EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.3.2021

COM(2021) 142 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

ES stratēģija par bērna tiesībām

Ievads

Bērnu tiesības ir cilvēktiesības. Visiem bērniem Eiropā un visā pasaulē vajadzētu būt vienādām tiesībām un iespējai dzīvot bez jebkāda veida diskriminācijas, savstarpējiem apvainojumiem vai iebiedēšanas.

Tas ir sociāls, morāls un cilvēcisks pienākums, no kura ir atkarīgi bērni (gandrīz katrs piektais ES iedzīvotājs 1 un katrs trešais pasaules iedzīvotājs 2 ir bērns) un visa sabiedrība. Mērķis ir nodrošināt, ka visi bērni var īstenot savu potenciālu un uzņemties vadošu lomu sabiedrībā, piemēram, cīņā par taisnīgumu un līdztiesību, demokrātijas stiprināšanā, vai arī zaļās un digitālās pārkārtošanās virzīšanā. 

Tāpēc bērnu tiesību aizsardzība un veicināšana ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības gan tās iekšienē, gan ārvalstīs īstenotā darba mērķiem 3 . Šis mērķis ir nostiprināts ES Pamattiesību hartā 4 , kura garantē bērnu tiesību aizsardzību Savienības tiesību aktu īstenošanā. Šāda tiesību aizsardzība un veicināšana jānodrošina visās politikas jomās, un tā ir viena no Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm, kas izklāstītas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs 5 .

Šīs stratēģijas vispārējais mērķis ir panākt, ka bērniem Eiropas Savienībā un visā pasaulē ir pēc iespējas labāka dzīve. Tajā ir atspoguļotas bērnu tiesības un loma mūsu sabiedrībā. Bērni iedvesmo, un viņi ir priekšplānā attiecībā uz informētības vairošanu par dabas un klimata pārmaiņu krīzēm, diskrimināciju un netaisnību. Viņi nav tikai topošie līderi, viņi ir pilsoņi un līderi jau tagad. Šīs stratēģijas mērķis ir izpildīt mūsu kopīgo pienākumu, proti, apvienot spēkus, lai ievērotu, aizsargātu un īstenotu ikviena bērna tiesības un kopā ar bērniem veidotu veselīgāku, noturīgu, taisnīgāku un vienlīdzīgu sabiedrību visiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērna tiesībām 6 (UNCRC), kuru ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, joprojām ir virziena rādītājs mūsu rīcībai šajā jomā. Vairāk nekā 30 gadus pēc konvencijas stāšanās spēkā ir panākts ievērojams progress, un arvien vairāk tiek atzīts, ka bērniem ir savs tiesību kopums.

Konvencijā ir atzītas visu bērnu tiesības uz labāko iespējamo dzīves sākumu, tiesības uzaugt laimīgiem un veselīgiem un pilnvērtīgi attīstīt savu potenciālu. Tas ietver tiesības dzīvot tīrā un veselīgā planētā, uzaugt aizsardzību un aprūpi nodrošinošā vidē, atpūsties, spēlēties un baudīt kultūras un mākslas aktivitātes, kā arī baudīt un cienīt dabisko vidi. Turklāt ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts ģimenēm un kopienām, lai tās varētu nodrošināt bērnu labbūtību un attīstību.

Nekad agrāk bērniem visā ES nav bijis tādu tiesību, iespēju un drošības kā šobrīd. Tas jo īpaši ir panākts, pateicoties politikas pasākumiem, tiesību aktiem un finansējumam, ko pēdējo desmit gadu laikā īstenojusi ES un dalībvalstis. Pēdējās desmitgadēs Komisija ir nākusi klajā ar svarīgām iniciatīvām bērnu tirdzniecības, seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas novēršanai, iniciatīvām par pazudušiem bērniem un bērniem draudzīgu tiesu sistēmu veicināšanu. Mēs patvēruma un migrācijas politikā un tiesību aktos esam iestrādājuši bērniem labvēlīgus noteikumus. Esam pastiprinājuši centienus padarīt internetu drošāku bērniem un joprojām cenšamies apkarot nabadzību un sociālo atstumtību. Globāli nozīmīgs notikums attiecībā uz bērna tiesībām bija pārskatītās 2017. gada ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, kā arī daudzās humānās palīdzības un attīstības programmas, kas veicina tiesības uz veselību un izglītību. Šo iniciatīvu ietekmē lielā mērā ir uzlabojusies Eiropas Savienībā dzīvojošo bērnu dzīve un viņu tiesību praktiskā īstenošana.

Šis progress bija grūti sasniedzams, un to nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu. Tagad ir jābalstās uz šiem centieniem, jāpievēršas esošajām un jaunām problēmām un jāizstrādā visaptveroša stratēģija ar mērķi aizsargāt un veicināt bērnu tiesības mūsdienu pasaulē, kas nemitīgi mainās.

Vēl arvien ir pārāk daudzu tādu bērnu, kuru tiesības tiek nopietni un regulāri pārkāptas. Bērni joprojām cieš no dažādu veidu vardarbības, sociālekonomiskās atstumtības un diskriminācijas, jo īpaši sava (vai viņu vecāku) dzimuma, seksuālās orientācijas, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes dēļ. Bērnu bažas netiek pietiekami uzklausītas, un bieži vien bērniem svarīgos jautājumos viņu uzskati netiek pietiekami ņemti vērā.

Covid-19 pandēmija ir saasinājusi pastāvošās problēmas un nevienlīdzību un radījusi jaunas problēmas. Bērni ir pakļauti pieaugošai vardarbībai ģimenē un vardarbībai un izmantošanai tiešsaistē, iebiedēšanai tiešsaistē 7 , turklāt tiešsaistē arvien vairāk tiek izplatīta bērnu pornogrāfija 8 . Iekavējās tādu procedūru īstenošana kā patvēruma procedūras vai ģimenes atkalapvienošanās. Pāreja uz attālinātu mācīšanos nesamērīgi ietekmēja ļoti mazus bērnus, bērnus ar īpašām vajadzībām, bērnus, kas dzīvo nabadzībā, marginalizētās kopienās, piemēram, romu bērnus, un bērnus attālos un lauku apvidos, kuriem nav piekļuves interneta savienojumiem un IT aprīkojumam. Daudzi bērni vairs nesaņēma savu uzturvielām bagātāko ikdienas maltīti, kā arī nevarēja piekļūt skolas piedāvātajiem pakalpojumiem. Pandēmija spēcīgi ietekmēja arī bērnu garīgo veselību, proti, tika ziņots, ka pieaug trauksme, stress un vientulība. Daudzi bērni nevarēja piedalīties sporta, atpūtas, mākslas un kultūras aktivitātēs, kas ir būtiski viņu attīstībai un labbūtībai.

ES ir vajadzīga jauna, visaptveroša pieeja, kas atspoguļotu jauno realitāti un ilgstošās problēmas. Pieņemdama šo pirmo visaptverošo stratēģiju par bērna tiesībām, Komisija apņemas ES politikas centrā izvirzīt bērnus un viņu intereses, īstenojot iekšējās un ārējās darbības un ievērojot subsidiaritātes principu. Šīs stratēģijas mērķis ir visus jaunos un visus spēkā esošos ES likumdošanas, politikas un finansēšanas instrumentus apvienot vienā visaptverošā satvarā.

Tajā ir ierosināta virkne mērķtiecīgu darbību sešās tematiskajās jomās, kurās katrā ir noteiktas prioritātes ES rīcībai turpmākajos gados. Papildus tam tiks pastiprināta bērnu tiesību integrēšana visās attiecīgajās ES politikas jomās. Pienācīgi ir ņemtas vērā konkrētām grupām piederīgu bērnu, piemēram, to, kuri ir neaizsargāti vairākos veidos un saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju, īpašās vajadzības.

Šīs stratēģijas pamatā ir agrāk pieņemti Komisijas paziņojumi par bērna tiesībām 9 un spēkā esošais tiesiskais regulējums un politiskais satvars 10 . Tā arī palīdz sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus 11 . Stratēģija ir balstīta uz Konvenciju par bērna tiesībām un tās trīs fakultatīvajiem protokoliem, kā arī uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) 12 , un tā palīdzēs sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 13 . Tā ir arī sasaistīta ar Eiropas Padomes standartiem bērna tiesību jomā, kā arī ar tās stratēģiju bērnu tiesību jomā (2016.–2021. gads) 14 .

Stratēģijas pamatā ir Eiropas Parlamenta 15 , dalībvalstu, bērnu tiesību organizāciju, citu ieinteresēto personu un privātpersonu būtiskais ieguldījums, kas tika saņemts sagatavošanas posmā, piemēram, atklātā sabiedriskajā apspriešanā 16 un 2020. gada Eiropas forumā par bērna tiesībām 17 .

Šī stratēģija ir izstrādāta bērnu labā un kopā ar bērniem. Tās sagatavošanā tika ņemti vērā vairāk nekā 10 000 bērnu viedokļi un ierosinājumi 18 . Bērni tika iesaistīti arī stratēģijas bērniem draudzīgas versijas sagatavošanā 19 . Tas Eiropas Savienībai ir jauna posma sākums un svarīgs solis virzībā uz bērnu efektīvu līdzdalību tās lēmumu pieņemšanas procesos.  

1.Līdzdalība politiskajā un demokrātiskajā dzīvē — Eiropas Savienība, kurā bērniem tiek dota iespēja būt aktīviem pilsoņiem un demokrātiskas sabiedrības locekļiem

Tas, ka jaunieši visā pasaulē iziet ielās un aicina rīkoties klimata jomā vai aizstāv bērna cilvēktiesības 20 , parāda mums, ka bērni ir aktīvi pilsoņi un pārmaiņu nesēji. Vairumā ES dalībvalstu bērniem līdz 18 gadu vecumam nav tiesību balsot, taču viņiem ir tiesības būt aktīviem demokrātiskas sabiedrības locekļiem un viņi var palīdzēt veidot, īstenot un novērtēt politiskās prioritātes.

Ir labi piemēri tam, kā dažādos valdības un publisko iestāžu līmeņos tiek veicināta bērnu jēgpilna līdzdalība, kam ir reāla ietekme uz lēmumiem publiskajā telpā 21 . ES līmenī šādi piemēri ir ES jaunatnes dialogi 22 un Mācību stūrītis 23 u. c.

Tomēr ir pārāk daudz tādu bērnu, kas uzskata, ka viņi lēmumu pieņemšanā netiek pietiekami ņemti vērā 24 . Tam par iemeslu ir arī stereotipi un pieņēmumi, ka bērnu līdzdalība ir sarežģīta, dārga un prasa resursus un īpašas zināšanas. It īpaši dzimumu stereotipi ierobežo zēnu un meiteņu centienus un rada šķēršļus viņu līdzdalībai un izvēlei dzīvē. Lai gan lielākā daļa bērnu, šķiet, apzinās savas tiesības, tikai katrs ceturtais uzskata, ka visa sabiedrība ievēro viņa tiesības 25 . Tas negatīvi ietekmē bērnu līdzdalību skolās, sportā, kultūrā un citās atpūtas aktivitātēs, tieslietu un migrācijas sistēmā vai veselības aprūpes nozarē, kā arī ģimenēs.

Tāpēc ES ir jāveicina un jāuzlabo iekļaujoša un sistēmiska bērnu līdzdalība vietējā, valsts un ES līmenī. Tas tiks darīts ar jaunas ES Bērnu līdzdalības platformas palīdzību, kuru plānots izveidot sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un bērnu tiesību organizācijām, lai nodrošinātu bērnu labāku iesaisti lēmumu pieņemšanā. Konference par Eiropas nākotni arī ir lieliska iespēja īstenot bērnu līdzdalību.

Turklāt Komisija palīdzēs bērniem, speciālistiem, kas strādā ar bērniem un bērnu labā, plašsaziņas līdzekļiem, sabiedrībai, politiķiem un politikas veidotājiem vairot informētību par bērnu tiesībām un nodrošināt bērna tiesības tikt uzklausītam. Tā arī veicinās bērnu jēgpilnu un iekļaujošu līdzdalību Eiropas iestāžu un ES aģentūru politikas veidošanas procesā, nepieciešamības gadījumā jo īpaši rīkojot īpašas konsultācijas attiecībā uz bērniem.

2.Sociālekonomiskā iekļaušana, veselība un izglītība — Eiropas Savienība, kas cīnās pret bērnu nabadzību, veicina iekļaujošu un bērniem draudzīgu sabiedrību un veselības aprūpes un izglītības sistēmu.

Ikvienam bērnam kopš pirmajiem dzīves mirkļiem ir tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni un vienlīdzīgām iespējām. Bērnu sociālekonomiskās iekļaušanas stiprināšana ir būtiska, lai novērstu nabadzības un nelabvēlīgu apstākļu turpināšanos no paaudzes paaudzē. Šajā sakarā ir būtiski nodrošināt ģimenēm sociālo aizsardzību un atbalstu.

Ikvienam bērnam neatkarīgi no viņa izcelsmes un dzīvesvietas ir tiesības uz visaugstākajam sasniedzamajam standartam atbilstošu veselības aprūpi un pilnvērtīgu izglītību. Tomēr bērniem, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, jo īpaši lauku apvidos, attālos un nelabvēlīgā situācijā esošos apgabalos, ir lielāka iespēja saskarties ar grūtībām piekļūt pamatpakalpojumiem.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs 28 un Komisijas 2013. gada ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” 29 joprojām ir svarīgi bērnu nabadzības mazināšanas un bērnu labbūtības uzlabošanas instrumenti. Tikpat svarīgi šo politikas mērķu atbalstam ir ES finansēšanas instrumenti. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam dalībvalstīm, kurās nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars (2017.–2019. gadā) pārsniedz ES vidējo rādītāju, 5 % no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) būs jāatvēl bērnu nabadzības apkarošanai, taču arī visām pārējām dalībvalstīm šim nolūkam būtu jāatvēl atbilstošas summas. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) veicinās investīcijas infrastruktūrā, aprīkojumā un piekļuvē kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot Savienības nabadzīgākajiem reģioniem, kur sabiedriskie pakalpojumi parasti ir mazāk attīstīti. Atveseļošanas un noturības mehānisms palīdzēs panākt ātru un iekļaujošu atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas, piemēram, veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem un uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

2.1. Bērnu nabadzības apkarošana un vienlīdzīgu iespēju veicināšana

Neraugoties uz samazinājumu pēdējo gadu laikā, 2019. gadā Eiropas Savienībā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 22,2 % bērnu. Bērniem, kurus audzina viens vecāks, kuri aug trīs vai vairāk bērnu ģimenēs, kuri dzīvo ES lauku apvidos un visattālākajos reģionos vai kuriem ir migrantu vai romu izcelsme, atkarībā no dalībvalsts ir līdz pat trīs reizes lielāks risks piedzīvot nabadzību nekā citiem bērniem 30 . Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti aptuveni puse to vecāku bērni, kuriem ir zems izglītības līmenis, turpretī attiecībā uz to vecāku bērniem, kam ir augsts izglītības līmenis, šādam riskam bija pakļauti mazāk nekā 10 % bērnu. Bērniem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem ir lielāks risks piedzīvot ļoti sliktus sadzīves apstākļus vai pārapdzīvotību, kā arī kļūt par bezpajumtniekiem.

Tādējādi rodas izteikta iespēju nevienlīdzība, ko joprojām piedzīvo bērni pat tajās valstīs, kurās nabadzības un sociālās atstumtības līmenis ir zems 31 . Bērniem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem bērniem, kas uzaug labākos apstākļos, ir mazāka iespēja gūt labas sekmes skolā, būt veseliem un vēlāk dzīvē pilnībā izmantot savu potenciālu.

Visiem bērniem, ieskaitot bērnus ar invaliditāti un bērniem no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot kopā ar savu ģimeni un kopienā. Integrētām bērnu aizsardzības sistēmām, kas ietver efektīvus preventīvos pasākumus, agrīnu intervenci un atbalstu ģimenēm, būtu bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem vai bērniem, kuri varētu palikt bez vecāku aprūpes, jānodrošina nepieciešamie apstākļi, lai novērstu ģimenes izšķiršanu. Nedrīkstētu būt tā, ka nabadzība ir vienīgais iemesls bērnu nodošanai aprūpē. Ir jānodrošina pāreja uz kvalitatīvu kopienā balstītu aprūpi un ārpusģimenes aprūpi, kā arī atbalsts saistībā ar tāda vecuma sasniegšanu, kurā vairs netiek nodrošināta aprūpe.

Rīcības plānā par Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu 32 Komisija ir izvirzījusi vērienīgu mērķi līdz 2030. gadam to personu skaitu, kas ir pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, samazināt par vismaz 15 miljoniem, no kuriem vismaz 5 miljoniem jābūt bērniem. Viens no tā galvenajiem rezultātiem ir Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem 33 un kas papildina šo stratēģiju un ietver aicinājumu veikt īpašus pasākumus, kuri vērsti uz nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem. Minētajā priekšlikumā dalībvalstīm ir ieteikts garantēt grūtībās nonākušiem bērniem piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem: pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītībai (ieskaitot skolas rīkotas aktivitātes), veselības aprūpei, uzturam un mājoklim.

Komisija uzrauga, kā dalībvalstis Eiropas pusgada procesā risina bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, kā arī vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus konkrētai valstij adresētus ieteikumus. Pastiprinātā Garantija jauniešiem 34 paredz, ka visi jaunieši vecumā no 15 gadiem četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem darba, izglītības, stažēšanās vai mācekļa prakses piedāvājumu.

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis: -Padomē ātri pieņemt Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, un īstenot tā noteikumus; -īstenot pastiprināto Garantiju jauniešiem un mudināt jauniešus izmantot Garantijas jauniešiem piedāvātos pakalpojumus.

2.2. Tiesību uz veselības aprūpi nodrošināšana visiem bērniem

Vakcinācija ir galvenais rīks, ar ko var novērst saslimšanu ar nopietnām, lipīgām un dažkārt pat nāvējošām slimībām, un tā ir bērnu aprūpes pamatelements. Pateicoties vērienīgai vakcinācijai, ir izskaustas bakas un Eiropā vairs neslimo ar poliomielītu. Tomēr nepietiekamu vakcinācijas tvēruma rādītāju dēļ joprojām ir vērojami vakcīnnovēršamu slimību uzliesmojumi. Covid-19 pandēmija arī apdraud bērnu vakcinācijas programmu nepārtrauktību Eiropā. Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm ir kopīgi mērķi apkarot dezinformāciju, vairot uzticēšanos vakcīnām un nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām.

2020. gadā Eiropas Savienībā vairāk nekā 15 500 bērnu un pusaudžu tika diagnosticēts vēzis un vairāk nekā 2000 gados jaunu pacientu zaudēja cīņu ar šo slimību. Vēzis ir visbiežākais slimības izraisītas nāves cēlonis personām, kas vecākas par vienu gadu. Līdz 30 % bērnu, kurus skāris vēzis, cieš no smagām ilgtermiņa sekām, un vēzi pārslimojušo bērnu skaits turpina pieaugt.

Veselīga un aktīva dzīvesveida piekopšana agrīnā vecumā palīdz samazināt risku vēlāk dzīvē saslimt ar vēzi. Ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu 36 tiek pastiprinātas agrīnas preventīvas darbības un uzsāktas jaunas iniciatīvas bērnu vēža jomā, kuru mērķis ir palīdzēt jauniem pacientiem atveseļoties un nodrošināt optimālu dzīves kvalitāti. Bērniem, kuri slimo ar vēzi, bieži vien ir pieejams tikai dažas apstiprinātas ārstēšanas metodes. Pārskatītā regula par bērniem paredzētām zālēm ir ES zāļu stratēģijas 37 pamatiniciatīva, un tās mērķis ir veicināt tieši bērniem paredzētas zāles, ieskaitot tādas, kas izmantojamas pediatriskajā onkoloģijā.

Bērnība attiecībā uz turpmāko fizisko un garīgo veselību ir noteicošs dzīves posms. Tomēr bērnu vidū plaši ir izplatītas garīgās veselības problēmas, kuras dažkārt var būt saistītas ar izolāciju, izglītības vidi, sociālo iekļaušanu un nabadzību, kā arī ar digitālo rīku ilgstošu izmantošanu. Līdz 20 % bērnu visā pasaulē ir garīgās veselības problēmas, kas gadījumā, ja tās netiek ārstētas, būtiski ietekmē šo bērnu attīstību, izglītības līmeni un iespējas dzīvot piepildītu dzīvi. Skola ir atzīta par vienu no bērnu garīgo veselību nosakošajiem pamatfaktoriem 38 . Eiropas izglītības telpa 39 citstarp būs vērsta uz garīgo veselību un labklājību izglītībā. Līdzdalība kultūras dzīvē, laika pavadīšana dabā un fiziskās aktivitātes var radīt pašcieņu, sevis pieņemšanu, celt pašapziņu un pašvērtējumu un tādējādi pozitīvi ietekmēt bērnu garīgo veselību 40 .

Bērni migranti bieži cieš no garīgās veselības problēmām, kam par iemeslu ir izcelsmes valstī vai migrācijas maršrutā piedzīvotais, nenoteiktība vai tas, ka ierašanās valstī pret viņiem izturas pazemojoši. Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) Aizsargājamo personu tīkla (Vulnerables Network, VEN) darbs cita starpā ir vērsts uz patvēruma meklētāju garīgo veselību. Dažām citām bērnu grupām, piemēram, bērniem ar invaliditāti un bērniem, kuri ir LGBTIK, saistībā ar garīgo un fizisko veselību varētu būt īpašas vajadzības, kuras ir pienācīgi jārisina.

Bērnu pilnvērtīga fiziskā un garīgā attīstība ir iespējama tikai ar veselīgu uzturu un regulārām fiziskām aktivitātēm. Arī mūsdienās Eiropas Savienībā ir bērni, it īpaši romu un klejotāju bērni 41 , kuri cieš badu, kā dēļ viņi ir uzņēmīgāki pret slimībām un viņu smadzenes neattīstās pienācīgi. Līdzīgas problēmas piedzīvo arī bērni bezpajumtnieki un bērni migranti, kuri dzīvo pārpildītos vai standartiem neatbilstošos uzņemšanas objektos. 

No otras puses, tā kā ir pieaudzis pārmērīgi apstrādātu un neveselīgu pārtikas produktu piedāvājums un to pieejamība cenas ziņā, pēdējo 30–40 gadu laikā ir saasinājusies liekā svara un aptaukošanās problēma. Eiropas Savienībā katram trešajam bērnam vecumā no 6 līdz 9 gadiem ir liekais svars vai aptaukošanās. Liekais svars vai aptaukošanās var palielināt diabēta, vēža, sirds un asinsvadu slimību vai priekšlaicīgas nāves risku. Komisijas darbības ietver programmu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu 42 un ES rīcības plānu bērnu aptaukošanās mazināšanai 2014.–2020. gadam 43 , attiecībā uz kuriem tiks izvērtēta turpmāku pasākumu nepieciešamība.

Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam” 44 pārtikas un mazumtirdzniecības nozares tiek aicinātas palielināt veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas izvēļu pieejamību par pieņemamu cenu. Šajā sakarā Komisija ierosinās saskaņotu, obligātu iepakojuma priekšpusē izvietojamu uzturvērtības marķējumu, kura mērķis ir palīdzēt apzināti izvēlēties veselīgus pārtikas produktus, un noteiks uzturvielu profilus, lai ierobežotu tādu pārtikas produktu reklamēšanu (izmantojot uzturvērtības vai veselīguma norādes), kuri satur daudz tauku, cukura un sāli. Kampaņa “HealthyLifestyle4All” popularizēs veselīgu dzīvesveidu visiem – visām paaudzēm un sociālajām grupām un jo īpaši bērniem.

2.3. Iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības veidošana

Visiem bērniem ir tiesības jau no agras bērnības un visā skolas un arodmācības laikā attīstīt savas pamatprasmes un talantus, arī neformālās mācīšanās vidē. Iekļaujošas, nenošķirtas un kvalitatīvas izglītības pieejamība būtu jāgarantē citstarp ar nediskriminējošu attieksmi neatkarīgi no rases un etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, valstspiederības, uzturēšanās statusa, dzimuma un seksuālās orientācijas.

Pirmsskolas izglītība un aprūpe īpaši labvēlīgi ietekmē bērnu kognitīvo, valodas un sociālo attīstību. Gan sistēmas “Izglītība un apmācība 2020” etalonrādītājs 47 , gan Barselonas mērķi 48 attiecībā uz bērnu līdzdalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē ES līmenī ir sasniegti, tomēr situācija dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga.

Pirmsskolas izglītībā un aprūpē uzņemto bērnu ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederīgu bērnu, migrantu izcelsmes bērnu un romu bērnu īpatsvars ir daudz zemāks, lai gan viņi arī ir tie bērni, kuri gūtu vislielāko labumu no līdzdalības. Valstis veic mērķtiecīgus pasākumus ar mērķi atvieglot pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamību nabadzībā dzīvojošiem bērniem, tomēr tikai dažas valstis veic tādus atbalsta pasākumus, kas vērsti uz migrantu izcelsmes bērniem vai reģionālām vai etniskām minoritātēm piederīgiem bērniem 49 . Tas jo īpaši rada problēmas migrantu izcelsmes bērniem, kuriem piekļuve pirmsskolas izglītībai un aprūpei dod īpašu labumu valodas attīstības ziņā. Komisija ierosinās pārskatīt Barselonas mērķus, lai atbalstītu turpmāku augšupēju konverģenci starp dalībvalstīm attiecībā uz līdzdalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē 50 .

Iekļaujošas skolas izglītības izveides nolūkā ir jāveido jēgpilna dažādās vidēs gūta mācīšanās pieredze. Šajā sakarā Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis būs atbalstīt mācīšanos tiešsaistē un attālinātu mācīšanos sākumskolas un pamatskolas izglītībā, un ar kuriem tiks veicināta elastīgākas un iekļaujošākas izglītības attīstība, apvienojot dažādas mācību vides (mācīšanās skolā un no attāluma) un (digitālos rīkus, arī tiešsaistes, un nedigitālos) rīkus, un vienlaikus tiks ņemtas vērā nelabvēlīgā situācijā esošu grupu un kopienu īpašās problēmas.

Kaut arī situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies, Eiropas Savienībā joprojām 10 % jauniešu (un vairāk nekā 60 % romu jauniešu) izglītību un apmācību pamet priekšlaicīgi, un tikai 83 % (tikai 28 % romu) jauniešu ir ieguvuši vidējo izglītību. 44 % romu bērnu, kas apmeklē sākumskolu, apmeklē segregētas sākumskolas, kā rezultātā ir apdraudētas viņu izredzes gūt panākumus turpmākajos izglītības posmos 51 . Bērni ar invaliditāti priekšlaicīgi pamet skolu, un tādu izglītojamo, kuriem ir invaliditāte un kuri ieguvuši augstāko izglītību, ir mazāk (atšķirība ir 14,4 procentpunkti). Joprojām pastāv atšķirība starp dzimumiem, proti, vairāk zēnu nekā meiteņu priekšlaicīgi pamet skolu. Turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2018. gada rezultāti 52 liecina, ka joprojām katram piektajam gados jaunam Eiropas iedzīvotājam nav pietiekamu prasmju lasīšanā, matemātikā vai dabaszinātnēs. Lai palīdzētu novērst šo tendenci un atbalstītu visus skolēnus vidusskolas izglītības iegūšanā, Komisija nāks klajā ar ieteikumu, kura mērķis būs pavērt ceļus panākumiem skolā, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem.

Profesionālā izglītība un apmācība (PIA) var palīdzēt nodrošināt izglītojamajiem tādu profesionālo prasmju un pamatprasmju līdzsvarotu kopumu, kuras vajadzīgas, lai gūtu panākumus mainīgajā darba tirgū un sabiedrībā, kā arī tā var veicināt iekļautību un vienlīdzīgas iespējas.

3.Vardarbības pret bērniem apkarošana un bērnu aizsardzības nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas sekmē bērnību bez vardarbības

Visu veidu vardarbība pret bērniem ir plaši izplatīta. Bērni var kļūt par vardarbībā cietušajiem, tās lieciniekiem, kā arī vardarbības veicējiem – savās mājās, skolā, izklaides un atpūtas aktivitātēs, tiesu sistēmā un citur, gan bezsaistē, gan tiešsaistē.

Tiek lēsts, ka puse no visiem bērniem visā pasaulē katru gadu piedzīvo kāda veida vardarbību. Teju trīs ceturtdaļas pasaules bērnu vecumā no 2 līdz 4 gadiem no vecākiem un aprūpētājiem regulāri saņem fizisku sodu un/vai piedzīvo psiholoģisku vardarbību 55 . Eiropā katrs piektais bērns varētu ciest no seksuālas vardarbības 56 , proti, gandrīz ceturtā daļa personu, kas Eiropas Savienībā cietušas no cilvēku tirdzniecības, ir bērni, no kuriem lielākā daļa ir meitenes, kas tiek pārdotas seksuālas izmantošanas nolūkā 57 . Vairāk nekā 200 miljoni sieviešu un meiteņu visā pasaulē ir pārcietušas sieviešu dzimumorgānu kropļošanu 58 , to skaitā vairāk nekā 600 000 sieviešu un meiteņu Eiropas Savienībā 59 . 62 % interseksuāļu 60 , kuriem veikta operācija, apgalvoja, ka ne viņi, ne viņu vecāki pirms ārstēšanas vai medicīniskās iejaukšanās nav devuši pilnībā informētu piekrišanu viņu dzimumpazīmju izmainīšanai 61 .

Covid-19 pandēmijas ietekmē ir pieaugusi dažu veidu vardarbība, piemēram, vardarbība ģimenē, savukārt sūdzību un ziņošanas mehānismi ir jāpielāgo jaunajiem apstākļiem. Ir jāuzlabo bērnu uzticības tālruņa (116 111) un palīdzības dienesta pazudušu bērnu meklēšanai (116 000) kapacitāte un to pieejamība.

Vardarbības piedzīvošana nopietni ietekmē bērna fizisko, psiholoģisko un emocionālo attīstību. Tas var ietekmēt bērna spēju apmeklēt skolu, būt saskarē ar cilvēkiem un gūt panākumus. Tā rezultātā var attīstīties garīgās veselības problēmas, hroniskas slimības, vēlme darīt sev pāri vai pat izdarīt pašnāvību. Tas īpaši varētu skart neaizsargātās situācijās esošus bērnus.

Regulāri ir novērojama vardarbība skolā un vienaudžu starpā. Saskaņā ar PISA 2018. gada rezultātiem 23 % skolēnu ir norādījuši, ka vismaz dažas reizes mēnesī skolā piedzīvojuši (fizisku, verbālu vai sociālu) iebiedēšanu. Pamattiesību aģentūras nesen veiktajā LGBTI aptaujā 51 % tās respondentu vecumā no 15 līdz 17 gadiem ir norādījuši, ka viņi skolā tikuši aizskarti.

2019. gadā 12 % starptautisko migrantu visā pasaulē (jeb 33 miljoni) bija bērni. Ļoti bieži bērni migranti, ieskaitot bērnus bēgļus, ir pakļauti ļaunprātīgas izmantošanas riskam un pirms un/vai pēc ierašanās ES teritorijā piedzīvojuši galēju vardarbību – karu, vardarbīgu konfliktu, ekspluatāciju, cilvēku tirdzniecību, fizisku, psiholoģisku un seksuālu vardarbību 62 . Bērni var pazust vai tikt nošķirti no savām ģimenēm. Risks ir lielāks gadījumos, kad bērni ceļo bez pavadības vai ir spiesti mitināties pārapdzīvotos objektos kopā ar viņiem svešiem pieaugušajiem. Bērniem, kuri migrācijas kontekstā vai viņu migrācijas izcelsmes dēļ ir īpaši neaizsargāti, ir nepieciešama papildu mērķtiecīga aizsardzība un atbalsts. Tas attiecas arī uz bērniem ārpus ES, piemēram, saskaņā ar aplēsēm gandrīz 30 000 Al Hol nometnē Sīrijā mītošo bērnu, ieskaitot ārvalstu kaujinieku bērnus, ir konfliktu izraisītas traumas un ārkārtīgi smagi dzīves apstākļi 63 .

Komisija centīsies apkarot pret visiem bērniem vērstu vardarbību, ieskaitot ar dzimumu saistītu vardarbību, un atbalstīs dalībvalstis šādas vardarbības apkarošanā. Šajā sakarā Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis un uzraudzīs 2017. gada paziņojumā par bērnu migrantu aizsardzību 64 noteikto darbību īstenošanu.

Komisija arī sadarbosies ar visām ieinteresētajām personām, lai vairotu informētību par visu veidu vardarbību un tādējādi nodrošinātu, ka bērniem, kas cietuši no vardarbības un bijuši tās liecinieki, ir pieejami bērniem pielāgoti preventīvi, aizsardzības un atbalsta pasākumi. Programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” 65 arī turpmāk finansēs bērnu aizsardzības projektus.

Komisija meklēs risinājumus, kā novērst to, ka valsts un ES līmenī trūkst pēc vecuma un dzimuma sadalītu salīdzināmu datu par vardarbību pret bērniem, un nepieciešamības gadījumā šajā sakarā izmantos Pamattiesību aģentūras speciālās zināšanas.

Šī stratēģija papildinās un vajadzības gadījumā pastiprinās darbības, kas paredzētas jaunajā ES stratēģijā cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kā arī ES stratēģijā efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu 66 . Šajā sakarā Komisija arī pēta iespēju izveidot Eiropas centru seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai, kas sadarbotos ar uzņēmumiem un tiesībaizsardzības iestādēm, lai identificētu cietušos un sauktu pie atbildības likumpārkāpējus.

Integrētu bērnu aizsardzības sistēmu veicināšana ir cieši saistīta ar vardarbības novēršanu un aizsardzību pret to. Visām attiecīgajām iestādēm un dienestiem būtu jāsadarbojas nolūkā aizsargāt un atbalstīt bērnus, centrālo uzsvaru liekot uz bērniem, un jārīkojas viņu interesēs Komisija turpinās atbalstīt bērnu māju (Barnahus 67 ) izveidi ES. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš preventīviem pasākumiem, ieskaitot atbalstu ģimenēm.

4.Bērniem draudzīga tiesu sistēma — Eiropas Savienība, kurā tiesu sistēma aizstāv bērnu tiesības un vajadzības

Bērni var būt cietušie, liecinieki, turēti aizdomās vai apsūdzēti par nozieguma izdarīšanu, vai būt puse tiesvedībā civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās. Visos gadījumos bērniem būtu jājūtas komfortabli un droši, lai viņi varētu efektīvi piedalīties un tapt sadzirdēti. Tiesvedība jāpielāgo viņu vecumam un vajadzībām, tajā ir jāievēro visas viņu tiesības 69 un galvenajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Lai gan ES rīcība šajā jomā līdz šim ir bijusi vērā ņemama un Eiropas Padomes sistēmā 70 ir pieņemti standarti, valstu tiesu sistēmām ir jābūt labāk sagatavotām, lai ņemtu vērā bērnu vajadzības un tiesības. Profesionāļi nereti nav apmācīti, kā mijiedarboties ar bērniem atbilstoši bērnu vecumam, tai skaitā gadījumos, kad jāinformē par tiesvedības rezultātiem, un ievērot bērna intereses. Ne vienmēr tiek ievērotas bērna tiesības tikt uzklausītam, un ne vienmēr ir ieviesti mehānismi, ar ko novērš bērna vairākkārtēju uzklausīšanu vai pierādījumu vākšanu 71 .

Bērniem ir grūti piekļūt tiesu iestādēm un saņemt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus par viņu tiesību pārkāpumiem, arī Eiropas un starptautiskā līmenī. Neaizsargāti bērni bieži ir pakļauti multiplai un intersekcionālai diskriminācijai. Bērni ar invaliditāti saskaras ar grūtībām tiesu sistēmu un tiesvedības samazinātas pieejamības dēļ, un viņiem trūkst pieejamas informācijas par tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Būtu jāuzlabo datu vākšana par bērniem, kas iesaistīti tiesvedībā, tostarp specializēto tiesu kontekstā.

Covid-19 pandēmija ir saasinājusi ar bērniem un tiesiskumu saistītās problēmas. Dažas tiesvedības ir apturētas vai atliktas; ir ierobežotas tiesības apmeklēt ģimenes locekļus cietumā.

Bērni ir saskarsmē ar civiltiesību sistēmu pēc vecāku atšķiršanas vai tad, kad notiek šķiršanās, vai ja bērni tiek adoptēti vai ievietoti aprūpē. Ģimenes materiālās tiesības ir valsts kompetencē. Lai pārrobežu lietās aizsargātu bērnu tiesības un nodrošinātu viņiem tiesu iestāžu pieejamību, ļoti svarīga ir regula “Brisele IIa” (ar tās 2019. gada pārstrādāto redakciju) vai Uzturēšanas saistību regula un ciešāka tiesu iestāžu sadarbība. Lai gan būtu jānovērš nevajadzīga ģimenes izšķiršana, jebkuram lēmumam par bērna ievietošanu aprūpē būtu jānodrošina bērna tiesību ievērošana 72 . Ja tiesas vai valsts iestādes zina, ka bērnam ir cieša saikne ar citu dalībvalsti, pēc iespējas agrākā posmā būtu jāapsver piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu šīs tiesības.

2022. gadā Komisija atjauninās Prakses rokasgrāmatu par Briseles IIa regulas (pārstrādātās redakcijas) piemērošanu. Īpašas problēmas rodas pārrobežu situācijās, arī ģimenēm, kurās vecāki ir šķīrušies vai atšķirti, un varavīksnes ģimenēm.

2020. gadā viena trešdaļa no visiem iesniegtajiem patvēruma pieteikumiem attiecās uz bērniem 73 . Visās darbībās vai lēmumos, kas attiecas uz bērniem migrantiem, galvenajam apsvērumam jābūt bērna interešu principam. Neraugoties uz līdz šim panākto progresu, t. sk. progresu, kas panākts, īstenojot 2017. gada paziņojumu par bērnu migrantu aizsardzību, bērniem joprojām ne vienmēr tiek sniegta viņu vecumam atbilstoša informācija par tiesvedību, nedz arī lietderīgi norādījumi un atbalsts patvēruma vai atgriešanas procedūru gaitā. Migrācijas un patvēruma paktā ir uzsvērta vajadzība gan īstenot, gan pastiprināt ES tiesību aktos paredzētos aizsardzības pasākumus un bērnu migrantu aizsardzības standartus. Jaunie noteikumi pēc to pieņemšanas paātrinās pārstāvju iecelšanu nepavadītiem bērniem un nodrošinās resursus, lai atbalstītu viņu īpašās vajadzības, tostarp kļūšanu par pieaugušo un pāreju uz neatkarīgu dzīvi. Bērniem šo procedūru gaitā vienmēr tiks piedāvāta pienācīga izmitināšana un palīdzība, arī juridiskā palīdzība. Jaunie noteikumi arī stiprinās dalībvalstu solidaritāti pilnīgas aizsardzības nepavadītiem bērniem nodrošināšanā.

Pat mūsdienās Eiropā ir bērni, kas ir bezvalstnieki vai nu kopš dzimšanas, vai bieži vien migrācijas dēļ. Valstspiederības neesība apgrūtina piekļuvi dažiem pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, un var novest pie vardarbības un ekspluatācijas.

Attiecībā uz bērniem, kas cietuši noziedzīgos nodarījumos, ziņošana par šādiem nodarījumiem nereti ir visnotaļ nepietiekama cietušā vecuma un neinformētības par savām tiesībām dēļ un tādēļ, ka trūkst pieejamu, vecumam un dzimumam atbilstošu ziņošanas un atbalsta dienestu. Īpašas problēmas rodas, apzinot cietušos konkrētos noziedzīgos nodarījumos, piemēram, cilvēku tirdzniecībā vai seksuālā vardarbībā, kā uzsvērts ES stratēģijā par cietušo tiesībām 74 .

Apvienoto Nāciju Organizācijas 2019. gada globālajā pētījumā par bērniem, kuriem atņemta brīvība 75 , tika uzsvērts, ka joprojām pārāk daudziem bērniem, kas ir pārkāpuši likumu vai ir saistīti ar migrācijas un patvēruma procedūrām, tiek atņemta brīvība. Valstu iestādēm, arī ES dalībvalstīs, saskaņā ar ES acquis ir jādara pieejami un plašāk jāizmanto realizējami un efektīvi ar brīvības atņemšanu nesaistīti pasākumi un jānodrošina, ka aizturēšana tiek izmantota tikai kā galējais līdzeklis un uz iespējami īsāku piemērotu laiku. Ja vecāki tiek ieslodzīti, būtu jāveicina arī rīcībpolitikas un prakse, kas respektē viņu bērnu tiesības. Pilnīga un pareiza direktīvas par procesuālajām garantijām 76 īstenošana un piemērošana praksē nodrošinās kriminālprocesos aizdomās turēto vai apsūdzēto bērnu labāku aizsardzību.

5.Digitālā un informācijas sabiedrība — Eiropas Savienība, kurā bērni var droši atrasties digitālajā vidē un izmantot tajā sniegtās iespējas

Digitālās vides attīstība un jaunu tehnoloģiju izmantošana ir pavērušas daudzas iespējas. Bērni jau no agra vecuma spēlējas, rada, mācās, mijiedarbojas un izpauž sevi savienotā vidē tiešsaistē. Digitālās tehnoloģijas ļauj bērniem piedalīties globālās kustībās un uzņemties aktīvu pilsoņu lomu. Tā kā viņi ir “digitālās pasaules iedzīvotāji”, viņiem ir labākas iespējas gūt panākumus arvien digitalizētākā un savienotākā izglītības sistēmā un nākotnes darba tirgus sistēmās. Digitālo rīku izmantošana bērniem ar invaliditāti var palīdzēt mācīties, dibināt sakarus, komunicēt un piedalīties atpūtas aktivitātēs tiešsaistē, ja vien tās ir pieejamas.

Tomēr bērnu klātbūtne tiešsaistē palielina risku, ka viņi saskarsies ar kaitīgu vai nelikumīgu saturu, piemēram, bērnu pornogrāfijas vai bērnu seksuālas izmantošanas materiāliem, pornogrāfiju un pieaugušajiem domātu saturu, sekstingu, naida runu tiešsaistē, maldinošu informāciju vai dezinformāciju, jo trūkst efektīvu vecāku kontroles / vecuma verifikācijas sistēmu. Atrašanās tiešsaistē ir arī saistīta ar kaitējošas un nelikumīgas saskarsmes risku, piemēram, iedraudzināšanu tiešsaistē un seksuālu uzmākšanos, iebiedēšanu tiešsaistē vai ļaunprātīgu izmantošanu un aizskaršanu tiešsaistē. Pagājušajā gadā gandrīz trešdaļa meiteņu un 20 % zēnu reizi mēnesī saskārās ar nepatīkamu saturu; un bērni no minoritātēm ar nepatīkamiem notikumiem tiešsaistē saskaras biežāk 83 . 15–17 gadus vecu LGBTI respondentu vidū 15 % savas seksuālās orientācijas dēļ ir piedzīvojuši aizskarošu izturēšanos tiešsaistē 84 . Arvien vairāk cilvēku tirgotāju izmanto interneta platformas, lai vervētu un ekspluatētu cietušos, un bērni ir īpaši neaizsargāta mērķgrupa 85 . 

Saistībā ar ES stratēģiju efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu 86  Komisija nāca klajā ar pagaidu priekšlikumu, lai ļautu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem turpināt brīvprātīgi ziņot iestādēm par seksuālu vardarbību pret bērniem (ciktāl šāda prakse ir likumīga), un aicina abus likumdevējus ātri vienoties par tās pieņemšanu. Ilgākā termiņā Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis būs efektīvi apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

Pārmērīga saskare ar ekrāniem un tiešsaistes aktivitātēm negatīvi ietekmē bērnu veselību, garīgo labsajūtu, jo paaugstinās stress, uzmanības trūkums, redzes problēmas un trūkst fizisko aktivitāšu un sporta.

Covid-19 pandēmijas dēļ ievērojami palielinājies laiks, ko bērni pavada tiešsaistē, skolām, kultūras un sociālajai dzīvei pārceļoties tiešsaistē. Tā rezultātā palielinājušies riski tiešsaistē un paplašinājusies digitālā nevienlīdzība. Katrs desmitais bērns norādīja, ka pavasara “lokdauna” laikā nenotika tiešsaistes aktivitātes un saziņa ar skolotājiem bija neregulāra 87 . Piekļuve internetam joprojām ir problēma ievērojamam skaitam bērnu Eiropas Savienībā: mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem tā ir par 20 % augstāka, bet lauku apvidos tā ir ievērojami zemāka 88 . Nesenajā paziņojumā par Eiropas digitālo desmitgadi Komisija nāca klajā ar vērienīgiem savienojamības mērķiem visām mājsaimniecībām Eiropā 89 .

ES ir izstrādājusi juridiskus instrumentus un politikas iniciatīvas, lai ņemtu vērā bērnu tiesības digitālajā vidē 90 . Vajadzības gadījumā tie būtu jāpielāgo un jāatjaunina, ja rodas jauni apdraudējumi vai mainās norises un tehnoloģijas. Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ir stiprinājusi bērnu aizsardzību pret kaitīgu saturu un nepiemērotiem komercpaziņojumiem. Nesen pieņemtajā digitālo pakalpojumu tiesību aktā 91 ir ierosināti uzticamības pārbaudes pienākumi pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu lietotāju, tostarp bērnu, drošību tiešsaistē. Ar Prakses kodeksu dezinformācijas jomā 92 tiks izveidots kopregulēšanas režīms, kas pielāgots ar dezinformācijas izplatīšanu saistīto risku novēršanai. Jaunajā Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam 93  tiek veicināta digitālā pratība cīņā pret dezinformāciju un šo centienu centrā tiek izvirzīta izglītība un apmācība. Starptautiskā mērogā pavisam nesen tika publicēti norādījumi par bērna tiesību interpretāciju digitālajā vidē 94 .

Attiecībā uz datu aizsardzības un privātuma noteikumiem bērni iestājas par to, lai uzņēmumi izstrādātu saprotamu privātuma politiku digitālajiem pakalpojumiem un lietotnēm, un lūdz iesaistīt viņus jaunu tādu digitālo produktu izstrādē un attīstībā, ko viņi izmantos. Komisija ir gatava atbalstīt šos centienus, jo īpaši izmantojot “Youth Pledge for a Better Internet” 95 (Jauniešu solījums panākt labāku internetu) un “Youth Call for Action” 96 (Jauniešu aicinājums rīkoties).

Komisija, izmantojot Digitālo programmu, turpinās sniegt atbalstu Drošāka interneta centriem un platformai “Labāks internets bērniem” 97 , lai palielinātu informētību par iebiedēšanu tiešsaistē, maldinošas informācijas un dezinformācijas atpazīšanu un veidotu spējas saistībā ar to, kā arī sekmētu veselīgu un atbildīgu uzvedību tiešsaistē. Gaidāmā iniciatīva “Ceļi uz panākumiem skolā” 98 sekmēs to, ka tiek novērsta iebiedēšana tiešsaistē. Programma “Erasmus+” 99 finansēs iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt digitālo prasmju apguvi visiem bērniem.

Mākslīgajam intelektam ir un būs liela ietekme uz bērniem un viņu tiesībām 100 , piemēram, izglītības, brīvā laika pavadīšanas un veselības aprūpes nodrošināšanas jomā. Tomēr tas var ietvert arī dažus riskus, kas saistīti ar privātumu, drošumu un drošību. Gaidāmajā Komisijas priekšlikumā par horizontālu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta jomā tiks apzināts tādu augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu izmantojums, kas rada būtiskus riskus pamattiesībām, tostarp bērnu pamattiesībām.

6.Globālā dimensija — Eiropas Savienība, kas atbalsta, aizsargā un dod iespējas bērniem visā pasaulē, arī krīzes un konflikta laikā

ES apņemšanās veicināt, aizsargāt, īstenot un ievērot bērna tiesības ir pasaules mēroga apņemšanās. Ar šo stratēģiju ES tiecas stiprināt arī savu svarīgas globālas dalībnieces pozīciju šajā jomā. ES jau tagad ieņem vadošo lomu bērnu aizsardzībā un atbalstīšanā pasaulē, uzlabojot piekļuvi izglītībai, pakalpojumiem, veselības aprūpei, un aizsargājot pret visu veidu vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un pamešanu novārtā, arī humanitārajā kontekstā.

Lai gan pēdējo desmitgažu laikā ir panākts ievērojams progress, pārāk daudzi bērni visā pasaulē joprojām cieš no cilvēktiesību pārkāpumiem, humanitārās krīzes, vides un klimata krīzes, izglītības pieejamības trūkuma, nepietiekama uztura, nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības vai ir pakļauti šādu parādību riskam. Meiteņu situācija ir īpaši sarežģīta; viņas joprojām cieš no diskriminācijas un vardarbības dzimuma dēļ, kura ietver bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, un no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas jau no 4 gadu vecuma.

Gandrīz divas trešdaļas pasaules bērnu dzīvo konflikta skartā valstī. Katrs sestais no šiem bērniem dzīvo 50 km attālumā no konflikta zonas 105 . Tas ne tikai apdraud bērnu fizisko un garīgo veselību, bet bieži vien var liegt viņiem izglītību 106 un negatīvi ietekmēt viņu iespējas turpmākajā dzīvē, kā arī viņu izcelsmes kopienu turpmākās dzīves iespējas. 

Bērni cieš arī no vervēšanas un izmantošanas bruņotos konfliktos. Viņu līdzdalība konfliktos nopietni ietekmē viņu fizisko, psiholoģisko un emocionālo labsajūtu. Gan meitenes kareives, gan zēni kareivji arī nereti cieš no seksuālas vardarbības, kas pārāk bieži tiek izmantota kā kara ierocis.

Tiek lēsts, ka katru gadu vecuma grupā līdz 5 gadiem mirst 5,2 miljoni bērnu 107  – galvenokārt novēršamu un ārstējamu cēloņu dēļ, no kuriem daudzus izraisa nabadzība, sociālā atstumtība, diskriminācija, dzimumu normas un cilvēka pamattiesību neievērošana. Covid-19 pandēmija un klimata pārmaiņas ir vēl vairāk saasinājušas pastāvošos diskriminācijas veidus pret bērniem, kā arī palielinājusi risku bērniem un ģimenēm visā pasaulē nonākt neaizsargātās situācijās. Pandēmijas kulminācijā aptuveni 1,6 miljardi bērnu visā pasaulē neapmeklēja skolu 108 .

ES darbība migrācijas ārējās dimensijas jomā atbildīs saistībām, kas izklāstītas ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam 109  , un to īstenošanu atbalstīs mērķtiecīgas darbības, kas iekļautas citās attiecīgās iniciatīvās, piemēram, ES pamatnostādnēs par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību 110 , ES pamatnostādnēs par bērnu tiesībām un bruņotiem konfliktiem 111 , ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānā (2021–2025) 112 un Bērna tiesību instrumentu kopumā 113 .

Jebkurā kontekstā ES turpinās palīdzēt nodrošināt kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu izglītību, sociālo aizsardzību, veselības aprūpes pakalpojumus, uzturu, tīru dzeramo ūdeni, mājokļus, tīru iekštelpu gaisu un pienācīgu sanitāriju. Konkrēti, ES attīstības politika i) veicinās vispārēju veselības apdrošināšanu, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus mātes, jaundzimušo, bērnu un pusaudžu veselībai, tostarp garīgās veselības un psihosociālo atbalstu; ii) aicinās pārtikas sistēmas nodrošināt uzturvielām bagātu, nekaitīgu, cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu uzturu, kas atbilst bērnu vajadzībām un tiesībām, un iii) turpinās ieguldīt kvalitatīvu un pieejamu izglītības sistēmu attīstībā, tostarp sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībā. Turklāt finansiāla palīdzība atbalstīs skolu piekļuvi cenas ziņā pieejamai un ilgtspējīgai savienojamībai, kā arī, lai digitālās prasmes tiktu iekļautas skolu mācību programmās un skolotāju apmācībā.

Humanitāro krīžu gadījumā ES turpinās atbalstīt bērnus, vienlaikus piemērojot uz vajadzībām balstītu pieeju saskaņā ar humanitārajiem principiem, kā arī nodrošinās, ka tās sniegtā palīdzība ir dzimumam un vecumam atbilstoša. ES turpinās uzsvērt bērnu aizsardzību, pievēršoties visu veidu vardarbībai pret bērniem, kā arī nodrošinot garīgās veselības un psihosociālo atbalstu. Turklāt pastāvīga piekļuve drošai, kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai ir sevišķi svarīga, lai bērniem un jauniešiem nodrošinātu pamatprasmes, sniegtu aizsardzību un normalitātes sajūtu, kā arī, lai veicinātu mieru un būtu reintegrācijas un noturības dzinējspēks.

Kopumā 152 miljoni bērnu (9,6 % no visiem bērniem pasaulē) cieš no bērnu darba, un 73 miljoni bērnu ir iesaistīti bīstamā darbā, kas, iespējams, kaitē viņu veselībai, drošībai un attīstībai 114 . Komisijas politiskajās pamatnostādnēs tika paziņots par nulles tolerances pieeju pret bērnu darbu, tādējādi sekmējot globālos centienus saistībā ar ANO 2021. gadu — Starptautisko gadu bērnu darba izskaušanai 115 . ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 116 ir arī iekļauta rīcība, kuras mērķis ir būtiski samazināt bērnu darba izplatību pasaulē atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajam 2025. gada termiņam bērnu darba pilnīgai izskaušanai visā pasaulē. Tas ietvers atbalstu bezmaksas un viegli pieejamai obligātajai izglītībai bērniem līdz minimālā darba vecuma sasniegšanai, kā arī sociālās labklājības programmu paplašināšanu nolūkā palīdzēt ģimenēm izkļūt no nabadzības.

ES tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kā arī vispārējai preferenču sistēmai (VPS) ir bijusi svarīga nozīme, veicinot galveno cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu, kā tas atspoguļots Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ANO pamatkonvencijās. Īpaša prioritāte tiks piešķirta šo saistību īstenošanai, tostarp cīņai pret bērnu darbu. ES uzstās, lai trešās valstis regulāri atjauninātu valstu sarakstus ar bīstamām profesijām, kurās bērniem nekad nebūtu jāstrādā. ES arī pastiprinās centienus, lai nodrošinātu, ka ES uzņēmumu piegādes ķēdēs netiktu izmantots bērnu darbs, jo īpaši veicinot ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību.

Saskaņā ar Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā ES pastiprinās centienus, lai nodrošinātu bērnu jēgpilnu līdzdalību; novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību pret bērniem, tostarp ar dzimumu saistītu vardarbību, un reaģētu uz to; izskaustu agrīnas, piespiedu un bērnu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, bērnu tirdzniecību, kontrabandu, ubagošanu, (seksuālu) izmantošanu un pamešanu novārtā. Tiks pastiprināts arī darbs, lai novērstu un izbeigtu smagus pārkāpumus pret bērniem, kurus skāris bruņots konflikts, tai skaitā tiks veiktas interešu aizstāvības aktivitātes, kas sekmē starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu. Rīcības plāns arī atbalsta partnervalstis bērniem draudzīgu tiesu un bērnu aizsardzības sistēmu izveidē un stiprināšanā, tostarp attiecībā uz migrantiem, bēgļiem un piespiedu kārtā pārvietotiem bērniem un minoritātēm piederīgiem bērniem, jo īpaši romiem. ES turpinās atbalstīt bērnu un citu neaizsargāto personu, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārmitināšanu uz ES. ES atbalstīs darbības, kuru mērķis ir risināt ielu bērnu jautājumu, kā arī ieguldīs kvalitatīvas alternatīvās aprūpes attīstībā un pārejā no aprūpes iestādē uz kvalitatīvu ārpusģimenes aprūpi un uz kopienā balstītu aprūpi bērniem bez vecāku aprūpes un bērniem ar invaliditāti.

ES turpinās iekļaut bērnu tiesības politiskajā dialogā ar partnervalstīm un jo īpaši saistībā ar pievienošanās sarunām un stabilizācijas un asociācijas procesu. Tā arī veicinās pasākumus vardarbības un diskriminācijas apkarošanai, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem bērniem, tostarp atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. ES atbalstīs uzraudzību un sadalītu datu vākšanu par bērnu stāvokli reģionā un turpinās ziņot par to ikgadējā paketē par paplašināšanos ietvertajos ziņojumos par valstīm.

Lai sasniegtu šos mērķus, ES koordinēs visu pieejamo izdevumu programmu izmantošanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, jo īpaši Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu III (IPA III) un Humānās palīdzības instrumentu.

Tā arī veicinās darbības daudzpusējos un reģionālos cilvēktiesību forumos, interešu aizstāvības un izpratnes veicināšanas kampaņās, kā arī sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, bērniem un pusaudžiem, valstu cilvēktiesību iestādēm, akadēmiskajām aprindām, uzņēmējdarbības nozari un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

7.Bērna perspektīvas iekļaušana visās ES darbībās

Lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus, Komisija nodrošinās, ka bērnu tiesību perspektīva tiek integrēta visās attiecīgajās rīcībpolitikās, tiesību aktos un finansēšanas programmās 117 . Tā būs daļa no centieniem izveidot bērniem draudzīgu kultūru ES politikas veidošanā, un to atbalstīs, nodrošinot apmācību un spēju veidošanu ES personālam, kā arī uzlabotu iekšējo koordināciju, izmantojot Komisijas koordinatora bērna tiesību jautājumos komandu. Tiks izstrādāts bērna tiesību integrēšanas kontrolsaraksts.

Lai izstrādātu uz faktiem balstītas rīcībpolitikas, ir vajadzīgi uzticami un salīdzināmi dati. Komisija aicinās Pamattiesību aģentūru (FRA) turpināt sniegt dalībvalstīm tehnisku palīdzību un metodisku atbalstu citstarp datu vākšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā. Tiks turpināts arī lielāks Eurostat datu un citu ES aģentūru ģenerēto datu sadalījums pēc vecuma un dzimuma, kā arī pētījumi par konkrētām tematiskajām jomām, uz kurām attiecas šī stratēģija. Tas tiks darīts, izmantojot pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) 118 .

Stratēģija arī palīdzēs integrēt un koordinēt iniciatīvas valsts līmenī un starp galvenajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu spēkā esošo ES un starptautisko juridisko saistību labāku īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija līdz 2021. gada beigām izveidos arī ES Bērnu tiesību tīklu. Pamatojoties uz darbu, ko veic pastāvošā neoficiālā ekspertu grupa bērna tiesību jautājumos 119 , minētais tīkls pastiprinās dialogu un savstarpēju mācīšanos par bērnu tiesībām starp ES un dalībvalstīm un atbalstīs stratēģijas īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. To veidos valstu pārstāvji, un dažās tā aktivitātēs citu starpā tiks iekļautas starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvji un bērni. Komisija arī attīstīs ciešāku sadarbību ar reģionālajām un vietējām iestādēm un citām attiecīgām iestādēm, reģionālām un starptautiskām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un ombudiem bērnu jautājumos.

Šī stratēģija būtu jāskata saistībā ar stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt Pamattiesību hartas piemērošanu Eiropas Savienībā, un Eiropas demokrātijas rīcības plānu. Tā papildina mērķtiecīgus centienus padarīt ES tiesības un vērtības jūtamākas tādās jomās kā 120 bērnu migrantu aizsardzība, līdztiesība un iekļaušana, dzimumu līdztiesība, rasisma apkarošana un plurālisms, ES pilsoņu tiesības, cietušo tiesības, cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem, sociālās tiesības un iekļaujoša izglītība un apmācība 121 . Tas arī atbilst prioritātēm, kas izklāstītas ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 122 .

7.1. ES līdzekļu ieguldījums stratēģijas īstenošanā

Lai atbalstītu ES politikas īstenošanu dalībvalstīs, būtiska nozīme ir ES finansējumam. Ar šo stratēģiju Komisija atbalstīs dalībvalstis, lai ES līdzekļi pēc iespējas labāk tiktu izmantoti dalībvalstu iniciatīvās, kuru mērķis ir aizsargāt un īstenot bērna tiesības. Tai būtu arī jāveicina budžeta plānošana bērna tiesību jomā un jāaplūko veidi, kā sekot līdzi ES budžeta izlietojumam šajā jomā, lai līdzekļi tiktu novirzīti vissteidzamākajām vajadzībām. Dalībvalstīm finansējumam bērna tiesību jomā būtu jāpiešķir prioritāte atbilstīgi valsts un reģionālā līmenī apzinātajām vajadzībām. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) atbalsta investīcijas cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībā, aprīkojumā un piekļuvē pakalpojumiem izglītības, nodarbinātības, mājokļu, sociālajā, veselības un bērnu aprūpes jomās, kā arī pārejā no institucionāliem uz ārpusģimenes un kopienā balstītiem pakalpojumiem.

Dalībvalstīm, kurās bērnu nabadzības riska vai sociālās atstumtības līmenis ir augstāks par ES vidējo rādītāju (2017.–2019. gadā), bērnu nabadzības apkarošanai būs jāatvēl 5 % no ESF+ finansējuma, savukārt citām dalībvalstīm būs jāatvēl atbilstoša summa. 2021.–2027. gada plānošanas periodā dalībvalstīm būtu jāizpilda vairāki veicinoši nosacījumi, kuriem varētu būt cieša saikne ar pasākumiem bērnu tiesību jomā. Tas ietver politikas satvaru nabadzības mazināšanas, romu iekļaušanas un UNCRPD un Hartas ievērošanas jomā. Jaunais AMIF stiprinās nepavadītu migrantu bērnu aizsardzību, atzīstot un sniedzot finansiālu atbalstu un stimulus viņu konkrētajām uzņemšanas, izmitināšanas un citām īpašām vajadzībām, ar līdzfinansējuma likmi līdz 75 %, ko var palielināt līdz 90 % projektiem, kurus īsteno saskaņā ar konkrētām darbībām.

Bērnu tiesību īstenošanai var izmantot arī citus ES fondus un programmas, tostarp programmu “Tiesiskums”, programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, programmu “Erasmus+”, “Apvārsnis 2020”, programmu “Digitālā Eiropa” , Atveseļošanas un noturības mehānismu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), REACT-EU un InvestEU. Turklāt tehniskā atbalsta instruments pēc pieprasījuma spēj sniegt tehnisku atbalstu dalībvalstīm spēju veidošanas darbību izstrādē.

Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt koordinētu pieeju valsts, makroreģionālajā 123 , reģionālajā un vietējā līmenī ES līdzekļu plānošanā un īstenošanā, kā arī iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp organizācijas, kas strādā ar bērniem un to labā, un sociālos un ekonomiskos partnerus 2021.–2027. gada ES fondu programmu sagatavošanā, pārskatīšanā, īstenošanā un uzraudzībā.

Stratēģija pievēršas arī nevienlīdzībai, ko saasinājusi Covid-19 krīze, kura daudz vairāk skārusi neaizsargātos bērnus. Šā darba ietvaros Komisija mudinās dalībvalstis pilnībā izmantot NextGenerationEU piedāvātās iespējas, lai mazinātu krīzes nesamērīgo ietekmi, un palīdzēs dalībvalstīm integrēt bērnu tiesības reformu izstrādē un īstenošanā, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu.

Lai panāktu reālu progresu uz vietas, šī stratēģija jāpapildina ar saistībām un investīcijām valsts līmenī. Komisija aicina ES dalībvalstis sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp bērniem, izstrādāt spēcīgas un uz pierādījumiem balstītas valsts stratēģijas par bērna tiesībām, ja tādas vēl nav pieejamas; un tam jānotiek sinerģijā ar citām attiecīgām valstu stratēģijām un plāniem. Tā arī aicina dalībvalstis ratificēt visus Konvencijas par bērna tiesībām fakultatīvos protokolus un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām fakultatīvos protokolus un pienācīgi ņemt vērā ANO Bērna tiesību komitejas 124 un ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 125 noslēguma apsvērumus. Komisija arī aicina dalībvalstis atbalstīt visas šajā stratēģijā ieteiktās darbības, izmantojot atbilstošus finanšu resursus, tostarp ES finansējumu.

Nobeigums

Eiropas Komisija ir pilnībā apņēmusies sniegt atbalstu tam, ka bērni attīsta savu kā iesaistītu un atbildīgu pilsoņu potenciālu. Lai tas notiktu, dalībai demokrātiskajā dzīvē jāsākas bērnībā. Visiem bērniem ir tiesības paust savu viedokli par jautājumiem, kas viņus skar, un likt tos ņemt vērā. Lai nodrošinātu viņu aktīvu līdzdalību, mums ir arī jārisina nabadzības, nevienlīdzības un diskriminācijas problēmas, lai pārrautu nelabvēlīgo apstākļu turpināšanos no paaudzes paaudzē.

Šī stratēģija ir iekļaujoša pēc būtības un būs iekļaujoša tās īstenošanā. Komisija uzraudzīs stratēģijas īstenošanu ES un valstu līmenī un ziņos par progresu ikgadējā Eiropas forumā par bērna tiesībām. Bērni iesaistīsies uzraudzīšanā un novērtēšanā, it īpaši ar topošās Bērnu līdzdalības platformas starpniecību. Stratēģijas darbības vajadzības gadījumā tiks pielāgotas.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi atbalstīt stratēģiju un kopīgi strādāt pie tās īstenošanas. Komisija aicina Reģionu komiteju un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteju sekmēt dialogu ar vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsonisko sabiedrību.

Mūsu visu pienākums ir uzklausīt bērnus un rīkoties nekavējoties. Citējot viena Eurochild Bērnu padomes locekļa teikto: “Labi padarīts darbs ir labāks par skaisti pateiktu vārdu.” 

(1)

Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Dati par iedzīvotāju skaitu. [ yth_demo_010 ], [ yth_demo_020 ], Eurostat, 2020. gads

(2)

Demogrāfiskie dati. Pasaules bērnu stāvoklis 2019. gadā (statistikas tabulas), UNICEF .  

(3)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka Eiropas Savienībai ir jāveicina bērnu tiesību aizsardzība. LES 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība veicina (...) cilvēktiesību un jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību.

(4)

  ES Pamattiesību harta (2012/C 326/02).

(5)

  Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai . Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte Urzula fon der Leiena. Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024) .

(6)

  Konvencija par bērna tiesībām , Apvienoto Nāciju Organizācija, 1989. gads.

(7)

  How children (10-18) experienced online risks during the COVID-19 lockdown in spring 2020 , Kopīgais pētniecības centrs, Eiropas Komisija, 2020. gads.

(8)

  Exploiting Isolation: Offenders and victims of online child sexual abuse during the COVID-19 pandemic , Eiropols, 2020. gads.

(9)

  Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām (COM(2006) 367) un ES plāns par bērnu tiesībām (COM(2011) 60).

(10)

Sk. 2. pielikumu: bērna tiesības – ES acquis un rīcībpolitika.

(11)

  Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi .

(12)

  Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām , Apvienoto Nāciju Organizācija, 2006. gads.

(13)

  ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi programma 2030. gadam . Sk. 1. pielikumu: salīdzinoša tabula, kurā sīki izklāstītas attiecīgās ES Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām nostiprinātās tiesības, kā arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos paredzētie mērķi un uzdevumi, ko aizsargā un veicina šīs stratēģijas dažādās sadaļas.

(14)

  Eiropas Padomes stratēģija bērnu tiesību jomā (2016.–2021. gads). Eiropas Padome gatavo arī nākamo stratēģisko satvaru, kas aptvers 2022.–2027. gada periodu.

(15)

 Eiropas Parlamenta  2019. gada 26. novembra rezolūcija par bērnu tiesībām saistībā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 30. gadadienu  (2019/2876(RSP)) – Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā  (2021/2523(RSP)).

(16)

  Atklātās sabiedriskās apspriešanas par ES stratēģiju par bērna tiesībām kopsavilkuma ziņojums , 2021. gads.

(17)

  13. Eiropas forums par bērna tiesībām , 2020. gads.

(18)

 UNICEF, Eurochild, Save the Children, Child Fund Alliance, World Vision:  Our Europe, Our Rights, Our Future . SOS Bērnu ciemati, konsultācijas ar bērniem, kas dzīvo aprūpes iestādēs un ģimenēs, kuras saņem ģimenes stiprināšanas pakalpojumus , un kopsavilkuma ziņojums  Defence for Children International, Terre des Hommes un tās partnerorganizācijas.

(19)

  ES stratēģija par bērna tiesībām: bērniem draudzīgas versijas .

(20)

  Report of the 2018 Day of General Discussion on Protecting and Empowering Children as Human Rights Defenders , ANO Bērna tiesību komiteja, 2018. gads; Implementation Guide on the Rights of Child Human Rights Defenders , Child Rights Connect, 2020. gads.

(21)

  Study on child participation in EU political and democratic life , Eiropas Komisija, 2021. gads, un minētā ziņojuma pieejamā versija .

(22)

  ES jaunatnes dialogi (personas vecumā no 16 līdz 30 gadiem)

(23)

  Mācību stūrītis  

(24)

   Europe Kids Want survey, Sharing the view of children and young people across Europe , UNICEF un Eurochild, 2019. gads.

(25)

  Our Europe. Our Rights. Our Future , op. cit.

(26)

  Eiropas zaļais kurss . 

(27)

  Child Participation Assessment Tool , Eiropas Padome. 

(28)

  Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi . 

(29)

  Komisijas Ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”  (2013/112/ES);

(30)

  Komisijas priekšlikums vienotajam nodarbinātības ziņojumam , 2021. gads

(31)

  Combating child poverty: an issue of fundamental rights , FRA , 2018. gads .

(32)

  Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns  (COM(2021) 102 final). 

(33)

Priekšlikums Padomes Ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (COM(2021) 137). 

(34)

  Padomes Ieteikums “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” ,  (2020/C 372/01) .

(35)

 Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam (COM(2021) 101 final).

(36)

  Paziņojums “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”  (COM(2021) 44 final).

(37)

  Paziņojums “Eiropas Zāļu stratēģija”  (COM(2020) 761 final).

(38)

  Eiropas rīcības programma garīgās veselības un labklājības jomā , Vienotā rīcība garīgās veselības un labklājības jomā 2013.–2016. gadam.

(39)

  Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030)  (2021/C 66/01).

(40)

  What is the evidence on the role of the arts in improving health and well-being? , PVO, 2019. gads.

(41)

  Roma and Travellers in six countries , FRA, 2020. gads.

(42)

  Programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu , Eiropas Komisija. 

(43)

  ES Rīcības plāns bērnu aptaukošanās mazināšanai 2014.–2020. gadam , Eiropas Komisija.

(44)

  Stratēģija “No lauka līdz galdam” (COM(2020) 381 final).

(45)

  Padomes Ieteikums par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnnovēršamām slimībām  (2018/C 466/01).

(46)

  Paraugprakses portāls, sabiedrības veselība , Eiropas Komisija.

(47)

  Eiropas politiskā sadarbība (sistēma “Izglītība un apmācība 2020”) , Eiropas Komisija.

(48)

  Barcelona objectives on the development of childcare facilities for young children with a view to increase female labour participation, strike a work-life balance for working parents and bring about sustainable and inclusive growth in Europe (the „Barcelona objectives“) , Eiropas Komisija, 2018. gads.

(49)

  Key data on early childhood education and care in Europe - 2019 Edition ,  Eurydice, 2019. gads.

(50)

  Paziņojums par dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam  (COM/2020/152 final).

(51)

  Analītiskais dokuments, kas pievienots ES stratēģiskajam satvaram romu jautājumos (SWD (2020) 530 final), 2. pielikums – Baselines for EU headline indicators , Eiropas Komisija.

(52)

 PISA 2018. gada rezultāti What School Life Means for Students’ Lives , ESAO. Vidēji visās ESAO valstīs.

(53)

  Toolkit for inclusion in early childhood education and care , Eiropas Komisija, 2020. gads.

(54)

  Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam (COM(2020)758 final).

(55)

  Global status report on preventing violence against children , UNICEF/PVO, 2020. gads.

(56)

Kampaņa  One in Five campaign , Eiropas Padome.

(57)

  Trešais ziņojums par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību (2020. gads), kā noteikts Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību 20. pantā , (COM(2020) 661 final / SWD(2020) 226 final). 

(58)

  Female Genital mutilation/cutting: a global concern , UNICEF, 2016. gads.

(59)

  FGM in Europe . End FGM. (Sieviešu dzimumorgānu kropļošana Eiropā. Izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu!).

(60)

 Interseksuāļi ir cilvēki, kuri dzimuši ar tādām dzimumpazīmēm, kas neatbilst ierastajai vīrišķā vai sievišķā dzimuma definīcijai ( LGBTIK līdztiesības stratēģija ).

(61)

  A long way to go for LGBTI equality , FRA, 2020. gads.

(62)

  Paziņojums par bērnu migrantu aizsardzību , (COM(2017) 211 final).

(63)

  Protect the rights of children of foreign fighters stranded in Syria and Iraq , UNICEF, 2019. gads.

(64)

  Paziņojums par bērnu migrantu aizsardzību , op. cit. .

(65)

Programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (2021.–2027. gadam), Eiropas Savienība.

(66)

  ES stratēģija efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu  (COM(2020) 607).

(67)

  Barnahus . 

(68)

  Komisijas Lēmums par valsts numuru sērijas, kas sākas ar “116”, rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību (2007/116/EK),  (kas vēlāk grozīts) un  Direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi   96. pants – Palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai un bērnu uzticības tālrunis .

(69)

  Children and Justice reports , FRA 

(70)

  Child-friendly justice Guidelines , Eiropas Padome

(71)

  Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā , bērniem draudzīga tiesu sistēma

(72)

 Tas ietver bērnu tiesību attiecīgā gadījumā uzturēt kontaktus ar vecākiem vai citiem radiniekiem ievērošanu saskaņā ar UNCRC 9. pantu.

(73)

 Asylum and first time asylum applicants by citizenship, [ migr_asyappctza ], Eurostat, 2020. gads.

(74)

  ES stratēģija par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads) (COM(2020) 258 final).

(75)

 Nowak, Manfred. (2019),  UN Global Study on Children Deprived of Liberty .

(76)

  Direktīva (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā .

(77)

  Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija 2021.–2024. gadam (COM(2020) 713 final).

(78)

  Eiropas Tiesiskās apmācības tīkls . 

(79)

  E-tiesiskuma portāls , Eiropas Tiesiskās apmācības platforma. 

(80)

 Jāpieņem 2021. gada jūnija beigās/jūlija sākumā.

(81)

  Recommendation concerning children with imprisoned parents , Eiropas Padome, CM/Rec(2018)5.

(82)

  European Guardianship Network . 

(83)

“ Our Europe. Our Rights. Our Future.” , op. cit. 

(84)

  A long way to go for LGBTI equality,  FRA, 2020. gads.

(85)

  Trešais ziņojums par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību  (COM(2020) 661 final un SWD(2020) 226 final); The challenges of countering human trafficking in the digital era , Eiropols, 2020. gads.

(86)

  ES stratēģija efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu , op. cit.

(87)

  How families handled emergency remote schooling during the COVID-19 lockdown in spring 2020 , Kopīgais pētniecības centrs, 2020. gads

(88)

 Eurostat. Survey on ICT usage in households and by individuals [ isoc_i, ci_in_h ], 2019. gads. 

(89)

Komisijas paziņojums “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM(2021) 118 final).

(90)

  Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu ;  Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm ; Direktīva (ES) 2018/1808 par audiovizuālo mediju pakalpojumiem ; Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ; Direktīva 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi ; Paziņojums “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM(2018) 236); Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (COM(2012) 196).

(91)

  Komisijas priekšlikums Regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts) (COM(2020) 825 final).

(92)

 Prakses kodeksā dezinformācijas jomā ir ietverts saistību kopums, ko lielās tiešsaistes platformas un tirdzniecības organizācijas, kas pārstāv reklāmas nozari un reklāmdevējus, ir uzņēmušās ievērot, lai ierobežotu dezinformācijas ietekmi tiešsaistē. Kodeksa parakstītājiem lūgs stiprināt kodeksu saskaņā ar norādījumiem, ko Komisija izdos 2021. gada pavasarī.

(93)

  Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam (COM(2020) 624 final). 

(94)

  General Comment No. 25 (2021) on Rights of children in relation to the digital environment , ANO Bērna tiesību komiteja.

(95)

  Youth Pledge for a Better Internet

(96)

  Youth Call for Action

(97)

  Labāks internets bērniem .

(98)

 Paziņots Komisijas  paziņojumā par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2020) 625 final).

(99)

  Programma “Erasmus+” .

(100)

  Draft Policy Guidance on AI for Children , 2020. gads, UNICEF.

(101)

 Pamatojoties uz gaidāmo priekšlikumu par digitālo principu kopumu, kā izziņots paziņojumā “Digitālā desmitgade”.

(102)

Saskaņotie Eiropas standarti, Accessibility requirement for ICT products and services , ETSI, 2018. gads.

(103)

  Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām .

(104)

  Satvars digitālai kompetencei 2.0 , ES Zinātnes centrs, Eiropas Komisija.

(105)

  Children affected by armed conflict, 1990-2019 , Peace Research Institute Oslo, Conflict trends, 2020. gads

(106)

  Inter-agency Network for Education in Emergencies , 2020. gads

(107)

  Children: improving survival and well-being , Pasaules Veselības organizācija, 2019. gads

(108)

  Policy Brief: Education during COVID-19 and beyond , Apvienoto Nāciju Organizācija, 2020. gada augusts

(109)

 Kopīgs paziņojums par  ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam  (JOIN(2020) 5 final).

(110)

  ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību , 2017. gads

(111)

  ES pamatnostādnes par bērnu tiesībām un bruņotiem konfliktiem , 2008. gads .

(112)

  ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns  (2021–2025)

(113)

  Child Rights Toolkit. Integrating Child Rights in Development Cooperation .

(114)

  Global estimates of child labour , Starptautiskā Darba organizācija, 2017. gads. 

(115)

Starptautiskā Darba organizācija .  

(116)

  ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam , op. cit.

(117)

Sk. 2. pielikumu.

(118)

  “Apvārsnis Eiropa” .

(119)

  Bērna tiesību neoficiālā ekspertu grupa , Eiropas Komisija.

(120)

  Paziņojums “Bērnu migrantu aizsardzība” (COM(2017) 211 final); Paziņojums par dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam (COM(2020) 152 final); Paziņojums par ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru (COM(2020) 620 final) un Padomes ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (2021/C 93/01) ; Paziņojums par LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam   (COM(2020) 698 final) ,  Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam (COM(2020) 758 final) un Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija; Paziņojums par ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam   (COM(2020) 565 final)   un gaidāmā antisemītisma apkarošanas stratēģija, kuru plānots pieņemt 2021. gadā ; 2020. gada ziņojums par ES pilsonību — Pilsoņu līdzdalības veicināšana un viņu tiesību aizsardzība (COM(2020) 730 final),  ES stratēģija par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads) (COM(2020) 258),  ES stratēģija efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu (COM(2020) 607).

(121)

  Komisijas ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”  (2013/112/ES); Eiropas sociālo tiesību pīlārs ; Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns (COM(2021) 102 final); Priekšlikums Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (COM(2021) 137); Paziņojums par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam  (COM(2020) 625 final) un  Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam (COM(2020) 624 final). 

(122)

  ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam  (JOIN(2020) 5 final).

(123)

  Makroreģionālā stratēģija , Eiropas Komisija,

(124)

  ANO Bērna tiesību komitejas noslēguma apsvērumi.

(125)

  ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas noslēguma apsvērumi.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.3.2021

COM(2021) 142 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES stratēģija par bērna tiesībām

Bērna tiesības – ES un starptautiskais satvars Šajā pielikumā ir sīki izklāstītas attiecīgās tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām, kā arī mērķi un uzdevumi, kuri paredzēti saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un kurus aizsargā un veicina dažādie ES stratēģijas par bērna tiesībām virzieni.
ES stratēģija par bērna tiesībām	Eiropas Savienības Pamattiesību harta 1	ANO Konvencija par bērna tiesībām 2	ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) 2030. gadam
Ievads	24. pants – Bērnu tiesības 24. panta 2. punkts – Bērna intereses 24. panta 1. punkta 1. teikums – Bērnu tiesības uz aizsardzību un gādību 20. pants – Vienlīdzība likuma priekšā 21. pants – Diskriminācijas aizliegums 23. pants – Vīriešu un sieviešu līdztiesība 26. pants – Invalīdu integrācija 2. pants – Tiesības uz dzīvību	1. pants – Bērna definīcija Vispārīgie principi: ·2. pants – Diskriminācijas aizliegums ·3. pants – Bērna intereses ·6. pants – Tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību 23. pants – Bērni ar invaliditāti, kā arī pasākumi, kurus veic, lai nodrošinātu viņu pašcieņu, ticību saviem spēkiem un aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, kas panākams, nodrošinot piekļuvi visu veidu pakalpojumiem, transporta līdzekļiem un iestādēm, jo īpaši izglītībai un kultūras pasākumiem UNCRPD 7. pants – Bērni ar invaliditāti 30. pants – Bērni, kas pieder pie minoritātēm vai pirmiedzīvotājiem Vispārēji īstenošanas pasākumi ·4. pants – Konvencijas īstenošana ·4. pants – Starptautiskā sadarbība ·44. panta 6. punkts – Nodrošināt, lai UNCRC ziņojumi būtu pieejami plašai sabiedrībai	10. IAM – Samazināt nevienlīdzību 10.3. mērķis – Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un mazināt rezultātu nevienlīdzību, cita starpā izskaužot diskriminējošus tiesību aktus, politiku un praksi un šajā saistībā veicinot pienācīgus tiesību aktus, politiku un rīcību 10.2. mērķis – Radīt iespējas visiem cilvēkiem un veicināt visu cilvēku sociālo, ekonomisko un politisko iekļaušanu neatkarīgi no vecuma, dzimuma, invaliditātes, rases, etniskās piederības, izcelsmes, reliģijas vai ekonomiskā vai cita statusa 5. IAM – Dzimumu līdztiesība 5.1. mērķis – Izbeigt visu veidu diskrimināciju pret visām sievietēm un meitenēm visā pasaulē 5.c mērķis – Pieņemt un stiprināt sapratīgu politiku un izpildāmus tiesību aktus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm visos līmeņos 17. IAM – Partnerības mērķu sasniegšanai 17.2. mērķis – Pilnībā izpildīt attīstības palīdzības saistības 17.3. mērķis – Piesaistīt finanšu līdzekļus jaunattīstības valstīm
Bērnu līdzdalība politiskajā un demokrātiskajā dzīvē	24. panta 1. punkts – Bērnu tiesības paust savu viedokli 10. pants – Domu, pārliecības un ticības brīvība 12. pants – Pulcēšanās un biedrošanās brīvība 22. pants – Kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība	12. pants – Bērnu viedokļu respektēšana UNCRPD 7. panta 3. punkts – Bērnu ar invaliditāti tiesības brīvi paust savu viedokli 13. pants – Vārda brīvība un tiesības meklēt, saņemt un nodot informāciju 14. pants – Domu, pārliecības un ticības brīvība 15. pants – Biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvība 42. pants – Zināšanas par tiesībām	16. IAM – Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes 16.7. mērķis – Nodrošināt, ka lēmumu pieņemšana visos līmeņos ir atsaucīga, iekļaujoša, līdzdalīga un pārstāvoša 16.10. mērķis – Nodrošināt publisku piekļuvi informācijai (…) saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem 4. IAM – Kvalitatīva izglītība 4.7. mērķis – Nodrošināt, ka visi izglītojamie iegūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību, tostarp ar izglītības palīdzību nolūkā panākt ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, miera un nevardarbības kultūras veicināšanu, globālu pilsoniskumu un kultūras daudzveidības un kultūras ieguldījuma ilgtspējīgā attīstībā novērtēšanu
Sociālekonomiskā iekļaušana	7. pants – Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība 9. pants – Tiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni (attiecībā uz bērnu vecākiem) 24. panta 3. punkts – Bērnu tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar vecākiem 33. pants – Ģimenes un darba aizsardzība 34. pants – Sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība 32. pants – Strādājošu jauniešu aizsardzība 36. pants – Pieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi 38. pants – Patērētāju tiesību aizsardzība	5. pants – Ģimenes vide un vecāku uzraudzība atbilstoši bērna attīstības pakāpei 18. pants – Vecāku kopīgā atbildība, palīdzība vecākiem un bērnu aprūpes dienestu izmantošanas nodrošināšana UNCRPD 23. pants – Cieņa pret dzīvesvietu un ģimeni 26. pants un 18. panta 3. punkts – Sociālais nodrošinājums, kā arī bērnu aprūpes dienesti un iestādes 27. panta 1.–3. punkts – Dzīves līmenis un pasākumi (tostarp, materiālā palīdzība un atbalsta programmas attiecībā uz uzturu, apģērbu un mājokli), kurus veic, lai nodrošinātu bērnu fizisko, intelektuālo, garīgo, tikumisko un sociālo attīstību un samazinātu nabadzību un nevienlīdzību Ielas bērni	1. IAM – Izskaust nabadzību 1.1. mērķis – Izskaust galēju nabadzību visā pasaulē, pašlaik par tādu tiek uzskatīta dzīvošana ar mazāk nekā USD 1,25 dienā 1.2. mērķis – Vismaz uz pusi samazināt to vīriešu, sieviešu un visu vecumu bērnu īpatsvaru, kuri dzīvo nabadzībā visās tās dimensijās saskaņā ar valstu definīcijām 1.3. mērķis – Īstenot valstij piemērotas sociālās aizsardzības sistēmas un pasākumus, tostarp sociālās aizsardzības minimumus, un laikposmā līdz 2030. gadam panākt vērienīgu nabadzīgo un neaizsargāto iedzīvotāju aptvērumu 1.5. mērķis – Vairot nabadzīgo personu un nedrošās situācijās esošo personu noturību un samazināt viņu neaizsargātību un ievainojamību pret ekstrēmiem notikumiem, kas saistīti ar klimatu, un citiem ekonomiskiem, sociāliem un vides satricinājumiem un katastrofām 7. IAM – Enerģija 7.1. mērķis – Nodrošināt vispārēju piekļuvi uzticamiem, ilgtspējīgiem un mūsdienīgiem energopakalpojumiem par pieejamu cenu 11. IAM – Ilgtspējīgas pilsētas 11.1. mērķis – Nodrošināt visiem piekļuvi pienācīgiem un drošiem mājokļiem un pamatpakalpojumiem par pieejamu cenu un sakārtot graustus 11.2. mērķis – Nodrošināt visiem piekļuvi drošām, cenas ziņā izdevīgām, pieejamām un ilgtspējīgām transporta sistēmām, uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši paplašinot sabiedrisko transportu, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk aizsargāto iedzīvotāju, (...) bērnu, (...) vajadzībām 11.7. mērķis – Līdz 2030. gadam nodrošināt drošu, iekļaujošu un pieejamu zaļo un sabiedrisko zonu vispārēju pieejamību, jo īpaši sievietēm un bērniem, (...) 8.b mērķis – Līdz 2020. gadam izstrādāt un ieviest praksē globālu jauniešu nodarbinātības stratēģiju
Veselība	3. pants – Tiesības uz personas neaizskaramību 35. pants – Veselības aizsardzība 37. pants – Vides aizsardzība	6. panta 2. punkts – Izdzīvošana un attīstība 24. pants – Veselība un veselības aprūpes pakalpojumi, jo īpaši primārā veselības aprūpe 33. pants – Centieni, kuru mērķis ir novērst visizplatītākās veselības problēmas un veicināt bērnu fizisko un garīgo veselību un labbūtību, kā arī pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību profilakse un ārstēšana 33. pants – Pusaudžu reproduktīvās veselības tiesības un veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumi 33. pants – Pasākumi, kuru mērķis ir pasargāt bērnus no narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgas lietošanas	2. IAM – Izskaust badu 2.1. mērķis – Izskaust badu un nodrošināt, ka visiem cilvēkiem, jo īpaši nabadzīgām personām un nedrošās situācijās esošām personām, tostarp zīdaiņiem, ir piekļuve drošai un uzturvielām bagātai pārtikai pietiekamā daudzumā visa gada garumā 2.2. mērķis – Izskaust visu veidu nepilnvērtīgu uzturu, tostarp līdz 2025. gadam sasniegt starptautiski saskaņotos mērķus attiecībā uz kavētu augšanu un vājumu bērniem vecumā līdz 5 gadiem, un apmierināt pieaugušu meiteņu, grūtnieču un ar krūti barojošu sieviešu uztura vajadzības 3. IAM – Veselīga dzīve 3.1. mērķis – Pasaules mērogā samazināt māšu mirstības līmeni, lai tas būtu mazāks par 70 no 100 000 dzīvi dzimušajiem 3.2. mērķis – Izskaust jaundzimušo un par 5 gadiem jaunāku bērnu novēršamas nāves gadījumus, visās valstīs tiecoties panākt neonatālās mirstības samazinājumu līdz vismaz 12 gadījumiem no 1000 dzīvi dzimušajiem un par 5 gadiem jaunāku bērnu mirstību līdz vismaz 25 no 1000 dzīvi dzimušajiem 3.7. mērķis – Nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp ģimenes plānošanas, informēšanas un izglītības vajadzībām, un reproduktīvās veselības apsvērumu integrēšanu valstu stratēģijās un programmās 3.8. mērķis – Nodrošināt visiem visaptverošu veselības aprūpi, (...) piekļuvi kvalitatīviem pamata veselības aprūpes pakalpojumiem un piekļuvi drošām, efektīvām, kvalitatīvām un cenu ziņā pieejamām būtiskajām zālēm un vakcīnām 5. IAM – Dzimumu līdztiesība 5.6. mērķis – Nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālai un reproduktīvai veselībai un reproduktīvajām tiesībām, par ko ir vienošanās saskaņā ar Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un Pekinas Rīcības platformu un šo dokumentu pārskatīšanas konferenču rezultātiem 6. IAM – Ūdens un sanitārija 6.1. mērķis – Visiem nodrošināt vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi drošam un cenas ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim 6.2. mērķis – Visiem nodrošināt piekļuvi adekvātai un vienlīdzīgai sanitārijai un higiēnai un izbeigt atklātu defekāciju, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu un meiteņu un neaizsargātās situācijas esošu personu vajadzībām 6.b mērķis – Atbalstīt un stiprināt vietējo kopienu līdzdalību ūdens un sanitārijas apsaimniekošanas uzlabošanā 13. IAM – Klimata pārmaiņas 13.3. mērķis – Uzlabot izglītību, informēšanu un cilvēku un iestāžu spējas saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu, pielāgošanos tām, ietekmes samazināšanu un agrīnu brīdināšanu 13.b mērķis – Sekmēt spēju veicināšanas mehānismus ar klimata pārmaiņām saistītai efektīvai plānošanai un pārvaldībai vismazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs, tostarp koncentrējoties uz sievietēm, jauniešiem un vietējām un marginalizētām kopienām
Izglītība	14. pants – Tiesības uz izglītību	28. pants – Tiesības uz izglītību, tostarp uz arodmācībām un profesionālās orientācijas pasākumiem 29. pants – Izglītības mērķi, tostarp ar atsauci uz izglītības kvalitāti 30. pants – Pirmiedzīvotājiem vai minoritātēm piederošu bērnu kultūras tiesības Izglītošana par cilvēktiesībām un pilsonisko izglītību UNCRPD 24. pants – Izglītība 31. pants – Atpūta, spēles, izklaide, brīvais laiks, kā arī kultūras un mākslas pasākumi	4. IAM – Kvalitatīva izglītība 4.1. mērķis – Nodrošināt, ka visas meitenes un zēni pabeidz brīvu, taisnīgu un kvalitatīvu primāro un sekundāro izglītību, kā rezultātā tiek sasniegti relevanti un efektīvi mācīšanās rezultāti 4.2. mērķis – Nodrošināt, ka visām meitenēm un zēniem ir piekļuve kvalitatīvai agrīnas bērnības attīstībai, aprūpei un pirmsskolas izglītībai, lai viņi būtu gatavi primārajai izglītībai 4.4. mērķis – Būtiski palielināt to jauniešu un pieaugušo skaitu, kam ir relevantas prasmes, tostarp tehniskās un profesionālās, nodarbinātības vajadzībām, pienācīgam darbam un uzņēmējdarbībai 4.5. mērķis – Izskaust uz dzimumu balstītas atšķirības izglītībā un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi visiem izglītības līmeņiem un arodmācībām personām, kas atrodas nedrošās situācijās, tostarp personām ar invaliditāti, pirmiedzīvotājiem un bērniem nedrošās situācijās 4.6. mērķis – Nodrošināt, ka visi jaunieši (...) apgūst rakstpratību un rēķinātprasmi   4.a mērķis – Veidot un uzlabot izglītības iestādes, kas ir bērniem, personām ar invaliditāti un visiem dzimumiem draudzīgas un sniedz drošu, nevardarbīgu, iekļaujošu un efektīvu mācību vidi visiem 8. IAM – Ekonomikas izaugsme un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība 8.5. mērķis – Nodrošināt pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visām sievietēm un vīriešiem, tostarp jauniešiem un personām ar invaliditāti, un vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu 8.6. mērķis – Līdz 2020. gadam ievērojami samazināt to jauniešu īpatsvaru, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
Vardarbības pret bērniem un apkarošana un bērnu aizsardzība	1. pants – Cilvēka cieņa 3. pants – Tiesības uz personas neaizskaramību 24. panta 1. punkts – Bērnu tiesības uz aizsardzību un gādību 4. pants – Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums 5. pants – Verdzības un piespiedu darba aizliegums 32. panta 1. punkts – Bērnu darba aizliegums	19. pants – Vardarbība un nevērīga izturēšanās 9. pants – Atšķirtība no vecākiem 20. pants – Bērni, kas ir atrauti no savas ģimenes 25. pants – Ievietošanas periodiska pārbaude 24. panta 3. punkts – Pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt un izskaust visu veidu kaitējošu praksi, tostarp, bet ne tikai, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un agrīnas un piespiedu laulības 34. pants – Seksuāla izmantošana un seksuāla vardarbība 37. panta a) punkts un 28. panta 2. punkts – Tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, tostarp miesas sodiem 39. pants – Pasākumi, kuru mērķis ir veicināt cietušo bērnu fizisko un psiholoģisko atlabšanu un sociālo reintegrāciju Palīdzības tālruņa līniju pieejamība bērniem 22. pants – Bērni, kas ārpus savas izcelsmes valsts vēlas iegūt bēgļu aizsardzību, nepavadīti bērni, kuri meklē patvērumu, iekšzemē pārvietoti bērni, bērni migranti un migrācijas skarti bērni Bērni ekspluatācijas situācijās, tostarp pasākumi viņu fiziskajai un psiholoģiskajai atlabšanai un sociālajai reintegrācijai: ·32. pants – Ekonomiskā ekspluatācija, tostarp bērnu darbs, ar īpašu atsauci uz spēkā esošo minimālo vecumu ·33. pants – Bērnu izmantošana narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā ražošanā un tirdzniecībā ·34. pants – Seksuāla izmantošana un seksuāla vardarbība ·35. pants – Bērnu pārdošana, tirdzniecība un nolaupīšana ·36. pants – Citi ekspluatācijas veidi ·Bērni, kas cietuši noziegumos vai ir noziegumu liecinieki - 39. pants – Fiziskā un psiholoģiskā atlabšana un sociālā reintegrācija - Apmācības pasākumi, kuri izstrādāti visiem speciālistiem, kas darbojas (...) juvenālās justīcijas jomā, tostarp ANO Vadlīnijas par tiesvedību lietās, kurās iesaistīti bērni, kas ir cietuši noziegumos un ir noziegumu liecinieki ·38. pants – Bērni bruņotos konfliktos Turpmākā rīcība saistībā ar Konvencijas par bērna tiesībām I un II fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju un par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos UNCRPD 16. pants – Tiesības netikt pakļautam ekspluatācijai, vardarbībai un ļaunprātīgai izmantošanai	16. IAM – Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes 16.2. mērķis – Izbeigt bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, ekspluatāciju, tirdzniecību, visa veida vardarbību pret bērniem un bērnu spīdzināšanu 5. IAM – Dzimumu līdztiesība 5.2. mērķis – Izskaust visu veidu vardarbību pret visām sievietēm un meitenēm publiskajā un privātajā jomā, tostarp viņu tirdzniecību un seksuālu un cita veida izmantošanu 5.3. mērķis – Izskaust visu veidu kaitējošu praksi, piemēram, bērnu laulības, agrīnas un piespiedu laulības, kā arī sieviešu dzimumorgānu kropļošanu 8.7. mērķis – Veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai izskaustu piespiedu darbu, izbeigtu mūsdienu verdzību un cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu, ka tiek aizliegtas un izskaustas bērnu darba ļaunākās formas, tostarp bērnu kareivju vervēšana un izmantošana, un līdz 2025. gadam izbeigtu bērnu darbu visās tā formās
Bērniem draudzīga tiesu sistēma	24. panta 1. punkta 2. teikums – Bērnu tiesības paust savu viedokli 24. panta 3. punkts –  Bērnu tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar vecākiem 6. pants – Tiesības uz brīvību un drošību 18. pants – Patvēruma tiesības 19. pants – Aizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā 43. pants – Eiropas ombuds 45. pants – Pārvietošanās un uzturēšanās brīvība 46. pants – Diplomātiskā un konsulārā aizsardzība 47. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu 48. pants – Nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību 49. pants – Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi	7. pants – Dzimšanas reģistrācija, vārds un pilsonība 8. pants – Identitātes saglabāšana 9. pants – Atšķirtība no vecākiem 10. pants – Ģimenes atkalapvienošanās 11. pants – Nelikumīga aizvešana uz ārvalstīm un aizturēšana ārvalstīs Pasākumi ar mērķi nodrošināt bērnu, kuru vecāki atrodas ieslodzījumā, un bērnu, kas kopā ar savu māti dzīvo cietumā, aizsardzību 27. panta 4. punkts – Bērna uzturēšanas līdzekļu piedziņa 21. pants – Adopcija (valsts un starpvalstu mērogā) UNCRPD 23. pants – Cieņa pret dzīvesvietu un ģimeni Bērni, kas nonākuši konfliktā ar likumu, bērni, kas cietuši noziegumos vai ir noziegumu liecinieki, un juvenālā justīcija: ·40. pants – Juvenālās justīcijas administrēšana, specializētu un atsevišķu tiesu esamība un piemērojamais minimālais vecums, kad iestājas kriminālatbildība ·37. panta b)–d) punkts – Bērni, kuriem atņemta brīvība, un pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka bērna apcietināšanu, aizturēšanu vai ieslodzīšanu izmanto tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli un uz iespējami īsāku laiku un ka nekavējoties tiek sniegta juridiskā un cita veida palīdzība ·37. panta a) punkts – Bērnu notiesāšana, jo īpaši nāvessoda un mūža ieslodzījuma aizliegums un alternatīvu, uz atjaunojošas pieejas balstītu sodu esamība ·39. pants – Fiziskā un psiholoģiskā atlabšana un sociālā reintegrācija	16. IAM – Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes 16.3. mērķis – Veicināt tiesiskumu valsts un starptautiskā līmenī un visiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas piekļūt tiesu sistēmai 16.9. mērķis – Visiem nodrošināt juridisko identitāti, tostarp dzimšanas reģistrāciju 16.10. mērķis – (…) aizsargāt pamatbrīvības saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem 10. IAM – Samazināt nevienlīdzību 10.7. mērķis – Veicināt sakārtotu, drošu, likumīgu un atbildīgu migrāciju un cilvēku mobilitāti, tostarp īstenojot plānotu un labi pārvaldītu migrācijas politiku
Digitālā un informācijas sabiedrība	8. pants – Persondatu aizsardzība 11. pants – Vārda un informācijas brīvība	16. pants – Privātuma, kā arī goda un reputācijas aizsardzība 17. pants – Piekļuve informācijai no dažādiem avotiem un aizsardzība pret materiāliem, kas kaitē bērna labbūtībai	9. IAM – Noturīga infrastruktūra/inovācija 9.c mērķis – Ievērojami palielināt piekļuvi informācijas un sakaru tehnoloģijai un tiekties uz to, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu vispārēju un pieejamu piekļuvi internetam vismazāk attīstītajās valstīs
Globālā dimensija	Iepriekš minētās tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām, kā arī mērķi un uzdevumi, kuri paredzēti saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, attiecas arī uz visām darbībām, kas ietvertas stratēģijas iedaļā “Globālā dimensija”.

(1)

Eiropas Savienības Pamattiesību harta attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Eiropas Savienības tiesību aktus.

(2)

 ES ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse. Šajā slejā ir norādīti arī attiecīgie šīs konvencijas panti.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.3.2021

COM(2021) 142 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES stratēģija par bērna tiesībām

ES acquis un politikas dokumenti par bērna tiesībām

Šajā dokumentā ir uzskaitīti visbūtiskākie 1 ES juridiskie un politikas instrumenti bērna tiesību jomā. Tie ir izklāstīti atbilstīgi ES stratēģijas par bērna tiesībām tematiskajām sadaļām. Visiem juridiskajiem un politikas instrumentiem ir pievienotas hipersaites

Primārie tiesību akti

Līgums par Eiropas Savienību (2012/C326/01) – jo īpaši tā 3. panta 3. punkts un 3. panta 5. punkts

Līgums par Eiropas Savienības darbību  (2012/C 326/01)

ES Pamattiesību harta (2012/C 326/02) – jo īpaši 24. pants par bērnu tiesībām, kā arī 7. pants par privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, 14. pants par tiesībām uz izglītību, 32. pants par bērnu darba aizliegšanu un strādājošu jauniešu aizsardzību un 33. pants par ģimenes dzīvi un darbu

Politikas dokumenti par bērna tiesībām

Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai”, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, 2019. gada jūlijs

Eiropas Parlamenta rezolūcija par bērnu tiesībām saistībā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 30. gadadienu (2019/2876(RSP))

Eiropas Parlamenta rezolūcija (2021. gada 11. marts) par bērnu tiesībām ES Bērnu tiesību stratēģijas kontekstā (2021/2523(RSP))

Iepriekšējās stratēģijas par bērna tiesībām

Komisijas paziņojums “Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”(COM/2006/367 galīgā redakcija)  

Komisijas paziņojums ”ES plāns par bērnu tiesībām” (COM/2011/60 galīgā redakcija)

Horizontālie instrumenti, tostarp tie, kuri skar dažādas bērnu grupas

·Sociālā iekļaušana

Komisijas ieteikums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (2017/761/ES)

·Rase vai etniskā izcelsme, tostarp romi

Padomes direktīva, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (2000/43/EK)

Padomes Pamatlēmums par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (2008/913/TI)

Komisijas paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība:  ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” (COM/2020/565 final)

Komisijas paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars (COM(2020) 620 final)

Padomes ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (2021/C 93/01)

Invaliditāte

Padomes Lēmums par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2010/48/EK)

Direktīva par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (2019/882/ES)

Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam (COM(2021) 101 final)

·LGBTIK

Komisijas paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM/2020/698 final)

·Dzimumu līdztiesība

Komisijas paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM/2020/152 final)

·Migrantu aizsardzība un integrācija

Komisijas paziņojums “Bērnu migrantu aizsardzība” (COM/2017/211 final)

Komisijas paziņojums “Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam” (COM/2020/758 final)

·Jaunatne

Padomes rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā:  Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (2018/C456/01)

1.Līdzdalība politiskajā un demokrātiskajā dzīvē – Eiropas Savienība, kas bērniem dod iespēju kļūt par aktīviem pilsoņiem un demokrātiskas sabiedrības locekļiem

Komisijas paziņojums “2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā (COM(2020) 580 final)

Komisijas paziņojums “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (COM/2020/790 final)

Komisijas paziņojums “Stratēģija, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES (COM/2020/711 final)

2.Sociālekonomiskā iekļaušana, veselība un izglītība – Eiropas Savienība, kas cīnās pret bērnu nabadzību un veicina iekļaujošu un bērniem labvēlīgu sabiedrību, kā arī veselības un izglītības sistēmas

2.1. Sociālā iekļaušana

2.1.1.Horizontālie instrumenti

Komisijas ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (2013/112/ES)

Komisijas paziņojums “Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide” (COM/2017/250 final)

Komisijas ieteikums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (2017/761/ES)

Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija (2017/C 428/09)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns (COM(2021) 102 final)

2.1.2. Ģimenes dzīve

Padomes direktīva par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (92/85/EK)

Padomes ieteikums par bērnu aprūpi (92/241/EEK)

Padomes direktīva, ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK (2010/18/ES)

Direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (2019/1158/ES)

2.1.3.Jauniešu darbs

Direktīva par jauniešu darba aizsardzību (94/33/EK)

Direktīva, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (2009/52/EK)

Padomes direktīva, ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (2017/159/ES)

2.2.Izglītība

2.2.1.Izglītība

Padomes ieteikums par politiku, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (2011/C191/01)

Padomes ieteikums par pamatkompetencēm mūžizglītībā (2018/C 189/01)

Padomes ieteikums par to, lai veicinātu kopīgas vērtības, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā (2018/C 195/01)

Padomes ieteikums par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei (2019/C 189/03)

Komisijas paziņojums par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM/2020/625 final)

Padomes rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (2021/C 66/01)

2.2.2.Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

Komisijas paziņojums “Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe.  Kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (COM/2011/66 final)

Padomes ieteikums par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (2019/C189/02)

2.2.3.Atpūta

Direktīva par rotaļlietu drošumu (2009/48/EK)

2.3.Mājokļi

Komisijas ieteikums par enerģētisko nabadzību (2020/1563/ES)

2.4.Veselība

2.4.1.Slimības un profilakse

Padomes ieteikums par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnnovēršamām slimībām (2018/C 466/01)

Paziņojums “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”, (COM(2021) 44 final)

Paziņojums “Eiropas Zāļu stratēģija” (COM(2020) 761 final)

2.4.2.Uzturs

Komisijas direktīva par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (2006/125/EK)

Regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem  (1924/2006/EK)

Regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (1169/2011/ES)

Regula par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei (609/2013/EK)

Regula, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (1308/2013/ES)

Regula par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (1370/2013/ES)

ES Rīcības plāns bērnu aptaukošanās samazināšanai 2014.–2020. gadam

Komisijas regula, ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamo tropāna alkaloīdu koncentrāciju konkrētā graudaugu pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 (2016/239/ES)

Komisijas Īstenošanas regula par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu (2017/39/ES)

Komisijas Deleģētā regula, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu (2017/40/ES)

Paziņojums “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020) 381 final)

2.4.3.Alkohols, tabakas izstrādājumi un narkotikas

Direktīva par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību (2003/33/EK)

Padomes Ieteikums par smēķēšanas novēršanu un iniciatīvām tabakas kontroles uzlabošanai (2003/54/EK)

Komisijas paziņojums “ES stratēģija dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai” (COM/2006/625 galīgā redakcija)

Padomes Ieteikums attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem (2009/C 296/02)

Direktīva par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (2014/40/ES)

Komisijas Īstenošanas lēmums, ar kuru pagarina spēkā esamības termiņu Lēmumam 2006/502/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas (2016/575/ES)

2.4.4.Patērētāji / drošums

Direktīva par produktu vispārēju drošību (2001/95/EK)

Direktīva, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (2005/29/EK)

Regula par pediatrijā lietojamām zālēm (1901/2006/EK)

Regula par mehānisko transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu attiecībā uz gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 2003/102/EK un 2005/66/EK (78/2009/EK)

Regula, ar ko nosaka detalizētus I pielikuma īstenošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 78/2009 par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu saistībā ar gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību (631/2009/EK)

Regula par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (661/2009/EK)

Padomes lēmums par Eiropas Savienības nostāju saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumu projektu par gājēju drošību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumu projektu par gaismas diodes (LED) gaismas avotiem (2012/143/ES)

Komisijas Īstenošanas direktīva, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/671/EEK par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos (2014/37/ES)

Komisijas Īstenošanas lēmums par Eiropas standarta EN 16281:2013 “Vienkārši uzstādāmas bērnudrošas slēgierīces logiem un balkonu durvīm” atbilstību (2014/358/ES)

Komisijas Ieteikums par principiem, ko piemēro, lai aizsargātu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu patērētājus un spēlētājus un novērstu nepilngadīgo iesaistīšanos tiešsaistes azartspēlēs (2014/478/ES)

2.4.5.Vide

Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final)

3.Vardarbības pret bērniem un apkarošana un bērnu aizsardzības nodrošināšana – ES, kas palīdz bērniem izaugt, nepiedzīvojot vardarbību

Komisijas Lēmums par valsts numuru sērijas, kas sākas ar “116”, rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību, (2007/116/EK) (kurā vēlāk izdarīti grozījumi) un Direktīva par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (2018/1972/ES)

Direktīva par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (2011/93/ES)

Direktīva par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (2011/36/ES)

Komisijas paziņojums “ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā” (COM/2012/0286 final)

Komisijas paziņojums “Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana” (COM/2013/833 final)

Komisijas paziņojums “Ziņojums par papildu pasākumiem saistībā ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai un turpmāku konkrētu darbību noteikšanu” (COM/2017/728 final)

Komisijas paziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju (COM/2020/605 final)

Komisijas paziņojums “ES stratēģija efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu” (COM/2020/607 final)

4.Bērniem draudzīga tiesu sistēma – ES, kurā tiesu sistēma ievēro bērnu tiesības un vajadzības

4.1. Tiesu sistēmas

Komisijas paziņojums “Tiesiskuma nodrošināšana Eiropas Savienībā — Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija 2021.–2024. gadam” (COM/2020/713 final)

4.2.Civiltiesības

4.2.1.Vecāku atbildība

Padomes lēmums, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj parakstīt Hāgas 1996. gada Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (2003/93/EK)

Padomes regula par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (2201/2003/EK)

Padomes lēmums, ar ko pilnvaro dažas dalībvalstis Eiropas Kopienas interesēs ratificēt 1996. gada Hāgas Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai tai pievienoties, kā arī pilnvaro dažas dalībvalstis nākt klajā ar deklarāciju par Kopienas tiesību aktu attiecīgu iekšēju noteikumu piemērošanu (2008/431/EK)

Padomes regula par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (2019/1111/ES)

4.2.2.Uzturēšanas saistības

Padomes regula par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (4/2009/EK)

Padomes lēmums par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (2011/432/ES)

4.2.3.Citi tiesību akti civiltiesību jomā

Regula par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (650/2012/ES)

Direktīva par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (2008/52/EK)

Regula par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (2016/1191/ES)

4.3. Krimināltiesības

4.3.1.Juvenālā justīcija

Direktīva par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (2016/800/ES)

4.3.2.Cietušo tiesības

Direktīva, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus (2012/29/ES)

Komisijas paziņojums “ES stratēģija par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads)” (COM/2020/258 final)

4.3.3.Tiesību akti procesuālo tiesību jomā

Padomes pamatlēmums par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (2008/947/TI)

Padomes pamatlēmums par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (2008/909/TI)

Padomes pamatlēmums par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (2009/315/TI)

Padomes lēmums par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu (2009/316/TI)

Padomes pamatlēmums, ar ko attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam (2009/829/TI)

Direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu (2011/99/ES)

Direktīva par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (2012/13/ES)

Direktīva par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (2013/48/ES)

Direktīva par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (2016/343/ES)

Direktīva par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (2016/1919/ES)

4.4. Brīva pārvietošanās

Direktīva par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2004/38/EK)

Komisijas paziņojums par norādījumiem, kā labāk transponēt un piemērot Komisijas Direktīvu 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (COM/2009/313 galīgā redakcija)

Regula par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (2011/492/ES)

Direktīva par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā 2014/54/ES)

4.5.Migrācija

4.5.1.Uzņemšanas apstākļi

Direktīva, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija) (2013/33/ES)

4.5.2.Ģimenes atkalapvienošanās

Direktīva par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (2003/86/EK)

4.5.3.Dublinas regula un EURODAC regula

Regula, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (343/2003/EK)

Regula, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (1560/2003/EK)

Direktīva par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) (2013/32/ES)

Regula par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos (603/2013/ES)

Regula, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija) (604/2013/ES)

Komisijas Īstenošanas regula, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (118/2014/ES)

Kvalificēšana

Direktīva par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (2011/95/ES)

4.5.4.Imigrācija un patvērums

Komisijas paziņojums “ES Rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu (2015.–2020. gads)” (COM/2015/285 final)

Komisijas paziņojums par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanu (COM/2016/85 final)

Komisijas paziņojums par “karsto punktu” pieejas īstenošanu Grieķijā (COM/2016/141 final)

Komisijas Paziņojums “Ceļā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un labākām iespējām likumīgai nokļūšanai Eiropā” (COM/2016/197 final)

4.5.5.Pārcelšana un pārmitināšana

Komisijas paziņojums “Progresa ziņojums par to, kā tiek īstenota Eiropas programma migrācijas jomā” (COM/2019/126 final)

Komisijas ieteikums par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES:  pārmitināšanas, humanitārās uzņemšanas un citu papildu kanālu veicināšana (C/2020/6467)

4.5.6.Atgriešana

Direktīva par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (2008/115/EK)

Komisijas paziņojums par ES atgriešanas politiku (COM/2014/199 final)

Komisijas paziņojums “ES Rīcības plāns par atgriešanu” (COM/2015/453 final)

Komisijas ieteikums, ar kuru izveido kopīgu “Rokasgrāmatu atgriešanas jautājumos” dalībvalstu kompetentajām iestādēm izmantošanai ar atgriešanu saistītu uzdevumu veikšanā (C/2015/6250 final)

Komisijas paziņojums par efektīvāku atgriešanas politiku Eiropas savienībā – atjaunināts rīcības plāns (COM/2017/200)

Komisijas ieteikums par to, kā panākt efektīvāku atgriešanu, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (2017/432/ES)

4.5.7.Vīzas

Regula, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (810/2009/EK)

Komisijas lēmums un tā turpmākie grozījumi, ar ko izstrādā rokasgrāmatu par vīzu pieteikumu apstrādi un grozījumiem izsniegtajās vīzās (C/2010/1620 final)

4.5.8.Robežu pārvaldība

Komisijas ieteikums par kopējas „Robežsargu rokasgrāmatas (Šengenas rokasgrāmatas)” izveidi dalībvalstu kompetento iestāžu lietošanai, veicot personu kontroli uz robežas (C/2006/5186 final)

Grozīts ar Komisijas Ieteikumu (C/2008/2976 galīgā redakcija )

Grozīts ar Komisijas Ieteikumu (C/2009/7376 galīgā redakcija)

Grozīts ar Komisijas Ieteikumu (C/2010/5559 galīgā redakcija)

Grozīts ar Komisijas Ieteikumu (C/2011/3918 final)

Grozīts ar Komisijas Ieteikumu (C/2012/9330 final)

Grozīts ar Komisijas Ieteikumu (C/2015/3894 final)

Regula, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (1052/2013/ES)

Komisijas paziņojums “Novērtējums par Grieķijas rīcības plānu, ar ko paredzēts novērst būtiskos trūkumus, kuri konstatēti 2015. gada izvērtējumā par Šengenas acquis piemērošanu ārējo robežu pārvaldības jomā” (COM/2016/220 final)

Regula par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (2016/399/ES)

Komisijas paziņojums “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas” (COM/2016/205 final)

Regula par Eiropas Robežu un krasta apsardzi (2019/1896/ES)

4.5.9.Likumīga migrācija

Direktīva par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (pārstrādāta redakcija) (2016/801/ES)

5.Digitālā un informācijas sabiedrība – ES, kurā bērni var justies droši digitālajā vidē un izmantot tās sniegtās iespējas

Direktīva, ar ko groza direktīvu par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (2002/22/EK), direktīvu par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (2002/58/EK) un regulu par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (2006/2004/EK) (2009/136/EK)

Direktīva par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (2010/13/ES)

Komisijas paziņojums “Eiropas stratēģija „Bērniem labāks internets”” (COM/2012/196 final)

Regula par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (2016/679/ES)

Komisijas paziņojums “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM/2018/236 final)

Direktīva, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (2018/1808/ES)

Direktīva par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (2018/1972/ES)

Komisijas priekšlikums regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (COM/2020/825 final)

Komisijas paziņojums “Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam (Eiropas plašsaziņas līdzekļu rīcības plāns) (COM/2020/784)

Komisijas paziņojums “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam (COM/2020/624 final)

6.Globālā dimensija – ES, kas atbalsta, aizsargā un dod iespējas bērniem visā pasaulē, tostarp krīžu un konfliktu laikā.

6.1.Horizontālie instrumenti

ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību (2017. gads) – Nevienu bērnu neatstāt novārtā 

Eiropas Konsenss par attīstību (2017), kā daļa no ES atbildes reakcijas uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam

Kopīgs paziņojums “ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam” (JOIN/2020/5 final)

Bērna tiesību instrumentu kopums

6.2.Tematiskie instrumenti

ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotu konfliktu (atjauninātas 2008. gadā)

ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un sieviešu visāda veida diskriminācijas apkarošanu (2008)

Pamatnostādnes ES politikai attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu (atjauninātas 2019. gadā)

Komisijas paziņojums “Māšu un bērnu uztura uzlabošana ārējā palīdzībā – ES politikas satvars” (COM/2013/141 final)

ECHO ĢD dzimuma un vecuma rādītāja instrumentu kopums (2014)

Komisijas paziņojums “Cieņpilna dzīve – atkarības no atbalsta vietā stājoties pašpaļāvībai. Piespiedu pārvietošana un attīstība (COM/2016/234 final)

Padomes regula par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā (2016/369/ES)

Komisijas paziņojums par izglītību ārkārtas situācijās un ieilgušu krīžu gadījumos (COM/2018/304 final)

Kopīgs paziņojums “ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) III — vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā” (JOIN(2020) 17 final)

Attiecīgās starptautiskās konvencijas bērnu tiesību jomā

Starptautiskā Darba organizācija

Konvencija par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt, Nr. 138 (1973)

Bērnu darba ļaunāko formu konvencija, Nr. 182 (1999)

Hāgas Starptautisko privāttiesību konference

1980. gada 25. oktobra Konvencija starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem  

1996. gada 19. oktobra Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem

2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu

(1)

Šis saraksts nav izsmeļošs, un jo īpaši tajā nav iekļauti finanšu instrumenti.