Briselē, 1.7.2021

COM(2021) 384 final

2021/0192(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 184 final}


2021/0192 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Slovēnijas ekonomiku. Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā bija 74 % no ES vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara prognozi Slovēnijas reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 5,5 % un paredzams, ka 2020. un 2021. gadā tas kopumā samazināsies par 0,9 %. No ilgtermiņa aspektiem, kas ietekmē ekonomikas sniegumu vidējā termiņā, jo īpaši jāmin zema investīciju attiecība pret IKP un salīdzinoši zems ražīguma līmenis, kā arī problēmas, kas saistītas ar strauji novecojošo sabiedrību un pensiju un veselības sistēmu ilgtermiņa stabilitāti.

(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Slovēnijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Konkrētāk, Padome ieteica veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāku atveseļošanu, kā arī mazināt Covid-19 krīzes ietekmi uz sociālo jomu un nodarbinātību. Padome arī ieteica uzlabot veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu noturību un īstenot reformas, ar kurām nodrošina šo sistēmu kvalitāti, pieejamību un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Tā ieteica nodrošināt pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti un adekvātumu un palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmību, kā arī uzlabot izglītības un apmācības atbilstību darba tirgus prasībām. Visbeidzot, tā ieteica nodrošināt likviditāti un finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā arī veikt investīcijas pētniecībā, izstrādē un zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Komisija, novērtējusi progresu šo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas brīdī, secina, ka ir ņemts vērā ieteikums attiecībā uz vajadzīgiem pasākumiem, kas jāveic, lai efektīvi vērstos pret Covid-19 pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāku atveseļošanu.

(3)[Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts rīkoties, tai skaitā izmantojot savus atveseļošanas un noturības plānus, lai cita starpā nodrošinātu tādu politikas nostāju, kas veicina atveseļošanu, un vēl vairāk uzlabotu konverģenci, noturību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Padomes ieteikumā tika arī ieteikts stiprināt valstu institucionālās sistēmas, nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un pabeigt EMS izveidi, un stiprināt euro starptautisko nozīmi.] [Ja Padomes ieteikums nav pieņemts līdz Padomes Īstenošanas lēmuma pieņemšanas brīdim, lūdzam svītrot apsvērumu]

(4)Slovēnija 2021. gada 30. aprīlī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu atveseļošanas un noturības plānu. Pirms plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Valstu atbildība par atveseļošanas un noturības plāniem ir pamats šo plānu sekmīgai īstenošanai un ilgstošai ietekmei valstu līmenī, kā arī ticamībai Eiropas līmenī. Atbilstoši minētās regulas 19. pantam Komisija ir novērtējusi atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.

(5)Ar atveseļošanas un noturības plāniem būtu jātiecas sasniegt ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 2 izveidotā ES Atveseļošanas instrumenta vispārīgos mērķus. Plāniem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, sniedzot ieguldījumu sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.

(6)Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai būtu jāveido koordinēti investīciju un reformu centieni visā Savienībā. Pateicoties koordinētai un vienlaicīgai šo reformu un investīciju veikšanai un pārrobežu projektu īstenošanai, šīm reformām un investīcijām būtu savstarpēji jāpastiprina vienai otru un jārada pozitīva blakusietekme visā Savienībā. Tāpēc aptuveni vienai trešdaļai no ietekmes, kāda mehānismam būs uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu izveidi, vajadzētu būt blakusietekmei no citām dalībvalstīm.

Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

(7)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. punktā, atveseļošanas un noturības plāns lielā mērā (reitings “A”) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.

(8)Plāns palīdz novērst galvenās strukturālās problēmas un paver ceļu uz divējādo pārkārtošanos, proti, pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku. Plāns ir strukturēts šādās četrās galvenajās kopās: “zaļā pārkārtošanās”, “digitālā pārveide”, “pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme” un “veselība un labklājība”. Ilgtermiņa aprūpes, veselības aprūpes, darba tirgus un pensiju jomā ir plānotas visaptverošas reformas, un paredzams, ka tām būs ilgstoša ietekme, kā rezultātā valsts sociālā nodrošinājuma sistēma kļūs noturīgāka un ilgtspējīgāka. Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna centrālais elements ir arī zaļie un digitālie pasākumi. Attiecībā uz zaļo pārkārtošanos plānā ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir atraisīt atjaunojamo energoresursu potenciālu, vienlaikus nodrošinot dabas aizsardzību, atbalstīt ēku energorenovāciju, mazināt klimata pārmaiņu riskus, uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, kā arī īstenot “zaļo” plānošanu un veicināt aprites ekonomiku. Visā plānā paredzētas arī ievērojamas investīcijas zaļās pārkārtošanās veicināšanai, tostarp investīcijas, kas vērstas uz ilgtspējīgām tūrisma mītnēm, “zaļā” publiskā iepirkuma un “zaļo” prasmju sekmēšanu. Attiecībā uz digitālo pārveidi paredzams, ka mērķtiecīgi pasākumi veicinās gan publiskā, gan privātā sektora digitalizāciju. Minētie pasākumi cita starpā ir publiskā sektora, it īpaši tieslietu sistēmas un e-veselības, turpmāka digitalizācija un pasākumi, ar kuriem paredzēts uzlabot digitālo pratību izglītības sistēmā, elektronisko identifikācijas dokumentu ieviešana iedzīvotājiem un uzņēmumiem un konkrētas uz savienojamību un digitālajām prasmēm vērstas investīcijas, kuru mērķis ir mazināt digitālo plaisu.

(9)Pasākumi, kas galvenokārt vērsti uz pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes pīlāru, cita starpā ir darba tirgus un pensiju reformas, kurām būtu jāpalīdz paaugstināt gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeni un potenciālo IKP izaugsmi, kā arī risināt jautājumu par pensiju sistēmas ilgtermiņa fiskālo stabilitāti un adekvātumu. Paredzams, ka tiesību akti, ar kuriem ievieš saīsināta darba laika shēmu, palielinās darba tirgus noturību pret satricinājumiem. Īpaši šim nolūkam paredzētām reformām un investīcijām būtu jāpalielina gan uzņēmumu ražīgums, gan to vides ilgtspēja, tostarp tūrisma un kultūras nozarēs, savukārt publisko iestāžu reformas, kā sagaidāms, palīdzēs samazināt administratīvo slogu. Pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi atbalsta turpmāki pasākumi, it īpaši pētniecības, izstrādes, inovācijas un izglītības jomā, kā arī investīcijas, kuru mērķis ir atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai atbalstītu sociālo un teritoriālo kohēziju Slovēnijā, plānā ietverti pasākumi, kuru mērķis ir piedāvāt cenas ziņā pieejamus mājokļus nolūkā mazināt krīzes ietekmi uz jaunām ģimenēm un atstumtām personām, pasākumi, kuru mērķis ir samazināt digitālo plaisu starp lauku un pilsētu teritorijām, darba tirgus reformas, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu reformas, kā arī investīcijas mūžizglītībā.

(10)Pasākumi, kas galvenokārt veicina veselības pīlāru un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, cita starpā ir reformas un investīcijas, kuru mērķis ir stiprināt veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un finansiālo stabilitāti. Paredzams, ka ar minētajiem pasākumiem tiks definētas obligātās veselības apdrošināšanas tiesības, pārstrukturēta papildu veselības apdrošināšanas sistēma, reformēta veselības jomā strādājošo atalgojuma sistēma un nodrošināta tās finansiālā stabilitāte. Paredzams, ka investīcijas primārās aprūpes darbinieku prasmēs, neatliekamās medicīniskās aprūpes un infekcijas slimību ārstēšanas infrastruktūras modernizācijā palielinās veselības aprūpes sistēmas pieejamību, noturību un sagatavotību. Pieņemot visaptverošus tiesību aktus, kuri reglamentē ilgtermiņa aprūpes sistēmu, tajos būtu jāintegrē gan veselības aprūpes, gan sociālās aprūpes pakalpojumi, savukārt investīcijas aprūpes iestādēs, kā paredzams, uzlabos aprūpes pieejamību un kvalitāti. Plānā ietverti arī svarīgi pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes lietderību un efektivitāti, tostarp ar digitālās pārveides palīdzību. Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā ir ietverta arī uz nākamo paaudzi vērsta rīcībpolitika, piemēram, reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, nodrošināt skolām svarīgāko infrastruktūru un kompetences digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā un atbalstīt jauniešu nodarbinātību.

Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu

(11)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (reitings “A”), kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.

(12)Plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdz efektīvi risināt visas tās ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras izklāstītas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, ko Padome 2019. un 2020. gadā adresēja Slovēnijai Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši tādās jomās kā ilgtermiņa aprūpe, veselības aprūpe, pensijas, darba tirgus, izglītība un prasmes, pētniecība, izstrāde un inovācija, zaļā un digitālā pārkārtošanās, uzņēmējdarbības vide un publiskais iepirkums.

(13)Plānā ir ietvertas svarīgas strukturālās reformas ilgtermiņa aprūpes, veselības aprūpes un pensiju sistēmu jomā atbilstīgi jau sen sniegtiem ieteikumiem. Paredzams, ka šādu reformu īstenošanas rezultātā i) būtiski uzlabosies Slovēnijas sociālā nodrošinājuma sistēmas noturība; ii) uzlabosies ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī pensiju adekvātums, un iii) tiks veicināta ilgtermiņa fiskālā stabilitāte ievērojamu demogrāfisko izaicinājumu apstākļos. Paredzētais ilgtermiņa aprūpes akts, kas ir pirmais visaptverošais tiesību akts šajā jomā Slovēnijā, tiek apspriests jau vairāk nekā desmit gadus. Ar reformu tiks izveidots jauns sociālā nodrošinājuma pīlārs, kas vērsts uz to personu specifiskajām vajadzībām, kurām vajadzīga ilgtermiņa aprūpe, un ar ko nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgi no sociālekonomiskā statusa. Paredzams, ka īpašs tiesību akts, it īpaši tajā paredzēta ilgtermiņa aprūpes obligātās apdrošināšanas ieviešana, nodrošinās daudzveidīgākus finansējuma avotus. Attiecībā uz veselības aprūpi paredzams, ka ar minēto reformu tiks nodrošināts plašs tiesību kopums obligātās veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros, nodrošināta veselības aprūpes sistēmas finansiālā stabilitāte un uzlabota tās pārvaldība un sniegums, tostarp izveidojot neatkarīgu struktūru, kas uzrauga kvalitātes un drošības aspektus. Attiecībā uz darba tirgu – reformas palielinās dalību darba tirgū un (jo īpaši ar apmācības un aktīvas darba tirgus politikas palīdzību) atvieglos darbaspēka pārorientēšanu, kam ir būtiska nozīme ekonomikas pārveides periodos. Ar pensiju reformu tiks risināts jautājums par sistēmas fiskālo stabilitāti, vienlaikus nodrošinot taisnīgumu starp paaudzēm un pensiju adekvātumu.

(14)Paredzams, ka plāns palīdzēs mazināt krīzes ietekmi uz sociālo jomu un nodarbinātību, tostarp reformējot saīsināta darba laika shēmas, veicinot elastīgākus darba režīmus un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir palielināt cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu. Turklāt ar plānā ietvertajiem darba tirgus un izglītības pasākumiem būtu jāpalielina mazkvalificētu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmība, jāuzlabo izglītības un apmācības atbilstība darba tirgus prasībām un jāveicina mūžizglītības un aktivizācijas pasākumi, tostarp uzlabojot digitālo pratību.

(15)Plānā ir arī ietvertas strukturālas reformas, kuru mērķis ir stiprināt valsts institucionālo sistēmu. Plānā ir paredzētas reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurenci un profesionalizāciju publiskā iepirkuma jomā. Turklāt plānā ir ietvertas reformas, ar kurām paredzēts uzlabot piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši stiprinot kapitāla tirgus, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot digitālos pakalpojumus.

(16)Paredzams, ka plāns palīdzēs pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicinās privātās investīcijas ekonomikas atveseļošanas atbalstam. Plānā paredzētās investīcijas ir koncentrētas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, it īpaši uz atjaunojamiem energoresursiem, sabiedrisko ēku energoefektivitāti, aizsardzību pret plūdiem, dzelzceļa transportu, platjoslas tīkliem un digitālajām prasmēm, kā arī uz pētniecību, izstrādi un inovāciju. Plāns arī palīdz veicināt uzņēmumu digitālās spējas, e-komerciju un e-veselību.

(17)Var uzskatīt, ka ieteikumi, kas saistīti ar tūlītēju fiskālās politikas reakciju uz pandēmiju, neietilpst Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna tvērumā, neraugoties uz to, ka Slovēnija kopumā ir adekvāti un pietiekami reaģējusi uz neatliekamo vajadzību 2020. un 2021. gadā atbalstīt ekonomiku ar fiskāliem līdzekļiem atbilstīgi vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem. Turklāt ieteikums 2020. gadā sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi vairs nav aktuāls, jo attiecīgā budžeta periods ir beidzies un pandēmijas krīzes kontekstā 2020. gada martā tika iedarbināta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula.

Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā

(18)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski (reitings “A”) palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.

(19)Komisijas dienestu veiktās simulācijas liecina, ka līdz 2026. gadam plāns var palielināt Slovēnijas IKP par 1,1 %–1,7 %. Pēc 20 gadiem IKP varētu būt par 0,5 % lielāks 3 . Sagaidāms, ka plānā paredzētais ekonomiskais stimuls arī atbalstīs publiskās finanses.

(20)Paredzams, ka Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāns uzlabos valsts makroekonomikas sniegumu, it īpaši palielinot ekonomikas ražīgumu un ilgtermiņa izaugsmi un izveidojot inovatīvas ekosistēmas ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūrā. Plānā ir arī ietverti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot mazu un inovatīvu uzņēmumu piekļuvi kapitālam, atbalstīt investīcijas pētniecībā un inovācijā un uzlabot koordināciju starp pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, kā arī pētnieku starpā. Izveidojot alternatīvu investīciju fondu tirgu, Slovēnijas mērķis ir novirzīt vairāk līdzekļu pētniecībai un inovācijai, ko veic jaunuzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi. Paredzams, ka turpmāki pasākumi palielinās ražīgumu visā ekonomikā, kas tiks panākts, izveidojot efektīvāku digitālo un fizisko infrastruktūru un veicot investīcijas cilvēkkapitālā, tostarp tādās konkrētās nozarēs kā aprites ekonomika, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, tūrisms un kultūra.

(21)Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēts risināt nodarbinātības un sociālās problēmas, kas ir būtiskas Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Shēmai, ar ko atbalsta jauniešus pārejā uz darba tirgu, būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum. Iekļaušana būtu jāveicina, pielāgojot darba vidi personu ar invaliditāti vajadzībām. Vairākiem ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes reformā paredzētajiem elementiem vajadzētu uzlabot pieejamību un noturību. Sociālā iekļaušana un nabadzības mazināšana būtu jāveicina arī ar investīcijām cenas ziņā pieejamos mājokļos un reformām šajā jomā. Plānā ir paredzētas investīcijas prasmēs un cilvēkkapitālā, mūžizglītības veicināšanā un investīcijas, kuru mērķis ir nodrošināt studentiem nākotnē vajadzīgās prasmes, piemēram, prasmes, kas nepieciešamas sakarā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

(22)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums (reitings “A”) nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 17. panta nozīmē 4 (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(23)Slovēnija par katru savā atveseļošanas un noturības plānā ietverto pasākumu ir iesniegusi detalizētu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajiem norādījumiem par principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01). Izvēloties pasākumus, kuri vai nu būtiski veicina vides mērķu sasniegšanu, vai kuriem nav paredzamas ietekmes uz vides mērķiem vai tā ir nebūtiska, ir sagaidāms, ka Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās to, ka vides mērķiem netiks nodarīts būtisks kaitējums. Citi pasākumi, tostarp plašas atbalsta shēmas, ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu atbilstību minētajam principam visos īstenošanas posmos, tostarp – attiecīgā gadījumā – konkursa procedūras laikā un visos gadījumos – galīgajos rezultātos. Attiecībā uz pasākumiem, kuriem saskaņā ar Komisijas norādījumiem ir vajadzīgs padziļināts novērtējums (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un centralizēta siltumapgāde, ūdens resursu apsaimniekošana, ilgtspējīga mobilitāte, digitalizācija, investīcijas tūrismā un jaunu ēku būvniecība), Slovēnija savā plānā un konkrētajos atskaites punktos un mērķrādītājos ir apņēmusies nenodarīt būtisku kaitējumu nevienam no sešiem vides mērķiem. Tādējādi kritēriji saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu” ir integrēti atskaites punktos, kas saistīti ar attiecīgo projektu atlases procesu, un – vajadzības gadījumā – ir ietvertas atsauces uz izslēgšanas sarakstu attiecīgajos atskaites punktos.

Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana

(24)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (reitings “A”) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 42,4 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā minēto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu atveseļošanas un noturības plāns ir saderīgs ar informāciju, kas ietverta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.

(25)Attiecībā uz plāna ieguldījumu Savienības 2030.–2050. gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā, plānā ir paredzēts risināt dažas no svarīgākajām politikas problēmām, kas apzinātas Komisijas ieteikumos 5 par Slovēnijas nacionālo klimata un enerģētikas plānu. Plānā ir ietvertas būtiskas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, likvidējot regulatīvos šķēršļus un attīstot atjaunojamo energoresursu papildu jaudu, kā arī modernizējot elektroenerģijas sadales tīklu, vienlaikus ņemot vērā vajadzības dabas aizsardzības jomā. Turklāt plānā ir paredzētas galvenokārt uz sabiedriskajām ēkām vērstas investīcijas energoefektivitātē, un tajā ir paredzēts veicināt investīcijas rūpniecības energoefektivitātē. Turklāt ar plānu tiek veicināta sabiedriskā transporta izmantošana, pasažieru un kravu pārvadājumi pa dzelzceļu, alternatīvu degvielu izmantošana transporta nozarē, kā arī dzelzceļa un autotransporta digitālā pārveide. Plāna mērķis ir palielināt noturību pret klimata pārmaiņām, un īpaša uzmanība tajā ir veltīta plūdu riskam. Paredzams, ka minēto pasākumu kombinētā ietekme palīdzēs ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, stimulēt jaunu “zaļo” darbvietu izveidi un samazināt rēķinus par enerģiju, tādējādi nodrošinot labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem un labākus darbības apstākļus ekonomikas dalībniekiem.

(26)Plāns arī veicina Savienības turpmāko vides politikas mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka plāna īstenošanas rezultātā tiks uzlabotas ūdens resursu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāte un paātrināta pāreja uz aprites ekonomiku, it īpaši integrējot aprites publiskā iepirkuma principus un ieviešot “zaļo” budžeta plānošanu. Plānā nav ietverti pasākumi, kuru mērķis būtu bioloģiskā daudzveidība. Tomēr daži pasākumi, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, var arī labvēlīgi ietekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo klimata pārmaiņas viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai. Gaidāms, ka plāns netieši atbalstīs bioloģisko daudzveidību, jo plānā ietverta nozīmīga reforma mežu saglabāšanai un attīstībai, ko paredzēts panākt, veicinot dabā balstītus risinājumus pasākumiem, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, un par prioritāti nosakot to notekūdeņu sistēmu modernizāciju, kas pozitīvi ietekmē Natura 2000 reģionus. Slovēnija ir veikusi sistemātisku novērtējumu par to, vai ir izpildīta prasība nenodarīt būtisku kaitējumu, kas liecina, ka neviens no ierosinātajiem pasākumiem nenodara kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.

Digitālās pārkārtošanās sekmēšana

(27)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (reitings “A”) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 21,4 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā minēto metodiku.

(28)Plānā liela uzmanība ir veltīta valsts pārvaldes digitalizācijai, un tajā ierosināts visaptverošs tādu reformu un investīciju kopums, kuru mērķis ir paātrināt valsts digitālo pārveidi un piedāvāt uz lietotājiem orientētus, sadarbspējīgus un drošus pakalpojumus. Saskaņā ar plānu ir paredzēts pieņemt platjoslas plānu, kura mērķis ir līdz 2025. gadam nodrošināt pārklājumu visā Slovēnijā, un uzlabot spēju reaģēt uz kiberdrošības incidentiem, ieviest valsts mērogā e-identitāti un vienkāršot lietotāju reģistrēšanos publisko e-pakalpojumu izmantošanai. Plānā ir paredzēts atbalstīt digitālās infrastruktūras un progresīvu un lietotājdraudzīgu digitālo risinājumu un pakalpojumu attīstību dažādās publiskās pārvaldes jomās, piemēram, tādās kā iekšējā drošība, izglītība, zinātne un sports, telpiskā plānošana un vide, lauksaimniecība, pārtika un mežsaimniecība, kultūra, tieslietu sistēma un e-veselība. Attiecībā uz privāto sektoru plānā ir iekļauta uzņēmumu digitālās pārveides stratēģija, vienotas digitālās identitātes kartes ieviešana uzņēmumiem un tādu pamatnostādņu pieņemšana inovatīva iepirkuma jomā, kuru mērķis ir palielināt mazo un vidējo uzņēmumu potenciālu augsto tehnoloģiju inovācijas jomā. Šādu pasākumu pamatā ir investīcijas, kuru mērķis ir pārveidot uzņēmējdarbības procesus un novērst digitālo plaisu attiecībā uz tradicionālākiem uzņēmumiem.

(29)Plānā ir pieņemta holistiska pieeja, jo digitalizācijas jomā ierosinātās reformas un investīcijas tiek atbalstītas ar šādiem diviem būtiskiem strukturāliem elementiem: labākas savienojamības nodrošināšana mājsaimniecībām un skolām un darba ņēmēju, civildienesta ierēdņu, skolotāju un izglītojamo digitālo prasmju uzlabošana. Ar plaša mēroga apmācībām un kompetenču centru būtu jāatbalsta digitālo prasmju uzlabošana publiskajā sektorā. Skolu mācību programmās būtu jāintegrē pamata datorprasmes un digitālās pamatprasmes, un ar investīcijām izglītības iestādēs būtu jāpielāgo mācību process, ņemot vērā digitālo pārkārtošanos. Paredzams, ka minēto pasākumu ietekmē palielināsies Slovēnijas konkurētspēja, samazināsies administratīvais slogs un tiks atvieglota piekļuve tirgum, vienkāršotas procedūras un mijiedarbība ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, nodrošināta savienojamība lielākam skaitam mājsaimniecību un izglītības iestāžu un ka šie pasākumi palīdzēs Slovēnijai maksimāli izmantot digitālās nozares potenciālu.

Ilgstoša ietekme

(30)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā (reitings “A”) būs ilgstoša ietekme uz Slovēniju.

(31)Gaidāms, ka paredzētās veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un pensiju sistēmas reformas ilgstoši uzlabos Slovēnijas sociālā nodrošinājuma sistēmu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu visiem iedzīvotājiem, kā arī uz šīs sistēmas efektivitāti, atbilstību un finansiālo stabilitāti. Paredzams, ka minētās reformas sniegs ilgstošu ieguldījumu svarīgākās sociālekonomiskās problēmas – strauji novecojošas sabiedrības – risināšanā. Paredzams, ka ilgtermiņa aprūpes reformas rezultātā tiks izveidots jauns visaptverošs režīms, kurā būs integrēti gan veselības aprūpes, gan sociālās aprūpes pakalpojumi. Veselības aprūpes reformai būtu jāveicina sistēmas pieejamība, kvalitāte un finansiālā stabilitāte. Saistītajām investīcijām vajadzētu uzlabot ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumu jaudu un kvalitāti Slovēnijā, tostarp veselības aprūpes sistēmas pieejamību un reaģētspēju. Pensiju sistēmas un darba tirgus regulējuma reformām (apvienojumā ar efektīvāku aktīvu darba tirgus politiku un mērķtiecīgām investīcijām apmācībā) būtu jāveicina ilgāks darba mūžs un jānodrošina pensiju sistēmas stabilitāte un adekvātums vidējā termiņā un ilgtermiņā, tādējādi palielinot ilgtermiņa izaugsmi.

(32)Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānā paredzēto reformu īstenošana radīs būtiskas strukturālas izmaiņas valsts pārvaldē, uzlabojot tās efektivitāti un lietderību. Ir paredzēts pieņemt civildienesta pārvaldības stratēģiju, izveidot kompetences centru un reformēt civildienestu reglamentējošus tiesību aktus, lai tādējādi modernizētu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu Slovēnijas valsts pārvaldē. Turklāt plāna mērķis ir uzlabot civildienesta ierēdņu prasmes (tostarp digitālās prasmes), savukārt jaunas publiskā sektora algu sistēmas ieviešana, paredzams, uzlabos stimulus un sniegumu. Birokrātijas samazināšanai paredzēto tiesību aktu pakešu ietvaros ir plānots pieņemt vēl citus pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot spēkā esošos normatīvos aktus. Reformu centieniem vajadzētu būt vērstiem arī uz to, lai izveidotu efektīvāku valsts un pašvaldību telpiskās plānošanas pārvaldību un modernizētu publiskā iepirkuma sistēmu Slovēnijā saskaņā ar attiecīgajām ES prasībām. Turklāt būtu jāmodernizē publisko e-pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem un jānostiprina šo pakalpojumu pārvaldība, izveidojot Informātikas attīstības padomi, kurai būtu jānodrošina valsts pārvaldē veikto IT izstrādes darbību saskaņotība un izmaksu efektivitāte. Svarīgi ir tas, ka plāna mērķis ir arī paaugstināt kiberdrošības līmeni, tādējādi padarot valsts digitālo infrastruktūru noturīgāku.

(33)Investīciju jomā ir sagaidāmas ilgstošas strukturālas pārmaiņas, ko izraisīs pasākumi, kuru mērķis ir palielināt uzņēmumu (tostarp tūrisma nozares uzņēmumu) ražīgumu un investīcijas. Ar turpmākām investīcijām būtu jāpaātrina publiskā sektora un uzņēmumu digitālā pārveide. Lielākajām plānā ietvertajām investīcijām būtu jāveicina pielāgošanās klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot civilajai aizsardzībai un plūdu novēršanai, savukārt ar daudzām citām investīcijām būtu tieši jāveicina klimata pārmaiņu mazināšana. Paredzams, ka investīcijas ilgtspējīgā transportā palīdzēs ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un transporta radīto gaisa piesārņojumu, tādējādi nodrošinot labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem un labākus darbības apstākļus ekonomikas dalībniekiem. Ar turpmākiem pasākumiem būtu jāatbalsta ekonomikas energoefektivitāte. Ar pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt mežu saglabāšanu, būtu jāatbalsta noturīgāka ekonomika lauku apvidos. Ar nozīmīgām investīcijām būtu jāveicina e-veselība un jāuzlabo infekcijas slimību un pārnēsājamu slimību ārstēšanas infrastruktūra, tādējādi palielinot veselības sistēmas sagatavotību un noturību.

(34)Plāna ilgstošo ietekmi var arī pastiprināt, izveidojot sinerģiju starp šo plānu un citām no kohēzijas politikas fondu līdzekļiem finansētām programmām, proti, tad, ja ievērojamā apmērā tiktu risinātas dziļi iesakņojušās teritoriālās problēmas un veicināta līdzsvarota attīstība.

Uzraudzība un īstenošana

(35)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir ierosināta pienācīga (reitings “A”) kārtība, kas nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.

(36)Īstenošanas atskaites punkti, mērķrādītāji un rādītāji ir pietiekami kvalitatīvi, lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plāna efektīvu uzraudzību. Aizdevumu pieprasījumam ir pievienoti vēl citi atskaites punkti un mērķrādītāji, kuru mērķis ir novērtēt progresu attiecībā uz atbalstītajām papildu reformām un investīcijām. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir pietiekami detalizēti un skaidri, galveno uzmanību veltot iznākuma rādītājiem un galvenajiem reformu vai investīciju procesa posmiem. Minētie atskaites punkti un mērķrādītāji nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp reālo situāciju un apņēmību Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā. Atskaites punktu un mērķrādītāju secība ir pietiekami regulāra, lai varētu uzraudzīt progresu, un tā ir samērīga ar konkrētās reformas vai investīcijas nozīmīgumu. Ir aprakstīta kārtība un mehānismi tādu datu vākšanai, glabāšanai un ziņošanai, kas attiecas uz atskaites punktiem un mērķrādītājem, un tie šķiet atbilstīgi. Koordinējošajai iestādei vajadzētu uzņemties vispārēju atbildību par visa plāna uzraudzību un īstenošanu, un tai būtu jāatbild par pārvaldības deklarācijas sagatavošanu un parakstīšanu.

(37)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts atbilstīgi Regulas (ES) 2021/241 34. pantam. Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros var pieprasīt tehnisko atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot savu plānu.

Izmaksas

(38)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. punktā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (reitings “B”) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(39)Slovēnija ir iesniegusi atsevišķas izmaksu aplēses par visām atveseļošanas un noturības plānā ietvertajām investīcijām un reformām kopā ar saistītajām izmaksām. Plānā ir ietverts izmaksu aprēķinā izmantoto metožu pienācīgs apraksts un attiecīgie pamatojumi. Aprēķini balstās uz kopumā saprātīgām vienības izmaksām vai pieredzi, kas gūta nesenos projektos, tomēr dažos gadījumos aprēķina pamatā esošos pieņēmumus varētu pamatot labāk. Tiem parasti ir pievienoti pierādījumi par salīdzināmām izmaksām, un ir veiktas vajadzīgās korekcijas, kas ļauj novērtēt lielākās daļas pasākumu ticamību. Dažos gadījumos, kaut arī izmaksu aplēses joprojām ir ticamas, tās ir citu salīdzināmu izmaksu augstākā diapazonā. Ļoti ierobežota skaita pasākumu gadījumā saikne starp iesniegtajiem dokumentiem un izmaksu aplēsēm nav pietiekami skaidra. Stabila kontroles un revīzijas sistēma, kas vēl jāievieš, un publiskā iepirkuma regulējums vēl vairāk nodrošina izmaksu efektivitāti plāna līmenī. Visbeidzot, atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas atbilst izmaksu lietderības principam un ir samērīgas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Finanšu interešu aizsardzība 

(40)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi un šajā lēmumā paredzētie papildu pasākumi pienācīgi (reitings “A”) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Minētais neskar tādu citu instrumentu un rīku piemērošanu, kuru mērķis ir veicināt un nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai un Savienības finanšu aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092.

(41)Plānā ir skaidri noteiktas struktūras, kas atbild par tā īstenošanu, un plānā ir noteikti to attiecīgie uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē. Attiecīgās funkcijas ir pienācīgi nodalītas. Kontroles sistēma un citi attiecīgie pasākumi, tostarp datu vākšana un izplatīšana galasaņēmējiem, ir pienācīgi attiecībā uz korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un izbeigšanu un attiecībā uz to, lai novērstu dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām. Dalībniekiem, kas ir atbildīgi par kontroli, vajadzētu būt vajadzīgajām juridiskām pilnvarām un administratīvajai spējai veikt tiem plānotos uzdevumus un pienākumus. Šādas saistības ir daļa no konkrēta atskaites punkta attiecībā uz kontroles un revīzijas sistēmām.

(42)Kā atskaites punkts, kas jāsasniedz pirms pirmās līdzekļu izmaksas, plānā paredzēta koordinējošās iestādes izveide, valsts dekrēta pieņemšana un tādu pamatnostādņu pieņemšana, kurās izklāstītas procedūras revīziju un kontroļu veikšanai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kā arī valsts mēroga IT sistēmas atjaunināšana.

Plāna saskanīgums

(43)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. punktā, plānā lielā mērā (reitings “A”) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

(44)Plāns ir strukturēts četrās saskaņotās kopās, kuras, paredzams, palīdzēs sasniegt Regulas (ES) 2021/241 mērķus. Plašais pasākumus klāsts nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp savstarpēji pastiprinošām reformām un investīcijām. Jo īpaši tas, ka reformas stāsies spēkā agrīnā plāna īstenošanas posmā, nodrošina labvēlīgu vidi investīciju veikšanai, kas savukārt veicina reformas mērķu sasniegšanu. Plānā ir ietverti svarīgi reformu elementi, kuru mērķis ir novērst plaisu starp paaudzēm, nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un ilgtspēju un sekmēt zaļo un digitālo pārkārtošanos un kurus papildina mērķtiecīgas investīcijas, kas palīdz sasniegt reformas mērķus. Katra kopa balstās uz komponentiem, tostarp saskanīgām reformu un investīciju pakotnēm, kurām ir savstarpēji papildinoši mērķi un kurās ir paredzēti savstarpēji pastiprinoši pasākumi. Plāna vispārējā līmenī visām kopām ir savstarpēji papildinoši mērķi, un tajās ir ietvertas saskanīgas darbības.

Līdztiesība

(45)Plānā ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt vai veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem, piemēram, investīcijas cenas ziņā pieejamos mājokļos un darba tirgus pasākumi personu ar invaliditāti iekļaušanai. Līdztiesības apsvērumi ir integrēti dažādajos komponentos, piemēram, attiecībā uz to, lai nodrošinātu pieejamību renovētās sabiedriskajās ēkās. Plānā Slovēnija apņemas gādāt par to, ka visos paredzēto reformu un investīciju sagatavošanas un īstenošanas posmos tiek nodrošināta dzimumu līdztiesības un līdztiesība visiem.

Drošības pašnovērtējums

(46)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu plānā ir ietverts drošības pašnovērtējums. Attiecībā uz investīcijām savienojamībā, kuru gadījumā digitālie risinājumi balstās uz jaunās paaudzes 5G tīklu izmantošanu, plānā ir paredzēts, ka investīcijām 5G jomā tiks piemēroti tiesību akti, ar ko īsteno Eiropas Komisijas 2020. gada 29. janvāra paziņojumu “Droša 5G ieviešana ES – ES rīkkopas īstenošana” 6 . Vairākos komponentos visā plānā ir ietverta sadaļa, kurā izskaidrots pasākumu ieguldījums Savienības atvērtajā stratēģiskajā autonomijā un drošības jautājumos.

Pārrobežu un vairākvalstu projekti

(47)Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti četri vairākvalstu projekti. Projektus “Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi” un “Mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas” var īstenot kā plānotus svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI). Pirmā minētā projekta (Nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi) mērķi cita starpā ir izstrādāt jaunas paaudzes energotaupīgu infrastruktūru un pakalpojumus, īstenojot pāreju no perifērdatošanas uz mākoņdatošanu, lai tādējādi nodrošinātu Savienībai globāla mēroga, uz nākotni vērstas, īpaši drošas un “zaļas” industriālo datu apstrādes spējas, savukārt otra minētā projekta mērķis ir stiprināt Savienībā plānošanas spējas un palielināt vērtības veidošanas ķēžu novatorismu un noturību pusvadītāju jomā. Turklāt ar Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūru un Eiropas kvantu sakaru infrastruktūru saistīto vairākvalstu projektu mērķis ir integrēt vairākas valsts mēroga infrastruktūras un izveidot valsts kvantu sakaru infrastruktūras tīklu, kas būtu savienots ar kaimiņvalstu valsts mēroga tīkliem.

Apspriešanas process

(48)Atveseļošanas un noturības plāna sagatavošanas nolūkā Slovēnija apspriedās ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(49)Lai īstenotu plānu, pirms attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas ir paredzētas turpmākas apspriešanās ar sociālajiem partneriem vai attiecīgajām ieinteresētajām personām par reformām, kas saistītas ar pensiju sistēmu, veselības aprūpes sistēmu, elastīgām darba formām, atalgojuma sistēmu publiskajā sektorā un atjaunojamiem energoresursiem. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku atbildību, ir svarīgi iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, ieskaitot sociālos partnerus, visā plānā iekļauto investīciju un reformu īstenošanas gaitā.

Pozitīvs novērtējums

(50)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānu un konstatējusi, ka plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu, šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami plāna īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma veidā Savienība dara pieejamu plāna īstenošanai.

Finanšu iemaksa

(51)Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 2 482 687 549 EUR. Tā kā atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Slovēnijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar kopējo Slovēnijai pieejamo finanšu iemaksas summu.

(52)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Slovēnijai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Slovēnijai paredzētā summa būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.

(53)Slovēnija turklāt ir pieprasījusi aizdevuma atbalstu, lai sekmētu papildu reformas un investīcijas. Slovēnijas pieprasītā aizdevuma maksimālais apjoms nepārsniedz 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās. Atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa pārsniedz Slovēnijai pieejamo finanšu iemaksu un pieprasīto aizdevuma atbalstu, kopā ņemtiem.

(54)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 7 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā vairākos maksājumos, tiklīdz Slovēnija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.

(55)Slovēnija ir pieprasījusi priekšfinansējumu 13 % apmērā no finanšu iemaksas. Minētā summa būtu jādara pieejama Slovēnijai ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem.

(56)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības līdzekļu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar aizdevuma izmaksu saistītie papildu atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

2. pants
Finanšu iemaksa

1.Savienība Slovēnijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 1 776 927 281 EUR 8 . Tiek darīti pieejami 1 280 114 102 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Slovēnijai aprēķinātā summa ir vienāda ar šo summu vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 496 813 179 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Slovēnijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. 231 000 547 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 procentiem no finanšu iemaksas. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.

4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Slovēnija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

3. pants
Aizdevuma atbalsts

1.Savienība Slovēnijai dara pieejamu aizdevumu, kura maksimālā summa ir 705 370 000 EUR.

2.Šo aizdevuma atbalstu Komisija Slovēnijai izmaksā pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. Daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Daļas izmaksā saskaņā ar aizdevuma nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Slovēnija ir apmierinoši sasniegusi papildu atskaites punktus un mērķrādītājus, kas attiecas uz aizdevumu un bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji, kas attiecas uz aizdevumu, tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

4. pants
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Slovēnijas Republikai.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.
(2)    Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).
(3)    Šādas simulācijas atspoguļo atveseļošanas instrumenta Next Generation EU vispārējo ietekmi, kas ietver arī finansējumu iniciatīvai REACT-EU, un lielāku finansējumu programmai “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Savienības civilās aizsardzības mehānismam rescEU. Šāda simulācija neietver strukturālo reformu iespējamo pozitīvo ietekmi, kas var būt būtiska.
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020,, 13. lpp.).
(5)    SWD(2020) 923 final.
(6)    COM(2020) 50 final.
(7)    OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.
(8)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Slovēnijas izdevumu proporcionāla daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā paredzēto metodiku.

Briselē, 1.7.2021

COM(2021) 384 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam

par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 184 final}


PIELIKUMS

1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS

1.Reformu un investīciju apraksts

A. KOMPONENTS NR. 1 ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI UN ENERGOEFEKTIVITĀTE

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas vairākām problēmām, ar kurām saskaras atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji un patērētāji Slovēnijā, kā arī vecajām un neefektīvajām centralizētās siltumapgādes sistēmām, elektroenerģijas sadales sistēmas zudumiem un energovadības sistēmu ierobežotajam izmantojumam.

Komponenta mērķi ir palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzlabot energoefektivitāti un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Reformas, kas atbalsta investīcijas, ietver regulatīvās izmaiņas, lai atraisītu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas potenciālu, stiprinātu elektrotīklu un uzlabotu energoefektivitāti ekonomikā. Šo reformu atbalstītās investīcijas ir saistītas ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvara palielināšanu, zudumu samazināšanu elektrotīklā un energoefektivitātes pasākumu veicināšanu rūpniecībā.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku orientēt uz zemu oglekļa emisiju un enerģētikas pārkārtošanu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēties uz investīcijām zaļajā pārkārtošanā, jo īpaši uz tīras un efektīvas enerģijas ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Reforma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas veicināšanu Slovēnijā

Reformas mērķis ir paātrināt atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu elektroenerģijas nozarē. Reforma atbalsta arī valsts ieguldījumu Savienības atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā.

Reforma tiek īstenota, stājoties spēkā likumam “Par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu”. Likums atbalsta papildu atjaunojamo energoresursu projektu paātrināšanu un rašanos, likvidējot noteiktus juridiskus un administratīvus šķēršļus telpiskās plānošanas jomā un izveidojot vienotu kontaktpunktu, lai palīdzētu klientiem visās atjaunojamo energoresursu uzstādīšanas un ekspluatācijas procedūrās. Reformā ņem vērā arī bioloģiskās daudzveidības kartēšanas rezultātus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu potenciālu visā Slovēnijas Republikas teritorijā.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma C. Energoefektivitāte ekonomikā

Reformas mērķis ir palielināt Slovēnijas rūpniecības energoefektivitātes potenciālu.

Reforma veicina rūpnieciskās energoefektivitātes investīcijas, pieņemot reglamentu, ar ko paredz nosacījumus lieliem uzņēmumiem, lai saņemtu atbrīvojumus no maksām, kuras iekasē, lai finansētu atjaunojamos energoresursus un kombinēto maksu par siltumenerģiju un elektroenerģiju. Šādi nosacījumi cita starpā ietver energovadības sistēmu vai konkrētu energoefektivitātes auditu ieteikumu ieviešanu. Pieņem rīcības plānu, kurā izklāstīts jauns pārvaldības modelis atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, lai veicinātu piekļuvi tirgum un apmaiņu ar rūpnieciskajiem patērētājiem, izmantojot digitālu platformu. Vismaz 20 uzņēmumi saņem e-karti energoefektivitātes vai resursefektivitātes izsekošanai.

Reformā īpaša uzmanība jāpievērš arī būvniecības nozares energoefektivitātes potenciālam, pieņemot ēku informācijas modelēšanas stratēģiju, lai veicinātu ēku informācijas modeļu izmantošanu gan ēku būvniecībā, gan apsaimniekošanas posmā.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija D. Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu energoefektivitāti. 2017. gadā veiktajā novērtējumā tika secināts, ka tikai aptuveni divas trešdaļas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ir kvalificējamas kā energoefektīvas sistēmas.

Šī investīcija palielina trīs centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu energoefektivitāti. Investīciju īsteno, izmantojot konkursa procedūras, ko uzsāk 2022. gadā, un tās neietver biomasas izmantošanu, kas ir pretrunā Direktīvas (ES) 2018/2001 prasībām.

Tiek sagaidīts, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Proti, efektīvās centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizācijā neizmanto fosilo kurināmo kā siltuma avotu, bet izmanto tikai atjaunojamos energoresursus.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija F. Elektroenerģijas sadales tīkla (transformatoru staciju) stiprināšana

Investīcijas mērķis ir modernizēt elektroenerģijas sadales tīklu atbilstoši pieaugošajam atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas patēriņam un nodrošināt atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu, siltumsūkņu un elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu pieslēgšanu.

Investīcija ietver 980 jaunu transformatoru staciju būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija G. Investīcijas energoefektivitātes palielināšanai ekonomikā

Investīcijas mērķis ir veicināt apmaiņu starp atjaunojamo energoresursu ražotājiem un rūpnieciskajiem patērētājiem un atbalstīt inovatīvu energoefektivitātes risinājumu izstrādi.

Investīcija ietver digitālas platformas izveidi un darbībspēju atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas tirgum. Paredzams, ka platforma paaugstinās pieprasījumreakcijas pakalpojumu un citu iespējamu “zaļo” risinājumu līmeni.

Investīcija arī uzlabo valsts emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reģistra darbību, ieviešot progresīvas tehnoloģijas, lai palielinātu pārredzamību un samazinātu krāpšanas risku. Turklāt izveido un ievieš “regulatīvo smilškasti” pieprasījumreakcijas tehnoloģiju veicināšanai. “Regulatīvās smilškastes” mērķis ir atbalstīt trīs inovatīvu tehnoloģiju pakalpojumu izmēģinājuma projektus, kas palīdzēs uzlabot tiesisko regulējumu.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2022. gada 31. decembrim.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

A. Reforma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas veicināšanu Slovēnijā

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts “Par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu”.

Noteikums likumā, kas norāda tiesību akta “Par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu” stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Tiesību akts reglamentē atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu valstī un pašvaldībās un nosaka saistošu mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru bruto galapatēriņā Slovēnijas Republikā.

Tajā paredz pasākumus šā mērķrādītāja sasniegšanai un to finansēšanas metodes, tostarp atļauju izsniegšanas procedūru saīsināšanu atjaunojamo energoresursu ražošanas visu izmēru iekārtu (saules un vēja) uzstādīšanai, pieslēgšanai un ekspluatācijai. Proti, ar to īsteno ieteikumus, kas izriet no pašreizējās tehniskās palīdzības vēja elektrostaciju telpiskās plānošanas tiesību aktu pārskatīšanas jomā, ko finansē no tehniskā atbalsta instrumenta. Tajā iekļauj arī izcelsmes apliecinājumus no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtai enerģijai siltumapgādes, aukstumapgādes un transporta nozarē, administratīvās procedūras un uzstādītāju informēšanu un apmācību. Ar to izveido vienotu kontaktpunktu investoriem ražošanas iekārtās.

2

A. Reforma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas veicināšanu Slovēnijā

Atskaites punkts

Darbojas vienots punkts, lai palīdzētu investoriem iegūt apstiprinājumu ražošanas iekārtu uzstādīšanai un pieslēgšanai atjaunojamo energoresursu avotiem

Darbojas vienots kontaktpunkts

 

 

 

4. cet.

2022

Kontaktpunkts konsultē investorus attiecībā uz licenču pieteikumu sagatavošanu un citiem aktiem, un palīdz visā administratīvā procesā. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma kontaktpunkts virza pieteikumus atļaujas saņemšanai un citus aktus un palīdz pieteikuma iesniedzējam visā administratīvajā procesā.

3

A. Reforma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas veicināšanu Slovēnijā

Mērķrādītājs

Pašapgādes iekārtu līdz 20 kW pieslēgšanas saīsināšana un vienkāršošana

 

Skaits (dienas)

60

30

4. cet.

2024

Tiesību aktā “Par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu” paredz, ka maksimālais pieslēgšanas laiks iekārtām, kas nepārsniedz 20 kW, ir 30 dienas. Iestādes ievēro proporcionalitātes, pārredzamības, energoefektivitātes un nediskriminācijas principus.

4

D. Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par atjaunojamu energoresursu avotiem centralizētās siltumapgādes sistēmās

Konkursa specifikāciju publicēšana

 

 

 

4. cet.

2022

Izsludināts konkurss par investīcijām, kuru mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvaru centralizētās siltumapgādes sistēmās. Piedāvājumus uzaicinājumā var iesniegt, līdz ir izsmelts budžeta finansējums. Atlases / atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) un jo īpaši, ka pārstrukturētās centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas atbilst Direktīvai 2012/27/ES un ka — biomasas izmantošanas gadījumā — biomasa atbilst Direktīvai (ES) 2018/2001.

5

D. Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus

Mērķrādītājs

Atjaunojamo energoresursu papildu jauda centralizētās siltumapgādes sistēmās

 

Skaits

(MW)

0

26

4. cet.

2025

Pabeigti projekti par atjaunojamo energoresursu papildu jaudu centralizētās siltumapgādes sistēmās saskaņā ar atlases kritērijiem 4. atskaites punktā.

6

F. Elektroenerģijas sadales tīkla (transformatoru staciju) stiprināšana

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par elektroenerģijas transformatoru stacijām

Konkursa specifikāciju publicēšana

 

 

 

4. cet.

2022

Izsludināts konkurss par transformatoru staciju būvniecību. Piedāvājumus uzaicinājumā var iesniegt, līdz ir izsmelts budžeta finansējums. Konkursa nosacījumi jo īpaši nodrošina kritērijus atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas un uzglabāšanas iekārtu, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, efektīvai integrēšanai. Papildus visiem obligātajiem valsts un Eiropas noteikumiem, kas paredz prasības attiecībā uz būvniecības un vides intervences pasākumiem, atlases/atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

7

F. Elektroenerģijas sadales tīkla (transformatoru staciju) stiprināšana

Mērķrādītājs

Ekspluatācijā esošu jaunu elektroenerģijas transformatoru staciju skaits

 

Skaits

0

980

2. cet.

2026

Saskaņā ar 6. atskaites punkta prasībām darbojas 980 jaunas elektroenerģijas transformatoru stacijas.

 

8

C. Energoefektivitāte ekonomikā

Atskaites punkts

Pārvaldības modelis atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotāju atbalstam attiecībā uz piekļuvi tirgum un enerģijas apmaiņu ar rūpnieciskajiem patērētājiem

Rīcības plāna pieņemšana, lai izveidotu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotāju pārvaldības modeli

 

 

 

2. cet.

2022

Slovēnijas Republikas valdība rīcības plāna ietvaros pieņem uzņēmumu energoefektivitātes pārvaldības modeli. Tas ļauj integrēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājus digitālajā platformā (birža/vērtspapīru tirgus), lai uzlabotu atjaunojamo energoresursu enerģijas piegādes efektivitāti un uzlabotu šo ražotāju piekļuvi tirgum.

9

C. Energoefektivitāte ekonomikā

Mērķrādītājs

To uzņēmumu skaits, kuri ir ieguvuši energoefektivitātes un materiālefektivitātes e-kartes

 

Skaits

0

20

2. cet.

2022

Vismaz 20 uzņēmumi ir ieguvuši e-karti energoefektivitātes vai resursefektivitātes izsekošanas atbalstam.

10

C. Energoefektivitāte ekonomikā

Mērķrādītājs

Energoauditu ieteikumu pastiprināta īstenošana

 

% (procentuālā

daļa)

0

10

4. cet.

2024

Vidējais pieaugums par vismaz 10 % no ieteikumiem, kas sniegti uzņēmumiem un īstenoti, salīdzinot ar pēdējo auditu. Pamatojoties uz e-kartēm, tiek sagaidīts, ka uzņēmumi uzraudzīs un reģistrēs atbilstību energoaudita ieteikumiem uzņēmumos, pamatojoties uz iepriekš noteiktām kategorijām, piemēram, energovadības izveidi, personas iecelšanu ieteikumu īstenošanas uzraudzībai un ieviesto uzlabojumu radītajiem elektroenerģijas ietaupījumiem.

11

G. Investīcijas energoefektivitātes palielināšanai ekonomikā

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzņēmēju konsorciju dalībai izmēģinājuma projektos “regulatīvajā smilškastē”

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana izmēģinājuma projektiem, kuru mērķis ir izstrādāt tehnoloģiskus risinājumus energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmumos, kurus atbalsta “regulatīvā smilškaste”. Atlases/atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), t. sk. attiecībā uz projektiem, uz kuriem attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, lai nodrošinātu, ka atbalstītās iekārtas sasniedz tādu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas ir ievērojami zemāks nekā bezmaksas kvotu piešķiršanai noteiktā līmeņatzīme, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447 1 .

12

G. Investīcijas energoefektivitātes palielināšanai ekonomikā

Mērķrādītājs

Sekmīgi pabeigti izmēģinājuma projekti

 

Skaits

0

3

4. cet.

2022

Pabeigti izmēģinājuma projekti “regulatīvajā smilškastē” (regulatīvajās jomās vai attiecībā uz tehnoloģisko pāreju). Izmēģinājuma projektos, ko finansē saistībā ar “regulatīvo smilškasti”, izstrādā tehnoloģiskus risinājumus, lai palielinātu uzņēmumu energoefektivitāti.

A.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma B. Elektroapgādes reforma nolūkā sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Reformas mērķi ir uzlabot atjaunojamo energoresursu iekārtu tīkla integrāciju un pieprasījumreakciju.

Reforma ietver Elektroapgādes tiesību akta stāšanos spēkā, kas paredz pasākumus, ar ko nodrošina tīklu drošu darbību, t. sk. viedtīkla pakalpojumu ieviešanu, kā arī pasākumus jaunas jaudas, arī pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas iekārtu, savienošanai.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija E. Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamu energoresursu avotiem

Investīcijas mērķis ir uzstādīt jaunu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudu, izmantojot tehnoloģiski neitrālu publisko iepirkumu starp dažādām tehnoloģijām (ģeotermālā un hidroenerģija) un saules enerģijas tehnoloģiju publiskajām ēkām. Projekti ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) (C(2021) 2800 final), ar ko papildina Taksonomijas regulu (ES) 2020/852, attiecīgajiem pielikumiem.

Investīciju veido dotācijas atlasīto iekārtu būvniecībai ar mērķi uzstādīt 35 MW atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudu vai maksimālo apjomu, kas ir saderīgs konkursu, kas tiek rīkots konkurences apstākļos.

Tiek sagaidīts, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atskaites punktus un mērķrādītājus, kas Slovēnijai jāsasniedz. Proti, ir jāpierāda, ka pilnībā un pēc būtības tiek ievērotas piemērojamās tiesību normas. Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija F. Elektroenerģijas sadales tīkla (zemsprieguma tīkla) stiprināšana

Investīcijas mērķis ir modernizēt elektroenerģijas sadales tīklu atbilstoši pieaugošajam atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas patēriņam un nodrošināt atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu, siltumsūkņu un elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu pieslēgšanu.

Investīcija ietver jauna, vismaz 1520 kilometru gara zemsprieguma tīkla būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

13

B. Elektroapgādes reforma nolūkā sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Atskaites punkts

Elektroapgādes tiesību akta stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Elektroapgādes tiesību akta stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Jaunajā Elektroapgādes likumā paredz noteikumus elektroenerģijas tirgus darbībai, elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, uzkrāšanai un apgādei, kā arī noteikumus par galalietotāju aizsardzību, elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu sniegšanas kārtību un veidiem un elektroenerģijas tirgu, principus un pasākumus, lai panāktu elektroapgādes drošību, pasākumus enerģētiskās nabadzības novēršanai un citus elektroapgādes jautājumus.

14

B. Elektroapgādes reforma nolūkā sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Mērķrādītājs

Jaunu atjaunojamo energoresursu enerģijas pašapgādes elektrostaciju papildu jauda pievienota un darbojas

Skaits

(MW)

0

55

4. cet.

2025

Tā ir jaunu, savienotu un darbojošos ražošanas iekārtu papildu jauda pašapgādei. Paredzams, ka to būvniecību, pieslēgšanu un ekspluatācijas uzsākšanu veicinās Elektroapgādes tiesību akta stāšanās spēkā.

15

E. Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamu energoresursu avotiem

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunām atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtām

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2023

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai līdzfinansētu jaunu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtu būvniecību (hidroenerģija, ģeotermālā vai saules enerģijas tehnoloģija publiskām ēkām).

Konkursa specifikācijas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) atlasītajiem projektiem, pieprasot atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā un 4.5. nodaļai “Ūdens elektroenerģijas ražošana” (I pielikums, Komisijas Deleģētā regula (ES) (C(2021) 2800 final), ar ko papildina Taksonomijas regulu (ES) 2020/852).

 

16

E. Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamu energoresursu avotiem

Mērķrādītājs

Papildu jauda no jaunām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas iekārtām

 

Skaits

(MW)

0

35

2. cet.

2026

Darbojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas 35 MW jauda vai maksimālais apjoms, kas ir saderīgs ar konkursu saskaņā ar 15. atskaites punktu.

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 50 000 000 EUR.

17

F. Elektroenerģijas sadales tīkla turpmāka stiprināšana

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par jaunu zemsprieguma sadales tīklu

Konkursa specifikāciju publicēšana

 

 

 

4. cet.

2022

Izsludināts konkurss jauna zemsprieguma sadales tīkla būvniecībai. Piedāvājumus uzaicinājumā var iesniegt, līdz ir izsmelts budžeta finansējums. Projektu mērķis ir efektīvi integrēt elektroenerģijas sadales tīklā atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtas, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. Papildus visiem obligātajiem valsts un Eiropas noteikumiem, kas paredz prasības attiecībā uz būvniecības un vides intervences pasākumiem, atlases/atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Investīcijas stiprina sadales tīklu, uzlabo tā jaudu un pielāgojamību, kā arī datubāzu integrāciju un uzraudzību reāllaikā.

18

F. Elektroenerģijas sadales tīkla turpmāka stiprināšana

Mērķrādītājs

Jauna darbotiesspējīga sadales tīkla garums

 

Skaits

(km)

0

1520

2. cet.

2026

Darbojas vismaz 1520 km jauna zemsprieguma sadales tīkla saskaņā ar konkursa kritērijiem, kas minēti 17. atskaites punktā.

B. KOMPONENTS NR. 2. ILGTSPĒJĪGA ĒKU RENOVĀCIJA

Savā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā Slovēnija lēš, ka 2021.–2030. gada periodā investīciju vajadzības ēku renovācijai sasniegs aptuveni 9 500 000 000 EUR, lai līdz 2030. gadam samazinātu ēku enerģijas galapatēriņu par 20 % un ēku radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 70 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt ēku padziļinātu renovāciju, īpašu uzmanību pievēršot publisko ēku fondam, lai panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku orientēt uz zemu oglekļa emisiju un enerģētikas pārkārtošanu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēties uz investīcijām zaļajā pārkārtošanā, jo īpaši uz tīras un efektīvas enerģijas ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

B.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Valsts sektora ēku energorenovācijas plānošanas un finansēšanas reforma

Reformā nosaka rentablas renovācijas pieejas, rīcībpolitiku un pasākumus ēku pilnīgas renovācijas veicināšanai, tostarp pasākumus, lai virzītu privātpersonu, būvniecības nozares un finanšu iestāžu lēmumus par investīcijām, kā arī novērtējumu par gaidāmajiem enerģijas ietaupījumiem un plašākiem ieguvumiem, kā paredzēts jaunajā Ilgtermiņa renovācijas stratēģijā.

Reforma jo īpaši paredz juridisku aizliegumu projektēt un uzstādīt krāšņu kurināmā, mazuta (degvieleļļa) un ogļu katlus jaunu ēku apkurei. Šo reformas daļu īsteno, līdz 2023. gada 30. jūnijam stājoties spēkā likumam.

Ar reformu izveido arī apgrozības fondu energorenovācijām publiskajā sektorā, kuras pašfinansē ar enerģijas ietaupījumiem, izmantojot starpministriju nolīgumu, ar ko līdz 2023. gada 31. decembrim nosaka fonda juridiskos, tehniskos un ekonomiskos aspektus.

Investīcija B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Investīcijas mērķis ir vērsts uz publisko ēku energorenovāciju un attiecas arī uz valsts dzīvojamo ēku energorenovāciju.

Attiecībā uz visām investīcijām nodrošina kopējo enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā salīdzinājumā ar ex ante emisijām.

Investīcijas sedz izmaksas, kas saistītas ar ēkas siltumizolāciju, energoefektīvām iekārtām (logiem, stiklojumu, durvīm), aukstumapgādes un ventilācijas sistēmām, energoefektīvām apgaismes un vadības sistēmām. Būvdarbos arī nodrošina augstus veselības un vides standartus, cita starpā pievēršoties katastrofu novēršanai un aizsardzībai pret klimata radītiem apdraudējumiem, kaitīgu vielu aizvākšanai un aizsardzībai pret tām, ugunsdrošībai un seismiskajai drošībai. Paredzams, ka publisko ēku renovēšana ietvers to piekļūstamības uzlabojumus personām ar invaliditāti.

Tā kā Slovēnija ir viena no Eiropas valstīm, kas visvairāk pakļauta seismiskajam riskam, energorenovāciju veic līdztekus seismiskajai renovācijai, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu pieeju un investīciju ilglaicīgu ietekmi. Būvdarbos arī ievēro ēkas estētisko vērtību un arhitektonisko kvalitāti, ņemot vērā iespējamās kultūras aizsardzības prasības renovācijām tādu ēku gadījumā, kuras pieder kultūras mantojumam.

Atbalsttiesīgas ir šādas ēku kategorijas:

·ēkas, kurām Covid-19 epidēmijas dēļ ir īpaša administratīva nozīme;

·ēkas, kurām Covid-19 epidēmijas dēļ ir liela sabiedriska nozīme;

·ēkas, kurām nepieciešama ēku inženiertehnisko sistēmu individuāla modernizācija;

·valsts īpašumā esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.

Investīcija nodrošina arī finanšu piešķīrumu, lai uzsāktu energorenovācijas darbus saskaņā ar apgrozības fondu, kas jāizveido reformas ietvaros. Ar šo sākotnējo summu investīcija ir sekmē citu valsts sektora ēku energorenovāciju.

Renovāciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/

mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Pabeigšanas grafiks (norādīt ceturksni un gadu)

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

19

A. Valsts sektora ēku energorenovācijas plānošanas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Aizlieguma stāšanās spēkā attiecībā uz fosilā kurināmā izmantošanu apkurei jaunās ēkās

Noteikums likumā, kas norāda attiecīgā tiesību akta stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2023

Ar likumu nosaka aizliegumu projektēt un uzstādīt krāšņu kurināmā, mazuta (degvieleļļa) un ogļu katlus ēku apkurei, kā paredzēts Ēku energorenovācijas ilgtermiņa stratēģijā 2050. gadam.

20

A. Valsts sektora ēku energorenovācijas plānošanas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Apgrozības fonda izveide valsts sektora ēku energorenovācijai

Pieņemts dekrēts par sistēmiska finanšu resursa izveidi prioritāras energorenovācijas īstenošanai

 

 

 

4. cet.

2023

Ar reformu izveido apgrozības fondu publisko ēku energorenovācijas īstenošanai. Fonds ir pašfinansēts ar finanšu ietaupījumiem, ko rada investīcijas energoefektivitātē.

21

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana ēku inženiertehnisko sistēmu individuālas modernizācijas īstenošanai

Konkursa specifikāciju publicēšana

 

 

 

4. cet.

2022

Izsludināts konkurss par ēku inženiertehnisko sistēmu, piemēram, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu, individuālu modernizāciju. Piedāvājumus uzaicinājumā var iesniegt, līdz ir izsmelts budžeta finansējums. Atlases / atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

22

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par augstas administratīvas un sabiedriskas nozīmes publisko ēku energorenovāciju un ilgtspējīgu renovāciju

Konkursa specifikāciju publicēšana

 

 

 

4. cet.

2022

Izsludināts konkurss par augstas administratīvas un sabiedriskas nozīmes valsts ēku energorenovāciju un ilgtspējīgu renovāciju. Piedāvājumus uzaicinājumā var iesniegt, līdz ir izsmelts budžeta finansējums. Atlases / atbilstības kritēriji nodrošina: a) atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01); un b) tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz 30 % apmērā salīdzinājumā ar ex ante emisijām.

23

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par valsts dzīvojamo ēku energorenovāciju un ilgtspējīgu renovāciju.

Konkursa specifikāciju publicēšana

 

 

 

4. cet.

2022

Izsludināts konkurss par valsts dzīvojamo ēku energorenovāciju un ilgtspējīgu renovāciju. Piedāvājumus uzaicinājumā var iesniegt, līdz ir izsmelts budžeta finansējums.

Atlases / atbilstības kritēriji nodrošina: a) atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01); un

b) tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz 30 % apmērā salīdzinājumā ar ex ante emisijām.

24

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta augstas administratīvās un sabiedriskās nozīmes ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija.

 

Skaits

(m²)

0

29000

4. cet.

2024

Augstas administratīvās un sabiedriskās nozīmības publisko ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija ir pabeigta saskaņā ar 22. atskaites punktā minētajiem konkursa kritērijiem.

25

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta augstas administratīvās un sabiedriskās nozīmības ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija.

 

Skaits

(m²)

29000

89000

2. cet.

2026

Augstas administratīvās un sabiedriskās nozīmības publisko ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija ir pabeigta saskaņā ar 22. atskaites punktā minētajiem konkursa kritērijiem.

26

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija, veicot individuālus ēku inženiertehnisko sistēmu uzlabojumus

 

Skaits

(m²)

0

36000

4. cet.

2025

Ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija, individuāli modernizējot ēku inženiertehniskās sistēmas, ir pabeigta saskaņā ar 21. atskaites punktā minētajiem konkursa kritērijiem.

27

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta valsts dzīvojamo ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija

 

Skaits

(m²)

0

20000

4. cet.

2025

Valsts dzīvojamo ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija ir pabeigta saskaņā ar 23. atskaites punktā minētajiem konkursa kritērijiem.

28

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta publisko ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija, ko finansē no apgrozības fonda publisko ēku energorenovācijai

 

Skaits

(m²)

0

10000

2. cet.

2026

Pabeigta publisko ēku energorenovācija saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), panākot tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz 30 % apmērā salīdzinājumā ar ex ante emisijām.

   

C. KOMPONENTS NR. 3. TĪRA UN DROŠA VIDE

Slovēnija saskaras ar ievērojamām investīciju vajadzībām saistībā ar aizsardzību pret klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām, jo pieaug ekstremālu laikapstākļu un jo īpaši plūdu tendence. Šādas klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas apdraud lielu daļu Slovēnijas iedzīvotāju, kas dzīvo teritorijās ar ievērojamu plūdu risku, un rada ievērojamus ekonomiskus zaudējumus.

Turklāt ūdens zudumi joprojām pārsniedz ES vidējo rādītāju. Šādas noplūdes ir virszemes un pazemes ūdeņu izšķērdēšana, kā rezultātā palielinās enerģijas patēriņš ūdens attīrīšanas un sadales vajadzībām. Tās arī palielina ūdens piesārņojuma risku.

Šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir īstenot koordinētu pieeju attiecībā uz novēršanu, sagatavotību, reaģēšanu un atveseļošanu dabas ar klimatu saistītu katastrofu gadījumā, jo īpaši uzlabojot infrastruktūru un ar to saistīto organizāciju, pētniecību, izpratnes veicināšanu un apmācību. Šā komponenta mērķis ir arī uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku orientēt uz zemu oglekļa emisiju un enerģētikas pārkārtošanu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēties uz investīcijām zaļajā pārkārtošanā, jo īpaši uz tīras un efektīvas enerģijas ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Šis komponents veicina vides saglabāšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tādējādi stiprinot ekoloģisko, sociālo un ekonomisko noturību.

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

C.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Sagatavotības un reakcijas stiprināšana klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu gadījumā

Reformā nosaka organizāciju klimata izraisītu katastrofu gadījumā un reaģēšanu uz tām, izveidojot modulāras reaģēšanas vienības, kas ir specializējušās un apmācītas, lai reaģētu uz klimata katastrofām valsts, reģionālā un vietējā līmenī, vienlaikus no jauna definējot esošo vienību lomu. Struktūra pievēršas ar klimatu saistītām katastrofām, kas rada vislielāko risku Slovēnijai, piemēram, plūdiem un lieliem dabas ugunsgrēkiem.

Reformu īsteno, līdz 2023. gada 31. decembrim stājoties spēkā jaunai rezolūcijai par valsts programmu aizsardzībai pret dabas un citām katastrofām. Paredzams, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam jaunā organizācijas struktūra aptvers visu Slovēnijas teritoriju un visus iedzīvotājus, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām.

Reforma C. Klimata pārmaiņu un ar klimatu saistītu katastrofu ietekmes uz noturīgu mežu bioloģisko daudzveidību mazināšana un to atjaunošana

Mežu aizsardzības un atjaunošanas reforma ir vērsta uz Komisijas ieteikumiem Slovēnijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam (SWD(2020) 394), veicinot meža zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, uzlabojot daudzfunkcionalitāti, mežu aizsardzību un mežu ekosistēmu atjaunošanu, jo īpaši pēc katastrofāliem notikumiem.

Reformas mērķis ir panākt ar mežiem saistīto dzīvotņu un sugu labu stāvokli, lai uzlabotu ekoloģiskos pakalpojumus un bioloģisko daudzveidību un veidotu noturību pret apdraudējumiem, piemēram, klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem.

Noteikumus par nosacījumiem iekļaušanai Piegādātāju reģistrā un citus attiecīgos piegādātāju pienākumus un meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības prasības groza, lai nodrošinātu meža reproduktīvā materiāla pienācīgu kvalitāti. Groza noteikumus par meža reproduktīvā materiāla sertifikātiem, lai uzlabotu izsekošanu un ekspertu uzraudzību.

Šo reformu līdz 2022. gada 31. decembrim īsteno Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrija, izdarot grozījumus noteikumos par nosacījumiem iekļaušanai Piegādātāju reģistrā un citos piegādātāju pienākumos un meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības prasībās.

Investīcija E. Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām Slovēnijas Republikā

Ar investīciju izveido īpašus centrus, kas paredzēti klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu, piemēram, plūdu un lielu dabas ugunsgrēku, novēršanai, sagatavotībai tām un reaģēšanai uz tām. Tā ietver civilās aizsardzības spēku apmācību, lai nodrošinātu integrētas darbības, kā arī izpratnes veicināšanas pasākumus plašai sabiedrībai. Tā ietver arī uzbūvētā centra digitalizāciju koordinētai reaģēšanai un neatliekamās palīdzības numura 112 modernizāciju.

Veidojot nepieciešamās energoefektīvās infrastruktūras, ņem vērā nepieciešamību izvietot telpas atbilstīgā teritorijā, kas pakļauta attiecīgiem ar klimatu saistītiem riskiem. To veic Aizsardzības ministrija, rīkojot atklātus konkursus, ņemot vērā zaļā publiskā iepirkuma prasības.

Investīcija ietver arī mācību kursus, kā tikt galā ar konkrētiem riskiem, piemēram, plūdiem un lieliem dabas ugunsgrēkiem, laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam, kā arī izpratnes veicināšanas pasākumus starp dažādām iedzīvotāju mērķgrupām laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Investīcijas plūdu riska novēršanai ietver ūdens aiztures sistēmas un esošo plūdu teritoriju paplašināšanu. Tās pēc iespējas prioritizē dabā rodamus risinājumus un zaļo infrastruktūru. Turklāt īpašas investīcijas tiek vērstas uz zemes nogruvumu risku.

Dabā rodamus risinājumus iekļauj projektu atlases kritērijos. Investīciju plūdu riska mazināšanā īsteno, noslēdzot īpašus nolīgumus ar pašvaldībām. Projekti ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) (C(2021) 2800 final), ar ko papildina Taksonomijas regulu (ES) 2020/852, attiecīgajiem pielikumiem.

Tiek sagaidīts, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atskaites punktus un mērķrādītājus, kas Slovēnijai jāsasniedz. Proti, ir jāpierāda, ka pilnībā un pēc būtības tiek ievērotas piemērojamās tiesību normas.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija G. Sēklu, kokaudzētavu un mežu aizsardzības centrs

Investīcijas mērķis ir palielināt ES mežu ilgtermiņa kvantitāti, kvalitāti un noturību, jo īpaši pret ugunsgrēkiem, kaitēkļiem un citiem apdraudējumiem, kas, visticamāk, palielināsies klimata pārmaiņu dēļ. Turpina attīstīt bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu mežsaimniecības praksi, galveno uzmanību pievēršot ģenētiskajai saglabāšanai un ģenētiskajai daudzveidībai.

Būvējot vajadzīgās energoefektīvās pētniecības infrastruktūras, tostarp meža sēklu departamentu, kokaudzētavu departamentu un mežu aizsardzības departamentu, ņem vērā vajadzību koncentrēt infrastruktūru un zināšanu bāzi turpmākai inovācijai, attīstībai un pētniecībai šajā jomā.

To īsteno Slovēnijas Mežsaimniecības institūts, izmantojot publiskus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, ņemot vērā zaļā publiskā iepirkuma prasības.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti 

Ar investīciju finansē papildu pilna cikla notekūdeņu sistēmu būvniecību, kuru neto enerģijas patēriņš ir nulle, un papildu pilna cikla notekūdeņu sistēmas atjaunošanu, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu vismaz par 10 % (tikai ar energoefektivitātes pasākumiem, nevis ar būtiskām izmaiņām vai slodzes izmaiņām). Investīcijas koncentrējas uz projektiem, kas saistīti ar notekūdeņu sistēmām, kuras sniedz ieguldījumu Natura 2000 teritorijās un ūdens aizsardzības zonās.

Investīciju īsteno, piešķirot dotācijas pašvaldībām projektiem, kurus Vides un telpiskās plānošanas ministrija atlasījusi, izmantojot īpašu uzaicinājumu iesniegt projektus.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Investīcijas mērķis ir risināt ūdens zudumus Slovēnijā, kas joprojām ir būtiski ūdens infrastruktūras vecuma dēļ.

Investīcija ietver dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecību ar vidējo enerģijas patēriņu ≤ 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indeksu (ILI) ≤ 1,5, kā arī esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu renovēšanu, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu par vairāk nekā 20 % vai noplūdes samazinājumu par vairāk nekā 20 %.

Investīciju īsteno, piešķirot dotācijas pašvaldībām projektiem, kurus Vides un telpiskās plānošanas ministrija atlasījusi, izmantojot īpašu uzaicinājumu iesniegt projektus.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

29

A. Sagatavotības un reakcijas stiprināšana klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu gadījumā

Atskaites punkts

Rezolūcijas par valsts programmu aizsardzībai pret dabas un citām katastrofām stāšanās spēkā

Noteikums rezolūcijā, kas norāda valsts programmas aizsardzībai pret dabas un citām katastrofām stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

Rezolūciju pieņem Slovēnijas Republikas Nacionālā asambleja. Tajā nosaka organizāciju klimata izraisītu katastrofu gadījumā un reaģēšanu uz tām, jaunizveidoto modulāro vienību reaģēšanai uz klimata izraisītām katastrofām darbību, to apmācību un esošo vienību darbību un lomu reaģēšanā uz klimata izraisītām katastrofām. Tās mērķis ir panākt ātrāku, koordinētāku un efektīvāku reaģēšanu uz katastrofām, kas saistītas ar klimatu (plūdi, plaša mēroga dabas ugunsgrēki un citas ar klimatu saistītas katastrofas).

30

E. Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām Slovēnijas Republikā

Mērķrādītājs

Jaunizveidotas mācību un reaģēšanas telpas ar klimatu saistītu operatīvo katastrofu gadījumiem

 

Skaits

0

3

4. cet.

2025

Valsts centra koordinētai reaģēšanai uz klimata izraisītām katastrofām un divu apakšcentru darbības uzsākšana, lai apmācītu modulāras vienības reaģēšanai uz plūdiem un liela mēroga dabas ugunsgrēkiem.

Centru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā tas, kas nepieciešams ēkai ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu, saskaņā ar valsts noteikumiem par tādu ēku būvniecību, kuru enerģijas patēriņš ir gandrīz nulle.

31

E. Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām Slovēnijas Republikā

Mērķrādītājs

Dalībnieki ar pabeigtu apmācību reaģēšanai uz plūdiem un liela mēroga dabas ugunsgrēkiem

 

Skaits

0

2000

4. cet.

2025

Pielāgotu programmu izstrāde un pabeigta apmācība kopumā 2000 personām (1000 personas reaģēšanai uz plūdiem un 1000 personas, lai reaģētu uz liela mēroga dabas ugunsgrēkiem).

32

F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana investīcijām aizsardzības pret plūdiem jomā

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana investīcijām aizsardzības pret plūdiem jomā. Konkursa kritērijos prioritāti piešķir dabā rodamiem risinājumiem un zaļajai infrastruktūrai. Līgumi nodrošina, ka projekti tiek īstenoti saskaņā ar ES acquis un vides noteikumiem un Komisijas Deleģētās regulas (C(2021)2800 final), ar ko papildina Taksonomijas regulu (2020/852), pielikumiem.

33

F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Atjaunotas vietas, ko seismiskā riska dēļ apdraud zemes nogruvumi

 

Skaits

0

6

4. cet.

2025

Pabeigti projekti zemes nogruvumu ietekmes samazināšanai seismisko risku dēļ. Projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

34

F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Iedzīvotāji, kas gūst labumu no projektiem aizsardzībai pret plūdiem

 

Skaits

0

6000

2. cet.

2026

Mērķrādītājs atspoguļo iedzīvotāju skaitu teritorijā, kurā ir pabeigti projekti aizsardzībai pret plūdiem.

35

F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Pabeigto plūdu novēršanas projektu skaits, kas pēc iespējas atbalsta dabā rodamus risinājumus un “zaļus” pasākumus

 

Skaits

0

5

4. cet.

2025

Mērķis ir konkrēts to projektu skaits, kas pabeigti plūdu novēršanas jomā saskaņā ar līgumiem, kas minēti 32. atskaites punktā.

Projekti saskaņā ar Plūdu direktīvas 5. panta 1. punktu palīdz mazināt plūdu risku noteiktās teritorijās, kurās ir būtiska plūdu ietekme Slovēnijā. Tajos, ciktāl iespējams, ietver dabā rodamu risinājumu pasākumus.

36

C. Klimata pārmaiņu un ar klimatu saistītu katastrofu ietekmes uz noturīgu mežu bioloģisko daudzveidību mazināšana un to atjaunošana

Atskaites punkts

Grozījumu stāšanās spēkā noteikumos par nosacījumiem iekļaušanai Piegādātāju reģistrā un citiem piegādātāju pienākumiem un par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības prasībām

Noteikums grozījumos, kas norāda, ka stājas spēkā noteikumi par nosacījumiem iekļaušanai Piegādātāju reģistrā un citi piegādātāju pienākumi un meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības prasības

 

 

 

4. cet.

2022

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrija pieņem šādus grozījumus:

– meža reproduktīvā materiāla kvalitāti nodrošina nosacījumi iekļaušanai Piegādātāju reģistrā un citi piegādātāju pienākumi, kā arī prasības attiecībā uz meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību; – meža reproduktīvā materiāla sertifikāti ļauj izsekot meža reproduktīvos materiālus.

37

G. Sēklu, kokaudzētavu un meža aizsardzības centrs

Atskaites punkts

Darbojas sēklu, kokaudzētavu un meža aizsardzības centrs

Būvdarbu pabeigšana un iegūta ekspluatācijas licence

 

 

 

4. cet.

2024

Centrā ir vismaz 3000 kvadrātmetru liela pētniecības platība. Centrā veic pētniecības un attīstības darbības meža sēklu, stādu audzētavas un meža aizsardzības jomā.

Jaunajā ēkā primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā tas, kas nepieciešams ēkai ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu, saskaņā ar valsts noteikumiem par tādu ēku būvniecību, kuru enerģijas patēriņš ir gandrīz nulle.

38

H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 15 komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem Projekti pievēršas pastāvošo sistēmu rekonstrukcijai ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu par vismaz 10 %. Jaunizbūvēto sistēmu neto enerģijas patēriņš ir nulle.

Projekti ir vērsti uz aizsargājamām dabas teritorijām.

39

H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektu skaits

Skaits

0

5

4. cet.

2024

Pastāvošo sistēmu rekonstrukcijas projekti ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu ir pabeigti saskaņā ar 38. atskaites punktā minētajām prasībām.

40

H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektu skaits

Skaits

5

12

4. cet.

2025

Pastāvošo sistēmu rekonstrukcijas projekti ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu ir pabeigti saskaņā ar 38. atskaites punktā minētajām prasībām.

41

H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektu skaits

 

Skaits

12

15

2. cet.

2026

Pastāvošo sistēmu rekonstrukcijas projekti ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu ir pabeigti saskaņā ar 38. atskaites punktā minētajām prasībām.

42

I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem Projektos pievēršas esošo sistēmu rekonstrukcijai, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10 %, un lai nodrošinātu, ka jaunbūvētas sistēmas vidējais enerģijas patēriņš ir mazāks par vai vienāds ar 0,5 kWh vai ILI it 1,5 vai mazāks.

43

I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto dzeramā ūdens apgādes projektu skaits

 

Skaits

0

5

4. cet.

2024

Pastāvošo sistēmu rekonstrukcijas projekti ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu ir pabeigti saskaņā ar 42. atskaites punktā minētajām prasībām.

44

I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto dzeramā ūdens apgādes projektu skaits

 

Skaits

5

12

4. cet.

2025

Pastāvošo sistēmu rekonstrukcijas projekti ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu ir pabeigti saskaņā ar 42. atskaites punktā minētajām prasībām.

45

I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto dzeramā ūdens apgādes projektu skaits

 

Skaits

12

15

2. cet.

2026

Pastāvošo sistēmu rekonstrukcijas projekti ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu ir pabeigti saskaņā ar 42. atskaites punktā minētajām prasībām.

C.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma B. Preventīvo pasākumu stiprināšana, lai palielinātu noturību pret plūdiem

Reforma īpaši pievēršas plūdu riskam, kas ir viens no būtiskākajiem riskiem saistībā ar klimata pārmaiņām Slovēnijā.

Jauna plūdu riska pārvaldības plāna stāšanās spēkā paātrina tādu pasākumu un projektu plānošanu un īstenošanu, kas palīdz novērst plūdu un lavīnu sekas. Reformas galvenie elementi ir upju kontroles dienesta izveide un kontroles sistēmu automatizētu risinājumu ieviešana. Slovēnijas Republikas Ūdens direktorātu reorganizē, lai panāktu procesu decentralizāciju un optimizāciju.

Plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2026. gadam stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim un nodrošina, ka plūdu un zemes nogruvumu riska pārvaldība kļūst par pastāvīgu uzdevumu ar īpašiem resursiem no valsts budžeta. Reforma veicina turpmākas investīcijas, izmantojot dabā rodamus risinājumus un zaļās infrastruktūras.

Reforma D. Publisko vides aizsardzības dienestu darbības efektivitātes palielināšana

Reforma risina galveno problēmu saistībā ar ūdens resursu apsaimniekošanas zudumiem Slovēnijā, uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu organizāciju un kontroli un nodrošinot infrastruktūras modernizācijas finansējuma ilgtspēju. Reforma uzlabo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas standartu, lai palielinātu ūdens apsaimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu atkalizmantošanas sistēmas.

Reforma nodrošina infrastruktūras investīciju finansēšanas ilgtermiņa ilgtspēju, pārskatot par ūdens izmantošanu iekasēto maksu rentabilitāti. Vēl viens būtisks reformas mērķis ir informācijas sistēmas modernizācija sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzībai un ziņošanai par to.

Reformu īsteno, grozot sabiedrisko pakalpojumu īstenošanas noteikumus un līdz 2022. gada 31. decembrim stājoties spēkā jaunam sabiedrisko pakalpojumu tiesību aktam vides aizsardzības jomā.

Investīcija F. Turpmāka plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Ņemot vērā lielo investīciju nepietiekamību, komponents ietver papildu investīcijas plūdu riska novēršanai.

Investīcijas ietver ūdens aiztures sistēmas, esošo plūdu teritoriju paplašināšanu un pēc iespējas prioritizē dabā rodamus risinājumus un zaļās infrastruktūras. Šajā nolūkā projektu atlases kritērijos iekļauj dabā rodamus risinājumus.

Projekti ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) (C(2021) 2800 final), ar ko papildina Taksonomijas regulu (ES) 2020/852, attiecīgajiem pielikumiem.

Tiek sagaidīts, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atskaites punktus un mērķrādītājus, kas Slovēnijai jāsasniedz. Proti, ir jāpierāda, ka pilnībā un pēc būtības tiek ievērotas piemērojamās tiesību normas.

Investīciju īsteno, izmantojot īpašus nolīgumus ar pašvaldībām, un to pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija H. Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai

Ar investīciju finansē papildu pilna cikla notekūdeņu sistēmu būvniecību, kuru neto enerģijas patēriņš ir nulle, un papildu pilna cikla notekūdeņu sistēmas atjaunošanu, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu vismaz par 10 % (tikai ar energoefektivitātes pasākumiem, nevis ar būtiskām izmaiņām vai slodzes izmaiņām). Investīcijas koncentrējas uz projektiem, kas saistīti ar notekūdeņu sistēmām, kuras sniedz ieguldījumu Natura 2000 teritorijās un ūdens aizsardzības zonās.

Investīciju īsteno, piešķirot pašvaldībām ilgtermiņa aizdevumus ar izdevīgām procentu likmēm projektiem, kurus Vides un telpiskās plānošanas ministrija atlasījusi, izmantojot īpašu uzaicinājumu iesniegt projektus.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija I. Turpmāki dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Investīcijas rezultātā tiek būvētas papildu dzeramā ūdens apgādes sistēmas ar vidējo enerģijas patēriņu ≤ 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indeksu (ILI) ≤ 1,5, kā arī tiek renovētas esošās dzeramā ūdens apgādes sistēmas, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu par vairāk nekā 20 % vai noplūdes samazinājumu par vairāk nekā 20 %.

Investīciju īsteno pašvaldības projektiem, kurus Vides un telpiskās plānošanas ministrija atlasījusi, izmantojot īpašu uzaicinājumu iesniegt projektus.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

46

B. Preventīvo pasākumu stiprināšana, lai palielinātu noturību pret plūdiem

Atskaites punkts

Jauna plūdu riska pārvaldības plāna stāšanās spēkā

Noteikums plānā, kas norāda plāna stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Jaunā plāna mērķis ir paātrināt tādu pasākumu plānošanu un īstenošanu, kas palīdz preventīvi novērst plūdu sekas vietējā, reģionālā un valsts līmenī, jo īpaši veicinot dabā rodamus risinājumus.

47

F. Plūdu riska turpmāka mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Iedzīvotāji, kas gūst labumu no projektiem aizsardzībai pret plūdiem

 

Skaits

0

56000

2. cet.

2026

Mērķrādītājs atspoguļo iedzīvotāju skaitu teritorijā, kurā ir pabeigti projekti aizsardzībai pret plūdiem.

48

F. Plūdu riska turpmāka mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Pabeigto plūdu novēršanas projektu skaits, kas pēc iespējas atbalsta dabā rodamus risinājumus un zaļas infrastruktūras

 

Skaits

0

20

2. cet.

2026

Mērķrādītājs ir konkrētais veikto un pabeigto investīciju skaits plūdu novēršanas jomā saskaņā ar 32. atskaites punkta prasībām.

Projekti saskaņā ar Plūdu direktīvas 5. panta 1. punktu palīdz samazināt plūdu riskus noteiktās teritorijās Slovēnijā, kurās ir būtiska plūdu ietekme. Tajos, ciktāl iespējams, ietver dabā rodamus risinājumu pasākumus.

49

D. Publisko vides aizsardzības dienestu darbības efektivitātes palielināšana

Atskaites punkts

Komunālo pakalpojumu un vides aizsardzības tiesību akta stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Komunālo pakalpojumu un vides aizsardzības tiesību akta stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Komunālo pakalpojumu un vides aizsardzības tiesību akts cita starpā nodrošina: – infrastruktūras investīciju finansēšanas ilgtermiņa ilgtspēju, pārskatot par ūdens izmantošanu iekasēto maksu rentabilitāti;

–informācijas sistēmas modernizāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzībai un ziņošanai par to.

50

H. Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 10 komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem Projektos pievēršas esošo sistēmu rekonstrukcijai, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10 %, un nodrošina neto enerģijas patēriņu nulles līmenī jaunbūvētai sistēmai.

Projekti ir vērsti uz aizsargājamām dabas teritorijām.

51

H. Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai

Mērķrādītājs

Pabeigto komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektu skaits

 

Skaits

0

10

2. cet.

2026

Pabeigti pastāvošo sistēmu rekonstrukcijas projekti ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar 50. atskaites punktā minētajām prasībām.

52

I. Turpmāki dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem. Projektos pievēršas esošo sistēmu rekonstrukcijai, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10 %, un nodrošina, ka jaunbūvētas sistēmas vidējais enerģijas patēriņš ir mazāks par vai vienāds ar 0,5 kWh vai ILI ir 1,5 vai mazāks.

53

I. Turpmāki dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto dzeramā ūdens apgādes projektu skaits

 

Skaits

0

10

2. cet.

2026

Pabeigti pastāvošo sistēmu rekonstrukcijas projekti ar mērķi palielināt energoefektivitāti un samazināt elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar 52. atskaites punktā minētajām prasībām.

D. KOMPONENTS NR. 4. ILGTSPĒJĪGS TRANSPORTS

Lielā atkarība no autotransporta un automašīnām un sabiedriskā transporta zemā izmantošana ievērojami palielina Slovēnijas oglekļa dioksīda emisijas. Transporta radītās emisijas radīja 42,7 % no Slovēnijas kopējām CO2 emisijām 2018. gadā, kas ir krietni virs ES vidējā rādītāja (32,6 %), un tās turpina palielināties absolūtā izteiksmē.

Šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta, dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu transporta izmantošanu, alternatīvu degvielu izmantošanu transportā, kā arī dzelzceļa un autotransporta digitālo pārkārtošanos.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku orientēt uz zemu oglekļa emisiju un enerģētikas pārkārtošanu, ilgtspējīgu transportu, jo īpaši dzelzceļu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz ilgtspējīgu transportu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

D.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma

Sabiedrisko transportu Slovēnijā smagi skāra Covid-19 pandēmija, un pasažieru skaits 2020. gadā samazinājās par 75 %.

Šīs reformas mērķis ir veicināt un uzlabot sabiedriskā transporta piekļūstamību un konkurētspēju, lai atgūtos pēc pandēmijas. Ar reformu valsts līmenī izveido integrētu sabiedrisko pasažieru pārvadātāju, kas atbalsta dzelzceļa un autobusu sabiedriskā transporta integrāciju ar starppilsētu, pilsētas, skolu un darbaspēka transportu. Paredzams, ka reforma ievērojami uzlabos sabiedriskā transporta piekļūstamības standartu.

Reformu īsteno, līdz 2022. gada 31. decembrim stājoties spēkā jaunam likumam par sabiedrisko pasažieru transportu un Infrastruktūras ministrijai izveidojot un sākot ekspluatēt jaunu integrētu sabiedriskā transporta operatoru. Paredzams, ka tas atspoguļosies sabiedrisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pieaugumā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma B. Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas reforma

Reformas mērķis ir palielināt alternatīvo degvielu izmantošanu iekšzemes un pārrobežu transportā un samazināt transporta radīto siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisiju īpatsvaru. Jo īpaši ar reformu izraugās struktūru, kas koordinē transporta un enerģētikas nozares vajadzības un kas nodrošina un koordinē alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un tādējādi padara pāreju uz bezemisiju un mazemisiju mobilitāti noturīgāku.

Reformu īsteno, līdz 2022. gada 30. jūnijam stājoties spēkā tiesību aktam par alternatīvajām degvielām transporta nozarē un alternatīvo degvielu infrastruktūrai, ar ko izveido arī valsts tiesisko regulējumu alternatīvo degvielu jomā transporta nozarē.

Paredzams, ka jaunais tiesiskais regulējums līdz 2025. gada 31. decembrim izraisīs vismaz 400 jaunu reģistrēto uzlādes vai uzpildes punktu būvniecību alternatīviem mehāniskajiem transportlīdzekļiem Slovēnijā papildus tiem, kas tiek finansēti saskaņā ar Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānu.

Investīcija C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Investīcijas veicina dzelzceļa transportu un savienojamību ar pilsētu centriem. Tās arī uzlabo dzelzceļa staciju piekļūstamību plašākam iedzīvotāju lokam, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti.

Atlasītie projekti uzlabo transporta pakalpojumus gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem:

·modernizējot galvenās dzelzceļa stacijas reģionālajā tīklā, Grosuplje un Domžale;

·modernizējot daļu dzelzceļa līnijas Ļubļana–Divača, kas ir Primorskas galvenais transporta savienojums ar Slovēnijas centrālo daļu un ietilpst divos TEN-T koridoros, kuri šķērso Slovēniju, proti, Vidusjūras koridorā un Baltijas–Adrijas jūras koridorā, un modernizējot dzelzceļa līniju Ļubļana–Jesenice. Abi maršruti pašlaik neatbilst pašreizējiem satiksmes apjomiem, un tie ir svarīgi pārrobežu kravu pārvadājumiem.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija D. Dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras digitalizācija

Šīs investīcijas mērķis ir sniegt uzticamu informāciju par transporta sistēmu, lai uzlabotu satiksmes datu iegūšanu un apmaiņu par transporta infrastruktūras stāvokli un transportlīdzekļu kustību reāllaikā. Investīcija nodrošina savietojamību un efektīvāku drošības pārvaldību un uzlabošanu, digitalizējot dzelzceļa un autotransportu.

·Dzelzceļa transporta digitalizācija: investīcija veicina digitālu satiksmes pārvaldību un kontroli, izmantojot Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS). Investīciju īsteno ar publisku konkursu, ko rīko Infrastruktūras ministrija, lai piešķirtu dotācijas ETCS vilcienu aprīkojuma iegādei esošā ritošā sastāva modernizācijai. Investīcijas mērķis ir modernizēt 32 lokomotīves ar 2. līmeņa ETCS iekārtām.

·70 kilometru autotransporta digitalizācija: investīcija cita starpā ietver optiskās šķiedras tīkla modernizāciju un ceļu detektoru iegādi satiksmes datu vākšanai reāllaikā, tostarp simulācijas rīku satiksmes plānošanai, kontrolei un prognozēšanai automaģistrāļu tīklā, un lietotnes lietotājiem. Ļaujot reāllaikā pielāgot braukšanas ātruma ierobežojumus, tiek sagaidīts, ka satiksmes pārvaldītājs spēs novērst negadījumus un sastrēgumus, kā arī samazināt emisijas. Investīciju īsteno autoceļu uzturēšanas uzņēmums Slovēnijā, kuram ir uzticēts likumīgais monopols automaģistrāļu būvniecībai un ekspluatācijai.

Darbības šīs investīcijas ietvaros pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija E. Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanas veicināšana transporta nozarē

Ar šo investīciju līdzfinansē alternatīvo degvielu uzlādes vai uzpildes infrastruktūru izvēršanu. Tās ietver 482 vispārējai izmantošanai paredzētus elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. Vēl 104 papildu uzlādes punkti ir paredzēti dažu valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.

Investīciju īsteno, rīkojot konkursu, kas nodrošina pienācīgu ģeogrāfisko sadalījumu, tostarp analīzi par šādas infrastruktūras nākotnes vajadzībām un to kritisko apgabalu kartēšanu, kuros ir būtisks šādas infrastruktūras trūkums.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

D.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

54

A. Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko izveido integrētu sabiedriskā pasažieru transporta operatoru, stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda tiesību akta stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Ar šo likumu uzdevumi, kurus pašlaik veic Infrastruktūras ministrija, pašvaldības un Slovēnijas Dzelzceļš, tiek uzticēti integrētam sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības uzņēmumam. Uzņēmums cita starpā veicina sabiedriskā pasažieru transporta attīstību, sagatavo tiesību aktu un citu aktu grozījumus, nodrošina vajadzību plānošanu, rīko publiskā iepirkuma procedūras, pārvalda biļešu sistēmu, nodrošina pienācīgu uzraudzību un sniedz informāciju pasažieriem.

55

A. Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma

Atskaites punkts

Darbojas sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības uzņēmums

 Valdības paziņojums par sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības uzņēmuma izveidi

4. cet.

2022

Sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības uzņēmuma darbības uzsākšana saskaņā ar likumā noteiktajiem uzdevumiem atbilstīgi 54. atskaites punktam.

56

A. Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma

Mērķrādītājs

Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieaugums

 

Skaits

(miljoni km)

50

60

2. cet.

2023

Ikgadējo braucienu sabiedriskā pasažieru transporta sistēmā pieaugums no 50 000 000 km 2020. gadā līdz vismaz 60 000 000 km ikgadējo braucienu.

57

C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa posmu modernizācijai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu sliežu ceļu modernizācijai posmos: Kraņa – Jesenice, Ļubļana – Brezovica un Brezovica – Preserje, un Preserje – Borovnica

 

 

 

4. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana sliežu ceļu modernizācijai posmos: Kraņa – Jesenice, Ļubļana – Brezovica un Brezovica – Preserje, un Preserje – Borovnica. Konkursa specifikācijas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) un šādām prasībām: — palielināt dzelzceļa plūstamību, likvidējot problemātiskos posmus līnijā Nr. 50 Ļubļana – Sežana – d.m. un līnijā Nr. 20 Ļubļana – Jesenice – d.m.; — modernizēt līnijas un stacijas saskaņā ar savietojamības tehniskajām specifikācijām; — kravnesības norādījumi attiecīgajai D4 kategorijai 22,5 t/ass 8 t/m; — palielināt vilcienu ātrumu līdz jauniem projektētajiem ātrumiem.

58

C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa staciju Grosuplje un Domžale modernizācijai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu Grosuplje un Domžale stacijām

 

 

 

4. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa staciju Grosuplje un Domžale modernizācijai. Konkursa specifikācijas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) un ietver uzlabojumus attiecībā uz pašreizējo piekļūstamību pasažieriem un līniju sliežu ceļu kapacitāti.

59

C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Mērķrādītājs

Atjauninātas dzelzceļa stacijas

 

Skaits

(stacijas)

0

2

2. cet.

2024

Pabeigti atjaunošanas darbi Grosuplje un Domžale stacijās saskaņā ar 58. atskaites punkta prasībām.

60

C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Mērķrādītājs

Atjaunināto dzelzceļa līniju garums

 

Skaits

(km)

0

49

2. cet.

2025

Rekonstruēti dzelzceļa līnijas kilometri (Kraņa–Jesenice un Ļubļana–Brezovica–Borovnica) saskaņā ar 57. atskaites punkta prasībām.

61

D. Dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras digitalizācija

Mērķrādītājs

Darbotiesspējīgas lokomotīves, kas papildus aprīkotas ar 2. līmeņa ETCS

 

Skaits

0

32

2. cet.

2026

Tādu esošo lokomotīvju skaits, kas aprīkotas ar 2. līmeņa ETCS, licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem Slovēnijā, ar ritošā sastāva, kam ir finansēts ETCS aprīkojums, obligātu izmantošanu Slovēnijas dzelzceļa infrastruktūrā vismaz 5 gadus pēc ETCS iekārtu uzstādīšanas.

62

D. Dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras digitalizācija

Mērķrādītājs

Ceļi, kurus aptver satiksmes kontroles un vadības sistēma

 

Skaits

(km)

0

70

4. cet.

2025

Satiksmes kontroles un vadības sistēma jo īpaši ietver modernizētu optisko pamattīklu, modernizētu vadības centru, ceļu detektorus un satiksmes plānošanas simulācijas rīku. Tā daļēji ir paredzēta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un cita starpā ietver optisko tīklu, lai nodrošinātu ātrākas un uzticamākas liela mēroga datu plūsmas, ceļu detektorus satiksmes datu pasīvai vākšanai reāllaikā, simulācijas rīku elektrosatiksmes sistēmas plānošanai, kontrolei un prognozēšanai un informāciju lietotājiem, izmantojot lietotnes rīkus.

63

B. Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas reforma

Atskaites punkts

Tiesību akta par alternatīvajām degvielām transporta nozarē stāšanās spēkā

Likuma, ar ko izveido valsts tiesisko regulējumu alternatīvo transporta degvielu jomā, stāšanās spēkā.

 

 

 

2. cet.

2022

Ar šo tiesību aktu izveido visaptverošu tiesisko regulējumu alternatīvo degvielu izmantošanai transporta nozarē, nosakot visām ieinteresētajām personām juridiski saistošus noteikumus vienas pieturas aģentūrā, lai veicinātu galvenokārt personiskā transporta dažādošanu ar mazemisiju un bezemisiju transportu. Likums attiecas uz uzlādes/piegādes infrastruktūras izveidi, reģistrēšanu un ekspluatāciju.

64

B. Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas reforma

Mērķrādītājs

Darbotiesspējīgi uzlādes vai uzpildes punkti alternatīviem mehāniskajiem transportlīdzekļiem

 

Skaits

1300

1714

4. cet.

2025

Paredzams, ka publiski pieejamu uzlādes punktu skaits valstī palielināsies no 1300 līdz 1714, izņemot tos, kas paredzēti 65. un 66. mērķrādītājā.

65

E. Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanas veicināšana transporta nozarē

Mērķrādītājs

Publiski pieejami, darbotiesspējīgi uzlādes punkti elektrotransportlīdzekļiem

 

Skaits

0

482

4. cet.

2025

Uzbūvēti un darbojas elektrotransportlīdzekļu normālas un lieljaudas uzlādes punkti.

Uzlādes stacijas atbilst Direktīvā (ES) 2018/2001 sniegtajām definīcijām

66

E. Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanas veicināšana transporta nozarē

Mērķrādītājs

Darbotiesspējīgi uzlādes punkti elektrotransportlīdzekļiem, kas pieder valsts pārvaldes iestādēm

 

Skaits

0

104

4. cet.

2025

Mērķrādītājs aptver elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru, kas būs pieejama valsts pārvaldei. Uzlādes stacijas atbilst Direktīvā (ES) 2018/2001 sniegtajām definīcijām

D.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija A. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes turpmāka palielināšana

Investīcijas mērķis ir veicināt dzelzceļa transportu un savienojamību ar pilsētu centriem. Atlasītais projekts ir vērsts uz Ļubļanas dzelzceļa stacijas modernizācijas 1. posmu, likvidējot esošos problemātiskos posmus.

Renovācijas darbus pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

67

Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes turpmāka palielināšana

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par Ļubļanas dzelzceļa stacijas modernizāciju – 1. posms

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2023

Atlasītais projekts pievēršas esošajiem problemātiskajiem posmiem Ļubļanas dzelzceļa stacijā un nodrošina dzelzceļa līnijas kapacitāti līdz D4 kategorijas ass slodzei (22,5 t/ass) kravu pārvadājumiem, lielāku ātrumu, iespēju pārvadāt 740 m garus vilcienus kravu pārvadājumiem un standartu, kas prasīts Savietojamības regulas tehniskajā specifikācijā, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

68

Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes turpmāka palielināšana

Atskaites punkts

Pabeigta Ļubļanas dzelzceļa stacijas renovācija

 Pabeigti būvdarbi un sniegts ziņojums par tehnisko inspekciju.

2. cet.

2026

Pabeigti būvdarbi Ļubļanas dzelzceļa stacijā atbilstoši 67. atskaites punkta prasībām un izsniegts ziņojums par tehnisko apskati.

E. KOMPONENTS NR. 5. APRITES EKONOMIKA — RESURSEFEKTIVITĀTE

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, materiālu produktivitātes palielināšanu, energoefektivitātes un ekoinovāciju veicināšanu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu un kokapstrādes ķēdes stiprināšanu. Ar šo komponentu tiek ieviesta arī “zaļa” budžeta plānošana.

Komponenta mērķis ir atbalstīt Slovēnijas lineārās ekonomikas pāreju uz mazoglekļa aprites ekonomiku saskaņā ar Slovēnijas attīstības stratēģiju 2030. gadam un jauno ES aprites ekonomikas rīcības plānu: “Ceļā uz tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku orientēt uz zemu oglekļa emisiju un enerģētikas pārkārtošanu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēties uz investīcijām zaļajā pārkārtošanā, jo īpaši uz tīras un efektīvas enerģijas ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

E.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās regulējuma izveide

Reformas mērķis ir paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku, lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu.

Tiek izveidots stratēģisks un tiesisks regulējums pārejai uz aprites ekonomiku, lai uzlabotu ražotāja paplašinātu atbildību un veicinātu reciklētu materiālu integrēšanu jaunos produktos. Reforma izveido “zaļo” budžeta plānošanu, ieviešot metodoloģiju, kuras mērķis ir noteikt un novērtēt valsts budžeta elementus, kas ietekmē vides politiku. Reforma sekmē budžeta vadību un atbalsta budžeta un fiskālās politikas saskaņotību ar klimata mērķiem. Reforma arī stiprina pašreizējo zaļā publiskā iepirkuma sistēmu, integrējot aprites ekonomikas principus. Tā izveido vienas pieturas aģentūru, lai atbalstītu uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), to pārejā uz aprites ekonomiku.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija B. Integrēts stratēģiskais projekts Slovēnijas dekarbonizēšanai, izmantojot pāreju uz aprites ekonomiku

Investīcijas mērķis ir izveidot mehānismu dažādu instrumentu un darbību koordinēšanai starp politikas mērķiem, kas ir būtiski pārejai uz aprites ekonomiku.

Ar šo investīciju saistītās programmas attiecas uz reģionu un vietējo kopienu spēju stiprināšanu pārejai uz aprites ekonomiku, atbalstu jaunuzņēmumiem mazoglekļa aprites ekonomikas jomā, mentoru apmācību, lai palīdzētu uzņēmumiem apzināt un izstrādāt transformējošus risinājumus, un atbalstu aprites vērtības ķēdēm, nodrošinot investoriem videi draudzīgu uzņēmējdarbības vidi.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija C. Palielināta kokapstrāde nolūkā paātrināt pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību

Paredzams, ka šī investīcija veicinās iekšzemes kokapstrādes pieaugumu, pamatojoties uz videi draudzīgu ražošanas procesu un resursu efektīvu izmantošanu.

Ar šo investīciju finansē jaunu jaudu un kokapstrādes esošās jaudas paplašināšanu. Abos gadījumos darbībās ievēro ilgtspējīgas būvniecības principus un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu. Uz tiem attieksies arī stingri kritēriji par būtisku kaitējumu, jo īpaši attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

69

A. Ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās regulējuma izveide

Atskaites punkts

Grozījumu par ražotāja paplašinātu atbildību un atkritumu atkalizmantošanu stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda uz Dekrēta par iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un Atkritumu regulas grozījumu stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Grozījumi Dekrētā par iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un Atkritumu regulā palielina ražotāju organizatorisko un finansiālo atbildību un veicina reciklēto materiālu integrēšanu jaunos produktos.

70

A. Ilgtspējīgas zaļās pārkārtošanās regulējuma izveide

Atskaites punkts

“Zaļas” budžeta plānošanas metodikas izstrāde un piemērošana

“Zaļas” budžeta plānošanas metodikas izstrāde un piemērošanas uzsākšana

 

 

 

4. cet.

2023

Finanšu ministrija izstrādā un piemēro metodiku, lai novērtētu atsevišķu budžeta pozīciju ietekmi uz vides mērķiem (klimata marķēšana) saskaņā ar taksonomiju un Tehnisko norādījumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). . Metodiku pieņem, publicē un sāk piemērot, un tā ļauj uzraudzīt zaļā budžeta izdevumus un novērtēt fiskālās politikas ietekmi uz vidi un klimatu.

71

A. Ilgtspējīgas zaļās pārkārtošanās regulējuma izveide

Atskaites punkts

Darbojas aprites ekonomikas vienas pieturas aģentūra

Darbojas aprites ekonomikas vienas pieturas aģentūra

 

 

 

2. cet.

2022

Vienas pieturas aģentūra atbalsta uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), to pārejā uz aprites ekonomiku. Tā sistemātiski integrē un koordinē integrētā stratēģiskā projekta Slovēnijas dekarbonizācijai sešu programmu īstenošanu, pārejot uz aprites ekonomiku.

72

B. Integrēts stratēģiskais projekts Slovēnijas dekarbonizēšanai, izmantojot pāreju uz aprites ekonomiku

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem, kuri pāriet uz aprites ekonomiku

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2024

Projekti palielina atlasīto uzņēmumu resursefektivitāti.

Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Attiecībā uz visiem projektiem, kas saistīti ar iekārtām, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, nodrošina, ka atbalstītās iekārtas sasniedz to, ka to prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir ievērojami zemākas par bezmaksas kvotu iedalei noteikto robežvērtību, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447 2 .

73

B. Integrēts stratēģiskais projekts Slovēnijas dekarbonizēšanai, izmantojot pāreju uz aprites ekonomiku

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem, kuri pāriet uz aprites ekonomiku

 

Skaits

0

200

4. cet.

2025

Saskaņā ar 72. atskaites punktā minētajām prasībām pabeigti projekti

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 20 000 000 EUR.

74

C. Palielināta kokapstrāde nolūkā paātrināt pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana videi draudzīgas kokapstrādes atbalstam

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2024

Projekti veicina kokapstrādi videi nekaitīgā un resursefektīvā veidā un saskaņā ar aprites ekonomikas, ilgtspējīgas būvniecības un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanas principiem. Projektu atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), jo īpaši attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

75

C. Palielināta kokapstrāde nolūkā paātrināt pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti videi draudzīgas kokapstrādes atbalstam

 

Skaits

0

8

2. cet.

2025

Projekti videi draudzīgas kokapstrādes atbalstam, kas pabeigti saskaņā ar 74. atskaites punkta prasībām.

76

C. Palielināta kokapstrāde nolūkā paātrināt pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti videi draudzīgas kokapstrādes atbalstam

 

Skaits

8

28

2. cet.

2026

Projekti videi draudzīgas kokapstrādes atbalstam, kas pabeigti saskaņā ar 74. atskaites punkta prasībām.

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 28 000 000 EUR.

F. KOMPONENTS NR. 6. EKONOMIKAS DIGITĀLĀ PĀRKĀRTOŠANĀS

Slovēnijas uzņēmumi atpaliek pielāgošanās tempā digitalizācijas radītajām pārmaiņām, jo trūkst darbinieku kompetenču un prasmju un ierobežoto resursu investīcijām iekārtās un progresīvās digitālajās tehnoloģijās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķi ir palielināt uzņēmumu efektivitāti un izaugsmi, atbalstīt to pārveidi, izmantojot digitālās tehnoloģijas, paātrināt progresīvu tehnoloģiju plašāku izmantošanu, vienlaikus pielāgojot tiesisko regulējumu, uzlabojot piekļuvi tirgum, pārredzamību un drošību, kas ilgtermiņā varētu palielināt valsts konkurētspēju. Slovēnijas uzņēmumu turpmāku integrāciju globālajās vērtību ķēdēs atbalsta, iesaistoties starptautiskos projektos.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Slovēnijai adresēti 2019. gadā, proti, “uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot regulatīvos ierobežojumus un administratīvo slogu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un 2020. gadā “koncentrēt investīcijas [...] digitālajai pārejai [...] un 5G tīkla izvēršanai. Veicināt uzņēmumu digitālās spējas un stiprināt digitālās prasmes, e-komerciju [...]” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

F.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Ekonomikas (uzņēmējdarbības un rūpniecības) digitālā pārkārtošanās

Ekonomikas digitālo pārveidi atbalsta, stājoties spēkā uzņēmumu digitālās pārveides stratēģijai, inovatīva iepirkuma pamatnostādnēm un uzņēmumu vienotai digitālajai identitātei (e-identitātei). Stratēģijā paredz reģistru pārnesi uz vienotu uzņēmumu reģistru. Saskaņā ar stratēģiju vismaz 200 uzņēmumi iegūst e-identitāti.

Stratēģijā ietver arī ceļvedi Kopīgā Savienības instrumentu kopuma savienojamībai 3 īstenošanai, kurā galvenā uzmanība pievērsta darbībām, kas saistītas ar vienotu informācijas punktu. Tas var būt saistīts ar uzņēmumu vienotu reģistru un e-identitāti.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam. 

Investīcija B. Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārkārtošanās programma

Paredzams, ka investīcija palielinās produktivitāti un izaugsmi, optimizējot procesus un ieviešot progresīvas digitālās tehnoloģijas, attīstīs darba ņēmēju digitālās prasmes un stimulēs konkurētspēju un inovāciju, atvieglojot jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

Konkursa uzaicinājumā norāda konkrētus projektus, kuru mērķis ir paplašināt progresīvo tehnoloģiju izmantošanu, lai palielinātu efektivitāti, produktivitāti un konkurētspēju un paātrinātu digitālās inovācijas ieviešanu un digitālo kompetenču pārnesi. Saņēmēji ir konsorciji, kas sastāv no lieliem uzņēmumiem un inovatīviem jaunuzņēmumiem. Uzņēmumi izstrādā un īsteno visaptverošu digitālās pārkārtošanās stratēģiju, lai sasniegtu uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus izvirzītos mērķus.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija C. Hibrīdmākoņa infrastruktūras izveide Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijā

Investīcijas mērķis ir atvieglot uzņēmumu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, izmantojot digitālo identitāti, jo īpaši vienkāršojot publiskā finansējuma programmu īstenošanas procesus (konkurss, pieteikšanās, uzraudzība, verifikācija) un uzlabojot digitālās prasmes.

Investīcija nodrošina jaunās infrastruktūras darbību hibrīdmākoņa izveidei Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijā, definē saistītos pakalpojumus un funkcijas un nodrošina savienojamību ar citām publiskās pārvaldes digitālajām sistēmām.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija D. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi

Eiropas kopējās datu infrastruktūras un pakalpojumu starptautisko projektu mērķi ir pirmajā rūpnieciskajā izvēršanā izstrādāt un ieviest jaunas paaudzes mazstrāvas infrastruktūru un pakalpojumus no Edge līdz Cloud, lai galu galā ES nodrošinātu globālas, uz nākotni vērstas, īpaši drošas, “zaļas” rūpnieciskās datu apstrādes spējas.

Šis projekts var izpausties kā plānots svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI) par nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un pakalpojumiem.

Investīcija E. Pārrobežu un starptautiski projekti — mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas

Starptautiskā projekta “Mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas” mērķi ir stiprināt ES un Slovēnijas pusvadītāju vērtību ķēžu izstrādes spējas un palielināt to noturību, savienot valstu un ES procesus ar darba ciklu pārklāšanos un stiprināt mikroelektronikas vērtību ķēdi, izmantojot 1) modulāro pieeju (instrumenti un aprīkojums, materiāli, dizains, ražošana, iepakošana un testēšana), ko virza rūpniecības vajadzības, 2) jaunas attīstības noteikšanu, definējot mikroelektronikas ekosistēmu, 3) integrējot visu mikroelektronikas ekosistēmu Eiropā.

Šis projekts var izpausties kā plānots svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI).

Ar projekta īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija F. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra

Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūras (EBSI) starptautiskā projekta mērķi ir stiprināt EBSI izmantošanu publiskajā sektorā, paplašināt EBSI izmantojamību, integrējoties ar valstu infrastruktūrām, uzlabot inovāciju, apmainīties ar zināšanām un paraugpraksi un paaugstināt prasmes.

Projekts modernizē esošos mezglus un, tīklam pievienojot jaunus mezglus, savieno un integrē vismaz trīs ES dalībvalstu nacionālo blokķēžu infrastruktūru, un integrē valsts infrastruktūras ar EBSI, izmantojot digitālo identitāšu jomas un citu attiecīgo jomu gadījumus.

Ar projekta īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2022. gada 31. decembrim.

F.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

77

A. Ekonomikas (uzņēmējdarbības un rūpniecības) digitālā pārkārtošanās

Atskaites punkts

Uzņēmumu digitālās pārkārtošanās stratēģijas pieņemšana

Uzņēmumu digitālās pārkārtošanās stratēģijas pieņemšana valdībā

 

 

 

4. cet.

2021

Valdība izstrādā un pieņem uzņēmējdarbības digitālās pārkārtošanās stratēģiju, kurā izklāstīti digitālās pārkārtošanās pamatpasākumi. Stratēģija nodrošina, ka visi uzņēmēji Slovēnijā ir reģistrēti vienā reģistrā saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu, kas iestrādāts Vienotās digitālās vārtejas regulā (ES) 2018/1724.

Stratēģijā iekļauj ceļvedi Kopīgā Savienības instrumentu kopuma savienojamībai 4 īstenošanai, tostarp pasākumus, kas saistīti ar vienu informācijas punktu un konkrētu grafiku katras darbības pabeigšanai.

78

A. Ekonomikas (uzņēmējdarbības un rūpniecības) digitālā pārkārtošanās

Atskaites punkts

Pamatnostādnes inovatīvam publiskajam iepirkumam

Pamatnostādnes inovatīvam publiskajam iepirkumam, ko pieņēmusi Slovēnijas Republikas valdība

 

 

 

2. cet.

2022

Inovatīva iepirkuma pamatnostādnēs nosaka atlases procedūras un kritērijus pieteikumu iesniedzēju dalībai inovatīva publiskā iepirkuma procedūrās.

79

A. Ekonomikas (uzņēmējdarbības un rūpniecības) digitālā pārkārtošanās

Mērķrādītājs

Uzņēmumi, kuriem ir piešķirta e-identitāte

 

Skaits

0

200

2. cet.

2022

Vismaz 200 uzņēmumi iegūst e-identitāti saskaņā ar uzņēmumu digitālās pārkārtošanās stratēģiju.

80

B. Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārkārtošanās programma

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem attiecībā uz uzņēmumu digitālo pārkārtošanos

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2022

Pieteikuma iesniedzēji ir uzņēmumu konsorciji vai citi uzņēmumu integrācijas veidi, kas ietver vismaz vienu lielu uzņēmumu un vairākus mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus.

Konkursa kritēriji cita starpā ietver darbinieku digitālo kompetenču stiprināšanu un e-identitātes un digitālās uzņēmuma vizītkartes ieviešanu.

81

B. Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārkārtošanās programma

Mērķrādītājs

Uzņēmumu konsorciji ar izstrādātu digitālo stratēģiju

 

Skaits

0

20

2. cet.

2022

Konsorciji, kuriem piešķirti līgumi saskaņā ar 80. atskaites punktu, izstrādā pielāgotas digitālās stratēģijas uzņēmējdarbības, tehnoloģiju, organizācijas un kultūras pārveidei. Tās cita starpā ietver digitālās gatavības novērtējumu, attiecīgo digitalizācijas jomu, attiecīgo datu un avotu apzināšanu, datu integrēšanu un mācību vajadzības.

82

B. Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārkārtošanās programma

Mērķrādītājs

Konsorciji, kurus atbalsta ar pabeigtu visaptverošu digitālo pārveidi

 

Skaits

0

20

2. cet.

2023

Projekti, kas pabeigti saskaņā ar 81. atskaites punktu izstrādātajām stratēģijām.

Finansējuma kopsumma ir vismaz 44 000 000 EUR, no kuriem vismaz 11 000 000 EUR ir paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem.

83

D. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi

Atskaites punkts

Uzaicinājums izteikt ieinteresētību par jaunu projektu saistībā ar nākamās paaudzes mākoni.

Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību publicēšana

 

 

 

2. cet.

2021

Uzaicinājums paust korporatīvo ieinteresētību piedalīties starptautiskā pārrobežu projektā saistībā ar kopīgu Eiropas datu infrastruktūru un pakalpojumiem, ko plānots īstenot kā svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) par nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un pakalpojumiem.

84

D. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi

Mērķrādītājs

Izstrādāti un izmēģinājuma posmā integrēti datu apstrādes risinājumi

 

Skaits

0

7

2. cet.

2024

Integrētie projekti saskaņā ar 83. atskaites punktu veicina nākamās paaudzes inovatīvu mākoņdatošanas un perifēro risinājumu izstrādi un sākotnējo ieviešanu, lai galu galā veicinātu Eiropas kopējās datu infrastruktūras un ar to saistīto inovatīvo viedās apstrādes pakalpojumu izveidi.

85

E. Pārrobežu un starptautiski projekti — mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas

Atskaites punkts

Kopīgā projekta potenciālo dalībnieku saraksta pabeigšana.

Saraksta pabeigšana

 

 

 

2. cet.

2021

Vairāku valstu mikroelektronikas jomā īstenota projekta dalībnieku saraksta pabeigšana, ko plānots īstenot kā svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI).

86

E. Pārrobežu un starptautiski projekti — mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas

Mērķrādītājs

Uzsākto projektu skaits

 

Skaits

0

3

2. cet.

2023

Uzsākti projekti konkrētās jomās (piemēram, komunikācijas mikroshēmas izstrāde, progresīvu pusvadītāju procesu izstrāde, sistēmu integrācija un serdeņi izmantošanai dažādās viedās mobilitātes lietotnēs, viedās pilsētās un kopienās, viedās rūpnīcās) kopīgā projekta vērtību ķēdē saskaņā ar 85. atskaites punktu.

87

F. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra

Mērķrādītājs

Valsts līmenī atvērti Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūras mezgli

 

Skaits

0

8

2. cet.

2022

Blokķēžu infrastruktūra, ko veido savstarpēji savienoti mezgli (elektroniskas ierīces, kas pievienotas tīklam un kam ir IP adrese). Mezgli atbalsta papildu vajadzības/pakalpojumus, kas jāatver valsts līmenī.

88

F. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra

Mērķrādītājs

Pakalpojumi, kurus nodrošina, izmantojot Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūru

 

Skaits

0

6

4. cet.

2022

Pakalpojumus identificē, izmantojot agrīnas pieņemšanas programmu, un dara pieejamus saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” ievirzēm. Identificē arī jaunus pakalpojumus, kurus var testēt Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūrā.

89

C. Mākoņdatošanas infrastruktūras izveide Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijā

Atskaites punkts

Darbojas mākoņdatošanas infrastruktūra

Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijā darbojas hibrīdmākonis, kas nodrošina infrastruktūru un pamatpakalpojumus

 

 

 

2. cet.

2022

Hibrīdmākonis atvieglo uzņēmumu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, izmantojot digitālo identitāti. Hibrīdmākoņdatošana ir uz politiku balstīta un koordinēta mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana, izmantojot gan lokālus, gan publiskus mākoņpakalpojumus.

G. KOMPONENTS NR. 7. VALSTS SEKTORA UN PUBLISKĀS PĀRVALDES DIGITĀLĀ PĀRKĀRTOŠANĀS

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas digitalizācijas problēmām, kas saistītas ar publisko pārvaldi, piemēram, platjoslas pārklājuma nodrošināšanai visā Slovēnijas teritorijā, publiskā sektora e-pakalpojumu ieviešanai, datu pārvaldības sistēmu sadarbspējai, civildienesta ierēdņu digitālajām prasmēm un aprīkojumam, kiberdrošībai un IKT investīciju pārvaldības koordinācijas nodrošināšanai.

Komponenta mērķis ir reaģēt uz kritiskiem trūkumiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā konstatēti publiskā sektora digitalizācijā. Konkrētāk, komponenta mērķis ir radīt vidi sekmīgai digitālajai pārkārtošanai, stiprināt e-pārvaldi, uzlabot digitālās prasmes un uzlabot kiberdrošību.

Komponents arī turpmāk pievēršas pārejai uz gigabitu sabiedrību, uzlabojot normatīvo vidi un stiprinot digitālo savienojamību, veicot investīcijas platjoslas infrastruktūrā grūti sasniedzamos apgabalos.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Slovēnijai adresēti 2020. gadā, proti, “koncentrēt investīcijas [...] digitālajai pārejai [...] un 5G tīkla izvēršanai. Veicināt uzņēmumu digitālās spējas un stiprināt digitālās prasmes, e-komerciju [...]” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

G.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Publiskās pārvaldes digitālās pārkārtošanās pārvaldības stiprināšana

Reformas mērķi ir uzlabot digitālās pārkārtošanās pārvaldību valsts pārvaldē. Paredzams, ka to panāks, pieņemot digitālo sabiedrisko pakalpojumu stratēģiju 2021.–2030. gadam un izveidojot Informātikas attīstības padomi kā digitālo risinājumu koordinācijas struktūru.

Valdība pieņem digitālo sabiedrisko pakalpojumu stratēģiju 2021.–2030. gadam, un tās mērķis ir lietotājdraudzīgi un vienkārši digitālie pakalpojumi, nodrošinot datus labākiem pakalpojumiem un lēmumu pieņemšanai un nodrošinot drošu, uzticamu un iekļaujošu digitālo vidi.

Informātikas attīstības padome darbojas kā vadības struktūra tādu darbību koordinēšanai valsts sektorā, kas saistītas ar investīcijām IT, standartiem, rezerves sistēmām un citiem tehnoloģiskiem sasniegumiem, ja sistēmu savietojamība ir būtiska to ekspluatācijai un uzturēšanai.

Ar reformas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma B. Vides izveide publiskās pārvaldes e-pakalpojumu lietošanai

Reformas mērķis ir nodrošināt atbilstīgu juridisko pamatu valsts pārvaldes sniegtajiem e-pakalpojumiem, jo īpaši e-ID pakalpojumu ieviešanai.

Ar Elektroniskās identitātes un uzticamības pakalpojumu likuma un grozītā Identitātes kartes akta stāšanos spēkā sāksies valsts e-identitātes izmantošana sabiedrisko pakalpojumu lietošanai un paredzēti pamatnosacījumi e-komercijai. E-ID atzīst pārrobežu mērogā un paziņo saskaņā ar eIDAS.

Ar reformas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz un e-ID dokumentu izdošanu sāk līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma C. Administratīvo procesu modernizēšana, lai nodrošinātu sekmīgu digitālo pārkārtošanos

Reformas mērķis ir nodrošināt juridisko pamatu turpmākai sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijai.

Vispārējā administratīvā procesa likums un Dekrēts par administratīvo komercdarbību tiek grozīti, lai paplašinātu elektronisko procedūru darbības jomu administratīvajā procesā.

Ar reformas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma D. Kompetenču centra izveide un publiskās pārvaldes darbinieku prasmju uzlabošana

Reformas mērķis ir uzlabot cilvēkresursu pārvaldību valsts pārvaldē.

Kompetenču centru izveido, grozot Civildienesta likumu, un tas sāk darboties. Centrs veicina stratēģisku pieeju kompetenču pārvaldībai un darbojas kā mācību centrs, cita starpā attiecībā uz digitālajām prasmēm. Turklāt pieņem civildienesta pārvaldības stratēģiju attiecībā uz talantu pārvaldību, karjeras attīstību, mūžizglītību un Covid-19 pandēmijas radīto jauno realitāti.

Ar reformas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma E. Kiberdrošības nodrošināšana

Šīs reformas mērķi ir stiprināt valsts kiberdrošības sistēmā ietilpstošo struktūru stratēģisko un operatīvo līmeni, uzlabojot to savstarpējo savienojamību un sadarbību.

Kiberdrošības ārkārtas reaģēšanas vienības (Sigov-CERT) un Slovēnijas Republikas Informācijas drošības pārvaldes (URSIV) spējas stiprina, izveidojot kiberdrošības sertifikācijas iestādi, Informācijas apmaiņas un analīzes centra platformu un drošības incidentu paziņošanas platformu URSIV.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma F. Pāreja uz gigabitu sabiedrību

Šīs reformas mērķis ir veicināt platjoslas pārklājuma nodrošināšanu visā Slovēnijas Republikas teritorijā.

Elektronisko sakaru likums tiek grozīts, lai optimizētu elektronisko sakaru tīklu izveides procedūras, palielinātu kopīgas būvniecības efektivitāti un uzņēmējdarbības vides prognozējamību. Slovēnijas valdība pieņem valsts platjoslas plānu, kurā izklāsta vajadzības, lai līdz 2025. gadam visā Slovēnijā attīstītu platjoslas pārklājumu, un pasākumus šā mērķa sasniegšanai.

Ar reformas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija G. Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija

Investīcijas mērķis ir izstrādāt uz lietotāju orientētus e-pakalpojumus, modernizēt valsts pārvaldes IT infrastruktūru, īstenot izmēģinājuma projektu par publisko ēku automatizētu un ilgtspējīgu pārvaldību, sniegt digitālos pakalpojumus un uzlabot civildienesta ierēdņu prasmju attīstību.

Investīciju veido vairākas pakārtotas investīcijas, proti:

·civildienesta ierēdņu digitālo prasmju apmācība jāpabeidz vismaz 40 000 dalībnieku;

·digitāla e-likumu platforma valsts tiesību aktu un noteikumu izstrādei, pieņemšanai un publicēšanai;

·starptautisks projekts, kas saistīts ar valsts QCI (kvantu sakaru infrastruktūra) izveidi un darbības uzsākšanu un tās savienošanu ar kaimiņvalstu valsts tīkliem un speciāliem satelītiem ar citiem tīkliem.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija H. Gigabitu infrastruktūra

Investīcijas mērķis ir nodrošināt infrastruktūras izvēršanu platjoslas piekļuvei modernizējamiem ļoti augstas veiktspējas tīkliem.

Investīcija atbalsta ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izbūvi vismaz 8500 mājsaimniecību “baltajos apgabalos”, galvenokārt mazapdzīvotos apgabalos un sarežģītos reljefos. Projekti līdz minimumam samazina ietekmi uz telpu un vidi, par prioritāti nosakot esošās infrastruktūras koplietošanu un kopīgu būvniecību un integrāciju ar citām investīcijām infrastruktūrā.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija I. Iekšējās drošības nozares digitalizēšana

Investīcijas mērķis ir uzlabot un modernizēt Slovēnijas policijas līmenī pieejamo tehnoloģiju, lai optimizētu un atbalstītu darba procesus.

Izveido privātu mākoni, kas ir sadarbspējīgs ar esošajām Slovēnijas valsts līmeņa sistēmām un darbojas valsts policijas vajadzībām. Paredzams, ka šis mākonis nodrošinās policijas lietotņu netraucētu darbību.

Izveido valsts mēroga TETRA digitālā radio tīkla infrastruktūru, kas darbojas valsts policijas vajadzībām. Tīkls ir savietojams ar citām kaimiņvalstu radiosistēmām.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija J. Izglītības, zinātnes un sporta digitalizēšana

Investīcijas mērķis ir digitalizēt pedagoģisko procesu un institucionālo pārvaldību visos izglītības līmeņos, nodrošināt atbilstošu informācijas un komunikācijas infrastruktūru un nodrošināt atbilstīgus e-pakalpojumus digitālo kompetenču attīstīšanai. Pētniecības organizācijās tiek nodrošināta ātrdarbīga savienojamība, datu glabāšana un atvērto datu un atvērtās zinātnes kompetenču uzlabošana. Paredzams, ka tas palīdzēs attīstīt digitālās prasmes un kompetences un mazināt digitālo plaisu.

Investīcija jo īpaši nodrošina:

·savienojamību pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēm, augstākās profesionālās izglītības koledžām, kā arī pieaugušo izglītības organizācijām;

·jaunu IT risinājumu izstrādi un ieviešanu, lai atbalstītu pedagoģiskā procesa digitalizāciju visos izglītības līmeņos;

·ātrdarbīgu optiskās šķiedras pamattīklu starp Slovēnijas Akadēmiskā un pētniecības tīkla (Arnes) galveno atrašanās vietu (Point-of-Presence – PoP) un datu repozitorijiem atvērto pētījumu rezultātu saglabāšanai;

Ar investīcijas īstenošanu saistītos mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim;

Investīcija K. “Zaļās” Slovēnijas atrašanās vietas satvars

Investīcijas mērķis ir veicināt gudru telpas kā ierobežota dabas resursa pārvaldību un ierobežot būvniecību uz jaunas zemes, palielinot noturību pret klimata pārmaiņām. Turklāt paredzams, ka tā sniegs reāllaika telpiskos datus un pakalpojumus, pamatojoties uz nekustamā īpašuma, vides, ūdens uzskaites, ekonomikas publiskās infrastruktūras un apbūves zemes reģistru kombinētu izmantošanu.

Investīcija nodrošina, ka galvenie telpiskie un vidiskie digitālie dati ir savstarpēji savienoti. Paredzams, ka tā atbalstīs tādu digitālo pakalpojumu izstrādi un darbību, kas jo īpaši saistīti ar vidi, plūdu teritorijām, zemes politiku vietējā un valsts līmenī un sabiedrības līdzdalību telpiskajā plānošanā.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija L. Digitālā pārkārtošanās lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

Investīcijas mērķis ir vienkāršot administratīvo slogu nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta saņēmējiem un mežsaimniecības nozarei, kā arī nodrošināt labākus datus lēmumu pieņēmējiem.

Investīcija jo īpaši ietver tādas datu noliktavas izveidi, kas varētu nodrošināt datu savienošanu un izplatīšanu, atbalstīt Pārtikas nekaitīguma, veterinārās un augu aizsardzības iestādes darbu un digitalizēt datubāzes lopkopībā. E-pakalpojumus attīsta tādās jomās kā lauksaimniecība, pārtika, mežsaimniecība, valsts lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumi, kā arī uzraudzība un inspekcija, pamatojoties uz to.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija M. Digitalizācija kultūras jomā

Investīcijas mērķis ir palielināt kultūras mantojuma pieejamību, optimizēt kultūras pieminekļu deklarēšanas procesus un saņemt kultūras aizsardzības atļaujas kultūras mantojuma intervences pasākumiem, kā arī atbalstīt e-arhivēšanu.

Investīcija ietver e-kultūras informācijas platformas izveidi, lai uzlabotu infrastruktūru un nodrošinātu digitālā kultūras satura integrēšanu tālmācības procesos, vienlaikus arī attīstot kultūras radītāju kompetenci digitālā satura radīšanai tūrismā. E-pakalpojumi darbojas un tos izmanto kultūras iestādes.

Paredzams, ka e-mantojuma sistēma, lai modernizētu un izveidotu dinamiskus e-pakalpojumus kultūras mantojuma aizsardzībai un Slovēnijas e-ARH.si sistēmas modernizēšanai e-arhivēšanas procesam, veicinās šīs nozares pārveidi.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija D. Tieslietu nozares digitalizācija

Investīcijas mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu pieejamību gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.

Investīcija paātrinās pakalpojumu turpmāku digitalizāciju un jaunu IT risinājumu izstrādi, lai nodrošinātu visaptverošu informācijas un juridiskās dokumentācijas apmaiņu un veicinātu ātrāku tiesas prāvu atrisināšanu. Drošs un kvalitatīvs audiovizuālais aprīkojums uzlabo iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi. Tiesnešu mācību centram izstrādā tālmācības un eksāmenu digitalizācijas sistēmu.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

G.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

90

A. Publiskās pārvaldes digitālās pārkārtošanās pārvaldības stiprināšana

Atskaites punkts

Valsts pārvaldes Informātikas attīstības padome ir izveidota un darbojas

Lēmuma pieņemšana par to, ka valdība izveido padomi, un par to, ka Valsts pārvaldes ministrija ieceļ tās locekļus

 

 

 

4. cet.

2021

Padome valsts pārvaldei nodrošina centrālo punktu to operāciju koordinēšanai operatīvā līmenī, kas saistītas ar investīcijām IT, standartiem, rezerves sistēmām un citiem tehnoloģiskiem sasniegumiem, ja sistēmu savietojamība ir būtiska to efektīvai darbībai un uzturēšanai.

91

B. Vides izveide publiskās pārvaldes e-pakalpojumu lietošanai

Atskaites punkts

Droši valsts e-identitātes dokumenti

Jaunu valsts e-identitātes karšu izdošanas uzsākšana

 

 

 

2. cet.

2022

Izsniedz pirmās jaunās e-ID kartes. E-komercijā to izmantos gan valsts, gan pārrobežu mērogā.

Jaunā personas apliecība ļauj pilsonim elektroniski identificēties un autentificēties, lai piekļūtu elektroniskajiem pakalpojumiem un parakstītos elektroniski. E-identitātes izdošanas juridiskais pamats ir Elektroniskās identitātes un uzticamības pakalpojumu likums un grozītais Identitātes kartes akts (Likums, ar ko groza Identitātes kartes aktu).

Par sistēmu paziņo saskaņā ar eIDAS, ka tā atbilst pārrobežu prasībām.

92

D. Kompetenču centra izveide un publiskās pārvaldes darbinieku prasmju uzlabošana

Atskaites punkts

Izveidots un darbojas kompetenču centrs

Kompetenču centrs darbojas

 

 

 

4. cet.

2023

Kompetenču centru izveido, grozot Civildienesta likumu.

Centrs palīdz izveidot modernu un efektīvu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu, pilnveidojot dažādas vadības un operatīvās kompetences, piemēram, pieņemšanu darbā, karjeras attīstību un talantu atklāšanu. Tas cita starpā palīdz uzlabot civildienesta ierēdņu digitālās kompetences.

93

C. Administratīvo procesu modernizēšana, lai nodrošinātu sekmīgu digitālo pārkārtošanos

Atskaites punkts

Juridisku un administratīvu šķēršļu novēršana e-pakalpojumu sniegšanai

Noteikums likumā, kas norāda Vispārējā administratīvā procesa likuma un Dekrēta par administratīvo komercdarbību grozījumu stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Vispārējā administratīvā procesa likuma un Dekrēta par administratīvo komercdarbību grozījumu mērķis ir vienkāršot juridiskās prasības attiecībā uz elektronisko valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu un turpināt administratīvo procesu digitalizāciju. Tie cita starpā ietver maksājumu pakalpojumus, atbalstu elektronisko pieteikumu izstrādei un dokumentu elektronisku iesniegšanu.

94

F. Pāreja uz Gigabitu sabiedrību

Atskaites punkts

Platjoslas plāna 2021.–2025. gadam pieņemšana

Valdība pieņem platjoslas plānu

 

 

 

2. cet.

2022

Pieņemtajā plānā nosaka: 1) nepieciešamību līdz 2025. gadam Slovēnijā nodrošināt atbilstošus platjoslas tīklus saskaņā ar stratēģijas “Savienojamība Eiropas gigabitu sabiedrībai 2025. gadā” mērķiem; 2) valsts plānu 5G infrastruktūras būvniecībai; 3) nepieciešamās izmaiņas juridiskajā pamatā elektronisko sakaru jomā; 4) pasākumus, ar ko Slovēnijā nodrošina atbilstošu radio spektra teritoriju; 5) konkrētus pasākumus, kas nepieciešami mērķu sasniegšanai; 6) galvenos darbības rādītājus (KPI) noteikto mērķrādītāju sasniegšanai noteiktajos termiņos

95

E. Kiberdrošības nodrošināšana

Atskaites punkts

Uzlabota publiskās pārvaldes spēja reaģēt uz kiberdrošības incidentiem

Darbojas informācijas apmaiņas un analīzes centra platforma, incidentu paziņošanas platforma un kiberdrošības sertifikācijas iestāde

2. cet.

2026

Izveido un darbojas valsts kiberdrošības sertifikācijas iestāde, funkcionējoša Informācijas apmaiņas un analīzes centra (ISAC) platforma informācijas drošībai un funkcionējoša drošības incidentu paziņošanas platforma Slovēnijas Republikas Informācijas drošības pārvaldē.

96

G. Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija

Atskaites punkts

Valsts SI-EuroQCI tīkla izveide

Darbojas valsts SI-EuroQCI tīkls

2. cet.

2026

Valsts SI-EuroQCI (droša kvantu sakaru infrastruktūra) tīkls darbojas un ir savienots ar kaimiņvalstu valsts tīkliem un ar specializētu satelītu konstelāciju.

97

G. Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija

Atskaites punkts

E-regulējuma platformas darbības uzsākšana

E-regulējuma platformas darbības uzsākšana

 

 

 

4. cet.

2025

Vienota digitālā platforma veic visas darbības, kas saistītas ar tiesību aktu izstrādi, pieņemšanu un publicēšanu attiecībā uz visām publiskajām iestādēm.

Ārējām ieinteresētajām personām un sabiedrībai ir piekļuve digitālajai platformai, izmantojot modernizētu valsts tiesību aktu portālu.

98

G. Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija

Mērķrādītājs

To civildienesta ierēdņu skaits, kuri ir pabeiguši digitālo prasmju apmācību

 

Skaits

0

40000

2. cet.

2026

Vismaz 40 000 dalībnieku pabeidz mācības digitālo kompetenču jomā. Tas ietver vismaz 1000 IT speciālistus (nodarbinātus civildienesta ierēdņus), kuri pabeidz padziļinātu apmācību.

99

H. Gigabitu infrastruktūra

Mērķrādītājs

Papildu mājsaimniecības ar platjoslas piekļuvi

 

Skaits

0

8500

2. cet.

2026

Vismaz 8500 papildu mājsaimniecību ar modernizējamiem platjoslas savienojumiem ar ļoti augstu veiktspēju. Šīs mājsaimniecības atrodas reti apdzīvotās teritorijās un teritorijās, kurās nav augstas veiktspējas platjoslas infrastruktūras (“baltās zonas”).

100

I. Iekšējās drošības nozares digitalizēšana

Mērķrādītājs

Jaunā Policijas Digitālā radiotīkla (TETRA) lietotāji

 

Skaits

0

11000

4. cet.

2022

Plānots, ka Slovēnijas Republikas valsts iestāžu digitālajam radio tīklam būs 11 000 lietotāju.

Tīkls izmanto ES koordinētas radiofrekvences sabiedrības drošībai, un tas ir savietojams ar kaimiņvalstu valsts radiosistēmām.

101

I. Iekšējās drošības nozares digitalizēšana

Atskaites punkts

Darbojas privāts policijas mākonis

Darbojas privāts policijas mākonis

 

 

 

4. cet.

2025

Mākonī uzstāda un izmanto lietotnes noziedzības novēršanas, sabiedriskās drošības, robežpārbaužu un uzņēmējdarbības procesu atbalstam.

102

K. “Zaļās” Slovēnijas atrašanās vietas satvars

Mērķrādītājs

Savstarpēji savienota telpisko un vides digitālo datu infrastruktūra

 

Skaits

0

4

4. cet.

2025

eProstor, eEnvironment, eVodes un eNatur datubāzes ir savstarpēji savienotas. Infrastruktūra nodrošina procesu, datu un pakalpojumu integrāciju un piekļuvi digitālajiem datiem un pakalpojumiem telpas, vides, nekustamā īpašuma, ūdens un dabas jomā. Paredzams, ka tā kalpos par pamatu saistīto digitālo pakalpojumu attīstībai.

103

L. Digitālā pārkārtošanās lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

Mērķrādītājs

Jauni, darbotiesspējīgi e-pakalpojumi lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

Skaits

0

15

4. cet.

2024

Paredzams, ka kopumā tiks izstrādāti un darbosies 15 e-pakalpojumi. E-pakalpojumi jo īpaši ietver: • Pārtikas nekaitīguma, veterinārās un augu aizsardzības pārvaldes uzdevumu īstenošanas atbalstīšanu • Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas sistēmas (dzīvnieku audzēšanas datubāzes). • Lauksaimniecības darbību ilgtspējīgas uzraudzības instrumentu • Informācijas sistēmu viedu un mērķtiecīgu pārbaužu atbalstam, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes atbilstību, drošumu un regulējumu • E-aprīkojumu un mežsaimniecības sabiedrisko pakalpojumu e-ekspluatāciju • Teritoriju noteikšanu, izmantojot satelītdatu laikrindas • Satelītattēlu iegūšanu un izmantošanu (konkrētās teritorijās) ar augstu izšķirtspēju

104

L. Digitālā pārkārtošanās lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

Mērķrādītājs

Jauni, darbotiesspējīgi e-pakalpojumi lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

Skaits

15

32

2. cet.

2026

Paredzams, ka tiks izstrādāti un darbosies 32 e-pakalpojumi (tostarp 103. mērķrādītājā minētie e-pakalpojumi). Pakalpojumi jo īpaši ietver: • Pārtikas nekaitīguma, veterinārās un augu aizsardzības pārvaldes uzdevumu īstenošanas atbalstīšanu • Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas sistēmas (dzīvnieku audzēšanas datubāzes, datu noliktava) • Valsts lauksaimniecības konsultāciju dienesta uzdevumus • Ilgtspējīgas lauksaimniecības darbību uzraudzības instrumentu • Informācijas sistēmu viedu un mērķtiecīgu pārbaužu atbalstam, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes atbilstību, drošību un regulējumu • e-meža informācijas sistēmu, e-meža lietotni

105

N. Tieslietu nozares digitalizēšana

Mērķrādītājs

Jaunas vai atjauninātas IT sistēmas, ko izmanto tiesu iestādes

Skaits

0

12

2. cet.

2026

Tiek izstrādātas vai modernizētas kopumā 12 IT sistēmas izmantošanai tiesu sistēmā. IT sistēmas cita starpā nodrošina videokonferenču sistēmu, tālmācības sistēmas un eksāmenu digitalizācijas sistēmas ieviešanu Tiesnešu mācību centrā.

106

J. Izglītības, zinātnes un sporta digitalizēšana

Mērķrādītājs

Papildu izglītības iestādes ar optisko šķiedru savienojumiem virs 1 Gb/s

 

Skaits

0

228

4. cet.

2023

228 pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, kā arī pieaugušo izglītības organizācijas savieno ar optisko šķiedru savienojumiem virs 1 Gb/s. Paredzams, ka tas aptvers aptuveni 20 % no valstī esošajām izglītības iestādēm un aptuveni 40 000 skolēnu. Investīcija attiecas uz visām vidusskolām, iestādēm bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un studentu kopmītnēm.

107

J. Izglītības, zinātnes un sporta digitalizēšana

Mērķrādītājs

Papildu 100 Gb/s optiskie pamatsavienojumi

 

Skaits

0

40

4. cet.

2023

Optiskie pamatsavienojumi savieno Slovēnijas Akadēmiskā un pētniecības tīkla publisko institūtu datu mezglus.

Pastāvīgi ierīko vismaz 40 tālsakaru optiskos savienojumus ar 100 Gb/s, un paredzams, ka tie aptvers vismaz 75 % no visiem savienojumiem starp valsts institūtiem.

108

J. Izglītības, zinātnes un sporta digitalizēšana

Mērķrādītājs

Jauni IT risinājumi, ko izmanto mācīšanai, mācībām, sportam un profesionālās izglītības absolventu apzināšanai

Skaits

0

12

4. cet.

2025

Kopumā 12 jaunus IT risinājumus (lietotnes un digitālie pakalpojumi) izstrādā un izmanto izglītības iestādēs, publiskās sporta iestādēs, sporta organizācijās, ko izmanto kā testēšanas materiālu mācīšanā, apguvē, sporta un sporta absolventu izsekošanā.

Tie cita starpā ietver lietotnes, lai digitalizētu mācību programmas, atbalstītu elektronisko grāmatu lasīšanu, atbalstītu uz projektiem balstītu mācīšanos un izsekotu profesionālās izglītības absolventu nodarbināmību.

109

M. Digitalizācija kultūras jomā

Mērķrādītājs

Kultūras iestādes ar funkcionējošiem dinamiskiem e-pakalpojumiem

 

Skaits

0

20

4. cet.

2025

E-pakalpojumi kultūras satura un procesu digitalizācijai, digitālā kultūras satura integrēšanai tālmācības procesos un atbalsts visiem posmiem darbā ar kultūras mantojumu darbojas un tos izmanto kultūras iestādes.

H. KOMPONENTS NR. 8. PAI — PĒTNIECĪBA, ATTĪSTĪBA UN INOVĀCIJA

Slovēnijas pētniecības un inovācijas rezultāti joprojām nav optimāli. Pētniecības un inovācijas izdevumu līmenis un to efektivitāte joprojām ir pieticīgi, un tas ierobežo valsts zinātnisko un tehnoloģisko sniegumu. Tādējādi pētniecības un inovācijas ieguldījums produktivitātes pieaugumā un konkurētspējā ir ierobežots, tostarp virzībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos.

Šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķi ir uzlabot pētniecības un inovācijas politikas pārvaldību un koordināciju, palielināt publisko un privāto investīciju līmeni pētniecībā un attīstībā, kā arī to lietderību un efektivitāti. Tas nodrošinātu, ka pētniecība, attīstība un inovācija (PAI) ir būtisks produktivitātes un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Ierosinātie pasākumi arī nodrošinātu, ka pētniecība un inovācija ir galvenais digitālās un zaļās pārkārtošanās veicinātājs.

Šīs investīcijas un reformas ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Slovēnijai adresēti 2019. gadā, proti, “vērst ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz pētniecību un inovāciju” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un 2020. gadā “vērst investīcijas uz pētniecību un inovāciju” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Padomes 2020. gada ieteikumā tika norādīts, ka ekonomikas lejupslīde apdraud uzņēmumu pētniecību, attīstību un inovāciju un ka tādēļ ir vajadzīgas investīcijas, lai palīdzētu inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem palielināt ražošanu. Turklāt spēcīgāka saikne starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem ir būtiska, lai sekmīgi pārvērstu zināšanas inovācijā, uzlabotu valsts PAI rezultātus, veicinātu ekonomikas izaugsmi un atbalstītu tādu inovāciju ieviešanu, kas ir būtiskas zaļajai un digitālajai pārkārtošanai.

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

H.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. PAI sistēmas darbība un pārvaldība

Reformas mērķi ir palielināt publisko investīciju PAI jomā efektivitāti un lietderību, radīt konkurētspējīgu un ietekmīgu pētniecības un inovācijas vidi un veicināt pētniecības, attīstības un inovācijas centienus zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.

Reforma ietver jauna Pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitāšu likuma stāšanos spēkā; jauna pārvaldības modeļa ieviešanu un pētniecības un inovācijas ekosistēmas integrāciju (tostarp Apvienotās programmu komitejas izveidi); kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi PAI rīcībpolitikai; abu pētniecības izpildaģentūru stiprināšanu un pilnvarošanu; un jau izveidoto struktūru un tīklu atbalsta vides stiprināšanu valsts un starptautiskā līmenī, lai veicinātu zināšanu plūsmas un akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbību.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Investīcijas mērķi ir veicināt pētniecības organizāciju, lielo uzņēmumu un MVU ilgtermiņa sadarbību zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā un nodrošināt pētniecības, attīstības, inovācijas atbalsta instrumentu stabilitāti un paredzamību.

Investīcija ietver pētniecības organizāciju un uzņēmumu sadarbības projektu līdzfinansēšanu visos tehnoloģiskās attīstības līmeņos. To īsteno, izmantojot divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai atlasītu pētniecības organizāciju un uzņēmumu konsorcijus. 20 000 000 EUR paredz ilgtermiņa lielām sadarbības programmām rūpnieciskās pētniecības un eksperimentālās izstrādes jomā un 45 000 000 EUR — uzņēmējdarbības PAI investīcijām augstākā tehnoloģiskās attīstības līmenī.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija C. Projektu līdzfinansēšana, lai uzlabotu Slovēnijas pētnieku un pētniecības organizāciju starptautisko mobilitāti un veicinātu Slovēnijas pieteikuma iesniedzēju starptautisko iesaisti

Investīcijas mērķi ir uzlabot zinātnisko izcilību, pētniecības spējas, zināšanu nodošanu un apriti, veicinot starptautisko un starpnozaru mobilitāti un pētnieku reintegrāciju Slovēnijas pētniecības, attīstības un inovācijas jomā.

Investīcija sastāv no četriem publiskiem uzaicinājumiem atlasīt un finansēt projektus, kas veicina mobilitāti un/vai reintegrāciju, un finansēt PAI pasākumu īstenošanas izmaksas un spēju veidošanu zināšanu ieguvei un pārnesei Slovēnijas pētniecības nozarei saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija D. Investīciju līdzfinansējums PAI demonstrācijās un izmēģinājuma projektos

Investīcijas mērķi ir uzlabot Slovēnijas sniegumu inovācijas jomā, palielinot publiskās un privātās investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā, stiprināt publiskā un privātā sektora sadarbību un plašāku inovācijas ekosistēmu un veicināt uzņēmējdarbības investīcijas zaļajā pārkārtošanā, jo īpaši saistībā ar aprites ekonomiku.

Investīcija ietver publisku uzaicinājumu atlasīt projektus no uzņēmumu konsorcijiem un pētniecības organizācijām. Tā līdzfinansē pētniecības un attīstības darbību izmaksas rūpnieciskajos pētījumos un eksperimentālajā izstrādē, testēšanā un reālās pasaules risinājuma ieviešanā.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija E. Valsts Pārtikas institūta izveide par galveno pīlāru inovācijas ekosistēmā pārtikas piegādes ķēdēs

Investīcijas mērķi ir atbalstīt pētniecību un inovāciju virzībā uz kvalitatīvu un ilgtspējīgāku pārtikas ražošanu, veicināt pētniecību cilvēku uztura jomā, samazināt valsts pārtikas sistēmas ietekmi uz vidi un klimatu un stiprināt zināšanu pārnesi praksē.

Investīcija ietver darbotiesspējīgas iestādes izveidi pētniecības, attīstības un inovācijas jomā, kā arī zināšanu un inovāciju pārnesi pārtikas piegādes un attīstības un pētniecības infrastruktūras jomās pārtikas nozarē.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

H.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

110

A. PAI sistēmas darbība un pārvaldība

Atskaites punkts

Likuma par pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitātēm stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda likuma par pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitātēm stāšanos spēkā pēc tam, kad parlaments to būs pieņēmis.

 

 

 

2. cet.

2022

Tiesību akta mērķis ir palielināt PAI pārvaldības efektivitāti un koordināciju. Tiesību akts cita starpā palielina un stabilizē publisko finansējumu PAI darbībām, palielina publisko pētniecības organizāciju autonomiju, izveido uz rezultātiem balstītus finansēšanas elementus, stimulē pētnieku sadarbību ar ES pētniecības projektiem un uzņēmumiem un veicina internacionalizāciju un starpnozaru mobilitāti un zināšanu pārnesi.

111

A. PAI sistēmas darbība un pārvaldība

Atskaites punkts

Izveidota un darbojas Apvienotā programmu komiteja

Ar Slovēnijas Republikas valdības lēmumu par komitejas iecelšanu un uzdevumiem izveidota un darbojas Apvienotā programmu komiteja

 

 

 

2. cet.

2022

Apvienotā programmu komiteja nodrošina stabilu un nepārtrauktu koordināciju gan stratēģiskā, gan operatīvā līmenī, tostarp koordināciju starp PAI īstenošanas instrumentiem neatkarīgi no finansējuma avota.

112

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Atskaites punkts

Lēmums par atlasi programmām mazoglekļa sabiedrības, ekonomikas attīstībai, noturības un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanai

 Lēmuma par atlasi paziņošana

4. cet.

2024

Atlasītās programmas ir vērstas uz mazoglekļa ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tās atbalsta rūpniecības attīstību un eksperimentālo izpēti. Finansējums vienai programmai nepārsniedz 5 000 000 EUR. Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 10 000 000 EUR.

Programmas atbalsta uzņēmumu un publisko pētniecības organizāciju konsorcijus PAI projektu īstenošanā. Atbalstītās programmas mudina konsorcija partnerus iesaistīties globālās vērtību un zināšanu ķēdēs, lai internacionalizētu Slovēnijas ekonomiku un stiprinātu inovācijas attīstības procesu atbalstošo vidi.

Programmas ir tehnoloģiski neitrālas attiecībā uz ietekmi uz vidi to piemērošanas līmenī. Neietver pētniecības un inovācijas darbības, kas saistītas ar tādiem pētniecības un inovācijas elementiem kā akmeņogles, nafta, dabasgāze, uz kuru neattiecas Tehnisko norādījumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu III pielikums, zilais un fosilais ūdeņradis, incineratori un atkritumu poligoni.

113

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Atskaites punkts

Lēmums par atlasi programmām digitalizācijas un digitālās pārkārtošanās jomā

 Lēmuma par atlasi paziņošana

4. cet.

2024

Atlasītās programmas ir vērstas uz digitalizāciju un digitālo pārkārtošanos. Tās atbalsta rūpniecisko pētniecību un eksperimentālo izstrādi. Finansējums vienai programmai nepārsniedz 5 000 000 EUR. Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 10 000 000 EUR.

Programmu atlasē atbalsta uzņēmumu un publisko pētniecības organizāciju konsorcijus PAI projektu īstenošanā. Atbalstītās programmas mudina konsorcija partnerus iesaistīties globālās vērtību un zināšanu ķēdēs, lai internacionalizētu Slovēnijas ekonomiku un pētniecības kopienu un stiprinātu inovācijas attīstības procesu atbalstošo vidi.

Projekti ir tehnoloģiski neitrāli attiecībā uz ietekmi uz vidi to piemērošanas līmenī. Neietver pētniecības un inovācijas darbības, kas saistītas ar tādiem pētniecības un inovācijas elementiem kā akmeņogles, nafta, dabasgāze, uz kuru neattiecas Tehnisko norādījumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu III pielikums, zilais un fosilais ūdeņradis, incineratori un atkritumu poligoni.

114

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Atskaites punkts

Lēmums par atlasi aprites ekonomikas pētniecības un inovācijas projektiem

Lēmuma par atlasi paziņošana

4. cet.

2024

Atlasītie projekti atbalsta pētniecību, tehnoloģiju nodošanu un sadarbību starp uzņēmumiem, koncentrējoties uz aprites ekonomiku. Atbalsts vienam projektam nepārsniedz 500 000 EUR.

Projekti ir tehnoloģiski neitrāli attiecībā uz ietekmi uz vidi to piemērošanas līmenī. Neietver pētniecības un inovācijas darbības, kas saistītas ar tādiem pētniecības un inovācijas elementiem kā akmeņogles, nafta, dabasgāze, uz kuru neattiecas Tehnisko norādījumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu III pielikums, zilais un fosilais ūdeņradis, incineratori un atkritumu poligoni.

115

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti mazoglekļa sabiedrības, ekonomikas attīstībai, noturības un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanai

 

Skaits

0

2

2. cet.

2026

Sekmīgi pabeigti projekti, kuru mērķis ir attīstīt mazoglekļa sabiedrību, ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar 112. atskaites punkta kritērijiem.

116

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti digitalizācijas un digitālās pārkārtošanās jomā

 

Skaits

0

2

2. cet.

2026

Saskaņā ar 113. atskaites punktā minētajiem kritērijiem sekmīgi pabeigti digitalizācijas un digitālās pārkārtošanās projekti

117

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Pabeigti aprites ekonomikas pētniecības un inovācijas projekti

 

Skaits

0

50

4. cet.

2025

Saskaņā ar 114. atskaites punktā minētajiem kritērijiem sekmīgi pabeigti aprites ekonomikas pētniecības un inovācijas projekti

118

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Pabeigti aprites ekonomikas pētniecības un inovācijas projekti

 

Skaits

50

95

2. cet.

2026

Saskaņā ar 114. atskaites punktā minētajiem kritērijiem sekmīgi pabeigti projekti

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 45 000 000 EUR.

119

C. Projektu līdzfinansēšana, lai uzlabotu Slovēnijas pētnieku un pētniecības organizāciju starptautisko mobilitāti un veicinātu Slovēnijas pieteikuma iesniedzēju starptautisko iesaisti

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti Slovēnijas pētnieku mobilitātei un/vai reintegrācijai

 

Skaits

0

88

2. cet.

2026

Projekti, piešķirot dotāciju uz laiku līdz trim gadiem, atbalsta mobilitātes izmaksas pētniekiem, kuri ir saņēmuši pozitīvu vai izcilu novērtējumu, bet nav atlasīti finansējumam saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus (orientējoši 52 pētnieki).

Ar turpmākiem projektiem atbalsta to Slovēnijas pētnieku reintegrāciju, kuri ir sekmīgi pabeiguši programmas “Apvārsnis Eiropa” projektus, nodrošinot atbalstu līdz 2 gadiem (orientējoši 36 pētnieki).

120

D. Investīciju līdzfinansējums PAI demonstrācijās un izmēģinājuma projektos

Atskaites punkts

Pabeigta projektu atlase PAI izmēģinājuma shēmās aprites ekonomikas jomā

Lēmumu paziņošana

4. cet.

2024

Atlasītie PAI izmēģinājuma projekti ir vērsti uz aprites ekonomiku un atbalsta pētniecības un inovācijas procesus, tehnoloģiju pārnesi un sadarbību starp uzņēmumiem. Atbalsts vienam projektam nepārsniedz 1 000 000 EUR.

Projekti ir tehnoloģiski neitrāli attiecībā uz ietekmi uz vidi to piemērošanas līmenī. Neietver pētniecības un inovācijas darbības, kas saistītas ar tādiem pētniecības un inovācijas elementiem kā akmeņogles, nafta, dabasgāze, uz kuru neattiecas Tehnisko norādījumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu III pielikums, zilais un fosilais ūdeņradis, incineratori un atkritumu poligoni.

121

D. Investīciju līdzfinansējums PAI demonstrācijās un izmēģinājuma projektos

Mērķrādītājs

Pabeigti PAI izmēģinājuma projekti aprites ekonomikas jomā

 

Skaits

0

15

4. cet.

2025

Saskaņā ar 120. atskaites punktā minētajiem kritērijiem sekmīgi pabeigti projekti

122

D. Investīciju līdzfinansējums PAI demonstrācijās un izmēģinājuma projektos

Mērķrādītājs

Pabeigti PAI izmēģinājuma projekti aprites ekonomikas jomā

 

Skaits

15

30

2. cet.

2026

Saskaņā ar 120. atskaites punktā minētajiem kritērijiem sekmīgi pabeigti projekti

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 30 000 000 EUR.

123

E. Valsts Pārtikas institūta izveide par galveno pīlāru inovācijas ekosistēmā pārtikas piegādes ķēdēs

Atskaites punkts

Valsts Pārtikas institūta darbības uzsākšana

Valsts Pārtikas institūta darbības uzsākšana

 

 

 

4. cet.

2025

Institūts atbalsta PAI, kā arī zināšanu un inovāciju pārnesi pārtikas piegādes un attīstības jomā. Tas nodrošina pārtikas attīstības un pētniecības infrastruktūru un ietver vismaz 2200 kvadrātmetru lielu platību PAI darbībām pārtikas pārstrādes nozarē.

Jaunas ēkas atbilst prasībām par ēkām ar gandrīz nulles emisijām.

I. KOMPONENTS NR. 9. PRODUKTIVITĀTES PALIELINĀŠANA, UZŅĒMĒJDARBĪBAI LABVĒLĪGA VIDE INVESTORIEM

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas privātā sektora investīciju zemajam līmenim Slovēnijā, uzlabojot kapitāla tirgu regulējumu, reformējot principus par publisko atbalstu privātajām investīcijām un nodrošinot finansējumu uzņēmumu investīcijām.

Komponenta mērķi ir stiprināt alternatīvus, nebanku finansējuma avotus, atvieglot uzņēmumu investīcijas visprogresīvākajās augstas produktivitātes zaļajās un digitālajās tehnoloģijās un stiprināt atbalsta sistēmu uzņēmumiem.

Šajās investīcijās un reformās ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Slovēnijai adresēti 2019. gadā, proti, “atbalstīt kapitāla tirgu attīstību” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), un 2020. gadā “nodrošināt likviditāti un finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām [...] veicināt privātās investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu” un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

I.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Kapitāla tirgu stiprināšana

Šīs reformas mērķis ir stiprināt Slovēnijas kapitāla tirgus.

Reforma paredz, ka stājas spēkā jauns likums par alternatīvu investīciju fondu veidiem, kurā nosaka alternatīvo investīciju fondu veidus. Šā jaunā tiesību akta pamatā ir Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Alternatīvo investīciju fondu (AIF) segmenta stiprināšana” rezultāti.

Turklāt, pamatojoties uz Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Kapitāla tirgus uzlabošana un attīstība Slovēnijā” rezultātiem, pieņem Slovēnijas kapitāla tirgus stratēģiju, kurā izklāstīti konkrēti turpmākās attīstības pasākumi.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma B. Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārkārtošanai

Šīs reformas mērķis ir palielināt Slovēnijas ekonomikas produktivitāti, kritērijus publisko investīciju atbalstam pārorientējot no darbvietu radīšanas uz augsti produktīviem, ilgtspējīgiem un digitāli orientētiem uzņēmējdarbības modeļiem un investīcijām.

Reforma paredz, ka stājas spēkā grozījumi Investīciju veicināšanas tiesību aktā par uzņēmumu iekšzemes un ārvalstu investīciju veicināšanu. Grozījumi novirza valdības investīciju stimulus uz kapitālietilpīgām investīcijām ar augstu pievienoto vērtību. Reforma paredz, ka publiskais atbalsts ir atkarīgs no konkrēta vides ilgtspējas snieguma kritēriju kopuma.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Investīcijas mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kas palielina produktivitāti.

Atlasītie projekti atbilst konkrētam vidiskā snieguma kritēriju kopumam, jo īpaši energoefektivitātei un materiālefektivitātei, un atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Turklāt līdzfinansēšanas līgums atbalsta saņēmējiem uzliek saistības izmantot papildu izmērāmus ilgtspējas mērķrādītājus, kas jāsasniedz, pabeidzot investīcijas īstenošanu.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 5 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 6 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija D. Inovatīvu ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūru ekosistēmu nodrošināšana

Investīcijas mērķis ir stiprināt vērtību ķēžu konkurētspēju dažādās ekonomikas nozarēs, atbalstot inovatīvas ekosistēmas.

Investīcija atbalsta tādas ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību, kas veicina pārdomātas specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanu (ekonomikas konkurētspējas stiprināšana, stiprinot tās inovācijas spējas). Investīcija turpina attīstīt esošās uzņēmējdarbības zonas un degradētās teritorijas par uzņēmējdarbības infrastruktūru un ierobežo vajadzību pēc būtiskām investīcijām jaunā pilsētu un transporta infrastruktūrā. Saņēmējiem ir jāizveido digitālās pārvaldības platforma.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

I.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

124

A. Kapitāla tirgu stiprināšana

Atskaites punkts

Tiesību akta par alternatīvu investīciju fondu veidiem stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda tiesību akta par alternatīvu investīciju fondu veidiem stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

Tiesību aktā par alternatīvu investīciju fondu veidiem definē trīs alternatīvu investīciju fondu veidus, proti: alternatīvs kopieguldījumu fonds, kas izveidots kā atsevišķi aktīvi, īpaša komandītsabiedrība un pamatkapitāla ieguldījumu sabiedrība. Reformā tiks ievērots ES tiesiskais regulējums un ieteikumi kapitāla tirgu jomā.

125

A. Kapitāla tirgu stiprināšana

Atskaites punkts

Kapitāla tirgus attīstības stratēģijas pieņemšana

Valdība pieņem kapitāla tirgus attīstības stratēģiju

 

 

 

2. cet.

2022

Stratēģijā ietver pasākumus, lai panāktu dinamiskāku kapitāla tirgu, t. sk. izmantojot ieviešanu tirgū Eiropas kapitāla savienībā; kontaktpunktu izveidi visos pasaules finanšu tirgos; efektīvas tiešsaistes informācijas sistēmas izveidi par FinTech un citām finanšu pakalpojumu inovācijām; esošo pasākumu pielāgošanu.

126

B. Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārkārtošanai

Atskaites punkts

Investīciju veicināšanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā ar mērķi veicināt zaļo pārkārtošanos

Noteikums likumā, kas norāda Investīciju veicināšanas tiesību akta grozījumu stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

Grozījums nodrošina, ka kritēriji par publisko investīciju atbalstu uzņēmumiem ir vērsti uz ļoti produktīviem, ilgtspējīgiem un digitāli orientētiem darījumdarbības modeļiem un investīcijām.

Visas atbalstītās investīcijas ietver nosacījumus par zaļās pārkārtošanās veicināšanu, tostarp energoefektivitātes prasības, vidiski atbildīgu pārvaldību un materiālu ražošanas efektivitāti.

Atbilstības kritēriji arī nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

127

B. Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārkārtošanai

Atskaites punkts

Investīciju veicināšanas likuma īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā

Norma noteikumos, kas norāda Investīciju veicināšanas tiesību akta īstenošanas noteikumu stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Īstenošanas noteikumos sīkāk precizē saistītos kritērijus saskaņā ar Investīciju veicināšanas likumu, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, materiālefektivitāti, investīcijas ilgtermiņa integrāciju reģionā, sociālo atbildību, investīcijas ietekmi uz vidi, investīcijas devumu pārejā uz aprites ekonomiku, kuras pamatā ir dabas resursi un kuras rezultātā samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, un ražošanu ar zemāku oglekļa pēdu, atrašanās vietu nenovērtētā teritorijā ar atbilstošu piešķīrumu vai esošā uzņēmējdarbības zonā, investīcijas ietekmi uz harmonisku reģionālo attīstību, teritoriālo investīciju integrāciju un pozitīvu ietekmi uz vietējo telpisko attīstību.

128

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālās attīstības atbalsta projektiem

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2022

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kuru mērķis ir atbalstīt reģionālo attīstību, ieguldot materiālos un nemateriālos pamatlīdzekļos. Līguma slēgšanas tiesības projektiem piešķir, pamatojoties uz Reģionālās attīstības veicināšanas tiesību aktu un ievērojot Tehniskos norādījumus par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

129

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana investīciju veicināšanas projektiem

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2023

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kuru mērķis ir veicināt investīcijas ražošanā, pakalpojumos un pētniecības un attīstības aktivitātēs, ieguldot materiālos un nemateriālos pamatlīdzekļos. Projekti atbilst Investīciju veicināšanas tiesību aktam, kas grozīts saskaņā ar 126. atskaites punktu, t. sk. atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

130

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Mērķrādītājs

Pabeigti investīciju veicināšanas projekti

 

Skaits

0

59

2. cet.

2026

Saskaņā ar 129. atskaites punktā minētajām prasībām sekmīgi pabeigti projekti

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 88 500 000 EUR.

131

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Mērķrādītājs

Pabeigti reģionālās attīstības atbalstam paredzētie projekti

 

Skaits

0

200

4. cet.

2025

Saskaņā ar 128. atskaites punktā minētajām prasībām sekmīgi pabeigti projekti

132

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Mērķrādītājs

Papildu pabeigti reģionālās attīstības atbalstam paredzētie projekti

 

Skaits

200

300

2. cet.

2026

Ievērojot 131. atskaites punktu, sekmīgi pabeigti 100 papildu projekti atbilstīgi prasībām 128. atskaites punktā.

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 50 000 000 EUR.

133

D. Inovatīvu ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūru ekosistēmu nodrošināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana inovatīvām uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmām un to pārvaldībai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2022

Atlasītie projekti atbalsta saimnieciskās darbības infrastruktūras attīstību un tās pārvaldību. Projekti atbalsta reģionālo attīstību un prioritizē degradētu objektu atkārtotu izmantošanu un ciešus savienojumus ar sabiedrisko transportu un autoceļu savienojumiem.

134

D. Inovatīvu ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūru ekosistēmu nodrošināšana

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti attiecībā uz inovatīvām uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmām un to pārvaldību

 

Skaits

0

15

2. cet.

2026

Projekti, kas pabeigti saskaņā ar 133. atskaites punkta prasībām, tostarp izmēģinājuma uzņēmējdarbības vadības projekts.

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 19 000 000 EUR.

J. KOMPONENTS NR. 10. DARBA TIRGUS — PASĀKUMI NEGATĪVU STRUKTURĀLO TENDENČU IETEKMES MAZINĀŠANAI

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina strukturālas nodarbinātības problēmas, kas saistītas ar novecošanu un tehnoloģiskām pārmaiņām, izmantojot visaptverošu reformu un investīciju kopumu. Šīs problēmas cita starpā ietver zemu nodarbinātības līmeni gados vecākiem darba ņēmējiem un personām ar invaliditāti, jauniešu bezdarbu, zemu līdzdalību mūžizglītībā un apmācībā, finanšu stabilitātes riskus pensiju sistēmai, pensiju pietiekamību un elastīga darba režīma trūkumu.

Komponenta mērķi ir stiprināt darba tirgus noturību, palielināt dalību darba tirgū un nodrošināt pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju un pensiju pietiekamību.

Šajās investīcijās un reformās ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Slovēnijai adresēti 2019. gadā, proti, “nodrošināt pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju un adekvātumu, tostarp koriģējot likumā noteikto pensionēšanās vecumu un ierobežojot priekšlaicīgu pensionēšanos. Palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmību, uzlabojot izglītības un apmācības, mūžizglītības un aktivizācijas pasākumu atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp uzlabojot digitālo pratību” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), un 2020. gadā “nodrošināt likviditāti un finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām” un “nodrošināt pienācīgu ienākumu kompensāciju un sociālo aizsardzību; mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, cita starpā stiprinot saīsināta darbalaika shēmas un elastīgus darba režīmus; nodrošināt, ka šie pasākumi nodrošina pienācīgu aizsardzību nestandarta nodarbinātības veidos strādājošajiem” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

J.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Reformas mērķis ir palielināt darba tirgus noturību, jo īpaši nodrošinot tā pielāgošanos demogrāfiskajām tendencēm.

Reforma nodrošina:

a.tiesību akta, ar ko izveido pastāvīgu saīsināta darba laika shēmu nopietnai ekonomikas lejupslīdei, stāšanās spēkā, pamatojoties uz Covid-19 krīzes laikā gūto pieredzi. Tas ietver atbalstu pagaidu nepilna laika darba ņēmējiem apmācībā vai izglītībā, lai stiprinātu viņu prasmes un palielinātu viņu nodarbināmību, ņemot vērā uzņēmējdarbības procesu pieaugošo digitalizāciju un automatizāciju.

b.Stājas spēkā izmaiņas tiesību aktos bezdarbnieku pabalstu jomā. Groza Darba tirgus regulēšanas tiesību akta noteikumus par bezdarbnieka pabalstiem, lai palielinātu gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeni un novērstu priekšlaicīgu aiziešanu no darba tirgus. Darbs balstās uz ESAO analīzi par Slovēnijas pensiju un invaliditātes apdrošināšanas sistēmu.

c.Pensiju tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un pietiekamību ilgtermiņā. Reformā ņem vērā pašreizējās izdevumu tendences, pensiju nosacījumus, indeksāciju, iemaksas, saikni starp maksājumiem un ieņēmumiem, pensiju un invaliditātes apdrošināšanas pietiekamību un pārredzamību un ierosina konkrētus pasākumus tiesību aktos, lai nodrošinātu pensiju pietiekamību un pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju, lai būtiski samazinātu riskus, kas izriet no pašreizējās augsta riska kategorijas izdevumiem, kuri saistīti ar novecošanu. Pensiju reformu pieņem līdz 2024. gada 31. decembrim.

d.“Aktīvas nodarbinātības politikas rīcības plāna” un “Aktīvas nodarbinātības politikas pasākumu kataloga” pārskatīšana, lai nodrošinātu aktīvas darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2025. gadam noteikto stratēģisko mērķu efektīvāku īstenošanu un sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz ilgstoša bezdarba samazināšanu un gados vecāku un mazkvalificētu darba ņēmēju ātrāku aktivizēšanu;

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija B. Atbalsts elastīgākiem darba organizācijas veidiem

Investīcijas mērķis ir atbalstīt darba organizāciju, izmantojot elastīgākus līdzekļus.

Tiek izveidota un darbojas tiešsaistes platforma. Tā nodrošina visiem darba devējiem un darba ņēmējiem piekļuvi mācību materiāliem un rīkiem (piemēram, līgumu paraugiem, nolīgumiem un iekšējiem aktiem) un nodrošina piekļuves punktu vispārējām konsultācijām, informācijai un izpratnes veidošanai šajā jomā.

Atbalstu elastīgāku darba organizācijas veidu ieviešanai piešķir darba devējiem pēc atklāta konkursa. Sadarbībā ar darba devējiem eksperti apzina trūkumus un šķēršļus, kā arī pasākumus, kas vajadzīgi, lai elastīgi uzlabotu tāldarba iespējas. Projekti ir vērsti uz izglītību, darba organizācijas un darba procesu pielāgošanu, darba drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanu, infrastruktūras izveidi. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai stiprinātu darbinieku digitālās kompetences un nodrošinātu pēc iespējas augstāku darba drošības un veselības aizsardzības līmeni.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija C. Elastīgāku darba metožu ieviešana, kas pielāgotas personu ar invaliditāti vajadzībām aizsargātos uzņēmumos un nodarbinātības centros

Investīcijas mērķis ir nodrošināt tehnisko bāzi elastīgāku darba metožu ieviešanai.

Investīcija ietver projektus, kas paredzēti aizsargātiem uzņēmumiem un nodarbinātības centriem. Tie ietver apmācību, ko īsteno, koncentrējoties uz digitālo prasmju stiprināšanu personām ar invaliditāti un darba devējiem, kas strādā ar personām ar invaliditāti. Projekts ietver psihosociālu palīdzību personām ar invaliditāti. Turklāt izstrādā plānus jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādei, īpašu uzmanību pievēršot digitalizācijai un elastīgāku darba metožu ieviešanai.

Tiek izveidota tiešsaistes platforma ar konsultāciju punktu, lai veicinātu labas prakses apmaiņu. Tā ir paredzēta informācijas, izpratnes veidošanas un popularizēšanas pasākumiem. Konsultāciju punkts sniedz tiešu atbalstu visiem aizsargātajiem uzņēmumiem un nodarbinātības centriem darba procesu pielāgošanā personu ar invaliditāti vajadzībām.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto mērķrādītāju sasniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.



Investīcija D. Jauniešu straujāka ienākšana darba tirgū

Investīcijas mērķis ir samazināt jauniešu bezdarbu pēc Covid-19 pandēmijas.

Investīcija ietver finansiālus stimulus darba devējiem pieņemt darbā jauniešus vecumā līdz 25 gadiem ar beztermiņa darba līgumiem. Tas ietver arī darba devēja apņemšanos nodrošināt atbilstošu darbaudzinātāju, sniegt palīdzību un apmācīt viņus konkrētā darbā. Tiek sagaidīts, ka subsīdijas 18 mēnešu periodā jaunieši iegūs papildu prasmes, lai strādātu profesijā un uzlabotu savas teorētiskās zināšanas ar darba pieredzi. Šajā laikposmā jaunais darbinieks un viņa darbaudzinātājs ir iesaistīti apmācībā, kas ilgst vismaz 30 stundas, īpašu uzmanību pievēršot digitālo prasmju uzlabošanai.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos mērķrādītājus sasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija E. Darbinieku apmācība un izglītība

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt darba ņēmēju pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un veicināt mūžizglītību.

Investīcija ir paredzēta darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, jo īpaši gados vecākiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem. Investīcija nodrošina dotācijas, lai finansētu darbinieku mācību izmaksu atlīdzināšanu un kompensācijas izmaksas darba devējiem par zaudēto darba laiku mācību laikā.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

J.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

135

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko izveido “krīzes” saīsināta darba laika shēmu, stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda tiesību akta, ar ko izveido “krīzes” saīsināta darba laika shēmu, stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Ar likumprojektu izveido krīzes saīsināta darba laika shēmu, kuras mērķis ir saglabāt darbvietas neparedzētu apstākļu gadījumā. To

sagatavo, pamatojoties uz vajadzību analīzi un pieredzi, kas gūta, īstenojot intervences pasākumu Covid-19 epidēmijas laikā, un sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Likums paredz arī apmācības un izglītības pienākumus laikā, kad notiek dalība saīsināta darba laika pasākumā.

136

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Darba tirgus regulēšanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Darba tirgus regulēšanas tiesību akta grozījumu stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2024

Bezdarba apdrošināšanas jomā veikto grozījumu mērķis ir veicināt ilgāku darba mūžu un samazināt atšķirību starp pensionēšanās vecumu darba tirgū un likumā noteikto pensionēšanās vecumu.

137

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Pensiju tiesību aktu grozījumu projekti apspriešanai

Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas tiesību akta grozījumu projekti, kuru mērķis ir nodrošināt pensiju fiskālo stabilitāti un pietiekamību, tiek nosūtīti Ekonomikas un sociālo lietu padomei

 

 

 

2. cet.

2023

Priekšlikuma saturā pievēršas tādām ilgtspējas problēmām kā gaidāmās demogrāfiskās tendences, attiecības starp apdrošinātām personām un pensionāriem, pensiju un invaliditātes apdrošināšanas pietiekamība un pārredzamība. Priekšlikumā iekļauj izmaiņas pensionēšanās nosacījumos (piemēram, lielāku pensionēšanās vecumu, to periodu vienādošanu, kad nepieciešamais laikposms tiek koriģēts), izmaiņas indeksācijā, saistību starp maksājumiem un izmaksām.

Turklāt ierosina invaliditātes apdrošināšanas shēmas modernizāciju, arī lai maksimāli palielinātu to personu integrāciju darba tirgū, kurām ir samazināta darbspēja, tādējādi uzlabojot viņu sociālā nodrošinājuma segumu, kā arī pasākumus, lai palielinātu līdzdalību papildpensiju shēmās.

Priekšlikums nodrošinās pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju (riski, kas izriet no izdevumiem, kas saistīti ar novecošanu, tiks ievērojami samazināti salīdzinājumā ar pašreizējo augsta riska kategoriju) un pensiju pietiekamību.

138

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Tiesību akta priekšlikums visaptverošiem grozījumiem Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas tiesību aktā, kas nosūtīti Nacionālajai asamblejai

Tiesību aktu grozījumu priekšlikumu pieņem Slovēnijas Republikas valdība un nosūta Nacionālajai asamblejai.

 

 

 

4. cet.

2023

Valdība pieņem un nosūta Nacionālajai asamblejai tiesību aktus, lai nodrošinātu pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju (riski, kas izriet no izdevumiem, kas saistīti ar novecošanu, tiks ievērojami samazināti salīdzinājumā ar pašreizējo augsta riska kategoriju) un pensiju pietiekamību. Priekšlikuma mērķis ir pagarināt nodarbinātības periodu, palielināt gados vecāku cilvēku integrāciju darba tirgū un nodrošināt pensiju pietiekamību un pensiju sistēmas finansiālo ilgtspēju.

139

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir nodrošināt sistēmas fiskālo stabilitāti un pienācīgas pensijas

Noteikums likumā, kas norāda Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas tiesību akta grozījumu stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2024

Pieņemtais tiesību akts nodrošinās pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju (riski, kas izriet no izdevumiem, kas saistīti ar novecošanu, tiks ievērojami samazināti salīdzinājumā ar pašreizējo augsta riska kategoriju) un pensiju pietiekamību. Priekšlikuma mērķis būs pagarināt nodarbinātības periodu, samazināt plaisu starp likumā noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu, palielināt gados vecāku darba ņēmēju integrāciju darba tirgū un nodrošināt pensiju pietiekamību un pensiju sistēmas finansiālo ilgtspēju.

140

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Aktīvās darba tirgus politikas īstenošanas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam īstenošanas dokumentu atjaunināšana

Pabeigts un publicēts pārskats par Aktīvās darba tirgus politikas īstenošanas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam īstenošanas dokumentiem un to atjauninājums

 

 

 

4. cet.

2024

Lai nodrošinātu izvirzīto stratēģisko mērķu efektīvāku īstenošanu un sasniegšanu, Darba, ģimenes, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ministrija pārskata un atjaunina īstenošanas dokumentus par pamatnostādnēm aktīva darba tirgus politikas īstenošanai 2021.–2025. gadam, jo īpaši Aktīvas nodarbinātības politikas plānu un Aktīvas nodarbinātības politikas pasākumu katalogu. Atjauninājumā galvenā uzmanība tiks pievērsta ilgstošo bezdarbnieku skaita samazināšanai Slovēnijas Nodarbinātības dienesta reģistrā (salīdzinājums ar 2020. gada pārskata periodu).

141

B. Atbalsts elastīgākiem darba organizācijas veidiem

Atskaites punkts

Darbotiesspējīga tiešsaistes platforma ar rīkiem, kas paredzēti darba devējiem un darba ņēmējiem, lai veicinātu elastīgus darba veidus

Tiešsaistes platforma darbojas

4. cet.

2022

Ir izveidota un darbojas tiešsaistes platforma ar rīkiem, kas paredzēti darba devējiem un darba ņēmējiem, lai veicinātu elastīgus darba veidus Tiešsaistes platforma visiem darba devējiem un darba ņēmējiem nodrošina piekļuvi mācību materiāliem un rīkiem, kas atbalsta elastīgus darba organizācijas veidus.

142

B. Atbalsts elastīgākiem darba organizācijas veidiem

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti, ar ko izveido vai uzlabo darba apstākļus mājās

 

Skaits

0

135

2. cet.

2026

Pabeigti projekti pēc atklāta konkursa, projekti, kuru mērķis ir izveidot vai uzlabot darba apstākļus mājās. Paredzams, ka tie kopumā aptvers vismaz 1000 darbinieku.

Projektos iekļauj ekspertu palīdzību uzņēmuma īpašo vajadzību novērtēšanā un apzināšanā.

143

C. Elastīgāku darba metožu ieviešana, kas pielāgotas personu ar invaliditāti vajadzībām aizsargātos uzņēmumos un nodarbinātības centros

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti aizsargātiem uzņēmumiem un nodarbinātības centriem

 

Skaits

0

53

2. cet.

2024

Projektu īstenošanas tiesības piešķir konkursa kārtībā. Saņēmēji ir aizsargāti uzņēmumi un nodarbinātības centri. Projektos iekļauj ekspertu padomus uzņēmumiem par to, kā sagatavot un pielāgot savu darba vidi cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Projektos iekļauj izglītību un apmācību darba devējiem un darba ņēmējiem par jaunām kompetencēm, kas vajadzīgas, lai ieviestu elastīgāku darba režīmu. Paredzams, ka tiks iesaistītas vismaz 266 personas ar invaliditāti.

144

D. Jauniešu ātrāka ienākšana darba tirgū

Mērķrādītājs

Papildu jauniešu skaits subsidētā nodarbinātībā, kuras pamatā ir beztermiņa līgums

 

Skaits

0

1300

4. cet.

2022

Jauniešu vecumā līdz 25 gadiem (ieskaitot) skaits subsidētā nodarbinātībā, kuras pamatā ir beztermiņa līgums Subsīdijas piešķir uz laiku līdz 18 mēnešiem par katru darbavietu. Darba devēji nodrošina darbaudzinātāju, kas palīdz jaunietim. Katrs jaunietis un viņa darbaudzinātājs subsīdijas periodā pabeidz vismaz 30 stundu ilgu apmācību, galveno uzmanību pievēršot digitālo prasmju uzlabošanai.

145

D. Jauniešu ātrāka ienākšana darba tirgū

Mērķrādītājs

Papildu jauniešu skaits subsidētā nodarbinātībā, kuras pamatā ir beztermiņa līgums

 

Skaits

1300

4000

4. cet.

2024

Jauniešu vecumā līdz 25 gadiem (ieskaitot) skaits subsidētā nodarbinātībā, kuras pamatā ir beztermiņa līgums Subsīdijas piešķir uz laiku līdz 18 mēnešiem par katru darbavietu. Darba devēji nodrošina darbaudzinātāju, kas palīdz jaunietim. Katrs jaunietis un viņa darbaudzinātājs subsīdijas periodā pabeidz vismaz 30 stundu ilgu apmācību, galveno uzmanību pievēršot digitālo prasmju uzlabošanai.

146

E. Darbinieku apmācība un izglītība

Mērķrādītājs

To darbinieku skaits, kuri sekmīgi pabeiguši mācību/izglītības programmas

 

Skaits

0

7000

4. cet.

2024

To darba ņēmēju un pašnodarbināto personu skaits, kuras ir sekmīgi pabeigušas apmācību vai izglītības programmu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm.

Prioritāti piešķir gados vecākiem un mazkvalificētiem darbiniekiem.

147

E. Darbinieku apmācība un izglītība

Mērķrādītājs

To darbinieku skaits, kuri sekmīgi pabeiguši mācību/izglītības programmas

 

Skaits

7000

11300

2. cet.

2026

To darba ņēmēju un pašnodarbināto personu skaits, kuras ir sekmīgi pabeigušas apmācību vai izglītības programmu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm.

Prioritāti piešķir gados vecākiem un mazkvalificētiem darbiniekiem.

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 14 370 000 EUR.

K. KOMPONENTS NR. 11. SLOVĒNIJAS TŪRISMA, T. SK. KULTŪRAS MANTOJUMA, ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas Covid-19 pandēmijas smagajai ietekmei uz tūrisma nozari un ietekmei uz Slovēnijas tūrisma infrastruktūras nodarbinātību, vides ilgtspēju, kvalitāti un pievienoto vērtību, kā arī kultūras mantojuma attīstībai.

Komponenta mērķi ir atbalstīt ilgtspējīgu tūrisma attīstību un uzlabot Slovēnijas kā vadošā galamērķa starptautisko pozīciju vides ilgtspējas jomā un palielināt nozares pievienoto vērtību, veicot pasākumus, kas vērsti uz publiskās infrastruktūras uzlabošanu un kultūras mantojuma modernizēšanu un popularizēšanu.

Šajās investīcijās un reformās ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Slovēnijai adresēti 2020. gadā, proti, “nodrošināt likviditāti un finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām [...] agrīnā posmā sagatavotiem publisko investīciju projektiem un veicinātu privātās investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu” un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

K.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana

Reformas mērķis ir reaģēt uz Covid-19 pandēmijas sekām un nodrošināt vidēja termiņa satvaru Slovēnijas tūrisma attīstībai ilgtspējīga, kvalitatīva un augstas pievienotās vērtības tūrisma virzienā.

Reforma paredz, ka stājas spēkā dekrēts par tūrisma attīstības stimuliem, kurā izklāstīti ilgtspējības nosacījumi valsts atbalstam šajā nozarē. Tie cita starpā ietver vismaz B klases energoefektivitātes sertifikātu ēku renovācijai, vismaz viena starptautiska ekomarķējuma saņemšanu, un jaunām ēkām — primārās enerģijas pieprasījumu, kas ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām. Turklāt tiks stiprināta zaļā tūrisma shēmas datu uzraudzības un analīzes spēja.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija B. Tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu tūrismu, uzlabojot tūristu mītņu ilgtspēju.

Investīcija atbalsta tūrisma infrastruktūras atjaunošanu, paplašināšanu vai būvniecību saskaņā ar augstiem energoefektivitātes standartiem. Projektos iekļauj arī personāla un vadītāju obligātu apmācību par pakalpojumu kvalitāti un digitālajām kompetencēm, tirgvedības pētniecību un ekonomisko analīzi.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija C. Ilgtspējīga publiskās un kopīgās tūrisma infrastruktūras un dabas objektu attīstība tūrisma galamērķos

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu tūrismu, attīstot publisko un kopīgo tūrisma infrastruktūru.

Investīcija ietver publiskās un kopīgās tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošanu un izveidi, lai papildinātu un uzlabotu tūrisma piedāvājuma kvalitāti.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto mērķrādītāju sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija D. Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu tūrismu, atdzīvinot kultūras mantojumu un publisko kultūras infrastruktūru.

Investīcija ietver atbalstu valsts vai pašvaldību kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras renovācijai, atjaunošanai, vispārējai atveseļošanai un modernizācijai ar sagaidāmu daudzkāršojošu ietekmi uz tūrisma attīstību. Projekti ietver digitalizāciju un IKT tehnoloģiju izmantošanu kultūras mantojuma popularizēšanai un interpretācijai.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

 

K.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

148

A. Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana

Atskaites punkts

Modernizēta Slovēnijas zaļā tūrisma shēmas datu uzraudzība

Darbojas Slovēnijas zaļā tūrisma shēmas datu uzraudzības uzlabojumi

 

 

 

2. cet.

2024

Slovēnijas zaļā tūrisma shēmu modernizē, lai tajā iekļautu analītisku rīku, ar ko mērīt tūrisma ietekmi uz vadošajiem tūrisma galamērķiem un analizēt un prognozēt tūrisma plūsmas. Paredzams, ka šie dati veicinās tūrisma ilgtspējīgu attīstību Slovēnijā.

149

A. Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana

Atskaites punkts

Dekrēta par tūrisma attīstības stimuliem stāšanās spēkā

Noteikums dekrētā, kas norāda Dekrēta par tūrisma attīstības stimuliem stāšanos spēkā pēc tam, kad valdība to būs pieņēmusi.

 

 

 

4. cet.

2021

Dekrētā paredz sīki izstrādātus nosacījumus un kritērijus stimulu piešķiršanai saskaņā ar Tūrisma attīstības veicināšanas tiesību aktu.

Dekrēts veicina vides ilgtspēju un kā vienu no atbalsta prasībām iekļauj vismaz B klases energoefektivitātes sertifikātu ēku renovācijai, vismaz viena starptautiska ekomarķējuma saņemšanu, un jaunām ēkām — primārās enerģijas pieprasījumu, kas ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām.

150

B. Slovēnijas tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana tūristu mītņu energoefektivitātes paaugstināšanai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2022

Atlasītie projekti atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Dekrētā par tūrisma attīstības stimuliem. Proti, vismaz 50 % no attiecināmajām renovācijas vai jaunas būvniecības izmaksām ir saistītas ar energoefektivitātes uzlabojumiem. Jaunās ēkās nodrošina, ka to primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām.

151

B. Slovēnijas tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību

Mērķrādītājs

Pabeigti energorenovācijas projekti tūristu mītņu energoefektivitātes paaugstināšanai

 

Skaits

0

44

2. cet.

2026

Saskaņā ar 150. atskaites punktā minētajiem nosacījumiem pabeigti renovācijas projekti Paredzams, ka projektu vidējais lielums būs vismaz 51 istaba.

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 48 500 000 EUR.

152

B. Slovēnijas tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību

Mērķrādītājs

Pabeigti būvdarbi vai pilnīgas rekonstrukcijas projekti tūristu mītņu energoefektivitātes paaugstināšanai

 

Skaits

0

11

2. cet.

2026

Saskaņā ar 150. atskaites punktā minētajiem nosacījumiem pabeigti būvniecības vai pilnīgas rekonstrukcijas projekti Paredzams, ka projektu vidējais lielums būs vismaz 51 istaba.

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 20 500 000 EUR.

153

C. Ilgtspējīga publiskās un kopīgās tūrisma infrastruktūras un dabas objektu attīstība tūrisma galamērķos

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti publiskā un kopīgā tūrisma infrastruktūrā

 

Skaits

0

35

4. cet.

2025

Pabeigti projekti publiskā un kopīgā tūrisma infrastruktūrā.

Projektos prioritāti piešķir atjaunojamo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes uzlabojumiem, un to mērķis ir līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi.

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 10 000 000 EUR.

154

D. Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana kultūras mantojuma vietu renovācijai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2022

Pabeigtas konkursa procedūras 15 kultūras mantojuma objektu renovācijai saskaņā ar zaļā publiskā iepirkuma aktu.

155

D. Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana

Mērķrādītājs

Atjaunotas kultūras mantojuma vietas

 

Skaits

0

15

2. cet.

2026

Saskaņā ar 154. atskaites punktā minētajām prasībām pabeigti projekti

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 47 000 000 EUR.

L. KOMPONENTS NR. 12. KOMPETENČU, JO ĪPAŠI DIGITĀLO PRASMJU UN TO, KURAS NEPIECIEŠAMAS JAUNĀM PROFESIJĀM UN ZAĻAJAI PĀRKĀRTOŠANAI, STIPRINĀŠANA

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents attiecas uz skolēnu, skolotāju un pieaugušo digitālo prasmju līmeni, izglītības sistēmas un izglītības infrastruktūras zaļo pārkārtošanos un izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām.

Komponenta mērķi ir stiprināt kompetences, jo īpaši attiecībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos un finanšu pratību, ātrāk reaģēt uz ekonomikas un sabiedrības vajadzībām, atvieglot pāreju no izglītības uz darba tirgu, stiprināt izglītības sistēmas noturību un mūžizglītību.

Šajās investīcijās un reformās ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas 2019. gadā adresēti Slovēnijai, proti, “palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmību, uzlabojot izglītības un apmācības, mūžizglītības un aktivizācijas pasākumu atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp uzlabojot digitālo pratību” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), un 2020. gadā — “uzlabot digitālās prasmes” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

L.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Izglītības sistēmas atjaunošana zaļajai un digitālajai pārkārtošanai

Reformas mērķis ir nodrošināt skolēniem un skolotājiem jaunas kompetences, jo īpaši digitalizācijas, ilgtspējīgas attīstības un finanšpratības jomā. Tas stiprina izglītības sistēmas noturību un uzlabo kompetenču saskaņošanu ar darba tirgus prasībām.

Reforma ietver izglītības programmu modernizāciju, pārskatot mācību programmas un plānošanas dokumentus agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes, pamatizglītības un vidējās izglītības, kā arī pieaugušo izglītības jomā attiecīgajās jomās. Pārskatītajās mācību programmās cita starpā iekļauj digitālās prasmes, pamata datošanas un IT saturu, ilgtspējīgas attīstības kompetences un finanšpratību.

Ar reformas īstenošanu saistīto mērķrādītāju sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma B. Augstākās izglītības reforma zaļai un noturīgai pārkārtošanai

Reformas mērķis ir modernizēt profesionālo augstāko izglītību, ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos, un pielāgot programmas darba tirgus un sabiedrības vajadzībām.

Reforma ietver profesionālās augstākās izglītības studiju programmu modernizāciju, pārskatot mācību programmas un praktisko izglītību darba vidē. Pārskatītajās mācību programmās cita starpā iekļauj digitālās prasmes un kompetenci ilgtspējīgai attīstībai un atspoguļo mācību vides digitalizāciju.

Pieņem pamatnostādnes profesionālās augstākās izglītības atjaunošanai, tostarp plānu investīcijām zaļā, noturīgā, ilgtspējīgā un digitāli savienotā augstākajā izglītībā.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma C. Vidējās profesionālās izglītības un profesionālās izglītības modernizācija

Reformas mērķis ir atvieglot pāreju no profesionālās izglītības uz darba tirgu.

Reforma ietver profesionālās apmācības un augstākās profesionālās izglītības programmu modernizāciju, tostarp uzlabojot mācību programmas atvērtās (neaprakstītās) daļas izmantošanu, izmantojot datus par absolventu nodarbināmību un vairāk pievēršoties digitālajām, zaļajām un citām kompetencēm, ar kurām nākamajiem absolventiem ir jāstrādā tehnoloģiski attīstītā vidē. Reforma arī izstrādā jaunus un veicina esošos sadarbības modeļus starp izglītības un apmācības nozari un darba devējiem izglītības programmu īstenošanā un atbalsta digitāli aprīkotas mācību vietas studentiem izmēģinājuma programmās (koncentrējoties uz veselību, sociālo aprūpi un agrīno pirmsskolas izglītību).

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija E. Zaļās un digitālās izglītības visaptveroša pārveide

Investīcijas mērķis ir palīdzēt sasniegt reformas A mērķus, proti, stiprināt skolotāju un skolēnu digitālās prasmes, ilgtspējīgas attīstības kompetences un finanšpratību, saskaņot izglītības sistēmas ar darba tirgus vajadzībām un atvieglot pāreju uz darba tirgu.

Investīcija ietver izglītības un apmācības speciālistu digitālo un zaļo prasmju apmācību un finanšu pratību, projektus ar izglītības iestādēm, lai atbalstītu pedagoģiskās prakses modernizāciju un jaunu prasmju iekļaušanu regulārās studiju programmās, kā arī pieaugušo izglītības programmu īstenošanu finanšpratības jomā.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija F. Izmēģinājuma projekti attiecībā uz augstākās izglītības reformu zaļai un noturīgai pārkārtošanai

Investīcijas mērķis ir sagatavot augstāko izglītību pieaugošajam pieprasījumam pēc prasmēm, kas atspoguļo jaunas sabiedrības vajadzības, izstrādājot un īstenojot iekļaujošākas un elastīgākas mācīšanās pieejas.

Investīcija ietver izmēģinājuma projektu īstenošanu, lai augstākajā izglītībā integrētu zaļās un digitālās prasmes. Investīcija atbalsta arī profesionālās augstākās izglītības studiju programmu pielāgošanu nākotnes profesijām un darba tirgus vajadzībām.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto atskaites punktu un mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija G. Sadarbības stiprināšana starp izglītības sistēmu un darba tirgu

Investīcijas mērķis ir saskaņot izglītībā, vidējā arodizglītībā un profesionālajā izglītībā apgūtās kompetences ar darba tirgus vajadzībām.

Investīcija ietver profesionālās izglītības atbalstīšanu, reklamēšanu un apguves veicināšanu, darbaudzinātāju apmācību uzņēmumos, lai uzlabotu arodizglītības un profesionālās izglītības kvalitāti, un sadarbības stiprināšanu starp skolām un darba devējiem skolēnu apmācībā, lai apgūtu praktiskas iemaņas veselības, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes un sociālās aprūpes izmēģinājuma projektos.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija H. Slovēnijas izglītības infrastruktūras zaļināšana

Investīcijas mērķis ir veicināt modernākas un videi draudzīgākas izglītības infrastruktūras nodrošināšanu.

Investīcija ietver sešu izglītības iestāžu celtniecību vai paplašināšanu, lai sasniegtu mērķi būvēt augstas energoefektivitātes ēkas, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

L.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

156

A. Izglītības sistēmas atjaunošana zaļajai un digitālajai pārkārtošanai

Mērķrādītājs

Modernizētas mācību programmas pirmsskolas izglītībai un aprūpei, pamatskolām un vidusskolām

 

Skaits

0

216

4. cet.

2025

Mērķrādītājs attiecas uz to mācību programmu skaitu, kuras jāmodernizē, lai cita starpā ietvertu digitālās prasmes, ilgtspējīgas attīstības kompetences un finanšpratību.

Modernizējamās mācību programmas ir agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes, kā arī pamatskolu un vidusskolu mācību programmas.

Reformas mērķis ir nodrošināt audzēkņiem un mācībspēkiem kompetences, kas vajadzīgas, lai risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas nolūkā stiprināt izglītības sistēmas noturību un uzlabot kompetenču saskaņošanu ar darba tirgus prasībām, lai atvieglotu izglītojamo pāreju uz darba tirgu. Modernizētās mācību programmas apstiprina Izglītības, zinātnes un sporta ministrija.

157

E. Zaļās un digitālās izglītības visaptveroša pārveide

Mērķrādītājs

Speciālisti un vadītāji, kuri ir pabeiguši apmācību digitālās un ilgtspējīgas attīstības kompetenču jomā

 

Skaits

0

9500

2. cet.

2024

Apmācība speciālistiem un vadītājiem izglītības un apmācības jomā, ko nodrošina ārēji līgumslēdzēji, kuri atlasīti atklātā konkursā, stiprina digitālās prasmes, ilgtspējīgas attīstības kompetences un finanšpratību. Paredzams, ka apmācība ilgs 13 mācību dienas.

158

E. Zaļās un digitālās izglītības visaptveroša pārveide

Mērķrādītājs

Speciālisti un vadītāji, kuri ir pabeiguši apmācību digitālās un ilgtspējīgas attīstības kompetenču jomā

 

Skaits

9500

20000

2. cet.

2026

Apmācība speciālistiem un vadītājiem izglītības un apmācības jomā, ko nodrošina ārēji līgumslēdzēji, kuri atlasīti atklātā konkursā, stiprina digitālās prasmes, ilgtspējīgas attīstības kompetences un finanšpratību. Paredzams, ka apmācība ilgs 13 mācību dienas.

159

B. Augstākās izglītības reforma zaļai un noturīgai pārkārtošanai

Mērķrādītājs

Modernizētas augstākās izglītības mācību programmas

 

Skaits

0

68

2. cet.

2026

Mērķrādītājs attiecas uz to mācību programmu skaitu, kuras jāmodernizē, lai jo īpaši ietvertu digitālās prasmes un kompetences ilgtspējīgai attīstībai, kas nepieciešamas zaļajai un digitālajai pārkārtošanai, digitālo pratību, informācijas un datu lietotprasmi, satura radīšanu un digitālās mācīšanās vides izmantošanu. Modernizētās mācību programmas apstiprina Slovēnijas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.

160

F. Izmēģinājuma projekti attiecībā uz augstākās izglītības reformu zaļai un noturīgai pārkārtošanai

Atskaites punkts

Pabeigta izmēģinājuma projektu atlase augstākās izglītības procesa atjaunošanai

Rezultātu paziņošana

 

 

 

2. cet.

2022

Saņēmēji ir valsts augstākās izglītības iestādes. Izmēģinājuma projektos pārbauda risinājumus digitālo un ilgtspējīgas attīstības kompetenču integrēšanai augstākās izglītības mācību programmās, lai uzlabotu darba tirgus rezultātus.

161

F. Izmēģinājuma projekti attiecībā uz augstākās izglītības reformu zaļai un noturīgai pārkārtošanai

Mērķrādītājs

Pabeigti izmēģinājuma projekti augstākās izglītības procesa atjaunošanai

 

Skaits

0

30

4. cet.

2025

Saskaņā ar 160. atskaites punktā minētajām prasībām pabeigti projekti

162

C. Vidējās profesionālās izglītības modernizācija

Mērķrādītājs

Modernizētas profesionālās izglītības programmas

 

Skaits

0

41

2. cet.

2026

Mērķrādītājs attiecas uz to mācību programmu skaitu, kuras jāmodernizē, lai atvieglotu pāreju uz tehnoloģiski progresīvu darba vidi un labāk izmantotu atvērtos mācību programmu moduļus. Paredzams, ka tiks modernizētas 16 augstākās profesionālās izglītības programmas un 25 vidējās profesionālās izglītības programmas. Modernizētās mācību programmas apstiprina Izglītības, zinātnes un sporta ministrija.

163

G. Sadarbības stiprināšana starp izglītības sistēmu un darba tirgu

Mērķrādītājs

Darbaudzinātāji uzņēmumos, kas sekmīgi pabeiguši apmācību

 

Skaits

0

3900

2. cet.

2026

Apmācība koncentrējas uz prasmēm, lai plānotu un sniegtu praktisko apmācību studentiem un praktikantiem. Paredzams, ka apmācība stiprinās sadarbību starp skolām un darba devējiem.

164

H. Slovēnijas izglītības infrastruktūras zaļināšana

Atskaites punkts

Pabeigta investīciju projektu atlase izglītības infrastruktūras zaļināšanai

Līgumu parakstīšana

 

 

 

2. cet.

2023

Izglītības, zinātnes un sporta ministrija izsludina uzaicinājumu un paraksta līgumus par infrastruktūras projektu līdzfinansēšanu saskaņā ar izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģiju. Līgumi nodrošina, ka primārās enerģijas pieprasījums visās jaunajās ēkās ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām.

165

H. Slovēnijas izglītības infrastruktūras zaļināšana

Mērķrādītājs

Jaunu izglītības iestāžu platība

Skaits (m²)

0

4906

2. cet.

2024

Pabeigta jaunu izglītības iestāžu būvniecība un nodošana ekspluatācijā saskaņā ar 164. atskaites punkta prasībām.

166

H. Slovēnijas izglītības infrastruktūras zaļināšana

Mērķrādītājs

Jaunu izglītības iestāžu platība

Skaits (m²)

4906

34532

2. cet.

2026

Pabeigta jaunu izglītības iestāžu būvniecība un nodošana ekspluatācijā saskaņā ar 164. atskaites punkta prasībām.

L.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma D. Stratēģija izglītības un pētniecības infrastruktūras zaļināšanai Slovēnijā

Reformas mērķis ir modernizēt izglītības un pētniecības infrastruktūru Slovēnijā mūsdienīgu izglītības un pētniecības procesu vajadzībām, tostarp izveidot elastīgas telpas, lai nodrošinātu mūsdienīgas pieejas zināšanu nodošanai, piemēram, līdzdalību un sadarbību, kā arī integrētu institucionālu pieeju izglītības īstenošanā ilgtspējīgai attīstībai.

Reforma paredz līdz 2030. gadam pieņemt stratēģiju energoefektīvai un uz attīstību orientētai investīciju sistēmai izglītības un pētniecības infrastruktūrā. Stratēģijā jo īpaši nosaka prioritātes investīcijām izglītības un pētniecības iestāžu zaļināšanā. Slovēnijas valdība pieņem Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģiju.

Ar reformas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija I. Slovēnijas izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana

Investīcijas mērķis ir vēl vairāk veicināt ilgtspējīgas un videi draudzīgas izglītības infrastruktūras nodrošināšanu.

Investīcija ietver deviņu izglītības iestāžu turpmāku būvniecību vai paplašināšanu, tiecoties sasniegt mērķi būvēt augstas energoefektivitātes ēkas, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

L.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

167

D. Stratēģija izglītības un pētniecības infrastruktūras zaļināšanai Slovēnijā

Atskaites punkts

Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģijas pieņemšana

Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģijas pieņemšana valdībā

 

 

 

4. cet.

2022

Stratēģijā nosaka ilgtspējīgas prioritātes zaļajām investīcijām izglītības un pētniecības infrastruktūrās un izglītības ēku uzturēšanai, ņemot vērā īpašās iezīmes un īpašās vajadzības, piemēram, gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku ilgtspējīgas būvniecības principus, telpisko plānošanu, digitālo pārkārtošanos un inovatīvas pedagoģiskās pieejas.

168

I. Slovēnijas izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana

Atskaites punkts

Pabeigta investīciju projektu atlase izglītības infrastruktūras zaļināšanai

Līgumu parakstīšana

 

 

 

2. cet.

2023

Izglītības, zinātnes un sporta ministrija izsludina atbilstīgu uzaicinājumu parakstīt līgumu par infrastruktūras projektu līdzfinansēšanu saskaņā ar izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģiju. Līgumi nodrošina, ka infrastruktūras projektu primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām.

169

I. Slovēnijas izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana

Mērķrādītājs

Jaunu izglītības iestāžu platība

m²

Skaits

0

31017

2. cet.

2025

Pabeigta jaunu izglītības iestāžu būvniecība un nodošana ekspluatācijā saskaņā ar 168. atskaites punkta prasībām.

170

I. Slovēnijas izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana

Mērķrādītājs

Jaunu izglītības iestāžu platība

m²

Skaits

31017

38667

2. cet.

2026

Pabeigta jaunu izglītības iestāžu būvniecība un nodošana ekspluatācijā saskaņā ar 168. atskaites punkta prasībām.

M. KOMPONENTS NR. 13. EFEKTĪVAS PUBLISKĀS IESTĀDES

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar valsts sektora pārvaldības efektivitāti un – plašākā nozīmē – administratīvo slogu.

Komponenta mērķi ir uzlabot publiskā sektora algu sistēmas efektivitāti, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot tiesību aktus un regulējumu un reformējot tiesību aktus būvniecības un telpiskās plānošanas jomā, un uzlabot profesionalizāciju, digitalizāciju un konkurenci publiskā iepirkuma sistēmā.

Saskaņā ar Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānu reformām šajā komponentā nav paredzēts finansējums.

Ar šīm reformām ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Slovēnijai adresēti 2019. gadā, proti, “uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot regulatīvos ierobežojumus un administratīvo slogu. Uzlabot konkurenci, profesionalizāciju un neatkarīgu pārraudzību publiskajā iepirkumā.” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un 2020. gadā “samazināt administratīvo slogu, paātrināt sagatavotības stadijā esošu publisko investīciju projektu īstenošanu un veicināt privātās investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

M.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Administratīvo šķēršļu novēršana

Reformas mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, samazināt administratīvo procedūru izmaksas un vienkāršot saistītos tiesību aktus Slovēnijā.

Reforma sastāv no tā, ka stājas spēkā “Birokrātijas samazināšanas tiesību akts” — tiesību aktu grozījumu kopums, kuru mērķis ir vienkāršot regulējumu. Pēc sabiedriskās apspriešanas, tostarp ar iedzīvotājiem, uzņēmumu pārstāvjiem, arodbiedrībām, pašvaldībām un citiem, stājas spēkā arī papildu pasākumu kopums birokrātijas mazināšanai. Otrajā paketē galvenā uzmanība ir pievērsta pirms neatkarības iegūšanas pieņemto tiesību aktu vienkāršošanai.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma B. Moderns un noturīgs valsts sektors

Reformas mērķi ir palielināt mainīgā atalgojuma un atalgojuma izmantošanu, pamatojoties uz darba rezultātiem publiskajā sektorā, lai uzlabotu tā efektivitāti. Reforma saglabā valsts sektora algu sistēmas fiskālo ilgtspēju.

Reforma ietver jauna likuma stāšanos spēkā, ar ko modernizē atalgojuma sistēmu valsts sektorā. Paredzams, ka jaunā atalgojuma sistēma akcentēs vadītāju lomu un uzlabos cilvēkresursu pārvaldību, kā arī izstrādās valsts sektora darbinieku kompetences modeli. Jaunā sistēma nosaka diferencētu atalgojumu, kas ir atkarīgs no valsts sektora segmenta, kurš, paredzams, radīs lielāku elastību, un nodrošina, ka atalgojums ir saistīts ar darba rezultātiem. Likums pieļauj diferencētu regulējumu konkrētām aktivitātē vai profesijām, vienlaikus novēršot arī konkrētu profesiju trūkumu valsts sektorā.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Reformas mērķis ir palielināt publiskās un privātās investīcijas, vienkāršojot būvniecības un telpiskās plānošanas procedūras un reformējot publiskā iepirkuma sistēmu.

Reforma ietver Būvniecības tiesību akta un Telpiskās plānošanas tiesību akta grozījumu stāšanos spēkā, kas uzlabos telpiskās plānošanas instrumentus, ieviesīs efektīvāku valsts un pašvaldību teritorijas plānošanas pārvaldību un ļaus digitalizēt galvenos telpiskos datus, ko izmanto telpiskās plānošanas dokumentu sagatavošanā. Grozījumi paātrina atļauju izsniegšanu, vienlaikus aizsargājot sabiedrības intereses un nodrošinot juridisko noteiktību visiem būvniecībā iesaistītajiem dalībniekiem.

Reforma ietver arī pasākumus publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai Slovēnijā. Lai palielinātu digitalizāciju un konkurenci publiskā iepirkuma procedūrās, groza Publiskā iepirkuma tiesību aktu. Reforma arī izveido Publiskā iepirkuma akadēmiju, lai palielinātu profesionalizācijas līmeni, nodrošinot pastāvīgu, kvalitatīvu izglītību un apmācību tiem, kas iesaistīti publiskā iepirkuma īstenošanā. Tā arī nodrošina publiskā iepirkuma datu salīdzināmību un izplatīšanu, izmantojot vienotā tirgus rezultātu apkopojumu. Paredzams, ka tehniskā palīdzība atbalstīs reformas īstenošanu un noteiks veidus, kā uzlabot konkurenci un novērtēt reformu pēc tās pilnīgas īstenošanas. Paredzētā mērķrādītāja sasniegšana signalizē par progresu Slovēnijas publiskā iepirkuma sistēmas pārredzamības un konkurētspējas palielināšanā.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus un mērķrādītāju sasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma D. Atveseļošanas un noturības plāna īstenošana — kontroles un revīzijas sistēmas

Reformas mērķis ir ieviest un formalizēt tiesisko un institucionālo sistēmu kontroles un revīzijas sistēmu pienācīgai darbībai.

Reforma ietver Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas biroja kā atsevišķas Finanšu ministrijas struktūras izveidi, kas darbojas kā koordinējošā iestāde Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai. Reforma ietver arī valsts dekrēta un koordinējošās struktūras pamatnostādņu pieņemšanu, kurās aprakstītas procedūras revīziju un kontroļu veikšanai saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, un Finanšu ministrijas IT sistēmas (MFERAC) atjaunināšanu.

Ar reformas īstenošanu saistīto atskaites punktu sasniedz līdz 2021. gada 30. septembrim.

M.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

171

A. Administratīvo šķēršļu novēršana

Atskaites punkts

Birokrātijas samazināšanas tiesību akta stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Birokrātijas samazināšanas tiesību akta stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2021

Tiesību akts samazinās administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības nozarei un iedzīvotājiem, vienkāršos tiesību aktus, racionalizēs esošās procedūras un likvidēs apgrūtinošas procedūras, grozot un papildinot tiesību aktus, kas attiecas uz vairākiem ministriju departamentiem.

Paredzams, ka ar likumu tiks uzlabota valsts un vietējās pārvaldes efektivitāte.

172

A. Administratīvo šķēršļu novēršana

Atskaites punkts

Otrā Birokrātijas samazināšanas tiesību akta stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda otrā Birokrātijas samazināšanas tiesību akta stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Tiesību aktu pakete vēl vairāk samazina administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības nozarei un iedzīvotājiem pēc plašas sabiedriskās apspriešanas procesa.

Paredzams, ka ar likumu tiks uzlabota valsts un vietējās pārvaldes efektivitāte.

173

B. Moderns un noturīgs valsts sektors

Atskaites punkts

Likuma, ar ko reglamentē atalgojuma sistēmu valsts sektorā, stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda likuma, ar ko reglamentē atalgojuma sistēmu valsts sektorā, stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2023

Jaunā valsts sektora algu sistēma ietver noteikumus par mainīgo atalgojumu un atalgojuma sasaistīšanu ar darba rezultātiem.

Jaunā valsts sektora algu sistēma ir fiskāli ilgtspējīga.

Valsts pārvaldei izstrādā kompetences modeli.

174

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma tiesību akta grozījuma stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Publiskā iepirkuma tiesību akta grozījuma stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

Publiskā iepirkuma tiesību akts cita starpā ietver procedūru vienkāršošanu, lai, atlasot pretendentus, dotu iespēju papildināt un precizēt piedāvājumus, un nepamatoti lētu piedāvājumu likvidēšanu.

Tā mērķis ir publiskā iepirkuma digitālā pārkārtošana, konkurences palielināšana publiskā iepirkuma procedūrās un viena piedāvājuma gadījumu skaita samazināšana.

175

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Mērķrādītājs

Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas īpatsvars visās pārredzami publicētajās procedūrās

% (procentuālā daļa)

26

14

4. cet.

2024

Lai palielinātu publiskā iepirkuma konkurētspēju un pārredzamību, nepārredzamo sarunu procedūru īpatsvaru samazina līdz 14 %, ko mēra ar vienotā tirgus rezultātu apkopojuma rādītāju attiecībā uz “nav uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus”. Paredzams, ka to panāks, grozot Publiskā iepirkuma tiesību aktu, palielinot profesionalizāciju un digitālo pārkārtošanos, kas ļauj līgumslēdzējām iestādēm efektīvāk piešķirt līgumu slēgšanas tiesības. Sarunu procedūras izmantošanu bez iepriekšējas publicēšanas pievieno Publiskā iepirkuma tiesību aktā kā pārkāpumu, ja nav izpildīti šādas procedūras izmantošanas nosacījumi.

176

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Pabeigta tehniskā palīdzība, lai atbalstītu publiskā iepirkuma reformu īstenošanu

Iesniegts rezultātu ziņojums ar novērtējumu un ieteikumiem.

2. cet.

2022

Tehniskās palīdzības ziņojuma sniegšana, lai atbalstītu publiskā iepirkuma reformu īstenošanu, galveno uzmanību pievēršot konkurētspējas palielināšanai publiskā iepirkuma tirgū saskaņā ar ES tiesisko regulējumu.

177

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Pabeigta neatkarīga analīze par publiskā iepirkuma reformu ietekmi un sistēmas uzlabošanas pasākumu un mērķrādītāju formulēšana

Iesniegts rezultātu ziņojums ar novērtējumu un ieteikumiem.

4. cet.

2024

Ziņojuma sniegšana ar neatkarīgu analīzi par publiskā iepirkuma reformu ietekmi un pasākumu un mērķrādītāju formulēšanu publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai, īpašu uzmanību pievēršot konkurences palielināšanai publiskā iepirkuma tirgū, digitalizācijai un pārredzamībai saskaņā ar ES tiesisko regulējumu.

178

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Slovēnijas publiskā iepirkuma datubāzu saskaņošana ar Eiropas Komisijas datubāzi

un tādu datu nosūtīšana, kas nepieciešami publiskā iepirkuma rādītāju pilnīgai publicēšanai Vienotā tirgus rezultātu apkopojumā

Visi Vienotā tirgus rezultātu apkopojuma rādītāji, kas saistīti ar publisko iepirkumu, ir publicēti rezultātu apkopojuma datubāzē.

4. cet.

2021

Publiskā iepirkuma datubāzes saskaņo, sniedzot pienācīgus precizējumus par datu nosūtīšanu un interpretāciju attiecībā uz “Tenders Electronic Daily” datiem – Eiropas Komisija. Visus datus sniedz, izmantojot “Tenders Electronic Daily”, lai visus rādītājus publicētu Vienotā tirgus rezultātu apkopojumā (publiskā iepirkuma rādītāji).

179

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Darbojas Publiskā iepirkuma akadēmija

Darbojas Publiskā iepirkuma akadēmija

 

 

 

2. cet.

2023

Publiskā iepirkuma akadēmijas mērķis ir paaugstināt profesionalizācijas līmeni ieinteresēto personu vidū, izmantojot programmu un mācību kopumu valsts amatpersonām publiskā iepirkuma jomā.

180

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Būvniecības tiesību akta un Telpiskās plānošanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Būvniecības tiesību akta un Telpiskās plānošanas tiesību akta grozījumu stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Telpiskās plānošanas tiesību akta pārstrādātās redakcijas mērķis ir uzlabot telpiskās plānošanas instrumentus, izveidot efektīvāku valsts un pašvaldību teritorijas plānošanas pārvaldību un nodrošināt visu galveno telpisko datu digitalizāciju. Būvniecības tiesību akts ietver administratīvus atvieglojumus un digitalizāciju, lai paātrinātu attiecīgās procedūras.

181

D. Atveseļošanas un noturības plāna īstenošana — kontroles un revīzijas sistēmas

Atskaites punkts

Valsts dekrēts, kurā aprakstīta procedūra revīziju un kontroļu veikšanai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, un valdības pieņemtās koordinējošās struktūras pamatnostādnēm; Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas biroja izveide un uzlabota revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai.

Dekrēts par atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu; Koordinējošās struktūras pamatnostādnes; Grozījumi Dekrētā par struktūrām, kas saistītas ar ministrijām; revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas

3. cet.

2021

Dekrētā par to, kā organizēt Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, cita starpā nosaka procedūras revīziju un kontroļu veikšanai, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, procedūras attiecībā uz atskaites punktu un mērķrādītāju verifikāciju un ar tiem saistītos ziņošanas termiņus, procedūras attiecībā uz nepamatoti izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu, dokumentu glabāšanu un revīzijas izsekojamības nodrošināšanu, datu pieejamību valsts un attiecīgajām Eiropas iestādēm (Eiropas Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un EPPO), procedūras projektu efektīvai īstenošanai, procedūras saistībā uzdevumu īstenošanai Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna jomā, procedūras, kas saistītas ar interešu konfliktu, krāpšanas, korupcijas novēršanu un dubultas finansēšanas no mehānisma un citām Savienības programmām novēršanu.

Koordinējošās struktūras pamatnostādnēs cita starpā iekļauj sīki izstrādātas procedūras kontroļu un revīziju veikšanai saskaņā ar piemērojamiem valsts un ES tiesību aktiem, procedūras atskaites punktu un mērķrādītāju verificēšanai un saistītos ziņošanas termiņus, procedūras nepamatoti izlietoto līdzekļu atgūšanai, procedūras, kas saistītas ar iespējamas krāpšanas, interešu konflikta un dubulta finansējuma atklāšanu, procedūras, kas saistītas ar sistēmu ziņošanai par pārkāpumiem un aizdomām par krāpšanu un krāpšanas gadījumiem, un papildu krāpšanas riska pārvaldības pasākumus, sīki izstrādātas procedūras finansējuma nodrošināšanai tām ministriju daļām, kuras veic dažādus uzdevumus, kā arī detalizētu aprakstu par katras vienības pienākumiem, skaidri nodalot krāpšanu.

Saskaņā ar Slovēnijas Republikas valdības 2021. gada 28. aprīļa lēmumu Koordinācijas struktūra ir atbildīga par īstenošanas sistēmas izveidi un par paša Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Tās uzdevumi cita starpā ietver Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna koordinēšanu un uzraudzību valsts līmenī, koordināciju ar ieinteresētajām personām un Eiropas Komisiju Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā, norādījumu sniegšanu Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistītajām iestādēm, atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību, verificēšanu un validēšanu, tiesību aktu un stratēģisko dokumentu sagatavošanu un koordināciju saistībā ar Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, koordināciju un papildināmību starp Regulu (ES) 2021/241 un citiem ES fondiem, kontroļu un kontroles pasākumu īstenošanu to ministriju vai saņēmēju līmenī, kuri ir iesaistīti Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā, ziņošanu Eiropas Komisijai, Slovēnijas Republikas valdībai par dekrēta sagatavošanu, koordināciju un papildināmību starp Regulu (ES) 2021/241 un citiem ES fondiem, kontroļu un kontroles pasākumu īstenošanu to ministriju vai saņēmēju līmenī, kuri ir iesaistīti Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā, ziņošanu Eiropas Komisijai, Slovēnijas Republikas valdībai un citām attiecīgām iestādēm.

Ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma ANM – MFERAC (Finanšu ministrija – vienotā grāmatvedības sistēma) īstenošanas uzraudzībai.

Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas:

a) datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība;

b) vākt, glabāt un nodrošināt piekļuvi datiem, kas prasīti ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) –iii) punktā.

N. KOMPONENTS NR. 14. VESELĪBA

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas vairākām veselības aprūpes sistēmas problēmām, sākot ar trūkumiem primārajā veselības aprūpes sistēmā, jo īpaši veselības aprūpes personāla trūkumu, digitālo rīku ierobežotu izmantošanu veselības aprūpē un nevienmērīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības teritoriālo tvērumu, un beidzot ar vajadzību labāk ārstēt infekcijas slimības, vienlaikus nodrošinot tās vispārējo ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju.

Komponenta vispārējais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un ilgtermiņa finansiālo stabilitāti. Tas ietver ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanu, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp profilaktiskiem pakalpojumiem; cīņu pret jauniem veselības apdraudējumiem, piemēram, hroniskām slimībām un jaunām infekcijas slimībām; veselības aprūpes pakalpojumu digitālās pārkārtošanās veicināšanu; veselības aprūpes sistēmas pārvaldības un darbības efektivitātes palielināšanu krīzes situācijās.

Ar šīm investīcijām un reformām ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas 2019. gadā adresēti Slovēnijai, proti, “pieņemt un īstenot veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes reformas, kas nodrošina kvalitāti, pieejamību un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti.” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un 2020. gadā “nodrošināt veselības un ilgtermiņa aprūpes sistēmas noturību, tostarp nodrošinot pienācīgu kritiski svarīgu zāļu piegādi un novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

N.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Veselības aprūpes sistēmas reforma

Reformas mērķis ir izveidot augstas kvalitātes pieejamu, efektīvu un finansiāli stabilu veselības aprūpes sistēmu.

Reforma ietver tiesiskā regulējuma pārskatīšanu veselības aprūpes nozarē un Veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas tiesību akta pārstrādātās redakcijas stāšanos spēkā. Tā ievieš mērķtiecīgus sistēmiskus pasākumus veselības aprūpes sistēmas, pakalpojumu sniedzēju tīkla, grāmatvedības modeļu un personāla modeļu finansēšanā. Tā nodrošina veselības nozares finansiālo stabilitāti, uztur plašu tiesību kopumu saskaņā ar obligātās veselības apdrošināšanas shēmu un uzlabo veselības aprūpes sistēmas pārvaldību un darbību. Reforma ietver arī neatkarīgas struktūras izveidi, kas uzraudzītu veselības aprūpes sistēmas kvalitāti un drošību.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija B. Veselības aprūpes personāla kompetences stiprināšana, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti

Investīcijas mērķis ir paplašināt medmāsu prasmes, ļaujot tām autonomi veikt uzdevumus, un paplašināt ārstu profesionālās kompetences primārās aprūpes līmenī. Paredzams, ka tas mazinās ģimenes ārstu darba slodzi, uzlabos primārās aprūpes pieejamību un nodrošinās labākus ārstēšanas apstākļus.

Ar šo investīciju atbalsta papildu medmāsu apmācību, kas specializējušās pacientu ar hroniskām slimībām aprūpē. Tā ietver arī veselības aprūpes profesiju mācību programmu pielāgošanu; apmācības ieviešanu specializēto prasmju apguvei kvalificētām māsām; visaptverošu pieeju geriatrisko pacientu ārstēšanai; aprīkotu reģionālo paliatīvo mobilo vienību tīkla izveidi; garīgās veselības sistēmas stiprināšanu un muskuļu un skeleta sāpju ārstēšanu.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto mērķrādītāju sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija C. Veselības aprūpes digitālā pārveide

Investīcijas mērķis ir nodrošināt ātru piekļuvi kvalitatīviem saskaņotiem datiem veselības aprūpē, galvenokārt integrējot veselības aprūpē jaunus digitālos pakalpojumus; veicināt informācijas tehnoloģiju izmantošanu saziņā ar pacientiem un citām veselības aprūpes sistēmas ieinteresētajām personām; ieviest kvalitātes uzraudzību, pamatojoties uz reāllaika datiem, lai uzlabotu slimnīcu, medicīnisko pakalpojumu un materiālo prasību kapacitāti un pacientu pārvaldības plānošanu.

Investīcija cita starpā ietver pacientu datu reģistra paplašināšanu; centralizētas attēlu glabāšanas ieviešanu, kas būtu pieejama visām attiecīgajām ieinteresētajām personām; valsts telemedicīnas ārstēšanas platformas ieviešanu; veselības aprūpes jomā iesaistīto personu digitālo kompetenču stiprināšanu; un eMedical Appointment sistēmas modernizāciju.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto atskaites punktu un mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija D. Veselības aprūpes sistēmas pieejamība

Investīcijas mērķis ir uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un kvalitāti visos reģionos un saīsināt laiku līdz palīdzības grupas ierašanās brīdim.

Investīcija ietver pēcakūtu pakalpojumu centru tīkla izveidi; specializētu rehabilitācijas centru un mazākas primārās rehabilitācijas vienības lielajos veselības centros un valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas nostiprināšanu.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniedz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Investīcijas mērķis ir palielināt un uzlabot spēju ārstēt infekcijas slimības Slovēnijā.

Investīcija ietver divu infrastruktūras projektu īstenošanu, UKC Ļubļanas infekcijas slimību klīnikas modernizāciju un jaunas infekcijas slimību klīnikas būvniecību UKC Maribor.

Ar investīcijas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

N.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts /

mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

182

A. Veselības aprūpes sistēmas reforma

Atskaites punkts

Neatkarīgas struktūras izveide veselības aprūpes sistēmas kvalitātes uzraudzībai un kontrolei

Darbojas neatkarīga struktūra veselības aprūpes sistēmas kvalitātes uzraudzībai un kontrolei

 

 

 

4. cet.

2023

Struktūra veic visus uzdevumus, kas saistīti ar kvalitātes sistēmas pārvaldību, drošību, standartu izstrādi un kvalitātes rādītāju uzraudzību, visu attiecīgo tehnoloģiju ieviešanu un novērtēšanu un lielo datu pārvaldību veselības aprūpes sistēmā, lai uzraudzītu kvalitāti.

183

A. Veselības aprūpes sistēmas reforma

Atskaites punkts

Veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā

Noteikumi likumā, kas norāda Veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas tiesību akta grozījumu stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2024

Grozījumi tiesību aktā nodrošina veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību un finansiālo stabilitāti. Tie nodrošina pietiekamu finansējumu; dažādo finansējuma avotus; pielāgo slogu un atbildību obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanā; un saglabā plašu likumā noteikto veselības apdrošināšanas tiesību kopumu.

Tie cita starpā ietver tiesību noteikšanu saskaņā ar obligāto veselības apdrošināšanu, likumā noteikto veselības apdrošināšanas tiesību plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas procedūru pārskatīšanu, papildu veselības apdrošināšanas pārveidi, ieinteresēto personu lomas noteikšanu veselības aprūpes sistēmā un Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūta vadību, veselības kvalitātes rādītāju pārskatīšanu un veselības kvalitātes pārvaldības stratēģijas atjaunošanu.

Tie ietver arī pārskatītus rēķinu izrakstīšanas modeļus, kuru pamatā ir sniegtā pakalpojuma kvalitāte.

184

B. Veselības aprūpes personāla kompetences stiprināšana, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti

Mērķrādītājs

Papildu medmāsas, kas apmācītas pacientu ar hroniskām slimībām ārstēšanai

 

Skaits

0

175

4. cet.

2025

Papildu skaitu pirmā līmeņa medmāsu apmāca, lai neatkarīgi strādātu ar pacientiem, kas cieš no hroniskām slimībām.

185

C. Veselības aprūpes digitālā pārveide

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana valsts telemedicīnas sistēmai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2023

Izvēlētā valsts telemedicīnas sistēma nodrošina pacientu saziņu ar veselības aprūpes speciālistiem un sadarbību starp veselības aprūpes speciālistiem. Tā nodrošina digitālo infrastruktūru, kas nepieciešama tālveselības īstenošanai, vienotu veselības karti un vienotu administratīvo datu modeli. Tā arī nodrošina pienācīgas privātuma, datu aizsardzības, IT drošības, glabāšanas un savietojamības prasības un precizē saziņas veidu.

186

C. Veselības aprūpes digitālā pārveide

Mērķrādītājs

Veselības aprūpes iestādes, kas izmanto attēlu centrālo glabāšanu

 

% (procentuālā daļa)

0

10

4. cet.

2023

Vismaz 10 % publisko veselības iestāžu ir pieslēgums centrālajai sistēmai, kas nodrošina piekļuvi attēliem un to glabāšanu (PACS), un tām ir iespēja tajā glabāt un izgūt no tās attēlus.

187

C. Veselības aprūpes digitālā pārveide

Mērķrādītājs

Veselības aprūpes speciālisti, kas izmanto valsts telemedicīnas sistēmu

 

Skaits

0

1500

4. cet.

2025

Valsts telemedicīnas risinājumu izmantošana ietver pacienta attālinātu saziņu ar ārstu, attālinātu konsultēšanos ar ārstu, attālinātu konsultēšanos ar citiem ārstiem vai attālinātu dzīvības pazīmju novērošanu.

Mērķrādītājs aptver to individuālo veselības aprūpes speciālistu skaitu, kuri izmanto sistēmu.

188

D. Veselības aprūpes sistēmas pieejamība

Atskaites punkts

Darbojas modernizēts rehabilitācijas centrs ar palielinātu kapacitāti

Pabeigti būvdarbi un iegūtā izmantošanas atļauja

 

 

 

4. cet.

2024

Rehabilitācijas centra modernizācija palielina tā ikgadējo kapacitāti par 2800 pacientiem (no 1400 pacientiem, kurus pašlaik ārstē katru gadu, līdz 4200 pacientiem pēc modernizācijas pabeigšanas).

Pēc būvdarbiem rehabilitācijas centram jāatbilst prasībām attiecībā uz ēkām ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu.

189

D. Veselības aprūpes sistēmas pieejamība

Mērķrādītājs

Samazināts vidējais neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās laiks

 

Skaits

(minūtes)

16

15

2. cet.

2025

Saskaņā ar veselības dispečerdienestu vidējais neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ierašanās laiks Slovēnijā pašlaik ir 16 minūtes vai vairāk. Neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību vidējo ierašanās laiku pilsētu un lauku vidē samazina zem 15 minūtēm.

Mērķrādītājs īpašu uzmanību pievērš tam, lai samazinātu vidējo ierašanās laiku teritorijās, kuras pašlaik saskaras ar visilgāko gaidīšanas laiku.

190

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Ļubļanas infekcijas slimību klīnikas būvniecībai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2023

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Ļubļanas infekcijas slimību klīnikas būvniecībai infekcijas slimību ārstēšanai

Klīnika atbilst prasībām par ēkām ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu

191

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Ļubļanas infekcijas slimību klīnikas aprīkošanai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2025

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Ļubļanas infekcijas slimību klīnikas aprīkošanai. Komisija izstrādā tehniskās pamatnostādnes un nepieciešamā aprīkojuma specifikāciju, lai nodrošinātu, ka aprīkojums ir drošs un ļauj efektīvi ārstēt pacientus ar infekcijas slimībām saskaņā ar medicīniskajiem standartiem.

192

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Darbojas Ļubļanas infekcijas slimību klīnika

Būvdarbu pabeigšana un iegūta ekspluatācijas licence

 

 

 

2. cet.

2026

Ļubļanas infekcijas slimību klīnikas nodošana ekspluatācijā saskaņā ar 190. atskaites punkta specifikācijām un aprīkošana saskaņā ar 191. atskaites punktu.

193

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Maribor infekcijas slimību klīnikas būvniecībai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2022

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Maribor infekcijas slimību klīnikas būvniecībai infekcijas slimību ārstēšanai

Klīnika atbilst prasībām par ēkām ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu.

194

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Maribor infekcijas slimību klīnikas aprīkošanai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

4. cet.

2024

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Maribor infekcijas slimību klīnikas aprīkošanai. Komisija izstrādā tehniskās pamatnostādnes un nepieciešamā aprīkojuma specifikāciju, lai nodrošinātu, ka tas ir drošs un ļauj efektīvi ārstēt pacientus ar infekcijas slimībām saskaņā ar medicīniskajiem standartiem.

195

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Darbojas Maribor infekcijas slimību klīnika

Būvdarbu pabeigšana un iegūta ekspluatācijas licence

 

 

 

2. cet.

2026

Maribor infekcijas slimību klīnikas nodošana ekspluatācijā saskaņā ar 193. atskaites punkta specifikācijām un aprīkošana saskaņā ar 194. atskaites punktu.

O. KOMPONENTS NR. 15. ILGTERMIŅA APRŪPE

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina galvenās problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām tendencēm un pieaugošo vajadzību pēc lielākas piekļuves augstas kvalitātes ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.

Komponenta mērķi ir ieviest jaunu sociālā nodrošinājuma pīlāru, izveidojot integrētu tiesisko regulējumu kvalitatīvai, sociāli taisnīgai un finansiāli ilgtspējīgai ilgtermiņa aprūpei; uzlabot pakalpojumu piekļūstamību un pieejamību visu vecumu saņēmējiem; stiprināt kopienā balstītu pakalpojumu attīstību un integrāciju ar veselības aprūpes pakalpojumiem; palielināt personāla komplektēšanas spējas un atbalstīt sistēmas digitalizāciju.

Ar šīm investīcijām un reformām ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas 2019. gadā adresēti Slovēnijai, proti, “pieņemt un īstenot veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes reformas, kas nodrošina kvalitāti, pieejamību un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti.” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un 2020. gadā “nodrošināt veselības un ilgtermiņa aprūpes sistēmas noturību, tostarp nodrošinot pienācīgu kritiski svarīgu zāļu piegādi un novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

O.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Reformas mērķis ir īstenot jaunu sociālā nodrošinājuma pīlāru, kas vērsts uz to personu īpašajām vajadzībām, kurām nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgi no sociālekonomiskā statusa. Īpašs tiesību akts nodrošina daudzveidīgākus finansējuma avotus, jo īpaši ieviešot obligātu ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu.

Reforma ietver jauna likuma, ar ko Slovēnijā izveido integrētu ilgtermiņa aprūpes sistēmu, t. sk. grozījumu statūtos sociālā nodrošinājuma jomā, stāšanos spēkā; īpaša likuma par obligāto ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu stāšanos spēkā; un valsts modeļa izveidi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniedzēju veiktās ārstēšanas kvalitātes uzraudzībai.

Ar reformas īstenošanu saistītos atskaites punktus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija B. Integrētas ārstēšanas nodrošināšana personām, kurām nepieciešama augstāka līmeņa ilgtermiņa aprūpe un sarežģītāki aprūpes pakalpojumi

Investīcijas mērķi ir izveidot jaunu organizatorisko struktūru, kas nodrošina integrētu ārstēšanu pieaugušajiem, kuriem nepieciešama lielāka ilgtermiņa aprūpes intensitāte un sarežģītāki aprūpes pakalpojumi; izveidot rehabilitācijas centru tīklu personām, kurām ir tiesības uz ilgtermiņa aprūpi, un ambulatoras un mobilas grupas, lai nodrošinātu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus arī saņēmēju mājās.

Investīcija ietver vismaz 200 papildu gultu ar saistītām iekārtām un aprīkojumu nodošanu ekspluatācijā; telpisko apstākļu un aprīkojuma izveidi rehabilitācijas centra darbībai, lai sniegtu pakalpojumus iestādē un ilgtermiņa aprūpes saņēmēju mājās; un telpisko apstākļu un aprīkojuma izveidi simulācijas centra darbībai, lai apmācītu ilgtermiņa aprūpes un neformālās aprūpes sniedzējus nolūkā nodrošināt kvalitatīvu un drošu ilgtermiņa aprūpi.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

O.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

196

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Valsts uzraudzības modelis kvalitātes rādītājiem ilgtermiņa aprūpes sniedzējiem

Veselības ministrija pieņem valsts uzraudzības modeli

4. cet.

2021

Valsts uzraudzības modeļa kvalitātes rādītājiem ilgtermiņa aprūpes sniedzējiem iestādēs pieņemšana. Tas uzrauga ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu kvalitāti valsts līmenī. Uzrauga vismaz šādus rādītājus: ievainojumu skaits, krišanas rezultātā gūto ievainojumu skaits, noviržu skaits, ievadot zāles, to lietotāju skaits, kuri inficējušies ar vairākiem rezistentiem mikroorganismiem.

197

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Ilgtermiņa aprūpes tiesību akta stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Ilgtermiņa aprūpes tiesību akta stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Ilgtermiņa aprūpes tiesību akts nosaka ilgtermiņa aprūpi kā jaunu sociālā nodrošinājuma pīlāru, integrējot sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Tiesību aktā paredz nosacījumus kvalitatīvu un drošu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tostarp standartus un normas darbiniekiem ilgtermiņa aprūpes jomā. Tas nodrošina, ka saņēmējiem ar salīdzināmām vajadzībām ir vienlīdzīgas tiesības neatkarīgi no viņu sociālajām, ekonomiskajām vai citām personiskajām iezīmēm un vietas, kur viņi vēlas izmantot tiesības uz ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.

Tiesību akts nodrošina ilgtermiņa aprūpes sistēmas finansēšanu, izmantojot dažādus avotus, tostarp valsts budžetu, un ietver apņemšanos līdz 2026. gada 1. janvārim ieviest obligātu ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu.

198

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Ilgtermiņa aprūpes tiesību akta īstenošanas aktu stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Ilgtermiņa aprūpes tiesību akta īstenošanas aktu stāšanos spēkā

 

 

 

2. cet.

2022

Īstenošanas aktos paredz noteikumus, kas reglamentē tiesību aktu īstenošanu, jo īpaši minimālos tehniskos nosacījumus un dzīvesvietas standartu iestādēs, personāla nosacījumus, normas un standartus attiecībā uz darbinieku skaitu un izglītību, tiešās ilgtermiņa aprūpes sniedzēju skaitu atbilstīgi veidam, kādā tiek sniegta ilgtermiņa aprūpe, un rādītājus pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai ilgtermiņa aprūpes jomā. Noteikumos paredz arī atbilstošu pacientu skaitu, kas jāaprūpē medicīniskajam personālam, tostarp medmāsām.

199

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Likuma “Par obligāto ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu” stāšanās spēkā

Likuma “Par obligāto ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu” stāšanās spēkā

 

 

 

4. cet.

2025

Likums nodrošina pāreju no galvenokārt budžeta finansējuma uz finansējumu, kas nodrošināts galvenokārt izmantojot obligāto ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu. Tas nodrošina, ka vismaz 30 % no ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu izmaksām no 2026. gada 1. janvāra finansē ar šādu apdrošināšanu.

200

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Visas tiesības un pakalpojumi saskaņā ar integrēto ilgtermiņa aprūpes sistēmu ir pilnībā piemērojami

Visu tiesību un pakalpojumu pakāpeniska ieviešana saskaņā ar Ilgtermiņa aprūpes tiesību aktu

 

 

 

4. cet.

2025

Visas personas ar ilgtermiņa aprūpes vajadzībām ir tiesīgas izmantot visas tiesības un pakalpojumus saskaņā ar Ilgtermiņa aprūpes tiesību aktu, jo īpaši piekļuvi visaptverošai ārstēšanai mājās, tiesības uz ģimenes locekļa aprūpētāju un tiesības uz naudas pabalstiem. Paredzams, ka tiesības uz atbalstu būs vismaz 69 000 personu.

201

B. Integrētas ārstēšanas nodrošināšana personām, kurām nepieciešama augstāka līmeņa ilgtermiņa aprūpe un sarežģītāki aprūpes pakalpojumi

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ilgtermiņa aprūpes iestāžu papildu kapacitātei

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2023

Izvēlētās ilgtermiņa aprūpes iestādes sniedz pakalpojumus saņēmējiem ar augstākām ilgtermiņa aprūpes un aprūpes vajadzībām. Tās ietver spēju nodrošināt rehabilitāciju un citu piemērotu aprīkojumu un nodrošina telpisko apstākļu pielāgošanu personu ar invaliditāti vajadzībām.

Jaunas ēkas atbilst prasībām par ēkām ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu.

202

B. Integrētas ārstēšanas nodrošināšana personām, kurām nepieciešama augstāka līmeņa ilgtermiņa aprūpe un sarežģītāki aprūpes pakalpojumi

Mērķrādītājs

Ir izveidota ilgtermiņa aprūpes iestāžu papildu kapacitāte

 

Skaits

0

200

2. cet.

2026

Pabeigti būvdarbi un izdota ekspluatācijas licence 200 gultām ilgtermiņa aprūpes objektos saskaņā ar 201. atskaites punkta prasībām. Lielāku vajadzību gadījumā telpās ir iespējams izvietot līdz 300 gultām.

O.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija C. Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām

Investīcijas mērķis ir nodrošināt piemērotus mājokļus, lai apmierinātu paredzamo pieprasījuma pēc institucionālās aprūpes pieaugumu sabiedrības novecošanās dēļ.

Investīcija ietver jaunas dzīvojamās infrastruktūras izbūvi vismaz 850 vietu apmērā mazāku, atsevišķu mājokļu vienību veidā ilgtermiņa aprūpes lietotājiem, kuriem nepieciešama pamata, sociālā un medicīniskā aprūpe. Tā koncentrējas uz piemērotu telpisko apstākļu nodrošināšanu sabiedrisko pakalpojumu un programmu sniegšanai, lai nodrošinātu neatkarīgu dzīvi un novērstu lietotāju sociālo atstumtību, nodrošinātu ar infekcijas slimībām saistīto risku efektīvu pārvaldību un nodrošinātu kvalitatīvu un drošu ārstēšanu personām, kuras lielā mērā ir atkarīgas no citu personu palīdzības.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

 

O.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

203

C. Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par jaunu institucionālās aprūpes iestāžu celtniecību

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2023

Atlasītie projekti nodrošina, ka jaunas institucionālās aprūpes iestādes ir mazāki, atsevišķi mājokļi, kas paredzēti ilgtermiņa aprūpes lietotājiem, kuriem nepieciešama viņu vajadzībām pielāgota pamata, sociālā un medicīniskā aprūpe, nodrošinot kvalitatīvu un drošu ārstēšanu personām ar augstu atkarības pakāpi.

Jaunas ēkas atbilst prasībām par ēkām ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu.

204

C. Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām

Mērķrādītājs

Papildu vietas institucionālās aprūpes iestādēs

 

Skaits

0

850

2. cet.

2026

Pabeigti būvdarbi un izdota ekspluatācijas licence 850 papildu vietām institucionālās aprūpes iestādēs saskaņā ar 203. atskaites punkta prasībām.

P. KOMPONENTS NR. 16. CENAS ZIŅĀ PIEEJAMI MĀJOKĻI

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents novērš valsts īres mājokļu trūkumu Slovēnijā. Jauniešiem un jaunām ģimenēm, sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un citām marginalizētām grupām ir īpaši grūti piekļūt pienācīgam mājoklim.

Šā komponenta mērķi ir radīt nosacījumus valsts īres mājokļu fonda palielināšanai, reformējot mājokļu politiku un veicot ar to saistītas investīcijas jaunos īres dzīvokļos un esošo tukšo dzīvokļu iegādē un renovācijā. Tas samazina mājokļu izmaksas mērķgrupām, tostarp sociāli trūcīgām personām un ģimenēm.

Ar šīm investīcijām un reformām ņem vērā konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Slovēnijai adresēti 2020. gadā, lai “nodrošinātu pienācīgu ienākumu aizstāšanu un sociālo aizsardzību.” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

P.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents neietver reformas un investīcijas neatmaksājama finansiālā atbalsta ietvaros.

P.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents neietver reformas un investīcijas neatmaksājama finansiālā atbalsta ietvaros.

P.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma A. Valsts īres mājokļu fonda stiprināšana

Reformas mērķis ir palielināt valsts īres mājokļu skaitu Slovēnijā, galvenokārt sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām un marginalizētām grupām.

Reforma ietver Mājokļu tiesību akta grozījumu stāšanos spēkā, ar kuriem saskaņo bezpeļņas īres maksu no valsts mājokļu fondiem un atļauj papildu aizņēmumus no šādiem fondiem. Paredzams, ka šie grozījumi nodrošinās valsts mājokļu fondu ilgtermiņa finansiālo stabilitāti Slovēnijā.

Ar grozījumiem izveido arī publisku īres pakalpojumu, kura mērķis ir iegādāties un renovēt esošos privātos tukšos dzīvokļus, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus mājokļus.

Kopumā paredzams, ka reforma atvieglos vismaz 5 000 papildu mājokļu būvniecību un indikatīvu 2 000 pašlaik tukšu privāto mājokļu aktivizāciju, ko iegādāsies un renovēs valsts mājokļu fondi.

Ar reformas īstenošanu saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija B. Valsts īres mājokļu nodrošināšana

Investīcijas mērķis ir samazināt valsts īres mājokļu deficītu Slovēnijā.

Investīcija ietver 480 jaunu dzīvojamo vienību būvniecību. Pašvaldību mājokļu fondu un citu cenas ziņā pieejamu mājokļu organizāciju projektus atlasa konkursa kārtībā.

Ar investīcijas īstenošanu saistīto atskaites punktu un mērķrādītājus sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

P.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

205

Valsts īres mājokļu fonda stiprināšana

Atskaites punkts

Mājokļu tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā

Noteikums likumā, kas norāda Mājokļu tiesību akta grozījumu stāšanos spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

Paredzams, ka grozījumi Mājokļu tiesību aktā veicinās efektīvu un līdzsvarotu pieeju mājokļu nodrošinājumam. Tie ietver atjauninātu bezpeļņas īres maksas līmeni, vienlaikus samazinot ietekmi uz sociālā riska īrniekiem; iespēju vēl vairāk aizņemties no valsts mājokļu fondiem un iespēju aktivizēt esošos, bet neizmantotos mājokļus, lai tos izmantotu kā valsts īres mājokļus.

206

Valsts īres mājokļu fonda stiprināšana

Mērķrādītājs

Papildu valsts īres mājokļi

 

Skaits

(mājokļi)

0

4500

2. cet.

2026

Vismaz 4500 jaunu valsts īres mājokļu, kas atbilst Mājokļu tiesību akta prasībām, ir jābūvē vai jāiegādājas, izņemot 208. un 209. mērķrādītājā paredzētos mājokļus.

207

Valsts īres mājokļu nodrošināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana valsts īres mājokļu nodrošināšanai

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

 

 

 

2. cet.

2022

Atlasītie projekti nodrošina tādu jaunu mājokļu būvniecību, kuru vidējā platība ir no 47 līdz 58 m². Visus mājokļus izmanto tikai valsts īres mājokļu vajadzībām.

Jaunas ēkas atbilst prasībām par ēkām ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu.

208

Valsts īres mājokļu nodrošināšana

Mērķrādītājs

Papildu valsts īres mājokļi

 

Skaits

0

200

4. cet.

2024

Pabeigti būvdarbi un izdotas izmantošanas atļaujas papildu valsts īres mājokļiem saskaņā ar 207. atskaites punkta prasībām.

Mājokļu platība atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Noteikumos par bezpeļņas mājokļu piešķiršanu (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 14/04, Nr. 34/04, Nr. 62/06, Nr. 11/09, Nr. 81/11 un Nr. 47/14), un paredzams, ka vidējā platība būs 47–58 m².

209

Valsts īres mājokļu nodrošināšana

Mērķrādītājs

Papildu valsts īres mājokļi

 

Skaits

200

480

4. cet.

2025

Pabeigti būvdarbi un izdotas izmantošanas atļaujas papildu valsts īres mājokļiem saskaņā ar 207. atskaites punkta prasībām.

Mājokļu platība atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Noteikumos par bezpeļņas mājokļu piešķiršanu (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 14/04, Nr. 34/04, Nr. 62/06, Nr. 11/09, Nr. 81/11 un Nr. 47/14), un paredzams, ka vidējā platība būs 47–58 m².

Kopējais finansējuma apmērs ir vismaz 60 000 000 EUR.

2. Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 2 482 687 549 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu iemaksa

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1.Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

83

D. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi

Atskaites punkts

Uzaicinājums izteikt ieinteresētību par jaunu projektu saistībā ar nākamās paaudzes mākoni.

85

E. Pārrobežu un starptautiski projekti — mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas

Atskaites punkts

Kopīgā projekta potenciālo dalībnieku saraksta pabeigšana.

171

A. Administratīvo šķēršļu novēršana

Atskaites punkts

Birokrātijas samazināšanas tiesību akta stāšanās spēkā

77

A. Ekonomikas (uzņēmējdarbības un rūpniecības) digitālā pārkārtošanās

Atskaites punkts

Uzņēmumu digitālās pārkārtošanās stratēģijas pieņemšana

90

A. Publiskās pārvaldes digitālās pārkārtošanās pārvaldības stiprināšana

Atskaites punkts

Valsts pārvaldes Informātikas attīstības padome ir izveidota un darbojas

124

A. Kapitāla tirgu stiprināšana

Atskaites punkts

Tiesību akta par alternatīvu investīciju fondu veidiem stāšanās spēkā

126

B. Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārkārtošanai

Atskaites punkts

Investīciju veicināšanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā ar mērķi veicināt zaļo pārkārtošanos

149

A. Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana

Atskaites punkts

Dekrēta par tūrisma attīstības stimuliem stāšanās spēkā

174

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma tiesību akta grozījuma stāšanās spēkā

178

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Slovēnijas publiskā iepirkuma datubāzu saskaņošana ar Eiropas Komisijas datubāzi

un tādu datu nosūtīšana, kas nepieciešami publiskā iepirkuma rādītāju pilnīgai publicēšanai Vienotā tirgus rezultātu apkopojumā

181

D. Atveseļošanas un noturības plāna īstenošana — kontroles un revīzijas sistēmas

Atskaites punkts

Valsts dekrēts, kurā aprakstīta procedūra revīziju un kontroļu veikšanai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, un valdības pieņemtās koordinējošās struktūras pamatnostādnēm; Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas biroja izveide un uzlabota revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai.

196

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Valsts uzraudzības modelis kvalitātes rādītājiem ilgtermiņa aprūpes sniedzējiem

205

Valsts īres mājokļu fonda stiprināšana

Atskaites punkts

Mājokļu tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā

Daļas summa

57 064 305 EUR

1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

A. Reforma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas veicināšanu Slovēnijā

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts “Par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu”.

8

C. Energoefektivitāte ekonomikā

Atskaites punkts

Pārvaldības modelis atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotāju atbalstam attiecībā uz piekļuvi tirgum un enerģijas apmaiņu ar rūpnieciskajiem patērētājiem

9

C. Energoefektivitāte ekonomikā

Mērķrādītājs

To uzņēmumu skaits, kuri ir ieguvuši energoefektivitātes un materiālefektivitātes e-kartes

11

G. Investīcijas energoefektivitātes palielināšanai ekonomikā

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzņēmēju konsorciju dalībai izmēģinājuma projektos “regulatīvajā smilškastē”

54

A. Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko izveido integrētu sabiedriskā pasažieru transporta operatoru, stāšanās spēkā

63

B. Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas reforma

Tiesību akta par alternatīvajām degvielām transporta nozarē stāšanās spēkā

71

A. Ilgtspējīgas zaļās pārkārtošanās regulējuma izveide

Atskaites punkts

Darbojas aprites ekonomikas vienas pieturas aģentūra

78

A. Ekonomikas (uzņēmējdarbības un rūpniecības) digitālā pārkārtošanās

Atskaites punkts

Pamatnostādnes inovatīvam publiskajam iepirkumam

79

A. Ekonomikas (uzņēmējdarbības un rūpniecības) digitālā pārkārtošanās

Mērķrādītājs

Uzņēmumi, kuriem ir piešķirta e-identitāte

80

B. Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārkārtošanās programma

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem uzņēmumu digitālās pārkārtošanās jomā

81

B. Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārkārtošanās programma

Mērķrādītājs

Uzņēmumu konsorciji ar izstrādātu digitālo stratēģiju

87

F. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra

Mērķrādītājs

Valsts līmenī atvērti Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūras mezgli

89

C. Mākoņdatošanas infrastruktūras izveide Ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrijā

Atskaites punkts

Darbojas mākoņdatošanas infrastruktūra

91

B. Vides izveide publiskās pārvaldes e-pakalpojumu lietošanai

Atskaites punkts

Droši valsts e-identitātes dokumenti

94

F. Pāreja uz Gigabitu sabiedrību

Atskaites punkts

Platjoslas plāna 2021.–2025. gadam pieņemšana

110

A. PAI sistēmas darbība un pārvaldība

Atskaites punkts

Likuma par pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitātēm stāšanās spēkā

111

A. PAI sistēmas darbība un pārvaldība

Atskaites punkts

Izveidota un darbojas Apvienotā programmu komiteja

125

A. Kapitāla tirgu stiprināšana

Atskaites punkts

Kapitāla tirgus attīstības stratēģijas pieņemšana

127

B. Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārkārtošanai

Atskaites punkts

Investīciju veicināšanas likuma īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā

128

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālās attīstības atbalsta projektiem

133

D. Inovatīvu ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūru ekosistēmu nodrošināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana inovatīvām uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmām un to pārvaldībai

160

F. Izmēģinājuma projekti attiecībā uz augstākās izglītības reformu zaļai un noturīgai pārkārtošanai

Atskaites punkts

Pabeigta izmēģinājuma projektu atlase augstākās izglītības procesa atjaunošanai

172

A. Administratīvo šķēršļu novēršana

Atskaites punkts

Otrā Birokrātijas samazināšanas tiesību akta stāšanās spēkā

176

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Pabeigta tehniskā palīdzība, lai atbalstītu publiskā iepirkuma reformu īstenošanu.

180

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Būvniecības tiesību akta un Telpiskās plānošanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā

197

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Ilgtermiņa aprūpes tiesību akta stāšanās spēkā

198

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Ilgtermiņa aprūpes tiesību akta īstenošanas aktu stāšanās spēkā

Daļas summa

230 982 540 EUR

1.3.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

2

A. Reforma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas veicināšanu Slovēnijā

Atskaites punkts

Darbojas vienots punkts, lai palīdzētu investoriem iegūt apstiprinājumu ražošanas iekārtu uzstādīšanai un pieslēgšanai atjaunojamo energoresursu avotiem

4

D. Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par atjaunojamu energoresursu avotiem centralizētās siltumapgādes sistēmās

6

F. Elektroenerģijas sadales tīkla (transformatoru staciju) stiprināšana

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par elektroenerģijas transformatoru stacijām

12

G. Investīcijas energoefektivitātes palielināšanai ekonomikā

Mērķrādītājs

Sekmīgi pabeigti izmēģinājuma projekti

21

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana ēku inženiertehnisko sistēmu individuālas modernizācijas īstenošanai

22

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par augstas administratīvas un sabiedriskas nozīmes publisko ēku energorenovāciju un ilgtspējīgu renovāciju

23

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par valsts dzīvojamo ēku energorenovāciju un ilgtspējīgu renovāciju.

32

F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana investīcijām aizsardzības pret plūdiem jomā

36

C. Klimata pārmaiņu un ar klimatu saistītu katastrofu ietekmes uz noturīgu mežu bioloģisko daudzveidību mazināšana un to atjaunošana

Atskaites punkts

Grozījumu stāšanās spēkā noteikumos par nosacījumiem iekļaušanai Piegādātāju reģistrā un citiem piegādātāju pienākumiem un par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības prasībām

38

H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem

42

I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem

55

A. Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma

Atskaites punkts

Darbojas sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības uzņēmums

57

C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa posmu modernizācijai

58

C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa staciju Grosuplje un Domžale modernizācijai

69

A. Ilgtspējīgas zaļās pārkārtošanās regulējuma izveide

Atskaites punkts

Grozījumu par ražotāja paplašinātu atbildību un atkritumu atkalizmantošanu stāšanās spēkā

88

F. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra

Mērķrādītājs

Pakalpojumi, kurus nodrošina, izmantojot Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūru

93

C. Administratīvo procesu modernizēšana, lai nodrošinātu sekmīgu digitālo pārkārtošanos

Atskaites punkts

Juridisku un administratīvu šķēršļu novēršana e-pakalpojumu sniegšanai

100

I. Iekšējās drošības nozares digitalizēšana

Mērķrādītājs

Jaunā Policijas Digitālā radiotīkla (TETRA) lietotāji

135

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko izveido “krīzes” saīsināta darba laika shēmu, stāšanās spēkā

141

B. Atbalsts elastīgākiem darba organizācijas veidiem

Atskaites punkts

Darbotiesspējīga tiešsaistes platforma ar rīkiem, kas paredzēti darba devējiem un darba ņēmējiem, lai veicinātu elastīgus darba veidus

144

D. Jauniešu ātrāka ienākšana darba tirgū

Mērķrādītājs

Papildu jauniešu skaits subsidētā nodarbinātībā, kuras pamatā ir beztermiņa līgums

150

B. Slovēnijas tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana tūristu mītņu energoefektivitātes paaugstināšanai

154

D. Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana kultūras mantojuma vietu renovācijai

193

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Maribor infekcijas slimību klīnikas būvniecībai

Daļas summa

230 982 540 EUR

1.4.Ceturtā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

19

A. Valsts sektora ēku energorenovācijas plānošanas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Aizlieguma stāšanās spēkā attiecībā uz fosilā kurināmā izmantošanu apkurei jaunās ēkās

56

A. Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma

Mērķrādītājs

Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieaugums

82

B. Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārkārtošanās programma

Mērķrādītājs

Konsorciji, kurus atbalsta ar pabeigtu visaptverošu digitālo pārveidi

86

E. Pārrobežu un starptautiski projekti — mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas

Mērķrādītājs

Uzsākto projektu skaits

129

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana investīciju veicināšanas projektiem

137

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Pensiju tiesību aktu grozījumu projekti apspriešanai

164

H. Slovēnijas izglītības infrastruktūras zaļināšana

Atskaites punkts

Pabeigta investīciju projektu atlase izglītības infrastruktūras zaļināšanai

173

B. Moderns un noturīgs valsts sektors

Atskaites punkts

Likuma, ar ko reglamentē atalgojuma sistēmu valsts sektorā, stāšanās spēkā

179

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Darbojas Publiskā iepirkuma akadēmija

185

C. Veselības aprūpes digitālā pārveide

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana valsts telemedicīnas sistēmai

201

B. Integrētas ārstēšanas nodrošināšana personām, kurām nepieciešama augstāka līmeņa ilgtermiņa aprūpe un sarežģītāki aprūpes pakalpojumi

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ilgtermiņa aprūpes iestāžu papildu kapacitātei

Daļas summa

228 567 619 EUR

1.5.Piektā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

20

A. Valsts sektora ēku energorenovācijas plānošanas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Apgrozības fonda izveide valsts sektora ēku energorenovācijai

29

A. Sagatavotības un reakcijas stiprināšana klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu gadījumā

Atskaites punkts

Rezolūcijas par valsts programmu aizsardzībai pret dabas un citām katastrofām stāšanās spēkā

92

D. Kompetenču centra izveide un publiskās pārvaldes darbinieku prasmju uzlabošana

Atskaites punkts

Izveidots un darbojas kompetenču centrs

106

J. Izglītības, zinātnes un sporta digitalizēšana

Mērķrādītājs

Papildu izglītības iestādes ar optisko šķiedru savienojumiem virs 1 Gb/s

107

J. Izglītības, zinātnes un sporta digitalizēšana

Mērķrādītājs

Papildu 100 Gb/s optiskie pamatsavienojumi

138

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Tiesību akta priekšlikums visaptverošiem grozījumiem Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas tiesību aktā, kas nosūtīti Nacionālajai asamblejai

182

A. Veselības aprūpes sistēmas reforma

Atskaites punkts

Neatkarīgas struktūras izveide veselības aprūpes sistēmas kvalitātes uzraudzībai un kontrolei

186

C. Veselības aprūpes digitālā pārveide

Mērķrādītājs

Veselības aprūpes iestādes, kas izmanto attēlu centrālo glabāšanu

190

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Ļubļanas infekcijas slimību klīnikas būvniecībai

Daļas summa

228 567 619 EUR

1.6.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

59

C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Mērķrādītājs

Atjauninātas dzelzceļa stacijas

72

B. Integrēts stratēģiskais projekts Slovēnijas dekarbonizēšanai, izmantojot pāreju uz aprites ekonomiku

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem, kuri pāriet uz aprites ekonomiku

84

D. Pārrobežu un starptautiski projekti — Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi

Mērķrādītājs

Izstrādāti un izmēģinājuma posmā integrēti datu apstrādes risinājumi

136

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Darba tirgus regulēšanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā

143

C. Elastīgāku darba metožu ieviešana, kas pielāgotas personu ar invaliditāti vajadzībām aizsargātos uzņēmumos un nodarbinātības centros

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti aizsargātiem uzņēmumiem un nodarbinātības centriem

148

A. Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana

Atskaites punkts

Darbojas Slovēnijas zaļā tūrisma shēmas uzlabotā datu uzraudzība

157

E. Zaļās un digitālās izglītības visaptveroša pārveide

Mērķrādītājs

Speciālisti un vadītāji, kuri ir pabeiguši apmācību digitālās un ilgtspējīgas attīstības kompetenču jomā

165

H. Slovēnijas izglītības infrastruktūras zaļināšana

Mērķrādītājs

Jaunu izglītības iestāžu platība

Daļas summa

142 660 763 EUR

1.7.Septītā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

3

A. Elektroapgādes reforma nolūkā sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Mērķrādītājs

Pašapgādes iekārtu līdz 20 kW pieslēgšanas saīsināšana un vienkāršošana

10

C. Energoefektivitāte ekonomikā

Mērķrādītājs

Energoauditu ieteikumu pastiprināta īstenošana

24

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta augstas administratīvās un sabiedriskās nozīmes ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija.

37

G. Sēklu, kokaudzētavu un meža aizsardzības centrs

Atskaites punkts

Darbojas sēklu, kokaudzētavu un meža aizsardzības centrs

39

H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektu skaits

43

I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto dzeramā ūdens apgādes projektu skaits

74

C. Palielināta kokapstrāde nolūkā paātrināt pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana videi draudzīgas kokapstrādes atbalstam

103

L. Digitālā pārkārtošanās lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

Mērķrādītājs

Jauni, darbotiesspējīgi e-pakalpojumi lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

112

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Atskaites punkts

Lēmums par atlasi programmām mazoglekļa sabiedrības, ekonomikas attīstībai, noturības un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanai

113

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Atskaites punkts

Lēmums par atlasi programmām digitalizācijas un digitālās pārkārtošanās jomā

114

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Atskaites punkts

Lēmums par atlasi aprites ekonomikas pētniecības un inovācijas projektiem

120

D. Investīciju līdzfinansējums PAI demonstrācijās un izmēģinājuma projektos

Atskaites punkts

Pabeigta projektu atlase PAI izmēģinājuma shēmās aprites ekonomikas jomā

139

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir nodrošināt sistēmas fiskālo stabilitāti un pienācīgas pensijas

140

A. Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai

Atskaites punkts

Aktīvās darba tirgus politikas īstenošanas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam īstenošanas dokumentu atjaunināšana

145

D. Jauniešu ātrāka ienākšana darba tirgū

Mērķrādītājs

Papildu jauniešu skaits subsidētā nodarbinātībā, kuras pamatā ir beztermiņa līgums

146

E. Darbinieku apmācība un izglītība

Mērķrādītājs

To darbinieku skaits, kuri sekmīgi pabeiguši mācību/izglītības programmas

175

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Mērķrādītājs

Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas īpatsvars visās pārredzami publicētajās procedūrās

177

C. Sistēmisku apstākļu radīšana investīciju izaugsmei

Atskaites punkts

Pabeigta neatkarīga analīze par publiskā iepirkuma reformu ietekmi un sistēmas uzlabošanas pasākumu un mērķrādītāju formulēšana.

183

A. Veselības aprūpes sistēmas reforma

Atskaites punkts

Veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas tiesību akta grozījumu stāšanās spēkā

188

D. Veselības aprūpes sistēmas pieejamība

Atskaites punkts

Darbojas modernizēts rehabilitācijas centrs ar palielinātu kapacitāti

194

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Maribor infekcijas slimību klīnikas aprīkošanai

Daļas summa

171 813 710 EUR

1.8.Astotā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

60

C. Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes palielināšana

Mērķrādītājs

Atjaunināto dzelzceļa līniju garums

75

C. Palielināta kokapstrāde nolūkā paātrināt pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti videi draudzīgas kokapstrādes atbalstam

189

D. Veselības aprūpes sistēmas pieejamība

Mērķrādītājs

Samazināts vidējais neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās laiks

191

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Ļubļanas infekcijas slimību klīnikas aprīkošanai

Daļas summa

71 330 382 EUR

1.9.Devītā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

5

D. Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus

Mērķrādītājs

Atjaunojamo energoresursu papildu jauda centralizētās siltumapgādes sistēmās

26

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija, veicot individuālus ēku inženiertehnisko sistēmu uzlabojumus

27

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta valsts dzīvojamo ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija

30

E. Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām Slovēnijas Republikā

Mērķrādītājs

Jaunizveidotas mācību un reaģēšanas telpas ar klimatu saistītu operatīvo katastrofu gadījumiem

31

E. Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām Slovēnijas Republikā

Mērķrādītājs

Dalībnieki ar pabeigtu apmācību reaģēšanai uz plūdiem un liela mēroga dabas ugunsgrēkiem

33

F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Atjaunotas vietas, ko seismiskā riska dēļ apdraud zemes nogruvumi

35

F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Pabeigto plūdu un zemes nogruvumu samazināšanas projektu skaits, kas pēc iespējas atbalsta dabā rodamus risinājumus un “zaļus” pasākumus

40

H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektu skaits

44

I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto dzeramā ūdens apgādes projektu skaits

62

D. Dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras digitalizācija

Mērķrādītājs

Ceļi, kurus aptver satiksmes kontroles un vadības sistēma

64

B. Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas reforma

Mērķrādītājs

Darbotiesspējīgi uzlādes vai uzpildes punkti alternatīviem mehāniskajiem transportlīdzekļiem

65

E. Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanas veicināšana transporta nozarē

Mērķrādītājs

Publiski pieejami, darbotiesspējīgi uzlādes punkti elektrotransportlīdzekļiem

66

E. Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanas veicināšana transporta nozarē

Mērķrādītājs

Darbotiesspējīgi uzlādes punkti elektrotransportlīdzekļiem, kas pieder valsts pārvaldes iestādēm

73

B. Integrēts stratēģiskais projekts Slovēnijas dekarbonizēšanai, izmantojot pāreju uz aprites ekonomiku

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem, kuri pāriet uz aprites ekonomiku

97

G. Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija

Atskaites punkts

E-regulējuma platformas darbības uzsākšana

101

I. Iekšējās drošības nozares digitalizēšana

Atskaites punkts

Darbojas privāts policijas mākonis

102

K. “Zaļās” Slovēnijas atrašanās vietas satvars

Mērķrādītājs

Savstarpēji savienota telpisko un vides digitālo datu infrastruktūra

108

J. Izglītības, zinātnes un sporta digitalizēšana

Mērķrādītājs

Jauni IT risinājumi, ko izmanto mācīšanai, mācībām, sportam un profesionālās izglītības absolventu apzināšanai

109

M. Digitalizācija kultūras jomā

Mērķrādītājs

Kultūras iestādes ar funkcionējošiem dinamiskiem e-pakalpojumiem

117

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Pabeigti aprites ekonomikas pētniecības un inovācijas projekti

121

D. Investīciju līdzfinansējums pētniecības, attīstības un inovācijas demonstrācijās un izmēģinājuma projektos

Mērķrādītājs

Pabeigti PAI izmēģinājuma projekti aprites ekonomikas jomā

123

E. Valsts Pārtikas institūta izveide par galveno pīlāru inovācijas ekosistēmā pārtikas piegādes ķēdēs

Atskaites punkts

Valsts Pārtikas institūta darbības uzsākšana

131

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Mērķrādītājs

Pabeigti reģionālās attīstības atbalstam paredzētie projekti

153

C. Ilgtspējīga publiskās un kopīgās tūrisma infrastruktūras un dabas objektu attīstība tūrisma galamērķos

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti publiskā un kopīgā tūrisma infrastruktūrā

156

A. Izglītības sistēmas atjaunošana zaļajai un digitālajai pārkārtošanai

Mērķrādītājs

Modernizētas mācību programmas pirmsskolas izglītībai un aprūpei, pamatskolām un vidusskolām

161

F. Izmēģinājuma projekti attiecībā uz augstākās izglītības reformu zaļai un noturīgai pārkārtošanai

Mērķrādītājs

Pabeigti izmēģinājuma projekti augstākās izglītības procesa atjaunošanai

184

B. Veselības aprūpes personāla kompetences stiprināšana, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti

Mērķrādītājs

Papildu medmāsas, kas apmācītas darbam ar pacientiem ar hroniskām slimībām

187

C. Veselības aprūpes digitālā pārveide

Mērķrādītājs

Veselības aprūpes speciālisti, kas izmanto valsts telemedicīnas sistēmu

199

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Likuma “Par obligāto ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu” stāšanās spēkā

200

A. Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide

Atskaites punkts

Visas tiesības un pakalpojumi saskaņā ar integrēto ilgtermiņa aprūpes sistēmu ir pilnībā piemērojami

Daļas summa

243 144 092 EUR

1.10.Desmitā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

7

F. Elektroenerģijas sadales tīkla (transformatoru staciju) stiprināšana

Mērķrādītājs

Ekspluatācijā esošu jaunu elektroenerģijas transformatoru staciju skaits

25

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta augstas administratīvās un sabiedriskās nozīmības ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija.

28

B. Ilgtspējīga ēku renovācija

Mērķrādītājs

Pabeigta publisko ēku energorenovācija un ilgtspējīga renovācija, ko finansē no apgrozības fonda publisko ēku energorenovācijai

34

F. Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Iedzīvotāji, kas gūst labumu no projektiem aizsardzībai pret plūdiem

41

H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektu skaits

45

I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto dzeramā ūdens apgādes projektu skaits

61

D. Dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras digitalizācija

Mērķrādītājs

Darbotiesspējīgas lokomotīves, kas papildus aprīkotas ar 2. līmeņa ETCS

76

C. Palielināta kokapstrāde nolūkā paātrināt pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti videi draudzīgas kokapstrādes atbalstam

95

E. Kiberdrošības nodrošināšana

Atskaites punkts

Uzlabota publiskās pārvaldes spēja reaģēt uz kiberdrošības incidentiem

96

G. Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija

Atskaites punkts

Valsts SI-EuroQCI tīkla izveide

98

G. Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija

Mērķrādītājs

To civildienesta ierēdņu skaits, kuri ir pabeiguši digitālo prasmju apmācību

99

H. Gigabitu infrastruktūra

Mērķrādītājs

Papildu mājsaimniecības ar platjoslas piekļuvi

104

L. Digitālā pārkārtošanās lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

Mērķrādītājs

Jauni, darbotiesspējīgi e-pakalpojumi lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

105

N. Tieslietu nozares digitalizēšana

Mērķrādītājs

Jaunas vai atjauninātas IT sistēmas, ko izmanto tiesu iestādes

115

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti mazoglekļa sabiedrības, ekonomikas attīstībai, noturības un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanai

116

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti digitalizācijas un digitālās pārkārtošanās jomā

118

B. Līdzfinansējums pētniecības un inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Pabeigti aprites ekonomikas pētniecības un inovācijas projekti

119

C. Projektu līdzfinansēšana, lai uzlabotu Slovēnijas pētnieku un pētniecības organizāciju starptautisko mobilitāti un veicinātu Slovēnijas pieteikuma iesniedzēju starptautisko iesaisti

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti Slovēnijas pētnieku mobilitātei un/vai reintegrācijai

122

D. Investīciju līdzfinansējums pētniecības, attīstības un inovācijas demonstrācijās un izmēģinājuma projektos

Mērķrādītājs

Pabeigti PAI izmēģinājuma projekti aprites ekonomikas jomā

130

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Mērķrādītājs

Pabeigti investīciju veicināšanas projekti

132

C. Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai

Mērķrādītājs

Papildu pabeigti reģionālās attīstības atbalstam paredzētie projekti

134

D. Inovatīvu ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūru ekosistēmu nodrošināšana

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti attiecībā uz inovatīvām uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmām un to pārvaldību

142

B. Atbalsts elastīgākiem darba organizācijas veidiem

Mērķrādītājs

Pabeigti projekti, ar ko izveido vai uzlabo darba apstākļus mājās

147

E. Darbinieku apmācība un izglītība

Mērķrādītājs

To darbinieku skaits, kuri sekmīgi pabeiguši mācību/izglītības programmas

151

B. Slovēnijas tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību

Mērķrādītājs

Pabeigti energorenovācijas projekti tūristu mītņu energoefektivitātes paaugstināšanai

152

B. Slovēnijas tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību

Mērķrādītājs

Pabeigti būvdarbi vai pilnīgas rekonstrukcijas projekti tūristu mītņu energoefektivitātes paaugstināšanai

155

D. Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana

Mērķrādītājs

Atjaunotas kultūras mantojuma vietas

158

E. Zaļās un digitālās izglītības visaptveroša pārveide

Mērķrādītājs

Speciālisti un vadītāji, kuri ir pabeiguši apmācību digitālās un ilgtspējīgas attīstības kompetenču jomā

159

B. Augstākās izglītības reforma zaļai un noturīgai pārkārtošanai

Mērķrādītājs

Modernizētas augstākās izglītības mācību programmas

162

C. Vidējās profesionālās izglītības un profesionālās izglītības modernizācija

Mērķrādītājs

Modernizētas profesionālās izglītības programmas

163

G. Sadarbības stiprināšana starp izglītības sistēmu un darba tirgu

Mērķrādītājs

Darbaudzinātāji uzņēmumos, kas sekmīgi pabeiguši apmācību

166

H. Slovēnijas izglītības infrastruktūras zaļināšana

Mērķrādītājs

Jaunu izglītības iestāžu platība

192

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Darbojas Ļubļanas infekcijas slimību klīnika

195

E. Efektīva infekcijas slimību ārstēšana

Atskaites punkts

Darbojas Maribor infekcijas slimību klīnika

Daļas summa

171 813 711 EUR

2.Aizdevums

Šā lēmuma 3. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

2.1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

13

B. Elektroapgādes reforma nolūkā sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Atskaites punkts

Elektroapgādes tiesību akta stāšanās spēkā

207

Valsts īres mājokļu nodrošināšana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana valsts īres mājokļu nodrošināšanai

17

F. Elektroenerģijas sadales tīkla turpmāka stiprināšana

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par jaunu zemsprieguma sadales tīklu

46

B. Preventīvo pasākumu stiprināšana, lai palielinātu noturību pret plūdiem

Atskaites punkts

Jauna plūdu riska pārvaldības plāna stāšanās spēkā

49

D. Publisko vides aizsardzības dienestu darbības efektivitātes palielināšana

Atskaites punkts

Komunālo pakalpojumu un vides aizsardzības tiesību akta stāšanās spēkā

50

H. Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem

52

I. Turpmāki dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem

167

D. Stratēģija izglītības un pētniecības infrastruktūras zaļināšanai Slovēnijā

Atskaites punkts

Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģijas pieņemšana

Daļas summa

310 362 800 EUR

2.2.Otrā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

168

I. Slovēnijas izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana

Atskaites punkts

Pabeigta investīciju projektu atlase izglītības infrastruktūras zaļināšanai

203

C. Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par jaunu institucionālās aprūpes iestāžu celtniecību

Daļas summa

49 375 900 EUR

2.3.Trešā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

15

E. Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamu energoresursu avotiem

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunām atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtām

67

Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes turpmāka palielināšana

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par Ļubļanas dzelzceļa stacijas modernizāciju – 1. posms

70

A. Ilgtspējīgas zaļās pārkārtošanās regulējuma izveide

Atskaites punkts

“Zaļas” budžeta plānošanas metodikas izstrāde un piemērošana

Daļas summa

49 375 900 EUR

2.4.Ceturtā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

208

Valsts īres mājokļu nodrošināšana

Mērķrādītājs

Papildu valsts īres mājokļi

Daļas summa

98 751 800 EUR

2.5.Piektā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

169

I. Slovēnijas izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana

Mērķrādītājs

Jaunu izglītības iestāžu platība

14

B. Elektroapgādes reforma nolūkā sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Mērķrādītājs

Jaunu atjaunojamo energoresursu enerģijas pašapgādes elektrostaciju papildu jauda pievienota un darbojas

209

Valsts īres mājokļu nodrošināšana

Mērķrādītājs

Papildu valsts īres mājokļi

Daļas summa

98 751 800 EUR

2.6.Sestā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

16

E. Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamu energoresursu avotiem

Mērķrādītājs

Papildu jauda no jaunām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas iekārtām

18

F. Elektroenerģijas sadales tīkla turpmāka stiprināšana

Mērķrādītājs

Jauna darbotiesspējīga sadales tīkla garums

47

F. Plūdu riska turpmāka mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Iedzīvotāji, kas gūst labumu no projektiem aizsardzībai pret plūdiem

48

F. Plūdu riska turpmāka mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana

Mērķrādītājs

Pabeigto plūdu un zemes nogruvumu samazināšanas projektu skaits, kas pēc iespējas atbalsta dabā rodamus risinājumus un zaļo infrastruktūru

51

H. Citi projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai

Mērķrādītājs

Pabeigto komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektu skaits

53

I. Turpmāki dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti

Mērķrādītājs

Pabeigto dzeramā ūdens apgādes projektu skaits

68

Dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes turpmāka palielināšana

Atskaites punkts

Pabeigta Ļubļanas dzelzceļa stacijas renovācija

170

I. Slovēnijas izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana

Mērķrādītājs

Jaunu izglītības iestāžu platība

202

B. Integrētas ārstēšanas nodrošināšana personām, kurām nepieciešama augstāka līmeņa ilgtermiņa aprūpe un sarežģītāki aprūpes pakalpojumi

Mērķrādītājs

Ir izveidota ilgtermiņa aprūpes iestāžu papildu kapacitāte

204

C. Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām

Mērķrādītājs

Papildu vietas institucionālās aprūpes iestādēs

206

Valsts īres mājokļu fonda stiprināšana

Mērķrādītājs

Papildu valsts īres mājokļi

Daļas summa

98 751 800 EUR

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā:

·Finanšu ministrijas Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas birojs ir koordinējošā iestāde, un tā ir vispārēji atbildīga par visa plāna uzraudzību un īstenošanu. Tas uzrauga, verificē un apstiprina atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu un sagatavo un paraksta pārvaldības deklarāciju.

·Nozaru ministrijas ir atbildīgas par atsevišķu Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu īstenošanu. Tās ziņo koordinējošajai iestādei par īstenošanas gaitu un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.

·Valsts izmaksu koordinators, Finanšu ministrija, ES fondu pārvaldības departaments: koordinators ir atbildīgs par maksājumiem valsts līmenī un par maksājumu pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai.

·Finanšu ministrijas Budžeta uzraudzības birojs kā valsts revīzijas koordinators ir atbildīgs par revīziju veikšanu un revīziju kopsavilkuma sagatavošanu.

2.Kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem

Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, Slovēnija veic šādus pasākumus:

Finanšu ministrija, ANP īstenošanas birojs kā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna un tā īstenošanas centrālā koordinējošā institūcija ir atbildīgs par plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Proti, tas darbojas kā koordinējoša struktūra, lai uzraudzītu progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā. Kontroles veic koordinējošā iestāde un nozaru ministrijas, savukārt revīzijas ir valsts revīzijas koordinatora pienākums. Tas koordinē ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, visiem attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek Finanšu ministrijas IT sistēmā – MFERAC.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktu pēc attiecīgo saskaņoto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas, kas minēti šā pielikuma 2.1. iedaļā, Slovēnija iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu par finansiālā maksājuma izmaksu un attiecīgā gadījumā par aizdevuma izmaksu. Slovēnija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve pamatā esošajiem būtiskajiem datiem, uz kuriem ir balstīts maksājuma pieprasījuma pienācīgais pamatojums, gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

(1)      Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams.
(2)      Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams.
(3)    Saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2020/1307 par kopīgu Savienības rīkkopu, kuras mērķis ir samazināt ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanas izmaksas un nodrošināt savlaicīgu un investīcijām labvēlīgu piekļuvi 5G radiofrekvenču spektram nolūkā veicināt savienojamību, atbalstot ekonomikas atveseļošanu no Covid-19 krīzes Savienībā.
(4)    Saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2020/1307 par kopīgu Savienības rīkkopu, kuras mērķis ir samazināt ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanas izmaksas un nodrošināt savlaicīgu un investīcijām labvēlīgu piekļuvi 5G radiofrekvenču spektram nolūkā veicināt savienojamību, atbalstot ekonomikas atveseļošanu no Covid-19 krīzes Savienībā.
(5)      Izņemot projektus šā pasākuma ietvaros elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītās pārvades un sadales infrastruktūras jomā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
(6)      Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(7)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no incinerācijas pelniem, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(8)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.