EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.3.2021
COM(2021) 151 final
2021/0076(BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Igaunijas pieteikumu EGF/2020/002 EL/Estonia Tourism
PASKAIDROJUMA RAKSTS
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.Noteikumi, kas piemērojami finansiālajam ieguldījumam no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (“EGF regula”).
2.Igaunija 2020. gada 12. novembrī iesniedza pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF pēc darba ņēmēju atlaišanas tūrisma nozarē. Pieteikumā izmantota metodika no Igaunijas Statistikas Tūrisma satelītkontu klasifikācijas, kurā ietvertas ekonomikas nozares, kuras klasificētas NACE 2. redakcijas nodaļās, kas minētas 3. panta tabulā, turpmāk tekstā “tūrisma nozare”.
3.Pēc šā pieteikuma izvērtēšanas Komisija saskaņā ar visiem EGF regulas piemērojamajiem noteikumiem secināja, ka nosacījumi EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir izpildīti.
PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS
|
EGF pieteikums
|
EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism
|
|
Dalībvalsts
|
Igaunija
|
|
Attiecīgais(-ie) reģions(-i) (NUTS 2. līmenis)
|
EE00- Eesti
|
|
Pieteikuma iesniegšanas datums
|
2020. gada 12. novembris
|
|
Pieteikuma saņemšanas apliecinājuma datums
|
2020. gada 12. novembris
|
|
Papildu informācijas pieprasījuma datums
|
2020. gada 25. novembris
|
|
Papildu informācijas iesniegšanas termiņš
|
2021. gada 6. janvāris
|
|
Izvērtējuma pabeigšanas termiņš
|
2021. gada 31. marts
|
|
Intervences kritērijs
|
EGF regulas 4. panta 2. punkts
|
Attiecīgo uzņēmumu skaits
|
68 (skaits pieejams tikai par kolektīvās atlaišanas paziņojumiem)
|
|
Saimnieciskās darbības nozare(-s)
(NACE 2. redakcijas nodaļa)
|
45. nodaļa. (Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts)
49. nodaļa (Sauszemes transports un cauruļvadu transports)
50. nodaļa (Ūdens transports)
51. nodaļa (Gaisa transports)
52. nodaļa (Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības)
55. nodaļa (Izmitināšana)
56. nodaļa (Ēdināšanas pakalpojumi)
74. nodaļa (Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi)
77. nodaļa (Iznomāšana un ekspluatācijas līzings)
79. nodaļa (Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības)
90. nodala (Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības)
91. nodala (Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība)
92. nodaļa (Azartspēles un derības)
93. nodaļa (Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība)
|
|
Pārskata periods (maksimāli deviņi mēneši)
|
2020. gada 13. marts – 2020. gada 11. novembris
|
|
Kopējais atlaisto darba ņēmēju skaits
|
10 080
|
|
Atbalsttiesīgo saņēmēju kopskaits
|
10 080
|
|
Paredzēto atbalsta saņēmēju kopskaits
|
5060
|
|
Individualizēto pakalpojumu budžets (EUR)
|
7 452 468
|
|
EGF pasākumu īstenošanas budžets (EUR)
|
5000
|
|
Kopējais budžets (EUR)
|
7 457 468
|
|
EGF ieguldījums (60 %) (EUR)
|
4 474 480
|
|
|
|
PIETEIKUMA IZVĒRTĒŠANA
Procedūra
4.Igaunija 2020. gada 12. novembrī iesniedza pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti EGF regulas 4. pantā minētie intervences kritēriji. Komisija tajā pašā dienā apstiprināja minētā pieteikuma saņemšanu un 2020. gada 25. novembrī pieprasīja no Igaunijas papildu informāciju. Igaunija šo papildu informāciju iesniedza sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Saskaņā ar regulu Komisijai būtu jāpabeidz izvērtēt pieteikuma atbilstība finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem līdz 2021. gada 31. martam.
Pieteikuma atbilstība
Attiecīgie uzņēmumi un atbalsta saņēmēji
5.Pieteikums attiecas uz 1715 pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, un 8365 darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti tūrisma nozarē Igaunijā, no kuriem par 3873 darba ņēmējiem tika paziņots iestādēm kolektīvās atlaišanas laikā. Kolektīvā atlaišana ir notikusi kopumā uz 68 uzņēmumos un katrā uzņēmumā ir ietekmējusi no 5 līdz 1440 darba ņēmējiem. Šo uzņēmumu saraksts pieejams pielikumā.
Intervences kritēriji
6.Igaunijas iestādes, atkāpjoties no EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktā minētajiem intervences kritērijiem, kas nosaka vismaz 500 darba ņēmēju atlaišanu deviņu mēnešu pārskata periodā uzņēmumos, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos dalībvalsts kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī. Tā kā atlaišanas gadījumi nenotika tajā pašā ekonomikas nozarē (sk. 2. punktu), tiek piemērota atkāpe no 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kas paredzēta 4. panta 2. punktā (sīkāku informāciju par ārkārtas apstākļiem saistībā ar pieteikuma pieņemamību skatīt 26.-29. punktā).
7.Pieteikuma pārskata periods ir no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 11. novembrim.
Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanas aprēķināšana
8.Pārskata periodā atlaisto darba ņēmēju skaits ir aprēķināts šādi:
–3873 darba ņēmēji, sākot no dienas, kad darba devējs saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/59/EK 3. panta 1. punktu rakstiski paziņojis kompetentajai valsts iestādei par plānoto kolektīvo atlaišanu. Igaunija pirms Komisijas veiktā izvērtējuma pabeigšanas datuma apstiprināja, ka šie 3873 atlaišanas gadījumi ir faktiski notikuši;
–4492 no faktiskās līguma pārtraukšanas dienas vai līguma termiņa beigām;
–1715 pašnodarbinātas personas no darbības izbeigšanas datuma, kas noteikts saskaņā ar valsts tiesību vai administratīvajiem aktiem.
Atbalsttiesīgie saņēmēji
9.Kopējais atbalsttiesīgo saņēmēju skaits ir 10080.
Saikne starp darba ņēmēju atlaišanu un globālo finanšu un ekonomikas krīzi
10.Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. 2020. gada 27. maija paziņojumā “ES budžets - Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” Eiropas Komisija paziņoja, ka veselības krīze ir izraisījusi ekonomikas krīzi, un izklāstīja ekonomikas atveseļošanas plānu. Šā plāna ietvaros Eiropas Komisija uzsvēra EGF kā ārkārtas instrumenta nozīmi, lai palīdzētu cilvēkiem, kas zaudējuši darbu globālās ekonomikas krīzes dēļ.
11.Covid-19 pandēmija un tai sekojošā globālā ekonomikas krīze izraisīja milzīgu satricinājumu Igaunijas ekonomikā, kā rezultātā 2020. gadā paredzams IKP samazinājums par 4,6 %. Krīze īpaši smagi skāra tūrisma nozari, jo pēkšņi pārvietošanās ierobežojumi tika noteikti starptautiskā mērogā. Tas izraisīja krasu un neparedzētu starptautisko ceļojumu un tūrisma samazināšanos.
12.Pirms krīzes 90 % no tūrisma izdevumiem Igaunijā veidoja starptautiskais tūrisms, savukārt ESAO valstīs vidējais rādītājs bija aptuveni 25 %. Igaunijas tūrisma nozare 2020. gadā piedzīvoja gandrīz pilnīgu darbības pārtraukšanu, kas izraisīja atlaišanas vilni Igaunijas tūrisma nozarē.
13.Kopš EGF izveides par tūrisma nozari plašākā nozīmē, kā definēts 2. punktā, ir iesniegti septiņi atbalsta pieteikumi.
Notikumi, kas izraisījuši darba ņēmēju atlaišanu un darbības beigšanu
14.Notikumi, kas izraisīja šo atlaišanu un darbības pārtraukšanu, negaidīti notika 2020. gada sākumā Covid-19 pandēmijas globālās izplatības dēļ.
15.Pirms pandēmijas izplatīšanās Igaunijas tūrisma nozare baudīja rekordlielu apmeklētāju skaitu. 2019. gadā izmitināšanas pakalpojumus izmantoja par 5,3 % vairāk starptautisko tūristu un par 5,9 % vairāk vietējo tūristu nekā iepriekšējā gadā. Dominēja starptautisko tūristu īpatsvars, kas veidoja gandrīz 60 % no visām nakšņošanām. Turklāt bija noslogota pasažieru satiksme jūras un gaisa transporta jomā. 2019. gadā caur Tallinas ostu ceļoja 10,64 miljoni pasažieru un caur Tallinas lidostu – 3,27 miljoni pasažieru.
16.Igaunija ziņo, ka pievienotā vērtība tūrisma nozarē ir palielinājusies par 6,6 %, veidojot 25 % no kopējās ekonomikas pievienotās vērtības. 2019. gadā Igaunijas tūrisma ieņēmumi sasniedza jaunu rekordu – 2,1 miljardu EUR, un starptautiskie tūristi ģenerēja 1,6 miljardus EUR. Tūrisms tika uzskatīts par Igaunijas konkurētspējai nozīmīgu nozari, un tika veikti būtiski ieguldījumi tā tālākā attīstībā.
17.Līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos pasaulē 2020. gada martā notika negaidīts notikumu pavērsiens. Vīrusa izplatīšanās dēļ Igaunija 2020. gada 13. martā izsludināja ārkārtas stāvokli. Tika ieviesti ceļošanas ierobežojumi un slēgtas starptautiskās robežas, kas tūrisma nozarē izraisīja pēkšņu stagnāciju. 2020. gada martā to starptautisko tūristu skaits, kuri uzturējās izmitināšanas vietās, bija par 64 % mazāks nekā iepriekšējā gadā. Aprīlī–maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija samazinājums par 97-99 %. Jūnijā un jūlijā nebija vērojami nekādi uzlabojumi, pat tad, kad vasarā uz laiku ierobežojumi tika atviegloti . 2020. gada otrajā ceturksnī Igauniju apmeklēja tikai 120 000 ārvalstu viesu, kas bija par 94 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. 2020. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī samazinājums salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem bija 67 % un 89 %.
18.Pārvietošanās ierobežojumi ietekmēja transporta nozari, kur pasažieru pārvadājumu maršruti tika vai nu slēgti, vai nodrošināti ierobežotā apjomā. Jūras transporta nozarē to pasažieru skaits, kuri ceļo caur Tallinas ostu, 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 55 %. Atpūtas kruīzi tika pilnībā pārtraukti. 2020. gada 11 mēnešos pasažieru skaits gaisa transporta nozarē samazinājās par 73 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
19.Tā rezultātā strauji tika zaudētas darbvietas, jo īpaši ceļojumu uzņēmumos, izmitināšanas, ēdināšanas un konferenču pakalpojumu, pasākumu organizēšanas un transporta jomā.
Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī
20.Paredzams, ka masveida atlaišanas gadījumi Igaunijas tūrisma nozarē ietekmēs ne tikai visu nozari, bet arī visu ekonomiku kopumā. Igaunija apgalvo, ka tūrisms lielā mērā veicina valsts ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju un ir svarīgs nodarbinātības avots. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas apkopotajiem datiem 2019. gadā darbvietas tūrisma nozarē veidoja 13,5 % no visām darbvietām Igaunijā. Grūtības, ar kurām saskaras tūrisma nozare, tieši ietekmē arī saistītās nozares.
21.Igaunija apgalvo, ka Igaunijas ekonomikas kopējais apgrozījums 2020. gadā piedzīvoja ievērojamu kritumu par 9,5 %. Lielākos zaudējumus cieta tūrisma nozare. Apgrozījums tūrisma nozarē 2020. gada pirmajā pusē vien samazinājās par 19 % (943 miljoniem EUR). Tūrisma nozarē 2020. gada pirmajā pusē visstraujāk samazinājās ceļojumu biroju un tūrisma operatoru uzņēmējdarbība (57,9 %) un izmitināšanas pakalpojumi (50,9 %).
22.Kopējais nodarbinātības līmenis Igaunijā samazinājās no 68,4 % 2019. gadā līdz 66,7 % 2020. gadā. Bezdarba līmenis palielinājās no 4,4 % līdz 6,8 %. Absolūtos skaitļos, salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, bezdarbnieku skaits 2020. gada ceturtajā ceturksnī palielinājās par 21 800 līdz 53 100 darba ņēmējiem, savukārt nodarbināto skaits samazinājās par 11 800 līdz 659 500 darba ņēmējiem. Turklāt ievērojami saruka pilna laika darba ņēmēju skaits – par 19 200 cilvēkiem, kopumā samazinoties līdz 567 000 pilna laika darba ņēmējiem.
23.Lai gan krīze skāra visu valsti, dažas Igaunijas daļas cieta smagāk nekā citas. Visvairāk skartais apgabals ir Harju apgabals un galvaspilsēta Tallina. Tallina, galveno uzmanību pievēršot viesnīcām un konferenču norises vietām, lielākoties ir atkarīga no ārvalstu viesiem. 2020. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Tallinā pieauga par 62 % (par 8500 bezdarbniekiem vairāk) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (40 % pārējā Igaunijā).
24.Maz ticams, ka tūrisma nozare ātri atgūsies no krīzes. Līdz ar pandēmijas attīstību ir pāragri prognozēt vispārējo ietekmi uz tūrisma nozari un nodarbinātību. Ekonomikas prognozes paredz, ka tūrisma nozarei būs vajadzīgi divi līdz četri gadi, lai atveseļotos līdz pirmskrīzes līmenim.
25.Paredzams, ka atlaišanai būs ievērojama sociālā ietekme. Tūrisma nozares bezdarbnieki, visticamāk, Igaunijas darba tirgū būs nelabvēlīgā situācijā viņu profila dēļ. Nozares darba ņēmēju vidū ir liela daļa mazkvalificētu darba ņēmēju, darba ņēmēju bez profesionālās kvalifikācijas, jauniešu un sezonas un nepilna laika darba ņēmēju. Tūrisma nozarē darbojas daudz pašnodarbināto. Šajā nozarē dominē MVU, kuriem ir vājāka noturība pret krīzēm salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem.
Paskaidrojums par ārkārtas apstākļiem, kas ir pamatā pieteikuma pieņemamībai
26.Igaunija apgalvo, ka, neraugoties uz to, ka pieteikums attiecas uz tādu ekonomikas nozaru kombināciju, kas klasificētas 14 dažādās NACE 2. redakcijas nodaļās, šis pieteikums tomēr būtu jāpielīdzina pieteikumam saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu ārkārtas apstākļu dēļ, kas nopietni ietekmē nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku, jo MVU Igaunijā ir galvenais uzņēmējdarbības veids.
27.MVU ir nozīmīgs darba devējs Igaunijā, un tie veido 79,2 % no kopējā darbaspēka. Līdz pat 91 % no visiem uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi ar mazāk nekā 10 darba ņēmējiem. 2017. gadā tikai 0,2 % Igaunijas uzņēmumu bija lieli uzņēmumi, kuros bija nodarbināti vairāk nekā 250 darba ņēmēju. Arī tūrisma nozarē dominē MVU. 80 % izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nodarbina tikai 1-9 darbiniekus. Tūrisma nozarēs ir arī liels pašnodarbināto skaits. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā strādā aptuveni 436 pašnodarbināto, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – 3122 un mākslinieciskās un izklaides darbībās – 1901.
28.Tūrisma nozare ir arī ļoti sadrumstalota. Tā aptver plašāku savstarpēji atkarīgu nozaru klāstu, kas klasificētas NACE 2. redakcijas līmenī, piemēram, izmitināšana, ēdināšanas pakalpojumi, sauszemes, gaisa vai ūdens transports, tūrisma operatori u.c. Igaunija piemēro tūrisma satelītkontu sistēmu, kurā Igaunijas Statistikas birojs, pamatojoties uz Eurostat “Eiropas Īstenošanas rokasgrāmatu par tūrisma satelītkontiem”, preces un pakalpojumus klasificē kā produktus, kas ir vai nav attiecināmi uz tūrismu, lai tādējādi novērtētu tūrisma ieguldījumu IKP. Saskaņā ar šo metodiku 14 nozares, uz kurām attiecas šis pieteikums, veido Igaunijas tūrisma nozari.
29.Tā kā atlaišanas gadījumi notika tajā pašā laikposmā un tie attiecās uz atlaistajiem darba ņēmējiem ar līdzīgu izcelsmi ļoti cieši saistītās nozarēs, kuras visas parasti tiek apkopotas terminā “tūrisma nozare”, šo atlaišanas gadījumu apvienošana vienā EGF pieteikumā ne tikai samazina administratīvo slogu, bet arī rada sinerģiju.
Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības
Paredzētie atbalsta saņēmēji
30.No 10 080 atbalsttiesīgajām personām, to atlaisto darba ņēmēju un pašnodarbināto personu aplēstais skaits, kas varētu piedalīties EGF pasākumos, ir 5060. Potenciālo saņēmēju iedalījums pēc to dzimuma, valstspiederības un vecuma grupas ir šāds:
|
Kategorija
|
Paredzēto
atbalsta saņēmēju skaits
|
|
Dzimums:
|
vīrieši:
|
1970
|
(38,93 %)
|
|
|
sievietes:
|
3090
|
(61,07 %)
|
|
Valstspiederība:
|
ES valstspiederīgie:
|
4 288
|
(84,74 %)
|
|
|
nav ES valstspiederīgie:
|
772
|
(15,26 %)
|
|
Vecuma grupa:
|
15–24 gadi:
|
700
|
(13,83 %)
|
|
|
25–29 gadi:
|
576
|
(11,38 %)
|
|
|
30–54 gadi:
|
2754
|
(54,43 %)
|
|
|
55–64 gadi:
|
1030
|
(20,36 %)
|
|
|
vecāki par 64 gadiem:
|
0
|
(0,0 %)
|
Ierosināto pasākumu atbilstība
31.Individualizētie pakalpojumi, kas sniedzami atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, ietver turpmāk minētās darbības.
–Atbalsta saņēmējiem nodrošina darba tirgus apmācību, lai tie apgūtu jaunas prasmes un kvalifikāciju un tādējādi uzlabotu savas nodarbinātības iespējas. Apmācības kursu klāstā var tikt iekļauti valodas kursi, profesionālās kvalifikācijas ieguve, uzņēmējdarbības prasmju apgūšana, kā arī mobilitāti veicinošu prasmju apgūšana, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanas kursi. Apmācību pielāgo atbalsta saņēmēju individuālajiem plāniem un pašreizējām un turpmākajām tendencēm darba tirgū.
–Uzņēmuma dibināšanas subsīdija un papildu atbalsts: jauna uzņēmuma izveidei vienai personai var piešķirt dotāciju ne vairāk kā 6000 EUR apmērā un papildu atbalstu līdz 2500 EUR, pamatojoties uz budžetu, ko saņēmējs ir iekļāvis detalizētajā uzņēmējdarbības plānā.
–Māceklība jaunu profesionālo prasmju un praktisko zināšanu apguvei tieši darbavietā.
–Atbalsts formālai izglītībai – formālas izglītības izmaksu segšana tiek piedāvāta, lai mudinātu saņēmējus sākt formālās mācības profesionālās vai augstākās izglītības ietvaros. Atbalsts sedz dalības maksu un mācību maksu par profesionālo apmācību, profesionālo augstāko izglītību vai bakalaura studijām akreditētā iestādē.
–Atbalsta saņēmējiem tiek piedāvāti mācību pabalsti un citi pabalsti, lai atbalstītu viņu dalību aktīvos pasākumos.
32.Aprakstītās ierosinātās darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi saskaņā ar EGF regulas 7. pantā noteiktajām atbalsttiesīgajām darbībām. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.
33.Igaunija ir sniegusi nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajam uzņēmumam ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Tā ir apliecinājusi, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.
Aplēstais budžets
34.Aplēstās kopējās izmaksas ir 7 457 468 EUR, kas ietver izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem 7 452 468 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informēšanas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem 5000 EUR apmērā.
35.Kopējais finansiālais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir 4 474 480 EUR (60 % no kopējām izmaksām).
|
Darbības
|
Aplēstais dalībnieku skaits
|
Aplēstās izmaksas par vienu dalībnieku
(EUR)
|
Aplēstās kopējās izmaksas
(EUR)
|
|
Individualizēti pakalpojumi (darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu)
|
|
Atbalsts formālai izglītībai – formālās izglītības izmaksu
(tasemeõpe)
|
160
|
6939
|
1 110 255
|
|
Darba tirgus apmācība
(tööturukoolitus)
|
4200
|
838
|
3 519 172
|
|
Māceklība
(tööpraktika)
|
600
|
866
|
519 537
|
|
Uzņēmuma dibināšanas subsīdija/papildu atbalsts
(ettevõtluse alustamise toetus / ettevõtluse toetamine)
|
86
|
6294
|
541 257
|
|
Starpsumma (a):
Procentuāli no individualizēto pakalpojumu kopuma
|
–
|
5 690 221
|
|
|
|
(76,35 %)
|
|
Pabalsti un stimuli (darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu)
|
|
Mācību pabalsts formālai izglītībai
(tasemeõppes osalemise toetus)
|
160
|
5222
|
835 552
|
|
Pabalsti, lai atbalstītu piedalīšanos aktīvos pasākumos (stipendija, transporta un izmitināšanas pabalsts)
(stipendium, sõidu- ja majutustoetus)
|
4800
|
171
|
820 350
|
|
Mobilitātes pabalsts
(mobiilsustoetus)
|
110
|
967
|
106 345
|
|
Starpsumma (b):
Procentuāli no individualizēto pakalpojumu kopuma
|
–
|
1 762 247
|
|
|
|
(23,65 %)
|
|
Darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 4. punktu
|
|
1. Sagatavošanās pasākumi
|
–
|
|
|
2. Pārvaldība
|
–
|
|
|
3. Informēšana un reklāma
|
–
|
|
|
4. Kontrole un ziņošana
|
–
|
5000
|
|
Starpsumma (c):
Procentuāli no kopējām izmaksām:
|
–
|
5000
|
|
|
|
(0,07 %)
|
|
Kopējās izmaksas (a + b + c):
|
–
|
7 457 468
|
|
EGF ieguldījums (60 % no kopējām izmaksām)
|
–
|
4 474 480
|
36.To darbību izmaksas, kuras iepriekš minētajā tabulā noteiktas kā darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nepārsniedz 35 % no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopizmaksām. Igaunija apstiprināja, ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos.
37.Igaunija apstiprināja, ka ieguldījumu izmaksas par pašnodarbinātību, uzņēmuma dibināšanu un darba ņēmēju pārņemšanu vienam atbalsta saņēmējam nepārsniegs 15 000 EUR.
Izdevumu atbalsttiesīguma periods
38.Individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem Igaunija sāka sniegt 2021. gada 1. janvārī. Tāpēc par izdevumiem saistībā ar šīm darbībām EGF finansiālu ieguldījumu ir tiesības saņemt no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. janvārim, izņemot formālās izglītības vai apmācības kursus (kuru ilgums ir divi gadi vai vairāk), kas būs atbalsttiesīgi līdz 2023. gada 1. jūlijam.
39.Administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu Igaunijai sāka rasties 2021. gada 1. janvārī. Tāpēc par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informēšanas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem EGF finansiālu ieguldījumu ir tiesības saņemt no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. jūlijam.
Papildināmība ar darbībām, ko finansē no valstu vai Savienības fondiem
40.Valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avots ir Darba tirgus pakalpojumu un pabalstu fonds, ar kura līdzekļiem Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds (EUIF) kā valsts nodarbinātības dienests Igaunijā nodrošina darba tirgus aktīvus pasākumus. Fonds izveidots no aktīviem, kas pieder bezdarbnieku apdrošināšanas pabalstu trasta fondam (trasta fonds, kas izmaksā pabalstus darbinieku atlaišanas un darba devēju maksātnespējas gadījumā), un no valsts budžeta līdzekļiem, kas iegūti ar Sociālo lietu ministrijas starpniecību.
41.Igaunija ir apstiprinājusi, ka iepriekš aprakstītie pasākumi, uz kuriem attiecas EGF finansiālais ieguldījums, šim pašam nolūkam nesaņems finansiālos ieguldījumus no citiem Savienības finanšu instrumentiem.
Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālajām iestādēm
42.Igaunija norādīja, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir izstrādāts, apspriežoties ar attiecīgo iestāžu un apvienību pārstāvjiem. EUIF Uzraudzības valde 2020. gada 7. septembrī apsprieda saskaņotā kopuma pamatelementus un tos apstiprināja; EGF pasākumu norise regulāri tiks apspriesta valdes sanāksmēs. Sociālie partneri ir valdes locekļi – divi locekļi no Igaunijas Darba devēju konfederācijas, viens no Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un viens no Igaunijas Darba ņēmēju arodbiedrību konfederācijas.
43.Turpmākās apspriedes ar tūrisma nozares pārstāvjiem notiks pēc tam, kad būs pabeigta atlaisto darbinieku profila analīze. Vispiemērotākais atbalsta veids tiks noteikts, ņemot vērā vecuma struktūru, izglītības profilu un citas saņēmēju iezīmes. Turklāt ir plānots, ka Igaunijas Viesnīcu un restorānu apvienība, iespējams, palīdzēs izstrādāt dažus ar nozari saistītus apmācības pasākumus.
Pārvaldības un kontroles sistēmas
44.Pieteikums ietver pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, kurā norādīti iesaistīto struktūru pienākumi. Igaunija ir informējusi Komisiju, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs un kontrolēs tās pašas struktūras, kas iesaistītas ESF pārvaldībā. Pārvaldības uzdevumu izpildi nodrošina Sociālo lietu ministrijas Viedas attīstības departaments un Nodarbinātības departaments, kuri darbojas kā EGF pārvaldības iestāde (PI). Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departaments darbojas kā EGF revīzijas iestāde (RI), savukārt Valsts Kopīgo pakalpojumu centra Dotāciju maksājumu departaments pilda EGF sertifikācijas iestādes (SI) funkcijas. Valsts Kopīgo pakalpojumu centrs kā starpniekstruktūra (SS) pilda arī dažas EGF pārvaldības iestādes funkcijas.
Saistības, ko uzņēmusies attiecīgā dalībvalsts
45.Igaunija ir sniegusi visus nepieciešamos apliecinājumus tam, ka:
–piekļuvē ierosinātajām darbībām un to īstenošanai tiks piemēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi,
–ir ievērotas valstu un ES tiesību aktos paredzētās prasības par darba ņēmēju kolektīvo atlaišanu,
–uzņēmumi, kuros atlaisti darba ņēmēji un kuri pēc atlaišanas ir turpinājuši darbību, ir ievērojuši juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir snieguši darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību,
–ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, kā arī tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana,
–ar ierosinātām darbībām papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības,
–EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.
IETEKME UZ BUDŽETU
Budžeta priekšlikums
46.EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā paredzēts 8. panta 1. punktā Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.
47.Pēc pieteikuma izskatīšanas attiecībā uz EGF regulas 13. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un aplēstās izmaksas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus 3 746 700 EUR apmērā, kas veido 60 % no kopējām ierosināto darbību izmaksām, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar pieteikumu.
48.Ārkārtas apstākļos veikto ieguldījumu kopsumma kārtējā gadā nepārsniedz 15 % no EGF gada maksimālās summas saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktu.
49.Lēmuma priekšlikumu par EGF izmantošanu kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome, kā noteikts 9. punktā Iestāžu Nolīgumā (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai.
Saistītie akti
50.Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF līdzekļu izmantošanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu uz attiecīgo budžeta pozīciju 4 474 480 EUR apmērā.
51.Tajā pašā laikā, kad Komisija pieņem priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, tā ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stājas spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņem ierosināto lēmumu izmantot EGF.
2021/0076 (BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Igaunijas pieteikumu EGF/2020/002 EL/Estonia Tourism
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006, un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,
ņemot vērā Iestāžu Nolīgumu (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, un jo īpaši tā 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai sākas jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.
(2)EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 8. panta 1. punktā.
(3)2020. gada 12. novembrī Igaunija iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu un darbības pārtraukšanu (turpmāk “darba ņēmēju atlaišana”) tūrisma nozarē, kas klasificēta saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE) 2. redakcijas 45. nodaļā (Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts), 49. nodaļā (Sauszemes pārvadājumi un cauruļvadu transports), 50. nodaļā (Ūdens transports), 51. nodaļā (Gaisa transports), 52. nodaļā (Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības) un 55. nodaļā (Izmitināšana), 56. nodaļā (Ēdināšanas pakalpojumi), 74. nodaļā (Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi), 77. nodaļā (Iznomāšana un ekspluatācijas līzings), 79. nodaļā (Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības), 90. nodaļā (Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības), 91. nodaļā (Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība), 92. nodaļā (Azartspēles un derības), 93. nodaļā (Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība) Igaunijā. Igaunijas Republika ir vienība, kas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā (NUTS klasifikācijā) iekļauta 2. līmeņa reģionu sarakstā. Pieteikumā pievienota papildinformācija, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Tas atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.
(4)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 4. panta 2. punktu Igaunijas pieteikumu uzskata par pieņemamu, jo darba ņēmēju atlaišana būtiski ietekmē nodarbinātību un valsts ekonomiku.
(5)Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai saistībā ar Igaunijas iesniegto pieteikumu sniegtu finansiālu ieguldījumu 4 474 480 EUR apmērā.
(6)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu 4 474 480 EUR saistību un maksājumu apropriācijās.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [tā pieņemšanas datums].
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
priekšsēdētājs