EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 25.11.2021
COM(2021) 755 final
2021/0398(NLE)
Priekšlikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko attiecībā uz koordinētu pieeju drošas ceļošanas atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā Šengenas zonā groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1632
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām. Saskaņā ar Šengenas acquis iekšējās robežas drīkst šķērsot jebkurā vietā un personām neatkarīgi no valstspiederības nepiemēro robežpārbaudi. Tas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas ES, un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi ieceļojuši kādas dalībvalsts teritorijā un drīkst brīvi pārvietoties visu pārējo dalībvalstu teritorijā ne vairāk kā 90 dienas jebkurā180 dienu laikposmā.
Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu, dalībvalstis ir pieņēmušas dažādus un bieži vien atšķirīgus pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un daži no tiem ir ietekmējuši arī trešo valstu valstspiederīgo, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo Savienībā, tiesības brīvi ceļot starp dalībvalstu teritorijām, piemēram, ieceļošanas ierobežojumus vai prasības pārrobežu ceļotājiem veikt SARS-CoV-2 infekcijas testus. Pieņemot un piemērojot brīvas pārvietošanās ierobežojumus, dalībvalstīm ir pienākums ievērot ES tiesību aktu principus, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu.
Vienpusēji pasākumi šajā jomā ir radījuši būtiskus traucējumus, jo uzņēmumi, pilsoņi, iedzīvotāji un apmeklētāji saskārās ar plašu atšķirīgu un strauji mainīgu pasākumu klāstu. Situācijā, kad vīruss jau ir būtiski ietekmējis Eiropas ekonomiku, tas ir īpaši kaitējoši. Šādas atšķirības var arī mazināt sabiedrības uzticēšanos veselības aizsardzības pasākumiem, jo īpaši vakcinācijai, kas savukārt varētu saasināt epidemioloģisko situāciju.
Lai nodrošinātu lielāku koordināciju starp dalībvalstīm, Padome 2020. gada 13. oktobrī, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Padomes ieteikumā tika noteikta koordinēta pieeja šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid‑19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos. Šis Padomes ieteikums vēlāk tika atjaunināts, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību.
Līdztekus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo ES, Padome 2020. gada 30. oktobrī pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1632 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju Šengenas zonā.
Lai atvieglotu drošu brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada 14. jūnijā pieņēma Regulu (ES) 2021/953 un (ES) 2021/954 par ES digitālo Covid sertifikātu. ES digitālais Covid sertifikāts ir izrādījies būtisks instruments, kas palīdz atjaunot ceļošanu Savienībā. Lai pēc iespējas labāk izmantotu ES digitālā Covid sertifikāta satvaru, Padome tajā pašā dienā grozīja arī Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475. Saskaņā ar grozītajiem noteikumiem vakcinētās vai pārslimojušās personas būtu jāatbrīvo no ierobežojumiem, ko piemēro saskaņā ar Ieteikumu.
Kopš 2021. gada jūnija ES digitālā Covid sertifikāta ieviešana ir strauji progresējusi. Līdz 2021. gada 13. oktobrim dalībvalstis ir izdevušas vairāk nekā 591 miljonu ES digitālo Covid sertifikātu, tajā skaitā 437 miljonus vakcinācijas sertifikātu, 144 miljonus testa sertifikātu un 10 miljonus pārslimošanas sertifikātu. Tādējādi ES digitālais Covid sertifikāts ir plaši pieejams un vispāratzīts rīks brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā. Eirobarometra aptauja, kas publicēta 2021. gada septembrī, liecina, ka aptuveni divas trešdaļas (65 %) respondentu piekrita, ka ES digitālais Covid sertifikāts ir drošākais līdzeklis brīvai ceļošanai Eiropā Covid-19 pandēmijas laikā. Gandrīz visas dalībvalstis ES digitālo Covid sertifikātu izmanto arī iekšzemes vajadzībām.
ES digitālā Covid sertifikāta satvaru sekmīgi izmanto ne tikai ES dalībvalstis, trīs Eiropas Ekonomikas zonas valstis, kas nav ES dalībvalstis, un Šveice, bet arī arvien lielāks skaits trešo valstu, un paredzams, ka nākotnē tam pievienosies vairāk trešo valstu. Rezultātā ES digitālā Covid sertifikāta satvars ir vienīgā lielapjoma sistēma, kas darbojas starptautiskā mērogā.
Tajā pašā laikā epidemioloģiskā situācija Savienībā, ko raksturo augsts un arvien pieaugošs vispārējais paziņoto gadījumu rādītājs, joprojām ir problemātiska, un tas pamato tādu pasākumu saglabāšanu vai atjaunošanu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) iesaka vēl vairāk palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri visās attiecīgajās vecuma grupās, kā arī saglabāt ierobežošanas pasākumus, piemēram, sejas masku izmantošanu, uzlabotu ventilāciju slēgtās telpās un fiziskās distancēšanās pasākumus, kā galvenos instrumentus vīrusa un tā variantu turpmākas izplatīšanās samazināšanai.
Komisija 2021. gada 25. novembrī pieņēma priekšlikumu Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475. Tajā Komisija ierosina pielāgot koordinēto pieeju, ņemot vērā divus svarīgus notikumus, kas ietekmē epidemioloģisko situāciju. Pirmkārt, vakcinācijas aptvere ir ievērojami palielinājusies, un, otrkārt, ES digitālā Covid sertifikāta ieviešana, kas ir pieejams arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo ES, ir strauji progresējusi. Priekšlikuma pamatojums ir sīkāk izskaidrots Komisijas priekšlikumā Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475.
Rezultātā un lai nodrošinātu konsekvenci, Padomes Ieteikums (ES) 2020/1632 pēc tā pieņemšanas būtu jāgroza, lai atsauktos uz jauno ieteikumu.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis ieteikums palīdz īstenot spēkā esošos noteikumus, kas saistīti ar ceļošanas ierobežojumiem Šengenas zonā sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis ieteikums ir saskaņā ar citām Savienības politikas jomām, tostarp tām, kas attiecas uz Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvību, sabiedrības veselības aizsardzību un kontroles pie iekšējām robežām neesību Šengenas zonā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta c) un e) apakšpunkts un 292. pants.
•Subsidiaritāte
LESD 292. pants ļauj Padomei pieņemt ieteikumus. Saskaņā ar šo noteikumu Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma tajos gadījumos, kad Līgumos ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma.
Šis pants ir piemērojams šajā konkrētajā situācijā, jo ir nepieciešama konsekventa pieeja, lai izvairītos no traucējumiem, kurus rada vienpusēji un nepietiekami koordinēti pasākumi, kas ierobežo ceļošanu Šengenas zonā. LESD 77. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām. Saskaņā ar Šengenas acquis iekšējās robežas drīkst šķērsot jebkurā vietā un personām neatkarīgi no valstspiederības nepiemēro robežpārbaudi. Tas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas ES, un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi ieceļojuši kādas dalībvalsts teritorijā, drīkst brīvi pārvietoties visu pārējo dalībvalstu teritorijā ne vairāk kā 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.
Turklāt LESD 77. panta 2. punkta c) un e) apakšpunktā ir noteikts, ka nosacījumus, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir ceļošanas brīvība Savienības teritorijā, un ka, šķērsojot iekšējās robežas, netiek veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības paredz Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus.
Saskaņā ar LESD 168. panta 6. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt arī ieteikumus augsta cilvēku veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanai, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības.
•Proporcionalitāte
Vienpusēju vai nekoordinētu pasākumu pieņemšana, visticamāk, novedīs pie nekonsekventiem un sadrumstalotiem ceļošanas ierobežojumiem Šengenas zonā, radot nenoteiktību trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir likumīgi ieceļojuši kādas dalībvalsts teritorijā un drīkst brīvi ceļot visu pārējo dalībvalstu teritorijās. Šis priekšlikums paredz samērīgus izvirzītā mērķa sasniegšanas pasākumus, kas nepārsniedz nepieciešamo.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Priekšlikumā ņemtas vērā regulārās diskusijas ar dalībvalstīm, pieejamā informācija par epidemioloģiskās situācijas attīstību un attiecīgās pieejamās zinātniskās atziņas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas
•Pamattiesības
Neattiecas
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Nav
5.CITI ELEMENTI
Neattiecas
2021/0398 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko attiecībā uz koordinētu pieeju drošas ceļošanas atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā Šengenas zonā groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1632
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta c) un e) apakšpunktu un 292. panta pirmo un otro teikumu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Saskaņā ar LESD 67. pantu Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām. Saskaņā ar Šengenas acquis iekšējās robežas drīkst šķērsot jebkurā vietā un personām neatkarīgi no valstspiederības nepiemēro robežpārbaudi. Tas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas ES, un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi ieceļojuši kādas dalībvalsts teritorijā, drīkst brīvi pārvietoties visu pārējo dalībvalstu teritorijā ne vairāk kā 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.
(2)2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar jaunā koronavīrusa, kas izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19), uzliesmojumu pasaules mērogā. 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.
(3)Lai ierobežotu SARS-Cov-2 vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis ir pieņēmušas dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, ieceļošanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu, ir ietekmējuši tiesības uzturēties un brīvi ceļot dalībvalstu teritorijā, t. sk. trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalsts teritorijā. Šiem pasākumiem ir bijusi kaitējoša un nesamērīga ietekme, jo, šķērsojot Šengenas zonas iekšējās robežas, tiek veiktas personu pārbaudes neatkarīgi no viņu valstspiederības.
(4)2020. gada 13. oktobrī Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Ieteikumā ir noteikti vispārīgi principi un kopēji kritēriji, tostarp kopējas robežvērtības, kad ir jāapsver brīvas pārvietošanās ierobežojumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Ar to izveidots arī kopējs satvars iespējamiem pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem no augstāka riska apgabaliem. Tajā pausts ieteikums dalībvalstīm koordinēt darbības un informēt sabiedrību, kad tiek pieņemti ierobežojoši pasākumi.
(5)Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1632 ir ieteikts, ka vispārīgie principi, kopējie kritēriji, kopējās robežvērtības un pasākumu kopējā sistēma, t. sk. ieteikumi par koordināciju un saziņu, kā noteikts Ieteikumā (ES) 2020/1475, būtu jāpiemēro arī ceļošanai zonā bez kontroles pie iekšējām robežām.
(6)Lai ņemtu vērā norises Covid-19 pandēmijas attīstībā kopš Ieteikuma (ES) 2020/1475 pieņemšanas, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, minēto ieteikumu ir aizstājusi ar [Ieteikumu (ES) 2021/XXXX [numuru un datumu ieraksta OV].
(7)Lai nodrošinātu, ka kopējie kritēriji, robežvērtības un pasākumu sistēma, ko dalībvalstis piemēro, lai atvieglotu drošu ceļošanu zonā bez kontroles pie iekšējām robežām Covid-19 pandēmijas laikā, arī turpmāk ir atjaunināti un pilnībā saskaņoti ar kopējo pieeju, kuras mērķis ir atvieglot pārvietošanās brīvību, kā noteikts Ieteikumā (ES) 2021/XXXX], atsauce Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1632 uz Ieteikumu (ES) 2020/1475 būtu jāaizstāj ar atsauci uz [Ieteikumu (ES) 2021/XXXX]. Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK; tāpēc Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro.
(8)Attiecībā uz Bulgāriju, Horvātiju, Kipru un Rumāniju šis ieteikums ir Šengenas acquis pilnveidošana, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.
(9)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā.
(10)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 3. pantu.
(11)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES 3. pantu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
Ieteikumu (ES) 2020/1632 groza šādi:
Vienīgajā ieteikumā vārdus “Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475” aizstāj ar vārdiem “Padomes Ieteikumā 2021/XXXX”.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs