Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Komisijas 2020. gada darba programmu

(2020/C 141/03)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

ņemot vērā

—	Eiropas Komisijas 2020. gada darba programmu (1),

—	2012. gada februāra Protokolu par sadarbību ar Eiropas Komisiju,

—	RK 2019. gada 27. jūnija rezolūciju “Eiropas Reģionu komitejas priekšlikumi par jauno ES likumdevēja mandātu”;

1.

atkārtoti uzsver, ka vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvji un Eiropas iedzīvotāji jāiesaista ES politikas izstrādē un īstenošanā, galvenokārt pienācīgi piemērojot aktīvu subsidiaritāti un daudzlīmeņu pārvaldību;

2.

aicina steidzami panākt vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), lai varētu savlaicīgi uzsākt jaunas ES programmas. RK mudina Komisiju līdztekus sarunām ar budžeta lēmējinstitūciju nākt klajā ar ārkārtas rīcības plānu, lai novēlotas DFS pieņemšanas gadījumā programmas netiktu pārtrauktas;

3.

atkārto stingro aicinājumu noteikt nākamo DFS vismaz 1,3 % apmērā no ES-27 NKI, lai nodrošinātu tādu budžetu, kas būtu samērīgs ar ES pilsoņu vajadzībām, gaidām un bažām, tostarp jaunajām prioritātēm, kas izvirzītas Eiropas zaļajā kursā;

4.

aicina Komisiju partnerības nolīgumu un 2021.–2027. gada programmas izstrādē cieši uzraudzīt, kā tiek piemērots Rīcības kodekss attiecībā uz partnerību, un nodrošināt, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana notiek kā pilnvērtīga partnerība. Partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem vajadzētu būt iedvesmas avotam arī Eiropas pusgada pārvaldībā, lai nodrošinātu efektivitāti un leģitimitāti, vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas pusgadā ir sniegtas pamatnostādnes attiecībā uz 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmām;

5.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, tos integrējot Eiropas pusgadā, kā ieteikusi RK, un to iekļaušanu Eiropas zaļā kursa vispārējā pieejā;

Eiropas zaļais kurss

6.

aicina Komisiju konsekventi iekļaut vietējās un reģionālās pašvaldības visā ar Eiropas zaļo kursu saistītajā likumdošanā un iniciatīvās, sākot ar Eiropas klimata paktu. Savukārt RK plāno pilnībā atbalstīt zaļā kursa īstenošanu un klimata pakta izstrādi, izmantojot koordinētus un transversālus pasākumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt, ka to pamatā ir daudzlīmeņu pārvaldība un teritoriālā leģitimitāte un ka neviens cilvēks un reģions netiek atstāts novārtā;

7.

atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas klimata tiesību aktu pamatā ir rūpīga analīze par to ietekmi un ieguvumiem un ka tiem ir pievienoti konkrēti finansēšanas plāni, kuros skaidri norādīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma un precīzs laika grafiks, kādā jāpārskata mērķi attiecībā uz klimatneitralitātes sasniegšanu;

8.

aicina Komisiju jaunajā ES pielāgošanās stratēģijā iekļaut vietējām un reģionālajām pašvaldībām nepieciešamo atbalstu pielāgošanās politikas īstenošanā;

9.

aicina Komisiju nodrošināt, ka, 2020. gada jūnijā vērtējot nacionālos galīgos enerģētikas un klimata plānus, dalībvalstīs notiek daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogs un sabiedriskā apspriešana, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības. RK apņemas izveidot vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto personu forumu, lai sadarbotos ar Komisiju un dalībvalstīm nolūkā sniegt atsauksmes par to, kā tiek īstenoti ar zaļo kursu saistīti pasākumi un iniciatīvas, kā arī sniegt ieteikumus par tiesību aktu priekšlikumiem;

10.

atzinīgi vērtē priekšlikumu par zaļo zvērestu “nekaitēt”, kurā noteikti būtu jāiesaista RK. Iniciatīvai būtu a) jāpaver iespēja iekļaut ilgtspējas kritērijus visās ES politikas jomās, makroekonomikas prioritātēs un finanšu instrumentos, Eiropas pusgadā un daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam, lai nodrošinātu, ka visi tiesību akti atbilst zaļā kursa mērķiem, un b) jādod iespēja apzināt un novērst šķēršļus un nekonsekvenci ES tiesību aktos. RK veicinās šā mērķa sasniegšanu, izmantojot tādas iniciatīvas kā Reģionālo centru (Hubs) tīkls;

11.

aicina Komisiju turpināt pilnībā atbalstīt pašreizējās sekmīgās iniciatīvas, piemēram, Pilsētas mēru paktu, ES pilsētvides attīstības programmu, iniciatīvu “Tīra enerģija ES salām”, kā arī citas reģionu, valstu un pārrobežu iniciatīvas;

12.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus dekarbonizēt enerģētikas sektoru, izmantojot nozaru viedas integrācijas stratēģiju, renovācijas vilni un atkrastes atjaunojamos energoresursus. Šajā kontekstā būtu jānovērš vai jākompensē ar energoefektivitāti saistītās renovācijas iespējamās negatīvās sekas, lai pasargātu īrniekus, neaizsargātus patērētājus un mājsaimniecības, ko apdraud enerģētiskā nabadzība. RK arī atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas mājokļu programmu. Šādā proaktīvā programmā, kas saskanētu ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Housing for All” (Mājokli visiem), cita starpā būtu jāietver tādi aspekti kā valsts atbalsta reforma, īres regulēšanas mehānismi un digitālo platformu radītais izspiešanas efekts uz mājokļu tirgu;

13.

atzinīgi vērtē arī to, ka ir iekļauti priekšlikumi zaļināt Eiropas pilsētas un palielināt bioloģisko daudzveidību pilsētu teritorijās, piemēram, jaunā Zaļo pilsētu vienošanās (Green City Accord) iniciatīva. RK atbalsta vērienīgas ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas sagatavošanu laikposmam pēc 2020. gada un ES nostāju ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijā (COP15), proti, nodrošināt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiek oficiāli atzītas par svarīgiem partneriem tādu pasākumu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, kas vajadzīgi, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju;

14.

atzinīgi vērtē to, ka plānots sagatavot jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu, kuram jābūt vērienīgam, ar noteiktiem termiņiem un zinātniski pamatotam un kurā atbilstoši ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai par galveno prioritāti jāizvirza profilakse. Šajā saistībā RK gaida leģislatīvo priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt patērētājiem iespējas aktīvi piedalīties pārejā uz zaļo ekonomiku;

15.

vērš uzmanību uz to, ka, cenšoties radīt netoksisku vidi, ir jāpievēršas visu savstarpēji saistīto problēmu risināšanai, un gatavojas sniegt ieguldījumu gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāna izstrādē, ko paredzēts pieņemt 2021. gadā;

16.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izstrādāt jaunu ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem un pievienojas Eiropas Parlamentam (2), aicinot izstrādāt ES programmu lauku teritorijām un īstenot līdzsvarotu un visaptverošu pieeju Eiropas teritoriālajai attīstībai, lai lauku teritoriju vajadzības tiktu ņemtas vērā visās attiecīgajās Eiropas politikas jomās, kā minēts Korkas deklarācijā par lauku attīstību;

17.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāuzņemas svarīga loma gan turpmākās KLP, gan jau paziņotās stratēģijas “No lauka līdz galdam” īstenošanā, piemēram, padarot publisko iepirkumu videi draudzīgāku, veicinot veselīgu uzturu, palielinot informētību par pārtikas izšķērdēšanu un īstenojot konkrētus pasākumus uz vietas. RK uzskata, ka stratēģija “No lauka līdz galdam” ir unikāla iespēja palielināt politikas saskaņotību un veicināt pāreju uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām, kā arī stiprināt KLP vides dimensiju. Šīs stratēģijas ietvaros izstrādātā rīcības plānā būtu jānosaka kvantitatīvi mērķi līdz 2027. gadam samazināt ķīmisko pesticīdu daudzumu vismaz par 30 % un mērķi attiecībā uz sintētisko slāpekļa mēslošanas līdzekļu samazināšanu, kā arī attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības zemes platību palielināšanu, augļu un dārzeņu patēriņa palielināšanu un aptaukošanās rādītāju samazināšanu Eiropas Savienībā;

18.

aicina Eiropas Komisiju uzlabot patērētāju informēšanu ar saskaņotu Eiropas ekomarķējumu un kopīgiem standartiem, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu patēriņu, atvieglojot videi nekaitīgus iepirkumus un stimulējot uzņēmumus attīstīt un uzlabot savu ilgtspēju; aicina ar Eiropas uzturvērtības marķējuma sistēmu palīdzēt ES patērētājiem izdarīt veselīgāku izvēli;

19.

aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu ES ganību lopkopības popularizēšanai;

20.

aicina izstrādāt visaptverošu stratēģisku programmu visām Eiropas jūrniecības nozarēm, lai atbalstītu jūras nozaru dekarbonizāciju un ilgtspējīgu pieeju zivsaimniecībai un pārtikas ražošanai, kā arī lai saglabātu Eiropas piejūras reģionu konkurences priekšrocības;

21.

uzskata, ka piekrastes kopienas būtu jāiekļauj okeānu resursu ilgtspējīgas pārvaldības politikas izstrādē, lai globālas problēmas risinātu vietējā līmenī;

22.

aicina izstrādāt atjauninātu ES meža stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, lai nodrošinātu, ka ES līmenī tiek koordinētas tās politikas jomas, kuras ietekmē mežsaimniecību, un sagatavotu pamatus ES rīcības plānam attiecībā uz atmežošanu un mežu degradāciju ar mērķi samazināt produktu un izejvielu patēriņa ietekmi uz vidi Eiropas Savienībā;

23.

atbalsta Eiropas plānu cīņai pret vēzi un uzsver, ka profilakse, diagnostika un ārstēšana parasti notiek pacientu vietējās kopienās, tāpēc šīs iniciatīvas panākumu pamatā būs jēgpilna vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana;

24.

sagaida, ka jauna Farmācijas stratēģija Eiropai uzlabos zāļu pieejamību un cenu pieņemamību visos ES reģionos, nodrošinot inovācijas nonākšanu līdz pacientiem un nostiprinot Eiropas vadošo pozīciju rūpniecības jomā;

25.

aicina Eiropas Komisiju pastiprināt sadarbību vakcīnnovēršamu slimību jomā un iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības sagatavošanas darbā, izstrādājot Komisijas priekšlikumu par kopīgu vakcinācijas karti/pasi ES pilsoņiem;

26.

atkārtoti aicina visos ES tiesību aktos attiecībā uz visiem endokrīnajiem disruptoriem piemērot principu “nav drošas ekspozīcijas robežvērtības” un prasa aizliegt bifenilu un ftalātu izmantošanu visos pārtikas kontaktmateriālos;

27.

aicina Komisiju iekļaut noturību pret katastrofām kā vienu no galvenajiem ilgtspējīgas attīstības aspektiem un nodrošināt, ka tā tiek ņemta vērā turpmākajās ES finansēšanas programmās un projektos un ka tiek stiprinātas vietējo un reģionālo pašvaldību spējas katastrofu riska mazināšanas, sagatavotības katastrofām un katastrofu pārvaldības jomā;

28.

aicina Komisiju saskaņā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Fairosene” iesniegt enerģijas nodokļu pārskatīšanas priekšlikumu, ar ko atceļ subsīdijas fosilajam kurināmajam, garantē ilgtspējīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem transporta veidiem un dod iespēju noteikt zemākus nodokļus atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai tie kļūtu lētāki nekā fosilie enerģijas avoti, un mudina Padomi ātri pieņemt ierosināto tiesību aktu par pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai dalībvalstis varētu mērķtiecīgāk izmantot PVN likmes nolūkā atspoguļot paaugstinātos vides aizsardzības mērķus;

29.

uzsver, ka ir jānovērš negodīga konkurence, ko rada trešās valstis ar zemākiem mērķiem klimata jomā. RK pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisijas darba programmā nav minēts Komisijas nodoms atsevišķām nozarēm ierosināt mehānismu oglekļa cenas pielāgošanai uz robežas;

30.

atzinīgi vērtē Komisijas Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna vērienīgo mērķi nākamajos desmit gados piesaistīt 1 triljonu EUR. Tomēr RK pauž nožēlu par to, ka pats plāns praksē izrādās mazāk vērienīgs un lielākoties paredz jau līdz šim īstenotu un ieplānotu pasākumu pārstrukturēšanu, un tam nav piešķirti papildu resursi;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri, šobrīd pārskatot valsts atbalsta noteikumus un pamatnostādnes, nodrošināt lielāku elastību gan attiecībā uz reģioniem, kas īsteno taisnīgu pārkārtošanos, gan attiecībā uz ieguldījumiem ilgtspējā;

32.

uzsver kohēzijas politikas kā galvenā ES budžeta finanšu instrumenta izšķirošo nozīmi zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī nepieciešamībai nodrošināt jaunā Taisnīgas pārkārtošanās fonda papildināmību un saskaņotību ar citiem fondiem. Šajā saistībā RK apstiprina, ka Kohēzijas alianse turpinās sekot līdzi ar kohēzijas politiku saistītu iniciatīvu pieņemšanai, īstenošanai un plānošanas procesam;

33.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, lai modernizētu transporta nozari un padarītu to videi nekaitīgāku; uzsver, ka finansējums transporta infrastruktūrai un pētniecībai būtu jāsaista ar ilgtspējas faktoriem. RK apstiprina gatavību sadarboties ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem ar mērķi izstrādāt praktiskus risinājumus, kā stimulēt un atvieglot mobilitātes dekarbonizāciju Savienības pilsētu un lauku teritorijās;

34.

aicina Komisiju vienkāršot kohēzijas politikas vispārējo pārvaldības sistēmu visos pārvaldības līmeņos, lai mazinātu administratīvo slogu vadošajām iestādēm un saņēmējiem un tādējādi uzlabotu finansējuma pieejamību un efektivitāti. Turklāt Komiteja mudina Komisiju pieņemt papildu rādītāju kopumu, piemēram, sociālā progresa indeksu, lai papildinātu IKP rādītāju; tas ļautu labāk atspoguļot reģionu reālo sociālekonomisko attīstību un taisnīgāk sadalīt kohēzijas politikas fondus. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi palielināt ES finansēto projektu rezultātu pamanāmību, lai labāk parādītu to sniegtos labumus eiropiešu ikdienas dzīvē;

Digitālās pārejas jautājums

35.

vērš uzmanību uz vienotā tirgus teritoriālajām perspektīvām un absolūto nepieciešamību veicināt digitālo kohēziju. Tādēļ RK uzskata, ka digitālās inovācijas centru tīkla izveide nodrošinās pietiekamu pārklājumu visos reģionos;

36.

uzskata, ka ir viscaur jāatjaunina pašreizējais ES tiesiskais regulējums, kas attiecas uz sadarbīgo ekonomiku un platformu ekonomiku. RK it īpaši sagaida, ka ar Digitālo pakalpojumu aktu tiks risināts būtiskais jautājums par platformu statusu un piekļuvi datiem un tiks precizēti vispārējas nozīmes kritēriji;

37.

ar interesi gaida, kad 2020. gada trešajā ceturksnī tiks ieviests vietēja/reģionāla līmeņa Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI);

38.

uzsver, ka jāapzina gaidāmās vietējā un reģionālā līmeņa vajadzības pēc ieguldījumiem platjoslas savienojumu attīstībā, un ierosina kopā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju banku izstrādāt jaunas sistēmas, kā finansēt un atbalstīt IKT infrastruktūru mazāk labvēlīgos apgabalos;

39.

atbalsta Prasmju programmas Eiropai īstenošanu un atjaunināšanu un Digitālās izglītības rīcības plāna atjaunināšanu;

40.

aicina Eiropas Komisiju pārskatīt Eiropas Savienības tiesisko regulējumu par mākslīgo intelektu, kas ir svarīgs pētniecības un inovācijas, kā arī sabiedrisko pakalpojumu aspekts. Šajā pārskatīšanā būtu jāatspoguļo uz cilvēku orientēta pieeja tehnoloģiju attīstībai un jānodrošina Eiropas vērtību un principu ievērošana, nodrošinot, ka eiropieši saglabā pilnīgu kontroli pār saviem personas datiem;

41.

atzinīgi vērtē uzsvaru uz kiberdrošības palielināšanu un aicina Komisiju visos savos priekšlikumos iekļaut vietējo un reģionālo pašvaldību pārvaldītas sistēmas;

42.

uzskata, ka Eiropas rūpniecībai ļoti svarīga ir visaptveroša ilgtermiņa stratēģija. Ar šādu stratēģiju ir jāatbalsta digitālā pāreja, ar to jādod iespēja visām rūpniecības nozarēm sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu virzībā uz klimatneitrālu aprites ekonomiku un tai jābalstās uz teritoriālu pieeju, kas vērsta uz reģionālo ekosistēmu stiprināšanu un savienošanu;

43.

ar interesi gaida ziņojumu par vienotā tirgus šķēršļiem un sagaida, ka tajā tiks sniegts skaidrs un visaptverošs pārskats par visnopietnākajiem šķēršļiem, kas liedz Eiropas sabiedrībai un uzņēmumiem, it īpaši MVU, izmantot visu vienotā tirgus potenciālu. RK arī aicina Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem novērst konstatētos šķēršļus un vienkāršot ES vispārējo tiesisko regulējumu. RK uzsver pārdomātas specializācijas svarīgo lomu galveno ES uzdevumu, piemēram, pielāgošanās klimata pārmaiņām un rūpniecības pārkārtošanas, sasaistīšanā ar vietējām un reģionālajām inovācijas ekosistēmām, un ierosina RK, Komisijai un Kopīgajam pētniecības centram (JRC) cieši sadarboties, lai vēl vairāk stiprinātu šo koncepciju;

44.

uzskata, ka ar pētniecības un inovācijas pasākumiem, kuri saņem atbalstu no apjomīgās programmas “Apvārsnis Eiropa” un no daudziem valstu finansēšanas instrumentiem, būtu arī jānodrošina, ka neviens reģions vai pilsēta netiek atstāta novārtā un ka talantu un augstas pievienotās vērtības ieguldījumu aizplūšana no Eiropas nomaļajiem reģioniem uz lielākajām pilsētām un rūpnieciskiem reģioniem vairs neturpinās nesen novērotajā mērogā;

Sociālās un ekonomikas reformas

45.

atbalsta paziņojuma “Spēcīga sociāla Eiropa taisnīgai pārejai” vispārējo mērķi un plāno dot savu ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra pilnīgā teritoriālā īstenošanā, kā arī veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, kura nodrošina nepieciešamo pamatu taisnīgai un ilgtspējīgai sociāli ekonomiskajai attīstībai, tostarp attiecībā uz priekšlikumiem par platformu darba regulējumu, minimālās algas noteikšanu, bezdarba pārapdrošināšanas shēmas plānošanu, atbalstu profesionālajai pārkvalifikācijai, Garantijas jauniešiem pastiprināšanu un Garantijas bērniem īstenošanu;

46.

aicina Komisiju turpmākajā darbā ņemt vērā Somijas prezidentūras secinājumus par labklājības ekonomiku, proti, nostādni, ka cilvēku labklājība ir gan vērtība pati par sevi, gan makroekonomiskās izaugsmes un progresa faktors;

47.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi Eiropas sociālo rezultātu pārskata reģionālo dimensiju, un aicina turpmāk pastiprināt šos centienus, vairāk sadarbojoties ar dalībvalstīm;

48.

aicina izstrādāt sociālās ekonomikas rīcības plānu, kurā būtu ierosināta arī “sociāla uzņēmuma” transversāla juridiskā definīcija un paredzēti Eiropas statūti sociāliem un uz solidaritāti balstītiem uzņēmumiem;

49.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ekonomikas pārvaldības sistēmas, tostarp Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP), pārskatīšanu un atvēršanu sabiedriskai apspriešanai. Šī ES ekonomikas pārvaldības pārskatīšana rada tik ļoti vajadzīgo izdevību uzlabot ES fiskālos noteikumus, ieviešot “zelta likumu” ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tostarp struktūrfondu un investīciju fondu ietvaros paredzēto finansējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu zaļo kursu;

50.

aicina Komisiju Strukturālo reformu atbalsta programmā un gaidāmajā Reformu atbalsta programmā par prioritāti noteikt vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veidošanu, kā prasīts tās 2019. gada 4. decembra atzinumā (3);

51.

uzsver, ka jāturpina darbs pie EMS padziļināšanas, it īpaši pabeidzot banku savienības izveidi un piešķirot pietiekamas budžeta apropriācijas budžeta instrumentam konverģencei un konkurētspējai (BIKK), kā arī virzoties uz Eiropas bezdarbnieku pabalstu pārapdrošināšanas sistēmas izveidi;

52.

atkārtoti aicina izstrādāt jaunu paziņojumu par ilgtspējīgu tūrismu Eiropā;

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

53.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pēc nākamās PTO ministru konferences 2020. gada jūnijā uzsākt plašu iniciatīvu par PTO reformu. RK uzsver, ka tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pasaulē augošās protekcionisma tendences un valstu subsīdiju atbalstu starptautiskiem uzņēmumiem. Tādēļ RK atzinīgi vērtē arī ierosināto Balto grāmatu par ārvalstu subsīdiju instrumentu;

54.

ar bažām secina, ka starpposma ziņojuma projektā par to, kā tirdzniecības nolīgums ar Mercosur ietekmē ilgtspēju (ilgtspējas ietekmes novērtējumā), apstiprināts, ka no minētā nolīguma visvairāk priekšrocību iegūs ES ražošanas un pakalpojumu sektors, un atzīts, ka paredzamā negatīvā ietekme vissmagāk skars ES lauksaimniecību un lauku apvidus;

55.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības palīdz stiprināt labu pārvaldību un vietējo demokrātiju ES kaimiņvalstīs, un aicina Komisiju palielināt finansiālās palīdzības paketi partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši savstarpējām kolēģu spēju veidošanas iniciatīvām, atbilstīgi secinājumiem, kas izdarīti, izvērtējot ES atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām paplašināšanās reģionos un kaimiņreģionos (2010–2018);

56.

atzinīgi vērtē paziņoto Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējās attiecībās un sniedz ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejas (ARLEM) darbības ietvaros koncentrējoties uz pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

57.

mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pārrobežu sadarbību starp Eiropas Savienības un partnervalstu reģionālajām un vietējām pašvaldībām, tostarp izmantojot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) un Eiropas makroreģionālās stratēģijas (MRS);

58.

uzskata, ka paplašināšanās process ir jāturpina kā ES prioritāte un ka paplašināšanās procesā iesaistīto valstu reģionālās un vietējās pašvaldības ir vēl vairāk jāiesaista pievienošanās sagatavošanas darbā. Pārskatot pievienošanās sarunu metodiku, tas būtu jāņem vērā. Ar apvienoto konsultatīvo komiteju pasākumiem RK plāno palīdzēt kandidātvalstīm pirms pievienošanās labāk integrēties galvenajās ES politikas jomās;

59.

piekrīt, ka būtu jāstiprina Austrumu partnerība, ņemot vērā apspriešanos par tās nākotni, un turpinās veicināt tās mērķus arī ārpus galvaspilsētām un sabiedrībai vistuvākajā pārvaldības līmenī;

60.

uzsver vietējo un reģionālo dalībnieku un to decentralizētās sadarbības iniciatīvu nozīmi Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. RK aicina Eiropas Komisiju sniegt šīm iniciatīvām pastāvīgu atbalstu un palielināt to atpazīstamību;

61.

pauž nožēlu, ka 2020. gada darba programmā nav atsauces uz dienvidu kaimiņreģionu. Komiteja uzsver, ka šogad tiek atzīmēta Barselonas deklarācijas 25. gadadiena, un aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā šo unikālo iespēju ierosināt atjauninātu ES programmu dienvidu kaimiņreģionam, kas būtu paredzēta virzībai uz inovatīvu, starpkultūru un iekļaujošu Vidusjūras kopienas reģionu, lai risinātu jaunos uzdevumus laikposmā līdz 2030. gadam;

62.

atkārtoti uzsver, ka jāpaplašina e-mācību platformas, jāpalielina atvērtu tiešsaistes kursu pieejamība civilās aizsardzības jomā un jāveicina zināšanu un prasmju tīklu veidošana. Šajā saistībā RK stingri atbalsta Eiropas Civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveidi un plašu izvēršanu;

Eiropas vērtības

63.

aicina Eiropas Komisiju stiprināt pašreizējos ES instrumentus tiesiskuma uzraudzībai un aizsardzībai un, ja iespējams, izstrādāt vienotu horizontālu mehānismu tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību uzraudzībai. Mehānisma pamatā vajadzētu būt pēc iespējas vairāk un dažādiem avotiem, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, organizētai pilsoniskajai sabiedrībai un privātpersonām;

64.

mudina Komisiju turpināt atbalstīt gan dažādu pārvaldības līmeņu paraugprakses un pieredzes apmaiņu cīņā pret populismu un ekstrēmismu, gan cilvēktiesību kultūras popularizēšanu, papildinot to ar finansējumu, ekspertzināšanām un praktiskiem norādījumiem valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai aizsargātu mūsu demokrātiskās sistēmas;

65.

ar interesi gaida iniciatīvu par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu un norāda, ka ir steidzami vajadzīga visaptveroša pieeja migrācijas, integrācijas un patvēruma politikai, kas būtu balstīta uz cilvēka pamattiesību ievērošanas un solidaritātes principiem. Vienlaikus Eiropas Savienībai būtu jāturpina centieni Eiropas ārējo robežu aizsardzības jomā, lai nepieļautu nelikumīgu migrāciju un cīnītos pret cilvēku tirdzniecību;

66.

atbalsta Komisijas nodomu iesniegt jaunu Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai un uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu integrācijas veicināšanā. RK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība pēdējā laikā pakāpeniski palielinājusi atbalstu, kas tieši pieejams vietējām pašvaldībām, un aicina palielināt šo atbalstu vēl vairāk un piešķirt tiešāku un vienkāršāku finansējumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai uzņemtu un integrētu likumīgos migrantus un bēgļus. RK apņemas vēl ciešāk sadarboties ar Eiropas Komisiju un citiem partneriem iniciatīvā un tīklā “Pilsētas un reģioni – integrācijai”;

67.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu cieši sadarboties ar reģionālajām un valstu iestādēm, lai līdz 2025. gadam ieviestu Eiropas izglītības telpu; atbalsta mērķi izveidot mācību, studiju un pētniecības telpu bez robežām un uzsver nepieciešamību veicināt intelektuālā darbaspēka apriti un atgriešanās migrāciju;

68.

uzsver, ka jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai papildina un stiprina Eiropas identitāti, kas ir papildinājums nacionālajai un reģionālajai identitātei, atzīstot Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, nostiprinot Eiropas kultūras un radošās nozares un to attiecības ar partneriem ārpus Eiropas. RK arī mudina Eiropas Komisiju atbalstīt UNESCO pasaules mantojuma un ES iniciatīvu, kuras mērķis ir izmantot pasaules mantojumu kā instrumentu, ar ko uzlabot Eiropas lauku teritoriju ekonomisko un sociālo ilgtspēju;

69.

atzinīgi vērtē sengaidīto jauno ES drošības savienības stratēģiju un direktīvu par kritiskās infrastruktūras aizsardzību un aicina tajās iekļaut visas vietējo un reģionālo pašvaldību iniciatīvas un stratēģijas civilās aizsardzības jomā;

Eiropas demokrātijas stiprināšana

70.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atzīst vietējā un reģionālā pārvaldes līmeņa nozīmi Savienības demokrātiskajā sistēmā. RK no savas puses atkārtoti apstiprina Eiropas reģionu un pilsētu spēcīgo vēlmi piedalīties Eiropas demokrātijā un lēmumu pieņemšanā kā pilntiesīgiem partneriem un palīdzēt īstenot daudzlīmeņu pārvaldības, aktīvas subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

71.

atzinīgi vērtē gaidāmo konferenci par Eiropas nākotni. RK norāda, ka tās aktīva iesaistīšanās konferences vadības struktūrās un konferences plenārsesijā procesam sniegs pievienoto vērtību, ļaujot vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sabiedrībai iesaistīties jēgpilnā dialogā ar ES, kas novestu pie konkrētiem priekšlikumiem ES efektivitātes un demokrātiskās darbības uzlabošanai;

72.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos īstenot politiku pārredzami un efektīvi un nodrošināt, ka tā sniedz konkrētus ieguvumus, vienlaikus izvairoties no pārmērīga administratīvā sloga. RK atkārtoti pauž vispārēju atbalstu labāka regulējuma programmai un sagaida, ka princips “viens pieņemts – viens atcelts” netiks piemērots mehāniskā veidā. RK gaida, kad varēs izvērst sadarbību ar Eiropas Komisiju, izmantojot RK Reģionālo centru (Hubs) tīklu, kas izveidots, lai pārskatītu ES politikas īstenošanu uz vietas;

73.

norāda, ka ir svarīgi, lai Eiropas Komisija uzņemtos spēcīgu koordinējošu lomu ES pilsētprogrammas īstenošanā. RK uzskata, ka atjaunināta Leipcigas harta ir nākamais solis ceļā uz ES pilsētprogrammas sasaisti ar Eiropas Komisijas labāka regulējuma programmu un zaļo kursu;

74.

aicina demogrāfisko pārmaiņu jomā izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju, kurā RK plāno dot savu ieguldījumu, analizējot demogrāfisko pārmaiņu ietekmi uz dažādām iedzīvotāju grupām un reģioniem;

75.

atzinīgi vērtē līdztiesības komisāra portfeļa izveidi. RK atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša loma dzimumu līdztiesības jautājumā: vienāds atalgojums par vienādu darbu, vienlīdzīga aprūpes pienākumu sadale, pienācīgi apmaksāts bērna kopšanas un aprūpētāja atvaļinājums, darba samaksas un pensiju atšķirību samazināšana, vardarbības pret sievietēm izbeigšana un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā. Šajā saistībā RK aicina minētajās jomās veikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu sieviešu iespējas, sākot ar vietējo un reģionālo līmeni;

76.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Horvātijai un Vācijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

---

(1)  COM(2020) 37 final

(2)  EP 2018. gada 3. oktobra rezolūcija par lauku, kalnu un attālu apvidu īpašo vajadzību ņemšanu vērā.

(3)  https://webapi2016.cor.europa.eu/v1/documents/cor-2019-02043-00-01-ac-tra-lv.docx/content