EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.6.2021

COM(2021) 291 final

2018/0196(COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai

2018/0196 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai

1.Priekšvēsture

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2018) 375 final – 2018/0196 (COD)):	2018. gada 29. maijs
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums:	2018. gada 17. oktobris
Eiropas Revīzijas palātas atzinuma datums:	2018. gada 31. oktobris
Reģionu komitejas atzinuma datums:	2018. gada 6. decembris
Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums):	2019. gada 27. marts
Grozīto priekšlikumu nosūtīšanas datums     (dokuments COM(2020) 23 final – 2018/0196 (COD))     (dokuments COM(2020) 450 final – 2018/0196 (COD)):	2020. gada 14. janvāris, 2020. gada 28. maijs
Eiropas Revīzijas palātas atzinuma datums:	2020. gada 14. jūnijs
Notika apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kura pieņēma lēmumu nenākt klajā ar atzinumu	/
Notika apspriešanās ar Reģionu komiteju, kura pieņēma lēmumu nenākt klajā ar atzinumu	/
Padomes nostājas pieņemšanas datums:	2021. gada 27. maijs

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

·ERAF:        Eiropas Reģionālās attīstības fonds

·KF:        Kohēzijas fonds

·ESF+:        Eiropas Sociālais fonds Plus

·TPF:        Taisnīgas pārkārtošanās fonds

·EJZAF:    Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds

·AMIF:        Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

Ierosinātās KNR struktūras un noteikumu galvenie mērķi ir šādi.

1.Ievērojami samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu saņēmējiem un vadošajām iestādēm, vienlaikus saglabājot augstu pārliecības līmeni par likumību un pareizību. Tas ir 2021.–2027. gada pieejas galvenais vadošais princips, un tas ietver lielu skaitu vienkāršojumu un saskaņojumu starp regulām, īpaši attiecībā uz:

i) to, ka prasība par iestāžu izraudzīšanās procesu nav pārvaldības un kontroles sistēmu (un citu pasākumu, kas atvieglo programmas uzsākšanu) daļa. “Samērīgu pasākumu” plašāka izmantošana zemāka riska programmās, kas var vairāk paļauties uz valstu sistēmām;

ii)vienkāršotu izmaksu iespēju turpmāku veicināšanu un tādu maksājumu izmantošanu, kas pamatojas uz nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu;

iii)finanšu instrumentiem.

2.Palielināt elastību attiecībā uz programmas mērķu un resursu pielāgošanu, ņemot vērā mainīgos apstākļus, kā arī brīvprātīgas iemaksas ES līmeņa tieši vai netieši pārvaldītajos instrumentos.

3.Ciešāk saskaņot programmas ar ES prioritātēm un palielināt to rezultativitāti. Tajā ietilpst šādas darbības:

i)saskaņot intervences loģiku un ziņot par DFS izdevumu kategorijām, kā arī pastiprināt koncentrācijas prasības kohēzijas politikas fondiem attiecībā uz pieciem politikas mērķiem: 1) konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa; 2) zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē; 3) ciešāk savienota Eiropa; 4) sociālāka un iekļaujošāka Eiropa; 5) iedzīvotājiem tuvāka Eiropa;

ii)sekmēt ciešāku saikni ar Eiropas pusgada procesu un HOME fondu gadījumā – ar citiem ES ieteikumiem (piemēram, Šengenas izvērtēšanas ieteikumiem);

iii)noteikt jēgpilnākus veicinošos nosacījumus, kas jāievēro visā īstenošanas periodā.

Tas arī apstiprina kopējo finanšu piešķīrumu un līdzsvaru starp kohēzijas politikas fondiem, reģionu kategorijām un mērķiem.

3.Komentāri par Padomes nostāju

Padomes nostāja pilnīgi atspoguļo trīspusējās sarunās panākto vienošanos. Svarīgākās ieviestās izmaiņas salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikuma tekstu ir šādas.

Plānošana, pārvietojumi, vidusposma pārskatīšana un veicinošie nosacījumi

·Pievienots jauns pants, kurā iekļauti klimata ieguldījuma mērķrādītāji attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu (30 % un 37 %), kā arī klimata pārmaiņu korekcijas mehānisms gadījumiem, ja uzraudzība liecina, ka progress virzībā uz mērķrādītāja sasniegšanu nav pietiekams. Klimata koeficientus nosaka katrai I pielikumā minētajai intervences jomai.

·Noteikumi par partnerību ir pastiprināti, proti, ir iekļauta iespēja piešķirt atbilstošu procentuālo daļu no fondu līdzekļiem sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju administratīvo spēju veidošanai un nostiprināta rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (Deleģētā Regula (ES) Nr. 240/2014) loma visos plānošanas un īstenošanas posmos. Padome ir piekritusi panta par horizontālajiem principiem pievienošanai, kā to pieprasījis Parlaments un pilnībā atbilstoši Līguma formulējumam. Fondu mērķos būtu jāņem vērā arī princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

·Partnerības nolīgums saglabājas kā galvenais dokuments, kurā izklāstīta plānošanas stratēģiskā orientācija un fondu īstenošanas kārtība. AMIF, IDF un BMVI ir izslēgti no partnerības nolīguma. Tomēr partnerības nolīgums arī turpmāk attieksies uz koordināciju starp astoņiem KNR fondiem, arī starp AMIF, IDF un BMVI, kā arī uz papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem. Partnerības nolīgumu var grozīt tikai vienu reizi – pēc vidusposma pārskatīšanas.

·Ir nodrošināta lielāka elastība resursu pārvietošanā, piemēram:

·maksimālie apjomi ieguldījumiem InvestEU no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZAF ir diferencēti divos posmos (līdz 2 % no katra fonda plānošanas perioda sākumā un līdz 3 % pēc 2023. gada 1. janvāra);

·ieviests noteikums par resursu atpakaļpārvietošanu neizlietoto resursu gadījumā – līdz 5 % pārvietojumiem starp KNR fondiem (izņemot pārvietojumus starp trim kohēzijas politikas fondiem, sk. turpmāk) un līdz 5 % attiecībā uz pārvietojumiem no KNR fondiem uz jebkuru tiešā vai netiešā pārvaldībā esošu instrumentu;

·ir palielināti maksimālie apjomi pārvietojumiem starp kohēzijas politikas fondiem – līdz 20 % (Čehijai 25 %);

·pārvietojumi no ERAF un ESF+ uz TPF ir noteikti kā brīvprātīgi;

·iespēja pārvietot resursus starp reģionu kategorijām ir diferencēta atbilstoši dalībvalstu attīstības līmenim (5 %, līdz 15 % valstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju (izteikts 2015.–2017. gada PSL) ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā rādītāja).

·Kas attiecas uz veicinošiem nosacījumiem, dalībvalstīm būs atļauts iesniegt maksājuma pieteikumus atbilstoši konkrētiem mērķiem, attiecībā uz kuriem minētie nosacījumi nav izpildīti. Komisija neveiks maksājumus pirms nosacījumu izpildes.

·Snieguma satvars un kohēzijas politikas programmu vidusposma pārskatīšana: ir ieviesta elastīguma summa, kas atbilst 50 % no piešķīrumiem plānošanas perioda pēdējiem diviem gadiem, kuri programmām tiks galīgi piešķirti tikai pēc vidusposma pārskatīšanas 2025. gadā.

·Periods, kurā Komisija var ierosināt pagaidu pasākumus, reaģējot uz ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem, ir ierobežots uz 18 mēnešiem. Jaunie noteikumi par strukturēto dialogu raisīja bažas, tāpēc Komisija ir nākusi klajā ar attiecīgu deklarāciju.

·Ir ieviesti daži ierobežojumi par piemērošanas laiku un tvērumu attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, un ir ieviestas dažas izmaiņas attiecīgajā procedūrā (makroekonomiskie nosacījumi). Visas ESF+ programmas ir izslēgtas no šo noteikumu piemērošanas.

·Noteikts, ka iespēja īstenot 5. politikas mērķi ir atkarīga no tā, vai tiek izmantots viens no trim teritoriālo instrumentu veidiem: integrēti teritoriālie ieguldījumi, sabiedrības virzīta vietējā attīstība un citi teritoriālie instrumenti. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības gadījumā ir precizēta galvenā fonda iespējas nozīme, būtu iespējama atbalsta piesaiste no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

·Ir ieviesta iespēja plānot tehnisko palīdzību kā alternatīvu vienotas likmes pieejai (izņemot HOME fondus un Interreg), izmantojot dažādas procentuālās daļas, kas noteiktas katram fondam.

Uzraudzība, izvērtēšana, komunikācija un redzamība

·Ir apstiprinātas katra uzraudzības komiteju locekļa balsstiesības.

·Uzraudzības komitejas loma EJZAF satvarā ir samazināta līdz programmas grozījumu apstiprinājuma apspriešanai.

·EJZAF vairs nebūs vajadzīgs gada snieguma ziņojums.

·Elektroniskās nosūtīšanas biežums ir samazināts no sešām līdz piecām reizēm attiecībā uz finanšu datiem un līdz divām reizēm gadā attiecībā uz datiem par rādītājiem; tas gan ir palielinājums no pašreizējām 2–3 reizēm gadā attiecībā uz kohēzijas politikas fondiem un vienu reizi gadā attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI (nosūtāmie dati ir noteikti VII pielikumā).

·Atlasīto darbību atjaunināto sarakstu publicēšanas biežums ir samazināts no ierosinātās reizes trijos mēnešos līdz reizei četros mēnešos, taču biežāk nekā pašreizējā situācijā.

·Ir paturēti un detalizētāk precizēti pienākumi publiskot ES atbalstu, ko sniedz fiziskas personas un galasaņēmēji. Turklāt finanšu korekcijas līmenis ir samazināts no 5 % līdz 3 % gadījumos, kad saņēmēji nepilda pienākumu publiskot saņemto ES atbalstu.

·Ir ieviests jauns noteikums, kas paredz, ka dalībvalstīm jāpublicē informācija, izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību akti vai valsts tiesību akti šādu publicēšanu nepieļauj drošības, sabiedriskās kārtības, kriminālizmeklēšanas vai personas datu aizsardzības apsvērumu dēļ.

Finansiāls atbalsts no fondiem, tostarp noteikumi par finanšu instrumentiem un noteikumi par attiecināmību

·Ir ieviesti noteikumi par dotācijām ar nosacījumiem, kas paredz papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz atmaksāto summu atkārtotu izmantošanu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gadu.

·Ir ieviesta tieša finanšu instrumentu pārvaldības līguma piešķiršana EIB, starptautiskām finanšu iestādēm un valstij piederošām bankām.

·Lai nodrošinātu juridisko skaidrību, ir ieviesti papildu noteikumi par finanšu instrumentiem, ko īsteno secīgos plānošanas periodos.

·Ir paredzēta iespēja, ka PVN ir attiecināms tādu darbību gadījumā, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN), ja tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem. Ir iekļauti arī īpaši noteikumi par darbībām, kurās finanšu instrumenti kombinēti ar dotācijas veidu.

·Tieši piešķirtu finanšu instrumentu pārvaldības izmaksas un maksas ir palielinātas un diferencētas: attiecīgi 5 % un 7 % līdzdalības fondam un 7 % un 15 % īpašiem fondiem.

Pārvaldības un kontroles sistēma

·Darbības, kas dalībvalstīm vajadzīgas, lai novērstu, konstatētu, labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem, ir paplašinātas, proti, iekļauta informācijas vākšana par finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar jauno XVII pielikumu. Neraugoties uz Iestāžu nolīgumu, vienota datizraces instrumenta izmantošana saglabājas brīvprātīga. Komisija ir nākusi klajā ar attiecīgu deklarāciju.

·Tā kā dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas (prasība no 2023. gada 1. janvāra attiecībā uz HOME fondiem un EJZAF), ir ieviests izņēmums, kas ļauj vadošajai iestādei izņēmuma kārtā pēc saņēmēja nepārprotama pieprasījuma piekrist informācijas apmaiņai papīra formātā.

·Formāts dalībvalstu ziņojumam par pārkāpumiem saskaņā ar ziņojumos iekļaujamu pārkāpumu gadījumu noteikšanas kritērijiem ir noteikts jaunajā XII pielikumā, nevis sākotnēji ierosinātajā īstenošanas aktā.

·Ir precizēti daži noteikumi par darbību atlasi, īpaši attiecībā uz saikni ar pārdomātas specializācijas stratēģijām attiecībā uz dažiem konkrētiem mērķiem saskaņā ar PM Nr. 1 un Komisijas lomu attiecībā uz darbību atlases noteikumiem (netiek veikta apspriešanās, tikai informācijai, 15 dienas pirms uzraudzības komitejas).

·Attiecībā uz vadošo iestādi ir ieviests 80 dienu maksājuma termiņš no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu (Komisijas ierosinājums – 90 dienas).

·Kas attiecas uz pārvaldības verifikācijām, nepieciešamā riska pārvaldības stratēģija ir aizstāta ar vienkāršāku rakstisku risku aprakstu. Turklāt ir ieviesta iespēja AMIF, IDF un BMVI paredzēt īpašus noteikumus par pārvaldības verifikācijām gadījumā, ja saņēmējs ir starptautiska organizācija.

Finanšu pārvaldība

·Ieturējuma likme no starpposma maksājumu pieteikumiem ir samazināta no 10 % līdz 5 %, un tas raisa bažas, tāpēc Komisija ir nākusi klajā ar attiecīgu deklarāciju.

·Gadā nosūtīto maksājumu pieteikumu skaits ir palielināts no ierosinātajiem četriem uz sešiem.

·Ir ieviesta iespēja maksājumu pieteikumos iekļaut avansa maksājumus, kas izmaksāti valsts atbalsta saņēmējiem.

·Summa, ko atļauts iekļaut pirmajā maksājumā par finanšu instrumentiem, ir palielināta no 25 % līdz 30 %.

·Saistību atcelšanas noteikumi: attiecībā uz 2021.–2026. gadu ir ieviests N+3 noteikums, vienlaikus saglabājot attiecināmības beigu datumu 2029. gada beigās.

·Priekšfinansējuma noteikumi: attiecībā uz 2021. un 2022. gadu ir ieviesta ikgadēja priekšfinansējuma noskaidrošana (pirmais grāmatvedības gads beidzas 2022. gada 30. jūnijā), attiecībā uz pārējiem gadiem noskaidrošanu atstājot beigu grāmatvedības gadā. Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI fondiem ir iekļauta atkāpe attiecībā uz priekšfinansējuma likmēm, kas jānosaka konkrētu fondu regulās, un noskaidrošana ir paredzēta ne vēlāk kā beigu grāmatvedības gadā. Ikgadējās noskaidrošanas ierobežotā izmantošana raisa bažas, tāpēc Komisija ir nākusi klajā ar attiecīgu deklarāciju.

Finanšu shēma, tostarp noteikumi par resursiem, līdzfinansējuma likmēm (tikai kohēzijas politikai)

·Resursu apjoms un sadalījums ir nedaudz koriģēts atbilstoši DFS.

·Atsauce uz kopējo statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju (“NUTS 2. līmeņa reģioni”) ir atjaunināta, atsaucoties uz Komisijas Regulu (ES) 2016/2066. Piešķīrumu aprēķināšanas pamats ir atjaunināts, atsaucoties uz Savienības rādītāju pamatu 2015.–2017. gada periodam.

·Līdzfinansējuma likmes ir palielinātas un vēl vairāk diferencētas: mazāk attīstītiem reģioniem – 85 %, pārejas reģioniem – 60 %, vairāk attīstītiem reģioniem – 40 %, pārejas reģioniem, kuri 2014.–2020. gada plānošanas periodā klasificēti kā mazāk attīstīti reģioni, – 70 %; vairāk attīstītiem reģioniem, kuri bija pārejas reģioni vai kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2014.–2020. gada periodā bija mazāks nekā 100 %, – 50 %; Kohēzijas fondam – 85 %; Interreg – 80 %; tālākiem reģioniem – 85 %. TPF gadījumā likmes būs augstākas pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem: a) 85 % mazāk attīstītiem reģioniem; b) 70 % pārejas reģioniem; c) 50 % vairāk attīstītiem reģioniem.

·Ir apstiprināts 10 miljardu EUR pārvietojums no Kohēzijas fonda uz EISI, kā arī 70 %/30 % sadalījums valsts piešķīrumam līdz 2024. gada 1. janvārim un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, bet ir paredzēti īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis laikposmam no 2015. līdz 2017. gadam, ir mazāks nekā 60 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES–27 valstīs, proti, līdz 2025. gada 1. janvārim tiek garantēti 70 % no tās summas 70 %, ko tās ir pārvietojušas uz EISI.

Priekšmets/definīcijas: pilnvaru deleģēšana, īstenošanas, pārejas un nobeiguma noteikumi

·Persondatu apstrāde un aizsardzība: ir ieviests jauns pants ar persondatu apstrādes juridisko pamatu, nosakot to kā pienākumu attiecībā uz persondatu izmantošanu programmas iestādēs.

·Ir ieviestas pārskatītas vai jaunas ekonomikas dalībnieka, saņēmēja, veicinošā nosacījuma, EJZAF prioritātes, atlikušo kļūdu īpatsvara definīcijas.

·Ir ieviests jauns noteikums, kas vajadzīgs, lai apstiprinātu, ka saskaņā ar LESD 177. pantu Parlaments un Padome līdz 2027. gada 31. decembrim pārskatīs KNR.

4.Secinājums

Komisija atbalsta iestāžu sarunu iznākumu un tāpēc akceptē Padomes nostāju.

Tomēr attiecībā uz dažiem grozījumiem, kurus Komisija uzskatīja par problemātiskākiem, tā ir nākusi klajā ar četrām deklarācijām par šādiem jautājumiem:

1) “Priekšfinansējuma noskaidrošana”,

2) “Strukturēts dialogs saistībā ar pagaidu pasākumiem fondu izmantošanai, reaģējot uz ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem”,

3) “Turpmāki pasākumi ES budžeta un Next Generation EU (NGEU) resursu aizsardzībai pret krāpšanu un pārkāpumiem, pieprasot Komisijas nodrošināta vienota datizraces instrumenta obligātu izmantošanu” un 

4) “ES budžeta aizsardzība, izmantojot procentuālo ieturējumu no maksājumiem dalītas pārvaldības programmām”.

Paziņojumus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

1. Priekšfinansējuma noskaidrošana

2. Strukturēts dialogs saistībā ar pagaidu pasākumiem fondu izmantošanai, reaģējot uz ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem

3. Turpmāki pasākumi ES budžeta un Next Generation EU (NGEU) resursu aizsardzībai pret krāpšanu un pārkāpumiem, pieprasot Komisijas nodrošināta vienota datizraces instrumenta obligātu izmantošanu 

4. ES budžeta aizsardzība, izmantojot procentuālo ieturējumu no maksājumiem dalītas pārvaldības programmām