Briselē, 18.5.2021

COM(2021) 251 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI EMPTY

uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā


1. ES nodokļu politikas sistēma

1.1. Konteksts

ES uzņēmējdarbības nodokļu politikas konteksts pēdējā gada laikā ir krasi mainījies. Koronavīruss ir spēcīgi ietekmējis sabiedrību un ekonomiku gan Eiropā, gan pasaulē. Sabiedrības veselības problēma izvērtās par nopietnāko ekonomisko krīzi ES vēsturē ar dziļu sociālo ietekmi un pieaugošu nevienlīdzību.

Pandēmijas norisi ietekmēja esošās galvenās tendences, kas veido mūsu ekonomiku un sabiedrību, tostarp sabiedrības novecošana, klimata pārmaiņas, vides degradācija, globalizācija un izmaiņas darba tirgū. Pandēmija ir arī paātrinājusi jau esošo noslieci uz digitalizāciju, jo arvien vairāk cilvēku un uzņēmumu veic pirkumus, strādā, sazinās un nodarbojas ar uzņēmējdarbību tiešsaistē. Šīm tendencēm ir liela ietekme uz pašreizējo nodokļu bāzi, un nākotnē tās prasa domāt par efektīvu, ilgtspējīgu un taisnīgu nodokļu sistēmu formu, tostarp ņemot vērā vispārējo nodokļu struktūru (skatīt 1. izcēlumu).

Turklāt šobrīd pastāv vienprātība, ka pamatjēdzieni, proti, rezidence nodokļu vajadzībām un nodokļu avots, uz kuriem pagājušajā gadsimtā balstījās starptautiskā nodokļu sistēma, ir novecojuši. Uzņēmējdarbības prakse tagad bieži ietver darbību veikšanu valstī bez fiziskas klātbūtnes, un pašreizējie noteikumi nav piemēroti šādai situācijai, savukārt ekonomikas digitalizācija ir radījusi arī jaunas iespējas manipulēt ar esošajiem principiem, izmantojot nodokļu plānošanas shēmas.

Reaģējot uz to, valdības arvien vairāk ir iesaistījušās tādu dažādu pasākumu pieņemšanā, ar ko novērš nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai gan tie ir veiksmīgi risinājuši konkrētas problēmas, tie jau esošo sarežģīto sistēmu ir padarījuši vēl sarežģītāku. Daudzu nodokļu skandālu, valsts atbalsta noteikumu precīzas piemērošanas rezultātā, kā arī pamatojoties uz nepieciešamību finansēt publiskos izdevumus pēc finanšu krīzes, 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā pastiprinājās diskusijas par starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reformu; rezultātā tika izveidots ESAO un G20 vadītais projekts “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” (BEPS) 1 . Šā procesa sākotnējais rezultātu kopums bija pieejams 2015. gadā; šie rezultāti tika īstenoti ES cita starpā ar Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu 2 palīdzību. Starptautiskās diskusijas šobrīd virzās uz globālu risinājumu, kas reformētu novecojušo starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, mainot tiesību uzlikt nodokli pārdali un piemērojot minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu. Šo diskusiju saturs ietekmēs ES uzņēmējdarbības nodokļu programmas turpmāko virzību neatkarīgi no tā, vai tiek panākta konkrēta globāla vienošanās.

Tajā pašā laikā starptautiskie partneri, piemēram, ASV, jau ir informējuši par plāniem veidot tādu uzņēmējdarbības nodokļu programmu nākamajiem gadiem, kas ir plašāka par starptautiskajās diskusijās apspriesto vai balstās uz tām. Šo darbību ietvaros atzīst, ka ieņēmumi ir nepieciešami publisko ieguldījumu finansēšanai, lai labāk atjaunotu, kā arī atbalstītu un uzturētu iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu. Arī citas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, ir paziņojušas par tādiem pasākumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, kas tiks īstenoti pēc Covid-19 pandēmijas.

Šajā sakarā ES ir nepieciešama stabila, efektīva un taisnīga nodokļu sistēma, kas atbilst publiskā finansējuma vajadzībām, vienlaikus atbalstot atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot vidi, kas veicina taisnīgu, ilgtspējīgu un darbvietām bagātu izaugsmi un ieguldījumus. 

1.2. ES nodokļu politikas programma

ES rīcība uzņēmējdarbības nodokļu jomā jāiekļauj visaptverošā ES nodokļu programmā. Tās pamatā ir nepieciešamība pēc līdzsvarotas nodokļu ieņēmumu struktūras un nodokļu sistēmas, kuras pamatā ir taisnīguma, efektivitātes un vienkāršības principi.

Šā redzējuma sasniegšanai būtiskas ir šādas prioritātes:

(I)sekmēt taisnīgu un ilgtspējīgu izaugsmi

ES nodokļu programma palīdz sasniegt vispārējo mērķi nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu izaugsmi, atbalstot plašāku ES politiku, piemēram, Eiropas zaļo kursu 3 , Komisijas digitalizācijas programmu, jauno Eiropas industriālo stratēģiju 4 un kapitāla tirgu savienību 5 . Tai būtu arī jāveicina iekļaujošas atveseļošanas atbalstīšana saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem.

Nodokļu sistēma, kas sekmē zaļo pārkārtošanos, būs svarīgs instruments Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Nodokļu pasākumiem jāiet roku rokā ar citiem vides cenu noteikšanas instrumentiem, kā arī regulatīviem pasākumiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā sadales radīto ietekmi, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos.

ES līmenī gaidāmais priekšlikums reformēt Enerģijas nodokļu direktīvu 6 šajā ziņā būs nozīmīgs solis uz priekšu. Tās pārskatīšana papildinās citas “gatavi mērķrādītājam 55 %” paketes iniciatīvas, racionalizējot minimālo likmju sistēmu un atceļot novecojušus atbrīvojumus un samazinātās likmes. Šīs pašas paketes ietvaros Komisija ierosinās jaunus un pārveidotus cenu noteikšanas mehānismus ES klimata mērķu sekmēšanai, jo īpaši Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIKM), kā arī priekšlikumu pārskatītai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai. Valsts līmenī dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni noteikt eksternalitāšu cenu 7 , pienācīgi ņemot vērā jebkādu nelabvēlīgo sociālo ietekmi, un pakāpeniski pārtraukt kaitīgas subsīdijas, tostarp plašāku nodokļu reformu ietvaros 8 .

Digitālās desmitgades paziņojumā 9 Komisija noteica ES digitālās pārkārtošanās mērķlielumus līdz 2030. gadam. Nodokļiem ir jāveicina šī pārkārtošanās, nodrošinot vidi, kurā digitālā uzņēmējdarbība var uzplaukt. Tajā pašā laikā nodokļu sistēma ir jāpielāgo, lai tā labāk atbilstu digitalizētas ekonomikas realitātei. Tas nozīmē arī nodokļu administrēšanas digitalizāciju.

ES nodokļu sistēma ir jāveido tā, lai sekmētu spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai saskaņā ar 2020. gada jauno industriālo stratēģiju un tās atjauninājumu, kas pieņemts 2021. gada maijā 10 . Tai būtu jāsamazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, jāveicina pārrobežu ieguldījumi un jānodrošina piemērota vide gan MVU, gan lielākiem uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīties zaļā un digitālā Eiropā.

ES nodokļu sistēmai ir arī būtiska loma kapitāla tirgus savienības 11 attīstības atbalstīšanā, jo īpaši novēršot nodokļu šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem un novēršot stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā.

(II)Nodrošināt iedarbīgu nodokļu uzlikšanu

Nodokļu ieņēmumu efektīvas iekasēšanas nodrošināšana ir būtiska kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai, un tas ir priekšnoteikums nodokļu sloga taisnīgai sadalei starp nodokļu maksātājiem. Tā arī veicina vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, uzlabojot ES konkurētspēju. Saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu ES katru gadu zaudē miljardiem euro 12 . Atsevišķu dalībvalstu nodokļu noteikumi var izraisīt ieņēmumu zaudējumus arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, ja honorārus un procentu maksājumus var izmaksāt saņēmējiem zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijās, tādējādi nemaksājot nodokļus ES.

1. izcēlums. ES nodokļu struktūra ceļā uz 2050. gadu

Nodokļu sistēmas būs jāmodernizē, lai tās labāk atspoguļotu pašreizējo un nākotnes ekonomisko un sociālo attīstību. Dalībvalstu budžeti lielā mērā ir atkarīgi no darbaspēka nodokļiem, tostarp sociālajām iemaksām, kas nodrošina vairāk nekā 50 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem ES27. PVN nodrošina vairāk nekā 15 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, savukārt citas nodokļu bāzes, piemēram, vides nodokļi (~6 %), īpašuma nodokļi (~5 %) vai uzņēmumu ienākuma nodokļi (~7 %), veido salīdzinoši nelielu daļu 13 . Lai gan kopējais nodokļu ieņēmumu sastāvs ES pēdējās divās desmitgadēs ir saglabājies samērā stabils 14 , tādas megatendences kā klimata pārmaiņas un darba tirgus digitālā pārkārtošanās, visticamāk, ietekmēs ES dalībvalstu nodokļu struktūru nākotnē.

Sabiedrības novecošana un nestandarta darba pieaugums var mazināt darbaspēka nodokļu spēju ģenerēt tādus pašus ieņēmumus kā šobrīd. Balstoties uz Zaļo grāmatu par novecošanu 15 un 2021. gada ziņojumu par novecošanu 16 , būs jāpārskata, kā darbaspēkam tiek uzlikti nodokļi un kā tas ietekmē citas nodokļu bāzes, ņemot vērā nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem ieņēmumiem un taisnīgumu starp paaudzēm, un jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēja. Tradicionāli augstais darbaspēka nodokļu slogs ES, arī salīdzinājumā ar citām attīstītām ekonomikām, būs vēl vairāk jāsamazina, lai veicinātu konkurētspēju, nodarbinātību un darbvietu radīšanu pēc krīzes 17 .

Tajā pašā laikā patēriņa nodokļa likmes jau tagad ir vēsturiski augstas, jo PVN likmes tika paaugstinātas pēc finanšu krīzes. Prioritāte būtu jāpiešķir to samazināto PVN likmju un atbrīvojumu neefektīvas izmantošanas ierobežošanai, kas nereti nespēj sasniegt to paredzēto politikas mērķi.

Uzvedības paradumos balstītu nodokļu, piemēram, vides un veselības nodokļu, nozīme ES nodokļu politikā kļūst arvien lielāka. Pareizi izstrādāti vides nodokļi palīdz īstenot zaļo pārkārtošanos, sūtot pareizos cenu signālus, kā arī ieviešot principu “piesārņotājs maksā” 18 . Tie arī rada ieņēmumus, kas var kompensēt dažus nepieciešamos darbaspēka nodokļu samazinājumus. Līdzīgi arī veselības nodokļi, piemēram, tabakai vai alkoholam, var uzlabot sabiedrības veselību un glābt dzīvības, vienlaikus samazinot spiedienu uz sabiedrības veselības aprūpes sistēmu.

Visbeidzot, nākotnē stabilai nodokļu struktūrai būs nepieciešama taisnīga un efektīva nodokļu uzlikšana ienākumiem no kapitāla gan privātpersonu, gan uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā būs nepieciešami vienkāršojumi un citi pasākumi, kas samazina administratīvo sarežģītību. Turklāt periodiskie nodokļi par nekustamo īpašumu var būt samērā efektīvs nodokļu ieņēmumu palielināšanas veids. Tomēr sadales un administratīvās problēmas, kas saistītas ar īpašuma novērtēšanu, ir pienācīgi jārisina.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija uzsāks plašāku pārdomu procesu, kuru paredzēts noslēgt 2022. gada Nodokļu simpozijā par “ES nodokļu struktūra virzībā uz 2050. gadu”. Šajā pārdomu procesā tiks ņemti vērā iepriekš izklāstītie principi, kā arī nodokļu struktūras iespējamo izmaiņu ietekme uz sadali, tostarp to ietekme uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Šajā iedaļā izklāstītie principi būtu jāattiecina arī uz pašu resursu sistēmu, ar ko finansē ES budžetu. Saskaņā ar Eiropadomes piešķirtajām pilnvarām un saistībām, kuru pamatā ir iestāžu nolīgums 19 , kas pievienots jaunajai daudzgadu finanšu shēmai, Komisija arī iesniegs priekšlikumus par jauniem pašu resursiem, kuri veicinās NextGenerationEU atmaksu. Pēc 2021. gada jūlija sākotnējā priekšlikumu kopuma, kurā būs iekļauti priekšlikumi OIKM, digitālajai nodevai un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanai, Komisija ierosinās papildu jaunus pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījumu nodokli un pašu resursus, kas saistīti ar uzņēmumu sektoru.

OIKM priekšlikums būs daļa no gaidāmās “gatavi mērķrādītājam 55 %” paketes. Tā mērķis būs samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, nodrošinot, ka importa cena precīzāk atspoguļo oglekļa saturu gadījumos, kad trešās valstīs nav ieviesta tikpat vērienīga klimata politika. Tas arī veicinās klimata mērķu sasniegšanu, stimulējot trešo valstu ražotājus un ES importētājus pieņemt mazoglekļa tehnoloģijas. OIKM būs pilnībā saderīgs ar PTO un citām starptautiskajām saistībām.

Digitālie uzņēmumi mēdz maksāt mazāk nodokļu nekā citi uzņēmumi, un ne vienmēr valstis, kurās tie darbojas, gūst labumu no to nomaksātajiem nodokļiem. Digitālā nodeva nodrošinās taisnīgu digitālās nozares ieguldījumu ES atveseļošanas finansēšanā un sabiedrībā kopumā. Nodeva tiks veidota tā, lai būtu neatkarīga no gaidāmās globālās vienošanās par starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu un būtu saderīga ar PTO un citām starptautiskajām saistībām 20 . Šī nodeva būs saderīga ar galveno politikas mērķi atbalstīt un paātrināt digitālo pārkārtošanos. Pēc tās izveidošanas tā pastāvēs paralēli ESAO nolīguma īstenošanai par lielāko starptautisko uzņēmumu nodokļu bāzes daļas dalīšanu, tiklīdz šis nolīgums būs ratificēts un transponēts ES tiesību aktos.

1.3. Ko tas nozīmē ES uzņēmējdarbības nodokļiem?

Ar uzņēmējdarbības nodokļiem būtu jānodrošina, ka nodokļu slogs tiek taisnīgi sadalīts starp uzņēmumiem un ka ar nodokli apliekamie ieņēmumi tiek taisnīgi sadalīti starp dažādām jurisdikcijām. Vispārējai sistēmai vajadzētu būt vienkāršai, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un tai būtu jāveicina ieguldījumi un izaugsme, tādējādi stiprinot vienoto tirgu. Neskatoties uz progresu, kas panākts saistībā ar šķēršļu novēršanu vienotajā tirgū citās jomās, uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību ES, joprojām ir jāsaskaras ar līdz pat 27 dažādām valstu nodokļu sistēmām. Šie atšķirīgie valstu nodokļu noteikumi rada nevajadzīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, un tas attur no pārrobežu ieguldījumiem vienotajā tirgū. Tas attiecas gan uz lielākiem uzņēmumiem, gan arī uz MVU, jaunuzņēmumiem un citiem uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīties, paplašināties un nodarboties ar tirdzniecību pārrobežu mērogā un kuru izmaksas ir proporcionāli lielākas 21 . Tas arī noved pie nepilnībām tiesību aktos un sarežģījumiem, kas var radīt iespējas agresīvai nodokļu plānošanai, liekot šķēršļus vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Tas kaitē ieguldījumiem un izaugsmei, kā arī ES konkurētspējai salīdzinājumā ar citiem starptautiskajiem partneriem. Politikas izvēle uzņēmējdarbības nodokļu jomā ietekmē arī to, cik lielā mērā nodokļu sistēma sekmē ieguldījumus. Visbeidzot, nodokļu sistēmai būtu jāsamazina neparedzēti uzņēmējdarbības lēmumu kropļojumi, piemēram, attiecībā uz parādsaistību, nevis uz pašu kapitāla finansēšanu, tādējādi atbalstot ilgtspējīgu un ilgtermiņa korporatīvo finansēšanu un to uzņēmumu līdzsvarošanu, kuriem ir uzkrājies bīstami augsts parādsaistību līmenis, tostarp Covid-19 krīzes rezultātā.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu ES rīcībai uzņēmējdarbības nodokļu jomā būtu jāpievēršas problēmām ar skaidru pārrobežu dimensiju. Tas ietver tādu šķēršļu likvidēšanu vienotā tirgus netraucētai darbībai un pārrobežu ieguldījumiem, kurus rada atšķirības starp valstu nodokļu sistēmām.

Progress ES līmenī būtu jāpapildina ar atbalstošu valstu rīcību jomās, kurās dalībvalstis var vislabāk novērtēt savas ekonomikas un sabiedrības vajadzības. Tas ietver uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes līmeņa noteikšanu virs minimālā līmeņa, par ko panākta vienošanās starptautiskā līmenī (skatīt 2. iedaļu), un šis jautājums paliek ES valstu kompetencē, tāpat kā vietējie pasākumi nodokļu administrēšanas uzlabošanai un nodokļu saistību izpildes veicināšanai. Vajadzības gadījumā tas var ietvert mērķorientētākus pasākumus, piemēram, pareizi izstrādātus un efektīvus nodokļu stimulus plašāku politikas mērķu atbalstīšanai. Šajās jomās ES var arī uzņemties lomu darba kārtības veidošanā un informācijas apmaiņā, kā arī sniegt finansiālu atbalstu valstu reformām un ieguldījumiem. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas ir ES atveseļošanas programmas pamatā, un tehniskā atbalsta instruments (TSI) var nodrošināt būtisku finansējumu nodokļu administrāciju modernizācijai un digitālajai pārveidei, vienlaikus atbalstot arī svarīgas nodokļu politikas reformas.

Pēdējos gados ES ir spērusi svarīgus soļus, piemēram, pieņemot un sākot īstenot Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas un Direktīvu par administratīvu sadarbību 22 . Saskaņā ar Rīcības kodeksa jautājumu grupu (uzņēmējdarbības nodokļi) dalībvalstis turpina savstarpēji izvērtēt valstu nodokļu režīmus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst godīgas nodokļu konkurences principiem. Arī Eiropas Parlaments ir bijis ļoti aktīvs nodokļu jomā kopumā un jo īpaši uzņēmējdarbības nodokļu jomā. Turklāt 2020. gada jūlijā Komisija pieņēma vērienīgu Rīcības plānu 23 , kura mērķis ir padarīt nodokļus taisnīgākus, vienkāršākus un atbilstošākus mūsdienu tehnoloģijām, kā arī paziņojumu “Laba nodokļu pārvaldība ES un ārpus tās” 24 , kura mērķis ir papildus stiprināt ES pārredzamības un taisnīgas nodokļu uzlikšanas veicināšanu gan Eiropas, gan pasaules līmenī. 

Šajā paziņojumā izklāstīti papildu pasākumi uzņēmējdarbības nodokļu jomā gan īstermiņam, gan ilgtermiņam. Komisija rīkosies ātri, lai īstenotu gaidāmo globālo vienošanos par tiesību uzlikt nodokli pārdali un minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu (skatīt 2. iedaļu). Nākamo divu gadu laikā tā arī rīkosies, lai risinātu visneatliekamākās problēmas (skatīt 3. iedaļu). Turklāt paziņojumā ir izklāstīts nākamajām desmitgadēm piemērots holistiskas ES uzņēmējdarbības nodokļu sistēmas plāns (skatīt 4. iedaļu).

2. Starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reforma

2.1. Notiekošas globāla līmeņa diskusijas

G20 uzdevumā ESAO iekļaujošais satvars izstrādā globālu, vienprātības principā balstītu risinājumu starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reformai. Diskusijās galvenā uzmanība pievērsta divām plašām darba plūsmām: 1. pīlārs (daļēja tiesību uzlikt nodokli pārdale) un 2. pīlārs (minimāla faktiska nodokļu uzlikšana starptautisko uzņēmumu peļņai). Abu pīlāru mērķis ir risināt dažādus, bet saistītus jautājumus, kas attiecas uz arvien pieaugošo ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju.

ES ir konsekventi veicinājusi vērienīgas reformas starptautiskā līmenī, un globālās diskusijas tagad var progresēt, pateicoties arī ASV jaunās administrācijas pozitīvajai iesaistei. Iepriekšējā aizsardzības noteikumu priekšlikuma 25 atsaukšana un konkrētu un konstruktīvu priekšlikumu iesniegšana attiecībā uz 1. pīlāru ir svarīgs solis un sniedz daudzsološu iespēju pietuvināties globālas vienošanās panākšanai par starptautisko uzņēmumu ar nodokļu bāzes daļas dalīšanu. Nesenie ASV administrācijas paziņojumi par nodomiem veikt vietējo uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu ir vērienīgs pagrieziena punkts un svarīgs solis ceļā uz vienošanos par 2. pīlāru, kas izbeigs sacensību par zemāko nodokļu likmi. G20 valstu finanšu ministri nesen ir atkārtoti apliecinājuši apņemšanos līdz 2021. gada vidum panākt globālu un vienprātībā balstītu risinājumu 26 .

1. pīlāra mērķis ir pielāgot starptautiskos noteikumus par nodokļu uzlikšanu uzņēmumu peļņai, lai atspoguļotu mainīgo uzņēmējdarbības modeļu raksturu, tostarp uzņēmumu spēju nodarboties ar uzņēmējdarbību bez fiziskas klātbūtnes. Tas dos tirgus jurisdikcijām tiesības uzlikt nodokli daļai no atsevišķu uzņēmumu-nerezidentu peļņas, paredzot šīs globālās peļņas daļas pārdali starp jurisdikcijām, kurās ir grupas klienti vai lietotāji, izmantojot saskaņotu formulu. Sākotnēji diskusijās par 1. pīlāru galvenā uzmanība tika pievērsta uzņēmumiem, kuri darbojas digitālajā nozarē. Tomēr piedāvāto risinājumu tagad varētu vienkāršot, aptverot mazāku skaitu starptautisko uzņēmumu, un tajā pašā laikā to paplašināt, iekļaujot lielākos un ienesīgākos starptautiskos uzņēmumus neatkarīgi no to uzņēmējdarbības nozares.

2. pīlāra mērķis ir sniegt pamatu pārmērīgas nodokļu konkurences novēršanai, nodrošinot, ka starptautiskiem uzņēmumiem katru gadu tiek piemērots noteikts minimālais nodokļa līmenis visai to peļņai. Ekonomikas globalizācija un nemateriālo aktīvu intensīvāka izmantošana globālajās vērtību ķēdēs ir ļāvusi dažiem starptautiskiem uzņēmumiem novirzīt peļņu uz zemu nodokļu jurisdikcijām. 2. pīlārs dos jurisdikcijām iespēju palielināt lielo starptautisko uzņēmumu samaksāto nodokļu summu līdz faktiskajam minimālajam līmenim, vienlaikus atstājot atsevišķām valstīm brīvas izvēles iespējas lemt par savas nodokļu sistēmas iezīmēm. Šāda minimāla faktiska nodokļu uzlikšana uzņēmumu peļņai ierobežos nodokļu apiešanas iespējas.

Abi topošās globālās vienošanās pīlāri atbilst Komisijas redzējumam par uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu 21. gadsimtā, kā izklāstīts 4. iedaļā. To mērķi ir savstarpēji papildinoši, un globālo diskusiju ietvaros ir jāpanāk risinājums abiem. Tie iezīmē soļus ceļā uz svarīgajiem sadalījuma formulas principiem (izmantojot formulu daļējai tiesību uzlikt nodokli pārdalei atbilstīgi 1. pīlāram) un nodokļu bāzes vienotu definīciju. Komisija aktīvi piedalās starptautiskajās diskusijās un strādā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā jautājumi, kas skar ES kopumā, piemēram, saderība ar vienoto tirgu un administratīvās sarežģītības mazināšana, kā arī nodrošinātu, ka risinājumi ir izdevīgi ES. Arī 2021. gada 25. marta secinājumos Eiropadome atkārtoti uzsvēra, ka stingri dod priekšroku globālam risinājumam un apliecina savu apņemšanos tādu īstenot, kā arī paziņoja, ka ESAO ietvaros tā centīsies līdz 2021. gada vidum panākt vienprātībā balstītu risinājumu 27 .

2.2. Kā globālā vienošanās tiks īstenota ES

Pēc vienošanās par 1. pīlāru un tā iekļaušanas daudzpusējā konvencijā, 1. pīlāra piemērošana iesaistītajām valstīm būs obligāta. Lai nodrošinātu tā konsekventu īstenošanu visās ES dalībvalstīs, arī tajās, kuras nav ESAO dalībvalstis un nepiedalās iekļaujošajā satvarā, Komisija ierosinās direktīvu par 1. pīlāra īstenošanu ES.

Lai nodrošinātu tā konsekventu piemērošanu ES un saderību ar ES tiesību aktiem, 2. pīlāra īstenošanas pamata metode būs ES direktīva, kas atspoguļos ESAO paraugnoteikumus ar nepieciešamajiem pielāgojumiem. Globālās vienošanās par minimālu faktisku nodokļu uzlikšanu īstenošana ietekmēs arī esošās un nākotnes ES direktīvas un iniciatīvas (skatīt 2. izcēlumu turpmāk).

2. izcēlums. Mijiedarbība starp vienošanos par minimālu faktisku nodokļu uzlikšanu un esošajām ES iniciatīvām

2. pīlāra īstenošana ietekmēs pašreizējos Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas noteikumus un jo īpaši kontrolētu ārvalstu sabiedrību noteikumus, kas mijiedarbosies ar 2. pīlāra pamatnoteikumu (Ienākumu iekļaušanas noteikums jeb “IIN”). Kad IIN tiks ieviests ES, būs jāizpēta, kā vislabāk pielāgoties abu noteikumu mijiedarbībai.

2. pīlāra transponēšanai vajadzētu radīt iespēju vienoties par neizskatīto priekšlikumu Procentu un honorāru maksājumu direktīvas (IRD) pārstrādāšanai 28 , kas Padomē ir kopš 2011. gada. Pārstrādātās direktīvas mērķis bija panākt, lai direktīvas priekšrocības (kas novērš nodokļu ieturējumu radītos šķēršļus pārrobežu procentu un honorāru maksājumiem uzņēmumu grupā) būtu atkarīgas no tā, vai procentiem galamērķa valstī uzliek nodokli. Dažas dalībvalstis uzskatīja, ka Procentu un honorāru maksājumu direktīvai būtu jāiet tālāk un jānosaka minimālais nodokļu līmenis galamērķa valstī kā nosacījums labuma gūšanai no nodokļu ieturējuma nepiemērošanas. Vienošanās par 2. pīlāru šo problēmu atrisinās.

Kā norādīts nesenajā Komisijas paziņojumā “Laba nodokļu pārvaldība ES un ārpus tās” 29 , Komisija ierosinās ieviest 2. pīlāru kritērijos, kurus izmanto trešo valstu novērtēšanai ES sarakstu veidošanas procesā, lai stimulētu tās pievienoties starptautiskajam nolīgumam. Tas atbilst ES pašreizējai pieejai izmantot sarakstu veidošanas procesu, lai veicinātu starptautiski pieņemtu labu praksi.

3. Pārsniedzot ESAO nolīguma jomu — mērķorientēti risinājumi

Šajā iedaļā ir izklāstīta ES uzņēmējdarbības nodokļu programma nākamajiem diviem gadiem ar pasākumiem pašreizējās sistēmas uzlabošanai, koncentrējoties uz divējādām prioritātēm — taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu un produktīvu ieguldījumu un uzņēmējdarbības veicināšanu.

3.1. Nodrošināt taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu

Pirmais solis taisnīgākas nodokļu sistēmas izveidei ir lielāka publiskā pārredzamība attiecībā uz lielo ekonomikas dalībnieku samaksātajiem nodokļiem. Iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas arvien vairāk pieprasa nodrošināt lielāku pārredzamību un taisnīgumu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, jo īpaši uzņēmumu ienākuma nodokļiem.

Komisija nāks klajā ar jaunu priekšlikumu par faktiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ikgadēju publicēšanu noteiktiem lielajiem uzņēmumiem, kas darbojas ES, izmantojot ar 2. pīlāra aprēķiniem saskaņotu metodiku. Faktiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme sniedz informāciju par uzņēmumu samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvaru attiecībā pret gūtās peļņas summu, nevis attiecībā pret to ar nodokli apliekamo peļņu, kuru var samazināt, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, nodokļu atvieglojumus. Tādējādi priekšlikums uzlabos publisko pārredzamību attiecībā uz reālo faktisko nodokļu likmi, kuru piemēro lielajiem ES uzņēmumiem.

ES arī pastiprinās cīņu ar čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu, t. i., tādu sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu, kurām nav vai tikpat kā nav būtiskas klātbūtnes un faktiskas saimnieciskās darbības, ar jaunu likumdošanas iniciatīvu par to, kā neitralizēt čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām. Lai gan vairākas darbības ES un starptautiskā līmenī nodrošina instrumentus cīņai ar ļaunprātīgu nodokļu struktūru izmantošanu, juridiskas personas, kurām nav vai tikpat kā nav būtiskas klātbūtnes un saimnieciskās darbības, joprojām rada risku, ka tās tiks izmantotas tādiem nepareiziem mērķiem, kā piemēram, agresīva nodokļu plānošana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Lai gan šādu vienību izmantošanai var būt pamatoti iemesli, ir jāturpina cīnīties ar vienībām un struktūrām, kuras izveidotas ar galveno mērķi samazināt nodokļu saistības vai slēpt grupas vai darbību, kam tie pieder, neatbilstīgu rīcību un kurām nav būtiskas klātbūtnes un faktiskas saimnieciskās darbības valstīs, kur tās ir reģistrētas.

Komisijas priekšlikums ietvers tādas darbības kā prasība uzņēmumiem sniegt nodokļu administrācijai nepieciešamo informāciju, lai novērtētu, vai tiem ir būtiska klātbūtne un faktiska saimnieciskā darbība, tādu nodokļu priekšrocību liegšana, kas saistītas ar ļaunprātīgu čaulas uzņēmumu esību vai izmantošanu, un jaunu nodokļu informācijas, uzraudzības un nodokļu pārredzamības prasību izveide. Komisija arī plāno īstenot papildu pasākumus, kas nepieļautu, ka honorāri un procentu maksājumi tiek veikti ārpus ES nolūkā izvairīties no nodokļu uzlikšanas (tā sauktā “nodokļu dubultā neuzlikšana”).

Paralēli Komisija turpinās izmantot visus tās rīcībā esošos rīkus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, tostarp valsts atbalsta noteikumu izpildes panākšanu. Kaut arī tiešo nodokļu uzlikšana ir dalībvalstu kompetencē, dalībvalstīm šī kompetence jāīsteno saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp valsts atbalsta noteikumiem.

Darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu

1. darbība: iesniegt tiesību akta priekšlikumu tādu faktisko nodokļu likmju publicēšanai, kuras maksā lielie uzņēmumi, pamatojoties uz metodiku, kas apspriesta ESAO sarunu 2. pīlārā (līdz 2022. gadam)

2. darbība: iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā izklāsta Savienības noteikumus, ar ko apkaro čaulu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām (līdz 2021. gada 4. ceturksnim)

3.2. Veicināt produktīvus ieguldījumus un uzņēmējdarbību

Nodokļiem ir būtiska loma uzņēmumu ieguldījumu un izaugsmes atbalstā, tie rosina uzņēmējus pieņemt saimnieciskus lēmumus, kas ir sociāli vēlami, un nodrošina tiem iespējas pieņemt šādus lēmumus. Šī nodokļu politikas “stimulējošā” puse ir īpaši svarīga daļa no divējādās pārkārtošanās un ekonomikas atveseļošanas pēc Covid-19 pandēmijas.

Ierobežotākas naudas plūsmas dēļ MVU nereti ir mazāk iespēju absorbēt vai finansēt zaudējumus nekā lielākiem uzņēmumiem. Tāpēc pašreizējās krīzes laikā daudzas dalībvalstis ir rīkojušās strauji, lai mazinātu MVU tūlītējo nodokļu slogu, piemēram, atliekot nodokļu saistību nomaksu. Tomēr režīms attiecībā uz zaudējumiem dalībvalstīs joprojām ļoti atšķiras, un pastāv iespējas uzlabot ieguldījumu un izaugsmes vidi. Līdztekus šim paziņojumam Komisija pieņem ieteikumu dalībvalstīm par režīmu attiecībā uz zaudējumiem iekšzemē. Tas palīdzēs nodrošināt godīgu konkurenci starp uzņēmumiem un sniegs labāku atbalstu uzņēmumiem atveseļošanas periodā. Visticamāk, īpaši ieguvēji būs MVU. Komisijas dienesti arī vispārīgāk pētīs iespējas izveidot pārrobežu zaudējumu segšanas saskaņotu režīmu, kas risinātu problēmas, ar ko saskaras MVU un citi uzņēmumi laikā, kad sākas to paplašināšanās Eiropas valstīs.

Ņemot vērā pašreizējo nodokļu sistēmu, kas ļauj nodokļu procentus atskaitīt no parādsaistībām, nodokļu noteikumos joprojām pastāv nosliece dot priekšroku stimuliem, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos. Tas nozīmē, ka uzņēmums var atskaitīt procentus, kas saistīti ar parādsaistību finansēšanu, bet ne izmaksas, kas saistītas ar pašu kapitāla finansēšanu, piemēram, dividenžu izmaksu, tādējādi stimulējot to finansēt ieguldījumus, izmantojot parādsaistības, nevis pašu kapitālu. Tas var veicināt pārmērīgu parādsaistību uzkrāšanos ar iespējamu negatīvu plašāku ietekmi ES kopumā, ja dažām valstīm nāktos saskarties ar lieliem uzņēmumu maksātnespējas viļņiem. Stimuli, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, apdraud arī inovāciju finansēšanu ar pašu kapitāla palīdzību. Šis jautājums ir kļuvis arvien aktuālāks, jo saistībā ar ekonomisko krīzi pēc Covid-19 pandēmijas ir ievērojami pieaugušas uzņēmumu parādsaistības. Tāpēc Komisija nāks klajā ar priekšlikumu novērst stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, izmantojot pašu kapitāla finansēšanas atvieglojumu sistēmu, tādējādi veicinot finansiāli neaizsargāto uzņēmumu līdzsvarošanu. Priekšlikumā tiks iekļauti ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumi, kas nodrošinātu, ka to neizmanto neparedzētiem mērķiem.

Darbības, ko veic nolūkā veicināt produktīvus ieguldījumus un uzņēmējdarbību

3. darbība: pieņemt ieteikumu par režīmu attiecībā uz zaudējumiem iekšzemē (līdztekus šim paziņojumam)

4. darbība: sniegt tiesību akta priekšlikumu, ar ko izveido atvieglojumu tādu stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos (DEBRA) (līdz 2022. gada 1. ceturksnim)

4. Pārsniedzot ESAO nolīguma jomu — ES uzņēmējdarbības nodokļu vide 21. gadsimtam

Vienprātība par starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu reformu būs vēsturisks solis uz priekšu globālo uzņēmējdarbības nodokļu noteikumu modernizācijas virzienā. Pamatotu iemeslu dēļ globālā vienošanās par 1. pīlāru vispirms tiks piemērota tikai ierobežotam skaitam uzņēmumu. Lai šāds risinājums būtu efektīvs globālā mērogā, tam jābūt pārvaldāmam 139 jurisdikcijās un starp tām, ar atšķirīgu ekonomisko profilu un administratīvo spēju līmeni. Taču cieši integrēta Eiropas Savienība ar tās vienoto tirgu var un tai vajadzētu iet tālāk.

Vienotas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas neesība vienotajā tirgū kavē konkurētspēju. To izraisa ieguldījumu un finansēšanas lēmumu sagrozīšana (ja to pamatā ir nodokļu optimizācijas stratēģijas, nevis citi apsvērumi) un augstākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī. Tas rada nelabvēlīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar trešo valstu tirgiem.

Komisija tādēļ ierosinās jaunu sistēmu ienākumu nodokļu uzlikšanai uzņēmumiem Eiropā (Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma jeb BEFIT). BEFIT būs vienots uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu kopums ES, kas balstīts uz vienotas nodokļu bāzes galvenajām iezīmēm un peļņas sadali starp dalībvalstīm, pamatojoties uz formulu (sadalījuma formula). Tas balstīsies uz progresu, kas panākts globālajās diskusijās, kur šie jēdzieni jau pastāv, izmantojot formulu daļējai peļņas pārdalei atbilstoši 1. pīlāram un kopīgiem noteikumiem nodokļu bāzes aprēķināšanai 2 pīlāra piemērošanas nolūkos. BEFIT nodrošinās, ka uzņēmumi vienotajā tirgū varēs darboties bez liekiem nodokļu šķēršļiem. Tajā pašā laikā tas nodrošinās, ka neatbilstība starp uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām ES nemazina dalībvalstu spējas palielināt ieņēmumus valsts izdevumu prioritāšu segšanai.

Kopīgi noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes noteikšanu ievērojami vienkāršos darbu uzņēmumu grupām, kas darbojas vienotajā tirgū. Tā vietā, lai nodrošinātu atbilstību līdz pat 27 dažādiem uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu kopumiem, grupa varēs noteikt savas nodokļu saistības katrā ES dalībvalstī saskaņā ar vienotu noteikumu kopumu. Tas arī pavērs ceļu vēl tālākai administratīvajai vienkāršošanai, piemēram, vienotas ES uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iespējai, kas paredzēta grupai.

Šis jaunais priekšlikums aizstās neizskatītos priekšlikumus par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) 30 , kas tiks atsaukti.

BEFIT:

§izveidos kopēju noteikumu kopumu uzņēmumu grupām, kas darbojas vienotajā tirgū vairāk nekā vienā dalībvalstī, samazinot šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem;

§samazinās birokrātismu un samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas vienotajā tirgū, tādējādi samazinot administratīvo slogu gan nodokļu iestādēm, gan nodokļu maksātājiem;

§cīnīsies ar nodokļu apiešanu un atbalstīs darbvietu radīšanu, izaugsmi un ieguldījumus;

§nodrošinās vienkāršāku un taisnīgāku veidu, kā sadalīt tiesības uzlikt nodokļus starp dalībvalstīm;

§nodrošinās uzticamus un paredzamus uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus dalībvalstīm.

BEFIT apvienos starptautiskas grupas ES dalībnieku peļņu vienā nodokļu bāzē, kas pēc tam tiks sadalīta dalībvalstīm, izmantojot formulu, un tālāk tai tiks uzlikti nodokļi saskaņā ar valsts uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm. Galvenie apsvērumi ietvers to, kā piešķirt atbilstošu nozīmi pārdošanas apjomam pa galamērķiem, lai atspoguļotu tā tirgus nozīmi, kurā starptautiska grupa nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kā arī to, kā būtu jāuzrāda aktīvi (tostarp nemateriālie aktīvi) un darbaspēks (personāls un algas), lai nodrošinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu līdzsvarotu sadalījumu ES dalībvalstīs ar atšķirīgu ekonomisko profilu.

Formulas izmantošana peļņas sadalei novērsīs nepieciešamību piemērot sarežģītus transfertcenu noteikumus ES iekšienē uzņēmumiem, kuri ietilpst šajā tvērumā. Dažādās valstīs jau tiek izmantotas dažādu veidu sadalījuma formulas. Piemēram, ASV, Kanādā un Šveicē nodokļa bāzes aprēķināšanai reģionālā vai pašvaldību līmenī tiek izmantota formula. Turpretim transfertcenu noteikšanas nolūkiem cenas darījumiem starp vienas un tās pašas starptautiskās grupas dalībniekiem vienībām jānosaka tā, it kā cena noteikta salīdzināmā darījumā starp divām nesaistītām vienībām (nesaistītu pušu darījuma princips). ESAO BEPS darbības saistībā ar transfertcenu noteikšanu atjaunināja starptautiskās pamatnostādnes, tomēr šos principus ir grūti piemērot un īstenot mūsdienu ekonomikā, kas balstās uz nemateriāliem un netirgojamiem aktīviem. Darbs pie 1. pīlāra ir parādījis interesi izmantot atšķirīgu pieeju tiesību uzlikt nodokļus sadalē, izmantojot formulu nelielas nodokļu bāzes daļas pārdalei. BEFIT izmantos šo soli un attīstīs to tālāk, lai izveidotu vienkāršāku sistēmu vienotajā tirgū. Atšķirībā no 1. pīlāra, kur pašreizējie noteikumi un peļņas pārdale saskaņā ar formulu darbotos paralēli, BEFIT sadalījuma formula aizstātu pašreizējos noteikumus par nodokļu bāzes sadali vienotajā tirgū attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ietilpst šajā tvērumā.

Izmantojot sadalījuma formulu un kopēju nodokļu bāzes noteikumu kopumu, BEFIT iezīmēs svarīgu soli stabilākas uzņēmējdarbības nodokļu sistēmas izveidē vienotajā tirgū. Lai gan kopējās nodokļu bāzes un sadalījuma formulas principi jau bija minēti iepriekšējā KKUINB priekšlikumā, jaunais priekšlikums atspoguļos būtiskās izmaiņas ekonomikā un starptautiskajā sistēmā kopš 2011. gada marta, kad KKUINB tika sākotnēji ierosināta. Jo īpaši tas savos nodokļu bāzes definīcijas priekšlikumos balstīsies uz pieeju, kas tiek izmantota gaidāmajā globālajā nolīgumā. Tajā būs arī atšķirīga sadalījuma formula, kas labāk atspoguļos mūsdienu ekonomikas realitāti un globālās tendences, jo īpaši labāk ņemot vērā digitalizāciju.

Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta viedokli un konsultējoties ar uzņēmējdarbības nozari un pilsoniskās sabiedrības grupām.

Darbība, kas veicama, lai panāktu ilgāka termiņa uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu

5. darbība: iesniegt priekšlikumu par BEFIT (Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma), virzoties uz kopēju nodokļu noteikumu kopumu un nodrošinot taisnīgāku tiesību uzlikt nodokļus sadali starp dalībvalstīm (2023. gads) 

5. Secinājums

Gaidāmā globālā vienošanās iezīmēs izšķirošu soli uz priekšu starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reformā, risinot svarīgas problēmas, kas saistītas ar tiesību uzlikt nodokļus sadali un minimālu faktisku nodokļu uzlikšanu globālā mērogā. ES līmenī mums ir jāattīsta panāktais progress un jāīsteno tikpat vērienīga uzņēmējdarbības nodokļu programma, kas nodrošina taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu un atbalsta produktīvus ieguldījumus un uzņēmējdarbību. Šajā paziņojumā iekļautie pasākumi kopā ar jau notiekošo darbu ļaus ES virzīties uz priekšu un piepildīs šo ES uzņēmējdarbības nodokļu sistēmas redzējumu, kurš ir piemērots 21. gadsimta problēmu risināšanai un kura mērķis ir labi funkcionējošs vienotais tirgus.

(1)

Šajā projektā šobrīd ir iesaistījušās 139 jurisdikcijas visā pasaulē.

(2)

Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.

(3)

COM(2019) 640 final.

(4)

 COM(2020) 102 final.

(5)

Skatīt, piemēram, COM(2020) 590 final.

(6)

Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(7)

LESD 191. panta 2. punktā aicināts noteikt cenu piesārņošanas vai citu kaitējošu darbību negatīvajām eksternalitātēm, savukārt 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā dalībvalstis tiek mudinātas savos atveseļošanas un noturības plānos iekļaut strukturālas reformas, tostarp nodokļu sistēmas reformas, piemēram, novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz nodokļiem, kas ir mazāk kropļojoši (COM(2020) 575).

(8)

Šā procesa atbalstam Komisija pieņems ieteikumus par to, kā turpināt sekmēt attiecīgos instrumentus un stimulus, lai labāk īstenotu principu “piesārņotājs maksā” un tādējādi noslēgtu “bezmaksas piesārņojuma” laikmeta pakāpenisku izbeigšanu pēc gaidāmā Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma (COM(2021) 400).

(9)

COM(2021) 118 final.

(10)

COM(2021) 350 final.

(11)

COM(2020) 590 final.

(12)

Starptautiska privātpersonu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ES dalībvalstīm gadā rada nodokļu ieņēmumu zaudējumus 46 miljardu EUR apmērā. Skatīt ECOPA un CASE (2019) Estimating International Tax Evasion by Individuals, Taxation Papers 76. Turklāt tiek lēsts, ka saistībā ar izvairīšanos no uzņēmumu ienākuma nodokļu maksāšanas ES katru gadu zaudēti 35–70 miljardi EUR. Skatīt Dover, R., Ferrett, B., Gravino, D., Jones, E., Merler, S. (2015) Bringing transparency, coordination and convergence to corporate tax policies in the European Union, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, PE 558.773; Álvarez-Martínez, M., Barrios, S., d’Andria, D., Gesualdo, M., Nicodème, G., Pycroft, J. (2018) How Large is the Corporate Tax Base Erosion and Profit Shifting? A General Equilibrium Approach, CEPR Discussion Papers 12637; Tørsløv, T., Wier, L., Zucman, G. (2018) The Missing Profits of Nations, NBER Working Paper 24701.

(13)

  https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/economic-analysis-taxation/data-taxation_en .

(14)

Eiropas Komisija, Annual Review of Taxation – 2021 Edition, vēl nav publicēts.

(15)

COM(2021) 50 final, 27.1.2021.

(16)

2021. gada ziņojums par novecošanu: ekonomikas un budžeta prognozes ES dalībvalstīm (2019–2070), iestāžu dokuments Nr. 148, 2021. gada maijs.

(17)

Laikā no 2012. līdz 2020. gadam ES27 vidējais nodokļu ķīlis personai, kura nopelna vidējo algu, samazinājās par vairāk nekā 2 procentpunktiem.

(18)

LESD 191. panta 2. punkts.

(19)

Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I , 22.12.2020., 28.–46. lpp.).

(20)

Šis priekšlikums atšķirsies no 2018. gada priekšlikuma par digitālo pakalpojumu nodokli (COM(2018) 148 final) un priekšlikuma par nozīmīgu digitālo klātbūtni (COM(2018) 147 final), kas tiks atsaukti.

(21)

Aplēstās nodokļu saistību izpildes izmaksas lieliem uzņēmumiem ir aptuveni 2 % no samaksātajiem nodokļiem, turpretī MVU šīs aplēses ir aptuveni 30 % no samaksātajiem nodokļiem,

https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/tax_survey.pdf .

(22)

 Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(23)

COM(2020) 312 final.

(24)

COM(2020) 313 final.

(25)

Tā pieņemšanas rezultātā 1. pīlāra piemērošana uzņēmumiem būtu brīvprātīga.

(26)

  https://www.g20.org/wp-content/uploads/2021/04/Communique-Second-G20-Finance-Ministers-and-Central-Bank-Governors-Meeting-7-April-2021.pdf .

(27)

  https://www.consilium.europa.eu/media/48976/250321-vtc-euco-statement-en.pdf (europa.eu) .

(28)

COM(2011) 714 galīgā redakcija.

(29)

COM(2020) 313 final.

(30)

COM(2016) 685 final un COM(2016) 683 final.