2018/0328 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju jautājumā par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetences centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, pieņemšanu

1.Priekšvēsture

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2018) 630 final – 2018/0328 COD):	2018. gada 12. septembris
Datums, kad Padomē panākta vienošanās par sarunu mandātu:	2019. gada 13. marts
1. triloga datums:	2019. gada 13. marts
2. triloga datums:	2019. gada 20. marts
Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums):	2019. gada 17. aprīlis
Datums, kad Padomē panākta vienošanās par pārskatītām sarunu pilnvarām:	2020. gada 3. jūnijs
3. triloga datums:	2020. gada 25. jūnijs
Datums, kad Padomē panākta vienošanās par pārskatītām sarunu pilnvarām:	2020. gada 22. jūlijs
4. triloga datums:	2020. gada 29. oktobris
Datums, kad Padomē panākta vienošanās par pārskatītām sarunu pilnvarām:	2020. gada 9. decembris
5. (un pēdējā) triloga datums:	2020. gada 11. decembris
Datums, kad Pastāvīgo pārstāvju komitejā panākta politiskā vienošanās:	2020. gada 16. decembris
Datums, kad par kompromisa vienošanās apstiprinājumu balsojusi Eiropas Parlamenta ITRE komiteja:	2021. gada 14. janvāris
Datums, kad pieņemta Padomes nostāja pirmajā lasījumā:	2021. gada 20. aprīlis

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

Komisijas priekšlikuma par Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetences centru (turpmāk “Centrs”) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (turpmāk “Tīkls”) mērķis bija stiprināt Eiropas kiberdrošības spējas, pasargāt mūsu ekonomiku un sabiedrību no kiberuzbrukumiem, saglabāt pētniecības izcilību un stiprināt Savienības industrijas konkurētspēju šajā jomā. Tajā bija paredzēts, ka Centrs pārvalda kiberdrošībai paredzētos līdzekļus saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un apgūst finansējumu gan no programmas “Digitālā Eiropa”, gan no programmas “Apvārsnis Eiropa”, gan no dalībvalstu ieguldījumiem.

Priekšlikuma mērķis bija nodrošināt, ka Centrs un Tīkls palīdz Savienībai un dalībvalstīm kiberdrošības industriālajā politikā īstenot proaktīvu, stratēģisku ilgtermiņa perspektīvu, kura sniedzas tālāk par pētniecību un izstrādi. Šādai pieejai būtu ne vien jāsekmē revolucionāri risinājumi, kas ļauj novērst kiberdrošības problēmas, ar kurām sastopas gan privātais, gan publiskais sektors, bet arī jāatbalsta šādu risinājumu efektīva ieviešana praksē. Bija paredzēts, ka Tīkls un Centrs kopā uzlabos mūsu tehnoloģisko suverenitāti, īstenojot plaša mēroga kiberdrošības projektus.

Turklāt priekšlikuma mērķis bija atļaut attiecīgajām pētniecības un industriālajām kopienām, kā arī publiskajām iestādēm piekļūt nozīmīgākajiem resursiem, piemēram, testēšanas un eksperimentālajam tehniskajam nodrošinājumam, ko atsevišķas dalībvalstis bieži nevar atļauties izveidot nepietiekama finansējuma un cilvēkresursu trūkuma dēļ.

3.Komentāri par Padomes nostāju

Padomes nostāja atspoguļo trilogos panākto vienošanos. Svarīgākās Komisijas priekšlikumā ieviestās izmaiņas ir šādas:

–Mītnesvieta: Centra mītnesvieta ir Bukareste, kā norādīts apsvērumā.

–Mērķi un uzdevumi: Centra mērķi un uzdevumi ir noteikti atsevišķos pantos. Stratēģiskie uzdevumi ir nodalīti no īstenošanas uzdevumiem.

–Sinerģija starp civilo un militāro nozari un divējādais lietojums: nav skaidras atsauces uz Eiropas Aizsardzības fondu.

–Nacionālie koordinācijas centri (NKC): lai kļūtu par NKC, dalībvalstu izvirzītajām vienībām vairs nav vajadzīgs pozitīvs Komisijas novērtējums. Tomēr, lai NKC varētu pretendēt uz tiešu Savienības finansiālo atbalstu, pozitīvs Komisijas novērtējums joprojām ir vajadzīgs.

–Stratēģiskā “Programma” nosaka, ka Centram ir jāpieņem “Programma”, t. i., “visaptveroša un ilgtspējīga industriālā, tehnoloģiskā un pētnieciskā kiberdrošības stratēģija, kurā izklāsta stratēģiskus ieteikumus .. nozarei un nosaka Kompetences centra .. darbību stratēģiskās prioritātes”.

–Balsošana: katrai dalībvalstij Valdē ir viena balss. Komisijai ir bloķējošais mazākums attiecībā uz visiem lēmumiem, kas tieši ietekmē ES līdzekļu piešķiršanu un pārvaldību, izņemot Programmu. Programmas gadījumā pievienota drošības klauzula, kurā noteikts, ka Programma nav saistoša attiecībā uz lēmumiem, kas jāpieņem par gada darba programmām. Attiecībā uz lēmumiem, kas tieši neietekmē ES līdzekļu piešķiršanu un pārvaldību, Komisijai ir viena balss. Vienīgais izņēmums no noteikuma, ka katrai dalībvalstij Valdē ir viena balss, attiecas uz Valdes uzdevumu pieņemt lēmumus par kopīgu darbību aprakstu. Attiecībā uz šādiem lēmumiem dalībvalstīm un Savienībai ir balsstiesības proporcionāli to attiecīgajam ieguldījumam konkrētajā kopīgajā darbībā.

–Līdzfinansējums: regulā nav noteikts dalībvalstu ieguldījuma apmērs Centra darbībās, un tas ir brīvprātīgs. Proti, tekstā ir noteikts, ka attiecībā uz “Apvārsni Eiropu” Savienība sniegs ieguldījumu tikai tādā apmērā, kādā dalībvalstis uzņemas saistības katru gadu dot ieguldījumu.

Šajā jautājumā Komisija nāca klajā ar šādu paziņojumu: “Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanos par dalībvalstu līdzfinansējumu. Lai gan Komisija var piekrist tam, ka dalībvalstu ieguldījumi regulā nav precizēti, Komisija pauž nožēlu par to, ka politiskā vienošanās ietver jēgumu par “brīvprātīgiem” dalībvalstu ieguldījumiem, jo tas neapliecina visu iesaistīto pušu ilgtermiņa saistības.