Kopsavilkuma lapa

Digitālo tirgu akta ietekmes novērtējums: likumdošanas iniciatīva, kuras mērķis ir digitālajiem pakalpojumiem nodrošināt uz konkurenci balstītu vienoto tirgu un, konkrētāk, platformu tirgos panākt godīgu sacensību 1 .

A. Rīcības nepieciešamība

Kāda ir problēmas būtība un kāpēc problēma ir nozīmīga ES mērogā?

Digitālajos tirgos ir parādījušās vairākas tiešsaistes platformas, kas ir mūsdienu digitālās ekonomikas galvenie strukturējošie elementi, kuri bieži ir iestrādāti pašu ekosistēmās un iesaistīti milzīgā daļā starpniecības darījumu starp patērētājiem un uzņēmumiem. Šīm vārtziņu platformām ir liela ietekme, jo tās kontrolē piekļuvi digitālajiem tirgiem un tajos ir ieguvušas stabilu tirgus pozīciju.

Līdz ar vārtziņu platformu parādīšanos radās trīs galvenās problēmas: i) vāja atvērtība konkurencei platformu tirgos, ii) negodīga komercprakse pret komerciāliem lietotājiem un iii) šo tirgu dalībnieku uzraudzības un attiecīgā regulējuma nevienveidība.

Šo problēmu cēlonis ir tirgus nepilnības, kas izslēdz paškorekciju. Digitālā tirgus specifika ir tāda, ka tā var stiprināt šķēršļus ienākšanai vārtziņu tirgos. Darījumu attiecībām ir raksturīgs īpaši augsts atkarības līmenis un nevienlīdzīga spēja aizstāvēt savas intereses. Turklāt regulējuma un uzraudzības nevienveidību rada Eiropas Savienībā piemērotie dažādie valstu noteikumi, kas pieņemti konstatēto problēmu daļējai risināšanai. 

Problēmas grauj konkurenci un tirgus atvērtību konkurencei, tādējādi novedot pie neefektīviem tirgus rezultātiem, proti, augstākām cenām, zemākas kvalitātes, kā arī mazākām izvēles un jauninājumu iespējām, un kaitējot Eiropas patērētājiem. Šo problēmu risināšana ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā digitālās ekonomikas lielumu (saskaņā ar aplēsēm 4,5 %–15,5 % no pasaules IKP 2019. gadā) un platformu svarīgo lomu digitālajos tirgos.

Kas būtu jāpanāk?

Digitālajos tirgos veicināt efektīvu konkurenci un galvenokārt taisnīgu un konkurencei atvērtu tiešsaistes platformu vidi un tādējādi nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)? 

Lai risinātu konstatētās problēmas, dalībvalstis arvien vairāk apsver pasākumus, kas veicami valsts līmenī. Tas noved pie tā, ka Eiropas Savienībā normatīvās prasības ir atšķirīgas. Šāda nevienveidība apdraud jaunuzņēmumu un mazāku uzņēmumu paplašināšanos un spēju konkurēt digitālajos tirgos.

B. Risinājumi

Ar kādiem risinājuma variantiem var sasniegt izvirzītos mērķus? Vai ir kāds visvēlamākais risinājums?

Risinājuma variantu izvēli nosaka četri galvenie parametri: tvēruma noteikšana, virkne pienākumu attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi, mehānisma straujums un elastība, izpildes panākšanas satvars.

Risinājuma variants Nr. 1: nedinamisks pašizpildes pienākumu instruments, kas vērsts pret skaidri definētu negodīgu praksi, kuru vārtziņi izmanto specifiskos platformas pamatpakalpojumos. Šim risinājuma variantam ir divi apakšvarianti, kuri attiecas uz tvērumu un pamatojas tikai uz kvantitatīvām robežvērtībām. 1. apakšvarianta pamatā ir augsta robežvērtība, bet 1.B apakšvariantā – zemāka robežvērtība.

Risinājuma variants Nr. 2: daļēji elastīgs instruments, kurā ir apvienoti šādi elementi – pašizpildes pienākumi un pienākumi ar regulatīvo dialogu, prakses atjaunināšanas mehānisms un mehānisms, kas identificē jaunus vārtziņu uzņēmumus. Šim risinājuma variantam ir divi apakšvarianti, kuri attiecas uz tvērumu un pamatojas uz kvantitatīvām robežvērtībām un kvalitatīviem apzīmējumiem. 2.A apakšvarianta pamatā ir augsta robežvērtība, bet 2.B apakšvariantā – zemāka robežvērtība, abos variantos kombinācijā ar kvalitatīviem apzīmējumiem.

Risinājuma variants Nr. 3: pilnībā elastīgs instruments, kas nodrošina dinamisku atjaunināšanas mehānismu, kurš ļauj iekļaut platformas papildu pamatpakalpojumus un papildpienākumus, ja, pamatojoties uz tirgus izpēti, šāda iekļaušana tiek uzskatīta par piemērotu un pamatotu. Šā risinājuma tvērums pamatojas tikai uz kvalitatīvām robežvērtībām.

Vēlamākais rīcībpolitikas variants ir variants Nr. 2, jo tas paredz laicīgu iejaukšanos visnepieņemamākās prakses gadījumos un pakāpeniskāku pieeju pasākumiem, kuriem nepieciešama turpmāka pielāgošana un precizēšana. Turklāt tas ļauj novērst jaunus negodīgas prakses gadījumus un tirgus nepilnības, kas saistītas ar vārtziņiem, kuru pozīcija tuvākajā nākotnē var nostiprināties, – tādējādi tas dod iespēju dinamiski mainīgajā digitālajā vidē risināt tirgus nepilnības.

Kāds ir dažādu ieinteresēto personu viedoklis? Kuru no risinājuma variantiem tās atbalsta?

Attiecībā uz digitālajiem vārtziņiem tiek vispārēji atbalstīta priekšregulēšana, un lielākā daļa ieinteresēto personu aicina vārtziņu identificēšanai kombinēt kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus.

C. Vēlamākā risinājuma ietekme

Kādi būs ieguvumi no vēlamākā risinājuma? 

Vēlamākais risinājums uzlabos konkurences apstākļus digitālajos tirgos un palīdzēs uzņēmumiem pārvarēt tirgus nepilnības vai vārtziņu negodīgas uzņēmējdarbības prakses radītos šķēršļus. Attiecībā uz jautājumiem, kuros patlaban regulējuma nav, tiks piedāvāts pielāgotais regulatīvais risinājums. Šis variants veicinās tādu alternatīvu platformu parādīšanos, kas varētu piedāvāt kvalitatīvus, inovatīvus produktus un pakalpojumus par pieņemamām cenām. Turklāt vēlamākais risinājums gadā var radīt 13 miljardu EUR lielu ieguvumu patērētājiem. Sagaidāms arī būtisks iekšējā tirgus nevienveidības samazinājums, kas atbrīvos digitālā vienotā tirgus izaugsmes potenciālu.

Cik izmaksās vēlamākais risinājuma variants (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie risinājuma varianti)? 

Galvenās izmaksas ir saistītas ar atbilstības nodrošināšanas izmaksām, ko vārtziņiem radīs jaunie paredzētie noteikumi. Uzņēmumiem, kuri nav vārtziņi, var rasties zināmas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atbildēšanu uz informācijas pieprasījumiem (saskaņā ar vēlamāko risinājumu). Tomēr minētās administratīvās izmaksas, visticamāk, nebūs lielākas par pašreizējām uzņēmumu izmaksām, ko rada atbilstības nodrošināšana.

Kāda būs ietekme uz MVU un konkurētspēju?

MVU nav kvalificējami kā vārtziņi, un uz tiem pienākumu saraksts neattiecas. Tā vietā jauni noteikumi, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (arī komerciāliem lietotājiem, kas konkurē ar vārtziņiem) ļautu augt visā iekšējā tirgū, jo tiktu likvidēti būtiski šķēršļi ienākšanai un darbības paplašināšanai tirgū. Gaidāms, ka plānotie pasākumi radīs arī lielāku konkurenci platformu vidū par labu komerciāliem lietotājiem. Paredzams, ka tie paaugstinās par konkurētspējīgākām cenām sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošinās lielāku ražīgumu. Komerciāliem lietotājiem būtu lielāka pārliecība par pārdošanu tiešsaistē, jo tie būtu aizsargāti no negodīgas prakses.

Vai tiks būtiski ietekmēti valstu budžeti un pārvaldes iestādes? 

Vispusīgāks izpildes instrumentu kopums ļaus uzņēmumiem konkurēt, balstoties uz savām spējām. Tas radīs ekonomikas izaugsmi, kas savukārt nozīmē lielākus nodokļu ieņēmumus valstu pārvaldes iestādēm. Komisijas slogs, kas saistīts ar šīs iniciatīvas īstenošanu, ir neliels (galvenokārt runa ir par pieejamo amata vietu pārdali) salīdzinājumā ar ieguvumiem ekonomikai. Valstu iestādēm būtu jāsedz atsevišķas nelielas administratīvās izmaksas.

Vai būs vēl kāda cita būtiska ietekme? 

Digitālajā nozarē tirgus konkurences uzlabošana radītu lielāku ražīgumu, kas nozīmētu lielāku ekonomikas izaugsmi. Turklāt digitālo tirgu lielākas konkurētspējas veicināšana palielinātu arī tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas.

Proporcionalitāte 

Vēlamākais risinājums būtu samērīgs, ņemot vērā konstatētās problēmas apmēru (negodīgas prakses kaitīgā ietekme) un raksturu (ātri mainīga digitālā nozare). Ierobežota sloga uzlikšana noteiktam digitālajos tirgos strādājošo uzņēmumu kopumam palīdzētu mērķtiecīgi sasniegt vispārējo mērķi (labāk funkcionējošu iekšējo tirgu), kā arī specifiskos mērķus.

D. Turpmāka rīcība

Kad rīcībpolitika tiks pārskatīta?

Saistībā ar vārtziņu platformām konstatēto problēmu risināšanai veicamos pasākumus Komisija pārskatīs trīs (3) gadus pēc jauno noteikumu piemērošanas sākuma.