
62	Investīcija Nr. 9: Izmēģinājuma investīciju fondi pirms/sagatavotu investīciju, stratēģisko tehnoloģiju un augstskolu atzaru izstrādei Eiropas izcilības centros	Mērķis	Investīcijas pirmssēklu un tehnoloģiju jaunuzņēmumos un jaunizveidotos uzņēmumos		Skaits	0	185	4. cet.	2025	Projekti un inovatīvi jaunizveidoti uzņēmumi, kurus atlasīs un atbalstīs investīciju fondi. Investīciju politika attiecībā uz finanšu instrumentu ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
63	Investīcija Nr. 10: Jaunuzņēmumu internacionalizācija	Mērķis	Atbalsts jaunuzņēmumu paplašināšanai starptautiskā mērogā, sniedzot konsultācijas, konsultējot uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus, paātrināšanas programmas		Skaits	0	100	4. cet.	2025	Jaunuzņēmumus atbalstīs ar atbalsta programmām, kas vērstas uz starptautisku paplašināšanos un pielāgošanos ārvalstu tirgiem. Šīs programmas ietver: mentorēšanas un konsultāciju pakalpojumi, produktu apstiprināšanas paātrināšanas programmu pakalpojumi, kas saistīti ar ārvalstu, paraugprakses apmaiņu, paplašināšanu, produktu/pakalpojumu pielāgošanu.
64	Investīcija Nr. 11: Regulējuma smilškastes saskaņā ar ES prioritātēm	Starpposma mērķis	Divu regulatīvo smilškastu ieviešana finanšu tehnoloģijās un mākslīgajā intelektā	Divu smilškastu izveide prioritārajās reglamentētajās jomās, piemēram, finanses (pamatojoties uz digitālo finanšu paketi) un mākslīgais intelekts (pamatojoties uz Eiropas tiesisko regulējumu MI jomā)				4. cet.	2023	“Smilškastes” finanšu tehnoloģiju un MI jomā uzskata par aktīvām un darbotiesspējīgām, ja inovatīvi uzņēmumi var iesniegt pieteikumus testēšanas programmām. Galvenā uzmanība jāpievērš projektiem, kas jau tiek gatavoti.
65	Investīcija Nr. 11: Regulējuma smilškastes saskaņā ar ES prioritātēm	Mērķis	Smilškastu dalībnieki, ko atbalsta smilškastes		Skaits	0	20	4. cet.	2023	To regulēto nozaru uzņēmumu skaits, kuru projekts un produkts ir testēts caur smilškastēm finanšu tehnoloģiju un MI jomā. Galvenā uzmanība jāpievērš projektiem, kas jau tiek gatavoti. Abām smilškastēm būtu jāatbalsta vismaz 10 projekti katrā uzsāktajā programmā.
66	Investīcija Nr. 12: Kvantu sakaru infrastruktūras izveide	Starpposma mērķis	Optiskā kvantu tīkla būvniecības un eksperimentālās ekspluatācijas fāzes pabeigšana	Infrastruktūra darbojas, un testēšanu ir dokumentējušas un apstiprinājušas attiecīgās iestādes (Rūpniecības un tirdzniecības ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts kiberdrošības un informācijas drošības birojs (NÚKIB)).				4. cet.	2025	Starpposma mērķis ir: optisko savienojumu izveide starp Prāgu, Brno un Ostravu, kopējais optiskais garums 400 km, 6 kvantu atslēgu sadales (QKD) segmenti; divu sekundāro lielpilsētu filiāļu, kuru pamatā ir QKD komerciālais aprīkojums, un divu sekundāro lielpilsētu filiāļu ieviešana, pamatojoties uz eksperimentālu QKD rīkkopu; mobilo sekundāro filiāļu iegāde un plānošana; esošo kvantu sakaru tehnoloģiju integrēšanas testēšana; un 3 militārām teritorijām raksturīgu lietošanas gadījumu testēšana.
67	Investīcija Nr. 13: Atbalsts pētniecībai un lidošanai, I aviācijas nozarē	Starpposma mērķis	Vismaz vienas izmēģinājuma stenda pilnīga darbība aviācijas nozarē, pamatojoties uz digitālajām divtehnoloģijām un digitālās pārveides iekārtām	Nepieciešamā aprīkojuma, tostarp eksperimentālo iekārtu, iegāde un ekspluatācija.				4. cet.	2022	Starpposma mērķis ietver dzinēja pamattestēšanas stenda pabeigšanu, kas gaisa kuģu dzinēju ražotājiem dod iespēju testēt digitālās aviācijas dzinēju pārus; papildu eksperimentālu gaisa kuģu dzinēju iegāde, kas aprīkoti ar lielu skaitu sensoru, kuri ļauj izstrādāt jaunas kosmiskās aviācijas tehnoloģijas, un izmēģinājumu stendu eksperimentālam gaisa kuģim, lai pārbaudītu dzinējus lidojumā. Pētniecības darbība galvenokārt ir vērsta uz mazas ietekmes iespējām, un tā var ietvert pētniecības darbību, kas vērsta uz esošās “labākās klases” tehnoloģijas efektivitātes palielināšanu, tikai tad, ja tā nerada tehnoloģiju bloķēšanas ietekmi vai ja pētniecības un izstrādes procesa rezultāti ir tehnoloģiski neitrāli to piemērošanas līmenī.

E. KOMPONENTS NR. 1.5. Uzņēmumu digitālā pārveide

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar atbalstu rūpniecības digitalizācijai, tehnoloģiju izmantošanai un savstarpēji savienota un ilgtspējīga Eiropas digitālās ekosistēmas valsts līmeņa izveidei, izmantojot digitālās inovācijas centrus. Tā arī atbalsta references testēšanas un eksperimentālās iekārtas izveidi. Vēl viens mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmumiem, kas piedalās potenciāli svarīgos projektos visas Eiropas interesēs (IPCEI), jo īpaši mikroelektronikas, savienojamības un mākoņdatošanas infrastruktūras un pakalpojumu jomā, tostarp mikroprocesoru jomā, kas saistīti ar Eiropas augstas veiktspējas skaitļošanu. Paredzams, ka komponents atbalstīs zaļo pārkārtošanos, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izmantojot digitālās tehnoloģijas, saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3/2020, saskaņā ar kuru Čehijai jākoncentrē investīcijas uz digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz lieljaudas digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām, tostarp ogļu ieguves reģionos.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši IKT aprīkojuma iepirkums nodrošina atbilstību attiecīgajiem ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem, kā arī attiecīgajām ES energoefektivitātes un materiālefektivitātes prasībām un pārstrādes prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, Direktīvu 2009/125/EK, Direktīvu 2011/65/ES un Direktīvu (ES) 2021/19.

E.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 1: Eiropas un valstu digitālās inovācijas centru izveide

Pasākuma mērķis ir atbalstīt galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu digitālo pārveidi, ieviest jaunas tehnoloģijas, piesaistīt nozares ekspertus un nodrošināt lielāku rūpniecības un pakalpojumu noturību pret iespējamām turpmākām krīzēm. Ir paredzēts līdzfinansējums no programmas “Digitālā Eiropa”.

Izveido un sāk darboties sešus Eiropas un valstu digitālās inovācijas centrus.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2: Eiropas references testēšanas un eksperimentālās iekārtas izveide

Izveido un nodod ekspluatācijā Eiropas references testēšanas un eksperimentālās iekārtas. Pasākuma mērķis ir izveidot saikni starp pētniecības nozarēm (piemēram, Mākslīgā intelekta izcilības centru) un ekonomiku plašākā nozīmē (piemēram, Eiropas un valstu digitālās inovācijas centri), ļaujot pētniecības centriem un maziem un vidējiem uzņēmumiem testēt izstrādātās tehnoloģijas un lietojumus, lai tos varētu izmantot savās darbībās. Ir paredzēts līdzfinansējums no programmas “Digitālā Eiropa”.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3: Tiešs atbalsts uzņēmumu digitālajai pārveidei 

Tiešu atbalstu digitālajai pārveidei (piemēram, mākslīgajam intelektam, procesu automatizācijai, robotikai, augstas veiktspējas datošanai un kiberdrošībai) sniedz 377 uzņēmumiem. Divas trešdaļas līdzekļu piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, un vienu trešdaļu nodrošina lieliem uzņēmumiem. Pasākuma mērķis ir palielināt digitālos procesus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī lielos uzņēmumos (un potenciāli atbalstīt lielus inovatīvus liela mēroga IPCEI projektus, jo īpaši mikroprocesoru un mākoņdatošanas infrastruktūras un pakalpojumu jomā).

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
68	Reforma Nr. 1: Ekonomikas digitalizācijas platformas izveide	Starpposma mērķis	Ekonomikas digitalizācijas platformas izveide	Platformas darbības uzsākšana				1. cet.	2022	Izveido platformu ekonomikas digitalizācijai un sāk tās darbību. Platforma koordinē visu valsts digitālās ekosistēmas dalībnieku, piemēram, Eiropas un valstu digitālās inovācijas centru, mākslīgā intelekta izcilības centru, augstas veiktspējas datošanas un kiberdrošības nacionālo kompetenču centru, Eiropas references testēšanas un eksperimentālo iekārtu, inovācijas centru un visu šo centru klientu savstarpējo savienojamību. Platforma darbojas kā viena no Digitālās pārveides komitejas darba grupām, kas jāizveido kā 1. reforma saskaņā ar 1.4. komponentu.
69	Investīcija Nr. 1: Eiropas un valstu digitālās inovācijas centri	Mērķis	Funkcionālu un savstarpēji savienotu Eiropas un valstu digitālās inovācijas centru izveide		Eiropas un valstu digitālās inovācijas centru skaits	0	6	4. cet.	2024	Izveido sešus Eiropas un valstu digitālās inovācijas centrus un sāk to darbību. Šie digitālās inovācijas centri atbalsta galvenokārt MVU un valsts pārvaldes digitālo pārveidi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, piesaistot nozares ekspertus un nodrošinot lielāku rūpniecības un pakalpojumu noturību pret iespējamām turpmākām krīzēm.
70	Investīcija Nr. 2: Eiropas references testēšanas un eksperimentālās iekārtas	Mērķis	Eiropas references testēšanas un eksperimentālās iekārtas izveide		Eiropas references testēšanas un eksperimentālo iekārtu skaits	0	1	2. cet.	2023	Izveido Eiropas references testēšanas un eksperimentu iekārtu un sāk tās darbību. Šis mehānisms izveido saikni starp pētniecības nozarēm (piemēram, mākslīgā intelekta izcilības centru) un ekonomiku plašākā nozīmē (piemēram, Eiropas un valstu digitālās inovācijas centri), ļaujot pētniecības centriem un MVU testēt izstrādātās tehnoloģijas un lietojumus, lai tos varētu izmantot to darbībā.
71	Investīcija Nr. 3: Ražošanas un ar ražošanu nesaistītu uzņēmumu digitālā pārveide un to noturības palielināšana	Mērķis	Tiešs atbalsts uzņēmumiem digitālajai pārveidei		Uzņēmumu skaits	0	377	4. cet.	2025	377 uzņēmumi tiek digitalizēti pārveidoti. Šī digitālā pārveide palielinās digitālos procesus, jo īpaši MVU. Atbalstu sniedz tādām darbībām kā digitalizācijas ieviešana uzņēmumos, tostarp nepieciešamā procesa analīze, digitālo risinājumu ieviešana ar mākslīgo intelektu saistītās jomās, procesu automatizācija, robotika un tiešsaistes un kiberfizisko sistēmu kiberdrošība un jaunu tehnoloģiju ieviešana, jaunu tehnoloģisko ierīču un aprīkojuma, tostarp nepieciešamās infrastruktūras, iegāde, iegādāto vai esošo tehnoloģiju starpsavienojums, izmantojot modernus sakaru kanālus un protokolus (autonoma divvirzienu saziņa). Kopējais šim nolūkam izpildītais budžets ir vismaz EUR 180 000 000, tostarp vismaz EUR 120 000 000 MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un vismaz EUR 60 000 000 lieliem uzņēmumiem.

F. KOMPONENTS NR. 1.6. Būvniecības procesa paātrināšana un digitalizācija

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar pašlaik ilgajām un administratīvi smagajām būvniecības atļauju saņemšanas procedūrām.

Komponenta mērķis ir vienkāršot un racionalizēt būvniecības atļauju piešķiršanas procesu. Paredzams, ka būvniecības atļauju piešķiršanas procesa ievērojamais paātrināšanās būtiski uzlabos uzņēmējdarbības un investīciju vidi Čehijā. Jāņem vērā arī nosacījumi ēku apsaimniekošanas un telpiskās plānošanas digitalizācijas pienācīgai īstenošanai. Pilnīga paralēlo procesu apvienošana vienotā procedūrā, kā arī institucionālā reforma, kā paredzēts Būvniecības kodeksa projektā, var saīsināt vidējo atļaujas izsniegšanas laiku no pašreizējiem 5,4 gadiem līdz vidēji 1,25 gadiem. Paredzams, ka tikai procesa digitalizācija samazinās būvniecības licences iegūšanas vidējo laiku vismaz par diviem gadiem.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija samazina administratīvo slogu investīcijām un atbalsta kvalitatīvāku konkurenci publiskajā iepirkumā, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3/2020, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, vairāk izmantojot finanšu instrumentus, lai nodrošinātu likviditātes atbalstu, samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu e-pārvaldi.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1: Jaunā būvniecības likuma un zonēšanas likuma īstenošana praksē

Reforma ietver institucionālas un procesuālas izmaiņas, un tās mērķis ir būvniecības atļauju piešķiršanas procesā panākt augstu digitalizācijas līmeni. Jaunais Būvniecības likums stājas spēkā līdz 2021. gada 30. septembrim. Par būvniecības iestāžu decentralizēto struktūru un to darbības nosacījumiem atbild valsts.

Reforma paātrinās būvniecības procedūras, padarīs atļauju piešķiršanas procedūras efektīvākas un par tām atbild viena iestāde – Augstākā būvniecības pārvalde. Attiecīgie dalībnieki saņem pienācīgu apmācību, lai izprastu jaunos procesus, spētu izmantot jaunās informācijas sistēmas un efektīvi strādāt jaunajā organizatoriskajā vidē. Esošos datus migrē uz jaunu platformu un nodrošina esošo individuālo informācijas sistēmu darbību, līdz tiek izveidota centrālā informācijas sistēma (AIS). Tas ietver nepieciešamā IT aprīkojuma nodrošināšanu Augstākās būvniecības biroja un vietējo ēku biroju darbībai.

Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 30. septembrim, un tās ietekmi novērtē līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1: Centrālā informācijas sistēma (“AIS”)

Šī investīcija izveido procesa vadības informācijas sistēmu, ko izmanto būvniecības atļauju procesā iesaistīto iestāžu ierēdņi. Sistēma digitalizē ēku apsaimniekošanas procesus tā, lai nodrošinātu to procesu pārredzamību, lietderību un efektivitāti, kas noteikti tiesību aktos, kuri īstenoti ar šā komponenta 1. reformu. Nepieciešamās aparatūras un programmatūras licences iegādājas kopā ar tehnisko atbalstu lietotnēm, kas attiecas uz vajadzīgajām funkcionālajām un nefunkcionālajām prasībām, pareizu sistēmas testēšanu, apkopi, darbību un lietojumprogrammas izstrādi.

Šo investīciju īsteno līdz 2023. gada 30. septembrim.

Investīcija Nr. 2: Valsts pārvaldes datu izstrāde un izmantošana telpiskajā plānošanā

Investīcijas mērķis ir izveidot centralizētu telpiskās analīzes dokumentācijas datubāzi saistībā ar telpiskās plānošanas informācijas sistēmu, ko izmantos, lai sniegtu datus un pakalpojumus pilsētu un lauku plānošanas iestādēm, citiem publiskā sektora lietotājiem un telpiskās plānošanas dokumentu sniedzējiem. Datus sniedz atklāto datu veidā. Centralizācija nodrošina efektīvu datu apmaiņu ar citām valsts pārvaldes sistēmām (jo īpaši teritoriālās identifikācijas, adrešu un nekustamā īpašuma reģistru).

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3: Ēku vadības digitalizēšanas priekšrocību izmantošana pilnā apmērā 

Investīcijas rada virkni informācijas sistēmu, standartu un metodiku, kas vajadzīgas, lai pilnībā digitalizētu būvniecības atļauju piešķiršanas procesu un telpisko plānošanu.

Ievieš trīs IT sistēmas, lai varētu savstarpēji savienot galvenās datubāzes un atvieglotu būvatļauju procesu un telpisko plānošanu:

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

G. KOMPONENTS NR. 2.1. Noturīgs transports

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas problēmām, kas saistītas ar transporta digitalizāciju, elektromobilitāti dzelzceļa transportā, dzelzceļa transporta īpatsvara palielināšanu kravu un pasažieru pārvadājumos, aktīvas mobilitātes nozīmes palielināšanu pilsētās, satiksmes drošības uzlabošanu un satiksmes ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību mazināšanu. Komponents gūst labumu no sinerģijas ar 2.4. komponentu, kurā risināts jautājums par alternatīvu dzinēju izmantošanu autotransportā un pilsētas autobusu transportā.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrē uz transportu, jo īpaši uz tā ilgtspēju, digitālo infrastruktūru un pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības (valsts īpašais ieteikums Nr. 3, 2019), un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3, 2020, saskaņā ar kuru Čehija tiecas veikt investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, jo īpaši attiecībā uz lieljaudas digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūru, tostarp ogļu ieguves reģionos (Valsts īpašais ieteikums Nr. 3, 2020. gads).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu sagatavo atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.

G.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1: Alternatīvu izstrāde energoietilpīgam un teritoriālam autotransportam

Pasākuma mērķis ir veicināt energoefektīvāku transporta veidu plašāku izmantošanu regulārās un smagās transporta plūsmās. To panāk ar šādiem pasākumiem:

●Reformas ietekmi uz sabiedriskā transporta veidu īpatsvaru un velotransporta īpatsvaru mēra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1: Moderno tehnoloģiju piemērošana dzelzceļa infrastruktūrai 

Investīcijas veicina dzelzceļa transporta digitalizāciju, lai uzlabotu satiksmes drošību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, optimizētu dzelzceļa infrastruktūras jaudu un nodrošinātu starptautisko sadarbspēju. Investīciju Nr. 1 sasniedz ar šādiem pasākumiem:

●Projektu kopums 41 km garumā, ko aptver globālā mobilo sakaru sistēma – dzelzceļš (GSM-R), 20 jaunizveidotas vai uzticamākas bāzes raiduztvērējstacijas (BTS) un jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešana dzelzceļa satiksmes pārvaldībai līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2: Dzelzceļu elektrifikācija

Pasākuma mērķis ir palielināt nefosilās degvielas transporta īpatsvaru, elektrificējot līnijas un nodrošinot vilces jaudu apakšstacijās. Investīcijas arī rada apstākļus enerģijas taupīšanai transporta sistēmā. To panāk ar šādiem pasākumiem:

●Tādu projektu kopuma definīcija, kuru veido 39,7 km elektrificētas līnijas un četras vilces elektrostacijas ar palielinātu jaudu vai jaunizbūvētas stacijas līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3: Atbalsts dzelzceļa infrastruktūrai 

Pasākuma mērķis ir aizsargāt vidi un klimatu, veicinot dzelzceļa pārvadājumu īpatsvara palielināšanu kravu un pasažieru pārvadājumos un uzlabojot dzelzceļa staciju energoefektivitāti. Šīs investīcijas ir vērstas uz dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem, cita starpā ņemot vērā dzimumu atšķirības un pienācīgu piekļuvi pakalpojumiem nelabvēlīgā situācijā esošām un neaizsargātām personām. Projekti koncentrējas uz tīkla posmiem, kas ir svarīgi piepilsētas transportam, un uz projektiem, kuru mērķis ir uzlabot dzelzceļa mezglus un staciju ēkas multimodālos pasažieru termināļos. Turklāt tiek atbalstīta stacijas ēku apkure. To panāk ar šādiem pasākumiem:

Investīcija Nr. 4: Autotransporta un dzelzceļa transporta drošība

Pasākuma mērķis ir uzlabot satiksmes drošību, veicot konkrētus drošības pasākumus dzelzceļa pārbrauktuvēs un uzlabojot tiltu un tuneļu konstrukciju stāvokli. Pilsētās un aglomerācijās veic investīcijas, lai samazinātu atsevišķu braucienu ar automašīnu īpatsvaru un palielinātu sabiedriskā transporta un aktīvo transporta veidu, piemēram, gājēju un riteņbraukšanas, īpatsvaru. Veloceliņu un gājēju barjeru ceļu būvniecība arī ir daļa no investīcijām, lai uzlabotu neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību aktīvas mobilitātes veicināšanas ietvaros, jo īpaši pilsētās. To panāk ar šādiem pasākumiem:

H. KOMPONENTS NR. 2.2. Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina energoefektivitātes problēmu publiskajā sektorā, renovējot valsts un sabiedriskās ēkas un modernizējot sabiedrisko apgaismojumu.

Komponents atspoguļo Čehijas apņemšanos līdz 2030. gadam uzlabot valsts ekonomikas energoefektivitāti. Tā mērķis ir samazināt enerģijas galapatēriņu attiecīgajās valsts un sabiedriskajās ēkās, palielināt kvalitatīvu renovāciju skaitu publiskajā sektorā un samazināt sabiedriskā apgaismojuma enerģijas galapatēriņu.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2019) un par tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši, uzlabojot valsts un sabiedrisko ēku energoefektivitāti, vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu sagatavo atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.

H.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 1: Valsts ēku energoefektivitātes uzlabošana

Šīs investīcijas mērķis ir samazināt enerģijas galapatēriņu valsts pārvaldes ēkās, kas ilgtermiņā neatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, un palielināt kvalitatīvu un vidēji pilnīgu vai pilnīgu renovācijas darbu skaitu. Finansē tikai projektus, kas vidēji samazina primārās enerģijas patēriņu vismaz par 30 % vai samazina CO2 emisijas par 30 %.

Investīciju mērķis ir atbalstīt līdz 100 ēku renovācijas projektiem, tostarp ēku siltināšanu, logu un durvju apmaiņu un atjaunošanu, tādu sistēmu uzstādīšanu, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, vai iekštelpu vides uzlabošanas pasākumu īstenošanu, kuriem ir pierādāma ietekme uz ēku energoefektivitāti.

Līgumus par 75 % projektu slēdz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Lai labāk sagatavotos šai investīcijai, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē parauglīgumu par energoefektivitātes līguma metodes pakalpojumiem ar garantiju. Tās mērķis ir veicināt projektu īstenošanu, uzsvaru liekot uz enerģijas ietaupījumu maksimālu atdevi salīdzinājumā ar izlietotajiem līdzekļiem.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Investīcija Nr. 2: Sabiedriskā apgaismojuma sistēmu energoefektivitātes uzlabošana

Šīs investīcijas mērķis ir ļaut atjaunot sabiedrisko apgaismojumu dažādās Čehijas pašvaldībās un nodrošināt, ka šī renovācija ir saistīta ar citiem viediem elementiem, piemēram, elektromobilitātes attīstības atbalstīšanu.

Finansē tikai tādus projektus, kas vidēji samazina primārās enerģijas patēriņu vismaz par 30 % vai samazina CO2 emisijas par 30 %.

Investīcijas ietver atbalstu līdz 2 000 projektiem par sabiedrisko vietu apgaismošanas sistēmu atjaunošanu dažādās Čehijas pašvaldībās, no kuriem 80 % līgumu noslēdz līdz 2024. gada 31. decembrim. Investīcija ietver apgaismojuma sistēmu atjaunošanu un vadības sistēmas iegādi vai optimizāciju.

Lai labāk sagatavotu šo investīciju, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē programmas dokumentāciju. Tajā nosaka grafiku un nosacījumus sabiedrisko vietu apgaismošanas sistēmu renovācijas pasākumu, tostarp viedo elementu, atbalstam.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Investīcija Nr. 3: Sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošana

Šīs investīcijas mērķis ir samazināt enerģijas galapatēriņu sabiedriskajās ēkās, kas ilgtermiņā neatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, un palielināt kvalitatīvu un vidēji pilnīgu vai pilnīgu renovācijas darbu skaitu. Finansē tikai tādus projektus, kas vidēji samazina primārās enerģijas patēriņu vismaz par 30 % vai samazina CO2 emisijas par 30 %.

Investīciju mērķis ir atbalstīt līdz 400 ēku renovācijas projektiem, tostarp ēku siltināšanu, logu un durvju apmaiņu un atjaunošanu, tādu sistēmu uzstādīšanu, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, vai tādu iekštelpu vides pasākumu uzlabojumu īstenošanu, kuriem ir pierādāma ietekme uz ēku energoefektivitāti.

Līgumus par 75 % projektu slēdz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

I. KOMPONENTS NR. 2.3. Pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar pāreju no fosilā kurināmā uz mazemisiju un bezemisiju enerģijas avotiem, piemēram, fotoelementu enerģiju. Tā mērķis ir samazināt Čehijas ekonomikas emisiju intensitāti un piesārņotāju emisijas, kā arī modernizēt siltumenerģijas sadales tīklu, jo īpaši aizstājot tvaiku ar karstu ūdeni, lai ietaupītu primāros enerģijas avotus.

Reformas un investīcijas atbalsta konkrētai valstij adresēto 2019. gada 3. ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistītā ekonomikas politikā galveno uzmanību pievērš mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanai, tostarp energoefektivitātei, ņemot vērā reģionālās atšķirības un konkrētai valstij adresēto 2020. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija investīcijas koncentrē uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp ogļu ieguves reģionos.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

I.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1: Sagatavot novērtējumu par centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju Čehijā

Šā pasākuma mērķis ir dekarbonizēt centralizēto siltumapgādi, jo īpaši palielinot energoefektivitāti, pārejot no ogļu sadedzināšanas uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, sadedzinot dabasgāzi, biomasu un atkritumus un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņotājus.

Tiek veikts un publicēts novērtējums par virzību uz centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju Čehijā. Šis novērtējums virza investīcijas, ko finansē saskaņā ar šo Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu.

Reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 2: Sagatavot novērtējumu par bioenerģijas ilgtspējīgas izmantošanas trajektorijām un biomasas piegādi Čehijā un tās ietekmi uz zemes izmantojumu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības piesaistītājsistēmām un bioloģisko daudzveidību, kā arī ietekmi uz gaisa kvalitāti laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam

Šā pasākuma mērķis ir veicināt investīcijas biomasā, kuru pamatā ir biomasas atkritumi un atliekas, ko var iegūt ilgtspējīgā veidā, papildinot emisiju samazināšanas pasākumus.

Publicē novērtējumu par bioenerģijas ilgtspējīgas izmantošanas trajektorijām un biomasas piegādi Čehijā un tās ietekmi uz zemes izmantojumu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības piesaistītājiem un bioloģisko daudzveidību, kā arī par tās ietekmi uz gaisa kvalitāti laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam. Šis novērtējums virza bioenerģijas investīcijas, ko finansē saskaņā ar Čehijas atveseļošanas un noturības plāna 2.2., 2.3. un 2.5. elementu.

Reformu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim. 

Investīcija Nr. 1: Fotoelementu enerģijas avotu uzstādītās jaudas palielināšana 

Investīcija Nr. 2: Primārās enerģijas ietaupījuma panākšana, modernizējot siltuma sadali

Šā pasākuma mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ogļu sadedzināšanu siltuma ražošanai (un ar to saistīto elektroenerģijas ražošanu) saskaņā ar pieņemto novērtējumu par centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju Čehijā saskaņā ar šā komponenta 1. reformu, jo īpaši padarot centralizēto siltumapgādi ļoti efektīvu un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņotājus, aizstājot tvaika sadales tīklus ar karstā ūdens sadales tīkliem.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtas renovāciju sāk trīs gadu laikā pēc tīkla modernizācijas, lai nodrošinātu atbilstību “efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas” definīcijai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā (“centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma, kurā izmanto vismaz 50 % atjaunojamo energoresursu, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas siltuma vai 50 % šādas enerģijas un siltuma kombinācijas”). Nodrošina, ka šīs siltuma ražošanas iekārtas atbilst Tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) prasībām un neizmanto cieto fosilo kurināmo kā siltuma avotu, izņemot tās iekārtas, kas atbilst Tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” III pielikumā noteiktajiem kritērijiem siltuma ražošanai, kuras pamatā ir dabasgāze.

Ja biomasu izmanto kā kurināmā avotu, investīcija atbilst ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (“Atjaunojamo energoresursu direktīva” (“AED II”) 29. pantā. Izmanto tikai tos biomasas atkritumus un atliekas, ko var iegūt ilgtspējīgā veidā, un investīciju papildina ar emisiju samazināšanas pasākumiem. 

Jānodrošina atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā, lai emisijas nepārsniegtu vai zemākas par emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumu robežvērtībām (saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu).

Investīciju īsteno ar šādiem pasākumiem:

●Līdz 2024. gada 30. jūnijam, pirms tiek pabeigtas investīcijas tīklā, Čehija iesniedz konkrētu plānu investīcijām siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtās, tostarp līgumsaistībām, ko uzņēmusies Čehijas valdība, lai pasūtītu attiecīgo darbu.

●Līdz 2026. gada 31. martam panākt primārās enerģijas ietaupījumu 245 327 GJ apmērā, ko nodrošina siltuma sadales tīklu modernizācija.

J. KOMPONENTS NR. 2.4. Tīra mobilitāte

Papildinot šo komponentu ar investīciju Nr. 6, šā pasākuma mērķis ir atjaunot un dekarbonizēt sabiedriskā transporta parku Prāgā. Paredzams, ka bezemisiju elektrisko autobusu un trolejbusu parku atbalstīšana veicinās gan transporta, gan enerģētikas nozares dekarbonizācijas centienus. Turklāt paredzams, ka tas uzlabos gaisa kvalitāti un trokšņa līmeni pilsētvidē. Šīs investīcijas mērķis ir palielināt elektroautobusu un akumulatoru trolejbusu uzlādes punktu skaitu Prāgā par 52 vienībām un par 40 km palielināt akumulatoru trolejbusu dinamiskās uzlādes ceļu posmu (ceļu elektrifikācija).

Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Kopā ar investīciju Nr. 4 saskaņā ar šo komponentu šīs investīcijas mērķis ir stimulēt pieprasījumu pēc elektromobiļiem un atbalstīt ūdeņraža tehnoloģiju attīstību transporta nozarē. Tas nozīmē palielināt uzlādes punktu skaitu privātiem uzņēmumiem par 1500 vienībām. Nodrošina nediskriminējošu attieksmi pret e-mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem un pēc iespējas nodrošina piekļuvi sabiedrībai. Uzaicinājums izteikt ieinteresētību nodrošina pienācīgu ģeogrāfisko sadalījumu, tostarp šādas infrastruktūras nākotnes vajadzību analīzi un kritisko apgabalu kartēšanu, ja šādai infrastruktūrai ir būtisks iztrūkums.

Investīcija Nr. 3: Ēku infrastruktūra – uzlādes punkti dzīvojamām ēkām

K. KOMPONENTS NR. 2.5. Ēku renovācija un gaisa aizsardzība

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar enerģijas un ūdens patēriņa samazināšanu dzīvojamās ēkās, dzīves kvalitātes uzlabošanu šajās ēkās, siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju samazināšanu, aizstājot cietā kurināmā apkures katlus, dzīvojamo ēku pielāgošanu klimata pārmaiņu ietekmei, jaunu ēku būvniecību, kā arī izpratnes veicināšanu par enerģijas taupīšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām dzīvojamo ēku sektorā. Komponentu īsteno saskaņā ar jauno zaļo uzkrājumu (NGS) 2030. gada atbalsta programmu.

Šajā komponentā iekļautās reformas un investīcijas palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības, un konkrētai valstij adresēto 2020. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija investīcijas koncentrē uz zaļo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp ogļu ieguves reģionos.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Investīcijas jo īpaši atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) ietaupījuma kritērijiem, kas izklāstīti Direktīvas 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (“Atjaunojamo energoresursu direktīva” (“AED II”) 29. pantā. Šīs prasības piemēro visām iekārtām neatkarīgi no RED II noteiktajām robežvērtībām. Investīcijas atbilst RRF regulas prasībai par vismaz 80 % siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu no biomasas izmantošanas saistībā ar SEG ietaupījumu metodiku un fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts AED II VI pielikumā – dzīvojamos mājokļos investīcijām biomasas katlos nevajadzētu apdraudēt Direktīvas 2008/50/ES sasniegšanu. Investīcijas atbilst ekodizaina prasībām (t. i., Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK prasībām), un tās klasificē vienā no divām augstākajām būtiski pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1369 7. panta 2. punkta nozīmē. Šīs prasības jāievēro attiecībā uz visām degvielām un visām slogošanas metodēm. Investīcijas ir orientētas un saskanīgas ar bioenerģijas ilgtspējīgas izmantošanas trajektoriju un biomasas piegādes Čehijā novērtējumu un tās ietekmi uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības piesaistītājsistēmām un bioloģisko daudzveidību, kā arī ietekmi uz gaisa kvalitāti laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam, kas ir daļa no 2. reformas 2.3. komponentā.

Ēku energorenovācija, AER izmantošana dzīvojamo ēku sektorā un cietā kurināmā katlu apmaiņa palielina mājokļu apkures efektivitāti, un tas ir svarīgs pasākums, lai sasniegtu Direktīvā (ES) 2016/2284 noteiktos valsts emisiju samazināšanas mērķus un sasniegtu gaisa kvalitātes standartus saskaņā ar gaisa kvalitātes uzlabošanas programmām. Emisiju samazināšanai ir arī pozitīva ietekme uz ūdens kvalitāti, jo īpaši benz(a)pirēna emisiju samazināšanu.

K.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

·Jauno zaļo ietaupījumu programmu 2030. gadam modernizē, optimizējot atbalsta nosacījumu noteikšanu, palielinot prasības vidēja mēroga renovācijai (ietaupot 30 % no primārās enerģijas patēriņa), palielinot uzsvaru uz kompleksu energorenovāciju, pastiprinot atbalstu tādu jaunu māju būvniecībai, kurās ir augstāki energoefektivitātes standarti, un atbalstot efektīvu ūdens resursu apsaimniekošanu.

·Mājsaimniecībām ievieš divpakāpju pirmsprojekta sagatavošanu: pamatnovērtējumu par renovācijas iespējām, alternatīvām, investīciju intensitāti, enerģijas izmaksu ietaupījumiem, iespējamo subsīdijas līmeni no jaunajiem zaļajiem ietaupījumiem (pirmais posms) un pārskatu par iespējamiem pasākumiem mājokļu renovācijai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai tajos, tostarp novērtējumu par šo pasākumu ekonomisko efektivitāti un iespējamību (otrais posms). Divpakāpju atbalsts pirms projekta uzsākšanas būtiski uzlabo investīciju atbalstu, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem.

·Vietējo rīcības grupu tīkla enerģētikas konsultāciju centrus integrē vietējo enerģētikas aģentūru tīklā.

·Lai veicinātu energotaupības projektu kvalitātes sagatavošanu un īstenošanu, tiek pastiprināts un paplašināts atbalsts to darba ņēmēju apmācībai un pārkvalifikācijai, kuri izvērš zaļo būvniecību, videi draudzīgas tehnoloģijas vai materiālus saskaņā ar valsts programmu enerģijas ietaupījumu atbalstam (EFEKT).

·Pašreizējo vides izglītības un izpratnes veicināšanas sistēmu ekocentros, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem, attiecina uz visu sabiedrību kopumā, un tai ir būtiska jauna uzmanība uz energotaupību, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, klimata pārmaiņām un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2: Atbalsts energokopienām

Šā pasākuma mērķis ir izveidot “energokopienas”, kurās atjaunojamo energoresursu izmantošanā aktīvi iesaistās mājokļu un uzņēmējdarbības sektors, kā arī veicināt informētību un apmācību, kas vērsta uz kopienā balstītas enerģijas izstrādi.

Reformu īsteno ar šādām darbībām:

·Programma “Jaunie zaļie ietaupījumi 2030” atbalsta jaunu atjaunojamo energoresursu uzstādīšanu tādā veidā, kas novērš šķēršļus to turpmākai integrācijai plašākā energokopienā. Programma “Jaunie zaļie ietaupījumi 2030” atbalsta arī mazākas kopīgas daudzdzīvokļu enerģijas uzglabāšanas vietas vai energokopienu izveidi atsevišķās daudzģimeņu ēkās un citus investīciju pasākumus, kas saistīti ar energokopienām.

·Energokopienu izveidi, kā arī izpratnes veidošanu un izglītošanu, kas vērsta uz energokopienu attīstību, atbalsta ar pasākumiem, kas nav saistīti ar investīcijām.

Reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1: Atbalsts ēku renovācijai un atdzīvināšanai mājokļu sektorā

Šā pasākuma mērķis ir taupīt enerģiju dzīvojamās ēkās, būvēt jaunas dzīvojamās ēkas, kas pārsniedz obligātos energostandartus, aizstāt neatbilstošus sadedzināšanas avotus mājsaimniecībās, kurās izmanto cieto kurināmo, ar A energoklases gāzes kondensācijas katliem, izmantot atjaunojamos energoresursus ēku visaptverošas energorenovācijas ietvaros un pielāgoties klimata pārmaiņām, tostarp ūdens apsaimniekošanai. Veicina viedos enerģijas risinājumus atsevišķu mājsaimniecību, māju vai nelielu māju grupu līmenī, piemēram, viedos skaitītājus, kopīgas enerģijas uzkrāšanas vietas un pieprasījuma apvienošanu.

Gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanas izmaksas veido ne vairāk kā 20 % no kopējām atjaunošanas programmas izmaksām, un tās uzstāda, lai aizstātu apkures katlus, kuros izmanto cieto kurināmo. Energoefektivitātes shēma stimulē atbalsta saņēmējus uzstādīt jaunus gāzes apkures katlus un pieņemt arī citus energoefektivitātes pasākumus.

Renovācijas programmas rezultātā renovēto ēku primārās enerģijas pieprasījums samazinās vidēji par 30 %.

Ne vairāk kā 10 % no šā pasākuma kopējā piešķīruma atbalsta jaunu ēku celtniecībai. Atbalstītajām jaunajām ēkām primārais enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība attiecībā uz nulles enerģijas ēkām.

Vismaz 70 % nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu sagatavo atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. ES līmeņa rādītājus izmanto, lai novērtētu ēku ilgtspējas rādītājus un ziņotu par tiem visā ēku aprites ciklā.

Jāatbalsta arī neaizsargātie enerģijas patērētāji.

Investīcijas īsteno, izmantojot šādus projektus:

·Projekti enerģijas patēriņa samazināšanai par 1200 TJ/gadā, par kuriem līgumi noslēgti laikā no 2020. gada 1. februāra līdz 2021. gada 30. septembrim.

·Enerģijas patēriņa samazinājums par 4 021 TJ/gadā un CO2 emisiju samazinājums par 631 kt gadā laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2: Atbalstīt neatbilstošu siltumģeneratoru apmaiņu un atjaunojamo enerģijas avotu uzstādīšanu

Šā pasākuma mērķis ir aizstāt neatbilstošus sadedzināšanas avotus mājsaimniecībās, kurās izmanto cieto kurināmo, ar mazemisiju apkures avotiem (siltumsūkņiem, biomasas katliem) un uzstādīt mājokļu sektoram piemērotus atjaunojamos energoresursus, jo īpaši fotoelementu un fototermiskās sistēmas.

Investīcijas īsteno, izmantojot šādus projektus:

·Projekti enerģijas patēriņa samazināšanai par 186 TJ/gadā un CO2 emisiju samazināšanai par 91 kt gadā, kas noslēgti laikā no 2020. gada 1. februāra līdz 2021. gada 30. septembrim.

·Enerģijas patēriņa samazinājums par 396 TJ/gadā un CO2 emisiju samazinājums par 158 kt CO2/gadā līdz 2023. gada 30. septembrim.

·Enerģijas patēriņa samazinājums par 1132 TJ/gadā un CO2 emisiju samazinājums par 450 kt CO2/gadā līdz 2025. gada 31. decembrim.

·Enerģijas patēriņa samazinājums par 360 TJ gadā un CO2 emisiju samazinājums par 118 kt gadā, kas panākts, līdz 2025. gada 31. decembrim atbalstot sociāli nelabvēlīgā situācijā esošas iedzīvotāju grupas.

Investīcija Nr. 3: Pirmsprojekta sagatavošana un izpratnes veicināšana

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt energotaupīgas renovācijas pirmsprojekta sagatavošanu, siltuma apmaiņu energoefektīvākai enerģijai un jo īpaši enerģijas patēriņa pārvaldības automatizāciju mājokļu sektorā, tostarp izglītību un apmācību šajās jomās. Pabeidz 120 kopienas enerģētikas projektu sagatavošanas projektus, 3 600 projektu sagatavošanas pētījumus ģimenes mājām, 1 200 daudzdzīvokļu ēku projektu sagatavošanas pētījumus un 50 enerģētikas konsultāciju un informācijas centru projektus.

Investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

K.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
123	Reforma Nr. 1: Ēku renovācija un atdzīvināšana enerģijas taupīšanas nolūkā	Starpposma mērķis	Konsultāciju un apmācības pakalpojumi saistībā ar renovācijas viļņiem mājsaimniecību sektorā un gaisa kvalitātes plānos iekļauto pasākumu īstenošanas grafiks	Konsultāciju un mācību pakalpojumu darbības uzsākšana un gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos iekļauto īstenošanas pasākumu grafika iesniegšana Komisijai				4. cet.	2025	Mājsaimniecībām ievieš divpakāpju pirmsprojekta sagatavošanu. Vietējo rīcības grupu nacionālā tīkla enerģētikas konsultāciju centrus integrē vietējo enerģētikas aģentūru tīklā – enerģētikas konsultatīvajā sistēmā, ko veido enerģētikas apspriežu un informācijas centri un atsevišķas vietējās rīcības grupas. Valsts energotaupības atbalsta programmā (EFEKT) uzsvars tiks likts uz pieprasījumu apmācīt un pārkvalificēt darba ņēmējus, kuri izmanto videi draudzīgu būvniecību, videi draudzīgas tehnoloģijas vai materiālus, kā arī uzlabot energotaupības projektu kvalitāti un īstenošanu. Pašreizējo vides izglītības un izpratnes veicināšanas sistēmu, kas paredzēta bērniem un jauniešiem, attiecina uz visu sabiedrību kopumā, un tajā īpaša uzmanība jāpievērš energotaupībai, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, klimata pārmaiņām un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Izstrādā grafiku to pasākumu īstenošanai, kas iekļauti apstiprinātajos gaisa kvalitātes plānos, kuri vērsti uz aglomerācijām ar visaugstāko pārsniegumu līmeni, un to īstenošanu sāk līdz 2022. gada 30. jūnijam.
124	Reforma Nr. 2: Atbalsts pirmsprojektu sagatavošanai un atbalsts kopienas enerģētikas projektiem	Mērķis	Konsultāciju pakalpojumi energokopienām		Atbalstīto energokopienu skaits	0	120	4. cet.	2025	Valsts vides fonda reģionālais birojs katrā Čehijas reģionā ievieš konsultāciju pakalpojumus par jaunu atjaunojamo enerģijas avotu uzstādīšanu, lai novērstu šķēršļus to turpmākai integrācijai plašākā energokopienā, mazākās kopīgās daudzdzīvokļu enerģijas uzglabāšanas vietās, energokopienu izveidē atsevišķās daudzģimeņu ēkās un citus investīciju pasākumus, kas saistīti ar energokopienām. 120 energokopienu izveidi, kā arī izpratnes veidošanu un izglītošanu, kas vērsta uz energokopienu attīstību, atbalsta Valsts vides fonda konsultāciju dienesti.
125	Investīcija Nr. 1: Ēku renovācija un atdzīvināšana enerģijas taupīšanas nolūkā	Starpposma mērķis	Projekti, par kuriem noslēgti līgumi enerģijas patēriņa samazināšanai (laikposmā no 02/2022-07/2021)		Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā	0	1 200	3. cet.	2024	Par projektiem enerģijas patēriņa samazināšanai par 1200 TJ/gadā līgumus slēdz ar Vides valsts fondu laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 2021. gada 30. septembrim. Īstenošanai izvēlas tikai tos projektus, kas vidēji samazina primārās enerģijas patēriņu vismaz par 30 %. Investīcijas gāzes kondensācijas katlu aizstājējos nedrīkst pārsniegt 20 % no 2.5.1. pasākuma kopējā piešķīruma.
126	Investīcija Nr. 1: Ēku renovācija un atdzīvināšana enerģijas taupīšanas nolūkā	Mērķis	Enerģijas patēriņa samazināšana un CO2 emisiju samazināšana		Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā	1 200	4 021	4. cet.	2025	Enerģijas patēriņu un CO2 emisijas samazina attiecīgi par 4 021 TJ/gadā un par 631 kt gadā laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. decembrim, ko apliecina energoefektivitātes sertifikāti. Īstenošanai izvēlas tikai tos projektus, kas vidēji samazina primārās enerģijas patēriņu vismaz par 30 %. Investīcijas gāzes kondensācijas katlu aizstājējos nedrīkst pārsniegt 20 % no 2.5.1. pasākuma kopējā piešķīruma.
127	Investīcija Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem	Starpposma mērķis	Projekti, par kuriem noslēgti līgumi enerģijas patēriņa samazināšanai un CO2 emisiju samazināšanai (no 2020. gada 1. ceturkšņa līdz 2021. gada 3. ceturksnim)		Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā	0	186	3. cet.	2023	Par projektiem, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisijas attiecīgi par 186 TJ/gadā un par 91 kt/gadā, Valsts vides fonds slēdz līgumus līdz 2021. gada 30. septembrim. Attiecībā uz biomasu vismaz 80 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietaupījumu panāk, izmantojot biomasu saistībā ar SEG ietaupījumu metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.
128	Investīcija Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem	Mērķis	Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazinājums (ieviests par 35 %)		Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā	186	396	3. cet.	2023	Enerģijas patēriņu un CO2 emisijas samazina attiecīgi par 396 TJ/gadā un 158 kt gadā līdz 2023. gada 30. septembrim, ko apliecina energoefektivitātes sertifikāti. Attiecībā uz biomasu vismaz 80 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietaupījumu panāk, izmantojot biomasu saistībā ar SEG ietaupījumu metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.
129	Investīcija Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem	Mērķis	Enerģijas patēriņa samazināšana un CO2 emisiju samazināšana		Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā	396	1 132	4. cet.	2025	Enerģijas patēriņu un CO2 emisijas samazina attiecīgi par 1132 TJ/gadā un par 450 kt gadā līdz 2025. gada 31. decembrim, ko apliecina energoefektivitātes sertifikāti. Enerģijas patēriņu un CO2 emisijas samazina attiecīgi par 360 TJ gadā un par 118 kt gadā, sniedzot atbalstu sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām līdz 2025. gada 31. decembrim. Samazinājumus apliecina energoefektivitātes sertifikātos. Attiecībā uz biomasu vismaz 80 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietaupījumu panāk, izmantojot biomasu saistībā ar SEG ietaupījumu metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.
130	Investīcija Nr. 3: Atbalsts pirmsprojektu sagatavošanai un izpratnes veidošanai, izglītībai, apmācībai un informēšanai energotaupības un siltumnīcefekta gāzu un citu gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanas jomā	Mērķis	Pirmsprojektu sagatavošanas projekti, pētījumi, apmācība un kopienas enerģētikas projekti		Projektu skaits	0	4 970	4. cet.	2025	Pabeidz 4 970 projektus, tostarp 120 kopienas enerģētikas projektu sagatavošanas projektus, 3 600 projektu sagatavošanas pētījumus ģimenes mājām, 1 200 daudzdzīvokļu ēku projektu sagatavošanas pētījumus un 50 enerģētikas konsultāciju un informācijas centru projektus.

L. KOMPONENTS NR. 2.6. Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām

Iepirkuma procedūras uzsāk saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Zemkopības ministrija nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā, proti, Ūdens pamatdirektīvai, Plūdu direktīvai, Dzīvotņu direktīvai un Putnu direktīvai, Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvai un Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvai, kā arī tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

M. KOMPONENTS NR. 2.7. Aprites ekonomika, pārstrāde un rūpnieciskais ūdens

Reformas mērķis ir palielināt atkritumu rašanās novēršanu, pārstrādi, reģenerāciju un šķirošanu un samazināt apglabāšanu poligonos, lai stiprinātu ražotāja atbildības un ekomodulācijas principus. Līdz 2035. gadam pārstrādā vismaz 65 % sadzīves atkritumu 9 un apglabā ne vairāk kā 10 % 10 . Jaunie tiesību akti par atkritumu apsaimniekošanu Čehijas Republikā ir spēkā kopš 2021. gada 1. janvāra. Pēc nesen pieņemtajiem tiesību aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā līdz 2023. gada 30. septembrim tiek pabeigti un stājas spēkā šādi īstenošanas akti par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar elementiem, kas noteikti 28. pantā Direktīvā 2008/98/EK, kura grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/851:

●Dekrēts par Atkritumu katalogu Nr. 8/2021 Coll., ar ko izveido jauno Atkritumu katalogu un paredz noteikumus atkritumu bīstamo īpašību novērtēšanai

●Rīkojums par iepakojuma pārvaldību Nr. 30/2021 Coll., ar ko paredz noteikumus par iepakojuma reģistru un paziņošanu no šāda reģistra, kā arī iepakojuma izmantošanas uzskaites metodiku.

●Dekrēts par atkritumu apsaimniekošanas detaļām, sagatavojot un īstenojot grozīto Atkritumu likumu un nosakot visu atkritumu plūsmu apsaimniekošanas noteikumus

●Dekrēts par blakusproduktiem un atkritumu pārstrādi (asfalta dekrēts), kurā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem asfalta maisījums ir blakusprodukts vai vairs nav atkritumi

●Dekrēts par nolietotu transportlīdzekļu pārvaldību sagatavošanas posmā, nolietotu transportlīdzekļu savākšanas un apstrādes noteikumu noteikšanu un nolietotu transportlīdzekļu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vai cita veida reģenerācijas līmeņa aprēķināšanas metodi

●Dekrēts par sagatavošanā esošu nolietotu produktu apsaimniekošanu, ar ko nosaka prasības informācijas kampaņu rīkošanai, lai palielinātu sabiedrības informētību par nolietotu produktu apstrādi, un nosaka tehniskās prasības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, piemēram, bateriju un akumulatoru atkritumu, elektrisko iekārtu atkritumu un riepu atlikumu glabāšanai un izmantošanai

Pabeidz un stājas spēkā valsts un reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni, kuru mērķis ir uzlabot videi nekaitīgu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai.

Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2: Aprites risinājumi uzņēmumos

M.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
144	Reforma Nr. 1: Jaunu tiesību aktu par atkritumu apsaimniekošanu īstenošana Čehijas Republikā	Starpposma mērķis	Īstenošanas lēmumu stāšanās spēkā pēc Vides ministrijas izstrādātajiem tiesību aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā	Īstenošanas lēmumu noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā attiecīgie īstenošanas lēmumi				3. cet.	2023	Šie īstenošanas lēmumi ietver Dekrētu par atkritumu katalogu Nr. 8/2021 Coll., Dekrētu par iepakojuma apstrādi Nr. 30/2021 Coll., Dekrētu par atkritumu apsaimniekošanu, Dekrētu par blakusproduktiem un atkritumiem (asfalta dekrēts), Dekrētu par nolietotu transportlīdzekļu apstrādi un Dekrētu par nolietotu produktu (aukstu, elektrisko, akumulatoru) apstrādi.
145	Reforma Nr. 1: Jaunu tiesību aktu par atkritumu apsaimniekošanu īstenošana Čehijas Republikā	Starpposma mērķis	Valsts un reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz valsts un reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna stāšanos spēkā				4. cet.	2023	Izstrādāt jaunu valsts un reģionālu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kura mērķis ir uzlabot videi nekaitīgu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai.
146	Reforma Nr. 2: Čehijas stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un īstenošana	Starpposma mērķis	Čehijas apritīgās stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un pieņemšana Vides ministrijā	Apkārtraksta “Čehijas stratēģija 2040” publicēšana Čehijas Republikas stratēģisko dokumentu datubāzē				1. cet.	2022	Stratēģijas “Apkārtraksts Čehijai 2040. gadam” pabeigšana un pieņemšana. Stratēģijā formulē redzējumu, globālos un stratēģiskos mērķus, prioritārās jomas un principus, kas vajadzīgi, lai Čehijas Republikā panāktu aprites ekonomiku.
147	Reforma Nr. 2: Čehijas stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un īstenošana	Starpposma mērķis	Uzraudzības ziņojuma pabeigšana, kurā izvērtēta Čehijas 2040. gada stratēģijas īstenošanas gaita	Publicēts uzraudzības ziņojums, kurā novērtēta Čehijas 2040. gada cirkulārās stratēģijas īstenošana				3. cet.	2025	Vides ministrija pabeidz un publicē uzraudzības ziņojumu, kurā novērtē aprites ekonomikas attīstību Čehijā un progresu, kas panākts stratēģijas “Apkārtraksts 2040” elementu īstenošanā.
148	Investīcija Nr. 1: Pārstrādes infrastruktūras būvniecība	Starpposma mērķis	Vides ministrija piešķir visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas investē pārstrādes infrastruktūrā	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas investē pārstrādes infrastruktūrā, ko veic Vides ministrija				3. cet.	2022	Paziņojums par to, ka Vides ministrija piešķir visus publiskos līgumus par pārstrādes infrastruktūras uzlabošanas projektiem. Atlasa projektus, kas iegulda enerģijas reģenerācijas infrastruktūrā, kura atbilst atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares ilgtermiņa redzējumam, par prioritāti nosakot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas augstākos līmeņus. Projektu mērķis ir vismaz 50 % no dalīti savākto nebīstamo atkritumu svara izteiksmē pārvērst otrreizējās izejvielās. Inovatīvus un progresīvus risinājumus dalītai savākšanai, šķirošanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un pārstrādei atbalsta tikai. Projektus izvērtē saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar valsts un reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kas atbilst 28. pantam Direktīvā 2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/851.
149	Investīcija Nr. 1: Pārstrādes infrastruktūras būvniecība	Mērķis	Tādu projektu pabeigšana, kas investē reciklēšanas infrastruktūrā		Tonnas	0	250 000	4. cet.	2025	Investīciju atbalstu sniedz investīcijām pārstrādes infrastruktūras būvniecībā bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Prioritārā kārtā jāatbalsta anaerobās noārdīšanas iekārtas. Projektu mērķis ir vismaz 50 % no dalīti savākto nebīstamo atkritumu svara izteiksmē pārvērst otrreizējās izejvielās. Paredzams, ka atbalsts 300 projektiem, t. i., pārstrādes infrastruktūras jaudai, būs vismaz 250 000 tonnu.
150	Investīcija Nr. 2: Aprites risinājumi uzņēmumos	Starpposma mērķis	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas iegulda aprites risinājumos uzņēmumos un ko piešķir Rūpniecības un tirdzniecības ministrija	Paziņojums par to, ka Rūpniecības un tirdzniecības ministrija piešķir visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas iegulda aprites risinājumos uzņēmumos				4. cet.	2022	Paziņojums par to, ka Rūpniecības un tirdzniecības ministrija piešķir visus publiskos līgumus projektiem, kas iegulda aprites risinājumos uzņēmumos. Tiek atlasīti projekti, kas veicina rūpniecības pārveidi virzībā uz mazoglekļa, aprites un digitālo sabiedrību, samazinot ražošanas materiālu intensitāti un primāro resursu patēriņu.
151	Investīcija Nr. 2: Aprites risinājumi uzņēmumos	Mērķis	Tādu projektu pabeigšana, kas iegulda aprites risinājumos uzņēmumos		Projektu skaits	0	60	4. cet.	2025	Pabeidz projektus, kas atbalsta aprites risinājumu izstrādi rūpniecības uzņēmumos, palielinot otrreizējo izejvielu izmantošanu primāro resursu vietā, samazinot ražošanas materiālu intensitāti, optimizējot materiālu ekodizainu, lai veicinātu reciklēšanu un atkārtotu izmantošanu, īstenojot rūpniecisko simbiozi un veicinot pāreju uz aprites ekonomiku. Kopējais budžets, kas šim nolūkam izpildīts pasākuma darbības laikā, ir vismaz EUR 39 000 000.
152	Investīcija Nr. 3: Ūdens taupīšana rūpniecībā	Starpposma mērķis	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem ūdens taupīšanai un optimizācijai rūpniecībā, ko piešķir Rūpniecības un tirdzniecības ministrija	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem ūdens taupīšanai un optimizācijai rūpniecībā, ko veic Rūpniecības un tirdzniecības ministrija				4. cet.	2022	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem ūdens taupīšanai un optimizācijai rūpniecībā, ko veic Rūpniecības un tirdzniecības ministrija. Tiek atlasīti projekti, kas optimizē ūdens patēriņu ražošanas procesā, uzstādot jaunas tehnoloģijas un iekārtas ūdens taupīšanai, tiešai ūdens reciklēšanai ūdenstilpīgās nozarēs, piesārņota/izmantota ekspluatācijas ūdens atkalizmantošanai citos procesos, optimizēt ūdens izmantošanu komunālo pakalpojumu uzņēmumos, samazināt ūdens zudumus slēgtās ķēdēs vai optimizēt tvaika izmantošanu vai tā sadales potenciālu.
153	Investīcija Nr. 3: Ūdens taupīšana rūpniecībā	Mērķis	Ūdens taupīšanas un optimizācijas projektu pabeigšana rūpniecībā		Projektu skaits	0	40	4. cet.	2025	Tiek pabeigti projekti, kas optimizē ūdens patēriņu ražošanas procesā, uzstādot jaunas tehnoloģijas un iekārtas ūdens taupīšanai, tiešai ūdens reciklēšanai ūdenstilpīgās nozarēs, piesārņota/izmantota ekspluatācijas ūdens atkalizmantošanai citos procesos, optimizēt ūdens izmantošanu komunālos uzņēmumos, samazināt ūdens zudumus slēgtās ķēdēs vai optimizēt tvaika izmantošanu vai tā sadales potenciālu. Kopējais budžets, kas šim nolūkam izpildīts pasākuma darbības laikā, ir vismaz EUR 39 000 000.

N. KOMPONENTS NR. 2.8. Degradēto teritoriju revitalizācija

Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar atbalstu bijušo rūpniecisko vai neizmantoto teritoriju atdzīvināšanai pilsētu teritorijās (turpmāk – degradētas teritorijas), lai sasniegtu galīgos mērķus:

·uzlabot renovētu vai rekonstruētu ēku energoefektivitāti;

·būvēt jaunas energoefektīvas ēkas, kurās renovācija nebūtu ne iespējama, ne efektīva;

·radīt dabiskās oglekļa piesaistītājsistēmas.

Komponents uzsāk teritoriju visaptverošu pārveidi un uzlabo ainavas ekoloģisko stabilitāti, izveidojot jaunas zaļās zonas, neietekmējot lauksaimniecības zemi. Paredzams, ka teritorijas atdzīvināšana palīdzēs efektīvāk izmantot tehnisko un transporta infrastruktūru, samazināt enerģijas patēriņu un palielināt energoefektivitāti.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija galveno uzmanību pievērš mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanai, tostarp energoefektivitātei (valsts īpašais ieteikums Nr. 3 2019), un konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (valsts īpašais ieteikums Nr. 3 2020). 

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu sagatavo atkārtotai izmantošanai un pārstrādei.

N.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 1: Investīciju atbalsts īpašu degradētu teritoriju atjaunošanai

Investīcijas atbalsta degradētu teritoriju atjaunošanas projektus, kuru mērķis ir sagatavot teritorijas turpmākai daudzfunkcionālai izmantošanai (tostarp infrastruktūras atjaunošanai un būvniecībai vai ēku nojaukšanai). Reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar CzechInvest – Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas padotībā esošu Čehijas Republikas investīciju un uzņēmējdarbības attīstības aģentūru – ir noteikusi konkrētas degradētas rūpnieciskas teritorijas, pamatojoties uz teritorijas lielumu, paredzamo investīciju apjomu un projekta pielāgošanu Eiropas zaļās pārkārtošanās mērķiem. Pasākums ietver subsīdiju programmas izveidi, kas nodrošina atbalstu zemes sagatavošanai turpmākām investīcijām un pašiem investīciju projektiem. Investīcijas atbalsta 14 degradētu teritoriju atjaunošanas projektus.

Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2: Investīciju atbalsts pašvaldībām un reģioniem piederošu degradētu rūpniecisku teritoriju atjaunošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām

Ar investīciju atbalsta tādu degradētu teritoriju atjaunošanu, kuras pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām un kuras pārveido par ērti vai valsts iestādi, piemēram, skolu, kultūras centru, sporta laukumu, pašvaldības iestādi vai publiski pieejamu parku. Atbalstu piešķir tikai projektiem, kas paredz vai nu energoefektīvu renovāciju, vai dabisku oglekļa piesaistītājsistēmu izveidi, tostarp ilggadīgo zālāju ierīkošanu vai koku stādīšanu. Ar investīciju atbalsta 45 degradētu teritoriju atjaunošanas projektus, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību.

Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3: Investīciju atbalsts pašvaldībām un reģioniem piederošu pamestu rūpniecisku teritoriju atjaunošanai uzņēmējdarbības vajadzībām

Investīcija palīdz atdzīvināt degradētās teritorijas, tostarp likvidējot neliela mēroga šķēršļus, kas atrodas pašvaldību īpašumā, jo īpaši izmantošanai saimnieciskās darbības vajadzībām un – ierobežotā apjomā – izmantošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām. Šie šķēršļi attiecas uz būvju daļām, kas apzīmētas kā bīstami atkritumi, piemēram, azbestu saturoši materiāli vai nelielas naftas noplūdes. Īpašu uzmanību pievērš zilās-zaļās infrastruktūras un energoefektivitātes principu stingrai ievērošanai, kas nozīmē, ka priekšroka tiek dota projektiem, ar kuriem īsteno lietusūdens pārvaldību saskaņā ar Likumu 254/2001 (“Ūdens akts”), un jaunu ēku gadījumā – enerģijas taupīšanas pasākumiem, kas pārsniedz Likuma 406/2000 (“Enerģijas pārvaldības likums”) tiesību aktu prasības. Reģenerētās vietas vislabāk izmanto mazie un vidējie uzņēmumi un vietējie uzņēmumi. Investīcijas atbalsta projektus, kuru mērķis ir atdzīvināt degradētās rūpnieciskās teritorijas izmantošanai uzņēmējdarbībā, kas atbilst mērķim – vismaz 76000 m³ apbūvētās platības.

Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.