EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.10.2021

COM(2021) 952 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Progress tīrās enerģijas tehnoloģiju konkurētspējas jomā

{COM(2021) 950 final} - {SWD(2021) 307 final}

Satura rādītājs

1.Ievads

2.ES tīrās enerģijas nozares vispārējā konkurētspēja

2.1Situācijas izklāsts: nesenās norises, Covid-19 ietekme, atveseļošana, cilvēkkapitāls un pievienotā vērtība

2.1Pētniecības un inovāciju tendences

2.2Tīro tehnoloģiju finansējums ES

3.Pievēršanās galvenajām tīrajām energotehnoloģijām un risinājumiem

3.1Atkrastes un sauszemes vēja enerģija

3.2Saules fotoelementi (PV)

3.3Siltumsūkņi izmantošanai ēkās

3.4Akumulatori

3.5Atjaunīgā ūdeņraža ražošana elektrolīzes ceļā

3.6Viedie tīkli (sadales tīkla automatizācija, viedie skaitītāji, mājas enerģijas pārvaldības sistēmas un ET viedā uzlāde).

3.7Atjaunīgā degviela aviācijai un kuģniecībai

4.Secinājumi

1.Ievads  

Eiropas zaļais kurss ir visaptverošs satvars, kas attiecas uz ES tīrās enerģijas politiku. Tā ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir taisnīgā, resursu ziņā efektīvā, rentablā un konkurētspējīgā veidā padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē. Lai īstenotu Eiropas zaļā kursa mērķus klimata jomā, Eiropas Klimata aktā 1 ir nostiprināta politiskā prioritāte līdz 2050. gadam panākt Savienībā klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni.

Šo politikas kontekstu papildina finanšu līdzekļu piešķiršana bezprecedenta apjomā ES līmenī, kas ietver gan jauno ES budžetu 2 , gan instrumenta NextGenerationEU atveseļošanas un noturības pasākumu kopumu, par ko panākta vienošanās 2020. gadā 3 . Tie palīdzēs sniegt lielu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paredzot 30 % no kopējiem izdevumiem klimata jomā. Konkrēti, pilnībā atzīstot pētniecības un inovāciju nozīmi šo mērķu sasniegšanā, ir ievērojami pastiprināta ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” 4 , kā arī citas finansēšanas programmas, piemēram, Inovāciju fonds vai LIFE.

Turklāt 2021. gada jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar visaptverošu tiesību aktu paketi, kas paredzēta, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu, un kurā ierosināts pārskatīt esošos instrumentus, kā arī ieviest jaunus instrumentus 5 , lai palīdzētu līdz 2030. gadam sasniegt ES klimata mērķrādītājus. Šī tiesību aktu pakete ir viens no visaptverošākajiem līdz šim iesniegtajiem Komisijas priekšlikumu kopumiem klimata un enerģētikas jomā. Tā citstarp veicinās tīras enerģijas sistēmas attīstību nākamajā desmitgadē, veicinot inovāciju, investīcijas un radot jaunu tirgus pieprasījumu ES, vienlaikus nodrošinot sociāli taisnīgu pāreju un nostiprinot ES vadošo pozīciju pasaulē cīņā pret klimata krīzi.

Tehnoloģiskā attīstība tīras enerģijas sistēmā 6 ir izšķiroši svarīga, lai līdz 2050. gadam sasniegtu ES mērķi klimata un enerģētikas jomā, kā uzsvērts “2030. gada klimata mērķrādītāja plāna ietekmes novērtējumā” 7 . Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozēm, neraugoties uz to, ka lielāko daļu CO2 emisiju samazinājuma līdz 2030. gadam nodrošinās tehnoloģijas, kas jau tagad ir pieejamas tirgū, gandrīz pusi no samazinājuma, kas ir jāpanāk līdz 2050. gadam, nodrošinās tehnoloģijas, kuras pašlaik ir demonstrējumu vai prototipu izstrādes posmā 8 . Šis otrais ikgadējais konkurētspējas ziņojums 9 atspoguļo dažādu tīras enerģijas tehnoloģiju pašreizējo un plānoto stāvokli un sniedz ieskatu par to, kā tīras enerģijas sistēma palīdz panākt, lai ES līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla, vienlaikus ievērojot Eiropas zaļā kursa zaļo zvērestu “nekaitēt”. Aplūkojot dažādus konkurētspējas aspektus, šajā ziņojumā ir identificētas ES tīras enerģijas sistēmas stiprās puses un problēmas, kā arī aspekti, kuriem ir jāpievērš uzmanība. Tajā jo īpaši ir parādīts, ka gan bruto pievienotās vērtības, gan nodarbinātības tendences tīras enerģijas nozarē, izņemot atšķirības nozares iekšienē, pārsniedz kopējās ES ekonomikas tendences, savukārt valsts investīcijas tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā pēdējos piecos gados turpina pieaugt, lai gan vēl nesasniedz 2010. gada līmeni. Eiropas inovācijas ekosistēma ir vadošā pozīcijā attiecībā uz augstvērtīgu patentēšanu, kā arī atbalstu agrīnās stadijas klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Tomēr mēs krietni atpaliekam no citiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kad runa ir par mēroga kāpināšanu. No tehnoloģiskā viedokļa ES saglabā spēcīgas pozīcijas vēja enerģijas industrijā, taču, iespējams, ES būs jāpieņem izšķirīgi lēmumi vairākās citās industrijās, citstarp saules fotoelementu, atjaunīgā ūdeņraža, siltumsūkņu un atjaunīgās degvielas jomā.

ES tīras enerģijas sistēmas konkurētspējas novērtējums šajā ziņojumā ir veikts saskaņā ar 35. panta 1. punkta m) apakšpunktu Regulā par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ir daļa no ziņojuma par enerģētikas savienības stāvokli. Tā kā konkurētspēja ir sarežģīts un daudzšķautņains jēdziens, ko nevar definēt ar vienu rādītāju 10 , šajā ziņojumā ir piedāvāts plaši atzītu rādītāju kopums 11 , kas aptver visu energosistēmu (ražošana, pārvade un patēriņš) un tiek analizēts trijos līmeņos (tehnoloģija, vērtību ķēde un pasaules tirgus). Katra rādītāja pamatdati ir iekļauti pievienotajā dienestu darba dokumentā.

2.ES tīrās enerģijas nozares vispārējā konkurētspēja 

2.1Situācijas izklāsts: nesenās norises, Covid-19 ietekme, atveseļošana, cilvēkkapitāls un pievienotā vērtība

2.1.1Nesenās norises

Eiropas Savienība, līdzīgi kā daudzi citi pasaules reģioni, pašlaik piedzīvo strauju enerģijas cenu kāpumu. Cenu kāpumu galvenokārt noteica augošais globālais pieprasījums pēc enerģijas kopumā un jo īpaši pēc gāzes, kas ir saistīts ar atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes. Pēdējos mēnešos novērotās visu laiku augstākās cenas 12 ir vairāku faktoru kopuma rezultāts, ko galvenokārt noteica globālais pieprasījums pēc gāzes, kura rezultātā palielinājās elektroenerģijas cenas. Turklāt elektroenerģijas cenas ir augušas arī sezonālo laikapstākļu dēļ (zems ūdens līmenis un maz vēja šovasar). Tā rezultātā Eiropā ir samazinājusies atjaunīgās enerģijas ražošana. Arī Eiropas oglekļa cenas 2021. gadā 13 ir strauji augušas, lai gan daudz mazākā mērā nekā gāzes cena. Gāzes cenas ietekme uz elektroenerģijas cenu ir deviņas reizes lielāka nekā oglekļa cenas pieauguma ietekme 14 .

Šie faktori izraisīja elektroenerģijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu pieaugumu lielākajā daļā pasaules lielāko tautsaimniecību jau kopš 2020. gada otrās puses. Augstās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas ir skārušas visas ES dalībvalstis, lai gan dažas no tām ir cietušas vairāk, jo īpaši atkarībā no fosilā kurināmā īpatsvara elektroenerģijas ražošanas struktūrā. Tas, cik ātri gāzes vairumtirdzniecības cenu pieaugums atspoguļojas mazumtirdzniecības cenās, ir atkarīgs arī no mazumtirdzniecības līguma noteikumiem (t. i., līguma ilguma, tā, vai cenas ir fiksētas vai mainīgas, utt.). Eiropas Komisija pauž bažas par cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Uzklausījusi dalībvalstu un Eiropas Parlamenta viedokli, Komisija ir nākusi klajā ar paziņojumu, lai ieviestu un atbalstītu atbilstošus pasākumus, kas mazinātu enerģijas cenu pagaidu kāpuma ietekmi un vēl vairāk stiprinātu noturību pret turpmākiem satricinājumiem 15 .

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu pieaugums var liecināt par atjaunīgo energoresursu konkurētspējas uzlabošanos. Tas var stimulēt lielākas investīcijas nozarē, kas ilgtermiņā palīdzēs samazināt elektroenerģijas cenas, ņemot vērā to zemākās ražošanas izmaksas / ekspluatācijas izdevumus, to izslēgšanu no oglekļa cenu noteikšanas un kapitāla izmaksu paredzamo samazināšanos. Pašreizējais cenu kāpums Eiropas enerģētikas nozarē liecina arī par to, ka ir jāsamazina ES atkarība no fosilo kurināmo importa. Raugoties nākotnē, jaunie klimata un enerģētikas mērķrādītāji radīs jaunas investīciju vajadzības. Nākamajos desmit gados būs nepieciešamas ikgadējas papildu investīcijas 390 miljardu EUR apmērā, salīdzinot ar pēdējos desmit gados investētajām ikgadējām summām 16 . Lai līdz 2030. gadam sasniegtu pašreizējo atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķrādītāju — 32 %, ir ievērojami jāpaātrina atjaunīgās enerģijas apguve, un vēl lielāks paātrinājums būs vajadzīgs, lai sasniegtu nesen ierosināto, jūlijā pieņemtajā tiesību aktu paketē nosprausto 40 % mērķrādītāju Eiropas zaļā kursa īstenošanai. Tā kā atļauju izsniegšanas kavējumi ir būtisks šķērslis pārejai uz dekarbonizētu enerģijas sistēmu, aizkavējot ieviešanu un investīcijas tīrās enerģijas infrastruktūrā un tehnoloģijās uz daudziem gadiem, Komisija 2022. gadā izdos vadlīnijas par atļauju izsniegšanas procesu paātrināšanu atjaunīgās enerģijas jomā un turpinās cieši sadarboties ar valstu pārvaldes iestādēm, lai identificētu labu praksi un apmainītos ar to. Ir steidzami jāvienkāršo un jāracionalizē atļauju piešķiršanas procedūras, lai izveidotu kopēju atjaunīgo energoresursu tirgu, kas veicinātu efektīvu un izmaksu ziņā lietderīgu ieviešanu, kā arī investoru noteiktību, ņemot vērā arī nepieciešamās apjomīgās investīcijas.

Integrēts un labi funkcionējošs ES enerģijas tirgus būtu visrentablākais veids, kā nodrošināt drošu un pieejamu enerģijas piegādi visu veidu patērētājiem. Tas ļauj kontrolēt cenas, radot konkurenci un ļaujot patērētājiem izvēlēties enerģijas piegādātājus. Paziņojumā par enerģijas cenām 17 ir ierosināti īstermiņa pasākumi, piemēram, dalībvalstu ārkārtas ienākumu atbalsts mājsaimniecībām, valsts atbalsts uzņēmumiem un mērķtiecīgi nodokļu samazinājumi. Vidējā termiņā Komisija citstarp ierosina atbalstīt investīcijas atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes jomā; izpētīt iespējamos pasākumus enerģijas uzkrāšanai un gāzes rezervju iegādei. Lai gan vēl nav skaidru pierādījumu, ka alternatīvs tirgus regulējums nodrošinātu zemākas cenas un labākus stimulus, Komisija ir arī uzdevusi Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) izvērtēt pašreizējās elektroenerģijas tirgus struktūras priekšrocības un trūkumus un līdz 2022. gada aprīlim ierosināt ieteikumus.

Šajā nolūkā ES cenšas turpināt attīstīt starpsavienojumus starp dalībvalstīm, nodrošinot, ka tirdzniecībai ir pieejama pēc iespējas lielāka starpsavienojumu jauda. ES uzrauga, kā tiek īstenots spēkā esošais acquis (piem., tīkla kodeksi), un ierosināja papildu instrumentus tirgus likviditātes nodrošināšanai, piemēram, Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, citstarp uzņēmumu elektroenerģijas pirkuma līgumu turpmāku veicināšanu, kā arī priekšlikumu par Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu, kas paredz, ka mūsu ekonomikas centrā būs princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

2.1.2Covid-19 ietekme un atveseļošanās

Lai gan Eiropas zaļā kursa politikas sistēma veicinās pieprasījumu pēc tīras enerģijas tehnoloģijām, to piedāvājums, attīstība un konkurētspēja pilnīgi noteikti ir pakļauta izvērtēšanai Covid-19 pandēmijas dēļ. Enerģētikas un klimata rīcībpolitikas īstenošana ir atkarīga no atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju pieejamības, nepārtrauktām vērtību ķēdēm, uzņēmumu saglabātās konkurētspējas un kvalificētā darbaspēka. No vienas puses, pandēmijas ekonomiskā ietekme draud būtiski mazināt tīras enerģijas tehnoloģiju konkurētspēju. No otras puses, ekonomikas atveseļošanas politika sniedz arī iespēju pārorientēt un palielināt investīcijas tīras enerģijas nozarē, pateicoties Eiropas Atveseļošanas instrumentam (NextGenerationEU).

Atjaunīgos energoresursus Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir skārusi mazāk nekā citus enerģijas avotus 18 . Lielāka ietekme bija vērojama tikai uz transporta biodegvielām, jo patēriņš samazinājās tādēļ, ka samazinājās ceļojumu skaits un bija zemas naftas cenas 19 . Kapitāla izmaksu samazināšanās ļāva visā pasaulē uzstādīt vēl nebijušu skaitu saules un vēja elektrostaciju 20 . Tā rezultātā, samazinoties elektroenerģijas ražošanai no oglēm, dabasgāzes un kodolenerģijas, atjaunīgie energoresursi 2020. gadā pirmo reizi apsteidza fosilo kurināmo, kļūdami par ES galveno elektroenerģijas avotu (atjaunīgie energoresursi veidoja 38 % no ES elektroenerģijas resursiem, salīdzinot ar 37 % no fosilā kurināmā un 25 % no kodolenerģijas) 21 .

Lai atveseļotos no Covid-19 pandēmijas, Regula, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), ir pirmā šāda veida ES programma, kura ir balstīta uz rezultātiem un kuru Komisija ierosināja kā daļu no NextGenerationEU tiesību aktu kopuma. Finansējums dalībvalstīm ir pieejams, pamatojoties uz to visaptverošajiem atveseļošanas un noturības plāniem (ANP), un tas tiek piešķirts, sasniedzot izmērāmus atskaites punktus un mērķrādītājus. Tajā noteikts, ka dalībvalstīm savā ANP vismaz 37 % no kopējā piešķīruma saskaņā ar atveseļošanas un noturības mehānismu ir jāpiešķir klimatiskās pārkārtošanās pasākumiem, kā arī ir jāiekļauj pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem, katrai valstij specifiskajiem uzdevumiem un prioritātēm, kas identificētas saistībā ar Eiropas pusgadu un valstu enerģētikas un klimata plāniem.

Līdz 2021. gada 5. oktobrim 22 Komisijas apstiprināto 22 23  ANP analīze liecina, ka ar klimatu saistītām investīcijām ir piešķirti 177 miljardi EUR, kas ir 40 % no kopējā piešķīruma šīm dalībvalstīm (dotācijas un aizdevumi). Aptuveni 43 % no šīs summas (76 miljardi EUR) ir paredzēti energoefektivitātes uzlabošanai (27,9 %) un ar atjaunīgo enerģiju un tīkliem saistītiem pasākumiem (14,8 %) 24 , savukārt 62 miljardi EUR ir paredzēti ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai (35 %).

Arī pētniecība un inovācija veidoja nozīmīgu daļu, jo dalībvalstis savos atveseļošanas un noturības plānos piešķīra gandrīz 12,3 miljardus EUR investīcijām pētniecībā un inovācijā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā un aprites ekonomikā 25 .

2.1.3Cilvēkkapitāls un pievienotā vērtība

Lai gan vēl ir pāragri spriest par to, kā pandēmija un atveseļošanās finansējums ietekmēja cilvēkkapitālu, jaunākie Eurostat dati liecina, ka neilgi pirms pandēmijas tīras enerģijas rādītāji pārspēja kopējo ekonomikas izaugsmi. 2018. gadā tiešā nodarbinātība tīras enerģētikas jomā 26 sasniedza 1,7 miljonus darbvietu, un tās vidējais gada pieaugums bija 2 %, kamēr nodarbinātība ekonomikā kopumā pieauga vidēji par 1 % gadā. Lai gan kopš 2010. gada vidējais nodarbinātības gada pieaugums “Energoefektivitātes un energopārvaldības sistēmu” jomā bija vidēji 6 %, tiešās darbvietas “Atjaunīgās enerģijas” un “Elektromobilitātes” jomā samazinājās par 3 % (2010–2018). Tas ir saistīts ar mazāku atjaunīgās enerģijas pieaugumu dažās dalībvalstīs, piemēram, sarežģītie atļauju izsniegšanas noteikumi un juridisko problēmu risks kavē jaunu vēja enerģijas iekārtu uzstādīšanu Vācijā, kur darbvietu samazinājums ir visizteiktākais (sk. arī 3.1. iedaļu). Turklāt tehnoloģiskie un produktivitātes uzlabojumi ir samazinājuši darbaspēka intensitāti, jo īpaši piesātinātos tirgos (piem., vēja, saules enerģijas jomā). Darbvietu skaita pieaugums aizvien vairāk vērojams citos tīrās enerģijas lietojumos, piemēram, saistībā ar viedajiem skaitītājiem, viedajiem tīkliem, enerģijas uzkrāšanas sistēmām un citiem produktiem un darbībām, kas saistītas ar energoefektivitāti un pārvaldību.

1. attēls. Tīras enerģijas sistēmu izmantošana salīdzinājumā ar kopējo ekonomikas izaugsmi ES27 2010.–2018. gadā un izmaiņas tīras enerģijas sistēmu izmantošanā dalībvalstīs 2014.–2018. gadā

	*) Trūkst datu par Grieķiju, Kipru, Ungāriju un Slovākiju. ES27 kopējā vērtība ir aplēse. Trūkst datu par Somiju 2014. gadam, tāpēc izmaiņas ataino periodu no 2015. līdz 2018. gadam.

Avots: Kopīgais pētniecības centrs (JRC), pamatojoties uz Eurostat “ “env_ac_egss1” ” 27 .

Līdzīgi arī pirms pandēmijas, kad vidējais gada pieaugums sasniedza 5 % 28 , tīras enerģijas sistēmu bruto pievienotā vērtība kopš 2010. gada ir bijusi augstāka par kopējo ekonomikas rādītāju (3 % pieaugums). 2018. gadā tīra enerģija veidoja 1 % (133 miljardus EUR) no kopējās pievienotās vērtības ES, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz fosilā kurināmā ieguves un ražošanas nozares rādītājus (59 miljardi EUR) 29 . Tīrās enerģijas sistēmas ietvaros bruto pievienotā vērtība “Atjaunīgās enerģijas” jomā (60 miljardi EUR) ir pieaugusi vidēji par 2 % gadā, savukārt “Energoefektivitātes un pārvaldības sistēmu” jomā (67 miljardi EUR) tajā pašā laikposmā — par 9 %. Bruto pievienotā vērtība 7 miljardus EUR vērtajā “Elektromobilitātes” nozarē ir pieaugusi par mazāk nekā 1 % gadā.

Darbvietas “atjaunīgās enerģijas” jomā 2018. gadā radīja vidēji 104 000 EUR bruto pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto, un kopš 2010. gada vidējais gada pieaugums 30 bija 5 %. Tas ir par 60 % vairāk nekā pārējās ekonomikas rādītāji (64 000 EUR bruto pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto). Pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto “Energoefektivitātes un pārvaldības jomā” ir 64 000 EUR, bet “Elektromobilitātes” jomā — 74 000 EUR, un 2015.–2018. gadā tā pieauga attiecīgi par 3 % un 7 % gadā, kas ir straujāk nekā pārējā ekonomikā (2 %).

Ņemot vērā tīras enerģijas nozares vispārējo noturību pandēmijas laikā, cilvēkkapitāla labos rādītājus tīras enerģijas jomā pirms pandēmijas, kā arī ar klimatu saistītās investīcijas 177 miljardu EUR apmērā, ko dalībvalstis plānojušas savos valsts ANP, ir pamats piesardzīgam optimismam, ka tīra enerģija arī turpmāk, pēc ES ekonomikas atgūšanās no pandēmijas, būs nodarbinātības un izaugsmes virzītājspēks.

2.1.4Prasmes

Energosistēmas pārveidošanai ir nepieciešama visu prasmju līmeņu pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, lai dažādās nozarēs ieviestu un tālāk attīstītu tīras enerģijas tehnoloģijas un risinājumus. Paredzams, ka līdz 2030. gadam pieaugs pieprasījums pēc dažādām profesiju kategorijām, kas saistītas ar pāreju uz tīru enerģiju, citstarp kalnrūpniecībā (t. i., attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām), vai būvniecībā, ražošanā, transportā, celtniecībā un ar to saistītajās nozarēs, kā arī zinātnē un inženierzinātnēs 31 . Līdz 2030. gadam ar ES Renovācijas viļņa iniciatīvu būvniecības nozarē varētu papildus izveidot 160 000 darbvietu 32 .

Lai atbalstītu tādu nākamās paaudzes prasmju apgūšanu, kas ir būtiskas saistībā ar ES zaļo pārkārtošanos, ES 2020. gadā sāka īstenot Prasmju pilnveides paktu 33 , kurā partnerības ar tādām rūpnieciskām ekosistēmām kā būvniecība un energoietilpīgas nozares tiek veidotas, izmantojot apaļā galda sarunas.

Attiecībā uz atkrastes atjaunīgo enerģiju prasmju nodošana ir iespējama arī no atkrastes naftas un gāzes nozares, kā arī no militārās nozares (piem., potenciālo projekta vietu izpētes laikā)  34 .

No visiem atjaunīgās enerģijas nozarē nodarbinātajiem darbiniekiem 2019. gadā vidēji 32 % 35 bija sievietes. Dzimumu nelīdzsvarotība gan enerģētikas nozares darbaspēkā, gan ar enerģētiku saistītā pētniecībā un inovācijās ir cieši saistīta (bet ne tikai) ar sieviešu nepietiekamu pārstāvību augstākajā izglītībā dažās zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) apakšnozarēs. ES ir lielāks sieviešu īpatsvars augstākajā izglītībā (54 % visos augstākās izglītības līmeņos un visās jomās); sievietes ir norādītas mazāk nekā 11 % pieteikumu un saistībā ar vairāk nekā 15 % no klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģijām. Tomēr enerģētikas nozarei ļoti nozīmīgās apakšnozarēs joprojām dominē vīrieši, jo 2019. gadā mazāk nekā trešdaļa no inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē nodarbinātajiem un mazāk nekā piektdaļa no IKT augstākās izglītības studentiem bija sievietes 36 .

2.1Pētniecības un inovāciju tendences  

Pētniecībai un inovācijām ir būtiska nozīme konkurētspējīgu nākotnes nozaru veidošanā. Pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes publiskās investīcijas pētniecībā un inovācijā, kam enerģētikas savienība 37   38 piešķīrusi prioritāti, uz pieciem gadiem samazinājās, uzrādot atveseļošanās pazīmes tikai pēc 2016. gada ( 2 . attēls). Kopš tā laika ES dalībvalstis ir ieguldījušas vidēji 3,5 miljardus EUR gadā, taču izdevumi joprojām ir mazāki nekā pirms desmit gadiem. Pasaules mērogā šī tendence atbilst investīciju pieaugumam enerģētikā kopumā un konkrēti tīrā enerģijā 39 , tomēr tā nesaskan ar IKP vai pētniecībai un inovācijai paredzēto izdevumu pieaugumu citās nozarēs. Pēc IKP īpatsvara ES investīciju līmenis (0,027 %) pašlaik ir zemākais no visām lielākajām pasaules tautsaimniecībām, nedaudz zemāks nekā ASV, tomēr šķiet, ka līmenis samazinās vai ir stabils visās šajās valstīs ( 3 . attēls).

 2. attēls. Enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritāšu publiskais (pa kreisi) un kopējais (pa labi) finansējums pētniecībai un inovācijai ES 40

Avots: JRC 41 , pamatojoties uz IEA 42 un savu darbu.

Lai gan pandēmijas ilgtermiņa ietekme uz izdevumiem pētniecībai un inovācijai atjaunīgās enerģijas jomā joprojām nav skaidra, sākotnējās tendences liecina par vispārēju noturību. Publiskie izdevumi pētniecībai un inovācijai enerģētikas jomā pasaulē turpināja pieaugt, taču 2020. gadā 43 šis pieaugums palēninājās. ES privātajā sektorā 2020. gadā kopējie izdevumi pētniecībai un inovācijai enerģētikas jomā samazinājās par 7 %. Tomēr izdevumi pētniecībai un inovācijai atjaunīgās enerģijas jomā bija noturīgāki un turpināja pieaugt 44 .

ES pētniecības finansējumam pēdējos gados ir bijusi būtiska nozīme, lai saglabātu pētniecībai un inovācijām paredzēto investīciju līmeni, un šis finansējums katru gadu ir audzis, investīcijām atvēlot vidēji 1,5 miljardus EUR. Kopā ar aplēstajiem privātajiem izdevumiem vidēji 20 miljardu EUR apmērā 45 kopējās ikgadējās investīcijas enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritātēs pēdējos gados (2014–2018) sasniedza vidēji 25 miljardus EUR 46 . Atveseļošanas kontekstā izšķiroša nozīme ir pasaulē lielākajai pētniecības un inovācijas programmai “Apvārsnis Eiropa”, Inovāciju fondam, kā arī kohēzijas politikas finansējumam un LIFE programmai, kas stimulē un arī turpmāk stimulēs pētniecību un inovāciju klimata un vides jomā un tirgus apgūšanu.

3. attēls. Publiskais (pa kreisi) un privātais (pa labi) finansējums pētniecībai un inovācijai enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritātēm kā daļa no IKP lielākajās tautsaimniecībās

*Publiskie pētniecības un inovācijas dati par Ķīnu un Itāliju (ES kopā) attiecas uz 2018. gadu; privātie pētniecības un inovācijas dati par 2018. gadu ir provizoriski

Avots: JRC 47 , pamatojoties uz IEA 48 , MI 49 , savu darbu.

2019. gadā visu ES dalībvalstu kopējās publiskās investīcijas enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritātēs joprojām bija par 5 % mazākas nekā 2010. gadā, taču, salīdzinot ar 2015. gadu, tās bija palielinājušās par 2 %. Aptuveni ceturtā daļa dalībvalstu 10 gados ir pastāvīgi palielinājušas kopējos izdevumus, bet tāds pats skaits dalībvalstu tos ir samazinājušas. Attiecībā uz pārējām valstīm tendence vai nu sakrīt ar ES kopējo rādītāju, vai arī informācija par izdevumiem pētniecībai un inovācijai nav pieejama 50 . Lai gan ir skaidri redzama nepieciešamība uzlabot uzraudzību pār investīcijām pētniecībā un inovācijā, pieaug arī dalībvalstu aktivitāte un iesaistīšanās, ņemot vērā Enerģētikas savienības pārvaldības regulā paredzēto ziņošanu 2023. gadā. Tas attiecas ne tikai uz publiskā sektora investīcijām pētniecībā un inovācijā, bet arī uz centienu pastiprināšanu valsts līmenī, lai uzraudzītu privātā sektora investīcijas pētniecībā un inovācijā. Stratēģiskais energotehnoloģiju plāns (SET plāns) ir galvenais Eiropas instruments, lai saskaņotu politiku un finansējumu pētniecībai un inovācijai tīrās enerģijas tehnoloģiju jomā ES un valstu līmenī un piesaistītu privātās investīcijas.

Privātās investīcijas enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritātēs ES tiek lēstas 0,18 % apmērā no IKP ( 3 . attēls), kas ir vairāk nekā ASV, bet mazāk nekā citās lielākajās konkurējošajās tautsaimniecībās (Japānā, Korejā, Ķīnā). Tie veido 12 % no uzņēmumu izdevumiem pētniecībai un inovācijām, kas ir vairāk nekā aplēstie 6 % ASV, bet aptuveni puse no lielākajās Āzijas tautsaimniecībās novērotā īpatsvara.

Šķiet, ka kopš 2012. gada vērojamā patentu skaita samazināšanās 51 tendence tīras enerģijas tehnoloģiju jomā 52 ir mainījusies, un patentu pieteikumu skaits ES un visā pasaulē atkal sasniedz pirms desmit gadiem novēroto līmeni. Salīdzinot ar citām lielākajām tautsaimniecībām (un pasaules vidējo rādītāju), ES ir lielāks “zaļo” izgudrojumu īpatsvars klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju jomā, un tas norāda uz izgudrojumu radīšanas lielāku koncentrēšanos un specializāciju šajā jomā. ES ir otrā aiz Japānas augstvērtīgu izgudrojumu ziņā 53 , galvenokārt saistībā ar Japānas priekšrocībām transporta tehnoloģiju jomā; taču ES ir līdere atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes jomā ( 4 . attēls). Pēdējos 5 gados ES joprojām atrodas arī ceturtā daļa no 100 lielākajiem uzņēmumiem, kas izmanto augstvērtīgus tīras enerģijas patentus. Neraugoties uz to, (globālā mērogā) pieaug satraukums par valsts vai subsīdiju atbalstītas tehnoloģiju dominances, slēgtu tirgu un atšķirīgu intelektuālās aizsardzības noteikumu un politikas ietekmi uz inovācijām un konkurētspēju nozarē, jo īpaši tādējādi, kā tas izpaužas Ķīnā. Neraugoties uz šīm bažām, vairāk nekā ceturtā daļa no pēdējos piecos gados starptautiski aizsargātajiem izgudrojumiem tīras enerģijas jomā, kurus ES pieteikumu iesniedzēji ir aizsargājuši, arī bija paredzēti Ķīnas tirgum. Attiecībā uz sadarbību papildus aliansēm, kas izveidotas Eiropā, pateicoties ģeogrāfiskajam tuvumam un ES sadarbības programmām, ES uzņēmumi visvairāk sadarbojas ar ASV partneriem 54 . ES dalībvalstis 33 % kopizgudrojumu rada, izmantojot ES iekšējos sakarus, 29 % — sadarbībā ar ASV, taču tikai 6 % sadarbībā ar Ķīnu.

4. attēls. ES pozīcija augstvērtīgu patentu jomā enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritātēs (2005–2018)

Avots: JRC 55 , pamatojoties uz Eiropas Patentu iestādes Patstat

2.2Tīro tehnoloģiju finansējums ES

Riska kapitāla nozīme

Lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti, līdztekus nobriedušāku ražošanas tehnoloģiju (piem., saules fotoelementu un vēja enerģijas) ieviešanai izšķiroša nozīme būs jaunu tehnoloģiju attīstībai un paplašināšanai (piem., ilgstoša un īslaicīga enerģijas uzkrāšana, atjaunīgā ūdeņraža ražošana un izmantošana sektoros, kuros ir grūti samazināt emisijas, oglekļa uztveršana un uzglabāšana), jo īpaši tā dēvētajām klimata tehnoloģijām 56 .

Kopš 2015. gada Parīzes klimata pārmaiņu konferences klimata tehnoloģijas ir guvušas ievērojamu impulsu, un tās kļūst ļoti pievilcīgas riska kapitāla (RK) investīcijām, kas ir inovācijas pamats. Tā kā klimata tehnoloģijām ir nepieciešams ilgs sagatavošanās laiks līdz to pilnīgai attīstībai, ievērojams kapitāla apjoms visā jaunuzņēmumu finansēšanas dzīves ciklā, kā arī lielas investīcijas pētniecībā un inovācijā 57 , būtiska nozīme ir valdības rīcībai ar izstrādi saistīta riska mazināšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai plašā mērogā, lai vēl vairāk stimulētu privātā sektora līdzdalību.

Visā pasaulē klimata tehnoloģiju joma arī ir izrādījusies noturīga pret Covid-19 uzliesmojumu 58 , un tā joprojām ir pievilcīga riska kapitāla investīcijām, neraugoties uz kopējo investīciju dinamikas lejupslīdi un ievērojama riska kapitāla finansējuma novirzīšanu tādām ar pandēmiju saistītām nozarēm kā, piemēram, farmācija un veselības aprūpe 59 .

Klimata tehnoloģiju jomā globālais riska kapitāla finansējums 2020. gadā sasniedza 14 miljardus EUR 60 , kopš 2010. gada palielinoties par vairāk nekā 1250 %. Šajā saistībā riska kapitāla investīcijas ES klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos pēdējos piecos gados 11 reizes pārsniedza 2009.–2014. gadā veiktās investīcijas, 2020. gadā sasniedzot aptuveni 2,2 miljardus EUR.

2020. gadā ES uzņēmumi saņēma 16 % no pasaules riska kapitāla finansējuma klimata tehnoloģiju jomā (salīdzinājumā ar tikai 8 % no kopējā riska kapitāla finansējuma visās jomās) 61 . Tajā pašā laikā 2020. gads bija pirmais gads, kad sākumposma investīcijas ES jaunuzņēmumos bija lielākas nekā ASV un Ķīnā ( 5 . attēls).

5. attēls. Riska kapitāla investīcijas klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumos un to darbības paplašināšanā

Avots: JRC izstrāde, pamatojoties uz Pitchbook datiem.

Tomēr klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumi ES joprojām atpaliek no saviem līdziniekiem attiecībā uz spēju paplašināt savu darbību, un kopējās investīcijas tajos joprojām ir ievērojami mazākas nekā ASV (43 %). Pēdējos piecos gados tie ir saņēmuši tikai 6,9 % no visām vēlākos posmos veiktajām investīcijām klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumos, krietni atpaliekot no ASV (44 %) un Ķīnas (40 %) 62 .

Laikposmā no 2013. līdz 2019. gadam enerģētikas joma veidoja 8,2 % no pasaules klimata tehnoloģiju riska kapitāla investīcijām 63 . Eiropa (ES un Apvienotā Karaliste) iegulda lielāku riska kapitāla daļu enerģētikas risinājumos (23,5 %) nekā ASV (9,4 %) un Ķīna (mazāk nekā 1 %), galvenokārt atjaunīgās enerģijas ražošanas pamattehnoloģiju (galvenokārt FE elementu) un enerģijas uzkrāšanas (akumulatoru) izstrādē, lai veicinātu to izplatību 64 .

Šķēršļi un iespējas riska kapitāla ekosistēmā

Gan kopējā klimata tehnoloģiju riska kapitāla finansējuma dinamika ES, gan riska kapitāla investoru piesaiste ES enerģētikas uzņēmumiem ir saistīta ar vairākiem politikas virsmērķiem klimata un enerģētikas jomā, kas noteikti ES un dalībvalstu līmenī, kā arī ar klimata tehnoloģiju atbalsta instrumentiem (piem., fondu fonds, dotācijas un finanšu instrumenti, kapitāla un parāda līdzinvestīcijas, pētniecība un attīstība).

ES klimata tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu joprojām apgrūtina strukturālie šķēršļi, piemēram, ES tirgus un regulatīvā sadrumstalotība, kas kavē izaugsmi un kuras rezultātā tiek sasniegts atšķirīgs riska kapitāla ekosistēmu briedums. Starp galvenajām problēmām, kas ir jārisina, var minēt arī grūtības ES pētnieku spēcīgo veikumu pārvērst inovācijās, vajadzību pēc skaidra ceļa no agrīnā posma finansējuma līdz investīcijām izaugsmes posmā, vajadzību veidot starptautiskas partnerības un pārrobežu fondus, kā arī mērķtiecīgā kapitāla trūkumu.

Tādēļ pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” III pīlāra “Inovatīva Eiropa” mērķis ir atbalstīt revolucionāru un tirgu veidojošu inovāciju izstrādi, izmantojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP) kā vienas pieturas aģentūru, lai palīdzētu novatoriem radīt tirgus, piesaistīt privāto finansējumu un paplašināt savus uzņēmumus. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” atbalsta arī Eiropas inovācijas ekosistēmu iniciatīvu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT). Piemēram, EIT InnoEnergy portfelī ir vairāk nekā 250 inovatīvu jaunuzņēmumu, kas līdz šīs desmitgades beigām ļaus ietaupīt 1,1 gigatonnu CO2 ekvivalenta, kas atbilst vienai trešdaļai no Eiropas 2030. gada oglekļa emisiju samazināšanas mērķrādītāja, un 9,1 miljardu EUR enerģijas ikgadējās izmaksās 65 . Programma InvestEU un kohēzijas politika arī atbalsta piekļuvi finansējumam un tā pieejamību galvenokārt MVU, kā arī uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un citiem uzņēmumiem. Turklāt Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF) efektīvi atbalsta padziļinātu tehnoloģiju attīstību, kas Eiropai ir nepieciešama, lai sasniegtu tās ilgtspējības mērķus.

Turklāt papildu finansēšanas programmas, piemēram, Inovāciju fonds, Modernizācijas fonds un Sociālais klimata fonds, palīdz ieņēmumus no politikas, kas saistīta ar klimatu, novirzīt enerģētikas pārkārtošanas atbalstam.

Lai aizpildītu plaisu starp ES un citām lielākajām tautsaimniecībām, ir jāmobilizē arī privātie investori, lai tie aktīvāk piedalītos Eiropas riska kapitāla tirgū un klimata tehnoloģiju un progresīvo klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumu finansēšanā 66 . Piemēram, Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Breakthrough Energy Ventures Europe (BEV-E) izveidotais kopīgais pilotfonds 100 miljonu EUR apmērā ļauj apvienot institucionālo (izvairīšanās no riska) un riska kapitāla (izvairīšanās no riska mazākā mērā) investīciju pieeju 67 . EIB palīdzēja piesaistīt privātās investīcijas 2016. gadā dibinātajā Zviedrijas “zaļo” akumulatoru uzņēmumā “Northvolt”, kas būvē pirmo Eiropas komerciālā mēroga akumulatoru rūpnīcu Zviedrijā un 2020. gada jūnijā piesaistīja finansējumu 1,4 miljardu EUR apmērā. EIT InnoEnergy palīdzēja uzņēmumam izveidot investoru konsorciju un iegūt EIB finansējumu: aizdevumu 350 miljonu EUR apmērā no EIB un aizdevumu 886 miljonu EUR apmērā no privātiem investoriem.

ES ilgtspējīgu darbību taksonomija nodrošina sistēmu ilgtspējīgu investīciju veicināšanai un definē vidiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Eiropas rūpniecības stratēģijas 2020. gada paketē, kā arī MVU stratēģijā iekļautajā ES jaunuzņēmumu valsts standartā ir norādīts, ka EK īstenos jaunas iniciatīvas, lai palielinātu riska kapitāla fondu apjomu, palielinātu privātās investīcijas un veicinātu MVU pārrobežu paplašināšanos un darbības paplašināšanu. Eiropas ilgtspējīgas finansēšanas stratēģijas 2021. gada mērķis ir nodrošināt pareizos instrumentus un stimulus, lai piekļūtu pārejas posma finansējumam, uzsverot, cik svarīgi ir atbalstīt MVU. Iniciatīva “Digitālā inovācija un darbības paplašināšana” ir vērsta uz inovatīvu jaunuzņēmumu un progresīvu tehnoloģiju MVU darbības sākumposmu un darbības paplašināšanu Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas reģionā. Citi mehānismi inovatīvu risinājumu ieviešanas un paplašināšanas veicināšanai ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un kohēzijas politikas fondi.

Pareizi racionalizējot šos mehānismus un izmantojot sinerģiju starp instrumentiem, var panākt turpmāku ES klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumu uzplaukumu, palielinot un paātrinot riska kapitāla fondu atbalstu visās nozarēs, tādējādi stiprinot saikni starp tehnoloģiju inovācijām un īstenošanu.

3.Pievēršanās galvenajām tīrajām energotehnoloģijām un risinājumiem

Turpmākajā sadaļā ir novērtēta izvēlēto tehnoloģiju konkurētspēja saistībā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kuru Eiropas Komisija pieņēma 2021. gada jūlijā Eiropas zaļā kursa īstenošanai.

Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta vēja un saules enerģijai, kas saskaņā ar prognozēm uzrādīs lielāko relatīvo pieaugumu līdz 2030. gadam. Tālāk analīzē ir aplūkotas elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, piemēram, akumulatori un atjaunīgais ūdeņradis, ņemot vērā to būtisko nozīmi energosistēmas kopējās elastības palielināšanā, vienlaikus optimizējot atjaunīgās elektroenerģijas tirgus integrāciju. Saistībā ar mūsu sabiedrību elektrifikāciju pētījumā ir aplūkota siltumsūkņu konkurētspēja, ņemot vērā to lielo nozīmi ēku sektora dekarbonizācijas veicināšanā. Ziņojumā ir aplūkotas arī atjaunīgās degvielas, kas ir nepieciešamas, lai veicinātu atsevišķu transporta veidu dekarbonizāciju. Visbeidzot, viedie tīkli tiek analizēti kā horizontāla tehnoloģija, kas veicinās dažādu tehnoloģiju apvienošanu. Katra tehnoloģija tiek novērtēta, vispirms ņemot vērā tās pašreizējo situāciju un perspektīvas, pēc tam analizējot tās vērtību ķēdi un, visbeidzot, analizējot tās globālo tirgu.

3.1Atkrastes un sauszemes vēja enerģija 

Tehnoloģijas analīze

2020. gadā ES uzstādīja 10,5 GW lielu vēja enerģijas jaudu (gan sauszemē, gan atkrastē), palielinot savu kopējo vēja enerģijas jaudu līdz 178,7 GW 68 . Atkrastes vēja enerģija vien ir palielinājusies no 1,6 GW kumulatīvās jaudas 2010. gadā līdz 14,6 GW 2020. gadā 69 . Pašreizējie nacionālie mērķrādītāji, kas nosprausti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP), liecina, ka ir iespējams sasniegt atkrastes atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus 2030. gadam (vismaz 60 GW). Līdz 2030. gadam lielākā daļa atkrastes vēja iekārtu tiks izvietotas Ziemeļjūrā (47 GW), tomēr ievērojama jauda ir sagaidāma arī citos jūras baseinos, jo īpaši Baltijas jūrā (21,6 GW), Atlantijas okeānā (11,1 GW), Vidusjūrā (2,7 GW) un Melnajā jūrā (0,3 GW). Lai pārietu uz jauniem jūras baseiniem, būs jāturpina peldošās tehnoloģijas pilnveidošana un jāattīsta ostu infrastruktūra. Lai paātrinātu atkrastes vēja enerģijas izmantošanu, būs svarīgi arī veidot nākotnes atkrastes elektrotīklu, izmantojot hibrīdprojektus 70 gadījumos, kad tādējādi var samazināt izmaksas un jūras telpas izmantošanu.

Ņemot vērā pašreizējās prognozes par to, cik nākotnē izmaksās pie grunts nostiprinātu atkrastes vēja enerģijas iekārtu enerģija, līdz 2050. gadam ir sagaidāmas enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas (LCoE) 30–60 EUR apmērā par MWh (līdzīgi kā sauszemes iekārtās) 71 .

Attiecībā uz sauszemes vēja enerģiju kopš 2018. gada novērotais samazinātais ikgadējais pieaugums ir saistīts ar mērenu izvēršanu Vācijā sakarā ar sarežģītiem atļauju izsniegšanas noteikumiem un iespējamām juridiskām problēmām. ES sauszemes un atkrastes vēja enerģijas iekārtu vecuma struktūra liecina, ka tuvākajos gados izšķiroša nozīme būs energoatjaunināšanai. Vējturbīnu nomaiņa kalpošanas laika beigās ar jaunām turbīnām vai ekspluatācijas laika pagarināšana, modernizējot dažus komponentus, dod iespēju modernizēt aktīvus, izmantojot resursus labākajās vēja iekārtās, un var veicināt sabiedrības atbalstu, jo esošās turbīnu atrašanās vietas joprojām tiek izmantotas, saglabājot vietējās darbvietas un ieņēmumus vietējām pašvaldībām. Tomēr pašreizējo vēja enerģijas iekārtu dezekspluatācija un atjaunošana ir izaicinājums resursefektivitātes, izejvielu piegādes un atkritumu rašanās ziņā, jo daudzas pašreizējo vējturbīnu sastāvdaļas vēl nevar atkalizmantot vai reciklēt. Lai nodrošinātu vējdzirnavu apritīgumu, joprojām ir jāveic pētniecības, inovācijas un ieviešanas pasākumi. Vēja enerģijas aktīvu īpašnieku izvēli starp ekspluatācijas pārtraukšanu un dažādām energoatjaunināšanas iespējām ietekmē elektroenerģijas cenas, atbalsta shēmas un atļauju izsniegšanas procedūras. Pašlaik sauszemes vēja enerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas ražošanā ir 13,7 % (2020). Klimata plāna 2030. gada scenārijos ir paredzēts, ka 2030. gadā sauszemes vēja elektrostaciju ražošana sasniegs 847 TWh (kopējās elektroenerģijas ražošanas īpatsvars: 27,3 %) un 2050. gadā — 2259 TWh (īpatsvars: 32,9 %) 72 .

Pēdējos desmit gados privātie izdevumi pētniecībai un inovācijai vēja tehnoloģiju jomā saglabājās nemainīgā līmenī: 1,6–1,9 miljardi EUR gadā 73 . Šajā laikposmā tie desmitkārtīgi pārsniedza publiskās investīcijas pētniecībā un izstrādē.

Ar 57 % īpatsvaru 2015.–2017. gadā ES ir pasaules līdere vēja enerģijas tehnoloģiju jomā pieņemto augstvērtīgo patentu ziņā. Citu lielāko tautsaimniecību vidū ir ASV ar 18 % īpatsvaru, Japāna — ar 11 %, Ķīna — ar 5 % un Koreja — ar 1 % 74 . No 2015. gada līdz 2017. gadam pasaulē vadošās valstis augstvērtīgu patentu ziņā bija Dānija, Vācija, ASV, Japāna un Ķīna. Lielākie ES oriģinālā aprīkojuma ražotāji (OEM) iesniedz vairumu augstvērtīgo patentu, tomēr kopš 2012. gada to skaits ir samazinājies, jo lielākie ASV (piem., General Electric) un Japānas (piem., Mitsubishi Heavy Industries, Hitachi) uzņēmumi ir uzrādījuši ievērojamu sniegumu augstvērtīgo patentu skaita ziņā. ES pētniecības organizācijas, kas darbojas vēja enerģijas ražošanas nozarē, ir vienas no atzītākajām šajā jomā. Citātu ietekmes rādītāju ziņā 9 organizācijas, kas ierindojušās pirmajā divdesmitniekā, atrodas ES.

Vērtību ķēdes analīze

Vēja enerģijas ražošana Eiropā ir stratēģiski svarīga nozare. Tiek lēsts, ka šajā nozarē ir 240 000–300 000 darbvietas 75 . Vairums Eiropas ražotņu atrodas uzņēmuma galvenās mītnes valstī vai valstīs, kurās pastiprināti tiek izmantota vēja enerģija: 48 % aktīvo vēja enerģijas nozares uzņēmumu galvenā mītne atrodas ES, 214 darbojošās ražotnes atrodas ES (26 % no visām pasaules ražotnēm) 76 . 2018. gadā ES vēja enerģijas vērtību ķēdē apgrozījums sasniedza 36 miljardus EUR 77 .

ES vēja enerģijas nozare ir pierādījusi savu spēju ieviest inovācijas. ES ieņem vadošo pozīciju tajās vērtību ķēdes daļās, kuru darbība ir saistīta ar sauszemes vējturbīnu sensoru un uzraudzības sistēmām, citstarp pētniecību un ražošanu. Turklāt ES vēja enerģijas industrijai ir augstas ražošanas jaudas komponentos ar augstu vējturbīnu izmaksu vērtību (torņi, zobratu pārvadi un rotora spārni), kā arī komponentos ar sinerģiju ar citām rūpniecības nozarēm (ģeneratori, strāvas pārveidotāji un vadības sistēmas).

Tomēr joprojām ir jācenšas uzlabot vēja enerģijas komponentu apritīgumu. Mums ir vajadzīgi arī pētījumi par atkrastes vēja tehnoloģiju kumulatīvo ietekmi uz okeāna ekosistēmām.

Globālā tirgus analīze

Starp 10 lielākajiem oriģinālā aprīkojuma ražotājiem (OEM) 2018. gadā vadošo pozīciju ieņēma Eiropas OEM ražotāji ar 43 % tirgus daļu, kam sekoja Ķīnas (32 %) un Ziemeļamerikas (10 %) uzņēmumi. Eiropas oriģinālā aprīkojuma ražotāji vēja enerģijas nozarē dažos pēdējos gados ieņēma vadošo pozīciju. 2020. gadā tos pirmo reizi apsteidza Ķīnas oriģinālo iekārtu ražotāji (ES — 28 %; Ķīna — 42 %) 78 , tas skaidrojams ar jaunu iekārtu skaita pieaugumu Ķīnas vēja enerģijas tirgū pēc tam, kad Ķīna pārgāja no valsts regulētiem tarifiem uz konkursa atbalsta shēmu.

Pēdējos 20 gados ES vēja enerģijas iekārtu tirdzniecības bilance ir bijusi pozitīva. Tomēr attiecībā uz šā rādītāja pieaugumu ir vērojama zināma stagnācija 79 . Daļēji tas ir skaidrojams ar to, ka citas tautsaimniecības pārspēj priekšrocības, ko ES ieguva agrīnā posmā, bet daļēji arī ar trešo valstu politiku, kuras mērķis ir aizsargāt vietējo tirgu vai piespiest ES uzņēmumus lokalizēt ražošanas jaudu (piem., izmantojot vietējā satura prasības). Piemēram, vēja ģeneratoru iekārtu eksports uz Ķīnu ir krasi samazinājies kopš 2007. gada — pēc tam, kad tika ieviests vietējai nozarei labvēlīgs politikas regulējums, — un vēl nav atguvies. Turpretim 21 % no Ķīnas vēja enerģijas iekārtu eksporta 2018. gadā bija paredzēts ES tirgum, un tas veido nepilnus 10 % no ES tirgus.

Kopš 2016. gada ES OEM peļņa pirms procentu un nodokļu (EBIT) maržas samazinās, jo ir liela konkurence attiecībā uz turbīnu pasūtījumiem, it īpaši laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam, un ir palielinājušās materiālu izmaksas galvenajām turbīnu sastāvdaļām. Neraugoties uz to, ka 2020. gadā tika uzstādīts rekordliels skaits iekārtu 80 , šos faktorus vēl vairāk pastiprināja Covid-19 ietekme, kas radīja loģistikas problēmas visiem ražotājiem.

Daudzas no vēja ģeneratoriem nepieciešamajām kritiski svarīgajām izejvielām tiek importētas no Ķīnas 81 , un kopumā vēja ģeneratoru jomā ir vērojama augšupējo piegādes ķēžu koncentrācija. Iespējamās materiālu piegādes problēmas nākotnē radītu potenciālu risku ES vēja enerģijas ražošanas nozarei. Ir radušās arī bažas par ietekmi uz vidi saistībā ar iekārtu kompozītmateriālu spārniem, kuru kalpošanas laiks tuvojas beigām, jo tās joprojām ir grūti reciklēt. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada Rīcības plānu kritiski svarīgu izejvielu jomā 82 tiek īstenoti pasākumi, lai dažādotu kritiski svarīgu izejvielu piegādi gan no primārajiem, gan sekundārajiem avotiem un uzlabotu resursefektivitāti un apritīgumu, vienlaikus veicinot izejvielu atbildīgu izmantošanu visā pasaulē. Turklāt apritīgums, arī atkalizmantošana, reciklēšana un aizstāšana, ir prioritāras inovāciju jomas šo risku mazināšanas nolūkā, vienlaikus uzlabojot nozares vispārējo ilgtspēju, un ir iekļautas programmas “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2022. gada darba programmā. Eiropas vēja enerģijas industrija ir arī apņēmusies atkalizmantot vai reciklēt 100 % no nolietotajiem rotoru spārniem vai atgūt no tiem resursus, un to mērķis ir izstrādāt ceļvedi vējturbīnu spārnu apritīguma veicināšanai 83 .

ES ir komercializējusi 42 % no pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgus, un 2020. gadā ES kopējā uzstādītā jauda būs 14,6 GW. Paredzams, ka nākamajā desmitgadē Eiropa saglabās līderpozīcijas atkrastes vēja enerģijas gada pieauguma ziņā. Tomēr paredzams, ka tuvākajos gados ievērojama tirgus daļa (t. i., uzstādītā jauda) atkrastes vēja enerģijas segmentā 84 veidosies Ķīnā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā un Ziemeļamerikā. Attiecībā uz sauszemes vēja enerģiju joprojām lielākais tirgus būs Ķīna (vidējā tirgus daļa gadā aptuveni 50 % laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam), kam sekos Eiropa (18 %), Ziemeļamerika (14 %) un Āzija (izņemot Ķīnu) (8 %).

Pieprasījuma apmierināšanas nolūkā laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam būs ievērojami jāpalielina Eiropas atkrastes ražošana ostās (pašreizējā aplēstā ražošanas jauda ir 6–8 GW/gadā), lai nodrošinātu ikgadējo jaudas pieaugumu līdz aplēstajiem 16 GW 85 .

3.2 Saules fotoelementi (PV) 

Tehnoloģijas analīze

Saules fotoelementu izmantošana kļūst par ļoti plašu un inovatīvu nozari, kas attīstās neparedzētā ātrumā. Tas tika panākts, īstenojot gan paātrinātu tehnoloģiju attīstību, gan izmantošanas politiku un masveida ražošanas iekārtu ieviešanu ar zemām izmaksām, galvenokārt Āzijā. Šai tehnoloģijai ir būtiska nozīme nākotnes klimatneitrālās elektroenerģijas ražošanas sistēmās.

Paredzams, ka 2030. gadā visā pasaulē tiks uzstādīts vairāk nekā 3,1 TW fotoelementu jaudas un 2050. gadā — aptuveni 14 TW. Tiek lēsts, ka 2020.–2050. gada periodā papildu saules enerģijas jaudai nepieciešamās investīcijas sasniegs aptuveni 4,2 triljonus USD 86 . Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam ES tiks uzstādīti 0,4 TW saules fotoelementu jaudas (tiek lēsts, ka līdz 2021. gadam tā sasniegs gandrīz 160 GW), bet līdz 2050. gadam — 1 TW 87 , 88 . Pašas nozares scenārijos tiek paredzēta vēl lielāka izplatība 89 .

Mājokļu sistēmas, kas ES dominēja pirms pieciem gadiem, uzstādītās jaudas īpatsvara ziņā tagad ir otrajā vietā (25,4 %) aiz komunālo pakalpojumu segmenta (30,5 %). Pēc maksimumpunkta sasniegšanas 2011. gadā ES kopējās publiskās investīcijas fotoelementu pētniecības izstrādē un demonstrējumos ir samazinājušās, un pašlaik tās ir mazākas nekā desmitgades sākumā 90 .

Pēdējā gada laikā ES ir noslīdējusi no otrās vietas augstvērtīgu izgudrojumu ziņā (aiz Japānas) uz trešo vietu (aiz Japānas un Korejas) 91 . Ja pašreizējā tendence turpināsies, arī Ķīna augstvērtīgo izgudrojumu ziņā drīz pārspēs ES rezultātus. Runājot par ES ražošanas dzīvotspēju, jo īpaši elementu un moduļu konstrukcijas kļūst arvien sarežģītākas, un tādēļ ir nepieciešamas turpmākas investīcijas, lai saglabātu ES vadošo pozīciju.

Vērtību ķēdes analīze

ES ir pasaules līdere vairākās fotoelementu vērtību ķēdes daļās: pētniecība un izstrāde, polikristāliskā silīcija ražošana, iekārtas un tehnika fotoelementu ražošanai 92 .

ES atrodas viens no vadošajiem polikristāliskā silīcija ražotājiem. Turklāt ES uzņēmumi ir konkurētspējīgāki vērtību ķēdes pakārtotajā daļā, kur tiem ir galvenā nozīme monitoringa un kontroles, kā arī sistēmas līdzsvara segmentos, jo īpaši invertoru un saules izsekotāju ražošanā. Eiropas uzņēmumi ir saglabājuši vadošo pozīciju arī izmantošanas segmentā.

No otras puses, ES ir zaudējusi savu tirgus daļu saules elementu un moduļu ražošanā. Eiropas silīcija saules elementu un moduļu ražošanas nozares atdzimšanas gadījumā, kas, ņemot vērā pašreizējo iespējamo projektu skaitu, šķiet diezgan reālistiska, piegādes ķēdē būtu jāpievērš uzmanība atkarībai no dažām kristiski svarīgām izejvielām, piemēram, bora, gallija, ģermānija un indija. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 93 ES ir labākie rādītāji attiecībā uz saražoto enerģiju salīdzinājumā ar fotoelementu sistēmu ražošanā un ekspluatācijā patērēto enerģiju, un pēc tam seko Ķīna un ASV. Tāpat ES ir arī zemākā oglekļa dioksīda emisiju intensitāte fotoelementu sistēmu saražotajai enerģijai, un pēc tam seko ASV, kā arī Ķīna. ES ir arī visaugstākā oglekļa atdeve no enerģijas izmantošanas, savukārt Ķīnā ir vissliktākie rādītāji, bet ASV rezultāti ir pa vidu 94 . Šis pēdējais rādītājs atspoguļo ražošanas procesā izmantotās elektroenerģijas ražošanas cikla oglekļa dioksīda emisiju intensitāti. 

2018. gadā ES bija reģistrētas 109 000 tiešas un netiešas darbvietas fotoelementu nozarē, un laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam to skaits ir pieaudzis par 42 % 95 . Jaunāka pētījuma provizoriskie rezultāti liecina, ka 2020. gadā ES fotoelementu ražošanas nozarē būs aptuveni 123 000 tiešo un 164 000 netiešo pilna laika darbvietu, t. i., kopumā 287 000 darbvietu 96 .

No darba prasmju viedokļa fotoelementu nozarē ir nodarbināts augsti izglītots darbaspēks pētniecības un izstrādes, polikristāliskā silikona un plākšņu ražošanas, kā arī elementu un moduļu ražošanas jomās. EPC (engineering, procurement and construction — projektēšana, iepirkums un būvniecība), O&M (operation and maintenance — ekspluatācija un uzturēšana), dezekspluatācija un reciklēšana ir sarežģītas darbības arī nepieciešamo prasmju ziņā.

Globālā tirgus analīze

Līdz ar fotoelementu sistēmas iekārtu izmantošanas pieaugumu ES tirdzniecības deficīts attiecībā uz saules moduļu importu kopš 2016. gada atkal ir sācis palielināties pēc tā samazināšanās laikā no 2011. līdz 2016. gadam, sarūkot fotoelementu sistēmu izmantošanai. Tas ir pieaudzis līdz vairāk nekā 5,7 miljardiem EUR 2019. gadā. Šī nelīdzsvarotība atspoguļo importa apjomu, jo eksports gadu gaitā nav būtiski mainījies. ES saules fotoelementu imports ir lielā mērā atkarīgs no Ķīnas un citu Āzijas valstu uzņēmumiem 97 .

Polikristāliskā silikona, lietņu un plākšņu ražošanas, kā arī saules elementu un moduļu ražošanas globālā vērtība pašlaik ir aptuveni 57,8 miljardi EUR. ES daļa (12,8 %) atbilst 7,4 miljardiem EUR. Šī daļa galvenokārt ir saistīta ar polikristāliskā silikona ražošanu. Gandrīz viss fotoelementu un moduļu ražošanas pieaugums ir noticis ārpus ES 98 . Pieaugot tirgū pieprasījumam Eiropā un visā pasaulē un parādoties jaunām ražošanas tehnoloģijām, ir palielinājusies Eiropas ražotāju interese par ražošanas jaudas izveidi ES, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Šajā saistībā Eiropas Komisijas atjauninātajā Eiropas rūpniecības stratēģijā 99 ir atzinīgi novērtēti nozares vadītās Eiropas saules enerģijas iniciatīvas centieni paplašināt saules fotoelementu ražošanu. ES jau ir uzsākti vairāki projekti plākšņu, saules elementu un moduļu ražošanai. Eiropas Komisija publicēs paziņojumu par saules enerģiju 2022. gadā.

Ražojošo patērētāju un energokopienu nozīme

Atjaunīgās enerģijas, piemēram, saules fotoelementu, kā arī energoefektivitātes popularitāti un ražošanu var veicināt energokopienas, kas ļauj patērētājiem aktīvi iesaistīties enerģijas tirgū. Pašlaik vismaz divi miljoni Eiropas iedzīvotāju ir iesaistījušies vairāk nekā 8400 energokopienās, kas kopš 2000. gada ir īstenojušas vismaz 13 000 projektu 100 . Pašreizējā kopējā to atjaunīgo energoresursu jauda, kurus uzstādījušas energokopienas Eiropā, sasniedz vismaz 6,3 GW, kas parasti veido aptuveni 1–2 % no valstī uzstādītās jaudas, bet Beļģijas gadījumā šis īpatsvars sasniedz pat 7 %. Lielāko daļu no uzstādītās jaudas aizņem saules fotoelementu enerģija, kam seko sauszemes vēja enerģija. Piesardzīgas aplēses liecina, ka kopējais ieguldīto finanšu līdzekļu apjoms ir vismaz 2,6 miljardi EUR 101 .

Mūsdienās energokopienas tiek organizētas dažādās juridiskajās formās. Atšķiras darbības jomas, tehnoloģiju portfeļi, lielums un dalībnieku struktūras. Pašlaik energokopienas veicina izpratni par tehnoloģijām un to pieņemšanu, sekmē energoefektivitāti, ražo elektroenerģiju un siltumu no atjaunīgiem energoresursiem un nodrošina to sadali, sniedz pakalpojumus saistībā ar e-mobilitāti un konsultācijas enerģētikas jomā. Tās inovatīvi eksperimentē ar darījumdarbības modeļiem un pašpietiekamības koncepcijām vietējo kopienu labā. Energokopienu turpmākā darbība un paplašināšanās Eiropā ir atkarīga no labvēlīgiem tiesību aktiem un finansiāliem stimuliem, kā arī no iedzīvotājiem pieejamo tehnoloģiju konkurētspējas.

Lai gan ES rīcībpolitikas satvaru mērķis ir veicināt energokopienu attīstību visā ES 102 , arī pāri robežām, daudz kas būs atkarīgs no tā, kā dalībvalstis īstenos šāda veida modeļus veicinošu sistēmu 103 . Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP) jau ir iekļauta prasība dalībvalstīm ziņot par atjaunīgo energoresursu kopienām, tomēr tikai dažas dalībvalstis savos NEKP ir iekļāvušas kvantitatīvus mērķrādītājus un konkrētus pasākumus energokopienu attīstībai. Lai veicinātu energokopienu attīstību minētās ES direktīvas nozīmē, Komisija pašlaik veido energokopienu repozitoriju, kas palīdzēs izplatīt labāko praksi un sniegs tehnisko palīdzību konkrētu energokopienu iniciatīvu izstrādei visā ES.

Līdzīgi kā attiecībā uz energokopienām — ES sistēma atbalstīs pašpatēriņa (t. i., ražojošu patērētāju) ieviešanu, nosakot prasību nodrošināt individuālu un kolektīvu pašpatēriņu un atbrīvojumu no tīkla tarifiem. Arī šajā gadījumā daudz kas būs atkarīgs no tiesiskā regulējuma, piemērojamo tīkla tarifu un nodokļu sistēmas, kā arī no vienotajiem informācijas punktiem, lai stimulētu kolektīvo pašpatēriņu daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkās un ne tikai, ja dalībvalstis nolems to darīt. Juridiskie ierobežojumi un nelabvēlīga nodokļu sistēma var radīt nopietnus šķēršļus pašpatēriņa ieviešanai.

3.3 Siltumsūkņi izmantošanai ēkās

Tehnoloģijas analīze

Siltumsūkņi izmantošanai ēkās 104 ir pilnībā attīstīti, komerciāli pieejami produkti. Tos var klasificēt pēc atjaunīgo energoresursu ieguves avota (gaiss, ūdens vai zeme), izmantotā siltumnesēja (gaiss vai ūdens), mērķa (telpu dzesēšana/apsilde, ūdens uzsildīšana mājsaimniecībā) un mērķa tirgus segmentiem (mājokļi, vieglie komerctīkli un siltumtīkli).

Siltuma ražošana ar siltumsūkņiem pēdējos 5 gados ES ir pieaugusi par 11,5 % gadā, 2020. gadā sasniedzot 250 TWh 105 . Šī tendence palielinās, jo apkures elektrifikācija būs galvenais ieguldījums būvniecības nozarē ceļā uz klimatneitralitāti.

Siltumsūkņi ir ļoti efektīvi; to tipiskais sezonas lietderības koeficients “3” nozīmē, ka uz katru patērētās elektroenerģijas kWh tiek ģenerētas 3 kWh siltuma 106 . Līdz ar to siltumsūkņa izmantošana ēku apkurei var būt rentabla salīdzinājumā ar gāzes apkures katliem tikai tad, ja elektroenerģijas un gāzes cenas attiecība nav lielāka par 3. Šī attiecība dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga — no 1,5 līdz 5,5 107 , bieži vien tāpēc, ka elektroenerģijas nodokļi un maksājumi ir augstāki nekā fosilajam kurināmajam un gāzes/naftas cenās nav iekļautas siltumnīcefekta gāzu emisiju ārējās izmaksas. Šie jautājumi tiek risināti 2021. gada jūlijā iesniegtajā politikas paketē Eiropas zaļā kursa īstenošanai, jo īpaši ar priekšlikumiem par grozījumiem Enerģijas nodokļu direktīvā un jaunas emisiju tirdzniecības sistēmas ieviešanu ēku sektorā un autotransporta nozarēs.

Siltumsūkņu nozarei ir raksturīgs globāls un konkurētspējīgs tirgus, kurā ļoti liela nozīme ir inovācijām. Pielāgošanās mainīgajiem ES klimata un vides noteikumiem un stratēģijām konkurē ar produktu veiktspējas un izmaksu uzlabošanas centieniem ES mazajos, vidējos un lielajos uzņēmumos, kur pētniecības un izstrādes iespējas ir ierobežotas. Tomēr tie sniedz iespēju nozarei piedāvāt inovatīvus produktus.

Laikposmā no 2011. līdz 2021. gadam vairāk nekā 37 % no visbiežāk citētajām zinātniskajām publikācijām par siltumsūkņu tehnoloģijām pieder ES, kam seko Ķīna (23 %) un ASV (20 %). ES ir vadošā loma arī izgudrojumu jomā “galvenokārt ēku apkures siltumsūkņi”: laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam 42 % augstvērtīgu izgudrojumu tika iesniegti ES, seko Japāna (20 %), ASV (8 %), Dienvidkoreja (7 %) un Ķīna (4 %) 108 .

Balstoties uz šo zināšanu un inovāciju bāzi, ES pētniecības iestādes un rūpniecība spēj ierosināt inovācijas. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros siltumsūkņu projektiem ēku vajadzībām tika piešķirts kopējais finansējums 146,8 miljonu EUR apmērā. Lielākā šo līdzekļu daļa tika veltīta siltumsūkņu integrācijai ar citiem atjaunīgiem energoresursiem (60,9 %), salīdzinot ar siltumsūkņu izstrādi mājokļu vajadzībām (6,5 %) un centralizētās siltumapgādes vajadzībām (32,6 %).

Vērtību ķēdes analīze

Saskaņā ar EurObserver datiem 109 2018. gadā ar siltumsūkņiem saistītais apgrozījums ES sasniedza 26,6 miljardus EUR, kas ir par 18 % vairāk nekā 2017. gadā. Vienlaikus tiešo un netiešo darbvietu skaits 2018. gadā sasniedza 222 400, kas ir par 17 % vairāk nekā 2017. gadā. Šie dati ietver visu veidu siltumsūkņus, citstarp gaisa-gaisa siltumsūkņus, ko izmanto tikai dzesēšanai vai apkurei un dzesēšanai, kas veidoja 86 % no 2019. gadā pārdotajiem siltumsūkņiem.

Runājot par prasmēm, siltumsūkņu nozarē strādā labi izglītots darbaspēks — speciālisti pētniecības un izstrādes jomā, komponentu un siltumsūkņu ražošanas jomā, termotehniskie inženieri un ģeologi, uzstādītāji (arī urbēji), kā arī apkopes un uzturēšanas personāls.

Globālā tirgus analīze

Gaisa-gaisa siltumsūkņu mājokļu gaisa kondicionēšanas iekārtu eksporta tirgū dominē Āzija un Amerika 110 . Nelīdzsvarotība ir mazāk izteikta, ja aplūko reversīvos gaisa kondicionētājus 111 : Āzijas valstis joprojām ir līderes, tām seko Eiropas valstis. Ja aplūko “galvenokārt apkures siltumsūkņus” 112 , ES valstis ir eksporta līderes, tām seko Āzija. Tomēr pēdējos piecos gados ES “galvenokārt apkures siltumsūkņu” tirgus izaugsmi ir nodrošinājis imports no Āzijas, no 2015. līdz 2020. gadam pieaugot vidēji par 21 % gadā. Tāpēc tirdzniecības bilance ir pasliktinājusies no pārpalikuma 249 miljonu EUR apmērā 2015. gadā līdz deficītam 40 miljonu EUR apmērā 2020. gadā.   

Pamatojoties uz ES ilgtermiņa stratēģijas prognozēm 113 , paredzams, ka līdz 2030. gadam ES strauji pieaugs siltumsūkņu pārdošanas apjomi ēku apkures sektora elektrifikācijai, kam sekos lēnāks izplatības pieaugums. Ātrāka izplatība ES vadošajā tirgū nodrošina iespēju ES nozarei augt un attīstīt konkurētspējīgu ražošanu līdz 2030. gadam, lai pēc tam izmantotu IEA prognozēto noturīgo izaugsmi visā pasaulē 114 .

Augstās izmaksas Eiropā daļēji ir saistītas ar augstu sadrumstalotības līmeni un uz valsti orientētiem tirgiem. Dažos gadījumos valstu tiesību akti atšķiras, jo īpaši attiecībā uz produktu apstiprināšanas prasībām un atļauju izsniegšanas noteikumiem. ES uzņēmumu konkurētspēju veicinātu labāki tirdzniecības un izplatīšanas tīkli ES un ārpus tās, kā arī, iespējams, ciešāka sadarbība ar partneriem, kuriem ir atbilstīga kompetence. Tomēr, atzīstot siltumsūkņu svarīgo nozīmi energosistēmas integrācijā, Komisija paziņojumā “Renovācijas vilnis” paziņoja, ka turpinās veicināt siltumsūkņu izmantošanu 115 . Komisija arī centīsies palielināt siltumsūkņu nozīmi, nodrošinot energosistēmu elastīgumu, piemēram, izstrādājot tīkla kodeksu par pieprasījuma puses elastīgumu. 

3.4Akumulatori

Tehnoloģijas analīze

Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta litija jonu (Li-ion) akumulatoru tehnoloģijai, ņemot vērā tās nozīmi elektromobilitātes jomā, kurā dominē pieprasījums pēc akumulatoriem saistībā ar pāreju uz tīru enerģiju 116 . Plašākā energosistēmā stacionāriem akumulatoriem būs izšķiroša nozīme kā enerģijas uzkrāšanas līdzeklim, kas ļaus lielā mērā papildināt nepastāvīgo atjaunīgu energoresursu enerģiju elektroenerģijas bilancē. Turklāt elektrisko transportlīdzekļu mijiedarbībai ar elektrotīklu ir liels potenciāls, kas ir jāizmanto.

2020. gadā elektriskie transportlīdzekļi (ET) kļuva izmaksu ziņā konkurētspējīgi vairāk nekā 50 % no kopējā Eiropas automobiļu tirgus, ņemot vērā kopējās īpašumtiesību izmaksas. Litija jonu ET akumulatoru komplektu vidējās cenas kopš 2010. gada reālā izteiksmē ir samazinājušās par 89 % līdz 137 USD par kWh (115 EUR par kWh) 2020. gadā. Tiek prognozēts, ka līdz 2023. gadam komplekta vidējā cena būs 101 USD par kWh un līdz 2027. gadam elektromobiļu iegādes cena būs zemāka nekā parastajiem automobiļiem 117 .

Vidējais elektromobiļu akumulatoru enerģijas blīvums pieaug par 7 % gadā 118 , savukārt vidējais akumulatoru komplekta izmērs elektriskajiem vieglajiem kravas automobiļiem (tikai elektriskajiem un hibrīdautomobiļiem) palielinājās no 37 kWh 2018. gadā līdz 44 kWh 2020. gadā, bet lielākajā daļā valstu tīri elektrisko automobiļu akumulatoru ietilpība ir 50–70 kWh robežās 119 . Automašīnu izmēra pieauguma tendences apdraud energoefektivitātes ieguvumus un kritiski svarīgu izejvielu pieejamību.

Akumulatoru tehnoloģiju ieviešana ES ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni — 2020. gadā ET pārdošanas apjoms sasniedza 10,5 % no automobiļu tirgus (pieaugums salīdzinājumā ar 3 % 2019. gadā) 120 , tomēr ES ir vērojamas lielas atšķirības — ET pārdošanas apjomi svārstās no 0,5 % Kiprā līdz 32 % Zviedrijā. Līdz 2020. gadam Eiropas Savienībā ET skaits uz ceļiem dubultosies līdz vairāk nekā diviem miljoniem, kas atbilst vairāk nekā 60 GWh uzkrāšanas jaudai. Paredzams, ka līdz 2030. gadam uz ES ceļiem būs vairāk nekā 50 miljoni ET 121 .

Jaunizveidotais stacionāro akumulatoru tirgus ES 2020. gadā pieauga aptuveni līdz 1,3 GWh, ar kopējo uzstādīto jaudu aptuveni 4,3 GWh (galvenokārt litija jonu akumulatori) 122 . Veicinot pašpatēriņu, Vācija ir ieguvusi divas trešdaļas no Eiropas mājokļu akumulatoru uzkrāšanas tirgus (2,3 GWh) 123 . Līdz 2030. gadam stacionārajos akumulatoros varēs uzkrāt gandrīz tikpat daudz enerģijas, cik pašlaik hidroakumulatoru sūkņu iekārtās; mērot pēc enerģijas caurlaides spējas, litija jonu akumulatori var efektīvi nodrošināt enerģijas uzkrāšanu līdz 5 stundām, bet jaunās tehnoloģijas, citstarp plūsmas akumulatori, var labāk nodrošināt ilgāku uzkrāšanas laiku.

Ņemot vērā papildu izmaksu elementus, sistēmas izmaksas tīkla mēroga litija jonu lietojumiem ir 300–400 EUR par kWh, savukārt mājsaimniecību enerģijas uzkrāšanas sistēmu izmaksas ir aptuveni divreiz lielākas. Akumulatoru enerģijas sistēmas izmaksu samazināšana līdz pusei no pašreizējās cenas ir galvenais priekšnosacījums to masveida ieviešanai visā Eiropā 124 .

Divi svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI) 125 , kuru vērtība sasniedz vairākus miljardus EUR un kuros ir iesaistītas 12 dalībvalstis un desmitiem uzņēmumu un pētniecības organizāciju, liecina par to, ka pētniecības un inovācijas finansēšanas jomā arvien lielāka prioritāte tiek piešķirta akumulatoriem. Savukārt ES ir iezīmējusi 925 miljonus EUR partnerībai akumulatoru jomā programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

Vērtību ķēdes analīze

Neraugoties uz augošo interesi par ieguves projektiem Eiropā, jo īpaši attiecībā uz litiju un dabisko grafītu, ciktāl tas attiecas uz akumulatoriem būtiskiem minerāliem, ir būtiski jāpalielina gan primāro, gan sekundāro akumulatoru izejvielu piegāde, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc akumulatoru materiāliem 126 . ES ir lielā mērā atkarīga no starptautiskās tirdzniecības, lai nodrošinātu kobalta, litija un grafīta piedāvājumu, un šie materiāli ir iekļauti ES kritiski svarīgu izejvielu sarakstā 127 . Lai gan niķeļa piedāvājums ir daudzveidīgāks, ES ir atkarīga no akumulatoru ražošanai nepieciešamā augstas tīrības pakāpes materiāla importa, kura īpatsvars ir aptuveni 56 %. ES kritiski svarīgu izejvielu sarakstā ir arī tādi nākotnes anoda un katoda materiāli kā silīcijs, titāns un niobijs 128 .

Izņemot kobalta attīrīšanu (otrā vieta aiz Ķīnas), ES kopumā ir vāja pozīcija ar akumulatoriem saistīto materiālu attīrīšanas jomā. Lai gan ES ir spēcīgi dalībnieki katodu materiālu jomā, ES joprojām ir katodu materiālu neto importētāja no Āzijas. Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam bateriju elementu ražošanas jauda sasniegs 400 GWh un lielā mērā apmierinās iekšzemes pieprasījumu 129 .

No 2021. gada ES meitasuzņēmumu ārvalstu, galvenokārt Korejas, uzņēmumos litija jonu elementu ražošanas jauda sasniedza 44 GWh 130 . Tajā pašā laikā 10 ES reģistrēti uzņēmumi tuvākajos gados sāks litija jonu elementu ražošanu. Arī vadošie pasaules ražotāji dibina ražotnes ES. Litija jonu elementu ražošanas jauda ES pieaug, un 2021. gadā tā sasniegs 6 % no pasaules ražošanas jaudas 131 , salīdzinot ar 3 % 2018. gadā. Eiropas ražotāji saglabā spēcīgu pozīciju litija jonu nišas lietojumu jomā, taču akumulatoru elementu ražošanas iekārtu jomā joprojām ir atkarīgi no Āzijas uzņēmumiem 132 .

ES ir visspēcīgākā pozīcija galaproduktu jomā. Visi ES autobūves uzņēmumi atbalstīja pāreju uz e-mobilitāti, un viens no tiem pat plāno 2021. gadā pārdot 1 miljonu elektrotransportlīdzekļu. ES darbojas vairāki reciklēšanas uzņēmumi, taču to jauda ir ierobežota. Pašlaik akumulatori, beidzoties to kalpošanas laikam, lielākoties tiek sūtīti uz Āziju 133 . Tiklīdz tiks ieviesti jaunās Bateriju regulas pamatnoteikumi 134 , Eiropa varēs kļūt par līderi akumulatoru aprites ekonomikā — no ieguves līdz reciklēšanai. Ņemot vērā augošo vērtību ķēdi, ir jāpieliek lielākas pūles izglītības un apmācības jomā, jo līdz 2025. gadam tiks izveidoti 800 000 tiešo darbvietu un kopumā 3–4 miljoni darbvietu 135 . Šim nolūkam ES ir izveidojusi EBA250 akadēmiju.

Globālā tirgus analīze

Ķīna kontrolē 80 % no pasaules akumulatoru izejvielu attīrīšanas jaudas, 77 % no akumulatoru elementu ražošanas jaudas un 60 % no akumulatoru komponentu ražošanas jaudas 136 . ES litija jonu akumulatoru tirdzniecības deficīts 2018. gadā bija 3,6 miljardi EUR, bet 2019. gadā — 4,2 miljardi EUR. Lielākā daļa akumulatoru elementu 2020. gadā joprojām tika importēti, un visi vadošie akumulatoru ražotāji bija ārpus Eiropas (taču vairākiem no tiem bija ražotnes ES). 2020. gadā litija jonu akumulatoru globālais tirgus sasniedza aptuveni 40–47 miljardus USD 137 . Ņemot vērā uzsāktos investīciju projektus, līdz 2025. gadam ES kļūs par otru lielāko akumulatoru elementu ražotāju pasaulē aiz Ķīnas. 138

ES 2020. gadā bija tikai neliels elektrotransportlīdzekļu tirdzniecības deficīts, savukārt eksports pieauga straujāk nekā imports 139 . Vienlaikus ES autobūves uzņēmumi paplašina savas ražotnes Āzijā un ASV, konkurējot ar tur esošajiem uzņēmumiem. ES ir spēcīgi dalībnieki arī stacionāras uzkrāšanas tirgū: piemēram, arī pasaules līderi tīkla mēroga lietojumu un mājokļu enerģijas uzkrāšanas tirgū.

Elektrisko autobusu ražošanas un ieviešanas ziņā ES krietni atpaliek no Ķīnas, kas jau ir elektrificējusi 60 % sava autobusu parka. ES 2020. gadā tika pārdoti tikai 1714 elektriskie autobusi 140 salīdzinājumā ar 61 000 Ķīnā 141 .

3.5Atjaunīgā ūdeņraža ražošana elektrolīzes ceļā

Tehnoloģijas analīze

Atjaunīgais ūdeņradis, kas iegūts ar ūdens elektrolīzes metodi (dēvēts arī par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu), var palīdzēt dekarbonizēt nozares, kuras ir grūti elektrificējamas un kurās ir grūti samazināt emisijas, piemēram, rūpniecību un lielas noslodzes transportu, un sniegt ieguldījumu energopakalpojumos, piemēram, sezonālā enerģijas uzkrāšanā. Galvenā tehnoloģiskā problēma ir energoefektivitātes zudumi, kas saistīti ar atjaunīgās enerģijas pārveidošanu ūdeņradī, jo katrai saražotajai atjaunīgā ūdeņraža vienībai ir nepieciešamas 1,5 vienības atjaunīgās elektroenerģijas. Tam ir nepieciešams milzīgs atjaunīgās enerģijas (galvenokārt vēja un saules enerģijas) apjoms, kā arī ir jāsamazina atjaunīgās enerģijas izmaksas, lai tā būtu konkurētspējīga ar fosilā ūdeņraža enerģiju.

Pašreizējais ES rūpniecības pieprasījums pēc ūdeņraža ir aptuveni 7,7 miljoni tonnu gadā 142 , un šis ūdeņradis tiek saražots, lielākoties izmantojot fosilo kurināmo. Tiek lēsts, ka ūdeņradis, kas saražots, izmantojot ūdens elektrolīzi, veido mazāk nekā 1 % no kopējās produkcijas 143 . ES pašreizējais 2030. gada mērķis ir uzstādīt 40 GW elektrolīzerus, lai saražotu līdz 10 miljoniem tonnu atjaunīgā ūdeņraža gadā 144 . Prognozētā elektrolīzeru jauda Eiropas tirgum līdz 2050. gadam sasniegs no 511 GW 145 līdz 1000 GW 146 .

Tālāk ir apkopoti daži ūdens elektrolīzeru galvenie darbības rādītāji (KPI) dažādām tehnoloģijām: sārmu, polimēru elektrolītu membrānu (PEM), anjonu apmaiņas membrānu (Anion Exchange Membrane — AEM) un cietā oksīda (Solid Oxide — SO) elektrolīzeri. Anjonu apmaiņas membrānām nav tāds pats attīstības līmenis kā citām tehnoloģijām (tās joprojām tiek izstrādātas, bet ir pieejamas ierobežotai komerciālai izmantošanai). Cietā oksīda elektrolīzi sāk izmantot demonstrējumiem. Sārmu un polimēru elektrolītu membrānas (PEM) ir pilnībā komerciālas tehnoloģijas.

1. tabula. Galvenie darbības rādītāji četrām galvenajām ūdens elektrolīzes tehnoloģijām 2020. gadā un prognozētie rādītāji 2030. gadam. Nolietošanās ir definēta kā efektivitātes zuduma procentuālā daļa, strādājot ar nominālo jaudu

	2020				2030
	Sārmu	PEM	AEM	SO	Sārmu	PEM	AEM	SO
Raksturīgā temperatūra [°C]	70–90*	50–80*	40–60*	700–850*	-	-	-	-
Elementu spiediens [bar]	<30*	<70*	<35*	<10*	-	-	-	-
Efektivitāte (sistēma) [kWh/kgH2]	50	55	57*	40	48	50	<50*	37
Degradācija [%/1000 h]	0,12	0,19	-	1,9	0,1	0,12	-	0,5
Kapitāla izmaksu diapazons [€/kW — pamatojoties uz 100 MW ražošanu]	600	900	-	2700	400	500	-	972

Avots: Papildinājums daudzgadu darba plānam 2014.–2020. gadam, FCH JU, 2018. gads, un attiecībā uz parametriem, kas apzīmēti ar *, Enerģētikas ĢD (Eiropas Komisija) izstrāde, pamatojoties uz IRENA datiem no ziņojuma “Green Hydrogen Cost Reduction”, 2020.

Kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH JU) kopš 2008. gada elektrolīzeru tehnoloģiju attīstībā ieguldīja aptuveni 150,5 miljonus EUR (74,7 miljoni EUR pētniecības pasākumiem un 75,9 miljoni EUR inovāciju pasākumiem). Galvenās saņēmējvalstis bija Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste, kas saņēma attiecīgi aptuveni 31, 25 un 18 miljonus EUR. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” “Zaļā kursa” uzaicinājuma ietvaros trīs projektu konsorcijiem bija pieejams finansējums aptuveni 90 miljonu EUR apmērā, lai izstrādātu un ekspluatētu 100 MW elektrolīzerus reālos apstākļos. Lai gan Japānā šajā tehniskajā jomā jau daudzus gadus tiek pastāvīgi patentēti izgudrojumi, citos reģionos (jo īpaši Ķīnā) izgudrojumu skaits saistībā ar elektrolīzeriem pēdējos gados ir nepārtraukti pieaudzis. Attiecībā uz elektrolīzeriem Eiropa (tai skaitā Apvienotā Karaliste) iesniedz proporcionāli lielāku starptautisko patentu saimju (patentu pieteikumi, kas iesniegti un publicēti vairākās starptautiskās patentu iestādēs) skaitu nekā citas vadošās tautsaimniecības 147 .

Vērtību ķēdes analīze

Ir grūti iegūt precīzu informāciju par atjaunīgo un mazoglekļa ūdeņraža vērtību ķēdēm un to prognozēto izaugsmi, taču Eiropas Tīrā ūdeņraža alianses (European Clean Hydrogen Alliance) un tās vairāk nekā 1500 biedru darbs liecina par ļoti dinamisku un strauji augošu nozari. Līdz šim Eiropas Tīrā ūdeņraža alianse jau ir apkopojusi informāciju par projektiem, kas līdz 2030. gadam paredz aptuveni 60 GW elektrolīzeru, no kuriem lielāko daļu paredzēts darbināt ar atjaunīgo elektroenerģiju.

Elektrolīzes tirgum ir liels attīstības potenciāls. Pārskats par vidēja līdz liela mēroga elektrolīzes sistēmu ražotājiem, norādot tikai komerciālo sistēmu ražotājus un neņemot vērā laboratorijas mēroga elektrolīzeru ražotājus, liecina, ka Eiropai ir spēcīga starptautiska pozīcija gan sārmu, gan PEM elektrolīzes jomā un ļoti spēcīga pozīcija SO elektrolīzes jomā, savukārt vienīgais AEM ražotājs arī atrodas ES 148 . Šo elektrolīzeru plaša mēroga ieviešana citstarp būs atkarīga no atjaunīgās un mazoglekļa elektroenerģijas pieejamības, kas nepieciešama atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža ražošanai, kā arī no citiem faktoriem, piemēram, elektrolīzeru darbības stundu skaita palielināšanās un elektroenerģijas cenu samazināšanās. 

Globālā tirgus analīze

ES ir nostiprinājusi tehnoloģisko līderpozīciju elektrolīzes un ar to saistīto tehnoloģiju jomā, taču pagaidām elektrolīzeru ražošanas apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels, tomēr paredzams, ka turpmākajos gados tas ievērojami pieaugs. Kurināmā elementu, elektrolīzeru un ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģiju ražošanai ir nepieciešami aptuveni 30 izejmateriāli. Saskaņā ar 2020. gada kritiski svarīgu izejvielu sarakstu 13 no šiem materiāliem tiek uzskatīti par kritiski svarīgiem ES ekonomikai (elektrolīzeri nav iekļauti novērtējumā) 149 . Jo īpaši PEM elektrolīzei nepieciešams izmantot cēlmetālu katalizatorus, piemēram, irīdiju anodam un platīnu katodam, kas galvenokārt tiek iegūti no Dienvidāfrikas; savukārt SO elektrolīzeriem nepieciešami retzemju metāli, kas galvenokārt nāk no Ķīnas.

3.6Viedie tīkli (sadales tīkla automatizācija, viedie skaitītāji, mājas enerģijas pārvaldības sistēmas un ET viedā uzlāde). 

Paredzams, ka šajā desmitgadē un turpmākajos gados saglabāsies spēcīga viedo tīklu tehnoloģiju ieviešanas tendence, kas būs cieši saistīta ar elektrifikāciju, decentralizāciju un nepieciešamību uzlabot tīkla uzticamību un darbības efektivitāti, kā arī palielināt investīcijas novecojošās tīkla infrastruktūras modernizācijai. Tādas tehnoloģijas kā viedā uzskaite, automatizācija vai mobilitātes elektrifikācija nodrošinās aptuveni 8 % no paredzamajām investīcijām ES un Apvienotajā Karalistē elektroenerģijas sadales tīklos līdz 2030. gadam 150 . Paredzams, ka arī saistīto digitālo pakalpojumu tirgi turpinās augt. Šajā sadaļā analizētas četras digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu jomas, kas ir īpaši svarīgas ES mērķiem saistībā ar ēkām un mobilitāti, proti, sadales tīkla automatizācija, mājas enerģijas pārvaldības sistēmas (MEPS), viedie skaitītāji un viedā uzlāde.

Tehnoloģijas analīze

Sadales automatizācija un viedā uzskaite var balstīties uz attīstītām, tirgum gatavām ierīcēm un programmatūru, kuru ieviešana notiek jau desmit gadus. Piemēram, līdz 2020. gada beigām ES, Norvēģijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē būs uzstādīti gandrīz 150 miljoni viedo skaitītāju (vidējais izplatības līmenis 49 %). Paredzams, ka līdz 2025. gadam šis skaitlis pieaugs gandrīz līdz 215 miljoniem (69 % izplatības līmenis) 151 , jo otrā viļņa tehnoloģijas vairāk koncentrēsies uz decentralizāciju un pakalpojumiem patērētājiem.

No otras puses, MEPS un viedā uzlāde ir agrīnā ieviešanas stadijā, un ES un citur joprojām tiek īstenoti daudzi daudzsološi pētniecības projekti, kas sekmē šīs tehnoloģijas attīstību un ietekmē šo agrīno izaugsmi. Standartizācija, sadarbspēja un kiberdrošība ir kopīgas problēmas visām tehnoloģijām, kas var palēnināt to izplatību bieži vien sadrumstalotajā tirgū.

Vērtību ķēdes analīze

Šo četru tehnoloģiju vērtību ķēdi veido aparatūras, programmatūras un pakalpojumu sniedzēju kombinācija. Tas veicina ES vērtību ķēžu sadrumstalotību starp daudziem dalībniekiem, jo īpaši MEPS un viedās uzlādes jomā. No otras puses, sadales automatizācijas un viedo mērierīču vērtību ķēdes ir koncentrētākas. Sadales automatizācijas jomā daži Eiropas uzņēmumi ir pārstāvēti visā vērtību ķēdē un ir nozīmīgi pasaules mēroga dalībnieki vai tirgus līderi, savukārt viedo mērierīču vērtību ķēdēs parasti dominē reģionālie dalībnieki.

Kopumā MEPS tirgū aktīvi darbojas vairāk nekā 50 uzņēmumi 152 , galvenokārt Eiropas uzņēmumi, no kuriem daži ir spēcīgi pārstāvēti enerģētikas nozarē. Nesen šajā tirgū ir parādījušies agregatori un tehnoloģiju uzņēmumi, kas savus uzņēmējdarbības modeļus koncentrē tikai uz MEPS un dažkārt piedāvā produktus vai pakalpojumus lielākajiem uzņēmumiem, izvairoties no tā, ka šie uzņēmumi aptver visu MEPS ražošanas ķēdi.

Trīs galvenās atziņas par ET uzlādes infrastruktūras piegādes ķēdi 153 ir šādas: i) ražotāju piegādes ķēde galvenokārt ir vietēja un/vai reģionāla, konkrēti attiecībā uz ES bāzētiem piegādātājiem, ii) elektroniskās pamatdaļas tiek iepirktas Āzijā un iii) tirgus un vērtību ķēde vēl nav pilnībā attīstīta, jo piegādātāji izstrādā, projektē un ražo galvenokārt pašu spēkiem, daļēji izmantojot ražošanu pēc pieprasījuma. Taču, tā kā šajā desmitgadē izkliedēto energoresursu un ET ieviešana notiks straujā tempā, arī viedās uzlādes nozare nostiprināsies kā augoša daļa no vairāku miljardu EUR vērtā ET uzlādes tirgus, jo īpaši lēnās uzlādes jomā, kas būs globālajā ET pārskatā 154 .

Ir vērts pieminēt, ka, pieaugot programmatūras nozīmei ar viedajiem tīkliem saistītajās tehnoloģijās, darījumdarbības modelis daļēji pielāgojas tīras programmatūras nozares darījumdarbības modelim un vairāk attīstās pakalpojumu tirgus virzienā, kurā liela daļa ieņēmumu tiek gūta pēc sākotnējās ieviešanas 155 .

Globālā tirgus analīze

Visu četru tirgu pieaugums ir aptuveni 10 % CAGR (Compound Annual Growth Rate — saliktais gada pieauguma temps), bet uzlādes infrastruktūru pieaugums ir 26 % 156 . Paredzams, ka izplatīšanas automatizācijas tirgus, kas ir lielākais no četriem pasaules tirgiem ar aplēsto vērtību 12,4 miljardu USD apmērā 2020. gadā, pieaugs par 7,4 % CAGR un līdz 2025. gadam sasniegs 17,7 miljardus USD. Viedo skaitītāju tirgus 2019. gadā tika lēsts 21,3 miljardu USD apmērā, un tiek prognozēts, ka 2027. gadā tas pieaugs līdz 38–39 miljardiem USD (pateicoties izaugsmei galvenokārt Āzijā). Paredzams, ka pasaules HEMS tirgus pieaugs no gandrīz 4,4 miljardiem USD 2019. gadā līdz vairāk nekā 12 miljardiem USD 2028. gadā, sasniedzot 12,3 % CAGR (un 12,1 % ES).

Visbeidzot, ET uzlādes infrastruktūra un platformas šajā desmitgadē ES var piedzīvot īstu uzplaukumu, jo paredzams, ka to kopējais tirgus pieaugs no 0,63 miljardiem EUR 2020. gadā līdz 6,7 miljardiem EUR 2030. gadā, un to CAGR pārsniegs 26 %. Plaukstošais ET tirgus radīs milzīgas iespējas HEMS tirgum, jo tas kļūs par vienu no svarīgākajām elektriskajām slodzēm mājsaimniecībās. Sākotnējā regulatīvā virzība radīja augošu ES tirgu viedajiem skaitītājiem, kurus piegādā galvenokārt ES ražotāji, vismaz attiecībā uz aparatūru; viedo skaitītāju un pārvaldības sistēmu programmatūras tirgus, pat ES, šķiet, ir līdzsvarotāks, un tajā darbojas vairāki spēcīgi ASV dalībnieki. No otras puses, Āzijas (un jo īpaši Ķīnas) tirgi ir milzīgi, salīdzinot ar Eiropas tirgu 157 .

Ar vērienīgiem politikas mērķiem (piem., Eiropas zaļais kurss, energosistēmu integrācija), labvēlīgu normatīvo vidi (piem., Elektroenerģijas direktīva) un publisko finansējumu (piem., programma “Apvārsnis Eiropa”, kohēzijas politika, Eiropas Inovāciju fonds, atveseļošanas un noturības mehānisms) ES tiecas uzņemties vadību viedo tīklu ieviešanā. Tas kopā ar jau sen izveidotiem ES uzņēmumiem, kas nodrošina tīklu tehnoloģijas, palīdzēs Eiropas tirgus līderiem un cieto tehnoloģiju ražotājiem visās četrās tehnoloģiju jomās. Tajā pašā laikā, tā kā globālā tirgus analīze liecina par spēcīgu attīstību ASV, kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģionā (Ķīnā, Japānā, Dienvidkorejā), Eiropas uzņēmumiem līdz 2030. gadam nāksies saskarties ar sīvu konkurenci.

3.7Atjaunīgā degviela aviācijai un kuģniecībai

Tehnoloģijas analīze

Atjaunīgās degvielas, citstarp modernās biodegvielas 158 un atjaunīgās sintētiskās degvielas 159 , ir vienīgais komercializētais risinājums aviācijas un kuģniecības nozares dekarbonizācijai tuvākajā laikā 160 . Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam atjaunīgā degviela nodrošinās 5 % (t. i., 2,3 Mtoe) no kopējā ES aviācijas degvielas patēriņa un līdz 2050. gadam — 63 % (t. i., 28 Mtoe) 161 . Paziņotā kopējā atjaunīgās aviācijas degvielas gada jauda ES līdz 2025. gadam ir aptuveni 1,7 miljoni tonnu, kas veido 0,05 % no kopējās ES aviācijas degvielas. Salīdzinājumam — ASV uzstādītā jauda ir divreiz lielāka (3,6 miljoni tonnu) un veido aptuveni 60 % no pasaules jaudas 162 . Pašlaik atjaunīgo flotes degvielu īpatsvars ir niecīgs, taču tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tas sasniegs 8,6 % no kopējā degvielu klāsta un līdz 2050. gadam — 88 % 163 .

Atjaunīgo degvielu komercializāciju un ražošanas apjomu palielināšanu kavē lieli kapitālizdevumi, kas vienai ražotnei sasniedz pat 500 miljonus EUR un 80 % no kopējām ražošanas izmaksām. Konkrēti atjaunīgo degvielu ražošanas izmaksas pašlaik tiek lēstas 3 līdz 6 reizes augstākas par tradicionālo degvielu pašreizējo tirgus cenu 164 . Līdzpārpstrāde (vai līdzhidroapstrāde aviācijas degvielu gadījumā) esošajās naftas pārstrādes rūpnīcās un citās nozarēs sasniedz arvien lielāku brieduma pakāpi un rada priekšrocības kapitāla izmaksu samazināšanā.

ES sniedz ievērojamu ieguldījumu atjaunīgo degvielu izmaksu samazināšanā, saglabājot spēcīgu globālo pozīciju pētniecības un inovācijas investīciju jomā. Dalībvalstu publiskais finansējums pētniecībai un inovācijai attiecībā uz biodegvielām 165 , citstarp modernajām biodegvielām, kopš 2008. gada ir palicis nemainīgs — aptuveni 400 miljoni EUR gadā. Turklāt ES finansējums atjaunīgajai degvielai palielinājās no 430 miljoniem EUR laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam līdz 531 miljonam EUR laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam. Īpaši aviācijas un kuģu uzpildes degvielai paredzētais finansējums palielinājās no 84 miljoniem EUR līdz 229 miljoniem EUR tajos pašos laikposmos 166 .

Pierādījumi par privātajām investīcijām pētniecībā un inovācijā ir ierobežoti, taču tie liecina, ka vidēji lielākās gada investīcijas (809 miljoni EUR) atjaunīgajās degvielās ir Ķīnas uzņēmumiem, kam seko ES (652 miljoni EUR) un ASV (578 miljoni EUR) uzņēmumi 167 . Tomēr lielākā daļa uzņēmumu, kas visvairāk investē pētniecībā un inovācijā, atrodas ES, kam seko Ķīna un ASV.

Pastāvīgas investīcijas, iespējams, ir padarījušas ES par vienu no pasaulē nozīmīgākajām inovatorēm. Tomēr pierādījumi liecina, ka tie atpaliek no ASV uzņēmumiem, kuriem ir divreiz vairāk patentu aviācijas degvielas jomā nekā ES reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī lielāks skaits vadošo novatoru 168 . Japānā un ES bāzēti uzņēmumi veido katrs vienu trešdaļu no visiem patentiem jūrniecības nozarē, taču pierādījumi nav pārliecinoši, jo dažas tehnoloģijas nav iekļautas tikai atjaunīgās degvielas jomā un dati nav pietiekami detalizēti.

Vērtību ķēdes analīze

Kopumā atjaunīgā degviela aviācijas un jūrniecības nozarē ir ne tikai stratēģisks elements virzībā uz klimatneitrālu ekonomiku, bet tā var nodrošināt arī izaugsmes un nodarbinātības iespējas. Paredzams, ka pakete, ar ko īsteno Eiropas zaļo kursu, palielinās pieprasījumu pēc atjaunīgām degvielām kuģniecībā un aviācijā ES. Līdz 2030. gadam tas varētu palielināt pievienoto vērtību par vairākiem miljardiem eiro gadā. Ņemot vērā to, ka pašreizējā šķidrās biodegvielas ražošana 16 Mtoe apmērā ES nodarbina gandrīz 230 000 cilvēku 169 , attiecīgais iekšzemes ražošanas pieaugums līdz 2050. gadam varētu radīt līdz pat 270 000 papildu darbvietu 170 . Pašreizējā nodarbinātība biodegvielas nozarē liecina arī par to, ka tirgus paplašināšanai nepieciešamās darba prasmes jau ir nostiprinātas, taču, lai līdz 2050. gadam to varētu divkāršot, iespējams, būs nepieciešams uzlabot profesionālo apmācību.

ES vērtību ķēdes gūst labumu no daudzveidīgām zināšanām par dažādiem ražošanas veidiem un izejvielām, kā arī no sinerģijām, ko rada pieaugošais kopuzņēmumu skaits starp atjaunīgās degvielas uzņēmumiem, naftas un gāzes uzņēmumiem un ostām un lidostām, kas liecina par gatavību paplašināt atjaunīgās degvielas tirgus aviācijas un kuģniecības jomā.

Moderno biodegvielu pamatā galvenokārt ir nereciklējami atkritumi un atlikas, kas ir ilgtspējīgāks risinājums ar mazāku ietekmi uz zemes izmantošanu un bioloģisko daudzveidību nekā pārtikas un lopbarības biodegvielas. Biomasas izejvielu izvēle var ietekmēt ilgtspēju, ražošanas izmaksas un iespējamās piegādes grūtības. Lai izvairītos no sastrēgumposmiem, jo īpaši, palielinot moderno biodegvielu ražošanas apjomus, būs jāizstrādā alternatīvi ražošanas veidi, kuru pamatā ir dažādas izejvielas, kas nav atkritumi.

Globālā tirgus analīze

Atjaunīgo degvielu tirgus aviācijā un kuģniecībā pašlaik ir ļoti ierobežots. Paredzams, ka jaunās politikas paketē, ar ko īsteno Eiropas zaļo kursu 171 lielā mērā palielinās pieprasījumu un paplašinās šos tirgus šajā un pēc tam turpmākajās desmitgadēs. ES spēcīgās pozīcijas autotransporta biodegvielu tirgū 172 , kā arī vadošo moderno biodegvielu ražotāju koncentrācija liecina par labu sākuma pozīciju šo jauno tirgu aizpildīšanai. Tomēr, pateicoties īpašām iniciatīvām 173 un divreiz lielākai uzstādītajai jaudai nekā ES 174 , ASV ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošana var konkurēt arī par ES tirgiem.

Tā kā e-degvielas ir atkarīgas no zemu izmaksu atjaunīgās elektroenerģijas, sintētisko degvielu ražošana varētu nozīmēt lielāku atkarību no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģiona. No otras puses, sinerģija ar esošajām degvielas ražošanas iekārtām ES (integrācija ar naftas pārstrādes rūpnīcām, ražošanas un palīginfrastruktūras atkārtota izmantošana, kvalificētu darbinieku pieejamība, CO2 pieejamība uztveršanai un atkārtotai izmantošanai un citi faktori) piedāvā potenciālu ekonomiski konkurētspējīgai sintētisko degvielu ražošanai ES.

Transformatīvu tehnoloģiju nozīme — solārā kurināmā piemērs

Nepieciešamība pēc šķidro fosilo degvielu alternatīvām veicina pētniecību un inovāciju, lai izstrādātu izmaksefektīvas atjaunīgās degvielas ar augstu enerģijas blīvumu un izejvielu plašu pieejamību. Modernās biodegvielas un sintētiskās degvielas ir pilnībā attīstītas un dažas no tām pat nonākušas komercializācijas fāzē, savukārt solārais kurināmais joprojām ir zema tehnoloģiju gatavības līmeņa (TGL) tehnoloģija konceptuālajā vai eksperimentālajā fāzē. Tomēr līdz 2050. gadam apjomīgas investīcijas varētu ļaut šim revolucionāru tehnoloģiju piemēram palielināt izmakslietderīgas, augsta enerģijas blīvuma degvielas pieejamību, vienlaikus samazinot izejvielu un resursu spiedienu.

Lai sasniegtu nulles emisiju līmeni, līdz 2050. gadam papildus straujai pieejamo tehnoloģiju ieviešanai būs nepieciešams ieviest tirgū vēl citas tehnoloģijas, kuru TGL pašlaik ir zems 175 . Līdzīgi arī agrāk, veicot mērķtiecīgus pētniecības un inovācijas pasākumus, bija iespējams ieviest tirgū tehnoloģijas, kuras pirms 30 gadiem bija tikai zema TGL tehnoloģijas vai pat tikai koncepcijas, piemēram, atkrastes vēja enerģija, atjaunīgā degviela un litija jonu akumulatori elektrotransportlīdzekļiem.

Solārā kurināmā ražošana ietver vairākus antropogēnus un bioloģiski veicināmus procesus, lai saules enerģiju no saules gaismas, gaisa (piem., CO2 un slāpekļa) un ūdens pārvērstu tieši par kurināmo, ķīmiskiem produktiem un materiāliem. Tas ietver gaismas enerģijas izmantošanu tieši no saules gaismas, ko bieži dēvē par mākslīgo fotosintēzi, kā arī saules gaismas siltuma izmantošanu augstas temperatūras termisko procesu virzīšanai 176 .

Konkrēti ūdens fotoelektroķīmiskā skaldīšana ir daudzsološs saules enerģijas izmantošanas veids ūdeņraža iegūšanai, kas piedāvā augstu konversijas efektivitāti zemā darba temperatūrā, izmantojot rentablus plānkārtiņu un/vai daļiņu pusvadītāju materiālus. Ar apjomīgām investīcijām varētu panākt fotoelektroķīmisko izmaksu konkurētspēju ar fosilo kurināmo un ieviešanu tirgū līdz 2040. gadam 177 .

4.Secinājumi

Zaļā kursa mērķus nevar sasniegt, ja netiks ievērojami palielināta publiskā un privātā sektora pētniecība un inovācijas tīras enerģijas tehnoloģiju jomā un netiks pieliktas lielākas pūles, lai no laboratorijām pārietu uz tirgu. Tas ne tikai nodrošinās jaunus risinājumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti, vienlaikus risinot tādas problēmas kā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, piesārņojums un dabas resursu izsīkšana, bet arī veicinās izaugsmi un nodarbinātību ES tīras enerģijas nozarē.

Lai gan galvenā atbildība par investīcijām būs jāuzņemas pašam privātajam sektoram, ES uzdevums ir radīt pareizos regulatīvos un finanšu pamatnosacījumus. Tas ietver pieprasījuma stimulēšanu, izmantojot vairākus pasākumus, kas iekļauti tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Turklāt atveseļošanas un noturības fonds, InvestEU un jaunās paaudzes ES programmas saskaņā ar 2021.–2027. gada ES budžetu ir spēcīgs stimuls dažu problēmu risināšanai, palielinot pieejamo kapitālu, likvidējot tirgus šķēršļus un veicinot politikas reformas. Pakāpeniski dekarbonizējot ES enerģētikas nozari un ieviešot tīras enerģijas tehnoloģijas, ir jākoncentrējas uz konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi.

Šis ziņojums liecina, ka ES saglabā vadošo pozīciju tīras enerģijas pētniecības jomā. Šķiet, ka tīras enerģijas patentu skaita samazināšanās tendence mazinās un ikgadējais pieteikumu skaits ES un visā pasaulē atgriežas pie tā līmeņa, kas bija vērojams pirms desmit gadiem. Pasaules mērogā salīdzinājumā ar citām lielākajām tautsaimniecībām ES ir lielāks “zaļo” izgudrojumu īpatsvars klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju jomā. Pateicoties pozitīvai tirdzniecības bilancei un ievērojamai tirgus daļai, ES saglabā spēcīgas pozīcijas vēja enerģijas nozarē, tomēr, iespējams, ES būs jāpieņem izšķirīgi lēmumi vairākās citās nozarēs. Fotogalvanisko elementu ražošanas nozarē Eiropas ražotāji izrāda jaunu interesi investēt ES, pamatojoties uz jaunākajām tehnoloģijām. Līdzīgi progresē arī ES akumulatoru rūpniecība, pateicoties investīcijām akumulatoru ražošanā, augošajam pieprasījumam pēc ET, kas saistīts ar ES automobiļu rūpniecības pārorientēšanos, kā arī pievēršoties reciklēšanai, lai risinātu izejvielu jautājumu. Eiropas siltumsūkņu, atjaunīgo degvielu, viedo tīklu un atjaunīgā ūdeņraža industrijai ir labas iespējas gūt labumu no pieaugošā nākotnes pieprasījuma, kas balstās uz politikas virzītu attiecīgo tirgu paplašināšanos. To konkurētspēja būs atkarīga no to izplatības/attīstības ātruma, plānoto investīciju iesaistes / tirgus gatavības, kā arī labvēlīga tiesiskā regulējuma un citu nozaru (piem., aviācijas un jūras transporta) attīstības. Lai ieviestu tīru enerģiju, ir nepieciešams arī rūpīgs novērtējums par tehnoloģiju ietekmi uz vidi un šīs ietekmes mazināšanas pasākumiem.

Vajadzīgi arī turpmāki centieni, lai mazinātu plaisu starp inovācijām un tirgu. ES dibinātie klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumi joprojām atpaliek no saviem darījumu partneriem darbības paplašināšanas spēju ziņā, tādējādi kavējot ES gūt labumu no ES inovāciju priekšrocībām klimata un konkurētspējas jomā un liekot daudzsološiem uzņēmumiem pārcelties uz ASV vai Āziju nolūkā izvērst darbību lielākā mērogā. Neraugoties uz to, ka pastāv daudzas valstu un vietējās ekosistēmas, ES dabiskā tirgus un regulatīvā sadrumstalotība kavē izaugsmi un izraisa atšķirīgu riska kapitāla ekosistēmu attīstību, un uzņēmēji saskaras ar grūtībām, izvēršot inovatīvas tehnoloģijas. Tehnoloģiju ieviešanu kavē arī tādi ar pieprasījumu saistīti jautājumi kā atļauju izsniegšana, energoatjaunināšana un citi strukturāli šķēršļi, kā arī tirgus izkropļojumi, ko rada starptautiskās subsīdijas, kuras izmanto Eiropas uzņēmumi. Lai atbalstītu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, ļoti svarīgi ir arī intensīvāk strādāt pie tādu Eiropas standartu sagatavošanas, ar kuriem tiek risināti digitalizācijas, uzticamības un ilgtspējas jautājumi.

Veicinot pētniecības, inovācijas un tīras enerģijas risinājumu ieviešanu tirgū, ES vienlaikus ir jānodrošina uzticama, ilgtspējīga un netraucēta piekļuve izejvielām. Resursefektivitāte, apritīgums un ilgtspējīgi vietējo izejvielu resursi būs būtiski, lai izvairītos no sastrēgumposmiem, pieaugot pieprasījumam. Daudzos gadījumos tam ir nepieciešami turpmāki pētījumi un inovācija. Lai nodrošinātu turpmākus vērtību ķēdes segmentus ES, būs jānostiprina inovāciju finansēšanas vide.

Nesenais enerģijas cenu kāpums ir skaidri parādījis, ka Eiropai ir jāsamazina sava enerģētiskā atkarība. Eiropas zaļais kurss un arvien lielāks tīras enerģijas īpatsvars sekmēs turpmāko virzību. Eiropas Komisija turpinās uzraudzīt progresu tīras enerģijas nozarē un sadarbībā ar dalībvalstīm 178 un ieinteresētajām personām turpinās pilnveidot metodoloģiju un datu vākšanu, lai informētu par politikas lēmumiem un veicinātu Eiropas konkurētspēju, resursu efektīvu izmantošanu un oglekļneitralitāti līdz 2050. gadam.

(1)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs).

(2)      Daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

(3)      2018. gada cenās un septiņos gados ES budžets ir 1074 miljardi EUR, bet NextGenerationEU budžets — 750 miljardi EUR.

(4)      95,5 miljardi EUR 2021.–2027. gadā, pašreizējās cenās.

(5)      Tiesību aktu dokumentos ir iekļauti priekšlikumi pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu, Energoefektivitātes direktīvu, Ēku energoefektivitātes direktīvu, Enerģijas nodokļu direktīvu, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), Trešās enerģētikas tiesību aktu paketes gāzes jomā pārskatīšanu, Kopīgo centienu regulu, Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu, Regulu par zemes izmantošanu, mežsaimniecību un lauksaimniecību, CO2 emisiju standartus vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem, kā arī priekšlikumi izveidot jaunu emisiju tirdzniecības sistēmu autotransporta un būvniecības nozarēs, oglekļa emisiju robežkontroles mehānismu, iniciatīvas “ReFuelEU Aviation” un “FuelEU Maritime”, ES mežu stratēģiju un priekšlikums izveidot Sociālo klimata fondu.

(6)      Šajā ziņojumā tīras enerģijas sistēma aptver trīs tirgus segmentus: 1) atjaunīgā enerģija, citstarp ražošana, uzstādīšana un ģenerēšana; 2) energoefektivitātes un pārvaldības sistēmas, kas ietver tādas tehnoloģijas un darbības kā, piem., viedie skaitītāji, viedie tīkli, enerģijas uzkrāšana un ēku renovācija; un 3) elektriskā mobilitāte, kas ietver tādus komponentus kā, piem., akumulatori un degvielas elementi, kuri ir būtiski svarīgi saistībā ar elektriskajiem transportlīdzekļiem un uzlādes infrastruktūrām.

(7)      Ietekmes novērtējums, kas pievienots paziņojumam “Stepping Up Europe’s 2030 climate ambition – Investing in a climate neutral future for the benefit of our people” (SWD/2020/176 final). 

(8)      IEA, Net Zero by 2050. A Roadmap for the Global Energy Sections. Flagship Report, 2021. gada maijs .

(9)      Pirmais ziņojums par panākto progresu tīras enerģijas konkurētspējas aspektā bija COM(2020) 953 final.

(10)      Pamatojoties uz Konkurētspējas padomes 2020. gada 28. jūlija secinājumiem.

(11)      Ziņojuma 2. sadaļā novērtētie rādītāji ir primārās enerģijas un enerģijas galapatēriņa intensitāte, atjaunīgo energoresursu īpatsvars, atkarība no importa, rūpniecisko lietotāju elektroenerģijas un gāzes cenas, ES nozares apgrozījums (tīrā un fosilā enerģija) salīdzinājumā ar pārējo ekonomiku, atjaunīgās enerģijas ražošanas bruto pievienotā vērtība, nodarbinātība šajā ES nozarē salīdzinājumā ar pārējo pasauli (“rest of the world” — ROW), citstarp dzimumu statistika un traucējumi Covid-19 pandēmijas laikā. Ziņojuma 3. sadaļā minētie rādītāji ir novērtēti katrai tehnoloģijai un attiecībā uz ES, ja vien nav norādīts citādi. Tie citstarp ir šādi: uzstādītā jauda (pašlaik un 2050. gadā), enerģijas ražošanas izmaksas un/vai kopējās izlīdzinātās izmaksas (LCoE), publiskais finansējums pētniecībai un inovācijai, privātais finansējums pētniecībai un inovācijai, patentēšanas tendences un zinātnisko publikāciju līmenis. Vērtību ķēdes analīze ir vērtēta pēc apgrozījuma, bruto pievienotās vērtības pieauguma, ES uzņēmumu skaita piegādes ķēdē, nodarbinātības vērtību ķēdes segmentā, energointensitātes un darba ražīguma, kā arī kopienas ražošanas apjoma. Visbeidzot, globālā tirgus analīze ir novērtēta, ņemot vērā tirdzniecības apsvērumus, pasaules tirgus līderus salīdzinājumā ar ES tirgus līderiem, kā arī resursefektivitāti un atkarību tajos vērtību ķēdes segmentos, kas ir atkarīgi no kritiski svarīgām izejvielām.

(12)      Septembrī elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējās cenas sasniedza vairāk nekā 125 EUR par MWh, gāzes cenas — gandrīz 65 EUR par MWh un ES ETS kvotas — vairāk nekā 60 EUR par tCO2.

(13)      Ogļu enerģijas īpatsvars ES joprojām ir 14 %. 

(14)      No 2021. gada janvāra līdz septembrim ETS cena ir palielinājusies par aptuveni 30 EUR/tCO, un tas nozīmē, ka no gāzes saražotas elektroenerģijas izmaksas ir pieaugušas par aptuveni 10 EUR/MWh (pieņemot, ka lietderības koeficients ir 50 %), bet no oglēm saražotas elektroenerģijas izmaksas ir pieaugušas par aptuveni 25 EUR/MWh (pieņemot, ka lietderības koeficients ir 40 %). Nepārprotami daudz lielāks ir tajā pašā periodā novērotais gāzes cenas pieaugums par aptuveni 45 EUR/MWh, un tas nozīmē, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir palielinājušās par aptuveni 90 EUR/MWh.

(15)      COM(2021) 660 “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”. 

(16)      COM(2021) 557 final, 7. tabula, MIX Scenario, 133. lpp.

(17)      COM(2021) 660 final “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”. 

(18)      Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, “Pasaules enerģijas pārskats par 2020. gadu”.

(19)      Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2020. gada Īpašais ziņojums par tīrās enerģijas inovācijām “Energotehnoloģiju perspektīvas 2020. gadam”.

(20)      BloombergNEF, EnergyTransition Investment Trends, Tracking global investment in the low-carbon energy transition, 2021.

(21)      Agora Energiewende and Ember, The European Power Sector in 2020: Up-to-Date Analysis on the Electricity Transition, 2021.

(22)      ANM kontekstā paziņotie izdevumi ir aplēses, kuras Komisija apstrādājusi, pamatojoties uz informāciju par klimatisko aspektu, kas publicēta kā daļa no Komisijas analīzes par atveseļošanas un noturības plāniem. Paziņotie dati attiecas uz 22 valstu atveseļošanas un noturības plāniem, kurus Komisija izvērtēja un apstiprināja līdz 2021. gada 5. oktobrim, un attiecīgā summa mainīsies, jo tiks izvērtēti vēl citi plāni.

(23)      AT, BE, CY, CZ, DE, DK, EE, EL, ES, FI, FR, HR, IE, IT, LT, LU, LV, MT, PT, RO, SI, SK.

(24)

     Energoefektivitātes pasākumi aptver energoefektivitātes projektus, kas tiek īstenoti MVU vai lielos uzņēmumos, privāto ēku un publiskās infrastruktūras energorenovācijas pasākumus, kā arī ēku būvniecību. Tīrās enerģijas pasākumi jo īpaši attiecas uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, energotīkliem un infrastruktūru, kā arī ar ūdeņradi saistītām investīcijām.

(25)      Rādītājs raksturo ar klimatu saistīto investīciju sadalījumu dalībvalstu ANP. Avots: Komisijas pieņemto 22 ANP sākotnējais novērtējums (līdz 5. oktobrim), “State of the Energy Union 2021” (COM(2021) 950 final).

(26)      Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pievienots CEPA1, lai labāk atspoguļotu ziņojumā aptverto tehnoloģiju klāstu. Tādējādi nodarbinātības, bruto pievienotās vērtības un darba ražīguma rādītāji ziņojumā ir balstīti uz šādām Eurostat EGSS kategorijām — “CREMA13A”, “CREMA13B” un “CEPA1”. “CREMA13A” ietver enerģijas ražošanu no atjaunīgiem resursiem, citstarp arī atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo tehnoloģiju izgatavošanu (“Atjaunīgā enerģija” — grafikā). “CReMA 13B” — Siltuma/enerģijas taupīšana un pārvaldība ietver siltumsūkņus, viedos skaitītājus, enerģētiskās renovācijas pasākumus, izolācijas materiālus un viedo tīklu daļas (“Enerģijas pārvaldība” — grafikā). “CEPA1” — apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība — ietver elektriskos un hibrīdautomobiļus, autobusus un citus tīrākus un efektīvākus transportlīdzekļus un uzlādes infrastruktūru, kas ir būtiska elektrisko transportlīdzekļu darbībai. Tas ietver arī tādus komponentus kā akumulatori, kurināmā elementi un elektriskie spēka pārvadi, kas ir būtiski elektriskajiem transportlīdzekļiem (“Elektriskā mobilitāte” — grafikā).

(27)      Tīrās enerģijas sistēmas ietver “CReMA 13A” — enerģijas ražošana no atjaunīgiem resursiem, kas ietver gan atjaunīgās enerģijas ražošanu, gan atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo tehnoloģiju izgatavošanu (“Atjaunīgā enerģija” — grafikā); “CReMA 13B” — siltuma/enerģijas taupīšana un pārvaldība, kas ietver siltumsūkņus, viedos skaitītājus, viedos tīklus, ēku energopārjaunošanu un enerģijas uzkrāšanu (“Energoefektivitāte un pārvaldība” — grafikā); un “CEPA1” — apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība, kas ietver elektrotransportlīdzekļus un ar tiem saistītās sastāvdaļas, kā arī būtisko infrastruktūru, kas nepieciešama elektrotransportlīdzekļu darbībai (“Elektromobilitāte” — grafikā).

(28)      Eurostat ’env_ac_egss2’. Tīrās enerģijas sistēmas ietver “CReMA 13A” — enerģijas ražošana no atjaunīgiem resursiem, kas ietver gan atjaunīgās enerģijas ražošanu, gan atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo tehnoloģiju izgatavošanu (“Atjaunīgā enerģija”); “CReMA 13B” — siltuma/enerģijas taupīšana un pārvaldība, kas ietver siltumsūkņus, viedos skaitītājus, viedos tīklus, ēku energopārjaunošanu un enerģijas uzkrāšanu (“Energoefektivitāte un pārvaldība”); un “CEPA1” — apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība, kas ietver elektrotransportlīdzekļus un ar tiem saistītās sastāvdaļas, kā arī būtisko infrastruktūru, kas nepieciešama elektrotransportlīdzekļu darbībai (“Elektromobilitāte”).

(29)      Dati par fosilā kurināmā ieguvi un ražošanu iegūti no Eurostat strukturālās uzņēmējdarbības statistikas. Tiek ņemti vērā šādi kodi: B05 (akmeņogļu un brūnogļu ieguve), B06 (jēlnaftas un dabasgāzes ieguve), B07.21 (urāna un torija rūdas ieguve), B08.92 (kūdras ieguve), B09.1 (naftas un dabasgāzes ieguves palīgdarbības) un C19 (koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana).

(30)      Vidējais saliktais pieauguma temps.

(31)      CEDEFOP, Prasmju prognoze: tendences un izaicinājumi līdz 2030. gadam, 2018.

(32)

      Eiropas Renovācijas vilnis — par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi (COM(2020) 662 final).

(33)      Eiropas Komisija, The Pact for Skills — mobilising all partners to invest in skills [Prasmju pilnveides pakts: visu partneru mobilizācija, lai ieguldītu prasmēs], 2020. 

(34)     D2.1-MATES-Baseline-Report-on-Present-Skill-Gaps.pdf (projectmates.eu) .

(35)      IRENA, Renewable Energy: A Gender Perspective, 2019.

(36)      JRC, pamatojoties uz Eurostat [EDUC_UOE_ENRT03]. 

(37)      Atjaunīgie energoresursi, viedas sistēmas, efektīvas sistēmas, ilgtspējīgs transports, CCUS un kodoldrošība (COM(2015) 80 final).

(38)      JRC SETIS https://setis.ec.europa.eu/publications/setis-reseach-and-innovation-data_en .

(39)       https://www.iea.org/reports/world-energy-investment-2020/rd-and-technology-innovation . 

(40)      Rādītāji par publiskā sektora investīcijām pētniecībā un inovācijā 2020. gadā ir pieejami tikai par dažām dalībvalstīm. Privātās investīcijas pētniecībā un inovācijā tiek aplēstas, izmantojot patentus kā aizstājēju, un tā rezultātā datu pieejamība kavējas ilgāk; 2018. gada dati ir provizoriski.

(41)      JRC SETIS https://setis.ec.europa.eu/publications/setis-reseach-and-innovation-data_en . 

(42)      Pielāgots no IEA energotehnoloģiju pētniecības, izstrādes un demonstrējumu budžetu datubāzes 2021. gada izdevuma.

(43)      IEA, World Energy Investment, 2021.

(44)      IEA, World Energy Investment, 2021.

(45)      Privāto investīciju aplēses ir pārskatītas un palielinātas, ņemot vērā izmaiņas klasifikācijā un pamatdatos.

(46)      Kopējais pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada ziņojumiem ir saistīts ar privāto investīciju aplēšu pārskatīšanu.

(47)      JRC SETIS https://setis.ec.europa.eu/publications/setis-reseach-and-innovation-data_en .  

(48)      Pielāgots no IEA energotehnoloģiju pētniecības un attīstības budžetu datu bāzes 2021. gada izdevuma.

(49)      “Misija — inovācija”: panākumu izsekošana; http://mission-innovation.net/our-work/tracking-progress/ .

(50)      Šo dalībvalstu vidū ir Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Latvija, Luksemburga un Slovēnija.

(51)      Izņemot Ķīnu, kur vietējo pieteikumu skaits arvien pieaug, bet netiek meklēta starptautiska aizsardzība. (Sk. arī Are Patents Indicative of Chinese Innovation? https://chinapower.csis.org/patents ).

(52)      Enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritātēs iekļautas mazoglekļa enerģijas tehnoloģijas. Tā ir vispārējā tendence; bija izņēmumi attiecībā uz dažām tehnoloģijām (piem., akumulatoriem), kas pieauga visa perioda laikā. Tas pats attiecas uz plašu “zaļo” patentēšanas darbību klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģijās.

(53)      Augstvērtīgas patentu saimes (izgudrojumi) ir patenti, par kuriem ir iesniegti pieteikumi vairākos birojos, t. i., tām ir nepieciešama aizsardzība vairākās valstīs/tirgos.

(54)      JRC118983 Grassano, N., Hernández, H., Tübke, A., Amoroso, S., Dosso, M., Georgakaki, A. un Pasimeni, F.: The 2020 EU Industrial R&D Investment Scoreboard.

(55)      JRC SETIS https://setis.ec.europa.eu/publications/setis-reseach-and-innovation-data_en . 

(56)      “Klimata tehnoloģijas” aptver plašu tādu nozaru kopumu, kas risina globālās ekonomikas dekarbonizācijas problēmu, lai līdz 2050. gadam panāktu neto nulles emisijas. Tas ietver pieejas ar zemu vai negatīvu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, lai samazinātu galvenos nozaru emisiju avotus enerģētikā, būvētajā vidē, mobilitātē, smagajā rūpniecībā, kā arī pārtikas un zemes izmantošanā; un tādas transversālas jomas kā, piem., oglekļa uztveršana un uzglabāšana, vai labākas oglekļa pārvaldības nodrošināšana, piem., nodrošinot pārredzamību un uzskaiti.

(57)      Tā radās jēdziens “Progresīvo zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumi” (“Deep Green start-ups”): progresīvas tehnoloģijas, kas vērstas uz vides problēmu risināšanu (piem., “zaļo” akumulatoru ražošana, elektriskie lidaparāti). Progresīvās zaļās tehnoloģijas ir krustpunkts starp klimata tehnoloģijām un progresīvajām tehnoloģijām, definējot tās kā uzņēmumus, kas balstās uz zinātniskiem atklājumiem inženierzinātnēs, matemātikā, fizikā un medicīnā. Tiem ir raksturīgs ilgs pētniecības un izstrādes cikls un nepārbaudīti darījumdarbības modeļi.

(58)      IEA, World Energy Investment, 2020.

(59)      Bellucci, A., Borisov, A., Gucciardi, G. un Zazzaro, A., “The reallocation effects of COVID-19: Evidence from Venture Capital investments around The World”, EUR 30494 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2020, ISBN 978-92-76-27082-9, doi:10.2760/985244, JRC122165.

(60)      Tie ietver: i) 4–6 % no kopējā riska kapitāla finansējuma saskaņā ar JRC pētījumu, pamatojoties uz PitchBook datiem, un ii) PwC datiem, pamatojoties uz Dealroom datiem.

(61)      JRC izstrāde, pamatojoties uz Pitchbook 2021. gada datiem.

(62)      JRC izstrāde, pamatojoties uz Pitchbook 2021. gada datiem.

(63)      Pwc, The State of Climate Tech 2020. The next frontier for venture capital, 2020.

(64)      Pwc, The State of Climate Tech, 2020. gads. The next frontier for venture capital, 2020.

(65)      EIT InnoEnergy, Ietekmes ziņojums, 2020.

(66)      Progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumi balstās uz zinātniskām atziņām, un tiem ir raksturīgs ilgs pētniecības un izstrādes cikls un nepārbaudīti darījumdarbības modeļi. Progresīvo klimata tehnoloģiju jaunuzņēmumi ir uzņēmumi, kas izmanto jaunākās tehnoloģijas vides problēmu risināšanai.

(67)       Eiropas Komisija, Eiropas Investīciju banka un Breakthrough Energy Ventures izveido jaunu fondu 100 miljonu EUR apmērā, lai atbalstītu investīcijas tīrajā enerģijā (eib.org) .

(68)      JRC, pamatojoties uz GWEC, 2021.

(69)      JRC, pamatojoties uz GWEC, 2021.

(70)      Tā dēvētajam atkrastes hibrīdaktīvam ir dubulta funkcionalitāte, kas apvieno atkrastes vēja enerģijas transportēšanu uz krastu (patēriņam) un starpsavienotājiem. Sk. 66. apsvērumu Regulā 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu, kā arī COM(2020) 741 final (14. lpp.).

(71)      Beiter P., Cooperman A., Lantz E., Stehly T., Shields M., Wiser R., Telsnig T., Kitzing L., Berkhout V., Kikuchi Y. “Wind power costs driven by innovation and experience with further reductions on the horizon, WIREs Energy Environ”, 2021.

(72)      EK CTP-MIX.

(73)      WindEurope, 2021.

(74)      JRC, pamatojoties uz Eiropas Patentu iestādes Patstat.

(75)      WindEurope, 2021.

(76)      WindEurope, 2021.

(77)      JRC sagatavotais Eiropas klimatneitrālās rūpniecības konkurētspējas rezultātu apkopojums (CIndECS) (projekts, 2021) GROW ĢD uzdevumā. IEA kodi: 32 vēja enerģija.  

(78)      Analizējot 10 labākos OEM to tirgus daļas izteiksmē. GWEC, Global Offshore Wind Report 2020, 2020.

(79)      JRC, pamatojoties uz Eurostat (Comext).

(80)      Global Wind Energy Council, Global Wind Report, 2021.

(81)      Eiropas Komisija, Critical Raw Materials in strategic technologies and sectors — a foresight study, 2020.

(82)    COM(2020) 474 final. Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību.

(83)

    Wind industry calls for Europe-wide ban on landfilling turbine blades | WindEurope .

(84)      GWEC, Global Offshore Wind Report 2020, 2020.

(85)      JRC vēja enerģijas ražotāju datubāze, 2021, un WindEurope, 2020.

(86)      EK CTP-MIX.

(87)      IEA, WEO 2020 Sustainable Development Scenario.

(88)      International Renewable Energy Agency (IRENA), World Energy Transitions Outlook: 1.5°C Pathway, 2019. 

(89)

      https://www.solarpowereurope.org/wp-content/uploads/2020/04/SolarPower-Europe-LUT_100-percent-Renewable-Europe_mr.pdf?cf_id=11789 .

(90)      JRC, 2021, pamatojoties uz IEA datiem.

(91)      JRC, 2021, pamatojoties uz EPO Patstat.

(92)      BNEF, Solar PV Trade and Manufacturing, A Deep Dive, 2021.

(93)      F. Liu un J.C.J.M. van den Berg, Energy Policy 138 (2020) 111234.

(94)      F. Liu un J.C.J.M. van den Berg, Energy Policy 138 (2020) 111234.

(95)      JRC, 2021, pamatojoties uz EurObserv'ER datiem. 

(96)      Solar Power Europe, Solar PV job market study for the European Union, 2021.

(97)      JRC ziņojums: EU energy technology trade; https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC107048 .

(98)      JRC fotoelementu pārskats, 2021.

(99)      “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021) 350 final).

(100)      Schwanitz, V. J., Wierling, A., Zeiss, J. P., von Beck, C., Koren, I. K., Marcroft, T., … Dufner, S. (2021. gada 22. augusts). The contribution of collective prosumers to the energy transition in Europe — Preliminary estimates at European and country-level from the COMETS inventory. https://doi.org/10.31235/osf.io/2ymuh.

(101)      Turpat.

(102)      Citstarp sniedzot finansiālu atbalstu, piemēram, izmantojot kohēzijas politiku.

(103)      To veido Atjaunojamo energoresursu direktīva II un Elektroenerģijas tirgus direktīva. Abās direktīvās ir paredzēti nosacījumi, lai dalībvalstis savos transponētajos tiesību aktos iekļautu iespējas energokopienu pārrobežu īstenošanai.

(104)      Šā ziņojuma tvērums neattiecas uz rūpnieciskajiem siltumsūkņiem.

(105)      Eiropas Siltumsūkņu asociācijas datubāze.

(106)      Koeficients var būt mazāks vai lielāks atkarībā no klimata zonas, siltuma avota veida un temperatūras.

(107)      Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā (COM(2020) 951 final).

(108)      JRC, pamatojoties uz EPO Patstat, CPC kodi: Y02B 10/40, 30/12, 30/13, 30/52.

(109)      EurObserver, The state of renewable energy in Europe, 2019. 

(110)      UN-COMTRADE 8415 “gaisa kondicionēšanas iekārtas”.

(111)      UN-COMTRADE 841581 “gaisa kondicionēšanas iekārtas, tai skaitā reversēšanas vārsts reversiem siltumsūkņiem”.

(112)      UN-COMTRADE 841861 “siltumsūkņi, izņemot gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas minētas pozīcijā 8415”.

(113)

   Padziļināta analīze ilgtermiņa stratēģijas atbalstam (COM(2018) 773 final).

(114)      IEA, Net Zero by 2050, 2021. gada maijs.

(115)      Eiropas Renovācijas vilnis — par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi (COM(2020) 662 final).

(116)      Avicenne energy, EU battery demand and supply (2019–2030) in a global context, 2021.

(117)      BloombergNEF, Electric Vehicle Outlook 2021, 2021.

(118)      BloombergNEF, Electric Vehicle Outlook 2021, 2021.

(119)      IEA, 2020. gada globālais ET pārskats, 2021.

(120)      Transport and Environment, CO2 targets propel Europe to 1st place in e-mobility race, 2021.

(121)

     Centrālais JAUKTAIS scenārijs paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumos.

(122)      EASE, EMMES 5.0 market data and forecasts electrical energy storage, 2021.

(123)      Solar Power Europe, European market outlook for residential battery storage 2020-2024, 2020.

(124)      Batteries Europe, WG on stationary integration, 2021.

(125)      IP/21/226: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_21_226 .  

(126)      Aperio Intelligence Ltd. — commissioned by Eurobattery Minerals, Critical materials and e-mobility, 2021.

(127)      Eiropas Komisija, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts: https://ec.europa.eu/growth/sectors/raw-materials/specific-interest/critical_en .

(128)

     Eiropas Komisija, Pētījums par kritiski svarīgu piegādes ķēžu noturību energoapgādes drošībai un pārejai uz tīru enerģiju Covid-19 krīzes laikā un pēc tās, 2021. gada 8. oktobris.

(129)      IP/21/1142: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/SPEECH_20_1655 . 

(130)      EBA 250.

(131)

     EBA 250; US Department of Energy, National blueprint for lithium batteries 2021-2030, 2021.

(132)      Decisive Market Insights, Lithium battery manufacturing equipment market report, 2021.

(133)      EBA250.

(134)      COM(2020) 798/3 final.

(135)      IP/21/1142: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/SPEECH_20_1655 . 

(136)      Marian Willuhn, National lithium-ion battery supply chains ranked, PV Magazine, 2020. gada 16. septembris.

(137)      Avicenne energy, EU battery demand and supply (2019–2030) in a global context, 2021.

(138)      Fraunhofer ISI, Li-ion Battery cell production capacity to be built up, 2021. gada aprīlis; Benchmark Minerals, Li-ion battery cell capacity by region, 2021.

(139)      Eurostat, 2021. Iegūtie dati: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20210524-1 . 

(140)      ACEA, Vidēji smago un smago autobusu (virs 3,5 t) jaunas reģistrācijas pēc degvielas veida ES, 2020.

(141)       https://insideevs.com/news/481987/ev-buses-sales-2020-china-byd-yutong/ .

(142)      Fuel Cell Observatory: https://www.fchobservatory.eu/observatory/technology-and-market/hydrogen-demand . 

(143)      Turklāt tiek lēsts, ka 2–4 % tiks iegūti no hlora-sārmu elektrolīzes.

(144)      Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai (COM(2020) 301 final).

(145)      “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018) 773 final).

(146)      Kanellopoulos, K., Blanco Reano, H., The potential role of H2 production in a sustainable future power system — An analysis with METIS of a decarbonised system powered by renewables in 2050, EUR 29695 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019, ISBN 978-92-76-00820-0, doi:10.2760/540707, JRC115958.

(147)      JRC, pamatojoties uz Eiropas Patentu iestādes, EPO Patstat datiem, 2020, un https://iea.blob.core.windows.net/assets/b327e6b8-9e5e-451d-b6f4-cbba6b1d90d8/Patents_and_the_energy_transition.pdf .

(148)      A. Buttler, H. Spliethoff, Renewable and Sustainable Energy Reviews 82 (2018) 2440–2454, atjaunināts ar IRENA Green Hydrogen Cost Reduction, 2020.

(149)       CRMs_for_Strategic_Technologies_and_Sectors_in_the_EU_2020.pdf (europa.eu) .

(150)       Connecting the dots: Distribution grid investment to power the energy transition - Eurelectric — Powering People

(151)      ESMIG, pamatojoties uz Berg Insight ziņojuma datiem, 2020. gada jūnijs.

(152)      Delta-EE, Accelerating the energy transition with Home Energy Management, New Energy Whitepaper, 2020. gada februāris.

(153)      Guidehouse Insights, Asset Study on Digital Technologies and Use Cases in the Energy Sector, 2020.

(154)      Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), 2021. gada globālais ET pārskats, Accelerating ambitions despite the pandemic, 2021.

(155)      Alexander Krug, Thomas Knoblinger, Florian Saeftel: Electric vehicle charging in Europe, Arthur D. Little Global, tīmekļa vietnes publikācija, 2021. gada janvāris, www.adlittle.com/en/insights/viewpoints/electric-vehicle-charging-europe .

(156)      Guidehouse Insights, Asset Study on Digital Technologies and Use Cases in the Energy Sector, 2020.

(157)      Papildu datus skatīt pievienotajā dienestu darba dokumentā.

(158)      Degvielas, kas iegūtas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajiem organiskajiem materiāliem. Pašreizējā ES modernās biodegvielas ražošanas jauda ir 0,36 miljoni tonnu gadā, un to galvenokārt iegūst no celulozes etanola, ogļūdeņražu degvielām no cukuriem un pirolīzes eļļām. Vēl tiek izbūvēti 0,15 miljoni tonnu gadā, un papildus tiek plānoti 1,7 miljoni tonnu gadā, aptuveni pusi no tiem iegūstot no biomasas gazifikācijas. Elektroenerģijas un šķidro gāzu ražošanas jauda ES patlaban ir ļoti ierobežota un sasniedz tikai 0,315 kilotonnu gadā.

(159)      Degvielas, kuru pamatā ir atjaunīgā enerģija, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 36. punktu.

(160)      IRENA (2021), Reaching Zero with Renewables: Biojet fuels, International Renewable Energy Agency.

(161)      Ietekmes novērtējuma ziņojums (SWD(2021) 633, 38. lpp.).

(162)      Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti no Flightpath 2020 iekšējās datubāzes.

(163)      Ietekmes novērtējuma ziņojums (SWD(2021) 635, 53. lpp.).

(164)      Atkarībā no naftas reaktīvo dzinēju degvielas cenas un atjaunīgās degvielas ražošanā izmantotās izejvielas.

(165)      Pēc 2014. gada paziņotie dati ir atkarīgi no tā, kā finansējums tiek sadalīts starp biodegvielām un citām bioenerģijas tehnoloģijām, un nav pietiekami detalizēti, lai nošķirtu tradicionālās un modernās biodegvielas.

(166) Dati apkopoti no Eiropas Komisijas datubāzes par ES finansētajiem pētniecības un inovāciju projektiem  https://cordis.europa.eu/projects/en .

(167)      JRC SETIS, 2021.

(168)      JRC SETIS pētniecības un inovāciju dati: https://setis.ec.europa.eu/publications/setis-reseach-and-innovation-data_en

(169)      Dati apkopoti no IRENA darbvietu datubāzes: https://irena.org/Statistics/View-Data-by-Topic/Benefits/Renewable-Energy-Employment-by-Country .

(170)      Pamatojoties uz ietekmes novērtējuma ziņojumā SWD(2021) 633 un ietekmes novērtējuma ziņojumā SWD(2021) 635 prognozētajiem atjaunīgās degvielas ražošanas un nodarbinātības rādītājiem.

(171)      Konkrēti: COM(2021) 562 final, COM(2021) 561 final un COM(2021) 557 final.

(172)      ES pašlaik ir pasaules līdere tradicionālās biodegvielas ražošanā, un tās neto tirdzniecības bilance ir aptuveni 4 miljoni EUR.

(173)      T. i., 2016. gadā pieņemtā Federālā stratēģija par alternatīvām reaktīvajām degvielām un pašreizējais darbs pie Komerciālās aviācijas alternatīvo degvielu iniciatīvas.

(174)      Ieskaitot plānoto jaudu līdz 2025. gadam. Dati, kas apkopoti no Flightpath 2020 iekšējās datubāzes.

(175)      IEA, Net-zero by 2050- a roadmap for the global energy sector, 2021.

(176)      Iniciatīva “Misija — inovācija”, 5. inovācijas izaicinājums: Saules gaismas pārvēršana solārajos kurināmajos un ķīmiskajās vielās, ceļvedis 2020.–2050., 2021.

(177)      Artifical Photosynthesis: Potential and Reality, EUR 27987 EN.

(178)      Citstarp izmantojot gaidāmo Pārvaldības regulas īstenošanas aktu.