EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

COM(2021) 423 final

2021/0250(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2021) 190, 191}
{SEC(2021) 391}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana nopietni apdraud ES ekonomikas un finanšu sistēmas integritāti un tās iedzīvotāju drošību. Saskaņā ar Eiropola aplēsēm aptuveni 1 % no ES gada iekšzemes kopprodukta ir “iesaistīts aizdomīgās finanšu darbībās” 1 . Pēc vairākiem ievērojamiem iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem, kuros iesaistītas Savienības kredītiestādes, Komisija 2019. gada jūlijā pieņēma dokumentu kopumu 2 , kurā analizēta tajā laikā spēkā esošā ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) režīma efektivitāte un lietderība un izdarīti secinājumi par nepieciešamajām reformām. Šajā sakarā ES Drošības savienības stratēģijā 3 2020.–2025. gadam tika uzsvērts, cik svarīgi ir stiprināt ES tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus no terorisma un organizētās noziedzības.

Komisija 2020. gada 7. maijā nāca klajā ar Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai 4 . Minētajā Rīcības plānā Komisija apņēmās veikt pasākumus, lai stiprinātu ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu un to īstenošanu, nosakot sešas prioritātes jeb pīlārus:

1.    nodrošināt spēkā esošā ES NILL/TFN regulējuma efektīvu īstenošanu;

2.    izveidot vienotu ES noteikumu kopumu par NILL/TFN;

3.    ieviest ES līmeņa uzraudzību NILL/TFN jomā;

4.    izveidot atbalsta un sadarbības mehānismu, kas paredzēts finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU);

5.    nodrošināt Savienības līmeņa krimināltiesību normu izpildi un informācijas apmaiņu;

6.    stiprināt ES NILL/TFN regulējuma starptautisko dimensiju.

Rīcības plāna 1., 5. un 6. pīlārs jau tiek īstenoti, savukārt pārējo pīlāru īstenošanai nepieciešami likumdošanas pasākumi. Šis priekšlikums regulai ir daļa no četru NILL/TFN tiesību aktu priekšlikumu kopuma, ko, īstenojot Komisijas 2020. gada 7. maija Rīcības plānu, uzskata par vienu saskaņotu veselumu un ar ko izveido jaunu un saskaņotāku NILL/TFN tiesisko un institucionālo regulējumu ES. Minēto tiesību aktu priekšlikumu kopumu veido:

–priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai (NILL) un teroristu finansēšanai (TF) 5 ,

–šis priekšlikums direktīvai, ar ko izveido mehānismus, kuri dalībvalstīm būtu jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu NILL/TF, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 6 ,

–priekšlikums regulai, ar ko izveido ES Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA) 7 , un

–priekšlikums Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai, ar ko izsekojamības prasības attiecina uz kriptoaktīviem 8 .

Šis priekšlikums tiesību aktam kopā ar priekšlikumu NILL/TFN regulai un priekšlikumu Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai atbilst mērķim izveidot vienotu ES noteikumu kopumu (2. pīlārs).

Gan Eiropas Parlaments, gan Padome atbalstīja Komisijas 2020. gada maija Rīcības plānā izklāstīto plānu. Eiropas Parlaments 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā aicināja stiprināt Savienības noteikumus un atzinīgi novērtēja plānus pārskatīt ES NILL/TFN institucionālo struktūru 9 . ECOFIN padome 2020. gada 4. novembrī pieņēma secinājumus, kuros atbalstīja katru no Komisijas Rīcības plāna pīlāriem 10 .

Komisijas 2019. gada ziņojumos sniegtie pierādījumi apstiprina nepieciešamību NILL/TFN regulas saskaņotos noteikumus apvienot ar stingrākiem noteikumiem par valstu NILL/TFN sistēmām, izmantojot NILL/TFN direktīvu. Šajos ziņojumos tika konstatēts konsekventu pieeju trūkums attiecībā uz atbildīgo subjektu uzraudzību, un atšķirīgi rezultāti operatoriem, kas sniedz pakalpojumus iekšējā tirgū. Tāpat ziņojumos tika uzsvērts, ka finanšu ziņu vākšanas vienībām ir nevienmērīga piekļuve informācijai, kas ierobežo to spēju savstarpēji sadarboties, un ka finanšu ziņu vākšanas vienību rīcībā nav kopīgu instrumentu. Visi šie elementi ierobežoja pārrobežu NILL/TF lietu atklāšanu. Visbeidzot, juridiskā pamata trūkuma dēļ līdz šim nav bijis iespējams savstarpēji savienot bankas kontu reģistrus un datu izguves sistēmas, kas ir finanšu ziņu vākšanas vienību un kompetento iestāžu galvenie instrumenti.

Lai risinātu iepriekš minētos jautājumus un izvairītos no regulējuma atšķirībām, visi noteikumi, kas piemērojami privātajam sektoram, ir pārcelti uz priekšlikumu NILL/TFN regulai. Tomēr, atzīstot nepieciešamību nodrošināt dalībvalstīm rīcības brīvību šajā jomā, institucionālās NILL/TFN sistēmas organizēšana valsts līmenī ir atstāta šā direktīvas priekšlikuma ziņā.

Šis priekšlikums ne tikai pārceļ noteikumus no pašreizējās direktīvas uz nākamo, tiek arī veiktas vairākas būtiskas izmaiņas, lai panāktu lielāku konverģenci uzraudzītāju un finanšu ziņu vākšanas vienību praksē un attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbību:

–lai novērstu to, ka finanšu ziņu vākšanas vienību administratīvā struktūra ietekmē to analītiskās funkcijas vai spēju sadarboties ar to partneriem, tiek precizētas to pilnvaras un uzdevumi, kā arī minimālais informācijas apjoms, kam vajadzētu būt pieejamam finanšu ziņu vākšanas vienībām,

–lai nodrošinātu efektīvu finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbību, ir izveidota kopīgas analīzes sistēma. Tiek noteikts arī finanšu ziņu vākšanas vienību tīkla (FIU.net) sistēmas juridiskais pamats,

–lai uzlabotu atbildīgo subjektu izpratni par risku, ir ieviesti skaidri noteikumi par finanšu ziņu vākšanas vienību atgriezenisko saiti. Tāpat ir paredzēti skaidri noteikumi par atgriezenisko saiti ar finanšu ziņu vākšanas vienībām, lai nodrošinātu, ka finanšu ziņu vākšanas vienības ir informētas par to sniegto finanšu ziņu izmantošanu,

–tiek precizētas uzraudzītāju pilnvaras un uzdevumi, lai nodrošinātu, ka visiem uzraudzītājiem ir instrumenti atbilstošu koriģējošu darbību veikšanai. Ir ieviests valsts iestādes pienākums pārraudzīt pašregulējuma struktūras, kas darbojas kā uzraudzītāji, nosakot skaidrus uzdevumus šai valsts iestādei,

–pieeja uz risku balstītai uzraudzībai ir saskaņota, izmantojot kopīgu riska klasifikācijas instrumentu, lai salīdzināmās situācijās izvairītos no atšķirīgas izpratnes par risku,

–lai uzlabotu sadarbību starp uzraudzītājiem, tiek izveidotas NILL/TFN kolēģijas un ieviesti mehānismi, lai uzraudzības jomā nodrošinātu sadarbību attiecībā uz operatoriem, kas sniedz pakalpojumus pāri robežām,

–tiek precizēta sadarbība ar citām iestādēm, nosakot konkrētus gadījumus, kad ir pienākums sadarboties, lai izvairītos no neefektivitātes, kura rodas izolētu pieeju rezultātā,

–tiek precizētas faktisko īpašnieku reģistru pilnvaras, lai nodrošinātu, ka tie var iegūt atjauninātu, atbilstīgu un precīzu informāciju,

–lai novērstu pašreizējos tiesību aktu trūkumus, ir paredzēta bankas kontu reģistru savstarpēja savienojamība.

–lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES datu aizsardzības noteikumiem, tiek ieviestas prasības atsevišķu kategoriju persondatu apstrādei.

No otras puses, noteikumi par riska novērtējumiem vai statistikas vākšanu lielā mērā paliek nemainīgi un tiek pārskatīti tikai tādēļ, lai ņemtu vērā konstatētās pašreizējās nepilnības, piemēram, pārāk biežus riska novērtējumus pārvalstiskā līmenī un prasību vākt statistiku par nelikumīgām darbībām.

•Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ar šo priekšlikumu atceļ un aizstāj spēkā esošo Direktīvu (ES) 2015/849, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/843 11 . Kā jau minēts, šis priekšlikums ir daļa no NILL/TFN tiesību aktu kopuma, kas ietver priekšlikumu Regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, priekšlikumu Regulai, ar ko izveido AMLA, un priekšlikumu Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai. Īstenojot Komisijas 2020. gada 7. maija Rīcības plānu attiecībā uz NILL/TFN, šo četru tiesību aktu priekšlikumu kopumu uzskata par vienu saskaņotu kopumu, ar ko ES izveido jaunu un saskaņotāku NILL/TFN tiesisko un institucionālo regulējumu. Līdztekus šā tiesību aktu kopuma pieņemšanai Komisija arī ierosina grozījumus Direktīvā 2019/1153 12 , lai kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, nodrošinātu piekļuvi sistēmai, kura savstarpēji savieno centralizētos bankas kontu reģistrus.

Šis priekšlikums, kura pamatā ir Direktīva (ES) 2015/849, atbilst Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem. Salīdzinājumā ar pašreizējo direktīvu tas palielina konsekvenci, nodrošinot, ka gadījumos, kad uzraudzību veic pašregulējuma struktūras, minētās pašregulējuma struktūras pārrauga valsts iestāde. Arī pārvalstiska līmeņa riska novērtējumu biežums ir saskaņots ar FATF atzīto paraugpraksi (ik pēc četriem gadiem). Šajā priekšlikumā ir iekļautas arī izmaiņas, kuras ieviestas ar nesen pārskatītajiem FATF ieteikumiem attiecībā uz to risku novērtējumu un mazināšanu, kas saistīti ar izvairīšanos no mērķtiecīgām finanšu sankcijām.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un juridiskajiem instrumentiem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Spēkā esošo tiesību aktu ex post izvērtējumi / atbilstības pārbaudes

Pašreizējā ES NILL/TFN režīma pilnīgs ex post izvērtējums vēl nav veikts, ņemot vērā vairākas nesenās norises likumdošanas jomā. Ceturtā NILLN direktīva tika pieņemta 2015. gada 20. maijā, tās transponēšanas termiņš dalībvalstīm bija 2017. gada 26. jūnijs. Piektā NILLN direktīva 17 tika pieņemta 2018. gada 30. maijā, tās transponēšanas termiņš bija 2020. gada 10. janvāris. Transponēšanas kontrole joprojām turpinās. Tomēr Komisijas 2019. gada jūlija paziņojums un iepriekš minētie pievienotie ziņojumi kalpo kā tajā laikā spēkā esošā ES NILL/TFN režīma efektivitātes izvērtējums.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

–apspriešanās par ceļvedi, kurā paziņots par Komisijas Rīcības plānu. Apspriešanās Komisijas portālā “Izsakiet viedokli” notika no 2020. gada 11. februāra līdz 12. martam, un tika saņemtas 42 atbildes no dažādām ieinteresētajām personām,

–sabiedriskā apspriešanās par Rīcības plānā ierosinātajiem pasākumiem, kas bija pieejama plašai sabiedrībai un visām ieinteresēto personu grupām un kas tika uzsākta 2020. gada 7. maijā un turpinājās līdz 26. augustam. Apspriešanās laikā tika saņemtas 202 oficiālas atbildes,

–mērķtiecīga apspriešanās ar dalībvalstīm un kompetentajām NILL/TFN iestādēm. Dalībvalstīm bija iespēja paust savu viedokli dažādās sanāksmēs, ko rīkoja Ekspertu grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā, un ES finanšu ziņu vākšanas vienības sniedza ieguldījumu, piedaloties finanšu ziņu vākšanas vienību platformas sanāksmēs un iesniedzot rakstveida dokumentus. Izmantojot anketas, diskusijas tika papildinātas ar mērķtiecīgām apspriešanām ar dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm,

–konsultācijas pieprasījums Eiropas Banku iestādei (EBI) tika iesniegts 2020. gada martā, EBI sniedza savu atzinumu 10. septembrī,

–Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) 2020. gada 23. jūlijā sniedza atzinumu par Komisijas Rīcības plānu,

–Komisija 2020. gada 30. septembrī organizēja augsta līmeņa konferenci, kurā piedalījās valstu un ES iestāžu pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

–ES noteikumus bez izmaiņām saglabāt tādus, kādi tie ir,

–nodrošināt lielāku saskaņošanas līmeni noteikumos, ko piemēro atbildīgajiem subjektiem, un atstāt dalībvalstu ziņā kompetento iestāžu pilnvaru un pienākumu precizēšanu,

–nodrošināt augstāku saskaņotības pakāpi attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro subjektiem, uz kuriem attiecas NILL/TFN pienākumi, un attiecībā uz uzraudzītāju un finanšu ziņu vākšanas vienību pilnvarām un pienākumiem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Lai gan, kā jau minēts iepriekš, oficiāls ex post novērtējums vai pārbaude par spēkā esošo ES NILL/TFN tiesību aktu atbilstību vēl nav veikti, tomēr var izvirzīt vairākus punktus attiecībā uz ierosinātā vispārējā pasākumu kopuma elementiem, kas veicinās turpmāku vienkāršošanu un uzlabos efektivitāti. Pirmkārt, dažu direktīvas noteikumu aizstāšana ar saskaņotākiem un tieši piemērojamiem noteikumiem regulā novērsīs nepieciešamību veikt transponēšanu dalībvalstīs un atvieglos pārrobežu subjektu darījumdarbību ES. Turklāt preču tirgotāju izslēgšana no ES NILL/TFN regulējuma darbības jomas, kas saistīta ar ierosināto aizliegumu veikt skaidras naudas operācijas ar summām virs 10 000 EUR, atbrīvos minētos tirgotājus no administratīvā sloga iesniegt finanšu ziņu vākšanas vienībām ziņojumus par skaidras naudas operācijām, kuras pārsniedz 10 000 EUR. Visbeidzot, NILL/TFN noteikumu lielāka saskaņotība vairākās konkrētās jomās vienkāršos sadarbību starp uzraudzītājiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām, jo samazināsies atšķirības starp to noteikumiem un praksi. Šajā direktīvas projektā ir tikai daži noteikumi, kas jātransponē valsts tiesību aktos, un tāpēc tas ir īsāks par direktīvu, kuru tas aizstāj; lielākā daļa jautājumu, kas aplūkoti Direktīvā (ES) 2015/849, tagad ir iekļauti ierosinātajā regulā, kura ir pievienota šai ierosinātajai direktīvai.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis direktīvas projekts neietekmē budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un pārraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts priekšlikuma konkrēto noteikumu skaidrojums

NILLN uzraudzība

Noteikumi par sodiem ir balstīti uz pašreizējo NILL/TFN regulējumu, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu paredzēt administratīvus pasākumus un sodus attiecībā uz atbildīgo subjektu nopietniem, atkārtotiem vai sistemātiskiem regulējuma galveno prasību pārkāpumiem, sniedzot specifikācijas par minimālo un maksimālo naudas sodu apmēru un paredzot piemēroto sodu publicēšanu, kā arī trauksmes cēlāju aizsardzību un informācijas apmaiņu par sodiem.

Jaunie noteikumi ietver: skaidrojumus par administratīvajiem pasākumiem, izņemot sodus par mazāk smagiem pārkāpumiem, un prasību dalībvalstīm paziņot Komisijai un AMLA par savu administratīvo sodu vai pasākumu noteikšanas kārtību. Ir precizēti apstākļi, kas jāņem vērā, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un līmeni. AMLA sagatavos regulatīvos tehniskos standartus, kuros būs noteikti rādītāji, ko izmanto, lai klasificētu pārkāpumu smaguma pakāpi, un kritēriji, kuri jāņem vērā, nosakot administratīvo sodu līmeni vai veicot administratīvus pasākumus.

Sadarbība

Noteikumi par sadarbību starp uzraudzītājiem, finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm ir balstīti uz pašreizējo NILL/TFN regulējumu, tostarp noteikumi par sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un noteikumi par gadījumiem, kad iestādēm ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Jaunie noteikumi šajā priekšlikumā ietver papildu atsauces uz AMLA un citu iestāžu pienākumu sadarboties ar AMLA. Lai nodrošinātu labu sadarbību ar finanšu iestāžu prudenciālajiem uzraudzītājiem, esošajos noteikumos ir iekļautas papildu specifikācijas, kā arī noregulējuma iestādes un iestādes, kas atbild par kredītiestāžu uzraudzību sadarbībai ar Maksājumu kontu direktīvu un Otro maksājumu pakalpojumu direktīvu. Finanšu subjektu uzraudzītāji un finanšu ziņu vākšanas vienības katru gadu ziņos AMLA par sadarbību ar minētajām iestādēm. Ir pievienoti noteikumi par sadarbību attiecībā uz revidentiem, un AMLA izdos pamatnostādnes par sadarbību.

Nobeiguma noteikumi

Saskaņā ar šo priekšlikumu, tāpat kā pašreizējā NILL/TFN regulējumā, uz persondatu apstrādi, ja to veic Savienības iestādes, aģentūras vai struktūras, attiecas Regula (ES) 2016/679 vai Regula (ES) 2018/1725.

Komisijai palīdzēs komiteja, jo īpaši īstenošanas aktu sagatavošanā.

Ir iekļauti noteikumi par to, ka Komisija FIU.net mitināšanas funkcijas nodos AMLA.

Grozītā Direktīva 2015/849 (pašreizējais NILL/TFN regulējums) tiek atcelta. Ierosinātā direktīva stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī; transponēšanas termiņš ir divi gadi pēc direktīvas stāšanās spēkā. Komisijai šī direktīva pirmo reizi ir jāpārskata un jāizvērtē piecu gadu laikā pēc tās piemērošanas un pēc tam reizi trijos gados.

2021/0250 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 20 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 22 ir galvenais juridiskais instruments, ko izmanto, lai nepieļautu Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Minētajā direktīvā ir noteikts visaptverošs tiesiskais regulējums, kurš vēl vairāk tika nostiprināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 23 , pievēršoties jauniem riskiem un palielinot faktisko īpašumtiesību pārredzamību. Pieredze liecina, ka, neraugoties uz tās sasniegumiem, Direktīva (ES) 2015/849 būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai pienācīgi mazinātu riskus un efektīvi atklātu noziedzīgus mēģinājumus ļaunprātīgi izmantot Savienības finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem.

2)Kopš Direktīvas (ES) 2015/849 stāšanās spēkā ir identificētas vairākas jomas, kurās būtu vajadzīgi grozījumi, lai nodrošinātu Savienības finanšu sistēmai nepieciešamo noturību un spēju novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

3)Īstenojot Direktīvu (ES) 2015/849, tika konstatētas būtiskas atšķirības kompetento iestāžu praksē un pieejās visā Savienībā, kā arī pietiekami efektīvu pārrobežu sadarbības pasākumu trūkums. Tāpēc ir lietderīgi noteikt skaidrākas prasības, kurām būtu jāveicina netraucēta sadarbība visā Savienībā, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm ņemt vērā savu valsts sistēmu specifiku.

4)Šis jaunais instruments ir daļa no visaptveroša tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir stiprināt Savienības NILL/TFN regulējumu. Šis instruments kopā ar Regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final], Regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai — COM(2021) 422 final] un Regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai — COM(2021) 421 final] veidos tiesisko regulējumu, kas reglamentēs NILL/TFN prasības, kuras ir jāizpilda atbildīgajiem subjektiem un kuras ir Savienības NILL/TFN iestāžu regulējuma pamatā, tostarp Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA) izveidi.

5)Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek īstenota starptautiskā vidē. Pasākumiem, kas pieņemti Savienības līmenī, neņemot vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, būtu ļoti ierobežota ietekme. Tāpēc pasākumiem, ko minētajā jomā pieņem Savienība, vajadzētu būt saderīgiem ar citām darbībām, ko veic starptautiskā līmenī, un vismaz tikpat stingriem. Savienības rīcībā būtu jo īpaši jāturpina ņemt vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumi un instrumenti, ko izstrādājušas citas starptautiskās struktūras, kuras cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu padarītu vēl efektīvāku, attiecīgi Savienības tiesību akti vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo FATF 2012. gada februārī pieņemtajiem Starptautiskajiem standartiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu (“pārskatītie FATF ieteikumi”) un turpmākajiem minēto standartu grozījumiem.

6)Ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu saistītais īpašais apdraudējums, riski un neaizsargātība, kas ietekmē konkrētas ekonomikas nozares valsts līmenī, ievērojami samazina dalībvalstu spēju veicināt Savienības finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Tādēļ ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm, identificējot šādas nozares un īpašus riskus, lemt par NILL/TFN prasību piemērošanu papildu nozarēm, uz kurām neattiecas Regula [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu]. Lai saglabātu iekšējā tirgus un Savienības NILL/TFN sistēmas efektivitāti, Komisijai ar AMLA atbalstu vajadzētu būt iespējai novērtēt, vai dalībvalstu paredzētie lēmumi piemērot NILL/TFN prasības papildu nozarēm ir pamatoti. Gadījumos, kuros vislabākā Savienības interešu aizsardzība attiecībā uz konkrētām nozarēm tiktu nodrošināta Savienības līmenī, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts, ka tā plāno rīkoties Savienības līmenī, un dalībvalstij būtu jāatturas no paredzēto valsts pasākumu veikšanas.

7)Ņemot vērā elektroniskās naudas emitēšanas, maksājumu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas nozares īpašo neaizsargātību pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm pieprasīt, lai tie pakalpojuma sniedzēji, kuri ir iedibināti to teritorijā citās formās, nevis kā filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ieceltu centrālo kontaktpunktu. Šādam centrālajam kontaktpunktam, kas darbojas iecēlējiestādes vārdā, būtu jānodrošina iedibinājumu atbilstība NILL/TFN noteikumiem.

8)Uzraudzītājiem būtu jānodrošina, ka attiecībā uz valūtas maiņas punktiem, čeku iekasēšanas punktiem, trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem vai azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem personas, kas faktiski vada šādu subjektu darījumdarbību, un šādu subjektu faktiskie īpašnieki rīkojas godīgi un godprātīgi un ka minētajām personām ir to funkciju veikšanai nepieciešamās zināšanas un kompetence. Kritērijiem, kurus izmanto, lai noteiktu, vai persona atbilst minētajām prasībām, būtu jāatspoguļo vismaz nepieciešamība aizsargāt šādus subjektus pret to, ka to vadītāji vai faktiskie īpašnieki tos ļaunprātīgi izmanto noziedzīgiem mērķiem.

9)Lai izvērtētu to personu atbilstību, kuras ieņem vadošus amatus atbildīgajos subjektos vai citādi tos kontrolē, jebkurai informācijas apmaiņai par kriminālo sodāmību būtu jānotiek saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI 24 un Padomes Lēmumu 2009/316/TI 25 .

10)Komisijai ir labas iespējas pārskatīt konkrētus pārrobežu apdraudējumus, kas varētu ietekmēt iekšējo tirgu un ko atsevišķas dalībvalstis vienas pašas nevarētu identificēt un efektīvi novērst. Tādēļ tai būtu jāuztic pienākums koordinēt ar pārrobežu darbībām saistīto risku novērtēšanu. Lai nodrošinātu efektīvu risku novērtēšanas procesu, būtiski ir iesaistīt attiecīgos ekspertus, piemēram, ekspertu grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā un finanšu ziņu vākšanas vienību pārstāvjus, un vajadzības gadījumā arī citu Savienības līmeņa struktūru pārstāvjus. Minētajā procesā svarīgs informācijas avots ir arī valsts līmenī veikti riska novērtējumi un gūtā pieredze. Šādam Komisijas veiktam pārrobežu riska novērtējumam nebūtu jāietver persondatu apstrāde. Datiem jebkurā gadījumā vajadzētu būt pilnīgi anonīmiem. Valstu un Savienības datu aizsardzības uzraudzības iestādes būtu jāiesaista tikai tad, ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējums ietekmē personu privātumu un datu aizsardzību.

11)Savienības līmenī veikta riska novērtējuma konstatējumi var palīdzēt kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, saprast, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kā arī riskus, kas saistīti ar mērķtiecīgu finanšu sankciju nepiemērošanu un izvairīšanos no tām. Tāpēc ir svarīgi, lai riska novērtējuma konstatējumi tiktu publiskoti.

12)Dalībvalstīm joprojām ir vislabākās iespējas identificēt, novērtēt, saprast un izlemt, kā mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas tās skar tiešā veidā. Tādēļ katrai dalībvalstij būtu jāveic attiecīgie pasākumi, lai pienācīgi identificētu, novērtētu un izprastu tajā pastāvošos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kā arī riskus, kas saistīti ar mērķtiecīgu finanšu sankciju nepiemērošanu un izvairīšanos no tām, un lai noteiktu saskaņotu valsts stratēģiju, kurā paredzēti pasākumi šo risku mazināšanai. Šāds valsts līmeņa riska novērtējums būtu regulāri jāatjaunina, un tajā būtu jāiekļauj apraksts par dalībvalsts NILL/TFN režīma institucionālo struktūru un vispārējām procedūrām, kā arī piešķirtajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem, ciktāl šī informācija ir pieejama.

13)Riska novērtējumu rezultāti vajadzības gadījumā būtu laikus jādara pieejami atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu identificēt, izprast, pārvaldīt un mazināt paši savus riskus.

14)Turklāt, lai vēl labāk identificētu, izprastu, pārvaldītu un mazinātu riskus Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu savu riska novērtējumu rezultāti jādara zināmi citām dalībvalstīm, Komisijai un AMLA.

15)Lai varētu pārbaudīt, cik efektīvas ir to sistēmas cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm būtu jāglabā attiecīgā statistika un jāuzlabo tās kvalitāte. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai un AMLA būtu jāseko situācijai visā Savienībā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un būtu regulāri jāpublicē pārskati.

16)FATF ir izstrādājusi jurisdikcijām standartus par to, kā identificēt un novērtēt riskus, ko rada tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju iespējama neīstenošana un izvairīšanās no tām, kuras saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, kā arī kā veikt pasākumus šo risku mazināšanai. Minētie jaunie FATF ieviestie standarti neaizstāj un nemazina spēkā esošās stingrās prasības valstīm attiecībā uz mērķtiecīgu finanšu sankciju ieviešanu, kas jāveic, lai atbilstu attiecīgajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikumiem par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un to finansēšanas novēršanu, apkarošanu un pārtraukšanu. Minētie spēkā esošie pienākumi, kas Savienības līmenī ieviesti ar Padomes Lēmumiem 2010/413/KĀDP 26 un (KĀDP) 2016/849 27 , kā arī Padomes Regulām (ES) Nr. 267/2012 28 un (ES) 2017/1509 29 , joprojām ir stingri, uz noteikumiem balstīti pienākumi, kuri ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām Savienībā.

17)Lai atspoguļotu jaunākās starptautiskā līmeņa norises, ar šo direktīvu ir ieviesta prasība Savienības līmenī un dalībvalstu līmenī identificēt, izprast, pārvaldīt un mazināt riskus, ko rada tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju iespējama neīstenošana un izvairīšanās no tām, kuras saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu.

18)Lai apkarotu juridisko personu ļaunprātīgu izmantošanu, būtiska nozīme ir centrālajiem reģistriem, kuros iekļauta informācija par faktiskajiem īpašniekiem. Lai nodrošinātu, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem ir viegli pieejama un tajos ir augstas kvalitātes dati, būtu jāievieš konsekventi noteikumi par šīs informācijas vākšanu un glabāšanu.

19)Lai uzlabotu pārredzamību nolūkā apkarot juridisko personu ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem tiek glabāta centrālajā reģistrā, kas atrodas ārpus uzņēmuma, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus. Šim nolūkam dalībvalstis var izmantot centrālu datubāzi, kurā tiek vākta informācija par faktiskajiem īpašniekiem, komercreģistru vai citu centrālo reģistru. Dalībvalstis var nolemt, ka atbildīgie subjekti ir atbildīgi par reģistra aizpildīšanu. Dalībvalstīm būtu jāpārliecinās, ka minētā informācija visos gadījumos tiek darīta pieejama kompetentajām iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām un tiek sniegta atbildīgajiem subjektiem, kad tie veic klienta uzticamības pārbaudes pasākumus.

20)Informāciju par trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem būtu jāreģistrē vietā, kur trastu pilnvarotās personas un personas, kas ieņem līdzvērtīgus amatus līdzīgos juridiskos veidojumos, ir iedibinātas vai dzīvo. Lai nodrošinātu, ka informācija par trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tiek efektīvi pārraudzīta un reģistrēta, nepieciešama arī sadarbība starp dalībvalstīm. Dalībvalstu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktisko īpašnieku reģistru savstarpēja savienojamība padarītu šo informāciju pieejamu un arī nodrošinātu, ka var izvairīties no vienu un to pašu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu vairākkārtējas reģistrācijas Savienībā.

21)Savlaicīga piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem būtu jānodrošina tā, lai novērstu jebkādu risku, ka attiecīgais uzņēmums tiks iepriekš brīdināts.

22)Faktisko īpašnieku reģistros iekļauto datu precizitāte ir būtiska visām attiecīgajām iestādēm un citām personām, kurām atļauts piekļūt minētajiem datiem un pieņemt pamatotus, likumīgus lēmumus, pamatojoties uz šiem datiem. Tāpēc, ja pēc reģistratoru veiktas rūpīgas analīzes rodas pietiekami iemesli apšaubīt reģistros esošās informācijas pareizību par faktiskajiem īpašniekiem, būtu jāpieprasa juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem sniegt papildu informāciju, ņemot vērā riska pakāpi. Turklāt ir svarīgi, lai dalībvalstis sniegtu par reģistru pārvaldību atbildīgajai struktūrai pietiekamas pilnvaras pārbaudīt faktiskos īpašniekus un tai sniegtās informācijas patiesumu un ziņot par savām aizdomām finanšu ziņu vākšanas vienībai. Šādas pilnvaras būtu jāattiecina arī uz pārbaužu veikšanu juridisko personu telpās.

23)Turklāt ziņošana par atšķirībām starp centrālajos reģistros iekļauto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un atbildīgajiem subjektiem un attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm pieejamo informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, ir efektīvs mehānisms, lai pārbaudītu informācijas precizitāti. Jebkura šāda neatbilstība būtu ātri jāidentificē, jāpaziņo un jālabo.

24)Lai nodrošinātu, ka mehānisms ziņošanai par neatbilstībām ir samērīgs un vērsts uz to, lai atklātu gadījumus, kad ir sniegta neprecīza informācija par faktiskajiem īpašniekiem, dalībvalstis var atļaut atbildīgajiem subjektiem pieprasīt klientam novērst tehniska rakstura neatbilstības tieši par centrālajiem reģistriem atbildīgajai struktūrai. Šāda iespēja attiecas tikai uz klientiem ar zemu riska pakāpi un tehniska rakstura kļūdām, piemēram, uz kļūdaini uzrakstītas informācijas gadījumiem, ja ir acīmredzams, ka tie neietekmē faktiskā(-o) īpašnieka(-u) identificēšanu un informācijas precizitāti.

25)Ja finanšu ziņu vākšanas vienību un citu kompetento iestāžu ziņošana par neatbilstībām apdraudētu notiekošu kriminālizmeklēšanu, finanšu ziņu vākšanas vienībām vai citām kompetentajām iestādēm būtu jāatliek ziņošana par neatbilstību līdz brīdim, kad neziņošanas iemesli vairs nepastāv. Turklāt finanšu ziņu vākšanas vienībām un kompetentajām iestādēm nebūtu jāziņo par neatbilstību, ja tas būtu pretrunā valsts tiesībās paredzētam konfidencialitātes noteikumam vai ja informācijas izpaušana būtu uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu.

26)Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus faktiskā īpašnieka koncepcijas piemērošanā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai juridiskajām personām visā Savienībā būtu pieejami vienveidīgi ziņošanas kanāli un līdzekļi. Tādēļ ir nepieciešams vienots formāts informācijas sniegšanai valsts reģistros par faktiskajiem īpašniekiem un jānodrošina pārredzamības un juridiskās noteiktības garantijas.

27)Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus starp dažādiem juridiskās formas veidiem, būtu jāparedz arī prasība pilnvarotajām personām iegūt un glabāt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un nosūtīt minēto informāciju uz centrālo reģistru vai centrālo datubāzi.

28)Publiska piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem var ļaut pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp preses vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, labāk kontrolēt informāciju un veicina to, ka tiek saglabāta uzticēšanās finanšu sistēmas integritātei. Tā var veicināt cīņu pret korporatīvo subjektu un citu juridisko personu un juridisko veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkā, palīdzot izmeklēšanai un ietekmējot reputāciju, tā kā ikviens, kurš iesaistīsies darījuma attiecībās ar šādiem korporatīviem subjektiem vai veidojumiem, zinās, kas ir to faktiskie īpašnieki. Tā arī var atvieglot savlaicīgu un efektīvu informācijas pieejamību atbildīgajiem subjektiem, kā arī trešo valstu iestādēm, kas iesaistītas šādu noziegumu apkarošanā. Piekļuve minētajai informācijai arī palīdzētu izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar to saistītus predikatīvus nodarījumus un teroristu finansēšanu.

29)Ieguldītāju un plašas sabiedrības uzticēšanās finanšu tirgiem lielā mērā ir atkarīga no precīzu informācijas atklāšanas režīmu pastāvēšanas, kas nodrošina pārredzamību faktisko īpašnieku un uzņēmumu kontroles struktūru jomā. Tas jo īpaši attiecas uz korporatīvās pārvaldības sistēmām, ko raksturo koncentrēta īpašnieku struktūra — tāda kā Savienībā. No vienas puses, lieli ieguldītāji ar ievērojamām balsstiesībām un naudas plūsmu tiesībām var veicināt ilgtermiņa izaugsmi un noturīgu sniegumu. Tomēr no otras puses, kontrolējošiem faktiskajiem īpašniekiem ar lieliem balsstiesību blokiem var būt stimuls novirzīt korporatīvos aktīvus un iespējas personīgam labumam uz mazākuma ieguldītāju rēķina. Iespēja palielināt uzticēšanos finanšu tirgiem būtu jāuzskata par pozitīvu blakusefektu, bet ne par pārredzamības palielināšanas mērķi, kas ir izveidot vidi, kuru nebūtu izdevīgi izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkiem.

30)Ieguldītāju un plašas sabiedrības uzticēšanās finanšu tirgiem lielā mērā ir atkarīga no precīzu informācijas atklāšanas režīmu pastāvēšanas, kas nodrošina korporatīvo subjektu un citu juridisko personu, kā arī dažu veidu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktisko īpašnieku un kontroles struktūru pārredzamību. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāļauj pietiekami saskaņotā un koordinētā veidā piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem, izveidojot sabiedrības piekļuves uzticības noteikumus, lai trešās personas visā Savienībā var pārliecināties, kas ir korporatīvo subjektu un citu juridisko personu, kā arī, ja pastāv leģitīmas intereses, dažu veidu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskie īpašnieki.

31)Attiecībā uz korporatīvajiem subjektiem un citām juridiskām personām būtu jācenšas panākt godīgu līdzsvaru, jo īpaši starp plašas sabiedrības interesēm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā un datu subjektu pamattiesībām. Sabiedrībai pieejamajai datu kopai vajadzētu būt ierobežotai, skaidri un izsmeļoši definētai, un tai vajadzētu būt vispārīgai, lai līdz minimumam samazinātu faktisko īpašnieku potenciālo aizskārumu. Tajā pašā laikā informācijai, ko dara pieejamu sabiedrībai, nevajadzētu ievērojami atšķirties no pašlaik vāktajiem datiem. Lai ierobežotu ietekmi uz privātās dzīves neaizskaramību kopumā un jo īpaši uz persondatu aizsardzību, šai informācijai vajadzētu būt galvenokārt saistītai ar korporatīvo subjektu un citu juridisko personu faktisko īpašnieku statusu, un tai būtu jāattiecas tikai uz saimnieciskās darbības jomu, kurā darbojas faktiskie īpašnieki. Reģistros būtu skaidri jānorāda gadījumi, kad persona, kura ieņem augstākās vadības amatu, ir identificēta kā faktiskais īpašnieks tikai ex officio, nevis tādēļ, ka tai piederētu īpašumtiesību daļas vai arī tā īstenotu kontroli ar citiem līdzekļiem.

32)Tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu gadījumā informācijai vajadzētu būt pieejamai jebkuram plašas sabiedrības loceklim, ja var pierādīt leģitīmās intereses. Tam būtu jāietver situācijas, kad fiziska vai juridiska persona iesniedz pieprasījumu saistībā ar trastu vai līdzīgu juridisku veidojumu, kurš ir kontrolpaketes turētājs vai kuram pieder kontrolpakete ārpus Savienības inkorporētā vai izveidotā juridiskā personā ar tiešām vai netiešām īpašumtiesībām, tostarp ar uzrādītāja akcijām, vai ar kontroli ar citiem līdzekļiem. Leģitīmo interešu interpretācijai dalībvalstīs nevajadzētu sašaurināt leģitīmu interešu jēdzienu, attiecinot to tikai uz izskatīšanā esošiem administratīviem vai tiesas procesiem, un būtu jādod iespēja attiecīgos gadījumos ņemt vērā nevalstisko organizāciju un pētniecisko žurnālistu preventīvo darbu, kas vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar to saistītiem predikatīviem nodarījumiem, kā arī pret teroristu finansēšanu. Lai gan trastus un citus juridiskus veidojumus var izmantot sarežģītās korporatīvās struktūrās, to galvenais mērķis joprojām ir individuālās mantas pārvaldība. Lai pienācīgi līdzsvarotu sabiedrības kontroles pastiprināto leģitīmo mērķi nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai un personu pamattiesību aizsardzību, jo īpaši tiesības uz privātumu un persondatu aizsardzību, ir jāparedz prasība par leģitīmu interešu pierādīšanu, lai piekļūtu informācijai par trastu un citu juridisku veidojumu faktisko īpašnieku.

33)Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai pieejamā informācija ļauj pareizi identificēt faktisko īpašnieku, sabiedrībai jābūt pieejamai minimālai datu kopai. Šādiem datiem būtu jāļauj nepārprotami identificēt faktisko īpašnieku, vienlaikus samazinot publiski pieejamo persondatu apjomu. Ja nav pieejama informācija par faktiskā īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu, kā arī dzīvesvietas valsti un valstspiederību, nav iespējams nepārprotami noteikt, kas ir fiziskā persona, kura ir faktiskais īpašnieks. Tāpat, ja nav pieejama informācija par faktiskajām interesēm, nav iespējams noteikt, kāpēc šī fiziskā persona ir jāidentificē kā faktiskais īpašnieks. Tādēļ, lai novērstu publiski pieejamās informācijas par faktiskajiem īpašniekiem nepareizu interpretāciju un nodrošinātu samērīgu un visā Savienībā konsekventu persondatu izpaušanu, ir lietderīgi noteikt minimālo datu kopu, kurai var piekļūt sabiedrība.

34)Pastiprināta sabiedrības kontrole var veicināt to, ka tiek novērsta juridisku personu un juridisku veidojumu ļaunprātīga izmantošana, tostarp nodokļu apiešana. Tādēļ ir svarīgi, lai informācija par faktisko īpašnieku aizvien būtu pieejama, izmantojot valstu reģistrus un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, vismaz piecus gadus pēc tam, kad beidzis pastāvēt pamatojums tam, lai reģistrētu informāciju par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma faktisko īpašnieku. Tomēr dalībvalstīm būtu jāspēj ar likumu atļaut informācijas par faktiskajiem īpašniekiem, tostarp persondatu, apstrādi citiem nolūkiem, ja šāda apstrāde atbilst sabiedrības interesēm un būtu nepieciešama un samērīga demokrātiskā sabiedrībā leģitīma mērķa sasniegšanai.

35)Turklāt ar mērķi nodrošināt samērīgu un līdzsvarotu pieeju un garantēt tiesības uz privāto dzīvi un persondatu aizsardzību dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt atbrīvojumus attiecībā uz faktisko īpašnieku persondatu atklāšanu, izmantojot reģistrus, un uz piekļuvi šādai informācijai ārkārtas gadījumos, ja minētā informācija pakļautu faktisko īpašnieku nesamērīgam krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, aizskaršanas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai prasīt tiešsaistes reģistrāciju, lai identificētu ikvienu personu, kas pieprasa informāciju no reģistra, kā arī samaksu par piekļuvi informācijai reģistrā.

36)Ar Direktīvu (ES) 2018/843 tika panākta to dalībvalstu centrālo reģistru savstarpējā savienojamība, kuru rīcībā ir informācija par faktiskajiem īpašniekiem, izmantojot Eiropas Centrālo platformu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 30 . Dalībvalstu nepārtraukta iesaistīšana visas sistēmas darbībā būtu jānodrošina, veidojot regulāru dialogu starp Komisiju un dalībvalstu pārstāvjiem par jautājumiem, kas saistīti ar sistēmas darbību un tās turpmāko attīstību.

37)Savienojot dalībvalstu faktisko īpašnieku reģistrus, gan valsts, gan pārrobežu piekļuve informācijai par katras dalībvalsts reģistrā iekļauto juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem būtu jāpiešķir, pamatojoties uz leģitīmo interešu definīciju saskaņā ar minētās dalībvalsts attiecīgās struktūras pieņemto lēmumu. Lai novērstu to, ka nav iespējams pārskatīt nepamatotus lēmumus par piekļuves ierobežošanu informācijai par faktisko īpašnieku, būtu jāizveido šādu lēmumu pārsūdzēšanas mehānismi. Lai nodrošinātu saskanīgu un efektīvu reģistrāciju un informācijas apmaiņu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to struktūra, kas atbildīga par reģistru, sadarbojas ar tās partneriem citās dalībvalstīs, daloties ar informāciju par tādiem trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, kurus reglamentē ar vienas dalībvalsts tiesībām, bet pārvalda citā dalībvalstī.

38)Persondatu apstrādei, ko veic šīs direktīvas īstenošanas nolūkā, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 31 . Fiziskas personas, kuru persondati tiek glabāti valstu reģistros kā par faktiskajiem īpašniekiem, būtu jāinformē par piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Turklāt būtu jādara pieejami tikai aktualizēti persondati, kas atbilst aktuālajiem faktiskajiem īpašniekiem, un faktiskie īpašnieki būtu jāinformē par viņu tiesībām saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā un par procedūrām, kādas piemērojamas minēto tiesību īstenošanai. Turklāt, lai nepieļautu reģistros iekļautās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un lai līdzsvarotu faktisko īpašnieku tiesības, dalībvalstis varētu uzskatīt par atbilstīgu apsvērt, vai faktiskajam īpašniekam darīt zināmu informāciju par personu, kas ir pieprasījusi informāciju, un pieprasījuma juridisko pamatu.

39)Aizkavēta finanšu ziņu vākšanas vienību un citu kompetento iestāžu piekļuve informācijai par bankas un maksājumu kontu un individuālo seifu, jo īpaši anonīmu, turētāju identitāti traucē ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorismu saistīto līdzekļu pārvedumu atklāšanai. Valstu dati, kas ļauj identificēt vienai personai piederošus bankas un maksājumu kontus un individuālos seifus, ir sadrumstaloti un tādēļ nav savlaicīgi pieejami finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm. Tādēļ ir būtiski izveidot centralizētus automatizētus mehānismus, piemēram, reģistru vai datu izguves sistēmu, visās dalībvalstīs kā efektīvu līdzekli, lai iegūtu savlaicīgu piekļuvi informācijai par bankas un maksājumu kontu un individuālo seifu turētāju, to pilnvaroto personu un faktisko īpašnieku identitāti. Piemērojot piekļuves noteikumus, ir lietderīgi izmantot jau esošos mehānismus ar noteikumu, ka valstu finanšu ziņu vākšanas vienības var piekļūt to meklētajiem datiem nekavējoties un bez filtrēšanas. Dalībvalstīm būtu jāapsver šādu mehānismu papildināšana ar citu informāciju, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu un samērīgu, lai mazinātu riskus, kuri saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Finanšu ziņu vākšanas vienībām un kompetentajām iestādēm, kas nav par kriminālvajāšanu atbildīgās iestādes, būtu jānodrošina izmeklēšanas un saistītās informācijas pilnīga konfidencialitāte.

40)Lai ievērotu privātumu un aizsargātu persondatus, bankas un maksājumu kontu centralizētajos automatizētajos mehānismos, piemēram, reģistros vai datu izguves sistēmās, būtu jāglabā minimāli dati, kas nepieciešami, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar NILL/TFN. Dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt, kādus datus ir lietderīgi un samērīgi vākt, ņemot vērā esošās sistēmas un juridiskās tradīcijas, kas ļauj jēgpilni identificēt faktiskos īpašniekus. Transponējot noteikumus, kuri saistīti ar minētajiem mehānismiem, dalībvalstīm būtu jānosaka saglabāšanas laikposmi, kas ir līdzvērtīgi laikposmam to dokumentu un informācijas saglabāšanai, kuri iegūti, piemērojot klientu uzticamības pārbaudes pasākumus. Dalībvalstīm būtu jāspēj pagarināt saglabāšanas laikposmu uz likumā noteikta vispārēja pamata bez nepieciešamības pieņemt lēmumus katrā atsevišķā gadījumā. Papildu saglabāšanas laikposmam nebūtu jāpārsniedz papildu pieci gadi. Minētajam laikposmam nebūtu jāskar valstu tiesību akti, kuros noteiktas citas datu saglabāšanas prasības, kas ļauj ar lēmumu katrā atsevišķā gadījumā atvieglot kriminālprocesu vai administratīvo procesu. Piekļuve minētajiem mehānismiem būtu sniedzama tikai pēc principa “nepieciešams zināt”.

41)Savstarpēji savienojot dalībvalstu centralizētos automatizētos mehānismus, valstu finanšu ziņu vākšanas vienības varētu ātri iegūt pārrobežu informāciju par bankas un maksājumu kontu un individuālo seifu turētāju identitāti citās dalībvalstīs, kas stiprinātu to spēju efektīvi veikt finanšu analīzi un sadarboties ar saviem partneriem no citām dalībvalstīm. Tieša pārrobežu piekļuve informācijai par bankas un maksājumu kontiem un individuālajiem seifiem ļautu finanšu ziņu vākšanas vienībām pietiekami īsā laikā sagatavot finanšu analīzi, lai atklātu iespējamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus un garantētu tiesībaizsardzības pasākumu raitu īstenošanu.

42)Lai ievērotu tiesības uz persondatu aizsardzību un tiesības uz privāto dzīvi un ierobežotu ietekmi, ko rada pārrobežu piekļuve valsts centralizētajos automatizētajos mehānismos ietvertajai informācijai, ar bankas kontu reģistru (BKR) centrālajiem piekļuves punktiem pieejamās informācijas apjoms tiktu ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams saskaņā ar datu minimizēšanas principu, lai varētu identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder vai kura kontrolē maksājumu kontus un bankas kontus, kas identificēti ar IBAN, un individuālos seifus. Turklāt tikai finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāpiešķir tūlītēja un nefiltrēta piekļuve centrālajam piekļuves punktam. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienību darbinieki uztur augstus profesionālos konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus un ka tiem piemīt augsti morālie standarti un atbilstīgas prasmes. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš tehniski un organizatoriski pasākumi, kas garantē datu drošību saskaņā ar augstiem tehnoloģiskiem standartiem.

43)Lai nodrošinātu dalībvalstu centralizēto automatizēto mehānismu (centrālo reģistru vai centrālo elektronisko datu izguves sistēmu), kuros iekļauta informācija par bankas un maksājumu kontiem un individuālajiem seifiem, savstarpēju savienojamību, izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu, nepieciešams koordinēt valstu sistēmas, kam ir atšķirīgi tehniskie parametri. Šim nolūkam būtu jāizstrādā tehniski pasākumi un specifikācijas, ņemot vērā atšķirības starp valstu centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem.

44)Nekustamais īpašums ir pievilcīga prece noziedzniekiem, lai legalizētu ienākumus no savām nelikumīgajām darbībām, jo tas ļauj noslēpt līdzekļu faktisko avotu un faktiskā īpašnieka identitāti. Lai atklātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmas, kā arī iesaldētu un konfiscētu aktīvus, ir svarīgi, lai finanšu ziņu vākšanas vienības un citas kompetentās iestādes pienācīgi un laikus identificētu fiziskas un juridiskas personas, kurām pieder nekustamais īpašums. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu finanšu ziņu vākšanas vienībām un kompetentajām iestādēm piekļuvi informācijai, kas ļauj laikus identificēt fizisku vai juridisku personu, kurai pieder nekustamais īpašums, un informāciju, kas ir būtiska darījuma riska un aizdomu identificēšanai.

45)Lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, visās dalībvalstīs ir izveidotas vai būtu jāizveido funkcionāli neatkarīgas un autonomas finanšu ziņu vākšanas vienības, lai vāktu un analizētu informāciju, kuru tās saņem nolūkā noteikt saiknes starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību. Finanšu ziņu vākšanas vienībai vajadzētu būt vienīgajai centrālajai valsts vienībai, kura ir atbildīga par to, kā tiek saņemti un analizēti ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, ziņojumi par skaidras naudas pārrobežu fizisku pārvietošanu un par maksājumiem skaidrā naudā, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, kā arī cita informācija, kuru iesnieguši atbildīgie subjekti un kura attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar to saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Finanšu ziņu vākšanas vienības darbības neatkarība un autonomija būtu jānodrošina, piešķirot finanšu ziņu vākšanas vienībai pilnvaras un spēju brīvi veikt savas funkcijas, tostarp spēju pieņemt autonomus lēmumus attiecībā uz konkrētas informācijas analīzi, pieprasījumiem un izplatīšanu. Visos gadījumos finanšu ziņu vākšanas vienībai vajadzētu būt neatkarīgām tiesībām nosūtīt vai izplatīt informāciju kompetentajām iestādēm. Finanšu ziņu vākšanas vienībai būtu jānodrošina pietiekami finanšu līdzekļi, cilvēkresursi un tehniskie līdzekļi tādā veidā, kas nodrošina tās autonomiju un neatkarību un ļauj efektīvi īstenot savas pilnvaras. Finanšu ziņu vākšanas vienībai vajadzētu būt iespējai iegūt un izmantot resursus, kas vajadzīgi tās funkciju veikšanai individuāli vai regulāri, bez jebkādas nepamatotas politiskas, valdības vai nozares ietekmes vai iejaukšanās, kura varētu apdraudēt tās darbības neatkarību.

46)Finanšu ziņu vākšanas vienībām ir svarīga nozīme teroristu tīklu finanšu operāciju, jo īpaši pārrobežu mēroga, identificēšanā un to finansiālo atbalstītāju atklāšanā. Finanšu ziņu vākšanai varētu būt būtiska nozīme teroristu noziegumu un teroristisko organizāciju tīklu un shēmu atbalsta atklāšanā. Finanšu ziņu vākšanas vienību funkcijas, kompetences un pilnvaras joprojām ievērojami atšķiras. Tomēr pašreizējām atšķirībām nevajadzētu ietekmēt finanšu ziņu vākšanas vienību darbību, jo īpaši to spējas veikt preventīvas analīzes, lai atbalstītu visas iestādes, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu, izmeklēšanu un tiesu darbībām, kā arī starptautisko sadarbību. Ir kļuvis svarīgi noteikt to datu minimālo kopumu, kuriem finanšu ziņu vākšanas vienībām, pildot to uzdevumus, vajadzētu ātri piekļūt, lai nekavējoties nodrošinātu datu apmaiņu ar saviem partneriem no citām dalībvalstīm. Visos gadījumos, kad pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar to saistītiem predikatīviem nodarījumiem, kā arī gadījumos, kas saistīti ar teroristu finansēšanu, informācijai būtu jāplūst tieši un ātri, bez liekas kavēšanās. Tādēļ ir būtiski turpmāk veicināt finanšu ziņu vākšanas vienību efektivitāti un iedarbīgumu, precizējot finanšu ziņu vākšanas vienību pilnvaras un sadarbību starp tām.

47)Finanšu ziņu vākšanas vienību pilnvaras ietver tiesības tieši vai netieši piekļūt “finanšu”, “ administratīvajai” un “tiesībaizsardzības” informācijai, kas tām nepieciešama, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar to saistītos predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu. Tā kā nav definēts, kāda veida informāciju iekļauj šīs vispārējās kategorijas, finanšu ziņu vākšanas vienībām ir piešķirta piekļuve ievērojami daudzveidīgai informācijai, kas ietekmē finanšu ziņu vākšanas vienību analītiskās funkcijas, kā arī to spēju efektīvi sadarboties ar to partneriem no citām dalībvalstīm. Tāpēc ir jānosaka minimālie “finansiālās”, “administratīvās” un “tiesībaizsardzības informācijas kopumi”, kas būtu tieši vai netieši jādara pieejami katrai finanšu ziņu vākšanas vienībai visā Savienībā. Turklāt finanšu ziņu vākšanas vienībām vajadzētu būt iespējai ātri iegūt no jebkura atbildīgā subjekta visu nepieciešamo informāciju par to funkcijām. Finanšu ziņu vākšanas vienībai arī būtu jāspēj iegūt šādu informāciju pēc citas finanšu ziņu vākšanas vienības pieprasījuma un apmainīties ar informāciju ar pieprasījuma sniedzēju finanšu ziņu vākšanas vienību.

48)Lielākajai daļai finanšu ziņu vākšanas vienību ir piešķirtas tiesības steidzami rīkoties un apturēt vai atteikt piekrišanu darījumam, lai to analizētu, apstiprinātu aizdomas un izplatītu analītisko darbību rezultātus kompetentajām iestādēm. Tomēr pastāv zināmas atšķirības attiecībā uz atlikšanas pilnvaru ilgumu dažādās dalībvalstīs, kas ietekmē ne tikai to darbību atlikšanu, kurām finanšu ziņu vākšanas vienību savstarpējās sadarbības rezultātā ir pārrobežu raksturs, bet arī personu pamattiesības. Turklāt, lai nodrošinātu finanšu ziņu vākšanas vienību spēju nekavējoties ierobežot noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai aktīvus un novērst to nobēdzināšanu, arī arestēšanas nolūkā, būtu jāpiešķir pilnvaras finanšu ziņu vākšanas vienībām apturēt bankas vai maksājumu konta izmantošanu, lai analizētu kontā veiktos darījumus, apstiprinātu aizdomas un izplatītu analīzes rezultātus kompetentajām iestādēm. Ņemot vērā to, ka atlikšanas pilnvaras ietekmē tiesības uz īpašumu, būtu jāgarantē to personu pamattiesību saglabāšana, kuras tās ietekmē.

49)Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un palielinātu informētību par savām darbībām, finanšu ziņu vākšanas vienībām katru gadu būtu jāizdod darbības pārskati. Šajos pārskatos būtu jāsniedz vismaz statistikas dati par saņemtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, valstu kompetentajām iestādēm sniegtās informācijas apjomu, citu finanšu ziņu vākšanas vienību iesniegto un saņemto pieprasījumu skaitu, kā arī informācija par konstatētajām tendencēm un tipoloģijām. Šis pārskats būtu jāpublisko, izņemot elementus, kas ietver sensitīvu un klasificētu informāciju. Finanšu ziņu vākšanas vienībai vismaz reizi gadā būtu jāsniedz atbildīgajām personām atsauksmes par aizdomīgu darījumu ziņojumu kvalitāti, to savlaicīgumu, aizdomu aprakstu un par visiem iesniegtajiem papildu dokumentiem. Šādu atgriezenisko saiti var sniegt atsevišķiem atbildīgajiem subjektiem vai atbildīgo subjektu grupām, un tās mērķis būtu vēl vairāk uzlabot atbildīgo subjektu spēju atklāt un identificēt aizdomīgus darījumus un darbības un uzlabot vispārējos ziņošanas mehānismus.

50)Finanšu ziņu vākšanas vienības mērķis ir vākt un analizēt informāciju, kuru tās saņem nolūkā noteikt saiknes starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, un izplatīt savas analīzes rezultātus, kā arī papildu informāciju kompetentajām iestādēm, ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Finanšu ziņu vākšanas vienībai nevajadzētu atturēties vai atteikties pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju ar citu finanšu ziņu vākšanas vienību tādu iemeslu dēļ kā saistīta predikatīva nodarījuma identifikācijas neesamība, valsts krimināltiesību iezīmes, atšķirības saistītu predikatīvu nodarījumu definīcijās vai atsauces uz konkrētiem saistītiem predikatīviem nodarījumiem neesamība. Lai informācijas izplatīšanas funkcija tiktu pildīta efektīvi, līdzīgi arī finanšu ziņu vākšanas vienībai būtu jādod iepriekšēja piekrišana tam, ka cita finanšu ziņu vākšanas vienība pārsūta informāciju kompetentajām iestādēm neatkarīgi no iespējamā saistītā predikatīvā nodarījuma veida. Finanšu ziņu vākšanas vienības ir ziņojušas par grūtībām informācijas apmaiņā, ko rada atšķirīgas dažu predikatīvu nodarījumu, piemēram, nodokļu noziegumu, definīcijas valstu tiesībās, kas nav saskaņotas Savienības tiesībās. Šādām atšķirībām nebūtu jākavē savstarpējā apmaiņa ar minēto informāciju, tās izplatīšana kompetentajām iestādēm un izmantošana. Saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem par datu pārsūtīšanu, FATF ieteikumiem un Egmonta grupas principiem informācijas apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu ātri, konstruktīvi un efektīvi jānodrošina visplašākā starptautiskā sadarbība ar trešo valstu finanšu ziņu vākšanas vienībām jautājumos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un teroristu finansēšanu.

51)Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāizmanto droši mehānismi, tostarp aizsargāti saziņas kanāli, lai savstarpēji sadarbotos un apmainītos ar informāciju. Šajā saistībā būtu jāizveido sistēma informācijas apmaiņai starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām (“FIU.net”). AMLA vajadzētu pārvaldīt un mitināt sistēmu. Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāizmanto FIU.net, lai savstarpēji sadarbotos un apmainītos ar informāciju, un vajadzības gadījumā to var izmantot arī informācijas apmaiņai ar trešo valstu finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām iestādēm un Savienības struktūrām. Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu pilnībā jāizmanto FIU.net funkcijas. Šīm funkcijām būtu jāļauj finanšu ziņu vākšanas vienībām anonīmi saskaņot savus datus ar citu finanšu ziņu vākšanas vienību datiem, lai atklātu finanšu ziņu vākšanas vienību interešu subjektus citās dalībvalstīs un identificētu viņu ieņēmumus un līdzekļus, vienlaikus nodrošinot pilnīgu persondatu aizsardzību.

52)Ir svarīgi, lai finanšu ziņu vākšanas vienības sadarbotos un efektīvi apmainītos ar informāciju. Šajā saistībā AMLA būtu jāsniedz vajadzīgā palīdzība, ne tikai koordinējot pārrobežu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kopīgu analīzi, bet arī izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus attiecībā uz formātu, kas jāizmanto informācijas apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām, un pamatnostādnes par attiecīgajiem faktoriem, kuri jāņem vērā, nosakot, vai ziņojums par aizdomīgu darījumu attiecas uz citu dalībvalsti, kā arī par darbības un stratēģiskās analīzes būtību, iezīmēm un mērķiem.

53)Lai nodrošinātu ātru, efektīvu un konsekventu sadarbību, ir jānosaka termiņi informācijas apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām. Būtu jānosaka termiņi, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu saprātīgā termiņā vai lai ievērotu procedūras ierobežojumus. Būtu jāparedz īsāki termiņi izņēmuma, pamatotos un steidzamos gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība var tieši piekļūt datubāzēm, kurās tiek glabāta pieprasītā informācija. Gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība nevar sniegt informāciju noteiktajos termiņos, tai par to būtu attiecīgi jāinformē tās partneris.

54)Nelegālās naudas aprite šķērso robežas un var ietekmēt dažādas dalībvalstis. Pārrobežu lietas, kurās iesaistītas vairākas jurisdikcijas, kļūst arvien biežākas un nozīmīgākas arī atbildīgo subjektu pārrobežu darbību ietekmē. Lai efektīvi risinātu lietas, kas skar vairākas dalībvalstis, finanšu ziņu vākšanas vienībām vajadzētu būt iespējai neaprobežoties ar vienkāršu informācijas apmaiņu, lai atklātu un analizētu aizdomīgus darījumus un darbības, un dalīties ar informāciju par pašu analītisko darbību. Finanšu ziņu vākšanas vienības ir ziņojušas par dažiem svarīgiem jautājumiem, kas ierobežo vai nosaka finanšu ziņu vākšanas vienību spēju iesaistīties kopīgā analīzē. Aizdomīgu darījumu un darbību kopīga analīze ļaus finanšu ziņu vākšanas vienībām izmantot iespējamās sinerģijas un informāciju no dažādiem avotiem, iegūt pilnīgu priekšstatu par anomālajām darbībām un bagātināt analīzi. Finanšu ziņu vākšanas vienībām vajadzētu būt iespējai veikt aizdomīgu darījumu un darbību kopīgu analīzi un ar AMLA palīdzību izveidot kopīgas analīzes veikšanas grupas konkrētiem mērķiem un ierobežotā laikposmā. Trešo pušu līdzdalībai var būt būtiska nozīme, lai nodrošinātu kopīgu analīžu veiksmīgu iznākumu. Tāpēc finanšu ziņu vākšanas vienības var uzaicināt trešās personas piedalīties kopīgajā analīzē, ja šāda līdzdalība ietilpst šo trešo personu attiecīgajās pilnvarās.

55)Visu atbildīgo subjektu efektīva uzraudzība ir būtiska, lai aizsargātu Savienības finanšu sistēmas un iekšējā tirgus integritāti. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāievieš efektīva un objektīva NILL/TFN uzraudzība un jāparedz nosacījumi efektīvai, savlaicīgai un ilgstošai sadarbībai starp uzraudzītājiem.

56)Dalībvalstīm būtu jānodrošina visu atbildīgo subjektu efektīva, objektīva un uz risku balstīta uzraudzība, un vēlams, lai to veiktu valsts iestādes ar atsevišķa un neatkarīga valsts līmeņa uzraudzītāju starpniecību. Valsts līmeņa uzraudzītājiem vajadzētu būt iespējai veikt plašu uzdevumu klāstu, lai efektīvi uzraudzītu visus atbildīgos subjektus.

57)Savienībā dažkārt ir pieredzēta pavirša pieeja atbildīgo subjektu pienākumu uzraudzībai attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas pienākumiem. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai kompetentie valsts līmeņa uzraudzītāji, kas ir daļa no integrētā uzraudzības mehānisma, kurš ieviests ar šo direktīvu un Regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final], gūtu skaidrību par savām attiecīgajām tiesībām un pienākumiem.

58)Lai efektīvāk un regulārāk novērtētu un pārraudzītu riskus, kuriem ir pakļauti atbildīgie subjekti, un veidu, kādā tie īsteno mērķtiecīgas finanšu sankcijas, ir jāprecizē, ka valsts līmeņa uzraudzītājiem ir gan tiesības, gan pienākums veikt visas nepieciešamās izmeklēšanas neklātienē un klātienē, tematiskās un jebkādas citas izmeklēšanas un novērtējumus pēc saviem ieskatiem. Tas ne tikai palīdzēs uzraudzītājiem lemt par tiem gadījumiem, kad nozarei raksturīgie īpašie riski ir skaidri un saprotami, bet arī nodrošinās tiem instrumentus, kas nepieciešami, lai tālāk izplatītu attiecīgo informāciju atbildīgajiem subjektiem nolūkā uzlabot viņu izpratni par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem.

59)Informatīvajiem pasākumiem, tostarp uzraudzītāju informācijas izplatīšanai to pārraudzībā esošajiem atbildīgajiem subjektiem, ir būtiska nozīme, lai garantētu, ka privātajam sektoram ir pienācīga izpratne par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku būtību un līmeni.

60)Uzraudzītājiem savā darbā būtu jāizmanto uz risku balstīta pieeja, kas ļautu tiem koncentrēt savus resursus tur, kur ir visaugstākie riski, vienlaikus nodrošinot, ka neviena nozare vai subjekts nav pakļauts noziedzīgiem mēģinājumiem legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt terorismu. AMLA būtu jāuzņemas vadība vienotas izpratnes par riskiem veidošanā, un tāpēc tai būtu jāuztic izstrādāt kritērijus un metodiku atbildīgo subjektu raksturīgā un atlikušā riska profilu novērtēšanai un klasificēšanai, kā arī to, cik bieži šāds riska profils būtu jānovērtē.

61)Uzraudzītāju sniegtā informācija finanšu ziņu vākšanas vienībām par faktiem, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, ir viens no efektīvas un iedarbīgas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku uzraudzības stūrakmeņiem. Tādēļ dalībvalstīm ir jāievieš sistēma, kas nodrošina finanšu ziņu vākšanas vienību pienācīgu un savlaicīgu informēšanu.

62)Valsts līmeņa uzraudzītāju sadarbībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu vienotu uzraudzības pieeju visā Savienībā. Lai šī sadarbība būtu efektīva, tā ir jāizmanto pēc iespējas lielākā mērā, neatkarīgi no uzraudzītāju attiecīgā veida vai statusa. Papildus tradicionālajai sadarbībai, piemēram, spējai veikt izmeklēšanu pieprasījuma iesniedzējas uzraudzības iestādes vārdā, ir lietderīgi pilnvarot NILL/TFN uzraudzības kolēģiju izveidi attiecībā uz atbildīgajiem subjektiem, kas darbojas saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai iedibinājumbrīvību, un attiecībā uz atbildīgajiem subjektiem, kuri ir grupas dalībnieki. 

63)Ja atbildīgais subjekts pārvalda iedibinājumus citā dalībvalstī, tostarp ar aģentu tīkla starpniecību, uzraudzītājam piederības dalībvalstī būtu jāatbild par to, lai uzraudzītu, kā atbildīgais subjekts piemēro visas grupas NILL/TFN politiku un procedūras. Tas varētu ietvert apmeklējumus uz vietas iedibinājumos, kuri atrodas citā dalībvalstī. Uzraudzītājam piederības dalībvalstī būtu cieši jāsadarbojas ar uzraudzītāju uzņēmējā dalībvalstī un jāinformē tas par visiem jautājumiem, kas varētu ietekmēt tā novērtējumu par iedibinājuma atbilstību uzņēmējas valsts NILL/TFN noteikumiem.

64)Ja atbildīgais subjekts pārvalda iedibinājumus citā dalībvalstī, tostarp ar aģentu tīkla starpniecību, uzraudzītājs uzņēmējā dalībvalstī saglabā atbildību par to, lai iedibinājums nodrošinātu atbilstību NILL/TFN noteikumiem, tostarp attiecīgā gadījumā veicot pārbaudes uz vietas un neklātienes pārraudzību un veicot atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai novērstu nopietnus minēto prasību pārkāpumus. Uzraudzītājam uzņēmējā dalībvalstī būtu cieši jāsadarbojas ar uzraudzītāju piederības dalībvalstī un jāinformē tas par visiem jautājumiem, kas varētu ietekmēt tā novērtējumu par to, kā atbildīgais subjekts piemēro grupas NILL/TFN politiku un procedūras. Lai novērstu nopietnus NILL/TFN noteikumu pārkāpumus, kuri nekavējoties jāadresē, uzraudzītājam uzņēmējā dalībvalstī vajadzētu būt iespējai piemērot atbilstīgus un samērīgus pagaidu korektīvos pasākumus, kurus līdzīgos apstākļos piemēro to kompetencē esošiem atbildīgajiem subjektiem, lai vajadzības gadījumā ar piederības dalībvalstī esošā uzraudzītāja palīdzību vai sadarbībā ar to novērstu šādus nopietnus trūkumus.

65)Lai nodrošinātu centienu labāku koordināciju un efektīvi veicinātu integrētā uzraudzības mehānisma vajadzības, būtu jāprecizē attiecīgie uzraudzītāju pienākumi attiecībā uz minētajiem atbildīgajiem subjektiem un jāparedz konkrēti, samērīgi sadarbības mehānismi.

66)Pārrobežu grupām ir jāievieš tālejoša grupas mēroga politika un procedūras. Lai nodrošinātu, ka pārrobežu darbības tiek saskaņotas ar atbilstīgu uzraudzību, ir jānosaka sīki izstrādāti uzraudzības noteikumi, kas ļauj uzraudzītājiem piederības dalībvalstī un uzņēmējā dalībvalstī pēc iespējas plašāk sadarboties citam ar citu, neatkarīgi no to veida vai statusa, un sadarboties ar AMLA, lai novērtētu riskus, pārraudzītu norises, kas varētu ietekmēt dažādās vienības, kuras veido grupas, un koordinētu uzraudzības darbību. Ņemot vērā AMLA koordinējošo funkciju, tai būtu jāuztic pienākums izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā noteikti piederības valstī un uzņēmējā valstī esošo grupu uzraudzītāju attiecīgie pienākumi un to savstarpējās sadarbības kārtība. Grupas NILL/TFN politikas efektīvas īstenošanas uzraudzība būtu jāveic saskaņā ar konsolidētās uzraudzības principiem un kārtību, kā noteikts attiecīgajos Eiropas nozaru tiesību aktos.

67)Direktīvā (ES) 2015/849 bija iekļauta vispārēja prasība par piederības dalībvalstīs un uzņēmējās dalībvalstīs esošo uzraudzītāju sadarbību. Pēc tam šādas prasības tika pastiprinātas, lai nepieļautu to, ka informācijas apmaiņa un sadarbība starp uzraudzītājiem tiek aizliegta vai nepamatoti ierobežota. Tomēr, ja nav skaidra tiesiskā regulējuma, NILL/TFN uzraudzības kolēģiju izveide ir balstīta uz nesaistošām pamatnostādnēm. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt skaidrus noteikumus NILL/TFN kolēģiju organizēšanai un paredzēt koordinētu, juridiski pamatotu pieeju, atzīstot vajadzību pēc strukturētas mijiedarbības starp uzraudzītājiem visā Savienībā. Saskaņā ar AMLA koordinējošo un pārraudzības funkciju tai būtu jāuztic izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā noteikti vispārīgi nosacījumi, kas ļauj pienācīgi darboties NILL/TFN uzraudzības kolēģijām.

68)Ņemot vērā globālo finanšu sistēmu pieaugošo integrāciju, informācijas apmaiņai un sadarbībai starp uzraudzītājiem ir būtiska nozīme. No vienas puses, Savienībā esošajiem uzraudzītājiem, tostarp AMLA, būtu jāinformē citam citu par gadījumiem, kad trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot regulā [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] paredzēto politiku un procedūras. No otras puses, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pilnvarot uzraudzītājus noslēgt sadarbības līgumus, kas paredz sadarbību un konfidenciālas informācijas apmaiņu ar to partneriem trešās valstīs, ievērojot piemērojamos noteikumus par persondatu pārsūtīšanu. Ņemot vērā AMLA pārraudzības funkciju, tai būtu jāsniedz palīdzība, kas var būt nepieciešama, lai novērtētu to dienesta noslēpuma prasību līdzvērtīgumu, kuras piemērojamas trešās valsts partnerim.

69)Direktīva (ES) 2015/849 ļāva dalībvalstīm uzticēt dažu atbildīgo subjektu uzraudzību pašregulējuma struktūrām. Tomēr šādu pašregulējuma struktūru veiktās uzraudzības kvalitāte un intensitāte ir bijusi nepietiekama un gandrīz nemaz vai vispār netika pakļauta sabiedrības kontrolei. Ja dalībvalsts nolemj uzticēt uzraudzību pašregulējuma struktūrai, tai būtu arī jāizraugās valsts iestāde, kas pārraudzītu pašregulējuma struktūras darbības, lai nodrošinātu, ka šo darbību izpilde atbilst šīs direktīvas prasībām.

70)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm valsts tiesību aktos būtu jānosaka efektīvi, samērīgi un atturoši administratīvie sodi un pasākumi par Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] prasību neievērošanu. Dalībvalstīm būtu jāpilnvaro valsts līmeņa uzraudzītāji piemērot šādus pasākumus atbildīgajiem subjektiem, lai pārkāpumu gadījumā labotu situāciju un noteiktu naudas sodu, ja tas ir pamatoti attiecīgā pārkāpuma gadījumā. Šim sankciju un pasākumu klāstam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai ļautu dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, jo īpaši starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, attiecībā uz to apmēru, iezīmēm un darījumdarbības būtību.

71)Pašlaik dalībvalstīs tiek piemēroti dažādi administratīvie sodi un pasākumi par spēkā esošo galveno preventīvo noteikumu pārkāpumiem un nekonsekventa pieeja izmeklēšanai un sodīšanai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem, kā arī uzraudzītājiem nav vienotas izpratnes par to, kādam jābūt “nopietnam” pārkāpumam, lai noteiktu, kad būtu jāpiemēro administratīvais sods. Minētā dažādība kaitē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā ieguldītajiem centieniem, un Savienības rīcība ir sadrumstalota. Tādēļ būtu jānosaka kopīgi kritēriji, kurus izmanto, lai noteiktu vispiemērotākos uzraudzības pasākumus pārkāpumu gadījumā, un būtu jāparedz virkne administratīvu pasākumu, ko uzraudzītāji varētu piemērot gadījumos, kad pārkāpumi nav pietiekami nopietni, lai par tiem piemērotu administratīvu sodu. Lai mudinātu atbildīgos subjektus ievērot Regulas [lūdzu, iekļaujiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] noteikumus, ir jāpastiprina administratīvo sodi preventīvā būtība. Attiecīgi būtu jāpalielina maksimālā soda minimālā summa, ko var piemērot nopietnu Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] pārkāpumu gadījumā. Transponējot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka administratīvo sodu un pasākumu, kā arī kriminālsodu piemērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepārkāpj ne bis in idem principu.

72)Atbildīgie subjekti var izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību iedibināties visā iekšējā tirgū, lai piedāvātu savus produktus un pakalpojumus visā Savienībā. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības sistēmu, uzraudzītājiem ir jāapzinās trūkumi, kas saistīti ar atbildīgo subjektu atbilstību NILL/TFN noteikumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai uzraudzītāji varētu cits citu informēt par administratīvajiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti atbildīgajiem subjektiem, ja šāda informācija būtu svarīga arī citiem uzraudzītājiem.

73)Administratīvo sodu vai pasākumu par Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] pārkāpumu publicēšana var ievērojami atturēt no šāda pārkāpuma atkārtošanas. Tādējādi arī citi subjekti tiek informēti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas saistīti ar sodīto atbildīgo subjektu, pirms darījuma attiecību uzsākšanas, un tiek sniegts atbalsts uzraudzītājiem citās dalībvalstīs attiecībā uz riskiem, kuri saistīti ar atbildīgo subjektu, ja tas darbojas to dalībvalstī pārrobežu mērogā. Minēto iemeslu dēļ būtu jāapstiprina prasība publicēt lēmumus par sodiem, par kuriem nav iesniegta pārsūdzība. Tomēr jebkurai šādai publicēšanai vajadzētu būt samērīgai, un, pieņemot lēmumu par administratīvā soda vai pasākuma publicēšanu, uzraudzītājiem būtu jāņem vērā pārkāpuma smagums un preventīvā ietekme, ko varētu panākt publicēšanas rezultātā.

74)Ir bijuši vairāki gadījumi, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Ir ļoti svarīgi risināt šo jautājumu, lai nodrošinātu NILL/TFN sistēmas efektivitāti. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma un jādara viss iespējamais, lai aizsargātu personas, tostarp atbildīgo subjektu darbiniekus un pārstāvjus, no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām un saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošinātu šīm personām pienācīgu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz viņu tiesībām uz savu persondatu aizsardzību un uz efektīvu tiesisko aizsardzību un pārstāvību.

75)Jaunā pilnībā integrētā un saskaņotā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politika Savienības līmenī, kurā noteikti uzdevumi gan Savienības, gan valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu to netraucētu un pastāvīgu sadarbību. Šajā saistībā sadarbība starp visām valstu un Savienības NILL/TFN iestādēm ir ārkārtīgi svarīga, un tā būtu jāprecizē un jāuzlabo. Iekšēji dalībvalstu pienākums joprojām ir paredzēt nepieciešamos noteikumus, lai nodrošinātu, ka politikas veidotājiem, finanšu ziņu vākšanas vienībām, uzraudzītājiem, tostarp AMLA, un citām kompetentajām iestādēm, kas ir iesaistītas NILL/TFN, kā arī nodokļu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, kad tās darbojas šīs direktīvas darbības jomā, ir efektīvi mehānismi, kuri ļauj tām sadarboties un koordinēt darbību, tostarp izmantojot ierobežojošu nostāju attiecībā uz kompetento iestāžu atteikumu sadarboties un apmainīties ar informāciju pēc citas kompetentās iestādes pieprasījuma.

76)Lai sekmētu un veicinātu efektīvu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, būtu jāparedz prasība dalībvalstīm nosūtīt Komisijai un AMLA kompetento iestāžu sarakstu un attiecīgo kontaktinformāciju.

77)Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku var atklāt visi uzraudzītāji, kas atbild par kredītiestādēm. Ar kredītiestādēm un finanšu iestādēm saistīta prudenciāla informācija, piemēram, informācija par direktoru un akcionāru atbilstību un piemērotību, iekšējās kontroles mehānismiem, pārvaldību vai atbilstības un risku pārvaldību, bieži vien ir neatsverama, lai veiktu pienācīgu šādu iestāžu NILL/TFN uzraudzību. Līdzīgi arī NILL/TFN informācijai ir svarīga nozīme šādu iestāžu prudenciālā uzraudzībā. Tādēļ sadarbība un informācijas apmaiņa ar NILL/TFN uzraudzītājiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāattiecina uz visām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par šo atbildīgo subjektu uzraudzību saskaņā ar citiem Savienības juridiskajiem instrumentiem, piemēram, Direktīvu 2013/36/ES 32 , Direktīvu 2014/49/ES 33 , Direktīvu 2014/59/ES 34 , Direktīvu 2014/92/ES 35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 36 . Lai nodrošinātu šīs sadarbības efektīvu īstenošanu, dalībvalstīm katru gadu jāinformē AMLA par veikto informācijas apmaiņu.

78)Sadarbība ar citām iestādēm, kas ir kompetentas uzraudzīt kredītiestādes saskaņā ar Direktīvu 2014/92/ES un Direktīvu (ES) 2015/2366, var samazināt neparedzētas NILL/TFN prasību sekas. Kredītiestādes var izvēlēties pārtraukt vai ierobežot darījuma attiecības ar klientiem vai klientu kategorijām, lai izvairītos no riska, nevis to pārvaldītu. Šāda riska mazināšanas prakse var vājināt NILL/TFN regulējumu un aizdomīgu darījumu atklāšanu, jo tā mudina ietekmētos klientus savām finansiālajām vajadzībām izmantot mazāk drošus vai neregulētus maksājumu kanālus. Tajā pašā laikā plaši izplatīta riska samazināšanas prakse banku nozarē var izraisīt noteiktu maksājumu uzņēmumu kategoriju vai patērētāju finansiālu izslēgšanu. Finanšu subjektu uzraudzītāji vislabāk spēj noteikt situācijas, kurās kredītiestāde ir atteikusies iesaistīties darījuma attiecībās, neraugoties uz to, ka tai, iespējams, ir pienākums to darīt, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 2014/92/ES vai Direktīvu (ES) 2015/2366, un bez pamatojuma, kas balstīts uz dokumentētu klienta uzticamības pārbaudi. Finanšu subjektu uzraudzītājiem šādos gadījumos būtu jābrīdina iestādes, kuras atbild par to, lai nodrošinātu, ka finanšu iestāde ievēro Direktīvu 2014/92/ES vai Direktīvu (ES) 2015/2366.

79)Finanšu subjektu uzraudzītājiem un iestādēm, kas atbild par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību krīzes pārvaldību, piemēram, jo īpaši noguldījumu garantiju sistēmas norīkotajām iestādēm un noregulējuma iestādēm, ir jāsadarbojas, lai saskaņotu mērķus novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu atbilstīgi šai direktīvai un aizsargāt finanšu stabilitāti un noguldītājus saskaņā ar Direktīvām 2014/49/ES un 2014/59/ES. Finanšu subjektu uzraudzītājiem būtu jāpārrauga klienta uzticamības pārbaudes veikšana, ja ir konstatēts, ka kredītiestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, vai ja noguldījumi ir definēti kā nepieejami, un jāpārrauga ziņošana finanšu ziņu vākšanas vienībām par visiem aizdomīgiem darījumiem. Finanšu subjektu uzraudzītājiem būtu jāinformē iestādes, kas atbild par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību krīzes pārvaldību, par visiem būtiskajiem rezultātiem, kuri gūti veiktajā klienta uzticamības pārbaudē, un par visiem finanšu ziņu vākšanas vienību apturētajiem kontiem.

80)Lai veicinātu šādu sadarbību attiecībā uz kredītiestādēm, AMLA, apspriežoties ar Eiropas Banku iestādi, būtu jāizdod pamatnostādnes, norādot šādas sadarbības galvenos elementus, tostarp informācijas apmaiņas veidu.

81)Sadarbības mehānismi būtu jāattiecina arī uz iestādēm, kas atbild par revidentu uzraudzību un pārraudzību, jo šāda sadarbība var uzlabot Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti.

82)Starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm veiktā informācijas apmaiņa un palīdzības sniegšana ir būtiska šīs direktīvas mērķiem. Tāpēc dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt kompetentajām iestādēm apmainīties ar šo informāciju un palīdzību vai šādai apmaiņai noteikt nepamatoti vai neatbilstīgi ierobežojošus nosacījumus.

83)Uzraudzītājiem vajadzētu būt iespējai sadarboties un apmainīties ar konfidenciālu informāciju neatkarīgi no to attiecīgā veida vai statusa. Šim nolūkam tiem vajadzētu būt pienācīgam juridiskajam pamatam konfidenciālas informācijas apmaiņai un sadarbībai. Informācijas apmaiņu un sadarbību ar citām iestādēm, kuras saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem atbild par atbildīgo subjektu uzraudzību vai pārraudzību, nedrīkstētu netīši kavēt juridiskā nenoteiktība, kas var rasties, ja šajā jomā nav skaidru noteikumu. Tiesiskā regulējuma precizēšana ir vēl jo svarīgāka tāpēc, ka vairākos gadījumos prudenciālā uzraudzība ir uzticēta uzraudzītājiem, kas nav NILL/TFN uzraudzītāji, piemēram, Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

84)Savienības NILL/TFN regulējuma efektivitāte ir atkarīga no daudzu kompetento iestāžu sadarbības. Lai atvieglotu šādu sadarbību, AMLA būtu jāuztic sadarbībā ar ECB, Eiropas uzraudzības iestādēm, Eiropolu, Eurojust un Eiropas Prokuratūru izstrādāt pamatnostādnes par sadarbību starp visām kompetentajām iestādēm. Šādās pamatnostādnēs būtu arī jāapraksta, kādā veidā iestādēm, kuras atbild par atbildīgo subjektu uzraudzību vai pārraudzību saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu savu pienākumu izpildē jāņem vērā bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

85)Persondatu apstrādei, ko veic šīs direktīvas īstenošanas nolūkā, piemēro Regulu (ES) 2016/679. Persondatu apstrādei, ko šīs direktīvas īstenošanas nolūkā veic Savienības iestādes un struktūras, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 37 . Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tomēr kompetentajām iestādēm, kas atbild par izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar to saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu, vai iestādēm, kuru uzdevums ir izsekot, arestēt vai iesaldēt un konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, būtu jāievēro noteikumi, kas attiecas uz to persondatu aizsardzību, kuri tiek apstrādāti, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 38 .

86)Ir svarīgi, lai šīs direktīvas saskaņošana ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem notiktu, pilnībā ievērojot Savienības tiesības, jo īpaši attiecībā uz Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par datu nosūtīšanu, kā arī pamattiesību aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Daži šīs direktīvas īstenošanas aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu Savienībā un ar trešām valstīm. Šāda persondatu apstrāde būtu pieļaujama, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības un vienīgi šajā direktīvā minētajos nolūkos un šajā direktīvā paredzēto darbību veikšanai, piemēram, tādām kā informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm.

87)Persondatiem, kurus apstrādā šīs direktīvas īstenošanas nolūkos, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi datiem. Tomēr datu subjekta piekļuve jebkurai informācijai, kas saistīta ar ziņojumu par aizdomīgu darījumu, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ minēto tiesību izņēmumi un ierobežojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 23. pantu un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu var būt pamatoti. Datu subjektam ir tiesības pieprasīt, lai Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētā uzraudzības iestāde vai attiecīgā gadījumā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbaudītu apstrādes likumību, un tiesības uz minētās regulas 79. pantā minēto efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētā uzraudzības iestāde var rīkoties arī pēc savas iniciatīvas (ex officio). Neskarot ierobežojumus attiecībā uz piekļuves tiesībām, uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai informēt datu subjektu, ka uzraudzības iestāde ir veikusi visas nepieciešamās pārbaudes, kā arī par rezultātiem attiecībā uz attiecīgās apstrādes likumību.

88)Lai AMLA izveides laikā nodrošinātu nepārtrauktu informācijas apmaiņu starp finanšu ziņu vākšanas vienībām, Komisijai būtu jāturpina nodrošināt FIU.net pagaidu mitināšanu. Lai nodrošinātu finanšu ziņu vākšanas vienību pilnīgu iesaistīšanos sistēmas darbībā, Komisijai būtu regulāri jāapmainās ar informāciju ar ES finanšu ziņu vākšanas vienību platformu, kas ir neformāla grupa, kurā ir finanšu ziņu vākšanas vienību pārstāvji, un kas darbojas kopš 2006. gada un ko izmanto, lai veicinātu finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbību un apmainītos ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību.

89)Regulatīvajiem tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana visā Savienībā. AMLA kā struktūrai ar ļoti specializētām zināšanām NILL/TFN jomā ir lietderīgi uzticēt izstrādāt iesniegšanai Komisijai regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nav saistīti ar politikas izvēli.

90)Lai nodrošinātu konsekventu pieeju starp finanšu ziņu vākšanas vienībām un uzraudzītājiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, pieņemot regulatīvus tehniskos standartus, kuros noteikti kritēriji attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniedzēju centrālā kontaktpunkta iecelšanu un funkcijām, noteikti kritēriji un metodika atbildīgo subjektu raksturīgā un atlikušā riska profila novērtēšanai un klasificēšanai un riska profila novērtēšanas biežumam, sīki izklāsti piederības valstī un uzņēmējā valstī esošo uzraudzītāju pienākumi un to savstarpējās sadarbības kārtība, noteiktas NILLN uzraudzības kolēģiju darbības un šādu kolēģiju operatīvās darbības vispārīgie nosacījumi, noteikti rādītāji, ko izmanto, lai klasificētu šīs direktīvas pārkāpumu smaguma pakāpi, un kritēriji, kuri jāņem vērā, nosakot administratīvo sodu līmeni vai veicot administratīvus pasākumus. Jo īpaši svarīgi ir, lai Komisija, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

91)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai noteiktu statistikas vākšanas metodiku, formātu, kādā jāiesniedz informācija par faktiskajiem īpašniekiem, tehniskos nosacījumus faktisko īpašnieku reģistru un bankas kontu reģistru un datu izguves mehānismu savstarpējai savienojamībai, kā arī pieņemtu īstenošanas tehniskos standartus, kuros noteikts formāts, kas jāizmanto informācijas apmaiņai starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 39 .

92)Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (Hartas 7. pants), tiesības uz persondatu aizsardzību (Hartas 8. pants) un tiesības uz darījumdarbības brīvību (Hartas 16. pants).

93)Sagatavojot ziņojumu, kurā novērtēta šīs direktīvas īstenošana, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā Hartā atzīto pamattiesību un principu ievērošana.

94)Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, izveidot koordinētu un saskaņotu mehānismu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet drīzāk, ņemot vērā ierosinātās darbības mērogu un iedarbību, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai.

95)Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 40 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

96)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju [un tika sniegts atzinums .. 41 ].

97)Tāpēc Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. iedaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par:

a)pasākumiem, kas valsts līmenī piemērojami nozarēm, kuras pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

b)nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku apzināšanu Savienības un dalībvalstu līmenī;

c)faktisko īpašnieku, bankas kontu un nekustamā īpašuma reģistru izveidi un piekļuvi tiem;

d)finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) pienākumiem un uzdevumiem;

e)atbildīgo subjektu uzraudzībā iesaistīto struktūru pienākumiem un uzdevumiem;

f)sadarbību starp kompetentajām iestādēm un sadarbību ar iestādēm, uz kurām attiecas citi Savienības tiesību akti.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro Regulas [lūdzu, iekļaut atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 2. pantā noteiktās definīcijas.

Šajā direktīvā piemēro arī šādas definīcijas:

1)“finanšu subjektu uzraudzītājs” ir uzraudzītājs, kas atbild par kredītiestādēm un finanšu iestādēm;

2)“atbildīgie subjekti” ir Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 3. pantā uzskaitītās fiziskās vai juridiskās personas, kurām nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar minētās regulas 4., 5. un 6. pantu;

3)“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas atbildīgā subjekta juridiskā adrese vai, ja atbildīgajam subjektam nav juridiskās adreses, dalībvalsts, kurā atrodas tā galvenais birojs;

4)“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā atbildīgajam subjektam ir meitasuzņēmums vai filiāle vai kurā tas sniedz pakalpojumus;

5)“muitas dienesti” ir muitas dienesti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 42 5. panta 1. punktā, un kompetentās iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1672 43 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

6)“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības kolēģija” jeb “NILL/TFN uzraudzības kolēģija” ir pastāvīga sadarbības un informācijas apmaiņas struktūra, kura uzrauga grupu vai subjektu, kas darbojas pārrobežu mērogā;

7)“subjekts, kas darbojas pārrobežu mērogā” ir atbildīgais subjekts, kuram ir vismaz viens iedibinājums citā dalībvalstī vai trešā valstī;

8)“iedibinājums” ir atbildīgā subjekta filiāle vai jebkāda cita veida iedibinājums, kurš darbojas dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav valsts, kurā ir iedibināts tā galvenais birojs, vai tāda mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kurš iedibināts valstī, kas nav valsts, kurā ir iedibināts tā mātesuzņēmums.

2. iedaļa

Valsts pasākumi nozarēs, kas pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

3. pants

Apdraudēto nozaru apzināšana valsts līmenī

1.Ja valsts līmeņa riska novērtējumā, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar 8. pantu, tiek konstatēts, ka papildus atbildīgajiem subjektiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem ir pakļauti subjekti citās nozarēs, dalībvalstis var nolemt piemērot Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasības minētajiem papildu subjektiem.

2.Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis paziņo Komisijai par savu nodomu piemērot Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasības subjektiem papildu nozarēs, pievienojot:

a)šāda nodoma pamatā esošo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku pamatojumu;

b)novērtējumu par šādas prasību plašākas piemērošanas ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū;

c)to valsts pasākumu tekstu, kurus dalībvalsts plāno pieņemt.

3.Dalībvalstis aptur 2. punkta c) apakšpunktā minēto valsts pasākumu pieņemšanu uz sešiem mēnešiem no 2. punktā minētā paziņojuma dienas.

4.Pirms 3. punktā minētā laikposma beigām Komisija, apspriedusies ar Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA), kas izveidota ar Regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai — COM(2021) 421 final], sniedz sīki izstrādātu atzinumu par to, vai paredzētais pasākums:

a)ir piemērots, lai novērstu identificētos riskus, jo īpaši attiecībā uz to, vai dalībvalsts identificētie riski attiecas uz iekšējo tirgu;

b)var radīt šķēršļus pakalpojumu vai kapitāla brīvai apritei vai pakalpojumu sniedzēju brīvībai iedibināties iekšējā tirgū, kas nav samērīgi ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kurus ir paredzēts mazināt ar šo pasākumu.

Sīki izstrādātajā atzinumā norāda arī to, vai Komisija plāno ierosināt rīcību Savienības līmenī.

5.Ja Komisija neuzskata par lietderīgu ierosināt rīcību Savienības līmenī, attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc 4. punktā minētā sīki izstrādātā atzinuma saņemšanas ziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā ierosina veikt saistībā ar minēto sīki izstrādāto atzinumu. Komisija sniedz komentārus par dalībvalsts ierosināto rīcību.

6.Ja Komisija paziņo par savu nodomu ierosināt rīcību Savienības līmenī, attiecīgā dalībvalsts atturas pieņemt 2. punkta c) apakšpunktā minētos valsts pasākumus.

7.Ja [lūdzu, ievietojiet šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu] dalībvalstis jau ir piemērojušas savus valsts noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2015/849, citām nozarēm, kas nav atbildīgie subjekti, tās var piemērot Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasības minētajām nozarēm.

Dalībvalstis līdz [6 mēneši pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] paziņo Komisijai saskaņā ar pirmo daļu valsts līmenī identificētās nozares, uz kurām attiecas Regulas [lūdzu, iekļaujiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasības, pievienojot pamatojumu par šo nozaru pakļautību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. Sešu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma Komisija, apspriedusies ar AMLA, sniedz sīki izstrādātu atzinumu par 4. punkta a) un b) apakšpunktā minēto un norāda, vai tā plāno ierosināt rīcību Savienības līmenī. Ja Komisija neuzskata par lietderīgu ierosināt rīcību Savienības līmenī, piemēro 5. punktu.

8.Komisija līdz [viens gads pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] un pēc tam katru gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī konsolidētu to nozaru sarakstu, kurām dalībvalstis ir nolēmušas piemērot Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasības.

4. pants

Prasības attiecībā uz konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem

1.Dalībvalstis nodrošina, ka valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti, kā arī trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji ir licencēti vai reģistrēti.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka visi azartspēļu pakalpojumu sniedzēji tiek regulēti.

5. pants

Kontaktpunkti

1.Dalībvalstis var pieprasīt, lai elektroniskās naudas emitenti, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 44 2. panta 3. punktā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11. punktā, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas ar tādu aģentu starpniecību, kuri atrodas uzņēmējā dalībvalstī un darbojas vai nu saskaņā ar iedibinājumtiesībām, vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ieceļ centrālo kontaktpunktu to teritorijā. Minētais centrālais kontaktpunkts tā subjekta vārdā, kas darbojas pārrobežu mērogā, nodrošina atbilstību NILL/TFN noteikumiem un atvieglo uzraudzītājiem uzraudzības veikšanu, tostarp nodrošinot uzraudzītājiem dokumentus un informāciju pēc pieprasījuma.

2.AMLA līdz [divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus un iesniedz tos Komisijai pieņemšanai. Minētajos regulatīvo tehnisko standartu projektos nosaka kritērijus, ko izmanto, lai noteiktu apstākļus, kādos ir lietderīgi saskaņā ar 1. punktu iecelt centrālo kontaktpunktu, un centrālo kontaktpunktu funkcijas.

3.Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu ar šā panta 2. punktā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 38.–41. pantu.

6. pants

Dažu atbildīgo subjektu augstākās vadības un faktisko īpašnieku pārbaudes

1.Dalībvalstis pieprasa, lai uzraudzītāji pārbauda, vai 4. pantā minēto atbildīgo subjektu augstākās vadības locekļi un šādu subjektu faktiskie īpašnieki rīkojas godīgi un godprātīgi. Šādu subjektu augstākajai vadībai jābūt arī zināšanām un pieredzei, kas nepieciešama to funkciju veikšanai.

2.Attiecībā uz atbildīgajiem subjektiem, kas minēti Regulas [lūdzu, iekļaut atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 3. panta 3. punkta a), b), d), e) un h)–l) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji veic pasākumus, kuri nepieciešami, lai nepieļautu to, ka personas, kas notiesātas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jebkādiem ar to saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu, vai to līdzdalībnieki tiek profesionāli akreditēti, ieņem vadošus amatus minētajos atbildīgajos subjektos vai ir to faktiskie īpašnieki.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji ar regulāriem intervāliem un uz riska faktoru pamata pārbauda, vai 1. un 2. punkta prasības joprojām tiek izpildītas. Jo īpaši tās pārbauda, vai augstākā vadība rīkojas godīgi un godprātīgi un vai tai ir zināšanas un kompetence, kas nepieciešama, lai veiktu savas funkcijas gadījumos, kad ir pamatoti iemesli aizdomām, ka notiek vai ir notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana vai tiek izdarīti šādu darbību mēģinājumi, vai arī atbildīgajā subjektā pastāv palielināts šādu darbību risks.

4.Uzraudzītāji ir pilnvaroti pieprasīt, lai jebkura persona, kas notiesāta par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jebkādu ar to saistītu predikatīvu nodarījumu vai teroristu finansēšanu, tiek izslēgta no 1. un 2. punktā minēto atbildīgo subjektu vadības pienākumiem. Uzraudzītājiem ir pilnvaras atcelt no amata augstākās vadības locekļus, kurus neuzskata par godīgiem un godprātīgiem un kuriem nav viņu funkciju veikšanai nepieciešamo zināšanu un kompetences.

5.Ja persona, kas notiesāta par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jebkuru ar to saistītu predikatīvu nodarījumu vai teroristu finansēšanu, ir 2. punktā minētā atbildīgā subjekta faktiskais īpašnieks, dalībvalstis nodrošina, ka šādas personas var tikt norobežotas no jebkura atbildīgā subjekta, tostarp piešķirot uzraudzītājiem pilnvaras pieprasīt atbildīgā subjekta faktiskā īpašnieka īpašuma daļas atsavināšanu.

6.Piemērojot šo pantu, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar to tiesību aktiem uzraudzītāji vai jebkura cita valsts līmeņa iestāde, kas ir kompetenta novērtēt 1. un 2. punktā minēto personu piemērotību, pārbauda, vai attiecīgās personas sodāmības reģistrā ir attiecīgs notiesājošs spriedums. Jebkādu informācijas apmaiņu minētajos nolūkos veic saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI un Lēmumu 2009/316/TI, kā tie īstenoti valsts tiesību aktos.

2. iedaļa

Riska novērtējumi

7. pants

Pārvalstiska līmeņa riska novērtējums

1.Komisija veic tādu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku novērtējumu, kuri ietekmē iekšējo tirgu un kuri saistīti ar pārrobežu darbībām.

Šim nolūkam Komisija vēlākais līdz [4 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] sagatavo ziņojumu, kurā apzina, analizē un izvērtē minētos riskus Savienības līmenī. Pēc tam Komisija atjaunina savu ziņojumu ik pēc četriem gadiem. Vajadzības gadījumā Komisija var biežāk atjaunināt ziņojuma daļas.

2.Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

a)iekšējā tirgus jomas un nozares, kas ir pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem;

b)ar katru jomu un nozari saistīto risku veids un līmenis;

c)visplašāk izplatītie līdzekļi, kurus izmanto nelikumīgo ieņēmumu legalizēšanai, tostarp, ja tādi ir pieejami, tie, kurus jo īpaši izmanto darījumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, neatkarīgi no trešās valsts identifikācijas saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas — COM(2021) 420 final] III nodaļas 2. iedaļu;

d)riski, kas saistīti ar tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām, kuras saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu.

3.Komisija sniedz dalībvalstīm ieteikumus par pasākumiem, kas ir piemēroti identificēto risku novēršanai. Gadījumā, ja dalībvalstis nolemj savas valsts NILL/TFN režīmam nepiemērot kādu no ieteikumiem, tās par to paziņo Komisijai un sniedz pamatojumu šādam lēmumam.

4.Līdz [trīs gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma] AMLA sniedz Komisijai adresētu atzinumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas ietekmē Savienību. Pēc tam AMLA sniedz atzinumu ik pēc diviem gadiem.

5.Veicot 1. punktā minēto novērtēšanu, Komisija organizē darbu Savienības līmenī, ņem vērā 4. punktā minētos atzinumus un iesaista dalībvalstu ekspertus, kas darbojas NILL/TFN jomā, valsts līmeņa uzraudzītāju un finanšu ziņu vākšanas vienību pārstāvjus, kā arī AMLA un vajadzības gadījumā arī citas Savienības līmeņa struktūras.

6.Divu gadu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma pieņemšanas un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz minētā ziņojuma konstatējumiem.

8. pants

Valsts līmeņa riska novērtējums

1.Katra dalībvalsts veic valsts līmeņa riska novērtējumu, lai identificētu, novērtētu, izprastu un mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas to skar. Tā regulāri atjaunina minēto riska novērtējumu un pārskata to vismaz reizi četros gados.

Katra dalībvalsts veic arī attiecīgus pasākumus, lai identificētu, novērtētu, izprastu un mazinātu riskus, kas saistīti ar tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām, kuras saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu.

2.Katra dalībvalsts ieceļ iestādi vai izveido mehānismu, kas koordinē valsts rīcību saistībā ar 1. punktā minētajiem riskiem. Minēto iestādi vai mehānisma aprakstu dara zināmu Komisijai, AMLA un citām dalībvalstīm.

3.Veicot šā panta 1. punktā minētos valsts līmeņa riska novērtējumus, dalībvalstis ņem vērā 7. panta 1. punktā minēto ziņojumu.

4.Katra dalībvalsts izmanto valsts līmeņa riska novērtējumu, lai:

a)uzlabotu savu NILL/TFN režīmu, jo īpaši apzinot visas jomas, kurās atbildīgajiem subjektiem jāpiemēro pastiprināti pasākumi, un vajadzības gadījumā precizējot veicamos pasākumus;

b)vajadzības gadījumā apzinātu nozares vai jomas, kurās pastāv zemāks vai augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks;

c)novērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas saistīti ar visu veidu juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem to teritorijā, un iegūtu izpratni par pakļautību riskiem, kas izriet no ārvalstu juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem;

d)lemtu par tādu resursu piešķiršanu un prioritāšu noteikšanu, kas nepieciešami, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, kā arī tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām, kuras saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu;

e)katrai nozarei vai jomai nodrošinātu atbilstošu noteikumu izstrādi saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem;

f)attiecīgo informāciju nekavējoties darītu pieejamu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, lai palīdzētu tiem veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumus, kā arī tādu risku novērtējumu, kas minēti Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 8. pantā un saistīti ar tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām, kuras saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu.

Valsts līmeņa riska novērtējumā dalībvalstis apraksta sava NILL/TFN režīma institucionālo struktūru un vispārējās procedūras, tostarp cita starpā finanšu ziņu vākšanas vienības, nodokļu iestādes un prokurorus, kā arī piešķirtos cilvēkresursus un finanšu resursus, ciktāl šī informācija ir pieejama.

5.Dalībvalstis savu valsts līmeņa riska novērtējumu rezultātus, tostarp to atjauninājumus, dara pieejamus Komisijai, AMLA un pārējām dalībvalstīm. Jebkura dalībvalsts vajadzības gadījumā var sniegt attiecīgu papildu informāciju dalībvalstij, kas veic valsts līmeņa riska novērtējumu. Novērtējuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Minētajā kopsavilkumā neietver klasificētu informāciju. Izmantojot tajā ietverto informāciju, nav iespējams identificēt nevienu fizisku vai juridisku personu.

9. pants

Statistika

1.Lai pārskatītu savu NILL/TFN sistēmu efektivitāti, dalībvalstis uztur visaptverošu statistiku par jautājumiem, kas attiecas uz minēto sistēmu efektivitāti.

2.Šā panta 1. punktā minētajā statistikā ir ietverti:

a)dati, ar kuriem tiek novērtēts, cik plašas un svarīgas ir dažādās nozares, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, tostarp subjektu un fizisko personu skaits katrā nozarē un katras nozares ekonomiskā nozīme;

b)dati, ar kuriem tiek novērtēti ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības posmi valsts NILL/TFN režīmā, tostarp aizdomīgo darījumu skaits, par kuriem ziņots finanšu ziņu vākšanas vienībai, pēc minētajiem ziņojumiem veiktie pasākumi, informācija par skaidras naudas pārrobežu fiziskiem pārvedumiem, kas finanšu ziņu vākšanas vienībai iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1672 9. pantu, kā arī saistībā ar iesniegto informāciju veiktie pasākumi un gada laikā izmeklēto gadījumu skaits, to personu skaits, pret kurām veikta kriminālvajāšana, par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas noziegumiem notiesāto personu skaits, predikatīvo nodarījumu veidi, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1673 45 2. pantu, ja šāda informācija ir pieejama, un iesaldētā, aizturētā vai konfiscētā īpašuma vērtība, kura izteikta euro;

c)ja pieejami — dati, kas uzrāda tādu ziņojumu skaitu un procentuālo īpatsvaru, uz kuru pamata ir sākta izmeklēšana, kopā ar gada ziņojumu, ko finanšu ziņu vākšanas vienības sagatavo saskaņā ar 21. pantu;

d)dati par tādu pārrobežu informācijas pieprasījumu skaitu, kurus finanšu ziņu vākšanas vienība ir attiecīgi iesniegusi, saņēmusi, atteikusi un uz kuriem tā ir daļēji vai pilnībā atbildējusi, sadalījumā pa pieprasījušajām valstīm;

e)tādu savstarpējās juridiskās palīdzības vai citu starptautisku informācijas pieprasījumu skaits, kas attiecas uz faktiskajiem īpašniekiem un bankas kontu informāciju, kā minēts Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — COM(2021) 420 final] IV nodaļā un šīs direktīvas II nodaļas 1. un 2. iedaļā, un kas saņemti no vai iesniegti partneriem ārpus Savienības, sadalījumā pa kompetentajām iestādēm un pieprasījušajām valstīm;

f)cilvēkresursi, kas piešķirti uzraudzītājiem, kā arī finanšu ziņu vākšanas vienībai, lai izpildītu 17. pantā minētos uzdevumus;

g)klātienes un neklātienes uzraudzības darbību skaits, tādu pārkāpumu skaits, kuri ir identificēti, pamatojoties uz uzraudzības pasākumiem, un sankcijas un administratīvie pasākumi, ko ir piemērojušas uzraudzības iestādes un pašregulējuma struktūras saskaņā ar IV nodaļas 4. iedaļu;

h)tādu pārkāpumu skaits un veids, kuri konstatēti saistībā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] IV nodaļā noteiktajiem pienākumiem, kā arī sankcijas vai administratīvie pasākumi, kas piemēroti saistībā ar minētajiem pārkāpumiem, un to pārbaužu skaits, kuras veikusi par centrālo reģistru atbildīgā struktūra saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 8. punktu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā minēto statistiku katru gadu vāc un nosūta Komisijai. Statistiku, kas minēta 2. punkta a), c), d) un f) apakšpunktā, nosūta arī AMLA.

AMLA glabā šo statistiku savā datubāzē saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 11. pantu.

4.Līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] AMLA pieņem Komisijai adresētu atzinumu par 2. punkta a), c), d) un f) apakšpunktā minētās statistikas vākšanas metodiku.

5.Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 2. punktā minētās statistikas vākšanas metodiku un kārtību, kādā to nosūta Komisijai un AMLA. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 54. panta 2. punktā.

6.Komisija reizi divos gados publicē ziņojumu, kurā apkopo un izskaidro 2. punktā minēto statistiku un dara to pieejamu tās tīmekļa vietnē.

II NODAĻA

REĢISTRI

I iedaļa

Faktisko īpašnieku reģistri

10. pants

Faktisko īpašnieku reģistri

1.Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem, kas minēta Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 44. pantā, un informācija par veidojumu pārstāvjiem, kā minēts regulas 47. pantā, tiek glabāta centrālajā reģistrā tajā dalībvalstī, kurā juridiskā persona ir inkorporēta vai kurā pilnvarotā persona vai persona, kas ieņem līdzvērtīgu amatu līdzīgā juridiskā veidojumā, ir iedibināta vai dzīvo. Šāda prasība neattiecas uz regulētā tirgū kotētiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas informācijas atklāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, vai līdzvērtīgi starptautiski standarti.

Centrālajos reģistros ietverto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem var vākt saskaņā ar valstu sistēmām.

2.Ja ir iemesli apšaubīt centrālajos reģistros glabātās informācijas par faktiskajiem īpašniekiem pareizību, dalībvalstis nodrošina, ka juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem tiek pieprasīts sniegt papildu informāciju, pamatojoties uz riska pakāpi, tostarp direktoru padomes lēmumus un sanāksmju protokolus, partnerību līgumus, trasta līgumus, pilnvaras vai citas līgumiskas vienošanās un dokumentus.

3.Ja neviena persona nav identificēta kā faktiskais īpašnieks saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 45. panta 2. un 3. punktu, centrālajā reģistrā ietver:

a)paziņojumu, kuram pievienots pamatojums par to, ka faktiskā īpašnieka nav vai ka faktisko(-os) īpašnieku(-us) nevarēja identificēt un pārbaudīt;

b)tādas ziņas par fizisko(-ām) personu(-ām), kuras ieņem korporatīvā subjekta vai juridiskās personas augstākās(-o) vadošās(-o) amatpersonas(-u) amatu, kas līdzvērtīga informācijai, kura prasīta saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 44. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

4.Komisija tiek pilnvarota ar īstenošanas aktiem pieņemt formātu, kādā informācija par faktiskajiem īpašniekiem ir jāiesniedz centrālajā reģistrā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 54. panta 2. punktā.

5.Dalībvalstis pieprasa, lai informācija par faktiskajiem īpašniekiem, kas atrodas centrālajos reģistros, būtu pietiekama, precīza un atjaunināta. Šim nolūkam dalībvalsts piemēro vismaz šādas prasības:

a)atbildīgie subjekti ziņo struktūrai, kas atbildīga par centrālajiem reģistriem, par jebkādām neatbilstībām, kuras tie konstatē starp centrālajos reģistros pieejamo informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas tiem pieejama saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] 18. pantu;

b)kompetentās iestādes vajadzības gadījumā un tiktāl, ciktāl šī prasība nevajadzīgi neierobežo to funkcijas, ziņo struktūrai, kura atbildīga par centrālajiem reģistriem, par jebkādām neatbilstībām, ko tās konstatē starp centrālajos reģistros pieejamo informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kura tām ir pieejama.

6.Dalībvalstis pieprasa, lai par 5. punktā minētajām neatbilstībām tiktu ziņots 14 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgās neatbilstības atklāšanas. Mazāka riska gadījumos, uz kuriem attiecas pasākumi saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] III nodaļas 3. iedaļu, dalībvalstis var atļaut atbildīgajiem subjektiem pieprasīt klientam novērst tehniska rakstura neatbilstības, kas netraucē faktiskā(-o) īpašnieka(-u) identificēšanai, tieši ar iestādi, kura atbildīga par centrālajiem reģistriem.

7.Dalībvalstis nodrošina, ka struktūra, kura atbildīga par centrālajiem reģistriem, veic atbilstošas​ darbības, lai novērstu neatbilstības, tostarp groza centrālajos reģistros iekļauto informāciju, ja struktūra spēj identificēt un pārbaudīt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem. Centrālajos reģistros iekļauj īpašu norādi par to, ka ir konstatētas neatbilstības, un tā ir redzama vismaz kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem.

8.Attiecībā uz korporatīviem subjektiem un citām juridiskām personām dalībvalstis nodrošina, ka struktūra, kura atbildīga par faktisko īpašnieku centrālo reģistru, ir pilnvarota veikt pārbaudes, tostarp izmeklēšanu uz vietas juridiskās personas telpās vai juridiskajā adresē, lai noteiktu juridiskās personas pašreizējos faktiskos īpašniekus un pārbaudītu, vai centrālajā reģistrā iesniegtā informācija ir precīza, pilnīga un atjaunināta. Centrālā reģistra tiesības pārbaudīt šādu informāciju nekādā veidā netiek ierobežotas, kavētas vai aizliegtas.

9.Dalībvalstis nodrošina, ka struktūra, kura atbildīga par centrālo reģistru, ir pilnvarota piemērot efektīvus, samērīgus un atturošus pasākumus vai sankcijas, ja reģistram nav sniegta precīza, pilnīga un atjaunināta informācija par faktiskajiem īpašniekiem.

10.Dalībvalstis nodrošina, ka, ja, veicot pārbaudes saskaņā ar šo pantu vai kādā citā veidā, struktūra, kura atbildīga par faktisko īpašnieku reģistru, atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, tā nekavējoties informē finanšu ziņu vākšanas vienību.

11.Centrālos reģistrus savstarpēji savieno, izmantojot Eiropas centrālo platformu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 22. panta 1. punktu.

12.Šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama valsts reģistros un faktisko īpašnieku centrālo reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā vismaz piecus gadus un ne ilgāk kā 10 gadus pēc tam, kad korporatīvais subjekts vai cita juridiskā persona ir izslēgta no attiecīgā reģistra.

11. pants

Vispārīgie noteikumi par kompetento iestāžu, pašregulējuma struktūru un atbildīgo subjektu piekļuvi faktisko īpašnieku reģistriem

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir savlaicīga, neierobežota un brīva piekļuve 10. pantā minētajos savstarpēji savienotajos centrālajos reģistros glabātajai informācijai, nebrīdinot attiecīgo juridisko personu vai veidojumu.

2.Piekļuvi 10. pantā minētajiem centrālajiem reģistriem piešķir finanšu ziņu vākšanas vienībām, uzraudzības iestādēm, valsts iestādēm, kurām ir noteikts pienākums apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, kā arī nodokļu iestādēm un iestādēm, kuru uzdevums ir izmeklēt vai saukt pie atbildības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīviem nodarījumiem un teroristu finansēšanu, izsekot un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus. Pašregulējuma struktūrām piekļuvi reģistriem piešķir, kad tiek veiktas uzraudzības funkcijas.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem, veicot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] III nodaļu, ir savlaicīga piekļuve informācijai, kas tiek glabāta 10. pantā minētajos savstarpēji savienotajos centrālajos reģistros.

4.Dalībvalstis līdz [3 mēneši pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma] paziņo Komisijai kompetento iestāžu un pašregulējuma struktūru sarakstu un to atbildīgo subjektu kategorijas, kuriem tika piešķirta piekļuve reģistriem, un atbildīgajiem subjektiem pieejamās informācijas veidu, kā arī informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas ir publiski pieejama saskaņā ar 12. pantu. Dalībvalstis atjaunina šo paziņojumu, ja notiek izmaiņas kompetento iestāžu sarakstā vai atbildīgo subjektu kategorijās vai piekļuves apjomā, kas ir piešķirts atbildīgajiem subjektiem vai attiecībā uz publiskas pieejamības piekļuvi. Komisija pārējām dalībvalstīm dara pieejamu informāciju par kompetento iestāžu un atbildīgo subjektu piekļuvi, tostarp visas izmaiņas tajā.

12. pants

Īpaši noteikumi par publiskas pieejamības piekļuvi faktisko īpašnieku reģistriem

1.Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam plašas sabiedrības loceklim ir piekļuve šādai informācijai, kas glabājas 10. pantā minētajos savstarpēji savienotajos centrālajos reģistros:

a)juridisku personu gadījumā — vismaz faktiskā īpašnieka vārds, uzvārds, dzimšanas mēnesis un gads, dzīvesvieta un valstspiederība, kā arī faktisko interešu veids un apjoms;

b)tieši izveidotu trastu vai līdzīgu juridisku veidojumu gadījumā — faktiskā īpašnieka vārds, uzvārds, dzimšanas mēnesis un gads, dzīvesvieta un valstspiederība, kā arī faktisko interešu veids un apjoms, ar nosacījumu, ka ir iespējams pierādīt leģitīmas intereses.

Papildus pirmās daļas a) apakšpunktā uzskaitītajai informācijai dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem var paredzēt piekļuvi papildu informācijai, kas nepieciešama faktiskā īpašnieka identificēšanai. Šī papildu informācija ietver vismaz dzimšanas datumu vai kontaktinformāciju saskaņā ar Savienības un dalībvalstu datu aizsardzības noteikumiem.

2.Dalībvalstis var izvēlēties publiskot informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas glabājas to centrālajos reģistros, ar nosacījumu, ka tiek veikta autentifikācija, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus un attiecīgus trasta pakalpojumus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 46 , un tiek samaksāta nodeva, kas nepārsniedz administratīvās izmaksas par informācijas pieejamību, ieskaitot reģistra uzturēšanas un izstrādes izmaksas.

13. pants

Atbrīvojumi no faktisko īpašnieku reģistru piekļuves noteikumiem

Izņēmuma gadījumos, kuri jānosaka valsts tiesību aktos, ja 11. panta 3. punktā un 12. panta 1. punktā minētā piekļuve var radīt faktiskajam īpašniekam nesamērīgu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, vajāšanas, vardarbības vai iebiedēšanas risku vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs vai citādi tiesībnespējīgs, dalībvalstis katrā atsevišķā gadījumā var paredzēt atbrīvojumu attiecībā uz šādu piekļuvi visai vai daļējai faktiskā īpašnieka personiskai informācijai. Dalībvalstis nodrošina, ka šie atbrīvojumi tiek piešķirti, detalizēti izvērtējot attiecīgo apstākļu izņēmuma raksturu. Nodrošina tiesības administratīvi pārskatīt lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Dalībvalsts, kura piešķīrusi atbrīvojumu, publicē ikgadējus statistikas datus par piešķirto atbrīvojumu skaitu un norādītajiem iemesliem un ziņo šos datus Komisijai.

Atbrīvojumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, neattiecas uz atbildīgajiem subjektiem, kuri minēti Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā un ir valsts amatpersonas.

2. iedaļa

Bankas kontu informācija

14. pants

Bankas kontu reģistri un elektroniskās datu izguves sistēmas

1.Dalībvalstis ievieš centralizētus automatizētus mehānismus, piemēram, centrālos reģistrus vai centrālās elektroniskās datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt visas fiziskās vai juridiskās personas, kurām ir vai kuru kontrolē ir IBAN identificēti maksājumu konti un bankas konti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 47 , un individuālie seifi, ko uztur kredītiestāde dalībvalstu teritorijās.

Dalībvalstis paziņo Komisijai šo valsts mehānismu iezīmes, kā arī kritērijus, saskaņā ar kuriem informācija tiek iekļauta šajos valsts mehānismos.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos glabātā informācija nekavējoties un nefiltrētā veidā ir tieši pieejama valstu finanšu ziņu vākšanas vienībām. Informācija ir pieejama arī valstu kompetentajām iestādēm, lai tās varētu izpildīt šajā direktīvā noteiktos pienākumus.

3.Izmantojot 1. punktā minētos centralizētos mehānismus, ir pieejama un meklējama šāda informācija:

a)par klienta konta turētāju un jebkuru personu, kas vēlas veikt darbības klienta uzdevumā: vārds un uzvārds, ko papildina vai nu ar citiem identifikācijas datiem, kuri prasīti saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] 18. panta 1. punktu, vai ar unikālu identifikācijas numuru;

b)par klienta konta turētāja faktisko īpašnieku: vārds un uzvārds, ko papildina vai nu ar citiem identifikācijas datiem, kuri prasīti saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] 18. panta 1. punktu, vai ar unikālu identifikācijas numuru;

c)par bankas vai maksājuma kontu: IBAN numurs un konta atvēršanas un slēgšanas datums;

d)par individuālo seifu: nomnieka vārds un uzvārds, ko papildina vai nu ar citiem identifikācijas datiem, kas prasīti saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] 18. panta 1. punktu, vai ar unikālu identifikācijas numuru un nomas perioda ilgumu.

4.Dalībvalstis var pieprasīt, lai cita informācija, kas tiek uzskatīta par būtisku finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm pienākumu izpildei saskaņā ar šo direktīvu, būtu pieejama un meklējama, izmantojot centralizētos mehānismus.

5.Šā panta 1. punktā minētos centralizētos automatizētos mehānismus savstarpēji savieno, izmantojot bankas kontu reģistru (BKR) vienoto piekļuves punktu, ko izstrādā un pārvalda Komisija.

Komisija tiek pilnvarota ar īstenošanas aktiem pieņemt tehniskās specifikācijas un procedūras dalībvalstu centralizēto automatizēto mehānismu savienošanai ar vienoto piekļuves punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 54. panta 2. punktā.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka 3. punktā minētā informācija ir pieejama, izmantojot vienoto piekļuves punktu, kas savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tikai 3. punktā minētā informācija, kas ir aktualizēta un atbilst faktiskajai bankas konta informācijai, ir pieejama, izmantojot dalībvalstu centralizētos automatizētos mehānismus un vienoto piekļuves punktu, kurš savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus, kas minēti šajā punktā. Piekļuvi šai informācijai piešķir saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem.

Cita informācija, ko dalībvalstis uzskata par būtisku finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 4. punktu, nav pieejama un meklējama, izmantojot vienoto piekļuves punktu, kurš savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus.

7.Valsts finanšu ziņu vākšanas vienībām tiek piešķirta tūlītēja un nefiltrēta piekļuve informācijai par maksājumu un bankas kontiem un individuālajiem seifiem citās dalībvalstīs, kas pieejama, izmantojot vienoto piekļuves punktu, kurš savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus. Dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai īstenotu šo punktu.

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts finanšu ziņu vākšanas vienību darbinieki ievēro augstus konfidencialitātes un datu aizsardzības profesionālos standartus, ka viņiem piemīt augsti morālie standarti un ir atbilstīgas prasmes.

8.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviesti tehniski un organizatoriski pasākumi, kas nodrošina datu drošību atbilstoši augstiem tehnoloģiskajiem standartiem, lai finanšu ziņu vākšanas vienības varētu īstenot pilnvaras piekļūt informācijai un meklēt pieejamo informāciju, saskaņā ar 5. un 6. punktu izmantojot vienoto piekļuves punktu, kurš savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus.

15. pants

Īstenošanas akti reģistru savstarpējai savienojamībai

1.Vajadzības gadījumā Komisijai tiek pilnvarota ar īstenošanas aktiem pieņemt tehniskās specifikācijas un procedūras, kas nepieciešamas, lai saskaņā ar 10. panta 11. punktu nodrošinātu dalībvalstu centrālo reģistru savstarpēju savienojamību, attiecībā uz:

a)tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka tehnisko datu kopumu, kas nepieciešams platformai tās funkciju veikšanai, kā arī šādu datu glabāšanas, izmantošanas un aizsardzības metodi;

b)kopējiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem informācija par faktiskajiem īpašniekiem ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, atkarībā no dalībvalstu piešķirtā piekļuves līmeņa;

c)tehnisko informāciju par to, kādā veidā informācija par faktiskajiem īpašniekiem ir jādara pieejama;

d)reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas sniegto pakalpojumu pieejamības tehniskajiem nosacījumiem;

e)tehniskajiem paņēmieniem, kas nodrošina dažāda veida piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar šīs direktīvas 11. un 12. pantu, tostarp lietotāju autentificēšanu, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus un attiecīgus trasta pakalpojumus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014;

f)maksāšanas kārtību, ja saskaņā ar 12. panta 2. punktu par piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem ir noteikta maksa, ņemot vērā pieejamās maksājumu iespējas, piemēram, attālinātos maksājumu darījumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 54. panta 2. punktā.

2.Vajadzības gadījumā Komisija tiek pilnvarota ar īstenošanas aktiem pieņemt tehniskās specifikācijas un procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu 14. panta 5. punktā minēto dalībvalstu centralizēto mehānismu savstarpējo savienojamību, attiecībā uz:

a)tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka elektroniskās saziņas metodes bankas kontu reģistru (BKR) vienotā piekļuves punkta vajadzībām;

b)sakaru protokolu tehnisko specifikāciju;

c)tehniskajām specifikācijām, ar kurām nosaka datu drošību, datu aizsardzības pasākumus, tādas informācijas izmantošanu un aizsardzību, kura ir meklējama un pieejama, izmantojot bankas kontu reģistru (BKR) vienoto piekļuves punktu, kas savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus;

d)kopējiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem bankas konta informācija ir meklējama, izmantojot vienoto piekļuves punktu, kas savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus;

e)tehnisko informāciju par to, kā informācija tiek darīta pieejama ar vienotā piekļuves punkta starpniecību, kas savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus, tostarp lietotāju autentifikāciju, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus un attiecīgus trasta pakalpojumus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014;

f)tādas pakalpojumu pieejamības tehniskajiem nosacījumiem, kuru nodrošina vienotais piekļuves punkts, kas savstarpēji savieno centralizētos automatizētos mehānismus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 54. panta 2. punktā.

3.Pieņemot 1. un 2. punktā minētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā pārbaudītas tehnoloģijas un pašreizējo praksi. Komisija nodrošina, ka vienotais piekļuves punkts, kas ir jāizstrādā un jāpārvalda, nerada izmaksas, kuras ir lielākas par to, kas absolūti nepieciešams, lai īstenotu šo direktīvu.

3. iedaļa

Nekustamo īpašumu reģistri

16. pants

Nekustamo īpašumu reģistri

1.Dalībvalstis nodrošina kompetentajām iestādēm piekļuvi informācijai, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder nekustamais īpašums, tostarp izmantojot reģistrus vai elektroniskās datu izgūšanas sistēmas, ja šādi reģistri vai sistēmas ir pieejamas. Kompetentajām iestādēm ir arī piekļuve informācijai, kas ļauj identificēt un analizēt darījumus, kuri saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp to ekonomisko vērtību un informāciju par šajos darījumos iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, tostarp, ja pieejama, informāciju par to, vai fiziskajai vai juridiskajai personai pieder, tā pārdod vai iegūst nekustamo īpašumu juridiska veidojuma vārdā.

Finanšu ziņu vākšanas vienībām tiek piešķirta tieša un tūlītēja piekļuve pirmajā daļā minētajai informācijai.

2.Dalībvalstis līdz [3 mēneši pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma] paziņo Komisijai to kompetento iestāžu sarakstu, kurām ir piešķirta piekļuve 1. punktā minētajiem reģistriem vai sistēmām, un tām pieejamo informācijas veidu. Dalībvalstis atjaunina šo paziņojumu, ja notiek izmaiņas kompetento iestāžu sarakstā vai informācijai piešķirtās piekļuves apjomā. Komisija šo informāciju, tostarp visas tās izmaiņas, dara pieejamu pārējām dalībvalstīm.

III NODAĻA

Finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU)

17. pants

Finanšu ziņu vākšanas vienību izveide

1.Katra dalībvalsts izveido finanšu ziņu vākšanas vienību, lai novērstu, atklātu un efektīvi apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

2.Finanšu ziņu vākšanas vienība ir vienotā centrālā valsts vienība, kas atbild par tādu aizdomīgu darījumu un citas informācijas saņemšanu un analīzi, kura ir saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, to predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu un kuru iesniedz atbildīgie subjekti saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 50. pantu, vai tādu ziņojumu saņemšanu un analīzi, kurus iesniedz atbildīgie subjekti saskaņā ar regulas 59. panta 4. punkta b) apakšpunktu un kurus iesniedz muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1672 9. pantu.

3.Finanšu ziņu vākšanas vienība atbild par tās veikto analīžu rezultātu un jebkuras citas būtiskas informācijas izplatīšanu citām kompetentajām iestādēm, ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Tā var iegūt papildu informāciju no atbildīgajiem subjektiem.

Finanšu ziņu vākšanas vienību finanšu analīzes funkcijā ietilpst:

a)operatīvā analīze, kas vērsta uz atsevišķiem gadījumiem un konkrētiem mērķiem vai uz atbilstīgi atlasītu informāciju atkarībā no saņemtās informācijas veida un apjoma un informācijas paredzamās izmantošanas pēc izplatīšanas;

b)stratēģiskā analīze par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas tendencēm un modeļiem.

AMLA līdz [1 gads pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma] izdod finanšu ziņu vākšanas vienībām adresētas pamatnostādnes par operatīvās un stratēģiskās analīzes būtību, iezīmēm un mērķiem.

4.Katra finanšu ziņu vākšanas vienība ir funkcionāli neatkarīga un autonoma, kas nozīmē, ka tai ir pilnvaras un kompetence brīvi veikt savas funkcijas, tostarp spēja pieņemt autonomus lēmumus, lai analizētu, pieprasītu un izplatītu konkrētu informāciju. Tā ir brīva no jebkādas politiskas, valdības vai nozares ietekmes vai iejaukšanās.

Ja finanšu ziņu vākšanas vienība atrodas citas iestādes esošajā struktūrā, finanšu ziņu vākšanas vienības pamatfunkcijas ir neatkarīgas un funkcionāli nodalītas no citām uzņēmējas valsts iestādes funkcijām.

5.Dalībvalstis nodrošina finanšu ziņu vākšanas vienības ar pietiekamiem finanšu resursiem, cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem, lai nodrošinātu to uzdevumu izpildi. Finanšu ziņu vākšanas vienības var iegūt un izmantot resursus, kas ir vajadzīgi to funkciju veikšanai. To darbiniekiem piemīt augsti morālie standarti un tiem ir atbilstīgas prasmes, un tie ievēro augstus profesionālos standartus.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienībās ir spēkā noteikumi, kas reglamentē informācijas drošību un konfidencialitāti.

7.Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās finanšu ziņu vākšanas vienība var vienoties vai sadarboties ar citām vietējām kompetentajām iestādēm par informācijas apmaiņu saskaņā ar 45. pantu.

18. pants

Piekļuve informācijai

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to finanšu ziņu vākšanas vienībām ir:

a)tūlītēja un, izņemot ii) apakšpunktu, tieša piekļuve vismaz šādai finanšu informācijai:

i) informācija, kas iekļauta valsts centralizētajos automatizētajos mehānismos saskaņā ar 14. pantu;

ii) informācija par elektroniskajiem naudas pārvedumiem;

iii) informācija no atbildīgajiem subjektiem;

iv) informācija par hipotēkām un aizdevumiem;

v) informācija, kas ietverta valsts valūtas un valūtas maiņas datubāzēs;

vi) informācija par vērtspapīriem;

b)tūlītēja un, izņemot xiv) apakšpunktu, tieša piekļuve vismaz šādai administratīvajai informācijai:

i) fiskālie dati, tostarp nodokļu un ieņēmumu iestāžu rīcībā esošie dati;

ii) valsts nekustamā īpašuma reģistri vai elektroniskās datu izguves sistēmas un zemes un kadastra reģistri;

iii) valsts pilsonības un fizisko personu iedzīvotāju reģistri;

iv) valsts pasu un vīzu reģistri;

v) pārrobežu ceļojumu datubāzes;

vi) komerciālās datubāzes, tostarp uzņēmumu un sabiedrību reģistri un politiski redzamu personu datubāzes;

vii) valsts mehānisko transportlīdzekļu, lidaparātu un peldlīdzekļu reģistri;

viii) valsts sociālā nodrošinājuma reģistri;

ix) muitas dati, tostarp skaidras naudas pārrobežu fiziski pārvedumi;

x) valsts ieroču un bruņojuma reģistri;

xi) valsts faktisko īpašnieku reģistri;

xii) dati, kas pieejami, savstarpēji savienojot faktisko īpašnieku reģistrus saskaņā ar 10. panta 11. punktu;

xiii) bezpeļņas organizāciju reģistri;

xiv) valsts līmeņa finanšu subjektu uzraudzītāju un regulatoru rīcībā esošā informācija saskaņā ar 45. pantu un 50. panta 2. punktu;

xv) datubāzes, kurās tiek glabāti dati par CO2 emisijas kvotu tirdzniecību un kuras izveidotas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 389/2013 48 .

xvi) informācija par sabiedrību gada finanšu pārskatiem;

xvii) valsts migrācijas/imigrācijas reģistri;

xviii) komerclietu tiesu rīcībā esošā informācija;

xix) maksātnespējas datubāzēs un maksātnespējas procesa administratoru glabātā informācija;

c)tieša vai netieša piekļuve šādai tiesībaizsardzības iestāžu informācijai:

i) jebkāda veida informācija vai dati, kas jau ir kompetento iestāžu rīcībā noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas kontekstā;

ii) jebkāda veida informācija vai dati, kas ir valsts iestāžu vai privātu uzņēmumu rīcībā noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas kontekstā un kas ir pieejami kompetentajām iestādēm, neizmantojot piespiedu līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Informācija, kas minēta c) apakšpunktā, var ietvert sodāmības reģistrus, informāciju par izmeklēšanu, informāciju par aktīvu iesaldēšanu vai arestēšanu vai par citiem izmeklēšanas vai pagaidu pasākumiem, kā arī informāciju par notiesājošiem spriedumiem un konfiskācijām.

2.Ja 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija netiek glabāta datubāzēs vai reģistros, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu ziņu vākšanas vienības var iegūt šo informāciju citā veidā.

3.Gadījumos, kad finanšu ziņu vākšanas vienībām tiek nodrošināta netieša piekļuve informācijai, pieprasījuma saņēmēja iestāde savlaicīgi atbild uz pieprasījumu.

4.Savu funkciju ietvaros katra finanšu ziņu vākšanas vienība var pieprasīt, iegūt un izmantot informāciju no jebkura atbildīgā subjekta, lai tā varētu veikt savas funkcijas saskaņā ar 17. panta 3. punktu, pat ja iepriekšējs ziņojums nav iesniegts, kā noteikts Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 50. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 51. panta 1. punktā. Atbildīgajiem subjektiem nav pienākuma izpildīt informācijas pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar šo punktu, ja tie attiecas uz informāciju, kura iegūta Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 51. panta 2. punktā minētajās situācijās.

19. pants

Atbildes uz informācijas pieprasījumiem

1.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienības savlaicīgi atbild uz pamatotiem informācijas pieprasījumiem, ko iesniegušas citas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes vai Savienības iestādes, kuras ir kompetentas veikt noziedzīgu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ja šādi informācijas pieprasījumi ir pamatoti ar bažām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu vai ja šī informācija ir nepieciešama kompetentajai iestādei, lai tā varētu izpildīt savus uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu. Lēmumu par informācijas izplatīšanu pieņem finanšu ziņu vākšanas vienība.

Ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas izpaušana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas leģitīmajām interesēm vai neatbilstīga nolūkiem, kādos tā ir pieprasīta, finanšu ziņu vākšanas vienībai nav pienākuma izpildīt informācijas pieprasījumu.

2.Kompetentās iestādes sniedz finanšu ziņu vākšanas vienībai komentārus par to, kā tiek izmantota informācija, kas tiek sniegta saskaņā ar šo pantu. Šos komentārus sniedz pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā tā, lai informētu finanšu ziņu vākšanas vienību par darbībām, ko kompetentās iestādes veikušas, pamatojoties uz finanšu ziņu vākšanas vienības sniegto informāciju, un ļautu finanšu ziņu vākšanas vienībai veikt operatīvās analīzes funkciju.

20. pants

Piekrišanas apturēšana vai atsaukšana darījumam un konta izmantošanas apturēšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienībām ir pilnvaras tieši vai netieši steidzami rīkoties, ja ir aizdomas, ka darījums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, kā arī apturēt vai atsaukt piekrišanu darījumam, kurš tiek veikts. Šādu apturēšanu nosaka atbildīgajam subjektam 48 stundu laikā pēc ziņojuma par aizdomīgu darījumu saņemšanas, lai analizētu darījumu, apstiprinātu aizdomas un izplatītu analīzes rezultātus kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis nodrošina, ka, ievērojot valsts procesuālās garantijas, darījums tiek apturēts uz laiku, kas nepārsniedz 15 kalendārās dienas, sākot no dienas, kad atbildīgajam subjektam šī apturēšana ir piemērota.

Finanšu ziņu vākšanas vienībai ir pilnvaras tieši vai netieši noteikt šādu apturēšanu pēc citas dalībvalsts finanšu ziņu vākšanas vienības pieprasījuma uz laikposmiem un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti pieprasījuma saņēmējas finanšu ziņu vākšanas vienības valsts tiesību aktos.

2.Ja ir aizdomas, ka vairāki darījumi saistībā ar banku vai maksājumu kontu ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienībai ir pilnvaras tieši vai netieši veikt steidzamus pasākumus, kas nepieciešami bankas vai maksājumu konta izmantošanas apturēšanai, lai tā varētu analizēt kontā veiktos darījumus, apstiprināt aizdomas un izplatīt analīzes rezultātus kompetentajām iestādēm.

Šādu apturēšanu nosaka atbildīgajam subjektam 48 stundu laikā pēc ziņojuma par aizdomīgu darījumu saņemšanas, un par to nekavējoties paziņo kompetentajai tiesu iestādei. Dalībvalstis nodrošina, ka šī bankas vai maksājumu konta izmantošana tiek apturēta uz laiku, kas nepārsniedz piecas dienas no apturēšanas noteikšanas dienas. Dalībvalstis nodrošina, ka, lai veiktu jebkādu šādas apturēšanas pagarināšanu, vispirms ir jāsaņem atļauja no kompetentās tiesu iestādes.

3.Dalībvalstis nodrošina faktisku iespēju personai, kuras bankas vai maksājumu konts ir ietekmēts, apstrīdēt apturēšanu tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām.

4.Finanšu ziņu vākšanas vienībām ir pilnvaras tieši vai netieši noteikt 1. un 2. punktā minēto apturēšanu pēc citas dalībvalsts finanšu ziņu vākšanas vienības pieprasījuma saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti pieprasījuma saņēmējas finanšu ziņu vākšanas vienības valsts tiesību aktos.

21. pants

Finanšu ziņu vākšanas vienības sniegtie komentāri

1.Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās finanšu ziņu vākšanas vienība izdod ikgadēju ziņojumu par savu darbību. Ziņojumā ietver statistiku par:

a)ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, ko iesnieguši atbildīgie subjekti;

b)uzraudzītāju un faktisko īpašnieku reģistru izpausto informāciju;

c)kompetentajām iestādēm izplatīto informāciju;

d)pieprasījumiem, kas iesniegti un saņemti no citām finanšu ziņu vākšanas vienībām;

e)muitas dienestu iesniegtajiem datiem par skaidras naudas pārrobežu fiziskiem pārvedumiem.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver arī informāciju par tendencēm un tipoloģiju, kas identificēta citos kompetentajām iestādēm izplatītajos dokumentos.

Finanšu ziņu vākšanas vienības izplata ziņojumu atbildīgajiem subjektiem. Šādu ziņojumu publisko četru mēnešu laikā pēc tā izplatīšanas, izņemot ziņojuma daļas, kas satur klasificētu informāciju. Izmantojot tajā ietverto informāciju, nav iespējams identificēt nevienu fizisku vai juridisku personu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienības sniedz atbildīgajiem subjektiem komentārus attiecībā uz ziņojumiem par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Šie komentāri aptver vismaz sniegtās informācijas kvalitāti, ziņošanas savlaicīgumu, aprakstu par aizdomām un iesniegšanas stadijā sniegto dokumentāciju.

Finanšu ziņu vākšanas vienība vismaz reizi gadā sniedz šādus komentārus neatkarīgi no tā, vai tie tiek sniegti atsevišķam atbildīgajam subjektam vai atbildīgo subjektu grupām, ņemot vērā kopējo aizdomīgo darījumu skaitu, par kuriem ziņojuši atbildīgie subjekti.

Šādus komentārus dara pieejamus arī uzraudzītājiem, lai tās varētu īstenot uz risku balstītu uzraudzību saskaņā ar 31. pantu.

Pienākums sniegt komentārus nedrīkst apdraudēt finanšu ziņu vākšanas vienības veikto analītisko darbu vai izmeklēšanas vai administratīvās darbības pēc finanšu ziņu vākšanas vienības veiktās izplatīšanas un neietekmē datu aizsardzības un konfidencialitātes prasību piemērojamību.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienības savlaicīgi sniedz komentārus muitas dienestiem par tās informācijas efektivitāti un pēcpārbaudi, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1672 9. pantu.

22. pants

Sadarbība starp finanšu ziņu vākšanas vienībām

Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienības pēc iespējas vairāk sadarbojas savā starpā un ar partneriem trešās valstīs, neatkarīgi no to organizatoriskā statusa.

23. pants

Aizsargāti saziņas kanāli

1.Tiek izveidota sistēma informācijas apmaiņai starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām (“FIU.net”). Sistēma nodrošina drošu saziņu, un tā spēj sagatavot rakstisku apliecinājumu saskaņā ar nosacījumiem, kas ļauj noteikt autentiskumu. Šo sistēmu var izmantot arī saziņai ar finanšu ziņu vākšanas vienību partneriem trešās valstīs un ar citām iestādēm un Savienības struktūrām. FIU.net pārvaldību veic AMLA.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura informācijas apmaiņa saskaņā ar 24. pantu tiek pārsūtīta, izmantojot FIU.net. FIU.net tehniskas kļūmes gadījumā informāciju pārsūta ar jebkādiem citiem piemērotiem līdzekļiem, kas nodrošina augstu datu drošības līmeni.

Informācijas apmaiņa starp finanšu ziņu vākšanas vienībām un to partneriem trešās valstīs arī tiek veikta, izmantojot aizsargātus saziņas kanālus.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka, lai pildītu šajā direktīvā noteiktos uzdevumus, to finanšu ziņu vākšanas vienības sadarbojas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

24. pants

Informācijas apmaiņa starp finanšu ziņu vākšanas vienībām

1.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienības spontāni vai pēc pieprasījuma apmainās ar visu informāciju, kas var būt būtiska, kad finanšu ziņu vākšanas vienība apstrādā vai analizē informāciju, kas saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu un iesaistīto fizisko vai juridisko personu, pat ja iespējamais predikatīvo nodarījumu veids apmaiņas laikā nav identificēts.

Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā pieprasītā informācija tiks izmantota.

Ja finanšu ziņu vākšanas vienība saņem ziņojumu saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 50. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, kas attiecas uz citu dalībvalsti, tā nekavējoties pārsūta ziņojumu vai visu no tā iegūto būtisko informāciju šīs dalībvalsts finanšu ziņu vākšanas vienībai.

2.AMLA izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus un iesniedz tos pieņemšanai Komisijā līdz [2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma]. Šajos īstenošanas tehnisko standartu projektos nosaka formātu, kas jāizmanto 1. punktā minētās informācijas apmaiņai.

3.Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā panta 2. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 42. pantu.

4.AMLA līdz [1 gads pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma] izdod finanšu ziņu vākšanas vienībām adresētas pamatnostādnes par attiecīgajiem faktoriem, kas jāņem vērā, nosakot, vai saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 50. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu sniegtais ziņojums attiecas uz citu dalībvalsti, par procedūrām, kas jāievēro, nosūtot un saņemot šo ziņojumu, un turpmākajiem pasākumiem.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienība, kurai tiek iesniegts pieprasījums, izmanto visas tai piešķirtās pilnvaras, ko tā parasti izmantotu savā valstī, lai saņemtu un analizētu informāciju, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu no citas finanšu ziņu vākšanas vienības.

Ja kāda finanšu ziņu vākšanas vienība vēlas saņemt papildu informāciju no kāda atbildīgā subjekta, kas ir iedibināts citā dalībvalstī, bet darbojas tās teritorijā, pieprasījumu adresē tās dalībvalsts finanšu ziņu vākšanas vienībai, kuras teritorijā atbildīgais subjekts ir iedibināts. Šī finanšu ziņu vākšanas vienība iegūst informāciju saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 50. panta 1. punktu un nekavējoties pārsūta atbildes.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad finanšu ziņu vākšanas vienībai tiek prasīts sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, tā atbild uz pieprasījumu pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas dienas pēc pieprasījuma saņemšanas. Izņēmuma kārtā, pienācīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt līdz ne vairāk kā 14 kalendārajām dienām. Ja pieprasījuma saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība nevar iegūt pieprasīto informāciju, tā par to informē pieprasījuma iesniedzēju finanšu ziņu vākšanas vienību.

7.Dalībvalstis nodrošina, ka izņēmuma, pamatotos un steidzamos gadījumos un atkāpjoties no 6. punkta, ja saskaņā ar 1. punktu finanšu ziņu vākšanas vienībai tiek prasīts sniegt informāciju, kura tiek glabāta datubāzē vai reģistrā, kas ir tieši pieejams pieprasījumu saņēmušai finanšu ziņu vākšanas vienībai vai kas jau ir tās rīcībā, pieprasījumu saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība sniedz šo informāciju ne vēlāk kā 24 stundas pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

Ja pieprasījuma saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība nevar atbildēt 24 stundu laikā vai nevar tieši piekļūt informācijai, tā sniedz pamatojumu. Ja pieprasītās informācijas sniegšana 24 stundu laikā rada nesamērīgu slogu pieprasījuma saņēmējai finanšu ziņu vākšanas vienībai, tā var atlikt informācijas sniegšanu. Tādā gadījumā pieprasījuma saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju finanšu ziņu vākšanas vienību par šo atlikšanu un sniedz pieprasīto informāciju, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā trīs kalendāro dienu laikā.

8.Finanšu ziņu vākšanas vienība var atteikties apmainīties ar informāciju tikai izņēmuma gadījumos, kad apmaiņa varētu būt pretrunā tās valsts tiesību aktu pamatprincipiem. Šos ārkārtas apstākļus precizē tā, lai novērstu informācijas brīvas apmaiņas nepareizu izmantošanu un nepamatotus ierobežojumus analīzes nolūkos.

Dalībvalstis paziņo Komisijai pirmajā daļā minētos ārkārtas apstākļus līdz [1 gads pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma]. Dalībvalstis atjaunina šādus paziņojumus, ja konstatētajos ārkārtas apstākļos valsts līmenī notiek izmaiņas.

25. pants

Kopīgas analīzes

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to finanšu ziņu vākšanas vienības var veikt kopīgas aizdomīgu darījumu un darbību analīzes.

2.Šā panta 1. punkta vajadzībām attiecīgās finanšu ziņu vākšanas vienības, kurām AMLA palīdz saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 33. pantu, izveido kopīgas analīzes veikšanas grupu konkrētam mērķim un ierobežotam laikposmam, kuru var pagarināt, savstarpēji vienojoties, lai veiktu aizdomīgu darījumu vai darbību operatīvo analīzi, iesaistot vienu vai vairākas finanšu ziņu vākšanas vienības, kuras organizē grupas izveidošanu.

3.Var izveidot kopīgas analīzes veikšanas grupu, ja:

a)finanšu ziņu vākšanas vienības operatīvajai analīzei ir nepieciešams veikt sarežģītu un rūpīgu analīzi, kurai ir saikne ar citām dalībvalstīm;

b)vairākas finanšu ziņu vākšanas vienības veic operatīvo analīzi, kurā lietas apstākļu dēļ ir nepieciešama koordinēta un saskaņota rīcība iesaistītajās dalībvalstīs.

Pieprasījumu izveidot kopīgas analīzes veikšanas grupu var iesniegt jebkura iesaistītā finanšu ziņu vākšanas vienība.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka kopīgas analīzes veikšanas grupā ieceltais finanšu ziņu vākšanas vienības loceklis saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un savas kompetences robežās var sniegt grupai informāciju, kas ir pieejama finanšu ziņu vākšanas vienības grupas veikto analīžu nolūkam.

5.Ja kopīgas analīzes veikšanas grupai nepieciešama tādas finanšu ziņu vākšanas vienības palīdzība, kura nav daļa no grupas, tā var lūgt citai finanšu ziņu vākšanas vienībai:

a)pievienoties kopīgās analīzes veikšanas grupai;

b)iesniegt finanšu ziņu vākšanas un finanšu informāciju kopīgās analīzes veikšanas grupai.

26. pants

Finanšu ziņu vākšanas vienību savstarpējā informācijas apmaiņā saņemtās informācijas izmantošana

Informāciju un dokumentus, kas saņemti saskaņā ar 22. un 24. pantu, izmanto finanšu ziņu vākšanas vienību uzdevumu veikšanai, kā noteikts šajā direktīvā. Apmainoties ar informāciju un dokumentiem saskaņā ar 22. un 24. pantu, nosūtītājas finanšu ziņu vākšanas vienības var noteikt ierobežojumus un nosacījumus šīs informācijas izmantošanai. Saņēmējas finanšu ziņu vākšanas vienības ievēro šos ierobežojumus un nosacījumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienības izraugās vismaz vienu kontaktpersonu vai kontaktpunktu, kas atbild par informācijas pieprasījumu saņemšanu no citu dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām.

27. pants

Piekrišana turpmākai tādas informācijas izplatīšanai, ar ko apmainās finanšu ziņu vākšanas vienības

1.Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kuras apmaiņa notiek saskaņā ar 22. un 24. pantu, tiek izmantota tikai tam nolūkam, kādam tā tika meklēta vai sniegta, un ka jebkādai šīs informācijas izplatīšanai, ko saņēmēja finanšu ziņu vākšanas vienība nodod jebkurai citai iestādei, aģentūrai vai departamentam, vai šīs informācijas jebkāda veida izmantošanai, kura pārsniedz sākotnēji apstiprināto nolūku, ir nepieciešama tās finanšu ziņu vākšanas vienības iepriekšēja piekrišana, kas sniegusi informāciju.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu ziņu vākšanas vienība, kura ir saņēmusi pieprasījumu, sniedz iepriekšēju piekrišanu izplatīt informāciju kompetentajām iestādēm nekavējoties un pēc iespējas lielākā apmērā neatkarīgi no predikatīvo nodarījumu veida. Finanšu ziņu vākšanas vienība, kas saņēmusi pieprasījumu, neatsaka piekrišanu šādai izplatīšanai, izņemot, ja šāda izplatīšana pārsniegtu tās NILL/TFN noteikumu piemērošanas jomu vai ja tā varētu kaitēt izmeklēšanai vai kā citādi neatbilstu minētās dalībvalsts tiesību aktu pamatprincipiem. Jebkuru šādu atteikumu sniegt piekrišanu pienācīgi paskaidro. Gadījumus, kuros finanšu ziņu vākšanas vienības var atteikties dot piekrišanu, nosaka tā, lai novērstu informācijas nepareizu izmantošanu un nepamatotus ierobežojumus informācijas izplatīšanai kompetentajām iestādēm.

28. pants

Krimināltiesību normu ietekme

Atšķirības starp predikatīvu nodarījumu definīcijām valstu tiesību aktos nemazina iespēju finanšu ziņu vākšanas vienībai sniegt palīdzību citai finanšu ziņu vākšanas vienībai un neierobežo informācijas apmaiņu, izplatīšanu un izmantošanu saskaņā ar 24., 26. un 27. pantu.

IV NODAĻA

NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANAS NOVĒRŠANAS UZRAUDZĪBA

1. iedaļa

Vispārīgie noteikumi

29. pants

Valsts līmeņa uzraudzītāju pilnvaras un resursi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka visi atbildīgie subjekti tiek pienācīgi uzraudzīti. Šajā nolūkā dalībvalstis ieceļ uzraudzītājus, lai efektīvi uzraudzītu un veiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka atbildīgie subjekti atbilst Regulā [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] noteiktajām prasībām, kā arī prasībai piemērot mērķtiecīgas finanšu sankcijas.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītājiem ir pietiekami finanšu resursi, cilvēkresursi un tehniskie resursi, lai veiktu 4. punktā uzskaitītos uzdevumus. Dalībvalstis nodrošina, ka minēto iestāžu darbiniekiem piemīt augsti morālie standarti un atbilstīgas prasmes un ka tie ievēro augstus profesionālos standartus, tostarp konfidencialitātes, datu aizsardzības un interešu konfliktu risināšanas standartus.

3.Attiecībā uz Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 3. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis var atļaut šā panta 1. punktā minēto funkciju veikt pašregulējuma struktūrām ar nosacījumu, ka šīm pašregulējuma struktūrām ir šā panta 5. punktā minētās pilnvaras un tām ir atbilstoši finanšu resursi, cilvēkresursi un tehniskie resursi savu funkciju veikšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka šo struktūru darbiniekiem piemīt augsti morālie standarti un atbilstīgas prasmes un ka tie ievēro augstus profesionālos standartus, tostarp konfidencialitātes, datu aizsardzības un interešu konfliktu risināšanas standartus.

4.Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmeņa uzraudzītāji veic šādus uzdevumus:

a)izplata attiecīgo informāciju atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar 30. pantu;

b)lemj par tiem gadījumiem, kuros nozarei raksturīgie īpašie riski ir skaidri un saprotami un atsevišķi dokumentēti riska novērtējumi saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 8. pantu nav nepieciešami;

c)pārbauda atbildīgo subjektu iekšējās politikas, kontroļu un procedūru atbilstību un īstenošanu atbilstoši Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] II nodaļai un tādu cilvēkresursu atbilstību, kas piešķirti minētajā regulā noteikto uzdevumu izpildei;

d)regulāri novērtē un pārrauga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kuri var ietekmēt atbildīgos subjektus;

e)pārrauga atbildīgo subjektu atbilstību to noteiktajiem pienākumiem saistībā ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām;

f)veic visas nepieciešamās neklātienes, klātienes un tematiskās izmeklēšanas un jebkādas citas izmeklēšanas, novērtējumus un analīzes, kuras ir nepieciešamas, lai pārbaudītu, vai atbildīgie subjekti atbilst Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasībām, izpilda prasību piemērot mērķtiecīgas finanšu sankcijas un visus administratīvos pasākumus, kas noteikti saskaņā ar 41. pantu;

g)veic atbilstošus uzraudzības pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu visus piemērojamo prasību pārkāpumus, kurus atbildīgie subjekti ir izdarījuši un kuri ir identificēti uzraudzības novērtēšanas procesā, un seko līdzi šādu pasākumu īstenošanai.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītājiem ir atbilstīgas pilnvaras, kas nepieciešamas, lai tie varētu veikt savus uzdevumus, kā noteikts 4. punktā, tostarp pilnvaras:

a)pieprasīt no atbildīgajiem subjektiem visu informāciju, kas ir svarīga, lai uzraudzītu un pārbaudītu atbilstību Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasībām, un veikt pārbaudes, tostarp no aģentiem vai ārējiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem atbildīgais subjekts ir uzticējis daļu savu uzdevumu, lai izpildītu Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasības;

b)noteikt atbilstošus un samērīgus administratīvos pasākumus, lai pārkāpumu gadījumā labotu situāciju, tostarp piemērojot administratīvos sodus saskaņā ar šīs nodaļas 4. iedaļu.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu subjektu uzraudzītājiem un par azartspēļu organizatoriem atbildīgajiem uzraudzītājiem papildus 5. punktā minētajām pilnvarām ir citas pilnvaras, tostarp pilnvaras bez iepriekšēja paziņojuma veikt izmeklēšanu atbildīgo subjektu uzņēmējdarbības telpās, ja tas ir nepieciešams pienācīgai pārbaužu veikšanai un efektivitātei, un ka tiem ir visi nepieciešamie līdzekļi šādas izmeklēšanas veikšanai.

Piemērojot pirmo daļu, uzraudzītāji kā minimums var:

a)pārbaudīt atbildīgā subjekta grāmatvedības dokumentus un ierakstus un iegūt šo grāmatvedības dokumentu un ierakstu kopijas vai izrakstus;

b)piekļūt jebkurai programmatūrai, datubāzēm, IT rīkiem vai citiem elektroniskiem informācijas ierakstīšanas līdzekļiem, ko izmanto atbildīgais subjekts;

c)saņemt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus no jebkuras personas, kas atbild par NILL/TFN iekšējo politiku un kontroli, vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem, kā arī no pārstāvjiem vai darbiniekiem, kuriem atbildīgais subjekts ir uzticējis ārpakalpojumu veikšanu saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 40. pantu, un intervēt jebkuru citu personu, kas piekrīt intervijai, lai iegūtu informāciju, kura saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

30. pants

Informācijas sniegšana atbildīgajiem subjektiem

1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu dara pieejamu to pārraudzībā esošajiem atbildīgajiem subjektiem.

2.Šā panta 1. punktā minētajā informācijā iekļauj:

a)pārvalstiska līmeņa riska novērtējumu, ko Komisija izstrādājusi saskaņā ar 7. pantu, un visus attiecīgos Komisijas ieteikumus, pamatojoties uz minēto pantu;

b)valsts vai nozaru riska novērtējumus, kas sagatavoti saskaņā ar 8. pantu;

c)attiecīgās pamatnostādnes, ieteikumus un atzinumus, ko AMLA izdevusi saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 43. un 44. pantu;

d)informāciju par trešām valstīm, kas identificētas saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] III nodaļas 2. iedaļu;

e)jebkādas pamatnostādnes un ziņojumus, ko sagatavojusi AMLA un citi uzraudzītāji, un attiecīgā gadījumā valsts iestāde, kura pārrauga pašregulējuma struktūras, finanšu ziņu vākšanas vienība vai jebkura cita kompetentā iestāde vai starptautiskās organizācijas un standartu noteicēji attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas metodēm, kas varētu attiekties uz nozari, un norādes, kuras var atvieglot to darījumu vai darbību identificēšanu, kas var būt saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku šajā nozarē, kā arī par atbildīgo subjektu saistību izpildi saistībā ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji nekavējoties dara pieejamu informāciju par personām vai struktūrām, kas izraudzītas saistībā ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām, to uzraudzībā esošajiem atbildīgajiem subjektiem.

31. pants

Uz risku balstīta uzraudzība

1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji uzraudzībā izmanto uz risku balstītu pieeju. Tādēļ dalībvalstis nodrošina, ka:

a) tām ir skaidra izpratne par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas pastāv viņu dalībvalstī;

b) tās novērtē visu būtisko informāciju par konkrētiem vietējiem un starptautiskiem riskiem, kas ir saistīti ar atbildīgo subjektu klientiem, produktiem un pakalpojumiem;

c) uz vietas, izbraukumu un tematiskās uzraudzības biežumu un intensitāti tās balsta uz atbildīgo subjektu riska profilu un uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem šajā dalībvalstī. Šajā nolūkā uzraudzītāji izstrādā ikgadējas uzraudzības programmas.

2.AMLA līdz [2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus un iesniedz tos pieņemšanai Komisijā . Minētajos regulatīvo tehnisko standartu projektos nosaka kritērijus un metodiku atbildīgo subjektu raksturīgā un atlikušā riska profila novērtēšanai un klasificēšanai, kā arī šāda riska profila pārskatīšanas biežumu. Nosakot šo biežumu, ņem vērā visus galvenos notikumus vai to attīstību atbildīgo subjektu pārvaldībā un darbībās, kā arī uzņēmējdarbības veidu un lielumu.

3.Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu ar šā panta 2. punktā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 38.–41. pantu.

4.AMLA līdz [1 gads pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma] izdod uzraudzītājiem adresētas pamatnostādnes par uz risku balstītas uzraudzības pieejas iezīmēm un pasākumiem, kas atbilstoši riska pakāpei jāveic, īstenojot uzraudzību.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji ņem vērā atbildīgajam subjektam piešķirtās rīcības brīvības pakāpi un pienācīgi pārskata riska novērtējumus, kas ir šīs rīcības brīvības pamatā, un tā politikas, iekšējo kontroļu un procedūru atbilstību.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka to riska novērtējumu rezultāti, ko uzraudzītāji veic saskaņā ar šo pantu, ir pieejami finanšu ziņu vākšanas vienībai apkopotā veidā.

32. pants

Informācijas atklāšana finanšu ziņu vākšanas vienībām

1.Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja atbildīgajiem subjektiem veikto pārbaužu laikā vai kādā citā veidā uzraudzītāji atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, tās nekavējoties informē finanšu ziņu vākšanas vienību.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji, kas ir pilnvarotas uzraudzīt akciju, ārvalstu valūtu un atvasināto finanšu instrumentu tirgus, informē finanšu ziņu vākšanas vienību, ja tie atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

33. pants

To atbildīgo subjektu uzraudzība, kuri darbojas saskaņā ar iedibinājumbrīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji pēc iespējas vairāk sadarbojas savā starpā neatkarīgi no to attiecīgā veida vai statusa. Šāda sadarbība var ietvert izmeklēšanas, ko pieprasījuma saņēmējs uzraudzītājs savu pilnvaru ietvaros veic pieprasījuma iesniedzēja uzraudzītāja vārdā, un turpmāku tās informācijas apmaiņu, kas iegūta, veicot šādas izmeklēšanas.

2.Papildus 5. pantam atbildīgie subjekti, kas vēlas izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību, pirmo reizi veicot darbības citas dalībvalsts teritorijā, paziņo uzraudzītājiem piederības dalībvalstī par darbībām, kuras viņi plāno veikt. Šāds paziņojums ir vajadzīgs arī tad, ja pārrobežu pakalpojumus sniedz atbildīgā subjekta aģenti.

3.Uzraudzītāji piederības dalībvalstī viena mēneša laikā pēc 2. punktā paredzētā paziņojuma saņemšanas nosūta šo paziņojumu uzraudzītājiem uzņēmējā dalībvalstī.

4.Gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta 2. punkts un 5. pants, uzraudzītāji uzņēmējā dalībvalstī sadarbojas ar uzraudzītājiem piederības dalībvalstī un sniedz palīdzību, lai pārbaudītu atbildīgā subjekta atbilstību Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] un Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai — COM(2021) 422 final] prasībām un lai veiktu atbilstošus un samērīgus pasākumus pārkāpumu novēršanai.

Gadījumos, uz kuriem attiecas 5. pants, uzraudzītājiem uzņēmējā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas ir atļauts veikt atbilstošus un samērīgus pasākumus, lai novērstu nopietnus trūkumus, ko nepieciešams nekavējoties novērst. Šie pasākumi ir īslaicīgi un tiek izbeigti, kad konstatētie trūkumi ir novērsti, tostarp ar atbildīgā subjekta piederības dalībvalstī esošo uzraudzītāju palīdzību vai sadarbojoties ar tiem.

5.Ja uzraudzītāji piederības dalībvalstī un uzņēmējā dalībvalstī nepiekrīt pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz atbildīgo subjektu, tie var nodot jautājumu AMLA un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 5. un 10. pantu. AMLA viena mēneša laikā sniedz ieteikumu jautājumā, kurš izraisa domstarpības.

34. pants

Noteikumi, kas ir saistīti ar sadarbību grupas uzraudzības kontekstā

1.Attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ietilpst grupā, dalībvalstis nodrošina, ka 29. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā finanšu subjektu uzraudzītāji piederības dalībvalstī un uzņēmējā dalībvalstī pēc iespējas vairāk sadarbojas savā starpā neatkarīgi no to veida vai statusa. Tie arī sadarbojas ar AMLA, kad tā veic uzraudzības funkcijas saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 5. panta 2. punktu.

2.Izņemot gadījumus, kad AMLA veic uzraudzības funkcijas saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 5. panta 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts finanšu subjektu uzraudzītāji uzrauga Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 13. pantā minēto grupas politikas, kontroles un procedūru efektīvu īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka uzņēmējas dalībvalsts finanšu subjektu uzraudzītāji uzrauga, vai tās dalībvalsts teritorijā esošie iedibinājumi atbilst Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasībām.

3.Šā panta vajadzībām un izņemot gadījumus, kad NILL/TFN uzraudzības kolēģijas ir izveidotas saskaņā ar 36. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka finanšu subjektu uzraudzītāji sniedz cits citam visu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības uzdevumu veikšanai, neatkarīgi no tā, vai tas tiek darīts pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Jo īpaši finanšu subjektu uzraudzītāji apmainās ar jebkādu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt kredītiestādes vai finanšu iestādes citā dalībvalstī raksturīgā vai atlikušā riska novērtējumu, tostarp:

a)grupas juridiskās, pārvaldības un organizatoriskās struktūras identificēšanu, aptverot visus meitasuzņēmumus un filiāles;

b)grupas iekšējās kontroles, politikas un procedūras;

c)nelabvēlīgiem pavērsieniem attiecībā uz mātesuzņēmumu, meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kas varētu nopietni ietekmēt citas grupas daļas;

d)finanšu subjektu uzraudzītāju veiktajiem administratīvajiem pasākumiem un sodiem saskaņā ar šīs nodaļas 4. iedaļu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka finanšu subjektu uzraudzītāji savu pilnvaru ietvaros var veikt pierādījumu vākšanu pieprasījuma iesniedzēja uzraudzītāja vārdā un dalīties ar informāciju, kas iegūta, veicot šādu pierādījumu vākšanu.

4.AMLA līdz [2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus un iesniedz tos pieņemšanai Komisijā . Šajos regulatīvo tehnisko standartu projektos sīki izklāsta piederības valstī un uzņēmējā valstī esošo uzraudzītāju attiecīgos pienākumus un to savstarpējās sadarbības kārtību.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu ar pirmajā daļā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 38.–41. pantu.

5.Finanšu subjektu uzraudzītāji var atsaukties uz AMLA šādās situācijās:

a)ja finanšu subjektu uzraudzītājs nav paziņojis 3. punktā minēto informāciju;

b)ja sadarbības pieprasījums ir noraidīts vai nav izpildīts saprātīgā termiņā.

AMLA var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 5. un 10. pantu. To darot, AMLA mēneša laikā sniedz atzinumu par pieprasījuma priekšmetu.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta noteikumi attiecas arī uz tādu atbildīgo subjektu grupu uzraudzību, kas nav kredītiestādes vai finanšu iestādes. Dalībvalstis arī nodrošina, ka gadījumos, kuros atbildīgie subjekti, kas nav kredītiestādes vai finanšu iestādes, ir daļa no struktūrām, kurām ir kopīgas īpašumtiesības, pārvaldība vai atbilstības kontrole, tostarp tīkliem vai partnerībām, tiek atvieglota sadarbība un informācijas apmaiņa starp uzraudzītājiem.

35. pants

Informācijas apmaiņa saistībā ar grupas politikas īstenošanu trešās valstīs

Uzraudzītāji, tajā skaitā AMLA, informē cits citu par gadījumiem, kad trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot politiku, kontroles un procedūras, kas paredzētas saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 13. pantu. Šādos gadījumos uzraudzītāji var veikt saskaņotas darbības, lai rastu risinājumu. Novērtējot, kuras trešās valstis neļauj īstenot politikas, kontroles un procedūras, kas paredzētas Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 13. pantā, uzraudzītāji ņem vērā visus juridiskos ierobežojumus, kas var kavēt pareizu šo politiku un procedūru īstenošanu, tostarp dienesta noslēpumu, nepietiekamu datu aizsardzības līmeni un citus ierobežojumus, kas apgrūtina informācijas apmaiņu, kura var būt būtiska šim nolūkam.

2. iedaļa

Īpaši noteikumi, kas piemērojami finanšu nozarei

36. pants

NILL/TFN uzraudzības kolēģijas

1.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidotas speciālas NILL/TFN uzraudzības kolēģijas šādās situācijās:

a)ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir izveidojusi iedibinājumus vismaz divās dažādās dalībvalstīs, izņemot dalībvalsti, kurā atrodas tās galvenais birojs;

b)ja trešās valsts kredītiestāde vai finanšu iestāde ir izveidojusi iedibinājumus vismaz trijās dalībvalstīs.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka finanšu subjektu uzraudzītāji identificē:

a)visas kredītiestādes un finanšu iestādes, kuras darbojas uz pārrobežu pamata un kuras ir saņēmušas atļauju savā dalībvalstī;

b)visus iedibinājumi, ko šīs iestādes ir izveidojušas citās jurisdikcijās;

c)iedibinājumus, ko savā teritorijā ir izveidojušas citu dalībvalstu vai trešo valstu kredītiestādes un finanšu iestādes.

3. Dalībvalstis var atļaut izveidot NILL/TFN uzraudzības kolēģijas, ja Savienībā iedibināta kredītiestāde vai finanšu iestāde ir izveidojusi iedibinājumus vismaz divās trešajās valstīs. Finanšu subjektu uzraudzītāji var uzaicināt partnerus šajās trešās valstīs izveidot šādu kolēģiju. Finanšu subjektu uzraudzītāji, kas piedalās kolēģijā, noslēdz rakstisku vienošanos, kurā sīki izklāstīti sadarbības un informācijas apmaiņas nosacījumi un procedūras.

4. Šādas kolēģijas var izmantot, lai apmainītos ar informāciju, sniegtu savstarpēju palīdzību vai koordinētu uzraudzības pieeju iestādei, tostarp attiecīgā gadījumā veicot atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai novērstu nopietnus Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasību pārkāpumus, kas tiek atklāti iedibinājumos, kurus izveidojusi iestāde, kas atrodas tā uzraudzītāja jurisdikcijā, kurš piedalās kolēģijā.

5. AMLA piedalās NILL/TFN uzraudzības kolēģiju sanāksmēs un atvieglo to darbu saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 29. pantu.

6. AMLA līdz [2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus un iesniedz tos pieņemšanai Komisijā. Šajos regulatīvo tehnisko standartu projektos norāda vispārīgos nosacījumus NILL/TFN uzraudzības kolēģiju darbībai, tostarp dalībnieku savstarpējās sadarbības nosacījumus un šādu kolēģiju operatīvo darbību.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu ar pirmajā daļā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 38.–41. pantu.

37. pants

Sadarbība ar finanšu subjektu uzraudzītājiem trešās valstīs

1. Dalībvalstis var pilnvarot finanšu subjektu uzraudzītājus noslēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz sadarbību un konfidenciālas informācijas apmaiņu ar partneriem trešās valstīs. Šādi sadarbības nolīgumi atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz datu pārsūtīšanu, un tos noslēdz, pamatojoties uz savstarpību, un tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma prasību garantija, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kura minēta 50. panta 1. punktā. Konfidenciālu informāciju, ar ko apmainās saskaņā ar šiem sadarbības nolīgumiem, izmanto tikai šo iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai.

Ja informācijas, ar ko apmainās, izcelsme ir citā dalībvalstī, to izpauž tikai ar nepārprotamu tā finanšu subjektu uzraudzītāja piekrišanu, kurš ar to ir dalījies, un attiecīgā gadījumā tikai tiem nolūkiem, kam šis uzraudzītājs ir devis savu piekrišanu.

2. Piemērojot 1. punktu, AMLA var sniegt tādu palīdzību, kāda var būt nepieciešama, lai novērtētu dienesta noslēpuma prasību līdzvērtību, kas piemērojamas trešās valsts partnerim.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu subjektu uzraudzītāji paziņo AMLA par jebkuru nolīgumu, kas parakstīts saskaņā ar šo pantu, viena mēneša laikā pēc tā parakstīšanas.

3. iedaļa

Īpaši noteikumi attiecībā uz pašregulējuma struktūrām

38. pants

Pašregulējuma struktūru pārraudzība

1. Ja dalībvalstis saskaņā ar 29. panta 3. punktu nolemj atļaut pašregulējuma struktūrām uzraudzīt Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 3. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētos subjektus, tās nodrošina, ka šādu pašregulējuma struktūru darbības minēto funkciju izpildē pārrauga valsts iestāde.

2. Iestāde, kas pārrauga pašregulējuma struktūras, ir atbildīga par:

a)pārbaudi, kurā izvērtē, vai jebkura pašregulējuma struktūra, kas veic vai vēlas veikt 29. panta 1. punktā minētās funkcijas, atbilst minētā panta 3. punkta prasībām;

b)norādījumu sniegšanu attiecībā uz 29. panta 1. punktā minēto funkciju izpildi;

c)to, lai pašregulējuma struktūras pildītu šīs nodaļas 1. iedaļā noteiktās funkcijas atbilstoši augstākajiem standartiem;

d)tādu atbrīvojumu pārskatīšanu, kurus pašregulējuma struktūras ir piešķīrušas attiecībā uz pienākumu sagatavot individuālu dokumentētu riska novērtējumu saskaņā ar 29. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka iestādei, kura pārrauga pašregulējuma struktūras, tiek piešķirtas pietiekamas pilnvaras, lai izpildītu 2. punktā minētos pienākumus. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādei ir šādas minimālās pilnvaras:

a)uzlikt par pienākumu sagatavot visu informāciju, kas attiecas uz atbilstības pārraudzību un pārbaužu veikšanu, izņemot jebkādu informāciju, kuru savākuši Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 3. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētie atbildīgie subjekti, lai noskaidrotu sava klienta juridisko stāvokli vai lai izpildītu uzdevumu aizstāvēt vai pārstāvēt šo klientu tiesvedībā vai saistībā ar to, tostarp sniedz konsultācijas par šādu tiesvedību uzsākšanu vai izvairīšanos no tām; neatkarīgi no tā, vai šāda informācija tika vākta pirms šādas tiesvedības, tās laikā vai pēc tās;

b)izdot norādījumus pašregulējuma struktūrai, lai novērstu 29. panta 1. punktā noteikto funkciju nepildīšanu vai neatbilstību minētā panta 6. punkta prasībām, vai lai novērstu šādas nepilnības. Izdodot šādus norādījumus, iestāde ņem vērā visus attiecīgos ieteikumus, ko tā ir sniegusi vai ko ir sniegusi AMLA.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kura pārrauga pašregulējuma struktūras, savlaicīgi, tieši vai ar finanšu ziņu vākšanas vienības starpniecību informē iestādes, kas ir kompetentas izmeklēt un saukt pie atbildības par noziedzīgu darbību veikšanu, par jebkādiem pārkāpumiem, par kuriem ir noteikti kriminālsodi un kurus tā konstatē, veicot savus uzdevumus.

5. Iestāde, kas pārrauga pašregulējuma struktūras, publicē gada ziņojumu, kurā ietver informāciju par:

a)katras pašregulējuma struktūras konstatēto pārkāpumu skaitu un veidu, kā arī administratīvos pasākumus vai sodus, kas piemēroti atbildīgajiem subjektiem;

b)to aizdomīgo darījumu skaitu, par kuriem katras pašregulējuma struktūras uzraudzībā esošie subjekti ir ziņojuši finanšu ziņu vākšanas vienībai, neatkarīgi no tā, vai šie ziņojumi ir iesniegti tieši saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 50. panta 1. punktu vai katra pašregulējuma struktūra to nosūta finanšu ziņu vākšanas vienībai saskaņā ar minētās regulas 51. panta 1. punktu;

c)to pasākumu skaitu un aprakstu, ko katra pašregulējuma struktūra veikusi saskaņā ar 40. pantu, lai pārraudzītu atbildīgo subjektu atbilstību Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 40. panta 1. punktā minētajām prasībām;

d)to pasākumu skaitu un aprakstu, ko iestāde, kura pārrauga pašregulējuma struktūras, ir veikusi saskaņā ar šo pantu, un pašregulējuma struktūrām izdoto norādījumu skaitu.

Šādu ziņojumu dara pieejamu tās iestādes tīmekļa vietnē, kas pārrauga pašregulējuma struktūras, un iesniedz to Komisijai un AMLA.

4. iedaļa

Administratīvie sodi un pasākumi

39. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgos subjektus var saukt pie atbildības par Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] pārkāpumiem saskaņā ar šo iedaļu.

2. Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt un piespriest kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem sodiem un pasākumiem un nodrošina, ka uzraudzītāji šādus sodus un pasākumus var noteikt saistībā ar šīs direktīvas pārkāpumiem, un nodrošina, ka tie tiek piemēroti. Visi sodi vai pasākumi, kuri tiek uzlikti saskaņā ar šo iedaļu, ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

3. Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] pārkāpuma gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pienākumi attiecas uz juridiskām personām, administratīvos sodus un pasākumus var piemērot augstākajai vadībai un citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja uzraudzītāji konstatē pārkāpumus, par kuriem ir noteikti kriminālsodi, tie savlaicīgi informē iestādes, kuras ir kompetentas izmeklēt noziedzīgas darbības un saukt pie atbildības par tām.

4. Uzraudzītāji savas pilnvaras piemērot administratīvos sodus un pasākumus saskaņā ar šo direktīvu un valsts tiesību aktiem īsteno kādā no šādiem veidiem:

a)tieši;

b)sadarbojoties ar citām iestādēm;

c)uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām citām iestādēm;

d)iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesu iestādēm.

Dalībvalstis līdz [3 mēneši pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] paziņo Komisijai un AMLA informāciju par pasākumiem, kas attiecas uz administratīvo sodu vai pasākumu piemērošanu saskaņā ar šo punktu, tostarp, ja nepieciešams, informāciju par to, vai noteiktiem sodiem vai pasākumiem ir jāizmanto īpaša procedūra.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un līmeni, uzraudzītāji ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a)pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

c)pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, tajā skaitā tās kopējo apgrozījumu vai gada ienākumus;

d)pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas pārkāpuma rezultātā iegūto peļņu, ciktāl to var aprēķināt;

e)pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)to, cik lielā mērā pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;

g)pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas iepriekšējos pārkāpumus.

6. Īstenojot savas pilnvaras piemērot administratīvos sodus un pasākumus, uzraudzītāji cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka šie administratīvie sodi vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un koordinē savu rīcību, izskatot pārrobežu mēroga lietas.

7. AMLA līdz [2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus un iesniedz tos pieņemšanai Komisijā . Šajos regulatīvo tehnisko standartu projektos nosaka rādītājus, ko izmanto, lai klasificētu pārkāpumu smaguma pakāpi, un kritērijus, kuri jāņem vērā, nosakot administratīvo sodu līmeni vai veicot administratīvus pasākumus saskaņā ar šo iedaļu.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo direktīvu ar pirmajā daļā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 38.–41. pantu.

40. pants

Administratīvie sodi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem tiek piemēroti administratīvie sodi par nopietniem, atkārtotiem vai sistemātiskiem šādu Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] noteikumu pārkāpumiem:

a)III nodaļa (klientu uzticamības pārbaude);

b)V nodaļa (ziņošanas pienākums);

c)56. pants (informācijas saglabāšana);

d)II nodaļas 1. iedaļa (iekšējās kontroles).

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajos gadījumos maksimālais naudas sods, ko var piemērot, ir vismaz divas reizes lielākas par pārkāpuma rezultātā gūto labumu, ja šo labuma apmēru var noteikt, vai vismaz 1 000 000 EUR.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka, atkāpjoties no 2. punkta, ja attiecīgais atbildīgais subjekts ir kredītiestāde vai finanšu iestāde, var piemērot arī šādus sodus:

a)juridiskas personas gadījumā — maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz 10 000 000 EUR apmērā vai 10 % apmērā no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra; ja atbildīgais subjekts ir mātesuzņēmums vai tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 49 22. pantu, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstošais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības režīmu, ņemot vērā pēdējos pieejamos konsolidētos pārskatus, ko apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra;

b)fiziskas personas gadījumā — maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz 5 000 000 EUR apmērā vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošā vērtība valsts valūtā [lūdzu, ievietojiet šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu].

4. Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes piemērot administratīvos naudas sodus, kas pārsniedz 2. un 3. punktā minētās summas.

41. pants

Administratīvi pasākumi, kas nav sodi

1. Ja uzraudzītāji konstatē Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasību pārkāpumus, kas netiek uzskatīti par pietiekami nopietniem, lai par tiem sodītu ar administratīvu sodu, tie var izlemt piemērot atbildīgajiem subjektiem administratīvus pasākumus. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji var vismaz:

a)sniegt ieteikumus;

b)uzdot atbildīgajiem subjektiem ievērot norādījumus, tostarp īstenot īpašus korektīvus pasākumus;

c)izdot publisku paziņojumu, kurā ir norādīta fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma veids;

d)izdot rīkojumu, ar ko fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

e)ja atbildīgajam subjektam vajadzīga atļauja — atcelt vai apturēt attiecīgo atļauju;

f)jebkurai personai, kas pilda vadības pienākumus atbildīgajā subjektā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības par pārkāpumu, uzlikt pagaidu aizliegumu veikt pārvaldības funkcijas atbildīgajā subjektā.

2. Veicot 1. punktā minētos administratīvos pasākumus, uzraudzītāji var:

a)pieprasīt ad hoc vai regulāri iesniegt jebkādu dokumentu, kas nepieciešams to uzdevumu veikšanai, tostarp dokumentus, ar kuriem pamato pieprasīto administratīvo pasākumu īstenošanas procesu;

b)pieprasīt pastiprināt kārtību, procesus, mehānismus un stratēģijas;

c)pieprasīt atbildīgajam subjektam piemērot īpašu politiku vai prasības attiecībā uz atsevišķiem klientiem, darījumiem vai darbībām, kas rada augstu risku;

d)pieprasīt īstenot pasākumus, kuri nepieciešami, lai samazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku, kas raksturīgs atbildīgā subjekta darbībām un produktiem.

3. Šā panta 1. punktā minētajiem administratīvajiem pasākumiem nosaka saistošu termiņu to efektīvai īstenošanai. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji veic pēcpasākumus un novērtē, vai atbildīgie subjekti efektīvi īsteno prasītās darbības.

4. Dalībvalstis var pilnvarot uzraudzītājus noteikt papildu administratīvo pasākumu veidus, kas nav minēti 1. punktā.

42. pants

Administratīvo sodu un pasākumu publicēšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumu, ar ko uzliek administratīvu sodu vai pasākumu par Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] pārkāpumu, uzraudzītāji publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē tūlīt pēc tam, kad persona, kurai tiek piemērots sods, ir informēta par šo lēmumu. Publikācijā iekļauj vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un atbildīgo personu identitāti. Dalībvalstīm nav pienākuma piemērot šo daļu lēmumiem, ar kuriem nosaka izmeklēšanas pasākumus.

Ja uzraudzības iestādes pēc katra atsevišķā gadījuma novērtējuma uzskata, ka pirmajā daļā minētās atbildīgo personu identitātes vai šādu personu persondatu publicēšana ir nesamērīga, vai ja publicēšana apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu, uzraudzītāji:

a)atliek lēmuma par administratīvā soda vai pasākuma piemērošanu publicēšanu līdz brīdim, kad vairs nepastāv tā nepublicēšanas iemesli;

b)publicē lēmumu par administratīvā soda vai pasākuma piemērošanu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publikācija nodrošina attiecīgo persondatu efektīvu aizsardzību; tādā gadījumā attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikaposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt;

c)nepublicē lēmumu par administratīvā soda vai pasākuma piemērošanu vispār, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītās iespējas tiek uzskatītas par nepietiekamām, lai nodrošinātu vienu no šādiem aspektiem:

i) to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii) lēmuma publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas tiek uzskatīti par maznozīmīgiem.

2. Ja dalībvalstis atļauj publicēt lēmumus, kuri ir pārsūdzēti, uzraudzītāji savā oficiālajā tīmekļa vietnē nekavējoties arī publicē šādu informāciju un visu turpmāko informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšējo lēmumu par administratīva soda vai pasākuma piemērošanu.

3. Uzraudzītāji nodrošina, ka ikviena publikācija, kas publicēta saskaņā ar šo pantu, ir pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē piecus gadus pēc tās publicēšanas. Tomēr publikācijā ietvertos persondatus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā piecus gadus.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var tikt sauktas pie atbildības par 40. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem, kurus viņu labā ir izdarījusi jebkura persona, rīkojoties individuāli vai kā daļa no šīs juridiskās personas struktūras un ieņemot vadošo amatu juridiskajā personā, pamatojoties uz kādu no šādiem faktoriem:

a)pilnvaras pārstāvēt juridisko personu;

b)pilnvaras pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

c)pilnvaras īstenot kontroli juridiskajā personā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var tikt sauktas pie atbildības, ja šā panta 4. punktā minēto personu veiktās uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu, ka persona, kas atrodas to pakļautībā, varēja izdarīt 40. panta 1. punktā minētos pārkāpumus šīs juridiskās personas labā.

43. pants

Trauksmes cēlēju aizsardzība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, kā arī attiecīgā gadījumā pašregulējuma struktūras izveido efektīvus un uzticamus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu par iespējamiem un faktiskiem Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] pārkāpumiem.

Šim nolūkam tās nodrošina vienu vai vairākus drošus saziņas kanālus pirmajā daļā minētajai ziņošanai. Šādi kanāli nodrošina, ka personu, kuras sniedz informāciju, identitāte ir zināma tikai uzraudzības iestādei vai attiecīgā gadījumā pašregulējuma struktūrai.

2. Mehānismi, kas minēti 1. punktā, ietver vismaz:

a)īpašas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

b)pienācīgu aizsardzību atbildīgo subjektu darbiniekiem vai personām, kuras atrodas līdzīgā stāvoklī, ja šie darbinieki vai personas ziņo par atbildīgajā subjektā izdarītiem pārkāpumiem;

c)pienācīgu apsūdzētās personas aizsardzību;

d)persondatu aizsardzību, kas attiecas gan uz personu, kura ziņo par pārkāpumiem, gan uz fizisko personu, kura, iespējams, ir atbildīga par pārkāpumu, saskaņā ar Regulā (ES) 2016/679 izklāstītajiem principiem;

e)skaidrus noteikumus, kas nodrošina, ka visos gadījumos tiek garantēta konfidencialitāte attiecībā uz personu, kura ziņo par atbildīgajā subjektā izdarītiem pārkāpumiem, ja vien valsts tiesību akti neparedz izpaušanu saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku tiesvedību.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka personas, tostarp atbildīgo subjektu darbinieki un pārstāvji, kas iekšēji vai finanšu ziņu vākšanas vienībai ziņo par iespējamiem vai faktiskiem Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] pārkāpumiem, ir juridiski aizsargātas pret draudiem, atriebību vai naidīgu rīcību, un jo īpaši pret nelabvēlīgām vai diskriminējošām darbībām darba attiecībās.

Dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas par ziņošanu iekšēji vai finanšu ziņu vākšanas vienībai par iespējamiem vai faktiskiem Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] pārkāpumiem piedzīvo draudus, naidīgu rīcību vai nelabvēlīgas vai diskriminējošas darbības darba attiecībās, ir tiesīgas drošā veidā iesniegt sūdzību attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Neskarot finanšu ziņu vākšanas vienību savāktās informācijas konfidencialitāti, dalībvalstis arī nodrošina, ka šādām personām ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, lai aizsargātu savas tiesības saskaņā ar šo punktu.

44. pants

Informācijas apmaiņa par sodiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to uzraudzītāji un attiecīgā gadījumā valsts iestāde, kas pārrauga pašregulējuma struktūras, veicot uzraudzības funkcijas, informē AMLA par visiem administratīvajiem sodiem un pasākumiem, kas tiek piemēroti saskaņā ar šo iedaļu, tostarp par jebkādām pārsūdzībām saistībā ar tiem un to iznākumu. Ar šādu informāciju apmainās arī ar citiem uzraudzītājiem, ja administratīvais sods vai pasākums attiecas uz uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību divās vai vairāk dalībvalstīs.

2. AMLA savā tīmekļa vietnē saglabā saites uz katra uzraudzītāja publikāciju par administratīvajiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 42. pantu, un norāda laikaposmu, uz cik ilgu laikposmu katra dalībvalsts publicē administratīvos sodus un pasākumus.

V NODAĻA

SADARBĪBA

1. iedaļa

NILL/TFN sadarbība

45. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka politikas veidotājiem, finanšu ziņu vākšanas vienībām, uzraudzītājiem, tostarp AMLA, un citām kompetentajām iestādēm, kā arī nodokļu iestādēm ir efektīvi mehānismi, kas nodrošina, ka tās var iekšzemē sadarboties un koordinēt politikas un pasākumu izstrādi un īstenošanu nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un novērst tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām, kuras saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, kā arī ka tās var izpildīt 8. pantā noteiktās saistības.

2. Attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, ko kompetentās iestādes ieguvušas saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] IV nodaļu un šīs direktīvas II nodaļas I iedaļu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var savlaicīgi un bez maksas sniegt šādu informāciju citu dalībvalstu vai trešo valstu kompetentajām iestādēm.

3. Dalībvalstis neaizliedz un nenosaka nesaprātīgus vai nepamatoti ierobežojošus nosacījumus informācijas vai palīdzības apmaiņai starp kompetentajām iestādēm šīs direktīvas vajadzībām. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes neatsaka palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka:

a)tiek uzskatīts, ka pieprasījums ietver arī nodokļu jautājumus;

b)valsts tiesību aktos ir noteikts, ka atbildīgajiem subjektiem ir jāievēro slepenība vai konfidencialitāte, izņemot gadījumus, kad attiecīgo pieprasīto informāciju aizsargā advokātu konfidencialitāte vai kad ir piemērojams juridisks dienesta noslēpums, kā paredzēts Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] 51. panta 2. punktā;

c)pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī notiek pierādījumu savākšana, izmeklēšana vai tiesvedība, ja vien šāda palīdzība netraucē šo pierādījumu savākšanu, izmeklēšanu vai tiesvedību;

d)pieprasījuma iesniedzējas kompetentās iestādes veids vai statuss atšķiras no pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes veida vai statusa.

46. pants

Kompetento iestāžu saraksta paziņošana

1. Lai atvieglotu un veicinātu efektīvu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, dalībvalstis paziņo Komisijai un AMLA:

a)to uzraudzītāju sarakstu, kas ir atbildīgi par to, lai uzraudzītu atbildīgo subjektu atbilstību Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasībām, kā arī attiecīgā gadījumā tās valsts iestādes nosaukumu, kura pārrauga pašregulējuma struktūras, kas veic uzraudzības funkcijas saskaņā ar šo direktīvu, un to kontaktinformāciju;

b)finanšu ziņu vākšanas vienības kontaktinformāciju;

c)citu kompetento valsts iestāžu sarakstu.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām sniedz šādu kontaktinformāciju:

a)kontaktpersonas vārdu un amatu;

b)kontaktpersonas profesionālo e-pasta adresi un tālruņa numuru.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai un AMLA saskaņā ar 1. punktu sniegtā informācija tiek atjaunināta, tiklīdz rodas kādas izmaiņas.

4. AMLA savā tīmekļa vietnē publicē 1. punktā minēto iestāžu reģistru un atvieglo 2. punktā minētās informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Reģistrā iekļautās iestādes savu pilnvaru robežās tiek izmantotas kā kontaktpunkts kompetentajām iestādēm. Finanšu ziņu vākšanas vienības un uzraudzības iestādes tiek izmantotas arī kā AMLA kontaktpunkts.

47. pants

Sadarbība ar AMLA

Finanšu ziņu vākšanas vienība un uzraudzības iestādes sadarbojas ar AMLA un sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama, lai tā varētu veikt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, saskaņā ar Regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] un saskaņā ar Regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final].

2. iedaļa

Sadarbība ar citām iestādēm un konfidenciālas informācijas apmaiņa

48. pants

Sadarbība saistībā ar kredītiestādēm

1. Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu subjektu uzraudzītāji, finanšu ziņu vākšanas vienības un iestādes, kas saskaņā ar citiem tiesību aktiem ir kompetentas uzraudzīt kredītiestādes, cieši sadarbojas savā starpā savu kompetenču ietvaros un sniedz cita citai informāciju, kas ir būtiska to uzdevumu veikšanai. Šāda sadarbība un informācijas apmaiņa neietekmē notiekošo pierādījumu vākšanu, izmeklēšanu vai tiesvedību saskaņā ar tās dalībvalsts krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām, kurā atrodas finanšu subjektu uzraudzītājs vai iestāde, kurai saskaņā ar citiem tiesību aktiem ir piešķirta kompetence uzraudzīt kredītiestādes, un neietekmē ar dienesta noslēpumu saistītos pienākumus, kā paredzēts 50. panta 1. punktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad finanšu subjektu uzraudzītāji atklāj tādas nepilnības NILL/TFN iekšējās kontroles sistēmā un Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM(2021) 420 final] prasību piemērošanā attiecībā uz kredītiestādēm, kas būtiski palielina riskus, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta, finanšu subjektu uzraudzītājs nekavējoties informē Eiropas Banku iestādi (EBI) un iestādi vai struktūru, kas uzrauga kredītiestādi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2013/36, tostarp ECB, kura rīkojas saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 1024/2013 50 .

Iespējama paaugstināta riska gadījumā finanšu subjektu uzraudzītājiem ir iespēja sazināties ar valsts iestādēm, kuras uzrauga iestādi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2013/36, un sagatavot kopēju novērtējumu, kas jāpaziņo EBI. AMLA tiek informēta par šādiem paziņojumiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja finanšu subjektu uzraudzītāji konstatē, ka kredītiestāde ir atteikusies uzsākt darījuma attiecības, bet dokumentētā klienta pilnīga pārbaude saskaņā ar 17. panta 2. punktu neattaisno šādu atteikumu, tie informē valsts iestādi, kura atbild par šīs iestādes atbilstības nodrošināšanu Direktīvai (ES) 2014/92 vai Direktīvai (ES) 2015/2366.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu subjektu uzraudzītāji sadarbojas ar noregulējuma iestādēm, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 3. panta 18. punktā, vai ar norīkotajām iestādēm, kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā. Finanšu subjektu uzraudzītāji informē minētās iestādes par tādu klienta uzticamības pārbaužu pasākumu rezultātiem, kas tiek piemēroti saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM/2021/420 final] III nodaļu, un par jebkādu kontu, kura darbību ir apturējusi finanšu ziņu vākšanas vienība saskaņā ar 20. pantu.

5. Finanšu subjektu uzraudzītāji un finanšu ziņu vākšanas vienības katru gadu ziņo AMLA par savu sadarbību ar citām iestādēm saskaņā ar šo pantu.

6. AMLA, apspriežoties ar EBI, līdz [2 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma] izdod pamatnostādnes par sadarbību starp finanšu subjektu uzraudzītājiem un 2., 3. un 4. punktā minētajām iestādēm, tostarp par finanšu ziņu vākšanas vienību iesaistīšanas līmeni šādā sadarbībā.

49. pants

Sadarbība saistībā ar revidentiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzītāji, kuri atbild par revidentiem, un attiecīgā gadījumā valsts iestādes, kuras pārrauga pašregulējuma struktūras saskaņā ar šīs direktīvas IV nodaļu, to finanšu ziņu vākšanas vienības un valsts iestādes, kuras ir kompetentas pārraudzīt obligātos revidentus un revīzijas uzņēmumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK 51 32. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 537/2014 52 20. pantu, savu kompetenču ietvaros cieši sadarbojas un sniedz cita citai informāciju saistībā ar to attiecīgo uzdevumu veikšanu.

Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes izmanto konfidenciālu informāciju, ar kuru tās apmainās saskaņā ar šo pantu, tikai savu funkciju veikšanai šīs direktīvas vai citu pirmajā daļā minēto Savienības tiesību aktu darbības jomā un saistībā ar administratīviem vai tiesas procesiem, kas ir konkrēti saistīti ar minēto funkciju veikšanu.

2. Dalībvalstis var aizliegt 1. punktā minētajām iestādēm sadarboties, ja šāda sadarbība, tostarp informācijas apmaiņa, varētu ietekmēt notiekošu pierādījumu vākšanu, izmeklēšanu vai tiesvedību saskaņā ar tās dalībvalsts krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām, kurā iestādes atrodas.

50. pants

Informācijas apmaiņa attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm starp subjektiem, kuriem ir jāievēro dienesta noslēpums

1.Dalībvalstis pieprasa, lai visām personām, kuras strādā vai ir strādājušas pie finanšu subjektu uzraudzītājiem, un revidentiem vai ekspertiem, kuri darbojas finanšu uzraudzības vārdā, būtu pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas kriminālizmeklēšana un kriminālvajāšana saskaņā ar dalībvalstu un Savienības tiesību aktiem, un informāciju, kas sniegta finanšu ziņu vākšanas vienībai saskaņā ar 32. pantu, konfidenciālu informāciju, kuru pirmajā daļā minētās personas saņem, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, var atklāt tikai kopsavilkumā vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķas kredītiestādes un finanšu iestādes.

2. Šā panta 1. punkts neliedz informācijas apmaiņu starp:

a)finanšu subjektu uzraudzītājiem dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs, tostarp AMLA, rīkojoties saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestādi — COM(2021) 421 final] 5. panta 2. punktu;

b)finanšu subjektu uzraudzītājiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām;

c)finanšu subjektu uzraudzītājiem un kompetentajām iestādēm, kuras atbild par kredītiestādēm un finanšu iestādēm saskaņā ar citiem tiesību aktiem, kas attiecas uz kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību, tostarp ECB, kas rīkojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, neatkarīgi no tā, vai tās atrodas dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs.

Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, uz informācijas apmaiņu attiecas 1. punktā paredzētās dienesta noslēpuma prasības.

3. Jebkura iestāde, kura saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 2. punktu, izmanto šo informāciju tikai:

a)savu uzdevumu pildīšanā saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar citiem leģislatīviem aktiem NILL/TFN jomā, prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības, tostarp sankciju piemērošanas jomā;

b)pārsūdzot iestādes lēmumu, tostarp tiesvedībā;

c)tiesvedībā, kura uzsākta saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti šīs direktīvas vai prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības jomā.

51. pants

Informācijas apmaiņa starp uzraudzītājiem un ar citām iestādēm

1. Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM/2021/420 final] 51. panta 2. punkts, dalībvalstis atļauj informācijas apmaiņu starp:

a)uzraudzītājiem un valsts iestādēm, kuras uzrauga pašregulējuma struktūras saskaņā ar šīs direktīvas IV nodaļu, neatkarīgi no tā, vai tās atrodas vienā dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs;

b)uzraudzītājiem un iestādēm, kuras saskaņā ar likumu atbild par finanšu tirgu uzraudzību, pildot attiecīgās uzraudzības funkcijas;

c)uzraudzītājiem, kuri atbild par revidentiem, un attiecīgā gadījumā valsts iestādēm, kuras uzrauga pašregulējuma struktūras saskaņā ar šīs direktīvas IV nodaļu, un valsts iestādēm, kuras ir kompetentas pārraudzīt obligātos revidentus un revīzijas uzņēmumus saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 537/2014 20. pantu, tostarp dažādu dalībvalstu iestādēm.

Šīs direktīvas 50. panta 1. un 3. punktā noteiktās dienesta noslēpuma prasības neliedz šādu informācijas apmaiņu.

Konfidenciālu informāciju, ar ko apmainās saskaņā ar šo punktu, izmanto tikai attiecīgo iestāžu pienākumu izpildei un saistībā ar administratīviem vai tiesas procesiem, kas konkrēti saistīti minēto funkciju veikšanu. Uz saņemto informāciju jebkurā gadījumā attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 50. panta 1. punktā minētajām prasībām.

2. Dalībvalstis var atļaut izpaust noteiktu informāciju citām valsts iestādēm, kuras saskaņā ar likumu ir atbildīgas par finanšu tirgu uzraudzību vai kurām ir noteikts pienākums apkarot vai izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus vai teroristu finansēšanu. Šīs direktīvas 50. panta 1. un 3. punktā noteiktās dienesta noslēpuma prasības neliedz šādu izpaušanu.

Tomēr konfidenciālu informāciju, ar ko apmainās saskaņā ar šo punktu, drīkst izmantot tikai attiecīgo iestāžu tādu uzdevumu veikšanai, kas noteikti ar tiesību aktiem. Uz personām, kurām ir piekļuve šādai informācijai, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 50. panta 1. punktā minētajām prasībām.

3. Dalībvalstis var atļaut izpaust noteiktu informāciju, kas saistīta ar atbildīgo subjektu atbilstības Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu — COM/2021/420 final] prasībām uzraudzību, parlamentārajām izmeklēšanas komitejām, revīzijas palātām un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām to dalībvalstī, ievērojot šādus nosacījumus:

a)šīm struktūrām ir valsts tiesību aktos precīzi noteiktas pilnvaras izmeklēt vai rūpīgi pārbaudīt uzraudzītāju un tādu valsts iestāžu darbību, kuras ir atbildīgas par šādu uzraudzību reglamentējošiem tiesību aktiem;

b)informācija ir absolūti nepieciešama a) apakšpunktā minēto pilnvaru izpildei;

c)uz personām, kurām ir piekļuve informācijai, saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 1. punktā minētajām;

d)ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to neizpauž bez nepārprotamas tā uzraudzītāja piekrišanas, kurš to ir izpaudis, un tikai tādiem nolūkiem, kādiem šis uzraudzītājs ir devis savu piekrišanu.

3. iedaļa

Pamatnostādnes sadarbībai

52. pants

Pamatnostādnes sadarbībai NILL/TFN jomā

AMLA līdz [2 gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma] sadarbībā ar ECB, Eiropas uzraudzības iestādēm, Eiropolu, Eurojust un Eiropas Prokuratūru izdod pamatnostādnes par:

a)sadarbību starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar šīs nodaļas 1. iedaļu, kā arī ar šīs nodaļas 2. iedaļā minētajām iestādēm un iestādēm, kuras atbild par šīs direktīvas II nodaļas 1. iedaļā minētajiem reģistriem, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu;

b)procedūrām, kas iestādēm, kuras ir kompetentas uzraudzīt vai pārraudzīt atbildīgos subjektus saskaņā ar citiem Savienības aktiem, jāizmanto, lai, pildot savus uzdevumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības aktiem, ņemtu vērā bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

VI NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA

53. pants

Noteiktu kategoriju persondatu apstrāde

1. Ciktāl tas ir absolūti nepieciešams šīs direktīvas vajadzībām, kompetentās iestādes var apstrādāt Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā minētās īpašās persondatu kategorijas un persondatus, kas attiecas uz minētās regulas 10. pantā minēto sodāmību un noziedzīgiem nodarījumiem, ievērojot atbilstošus datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzības pasākumus un šādus papildu aizsardzības pasākumus:

a)šādu datu apstrādi veic tikai katrā atsevišķā gadījumā katras kompetentās iestādes darbinieki, kuri ir īpaši norīkoti un pilnvaroti veikt šos uzdevumus;

b)kompetento iestāžu darbinieki ievēro augstus konfidencialitātes un datu aizsardzības profesionālos standartus, viņiem piemīt augsti morālie standarti un ir atbilstīgas prasmes;

c)tehniskie un organizatoriskie pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu datu drošību atbilstoši augstiem tehnoloģiskiem standartiem.

2. Šā panta 1. punktā minētie aizsardzības pasākumi attiecas arī uz Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā minēto īpašo datu kategoriju un persondatu, kas attiecas uz šīs regulas 11. pantā minēto sodāmību un nodarījumiem, apstrādi šīs direktīvas vajadzībām, ko veic Savienības iestādes, aģentūras vai struktūras.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai — COM(2021) 422 final] 28. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

55. pants

FIU.net pārejas pārvaldība

Ne vēlāk kā [3 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] Komisija nodod FIU.net pārvaldību AMLA.

Līdz šādas nodošanas pabeigšanai Komisija sniedz palīdzību, kas nepieciešama FIU.net darbībai un informācijas apmaiņai starp finanšu ziņu vākšanas vienībām Savienības teritorijā. Šajā nolūkā Komisija regulāri organizē ES finanšu ziņu vākšanas vienību platformas sanāksmes, kurā piedalās dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienību pārstāvji, lai pārraudzītu FIU.net darbību.

56. pants

Pārskatīšana

Līdz [5 gadi no šīs direktīvas transponēšanas datuma] un vēlāk reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

57. pants

Atcelšana

Direktīvu (ES) 2015/849 atceļ no [transponēšanas datums].

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] saskaņā ar pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

58. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs ne vēlāk kā [lūdzu, ievietojiet datumu — 3 gadi pēc spēkā stāšanās datuma] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

59. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

60. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    Eiropols, From suspicion to action: Converting financial intelligence into greater operational impact (No aizdomām līdz rīcībai — finanšu izlūkošanas pārveidošana par pasākumu ar lielāku darbības ietekmi), 2017. gads.

(2)    Komisijas paziņojums “Ceļā uz ES tiesiskā regulējuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā labāku īstenošanu” (COM(2019) 360 final), Komisijas ziņojums par tādu neseno iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu novērtēšanu, kuros iesaistītas ES kredītiestādes (COM(2019) 373 final), Komisijas ziņojums, ar ko novērtē finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbības sistēmu (COM(2019) 371 final); Komisijas ziņojums par pārvalstiska līmeņa riska novērtējumu (COM(2019) 370 final).

(3)    COM(2020)605 final.

(4)    Komisijas paziņojums par Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (C/2020/2800), OV C 164, 13.5.2020., 21.–33. lpp.

(5)    COM(2021)420 final.

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(7)    COM(2021)421 final.

(8)    COM(2021)422 final.

(9)    Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai — Komisijas Rīcības plāns un nesenā notikumu attīstība (2020/2686(RSP)), P9_TA(2020)0204.

(10)    Padomes secinājumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, 12608/20.

(11)    Visas atsauces paskaidrojuma rakstā uz “pašreizējiem ES NILL/TFN tiesību aktiem” jāuzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1153 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI (OV L 186, 11.7.2019., 122.–137. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 12. novembris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām.

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1153 (2019. gada 11. jūlijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI.

(16)    Attiecīgi Direktīva (ES) 2015/2366, Direktīva 2014/92/ES un Direktīva 2009/110/EK.

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

(18)    Komisijas dienestu darba dokuments — Ietekmes novērtējuma ziņojums, kas pievienots Komisijas tiesību aktu priekšlikumu kopumam par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILL/TFN) un tiesībaizsardzību, tostarp:

(19)    Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula (ES) 2016/679) un Iekšējā datu aizsardzības regula ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām (Regula (ES) 2018/1725).

(20)    OV C [..], [..], [..]. lpp.

(21)    OV C [..], [..], [..]. lpp.

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).

(24)    Padomes Lēmums 2009/316/TI (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu (OV L 93, 7.4. 2009., 33. lpp.).

(25)    Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (OV L 93, 7.4. 2009., 23. lpp.).

(26)    Padomes Lēmums 2010/413/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 27.7.2010., 39. lpp.).

(27)    Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.).

(28)    Padomes Regula (ES) Nr. 267/2012 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.).

(29)    Padomes Regula (ES) 2017/1509 (2017. gada 30. augusts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007 (OV L 224, 31.8.2017., 1. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(40)    OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(41)    OV C [..], [..], [..]. lpp.

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1672 (2018. gada 23. oktobris) par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (OV L 284, 12.11.2018., 6. lpp.).

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (OV L 284, 12.11.2018., 22. lpp.).

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(48)    Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1.–59. lpp.).

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(50)    Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87.–107. lpp.).

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

COM(2021) 423 final

PIELIKUMS

priekšlikumam

EIROPAS PARLIAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849

PIELIKUMS […]

Atbilstības tabula