EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.3.2021
COM(2021) 114 final
2021/0059(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku paredzēto lēmumu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā Komisijai jāieņem saistībā ar Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“Vienošanās”) attiecībā uz paredzēto lēmumu grozīt Vienošanās noteikumus par vietējām izmaksām. Šie noteikumi nosaka atbalstītā eksporta līguma vērtības maksimālo procentuālo daļu, ko var veidot produkti un pakalpojumi, kas iegūti uz vietas, t. i., galamērķa valstī, nevis eksportētājvalstī vai trešā valstī. Paredzētais lēmums palielinātu šo maksimālo procentuālo daļu, nodrošinot lielāku elastību atbilstoši tirgus realitātei.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem
Vienošanās ir džentlmeņu vienošanās starp ES, ASV, Kanādu, Japānu, Koreju, Norvēģiju, Šveici, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju, un tās mērķis ir nodrošināt pamatnoteikumus oficiāli atbalstītu eksporta kredītu pareizai izmantošanai. Praksē tas nozīmē izveidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus (kuros konkurenci nosaka eksportējamo preču un pakalpojumu kvalitāte un cena, nevis paredzētie finanšu noteikumi), strādājot pie tā, lai likvidētu subsīdijas un tirdzniecības izkropļojumus, kas saistīti ar oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Vienošanās stājās spēkā 1978. gada aprīlī uz nenoteiktu laiku, un, lai gan tam ir administratīvs ESAO sekretariāta atbalsts, tā nav ESAO tiesību akts.
Ņemot vērā finanšu tirgus un politiskās norises, kas ietekmē oficiāli atbalstītu eksporta kredītu piešķiršanu, šī Vienošanās tiek regulāri atjaunināta. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1233/2011 paredzēts, ka Vienošanās izklāstītās pamatnostādnes piemēro Savienībā un tādējādi tā ir padarīta juridiski saistoša Eiropas Savienībā. Atbilstīgi 2. pantam minētajā regulā Vienošanās noteikumu un nosacījumu pārskatīšana ar deleģētiem aktiem tiek iekļauta ES tiesību aktos.
2.2.Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieki
Vienošanās dalībnieku (“dalībnieki”) sanāksmēs, kur Vienošanās dalībnieki pieņem lēmumus, kā arī rakstiskajās procedūrās, Eiropas Komisija pārstāv Savienību. Lēmumus par visiem Vienošanās grozījumiem pieņem vienprātīgi. Savienības nostāju pieņem Padome, un dalībvalstis to apspriež Padomes darba grupā eksporta kredītu jautājumos.
Vienošanās 62. pantā noteikts: “Dalībnieki regulāri pārskata Vienošanās darbību. Pārskatīšanā dalībnieki cita starpā izskata paziņošanas procedūras, diferencētās diskonta likmes (DDR) sistēmas īstenošanu un darbību, noteikumus un procedūras attiecībā uz piesaistītu atbalstu, saskaņošanas jautājumus, iepriekšējās saistības un iespējas attiecībā uz Vienošanās dalībnieku skaita palielināšanu.”
2.3.Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku paredzētais akts
Vienošanās dalībnieku 141. sanāksmē, kas notika 2019. gada jūnijā, dalībnieki apsprieda ES priekšlikuma projektu palielināt oficiālo atbalstu vietējām izmaksām. Pārējie dalībnieki pozitīvi uztvēra priekšlikuma projektu, tomēr viena delegācija saglabāja savu nostāju un lūdza ES sniegt papildu pamatinformāciju un precizējumus.
Nākamajā Vienošanās dalībnieku sanāksmē 2019. gada novembrī atkal tika apspriesta oficiālā atbalsta palielināšana vietējām izmaksām. Diskusijas temats bija iespējamie priekšlikuma projekta grozījumi, cita starpā vietējo izmaksu seguma nošķiršana konkrētām nozarēm vai valstīm. Tomēr dalībniekiem neizdevās panākt vienošanos, un diskusijas tika pārceltas uz nākamajām sanāksmēm. Vienošanās dalībnieku 144. sanāksmē 2020. gada jūnijā delegācija, kas neatbalstīja ES priekšlikuma projektu, iesniedza atbildes priekšlikumu par atbalstu vietējām izmaksām. Šis priekšlikums neguva citu dalībnieku atbalstu, taču tika piedāvāti un apspriesti kompromisa risinājumi un grozījumi, lai atrisinātu atklātos neskaidros jautājumus.
Ņemot vērā Vienošanās dalībnieku iepriekšējās sanāksmēs paustos viedokļus, ES pārskatīja priekšlikuma projektu un dalībnieku 145. sanāksmē, kas notika 2020. gada 17. novembrī, iesniedza kompromisa priekšlikuma projektu. Daži dalībnieki ierosināja maznozīmīgus grozījumus kompromisa priekšlikuma projektā. Pēc nelielas diskusijas visi dalībnieki pauda atbalstu kompromisa priekšlikuma projektam kopā ar ierosinātajiem grozījumiem. Vienošanās dalībniekiem ir jāpieņem lēmums par Savienības kompromisa priekšlikuma projektu, izmantojot rakstisko procedūru.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Galvenie principi oficiālam atbalstam vietējām izmaksām ir izklāstīti Vienošanās 10. pantā. Tajā ir noteikts, ka oficiālais atbalsts vietējām izmaksām nedrīkst pārsniegt 30 % no eksporta līguma vērtības (valsts saturs un trešo valstu piegādes). Šie noteikumi tika ieviesti 2006. gadā, kad oficiālā atbalsta maksimālais apjoms tika palielināts no 15 % līdz 30 % no eksporta līguma vērtības. Pēdējās desmitgadēs pasaules tirdzniecības un ražošanas modeļi ir ievērojami attīstījušies. Globālo vērtības ķēžu rašanās ir mainījusi to, kā eksportētāji iepērk piegādes. Uzņēmumi, kuru ražošana galvenokārt tika veikta vienā valstī, tagad optimizē savus piegādes avotus, pamatojoties uz izmaksu efektivitāti un ģeogrāfisko pieejamību, un galaprodukts bieži vien ir ražošanas un montāžas līniju rezultāts vairākās valstīs. ES eksporta nozare jau sen ir aicinājusi palielināt vietējo izmaksu elastību. Pašreizējais vietējo izmaksu atbalsta ierobežojums rada neizdevīgus konkurences apstākļus ES eksportētājiem salīdzinājumā ar eksportētājiem valstīs, kurām šī Vienošanās nav saistoša.
Paredzētais lēmums par oficiālā atbalsta palielināšanu vietējām izmaksām nozīmētu, ka vietējo izmaksu maksimālais līmenis tiktu paaugstināts līdz 40 % no eksporta līguma vērtības valstīs ar augstiem ienākumiem (valsts kategorija I Vienošanās) un līdz 50 % valstīs ar vidējiem un zemiem ienākumiem (valsts kategorija II Vienošanās). Vietējo izmaksu noteikumi Nozares vienošanās par eksporta kredītiem atjaunojamo energoresursu, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās un ūdenssaimniecības projektiem tiktu saskaņoti ar Vienošanās pamattekstā paredzētajiem noteikumiem par vietējām izmaksām. Turklāt Vienošanās tiktu papildināta ar pārskatīšanas klauzulu, kas paredz veikt pārskatīšanu trīs gadus pēc jauno noteikumu par vietējām izmaksām stāšanās spēkā.
Tāpēc tiek ieteikts, ka Savienības nostāja ir apstiprināt Vienošanās dalībnieku paredzēto lēmumu, izmantojot rakstisko procedūru, lai palielinātu oficiālo atbalstu vietējām izmaksām.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, kuri nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētais akts var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 (2011. gada 16. novembris) par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK. Tas ir tāpēc, ka šīs regulas 2. pantā ir noteikts, ka “Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 3. pantu, lai grozītu II pielikumu atbilstīgi pamatnostādņu grozījumiem, par kuriem vienojušies vienošanās dalībnieki.”
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemamā lēmuma materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā paredzētā akta mērķa un satura, par kuru ieņem nostāju Savienības vārdā. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. pants.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Dalībnieku paredzētais lēmums grozīs Vienošanos, tāpēc ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2021/0059 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku paredzēto lēmumu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“Vienošanās”) ir juridiski saistoša ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 (2011. gada 16. novembris) par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK.
(2)Vienošanās dalībnieki (“dalībnieki”) savā 145. sanāksmē 2020. gada 17. novembrī vienojās pieņemt lēmumu, izmantojot rakstisko procedūru, grozīt minēto Vienošanos, lai palielinātu oficiālo atbalstu eksporta kredītiem vietējo izmaksu veidā.
(3)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz lēmumu, kas Vienošanās dalībniekiem jāpieņem rakstiskā procedūrā, jo paredzētais lēmums var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1233/2011 2. pantu.
(4)Paredzētajam lēmumam palielināt oficiālo atbalstu vietējām izmaksām būtu jāpielāgo Vienošanās noteikumi par vietējo izmaksu atbalstu dominējošajiem tirdzniecības un ražošanas modeļiem. Globālās vērtību ķēdes ir mainījušas eksportētāju lēmumus par piegādes avotiem, un lielākā daļa eksportētāju tagad iepērk piegādes no vairākām valstīm un arvien lielākā mērā pircēja atrašanās vietā. Lai ES eksportētājiem piedāvātu lielāku elastību un ļautu īstenot optimālas piegādes avotu stratēģijas, oficiālā atbalsta vietējām izmaksām maksimālā robežvērtība būtu jāpalielina no 30 % līdz 40 % no eksporta līguma vērtības valstīs ar augstiem ienākumiem un no 30 % līdz 50 % no eksporta līguma vērtības valstīs ar vidējiem un zemiem ienākumiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku rakstiskā procedūrā attiecībā uz paredzēto lēmumu palielināt oficiālo atbalstu vietējām izmaksām, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs