Progresa ziņojums par Eiropas transporta tīkla īstenošanu
2018. un 2019. gadā

1.Ievads

Regula (ES) Nr. 1315/2013 (turpmāk — TEN-T regula 1 ) nosaka pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai. Tā veido galveno juridisko pamatu ar infrastruktūru saistītiem pasākumiem attiecībā uz visiem transporta veidiem ES, un tās mērķis ir izveidot multimodālu dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, tuvsatiksmes kuģošanas maršrutu un autoceļu tīklu, kas ir savienots ar pilsētu mezgliem, jūras un iekšējo ūdensceļu ostām, lidostām un termināļiem visā ES. Tādēļ TEN-T ir pamats ar infrastruktūru saistītai rīcībai, kuras mērķis ir padarīt iespējamus ilgtspējīgus transporta veidus, uzlabot multimodālus un savstarpēji izmantojamus transporta risinājumus un uzlabot visas loģistikas ķēdes intermodālo integrāciju.

Vieds, ilgtspējīgs un savstarpēji pilnīgi savienots Eiropas transporta tīkls ir arī svarīgs priekšnoteikums Eiropas vienotā tirgus izveidei un labai funkcionēšanai, kā arī Eiropas sasaistei ar pasaules tirgiem. Tādējādi tas dod ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas programmā. Turklāt, attīstot tīrākus transporta veidus, piemēram, dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu un tuvsatiksmes kuģošanu, kā arī ieviešot alternatīvas degvielas autotransportā un jūras transportā, TEN-T arī ieņem svarīgu lomu Eiropas zaļā kursa 2 un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas 3 mērķu sasniegšanā.

TEN-T regula Eiropas multimodālo pārvadājumu sistēmas vispārējo mērķi izsaka ar četriem konkrētiem mērķiem: 1) ieguldījums Savienības kohēzijā; 2) ieguldījums transporta tīkla efektivitātē; 3) ieguldījums transporta tīkla ilgtspējā; 4) lielāki ieguvumi visiem transporta tīkla lietotājiem. Lai sasniegtu šos mērķus, regulā ir noteikti skaidri termiņi pamattīkla pabeigšanai līdz 2030. gadam un visaptverošā tīkla pabeigšanai līdz 2050. gadam. Tas ir apvienots ar vērienīgiem un saistošiem infrastruktūras standartiem un prasībām visiem transporta veidiem nolūkā panākt tīkla savstarpēju izmantojamību un kvalitāti gan visaptverošajā tīklā, gan pamattīklā.

Ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 4 izveidotais finanšu instruments — Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) — un tā pēctecis laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (Regula (ES) 2021/1153) 5 atbalsta TEN-T īstenošanu. Turklāt ES līmenī tiek veikti būtiski ieguldījumi TEN-T, izmantojot Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) līdzfinansējumu, kā arī dažādus Eiropas Investīciju bankas (EIB) finanšu instrumentus. Tomēr lielāko daļu ieguldījumu nodrošina dalībvalstis.

Lai Eiropas iedzīvotājus un politikas veidotājus informētu par TEN-T politikas efektivitāti, ir jānovērtē un jāpaziņo starpposma rezultāti. Šim nolūkam TEN-T regulas 49. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija ik pēc diviem gadiem publicē progresa ziņojumu par Eiropas transporta tīkla īstenošanu un iesniedz to Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Šis progresa ziņojums ir trešais no šādiem divgadu ziņojumiem.

Šajā trešajā progresa ziņojumā ir sniegti tehniskie un finanšu dati, kas atspoguļo TEN-T tīkla statusu 2018. un 2019. gadā. Tādējādi tas sniedz svarīgu ieskatu TEN-T īstenošanas progresā, jo īpaši izšķirošā brīdī, kad tiek pārskatīta TEN-T regula 6 . Nosakot mērķus, mērķrādītājus un arī jaunas un vērienīgākas prasības nākamajai TEN-T regulai, ir patiešām svarīgi zināt, cik liels progress jau ir panākts attiecībā uz tīkla tehnisko atbilstību. Tādējādi šis progresa ziņojums ir pievienots Komisijas tiesību akta priekšlikumam par pārskatīto TEN-T regulu.

Ievērojamais progress, kas pēdējos gados TEN-T jomā gūts kopš pašreizējās regulas stāšanās spēkā 2013. gadā, kā parādīts šajā ziņojumā, šajā sakarā dod pozitīvu perspektīvu un atkārtoti apstiprina būtisko lomu, kuru TEN-T pilda un kura tam vēl būs jāpilda tāda efektīva multimodāla tīkla izveidē, kas dos labumu ES ekonomikai un iekšējam tirgum un veicinās Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

2.Galvenie rezultāti

Pamatojoties uz TENtec informācijas sistēmu 7 , TEN-T infrastruktūras īstenošanā pamattīkla koridoru (core network corridors — CNC) līmenī 2019. gadā 70 %–99 % apmērā panākta atbilstība lielākajai daļai (11 no 14) pieejamo rādītāju attiecībā uz TEN-T regulas prasībām. Atbilstība atlikušajām trim prasībām panākta 16–53 % apmērā.

Tomēr tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo ziņojumu jāuzsver, ka infrastruktūras tīkla augstais atbilstības līmenis TEN-T standartiem ne vienmēr atspoguļo realitāti transporta tīkla kvalitātes vai operacionālās funkcionalitātes ziņā. Tādējādi šī analīze ir jāveic, ņemot vērā, ka TEN-T tehniskie standarti tikai daļēji atbilst reālajām vajadzībām praksē. Šā iemesla dēļ tiesību akta priekšlikums pārskatītajai TEN-T regulai, ko papildina analīze pievienotajā ietekmes novērtējumā, tiecas uzlabot TEN-T standartus un prasības, lai labāk aptvertu tīkla faktisko potenciālu un ierobežojumus un labāk atspoguļotu reālās vajadzības praksē.

Piemēram, CNC dzelzceļa infrastruktūras tīkla atbilstība 2018. un 2019. gadā šķiet diezgan daudzsološa, jo atbilstība jau lielā mērā ir panākta elektrifikācijas (90 %), sliežu ceļa platuma (84 %), kravu pārvadājumu līnijas ātruma (86 %) un kravas vilcienu asslodzes (90 %) ziņā, savukārt kravas vilcienu garuma (53 %) un jo īpaši ERTMS izvēršanas (16 %) ziņā attīstība joprojām atpaliek. Taču līnija var būt piemērota 740 m garam vilcienam, bet uz tās var nebūt pietiekami daudz rezerves ceļu, lai praksē nodrošinātu pilnīgu savstarpēju izmantojamību. Tas ir svarīgs aspekts, kas ir aplūkots TEN-T pārskatīšanā.

Līdzīgi tīkls visu tā potenciālu var realizēt tikai tad, ja dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēma arī risina tirgus reālās vajadzības. Pašreizējās TEN-T regulas prasības varētu nebūt pietiekamas multimodālo pārvadājumu atbalstīšanai: puspiekabes ir de facto standarts tālsatiksmes kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, kas veido vairāk nekā 95 % satiksmes. Tomēr pašlaik nav prasības, kas TEN-T dzelzceļa tīklā liktu nodrošināt P400 izmēriem atbilstošu puspiekabju apriti 8 . P400 intermodālo kravas vienību aprite standarta vagonos pašlaik nav iespējama ievērojamā TEN-T daļā (tikai 40 % CNC tīkla pieļauj P400 un augstāka standarta kravas vienību apriti). Ņemot vērā puspiekabju pārsvaru autotransportā, ievērojams potenciāls turpmākai modālai pārvirzei joprojām nav izmantots. Šā iemesla dēļ šajā ziņojumā ir norādīts arī tīkla statuss 2019. gadā attiecībā uz P400 prasību, lai gan tā (vēl) nav oficiāla prasība 2013. gada TEN-T regulā.

Autoceļu atbilstība ātrsatiksmes ceļu / automaģistrāļu kritērijiem ir sasniegta gandrīz pilnā apmērā (99 %). Tomēr, kā norādīts iepriekš, ir svarīgi ņemt vērā, ka autoceļu kategoriju definīcijas TEN-T regulā atšķiras no ANO EEK / EUROSTAT / ITF definīcijām, un tas aizēno faktu, ka autoceļu kvalitāte vietām var būt nepietiekama, jo īpaši ceļu satiksmes drošības vai drošu un aizsargātu autostāvvietu un atpūtas vietu pietiekamas pieejamības ziņā. Turklāt atsevišķas tīkla daļas kādu laiku var nebūt pietiekami labi uzturētas, tāpēc teorētiski atbilstošs autoceļš var neatbilst ekspluatācijas un drošuma standartiem. Šie ir citi aspekti, kuri ir aplūkoti TEN-T regulas pārskatīšanas gaitā.

Iekšējie ūdensceļi gandrīz pilnībā atbilst prasībām attiecībā uz upju informācijas pakalpojumu (RIS) īstenošanu (94 %) un CEMT IV vai augstākas kategorijas prasībai (96 %). Gan pieļaujamās iegrimes (2,5 m vai vairāk), gan pieļaujamā augstuma zem tiltiem (5,25 m vai vairāk) atbilstības rādītājs jau ir augsts — 84 % un 83 %. Taču tam nevajadzētu aizēnot faktu, ka gadījumos, kad teorētiski atbilstība ir nodrošināta, īsos posmos ir izņēmumi, kas tomēr nopietni ietekmē spēju kuģot arī garākos posmos. Ir pilnīgi skaidrs, ka TEN-T vietējo ūdensceļu posmi, kuros nav pietiekamas iegrimes un augstuma zem tiltiem, var neļaut nodrošināt efektīvus, uzticamus un precīzus iekšzemes kuģošanas pārvadājumus. Tomēr TEN-T standartu noteikšanā pietiekamā apmērā nav ņemta vērā iekšējo ūdensceļu specifika un hidromorfoloģija, novedot pie tā, ka tiek ieviesti standarti, kas varētu nebūt reālistiski visā upju garumā. Kā piemēru var minēt situāciju Donavā.

Visbeidzot, 88 % ostu ir savienotas ar dzelzceļu, savukārt dzelzceļa un lidostu savienojumu rādītājs ir nedaudz zemāks (70 %). Arī šajā gadījumā labais rādītājs dažkārt aizēno ne tik labo situāciju atsevišķos mezglos, jo īpaši ostās: vairākos gadījumos esošā dzelzceļa savienojuma jauda vai kvalitāte nav atbilstoša, vai tas vienkārši neietver “pirmo un pēdējo jūdzi”. Tā ir vēl viena standarta nepilnība, kas tiek risināta ar TEN-T pārskatīšanu.

Papildus TEN-T tehniskās īstenošanas stāvoklim šajā ziņojumā ir analizēti arī centieni veikt finanšu ieguldījumus TEN-T kopumā. 2018. un 2019. gadā TEN-T tīklā ieguldītā kopējā summa bija gandrīz 111 miljardi EUR, un tas ir par 20 miljardiem EUR vairāk, nekā ieguldīts 2016. un 2017. gadā. Tas skaidri parāda dalībvalstu stabilo progresu kopīgu interešu projektu īstenošanā Eiropas transporta tīklā.

No kopējiem 111 miljardu EUR ieguldījumiem lielāko daļu veidoja valstu līdzekļi (93,5 miljardi EUR, t. i., 84 %); 4,6 miljardi EUR tika piešķirti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) starpniecību 9 , 26,4 miljardi EUR tika līdzfinansēti ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), bet 7,7 miljardi EUR tika finansēti ar EIB aizdevumu starpniecību. Lielākā daļa no 93,5 miljardiem EUR kopējo ieguldījumu, par ko ir ziņojušas dalībvalstis, ir ieguldīta pamattīklā (72 %). Tāpat lielākā daļa līdzekļu ir piešķirti TEN-T dzelzceļa transportam (arī ERTMS) (42 %).

3.Tvērums un metodika

TEN-T regulas 49. panta 3. punktā ir noteikts Komisijas ziņošanas pienākuma tvērums. Tajā noteikts, ka reizi divos gados Komisijai būtu jāanalizē Eiropas transporta tīkla attīstība, vērtējot tā atbilstību regulas tehniskajām prasībām, un jādara pieejama informācija par dažādu veidu finansiālās palīdzības izmantošanu visiem transporta veidiem, kā arī citiem pamattīkla un visaptverošā tīkla elementiem katrā dalībvalstī.

Šis divgadu ziņojums ir trešais ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šo ziņošanas pienākumu. Pirmais īstenošanas ziņojums par 2014.–2015. pārskata gadu tika pieņemts 2017. gada jūnijā 10 ; otrais īstenošanas ziņojums par 2016.–2017. pārskata gadu tika pieņemts 2020. gada augustā 11 .

Lai gan pirmā ziņojuma sagatavošanu par 2014.–2015. gadu traucēja vairāki šķēršļi datu pieejamības un metodoloģisko ierobežojumu ziņā, gan ziņojumā par 2016.–2017. gadu, gan šajā ziņojumā par 2018.–2019. gadu ir izmantota tāda pati metodoloģiskā pieeja. Šajā ziņojumā TEN-T tehnisko parametru īstenošana ir analizēta, pamatojoties uz dalībvalstu nosūtīto informāciju par progresu, kas panākts kopīgu interešu projektu īstenošanā. Dalībvalstis sniedz šo informāciju, jo īpaši augšupielādējot datus Eiropas transporta tīkla interaktīvajā ģeogrāfiskajā un tehniskajā sistēmā (TENtec). Šajā nolūkā TENtec definē galveno darbības rādītāju (KPI) kopumu, pamatojoties uz TEN-T regulā noteiktajām transporta infrastruktūras prasībām.

Tāpat kā iepriekšējā ziņojumā 2018. un 2019. gada tehnisko parametru datu kopums tomēr attiecas tikai uz pamattīkla koridoru (CNC) tīklu 12 un tādējādi neaptver visu visaptverošo tīklu. Tomēr CNC tīkla dati jau sniedz svarīgu norādi par TEN-T sasniegto progresu, jo tie aptver aptuveni 80 % pamattīkla. Turklāt ieguldījumi (gan ES, gan dalībvalstu līmenī) šajos pirmajos gados jebkurā gadījumā ir koncentrēti pamattīkla koridoros, jo to pabeigšanas termiņš ir 2030. gads, nevis 2050. gads, kā tas ir visaptverošajam tīklam.

Lai gan šajā ziņojumā ir izmantota iepriekšējā ziņojuma metodika, tomēr ir jāuzsver viena būtiska atšķirība, kas zināmā mērā rada datu salīdzināmības problēmas. Šajā ziņojumā atbilstības analīzes ģeogrāfiskais tvērums ir plašāks nekā iepriekšējā ziņojumā, jo tagad tā pamatā ir paplašinātais koridoru tīkls tāpēc, ka saskaņā ar jauno EISI II regulu 13 ir koriģēts koridoru izvietojums. Vienlaikus no analīzes tika izslēgta Apvienotā Karaliste. Tādējādi šā ziņojuma atbilstības rādītāji var atšķirties no rādītājiem, kas aprēķināti iepriekšējam TEN-T īstenošanas ziņojumam, kurš aptver 2016. un 2017. gadu. Vienlaikus paplašinātais analīzes tvērums ļauj veikt visaptverošāku analīzi par progresu praksē.

Turklāt būtu jāuzsver, ka pilnīga atbilstība TEN-T prasībām ne vienmēr garantē to, ka praksē nepastāv nekādu operacionālu trūkumu vai jaudas ziņā problemātisku posmu. Tāpēc Eiropas Komisija veic detalizētus pētījumus attiecībā uz visiem deviņiem pamattīkla koridoriem, kā arī divām horizontālajām prioritātēm (ERTMS un jūras maģistrāles), analizējot infrastruktūru vēl sīkāk, t. i., ne tikai statistiskās atbilstības ziņā, bet arī pamatojoties uz kvalitatīviem novērtējumiem plašākā tīkla kontekstā. Pamatojoties uz šo analīzi, trūkumi un sastrēgumposmi ir atspoguļoti attiecīgajos Eiropas koordinatoru darba plānos deviņiem pamattīkla koridoriem, ERTMS un jūras maģistrālēm.

Visbeidzot, šis ziņojums atspoguļo valstu budžetus, kā arī no dažādiem ES avotiem nodrošinātu līdzfinansējumu un finansējumu ieguldījumiem visā TEN-T tīkla infrastruktūrā (t. i., gan pamattīklā, gan visaptverošajā tīklā) 2018. un 2019. gadā, galvenokārt ietverot ESI fondus (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds (KF)), EISI un EIB aizdevumus. Tāpat kā iepriekšējā ziņojuma gadījumā, šie dati ir saņemti tieši no dalībvalstīm, kuras tos norādījušas vienotā aptaujas anketā 14 . Attiecībā uz ES līdzfinansējumu un finansējumu dati ir ievākti no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA), Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (REGIO ĢD) un Eiropas Investīciju bankas (EIB).

4.TEN-T īstenošanas statuss: tehniskais progress TEN-T tīklā 2018. un 2019. gadā

Ar TEN-T regulu, pamatojoties uz pārredzamu un objektīvu metodiku 15 , izveidots visaptverošais tīkls un pamattīkls. Pamattīklam un visaptverošajam tīklam ir noteiktas konkrētas tehniskās prasības un prioritārie mērķrādītāji. TEN-T īstenošanā panāktais progress ir jāsalīdzina ar šiem tehniskajiem standartiem, izmantojot galvenos darbības rādītājus.

5.Galvenie darbības rādītāji TENtec informācijas sistēmā

TENtec informācijas sistēma sasaista TEN-T infrastruktūras ģeogrāfisko informāciju un tehnisko parametru datus un ļauj lietotājam viegli apkopot informāciju un izveidot ziņojumus un kartes, kas aptver TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu, kā arī citus tematiskos datu slāņus. TENtec datubāze ietver no dalībvalstīm, koridoru pētījumiem un citiem datu vākšanas pasākumiem ievāktos datus un ļauj Komisijai apzināt kritiskas problēmas, piemēram, sastrēgumposmus un ar pārrobežu savstarpējo izmantojamību saistītas problēmas. Kā šā ziņojuma pielikumi ir pievienota galveno tehnisko parametru (galveno darbības rādītāju) TENtec atbilstības karšu izlase.

6.TEN-T tīkla tehniskā īstenošana pa KPI

Pamatojoties uz TENtec informācijas sistēmu, Eiropas transporta tīkla īstenošanas statuss 2018./2019. gadā attiecībā uz tā atbilstību TEN-T regulas prasībām lielākajai daļai (11 no 14) pieejamo rādītāju pamattīkla koridora (CNC) līmenī sasniedz 70 % līdz 99 % (sk. 1. attēlu).

Tomēr pat gadījumos, kad situācija kopš 2017. gada ir uzlabojusies vēl vairāk, augsts atbilstības rādītājs var aizēnot ne tik labu situāciju realitātē, jo TEN-T regulas kritēriji nav pietiekami izstrādāti un precizēti (sk. 1.2. iedaļu iepriekš).

1. attēls. Pamattīkla koridoru (CNC) tīkla atbilstība (%)

Avots: TENtec

Dzelzceļš

TEN-T regulā Eiropas transporta tīkla dzelzceļa infrastruktūrai CNC līmenī ir noteiktas dažādas prasības (sk. 1. attēlu). Attiecībā uz elektrifikācijas prasību CNC tīkla atbilstība saskaņā ar 2019. gada datiem jau ir augsta (90 %), un tādējādi tā salīdzinājumā ar situāciju 2017. gadā ir nedaudz uzlabojusies. Atsevišķi izolēti tīkli, galvenokārt Īrijā, Baltijas valstīs, Spānijā un Portugālē, ir atbrīvoti no šīs prasības 16 . Tomēr Portugālē viss CNC dzelzceļa tīkls jau ir elektrificēts.

Saskaņā ar 2019. gada datiem CNC tīkla sliežu ceļa platuma atbilstība ir augsta (84 %) 17 . Trīs vērā ņemami izņēmumi ir Pireneju pussalā joprojām dominējošais Pireneju pussalas sliežu ceļa platums, Īrijas sliežu ceļa platums, kas joprojām ir vienīgais sliežu ceļa platums Īrijā, un lielais sliežu ceļa platums, kas joprojām ir gandrīz vienīgais sliežu ceļa platums Baltijas valstīs un Somijā.

Attiecībā uz līnijas ātrumu TEN-T regulas prasība ir 100 km/h vai lielāks ātrums kravu pārvadājumu un jauktajās līnijās. Saskaņā ar 2019. gada datiem CNC tīkla atbilstība šai prasībai jau ir 86 % līmenī. Neatbilstība joprojām saglabājas galvenokārt Latvijas, Polijas, Slovēnijas, Rumānijas, Bulgārijas un Grieķijas daļās.

No tiem TEN-T parametriem, attiecībā uz kuriem progress ir lēnāks, nekā gaidīts, vislielākās problēmas joprojām pastāv ERTMS izvēršanā. Saskaņā ar 2019. gada datiem CNC lauka iekārtu izvēršanas rādītājs ir samērā zems, proti, 16 % līmenī, taču salīdzinājumā ar 2017. gadu situācija ir uzlabojusies 18 .

Pat tad, ja ERTMS lauka iekārtu izvēršana īstermiņā joprojām ir aizkavējusies, tagad tā uzņem gaitu, un vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes ir diezgan pozitīvas. Lielākajā daļā CNC posmu, kuros saskaņā ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas izvēršanas plānu 19 ERTMS ir plānots izvērst līdz 2023. gadam, tā jau tiek izmantota, vai par to ir noslēgti līgumi. Turklāt attiecībā uz 2030. gada mērķrādītāju trešdaļas CNC tīkla aprīkošana ir vai nu iesākta, vai ir noslēgti ar to saistītie līgumi.

ERTMS tiek izvērsta visā Eiropas Savienībā, tomēr lielākais progress ir panākts Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Itālijā, Luksemburgā, Polijā, Spānijā un Slovēnijā. Arvien vairāk dalībvalstu izvēlas ERTMS kā vienotu sistēmu; tas nozīmē, ka tās plāno izvērst ERTMS visā savā tīklā (t. i., arī ārpus TEN-T tīkla) un izbeigt valsts B klases sistēmu izmantošanu. Tas atbilst jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti pārskatītās TEN-T regulas priekšlikumā.

Kravas vilcienu asslodze saskaņā ar 2019. gada datiem tagad atbilst parametram “22,5 vai vairāk tonnas uz asi” jau 90 % gadījumu (salīdzinot ar 81 % saskaņā ar 2017. gada datiem). Šajā ziņā vēl ir jāpanāk progress, jo īpaši Ungārijā un Rumānijā.

Atbilstība vilcienu parametram “740 m gari vai garāki rezerves ceļi” (vilciena garuma parametrs) saskaņā ar 2019. gada datiem ir vidēji 53 %, un tādējādi atbilstība salīdzinājumā ar 2017. gadu (43 %) ir ievērojami uzlabojusies. Atbilstība šim parametram galvenokārt jau ir sasniegta Francijā, Beniluksa valstīs, Dānijā un Vācijā, kā arī Baltijas valstīs un Somijā. Lai gan situācija kopš 2017. gada ir uzlabojusies, tomēr ir jāuzsver, ka starp teorētisko atbilstību un faktiskajām operacionālajām iespējām vietām pastāv atšķirības. Piemēram, līnija var būt piemērota 740 m gariem vilcieniem, bet tai var nebūt pietiekami daudz rezerves ceļu, lai teorētiskās iespējas īstenotu realitātē.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, šajā ziņojumā ir iekļauts jauns galvenais darbības rādītājs, kas attiecas uz ritošā sastāva gabarītu — parametru, kas nodrošina iespēju izmantot kravas vilcienus, kuros standarta puspiekabju pārvadāšanai paredzētos vagonos ir iekrautas intermodālas kravas vienības, kas klasificētas kā P400 (vai augstāk). Šis parametrs nav pašreizējās TEN-T regulas formāla prasība, bet Komisija to ir ierosinājusi saistībā ar TEN-T regulas pārskatīšanu. Saskaņā ar 2019. gada datiem CNC tīkla atbilstība ritošā sastāva gabarīta prasībai ir zemā līmenī — 40 %. Valstis, kurām šīs prasības izpildei vajadzīga ievērojama tuneļu modernizācija, ir Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, kā arī Somija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija.

Iekšējie ūdensceļi

TEN-T regulas pamatā ir šādas iekšējiem ūdensceļiem noteiktas prasības (sk. 1. attēlu): CEMT IV kategorija, pieļaujamā iegrime vismaz 2,50 m, pieļaujamais augstums zem tiltiem vismaz 2,5 m un upju informācijas pakalpojumu (RIS) īstenošana. Atbilstība parametram, kas attiecas uz CEMT IV vai augstāku kategoriju, saskaņā ar 2019. gada datiem ir ļoti augsta — 96 %. Galvenā problēma ir Savas upe Horvātijā. Atbilstības rādītājs attiecībā uz pieļaujamo iegrimi, kam jābūt vismaz 2,5 m, saskaņā ar 2019. gada datiem arī ir 84 %. Neatbilstības lielākoties konstatētas Vācijā, Čehijā un Horvātijā. Saskaņā ar 2019. gada datiem atbilstības rādītājs attiecībā uz pieļaujamo augstumu zem tiltiem, kam jābūt vismaz 5,25 m, ir 83 %, un neatbilstības galvenokārt vērojamas Vācijā. Attiecībā uz RIS īstenošanu atbilstības rādītājs ir ļoti augsts — 94 %. RIS īstenošanā progress joprojām ir jāpanāk īpaši Itālijai, Slovākijai, Ungārijai, Portugālei un Spānijai.

Lidostas

Attiecībā uz lidostām TEN-T regulā ir paredzēts, ka 41. panta 3. punktā noteiktais pienākums līdz 2050. gadam tikt savienotām ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru (izņemot gadījumus, ja šādu savienošanu neļauj fiziski ierobežojumi) un, ja vien iespējams, integrētām ātrgaitas dzelzceļa tīklā, ņemot vērā iespējamo satiksmes pieprasījumu, attiecas tikai uz pamattīkla lidostām, kas regulas II pielikumā atzīmētas ar zvaigznīti (proti, 38 lidostām). Šajā ziņā atbilstība, spriežot pēc 2019. gada datiem, ir 70 % (sk. 1. attēlu). Lidostas, kas vēl neatbilst prasībām, ir atrodamas visā ES. Tomēr pat lidostām, kas formāli atbilst prasībām, dzelzceļa savienojums varētu nebūt pietiekami kvalitatīvs. Piemēram, Eiropā ir vairākas lidostas, kurās ir liels pasažieru skaits, bet kuras ir savienotas tikai ar vieglo dzelzceļu vai, ja ar smago dzelzceļu, tad tikai līdz tuvākajam centram. Tomēr, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko sniedz lidostas savienojamība ar dzelzceļu, ir vajadzīgs dzelzceļa savienojums, kuru var izmantot arī tālsatiksmes pārvadājumiem. Šie kvalitātes trūkumi skaidri norāda uz kopēju nepieciešamību, īstenojot TEN-T pārskatīšanu, pastiprināt centienus panākt lidostu pilnīgu savienojamību, arī veidojot labus starpsavienojumus ar ātrgaitas dzelzceļa tīklu.

Ostas

TEN-T regulā jūras ostām ir noteikta prasība tikt savienotām ar dzelzceļu (sk. 1. attēlu). Kā norāda 2019. gada dati, 88 % TEN-T ostu CNC tīklā atbilst šai prasībai. Neatbilstība vērojama tikai astoņās ostās, no kurām trīs atrodas Itālijā. Taču ir vēlreiz jāuzsver, ka šis TEN-T standarts attiecas tikai uz savienojumu ar dzelzceļu un neko neliecina par šāda dzelzceļa savienojuma kvalitāti. Tāpēc pat tad, ja oficiāli osta atbilst TEN-T standartam, varētu pastāvēt ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz “pēdējo jūdzi” savienojumā ar ostu.

Autoceļi

Galvenais attiecībā uz autoceļiem aprēķinātais rādītājs ir kopējais automaģistrāļu / ātrsatiksmes ceļu veidiem atbilstošo kilometru skaits (sk. 1. attēlu). Rezultāti liecina, ka ir sasniegta 99 % atbilstība. Tomēr nākotnē būs svarīgi arī izvērtēt alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu uz autoceļiem. Šajā nolūkā TENtec sistēmā ir ieviests jauns slānis, kas TEN-T autoceļu tīklā ļaus uzraudzīt esošās elektrouzlādes stacijas un CNG/LNG un ūdeņraža uzpildes stacijas, tai skaitā veikt elektrouzlādes staciju nepilnību analīzi. Tomēr dati par 2019. gadu vēl nav pieejami.

7.TEN-T īstenošanas statuss: progress attiecībā uz finanšu ieguldījumiem TEN-T tīklā 2018. un 2019. gadā

2018. un 2019. gadā TEN-T tīklā ieguldītā kopējā summa bija gandrīz 111 miljardi EUR, un tas ir par 20 miljardiem EUR vairāk, nekā ieguldīts 2016. un 2017. gadā. Tas skaidri parāda dalībvalstu stabilo progresu kopīgu interešu projektu īstenošanā Eiropas transporta tīklā (sk. 4. tabulu).

No 111 miljardiem EUR 7,7 miljardi EUR tika ieguldīti ar EIB aizdevumu starpniecību 20 . 26,4 miljardus EUR līdzfinansēja Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF)), kuru ieguldījumi tādējādi salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gadu ir gandrīz trīskāršojušies 21 . 4,6 miljardi EUR tika ieguldīti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) starpniecību 22 (sk. 4. tabulu).

Šajā kontekstā jāuzsver, ka ES līdzfinansējuma iesaistīšanas gadījumā līdzfinansējuma likme ir no 20 % līdz 85 %. Tas nozīmē, ka atlikusī un līdz ar to lielākā ieguldījumu daļa, t. i., 93,5 miljardi EUR, tika mobilizēta no valstu līdzekļiem 23 . Šī dalībvalstu paziņotā summa, kas atvēlēta ieguldījumiem, tādējādi ietver tikai tos ieguldījumus, kas ir saistīti ar būvdarbiem vai citiem aktīviem un/vai jauktiem projektiem (bet ne pētījumiem vien) TEN-T pamattīklā vai visaptverošajā tīklā. Būvdarbu kategorijā ir paziņoti visi projekti, kas veicina TEN-T regulas 4. panta mērķu sasniegšanu (t. i., kohēzija, efektivitāte, ilgtspēja, visiem lietotājiem pieejamu ieguvumu palielināšana). Turklāt ir uzskaitīti tikai tie būvdarbi, kuru rezultātā tiek izveidota jauna infrastruktūra vai kuri ir saistīti ar esošās infrastruktūras modernizāciju/atjaunošanu. Uzturēšanas izmaksas nav iekļautas. Visbeidzot, ir iekļauti visi projekti, kuru finansējums pārsniedz 1 miljonu EUR un kuri tika īstenoti 2018. un 2019. gadā neatkarīgi no to sākuma datuma.

Lielākā daļa no 93,5 miljardiem EUR kopējo ieguldījumu, par ko ziņojušas dalībvalstis (un kas attiecīgos gadījumos ietver ES līdzfinansējuma daļu), ir ieguldīta pamattīklā (72 %). Lielākā daļa līdzekļu ir piešķirti TEN-T dzelzceļiem (ieskaitot ERTMS) (42 %) un TEN-T autoceļiem (ieskaitot ITS), kas ir otrajā vietā ar 38 % (sk. 1. tabulu).

1. tabula. TEN-T izdevumi 2018. un 2019. gadā, milj. EUR

ES27	TEN-T izdevumi pēc transporta veidiem 2018.–2019. gadā
Transporta veidi	Visaptverošais tīkls	Pamattīkls	KOPĀ TEN-T tīkls
TEN-T dzelzceļi (tai skaitā ERTMS)	8576	30 781	39 357
TEN-T autoceļi (tai skaitā ITS)	15 223	20 098	35 321
TEN-T iekšējie ūdensceļi (tai skaitā RIS)	neattiecas	3221	3221
TEN-T ostas (tai skaitā VTMIS)	1131	4101	5232
TEN-T lidostas (tai skaitā ATM)	1456	8930	10 386
Kopā	26 386	67 130	93 517

Avots: Dalībvalstu aptauja 2020./2021. gadā

EISI (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (transports) 2018. un 2019. gadā 544 projektiem tika iztērētas 4,6 miljardus EUR lielas dotācijas (skatīt 2. tabulu). Lai gan finansēto projektu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir samazinājies (793 projekti 2016. un 2017. gadā), projektiem piešķirtā kopējā summa ir palielinājusies. Šajā sakarā jāatgādina, ka Apvienotā Karaliste šā ziņojuma statistikā vairs nav iekļauta (skatīt 1.2. iedaļu).

Lielākā daļa EISI finansējuma (aptuveni 81 %) ir ieguldīta ilgtspējīgas transporta infrastruktūras projektos. Aptuveni 69% ir ieguldīti dzelzceļa infrastruktūras projektos, un aptuveni 12,8% — iekšējo ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūrā.

2. tabula. Transporta jomas EISI finansējums 2018. un 2019. gadā, milj. EUR

Transporta jomas EISI finansējums 2018. un 2019. gadā		Projektu skaits
pēc transporta veida	milj. EUR
Gaisa transports	391	169
Iekšējie ūdensceļi	262	40
Jūras transports	334	85
Dzelzceļš	3184	161
Autoceļi	469	88
Citi*	0,5	1
Kopā, milj. EUR	4641	544

Avots: CINEA. Ietver tikai projektus ar labuma guvējiem 27 dalībvalstīs bez Apvienotās Karalistes.

*Intermodāla biļešu pārdošanas sistēma

ESI fondi (Eiropas strukturālie un investīciju fondi)

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) 2018. un 2019. gadā TEN-T tīklā ir ieguldījuši 26,4 miljardus EUR (deklarētie izdevumi), kas kopā veido aptuveni 68 % no visiem ES atbalstītajiem ieguldījumiem TEN-T tīklā (ieskaitot EIB aizdevumus) (sk. 3. tabulu). Aptuveni 69 % ESI fondu līdzekļu tika ieguldīti TEN-T autoceļu tīkla modernizācijā un/vai būvēšanā.

Jāatzīmē, ka paziņotajā Kohēzijas fonda daļā nav ņemta vērā tā Kohēzijas fonda piešķīruma daļa, kas ir pārvirzīta pamattīkla transporta projektu atbalstam EISI ietvaros 24 . Jāatceras arī tas, ka kohēzijas politikas ietvaros atbalstu nepiešķir katru gadu — tas tiek plānots septiņu gadu periodam. Par 2018. un 2019. gadu paziņotās summas ir izdevumi, kas radušies labuma guvējiem, ir apstiprināti un deklarēti Komisijai pārskata periodā.

3. tabula. ERAF + KF (deklarētie izdevumi) 2018. un 2019. gadā, milj. EUR

ERAF + KF (deklarētie izdevumi*) 2018. un 2019. gadā
pēc transporta veida	milj. EUR
Gaisa transports	330
Iekšējie ūdensceļi un iekšējo ūdensceļu ostas	137
Jūras ostas	392
Dzelzceļš	7179
Autoceļi	18 283
Multimodālais transports	57
Kopā, milj. EUR	26 377

Avots: REGIO ĢD, https://cohesiondata.ec.europa.eu/d/3kkx-ekfq

*Izdevumi, kas radušies labuma guvējiem, ir apstiprināti un deklarēti Komisijai.
Summas ir kumulatīvas.

EIB (Eiropas Investīciju banka)

Eiropas Investīciju banka (EIB) 2018. un 2019. gadā ieguldīja aptuveni 9 miljardus EUR transporta infrastruktūras nozarē saistībā ar tās stratēģisko transporta projektu portfeli. Lielākā daļa šo ieguldījumu transporta infrastruktūrā (85 %) ir veikti TEN-T tīklā, un tās ir 49 operācijas ar 2018. un 2019. gadā parakstītiem EIB aizdevumiem kopumā 7,7 miljardu EUR apmērā (sk. 4. tabulu). Ar šiem ieguldījumiem EIB mobilizēja kopējos ieguldījumus 61 miljarda EUR apmērā (kopējās projektu izmaksas).

4. tabula. TEN-T izdevumi pēc līdzekļu/finansējuma avota pa dalībvalstīm 2018. un 2019. gadā, milj. EUR

TEN-T izdevumi pēc līdzekļu/finansējuma avota pa dalībvalstīm 2018. un 2019. gadā, milj. EUR*
Dalībvalstis	Valstu budžets, ieskaitot saņemtos ES līdzekļus (2018. un 2019. gads)			EIB aizdevumi (2018. un 2019. gads)	Kopā, milj. EUR
		EISI finansējums	ERAF + KF deklarētie izdevumi
AT (Austrija)	3995	182		159	4154
BE (Beļģija)	1917	165		458	2375
BG (Bulgārija)	622	36	456	7	629
CY (Kipra)	44	1	48	4	52
CZ (Čehija)	1812	224	1908	445	2353
DE (Vācija)	28 322	708		458	28 780
DK (Dānija)	1532	81		374	1906
EE (Igaunija)	228	17	519		519
EL (Grieķija)	819	99	676	209	1028
ES (Spānija)	5808	122	960	223	6031
FI (Somija)	1427	42		185	1612
FR (Francija)	10 369	321	3	394	10 763
HR (Horvātija)	599	42	397	30	629
HU (Ungārija)	2150	498	1680	250	2400
IE (Īrija)	1377	23		323	1700
IT (Itālija)	13 794	289	777	634	14 428
LT (Lietuva)	328	56	780		780
LU (Luksemburga)	329	8			329
LV (Latvija)	286	20	482		481
MT (Malta)	72	29	58		72
NL (Nīderlande)	3872	154		852	4724
PL (Polija)	7047	1177	12 487	2248	14 735
PT (Portugāle)	387	39	173	40	427
Reģionāli — ES valstis				28	28
RO (Rumānija)	1133	19	2686		2686
SE (Zviedrija)	4255	66	3	78	4332
SI (Slovēnija)	479	81	212		479
SK (Slovākija)	499	143	2025	294	2319
TS**			46		46
Kopā, milj. EUR	93 501	4641	26 377	7693	110 796

Avots: Dalībvalstu aptauja 2020./2021. gadā, REGIO ĢD, INEA, EIB

8.Secinājumi

2018. un 2019. gadā ir sperti svarīgi soļi virzībā uz Eiropas transporta tīkla izveidi — gan attiecībā uz tehnisko atbilstību, gan finanšu ieguldījumiem tīklā.

Attiecībā uz atbilstību TEN-T regulas prasībām pamattīkla koridoru tīkls 2019 gadā 70–99 % apmērā sasniedzis lielāko daļu (11 no 14) pieejamo rādītāju. Tomēr ir jāņem vērā, ka pašreizējā atbilstības parametru definīcija dažkārt nav pietiekami izstrādāta un precizēta, lai atbilstoši novērtētu tīkla praktiskās ekspluatācijas iespējas. Neraugoties uz to, salīdzinoši labais atbilstības rādītājs ir cieši saistīts ar faktu, ka lielākais kopējo ieguldījumu apjoms (93,5 miljardi EUR), par ko ziņojušas dalībvalstis, ir ieguldīts pamattīklā (72 %). Tāpat lielākā daļa līdzekļu ir piešķirti TEN-T dzelzceļa transportam (arī ERTMS) (42 %), lai novērstu atbilstības trūkumus.

Attiecībā uz ieguldījumiem ziņojums norāda, ka milzīgos ieguldījumus, kas ir nepieciešami TEN-T infrastruktūras tīkla īstenošanai, ir iespējams nodrošināt tikai ar atbilstīgu finansējuma un finanšu instrumentu apvienojumu. Šajā ziņā 2018. un 2019. pārskata gads bija sekmīgi, jo tajos bija palielinājies finansējums, jo īpaši no ESI fondiem, kā arī tika plaši izmantoti citi finansējuma un finanšu līdzekļi (jo īpaši EISI un EIB aizdevumi).

Šajā ziņojumā ir izklāstīts TEN-T īstenošanas statuss 2019. gadā. Tādējādi priekšā ir 10 gadi pamattīkla un 30 gadi visaptverošā tīkla pabeigšanai. Pats par sevi saprotams, ka nākamajos gados neapšaubāmi ir gaidāms turpmāks progress, ņemot vērā arī to, ka pēdējo trīs pārskata periodu laikā jau bija vērojams stabils progress.

Svarīgs vērienīgo mērķu sasniegšanas priekšnoteikums ir projektu gaitas nepārtraukta uzraudzība. Šajā nolūkā 11 Eiropas koordinatori dara visu iespējamo, lai nodrošinātu stabilu, nobriedušu un pamanāmu TEN-T projektu gaitu, kas šobrīd ir svarīgi gandrīz 4000 projektu ieguldījumiem, kuru progress tiek regulāri uzraudzīts. Tajā pašā laikā Direktīva par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt TEN-T tīkla ieviešanu 25 stājās spēkā pavisam nesen — 2021. gada jūlijā; tādējādi ir sagaidāms, ka tas vēl vairāk paātrinās TEN-T īstenošanas progresu. Komisija plāno 2022. gadā apmainīties viedokļiem ar dalībvalstīm, lai apzinātu paraugpraksi un nodrošinātu direktīvas efektīvu īstenošanu.

Visbeidzot, kā vissvarīgākais jāmin tas, ka Komisija ir pieņēmusi pārskatītās TEN-T regulas priekšlikumu. Priekšlikums ir vērsts uz daudzām problēmām un trūkumiem, kurus ir mēģināts ilustrēt šajā ziņojumā. Tīkla tehnisko prasību izstrāde un labāka specifikācija patiešām ir izšķiroši svarīgs aspekts tīkla efektivitātes palielināšanai praksē. Turklāt Eiropas koordinatoru pastiprināta loma un valstu transporta un ieguldījumu plānošanas labāka saskaņošana ar TEN-T prioritātēm, cerams, sniegs vēl vienu impulsu TEN-T savlaicīgai īstenošanai.

9.Pielikumi

-Atbilstības karte: dzelzceļi — elektrifikācija — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: dzelzceļi — sliežu ceļa platums (1435 mm) — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: dzelzceļi (kravu pārvadājumu un jauktās līnijas) — līnijas ātrums — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: dzelzceļi — ERTMS izvēršana (lauka iekārtas) — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: dzelzceļi (kravu pārvadājumu un jauktās līnijas) — maksimālā asslodze — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: dzelzceļi (kravu pārvadājumu un jauktās līnijas) — maksimālais vilciena garums — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: dzelzceļi — ritošā sastāva gabarīts — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: iekšējie ūdensceļi — CEMT kategorija — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: iekšējie ūdensceļi — pieļaujamā iegrime — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: iekšējie ūdensceļi — pieļaujamais augstums zem tiltiem — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: iekšējie ūdensceļi — RIS ieviešana — statuss 2019. gadā

-Atbilstības karte: autoceļi – ātrsatiksmes ceļi / automaģistrāles — statuss 2019. gadā

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(2)

COM(2019) 640 final.

(3)

COM(2020) 789 final.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).

(6)

Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (2021. gada 14. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013, COM(2021) 812.

(7)

https://ec.europa.eu/transport/infrastructure/tentec/tentec-portal/site/index_en.htm.

(8)

Saskaņā ar UIC atgādni 596-6 “P400” klasifikācija attiecas uz tādām puspiekabēm ar kopējo augstumu līdz 4,0 m un 2,6 m platumu, kuras ir paredzēts pārvadāt puspiekabju pārvadāšanai paredzētos vagonos.

(9)

Šī summa attiecas uz aplēstajiem EISI 2018. un 2019. gadā veiktajiem ieguldījumiem projektos, kas tika īstenoti šajos divos gados.

(10)

Progresa ziņojums par TEN-T tīkla īstenošanu 2014. un 2015. gadā, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2017) 327 final, 19.6.2017.

(11)

Progresa ziņojums par TEN-T tīkla īstenošanu 2016. un 2017. gadā, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2020) 433 final, 26.8.2020.

(12)

Plānotie posmi ir izslēgti no atbilstības analīzes aprēķina.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

(14)

Ir paziņots tikai par tādiem būvdarbu projektiem, kuru summa pārsniedz vienu miljonu euro, neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav piešķirts ES līdzfinansējums.

(15)

Eiropas transporta tīkla (TEN-T) plānošanas metodika, SWD(2013) 542 final.

(16)

Atbrīvojums izolētiem tīkliem no dažām prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1315/2013 39. panta 2. punkta a) apakšpunkta i)–iii) punktā.

(17)

Saskaņā ar 2017. gada datiem tīkla atbilstība sliežu ceļa platuma prasībai jau bija 86 %. Tomēr šī kopējās procentuālās attiecības starpība ir izskaidrojama ar dažādiem tīkla pamatiem, kas piemēroti pašreizējam ziņojumam (t. i., paplašināts CNC tīkls, Apvienotās Karalistes izslēgšana), un tādēļ to nevar uzskatīt par atbilstības samazināšanos. Tas attiecas uz visām prasībām.

(18)

Atbilstība attiecībā uz ERTMS izvēršanu 2017. gadā bija 11 %. Tomēr šis rādītājs bija saistīts ar CNC tīklu bez EISI II paplašinājumiem un ietverot Apvienoto Karalisti.

(19)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/6 (2017. gada 5. janvāris) attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu (OV L 3, 6.1.2017., 6. lpp.).

(20)

Salīdzinājumā ar 11,5 miljardiem EUR, kurus ar EIB starpniecību ieguldīja 2016. un 2017. gadā.

(21)

Salīdzinājumā ar 9,8 miljardiem EUR, kurus ESI fondi ieguldīja 2016. un 2017. gadā.

(22)

Salīdzinājumā ar 3,1 miljardu EUR, kuru EISI ieguldīja 2016. un 2017. gadā.

(23)

Salīdzinājumā ar valstu ieguldījumiem 80,2 miljardu EUR apmērā 2016. un 2017. gadā.

(24)

Daļa no Kohēzijas fonda piešķīruma (11 305 500 000 EUR) tika pārvirzīta, lai finansētu transporta projektus transporta pamattīklā vai ar horizontālām prioritātēm saistītus transporta projektus dalībvalstīs, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda saskaņā ar EISI.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1187 (2021. gada 7. jūlijs) par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu (OV L 258, 20.7.2021., 1. lpp.).