KOPSAVILKUMS

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots 2007. gadā, lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu globalizācijas un mainīgu tirdzniecības modeļu rezultātā. Fonds tika vēlāk pielāgots, lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri atlaisti no darba globālās finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ.

Fonda mērķis ir labāka globalizācijas ieguvumu sadale, palīdzot darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem, kuri pieredz grūtības sarežģītas pārejas dēļ, pielāgot savas prasmes un atrast jaunu darbu. Reģionos ar lielu jauniešu bezdarbu EGF var sniegt atbalstu jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

EGF līdzfinansējums ir līdz 60 % apmērā no to dalībvalstu rosināto pasākumu izmaksām, kuras iesniedz pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai. Pasākumi ietver individualizētu atbalstu un norādes darba meklēšanā, dažādus pielāgotus apmācības un kvalifikācijas celšanas pasākumus, atbalstu uzņēmējdarbībai un uzņēmumu veidošanai, kā arī pagaidu finansiālus stimulus un pabalstus.

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par EGF darbību un rezultātiem 2019. un 2020. gadā.

Ø Šajā laikposmā sešas dalībvalstis iesniedza astoņus pieteikumus, no kuriem viens vēlāk tika atsaukts. Astoņi pieteikumi aptvēra 34,6 miljonu EUR kopsummu (valsts un EGF ieguldījums), paredzot atbalstu 10 505 darba ņēmējiem un 330 jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Vislielākais darba ņēmēju skaits bija gaisa transporta nozarē, kam sekoja uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, kā arī automobiļu ražošana.

Ø Eiropas Parlaments un Padome pieņēma vienu lēmumu 1 EGF finansējuma mobilizēšanai par kopējo summu 2 miljonu EUR apmērā ar mērķi palīdzēt 500 atbalsta saņēmējiem.

Ø Dalībvalstis ziņoja par 16 EGF intervences gadījumiem, kas tika pieņemti 2016.–2018. gadā. Rezultāti liecināja par to, ka vidēji 56 % darba ņēmēju, kuri piedalījās pasākumos, līdz īstenošanas perioda beigām bija atraduši jaunu darbu. Īpaši augsti reintegrācijas rādītāji bija novērojami šādos intervences gadījumos: Microsoft (Somija) 92 %, mazumtirdzniecība (Somija) 84 %, finanšu pakalpojumu darbības (Nīderlande) 78 % un Norte Centro Lisboa apģērbi (Portugāle) 77 %.

2020. gada beigās tika panākta politiska vienošanās par EGF regulu 2021.–2027. gadam. Regula stājās spēkā 2021. gada pavasarī 2 . Tā paplašina fonda izmantojumu, lai tas varētu efektīvāk rīkoties ar mērķi atbalstīt lielāku skaitu darbu zaudējušo darba ņēmēju. No EGF tiks piedāvāts atbalsts darba ņēmējiem ne tikai globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos vai globālās finanšu un ekonomiskās krīzes gadījumā, bet arī citu iemeslu, piemēram, automatizācijas, digitalizācijas vai pārejas uz mazoglekļa ekonomiku, dēļ. Tādējādi tiek ņemtas vērā mainīgās darba pasaules jaunās problēmas.

SATURS

1. Ievads

2. EGF 2019. un 2020. gada darbību analīze

2.1. Iesniegtie pieteikumi

2.1.1. Iesniegtie pieteikumi dalījumā pēc atlaišanas iemesla un intervences kritērija

2.1.2. Iesniegtie pieteikumi pa nozarēm (NACE, 2. red)

2.1.3. Iesniegtie pieteikumi dalījumā pēc paredzēto atbalsta saņēmēju skaita

2.1.4. Iesniegtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas

2.1.5. Iesniegtie pieteikumi dalījumā pēc vienam atbalsta saņēmējam pieprasītās summas

2.2. Pieņemtie lēmumi un piešķirtie ieguldījumi

2.2.1. Ar EGF palīdzību finansētās darbības

2.2.2. Papildināmība ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētām darbībām

2.3. Neapstiprinātie pieteikumi

2.4. EGF sasniegtie rezultāti

2.4.1. 2019. un 2020. gadā ziņoto rezultātu kopsavilkums

2.4.2. Reintegrācijas rādītājs palīdzību saņēmušajiem atbalsta saņēmējiem

2.4.3. 2019. un 2020. gadā iesniegto nobeiguma ziņojumu kvalitatīvais novērtējums

2.5. Finansiālā izpilde

2.5.1. EGF ieguldījums

2.5.2. Tehniskā palīdzība

2.5.3. Ziņotie pārkāpumi

2.5.4. EGF finansiālo ieguldījumu izbeigšana

2.6. Komisijas veiktie tehniskās palīdzības pasākumi

2.6.1. Informēšana un publicitāte: interneta tīmekļa vietne

2.6.2. Sanāksmes ar valstu iestādēm un EGF ieinteresētajām personām

2.6.3. Elektroniskā datu apmaiņas sistēma (SFC2014)

2.6.4. 2014.–2020. gada EGF ex post novērtējums

3. EGF regula no 2021. līdz 2027. gadam

1. Ievads

Ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) 3 ES izrāda solidaritāti un atbalstu darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuru darbība ir izbeigusies globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos vai globālās finanšu un ekonomiskās krīzes gadījumā.

Lai palīdzētu darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem atrast jaunu darbu, no EGF tiek līdzfinansēti aktīvi darba tirgus pasākumi, ko īsteno dalībvalstis. Fonds papildina valsts pasākumus gadījumos, kad iepriekš minēto iemeslu dēļ pēkšņi tiek atlaists liels skaits darba ņēmēju, nodrošinot individualizētāku un mērķorientētāku pieeju visneaizsargātākajiem atlaistajiem darba ņēmējiem.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) 4 19. pantam Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, iekļaujot pēdējos divos gados veikto EGF darbību kvantitatīvu un kvalitatīvu novērtējumu.

Ziņojums pievēršas EGF sasniegtajiem rezultātiem, un tajā jo īpaši ir ietverta šāda informācija:

·iesniegtie pieteikumi;

·pieņemtie lēmumi;

·finansētās darbības, to vidū šo darbību papildināmība ar darbībām, kas finansētas no citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda (ESF);

·statistikas dati par atbalsta saņēmēju reintegrācijas rādītāju darba tirgū par katru dalībvalsti;

·finansiālo ieguldījumu izbeigšana;

·pieteikumi, kuri tika noraidīti neatbilstības dēļ.

Ziņojuma noslēgumā ir izklāstīti tā pētījuma galvenie konstatējumi, kurš izmantots ex post novērtējumā par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, kā arī pārskatītās EGF regulas 2021.–2027. gadam galvenie aspekti.

2. EGF 2019. un 2020. gada darbību analīze

2.1. Iesniegtie pieteikumi

2019. un 2020. gadā Komisija saņēma astoņus pieteikumus no sešām dalībvalstīm 5 : Beļģijas, Spānijas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes un Somijas. Astoņi pieteikumi aptvēra 34,6 miljonu EUR kopsummu (valsts un EGF ieguldījums), paredzot atbalstu 10 505 darba ņēmējiem un 330 jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Viņi visi jau bija pieteikušies EGF finansējumam. Detalizēta informācija par šiem pieteikumiem ir sniegta 1. tabulā.

1. tabula. 2019. un 2020. gadā iesniegtie pieteikumi

No šiem astoņiem pieteikumiem piecus dalībvalstis iesniedza 2020. gada pašās beigās, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, kuram ir liela ietekme uz dalībvalstu ekonomiku. Četras dalībvalstis (Igaunija, Beļģija, Somija un Nīderlande) 6 iesniedza pieteikumus saistībā ar atlaišanu trīs nozarēs, kuras jo īpaši skāra Covid-19 uzliesmojums: gaisa pārvadājumi un ar tūrismu saistītās darbības. Turklāt Spānija iesniedza ar tirdzniecību saistītās globalizācijas kritērijam atbilstošu pieteikumu (EGF/2020/006 ES/Cataluña automotive). Tomēr 2021. gada 4. maijā Spānija atsauca savu pieteikumu un tas nav iekļauts šajā analīzē.

2.1.1. Iesniegtie pieteikumi dalījumā pēc atlaišanas iemesla un intervences kritērija

2019. un 2020. gadā iesniegtajiem septiņiem pieteikumiem piemēroja Regulu (ES) Nr. 1309/2013, kura attiecas uz atlaišanu no darba turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

vGlobalizācijas izraisītas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos

Tika iesniegti trīs tirdzniecības kritērijam atbilstoši pieteikumi, no kuriem viens (EGF/2020/001 ES/Galicia shipbuilding ancilliary sectors) tika pamatots ar ārkārtas apstākļiem 7 .

vGlobālās ekonomiskās krīzes ietekme

Globālās ekonomiskās krīzes dēļ tika iesniegti četri pieteikumi, no kuriem viens (EGF/2020/002 EE/Estonian tourism industry) tika pamatots ar ārkārtas apstākļiem 8 .

2.1.2. Iesniegtie pieteikumi pa nozarēm (NACE, 2. red) 9

Septiņi iesniegtie pieteikumi bija saistīti ar atlaišanu no darba 22 dažādās nozarēs.

Trīs pieteikumi (no Beļģijas, Igaunijas un Spānijas) bija no vairāk nekā vienas darbības nozares.

Attiecīgās nozares bija šīs:

1)metālu ražošana (divi pieteikumi);

2)gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas;

3)citu transportlīdzekļu ražošana;

4)cita veida ražošana;

5)iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana;

6)specializētie būvdarbi;

7)automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts;

8)mazumtirdzniecība;

9)sauszemes transports un cauruļvadu transports;

10)ūdens transports;

11)gaisa transports (trīs pieteikumi);

12)uzglabāšanas un transporta palīgdarbības (divi pieteikumi);

13)izmitināšana;

14)ēdināšanas pakalpojumi;

15)citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;

16)iznomāšana un ekspluatācijas līzings;

17)ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi;

18)būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi;

19)radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;

20)bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;

21)azartspēles un derības;

22)sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība.

Pirmo reizi kopš EGF darbības sākuma pieteikumi tika iesniegti par šādām nozarēm (NACE nozares skaitlis ir dots iekavās):

·automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (45);

·ūdens transports (50);

·uzglabāšanas un transporta palīgdarbības (52);

·izmitināšana (55);

·citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (74);

·ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi (79);

·būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi (81);

·radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (90);

·bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība (91);

·azartspēles un derības (92);

·sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (93).

Vislielākais paredzēto darba ņēmēju skaits bija gaisa transporta nozarē (1715), kam sekoja uzglabāšanas un pārvadājumu palīgdarbības (1340), kā arī izmitināšana (775) (sk. turpmāk 1. diagrammu).

1. diagramma. Atbalstam paredzēto darba ņēmēju skaits dalījumā pēc nozares* (NACE 2. red.) 2019.–2020. gadā

* Četras nozares (77 10 , 91, 92 un 93) nav iekļautas diagrammā, jo šajās nozarēs atlaisto darba ņēmēju skaits (Igaunijas gadījums) pieteikuma posmā nebija zināms. Atbalstam paredzēto darba ņēmēju skaits pa nozarēm divos daudznozaru gadījumos (Igaunija un Spānija) tika aprēķināts, balstoties uz atlaisto darba ņēmēju skaitu.

2.1.3. Iesniegtie pieteikumi dalījumā pēc paredzēto atbalsta saņēmēju skaita

Septiņi 2019. un 2020. gadā iesniegtie pieteikumi ir saistīti ar 16 387 atlaišanas no darba gadījumiem. EGF atbalstam paredzēto atbalsta saņēmēju (darba ņēmēju un NEET) kopējais skaits bija 9935. No 9935 paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 9605 bija darbu zaudējušie darba ņēmēji un 330 bija NEET (sk. 1. tabulu). Igaunija pieprasīja EGF atbalstu vislielākajam skaitam darba ņēmēju (5060), kam sekoja Beļģija (1868) un Nīderlande (1201). Beļģijas pieteikumā bija iekļauti 330 NEET, kuri arī bija paredzēti atbalstam. Vidējais paredzēto atbalsta saņēmēju skaits vienā pieteikumā bija 1419 (sk. turpmāk 2. diagrammu).

2. diagramma. Paredzēto atbalsta saņēmēju skaits 2019.–2020. gadā pa dalībvalstīm

Iesniegto pieteikumu skaits ir norādīts iekavās.

*2 pieteikumi no BE: EG/2019/001 BE/Carrefour un EGF/2020/005 BE/Swissport.

Kopējais paredzēto atbalsta saņēmēju skaits: 9935

Vidējais paredzēto atbalsta saņēmēju skaits: 1419

Paredzēto darba ņēmēju vidū 55 % bija vīrieši, 62 % bija vecumā no 25 līdz 54 gadiem un 88 % bija ES pilsoņi. Tomēr darba ņēmēju profils sadalījumā pēc dzimuma intervences gadījumos ievērojami atšķiras. Beļģijas pieteikumā (mazumtirdzniecība) paredzētais atbalsta saņēmēju-sieviešu skaita līmenis bija 71 %, bet Igaunijas pieteikumā (tūrisms) — 61 %. Savukārt Vācijas un Spānijas pieteikumos šis līmenis bija attiecīgi 4 % un 6 %; šie pieteikumi bija saistīti ar ražošanas sektoriem, kuros tradicionāli vairāk ir nodarbināti vīrieši (metāli un transportlīdzekļi).

Darbu zaudējušo darba ņēmēju skaits un to personu skaits, kam bija paredzēts EGF atbalsts, var atšķirties, jo dalībvalsts var izlemt pievērsties tikai noteiktām personu grupām, piemēram, visneaizsargātākajiem darba ņēmējiem, tiem, kuri saskaras ar ārkārtas grūtībām darba tirgū, un/vai tiem, kam visvairāk vajadzīga palīdzība. Dažos gadījumos standarta atbalsts, kas dalībvalstīs pieejams darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, var būt pietiekams ātrai reintegrācijai darba tirgū, vai arī noteiktos gadījumos darba ņēmēji var izlemt priekšlaicīgi pensionēties.

3. diagramma. Atbalstam paredzēto darba ņēmēju profils dalījumā pēc dzimuma un pēc pieteikuma

4. diagramma. Atbalstam paredzēto darba ņēmēju profils dalījumā pēc dzimuma

5. diagramma. Atbalstam paredzēto darba ņēmēju profils dalījumā pēc valstspiederības

6. diagramma. Atbalstam paredzēto darba ņēmēju profils dalījumā pēc vecuma

2.1.4. Iesniegtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas

EGF finanšu ieguldījums papildina dalībvalstu pasākumus valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Dalībvalstij, kura iesniedz pieteikumu, ir jānodrošina, ka konkrētie pasākumi, kuri saņem EGF finanšu ieguldījumu, nesaņem citu finansiālu atbalstu no ES budžeta un ka tie atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Ar EGF atbalstītie pasākumi neaizstāj pasākumus, kas valsts tiesību aktos vai darba koplīgumos ir noteikti kā uzņēmumu atbildība.

Visām dalībvalstīm, kuras iesniedz pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai, jāizstrādā saskaņots pasākumu kopums, kas vislabāk atbilst paredzēto atbalsta saņēmēju profilam, un jāizlemj, kādu palīdzības summu pieprasīt. Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1309/2013 maksimālā EGF līdzfinansējuma likme ir 60 %.

Septiņiem intervences gadījumiem pieprasītā EGF atbalsta kopsumma bija 19 733 416 EUR. Beļģija pieprasīja vislielāko summu (5 351 252 EUR) diviem pieteikumiem, tai sekoja Nīderlande (5 019 218 EUR) un Igaunija (4 474 480 EUR) katra vienam pieteikumam. Pieprasītās EGF finansējuma summas bija no 1 081 706 EUR līdz 5 019 218 EUR, vidēji 3 288 903 EUR vienai dalībvalstij un 2 819 059 EUR par pieteikumu.

7. diagramma. Kopējā no EGF pieprasītā summa (EUR) 2019.–2020. gadā pa dalībvalstīm

Iesniegto pieteikumu skaits ir norādīts iekavās.

Kopējā pieprasītā EGF summa: 19 733 416 EUR

Vidējā vienai dalībvalstij pieprasītā EGF summa: 3 288 903 EUR

2.1.5. Iesniegtie pieteikumi dalījumā pēc vienam atbalsta saņēmējam pieprasītās summas

Regulā (ES) Nr. 1309/2013 nav ierobežota kopējā prasītā summa. Summa, ko pieprasa vienam paredzētajam atbalsta saņēmējam, var svārstīties atkarībā no situācijas ietekmētajā darba tirgū, paredzēto atbalsta saņēmēju individuālajiem apstākļiem, pasākumiem, kurus dalībvalsts jau veikusi, kā arī no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām attiecīgajā dalībvalstī.

Tas izskaidro, kādēļ prasītās EGF atbalsta summas vienam atbalsta saņēmējam 2019. un 2020. gadā svārstījās no 884 EUR līdz 4179 EUR, vidējai summai sasniedzot 1986 EUR. Vislielāko vidējo summu atbalsta saņēmējam pieprasīja Nīderlande (4179 EUR), bet vismazāko — Igaunija (884 EUR).

8. diagramma. EGF summa (EUR), kas pieprasīta vienam atbalsta saņēmējam un vienai dalībvalstij 2019.–2020. gadā

Iesniegto pieteikumu skaits ir norādīts iekavās.

Vidējā vienam atbalsta saņēmējam pieprasītā EGF summa: 1986 EUR

2.2. Pieņemtie lēmumi un piešķirtie ieguldījumi

2019.–2020. gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma vienu lēmumu, lai mobilizētu EGF finansējumu. Piešķirtā EGF līdzfinansējuma kopsumma bija 2 054 400 EUR atbalstam paredzētajiem darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti kuģubūves palīgnozarēs Spānijā. Pieteikums bija saistīts ar 960 darba ņēmējiem, kas zaudēja darbu 6 nozarēs un 38 uzņēmumos, kuri atrodas NUTS 2. līmeņa reģionā Galisijā. No 500 atbalstam paredzētajiem darba ņēmējiem (kas atbilst 52 % atlaisto darba ņēmēju), kuri varētu piedalīties pasākumos, 94 % bija vīrieši, 78 % bija vecumā no 30 līdz 54 gadiem un 97 % bija ES pilsoņi.

2.2.1. Ar EGF palīdzību finansētās darbības

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 7. pantu finansiālu ieguldījumu no EGF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā to individualizēto pakalpojumu kopuma, kuri paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju, jo īpaši neizdevīgākā situācijā esošu, gados vecāku un jaunu bezdarbnieku, atkaliekļaušanos darba tirgū vai pašnodarbinātībā.

Aktīvie nodarbinātības pasākumi, kuri 2020. gadā tika apstiprināti EGF ieguldījuma saņemšanai, galvenokārt sastāvēja no:

·karjeras attīstības atbalsta;

·intensīvas, individualizētas palīdzības darba meklēšanā un piemeklēšanā;

·dažādu veidu pārkvalifikācijas, kvalifikācijas celšanas un profesionālās apmācības; horizontālās un vispārīgo prasmju apmācības un uzņēmējdarbības apmācības;

·konsultēšanas un mentorēšanas jauna darba atrašanai un mentorēšanas jaunā darba sākotnējā posmā;

·pārcelšanas stimuliem;

·dažādu veidu pabalstiem (darba meklēšanas, apmācības) un maksājumiem (svārstmigrācijas, apgādājamo aprūpētāju).

Izstrādājot atbalsta pasākumu kopumus, dalībvalstis ņēma vērā atbalsta saņēmēju kvalifikāciju, pieredzi un izglītības līmeni, viņu mobilitātes spēju, kā arī esošās vai nākotnes nodarbinātības iespējas attiecīgajos reģionos.

2.2.2. Papildināmība ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētām darbībām

EGF mērķis ir palielināt nodarbināmību un veicināt paredzēto atbalsta saņēmēju reintegrāciju darba tirgū ar aktīvu darba tirgus pasākumu palīdzību. Līdz ar to fonds papildina ESF, kas ir ES galvenais instruments nodarbinātības veicināšanai.

Abu fondu papildināmības pamatā ir spēja risināt šos jautājumus no divām dažādām laika perspektīvām. EGF sniedz atbalstu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām, reaģējot uz konkrētu plaša apjoma masveida atlaišanu, kas notikusi īsā laikposmā. Tas sniedz konkrētu Eiropas atbalstu krīzes situācijā.

EGF ļauj dalībvalstīm piedāvāt paredzētajiem atbalsta saņēmējiem labāk pielāgotu un padziļinātu palīdzību, arī pasākumus, kuriem darba ņēmēji citkārt nevarētu piekļūt (piemēram, otrā vai trešā līmeņa izglītība). EGF sniedz iespēju izstrādāt individualizētus pakalpojumus konkrētu darbu zaudējušo darba ņēmēju vajadzībām, ejot krietni tālāk par standarta kursiem un darbībām. Savukārt ESF atbalsts parasti tiek paredzēts plašākai sabiedrībai (gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem).

Turklāt darba ņēmēji, kuri tiek uzskatīti par lielākajiem ieguvējiem no EGF palīdzības, bija paredzēto darba ņēmēju visneaizsargātākajām grupām piederošie, to vidū vecāki darba ņēmēji, mazkvalificēti darba ņēmēji, darba ņēmēji no migrantu ģimenēm, kā arī sievietes (jo īpaši vientuļās mātes). EGF dod dalībvalstīm iespēju sniegt labāku konsultanta-atbalsta saņēmēja attiecību un ilglaicīgāku atbalstu. Minētais palielina atbalsta saņēmēju izredzes uzlabot savu stāvokli.

ESF preventīvā veidā atbalsta stratēģiskus ilgtermiņa mērķus (piemēram, cilvēkkapitāla palielināšanu un pārmaiņu vadību) ar daudzgadu programmu palīdzību.

Dalībvalstis dažkārt izmanto EGF un ESF pasākumus, lai tie viens otru papildinātu, nodrošinot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus. Konkrētu intervences gadījumu līmenī EGF intervences pamatā parasti ir spēkā esošie valsts vai ESF pasākumi, kurus tas papildina vai kuriem tas piedāvā atšķirīgus papildu pasākumus. Izšķirošais kritērijs ir pieejamo instrumentu spēja efektīvi palīdzēt paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, un dalībvalstu ziņā ir izvēlēties un plānot instrumentus un darbības, kas ir vislabāk piemērotas vēlamo mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu lēmums par to, vai pieteikties ESF vai EGF finansējumam, tiek pieņemts dalībvalsts līmenī. Dalībvalstis ir atbildīgas par abu fondu papildināmības pārvaldību labākajā iespējamajā veidā, ņemot vērā vietējos apstākļus attiecīgajā laikā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 9. panta 5. punktu visām dalībvalstīm jāievieš mehānismi, kas vajadzīgi, lai izvairītos no iespējama dubultas finansēšanas riska no ES finanšu instrumentiem. Lielākajā daļā dalībvalstu ESF vadošā iestāde ir atbildīga arī par EGF īstenošanu. Tas dalībvalstīm dod iespēju nodrošināt dažādo intervences pasākumu papildināmību.

2.3. Neapstiprinātie pieteikumi

Laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam viens Beļģijas iesniegtais pieteikums (EGF/2019/001 BE/Carrefour) tika noraidīts, jo Padome 11 uzskatīja, ka saikne starp atlaišanu un lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas dēļ, kā to pieprasa Regulas 1309/2013 2. panta a) punkts, netika pietiekami pierādīta. Eiropas Parlaments pilnībā atbalstīja Komisijas priekšlikumu, tomēr budžeta lēmējinstitūcija šajā gadījumā nepanāca vienošanos.

2.4. EGF sasniegtie rezultāti

Galvenais informācijas avots par EGF panāktajiem rezultātiem ir dalībvalstu nobeiguma ziņojumi, kas ir jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc īstenošanas beigām. Tie ir papildināti ar informāciju, kuru dalībvalstis sniedza tiešā saziņā ar Komisiju sanāksmēs un konferencēs, kā arī veicot izvērtēšanu un revīzijas. Dalībvalstu galveno rezultātu un paziņotās informācijas kopsavilkums par 2019. un 2020. gadu ir apkopots šajā iedaļā un 2. tabulā.

2.4.1. 2019. un 2020. gadā ziņoto rezultātu kopsavilkums

2019. un 2020. gadā Komisija saņēma 16 nobeiguma ziņojumus par EGF līdzfinansētajiem intervences gadījumiem, kurus no 2016. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam īstenojušas 11 dalībvalstis. Visiem šiem intervences gadījumiem tika veikts ex post novērtējums 12 .

Šie nobeiguma ziņojumi liecināja, ka 6235 darba ņēmēji (56 % no atbalstu saņēmušajiem darba ņēmējiem) un 112 NEET, kas ir 55 % no 11 511 EGF atbalsta saņēmējiem, līdz EGF īstenošanas perioda beigām bija atraduši jaunu darbu (5695 kā darba ņēmēji un 652 kā pašnodarbinātas personas). Aptuveni 5 % atbalsta saņēmēju vēl joprojām mācījās, 27 % bija bezdarbnieki vai neaktīvi dažādu iemeslu dēļ, savukārt attiecībā uz 13 % informācija par nodarbinātības statusu nebija pieejama. Vidējais atbalsta saņēmēju sasniegšanas radītājs (t. i., EGF palīdzību saņēmušo atbalsta saņēmēju skaits salīdzinājumā ar sākotnēji no pasākumiem atbalstu saņēmušajiem) bija 74 % un ievērojami svārstījās no 9 % līdz 100 %.

Dalībvalstu nobeiguma ziņojumi parāda, kā darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem tiek piemēroti individualizēti un pielāgoti pasākumi, ar kuru palīdzību viņi var atrast alternatīvas nodarbinātības iespējas. Šie ziņojumi arī apliecināja, ka EGF rada pievienoto vērtību tam, ko dalībvalstis varētu darīt, lai palīdzētu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem atrast jaunu darbu un atjaunot savu stāvokli darba tirgū.

2. tabula. 2019. un 2020. gadā saņemtie nobeiguma ziņojumi

* Šajā tabulā norādītais atbalsta saņēmēju darba tirgus statuss principā atspoguļo situāciju īstenošanas perioda beigās.
** Termins “neaktīvs” nozīmē, ka attiecīgās personas vairs nav pieejamas darba tirgum dažādu personīgu iemeslu, piemēram, pensionēšanās, dēļ.

2.4.2. Reintegrācijas rādītājs palīdzību saņēmušajiem atbalsta saņēmējiem

Balstoties uz 2019. un 2020. gadā saņemtajiem nobeiguma ziņojumiem, vidēji 55 % atbalsta saņēmēju sāka strādāt jaunā darbvietā sešu mēnešu laikā pēc EGF intervences pasākuma beigām. Tomēr atbalstu saņēmušo darba ņēmēju reintegrācijas rādītājs svārstījās no 28 % (Francijā) līdz 92 % (Somijā). Sk. 2. tabulu.

Saskaņā ar nobeiguma ziņojumiem EGF atbalsta saņēmēju izglītības līmenis parasti ir relatīvi zemāks par vidējo, līdz ar to viņiem ir mazāk transversālo prasmju. Parastos apstākļos tas samazina nodarbinātības iespējas un padara viņus neaizsargātākus darba tirgū. Turklāt EGF mērķis ir sniegt atbalstu tieši tajos reģionos, kurus jo sevišķi smagi ir skāruši pārstrukturēšanas procesi. Tāpēc vidējais reintegrēto atbalstu saņēmušo darba ņēmēju rādītājs 56 % īstenošanas perioda beigās salīdzinājumā ar 47 % iepriekšējā plānošanas periodā ir pozitīvs rezultāts. Tomēr šis uzlabojums ir jāuztver piesardzīgi, jo 2014.–2020. gada īstenošanas periods (24 mēneši vai ilgāk, ja īstenošana sākās agri) ir tikai daļēji salīdzināms ar iepriekšējā plānošanas perioda (2007.–2013. gads) īstenošanas periodu 13 .

2019. un 2020. gadā saņemtajos nobeiguma ziņojumos tikai trīs intervences gadījumi paredzēja atbalstu NEET. Līdz brīdim, kad tika iesniegti nobeiguma ziņojumi, 29 % no EGF palīdzību saņēmušajiem NEET strādāja vai bija pašnodarbināti un vēl 11 % bija atgriezušies pie mācībām.

Vidusposma novērtējumā 14 tika noskaidrots, ka nepastāv saistība starp intervences pasākumu izdevumiem un reintegrācijas rādītāja uzlabošanos. Balstoties uz dalībvalstu sniegtajiem komentāriem nobeiguma ziņojumos, reintegrāciju ietekmē šādi faktori:

Øvietējo un reģionālo darba tirgu ekonomiskā labklājība un apguves spēja. Tāpēc reintegrācijas rādītājs var būtiski atšķirties atkarībā no ekonomikas nozares un attiecīgās jomas;

Ødarbu zaudējušo darba ņēmēju izglītība un prasmes;

Øpasākumu atbilstība darbu zaudējušo darba ņēmēju vajadzībām;

Øtas, cik lielā mērā atbalsta saņēmēji vai to pārstāvji jau no paša sākuma ir iesaistīti EGF palīdzības izstrādē un īstenošanā;

Ødalībvalstu institucionālās spējas un pieredze palīdzības sniegšanā pārstrukturēšanas procesos.

Turklāt reintegrācijas rādītājs tiek reģistrēts īstenošanas perioda beigās. Tādējādi tas sniedz aktuālu informāciju par atbalsta saņēmēju nodarbinātības stāvokli brīdī, kad dati tiek ievākti.

Iepriekš minētajiem faktoriem ir liela ietekme uz to atbalsta saņēmēju skaitu, kuri līdz īstenošanas perioda beigām atrod jaunu darbu. Tāpēc EGF panākumus vajadzētu vērtēt ne tikai pēc reintegrēto darba ņēmēju skaita, bet arī pēc ilglaicīgākām sekām, kā jaunām prasmēm, kvalifikācijas, pašapziņas, emancipācijas sajūtas un sociālajiem kontaktiem, kas iegūti, piedaloties EGF pasākumos. Informācija, kas saņemta no dalībvalstīm, liecina, ka reintegrācijas rādītājs parasti palielinās sešu mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām un turpina vēl vairāk palielināties vidējā termiņā (18 mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām). Šī tendence parāda, ka EGF pasākumu ilglaicīgās sekas noved pie aktīvākas pieejas darba meklēšanā.

Turklāt izstrādē un īstenošanā gūtās mācības ir ņemtas vērā valsts un reģionālajā līmenī ar mērķi uzlabot atbalstu darba ņēmējiem nākotnē.

9. diagramma. Palīdzību saņēmušo atbalsta saņēmēju reintegrācijas rādītājs 15 par katru dalībvalsti

EGF intervences gadījumu skaits ir norādīts iekavās

2.4.3. 2019. un 2020. gadā iesniegto nobeiguma ziņojumu kvalitatīvais novērtējums

Dalībvalstu atbalsta pasākumu kopumā paredzētajiem atbalsta saņēmējiem ir iekļauts plašs pasākumu klāsts individualizētai darba meklēšanai, pārcelšanai un (pār)kvalifikācijai. Vislielākās summas tika iztērētas trīs kategorijās:

·palīdzība darba meklēšanā un intervences gadījumu pārvaldība: 12,3 miljoni EUR (28 % no kopējiem individualizētajiem pakalpojumiem)

Šis bija viens no visbiežāk piedāvātajiem pasākumiem. Tas iekļāva vispārīgas informācijas pakalpojumus darba ņēmējiem / NEET, karjeras attīstības atbalstu, konsultatīvos pakalpojumus, mentorēšanu, pārcelšanas palīdzību, individuālas intervijas ar atbalsta saņēmējiem ar mērķi noteikt viņiem pielāgoto reintegrācijas ceļu vai novērtēt viņu prasmes, darbseminārus dzīves gājuma izveidošanai un pašapziņas celšanai, psiholoģiskās konsultācijas, līdzbiedru grupas, kā arī atbalstu pārejai uz jaunu darbu. Šis pasākums tika piedāvāts 15 022 atbalsta saņēmējiem 18 intervences gadījumos no 19;

·apmācība un pārkvalifikācija: 12,4 miljoni EUR (28 % no kopējiem individualizētajiem pakalpojumiem)

Tāpat kā iepriekš minētais, šis bija tikpat biežs pasākums, kurš tika piedāvāts 5525 atbalsta saņēmējiem no visiem reģistrētajiem intervences gadījumiem. Šis pasākums ir pielāgots EGF atbalsta saņēmēju vajadzībām un vēlmēm , tajā pašā laikā ņemot vērā vietējo vai reģionālo darba tirgu un to nozaru prasības, kurām ir darbvietu radīšanas potenciāls. Apmācību piedāvājumam bieži ir plašāks aptvērums, nekā to parasti piedāvā valsts līmenī. Tā spektrs var būt no profesionālās apmācības līdz pilnam universitātes grādam, valodu kursiem utt.;

·uzņēmējdarbības veicināšana: 8,7 miljoni EUR (20 % no kopējiem individualizētajiem pakalpojumiem)

Šis bija trešais biežākais pasākums, kas tika piedāvāts 16 intervences gadījumos un sniedza palīdzību 1020 atbalsta saņēmējiem. Šis atbalsts iekļāva uzņēmumu izveidošanu, sanāksmju konsultēšanu, darbību mentorēšanu, kā arī finanšu stimulus dotāciju veidā darījumdarbības jaunuzņēmumiem.

Ievērojamās atšķirības intervences gadījumos atbalsta saņēmēju sasniegšanas rādītājos (no 9 % līdz 100 %) ir lielā mērā atkarīgas no personīgiem iemesliem (atbalsta saņēmēji nevēlas piedalīties) un konteksta (situācija darba tirgū). Tomēr, iespējams, ietekme bija arī tam, kā pasākumi tika izstrādāti un īstenoti.

Piemēram, Ericsson intervences gadījumā Zviedrijā darba tirgus pieteikuma laikā bija spēcīgāks, nekā paredzēts, samazinot vajadzību pēc EGF atbalsta, jo daudzi darba ņēmēji paši atrada jaunu darbu. Igaunijā (naftas un ķīmisko produktu intervences gadījums) pozitīvā darba tirgus situācija, kā arī fakts, ka vairāki piedāvātie pasākumi bija līdzīgi valsts līmenī piedāvātajiem, samazināja vajadzību pēc EGF atbalsta. Spānijā galvenais zemākas līdzdalības faktors bija saistīts ar valsts procedūrām, kuras noveda pie kavēšanās īstenošanā (Valensijas autonomā apgabala autobūves intervences gadījums) un vispārīga uzticības trūkuma, zemas motivācijas un pašapziņas, ko izraisīja ilgais laikposms bez atbalsta (Galisijas apģērbu intervences gadījums).

Darbības efektivitātes ziņā EGF intervences gadījums Somijā (Microsoft 2) var tikt uzskatīts par ļoti sekmīgu un par paraugprakses piemēru. Līdz īstenošanas perioda beigām 92 % darba ņēmēju bija atkal atraduši darbu. Apguves rādītājs 16 arī bija augsts: tika izmantoti 83 % no EGF finansējuma. Tik labu rezultātu panākšanā nozīmīga loma bija šādiem galvenajiem elementiem:

1)ļoti ātrai reaģēšanai uz atlaišanu no darba un agrīnai pasākumu uzsākšanai ar valsts finansējumu;

2)ciešai sadarbībai starp bijušo darba devēju, reģionālajām un valsts iestādēm, valstu nodarbinātības dienestu (VND) birojiem un pakalpojumu sniedzējiem;

3)iepriekšējos EGF projektos uzkrātajai pieredzei caur pastāvošajām projektu vadības grupām un EGF ekspertu tīkliem 17 ;

4)personalizētai apmācības pielāgošanai, kas atbilda katra atbalsta saņēmēja vajadzībām.

Nobeiguma ziņojumi parāda, ka EGF atbalsts:

1)palielina sniegto pakalpojumu skaitu un daudzveidību;

2)palīdz lielam skaitam darba ņēmēju;

3)ļauj eksperimentēt ar novatoriskiem pasākumiem;

4)stiprina partnerības starp ieinteresētajām personām (piemēram, valsts iestādēm un darba ņēmēju organizācijām vai apmācību sniedzējiem).

EGF veicina mūžizglītības iespējas visiem ar pielāgotām apmācībām, kuru mērķis ir uzlabot un atjaunināt prasmes. Arī ilgtermiņa izglītības programmas ir tiesīgas saņemt EGF finansējumu. Piemēram, Zviedrijā un Somijā EGF atbalsta saņēmēji varēja izvēlēties no plaša izglītības portfeļa, sākot no atsevišķiem mācību pasākumiem un beidzot ar pilnu universitātes grādu. EGF finansējums ļāva realizēt pasākumus, kurus valstu nodarbinātības dienesti nebūtu īstenojuši.

Vācijā (Goodyear intervences gadījums) neizdevīgā stāvoklī esošām un neaizsargātām grupām tika piedāvāti papildu un ļoti individualizēti pasākumi, to vidū psiholoģiskais atbalsts, stresa pārvaldība, konsultācijas par personīgām problēmām, kā parādi un atkarības, valodu un pieaugušo rakstpratības kursi utt. Tās šos pasākumus nebūtu saņēmušas bez EGF. Darba ņēmējiem vecumā no 60 gadiem tika piedāvāti vairāki līdzbiedru grupu formāti, lai veicinātu brīvprātīgo darbu un sociālo apmaiņu, un šie pasākumi tika ļoti labi uztverti.

EGF pasākumi ņem vērā sociāli ekonomisko kontekstu, ļaujot atbalsta saņēmējiem piedalīties šajos pasākumos ar mobilitātes pabalstiem vai atbalstu bērnu aprūpē. Tā notika Spānijā, kur darba ņēmējiem, kuri piedalījās apmācībā, tika segtas bērnu aprūpes izmaksas.

Almaviva intervences gadījums Itālijā ir labs piemērs tam, kā EGF ļāva eksperimentēt ar novatoriskiem pasākumiem, piemēram, pārkvalifikācijas kuponu, kuru darba meklētāji varēja izmantot gan valsts, gan privātajās nodarbinātības aģentūrās, lai iegādātos intensīvus darba meklēšanas palīdzības pakalpojumus.

Beļģijā EGF intervences gadījumos tika pārbaudītas vairākas inovācijas. Caterpillar intervences gadījums bija īpaši bagāts ar darba ņēmējiem piedāvāto pasākumu daudzveidību. Visnovatoriskākais pasākums bija ievērojamu cilvēkresursu un finanšu resursu veltīšana uzņēmējdarbības stimulēšanai, kā rezultātā tika īstenoti 117 projekti. Turklāt virkne inovāciju tika integrētas “standarta” piedāvājumā darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz psiholoģiskajiem un emocionālajiem faktoriem pievērsto uzmanību, kā arī projektu Coup de Boost, kurš paredz atbalstu NEET.

2.5. Finansiālā izpilde

2.5.1. EGF ieguldījums

Kā paredzēts Padomes Regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 18 , 12. pantā, EGF nedrīkst pārsniegt maksimālo gada apjomu 150 miljonu EUR apmērā (2011. gada cenās).

EGF ieguldījums dalībvalstīm tiek izmaksāts vienā maksājumā kā 100 % priekšfinansējums 15 dienu laikā pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcija ir apstiprinājusi lēmumu par EGF atbalsta piešķiršanu.

Pārskata perioda laikā budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja vienu EGF ieguldījumu, kura kopsumma bija 2 054 400 EUR 19 . Individualizēto pakalpojumu aplēstās izmaksas 20 iekļāva 8 % izdevumu sagatavošanās darbsemināriem, 8 % karjeras attīstības atbalstam, 52 % apmācībām, 12 % intensīvai darba meklēšanas palīdzībai, 18 % pabalstiem un stimuliem , kā arī 2 % konsultācijām pēc reintegrācijas darbā.

2.5.2. Tehniskā palīdzība

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 11. panta 1. punktu un Komisijas iniciatīvu līdz 0,5 % no gadam pieejamajiem EGF finanšu resursiem var tikt izmantoti tehniskajai palīdzībai. Šī summa ir jāizmanto tādu darbību finansēšanai, kas vajadzīgas EGF regulas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzība, datu vākšana, zināšanu bāzes izveide, administratīvais un tehniskais atbalsts, informācijas un sakaru darbības, kā arī revīzijas, kontrole un novērtēšana.

Tehniskajai palīdzībai budžeta lēmējinstitūcija 2019. gadam piešķīra 610 000 EUR, bet 2020. gadam — 345 000 EUR.

3.1. tabula. Tehniskās palīdzības izdevumi 2019. gadā

3.2. tabula. Tehniskās palīdzības izdevumi 2020. gadā

2.5.3. Ziņotie pārkāpumi

Komisijai 2019. un 2020. gadā netika ziņots par pārkāpumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1309/2013.

2.5.4. EGF finansiālo ieguldījumu izbeigšana

Regulas (ES) Nr. 1309/2013 18. pantā ir noteiktas procedūras EGF finansiālo ieguldījumu izbeigšanai. EGF intervences gadījums ir izbeigts, kad nobeiguma ziņojums ar visu pieprasīto informāciju ir nosūtīts Komisijai, visi neizmaksātie atlīdzinājumi ir izmaksāti un dalībvalstij vai Komisijai vairs nav jāveic papildu darbības. Joprojām paliek spēkā pienākums trīs gadus Komisijai un Revīzijas palātai sniegt piekļuvi visiem apliecinošajiem dokumentiem (Regulas (ES) Nr. 1309/2013 21. panta 5. punkts).

2019. un 2020. gadā tika izbeigti 19 intervences gadījumi, kuri tika īstenoti laikposmā no 2012. gada marta līdz 2019. gada septembrim. Vidējais apguves rādītājs bija 58 %, zemākajam rādītājam nokrītot līdz 20 % un augstākajam sasniedzot 85 %. Kopējais Komisijai atlīdzināto neiztērēto līdzekļu apjoms bija 26 512 409 EUR, kas ir 42 % no piešķirtajiem EGF ieguldījumiem. Detalizēta informācija par šiem intervences gadījumiem ir sniegta 4. tabulā.

EGF finanšu ieguldījumu apguves rādītājs dalībvalstu vidū ievērojami atšķiras (sk. 10. diagrammu), viszemākais novērotais vidējais rādītājs sasniegts Itālijā (24 %), Grieķijā (28 %) un Spānijā (30 %), bet visaugstākais — Somijā (84 %), Francijā (74 %) un Īrijā (72 %).

10. diagramma. Vidējais apguves rādītājs pa dalībvalstīm (% no piešķirtā EGF ieguldījuma)

EGF intervences gadījumu skaits ir norādīts iekavās

Tam, ka dalībvalstis neizmantoja visu EGF piešķirto finansējumu, ir dažādi iemesli. Lai gan dalībvalstis tiek mudinātas veidot reālas budžeta tāmes saskaņotam individualizēto pakalpojumu kopumam, piemērošanas posmā ne vienmēr ir iespējama precīza plānošana. Tām ir arī tendence pārvērtēt savu budžetu, sākotnējos aprēķinos iekļaujot lielu drošības rezervi, lai samazinātu līdzekļu pārtērēšanas risku vai arī tāpēc, ka piesakoties ir daudz nezināmo, piemēram, iespējamo atbalsta saņēmēju profili un vajadzības.

Plānošanas posmā ir tendence pārvērtēt to darba ņēmēju skaitu, kuri vēlēsies piedalīties ierosinātajos pasākumos. Dalības līmenis, kurš ir zemāks par paredzēto, var rasties no neparedzētiem personīgiem faktoriem, t. i., situācijas, kad darba ņēmēji paši atrod darbu, motivācijas trūkuma vai arī izvēles priekšlaicīgi pensionēties. Turklāt daži darba ņēmēji var izvēlēties lētākus, nevis dārgākus pasākumus, vai arī īstermiņa, nevis ilgtermiņa pasākumus.

Citi iemesli zemiem izdevumiem ir kavēšanās pasākumu uzsākšanā, nepietiekams darbinieku skaits īstenošanā, nepietiekams pieejamās elastības izmantojums ar mērķi pārdalīt līdzekļus starp budžeta posteņiem vai arī dalībvalsts līmenī pieejams lielāks finansējums, nekā sākotnēji paredzēts.

Komisija turpina sniegt ieteikumus dalībvalstīm jau piemērošanas posmā, lai veicinātu optimālu līdzekļu pārvaldību un uzlabotu īstenošanas līmeni. Gaidāms, ka pasākumu budžeta izstrāde un darba ņēmēju līdzdalības prognozēšana 24 mēnešu periodā uzlabosies, palielinoties pieredzei. Komisija arī redz uzlabojumus dažādu koordinācijas un īstenošanas struktūru spējās, kā arī komunikācijas kvalitātē starp iestādēm valsts un reģionālajā/vietējā līmenī.

4. tabula. 2019. un 2020. gadā izbeigtie intervences gadījumi

2.6. Komisijas veiktie tehniskās palīdzības pasākumi

2.6.1. Informēšana un publicitāte: interneta tīmekļa vietne

Regulas (ES) Nr. 1309/2013 12. panta 2. punkts liek Komisijai izveidot, uzturēt un atjaunināt interneta tīmekļa vietni, kas ir pieejama visās ES valodās.

2019. un 2020. gadā Komisija regulāri atjaunināja EGF tīmekļa vietni 21 ar attiecīgo informāciju. Tā sniedz ieteikumus par pieteikumu iesniegšanu, informāciju par pieņemtajiem un noraidītajiem pieteikumiem, kā arī svarīgus faktus un skaitļus par iepriekšējiem EGF atbalsta pieteikumiem. Lietotāji var arī atrast detalizētu informāciju par EGF kontaktpersonām dalībvalstīs un saites uz publikācijām, ziņām un ar EGF saistītajiem pasākumiem, kurus organizē Komisija un dalībvalstis.

2.6.2. Sanāksmes ar valstu iestādēm un EGF ieinteresētajām personām

23. un 24. EGF kontaktpersonu sanāksme 22 notika 2019. gada martā (Atēnās) un 2019. gada oktobrī (Briselē). Sanāksmes tika veltītas pašreizējiem intervences gadījumiem un plānotajiem EGF pieteikumiem, fondu pārvaldības sistēmai Eiropas Savienībā (SFC2014), EGF ex post novērtējumam 2014.–2020. gadā, juridiskajiem un revīzijas jautājumiem, datu aizsardzībai, vienkāršotām izmaksu iespējām, Komisijas priekšlikumam par regulējumu pēc 2020. gada, EGF intervences gadījumu paraugprakses apmaiņai, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem.

Vienlaicīgi ar kontaktpersonu sanāksmēm tika organizēti divi EGF tīklošanās semināri, kuri tika veltīti EGF uzraudzībai un novērtēšanai laikposmā pēc 2020. gada, kā arī EGF un zaļajām darbvietām.

Semināru Atēnās papildināja projektu īstenošanas vietu apmeklējumi, kas ļāva līdzbiedriem apmainīties ar pieredzi un tikties ar atbalsta saņēmējiem. Abus seminārus plaši apmeklēja dalībvalstu pārstāvji, ieinteresētās personas un EGF īstenošanas struktūru pārstāvji.

2020. gada martā un oktobrī plānotie EGF pasākumi tika atcelti Covid-19 pandēmijas dēļ. Tomēr 2020. gada 17. martā notika tiešsaistes sanāksme, kas bija veltīta ex post novērtējumam.

2.6.3. Elektroniskā datu apmaiņas sistēma (SFC2014)

2014. gadā Komisija centās vēl vairāk vienkāršot procedūras, iekļaujot EGF fondu pārvaldības sistēmā Eiropas Savienībā (SFC2014), kas ir sistēma elektroniskai datu apmaiņai ar dalībvalstīm. Kopš 2015. gada aprīļa dalībvalstis iesniedz EGF pieteikumus tiešsaistē, izmantojot vadītu pieteikšanās procesu, un kopš 2016. gada augusta tās iesniedz arī EGF nobeiguma ziņojumus ar SFC2014 sistēmas starpniecību. SFC2014 lietošana EGF vajadzībām ir novedusi pie pareizākiem un pilnīgākiem pieteikumiem. Tas atviegloja datu vākšanu un apstrādi, kā arī paātrināja ziņošanu par EGF rezultātiem. Pieteikšanās EGF atbalstam, izmantojot SFC2014, ir samazinājusi laiku starp dalībvalsts veikto pieteikuma iesniegšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes veikto Komisijas priekšlikuma pieņemšanu.

2.6.4. 2014.–2020. gada EGF ex post novērtējums

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 20. pantu Komisija sagatavo EGF ex post novērtējumu. Tā mērķis ir izvērtēt EGF efektivitāti, ilgtspēju, lietderību, saskaņotību, būtiskumu un radīto ES pievienoto vērtību. Šis novērtējums attiecas uz visiem EGF intervences gadījumiem, par kuriem pieteikumi tika saņemti no 2014. gada līdz 2019. gada 31. decembrim..

2019. gadā Komisija izvēlējās ārējo pakalpojumu sniedzēju, lai 2020. gadā veiktu novērtējumā izmantojamu pētījumu, kurš sniegtu ziņojumu ar atbildēm uz novērtējuma jautājumiem konstatējumu, secinājumu un ieteikumu formā. Pierādījumi sastāvēja no dokumentu pētījuma, mērķorientētām aptaujām un padziļinātām intervijām ar ES un valstu ieinteresētajām personām un EGF atbalsta saņēmējiem, kā arī no sabiedriskās apspriešanas tiešsaistē. Visiem izvērtētajiem intervences gadījumiem tika sagatavotas individuālas gadījuma analīzes 23 , kas tika nosūtītas kopā ar ziņojumu. Darbuzņēmēja ziņojumu Komisija pieņēma 2020. gada decembrī. Uz tā balstīs novērtējumu, kurš līdz 2021. gada beigām tiks publicēts kā Komisijas dienestu darba dokuments (DDD).

Ārējā pētījuma 24 konstatējumi liecina, ka (līdzīgi vidusposma novērtējumam 2014.–2020. gadā) kopumā EGF ir veiksmīgi sniedzis atbalstu un izrādījis solidaritāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, kā arī (dažos gadījumos) jauniešiem, kurus skāruši lieli pārstrukturēšanas procesi.

Turklāt EGF ir radījis patiesu ES pievienoto vērtību, palielinot to pakalpojumu skaitu un daudzveidību, kas tiek piedāvāti atlaistiem darba ņēmējiem, kā arī šo pakalpojumu intensitātes līmeni. Piedāvātais atbalsts palīdzēja vairot atbalsta saņēmēju pašapziņu, un līdz ar to viņi aktīvāk meklēja darbu. Saistībā ar EGF efektivitātes novērtējumu pētījuma galvenais konstatējums bija šāds: no darba atlaisto darba ņēmēju vidējais reintegrācijas rādītājs darba tirgū palielinās. Tas palielinājās no 49 % (2007.–2013. gadā) līdz aptuveni 60 % (2014.–2020. gadā), bet atsevišķos gadījumos svārstījās no zemā 18 % līmeņa līdz augstajam 94 % līmenim. Turklāt fonds joprojām ir būtisks un noderīgs, kaut gan varētu pārskatīt tā aptvērumu saistībā ar to, kam tas paredzēts un kādos apstākļos; vienkāršot vai saīsināt administratīvās procedūras; uzlabot iznākumu redzamību; kā arī labāk uzraudzīt EGF intervences pasākumu rezultātus.

3. EGF regula no 2021. līdz 2027. gadam 25

2021. gada 28. aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma EGF regulu 2021.–2027. gada periodam; tā tiek piemērota kopš 2021. gada 1. janvāra. Fonds kļūst par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem. Šādi tiek uzsvērts EGF pamatmērķis — sniegt ES solidaritāti darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu, palīdzot viņiem pielāgoties strukturālām pārmaiņām.

Tā kā EGF mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu steidzamās situācijās un noteiktos neparedzētos apstākļos, fonds turpina darboties kā īpašs instruments, uz ko neattiecas daudzgadu finanšu shēmas maksimālā budžeta apjoma ierobežojumi. Tādējādi EGF nav gada budžeta, bet tam ir gada maksimālais līdzekļu apjoms, kuru nepieciešamības gadījumā var mobilizēt. Maksimālā summa, ko EGF varētu izmantot 2021.–2027. gada periodā, ir 1,467 miljardi EUR (pašreizējās cenās), kas vidēji ir 209,6 miljoni EUR gadā (pašreizējās cenās).

Lai nodrošinātu, ka EGF rīkojas efektīvāk, ir iekļaujošāks un elastīgāks, reaģējot uz pašreizējām un nākotnes ekonomiskajām grūtībām, kā arī uz pārmaiņām darba tirgū, 2021.–2027. gada regulā ir ieviesti turpmāk minētie uzlabojumi.

§Plašāks aptvērums — darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies tādu lielu pārstrukturēšanas procesu dēļ, kurus izraisījušas ne tikai ar globalizāciju saistītas grūtības vai finanšu un ekonomiskās krīzes, bet arī pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, digitalizācija, automatizācija utt.

§Zemāks slieksnis — vismaz 200 26 darbu zaudējušie darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas ierosinās fonda mobilizāciju, labāk atspoguļojot mūsdienu uzņēmumu lielumu, jo daudzās dalībvalstīs vairums darba ņēmēju strādā mazos un vidējos uzņēmumos. Vairumā reģionu 200 darba ņēmēju atlaišanai ir ievērojama ietekme uz darba tirgu.

§EGF līdzfinansējuma likmes saskaņošana ar augstāko ESF+ 27 līdzfinansējuma likmi attiecīgajai dalībvalstij iedrošinās valstis pieteikties finansējumam visefektīvākajā veidā.

§Ātrāks pieteikuma process un mobilizācijas procedūra — vienkāršots pieteikums samazinās administratīvo slogu dalībvalstīm.

Covid-19 krīze ir parādījusi, ka negaidīti notikumi var izraisīt ievērojamu darbvietu zaudējumu, kārtējo reizi pierādot, cik svarīga ir ES spēja reaģēt ātri un elastīgi. EGF ārkārtas rakstura mērķis ir sniegt ātru ES atbalstu negaidītas masveida atlaišanas gadījumā, kad valstu pārvaldes iestādes pieredz ārkārtējas grūtības šādu situāciju risināšanā.

2021.–2027. gada periodā jaunie EGF noteikumi ļaus vairāk darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām gūt labumu no fonda un segs lielākas atbalsta pakalpojumu izmaksas. EGF turpinās sniegt Eiropas pievienoto vērtību, uzlabojot Eiropas darbaspēka prasmes un nodarbināmību, kas radīs labākas kvalitātes nodarbinātību, kā arī padarot ciešāku sociālo un ekonomisko kohēziju reģionu un dalībvalstu starpā.

(1)

2019. gadā Komisijai tika iesniegts viens EGF pieteikums (EGF/2019/001 BE/Carrefour), un Padome to noraidīja. 2020. gadā tika iesniegti septiņi pieteikumi EGF atbalstam (sk. 1. tabulu), no kuriem seši — 2020. gada pašās beigās. 2020. gadā no septiņiem pieteikumiem tikai viens tika apstiprināts, piecus no sešiem 2020. gada beigās iesniegtajiem pieteikumiem 2021. gadā apstiprināja Eiropas Parlaments un Padome, un vienu 2021. gadā atsauca Spānija (EGF/2020/006 ES/Cataluña automotive).

(2)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021R0691 .

(3)

Izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi un grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009 (2006. gada 18. jūnijs). Uz to attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006.

(4)

OV L 347, 20.12.2013., 855.–864. lpp.

(5)

Sešas dalībvalstis ir uzskaitītas , vadoties pēc pieteikumu iesniegšanas laika.

(6)

Četras dalībvalstis ir uzskaitītas, vadoties pēc pieteikumu iesniegšanas laika.

(7)

Saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu deviņu mēnešu atskaites periodā vismaz 500 darba ņēmēji atlaisti uzņēmumos, kuri visi darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un kuri dalībvalstī atrodas vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī. Saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktu pieteikumam var tikt piemērota atkāpe no šā kritērija ārkārtas apstākļu dēļ vai arī tāpēc, ka intervences gadījums noticis nelielā darba tirgū.

(8)

Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi.

(9)

NACE 2. red.— saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-manuals-and-guidelines/-/KS-RA-07-015 .

(10)

NACE 2. red. 77. nozare ir iznomāšana un ekspluatācijas līzings.

(11)

Sk. https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13418-2019-INIT/en/pdf .

(12)

https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=8371&furtherPubs=yes .

(13)

2009.–2011. gadā īstenošanas periods bija 12 mēneši, savukārt 2012.–2023. gadā tie bija 24 mēneši.

(14)

SWD(2018) 192, kas pieejams vietnē : https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1562591970533&uri=CELEX:52018SC0192 .

(15)

Reintegrācijas rādītājs parāda nodarbinātības statusu sešu mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām.

(16)

Apguves rādītājs ir EGF finansiālā ieguldījuma procentuālā daļa, ko dalībvalsts iztērējusi pieteikumā norādītajā īstenošanas periodā.

(17)

Daudzi no viņiem ir bijušie EGF atbalsta saņēmēji, kuri tagad strādā VND birojos un kā privāto pakalpojumu sniedzēji.

(18)

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(19)

Šī summa neietver lēmumus par tehnisko palīdzību pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas.

(20)

EGF regulas 7. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības.

(21)

https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=326&langId=lv .

(22)

Kontaktpersonas izvirza par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu atbildīgās dalībvalstu iestādes. Katras dalībvalsts iestāde nolemj, kurš to pārstāvēs.

(23)

Individuālo gadījumu analīžu ziņojumi nav bijuši un netiks publicēti.

(24)

https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=8371&furtherPubs=yes .

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/691 (2021. gada 28. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013.

(26)

Atkāpe no šā noteikuma ir iespējama nelielos darba tirgos un ārkārtas apstākļos.

(27)

Eiropas Sociālais fonds Plus.