Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz prudenciālo režīmu globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu grupām ar noregulējuma stratēģiju ar vairākām noregulējuma iestādēm un metodoloģiju attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām”

(COM(2021) 665 – 2021/0343 (COD))

(2022/C 152/18)

Galvenais ziņotājs:

Antonio GARCÍA DEL RIEGO

Atzinuma pieprasījumi	Eiropas Savienības Padome, 26.11.2021. Eiropas Parlaments, 22.11.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
EESK priekšsēdētājas lēmums	9.11.2021.
Pieņemts plenārsesijā	9.12.2021.
Plenārsesija Nr.	565
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	174/2/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka Kapitāla prasību regulā (KPR) tieši ir jāiekļauj īpašs prudenciālais režīms, kas saistīts ar netiešu parakstīšanos uz tādiem instrumentiem, uz kuriem attiecas iekšējā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL). Ierosinātie grozījumi KPR novērstu konstatētās neatbilstības starp KPR un Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BAND).

1.2.

EESK iesaka precizēt KPR noteikumus par faktisko kopējo zaudējumu absorbcijas spēju (TLAC) prasību kopumu visām noregulējuma grupām globālā sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) grupā salīdzinājumu ar MPE pieejas noregulējuma stratēģiju un teorētisko SPE pieejas prasību attiecīgajā G-SNI grupā. Ierosinātās izmaiņas ir vajadzīgas, lai precizētu, kādā mērā noregulējuma iestādes var novērst iespējamās neatbilstības starp SPE un MPE prasībām.

1.3.

EESK uzsver, ka ir jāgroza formula meitasuzņēmuma TLAC/MREL pārpalikuma aprēķināšanai saistībā ar vispārējo atskaitījumu režīmu, kas piemērojams G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju, lai nodrošinātu, ka minētajā formulā tiek ņemtas vērā gan meitasuzņēmuma uz risku balstītās, gan uz risku nebalstītās TLAC/MREL prasības saskaņā ar TLAC standartu. Tas ļautu izvairīties no tā, ka konkrēta meitasuzņēmuma TLAC/MREL pārpalikums tiek pārvērtēts.

1.4.

EESK vērš uzmanību uz to, ka būtu jāprecizē daži KPR noteikumi, kas piemērojami G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju, lai varētu ņemt vērā ārpus Eiropas Savienības iedibinātus meitasuzņēmumus. Tādējādi KPR tiktu saskaņota ar attiecīgo starptautiski noteikto TLAC principu, kas ir piemērojams meitasuzņēmumiem, kuri ir iedibināti visās Finanšu stabilitātes padomes (FSP) jurisdikcijās.

1.5.

EESK iesaka dažus mērķtiecīgus precizējumus saistībā ar pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību iestādēm, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi (“iekšējā TLAC”), lai nodrošinātu, ka šo iestāžu emitētie parāda instrumenti atbilst visiem atbilstīgo saistību instrumentu atbilstības kritērijiem. Minēto izmaiņu iemesls ir tas, ka pašlaik atbilstīgu saistību instrumentu atbilstības kritēriji balstās uz pieņēmumu, ka minētos instrumentus emitē noregulējuma vienība, nevis meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas iekšējās TLAC prasība. Šī atšķirība tiktu novērsta, precizējot, ka tādi paši atbilstības nosacījumi, kas piemērojami noregulējuma vienībām, mutatis mutandis attiecas arī uz vienībām, kas nav noregulējuma vienības. Tas savukārt ļautu minētajām iestādēm izpildīt savas iekšējās TLAC prasības cita starpā ar atbilstīgām saistībām, kā to sākotnēji bija iecerējuši likumdevēji.

1.5.1.

EESK uzsver, ka MPE bankām jābūt iespējai izmantot korekcijas, kas noteiktas TLAC standartā. Korekcijas ir paredzētas, lai nodrošinātu vienādu attieksmi starp SPE un MPE noregulējuma modeļiem. Korekcijas ir iekļautas KPR II pielikuma 12.a pantā un 72.e panta 4. punktā, taču minētajos divos pantos nav iekļautas trešās valstis. Konkrēti, 12.a pantā, kā tas formulēts, ir norādīts, ka korekcijas, kas izriet no riska svērto aktīvu atšķirībām, attiecas tikai uz vienībām, kuras atrodas ES, jo jēdziens “noregulējuma vienība” attiecas tikai uz meitasuzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas ES. Ir svarīgi paplašināt darbības jomu, lai iekļautu visus citus meitasuzņēmumus, kas grupai var būt jebkurā citā valstī.

1.6.

EESK uzskata, ka ar Komisijas neseno priekšlikumu šis mērķis nav sasniegts, jo, salīdzinot hipotētisko SPE un katras noregulējuma struktūras riska svērto aktīvu summu, netiek ņemti vērā meitasuzņēmumi trešās valstīs, jo salīdzinājums attiecas uz BAND 45.d un 45.h pantu un BAND nav iekļauti ne meitasuzņēmumi trešās valstīs, ne atšķirības starp riska svērtajiem aktīviem, kas izriet no atšķirīgiem aprēķināšanas kritērijiem starp trešām valstīm un dalībvalstīm. Tā ietver tikai atšķirības starp dalībvalstīm.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Kapitāla prasību regula (KPR) kopā ar Kapitāla prasību direktīvu (KPD) veido prudenciālo tiesisko regulējumu kredītiestādēm, kas darbojas Eiropas Savienībā. KPR un KPD tika pieņemtas pēc 2008.–2009. gada finanšu krīzes, lai uzlabotu ES finanšu nozarē darbojošos iestāžu noturību, galvenokārt pamatojoties uz globāliem standartiem, par kuriem panākta vienošanās ar ES starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Bāzeles Banku uzraudzības komiteju (BCBS).

2.2.

Pēc tam KPR tika grozīta, lai novērstu atlikušās nepilnības tiesiskajā regulējumā un ieviestu dažus atlikušos globālās finanšu pakalpojumu reformas elementus, kas ir būtiski iestāžu noturības nodrošināšanai. Būtiska pārskatīšana tika veikta ar riska mazināšanas pasākumu kopumu, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2019. gada 20. maijā un kas 2019. gada 7. jūnijā tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

2.3.

Ar šo reformu Eiropas Savienībā tika ieviests starptautiskais kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standarts globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), ko Finanšu stabilitātes padome (FSP) pieņēma 2015. gada novembrī, un tika uzlabota minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) piemērošana visām iestādēm, kas iedibinātas Eiropas Savienībā.

2.4.

TLAC standarts nosaka, ka G-SNI jātur pietiekami daudz labi zaudējumus absorbējošu (iekšēji rekapitalizējamu) saistību, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu netraucētu un strauju zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. Ieviešot TLAC standartu Eiropas Savienības tiesību aktos, proti, ar KPR grozījumiem, tika ņemta vērā esošā iestādei specifiskā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas noteikta BAND. Līdz ar to TLAC un MREL ir būtiski, lai efektīvi pārvaldītu banku krīzes un samazinātu to negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti un publiskajām finansēm. TLAC un pārskatītie MREL noteikumi Eiropas Savienībā kļuva piemērojami attiecīgi 2019. gada 27. jūnijā un 2020. gada 28. decembrī.

2.5.

Atbilstoši starptautiskajiem standartiem Eiropas Savienības tiesību aktos ir atzīta gan noregulējuma stratēģija, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno viena noregulējuma iestāde (“SPE”), gan noregulējuma stratēģija, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno vairākas noregulējuma iestādes (“MPE”). Saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju tiek noregulēta tikai viena grupas vienība, parasti mātesuzņēmums (“noregulējuma vienība”), savukārt citām grupas vienībām, parasti meitasuzņēmumiem, kas veic darījumdarbību, netiek piemērota noregulējuma darbība. Tā vietā šo meitasuzņēmumu zaudējumi tiek novirzīti uz noregulējuma vienību, un kapitāls tiek novirzīts lejup meitasuzņēmumam. Tādējādi tiek nodrošināts, ka meitasuzņēmumi var turpināt netraucētu darbību pat pēc tam, kad ir zaudējuši spēju pastāvēt.

2.6.

Saskaņā ar MPE noregulējuma stratēģiju noregulēt var vairāk nekā vienu banku grupas vienību. Līdz ar to banku grupā var būt vairāk nekā viena noregulējuma vienība un tādējādi vairāk nekā viena noregulējuma grupa. MPE noregulējuma pieejas pamatprincips paredz iespēju konkrētu noregulējuma grupu noregulēt īstenojamā un ticamā veidā, neapdraudot citu noregulējuma vienību un noregulējuma grupu noregulējamību tajā pašā konsolidētajā banku grupā. Pārskatītajā banku noregulējuma tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka noregulējuma vienībām MREL būtu jānosaka noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī (“ārējā MREL”).

2.7.

Papildus minētajā regulējumā ir paredzēts, kā zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja būtu jāsadala noregulējuma grupās (“iekšējā MREL”). Saskaņā ar BAND finanšu instrumentiem, kas ir atbilstīgi iekšējai MREL, principā jābūt noregulējuma vienības, t. i., parasti mātesuzņēmuma, turējumā.

2.8.

Kopš 2020. gada sākuma Eiropas Banku iestāde (EBI) strādā pie minētā regulatīvā tehniskā standarta projekta, kura pamatā ir atskaitījumu režīms, saskaņā ar BAND paredzētajām pilnvarām un ieteikumiem attiecīgajos starptautiskajos standartos (1). EBI izstrādātajā atskaitījumu režīmā ir paredzēts, ka iekšējai MREL atbilstīgie instrumenti, ko meitasuzņēmumi emitējuši noregulējuma vienībai ar starpniecības mātesuzņēmuma starpniecību, būtu pilnībā jāatskaita no starpniecības mātesuzņēmuma iekšējās MREL spējas summas.

2.9.

EBI secināja, ka BAND prasības nevar izpildīt bez papildu noteikumiem, kas jāpamato ar precizējamo 1. līmeņa tekstu. Papildus nepieciešamībai īstenot netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem, kopš 2019. gadā pārskatītā TLAC/MREL sistēma kļuva piemērojama, ir konstatētas dažas citas ar noregulējumu saistītas problēmas. Minētās problēmas galvenokārt attiecas uz regulatīvo režīmu attiecībā uz G-SNI grupām ar MPE noregulējuma stratēģiju, tostarp tām MPE grupām, kurām ir meitasuzņēmumi trešās valstīs. Piemēram, KPR pašlaik nav precizēts, vai dažādās TLAC korekcijas attiecībā uz G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju attiecas arī uz tiem G-SNI meitasuzņēmumiem, kas atrodas trešā valstī.

2.10.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, ir vajadzīgas dažas mērķtiecīgas izmaiņas konkrētos ar noregulējumu saistītos KPR aspektos. Konkrēti, regulatīvais režīms G-SNI grupām ar MPE noregulējuma stratēģiju, tostarp tām MPE grupām, kurām ir meitasuzņēmumi trešās valstīs, ir labāk jāsaskaņo ar TLAC standartā izklāstīto režīmu. Tas palīdzētu nodrošināt, ka noregulējuma gadījumā katra noregulējuma vienība un grupa, kas pieder pie minētajām G-SNI, var turpināt veikt kritiski svarīgas funkcijas bez kaitīgas ietekmes izplatīšanās riska.

2.11.

Ierosinātie grozījumi nemainītu regulējuma vispārējo struktūru, bet nodrošinātu TLAC un MREL pareizu piemērošanu.

2.12.

Šiem ierosinātajiem KPR grozījumiem var būt būtiska nozīme iestādes noregulējamības uzlabošanā. Ņemot vērā to, ka attiecīgie noteikumi jau ir piemērojami Eiropas Savienībā, ierosinātie grozījumi būtu jāizdara laikus. Paātrinātas pieņemšanas nepieciešamību vēl vairāk pastiprina tas, ka banku grupām ir vajadzīga skaidrība par mehānismu, lai izlemtu, kā vislabāk izvietot savu iekšējo MREL spēju, ņemot vērā vispārējo MREL atbilstības termiņu, kas ir noteikts 2024. gada 1. janvārī, un saistošos starpposma mērķrādītājus, kas ir jāsasniedz līdz 2022. gada 1. janvārim.

2.13.

Šim priekšlikumam nav pievienots atsevišķs ietekmes novērtējums, jo šis priekšlikums nemaina KPR pamatelementus, bet galvenokārt ir vērsts uz to, lai precizētu tiesiskās attiecības starp diviem spēkā esošiem ES tiesību instrumentiem, proti, KPR un BAND, tieši iestrādājot KPR īpašu režīmu attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem. Šādi precizējumi nodrošinātu, ka abi savstarpēji cieši saistītie režīmi arī turpmāk būtu lielā mērā saskaņoti.

2.14.

Tas savukārt ļautu iestādēm turpināt veikt aprēķinus, sniegt pārskatus un atklāt informāciju par vienu kopējās riska darījumu vērtības un kopējās riska darījumu vērtības mēra kopumu gan KPR, gan BAND vajadzībām, tādējādi izvairoties no pārmērīgas sarežģītības palielināšanās. Tas ietver iespējamo nepieciešamību saskaņā ar likumdevēju ieviesto pārskatīto BAND papildus emitēt MREL atbilstīgos instrumentus, lai nodrošinātu atbilstību iekšējai MREL.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

Krīzes pārvarēšanas grupu izstrādātās noregulējuma stratēģijas lielā mērā balstās uz divām pieejām – SPE pieeju, saskaņā ar kuru viena valsts noregulējuma iestāde noregulējuma pilnvaras īsteno grupas augstākajā līmenī, un MPE pieeju, saskaņā ar kuru divas vai vairākas noregulējuma iestādes koordinēti izmanto noregulējuma instrumentus dažādās grupas daļās.

3.1.1.

SPE pieeja ietver noregulējuma pilnvaru izmantošanu, piemēram, iekšējās rekapitalizācijas un/vai pārneses instrumentus, ko mātesuzņēmuma vai pārvaldītājsabiedrības augstākajā līmenī veic viena noregulējuma iestāde, iespējams, jurisdikcijā, kas atbild par grupas vispārējo konsolidēto uzraudzību. SPE stratēģija darbojas, absorbējot zaudējumus, kas grupai radušies augstākajā mātesuzņēmuma vai pārvaldītājsabiedrības līmenī, piemēram, norakstot un/vai obligāti konvertējot emitētos nenodrošinātos parādus.

3.1.2.

MPE pieeja ietver noregulējuma pilnvaru piemērošanu, ko veic divas vai vairākas noregulējuma iestādes, dažādām grupas daļām, kā rezultātā grupa varētu tikt sadalīta divās vai vairākās atsevišķās daļās. Grupu varētu sadalīt pēc valsts vai reģionu principa atbilstoši darbības jomām vai izmantojot attiecīgas kombinācijas. Noregulējuma pilnvarām, ko piemēro atsevišķām daļām, nav jābūt vienādām, un tās varētu ietvert noregulējuma iespējas, piemēram, iekšēju rekapitalizāciju noregulējuma ietvaros, pagaidu vienības izmantošanu, uzņēmējdarbības nodošanu vai likvidāciju. Tomēr MPE stratēģijās paredzēts, ka darbības dažādās juridsdikācijās jākoordinē, lai nepieļautu konfliktus vai nesaskaņotību, kas mazina atsevišķo noregulējuma darbību efektivitāti, nepieļautu aktīvu nesakārtotu izmantošanu un kaitīgu ietekmi uz uzņēmumu.

3.1.3.

Abas pieejas nav savstarpēji izslēdzošas. Praksē varētu būt nepieciešama kombinācija, lai ņemtu vērā uzņēmuma struktūru un vietējos režīmus galvenajās jurisdikcijās, kurās tas darbojas. Piemēram, dažas MPE stratēģijas var ietvert vairāku SPE noregulējumu piemērošanu dažādām uzņēmuma daļām, piemēram, reģionālajiem blokiem, kurus var savstarpēji nošķirt.

3.2.

Priekšlikums lielā mērā ir balstīts uz EBI veikto sagatavošanas darbu, jo īpaši attiecībā uz regulatīvo tehnisko standartu izstrādi par netiešu parakstīšanos noregulējuma grupās uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem. Priekšlikuma galvenais mērķis ir novērst neparedzētas sekas, kas saistītas ar pašreizējo TLAC/MREL regulējumu un kas izriet no KPR pašlaik iekļautajiem noteikumiem. Ierosinātajiem grozījumiem būtu ierobežota ietekme uz administratīvo slogu iestādēm un to izmaksām saistībā ar iekšējo darbību pielāgošanu, un paredzams, ka lielākā daļa izmaksu tiks kompensētas, ļaujot pienācīgi darboties pieejai attiecībā uz netiešu parakstīšanos noregulējuma grupās uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem un attiecīgajām iestādēm nodrošinot ieguvumus no trešo valstu meitasuzņēmumu uzlabotas atzīšanas un sīkāk precizējot saistībā ar iekšējās TLAC prasību emitēto instrumentu atbilstību.

3.3.

Priekšlikumā jo īpaši ir paredzēts:

3.3.1.

Īpašs režīms attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem Tādējādi ar ierosināto regulu KPR tiek ieviesta prasība, ka starpniecības mātesuzņēmumiem visā īpašumtiesību ķēdē no savas iekšējās MREL spējas būtu jāatskaita to līdzdalībā esošo iekšējai MREL atbilstīgo instrumentu summa, tostarp pašu kapitāls, ko emitējuši meitasuzņēmumi, kuri pieder pie tās pašas noregulējuma grupas.

3.3.2.

Salīdzinājums starp teorētisko SPE prasību un summu, ko veido faktiskās MPE prasības KPR ir noteikts, ka G-SNI grupām ar MPE noregulējuma stratēģiju jāaprēķina sava TLAC prasība atbilstoši teorētiskam pieņēmumam, ka grupa tiktu noregulēta saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju (teorētiskā SPE prasība). Minētā teorētiskā SPE prasība noregulējuma iestādēm tad ir jāsalīdzina ar minētās MPE noregulējuma stratēģijas grupas katras noregulējuma vienības faktisko TLAC prasību summu (MPE prasības). Tomēr KPR noteikumi attiecībā uz minētā salīdzinājuma sekām ir nekonsekventi.

3.3.3.

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi Šā noteikuma mērķis ir līdz minimumam samazināt kaitīgās ietekmes izplatīšanās risku G-SNI grupā un nodrošināt, ka maksātnespējas gadījumā noregulējuma vienībām ir pietiekama pieejamā zaudējumu absorbcijas spēja, kuru nevajadzētu samazināt zaudējumiem, ko rada grupas iekšējā līdzdalība TLAC instrumentos. Bez minētajiem atskaitījumiem vienas noregulējuma vienības maksātnespēja G-SNI grupā izraisītu zaudējumus citās minētās grupas noregulējuma vienībās un līdz ar to samazinātu minēto noregulējuma vienību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju.

3.3.4.

Pieeja attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kas iedibināti ārpus Eiropas Savienības. KPR 12.a pants un 72.e panta 4. punkts tieši neattiecas uz meitasuzņēmumiem, kas atrodas trešā valstī. Tādējādi ES banku grupām ar globālu MPE noregulējuma stratēģiju var nebūt iespējams ņemt vērā meitasuzņēmumus, kas iedibināti ārpus Eiropas Savienības.

3.3.5.

Precizējumi par tādu parāda instrumentu atbilstību, kas emitēti saistībā ar iekšējo TLAC prasību. KPR 92.b pantā ir noteikta iekšējā TLAC prasība attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem, kas nav noregulējuma vienības. Minēto prasību var izpildīt ar pašu kapitālu un atbilstīgo saistību instrumentiem, kā noteikts 92.b panta 2. punktā.

3.4.

Sīki izstrādāti grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz G-SNI grupu prudenciālo režīmu ar MPE noregulējuma stratēģiju.

3.4.1. Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām (12.a pants)

3.4.1.1.

3.4.1.2.

3.4.1.3.

Attiecībā uz nepieciešamību panākt vienošanos par šo korekciju EESK uzskata, ka, lai gan BAND II 45.h panta 4.–6. punktā ir paredzēta īpaša procedūra, lai vienotos par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, šī procedūra būtu piemērojama tikai attiecībā uz dažādām noregulējuma iestādēm Eiropas Savienībā un saskaņā ar kopēju regulējumu. Viens piemērs, lai paskaidrotu, kāpēc procedūra nav derīga attiecībā uz trešām valstīm, ir tas, ka gadījumos, kad nav panākta vienošanās starp noregulējuma iestādēm, tajā ir iesaistīta EBI.

3.4.1.4.

EESK ierosina gadījumos, kad korekcijas rodas trešās valsts meitasuzņēmumā, noteikt, ka mātes iestādes Eiropas noregulējuma iestāde, ņemot vērā minētās trešās valsts noregulējuma iestādes nesaistošo atzinumu, var piemērot korekcijas bez vienošanās ar trešās valsts iestādi.

3.4.2. Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi (72.e pants)

3.4.2.1.

EESK uzsver, ka 72.e pantā ir paredzēts iepriekš spēkā esošo noteikumu saglabāšana līdz 2024. gada 31. decembrim (termiņš TLAC ieviešanai trešās valstīs). Šajā pārejas periodā MPE bankas var koriģēt atskaitījumu no līdzdalības trešo valstu meitasuzņēmumos bez līdzvērtīgas noregulējuma prasības, aprēķinot pārpalikumu, pamatojoties uz kopējām kapitāla prasībām, ko piemēro trešā valstī. Pretējā gadījumā rastos neparedzētas sekas – tā kā nebūs iespējams koriģēt līdzdalību attiecībā uz trešās valsts meitasuzņēmumu, palielināsies vajadzība emitēt atbilstīgas saistības, un no 2025. gada, kad būs ieviests noregulējuma režīms, mātes iestādes prasība samazināsies, jo šiem trešo valstu turējumiem tiks piemērots zemāks koriģētais atskaitījums, un vairs nebūs nepieciešams emitēt atbilstīgās saistības.

Briselē, 2021. gada 9. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Finanšu stabilitātes padome, Guiding Principles on the Internal Total Loss-absorbing Capacity of G-SIBs (“Internal TLAC”), 6.7.2017. Saskaņā ar minēto režīmu iekšējai MREL atbilstīgi instrumenti, kurus emitējis meitasuzņēmums un uz kuriem parakstījies starpniecības mātesuzņēmums, tiktu pilnībā atskaitīti no atbilstīgajiem instrumentiem, ko starpniecības mātesuzņēmums emitējis, lai izpildītu savu iekšējo MREL.