EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.6.2021

COM(2021) 340 final

2021/0164(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par LATVIJAS atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 162 final}

2021/0164 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par LATVIJAS atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Latvijas ekonomiku. Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (IKP uz vienu iedzīvotāju) 2019. gadā bija 51,0 % no ES vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara prognozi Latvijas reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 3,6 %, un ir paredzams, ka 2020. un 2021. gadā tas kopumā būs samazinājies par 0,3 %. Ekonomikas sniegumu vidējā termiņā ietekmē jau ilgāku laiku pastāvoši faktori, jo īpaši vāja nodokļu saistību izpilde, prasmju nepietiekamība, vāji rezultāti veselības jomā un zems sniegums inovācijas jomā.

(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Latvijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Konkrētāk, Padome ieteica samazināt nodokļus zema atalgojuma saņēmējiem, novirzot nodokļus uz citiem avotiem, jo īpaši kapitālu un īpašumu, un uzlabojot nodokļu saistību izpildi, kā arī turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanas. Tā ieteica arī stiprināt sociālās drošības tīklu un risināt sociālās atstumtības problēmu, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu, uzlabot izglītības un apmācības – jo īpaši tās, kas paredzēta mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, – kvalitāti un efektivitāti, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā un apmācībā un pieaugušo izglītībā, un stiprināt veselības sistēmas noturību, piekļūstamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Tā ieteica koncentrēt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, jo īpaši uz pētniecību un inovāciju, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Attiecībā uz krīzes ietekmes novēršanu tā ieteica paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām grupām un mazināt tās ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Visbeidzot, tā ieteica stiprināt publiskā sektora pārskatatbildību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem, un uzlabot interešu konfliktu novēršanas režīmu. Komisija, novērtējusi, kādā mērā šie konkrēti Latvijai adresētie ieteikumi īstenoti līdz atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas brīdim, konstatēja, ka ir panākts būtisks progress to ieteikumu īstenošanā, kuri attiecas uz fiskālo politiku, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, ienākumu atbalstu un krīzes ietekmes novēršanai paredzēto likviditātes atbalstu.

(3)[Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku 2 eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts rīkoties, tai skaitā izmantojot savus atveseļošanas un noturības plānus, lai cita starpā nodrošinātu tādu politisku nostāju, ar kuru tiek atbalstīta atveseļošana, un vēl vairāk palielinātu konverģenci, noturību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Padome ieteica arī stiprināt valstu institucionālās sistēmas, nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un pabeigt EMS izveidi un stiprināt euro starptautisko nozīmi.] [Apsvērumu dzēst, ja līdz PĪL pieņemšanai Padomes ieteikums nebūs pieņemts.]

(4)Latvija 2021. gada 30. aprīlī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu atveseļošanas un noturības plānu. Lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plānu sekmīgu īstenošanu, paliekošu ietekmi valsts līmenī un ticamību Eiropas Savienības līmenī, ir būtiska valstu līdzatbildība šajos plānos. Atbilstoši minētās regulas 19. pantam Komisija ir novērtējusi atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.

(5)Ar atveseļošanas un noturības plāniem būtu jātiecas sasniegt vispārīgos mērķus, kas izvirzīti ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotajam Atveseļošanas un noturības mehānismam un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 3 izveidotajam ES Atveseļošanas instrumentam, un tādējādi jāsekmē ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19 krīzes. Šiem plāniem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, nosedzot visus sešus pīlārus, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.

(6)Īstenojot dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānus, visā Savienībā tiks veiktas koordinētas investīcijas un reformas. Pateicoties tam, ka minētās reformas un investīcijas tiks īstenotas koordinēti un vienlaicīgi un ka tiks īstenoti pārrobežu projekti, šīs reformas un investīcijas radīs savstarpēji pastiprinošu iedarbību un pozitīvu blakusietekmi visā Savienībā. Tiek lēsts, ka aptuveni vienu trešdaļu no mehānisma ietekmes uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu radīšanu veidos blakusietekme no citām dalībvalstīm.

Sabalansēta reakcija, kas nosedz visus sešus pīlārus

(7)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. punktā, atveseļošanas un noturības plāns lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.

(8)Plānā ir paredzēts sabalansēts reformu un investīciju kopums, kas vērsts uz to, lai atrisinātu valsts galvenos problēmjautājumus, stimulētu atveseļošanos no Covid-19 krīzes un liktu pamatus valsts ilgtermiņa izaugsmei. Plānā ir ietverti 85 pasākumi, kas vērsti uz Latvijas galvenajiem problēmjautājumiem un ES nozīmes rīcībpolitikas jomām, un tie aptver visus sešus pīlārus. Latvijas plānā ir seši komponenti: zaļā pārkārtošanās, digitālā pārkārtošanās, nevienlīdzības mazināšana, veselība, produktivitāte un tiesiskums. Šo komponentu mērķi savstarpēji papildina cits citu, un paredzētās reformas kāpinās attiecīgo investīciju ietekmi, konkrēti, palīdzot viest strukturālas pārmaiņas un palielinot privātā sektora dalību un finansējumu.

(9)Plāns ir vērsts uz Latvijas galvenajiem problēmjautājumiem, kas ir zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā atstumtība, veselības aprūpe, reģionālās atšķirības, digitālās prasmes, pieaugušo izglītība un augstākā izglītība, konverģence un produktivitātes kāpināšana, tai skaitā pētniecība un inovācija un atbalsts uzņēmumu investīcijām, un administratīvās spējas, tai skaitā nodokļu administrācijā, publiskajā iepirkumā un tiesu sistēmā.

Risinājums visām problēmām vai ievērojamai to problēmu daļai, kuras ir konstatētas valstij adresētajos ieteikumos

(10)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.

(11)Uzskatāms, ka ieteikumi attiecībā uz tūlītējiem fiskālās politikas pasākumiem reaģēšanai uz pandēmiju neietilpst Latvijas plāna tvērumā, kaut gan var atzīmēt, ka Latvija kopumā ir adekvāti un pietiekami reaģējusi uz tūlītējo vajadzību 2020. un 2021. gadā atbalstīt ekonomiku, izmantojot fiskālus līdzekļus, atbilstoši vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem. Turklāt ieteikums sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi 2020. gadā vairs nav aktuāls, jo attiecīgais budžeta periods ir beidzies un pandēmijas dēļ 2020. gada martā tika iedarbināta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula.

(12)Plānā ir paredzēts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdzēs efektīvi atrisināt visas ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos, un konkrēti šādās jomās: veselības aprūpe, it īpaši veselības aprūpes nozares noturība, piekļūstamība, kvalitāte un izmaksu lietderība; izglītība un prasmes, it īpaši izglītības sistēmas un digitālo prasmju kvalitāte un efektivitāte; sociālā iekļaušana, it īpaši minimālo ienākumu pabalsti; pētniecība un inovācija; investīcijas, it īpaši zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un izmaksu ziņā pieejamos mājokļos; publiskā pārvalde; uzņēmējdarbības vide.

(13)Galvenais problēmjautājums, kuram Latvijai ir jāpievēršas, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni, ir konverģences turpināšana. Reformas un investīcijas prasmju apguves, izglītības un apmācības, veselības aprūpes un sociālās iekļautības jomā palīdzētu uzlabot Latvijas produktivitāti un iekļaujošu izaugsmi ilgtermiņā. Būtiskas investīcijas ir paredzētas prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt darbaspēkam vajadzīgās prasmes, un jaunu, izmaksu ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumam nolūkā uzlabot darbaspēka reģionālo mobilitāti. Plānā ir ietvertas reformas un investīcijas ar mērķi palielināt veselības aprūpes sistēmas noturību un piekļūstamību, atbalstīt integrētās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un palielināt veselības aprūpes iestāžu kapacitāti, lai spētu pielāgoties krīzes situācijām. Plāns palīdzēs risināt sociālās problēmas, turpinot uzlabot minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, kurā tiks ieviests ikgadējas indeksācijas mehānisms un kura tiks piesaistīta ienākumu mediānas attīstībai. Pašreizējo problēmu novēršanā virzību panākt palīdzētu arī citas investīcijas piekļūstamības un rehabilitācijas infrastruktūrā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti, kā arī investīcijas ilgtermiņa aprūpē senioriem.

(14)Plānā paredzēts būtiski palielināt investīcijas pētniecībā un inovācijā un atbalstīt dažādas publiskās pārvaldes reformas. Saskaņā ar plānu tiks arī atvieglots zaļās un digitālās pārkārtošanās sociālekonomisko izmaksu slogs, ņemot vērā reģionālās atšķirības. Plāns ir vērsts uz būtisku pārmaiņu viešanu sadrumstalotajā inovācijas sistēmas pārvaldībā un uz ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas radīšanu, kas sekmētu lielākas kopējās investīcijas. Ir paredzētas būtiskas investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, tai skaitā energoefektivitātē, elektrotīkla modernizācijā, publiskā sektora IT sistēmās un pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Ar pasākumiem, kas uzlabos intermodālā transporta infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, paredzēts atvieglot darbaspēka mobilitāti un reizē ierobežot vieglo automobiļu augošo enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Plāna izejas punkts reģionālo atšķirību mazināšanā ir administratīvi teritoriālā reforma, un ir paredzētas būtiskas investīcijas industriālajos parkos, pašvaldību transportā, autoceļu remontā, skolās un izmaksu ziņā pieejamos mājokļos. Publiskās pārvaldes pārskatatbildība un efektivitāte tiktu stiprinātas ar reformām un investīcijām, kas vērstas uz ēnu ekonomikas un ekonomiskās noziedzības apkarošanu, iepirkuma sistēmas uzlabošanu un inovāciju publiskajā sektorā. Plānā ir paredzēts turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas stratēģijas īstenošanas, reformējot ekonomisko noziegumu atklāšanā, izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, informācijas apmaiņu un apmācības sistēmas un reizē stiprinot to tehniskās spējas.

Izaugsmes potenciāls, darbvietu radīšana un ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība

(15)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski (A reitings) palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.

(16)No Komisijas veiktās modelēšanas izriet, ka plānam ir potenciāls Latvijas IKP līdz 2026. gadam palielināt par 2 % 4 . Kā izriet no Latvijas 2021. gada stabilitātes programmas, plānam būs acīm redzams papildinošais efekts – paredzams, ka publisko investīciju līmenis 2021.–2024. gadā būs vidēji 5,9 % no IKP, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms pandēmijas, kad vidējais 2017.–2019. gada rādītājs bija 5,1 % no IKP.

(17)Investīcijas un reformas tādās jomās kā zaļā un digitālā infrastruktūra, reģionālā attīstība, pētniecība un inovācija, kā arī vērienīgās uzņēmumu investīciju atbalsta shēmas stiprinās Latvijas izaugsmes potenciālu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Investīcijas Rīgas transporta sistēmā un saistītās reformas sekmēs pilsētas konkurētspēju un spēju piesaistīt investīcijas un talantus. Pasākumi, ar kuriem tiks veicinātas privātās investīcijas vēja enerģijā, palīdzēs sasniegt mērķrādītājus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un kļūt par konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku. Uzņēmumu investīciju atbalsta shēmas palīdzēs Latvijai ātrāk palielināt eksportspēju un produktivitātes pieaugumu, balstoties uz tādiem uzņēmējdarbības pamatfaktoriem kā inovācija, konkurence un spēcīgs un labi funkcionējošs vienotais tirgus. Latvijas plānā ir paredzētas investīcijas un reformas, kas vērstas uz iedzīvotāju prasmju uzlabošanu. Investīcijas nomaļo reģionu mājokļos un infrastruktūrā stiprinās Latvijas mazāk attīstīto reģionu izaugsmes iespējas. Visi kopā šie pasākumi ļaus risināt Latvijai jau ilgāku laiku aktuālos problēmjautājumus: zemos izdevumus inovācijai, moderno tehnoloģiju vāju izmantojumu, kā arī ievērojamas reģionālās atšķirības.

(18)Gaidāms, ka investīcijas un reformas ar mērķi panākt uzlabojumus sociālās iekļautības un veselības aprūpes jomā stiprinās sociālo kohēziju un sociālo aizsardzību. Minimālo ienākumu pabalstu indeksācijas ieviešana nodrošinātu, ka pabalsti ik gadu tiek koriģēti atbilstoši algu pieaugumam, tādējādi sekmējot to adekvātumu. Gaidāms, ka apvienojumā ar minimālo ienākumu sliekšņa palielināšanu līdz vismaz 20 % no ienākumu mediānas šie pasākumi mazinās ienākumu nevienlīdzību un uzlabos sociālo pārvedumu efektivitāti, kas līdz šim ir bijušas starp galvenajām Latvijas problēmām sociālajā jomā. Turklāt gaidāms, ka investīcijas veselības infrastruktūrā apvienojumā ar reformu, kas vērsta uz papildu cilvēkresursu piesaistīšanu veselības nozarē, uzlabos veselības aprūpes pieejamību, kuras trūkums ir galvenokārt skāris personas ar maziem ienākumiem un nomaļos apgabalos dzīvojošos.

Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”

(19)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens (A reitings) atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 5 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(20)Novērtējums par atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, ko Latvija ir sniegusi savā atveseļošanas un noturības plānā, ir veikts saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajiem norādījumiem par principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01). Plānā ir ietverti visi seši vides mērķi Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, tas ir, klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Ietekme uz vidi novērtēta pasākumu līmenī, tas ir, katra reforma vai investīcija novērtēta atsevišķi. Tur, kur tas nepieciešams, Latvija ir ierosinājusi īstenot mitigācijas pasākumus būtiska kaitējuma novēršanai. Tas jo īpaši attiecas uz pasākumiem aizsardzībai pret plūdiem – atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” nodrošināta, iekļaujot speciālu atskaites punktu. Līdz ar to, investējot aizsardzībā pret plūdiem, būs jānodrošina, ka tiek stingri ievēroti Savienības tiesību akti vides jomā un ka netiek kaitēts ūdensobjektu stāvoklim. Lai autoceļu remonts neapdraudētu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķa sasniegšanu, šo pasākumu papildina investīcijas dekarbonizētā transportā.

Zaļā pārkārtošanās, tai skaitā bioloģiskā daudzveidība

(21)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 37,6 % no plāna kopējā piešķīruma (šis īpatsvars aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu). Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 17. pantā, atveseļošanas un noturības plāns ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(22)Latvijas atveseļošanas un noturības plānā īpašs uzsvars ir likts uz ilgtspējīgu mobilitāti. Tās modernizācija Rīgas metropoles areālā un saistītā programma investīcijām pilsētas sabiedriskā transporta un infrastruktūras zaļināšanā ievērojami veicinātu Latvijas transporta nozares dekarbonizāciju. Atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēti arī pasākumi attiecībā uz daudzdzīvokļu un publisko ēku un uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanu un elektrotīkla modernizāciju. Šiem pasākumiem būtu jāpalīdz uzlabot energoefektivitāti un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas būvniecības nozarē. Atveseļošanas un noturības plāns ir arī vērsts uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un aizsardzībai pret ugunsgrēkiem, kas tiešā veidā palīdzētu sasniegt mērķi pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Plānā nav neviena pasākuma, kura mērķis būtu bioloģiskā daudzveidība. Tomēr daži klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi varētu nākt par labu arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem.

Digitālā pārkārtošanās

(23)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 21 % no plāna kopējā piešķīruma (šis īpatsvars aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu).

(24)Plānā paredzētie digitālie pasākumi attiecas uz dažādiem digitālās pārveides aspektiem, aptverot publisko un privāto sektoru, prasmes un savienojamību, ar uzsvaru uz Latvijas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Vājas pamata digitālās prasmes, zems digitālo risinājumu izmantojums uzņēmumos, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu trūkums ir Latvijas galvenās problēmas digitālajā jomā, kas ietekmē darbaspēka pieejamību, konkurētspēju, noturību, valdības e-pakalpojumu izmantojumu un inovāciju. Lai tās risinātu, Latvijas plānā ir paredzētas apjomīgas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs. Latvijas plānā ir iekļauti arī pasākumi attiecībā uz publiskās pārvaldes digitālo modernizāciju un tās pakalpojumu digitālo pārveidi, ieskaitot centralizētus publiskos risinājumus. Lai risinātu digitālās pārkārtošanās problēmas, plānā ir paredzēts arī atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi un radīt labvēlīgāku pētniecības un inovācijas vidi, veicot pasākumus mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijas uzlabošanai, kā arī izveidot nepieciešamo satvaru Latvijas dalībai Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Plānā ir paredzēti pasākumi ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklu izvēršanai, kas palīdzētu uzlabot digitālo infrastruktūru.

Paliekoša ietekme

(25)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā (A reitings) būs ilgstoša ietekme uz Latviju.

(26)Gaidāms, ka paredzēto reformu un investīciju īstenošana radīs strukturālus uzlabojumus ekonomikā. Jo īpaši augstākās izglītības iestāžu pārvaldības reformai būtu paliekoša ietekme uz izglītības un pētniecības kvalitāti Latvijā. Citu pasākumu vidū var atzīmēt reformas ar mērķi veicināt digitalizāciju un atbalstu digitālo prasmju attīstīšanai, pašvaldību reorganizāciju, nodokļu administrācijas reformas ēnu ekonomikas mazināšanai un iepirkuma centralizācijas un profesionalizācijas stratēģiju. Gaidāms, ka strukturālus uzlabojumus radīs arī investīcijas ēku renovācijā ar mērķi nodrošināt lielāku energoefektivitāti, digitalizācijā, atbalstā administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, klīnisko universitātes slimnīcu un reģionālo slimnīcu veselības infrastruktūrā, sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā un industriālo parku infrastruktūrā. Plāna paliekošo ietekmi var pastiprināt arī sinerģija starp plānu un citām programmām, tai skaitā tām, kuras finansē no kohēzijas politikas līdzekļiem, un to īpaši sekmētu dziļi iesakņojušos teritoriālo problēmu risināšana pēc būtības un sabalansētas attīstības veicināšana.

Uzraudzība un īstenošana

(27)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir ierosināta pienācīga (A reitings) kārtība, kas nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.

(28)Latvijas atveseļošanas un noturības plānā ir aprakstīts, kā administratīvā ziņā būtu jāorganizē tā īstenošanas process, par pamatu ņemot pašreizējo valsts satvaru, kas nosaka dalītās pārvaldības fondu apguvi. Plānā ir sniegts pārskats par paredzētajiem uzraudzības un ziņošanas procesiem un ir skaidri noteikti darītāji un to uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē. Plāna īstenošanas koordinēšana būs Finanšu ministrijas pārziņā, savukārt plāna īstenošanas nodrošināšana un uzraudzība būtu jāuztic Valsts kancelejai, nozaru ministrijām un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir reālistiski un ierosinātie rādītāji ir atbilstīgi un pienācīgi. Plānā paredzētie pasākumi ir zināmā mērā sadrumstaloti, kā rezultātā ir daudz atskaites punktu un mērķrādītāju. Attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā un horizontālajām uzņēmumu investīciju shēmām tiem ir tendence nosvērties uz perioda beigām, kas ir 2026. gads.

(29)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 34. pantu. Lai saņemtu palīdzību plāna īstenošanā, dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros.

Izmaksas

(30)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. punktā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(31)Latvija ir sniegusi individuālas izmaksu aplēses par visām atveseļošanas un noturības plānā paredzētajām investīcijām. Izmaksu tāmes pārsvarā ir detalizētas un pienācīgi pamatotas. Aplēses balstās uz salīdzinājumu ar līdzīgām iepriekš veiktām investīcijām un uz tirgus un cenu analīzi. Izmaksu aplēšu un attiecīgo apliecinošo dokumentu novērtējumā secināts, ka lielākā daļa izmaksu ir pienācīgi pamatotas un saprātīgas. Summas, kuras ierosināts finansēt, ir uzskatāmas par adekvātām, un var konstatēt, ka izmaksu aplēses ir zināmā mērā ticamas. Attiecībā uz pasākumu vairākumu uzskatāms, ka izmaksas ir lielā mērā ticamas (tas ir, lēstās izmaksas ir skalas zemākajā vai vidējā diapazonā salīdzinājumā ar līdzīgu reformu vai investīciju izmaksām), taču attiecībā uz nedaudziem pasākumiem uzskatāms, ka to lēsto izmaksu ticamība ir zema. Visbeidzot, atzīts, ka atveseļošanas un noturības plāna lēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga izmaksu lietderības principam un samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Finanšu interešu aizsardzība

(32)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi pienācīgi (A reitings) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu: saskaņā ar minēto regulu un citām Savienības programmām. Minētais neskar citu instrumentu un rīku piemērošanu, kas paredzēti ES tiesību ievērošanas veicināšanai un panākšanai, tai skaitā ar mērķi novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus un aizsargāt Savienības finanses saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092.

(33)Atveseļošanas un noturības plānā ierosinātā kontroles sistēma un pasākumi balstās uz pienācīgiem procesiem un struktūrām, kas tiek izmantoti esošajā valsts satvarā struktūrfondu apguvei. Plānā ir skaidri noteikti darītāji (struktūras/vienības) un to uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē. Attiecīgās funkcijas ir pienācīgi nošķirtas. Kontroles sistēma un citi attiecīgie pasākumi, tai skaitā attiecībā uz datu par galasaņēmējiem vākšanu un pieejamības nodrošināšanu, ir pienācīgi.

(34)Latvijas Ministru kabinets par vispārējo kārtību vienojās 2020. gada 18. augustā. Gaidāms, ka īstenošanas akti tiks pieņemti pirms plāna īstenošanas sākuma. Tomēr tas nekavēja aprakstīto procesu un struktūru novērtēšanu. Latvijas iestādēm būtu jāinformē par minēto aktu pieņemšanu, un attiecīgie pienākumi būtu jāiekļauj finansēšanas nolīgumā, kas tiks noslēgts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktu.

(35)Latvija ir norādījusi, ka, lai izpildītu konkrētās plānā aprakstītās pārvaldības un ziņošanas prasības, varētu būt jāpielāgo esošie IT rīki vai jāizstrādā jauni papildinājumi, piemēram, Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) ANM modulis, un jāizmanto pārejas IT rīki. Latvijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. panta 5. punkta e) apakšpunktu būtu jāveic attiecīgie esošo IT rīku pielāgojumi, lai panāktu atbilstību minētās regulas 22. pantam, un līdz ar pirmo maksājuma pieprasījumu jāapliecina, ka tas ir izdarīts. Ja minētā maksājuma pieprasījuma brīdī IT rīku funkcijas vēl nebūs pilnā mērā pielāgotas atbilstoši plānā sniegtajam aprakstam, par sistēmu būtu jāsagatavo speciāls revīzijas ziņojums. Ziņojumā būtu jāsniedz analīze par jebkādām konstatētajām nepilnībām un par veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem.

Plāna saskanīgums

(36)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. punktā, plānā lielā mērā (A reitings) ir ietverti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

(37)Latvijas atveseļošanas un noturības plāns ir konsekvents, ar saskanīgām, savstarpēji pastiprinošām reformām un investīcijām un sinerģiju starp dažādajiem komponentiem. Atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi. Plāna sešos komponentos, pa kuriem strukturētas investīcijas un reformas, labi izpaužas tematiskā piederība un savstarpējās saiknes. Saskanīgums ir nodrošināts gan katrā komponentā (reformām ir paredzētas attiecīgas investīcijas), gan dažādo plāna komponentu starpā. Plānā ietvertie komponenti veido reformu un investīciju vienotu veselumu ar pamatuzdevumu veicināt produktivitāti, mazināt nevienlīdzību, kā arī veicināt zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi. Visi seši komponenti ir savstarpēji pastiprinoši un mērķu ziņā saskanīgi.

Līdztiesība

(38)Attiecībā uz dzimumu līdztiesību un iespēju vienlīdzību plānā ir aprakstīti problēmjautājumi, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un personu ar invaliditāti vajadzībām. Plānā ir arī paskaidrots, ar kurām investīcijām paredzēts risināt apzinātos problēmjautājumus. Latvijas atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēts īstenot dažādus pasākumus dzimumu līdztiesības un iespēju vienlīdzības sekmēšanai. Lai risinātu personu ar invaliditāti specifiskās vajadzības, plānā ir paredzēts pasākums ar mērķi nodrošināt publisko un privāto ēku piekļūstamību. Turklāt visi jaunie sabiedriskā transporta līdzekļi tiktu aprīkoti tā, lai nodrošinātu vieglu piekļūstamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Ir arī pievērsta uzmanība neaizsargāto grupu situācijai kopumā, jo īpaši veselības aprūpes jomā. Plānā ir paredzēti arī pasākumi ar mērķi uzlabot visu skolēnu izglītības iespējas. Dzimumu līdztiesības jomā plānā ir ietverti pasākumi, kas vērsti konkrēti uz sieviešu iesaisti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju karjerā, lai uzlabotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu dzimumu līdzsvaru. Gaidāms, ka darba meklētājām darba tirgus situāciju uzlabos speciāli pasākumi ar mērķi veicināt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, radot tāldarba un nepilna laika darba iespējas vecākiem. Projektu vadībā un īstenošanā tiktu nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu, kā arī daudzveidība vadības līmenī. Turklāt projektu atlases procesā tiktu ievērots neizslēgšanas princips un pienākums vērsties pret jebkāda veida diskrimināciju, tas ir, ne tikai pēc dzimuma, bet arī pēc rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas.

Drošības pašnovērtējums

(39)Plānā ir ietverts katra komponenta vispārīgais drošības pašnovērtējums un uzskaitīti pasākumi, kuriem ir drošības dimensija. Lai gan Latvijas drošības pašnovērtējums ir vispārīgs, plānā ir skatīti kiberdrošības un citi digitālās drošības aspekti. Pašnovērtējumā secināts, ka ar paredzētajām investīcijām tiks nostiprināta attiecīgo pasākumu drošība.

Pārrobežu un vairākvalstu projekti

(40)Plāns dos ieguldījumu vairākos tādos vairākvalstu projektos un plānotajos svarīgos projektos visas Eiropas interesēs kā Via Baltica 5G koridors, Eiropas digitālās inovācijas centru tīkls, Eiropas vienotā datu infrastruktūra un pakalpojumi (izveidojot potenciālu svarīgu projektu visas Eiropas interesēs par nākamās paaudzes mākoni), savienota publiskā pārvalde, Eiropas Genoma projekts, Baltijas valstu kravu rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēma (BAXE) un mikroprocesoru un pusvadītāju tehnoloģijas. Šie projekti tiek finansēti arī no citām programmām, piemēram, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, un no struktūrfondiem.

Apspriešanas process

(41)Laikā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada martam tika organizētas vairākas tematiskas sabiedriskās apspriešanas, kurās varēja piedalīties pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālie partneri, vietējās iestādes un citas ieinteresētās personas. Turklāt sociālo partneru, uzņēmumu organizāciju, pašvaldību un citu ieinteresēto personu pārstāvji piedalījās plāna apspriešanas procesā starp Komisiju un Latvijas iestādēm. Partneru ierosinājumi attiecībā uz plānu ir publiski pieejami – tie tika publicēti kopā ar plānu.

(42)Ieinteresēto personu iesaisti īstenošanā ir plānots nodrošināt, izmantojot kohēzijas politikas atbalsta īstenošanai ieviesto pārvaldības un kontroles sistēmu, kurā ieinteresēto personu pārstāvji piedalās ES fondu uzraudzības komitejā. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku līdzatbildību, ir būtiski visā plānā paredzēto investīciju un reformu īstenošanā iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, tai skaitā sociālos partnerus.

Pozitīvs novērtējums

(43)Tā kā Komisijas novērtējums par Latvijas atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. panta 2. punktu un V pielikumu ir pozitīvs un ir konstatēts, ka plāns apmierinoši atbilst minētajā regulā noteiktajiem novērtējuma kritērijiem, šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami plāna īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā Savienība dara pieejamu plāna īstenošanai.

Finanšu iemaksa

(44)Latvijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 1 826 000 000 EUR. Tā kā atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir mazāka par Latvijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, Latvijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summu, neskarot plāna atjaunināšanu atbilstoši maksimālajai finanšu iemaksai saskaņā ar minētās regulas 18. panta 2. punktu.

(45)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Latvijai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Latvijai paredzētā summa būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.

(46)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 6 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā pa daļām, tiklīdz Latvija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.

(47)Latvija ir pieprasījusi priekšfinansējumu 13 % apmērā no finanšu iemaksas. Priekšfinansējums Latvijai būtu jādara pieejams ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem.

(48)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības fondu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

2. pants
Finanšu iemaksa

1.Savienība Latvijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 1 826 000 000 EUR. Tiek darīti pieejami 1 640 779 642 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim 7 . Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Latvijai aprēķinātā summa ir vienāda ar šo summu vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 185 220 358 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Latvijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar pielikumu. 237 380 000 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 % no finanšu iemaksas. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.

4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Latvija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

3. pants
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Latvijas Republikai.

Briselē,

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.

(2)    Pēc apstiprināšanas Eiropadomē tas vēl galīgi jāpieņem Padomē. Eurogrupā 2020. gada 16. decembrī saskaņotais teksts ir pieejams šeit: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14356-2020-INIT/lv/pdf.

(3)    Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(4)    Šajā modelēšanā ir atspoguļota NGEU kopējā ietekme, kas ietver arī finansējumu no ReactEU un palielinātu finansējumu no programmas “Apvārsnis”, InvestEU, TPF, lauku attīstības fonda un RescEU. Modelēšanā nav ietverta strukturālo reformu iespējamā pozitīvā ietekme, kas var būt būtiska.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020,, 13. lpp.).

(6)    OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

(7)    Šī summa ir saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 11. pantu aprēķinātā summa, kas pieejama juridiskajām saistībām līdz 2022. gada 31. decembrim, no kuras ir atskaitīta Latvijas proporcionālā daļa no minētās regulas 6. panta 2. punktā minētajiem izdevumiem.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.6.2021

COM(2021) 340 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam

par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 162 final}

PIELIKUMS

1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS

1.Reformu un investīciju apraksts

A. KOMPONENTS NR. 1 KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA

Šā Latvijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta vispārīgais mērķis ir veicināt zaļo pārkārtošanos un jo īpaši veicināt vides mērķu — klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām — sasniegšanu. Katrs apakškomponents ir vērsts uz dažām zaļās pārkārtošanās problēmām. Apakškomponents Nr. 1.1. ir vērsts uz ilgtspējīgu mobilitāti nolūkā samazināt emisijas transporta nozarē, jo īpaši Rīgā un tās perifērijā, investējot tīrā sabiedriskā transporta (jo īpaši dzelzceļa) infrastruktūrā. Apakškomponents Nr. 1.2. galvenokārt ir vērsts uz energoefektivitātes palielināšanu, atbalstot dažādas energoefektivitāti veicinošas renovācijas programmas publiskās un privātās ēkās un atbalstot ilgtspējīgus energotīklus. Visbeidzot, apakškomponents Nr. 1.3. veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, novēršot ar klimata pārmaiņām saistītus riskus, piemēram, ugunsgrēkus un plūdus.

Šis komponents palīdz ieviest konkrētai valstij adresētos ieteikumus transporta jomā, jo īpaši attiecībā uz tā ilgtspēju, energoefektivitāti un energotīklu starpsavienojumiem (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī palīdz pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un koncentrēties uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūru (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana

Pasākuma vispārīgais mērķis ir palīdzēt samazināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, galveno uzmanību pievēršot transportam, kas ir lielākais SEG emisiju avots (28,5 % no kopējām SEG emisijām (neskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību) 2018. gadā un 36,7 % no SEG emisijām, uz kurām neattiecas ETS). Šis pasākums ir īpaši vērsts uz Rīgas metropoles areālu, kurā dzīvo aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju. Īpašs mērķis ir konsolidēt un racionalizēt pašlaik sadrumstaloto transporta sistēmu, lai stimulētu sabiedriskā transporta izmantošanu.

Pasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (81 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (četru zemās grīdas tramvaju, 17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja līnijas pagarināšanu par 3,5 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu.

Šo pasākumu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 1.2.1.1.i.I. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. Tā kā ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40 % no enerģijas galapatēriņa, paredzams, ka pasākums samazinās ietekmi uz vidi un veicinās klimata pārmaiņu mazināšanu. Vēl viens mērķis ir samazināt enerģijas rēķinus iedzīvotājiem un paaugstināt energoapgādes drošības līmeni. Citi konkrētie mērķi ir enerģētiskās nabadzības līmeņa samazināšana un nodarbinātības veicināšana. Šis pasākums ir īpaši vērsts uz daudzdzīvokļu mājām.

Pasākums ietver daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti veicinošas renovācijas atbalsta programmu. Tas ir finanšu instruments (aizdevums) ar kapitāla atlaidi līdz 49 % no aizdevuma summas. Atbalsts ir pieejams tikai tām ēkām, kurās paredzams, ka projekts ļaus panākt enerģijas ietaupījumus vismaz 30 % apmērā.

Šo pasākumu īsteno no 2021. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā apvienota finanšu instrumenta veidā

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot Latvijas uzņēmumu energoefektivitāti. Investīciju uzņēmumu energoefektivitātē mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu, kā arī uzlabot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un eksporta jaudu. Šis pasākums ir īpaši vērsts uz uzņēmumiem.

Pasākuma pirmais pīlārs ir atbalsta programma apvienota finanšu instrumenta veidā (aizdevums ar dotāciju kapitāla atlaides veidā). Investīciju programma finansē uzņēmumu investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā un saistītās pētniecības un izstrādes darbībās, energoauditu veikšanā, kā arī investīcijas ilgtspējīgā transportā un jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanā ražošanā. Pasākuma otrais pīlārs ir granti jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei (izmantojot rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi, priekšizpēti), kas saistītas ar mazoglekļa ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām.

Šo pasākumu īsteno no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. augustam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 1 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 2 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 3 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 4 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 1.2.1.3.i.I. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot Latvijas pašvaldību ēku energoefektivitāti. Liela daļa esošo pašvaldību ēku tika uzbūvētas, pirms tika palielinātas ēku siltumprasības, un tāpēc to energoefektivitāte ir zema. Konkrētāk, pasākuma mērķis ir uzlabot vietējo pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu gadā un samazinātu SEG emisijas. Paredzams, ka šis pasākums kā papildmērķi samazinās arī pašvaldību ēku uzturēšanas izmaksas.

Pasākums ietver investīcijas uzlabotas energoefektivitātes renovācijā vietējās valdības īpašumā esošās ēkās (un jauktajos īpašumos, kur pašvaldības ir vairākuma akcionāri), tostarp ēkās, kas paredzētas sociālajiem mājokļiem, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem.

Šo pasākumu īsteno no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija 1.2.1.4.i.I. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot Latvijas publiskā ēku fonda energoefektivitāti. Tas attiecas uz ēkām, kas pieder centrālajai valdībai, tostarp vēsturiskajām un tiesu ēkām. Pasākuma mērķis ir uzlabot to energoefektivitāti, veicināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem enerģijas ražošanā un panākt SEG emisiju samazinājumu.

Pasākums ietver investīcijas valsts ēku energoefektivitātes uzlabošanā. Atbalsts nodrošina, ka visu projektu īstenošana nodrošina vidēji vismaz 30 % enerģijas ietaupījumu saskaņā ar programmu.

Šo pasākumu īsteno no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, izveidojot ilgtspējīgu tīkla infrastruktūru, kurā varētu vieglāk ieviest zaļās tehnoloģijas, jo īpaši vēja enerģiju. Lai nodrošinātu elektromobilitātei atbilstošu elektroapgādes infrastruktūru un ilgtspējīgu un efektīvu sistēmas darbību, ir vajadzīgas investīcijas elektrotīklu un digitālās infrastruktūras zaļajā pārveidē. Paredzams, ka šis pasākums arī veicinās Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem un ar Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijas plāna mērķiem un aktivitātēm.

Pasākums ietver tiešas investīcijas elektrotīkla modernizācijā, IT risinājumu izstrādē, lai palielinātu pārvades sistēmas un sadales sistēmas elastīgumu un drošību, un cita starpā izveidotu valsts elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformu un automatizētas viedās uzskaites sistēmu. Ar šo pasākumu arī uzlabo tiesisko regulējumu un veicinošos nosacījumus, lai atvieglotu sauszemes vēja enerģijas izmantošanu valsts mežu zemē un samazinātu juridisko nenoteiktību attiecībā uz investīcijām vēja enerģijā. Šo pasākumu īsteno no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienesti

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir veicināt klimata mērķu sasniegšanu, stiprinot katastrofu un ugunsdzēsības glābšanas dienestu reaģēšanas spējas. Pasākums veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, saīsinot ugunsdzēsības glābšanas dienestu reaģēšanas laiku (vispārīgākas reformas ietvaros, integrējot dažādus Iekšlietu ministrijas dienestus zem viena jumta). Paredzams, ka šis pasākums palīdzēs mazināt arī klimata pārmaiņas, šos dienestus pārvietojot uz jaunām, energoefektīvām ēkām.

Pasākums ietver astoņu jaunu, energoefektīvu katastrofu pārvaldības centru būvniecību.

Šo pasākumu īsteno no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. martam.

Investīcija 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, novēršot plūdus. Tā rezultātā tiek atjaunotas būves, kas aizsargā vairāk nekā 59 000 ha no plūdu riska.

Pasākums ietver investīcijas plūdu riska mazināšanas infrastruktūrā, tostarp polderu sūkņu staciju atjaunošanā, aizsargdambju atjaunošanā un upju regulēto posmu atjaunošanā.

Šo pasākumu īsteno no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. augustam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

B. KOMPONENTS NR. 2 DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA

Komponents pievēršas galvenajām digitālās jomas problēmām — pamatprasmju un padziļinātu digitālo prasmju trūkumam un uzņēmumu zemajai digitālajai integrācijai. Turklāt komponents pievēršas visiem digitālās transformācijas aspektiem — publiskajam un privātajam sektoram, prasmēm un savienojamībai. Investīcijas galvenokārt tiek vērstas uz infrastruktūru un pakalpojumiem.

Komponenta mērķi ir veicināt sabiedrības un ekonomikas digitālo transformāciju, tostarp atveseļošanu no Covid-19 krīzes, attīstot nepieciešamo infrastruktūru, spējas un prasmes; uzlabot efektivitāti, digitālos procesus un datu pārvaldību publiskajā pārvaldē; sniegt atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un uzlabot savienojamību.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem par prasmēm un pieaugušo izglītību (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Konkrētāk, tas palīdz uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm. Ir iekļauti darba ņēmēju un bezdarbnieku pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumi, kaut gan tie nav vērsti uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Investīcijas digitālajā transformācijā pievēršas ar investīcijām saistītajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem (2019. gada konkrētajai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 un 2020. gada ieteikums Nr. 3) — investīcijas ir paredzētas publiskā sektora IT sistēmās, pamatprasmēs un padziļinātās digitālajās prasmēs, uzņēmumu digitālajā pielāgošanā un savienojamībā.

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

B.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija

Pasākuma mērķis ir modernizēt publisko pārvaldi un tās pakalpojumus, izmantojot digitālo transformāciju, koncentrējoties uz svarīgām publiskās pārvaldes funkcijām, procesiem un pakalpojumiem, kas vēl nav digitalizēti, tiek no jauna izstrādāti vai būtiski nostiprināti. Otrais pīlārs sastāv no modernizācijas pasākumiem, kas ir saistīti ar būtisku publiskās pārvaldes datu kopu apstrādi un tādējādi paver ceļu datu pārvaldības reformas īstenošanai.

Reforma ietver kopīgas IKT konceptuālās arhitektūras izveidi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un to vadības atbalstam, definējot pakalpojumu kvalitātes un kvantitatīvos rādītājus. Reformas īstenošanu koordinē un pārvalda valsts IKT pārvaldības organizācija, savukārt konkrēto reformas ieviešanas uzdevumu īstenošanu veic iestāde, kas ir atbildīga par katru uzdevumu.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide

Pasākuma mērķi ir pārveidot publiskās pārvaldes pakalpojumus un to sniegšanas procesus, lai efektīvi īstenotu ekonomikas digitālo transformāciju. To veic, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, tostarp mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot uz datiem balstītu prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pārvaldībai un nodrošinot vienreizējas iesniegšanas principa pilnīgu īstenošanu.

Pasākums sastāv no investīcijām 11 atsevišķās sistēmās vai risinājumos: 1) vēlēšanas procesu digitālie elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde un 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.1.2.r Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana

Reformas mērķis ir pārveidot IKT nodrošināšanas pieeju publiskajā pārvaldē, centralizējot vienotu IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu kompetences centros, kas atbalsta vairākas iestādes.

Reforma ietver publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstību un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju, nodrošinot piegādes procesu automatizāciju un efektivitāti, nodrošinot pārrobežu piekļuvi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un publiskās pārvaldes datošanas un datu glabāšanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas

Investīcijas mērķis ir nodrošināt administrācijas kā vienas organizācijas darbību, kas ietvertu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, piemēram, grāmatvedību, personāla administrāciju, resursu uzskaiti un pārvaldību.

Investīcija sastāv no četrām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformām, piecām departamentu un atbalsta funkciju platformām; un sešām platformām un sistēmām pašvaldībām.

Šo investīciju īsteno no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis

Investīcijas mērķis ir nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un pakalpojumus publiskajai pārvaldei, kā arī attīstīt IKT infrastruktūras kompetences centrus glabāšanai un skaitļošanai (Latvijas federētā mākoņa mezglpunkti).

Investīcijas ietver Latvijas federētā mākoņa izveidi, kas nodrošina publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju konsolidāciju koordinētā projektā. Sākotnēji tas ietver četru kopīgo pakalpojumu sniedzēju — Latvijas valsts radio un televīzijas centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Zemkopības ministrijas — integrāciju nacionālajā federētajā mākonī. Kopā trīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas un pakalpojumus un septiņas departamentu un atbalsta funkciju platformas integrē valsts federētajā mākonī b.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.1.3. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība

Reformas mērķis ir nodrošināt publisko un privāto datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu, liekot pamatus datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu koplietošanu ar ES.

Reforma paredz attīstīt publiskā sektora spējas vākt un apstrādāt datus un noteikt atbilstošus pārvaldības principus, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras pieeju datu apmaiņai starp nozarēm un Eiropas datu telpām.

Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija 2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika

Investīcijas mērķis ir veicināt datu koplietošanu ar publisko sektoru un starp publisko un privāto sektoru, principa “tikai vienreiz” ieviešanu un datu koplietošanu valsts un Eiropas mērogā.

Investīcija ietver augstas pieejamības datu ielādes un atgūšanas risinājumu un datu objektu kopumu izveidi izglītības, uzņēmējdarbības, pilsonības un personu apliecinošu dokumentu nozarēs (līdz 2023. gadam) un sociālās apdrošināšanas un drošības jomā; zemes un nekustamā īpašuma jomā; un nodokļu sektoros (līdz 2026. gadam).

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu

Reformas mērķi ir izveidot Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC), nodrošināt tā reģionālo klātbūtni ar reģionālo kontaktpunktu starpniecību un izveidot vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu, lai veicinātu komercdarbības digitālo transformāciju.

Reforma paredz izveidot EDIC — vienotu platformu/ekosistēmu, kas atbalsta digitālo transformāciju kā vienas pieturas aģentūru, izveidojot digitālās gatavības testa sistēmu; nodrošināt, ka reģionālie kontaktpunkti nodrošina šādas jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas: digitālā brieduma testi reģionos; piekļuve testēšanai un pilotēšanai; mentorēšana un digitālo prasmju apguve.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. septembrim.

Investīcija 2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei

Investīcijas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības digitālo transformāciju, piedāvājot pielāgotus atbalsta pasākumus, kuru pamatā ir apzinātas uzņēmumu digitalizācijas vajadzības.

Investīcija ietver digitālās gatavības testa nodrošināšanu uzņēmumiem; uzņēmumu pārstāvju apmācību, investīciju un infrastruktūras vajadzību apzināšanu un starptautiskās atpazīstamības veicināšanu.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 5 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 6 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā

Investīcijas mērķi ir veicināt produktivitātes pieaugumu, mērķtiecīgi ieguldot resursus, un radīt lielāku pievienoto vērtību uzņēmējdarbības procesos.

Investīciju veido grantu shēma procesu un funkciju digitalizācijai uzņēmumos. Atbalstu var piešķirt IT risinājumu — gan programmatūras, gan aparatūras — iegādei, sensoru iegādei, IT aprīkojuma iegādei, IT infrastruktūrai, digitālās integrācijas procesu īstenošanai.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

Investīcijas mērķis ir veicināt jaunu augsto tehnoloģiju digitālo produktu un pakalpojumu radīšanu.

Investīciju veido grantu shēma mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles rīku ieviešanai ražošanas un pakalpojumu izstrādes procesos, kā arī individualizētu e-komercijas risinājumu ieviešanas atbalstam. Atbalstītās darbības attiecībā uz jauniem digitāliem produktiem un pakalpojumiem ietver priekšizpēti; rūpnieciskos pētījumus; eksperimentālo izstrādi, t. sk. prototipu izstrādi, un atbalstu projektiem saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 9 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 10 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 11 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 12 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.2.1.4i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai

Investīcijas mērķi ir palielināt produktivitāti un ražošanas procesa efektivitāti, lai panāktu maksimālu atdevi, atbalstot liela mēroga un uz produktivitāti vērstas investīcijas digitālās transformācijas rīkos. Investīcijas veicina “Industrija 4.0” risinājumu ieviešanu ražošanas procesos.

Investīciju veido finanšu instrumentu shēma, kas nodrošina aizdevumus ar granta elementiem, lai veiktu būtiskas izmaiņas kopējā ražošanas vai pakalpojumu izstrādes procesā, digitalizētu tradicionālos procesus uzņēmumos, ieviestu “Industrija 4.0” risinājumus (lietu internets, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, blokķēde, lielie dati, mākoņdatošana, augstas veiktspējas datošana) uzņēmumu pamatdarbībai.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 13 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 14 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 15 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 16 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.2.1.5.i. Mediju uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana

Investīcijas mērķi ir veicināt plašsaziņas līdzekļu nozares digitālo transformāciju un veicināt mediju uzņēmumu pielāgošanos mūsdienu plašsaziņas līdzekļu patēriņa tendencēm digitālajā vidē.

Investīcijas ietver atbalsta shēmu investīcijām tehnoloģisko risinājumu izstrādē un digitālo prasmju un uzņēmējdarbības modeļu uzlabošanā plašsaziņas līdzekļu nozarē.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība

Reformas mērķi ir līdz 2025. gada 31. decembrim palielināt pieaugušo izglītības līdzdalības rādītāju līdz 8 % (pieaugušie vecumā no 25 līdz 64 gadiem) un veicināt citu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Reforma izveido un stiprina tiesisko regulējumu ilgtspējīgai un sociāli atbildīgai pieaugušo izglītības atbalsta sistēmai; mudina uzņēmumus (jo īpaši MVU) nodrošināt saviem darbiniekiem iespējas uzlabot savas prasmes un kompetences; un rada plašākas iespējas un tiesības darbiniekiem piedalīties izglītībā.

Reformu veido Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (kuras stājas spēkā) noteiktu politikas attīstības stūrakmeņu kopums; uzņēmumu atbildības noteikšana par savu darbinieku izglītošanu; individuālu mācību kontu izveide un pilotēšana; un trīs prasmju fondu pilotēšana.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.3.1.1.i. Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana

Investīcijas mērķis ir būtiski palielināt to speciālistu skaitu, kuriem ir augsta līmeņa digitālās prasmes (DESI 3.–5. līmenis) un kuri spēj izmantot augsto tehnoloģiju zināšanas un jaunus, tehnoloģiski ietilpīgus produktus un pakalpojumus jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei dažādās nozarēs nākamo sešu gadu laikā.

Investīcija ietver aptuveni 20 padziļinātu digitālo prasmju mācību moduļu izstrādi kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanā un valodu tehnoloģijās, kuri jāiekļauj formālās un pieaugušo izglītības programmās.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība

Investīcijas mērķis ir paaugstināt digitālo prasmju līmeni uzņēmumos.

Investīcija ietver pamata, vidēja un augsta līmeņa digitālo prasmju apmācības nodrošināšanu, ko veic Eiropas digitālās inovācijas centri sadarbībā ar nozaru asociācijām, izglītības iestādēm un iesaistot esošos reģionālos uzņēmējdarbības centrus.

Investīciju īsteno līdz 2024. gada 30. jūnijam attiecībā uz digitālo prasmju mentoru apmācības nodrošināšanu un līdz 2026. gada 30. jūnijam attiecībā uz digitālo prasmju apmācības nodrošināšanu darbiniekiem 3000 uzņēmumos.  

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 17 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 18 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 19 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 20 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība

Investīcijas mērķis ir izstrādāt jaunu pieeju IKT speciālistu sagatavošanai, izveidojot mācību vidi pašvadītai IKT mācību skolai, lai palielinātu IKT speciālistu, tostarp sieviešu, īpatsvaru darbinieku struktūrā.

Investīciju veido mācību vides izveide pašvadītai IKT apmācībai un apmācības nodrošināšana vismaz 1000 speciālistiem pašvadītā IKT apmācībā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.3.1.4. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība

Investīcijas mērķis ir izstrādāt un apstiprināt individuālo mācību kontu (IMK) koncepciju, lai veicinātu pieaugušo līdzdalību izglītībā, jo īpaši digitālo prasmju uzlabošanā.

Investīcija ietver atbalstu 3500 pieaugušajiem digitālo prasmju apguvē, izmantojot individuālos mācību kontus. To īsteno, darot pieejamus labākos digitālos mācību rīkus; izmantojot specializētus risinājumus augstas kvalitātes mašīntulkošanai un citām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iesaistot izglītības ekspertus lokalizēta satura validēšanā un pielāgošanā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.3.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai

Reformas mērķis ir sasniegt vismaz pamata digitālo prasmju līmeni 54 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Reforma ietver vienotas sistēmas izstrādi digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai, plānošanai un vērtēšanai.

Reformu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim attiecībā uz sistēmas izveidi, līdz 2022. gada 31. decembrim attiecībā uz augstākās izglītības standartu grozījumiem un līdz 2026. gada 31. augustam attiecībā uz digitālo prasmju pilnveides mērķrādītāju sasniegšanu.

Investīcija 2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t. sk. jauniešiem

Investīcijas mērķi ir nodrošināt atbalsta pasākumus digitālo prasmju apguvei visu sabiedrības grupu iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem; ieviest sistēmisku pieeju pašvaldībās digitālo prasmju attīstīšanai; attīstīt jauniešu digitālo un tehnoloģisko pratību ārpus formālās izglītības.

Investīcija ietver digitālo pašapkalpošanās prasmju e-mācību kursu izstrādi; pašmācības un citu digitālās apmācības pasākumu nodrošināšana vietējā līmenī; tehnoloģiskās inovācijas darbības saskaņā ar Kopīgajām tehnoloģiju jaunrades pamatnostādnēm jauniešu tehnoloģiju un inovācijas spēju attīstībai; pašvaldību programmas jauniešiem. Investīcijas mērķis ir nodrošināt digitālās pamatprasmes vismaz 50 000 cilvēku un pabeigt digitālo prasmju programmas jauniešiem visās 42 pašvaldībās.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim attiecībā uz e-mācību kursa izstrādi; mācību kursus, tehnoloģiskās inovācijas aktivitātes un pašvaldību programmas īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība

Investīcijas mērķi ir palielināt publiskās pārvaldes darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošu politiku.

Investīcija ietver valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju palielināšanu, tostarp digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, datu analīzes, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju izmantošanu, lai modernizētu darbības un pakalpojumus, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību.

Investīciju attiecībā uz digitālo prasmju un kompetenču sistēmu īsteno līdz 2023. gada 30. jūnijam, bet attiecībā uz publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju uzlabošanu — līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs

Investīcijas mērķis ir nodrošināt skolēniem no sociāli neaizsargātām grupām piekļuvi mācību saturam un ļaut piedalīties attālinātās mācīšanās procesā. Līdz 2021. gada beigām tiks apstiprināta sistēma attālinātās mācīšanās organizēšanai un īstenošanai izglītības iestādēs.

Investīcija ietver informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojuma iegādi vispārējās izglītības iestādēm ar mērķtiecīgu atbalstu skolēniem no sociāli neaizsargātām grupām un skolotājiem un “datorbibliotēkas” izveidi izglītības iestādēs. Šo investīciju īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība

Reformas mērķi ir veicināt savienotu un automatizētu braukšanu un atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp ar inovāciju palīdzību uzlabojot ceļu satiksmes drošību.

Reforma paredz pieņemt tehniskās prasības savienotai un automatizētai braukšanai un pieņemt vienotu modeli “pēdējās jūdzes” attīstībai.

Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim.

Investīcija 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai

Investīcijas mērķis ir 5G koridora ieviešana saskaņā ar 5G rīcības plānu Eiropai, sākotnēji koncentrējoties uz Via Baltica kā izmēģinājuma projektu, lai nākotnē attīstītu citus ceļa posmus.

Investīcija ietver pasīvās infrastruktūras būvniecību Via Baltica koridorā 5G pārklājumam, ņemot vērā konstatēto investīciju trūkumu un elektronisko sakaru uzņēmumu vajadzības. Paredzams, ka vēlākā attīstības posmā ar privātajām investīcijām tiks izvērsta aktīvā infrastruktūra un sniegti “pēdējās jūdzes” pakalpojumi, arī sinerģijā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija 2.4.1.2.i. Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība

Investīcijas mērķis ir radīt reģionālās attīstības iespējas un stimulēt pieprasījumu pēc jauniem digitālajiem pakalpojumiem.

Investīcija ietver piekļuves nodrošināšanu ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam 1500 mājsaimniecībām, uzņēmumiem un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

B.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
27	2.1.1. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija	Atskaites punkts	Regulējuma izveide IKT izstrādes darbību vienotai pārvaldībai publiskajā pārvaldē	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2022	Stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar ko nosaka vienotu kārtību IKT attīstības aktivitāšu uzraudzībai. Lai jaunie noteikumi būtu piemērojami visām IKT attīstības darbībām Latvijas atveseļošanas un noturības plāna pasākumu ietvaros (t. sk. pašvaldībās), tiek paplašināta Valsts informācijas sistēmu likuma darbības joma. Ja likuma grozījumu pieņemšana kavējas, tiek izdoti pagaidu noteikumi, lai papildinātu īpašu normatīvo regulējumu attiecīgajām IKT projektu aktivitātēm.
28	2.1.1. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija	Atskaites punkts	Normatīvā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes procesu un pakalpojumu digitālās transformācijas jomā	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par atbalsta piešķiršanu publiskās pārvaldes procesiem un pakalpojumiem digitālās transformācijas jomā
29	2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide	Mērķrādītājs	Izstrādāto un saskaņoto IKT risinājumu izstrādes darbību apraksti		Skaits	0	11	3. cet.	2023	IKT risinājumu (sistēmu) koncepcijas modeļus izstrādā saskaņā ar pieņemto IKT pārvaldības tiesisko regulējumu. Apraksti definē IKT izstrādes darbības, lai izstrādātu vai modernizētu IKT risinājumus šādās jomās: 1) digitāli pārveidoti vēlēšanas procesu elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde, 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde un analīze.
30	2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide	Mērķrādītājs	IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām publiskās pārvaldes funkcijām (t.sk. sistēmām)		Skaits	0	11	3. cet.	2026	Publiskās pārvaldes darbību modernizē, izmantojot šādus IKT risinājumus un sistēmas, kas ir pilnībā darbotiesspējīgi: 1) digitāli pārveidoti vēlēšanu procesu elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde, 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde un analīze.
31	2.1.r. Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstības un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta piešķiršanu publiskās pārvaldes centrālo IT sistēmu un platformu izstrādes un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā
32	2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas	Mērķrādītājs	Koordinētu plānu apstiprināšana centralizētu funkciju vai pakalpojumu izveidei, pārveidei vai ieviešanai		Skaits	0	15	1. cet.	2023	Pirms darbības uzsākšanas, lai izstrādātu IKT risinājumus, atbildīgā institūcija sagatavo un koordinē centralizētās IKT funkcijas vai pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu (tostarp attiecībā uz pakalpojumu finansēšanu)
33	2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas	Mērķrādītājs	Saskaņotu aprakstu pieņemšana attiecībā uz centralizētu IKT risinājumu izstrādes darbībām		Skaits	0	15	3. cet.	2023	Centrālās platformas vai sistēmas izstrādātājs izveido un saskaņo to IKT risinājumu izstrādes darbību koncepcijas, kuri jāizstrādā saskaņā ar IKT pārvaldības tiesisko regulējumu.
34	2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas	Mērķrādītājs	Izveidoto un ekspluatācijā esošo centralizēto IKT platformu un sistēmu skaits		Skaits	0	15	3. cet.	2026	Darbojas šādas centralizētas IKT platformas vai sistēmas: 1) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas – 4; 2) departamentu un atbalsta funkciju platformas – 5; 3) platformas un sistēmas pašvaldībām – 6.
35	2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis	Mērķrādītājs	Kopīgo pakalpojumu sniedzēju skaits, kas integrēti nacionālajā federētajā mākonī — mākoņdatošanas risinājumos		Skaits	0	4	4. cet.	2024	Darbības rādītāju uzskata par izpildītu, ja četri kopīgo pakalpojumu sniedzēji (Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemkopības ministrija) ir integrēti nacionālajā federētajā mākonī, nodrošinot savietojamību vismaz savstarpējās dublējuma atgūšanas un papildu datošanas jaudas nodrošināšanas līmenī.
36	2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis	Mērķrādītājs	Publiskās administrācijas informācijas sistēmas pārveidotas modernā IS arhitektūrā un mitinātas nacionālajā federētajā mākonī		Skaits	0	10	3. cet.	2026	Mērķrādītājs ir sasniegts tad, ja ir izveidotas vai pārveidotas desmit publiskās pārvaldes sistēmas vai platformas, lai tās atbilstu modulāras un savietojamas IKT arhitektūras prasībām, un efektīvi izmanto nacionālā federētā mākoņa pakalpojumus. Sistēmas vai platformas, kuras izmanto nacionālo federēto mākoni:   1) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas un pakalpojumi – 3 (orientējošs saraksts: digitālā pakalpojumu sniegšanas platforma Latvija.lv, datu apkopotājs, subsīdiju pārvaldības platforma);  2) departamentu un atbalsta funkciju platformas – 7 (orientējošs saraksts: resursu pārvaldības platforma VIRSIS, projektu vadības platforma MAP, vides datu pārvaldības platforma, eksportētāju platforma, administratīvo procesu platforma, sistēmas veselības un labklājības jomās).
37	2.1.3. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība	Atskaites punkts	Normatīvā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta saņemšanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta piešķiršanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā, ko saskaņojis Ministru kabinets
38	2.1.3. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība	Atskaites punkts	Datu aprites valsts platformas darbības tiesiskais regulējums	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Reformas sekmīgu īstenošanu nodrošina tāda tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, kurā precizēti šādi valsts platformas aspekti: 1.datu koplietošanas pārvaldība, tostarp datu apmaiņas process centrālajā datu apmaiņas platformā; 2.iesaistīto iestāžu tiesības un pienākumi attiecībā uz datu koplietošanu un apriti centrālajā datu apmaiņas platformā, 3.vienota un atvieglota personas datu apstrāde centrālajā datu apmaiņas platformā.
39	2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika	Mērķrādītājs	Nozares, par kurām attiecīgās datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformā (datu agregācijas vidē)		Skaits	0	6	3. cet.	2026	Datu agregācijas vide nodrošina augstas pieejamības datu ielādes/atgūšanas risinājumu un nodrošina datu objektu kopumu no šādām nozarēm: 1) izglītība, uzņēmējdarbība, pilsonības un personu apliecinoši dokumenti (līdz 2023. gadam); 2) sociālā apdrošināšana un drošība, zeme un nekustamais īpašums, nodokļi (līdz 2026. gadam).
40	2.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Ir izveidots Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC)	Ir izveidots Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC)	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	EDIC pilnībā darbojas saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” prioritātēm un ir daļa no vienota Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla. Tas darbojas kā vienas pieturas aģentūra uzņēmumu digitālās transformācijas koordinēšanai. (Nodrošina vienotu pieeju un informācijas apmaiņu starp reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem – digitālā brieduma testu.)
41	2.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri nodrošina jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas	Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri nodrošina digitālās transformācijas atbalsta funkcijas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri ir sākuši nodrošināt šādas jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas: 1.digitālā brieduma testi reģionos; 2.piekļuve testēšanai un pilotēšanai; 3. mentorēšana un digitālo prasmju apguve.
42	2.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Digitālā brieduma testa sistēmas izveide uzņēmumiem, lai noteiktu uzņēmumiem nepieciešamās darbības un valsts atbalstu.	Ieviesta digitālā brieduma testa sistēma	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Digitālā brieduma tests ir digitāls rīks, kas pieejams EDIC tīmekļa vietnē un kas novērtē uzņēmuma digitālo briedumu dažādos aspektos, un uzņēmums to var aizpildīt neatkarīgi vai ar konsultanta palīdzību.
43	2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei	Mērķrādītājs	Eiropas Digitālās inovācijas centra atbalstīto uzņēmumu skaits	Neattiecas	Atbalstītie komersanti	0	3500	2. cet.	2024	To uzņēmumu skaits, kuri saņēmuši nefinansiālu atbalstu (digitālā brieduma tests un mentorēšana digitālās transformācijas ceļa kartes izveidei) no EDIC. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
44	2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei	Mērķrādītājs	Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) atbalstīto uzņēmumu skaits	Neattiecas	Atbalstītie komersanti	0	7000	2. cet.	2026	To uzņēmumu skaits, kuri saņēmuši nefinansiālu atbalstu (digitālā brieduma tests un mentorēšana digitālās transformācijas ceļa kartes izveidei). Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
45	2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā	Mērķrādītājs	To uzņēmumu skaits, kuriem sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus un attiecībā uz kuriem digitālā brieduma testa rezultāts uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu, pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas		Atbalstītie komersanti / projekti	0	80	2. cet.	2024	Mērķrādītājs ir izpildīts, ja starp uzņēmumu un EDIC ir noslēgts līgums par granta saņemšanu un atkārtotā digitālā brieduma testā tiek novēroti testa rezultāta uzlabojumi.
46	2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā	Mērķrādītājs	To uzņēmumu skaits, kuriem sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus un attiecībā uz kuriem digitālā brieduma testa rezultāts uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu, pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas		Atbalstītie komersanti / projekti	0	200	2. cet.	2026	Mērķrādītājs ir izpildīts, ja starp uzņēmumu un EDIC ir noslēgts līgums par granta saņemšanu un atkārtotā digitālā brieduma testā tiek novēroti testa rezultāta uzlabojumi.
47	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits	Neattiecas	Atbalstītie komersanti / projekti	0	14 komersanti	2. cet.	2024	To līgumu skaits, ar kuriem CFLA piešķir grantu izmaksu par pabeigtām investīcijām, un paredzams, ka viena granta summa būs līdz 1 000 000 EUR. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
48	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits	Neattiecas	Atbalstītie komersanti / projekti	0	43	2. cet.	2026	To līgumu skaits, ar kuriem CFLA piešķir grantu izmaksu par pabeigtām investīcijām, un paredzams, ka viena granta summa būs līdz 1 000 000 EUR. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
49	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Piesaistītais privātais finansējums	Neattiecas	EUR		4860000	2. cet.	2026	No uzņēmumiem piesaistītais privātais finansējums jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai
50	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Piešķirto aizdevumu skaits	Neattiecas	Atbalstītie komersanti / projekti	0	51	2. cet.	2024	Aizdevumu skaits, ko piešķīris Altum vai kuriem ir granta elements (aizdevuma vai granta maksājums) saskaņā ar komersantu digitālās transformācijas programmu.  Darbības rezultātu rādītāju uzskata par izpildītu, ja starp komersantu un Altum ir noslēgts līgums par projekta izpildi. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
51	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Piešķirto aizdevumu skaits	Neattiecas	Atbalstītie komersanti / projekti	0	133	2. cet.	2026	Aizdevumu skaits, ko piešķīris Altum vai kuriem ir granta elements (aizdevuma vai granta maksājums) saskaņā ar komersantu digitālās transformācijas programmu.  Darbības rezultātu rādītāju uzskata par izpildītu, ja starp komersantu un Altum ir noslēgts līgums par projekta izpildi. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
52	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Piesaistītais privātais finansējums		EUR	0	37000000	2. cet.	2026	Privātais finansējums no uzņēmumiem, kas piesaistīts investīcijas ietvaros, lai veicinātu komersantu digitālo transformāciju.  Ir plānots katram projektam piesaistīt privātās investīcijas vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, par kurām tiks piešķirts aizdevums.
53	2.2.1.5.i. Mediju uzņēmumu digitālās pārveides veicināšana	Mērķrādītājs	Izveidoto platformu un digitālo risinājumu skaits	Neattiecas	Skaits	0	3	2. cet.	2025	Ir izveidotas, testētas un lietotājiem pieejamas trīs platformas vai IT risinājumi
54	2.2.1.5.i. Mediju uzņēmumu digitālās pārveides veicināšana	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits	Neattiecas	Atbalstītie komersanti / projekti	0	10	2. cet.	2026	Rādītāju uzskata par izpildītu, ja ir noslēgts līgums starp komersantu un CFLA par granta saņemšanu projekta īstenošanai.
55	2.3.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Kritēriji un kārtība attiecībā uz stimuliem un atbildību uzņēmumiem izglītot savus darbiniekus un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem piedalīties izglītībā	Stājās spēkā MK noteikumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kritērijus un procedūras attiecībā uz stimuliem un uzņēmumu atbildību savu darbinieku izglītošanā un plašāku iespēju un tiesību radīšanā darbiniekiem piedalīties izglītībā.
56	2.3.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušo izglītībā iesaistīto pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) īpatsvars pēdējās četrās nedēļās pirms apsekojuma (%)		%	6,6	8	4. cet.	2025	Plāna ietvaros sasniedzamais mērķrādītājs ir noteikts, pamatojoties uz Latvijas vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kuru plānots apstiprināt Ministru kabinetā līdz 2021. gada vidum, vidēja termiņa mērķi, proti, palielināt pieaugušo līdzdalību izglītībā no 6,6 % (2020. gadā) līdz 12 % (2027. gadā), t. i., līdz 2025. gadam palielināt pieaugušo līdzdalību izglītībā līdz 8 %. Mērķrādītāja sasniegšana ir tieši saistīta ar plānotajiem reformas pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībai, jo pašreizējā pieeja nodrošina, ka pieaugušo līdzdalība izglītībā svārstās no 6 % līdz 8 %, nepārsniedz to un nav stabila.
57	2.3.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Kritēriju, kārtības un atbalsta pasākumu pieņemšana attiecībā uz stimuliem un atbildību uzņēmumiem (jo īpaši mazajās un vidējās nozarēs) izglītot savus darbiniekus	Stājās spēkā MK noteikumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par atbalsta pasākumiem (finansiāliem/nefinansiāliem), lai stimulētu uzņēmumus (jo īpaši MVU) pilnveidot savu darbinieku prasmes. Tas ietver kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un procedūru atbalsta pasākumu īstenošanai, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku (projekts “21LV06”). TAI projekta ietvaros izstrādā arī atbalsta pasākumu īstenošanas uzraudzības sistēmu.
58	2.3.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Prasmju fondu koncepcijas izstrāde	Stājās spēkā MK noteikumi	Neattiecas		Neattiecas	4. cet.	2023	Ir stājušies spēkā MK noteikumi par prasmju fondu ieviešanu, kuros definēta prasmju fondu struktūra un iesaistīto pušu tiesības un pienākumi.
59	2.3.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Prasmju fondu pilotēšana	Prasmju fondu izveide	Skaits	0	3	2. cet.	2026	Trīs pilotprojekti par prasmju fondiem atsevišķās nozarēs (trīs nozares ar augstāku sagatavotības pakāpi šādai uz sociālo dialogu balstītai pieejai, piemēram, ir īstenotas vispārējas vienošanās). Pilotprojekta mērķis ir novērtēt šādas pieejas efektivitāti Latvijas kontekstā, tostarp izmēģinot tādus aspektus kā a) publisko un privāto līdzieguldījumu proporcionalitāte un dinamika laika gaitā, b) sadarbības modelis starp uzņēmumiem un darba ņēmēju organizācijām nozarēs un saistītajās nozarēs, lai sagatavotu kopīgu apmācības kārtību, tostarp “nākotnes prasmju” pilnīgu integrāciju, c) pasākuma efektivitāte tā mērķu sasniegšanā.
60	2.3.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Individuālo mācību kontu pieejas attīstība	Stājās spēkā MK noteikumi	Neattiecas		Neattiecas	4. cet.	2023	Stājas spēkā noteikumi, kuros precizēta pieeja individuālā mācību konta izveidei, tostarp:  a) atbilstības kritēriju noteikšana,  b) izglītotāju atlases kritēriju noteikšana.
61	2.3.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Individuālo mācību kontu pieejas izmēģinājuma projekts			0	1	3. cet.	2026	Ir pabeigts viens pilotprojekts, lai novērtētu individuālā mācību konta risinājuma izveidi, kas ir vispiemērotākais Latvijas situācijai. Paredzams, ka pilotprojektā tiks iesaistītas 3500 personas, kas veido individuālos mācību kontus, administrē šos individuālos mācību kontus un glabā datus par līdzdalības un rezultātu radītājiem projekta laikā.
62	2.3.1.1.i. Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana	Mērķrādītājs	To speciālistu (uzņēmējdarbības, akadēmiskā un publiskā sektora) un studentu skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanā un valodu tehnoloģiju jomā		Skaits	0	3000	3. cet.	2026	To uzņēmējdarbības speciālistu, akadēmisko un pētniecības speciālistu, kā arī publiskā sektora profesionāļu, augstākās izglītības studentu un citu ieinteresēto personu skaits, kuri saņēmuši atbalstu padziļinātu digitālo prasmju apmācības moduļu apmeklēšanai kvantu tehnoloģiju, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā.  Ir plānots izstrādāt aptuveni 20 studiju moduļus, lai tos iekļautu bakalaura, maģistra, doktorantūras programmās visās tematiskajās izglītības grupās, kā arī pieaugušo izglītības programmās uzņēmumos nodarbinātiem speciālistiem un citām ieinteresētajām personām ar atbilstošu zināšanu bāzi. Studiju moduļu saturs ietver zināšanas, kas līdz šim uzkrātas augstas veiktspējas datošanas, kvantu tehnoloģiju un valodu tehnoloģiju jomā, kā arī ANM ietvaros veikto pētījumu rezultātus.
63	2.3.1.2.i. Uzņēmumu būtisko digitālo prasmju attīstība	Mērķrādītājs	To uzņēmumu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve	Neattiecas	Skaits	0	1286	2. cet.	2024	To uzņēmumu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve. Atbalsta instruments nodrošina apmācību 3000 uzņēmumiem (1286 uzņēmumiem līdz 2024. gada 2. ceturksnim), tostarp izmantojot MOOC tiešsaistes kursus, kā arī koncentrējoties uz digitālo prasmju uzlabošanu. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
64	2.3.1.2.i. Uzņēmumu būtisko digitālo prasmju attīstība	Mērķrādītājs	To uzņēmumu skaits, kuriem ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve (saskaņā ar izslēgšanas sarakstu, kas aprakstīts ANP, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).	Neattiecas	Skaits	0	3000	2. cet.	2026	To uzņēmumu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve. Atbalsta instruments nodrošina apmācību 3000 uzņēmumiem (1286 uzņēmumiem līdz 2024. gada 2. ceturksnim), tostarp izmantojot MOOC tiešsaistes kursus, kā arī koncentrējoties uz digitālo prasmju uzlabošanu. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
65	2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība	Mērķrādītājs	To IKT speciālistu skaits, kuri apmācīti, izmantojot neformālas izglītības pieeju	Neattiecas	Skaits	0	1000	3. cet.	2026	Speciālisti, kas iesaistīti pašvadītā IKT apmācībā un kas ir pabeiguši vismaz vienu izglītības posmu
66	2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus	Neattiecas	Skaits	0	1500	4. cet.	2024	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus
67	2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus	Neattiecas	Skaits	1500	3500	3. cet.	2026	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus
68	2.3.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Mērķrādītājs	Digitālo prasmju pilnveide 16–74 g.v. cilvēkiem: iedzīvotāji, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes	Neattiecas	%	43 (2020)	54	3. cet.	2026	To Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes. Mērķrādītāja sasniegšana ir tieši saistīta ar plānotajiem reformu pasākumiem, kas ietver gan digitālo prasmju līmeņu struktūras stiprināšanu, t. i., iespēju tos novērtēt, pamatojoties uz vienotu pieeju, gan atbilstošu mācību pasākumu izstrādi to uzlabošanai, kā arī novērtēt šo mācību pasākumu sasniegtos rezultātus un to atbilstību izvirzītajiem mērķiem.
69	2.3.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Atskaites punkts	Normatīvais regulējums stiprina un īsteno vienotu sistēmu digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai, plānošanai un novērtēšanai.	Stājās spēkā tiesiskais regulējums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir stājušies spēkā tiesību akti, ar ko izveido vienotu sistēmu digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai un plānošanai, kā arī novērtēšanai, kuras pamatā ir DigiComp 2.1.
70	2.3.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Atskaites punkts	Ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos par valsts augstākās izglītības standartiem, paredzot digitālās kompetences studiju rezultātu sasniegšanu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras attiecīgajos līmeņos.	Stājās spēkā grozīts tiesiskais regulējums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir stājušies spēkā grozījumi valsts augstākās izglītības standartos (augstākās akadēmiskās izglītības valsts standartā un augstākās profesionālās izglītības valsts standartā). Tie nosaka rezultātus, kas jāsasniedz digitālo kompetenču apguvē, un nodrošina to piemērošanu augstākās izglītības programmu izstrādē, licencēšanā un akreditēšanā, ar nosacījumu, ka studiju programmās, kas izstrādātas, licencētas un akreditētas pēc tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, ir iekļauti šādi sasniedzami studiju rezultāti un atbilstoši kursi vai moduļi to sasniegšanai.
71	2.3.2.1. Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t. sk. jauniešiem	Mērķrādītājs	To iedzīvotāju skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās	Neattiecas	Skaits	0	20000	4. cet.	2024	To iedzīvotāju skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās. Ir izstrādāta un ieviesta digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss), t. sk. ir izstrādātas un īstenotas kopīgās tehnoloģijas radošuma pamatnostādnes jauniešu tehnoloģijas un inovācijas spēju attīstībai. To iedzīvotāju skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās. Ir izstrādāta un ieviesta digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss), t. sk. ir izstrādātas un īstenotas kopīgās tehnoloģijas radošuma pamatnostādnes jauniešu tehnoloģijas un inovācijas spēju attīstībai.
72	2.3.2.1. Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t. sk. jauniešiem	Mērķrādītājs	To iedzīvotāju skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās	Neattiecas	Skaits	20000	50000	3. cet.	2026	Investīcijas rezultātā ir izstrādāta un ieviesta digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss), t. sk. ir izstrādātas un īstenotas kopīgās tehnoloģijas radošuma pamatnostādnes jauniešu tehnoloģijas un inovācijas spēju attīstībai. Apmācībā ir piedalījušies vismaz 40 tūkstoši iedzīvotāju (no tiem vismaz 5000 ir to darījuši pašmācībā); un vismaz 10 tūkstoši personu ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās.
73	2.3.2.1. Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t. sk. jauniešiem	Mērķrādītājs	To pašvaldību skaits, kurām ir digitālo prasmju pilnveides programmas jauniešiem	Neattiecas	Skaits	0	42	3. cet.	2026	Investīciju rezultātā 42 pašvaldības bija izstrādājušas un pilnībā īstenojušas pasākumu programmas, lai nodrošinātu digitālo prasmju apguvi un lietošanu darbā ar jauniešiem, digitālās vides izveidi darbam ar jauniešiem un jauniešu līdzdalības veicināšanu vietējo pašvaldību procesos
74	2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Atskaites punkts	Līdz 2023. gada jūnijam izstrādāts digitālo prasmju un kompetenču satvars		Neattiecas	Neattiecas		2. cet.	2023	Dara pieejamu publiskās pārvaldes digitālo prasmju plānu un satvaru, tostarp mācību programmas, un organizē apmācību publiskās pārvaldes pamatplatformā
75	2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Mērķrādītājs	Valsts pārvaldes (valsts un pašvaldību) darbinieki ar padziļinātām digitālajām prasmēm, tostarp e-mācībās iegūtām	Neattiecas	Skaits	Neattiecas	25160	4. cet.	2024	To cilvēku skaits, kuri ir ieguvuši padziļinātas digitālās prasmes. Investīciju rezultātā ir izveidotas vispārējo un specializēto digitālo kompetenču sistēmas, kompetenču pilnveidošanas ceļveži un mācību programmu saturs; digitālo kompetenču un prasmju apmācības sadaļa ar kompetenču sistēmām, publiskās pārvaldes vienotajā digitālās tālmācības vidē/platformā ir organizēts un darbojas mācību saturs un apmācības programmas; aptuvenais praktikantu skaits un to praktikantu skaits, kuri ir pabeiguši novērtēšanas centrus (ar sertifikāciju); pašvadītas apmācības izmantojamība
76	2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Mērķrādītājs	Valsts pārvaldes (valsts un pašvaldību) darbinieki ar pilnveidotām digitālās transformācijas prasmēm, tostarp e-mācībās iegūtām;	Neattiecas	Skaits	Neattiecas	62900	3. cet.	2026	To cilvēku skaits, kuri ir ieguvuši padziļinātas digitālās prasmes. Investīciju rezultātā ir izveidotas vispārējo un specializēto digitālo kompetenču sistēmas, kompetenču pilnveidošanas ceļveži un mācību programmu saturs; digitālo kompetenču un prasmju apmācības sadaļa ar kompetenču sistēmām, publiskās pārvaldes vienotajā digitālās tālmācības vidē/platformā ir organizēts un darbojas mācību saturs un apmācības programmas; aptuvenais praktikantu skaits un to praktikantu skaits, kuri ir pabeiguši novērtēšanas centrus (ar sertifikāciju); pašvadītas apmācības izmantojamība
77	2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas procedūras, stāšanās spēkā	Tiesiskā regulējuma, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas procedūras, stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	Ministru kabineta noteikumu, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un veikšanas kritērijus un nosacījumus nolūkā nodrošināt attālināto mācību organizēšanu un ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un izglītības līmeņos (izņemot pirmsskolas izglītības līmeni), stāšanās spēkā.   Izglītības iestāde savos iekšējos noteikumos iekļauj sistēmu attālināto mācību organizēšanai un īstenošanai, t. sk.:  1. procedūru, kādā izglītības iestāde nosaka, vai izglītojamajiem ir pieejami tehniskie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, kā arī procedūras šo tehnisko līdzekļu nodrošināšanai, ja tie izglītojamajiem nav pieejami;  2. kārtību, kādā reģistrē studentu dalību attālinātās mācībās un uzticēto uzdevumu izpildi;  3. gadījumos, kad izglītojamā dalība attālinātajās mācībās nav iespējama vai tiek kavēta tehnisku iemeslu dēļ;  4. procedūras, lai nodrošinātu atbilstību drošības prasībām attālināto mācību laikā, un procedūras saziņai ar izglītojamā juridiskajiem pārstāvjiem drošības vai veselības apdraudējumu gadījumā;  5. procedūru, kādā izglītojamie izmanto izglītības iestādes resursus un infrastruktūru (telpas, bibliotēkas u. c.) attālināto mācību ietvaros.
78	2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs	Mērķrādītājs	IKT aprīkojuma vienību skaits mērķgrupai (izglītojamie)	Neattiecas	Skaits	Neattiecas	13310	4. cet.	2022	To IKT aprīkojuma vienību skaits, kuras pieejamas mācībām no “datorbibliotēkas”, kas uzlabo mācību efektivitāti un mazina nevienlīdzību. Skolu “datorbibliotēka” skolēniem un skolotājiem, kuriem mācībām un mācīšanai ir nepieciešams dators, sniedz iespēju to “aizņemties” uz mācību laiku, vienlaikus strādājot pie ilgtspējīgas sistēmas, kas ļauj nodrošināt tehnoloģiju pieejamību katram skolēnam un skolotājiem visā Latvijā.
79	2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs	Mērķrādītājs	IKT aprīkojuma vienību skaits mērķgrupai (izglītojamie)	Neattiecas	Skaits	Neattiecas	26620	4. cet.	2023	To IKT aprīkojuma vienību skaits, kuras pieejamas mācībām no “datorbibliotēkas”, kas uzlabo mācību efektivitāti un mazina nevienlīdzību. Skolu “datorbibliotēka” skolēniem un skolotājiem, kuriem mācībām un mācīšanai ir nepieciešams dators, sniedz iespēju to “aizņemties” uz mācību laiku, kamēr tiek strādāts pie ilgtspējīgas sistēmas izveides, kas ļauj nodrošināt tehnoloģiju pieejamību katram skolēnam un skolotājiem visā Latvijā.
80	2.4.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība	Atskaites punkts	Tehnisko prasību pieņemšana savienotai un automatizētai braukšanai	Vienotu tehnisko prasību pieņemšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	1. VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” nosaka vienotās tehniskās prasības elektronisko sakaru operatoriem, lai nodrošinātu savienotu un automatizētu braukšanu. Tiek ņemtas vērā operatoru vajadzības sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas pārstāvjiem, lai veicinātu savienota un automatizēta braukšanas koridora izveidi Via Baltica trasē. Pēc tam iepirkuma komiteja pieņem kopējas tehniskās prasības.
81	2.4.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība	Atskaites punkts	Vienota modeļa pieņemšana “pēdējās jūdzes” attīstībai	Vienota modeļa pieņemšana “pēdējās jūdzes” attīstībai	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	1. Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, Satiksmes ministrija izstrādā elektronisko sakaru nozares attīstības plānu, kurā iekļauj modeļa projektu.   2. Sabiedriskās apspriešanas rezultātā pieņem galīgo lēmumu par modeli, ko pieņem un ievieš.
82	2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai	Mērķrādītājs	Optisko tīklu pieejamība Via Baltica trasē	Neattiecas	%	6,27	100	4. cet.	2025	Rādītāju mēra kā procentuālo daļu no Via Baltica trases kopējā garuma. Datus iegūst no projektā pabeigtajiem darbiem, t. i., uzstādītā optiskā tīkla kopējā garuma.
83	2.4.1.2.i. Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība	Mērķrādītājs	Mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu	Neattiecas	Skaits	0	1500	4. cet.	2025	Rādītāju definē kā mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisku ēku skaitu, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, ko apliecina līgums ar elektronisko sakaru komersantu par pakalpojuma ātruma abonēšanu vismaz 100 Mb/s apmērā (ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls) un kurām ir piekļuve šādam pakalpojumam, t. i., iespēja noslēgt līgumu ar elektronisko sakaru komersantu un sākt saņemt pakalpojumu orientējoši mēneša laikā pēc pakalpojuma pieteikšanas.

C. KOMPONENTS NR. 3 NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

Šā Latvijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta vispārīgais mērķis ir risināt teritoriālās un sociālās nevienlīdzības problēmas Latvijā, ko saasinājusi Covid-19 pandēmija. Šā komponenta mērķis ir mazināt nevienlīdzību, radot vairāk darbvietu reģionos, uzlabojot reģionālo savienojamību un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, nodrošinot cenas ziņā pieejamākus mājokļus, uzlabojot skolu infrastruktūru, palīdzot darba ņēmējiem un bezdarbniekiem pilnveidot prasmes un pārkvalificēties, stiprinot sociālās drošības tīklu, uzlabojot ēku piekļūstamību personām ar invaliditāti un izveidojot jaunas ilgtermiņa aprūpes telpas vecāka gadagājuma cilvēkiem. Visi komponenta pasākumi atbalsta vienu no abām pamatreformām — notiekošo administratīvi teritoriālo reformu un minimālo ienākumu reformu.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par sociālo atstumtību, proti, uzlabot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un ienākumu atbalsta personām ar invaliditāti adekvātumu, un par izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti, galveno uzmanību pievēršot mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Komponents arī palīdz īstenot ieteikumu koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanu, ņemot vērā reģionālās atšķirības (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Visbeidzot, komponents palīdz īstenot ieteikumu stiprināt sociālās drošības tīklu un mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, t. sk. uzlabojot aktīva darba tirgus pasākumus un prasmes (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

C.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma

Šīs reformas vispārīgais mērķis ir uzlabot pakalpojumu kvalitāti Latvijas iedzīvotājiem un uzlabot vietējo uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvo vienību skaitu un palielinot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un pieejamību. Turpmāk aprakstītās darbības (valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošana un rekonstrukcija, vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu spēju veidošana, nodrošinot efektīvākus sabiedriskos pakalpojumus, industriālo parku infrastruktūras attīstība, cenas ziņā pieejami mājokļi, skolu infrastruktūras un skolu autobusu attīstība) ir saistītas ar šo reformu pasākumu un to atbalsta.

Pasākums ietver jauna “Pašvaldību likuma” pieņemšanu, kurā pārskatītas vietējo pašvaldību funkcijas un uzdevumi. Jaunais likums nodrošina labāku pārvaldību pašvaldību līmenī, skaidrāku kompetenču nošķīrumu un dalījumu starp lēmumu pieņemšanu un izpildpilnvarām, kā arī lielāku iedzīvotāju līdzdalību vietējo kopienu lēmumu pieņemšanā.

Lai gan vispārējā administratīvi teritoriālā reforma turpināsies pēc ANM darbības termiņa beigām, konkrētās reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana

Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir renovēt un rekonstruēt valsts reģionālos un vietējos ceļus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, nodrošinātu jauno pašvaldību savienojamību un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi darbvietām un pakalpojumiem.

Investīciju pasākums ietver valsts reģionālo un vietējo ceļu renovāciju un rekonstrukciju 210 km garumā saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritāro sarakstu, kas noteikts sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Latvijas valsts ceļiem un Satiksmes ministriju. Lai papildinātu Latvijas sabiedriskā transporta parku, papildus tiek iepirkti septiņi pilsētas–piepilsētas bateriju elektrovilcieni un 21 mazemisiju transportlīdzeklis (elektroautobusi un tramvaji).

Galveno investīcijas pasākumu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim, bet papildpasākumus pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai

Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir uzlabot pašvaldību pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti pēc vietējo pašvaldību reorganizācijas. Paredzams, ka pašvaldību palielinātā kapacitāte un profesionālās prasmes ļaus tām labāk kalpot iedzīvotājiem.

Šis investīciju pasākums ietver valdības noteikumu stāšanos spēkā, kuros noteikts pašvaldību pakalpojumu novērtēšanas tvērums, metodiskā atbalsta sniegšanu pašvaldību personāla spēju veidošanai un pašvaldību pakalpojumu plānošanu un sniegšanu. Turklāt šā pasākuma ietvaros tiek apzināti vietējo pašvaldību pakalpojumu trūkumi un darbības šo pakalpojumu uzlabošanai. Visbeidzot, pasākums palielina 1300 pašvaldību un plānošanas reģionu darbinieku spējas, izmantojot īpašu apmācību, mācību apmeklējumus, pieredzes apmaiņu, profesionālo novērtējumu un citus spēju veidošanas pasākumus.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku attīstīšanai reģionos

Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir atbalstīt industriālo zonu infrastruktūru un piesaistīt investorus un uzņēmumus Latvijas reģioniem ārpus Rīgas, palīdzot radīt darbvietas ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētas darbavietas, kā arī mazināt attīstības plaisu starp Rīgas reģionu un pārējo valsti.

Pasākums ietver atbalsta programmas pieņemšanu industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos; konkursu rīkošanu un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu industriālo parku attīstībai konkrētiem atbalsta saņēmējiem, kuri ir izstrādājuši industriālo teritoriju vai parku attīstības stratēģiju vai uzņēmējdarbības plānu; vismaz četru nodomu vēstuļu vai līgumu parakstīšanu ar starptautiski atzītiem industriālo parku apsaimniekotājiem un/vai potenciālajiem īrniekiem, lai piesaistītu/izmantotu papildu privātā sektora investīcijas vismaz 85 700 000 EUR apmērā. Visbeidzot, pasākums ietver vismaz četru valsts nozīmes industriālo parku būvniecības pabeigšanu reģionos, t. sk. nepieciešamo komunālo pakalpojumu savienojumu (ieskaitot apkuri, ūdeni un kanalizāciju, elektrību) ierīkošanu, piekļuves ceļu atjaunošanu vai ierīkošanu netālu no industriālajiem rajoniem, kā arī komerciāliem nolūkiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstību. Pasākuma rezultātā izveido vismaz 328 jaunas darbvietas ar vidējām algām, kas pārsniedz vidējās algas attiecīgajā ekonomikas nozarē.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 21 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 22 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 23 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 24 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir stimulēt mājokļu piedāvājumu, nodrošināt cenas ziņā pieejamus mājokļus, veicināt darbaspēka reģionālo mobilitāti un palīdzēt piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus reģionos.

Pasākums ietver jauna īres tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp īrnieka un izīrētāja interesēm un atvieglotu īres strīdu izšķiršanu; mājokļu cenu pieejamības stratēģijas pieņemšanu; noteikumu par zemas īres mājokļiem pieņemšanu, nosakot atbalsta apjomu, tvērumu un veidu, kā arī kritērijus atbalsta saņēmējiem; projektu apstiprināšanu vismaz 700 dzīvokļiem un vismaz 300 dzīvokļu būvniecību ANM darbības laikā. Dzīvokļa vidējais izmērs ir 52,125 m², un īres maksas maksimālais apjoms ir aptuveni 4,40 EUR/m². Apstiprinātie projekti atbilst augstām kvalitātes prasībām: ēkām ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš, un ekspluatācijas uzsākšanas brīdī tiek veiktas atbilstīgas kvalitātes pārbaudes (akustiskie mērījumi, ēku gaisa caurlaidības tests).

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot reģionālo skolu kvalitāti, apvienojot investīcijas ar skolu tīkla optimizāciju.

Pasākums ietver tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, ar ko nosaka kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus vispārējās vidējās izglītības iestādēm, vismaz 20 pašvaldību lēmumu pieņemšanu par skolu reorganizāciju un skolu infrastruktūras uzlabošanu. Investīcijas uzlabo skolu infrastruktūru, piemēram, higiēnas prasības klasēs, inženiertīklus (tostarp ventilācijas sistēmas), pietiekamu un energoefektīvu apgaismojumu un citus ergonomiskus un modernus izglītības vides risinājumus. Investīcijas var paredzēt arī informācijas tehnoloģiju un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas iekārtu iegādei, jaunu, uzlabotu mācību programmu īstenošanai un attālinātu un tiešsaistes mācību īstenošanai.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot pašvaldību funkcijas un pakalpojumus, galveno uzmanību pievēršot studentu mobilitātei, vienlaikus optimizējot skolu tīklu. Sekundārais mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta zaļināšanu Latvijā, investējot mazemisiju transportlīdzekļos.

Pasākums ietver valdības noteikumu pieņemšanu, kurā paredzēti nosacījumi pašvaldībām, lai saņemtu atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iepirkumam, iepirkuma procesam un 15 mazemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) piegādei izglītojamo transportam reģionos.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam

Šīs reformas vispārīgais mērķis ir samazināt nevienlīdzību, uzlabot sociālās drošības tīklu, veicināt sociālo integrāciju un iekļautību Latvijā.

Pasākums sastāv no diviem galvenajiem posmiem. Pirmais solis ir pieņemt plānu minimālā ienākuma atbalsta sistēmas uzlabošanai 2022.–2024. gadam, lai stiprinātu minimālā ienākuma aprēķināšanas metodiku; Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādņu 2021.–2027. gadam pieņemšana, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo iekļautību, samazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, izstrādātu pieejamus un pielāgotus sociālos pakalpojumus un veicinātu augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē; Sociālo pakalpojumu attīstības plāna 2021.–2023. gadam pieņemšana ar mērķi uzlabot kopienā balstītu pakalpojumu sniegšanu; un Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam pieņemšana ar mērķi izstrādāt integrētu atbalsta sistēmu, kas atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām. Otrais solis ir Saeimas tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai uzlabotu minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, tostarp nosakot minimālā ienākuma sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne mazāk kā 20 % apmērā no ienākumu mediānas un nosakot ikgadējās pozitīvās indeksācijas procedūru (no 2023. gada).

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi objektiem, darbvietām un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļautību.

Pasākums ietver 63 valsts un pašvaldību ēku izvēli un modernizāciju, lai nodrošinātu piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t. sk. vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kā arī tādu palīglīdzekļu uzstādīšanu kā rampas, pamatnes, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis. Turklāt pasākums ietver mājokļa izvēli, modernizāciju un fiziskās pieejamības uzlabošanu 259 personām ar invaliditāti (ar smagāku invaliditāti), kas uzlabos viņu piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu cilvēka cieņu un dzīves kvalitāti.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot makroekonomikas modelēšanas spēju, lai novērtētu sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju.

Pasākums ietver konkursu rīkošanu un ekonometrisko modeļu izstrādi, kā arī sociālā atbalsta, t. sk. pensiju, ilgtermiņa prognozēšanas metodiku, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas attīstības uzraudzību. Galarezultāti ietver izvērtējuma ziņojumu par pašreizējo situāciju; matemātisku modeli pensiju prognozēšanai; pašreizējā prognozēšanas rīka un tā potenciāla izvērtējumu; informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas; sistēmas izstrādes uzraudzību visā pasākuma gaitā.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli.

Pasākums ietver standarta būvniecības projekta izstrādi jaunām ilgtermiņa aprūpes iestādēm, līgumu noslēgšanu starp Labklājības ministriju un 18 pašvaldībām par jaunu vietu izveidi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, un jaunu ilgtermiņa aprūpes telpu izbūvi 852 senioriem 71 ēkā. Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka katrā ēkā ir ne vairāk par 12 cilvēkiem un katra ēka tiek aprīkota ar ierīcēm, iekārtām un mēbelēm. Jaunais ilgtermiņa aprūpes modelis nodrošina pāreju no institucionālās aprūpes uz ģimenes tipa aprūpi personām pensijas vecumā.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo iekļautību un rehabilitāciju, izstrādājot un piemērojot vienotu pakalpojumu standartu.

Pasākums ietver tāda profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta izstrādi, izmēģināšanu un pieņemšanu, kas veicina personu ar fizisku invaliditāti jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi darba atsākšanai. Pasākums arī palīdz uzlabot infrastruktūru un aprīkojumu ēkās, kurās sniedz pakalpojumus.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

 
Investīcija  3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot mazkvalificētu darba ņēmēju un bezdarbnieku prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu, lai uzlabotu viņu darba iespējas darba tirgū.

Pasākums ietver pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides piedāvājuma ar uzsvaru uz digitālajām prasmēm izstrādi Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām), aktīvas darba tirgus politikas pasākumu īstenošanu, digitālo rīku izstrādi prasmju novērtēšanai un prasmju pilnveidi vismaz 20 450 personām. Šā pasākuma ietvaros aģentūra galveno uzmanību pievērš padziļinātākai individuālai pieejai, kuras pamatā ir reformētas un pielāgotas profilēšanas sistēmas rezultāti. Šī investīcija papildinās aktīva darba tirgus politikas (ADTP) pasākumus, kas plānoti kohēzijas fondu ietvaros laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam un kas sāksies pēc ANP investīciju beigām.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

C.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji  (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
84	3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma	Atskaites punkts	Jauna “Pašvaldību likuma” stāšanās spēkā	Jaunā “Pašvaldību likuma” stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	“Pašvaldību likuma” stāšanās spēkā, ar ko pārskata pašvaldību funkcijas un uzdevumus, lai tos saskaņotu ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem (ar ko aizstāj 1994. gada 19. maija Likumu “Par pašvaldībām”). Tas nodrošina labāku pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju un skaidrāku lēmumu pieņemšanas pilnvaru nošķiršanu no izpildpilnvarām, izveidojot skaidru kompetenču un funkciju dalījumu, samazinot pilnvaru koncentrāciju un regulāri palielinot vietējās kopienas līdzdalību.
85	3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana	Mērķrādītājs	Renovēti un atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai.	Neattiecas	Km	0	70	4. cet.	2022	Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir renovēti un atjaunoti, lai nodrošinātu piekļuvi apgabalu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām, kā arī lai nodrošinātu jauno pašvaldību pilnīgu darbību. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.
86	3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana	Mērķrādītājs	Renovēti un atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai.	Neattiecas	Km	70	210	4. cet.	2024	Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir renovēti un atjaunoti, lai nodrošinātu piekļuvi apgabalu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām, kā arī lai nodrošinātu jauno pašvaldību pilnīgu darbību. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.
87	3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana	Mērķrādītājs	Pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegāde	Neattiecas	Skaits	0	7	3. cet.	2026	Septiņu bezizmešu bateriju elektrovilcienu piegāde
88	3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana	Mērķrādītājs	Elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaita pieaugums Rīgas pilsētā	Neattiecas	Skaits	0	21	3. cet.	2026	21 bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienības (elektroautobusu un tramvaju) piegāde Rīgas metropoles areāla tīklam.
89	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Atskaites punkts	Ir pieņemts juridiskais pamats, lai īstenotu atbalstu vietējo pašvaldību spēju veidošanai	Ir pieņemti MK noteikumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, lai ieviestu atbalstu pašvaldību spēju veidošanai, t.sk.:   a) noteikts pašvaldību spēju veidošanas tvērums un parametri;   b) pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu novērtējumi;   c) metodoloģiskā atbalsta sniegšana un spēju veidošana;   d) izmēģināti sabiedrisko pakalpojumu plānošanas un sniegšanas veidi.
90	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Atskaites punkts	Pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu novērtēšanas pabeigšana, trūkumu konstatēšana un šo pakalpojumu uzlabošanas pasākumi	Novērtējuma pabeigšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes novērtējuma pabeigšana saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību spēju veidošanas atbalsta īstenošanu.
91	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Mērķrādītājs	Apmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits	Neattiecas	Skaits	0	750	4. cet.	2024	Apmācīto pašvaldību darbinieku skaits, uzlabota viņu darbības efektivitāte, sniegts metodoloģiskais atbalsts darbam pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Apmācība un citi spēju veidošanas pasākumi ir veikti, pamatojoties uz pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes novērtējumu.
92	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Mērķrādītājs	Apmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits	Neattiecas	Skaits	750	1300	3. cet.	2026	Apmācīto pašvaldību darbinieku skaits, uzlabota viņu darbības efektivitāte, sniegts metodoloģiskais atbalsts darbam pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Apmācība un citi spēju veidošanas pasākumi ir veikti, pamatojoties uz pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes novērtējumu.
93	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Atskaites punkts	Atbalsta programmas industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos pieņemšana	Ir pieņemti MK noteikumi un koordinēta atbalsta programma	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi par nosacījumiem un kritērijiem atbalsta sniegšanai industriālajiem rajoniem. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
94	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana industriālo parku attīstīšanai reģionos	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektu īstenošanai	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana industriālo parku attīstīšanai reģionos privātā sektora saņēmējiem, kuri ir izstrādājuši industriālā parka attīstības stratēģiju vai uzņēmējdarbības plānu. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
95	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Parakstītas nodomu vēstules / noslēgti līgumi	Neattiecas	Skaits	0	4	4. cet.	2025	Parakstītas vismaz četras nodomu vēstules/līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku apsaimniekotājiem un/vai potenciālajiem investoriem, piesaistot/veicot nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 EUR apmērā. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
96	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Pabeigta industriālo parku/teritoriju būvniecība reģionos, kur tiek attīstīta publiskā infrastruktūra	Neattiecas	Skaits	0	4	4. cet.	2025	Pabeigta vismaz četru nacionālo industriālo parku/teritoriju būvniecība, tostarp nepieciešamo rūpniecisko savienojumu izveide un ar tiem saistītās jaudas palielināšana (t. sk. apkure, ūdensapgāde un kanalizācija, elektrība), piekļuves ceļu atjaunošana vai ierīkošana netālu no industriālajiem rajoniem, kā arī komerciāliem nolūkiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana.
97	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Jaunu darba vietu radīšana industriālajos parkos ar vidējo algu, kas pārsniedz vidējo algu attiecīgajā ekonomikas nozarē	Neattiecas	Skaits	0	328	3. cet.	2026	Iesniegts to darbvietu saraksts, ko radījuši parku apsaimniekotāji vai privātie investori, un algas, kas apliecina tādu jaunu darbvietu izveidi, kuru algas pārsniedz vidējās algas attiecīgajā ekonomikas nozarē.
98	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Likuma, ar ko līdzsvaro īrnieku un izīrētāju tiesības, stāšanās spēkā	Dzīvojamo telpu īres likuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2021	Jauna tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz īres maksu, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp īrnieka un izīrētāja interesēm un paātrinātu strīdu izšķiršanu par īres termiņu un īres maksas noteikšanu, kas ir īpaši svarīgi, lai veicinātu īres mājokļu būvniecību un tādējādi veicinātu mājokļu cenu pieejamību.
99	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Mājokļu cenu pieejamības stratēģijas pieņemšana	Valdība ir pieņēmusi mājokļu cenu pieejamības stratēģiju	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Mājokļu cenu pieejamības stratēģijā ietver darbības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu, lai veicinātu mājokļu pieejamību, piedāvājot risinājumus, kā nodrošināt mājokļu cenu pieejamības atbalstu dažādu veidu un ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, un lai atbalsta mehānismi un noteikumi veicinātu gan esošā dzīvojamā fonda remontdarbus, gan jauna dzīvojamā fonda attīstību.
100	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Valdības noteikumi par zemas īres mājokļu būvniecību	Valdības noteikumu par zemas īres mājokļu būvniecību stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par zemas īres mājokļu būvniecību, lai noteiktu atbalsta apjomu, tvērumu un veidu, kā arī kritērijus atbalsta saņēmējiem.
101	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Dzīvokļu skaits apstiprinātajos projektos	Neattiecas	Skaits	0	300	4. cet.	2024	Valsts attīstības iestāde Altum ir apstiprinājusi finansējumu vismaz 300 dzīvokļu projektiem.  Apstiprināto projektu ietvaros nodrošina mājokli par zemu īres maksu (orientējoši 4,40 EUR/m²). Apstiprinātie projekti atbilst augstām kvalitātes prasībām: 1) ēkām ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš, 2) ekspluatācijas uzsākšanas brīdī tiek veiktas atbilstīgas kvalitātes pārbaudes (akustiskie mērījumi, ēku gaisa caurlaidības tests).
102	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Dzīvokļu skaits apstiprinātajos projektos	Neattiecas	Skaits	300	700	3. cet.	2026	Valsts attīstības iestāde Altum ir apstiprinājusi finansējumu vismaz 700 dzīvokļu projektiem.   Apstiprināto projektu ietvaros nodrošina mājokli par zemu īres maksu (orientējoši 4,40 EUR/m²). Apstiprinātie projekti atbilst augstām kvalitātes prasībām: 1) ēkām ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš, 2) ekspluatācijas uzsākšanas brīdī tiek veiktas atbilstīgas kvalitātes pārbaudes (akustiskie mērījumi, ēku gaisa caurlaidības tests).
103	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Uzcelto dzīvokļu skaits	Neattiecas	Skaits	0	300	3. cet.	2026	Pabeigti projekti ar 300 dzīvokļiem, kas uzbūvēti un nodoti atbilstīgi šādām specifikācijām: 1) ēkām ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš, 2) ekspluatācijas uzsākšanas brīdī tiek veiktas atbilstīgas kvalitātes pārbaudes (akustiskie mērījumi, ēku gaisa caurlaidības tests).
104	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Atskaites punkts	Pieņemto kvalitatīvo un kvantitatīvo kritēriju definēšana	Tiesiskais regulējums ir stājies spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	Tāda valdības pieņemtā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, ar ko veicina augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanu, sekmējot vispusīgu izglītības programmu piedāvājumu reģionālā līmenī, kā arī izveidojot vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu atbilstoši demogrāfiskajai situācijai. Tiesiskajā regulējumā nosaka minimālos kvantitatīvos un kvalitātes kritērijus (piemēram, minimālais izglītojamo skaits, infrastruktūras pieejamība utt.) vispārējās vidējās izglītības iestādēm.
105	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Atskaites punkts	Vietējās domes pieņem lēmumus par vismaz 20 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju	Vietējās domes pieņem lēmumus	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Vietējo pašvaldību lēmumi par vismaz 20 vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju (apvienošana, izglītības līmeņa maiņa).
106	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Mērķrādītājs	Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Neattiecas	Skaits	0	20	3. cet.	2026	Infrastruktūras uzlabošana 20 vispārējās izglītības iestādēs, ko vietējās pašvaldības izveidojušas saskaņā ar specifikācijām: var paredzēt investīcijas izglītības iestāžu fiziskās vides uzlabošanai — klašu telpām, kas atbilst higiēnas prasībām, inženiertīklu (tostarp ventilācijas sistēmu) rekonstrukcijai, pietiekama un energoefektīva apgaismojuma nodrošināšanai, kā arī citiem ergonomiskiem un mūsdienīgiem izglītības vides risinājumiem. Šīs investīcijas skolu infrastruktūrā saskaņā ar ANM var izmantot arī informācijas tehnoloģiju un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas iekārtu iegādei, jaunu, uzlabotu mācību programmu īstenošanai un attālinātu un tiešsaistes mācību īstenošanai.
107	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Atskaites punkts	Ir pieņemta atbalsta programma pašvaldību funkciju veikšanai un transportlīdzekļu iegādei sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai	Valdības noteikumu spēkā stāšanās	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar ko īsteno nosacījumus vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un elektrotransportlīdzekļu iegādei sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai
108	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Mērķrādītājs	Finansējuma apjoms saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par elektroautobusu iegādi pašvaldības funkciju veikšanai un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai	Neattiecas	Summa (EUR)	0	9 500 000	4. cet.	2024	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana elektroautobusu iegādei vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai par kopējo vērtību vismaz 9 500 000 EUR .
109	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Mērķrādītājs	Iegādāto elektrisko skolas autobusu skaits	Neattiecas	Skaits	0	15	4. cet.	2025	15 elektrisko skolas autobusu piegāde pašvaldībām kā atbalsta saņēmējām izglītojamo pašvaldības transportam
110	3.1.2. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam	Atskaites punkts	Stratēģiskā satvara pieņemšana minimālā ienākuma atbalsta sistēmas turpmākai attīstībai	Ministru kabinets ir apstiprinājis stratēģisko satvaru minimālā ienākuma atbalsta sistēmas turpmākai attīstībai	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	Ministru kabinets ir izstrādājis un apstiprinājis stratēģisko satvaru minimālā ienākuma atbalsta sistēmas turpmākai attīstībai, kas ietver vismaz:   — plānu minimālā ienākuma atbalsta sistēmas uzlabošanai 2022.–2024. gadam, lai stiprinātu minimālā ienākuma aprēķināšanas metodiku;   — Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes 2021.– 2027. gadam, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo iekļautību, samazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, izstrādātu pieejamus un pielāgotus sociālos pakalpojumus un veicinātu augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē;   — Sociālo pakalpojumu attīstības plānu 2021.– 2023. gadam, kura mērķis ir uzlabot kopienā balstītu pakalpojumu sniegšanu;   — Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam, kura mērķis ir izstrādāt integrētu atbalsta sistēmu, kas atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām.
111	3.1.2. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2023	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, kas ietver:   — minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu, kas nav mazāks par 20 % no ienākumu mediānas;   — procedūru minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai, kas jāveic katru gadu (sākot no 2023. gada), pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām un nodrošinot, ka minimālo ienākumu sliekšņi netiek mainīti, ja samazinās ienākumu mediāna.
112	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi	Saraksta pieņemšana ar 63 izvēlētām valsts un pašvaldību ēkām, kurās veic investīcijas vides pielāgošanā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2022	Izvēlas ēkas vides piekļūstamības pasākumu īstenošanai 63 valsts un pašvaldību ēkās, kas sniedz labklājības nozares sabiedriskos pakalpojumus vai pašvaldības sociālos pakalpojumus (šīm ēkām jau ir jābūt iekļautām Ministru kabineta noteikumos). Investīcija ietver pasākumus, lai īstenotu minimālo piekļūstamības standartu: nodrošina piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t. sk. vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kā arī tādu palīglīdzekļu uzstādīšanu kā rampas, pamatnes, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis utt.
113	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās	Darba līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana būvdarbu uzsākšanai saistībā ar piekļuvi publiskām telpām iepriekš izvēlētajās 63 valsts un pašvaldību ēkās.	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Attiecīgās publiskās un vietējās iestādes piešķir būvdarbu līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi telpām 63 valsts un pašvaldību ēkās, kas sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riska grupām, tostarp personām ar invaliditāti. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, lai nodrošinātu minimālo piekļūstamības standartu: piekļūstamības elementi, kas nepieciešami katrai ēkai, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t. sk. vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, uzstādot tādus palīglīdzekļus kā rampas, pamatnes, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis.
114	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Mērķrādītājs	Būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās	Neattiecas	Ēkas	0	63	4. cet.	2024	63 valsts un pašvaldību ēkās pabeigti būvdarbi, kas sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, un parakstīts nodošanas akts. Pasākumi ietver minimālā piekļūstamības standarta ieviešanu: piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), vizuālās informācijas uzlabojumus, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, rampas, pedāļus, pacēlājus, viegli atveramas vai automātiskas durvis
115	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai	Saraksta pieņemšana ar izvēlētām 259 personām ar invaliditāti, kurām jāpielāgo savs mājoklis	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Labklājības ministrija pieņem sarakstu ar 259 personām ar smagu invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuras saņem atbalstu no attiecīgajām publiskajām iestādēm, lai pielāgotu individuālo mājokli (1 izvēlēta persona uz vienu mājokli).
116	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Darba līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus	Darba līgumu noslēgšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2023	Darba līgumu piešķiršana un noslēgšana, lai pielāgotu mājokļus 259 personām ar invaliditāti, nodrošinot, ka personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem ir piekļuve nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi veicinot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Ir noslēgti būvdarbu līgumi par tādu vides piekļūstamības elementu nodrošināšanu, kas nepieciešami mērķgrupas personām, paredzot vides pielāgošanas pasākumus (rampu un liftu ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana utt.) mājokļos 259 personām (viena persona uz vienu mājokli).
117	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Mērķrādītājs	Nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti	Neattiecas	Personas	0	259	4. cet.	2024	Pabeigti 259 mājokļu būvdarbi un parakstīts nodošanas akts. Pasākums ietver personu ar invaliditāti mājokļu pielāgošanu, nodrošinot minimālo piekļūstamības standartu: piekļuve nodarbinātībai un pakalpojumiem personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tādējādi veicinot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti, t. sk.: vides pielāgošanas pasākumi (rampu un liftu ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana utt.) 259 personām (viena persona uz vienu mājokli).
118	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Līguma noslēgšana par prognozēšanas modeļa algoritmu izstrādi, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas izstrādes uzraudzību	Tehnisko specifikāciju izstrāde un līguma noslēgšana par konsultāciju pakalpojumiem, iesaistot Latvijas un ārvalstu ekonometriskās un matemātiskās modelēšanas ekspertus	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana pēc konkursa nolūkā: – izstrādāt ekonometriskos modeļus un metodiku sociālā atbalsta, t. sk. pensiju, ilgtermiņa prognozēšanai, – sagatavot informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas, – uzraudzīt sistēmas attīstību.   Noslēgtajā līgumā iekļauj grafiku šādiem galarezultātiem:   — izvērtējuma ziņojumam par pašreizējo situāciju;   — matemātiskam modelim pensiju prognozēšanai;   — pašreizējā prognozēšanas rīka un tā potenciāla izvērtējumam;   — informācijas sistēmas izstrādes tehniskajām specifikācijām;   — informācijas sistēmas izstrādes uzraudzībai visā projekta gaitā.
119	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana	Labklājības ministrija apstiprina tehniskās specifikācijas, kas ir gatavas iesniegšanai informācijas sistēmas izstrādātājam	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2023	Jauna sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana Tehniskajās specifikācijās ietver:   — novērtējuma ziņojumu par pašreizējo prognozēšanas rīku un tā opcijām un ieteikumus jaunā prognozēšanas rīka izstrādei;   — sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas (tehniskā specifikācija ietver arī prasību par Agile metodikas piemērošanu sistēmas izstrādes posmos).
120	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Prognozēšanas rīka izstrāde	Izstrādāts prognozēšanas rīks sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa prognozēm	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Ir parakstīts nodošanas akts starp Labklājības ministriju un programmatūras izstrādātāju par prognozēšanas rīka izstrādi sociālās nodrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, kas:   — paredz iespēju prognozēs efektīvāk izmantot un atspoguļot demogrāfisko aspektu, tādējādi nodrošinot ātrāku un precīzāku prognozēšanas rezultātu;   — stiprina administratīvās spējas sociālā nodrošinājuma jomā;   — nodrošina iespēju ievadīt detalizētāku pieņēmumu klāstu salīdzinājumā ar iepriekš izmantoto modeli;   — ļauj izmantot modelēšanu ar citviet esošiem rezultātiem (piem., Eurostat), kā arī ar demogrāfiskajiem un darba tirgus rādītājiem;   — ir izstrādātas divas rokasgrāmatas rīka administratoram un lietotājiem.
121	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Atskaites punkts	Standarta būvniecības projekta izstrāde	Izstrādātas prasības projektēšanas uzdevumam un standarta būvniecības projektam tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas ir pietuvināti ģimeniskai videi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Labklājības ministrija ir pieņēmusi standarta būvniecības projektu ēku būvniecībai, kuras nepieciešamas tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi. Būvprojekts ir paredzēts īpaši energoefektīvu ēku būvniecībai (ēkas ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu). Pašvaldību rīcībā ir jau sagatavots standarta būvniecības projekts, tādējādi samazinot projekta izmaksas.   Vienkāršāka projektu īstenošana pašvaldībām samazina risku, ka projektu īstenošana kavējas.
122	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Mērķrādītājs	Līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu	Neattiecas	Līgumu skaits	0	18	2. cet.	2023	Starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un 18 pašvaldībām ir noslēgti līgumi par jaunu vietu izveidi tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi.
123	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Mērķrādītājs	Jaunu vietu nodrošināšana 852 senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi	Neattiecas	Vietu skaits	0	852	4. cet.	2024	Jaunu vietu izveide tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, 852 pensijas vecuma personām. Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka   — katrā ēkā ir ne vairāk par 12 cilvēkiem (t. i., 12 (pakalpojumu telpu skaits vienā ēkā) x 71 (uzbūvēto ēku kopskaits) = 852 (jaunizveidoto pakalpojumu kopskaits));   — katra ēka ir aprīkota vismaz ar iepriekš noteiktu minimālo aprīkojumu;   — notiek pāreja no institucionālas aprūpes uz ģimenei draudzību aprūpi pensijas vecuma cilvēkiem.
124	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Pieņemto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksts	Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta apraksta pieņemšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2023	Sociālās integrācijas valsts aģentūras konsultatīvā padome ir pieņēmusi profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu aprakstu (kurus tā koordinēs), kas veicina jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi pēc iespējās ātrākai darba atsākšanai, sekmējot klientu drošību.
125	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana	2 ēku pielāgošana, kurās uzlabo infrastruktūru, t. sk. vides piekļūstamību un energoefektivitāti, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2024	Ēkās, kurās sniedz pakalpojumus, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību, ir uzlabota infrastruktūra un loģistikas aprīkojums, t. sk.:   — pasākumi, lai pielāgotu ēkas vidi (Slokas iela 61, Jūrmala), ieskaitot universālās dizaina prasības (durvju platums, kontrasta krāsas, vadības ierīces, instrukcijas, pamatnes u. c.), iekštelpās un ārtelpās, uzlaboti drošības elementi (evakuācijas risinājumi, ugunsdrošības konstrukcija, zibens aizsardzības un ventilācijas sistēmas), liftu nomaiņa utt., kā arī mūsdienīgs aprīkojums personu apmācībai, izmantojot pielāgotu pieeju;   — lielāka energoefektivitāte ēkā (Dubultu prospekts 71, Jūrmala), izolējot pamatus un pārsegumus, fasādes un gala sienas, jumtu un ventilējamas grīdas.
126	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību	Ir apstiprināti divi jauni rehabilitācijas pakalpojumu standarti	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2025	Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir apstiprinājusi jaunu pakalpojumu standartu sinerģiskiem sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem, lai veicinātu to cilvēku noturību, kuriem ir funkcionāli traucējumi (kompetenču pilnveides programma un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi), tostarp pieņemot pakalpojumus pilotprojektos un izmantojot projekta materiālo bāzi.
127	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Atskaites punkts	Lai veicinātu tādu ekonomikas atveseļošanu, kurā tiktu radīts daudz jaunu darbvietu, Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām), īstenojot aktīvas darba tirgus politikas pasākumus, ir izveidots pārkvalificēšanas un prasmju pilnveides piedāvājums, kurā galvenā uzmanība pievērsta digitālajām prasmēm.	Jauna pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides piedāvājuma (tostarp digitālo prasmju) pieņemšana Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2023	Latvijas Apmācību komisijas sanāksmē tika pieņemts pārkvalificēšanas un prasmju pilnveides programmu piedāvājums Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautajām personām) saskaņā ar aktīva darba tirgus politikas pasākumiem nodarbinātībai labvēlīgas ekonomikas atveseļošanai.
128	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Atskaites punkts	Digitālo rīku izstrāde prasmju novērtēšanai	Izstrādāti un ieviesti digitālie rīki	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Nodarbinātības valsts aģentūra ir izstrādājusi un ieviesusi digitālos novērtēšanas rīkus uzlabotai prasmju profilēšanas sistēmai, kas nodrošina aģentūras klientu prasmju un kompetenču novērtēšanu, lai pabeigtu atbilstošu pārkvalificēšanās un prasmju apguves piedāvājumu atkarībā no personas zināšanu un prasmju līmeņa. Aģentūras pašlaik izmantoto klientu profilēšanas metodi papildina ar digitāliem prasmju novērtēšanas rīkiem (testiem), un testu rezultātus izmanto klientu karjeras konsultāciju procesā un individuālā apmācības piedāvājuma sagatavošanā.
129	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Mērķrādītājs	Bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautie iedzīvotāji ar uzlabotām prasmēm	Neattiecas	Skaits	0	10 000	1. cet.	2025	10 000 bezdarbnieku, darba meklētāju, bezdarba riskam pakļautu cilvēku ar uzlabotām prasmēm, ko apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras klientu uzskaites sistēma
130	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Mērķrādītājs	Bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautie iedzīvotāji ar uzlabotām prasmēm	Neattiecas	Skaits	10 000	20 450	3. cet.	2026	20 450 bezdarbnieku, darba meklētāju, bezdarba riskam pakļautu cilvēku ar uzlabotām prasmēm, ko apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras klientu uzskaites sistēma

 D. KOMPONENTS NR. 4 VESELĪBA

Šis Latvijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes sistēmas un tās cilvēkresursu noturību, piekļūstamību, kvalitāti un izmaksu lietderību. Savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei ir ierobežota, jo īpaši neaizsargātām grupām. Latvija ziņo par augstām neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām un ievērojamiem personīgajiem maksājumiem. Vēl viens vājo veselības rezultātu iemesls ir neveselīgs dzīvesveids. Veselības aprūpes darbinieku trūkums kavē sabiedrības veselības aprūpes nodrošināšanu un apdraud veselības aprūpes reformu panākumus. Šīs problēmas jo īpaši saasināja Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze.

Komponenta mērķi ir uzlabot veselības aprūpes noturību un pieejamību, i) izstrādājot satvaru un nepieciešamo infrastruktūru integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nodrošinot veselības aprūpes iestāžu spēju pielāgoties krīzes situācijām, ii) izstrādājot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus un iii) uzlabojot cilvēkresursu nodrošinājumu un profesionālās pilnveides sistēmu veselības aprūpes speciālistiem.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un piekļūstamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), un uzlabot veselības aprūpes sistēmas piekļūstamību, kvalitāti un izmaksu lietderību (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība

Pasākuma mērķi ir attīstīt uz cilvēku vērstu, visaptverošu un integrētu veselības aprūpes sistēmu un nodrošināt tās ilgtspēju un noturību.

Reforma ietver jaunu modeļu izstrādi efektīvu, integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai visos veselības aprūpes līmeņos (primārajā, sekundārajā un terciārajā). Reformas mērķis ir izstrādāt integrētas aprūpes ieteikumus un epidemioloģiskās drošības sistēmu.

Investīciju stratēģiju, kurā noteiktas infrastruktūras investīciju vajadzības, sagatavo līdz 2022. gada 31. decembrim. Reforma ietver arī novērtējumus par slimnīcu pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi slimnīcas līmenim un slimnīcu pakalpojumu kartēšanu. Šie elementi kopā ar integrētās aprūpes ieteikumiem un epidemioloģiskās drošības sistēmu ir priekšnosacījumi plānotajām investīcijām slimnīcās un sekundārās ambulatorās aprūpes vidē atbilstoši investīcijām 4.1.1.2.i. un 4.1.1.3.i.

Onkoloģijas jomā pasākums nodrošina vienotu ārstniecības vadlīniju ieviešanu, izveidojot un gatavojoties Latvijas vēža centra sertificēšanai, nodrošinot kopīgu pārvaldību, ārstēšanu un aprūpi, kā arī izveidojot slimnīcu tīklu, kuras specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē.

Investīcijas genoma projektā saskaņā ar Eiropas iniciatīvu “1+ miljons genomu” (1+MG) izveido reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju references genoma datu kolekciju, apkopojot Latvijas iedzīvotāju ziedotos ģenētisko datu paraugus. Tā mērķis ir stiprināt Latvijas ģenētisko izpēti un digitālo jaudu, lai veicinātu šo datu drošu savietošanu un analīzi Eiropas 1+MG infrastruktūras ietvaros.

Lai veicinātu integrētu un uz pacientu vērstu veselības aprūpi, uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu piekļūstamību, kvalitāti un resursefektivitāti, sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju izstrādā Digitālās veselības aprūpes nozares stratēģiju. Šī stratēģija kalpo par veidu, kā veselības aprūpes nozarē izstrādāt un ieviest digitālus risinājumus, kas ir droši un atbilst nozares un tās lietotāju vajadzībām.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai

Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu, t. sk. nodrošināt epidemioloģisko drošību, attīstot uz pacientu orientētus ilgtspējīgus, integrētus veselības aprūpes pakalpojumus.

Investīcijā ietilpst trīs pētījumi: i) antimikrobiālās rezistences jomā — pētījums, lai noteiktu visefektīvākās intervences un uzraudzības metodes; ii) pētījums, kura mērķis ir apzināt nevakcinēšanās iemeslus, lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptvērumu un samazinātu infekcijas slimību izplatīšanās risku Latvijā; iii) pētījums par infekcijas slimību izplatīšanās risku un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem.

Paredzams, ka šo pētījumu galvenie konstatējumi kalpos par pamatu sabiedrības veselības politikas uzlabošanai. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, ir sagaidāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, metodoloģijā un ieteikumos.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 4.1.1.2.i. Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai

Pasākuma mērķi ir stiprināt veselības nozares noturību un pakalpojumu pieejamību, attīstot integrētu veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot veselības aprūpes iestāžu spēju pielāgoties krīzes situācijām un nodrošinot nepārtrauktus, ilgtspējīgus un augstas kvalitātes valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus. Investīcijas slimnīcu infrastruktūrā palīdz uzlabot gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu pieejamību.

Investīcijas ir plānots veikt trīs klīniskajās universitātes slimnīcās un septiņās reģionālajās slimnīcās, lai uzlabotu to infrastruktūru un aprīkojumu. Investīciju pamatā ir ieteikumi par integrētām aprūpes un epidemioloģiskās drošības prasībām un tās ir saskaņā ar Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.–2029. gadam stratēģiju. Investīcijas nodrošina renovācijai, atjaunošanai un jaunu telpu būvniecībai, kā arī medicīnas tehnoloģiju un aprīkojuma iepirkumam.

Investīcijas, lai nodrošinātu integrēto veselības aprūpes pieeju un veiktu epidemioloģiskajai drošībai nepieciešamos pielāgojumus, veic trīs klīniskajās universitāšu slimnīcās: Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī septiņās reģionālajās slimnīcās: Liepājas Reģionālajā slimnīcā, Daugavpils Reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Ziemeļkurzemes Reģionālajā slimnīcā, Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā un Jelgavas slimnīcā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 4.1.1.3.i. Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai

Pasākuma mērķi ir uzlabot sekundārās ambulatorās aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru, lai nodrošinātu integrētu pakalpojumu sniegšanu, epidemioloģisko drošību un vides piekļūstamību.

Investīciju veido investīcijas infrastruktūrā un aprīkojumā vismaz 40 sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Šīs investīcijas veic saskaņā ar ieteikumiem par integrētās aprūpes un epidemioloģiskās drošības prasībām, kā arī Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.–2029. gadam stratēģiju.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide

Pasākuma mērķi ir uzlabot cilvēkresursu pārvaldību un prasmju pilnveidi veselības aprūpes nozarē.

Reforma ietver cilvēkresursu stratēģijas izstrādi, kas ietver visaptverošu pieeju veselības aprūpes darbaspēka plānošanai un mūžizglītības modelim, mācības koordinācijas mehānismu un simulācijas pieeju apmācībā. Cilvēkresursu stratēģija veselības aprūpes nozarē balstās uz cilvēkresursu kartējumu.

Stratēģija aptver tādas darbības kā jauna atalgojuma modeļa izstrāde, medicīnas pamatstudiju nodrošināšana un rezidentūras vietu skaits atbilstoši pieprasījumam, piesaistes pasākumi, kā arī cilvēkresursu datubāzes pilnveide. Reforma arī izveido sistēmu, lai stiprinātu medicīnas izglītības sistēmu, paredzot ieviest ilgtspējīgu modeli tālākizglītībai un koordinācijas mehānismu izglītības satura kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai, kā arī simulācijas pieeju visos izglītības līmeņos. Izstrādā IT rīku, lai prognozētu veselības aprūpes darbaspēka nākotnes vajadzības.

Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai

Pasākuma mērķi ir izstrādāt vienotu pieeju tālākizglītībai veselības aprūpes jomā un ieviest simulācijas pieeju veselības izglītības sistēmā.

Investīciju veido koordinācijas mehānisma izveide, un tā aptver tādus aspektus kā metodiskā vadība, izglītības satura kvalitātes kontrole, ilgtspējīgs finansējums. Investīcija arī nodrošina rīcības plāna izstrādi simulācijas pieejas īstenošanai ārstniecības personu apmācības procesā. Šī pieeja ļauj simulēt dažādas reālās dzīves situācijas, tādējādi dodot iespēju topošajiem un esošajiem medicīnas speciālistiem turpināt pilnveidot savas prasmes.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums

Pasākuma mērķi ir uzlabot valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un izveidojot sistēmisku izmaiņu mehānismu valsts apmaksātiem pakalpojumiem.

Reforma ietver pakalpojumu laboratorijas sistēmas izveidi dažādu pakalpojumu modeļu testēšanai un izvērtēšanai. Pasākums attiecas uz pašreizējās situācijas izpēti, problēmu apzināšanu un novērtēšanu, kā arī tādu risinājumu izstrādi kā jaunie pakalpojumu modeļi. Jaunos pakalpojumu modeļus izmēģina un salīdzina ar esošo pakalpojumu. Novērtē modeļu īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumus un efektivitātes ieguvumus. Pamatojoties uz rezultātiem, sagaidāms, ka tiks izmēģināti un izvērtēti 10 jauni pakalpojumu modeļi, lai tos integrētu un ieviestu kā daļu no valsts apmaksāto pakalpojumu groza.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai

Pasākuma mērķis ir noteikt nepilnības valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanā.

Investīcija ietver pētījumu par valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, visaptverošas ambulatorās aprūpes vajadzību un problēmu kartēšana saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, kā arī politikas ieteikumu izstrādi.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

D.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

 E. KOMPONENTS NR. 5 EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTES REFORMA

Šo Latvijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu veido divas apakšdaļas, kurās aplūkotas galvenās problēmas attiecīgi inovācijas un augstākās izglītības jomā. Galvenās ar inovāciju saistītās problēmas ir zemās investīcijas inovācijā, jo īpaši privātajā sektorā, vājas saiknes starp zinātni un uzņēmējdarbību, augsti kvalificētu cilvēkresursu trūkums un inovācijas sistēmu pārvaldības sadrumstalotība. Galvenā ar augstāko izglītību saistītā problēma ir sadrumstalota augstākās izglītības nozare, ko veido salīdzinoši liels skaits mazu iestāžu, kuru finansējums ir gan nepietiekams, gan neefektīvs. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai augstākās izglītības iestāžu trūkst resursu, lai nodrošinātu labas kvalitātes izglītību un radītu kritisko masu augstas kvalitātes pētniecībai. Turklāt pastāv neoptimāls augstskolu pārvaldības modelis ar vāju ārējo ieinteresēto personu pārstāvību un pievilcīgu akadēmiskās karjeras iespēju trūkumu, kas ierobežo cilvēkresursus izglītībai, pētniecībai un inovācijai.

Komponenta mērķi ir palielināt produktivitāti, izmantojot lielākas investīcijas pētniecībā un attīstībā, palielināt konkurētspēju un veicināt sadarbību starp publisko sektoru, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības iestādēm. Izmaiņas inovācijas sistēmas pārvaldībā un ar tām saistītās atbalsta shēmas privātām investīcijām pētniecībā un attīstībā ir vērstas uz ilgtspējīgu inovācijas ekosistēmu izveidi, tādējādi veicinot lielākas kopējās investīcijas inovācijā. Augstākās izglītības plaša mēroga reformas mērķis ir paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti, Latvijas pētniecības konkurētspēju un ilgtermiņā nodrošināt labākas prasmes Latvijas iedzīvotājiem. 

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus vērst ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz inovāciju (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un palielināt izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

E.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 5.1.r. Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija

Pasākuma mērķis ir inovācijas pārvaldībā ieviest ekosistēmas pieeju. Tā mērķis ir ieviest atbalsta instrumentu, kas ļauj palielināt uzņēmumu pētniecības un attīstības kapacitāti, veicināt starpnozaru sadarbību, palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru un tādējādi veicināt lielākas privātās investīcijas inovācijā.

Reforma ietver inovācijas pārvaldības modeļa izveidi, kas nozīmē konkrētu uzdevumu uzticēšanu iesaistītajām iestādēm, kas pārstāv valdību, nozari un akadēmiskās aprindas. Inovācijas sistēmas galvenie uzdevumi ir stratēģijas noteikšana, inovācijas fonda pārvaldība, datu vākšana, darbības rezultātu novērtēšana un uzraudzība, kā arī pārvaldības modeļa periodiska atkārtotā novērtēšana.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana

Pasākuma mērķis ir izstrādāt inovācijas sistēmas pārvaldības un tās nepārtrauktas darbības modeli. Investīcija ir vērsta uz inovācijas sistēmas pārvaldības uzlabošanu, kam pamatā ir reģionālās inovācijas pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) piecās jomās: a) zinībietilpīga bioekonomika, b) biomedicīna, biofarmācija un medicīnas tehnoloģijas, c) viedie materiāli, tehnoloģijas un sistēmas, d) informācijas tehnoloģijas un e) viedā enerģētika. Pasākuma mērķis ir attīstīt vērtību ķēžu ekosistēmas RIS3 jomās, iesaistot visus valdības, nozares un akadēmisko aprindu pārstāvjus. Tā mērķis ir sekmēt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, tādējādi veicinot ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.

Investīcija ietver tāda inovācijas pārvaldības modeļa izveidi, kas nodrošina koordinētu pieeju inovācijas fonda īstenošanai, kā arī inovācijas rezultātu uzraudzībai. Investīcijas rezultātā notiek pārmaiņas inovācijas politikas izstrādi un īstenošanā RIS3 jomās — veidā, kādā publiskā pārvalde iesaistās un funkcionē. Pasākums nodrošina RIS3 pārvaldības modeļa pāreju uz ekosistēmas pieeju, kā arī uzlabo informācijas plūsmu un sadarbību starp ieinteresētajām personām (tostarp valsts iestādēm, kas atbild par inovācijas politiku un atbalsta instrumentu īstenošanu). Izstrādā, testē un izvērtē jaunas pārvaldības metodes un nosaka jaunas procedūras. Katrā RIS3 jomā sagatavo trīs gada analītiskos ziņojumus par 2023.–2025. gadu, iekļaujot inovācijas atbalsta programmas darbības rezultātus, kā arī ieteikumus iespējamiem programmas uzlabojumiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai

Investīcijas mērķis ir palielināt privāto P&A investīciju apjomu, izmantojot mērķtiecīgas publiskās investīcijas, kas veicina jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

Investīcijas rezultātā tiek radīts instruments tādu inovācijas klasteru attīstībai, kas attīstītu pētniecības un attīstības kapacitāti uzņēmumos, sekmētu sadarbību starp valdību, nozari un akadēmiskajām aprindām inovācijas procesā un palielinātu inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā, tādējādi stimulējot privāto pētniecības un attīstības investīciju apjomu un atdevi no publiskajām investīcijām.

Investīcijas aptver 15 klasteru un 8 kompetences centru konsolidāciju piecos inovācijas klasteros, pa vienam katrā RIS3 specializācijas jomā. Uzsvaru liek uz pilnu inovācijas ekosistēmu veidošanu, kuras aptver esošos sadarbības tīklus, nodrošina stratēģisko specializāciju un inovācijas attīstību visā vietējā vērtību ķēdē, kas nodrošina Latvijas uzņēmumu ciešāku integrāciju globālajās vērtību ķēdēs. Jaunizveidoto inovācijas klasteru uzdevums ir īstenot i) privāto pētniecības un attīstības projektu atbalsta programmu, ii) eksporta veicināšanas aktivitātes, iii) tīklošanās un pieredzes apmaiņas aktivitātes, iv) īstenot atbalsta programmu dalībai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos, v) īstenot atbalsta programmu Latvijas uzņēmumu iesaistei ES līmeņa industriālajās aliansēs un plānotajos IPCEI un vi) apkopot datus no atbalsta saņēmējiem, lai tos ņemtu vērā novērtēšanas un uzraudzības darbībās.

Investīcija nodrošina jaunu inovatīvu produktu izstrādi un sedz tādus izdevumus kā rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte, līdzfinansējums dalībai Eiropas un starptautiskos P&A projektos. Nodrošina finansējumu dalībai plānotos svarīgos projektos visas Eiropas interesēs (IPCEI), tostarp nākamās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas jomā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nosaka dalībai vispiemērotāko(-s) projektu(-us) un iekļauj attiecīgus noteikumus rīcības plānā, kas pievienots šā pasākuma īstenošanai.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma

Reformas mērķis ir palielināt augstākās izglītības iestāžu starptautisko konkurētspēju.

Reforma attiecas uz strukturālām izmaiņām trīs pīlāros: i) pārvaldība, nodalot akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, iesaistot ārējus locekļus; ii) finansējums, ko piešķir atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem saskaņā ar valsts prioritātēm un augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas mērķiem; un iii) cilvēkresursi, izstrādājot jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli atbilstoši labākajai pasaules praksei, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā.

Pasākums nodrošina, ka līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā tiesiskais regulējums augstākās izglītības sistēmas pārvaldības reformas īstenošanai, kas aptver i) augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas un kritērijus, lai kvalificētos konkrētam veidam; ii) augstāko izglītības iestāžu padomju izveides un apstiprināšanas procedūru, padomju kompetenci, precizējot Senāta, rektora un konstitucionālās asamblejas kompetences; iii) jaunu universitātes rektoru atlases un apstiprināšanas procedūru; iv) augstākās izglītības iestāžu stratēģiskās specializācijas noteikšanu.

Līdz 2023. gada 30. septembrim apstiprina vismaz četrus augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plānus, un tie ir tiesīgi saņemt konsolidācijas grantus (investīcija 5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti).

Pasākums nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim stājas spēkā tiesību normas, kas i) ievieš jaunu doktorantūras modeli; ii) ievieš augstākās izglītības iestāžu ciklisku institucionālo akreditāciju; iii) pilnveido augstākās izglītības finansēšanas modeli un iv) sasaista publisko finansējumu ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem.

Līdz 2026. gada 31. augustam visas valsts dibinātās augstākās izglītības iestādes īsteno jauno pārvaldības modeli, ieskaitot izmaiņas iekšējās pārvaldības struktūrās, nosaka rektora ievēlēšanas kritērijus saskaņā ar likuma prasībām, ieceļ vadības komandu.

Investīcija 5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti

Investīcijas mērķis ir ar konsolidācijas palīdzību samazināt augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju skaitu. Ar šo plānu finansē grantus, kas stimulē augstākās izglītības iestāžu apvienošanos, kas palīdz koncentrēt ierobežotos resursus gan augstākajā izglītībā, gan akadēmiskajā pētniecībā.

Apstiprinātajos augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plānos iekļauj investīciju plānu. Tas var aptvert grantus strukturālo pārmaiņu īstenošanai; “Exit” grantus darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar akadēmisko personālu vecumā virs 65 gadiem; digitalizāciju, tehnoloģiju attīstību, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošanu (izņemot būvniecību) un jaunu izcilības programmu izveidi.

Investīcija var segt grantu līgumus, ko universitātes vai pētniecības institūti noslēguši attiecībā uz doktorantūras grantiem, pēcdoktorantūras grantiem vai zinātnieku (profesoru) grantiem, kā arī iekšējiem pētniecības grantiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

E.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

.