Padomes secinājumi par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu

(2020/C 202 I/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT

—	Padomes secinājumus par 5G nozīmi Eiropas ekonomikā un nepieciešamību mazināt ar 5G saistītos drošības riskus,

—	Padomes secinājumus par augsti digitalizētas Eiropas nākotni pēc 2020. gada: “Visas Savienības digitālās un ekonomiskās konkurētspējas un digitālās kohēzijas stiprināšana”,

—	Padomes secinājumus par kiberdrošības spēju un spēju veidošanu ES,

—	Padomes secinājumus par Eiropas satura stiprināšanu digitālajā ekonomikā,

—	Komisijas paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”,

—	Komisijas paziņojumu “Eiropas datu stratēģija”,

—	Balto grāmatu “Mākslīgais intelekts. Eiropeiska pieeja – izcilība un uzticēšanās”,

—	Komisijas paziņojumu “Droša 5G izvēršana ES – ES instrumentu kopuma īstenošana”,

—	Komisijas paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”,

—	Komisijas paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”,

—	Komisijas paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai”,

—	Komisijas paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu””,

—	Komisijas paziņojumu “Eiropas zaļais kurss”,

—	Komisijas paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”,

—	Komisijas paziņojumu “Eiropas ceļvedis koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanai”,

—	Komisijas ieteikumu par vienotu Savienības rīkkopu tehnoloģiju un datu izmantošanai ar mērķi apkarot Covid-19 krīzi un izkļūt no tās, it īpaši attiecībā uz mobilajām lietotnēm un anonimizētu mobilitātes datu izmantošanu,

—	Komisijas paziņojumu “Norādījumi par lietotnēm, kas sniedz atbalstu cīņā pret Covid-19 pandēmiju saistībā ar datu aizsardzību”,

ATZĪST, cik svarīgas ir digitālās tehnoloģijas Eiropas ekonomikas un sabiedrības pārveidē, jo īpaši kā līdzeklis, ar ko līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES – kā uzsvērts Eiropas zaļajā kursā – un radīt darbvietas, pilnveidot izglītību un jaunas digitālās prasmes, uzlabot konkurētspēju un inovāciju, veicināt kopējo labumu un sekmēt iedzīvotāju labāku iekļaušanu; ATZINĪGI VĒRTĒ Eiropas Komisijas neseno Digitālo paketi: paziņojumus “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” un “Eiropas Datu stratēģija”, kā arī Balto grāmatu “Mākslīgais intelekts. Eiropeiska pieeja – izcilība un uzticēšanās”;

PIEKRĪT, ka Eiropai ir tādas priekšrocības un stiprās puses, tostarp spēcīgs rūpnieciskais pamats un dinamisks digitalizēts vienotais tirgus, kas vajadzīgas, lai sekmīgi izmantotu digitālās nozares sniegtās iespējas un risinātu problēmas, ar kurām tā saskaras, vienlaikus nodrošinot iekļautību, sevišķi visneaizsargātākajām grupām, ilgtspēju, ģeogrāfisko līdzsvaru un ieguvumus visām dalībvalstīm, pilnībā ievērojot ES kopīgās vērtības un pamattiesības; AICINA Komisiju, dalībvalstis, privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un zinātnieku aprindas atbalstīt šos centienus un iesaistīties to īstenošanā; ATZĪST – lai šīs darbības būtu efektīvas, būtu jāņem vērā Eiropas tālāko reģionu īpašā situācija, nodrošinot, ka digitālā pārveide notiek visā teritorijā;

PIEKRĪT, ka digitālās pārveides paātrināšana būs būtisks elements ES reakcijā uz Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi, kā uzsvērts Eiropadomes locekļu 26. marta kopīgajā paziņojumā;

UZSVER, ka dalībvalstīm un ES iestādēm būtu jāturpina pastiprināt centienus nolūkā sekmēt tāda vienotā tirgus digitalizāciju, kurā digitālo ekonomiku raksturo augsts uzticēšanās, drošības, drošuma un patērētājiem pieejamas izvēles līmenis, kā arī spēcīga konkurētspēja, kuras pamatā ir satvars, kas veicina pārredzamību, konkurenci un inovāciju un kas ir tehnoloģiski neitrāls; AICINA Komisiju, tai izstrādājot jauno regulējumu Eiropas digitālajai nākotnei, īstenot mērķtiecīgu, elastīgu, uz faktiem balstītu un problēmu risināšanu vērstu pieeju, lai novērstu nepamatotus pārrobežu šķēršļus un nodrošinātu konsekvenci un saskaņotību ar spēkā esošajiem tiesību aktiem;

UZSVER, cik svarīgi pēckrīzes apstākļos ir aizsargāt un stiprināt digitālo suverenitāti ES un tās vadošo lomu stratēģiskās starptautiskās digitālo vērtību ķēdēs kā galvenos elementus, lai nodrošinātu stratēģisko autonomiju, globālo konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus arī veicinot ES kopīgās vērtības, pārredzamību, cilvēktiesības un pamatbrīvības starptautiskā mērogā un nodrošinot apņemšanos īstenot starptautisku sadarbību ar publisko un privāto sektoru un zinātnieku aprindām; šajā sakarā ATZĪST pētniecības un inovācijas ieguldījuma nozīmīgumu Eiropas digitālās nākotnes veidošanā un tās izšķirošo lomu digitālo tehnoloģiju nākamās paaudzes izstrādē;

UZSVER, ka digitālā pārveide turpinās būtiski ietekmēt Eiropas darba tirgu, jo īpaši, mainot pieprasījumu pēc prasmēm, kā arī pakāpeniski pārtraucot konkrēta veida darbvietu pastāvēšanu un radot jaunas; AICINA Komisiju ņemt vērā ES darba tirgus un sociālās aizsardzības politiku un iniciatīvas nolūkā panākt to sinerģiju ar digitālo politiku un iniciatīvām;

PIEKRĪT, ka šo mērķu sasniegšanai ir būtiski jāpalielina un plašāk jākoordinē – gan ES, gan valstu līmenī – ieguldījumi saistībā ar ES atveseļošanas plānu, īpašu uzmanību pievēršot lielas ietekmes infrastruktūras projektiem, kas ļaus Eiropai kļūt par vadošo spēku globālajās digitālo vērtību ķēdēs, inovācijā un radošumā; UZSVER programmas “Digitālā Eiropa” izšķirošo nozīmi, pietiekami globālā mērogā veidojot un izvēršot digitālās spējas visā Savienībā, jo īpaši tādās jomās kā mākslīgais intelekts, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un padziļinātas digitālās prasmes, no kā labumu gūtu iedzīvotāji un uzņēmumi, un to, cik izšķiroši svarīgs ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (digitalizācija), lai nodrošinātu gigabitu tīklu izvēršanu ES mērogā un visaptverošu piekļuvi modernizētām ļoti augstas veiktspējas digitālajām infrastruktūrām visās vērtību ķēdēs; ATZĪST arī nākamās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un struktūrfondu svarīgo ieguldījumu digitālajā pārveidē; UZSVER, ka ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi šīm programmām; MUDINA dalībvalstis pēckrīzes kontekstā īstenot nepieciešamās reformas un apvienot vajadzīgos resursus nolūkā gūt labumu no digitalizācijas un stiprināt mūsu rūpniecības konkurētspēju Eiropas, valsts un reģionālā līmenī; NORĀDA, ka satelīti un citi kosmosā bāzēti aktīvi un pakalpojumi ir būtiski daudzu digitālo lietotņu ieviešanai un darbībai, kā arī savienojamības nodrošināšanai attālos reģionos un vides un klimata pārmaiņu monitoringam. Tādēļ ir ļoti svarīgi turpināt veicināt Eiropas kosmosa programmas nolūkā iegūt labākos iespējamos priekšnosacījumus digitālajai pārveidei;

ATZĪST digitālo tehnoloģiju, piemēram, ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu, blokķēdes, mākslīgā intelekta un augstas veiktspējas datošanas, būtisko lomu ar Covid-19 saistītu pasākumu piemērošanā, jo īpaši tādās jomās kā attālināts darbs, tālmācība un pētniecība; UZSVER, ka ir svarīgi, lai ES varētu paļauties uz uzticamiem digitālajiem rīkiem un izdarīt autonomas tehnoloģiskās izvēles, lai šajā kontekstā labāk aizsargātu Eiropas iedzīvotājus;

ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas Norādījumus par lietotnēm, kas sniedz atbalstu cīņā pret Covid-19 pandēmiju saistībā ar datu aizsardzību, un Ieteikumu par vienotu Savienības rīkkopu tehnoloģiju un datu izmantošanai ar mērķi apkarot Covid-19 krīzi un izkļūt no tās, it īpaši attiecībā uz mobilajām lietotnēm un anonimizētu un apkopotu mobilitātes datu izmantošanu; AICINA īpašu uzmanību pievērst jautājumam, kas ir izrādījies būtisks pašreizējā Covid-19 krīzē, proti, jautājumam par piekļuvi operētājsistēmām un to sadarbspēju;

10.

AICINA dalībvalstis un Komisiju rūpīgi izanalizēt Covid-19 pandēmijas gaitā gūto pieredzi nolūkā izdarīt secinājumus nākotnei, kas palīdzēs īstenot pašreizējās un turpmākās Savienības politikas digitālajā jomā; ATZĪST to, cik liela vērtība ir informācijas pārrobežu apmaiņai reāllaikā, digitālajiem sakariem un reaģēšanas uz Covid-19 starptautiskai koordinācijai; UZSVER uz internetu balstītu tehnoloģiju vērtīgumu dialoga, komercdarbības un pakalpojumu uzturēšanā laikā, kad sabiedriskā dzīve ir ierobežota; AKCENTĒ iespēju, ko sniedz uz internetu balstīti pakalpojumi, ar kuriem mazināt ierobežojošo ietekmi uz uzņēmējdarbības nozari, jo īpaši uz MVU;

Dati un mākonis

11.

ATZĪST, cik svarīga ir datu ekonomika kā galvenais faktors, kas Eiropai ļautu attīstīties digitālajā laikmetā, un AKCENTĒ problēmas, kuras izriet – jo īpaši savienotu produktu rezultātā – no ievērojami pieaugušā pieejamo datu apjoma; UZSVER, ka Eiropas datu ekonomika būtu jāattīsta uz cilvēku orientētā veidā un saskaņā ar ES kopīgajām vērtībām, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, balstoties uz Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu interesēm un ievērojot tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, konkurences tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības; UZSVER, ka indivīdiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem Eiropā būtu jāpatur kontrole pār saviem datiem, pamatojoties uz drošām datu infrastruktūrām un noturīgām, uzticamām vērtību ķēdēm, un vienlaikus ir jāsaglabā ES atklātības princips attiecībā uz trešām valstīm. Tam būtu jāstiprina Eiropas autonomija un jāpadara Eiropa par labāko vietu pasaulē datu kopīgošanai, aizsardzībai, glabāšanai un izmantošanai;

12.

ATZĪST – lai iegūtu kritisko masu un sekmīgi darbotos datu ekonomikā, Eiropai ir jānosaka prioritātes tā, lai tiktu saglabāts/stiprināts privātums un ievērots komercnoslēpums un intelektuālā īpašuma tiesības, jo īpaši, nodrošinot atbilstīgu infrastruktūru, datu apvienošanu un kopīgošanu starp valsts pārvaldes iestādēm, starp uzņēmumiem, starp pētniecības iestādēm, kā arī starp uzņēmumiem un valsts pārvaldes un pētniecības iestādēm; UZSVER, ka atvērtās zinātnes principi un Pētniecības datu alianse ieteikumi ir noderīgi, lai palīdzētu lēmumu pieņemšanas iestādēm veicināt elastīgu vienotu pieeju datu vākšanai, apstrādei un pieejamībai; šajā kontekstā ATZINĪGI VĒRTĒ Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) projekta attīstīšanu;

13.

ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ieceri izpētīt iespēju izstrādāt tādu konsekventu horizontālu satvaru piekļuvei datiem un to izmantošanai gan privātajā, gan publiskajā sektorā visā ES, kura pamatā jo īpaši būtu darījuma izmaksu samazināšana par datu brīvprātīgu kopīgošanu un apkopošanu, tostarp, izmantojot standartizācija, lai panāktu labāku datu sadarbspēju; AICINA Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par datu pārvaldību un mudināt izveidot vienotas Eiropas datu telpas stratēģiski svarīgām rūpniecības nozarēm un sabiedrības interešu jomām, tostarp veselības, vides, valsts pārvaldes, ražošanas, lauksaimniecības, enerģētikas, mobilitātes, finanšu pakalpojumu un prasmju vajadzībām; UZSVER, ka vienotajām Eiropas datu telpām vajadzētu būt balstītām uz publiskā un privātā sektora kopīgiem centieniem un to mērķim vajadzētu būt augstas kvalitātes datiem, ko sniedz visi iesaistītie dalībnieki;

14.

UZSVER, ka plašāka piekļuve datiem un to izmantošana var būt saistīta ar vairākām problēmām, piemēram, nepietiekamu datu kvalitāti, datu neobjektivitāti un problēmām datu aizsardzības un drošības jomā, vai negodīgiem tirdzniecības nosacījumiem, un ka visas šīs problēmas jārisina, izmantojot visaptverošu pieeju un piemērotus politikas instrumentus; tādējādi MUDINA Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus šo problēmu risināšanai saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, piemēram, Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), un ņemot vērā FAIR principus (atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami dati);

15.

UZSVER publisko un korporatīvo datu izmantošanas un atkalizmantošanas vērtību ekonomikā un to, cik svarīga ir datu izmantošana kopējo interešu labā, tostarp labākai politikas veidošanai un viedākām kopienām, uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un pētniecībai sabiedrības interesēs; ATBALSTA Komisiju tās iecerē izpētīt iespējas veicināt uzņēmējdarbības un pārvaldes datu kopīgošanu, vienlaikus ņemot vērā uzņēmumu leģitīmās intereses saistībā ar to sensitīvo datu zinātību;

16.

MUDINA Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu jaunu uz datiem balstītu ekosistēmu rašanos; šajā kontekstā MUDINA Komisiju uzsākt diskusijas par kārtību, kā nodrošināt taisnīgu piekļuvi privāti turētiem datiem un to izmantošanu, tostarp, veicinot tādu datu apmaiņas kārtību, kas balstīta uz taisnīgiem, pārredzamiem, saprātīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem;

17.

UZSVER, ka mākoņa infrastruktūra un pakalpojumi ir svarīgi Eiropas digitālajai elastībai, suverenitātei, drošībai, pētniecībai un konkurētspējai un līdz ar to svarīgi, lai Eiropa pilnībā gūtu labumu no datu ekonomikas. Tāpēc šādās infrastruktūrās vajadzētu būt garantētai kritisku Eiropas datu aizsardzībai; AICINA apvienot uzticamus un drošus Eiropas mākoņpakalpojumus un augstas veiktspējas skaitļošanas spējas, ko dalībvalstis var brīvprātīgi lietot; UZSVER, cik svarīga ir Eiropas pieeja mākoņsavienībai, kura ir sevišķi vērtīga maziem un ļoti maziem uzņēmumiem un kurai vajadzētu būt vienlīdz pieejamai visām Eiropas ieinteresētajām personām; UZSVER arī, ka šādas savienības efektīvai un lietderīgai izveidei ir nepieciešamas augstas veiktspējas savienojamības pamata infrastruktūras, tostarp zemūdens kabeļi, kas savieno kontinentālo Eiropu, salas un tālākos reģionus; ATZĪST, ka ir vajadzīga dažādošana un līdz ar to sadarbība ar tādiem trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ievēro ES kopīgās vērtības, cilvēktiesības un pamatbrīvības;

18.

MUDINA Komisiju nodrošināt – vajadzības gadījumā ar jauniem priekšlikumiem –, ka Eiropā sniegtie mākoņpakalpojumi atbilst galvenajām sadarbspējas, pārnesamības un drošības prasībām, lai cita starpā nodrošinātu, ka nav piesaistes pārdevējam, un nodrošinātu līdzsvarotus, taisnīgus un pārredzamus līgumu nosacījumus visu tirgus dalībnieku piekļuvei mākoņa infrastruktūrai un mākoņpakalpojumiem; lai palielinātu skaidrību un veicinātu atbilstību, AICINA Komisiju paātrināt tāda saskaņota satvara – “mākoņa noteikumu kopuma” – izstrādi, kas apvienotu mākoņpakalpojumiem piemērojamos noteikumus un pašregulējumu;

Mākslīgais intelekts

19.

ATZĪST, ka mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kas strauji attīstās un var veicināt inovatīvāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku, kā arī sniegt dažāda veida ieguvumus sabiedrībai, piemēram, uzlabot iedzīvotāju drošību un drošumu, sabiedrības labklājību, izglītību un apmācību, veselības aprūpi vai atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām; UZSVER mākslīgā intelekta lietotņu pozitīvo lomu cīņā pret Covid-19 pandēmiju un ATBALSTA mākslīgā intelekta lietotņu ātru un inovatīvu izmantošanu šajā sakarā;

20.

UZSVER, ka tajā pašā laikā dažas mākslīgā intelekta lietotnes var ietvert vairākus riskus, piemēram, neobjektīvus un nepārredzamus lēmumus, kas ietekmē iedzīvotāju labjutību, cilvēka cieņu vai tādas pamattiesības kā tiesības uz nediskriminēšanu, dzimumu līdztiesību, privātumu, datu aizsardzību un fizisko neaizskaramību, drošumu un drošību, tādējādi reproducējot un pastiprinot stereotipus. Citi riski ietver ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgos vai ļaunprātīgos nolūkos, piemēram, dezinformācijai;

21.

ATZĪST, ka uz mākslīgā intelekta izmantošanu jomās, kurās var tikt skartas pamattiesības, būtu jāattiecina atbilstīgi aizsardzības pasākumi, paturot prātā datu aizsardzības prasības un citas pamattiesības; UZSVER, ka ir rūpīgi jāizvērtē attiecīgie ētiskie, sociālie un juridiskie aspekti, lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības attiecībā uz jaunu noteikumu darbības jomu un piemērojamību. Šādi būtu jāpievēršas iespējām un riskiem, jāstiprina uzticēšanās mākslīgajam intelektam un jāveicina inovācijas;

22.

MUDINA Komisiju un dalībvalstis veicināt ētisku un uz cilvēku orientētu pieeju mākslīgā intelekta politikai; ATBALSTA Komisijas un dalībvalstu pieeju izcilībai un uzticamībai, kuras divējādais mērķis ir veicināt mākslīgā intelekta ieviešanu ar visā ES teritorijā izvietotu digitālās inovācijas centru palīdzību un tā izstrādes un testēšanas laikā novērst riskus, kas saistīti ar konkrētiem šīs tehnoloģijas lietojumiem tās agrīnā attīstības posmā, īpašu uzmanību pievēršot sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kā arī citu biometrisko datu izmantošanai;

23.

ATZINĪGI VĒRTĒ apspriešanos par politikas priekšlikumiem, kas ietverti Komisijas Baltajā grāmatā un tai pievienotajā ziņojumā par ietekmi uz drošumu un atbildību, un AICINA Komisiju nākt klajā ar tādiem konkrētiem priekšlikumiem, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus, kuros ievērota tāda uz risku balstīta, samērīga un vajadzības gadījumā regulatīva pieeja mākslīgajam intelektam, tostarp par brīvprātīgu marķēšanas sistēmu, kas palielina uzticēšanos un garantē drošumu un drošību, vienlaikus stimulējot inovāciju un tehnoloģijas izmantošanu;

24.

MUDINA dalībvalstis turpināt veicināt pētniecības un izstrādes centienus, kā arī uzticama mākslīgā intelekta izmantošanu Eiropā kā daļu no Koordinētā mākslīgā intelekta plāna; AICINA Komisiju izvērtēt Koordinēto mākslīgā intelekta plānu pēc tam, kad būs beigusies Baltās grāmatas par mākslīgo intelektu sabiedriskā apspriešana;

Pamattehnoloģijas un digitālo vērtību ķēdes

25.

ATZĪST, ka superdatošana, kvantu tehnoloģijas un mākoņdatošana ir nozīmīgi faktori, kas veicina tehnoloģisko suverenitāti, konkurētspēju pasaules līmenī un sekmīgu digitālo pārveidi un kas ir pamats tādām prioritārām jomām kā mākslīgais intelekts, lielie dati, blokķēde, lietu internets un kiberdrošība;

26.

ATBALSTA to, ka tiek turpināts kopuzņēmums EuroHPC, kura mērķis ir Eiropā izveidot pasaulē vadošu augstas veiktspējas datošanas (HPC) pakalpojumu un datu infrastruktūras hipersavienotu un apvienotu ekosistēmu, kas būtu pieejama gan zinātnieku aprindām, gan rūpniecībai, un attīstīt saistītās kompetences nolūkā paplašināt piekļuvi šiem tehnoloģiskajiem resursiem; AICINA Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus veicināt ieguldījumus HPC infrastruktūrā un nodrošināt MVU piekļuvi;

27.

ATZĪST, ka Eiropā ražota mikroelektronika ir svarīga kā būtiska pamattehnoloģija sekmīgai digitālajai pārveidei daudzās rūpniecības nozarēs, piemēram, autobūves, ražošanas, aeronautikas, kosmosa, aizsardzības un drošības, lauksaimniecības un veselības aprūpes nozarē; UZSVER, ka drošas, ilgtspējīgas un uzticamas aparatūras un programmatūras vērtību ķēdēm ir potenciāls panākt un nodrošināt uzticēšanos Eiropas digitālajām tehnoloģijām;

Kiberdrošība

28.

UZSVER, ka kiberdrošība ir svarīgs digitalizēta vienotā tirgus elements, jo tā nodrošina uzticēšanos digitālajām tehnoloģijām un digitālās pārveides procesam; ATZĪST, ka uzlabota savienojamība, kaut arī rada iespējas digitālajiem pakalpojumiem, var novest pie tā, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības saskaras ar kiberdraudiem un noziegumiem, kuru skaits un sarežģītības pakāpe pieaug; šajā kontekstā UZSVER, cik svarīgi ir aizsargāt kritisko infrastruktūru, elektronisko sakaru tīklu, pakalpojumu un galiekārtu integritāti, drošību un noturību; ATBALSTA nepieciešamību nodrošināt un īstenot koordinētu pieeju, lai mazinātu galvenos riskus, piemēram, notiekošo kopīgo darbu, kā pamatā ir ES rīkkopa 5G kiberdrošībai un drošai 5G izvēršanai ES; ATBALSTA turpmāku Eiropas līmeņa un dalībvalstu stratēģisku, operatīvu un tehnisku sadarbību; UZSVER, ka kiberdrošība ir visu dalībnieku kopīga atbildība, savukārt integrēta drošība un drošība pēc noklusējuma ir lietotāju uzticēšanās priekšnosacījums; MUDINA uz brīvprātīgu publiskā un privātā sektora sadarbību un UZSVER, cik svarīgi ir izglītot ES iedzīvotājus, izmantojot atbilstošas kiberdraudu mazināšanai veltītas digitālo prasmju programmas;

29.

ATZĪST, ka vērtīgi ir stiprināt ES spēju novērst un nepieļaut ļaunprātīgas kiberdarbības, kā arī atturēt no tām un reaģēt uz tām, izmantojot tās satvaru vienotai ES diplomātiskai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām (“kiberdiplomātijas instrumentu kopumu”);

30.

ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas plānus nodrošināt konsekventus noteikumus tirgus dalībniekiem un veicināt drošu, stabilu un atbilstīgu informācijas par apdraudējumiem un incidentiem kopīgošanu, tostarp, pārskatot Tīklu un informācijas drošības direktīvu (TID direktīvu), lai izmantotu iespējas uzlabot kibernoturību un efektīvāk reaģētu uz kiberuzbrukumiem, jo īpaši attiecībā uz būtiskām ekonomiskām un sabiedriskām darbībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetenci, tostarp atbildību par savu nacionālo drošību;

31.

ATBALSTA Komisiju kiberdrošības produktu, pakalpojumu un procesu vienotā tirgus stiprināšanā, jo digitalizēts vienotais tirgus var attīstīties tikai tad, ja sabiedrība kopumā ir pārliecināta, ka šādi produkti, pakalpojumi un procesi nodrošina atbilstīgu kiberdrošības līmeni. Minimālās prasības attiecībā uz lietu interneta produktiem garantēs minimālo kiberdrošības līmeni uzņēmumiem un patērētājiem; šajā kontekstā UZSVER nepieciešamību atbalstīt MVU, kuri ir būtisks Eiropas kiberdrošības ekosistēmas elements; UZSVER, ka ir jāturpina izstrādāt kiberdrošības standartus un attiecīgā gadījumā IKT produktu, pakalpojumu un procesu sertifikācijas shēmas, kuru pamatā ir Eiropas vai starptautiski standarti un kuri ir saskaņoti ar Kiberdrošības aktu; PIEKRĪT, ka tas būs svarīgs ieguldījums, lai nodrošinātu tirgū laisto savienoto produktu drošumu un drošību, vienlaikus netraucējot inovācijai. Lai visā Savienībā panāktu augstu vispārējās drošības līmeni, abās jomās nozīmīgai lomai vajadzētu būt ES Kiberdrošības aģentūrai (ENISA); PIEŅEM ZINĀŠANAI Komisijas ieceri izveidot apvienotu ES kiberdrošības nodaļu;

32.

ATBALSTA centienus, kuru mērķis ir uzlabot Savienības tehnoloģisko un rūpniecisko spēju aizsargāt sevi pret kiberdraudiem, uzlabojot kiberdrošības pētniecības un inovācijas spējas, lai autonomi aizsargātu tās ekonomiku un kritiskās infrastruktūras un kļūtu par pasaules līderi kiberdrošības tirgū; MUDINA īstenot stratēģisku un ilgtspējīgu koordināciju un sadarbību starp dažādām nozarēm, kiberdrošības pētniecības kopienām un valdībām, stiprināt civilmilitāro sadarbību un koordinēt un apvienot ieguldījumus inovācijā kiberdrošības uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, lai izvērstu to darbību pasaules mērogā, tādu kā notiekošo kopīgo darbu pie nacionālo koordinācijas centru tīkla izveides līdztekus Eiropas Industriālajam, tehnoloģiskajam un pētniecības kiberdrošības kompetenču centram;

5G/6G un savienojamība

33.

UZSVER – lai ES 2025. gadā sasniegtu savus gigabitu savienojamības mērķus ar drošām ļoti augstas veiktspējas, piemēram, optiskās šķiedras un 5G, infrastruktūrām, ir jāpalielina ieguldījumi tādos tīklos, kas spēj piedāvāt gigabitu ātrumu, kurš ir pieejams visām mājsaimniecībām – laukos un pilsētās –, kā arī uzņēmumiem un citiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem un galvenajiem Eiropas transporta koridoriem un kurš būtu pamats Eiropas digitālajai ekonomikai un sabiedrībai; AICINA Komisiju attiecīgi precizēt Paziņojumu par gigabitu sabiedrību un ATZINĪGI VĒRTĒ finansējumu – ar ES un dalībvalstu finansējuma programmām – šā mērķa sasniegšanai teritorijās, kurās pastāv tirgus nepilnības; MUDINA Komisiju un dalībvalstis turpināt pētīt visu tādu esošo platjoslas tehnoloģiju ilgtspēju, kas varētu veicināt ļoti augstas veiktspējas tīkla infrastruktūru izvēršanu visā Eiropā; AICINA Komisiju pārskatīt Viesabonēšanas regulu, nākt klajā ar ieteikumiem dalībvalstīm samazināt tīkla izvēršanas izmaksas un atvieglot ļoti augstas veiktspējas infrastruktūru, tostarp optiskās šķiedras un 5G, ieviešanu; turklāt AICINA Komisiju līdz 2021. gada beigām nākt klajā ar papildu pasākumu kopumu ar mērķi atbalstīt pašreizēju un turpmāku tīklu izvēršanas vajadzības, tostarp ar Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu un jaunu radiofrekvenču spektra politikas programmu, kā arī pārskatīt attiecīgos valsts atbalsta noteikumus par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, tostarp – cik vien drīz iespējams – Komisijas pamatnostādnes par platjoslas tīkliem, lai veicinātu nepieciešamo publisko finansējumu, tostarp ļoti augstas veiktspējas savienojamības izvēršanai lauku un attālos reģionos;

34.

UZSVER, ka Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi vajadzību pēc ātras un visaptverošas savienojamības, taču daudzos Eiropas reģionos tā vēl nav ieviesta;

AICINA Komisiju un dalībvalstis uzlabot ieguldījumu nosacījumus, tostarp:

i)	izmantojot publiskā finansējuma programmas, vajadzības gadījumā Eiropas līmenī, lai atbalstītu ieguldījumus ļoti augstas veiktspējas digitālā tīkla infrastruktūrā, sevišķi lauku reģionos;

ii)	līdz 2020. gada beigām piešķirot 5G spektra frekvences saskaņā ar paredzamiem un ieguldījumiem labvēlīgiem nosacījumiem, ņemot vērā jebkādu aizkavēšanos Covid-19 pandēmijas dēļ;

iii)	nodrošinot efektīvus un pārredzamus procesus, kas ļautu paātrināt ļoti augstas veiktspējas infrastruktūru, tostarp optiskās šķiedras un 5G, ieviešanu; un

iv)	savlaicīgi īstenojot attiecīgos pasākumus saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu;

35.

AICINA Komisiju iesniegt pārskatītu 5G un 6G rīcības plānu, ko atbalstītu ar atbilstošiem finansēšanas pasākumiem, kuru pamatā būtu gan daudzgadu finanšu shēmas, gan ES atveseļošanas fonda līdzekļi. Ar šiem pasākumiem būtu jāizveido pareizais satvars, lai visas ieinteresētās personas varētu ieguldīt visprogresīvākajos 5G tīkla un pakalpojumu risinājumos saskaņā ar konkurences tiesību principiem un lai Eiropas uzņēmumiem būtu stimuls sākt attīstīt un veidot 6G tehnoloģiju spējas; ATZĪST, cik svarīga ir intelektuālā īpašuma aizsardzība, lai stimulētu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, kas vajadzīgi ES rūpniecības nepārtrauktai līdzdalībai svarīgu 5G/6G pamattehnoloģiju izstrādē, kuras nepieciešamas ES 2025. gadam izvirzīto savienojamības mērķu sasniegšanai;

36.

UZSVER, ka līdz ar jaunu tehnoloģiju – tādu kā 5G/6G – ieviešanu būtu jāsaglabā tiesībaizsardzības iestāžu, drošības iestāžu un tiesu iestāžu spējas efektīvi veikt to leģitīmās funkcijas; ŅEM vērā starptautiskās pamatnostādnes par elektromagnētisko lauku ietekmi uz veselību; UZSVER, ka ir svarīgi cīnīties pret dezinformācijas izplatīšanu saistībā ar 5G tīkliem, īpašu uzmanību pievēršot nepatiesiem apgalvojumiem, ka šādi tīkli apdraud veselību vai ir saistīti ar Covid-19;

37.

AICINA dalībvalstis un Komisiju apmainīties ar informāciju par paraugpraksi un metodēm par to, kā īstenot attiecīgos galvenos pasākumus, kas ieteikti secinājumos par 5G kiberdrošības rīkkopu, un jo īpaši – attiecīgā gadījumā – piemērot attiecīgos ierobežojumus augsta riska piegādātājiem saistībā ar tiem galvenajiem aktīviem, kas ES koordinētajos riska novērtējumos definēti kā kritiski un sensitīvi. Visi potenciālie piegādātāji ir jānovērtē, pamatojoties uz kopējiem objektīviem kritērijiem; PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas ieceri – sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtēt Ieteikumu par 5G tīklu kiberdrošību un šajā sakarā AICINA Komisiju darīt pieejamu rīkkopas īstenošanas novērtējumu un attiecīgā gadījumā izpētīt turpmākas metodikas un instrumentus, ar ko mazināt iespējamos 5G kiberdrošības riskus;

Vides ilgtspēja

38.

ATZĪST, ka digitālās infrastruktūras, tehnoloģijas un lietotnes ir būtiski faktori, kas Eiropā ļauj risināt klimata un ar vidi saistītas problēmas, kā tas ierosināts Eiropas zaļajā kursā; AICINA Eiropas digitālo ekosistēmu iespējami drīz aktīvi iesaistīties mērķa – klimatneitrālas ES – sasniegšanā; UZSVER, ka ir jānovērš plaisa starp zaļo un digitālo pārveidi, piemēram, izmantojot īpašas finansēšanas programmas, lai pilnībā atraisītu digitālo tehnoloģiju potenciālu vides un klimata aizsardzības jomā;

39.

MUDINA Komisiju un dalībvalstis palielināt klimata un vides risku prognozēšanas spējas, izmantojot progresīvas tehnoloģijas, lai tādējādi palielinātu ES vadošo lomu pasaulē; AICINA Komisiju un dalībvalstis kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu uzņemties vadību nolūkā līdz 2025. gadam izstrādāt globālu vides datu stratēģiju;

40.

UZSVER, ka viedie digitālie risinājumi ir jāizmanto visās nozarēs, jo īpaši, lai prioritārā kārtā uzlabotu energoefektivitāti un paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku; ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ieceri strādāt ar digitālām produktu pasēm, lai nodrošinātu izsekojamību un informācijas apmaiņu visā vērtību ķēdē;

41.

tomēr NORĀDA, ka pašlaik IKT nozare dod ievērojamu ieguldījumu arvien lielākā procentuālajā daļā no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām un krasais izmantojuma pieaugums liek domāt, ka turpmākajos gados šī oglekļa pēda var divkāršoties, ja netiks veikti piemēroti pasākumi; tādēļ PIEKRĪT, ka pašai IKT nozarei būtu jāturpina samazināt savu vidisko pēdu un siltumnīcefekta gāzu emisijas; ATZĪST publiskā un privātā sektora digitālajā jomā rādīto priekšzīmi un MUDINA šo sektoru dalīties ar gūto pieredzi; ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ieceri ierosināt pasākumus, kam pievienots detalizēts ietekmes novērtējums, nolūkā līdz 2030. gadam uzlabot energoefektivitāti un nodrošināt datu centru un tīklu klimatneitralitāti, cita starpā veicinot inovatīvas tehnoloģijas un vienlaikus risinot mantoto sistēmu radītās problēmas, un novērst digitālo novecošanos;

42.

ATBALSTA nepieciešamību informēt patērētājus par ierīču oglekļa pēdu, vienlaikus nodrošinot viņiem tiesības uz to, ka ierīces ir viegli un cenas ziņā pieņemamā veidā salabojamas un programmatūra ir saprātīgā laikposmā automātiski atjaunināma; MUDINA dalībvalstis veidot elektronikas remonta, demontāžas un reciklēšanas spējas un savos publiskā iepirkuma valsts rīcības plānos iekļaut jaunos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus attiecībā uz datu centriem un mākoņpakalpojumiem; MUDINA dalībvalstis un ES iestādes, tām izmantojot savu iepirkuma politiku, lietot produktus, kas iegūti atkalizmantošanas vai reciklētu materiālu iekļaušanas rezultātā;

E-veselība

43.

ATZĪST, ka Covid-19 krīze apliecina to, cik svarīga ir veselības un aprūpes digitālā pārveide, un to, kāda ir tās vērtība veselības sistēmu noturības stiprināšanā un to reaģēšanā uz pandēmiju; UZSVER, ka Eiropas veselības datu telpai, ko Komisija izveido kopā ar dalībvalstu veselības iestādēm, ir potenciāls atvieglināt efektīvas profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un aprūpes izstrādi. Tā var arī nodrošināt lielāku izmaksu lietderību un darba plūsmas optimizāciju veselības aprūpē, tādējādi panākot labākus pacientu veselības rezultātus, labākas epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas un nodrošinot veselības sistēmu ilgtspēju ilgākā termiņā; PIEKRĪT, ka Eiropas veselības datu telpai vajadzētu būt vērstai uz mērķi un kvalitāti. Lai to panāktu, ir vajadzīga kopīga izpratne par veselības datu izmantošanu saskaņā ar starptautiskiem, Savienības un valstu tiesību aktiem un pilnībā ievērojot īpašās augsta līmeņa prasības attiecībā uz personas veselības datu aizsardzību;

44.

Covid-19 pēckrīzes kontekstā ATGĀDINA, ka kontaktu izsekošanas un brīdināšanas atbalstam paredzētajās mobilajās lietotnēs būtu jāiekļauj visas pamattiesību ievērošanas garantijas, jo īpaši attiecībā uz personas datu un privātuma aizsardzību, un tām vajadzētu būt pāri robežām sadarbspējīgām saskaņā ar pamatnostādnēm, kas sagatavotas ar Komisijas atbalstu; šajā nolūkā AICINA dalībvalstis izveidot stingrus aizsardzības pasākumus saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Eiropas ceļvedis koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanai”;

45.

AICINA dalībvalstis apvienot spēkus ES mēroga centienos palielināt ieguldījumus tādās sistēmās un to izvēršanā, kas nodrošina drošu un uzticamu piekļuvi veselības datiem iekšzemē un pāri robežām, jo īpaši, izpētot iespējas izstrādāt Eiropas e-veselības pacienta karšu apmaiņas formātu, kas palīdzēs pārvarēt sadrumstalotību un sadarbspējas trūkumu, un atbalstot darbības Eiropas pamatnostādņu izstrādei, kā arī saskaņojot e-veselības stratēģijas Eiropas e-veselības tīklā, vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību konkrētajām augsta līmeņa prasībām attiecībā uz personas veselības datu aizsardzību; NORĀDA, ka papildus tam, lai veicinātu personalizētu un profilaktisku medicīnu, ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai nodrošinātu veselības datu apmaiņu pētniecības nolūkos;

Digitālo pakalpojumu tiesību akts

46.

ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ieceri, tai pieņemot digitālo pakalpojumu tiesību aktu paketi, stiprināt, modernizēt un precizēt noteikumus par digitālajiem pakalpojumiem un UZSVER, ka šajā jomā ir nepieciešama ātra rīcība;

47.

NORĀDA, ka platformu ekonomika ir svarīga vienotā tirgus daļa, jo tā savieno Eiropas uzņēmumus un patērētājus pāri valstu robežām, veicina tirdzniecību, uzņēmējdarbību un jaunus darījumdarbības modeļus, kā arī palielina patērētāju izvēli attiecībā uz precēm un pakalpojumiem; ATZĪST, ka jaunu digitālo darījumdarbības modeļu un pakalpojumu paplašināšana un dažādība laika gaitā ir būtiski mainījusies un daži pakalpojumi ir radījuši jaunas problēmas, kuras spēkā esošais tiesiskais regulējums ne vienmēr risina; UZSVER būtiskos ieguvumus, ko sniedz E-komercijas direktīva attiecībā uz juridisko noteiktību, pārrobežu tirdzniecību un digitālo pakalpojumu izaugsmi;

48.

UZSVER, ka ir vajadzīgi skaidri un saskaņoti uz faktiem balstīti noteikumi par pienākumiem un atbildību attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem, kas interneta starpniekiem garantētu pienācīgu juridiskās noteiktības līmeni; UZSVER, ka ir jāuzlabo Eiropas spējas un valsts iestāžu sadarbība, saglabājot un stiprinot vienotā tirgus pamatprincipus, un jāpastiprina iedzīvotāju drošība un jāaizsargā viņu tiesības digitālajā jomā visā vienotajā tirgū;

49.

UZSVER, ka ir nepieciešama efektīva un samērīga rīcība pret nelikumīgām darbībām un saturu tiešsaistē, tostarp nelikumīgu, viltotu un bīstamu preču izplatīšanu, vienlaikus nodrošinot pamattiesību, jo īpaši vārda brīvības, aizsardzību atvērtā, brīvā un drošā internetā; ATZĪST, ka ir jāvēršas pret naida runas un dezinformācijas izplatīšanu tiešsaistē;

50.

ATZĪST, ka daži ļoti lieli tiešsaistes platformu uzņēmumi nodrošina redzamību un piekļuvi tirgum mazākiem uzņēmumiem. Taču tie arī izmanto apjomīgus aktīvus, tostarp milzīgu datu apjomu, kas tos digitālajā ekonomikā padara par vārtziņiem. Tas rada risku, ka var tikt ierobežota jaunu novatoru spēja sekmīgi ienākt tirgū un var tikt ierobežota patērētāju izvēle; PAUŽ GANDARĪJUMU par to, ka Komisija pastāvīgi izvērtē un pārskata ES konkurences noteikumu atbilstību digitālajam laikmetam un ir uzsākusi nozares apsekojumu; ATBALSTA Komisijas nodomu – vākt pierādījumus par šo jautājumu un turpināt pētīt iespējas noteikt ex ante noteikumus, ar kuriem panāktu, ka tirgos, kam raksturīgas lielas platformas, kurām ir spēcīga tīkla ietekme un kuras darbojas kā vārtziņi, novatoriem, uzņēmumiem un jauniem tirgus dalībniekiem tiek nodrošināti taisnīgi konkurences apstākļi;

Plašsaziņas līdzekļu politika

51.

ATBALSTA plānu stiprināt nākotnes vajadzībām pielāgotu plašsaziņas līdzekļu politiku, proti, brīvu un uzticamu plašsaziņas līdzekļu veicināšanu. Kvalitatīva žurnālistika, daudzveidīga, ilgtspējīga un neatkarīga plašsaziņas līdzekļu vide, pārredzamība un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes plaša veicināšana ir īpaši svarīga digitālās pārveides procesā un būtiska Eiropas demokrātijai, vienlaikus palīdzot pretdarboties viltus ziņu un dezinformācijas izplatībai tiešsaistē. Šajos centienos būtu jāņem vērā arī kultūras un radošais potenciāls, lai stiprinātu Eiropas saturu. Tas nozīmē arī turpināt attīstīt ES programmu “Radošā Eiropa”, ar kuru būtu jāatbalsta inovatīvi audiovizuālie projekti, izmantojot programmu MEDIA;

Elektroniskie identifikācijas un uzticamības pakalpojumi, valsts pārvaldes iestādes, standarti un blokķēde

52.

ATZĪST, ka digitālās identitātes un uzticamības pakalpojumu pārvaldības risinājumi (elektroniskie paraksti, zīmogi, laika zīmogi, reģistrēti piegādes pakalpojumi un tīmekļa vietņu autentifikācija) ne tikai būs būtisks digitalizēta vienotā tirgus veicinātājs, bet arī palīdzēs veidot nākotnes sabiedrību; AICINA Komisiju pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, lai cita starpā izveidotu uzticamu, vienotu, sadarbspējīgu un tehnoloģiski neitrālu digitālās identitātes satvaru, ar ko nodrošināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un aizsargāt ES kopējās vērtības un pamattiesības, piemēram, personas datu un privātuma aizsardzību; šajā kontekstā AICINA Komisiju apsvērt priekšlikumus turpmākai pašreizējā pārrobežu identifikācijas un autentifikācijas satvara pilnveidošanai, pamatojoties uz eIDAS regulu, virzībā uz tādu Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas mudinātu dalībvalstis veidot plaši lietojamas, drošas un sadarbspējīgas digitālās identitātes, kuras būtu pieejamas visiem eiropiešiem drošu publisku un privātu tiešsaistes darījumu veikšanai; UZSVER, ka Covid-19 krīze ir apliecinājums nepieciešamībai strauji attīstīt tādus tiešsaistes publiskos pakalpojumus, kas ļauj iedzīvotājiem ar publiskajām iestādēm sazināties attālināti;

53.

ATZĪST, ka ātra un visaptveroša valsts pārvaldes iestāžu digitālā pārveide visos līmeņos ir būtisks digitalizētā vienotā tirgus un krīzes pārvarēšanas stratēģijas elements un jaunu un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu virzītājspēks sabiedriskajiem pakalpojumiem un sabiedrības problēmu risināšanai; ATZĪST, ka sagatavotība un datu kvalitāte dažādās valstīs atšķiras un tas ietekmē spēju sniegt pārrobežu pakalpojumus; AICINA Komisiju ierosināt pastiprinātu ES digitālās pārvaldības politiku, paturot prātā visu iedzīvotāju un privāto dalībnieku e-iekļaušanu, nolūkā nodrošināt koordināciju un atbalstu valsts pārvaldes iestāžu digitālajai pārveidei visās ES dalībvalstīs, tostarp sadarbspēju un kopīgus standartus attiecībā uz drošu un bezrobežu publiskā sektora datu plūsmām un pakalpojumiem; ATZĪST, ka valsts pārvaldes iestādēm ir papildu pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un gādāt, lai tiem būtu vienādas tiesības piekļūt digitālajai pārvaldei;

54.

ATZĪST, ka dalībvalstu tiesu sistēmu digitalizācijai piemīt potenciāls atvieglināt un uzlabot piekļuvi tiesu iestādēm visā ES; AICINA Komisiju atvieglot digitālo pārrobežu apmaiņu starp dalībvalstīm gan krimināllietās, gan civillietās un nodrošināt pārrobežu apmaiņai izstrādāto tehnisko risinājumu ilgtspēju un pastāvīgu pilnveidošanu;

55.

ATZĪST, ka standartizācija ir svarīgs stratēģisks Eiropas rūpniecības un digitālās politikas atbalsta instruments; ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ieceri izstrādāt standartizācijas stratēģiju, kas radītu iespējas vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un sadarbspējai, nolūkā stiprināt Eiropas standartizācijas sistēmu un tās pārvaldību un nodrošināt, ka ES ir instrumenti Eiropas tehnoloģiju standartu noteikšanai un veicināšanai pasaules līmenī, tostarp, lai veicinātu digitālo pakalpojumu un iekārtu ekodizainu, kā arī ar Eiropas standartizācijas organizāciju un ENISA atbalstu mudinātu Eiropas dalībniekus iesaistīties globālos standartizācijas forumos; ATZĪST, ka ir jāņem vērā labi iedibināti starptautiskie standarti un ilgstoša nozares prakse;

56.

ATZĪST, ka ES un dalībvalstīm būtu jāizpēta iespējas, ko var sniegt blokķēdes tehnoloģija iedzīvotāju, sabiedrības un ekonomikas interesēs, cita starpā attiecībā uz ilgtspēju, sabiedrisko pakalpojumu labāku darbību un produktu izsekojamību, lai garantētu drošību, izmantojot uzticamu decentralizētu datu apmaiņu un darījumus; AR CERĪBĀM LŪKOJAS uz gaidāmo Komisijas blokķēdes stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt Eiropas vadošo lomu šajā jomā;

Prasmes un izglītība

57.

NORĀDA, ka ES saskaras ar visu nozaru pieaugošu pieprasījumu pēc darbiniekiem ar digitālajām pamatprasmēm, kā arī uz 1 miljona IKT speciālistu trūkumu, kas var apdraudēt ES digitālās attīstības potenciālu; AICINA dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir digitālās pamatprasmes, un lai līdz 2025. gadam uz pusi samazinātu pastāvošo iztrūkumu, ņemot vērā dalībvalstu īpatnības;

58.

UZSVER, ka Covid-19 pandēmija ir gan apliecinājusi digitālo prasmju nepieciešamību, gan arī mudinājusi iedzīvotājus apgūt šādas prasmes, lai pielāgotos tāldarbam un citiem digitālās iesaistes veidiem, piemēram, digitālās izglītības metožu izmantošanai, kas izriet no norobežošanas režīma skolās un universitātēs pandēmijas laikā;

59.

AICINA dalībvalstis – sadarbībā ar Komisiju – un privāto sektoru ieviest visus nepieciešamos pasākumus, lai pārkvalificētu darbaspēku un uzlabotu tā prasmes digitālajā laikmetā, dažādotu darbaspēku un piesaistītu augsti kvalificētus IKT un tehnoloģiju speciālistus, tostarp Eiropas iedzīvotājus, kas ir migrējuši, vienlaikus pielāgojot digitālās darba vietas darba ņēmējiem un nodrošinot uzticamus un ātrus interneta pieslēgumus skolās, lai veicinātu digitālo izglītības resursu izmantošanu;

60.

MUDINA Komisiju un dalībvalstis sadarboties savā starpā un arī ar privāto sektoru, īstenojot jauno Prasmju programmu Eiropai, jo īpaši tajā izvirzīto apņemšanos noteikt ceļu, ar kuru iezīmē, kā ar ES un dalībvalstu rīcību līdz 2025. gadam var no pašreizējiem 57 % līdz 65 % palielināt to ES iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem ir digitālās pamatprasmes un kompetences, un ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ieceri 2020. gadā atjaunināt Prasmju programmu;

61.

ATZINĪGI VĒRTĒ koordinētā mākslīgā intelekta rīcības plāna pārskatīšanu, ko paredzēts izstrādāt kopā ar dalībvalstīm, šajā procesā galveno uzmanību pievēršot darbam ar mākslīgo intelektu vajadzīgajām kompetencēm; ATZĪST: lai Eiropa varētu sasniegtu savus mērķus datu jomā, tai jāveic samērīgi ieguldījumi prasmēs un datpratībā, tostarp, apmācot pietiekamu skaitu datu ekspertu un administratoru nolūkā nodrošināt vajadzīgās digitālās prasmes;

62.

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas ieceri 2020. gadā atjaunināt Digitālās izglītības rīcības plānu nolūkā atbalstīt dalībvalstu darbības, kā norādīts paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”; ATZINĪGI VĒRTĒ atbalstu no nākamās programmas Erasmus+ un programmas “Digitālā Eiropa” digitālo pamatprasmju un padziļinātu digitālo prasmju attīstīšanai, tostarp, apmainoties ar paraugpraksi, eksperimentiem, izmēģinājuma projektiem un izvēršot veiksmīgus projektus;

63.

AICINA dalībvalstis, sadarbībā ar Komisiju, un izglītības jomas ieinteresētās personas izglītībā un apmācībā lielāku uzmanību pievērst STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika); ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas apņemšanos nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību dažādās ekonomikas nozarēs, tostarp digitālās pārejas procesā, kā tas izklāstīts Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam; ATBALSTA dalībvalstu valsts stratēģiju par meiteņu un sieviešu lomu digitālajā pasaulē izvēršanu;

Starptautiskā dimensija

64.

NORĀDA, ka ES ir un paliks visatvērtākais reģions pasaulē godīgai tirdzniecībai un ieguldījumiem, savukārt citas valstis visā pasaulē iesaistās protekcionistiskā praksē; UZSVER – lai gūtu labumu no digitālās pārveides, ir vajadzīga starptautiska sadarbība, uzlabota piekļuve tirgum un tirdzniecību atvieglojoši noteikumi par plašu jautājumu klāstu, tostarp, bet ne tikai, par datu pārrobežu plūsmu ar trešām valstīm, paredzot izņēmumus attiecībā uz leģitīmiem publiskās politikas mērķiem, par pirmkoda atklāšanas prasībām, elektroniskai pārraidei piemērojamiem muitas nodokļiem, Informācijas tehnoloģiju nolīguma paplašināšanu un elektroniskiem darījumiem, kā arī personas datu un privātuma aizsardzības, patērētāju aizsardzības un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu; tādēļ MUDINA Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, tostarp sarunas, lai atbalstītu tādus standartus un regulatīvās pieejas, kas ir pārredzamas, nediskriminējošas un uzticamas un kas veicina digitālo tirdzniecību; ATBALSTA Komisijas centienus sekmēt starptautisku pieeju datu plūsmām, vienlaikus aktīvi popularizējot savu droša un atvērta globālā interneta modeli un cenšoties sasniegt vērienīgus mērķus, kas saistīti ar piekļuvi tirgum;

65.

UZSVER, ka prioritāte ir tas, lai kandidātvalstis īstenotu acquis digitālajā jomā; UZSVER, ka spēcīga digitālā klātbūtne ES kaimiņattiecību un attīstības politikā var veicināt un tai būtu jāveicina ilgtspējīga attīstība mūsu partnervalstīs; šajā sakarībā ATZINĪGI VĒRTĒ apņemšanos aktīvi visā pasaulē veicināt mūsu Eiropas digitālos standartus un vērtības;

66.

ATZĪST vajadzību nodrošināt starptautisku koordināciju ar ES kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu 5G infrastruktūras efektīvu izvēršanu;

Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā

67.

PASVĪTRO nepieciešamību pielāgot mūsu nodokļu sistēmas digitālajam laikmetam, vienlaikus nodrošinot taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu atbilstoši Padomes 2018. gada 28. jūnija un 2019. gada 22. marta secinājumiem;

Nobeigums

68.

UZSVER nepieciešamību uzraudzīt progresu to darbību īstenošanā, par kurām paziņots 2020. gada 19. februāra Digitālajā paketē, tostarp, izmantojot atjauninātu Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu; AICINA dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un sociālos partnerus sniegt aktīvu ieguldījumu digitālās paketes panākumos; AICINA Komisiju periodiski informēt Padomi par panākumiem, kas gūti Digitālajā paketē paziņoto pasākumu īstenošanā.