P9_TA(2021)0106

2022. gada budžeta pamatnostādnes — III iedaļa

Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija (2020/2265(BUI))

(2021/C 494/25)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1) (“Finanšu regula”),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (2) (“DFS regula”), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija (3), kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas (4),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (5),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (6),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Regulu (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (7),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (8),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējo budžetu (9) un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

—	ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada 8. oktobra īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 oC,

—	ņemot vērā globālo novērtējuma ziņojumu par biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, ko sagatavoja ANO Biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu starpvaldību zinātnes politikas platforma,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 8. jūnija secinājumus “Demogrāfiskās problēmas: skatījums uz nākotni”,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju 70/1 “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī,

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par to (10),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (11),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. februāra secinājumus par 2022. gada budžeta pamatnostādnēm,

—	ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā: kontroles atcelšana pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām (12),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumu par pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā (C(2020)1863),

—	ņemot vērā Reglamenta 93. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vēstules,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0046/2021),

Atpakaļ uz pareizā ceļa: 2022. gada budžets atveseļošanai no Covid-19 krīzes

uzskata — ņemot vērā īpaši nenoteikto ekonomikas prognozi (netiek sagaidīts, ka 2022. gadā ekonomika būs atguvusies līdz pirmspandēmijas līmenim) un to, ka ir obligāti nepieciešams ātri, taisnīgi un iekļaujoši atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā, sociālā un ar nodarbinātību saistītā kaitējuma, Savienības 2022. gada budžetam vajadzētu būt vēl izšķirošākai lomai, nodrošinot pozitīvu un jūtamu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi un veicinot Eiropas ekonomikas izaugsmi, piesaistot ilgtspējīgas investīcijas un atbalstot darbvietu saglabāšanu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu visā Savienībā, kā arī risinot ar klimata pārmaiņām un digitālo pārkārtošanos saistītās problēmas un Savienības vērienīgākos klimata mērķus 2030. gadam, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un veicinātu ekonomisko, sociālo, teritoriālo, izglītības, paaudžu un dzimumu atšķirību mazināšanu;

tāpēc vēlas izveidot uz nākotni vērstu budžetu, kam būs svarīga nozīme atveseļošanas procesā un kas dos iespēju Savienībai stimulēt investīcijas un risināt bezdarba problēmu, veicināt digitālo un zaļo pārkārtošanos, koncentrēties uz spēcīgu Eiropas veselības savienību, veicināt iekļaujošu atveseļošanu, galveno uzmanību pievēršot jaunajai paaudzei, un nodrošināt drošu un pārticīgu vidi ES iedzīvotājiem; uzskata, ka šīs prioritātes ir būtiskas, lai atbalstītu atveseļošanu un veidotu pamatus noturīgākai Savienībai saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

Dinamiska ekonomika investīciju veicināšanai un bezdarba novēršanai

atgādina, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, kas pārstāv gandrīz 99 % no visiem uzņēmumiem dalībvalstīs un nodrošina aptuveni trīs ceturtdaļas no visām darbvietām; uzsver MVU nozīmīgo devumu darbvietu radīšanā, ekonomikas izaugsmē un stabilitātē; pauž bažas par krīzes smagajām un ilgstošajām sekām MVU un plāno nodrošināt tiem pietiekamu finansējumu, izmantojot dažādas ES programmas;

šajā kontekstā uzsver, cik svarīgi ir piešķirt pienācīgu finansējumu Vienotā tirgus programmai, lai palielinātu konkurētspēju, veicinātu uzņēmējdarbību, uzlabotu piekļuvi tirgiem un efektīvi atbalstītu mazos uzņēmumus, tostarp attīstot digitālās un uzņēmējdarbības prasmes; turklāt uzsver programmas InvestEU sniegtās iespējas ilgtspējīgu, inovatīvu un sociālu investīciju piesaistīšanā, kā arī kapitāla atbalsta sniegšanā tiem MVU, ko krīze ietekmējusi negatīvi; atzīst, ka steidzami ir jāizveido MVU labvēlīga uzņēmējdarbības vide un jāatbalsta MVU kopas un tīkli, kā arī jāsamazina administratīvais slogs uzņēmumiem; jo īpaši uzsver nepieciešamību atbalstīt ES līmeņa iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt jaunu jaunuzņēmumu izveidi un uzlabot to piekļuvi finansējumam, lai veicinātu inovāciju, darbvietu radīšanu un jauniešu uzņēmējdarbību;

uzsver, ka joprojām ir būtiski jāpalielina investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai ES varētu kļūt par Eiropas zaļā kursa un digitālās pārejas virzītājspēku; šajā sakarā uzsver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īpašās priekšrocības, tostarp Eiropas Pētniecības padomes darbību; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt MVU, jaunuzņēmumiem un universitātēm pienācīgu, individuāli pielāgotu atbalstu pētniecībai un inovācijai, lai tie varētu aktīvi piedalīties šo milzīgo problēmu risināšanā; norāda, ka ir svarīgi veicināt sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecību; uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir skaidri parādījusi, cik svarīgi ir Eiropas pētījumi par farmaceitiskajiem produktiem un vakcīnām kā līdzeklis ES noturības stiprināšanai veselības krīzes gadījumā;

uzsver, ka Savienības atbildes reakcija uz Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām ir jāpadara iespējama ar ātriem un mērķtiecīgiem lēmumiem par budžetu; šajā kontekstā prasa, lai negaidīti lielais atcelto pētniecības saistību apjoms pilnībā tiktu darīts pieejams pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, precīzi ievērojot Finanšu regulas 15. panta 3. punktu, jo tas ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar ko neitralizēt jaunus vīrusa variantus un vienlaikus gatavoties turpmākiem draudiem, tādējādi rīkojoties sabiedrības veselības interesēs un glābjot dzīvības; uzsver, ka šāds atcelto saistību līmenis nebija plānots un līdz ar to netika iestrādāts daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nolīgumā;

uzsver, ka ES kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme kā galvenajai Savienības investīciju politikai un vienam no ilgtspējīgas un iekļaujošas atveseļošanas stūrakmeņiem, un norāda uz tās unikālo Eiropas pievienoto vērtību un devumu ES un tās dalībvalstu un reģionu vispārējā harmoniskā attīstībā; jo īpaši uzsver tās potenciālu stimulēt ekonomikas izaugsmi un radīt vairāk kvalitatīvu darbvietu, kam ir būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanas procesā; uzsver tās būtisko lomu tādu ES stratēģisko mērķu sasniegšanā kā ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un konverģence starp dalībvalstīm un to iekšienē, taisnīga pārkārtošanās, kvalitatīva nodarbinātība, konkurētspējīga, sociāla, zaļa un aprites ekonomika un inovācija, kā arī kā taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas Savienības virzītājspēks;

norāda uz ilglaicīgo ietekmi, kādu uz dalībvalstīs ar ierobežotiem publiskajiem līdzekļiem un ierobežotām fiskālajām spējām pašreizējās krīzes laikā vienotajā tirgū rada atkāpes no valsts atbalsta noteikumiem pagarināšana; uzsver, ka ES budžetam ir būtiska nozīme, nodrošinot, ka dalībvalstis un ES cieši sadarbosies, lai mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas, vienlaikus meklējot konkrētus risinājumus, lai vienotajā tirgū saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju starp ES reģioniem;

uzsver, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un kopējā zivsaimniecības politika (KZP) ir Eiropas integrācijas stūrakmeņi, kuru mērķis ir nodrošināt drošas, cenas ziņā pieejamas un kvalitatīvas pārtikas piegādi un uztursuverenitāti Eiropas iedzīvotājiem, lauksaimniecības tirgu pienācīgu darbību, lauku reģionu ilgtspējīgu attīstību un lauksaimnieku paaudžu maiņu; atgādina par šo politikas virzienu būtisko nozīmi stabilu un pieņemamu ienākumu nodrošināšanā lauksaimniekiem, zvejniecēm un zvejniekiem, jo īpaši pašreizējā sarežģītajā kontekstā; prasa īpašu uzmanību pievērst mazapjoma lauksaimniecībai, jaunajiem lauksaimniekiem un mazajiem zvejniecības uzņēmumiem un uzturēt stabilu un drošu pārtikas ķēdi Eiropas iedzīvotājiem; norāda, ka Covid-19 uzliesmojums un citas krīzes ir smagi skārušas vairākas lauksaimniecības nozares, un attiecīgā gadījumā atbalsta mērķtiecīgus palielinājumus attiecīgajās budžeta pozīcijās, kas paredzētas tirgus atbalsta pasākumiem; atgādina, ka šīs problēmas ir jārisina, vienlaikus gatavojoties reformēt KLP, kurai paredzama būtiskāka loma Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā;

10.

uzsver, ka īpaši jāatbalsta tūrisma nozare, jo īpaši viesmīlības nozare, kas Covid-19 pandēmijas dēļ ir piedzīvojusi īpaši smagu lejupslīdi ar postošu ietekmi, jo īpaši reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no tūrisma; uzsver, ka tūrisma nozare ir būtisks Savienības ekonomikas balsts, kurā ir nodarbināta ievērojama daļa tās darbaspēka, jo īpaši MVU un ģimenes uzņēmumos; sagaida, ka attiecīgās ES programmas, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), reģionālā politika, “Digitālā Eiropa” un “InvestEU”, sniegs būtisku devumu nozares ilgtermiņa konkurētspējā un ilgtspējā un ka nepieciešamie resursi tiks darīti pieejami ES 2022. gada budžetā; atkārtoti pauž vilšanos par to, ka Parlamenta prasība izveidot īpašu ES tūrisma programmu netika izpildīta;

11.

uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša Eiropas kosmosa stratēģija, un atzīst ES kosmosa programmas pievienoto vērtību; jo īpaši uzsver, ka Savienībai ir jāveicina inovatīvu un konkurētspējīgu augšupējo (smagās kosmosa rūpniecības) un lejupējo nozaru (lietojumi, kas pamatojas uz kosmosa datiem) attīstība; norāda uz ES Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA) svarīgo lomu un vajadzību nodrošināt nepieciešamo finansējumu un personālu;

Digitālās un zaļās pārkārtošanās uzdevumu risināšana

12.

uzsver Covid-19 krīzes saasināto steidzamo vajadzību novērst digitālo plaisu, jo īpaši pabeidzot Eiropas izglītības telpas izveidi un īstenojot digitālās izglītības rīcības plānu, lai sasniegtu digitālo prasmju mērķus un veicinātu iekļaujošu mācīšanos un pastiprinātu Eiropas digitālo pārveidi; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu un sinerģijas starp ES programmām, lai radītu labvēlīgus apstākļus revolucionāru tehnoloģiju un inovāciju straujākai ieviešanai tirgū un lai Eiropas ekonomika un publiskais sektors varētu būt digitālās pārkārtošanās priekšgalā; uzskata, ka programmai “Digitālā Eiropa” ir būtiska nozīme, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā un panāktu tehnoloģisko suverenitāti; sagaida, ka šī programma stimulēs investīcijas ES augstas veiktspējas datošanā, ētiskā mākslīgajā intelektā, 5G tehnoloģijā, un kiberdrošībā, kā arī veicinās padziļinātas digitālās prasmes visās ekonomikas jomās un sabiedrībā; aicina dalībvalstis un Komisiju ievērot kritērijus, kas paredz, ka vismaz 20 % no ANM finansējuma būtu jāpiešķir digitālajai pārejai;

13.

uzsver, ka ES budžets ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu panākumus Eiropas zaļajam kursam, tostarp biodaudzveidības stratēģijai, un principa “nekaitēt” piemērošanu, veicinātu dalībvalstu ekonomisko un sociālo atveseļošanos no koronavīrusa krīzes, pārveidojot zaļos izaicinājumus investīcijās un strukturālu reformu iespējās, un veicinātu taisnīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un noturīgāku ekonomiku; atgādina, ka šai pārejai ir vajadzīgas būtiskas strukturālas pārmaiņas un ka ne visas dalībvalstis, reģioni un pilsētas sāk pāreju no vienāda līmeņa un tām nav vienādas spējas to risināt; jo īpaši uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami resursi, tostarp atveseļošanas fondi, kā arī Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, jaunajai izaugsmes stratēģijai, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, un plāno cieši uzraudzīt šīs stratēģijas īstenošanu 2022. gada budžetā; šajā sakarā uzsver, ka investīcijas energoefektivitātē, aprites ekonomikā, ilgtspējīgā un cenu ziņā pieejamā viedā mobilitātē un modernā un noturīgā ES infrastruktūrā ir būtiski faktori, lai atjaunotu konkurētspēju, veicinātu ES klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu ES stratēģisko autonomiju, kā arī veicinātu ilgtspējīgas rūpniecības nozares; turklāt atzīst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) svarīgo lomu Savienības un visu tās reģionu, tostarp tālāko reģionu, salu un mazapdzīvoto reģionu, savienošanā transporta, digitālajā un enerģētikas jomā;

14.

uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt klimata rīcību un vides aizsardzību, nodrošinot papildu resursus attiecīgajām programmām un instrumentiem ES budžetā, jo īpaši programmai “LIFE”; turklāt uzsver, ka klimata politikas integrēšanas garā būtu jāpastiprina centieni visās politikas jomās, lai sasniegtu kopējo klimata izdevumu mērķi visā DFS 2021.–2027. gadam vismaz 30 % apmērā no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopsummas; turklāt uzsver, ka ir pastāvīgi jāturpina darbs, lai 2024. gadā biodaudzveidības mērķiem nodrošinātu 7,5 % no DFS gada izdevumiem un no 2026. gada 10 %; prasa Parlamentu pilnībā iesaistīt stingrāku, pārredzamāku un visaptverošāku metodoloģiju izstrādē šādu izdevumu īstenošanai un izsekošanai un ar nepacietību gaida ikgadējās apspriedes ar Komisiju un Padomi, kā paredzēts Iestāžu nolīgumā;

15.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu tam, lai īstenotu ES Ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju, tostarp veicinot pētniecību un inovāciju pārejā uz konceptuāli drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām, materiāliem un produktiem un nodrošinot pienācīgus un ilgtspējīgus resursus Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA), aprites ekonomikas rīcības plānu, kas pamatojas uz netoksisku materiālu aprites cikliem, un gaidāmo nulles piesārņojuma rīcības plānu ūdenim, gaisam un augsnei;

Spēcīga Eiropas veselības savienība

16.

atkārtoti uzsver programmas “ES — veselībai” nozīmi un potenciālu un to, ka jaunajā DFS šī programma ir kļuvusi par apjomīgāko veselības programmu, kas jebkad finansēta no ES budžeta; sagaida, ka tiks stiprinātas sinerģijas starp visām ES programmām, kas iesaistītas ES veselības sistēmu spēju stiprināšanā, kā arī to sagatavotības un novēršanas spējām krīzes gadījumā un tām, kuras nodrošina papildu investīcijas veselības nozarē, piemēram, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”; uzskata, ka rezervju uzkrāšanai arī turpmāk vajadzētu būt ES budžeta prioritātei, izmantojot programmu RescEU un “ES — veselībai”; uzsver ES civilās aizsardzības mehānisma nozīmi, lai nodrošinātu labāku ES sagatavotību un reakciju uz visu veidu dabas katastrofām, pandēmijām un ārkārtas situācijām;

17.

atgādina, ka Covid-19 krīze ir radījusi vēl nepieredzētu spriedzi dalībvalstu veselības sistēmām un atklājusi trūkumus vakcīnu un citu svarīgu zāļu ražošanas jaudā Savienībā; tādēļ uzsver, ka Savienībai ir vajadzīga solidaritāte un kolektīva atbildība, kas nozīmē palielināt ES kompetenci veselības jomā un veikt konkrētākus soļus ceļā uz spēcīgāku Eiropas veselības savienību; uzsver vajadzību pēc lielākām investīcijām veselības aprūpes infrastruktūrā un prasmēs, kā to parādīja pašreizējā krīze, un vajadzību atgūties no iepriekšējas investīciju nepietiekamības; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par HERA inkubatoru (COM(2021)0078) kā instrumentu, ar ko pastiprināt centienus atklāt Covid-19 variantus, pielāgot vakcīnas, uzlabot klīnisko izmēģinājumu efektivitāti, paātrināt regulatīvo apstiprināšanu un būtiski palielināt vakcīnu ražošanu; norāda, ka liela daļa ražošanas jaudas atrodas ārpus Savienības un tas sarežģī zāļu piegādi vajadzības gadījumā un rada šķērsli, kas jāpārvar, veidojot Eiropas veselības savienību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai palīdzētu palielināt vakcīnu, antidotu un citu svarīgu zāļu ražošanas jaudu dalībvalstīs un ļautu ES 2022. gada budžetam ātri reaģēt ārkārtas situācijā;

18.

pauž nožēlu par to, ka 2020. gadā 2,7 miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā tika diagnosticēts vēzis un aptuveni 1,3 miljoni cilvēku šīs slimības dēļ zaudēja dzīvību; atzinīgi vērtē Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas ir svarīgs pīlārs spēcīgākai Eiropas veselības savienībai; ievērojot šo plānu, atzīst vajadzību pastiprināt un īstenot Savienības pieeju vēža profilaksei, ārstēšanai un aprūpei; prasa pienācīgu budžeta piešķīrumu 2022. gadā attiecīgajām ES programmām, proti, “ES — veselībai”, “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra kopai “Veselība” un “Digitālā Eiropa”, lai finansētu jaunas tehnoloģijas, pētniecību un inovāciju kā daļu no Savienības cīņas pret vēzi;

19.

jo īpaši norāda uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) izšķirošo lomu pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā; prasa 2022. gada budžetā paredzēt pienācīgu finansējumu, lai šīs būtiskās aģentūras varētu turpināt darbu; gaida priekšlikumu izveidot ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), lai nodrošinātu Savienībai efektīvas un koordinētas sagatavotības un reaģēšanas spējas turpmāko veselības krīžu gadījumā; atgādina, ka HERA ir jāpiešķir jauni resursi, lai nodrošinātu, ka tā neietekmē negatīvi pašreizējās programmas, politikas jomas un aģentūras, un lai nodrošinātu efektīvas sinerģijas ar EMA un ECDC;

Iekļaujoša atveseļošana, pievēršot uzmanību jaunajai paaudzei

20.

uzsver, ka Covid-19 krīzes rezultātā atkal īpaši smagi skarti ir jaunieši — tāpat kā pēc 2008. gada finanšu krīzes ir palielinājies jauniešu bezdarbs un vērojama nelabvēlīga ietekme uz izglītību un garīgo veselību, jo īpaši tiem, kas ienāk darba tirgū; tādēļ uzsver, ka ir pilnībā jāizpēta visas finansējuma iespējas, lai sekmīgi uzlabotu iekļaušanu darba tirgū, jo īpaši izmantojot profesionālo apmācību, pasākumus sociālās iekļaušanas, darba apstākļu un sociālās aizsardzības uzlabošanai, tostarp personām ar invaliditāti, kā arī jauniešu ģimenes un dzīves izredžu uzlabošanu, ņemot vērā Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu;

21.

uzstāj, ka Savienība bez strukturētas stratēģijas attiecībā uz jauno paaudzi nevar nostāties uz ilgtspējīgas atveseļošanas ceļa; šajā sakarā norāda uz to, cik ārkārtīgi svarīgi ir piešķirt vairāk finanšu līdzekļu tādām Savienības programmām kā “Erasmus+”, kuru panākumi izglītības, apmācības un darba iespēju paplašināšanā visā Savienībā nav apstrīdami; uzsver, ka “Erasmus+” ir viena no Savienības pamatprogrammām, kas ir plaši pazīstama iedzīvotāju vidū un ir sniegusi konkrētus rezultātus; uzsver šīs programmas potenciālu izcilības veicināšanā un inovācijas un uzņēmējdarbības pieejamības nodrošināšanā jauniešiem, iekļaujošā veidā sniedzot konsultācijas un izglītību, kā arī vajadzību pieaugušo izglītībā iekļaut apmācības un mobilitātes pasākumus; pauž nožēlu par Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz programmu “Erasmus+”, kā rezultātā ievērojami samazinājās to dalībnieku skaits, kas varēja gūt šo pieredzi; šajā kontekstā uzsver, cik svarīgs ir 2022. gada budžets, lai kompensētu neizmantotās iespējas; aicina Komisiju turpināt veicināt Eiropas pilsonisko izglītību un pilsonisko līdzdalību; atkārtoti pauž aicinājumu dalībvalstīm vismaz 10 % no atveseļošanas un noturības plānos paredzētā finansējuma atvēlēt kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai;

22.

uzsver, ka ir jārod ilgtspējīgi un ilgtermiņa risinājumi, kā sekmīgi risināt strukturālās demogrāfiskās problēmas, kā arī mazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no lauku, salu, attāliem un mazāk attīstītiem ES apgabaliem un reģioniem; uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu līdzekļi, lai ar investīcijām sociālajā un demogrāfijas politikā, kas atbalsta ģimenes, atdzīvinātu reģionus, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, un lai nodrošinātu Eiropas novecojošajiem iedzīvotājiem pienācīgu atbalstu attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, mobilitātei un sabiedriskajiem pakalpojumiem; uzsver, ka ir jāizveido piemērotas struktūras, lai pētītu tendences un ierosinātu pasākumus demogrāfisko pārmaiņu pienācīgai risināšanai, nākotnē pievienojot, piemēram, struktūrfondu piešķiršanas metodikai īpašus kritērijus;

23.

uzsver, ka Covid-19 krīzes sekas ir nesamērīgi ietekmējušas sievietes; uzsver, ka ir svarīgi īstenot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši gūst vienādu labumu no publiskajiem izdevumiem; šajā sakarā aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Parlamentu paātrināt efektīvas, pārredzamas un visaptverošas metodikas ieviešanu nolūkā novērtēt attiecīgos ar dzimumu saistītos izdevumus, kā noteikts Iestāžu nolīgumā, lai varētu uzrādīt taustāmus rezultātus 2022. gada budžetā un lai metodika turpmāk tiktu attiecināta uz visām DFS programmām; turklāt prasa ātri īstenot ES Dzimumu līdztiesības stratēģiju; uzsver satraucošo un arvien pieaugošo negatīvo reakciju pret dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām un to, cik svarīgi cīņā pret šo situāciju ir izmantot visus ES instrumentus; prasa piešķirt papildu resursus, lai atbalstītu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību aizsardzību, veicināšanu un vispārēju pieejamību un atbalstītu sieviešu cilvēktiesību aizstāvjus;

24.

uzsver, ka atveseļošanas procesā nevienu nedrīkst atstāt novārtā un ka tādēļ Savienībai un dalībvalstīm ir jānovērš nabadzības un sociālās atstumtības risks; uzsver, ka Savienības 2022. gada budžetam un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentam (EURI) būtu jāveicina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana un jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlārs, atbalstot mūžizglītību, stiprinot sociālo dialogu un garantējot visiem piekļuvi tādiem izšķiroši svarīgiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe, mobilitāte, atbilstošs uzturs un pienācīgs mājoklis; šajā sakarā uzsver Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) pievienoto vērtību un uzskata, ka Garantijas jauniešiem un gaidāmās Garantijas bērniem īstenošanai būtu jāpiešķir pienācīgs finansējums dalītā pārvaldībā; atzinīgi vērtē to, ka nākamajā sociālajā samitā, kas notiks Portu, galvenā uzmanība tiks pievērsta Eiropas sociālajai dimensijai;

25.

uzsver, ka kultūras un radošās nozares, kā arī kultūrtūrisms ir un būs starp tām nozarēm, kuras visvairāk cieš no krīzes, ar ko saskaras ES; prasa ieviest papildu pasākumus šo nozaru labā un piešķirt papildu finansējumu saistītajām ES programmām, jo īpaši programmai “Radošā Eiropa”; atzinīgi vērtē radošo un starpdisciplināro iniciatīvu “Jauns Eiropas Bauhaus”;

Drošas un pārticīgas vides nodrošināšana Eiropas iedzīvotājiem

26.

uzskata, ka ekonomikas izaugsme un labklājība, iekšējā drošība, ES ārējo robežu aizsardzība, pamattiesības, Šengenas zonas pienācīga darbība un pārvietošanās brīvība ES robežās ir nesaraujami saistītas un savstarpēji izdevīgas jomas; uzsver, ka uz ekspertu novērtējumiem balstīta Šengenas zonas turpmāka integrācija sniegtu dalībvalstīm pie Savienības ārējām robežām lielākas finanšu iespējas robežu pārvaldībai; atgādina, ka Šengenas zona sniedz ekonomiskus labumus tās dalībvalstīm; uzsver, ka ES ekonomiku varētu veicināt, ja Šengenas zonai pievienotos tās kandidātvalstis, kas jau atbilst visām tehniskajām prasībām; uzsver, ka šo dalībvalstu pievienošanās Šengenas zonai palielinātu ES budžeta un atveseļošanas fondu ietekmi un tiešā veidā veicinātu straujāku ekonomikas atveseļošanos; atkārtoti prasa ātri integrēt Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju Šengenas zonā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt stabilas ES investīcijas iekšējās drošības jomā, lai uzlabotu ES tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu reakciju uz pārrobežu noziedzības draudiem un veicinātu informācijas apmaiņu;

27.

pieņem zināšanai to, ka daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam migrācijas, patvēruma un integrācijas politikas īstenošanai ir paredzētas lielākas summas nekā iepriekšējos gados; sagaida, ka patvēruma un migrācijas jautājumi arī turpmāk ieņems nozīmīgu vietu ES darba kārtībā; uzsver, ka laikā, kad vēl nav jēgpilni reformēta kopējā Eiropas patvēruma sistēma, joprojām izšķiroša nozīme ir tādiem solidaritātes pasākumiem kā ārkārtas pārcelšanas mehānismi, pārmitināšana vai humanitārā uzņemšana; šajā sakarā uzsver, ka dalībvalstīm joprojām būs vajadzīgs finansiāls atbalsts patvēruma pieteikumu saņemšanai, reģistrēšanai un izskatīšanai, kā arī atgriešanai un pārcelšanai; prasa lielāku finansējumu novirzīt koordinācijai ar tranzītvalstīm un neatbilstīgas migrācijas izcelsmes valstīm, lai kontrolētu un apturētu cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu; pauž dziļas bažas par to, ka Vidusjūrā joprojām iet bojā cilvēki, un uzskata, ka meklēšana un glābšana ir atbildība, ko nevar atstāt tikai nevalstisko dalībnieku ziņā; piebilst, ka arī trešām valstīm pie Savienības ārējām robežām, kuras saskaras ar migrācijas plūsmām uz ES, joprojām būs vajadzīgs finansiāls atbalsts; uzsver Eiropas Robežu un krasta apsardzes (Frontex) svarīgo lomu šajā sakarā un tās nesen paplašinātās pilnvaras un aicina piešķirt pienācīgu finansējumu Frontex, lai tā varētu pilnvērtīgi darboties visās atbildības jomās, kas ietilpst tās jaunajās pilnvarās; uzskata, ka ārējo robežu efektīva pārvaldība ir jāveic atbilstīgi Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši ievērojot patvēruma tiesības un neizraidīšanas principu un jo īpaši ņemot vērā nesenos apgalvojumus par iespējamu iesaistīšanos promraidīšanā; tādēļ atgādina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 (13) 110. pantu ir jāpieņem darbā pamattiesību amatpersonas, lai palīdzētu veicināt pamattiesības kā daļu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības; uzsver, ka ar budžeta piešķīrumu palielināšanos Frontex ir attiecīgi jāpalielinās arī pārskatatbildībai un pārredzamībai un ka šie palielinājumi ir atkarīgi no Aģentūras apņemšanās ievērot Savienības tiesību aktus;

28.

uzsver, ka visām aģentūrām, kas darbojas drošības, tiesiskuma, tiesībaizsardzības, pamattiesību, patvēruma un migrācijas, kā arī robežu pārvaldības jomā, ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, personāls un personāla apmācība, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus, kuru apjoms ir pieaudzis, kā arī vērš uzmanību uz to sadarbības nozīmi, tehnoloģiskās inovācijas un pielāgošanās nepieciešamību un šo aģentūru būtisko lomu dalībvalstu sadarbības un koordinācijas stiprināšanā; uzsver, ka ir svarīgi pareizi īstenot un operatīvi pārvaldīt lielapjoma ES IT sistēmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

29.

stingri atbalsta to ES centienu pastiprināšanu, kuru mērķis ir novērst aizvien lielākos draudus drošībai, piemēram, terorismu, radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu, noziedzīgu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību, kibernoziedzību un hibrīddraudus, Eiropā un kaimiņvalstīs, pret Eiropas demokrātijām vērstas dezinformācijas kampaņas, kuras tiek koordinētas no trešām valstīm, kā arī uzlabot šādu programmu koordinēšanu ES līmenī; atgādina, ka nesenie teroristu uzbrukumi pierāda, ka ir vajadzīgi informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabojumi tieslietu un iekšlietu jomā, lai stiprinātu Savienības iekšējo drošību; norāda, ka pandēmija ir radījusi jaunas noziedzības problēmas; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 24. jūlijā iesniegto Drošības savienības stratēģiju un prasa piešķirt pienācīgu finansējumu tajā iekļautajiem rīcības plāniem;

30.

atgādina, ka tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums LESD 317. pantā noteikto pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanai; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Tiesiskuma regula, ar kuru nosaka vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, un stingri apņemas nodrošināt tās pilnīgu, tūlītēju un pareizu īstenošanu; prasa ievērojami palielināt finansējumu, kas paredzēts šo pamatprincipu aizsardzības nodrošināšanai; tādēļ uzsver, cik svarīga ir labi aprīkota, pietiekami finansēta un ar personālu nodrošināta Eiropas Prokuratūra (EPPO), lai apkarotu noziegumus pret Savienības budžetu, un uzstāj, ka tai ir jāspēj pārskatīt uzkrātās neizskatītā lietas un jāspēj izskatīt un izmeklēt visas jaunās lietas;

31.

uzsver, ka Eiropas vērtību un kultūru popularizēšanai ir aktīva loma demokrātijas, nediskriminēšanas un dzimumu līdztiesības atbalstīšanā un dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanā; pauž bažas par tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību pasliktināšanos dažās dalībvalstīs un uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu resursi, lai atbalstītu presi, plašsaziņas līdzekļus un māksliniecisko brīvību Savienībā; uzsver, ka jaunā programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” ir stratēģiski svarīga, lai stiprinātu Eiropas pilsonību un demokrātiju, līdztiesību un tiesiskumu Eiropas Savienībā, kā arī lai atbalstītu ar dzimumu saistītas vardarbības upurus; atgādina arī, ka programmā “Tiesiskums” ir iekļauts īpašs mērķis, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt tiesisko apmācību, lai veicinātu kopēju juridisko, tiesu un tiesiskuma kultūru; prasa, lai šo programmu finansējums tiktu vienmērīgi izlietots DFS periodā, un mudina gada līdzekļus pilnībā izlietot konkrētajiem izceltajiem mērķiem. turklāt atzinīgi vērtē Pamattiesību aģentūras pastāvīgo plašo darbu, kas aptver dalībvalstu tiesību aktus un praksi šajās jomās; uzskata, ka konference par Eiropas nākotni ir viens no instrumentiem, ar ko risināt vairākas problēmas demokrātijas un pamattiesību jomā, un uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai katrai nākamās konferences izveidē un pārvaldībā iesaistītajai ES iestādei būtu nodrošināti pienācīgi administratīvie budžeti;

32.

atgādina par Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) būtisko devumu migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanā un ilgtspējīgas attīstības, demokrātijas, politisko un ekonomisko reformu, tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanā un vēlēšanu procesu atbalstīšanā; turklāt uzsver paplašināšanās politikas stratēģisko nozīmi Rietumbalkānu valstīs; šajā sakarā prasa piešķirt papildu finansējumu Rietumbalkāniem un austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīm, kā arī ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un humānajai palīdzībai; uzsver, ka ES ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka tai ir pietiekami resursi Covid-19 krīzes ģeopolitisko seku novēršanai, drošas un stabilas globālās vides nodrošināšanai un solidaritātei ar smagi skartajām trešām valstīm, mobilizējot ES ārējās finansēšanas instrumentus, lai palīdzētu šīm valstīm stiprināt savu veselības aprūpes sistēmu spējas, tostarp uzlabot piekļuvi vakcīnām un mazināt krīzes sociālekonomisko ietekmi; uzsver, cik svarīgi ir ievērot Covid-19 vakcīnu izplatīšanas sistēmu COVAX, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām nestabilākajās valstīs; turklāt atzinīgi vērtē to, ka tiks sniegts tiešais atbalsts ES kaimiņvalstīm un jo īpaši tās tuvākajām kaimiņvalstīm;

33.

atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt ES budžetu ar pietiekami detalizētu nomenklatūru, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu efektīvi pildīt savu lēmumu pieņemšanas funkciju un jo īpaši lai Parlaments varētu pildīt savas demokrātiskās pārraudzības un kontroles funkcijas visās izdevumu kategorijās; tādēļ uzstāj, ka budžeta nomenklatūrā ir pilnībā un pēc iespējas ātrāk jāatspoguļo vienošanās par NDICI regulu; šajā sakarā aicina Komisiju iesniegt ES 2021. gada budžeta grozījuma projektu, īstenojot sarunās par NDICI regulu panākto vienošanos par pieciem atsevišķiem līdzekļu piešķīrumiem ģeogrāfiskajām programmām Āzijā, jo īpaši Tuvajos Austrumos, Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Ziemeļāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā, izveidojot attiecīgas atsevišķas budžeta pozīcijas; uzskata, ka šādu saskaņošanu varētu un vajadzētu veikt pirms 2022. gada budžeta procedūras;

34.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu finansiālu atbalstu gan no dalībvalstīm, gan arī Eiropas Aizsardzības fonda, lai pakāpeniski izstrādātu ES kopējo aizsardzības politiku un palielinātu ES drošību un stratēģisko autonomiju; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēja un inovācija, kas var veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu, kā arī jāpalielina izvietojamība un operatīvā efektivitāte, pastiprinot centienus kopīgu militāro un civilo spēju attīstībā;

Īpaši un transversāli jautājumi 2022. gada budžetā

35.

sagaida, ka līdz 2022. gada budžeta pieņemšanai DFS paketes sniegtās iespējas tiks pilnībā izmantotas, un plāno cieši uzraudzīt visu panāktās vienošanās elementu īstenošanu; atgādina, ka 2022. gads būs pirmais gads, kurā saskaņā ar DFS regulas 5. pantu piemēros konkrētām programmām paredzētas korekcijas, cita starpā attiecībā uz ES pamatprogrammu finansējumu, kuru paredzēts iegūt no jaunā uz soda naudām balstītā mehānisma;

36.

norāda uz to, ka nopietni kavējas ES 2014.–2020. gada programmu un fondu, jo īpaši dalīti pārvaldīto fondu, īstenošana; aicina dalībvalstis paātrināt šo programmu īstenošanu, lai neapdraudētu jauno ES programmu savlaicīgu uzsākšanu saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam, kā arī to programmu uzsākšanu, ko finansē ar EURI; pauž bažas par risku, ka jaunās DFS programmu īstenošana varētu vēl vairāk aizkavēties, jo dalībvalstīm vispirms ir jāievēro ļoti saspringtais ANM īstenošanas grafiks;

37.

turklāt pauž nožēlu par DFS 2021.–2027. gadam novēloto pieņemšanu un uzskata, ka šīs kavēšanās sekas būs jūtamas visā pašreizējās DFS periodā; uzsver, ka līdz ar to visu ES pamatprogrammu uzsākšana, kā arī Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas stratēģijas finansēšana ievērojami aizkavējās; tāpēc sagaida, ka tiks pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka 2022. gadā visas jaunās ES programmas būs pilnībā darbotiesspējīgas; šajā sakarībā atgādina par Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu par Covid-19 krīzes ietekmes novēršanu, kas publicēts kopīgajos secinājumos par 2021. gada budžetu un kur noteikts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš krīzes vissmagāk skartajām ekonomikas nozarēm, piemēram, tūrismam un MVU, kā arī krīzes vissmagāk skartajiem cilvēkiem;

38.

turklāt sagaida, ka 2022. gada budžetā tiks iekļauts pietiekams apjoms maksājumu apropriāciju gan jaunajām programmām, gan iepriekšējo programmu pabeigšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kohēzijas un lauku attīstības jomā gaidāmas lielākas maksājumu vajadzības, un lai nodrošinātu, ka Savienības budžets sniedz nepieciešamos ekonomiskos stimulus; ir apņēmies nepieļaut jebkādas turpmākas maksājumu krīzes, kas līdzīgas tām, kas tika pieredzētas iepriekšējās DFS perioda sākumā, un šajā nolūkā plāno ļoti cieši uzraudzīt neizpildīto saistību (RAL) līmeni; aicina Komisiju nekavējoties iesniegt budžeta grozījuma projektu, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu maksājumu palielināšanai saistībā ar ES programmu turpmāku paātrināšanu;

39.

uzsver, ka ES budžetu 2022. gadā būtiski pastiprinās EURI, jo līdz minētā gada beigām dažādu programmu saistībām ir jāparedz vismaz 60 % no instrumenta kopējā piešķīruma; uzsver, ka Parlaments cieši uzraudzīs kopējo EURI īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot ANM pārbaudei; tomēr pauž bažas par šā instrumenta satvarā paredzēto aizņēmumu un aizdevumu operāciju novēlotu sākšanu, ņemot vērā, ka vēl nav spēkā jaunais pašu resursu lēmums (PRL), ar ko tiktu atļautas šādas operācijas; tādēļ uzsver, ka dalībvalstīm ir steidzami jāratificē jaunais PRL, lai neapdraudētu savlaicīgu atveseļošanos, kaitējot nākamajām paaudzēm;

40.

norāda uz to, ka ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai pašreizējās DFS darbības laikā ir juridiski saistošs un ka tas ir paredzēts Iestāžu nolīgumā, un atkārtoti apliecina savu stingro apņemšanos īstenot šo procesu; uzsver, ka Savienības 2022. gada budžets veidos saikni starp pirmā un otrā posma pasākumiem šajā ceļvedī; aicina jo īpaši Padomi, tiklīdz Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par jaunajiem pašu resursiem, kuru pamatā ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, digitālā nodeva un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), nekavējoties sākt tos apspriest, lai pieņemtu lēmumu līdz 2022. gada 1. jūlijam; turklāt sagaida, ka diskusijas par finanšu darījumu nodokli ciešākas sadarbības ietvaros tiks sekmīgi pabeigtas līdz 2022. gada beigām, kas ļaus Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu par jaunu pašu resursu; šajā sakarā norāda, ka ir jānodrošina netraucēta īstenošana, lai jaunie pašu resursi segtu vismaz tos izdevumus, kas saistīti ar atveseļošanas instrumenta kapitāla un procentu atmaksu;

41.

turklāt uzsver, ka ES budžetu un valstu budžetus negatīvi ietekmē krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana; prasa uzlabot koordināciju nodokļu jomā, lai aizsargātu ES un valstu ieņēmumu avotus;

42.

uzsver centrālo lomu, kāda ir Savienības decentralizētajām aģentūrām, sniedzot operatīvo atbalstu un speciālās zināšanas, lai nodrošinātu ES politikas mērķu efektīvu īstenošanu; atgādina, ka aģentūrām ir jābūt pienācīgi nodrošinātām ar personālu un apgādātām ar pietiekamiem resursiem, lai tās varētu pilnībā pildīt savus pienākumus un panākt vislabākos iespējamos rezultātus; uzsver, ka aģentūru uzdevumi attīstās saskaņā ar politikas prioritātēm, un uzsver, ka jaunu pienākumu gadījumā ir jāpiešķir jauni resursi;

43.

uzsver izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību (IP un SD) nozīmi jaunu politikas iniciatīvu izmēģināšanā un pamata radīšanā turpmākām Savienības darbībām; tādēļ plāno ierosināt IP un SD paketi saskaņā ar politiskajām prioritātēm; aicina Komisiju nodrošināt, ka budžetā pieņemtie IP un SD tiek pilnībā, savlaicīgi un sadarbībā ar Parlamentu īstenoti un padarīti pamanāmāki, lai maksimāli palielinātu to ietekmi;

44.

aicina Komisiju, sagatavojot 2022. gada budžeta projektu, pienācīgi ņemt vērā Parlamenta politiskās un budžeta prioritātes, kas izklāstītas šajā rezolūcijā; tomēr ir gatavs optimāli izmantot pašreizējo elastību un citus noteikumus saskaņā ar DFS regulu un Finanšu regulu, lai 2022. gada budžetā pastiprinātu galvenās ES programmas un pienācīgi reaģētu uz steidzamām vajadzībām, kas cita starpā rodas saistībā ar Covid-19 veselības krīzi un atveseļošanas procesu; šajā kontekstā prasa savlaicīgi aktivizēt Ārkārtas atbalsta instrumentu, kā arī izmantot DFS īpašos instrumentus, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai sniegtu finansiālu atbalstu, kur vien tas ir vajadzīgs;

o o

45.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.

(3) OV C 444 I, 22.12.2020.

(4) Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, 2. pielikums: Deklarācijas. Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357.

(5) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(6) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

(7) OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.

(8) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(9) OV L 93, 17.3.2021., 1. lpp.

(10) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(12) OV C 388, 13.11.2020., 18. lpp.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).