EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.9.2020

SWD(2020) 319 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2020. gada ziņojums par tiesiskumu



Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Austrijā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2020. gada ziņojums par tiesiskumu

Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2020) 580 final} - {SWD(2020) 300 final} - {SWD(2020) 301 final} - {SWD(2020) 302 final} - {SWD(2020) 303 final} - {SWD(2020) 304 final} - {SWD(2020) 305 final} - {SWD(2020) 306 final} - {SWD(2020) 307 final} - {SWD(2020) 308 final} - {SWD(2020) 309 final} - {SWD(2020) 310 final} - {SWD(2020) 311 final} - {SWD(2020) 312 final} - {SWD(2020) 313 final} - {SWD(2020) 314 final} - {SWD(2020) 315 final} - {SWD(2020) 316 final} - {SWD(2020) 317 final} - {SWD(2020) 318 final} - {SWD(2020) 320 final} - {SWD(2020) 321 final} - {SWD(2020) 322 final} - {SWD(2020) 323 final} - {SWD(2020) 324 final} - {SWD(2020) 325 final} - {SWD(2020) 326 final}

I.Tiesu sistēma 

Austrijas tiesu sistēma sastāv no divām atsevišķām daļām. Vispārējās jurisdikcijas tiesu sistēmu veido 115 iecirkņa tiesas, 20 zemju tiesas, četras augstās zemju tiesas un Augstākā tiesa. Kopš 2014. gada Austrijā ir arī atsevišķa administratīvo tiesu sistēma, kuru veido 11 pirmās instances administratīvās tiesas (deviņas zemju administratīvās tiesas, viena federālā administratīvā tiesa un finanšu tiesa) un Augstākā administratīvā tiesa 1 . Austrijā ir Konstitucionālā tiesa. Tiesnešus amatā ieceļ izpildvara, pamatojoties uz nesaistošiem priekšlikumiem, kurus sagatavo tiesas darbinieku komitejas, ko veido tiesneši 2 , vai tiesas pilnsapulces, katrai amata vietai izveidojot sarindotu sarakstu ar trim kandidātiem 3 . Prokuratūra ir tiesu iestāde, kuru hierarhiskajā struktūrā pārrauga tieslietu ministrs, kas var izdot gan vispārīgus norādījumus, gan arī norādījumus konkrētās lietās 4 . Advokāti tiek reģistrēti vienā no deviņām advokātu asociācijām, kas ir publisko tiesību korporācijas un autonomas pašpārvaldes struktūras, kuras izveidotas Federālās advokātu asociācijas paspārnē 5 .

Neatkarība

Valda uzskats, ka tiesu sistēmas neatkarības līmenis pastāvīgi ir ļoti augsts. Tiesu un tiesnešu neatkarību par “diezgan lielu vai ļoti lielu” uzskata 86 % plašas sabiedrības — šis rādītājs kopš 2016. gada ir pastāvīgi palielinājies. Arī uzņēmumu vidū tiesu sistēmas neatkarības uztveres līmenis ir augsts — 73 % uzņēmumu to uzskata par “diezgan lielu vai ļoti lielu”, lai gan iepriekšējos gados šis rādītājs bija vēl augstāks 6 .

Šobrīd tiek apspriestas administratīvo tiesu priekšsēdētāju amatā iecelšanas procedūras. Ieinteresētās personas un Eiropas Padome vairākkārt ir paudušas bažas par administratīvo tiesu priekšsēdētāju iecelšanu amatā 7 . Lai gan nekādu konkrētu reformu plānu šobrīd nav, valdība apsver iespēju saskaņot vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu tiesnešu darbā pieņemšanas standartus 8 . Saskaņā ar pašreizējo regulējumu administratīvo tiesu priekšsēdētāji un viņu vietnieki (kuri arī pieņem spriedumus) nav jāizvēlas no amatā ieceltajiem administratīvo tiesu tiesnešiem, taču kandidātiem ir jāizpilda vispārējās konstitucionālās prasības attiecībā uz administratīvās tiesas tiesneša amata ieņemšanu 9 . Viņu iecelšanu amatā reglamentē likumi, kas attiecas uz dažādām federālajām un zemju administratīvajām tiesām. Lai gan Likums par federālo administratīvo tiesu paredz neatkarīgas komitejas, ko veido izpildvaras un tiesu sistēmas pārstāvji 10 , līdzdalību šajā procesā, tas neattiecas uz visām zemju administratīvajām tiesām. Lai gan pastāv zināmas reģionālas atšķirības, šo amatpersonu iecelšana amatā parasti ir izpildvaras prerogatīva 11 . Eiropas Padome 2019. gadā norādīja uz to, ka tiesu sistēmas pārstāvji nav iesaistīti administratīvo tiesu priekšsēdētāju amatā iecelšanas procesā 12 . Eiropas Padomes Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome pieņēma atzinumu 13 par Vīnes administratīvās tiesas priekšsēdētāja iecelšanu amatā un statusu, un tajā tika paustas bažas par Eiropas Padomes ieteikumu 14 ievērošanu, ņemot vērā atšķirības tiesas priekšsēdētāja / priekšsēdētāja vietnieka un citu tiesnešu amatā iecelšanas procesā 15 . Šādas bažas ir paudušas arī Eiropas 16 un valsts līmeņa ieinteresētās personas 17 , kuras prasa, lai tiesas darbinieku komitejas būtu iesaistītas visu tiesnešu amatā iecelšanas procesā un lai to atzinumi tiktu atzīti par saistošiem 18 . GRECO Austrijai ir adresējusi vairākus ieteikumus attiecībā uz administratīvo tiesu sistēmu, ieskaitot ieteikumus pastiprināt tiesas darbinieku komiteju lomu tiesnešu amatā iecelšanas procesā un saskaņot vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu tiesnešu darbā pieņemšanas standartus 19 . Lai gan valdības darba programmā 2020.–2024. gadam ir minēti vispārēji nodomi saskaņot darbā pieņemšanas standartus, par konkrētiem plāniem šobrīd vēl nav ziņots 20 .

Tiek apspriestas tieslietu ministra tiesības sniegt prokuroriem norādījumus konkrētās lietās. Vairākas ieinteresētās personas 2019. gadā atkārtoti aicināja nodrošināt lielāku prokuratūras neatkarību 21 . Austrijā izveidotajā sistēmā gan virsprokuratūras 22 , gan tieslietu ministrs var izdot norādījumus konkrētās lietās, tostarp norādījumus nesākt kriminālvajāšanu. Tieslietu ministra norādījumiem jābūt pamatotiem, sagatavotiem rakstiski un pievienotiem lietas materiāliem. Valdībai ir arī pienākums iesniegt parlamentam gada ziņojumu par visiem konkrētās lietās izdotajiem norādījumiem — tas jādara pēc attiecīgo lietu pabeigšanas 23 . Saskaņā ar jaunāko ziņojumu laikposmā no 2011. līdz 2018. gadam tika izdoti 69 norādījumi 24 . Turklāt Ģenerālprokuratūras organizatoriskajā struktūrā pastāv neatkarīga padome, kas konsultē ministru norādījumu sniegšanas jomā (“Norādījumu padome” / Weisungsrat) un pirms norādījumu izdošanas sniedz tādu nesaistošu atzinumu par visiem norādījumiem 25 , kurš tiek ievērots praksē. 26 Valsts ieinteresētās personas ir uzsvērušas nepieciešamību nodrošināt lielāku prokuratūras neatkarību, neatkarīgam prokuratūras sistēmas vadītājam uzņemoties atbildību par norādījumiem 27 , kā arī ir norādījušas uz risku, ka sabiedrība varētu sākt uzskatīt, ka šajā jomā ir iespējama politiskā ietekme. Turklāt ieinteresētās personas arī norāda, ka ziņošanas pienākumu izpilde var būt visai laikietilpīga un nesamērīga salīdzinājumā ar prokuratūras pamatuzdevumu veikšanu, rezultātā novedot pie izmeklēšanas kavēšanās. Lai gan ieviestie aizsardzības pasākumi 28 ir mazinājuši prokuratūras neatkarības apdraudējumu, pilnvaras izdot norādījumus praksē tomēr tiek izmantotas. 2019. gada pētījumā par situāciju tiesu sistēmā 29 , kuru pasūtīja toreizējais tieslietu ministrs, bija iekļauti daži ierosinājumi, kā precizēt norādījumu izdošanas sistēmu, un valdības darba programmā 2020.–2024. gadam ir minēts nodoms samazināt to ziņošanas pienākumu apjomu, no kuriem ir iespējams izvairīties.

Kvalitāte 

Tiesu sistēmai pieejamo resursu apjoms ir palielināts. Tiesu sistēmas 2020. gada budžetā ir paredzēts finansējums desmit papildu tiesnešu amata vietām, 40 papildu prokuroru amata vietām un 100 papildu tiesas darbinieku amata vietām; ieinteresētās personas to vērtē ļoti atzinīgi. Šis finansējuma palielinājums tika piešķirts pēc pētījuma, kuru 2019. gadā publicēja toreizējais tieslietu ministrs un kurā bija norādīts uz virkni problēmu, kas saistītas ar tiesu sistēmas cilvēkresursu jautājumiem, jo īpaši ar tiesu un prokuratūru administratīvo darbinieku amata vietu skaita būtisku samazināšanu un grūtībām pienācīgi aizpildīt tiesas sekretāru (Rechtspfleger) amata vietas. Tajā bija arī uzsvērts, ka prokuratūrai un Federālajai administratīvajai tiesai ir grūti tikt galā ar aizvien pieaugošo to pienākumu apjomu, kas saistīti attiecīgi ar iekšējo drošību un patvēruma lietām 30 . Ziņojumā bija ieteikts izveidot papildu amata vietas visās attiecīgajās jomās. Šādas bažas ir paudušas arī ieinteresētās personas, kuras ir pieprasījušas izveidot vismaz 40 papildu tiesnešu un prokuroru amata vietas un apturēt tiesas darbinieku amata vietu skaita samazināšanu, norādot, ka īpaši satraucoša situācija valda Finanšu tiesā un Federālajā administratīvajā tiesā 31 .

Tiek īstenots vērienīgs projekts tiesu sistēmas digitalizācijas tālākai uzlabošanai. Tiesu sistēmas digitalizācijas līmenis jau ir ļoti augsts, jo īpaši saistībā ar plaši pieejamajām iespējām tiešsaistē iesniegt lietas un pavēstes, taču elektroniskie līdzekļi tiesvedības turpmāko posmu norisei tiešsaistē joprojām ir visai ierobežoti. Visās tiesās ir ieviestas lietu pārvaldības sistēmas un tiesas statistikas datu sistēmas 32 . Īstenojot projektu Justice 3.0, valdība uzsāka elektroniskas lietas materiālu sistēmas ieviešanu visās tiesās. Šī sistēma kopš 2020. gada ir ieviesta tikai dažās tiesās, taču pakāpeniski tiks izvērsta plašāk. Valdības mērķis ir līdz 2022. gadam visās tiesās ieviest pilnībā elektronisku lietu pārvaldības sistēmu. Valdība ir arī paziņojusi par turpmākiem pasākumiem digitālo rīku izmantošanas veicināšanai tiesās, tostarp par mākslīgā intelekta izmantošanu, piemēram, tiesas lēmumu publicēšanai anonimizētā formātā 33 .

Tiks izvērtēta tiesas nodevu sistēma. Valsts ieinteresētās personas 34 atkārtoti ir prasījušas reformēt tiesas nodevu sistēmu, uzsverot, ka tiesas nodevas būtiski ietekmē iedzīvotāju iespējas vērsties tiesā un ka situācijā, kad nav noteikts tiesas nodevu maksimālais ierobežojums, tās var būt nesamērīgi lielas. Pašreizējā režīmā tiesas nodevu lielumu civillietās reglamentē Likums par tiesas nodevām, un tas galvenokārt ir atkarīgs no prasījuma summas, daudzos gadījumos nenosakot nekādu maksimālo ierobežojumu. Lai gan tiesas nodevas maza apmēra prasījumu lietās var būt samērā zemas salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem 35 , tās palielinās atbilstoši prasījuma summai. Eiropas Padomes pētījumi liecina, ka ieņēmumi no tiesas nodevām uz vienu iedzīvotāju Austrijā ir īpaši lieli 36 . Valdības darba programmā 2020.–2024. gadam ir paziņots par nodomu veikt tiesas nodevu sistēmas novērtējumu 37 .

Efektivitāte

Tiesu sistēma efektīvi tiek galā ar izskatāmo lietu apjomu, taču administratīvo lietu jomā tā tomēr saskaras ar zināmām grūtībām. Tiesu sistēma sekmīgi darbojas strīdīgu civillietu un komerclietu jomā, kur lietu izskatīšanai vidēji nepieciešamais laiks ir visai īss, lietu pabeigšanas koeficients pastāvīgi ir aptuveni 100 % (2018. gadā — 100,8 %) un nepabeigto lietu skaits ir neliels. Administratīvo tiesu sistēma pēdējā laikā saskaras ar grūtībām — nolēmumu pieņemšanas laiks ir ilgāks, un lietu pabeigšanas koeficients 2018. gadā bija 89,7 % (tas gan ir uzlabojums salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad tas bija 79,5 %) 38 . Saskaņā ar iestāžu un ieinteresēto personu sniegto informāciju tas īpaši ir saistīts ar izskatāmo patvēruma lietu lielo skaitu. Ar īpašām grūtībām saskaras Federālā administratīvā tiesa, kā tas minēts arī Tieslietu ministrijas 2019. gada pētījumā. Covid-19 pandēmijas dēļ tiesas no 2020. gada 16. marta līdz 13. aprīlim uz laiku daļēji pārtrauca savu darbību, veicot īpašus pasākumus nolēmumu pieņemšanas termiņu atlikšanai, kas varētu izraisīt neizskatīto lietu uzkrāšanos tiesu sistēmā 39 .

II.Pretkorupcijas regulējums 

Valsts pretkorupcijas stratēģija tika pieņemta 2018. gadā, un to papildina 2019. gadā pieņemtais Rīcības plāns. Korupcijas novēršanas, konstatēšanas un apkarošanas pienākumus Austrijā savā starpā dala dažādas iestādes. Federālā pretkorupcijas biroja (Bundesamt für Korruptionsprävention und -bekämpfung — BAK) pienākumos ietilpst korupcijas novēršana un apkarošana, kā arī ar to saistītā starptautiskā sadarbība. Kriminālvajāšana korupcijas gadījumos ietilpst Centrālās prokuratūras kriminālvajāšanai par ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju (Zentrale Staatsanwaltschaft zur Verfolgung von Wirtschaftsstrafsachen und Korruption — WKStA) kompetencē. Citas iestādes, kas atbild par korupcijas apkarošanu, ir Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Revīzijas palāta. Civildienesta ierēdņu korupcijas novēršana ir plaši reglamentēta — ierēdņiem ir jāievēro 1979. gada Ierēdņu nodarbināšanas likuma un Likuma par valsts civildienesta līgumdarbiniekiem noteikumi. Trauksmes cēlēju aizsardzība pastāv kopš 2013. gada.

Transparency International 2019. gada korupcijas uztveres indeksā Austrija saņēma 77 punktus no 100 un ieņem 6. vietu Eiropas Savienībā un 12. vietu pasaulē. 40  Austrijā 58 % respondentu uzskata, ka korupcija valstī ir plaši izplatīta (vidēji ES — 71 %) 41 , savukārt 22 % iedzīvotāju uzskata, ka korupcija ietekmē viņu ikdienas dzīvi (vidēji ES — 26 %). Uzņēmumu kategorijā 57 % uzņēmumu uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta (vidēji ES — 63 %) 42 un 29 % uzņēmumu uzskata, ka korupcija sagādā problēmas darījumdarbības jomā (vidēji ES — 37 %). Visbeidzot, 53 % iedzīvotāju uzskata, ka valstī tiek īstenots pietiekams skaits sekmīgu kriminālvajāšanu, lai atturētu cilvēkus no korupcijas, un 34 % uzņēmumu uzskata, ka cilvēki un uzņēmumi, kas pieķerti augstāko amatpersonu kukuļošanā, tiek pienācīgi sodīti (vidēji ES — 31 %). 

Valstī pastāv plašs pretkorupcijas krimināltiesiskais regulējums. Šis tiesiskais regulējums ietver attiecīgos Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa noteikumus un īpašus tiesību aktus, piemēram, Federālo likumu par Federālā pretkorupcijas biroja izveidi un organizāciju, Federālo likumu par personu atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem un Federālo likumu par personu izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās.

Pretkorupcijas rīcībpolitika tiek noteikta federālā līmenī. Valsts pretkorupcijas stratēģija, kas tika pieņemta 2018. gadā, ir integrēta visās publiskā sektora jomās. Galvenais Valsts pretkorupcijas stratēģijas mērķis ir uzlabot un nodrošināt profesionālo godprātību un pārredzamību valsts administrācijā, politikā un darījumdarbībā. Rīcības plāns stratēģijas īstenošanai tika pieņemts 2019. gadā.

Korupcijas apkarošanu veic vairākas iestādes — katrai no tām ir īpašas pilnvaras. Federālais pretkorupcijas birojs (Bundesamt für Korruptionsprävention und -bekämpfung — BAK) tika izveidots 2010. gadā, un tā pilnvaras pēdējo reizi tika paplašinātas 2019. gadā. BAK ir jurisdikcija attiecībā uz drošības policijas un kriminālpolicijas darbu konkrētu, ar korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, cita starpā arī attiecībā uz līdzekļu un aktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, kaitējot Eiropas Savienības finanšu interesēm, un uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 43 . Viens no BAK darbības mērķiem ir sadarbība ar Centrālo prokuratūru kriminālvajāšanai par ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju.

Centrālā prokuratūra kriminālvajāšanai par ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju ir galvenā par korupcijas apkarošanu atbildīgā iestāde. Prokuratūrai kriminālvajāšanai par ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju (Zentrale Staatsanwaltschaft zur Verfolgung von Wirtschaftsstrafsachen und Korruption – WKStA) ir īpašas pilnvaras finanšu un ekonomisko noziegumu un korupcijas jomā. Pēc nesenajiem augsta līmeņa politiskajiem skandāliem 44  WKStA ir pastiprinājusi izmeklēšanu attiecībā uz augsta līmeņa politiķu korupcijas gadījumiem, iespējamiem amata pienākumu pārkāpumiem valstij piederošos uzņēmumos un partiju nelikumīgu finansēšanu. Federālais pretkorupcijas birojs veic izmeklēšanu un sniedz atbalstu WKStA ar korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Gluži tāpat kā citas tiesu sistēmas daļas, arī WKStA saskaras ar problēmām resursu trūkuma dēļ 45 . WKStA prokuroriem trīs dienas pirms noteiktu procesuālo darbību uzsākšanas ir jāinformē virsprokuratūra — šī pastiprinātā prasība tika ieviesta 2019. gadā. Saskaņā ar ieinteresēto personu sniegto informāciju 46 šie ziņošanas pienākumi var radīt papildu slogu un izmeklēšanas kavēšanos, ņemot vērā arī virsprokuratūras un tieslietu ministra tiesības izdot norādījumus (skatīt I iedaļu).

Tiek reformēti noteikumi par politisko partiju finansēšanu, tostarp par Revīzijas palātas lomu. Revīzijas palāta atbild par revīziju veikšanu un partiju finanšu uzraudzību. 2018. gadā Revīzijas palātā tika izveidota Pretkorupcijas, atbilstības un riska pārvaldības nodaļa, kas kopš tā laika vada vispusīgu iniciatīvu cīņai pret korupciju, īpašu uzmanību veltot korupcijas novēršanai. Revīzijas palāta kopš 2015. gada pārbauda pretkorupcijas regulējumu dažādos līmeņos, piemēram, ministrijās vai pašvaldībās, atbilstoši “Pamatnostādnēm par korupcijas novēršanas sistēmu pārbaudīšanu”. Turklāt Revīzijas palāta arī cenšas uzlabot informētību par korupcijas jautājumiem un uzsākt amatpersonu apmācību. Revīzijas palātas pienākumi tika nedaudz paplašināti 2019. gadā 47 . Taču Revīzijas palāta joprojām var pārbaudīt vienīgi politisko partiju pārskatatbildības ziņojumos iekļauto skaitļu pareizību, un tai nav tiesību veikt izmeklēšanu. Ieinteresētās personas ir izteikušas kritiku par šo Revīzijas palātas pilnvaru ierobežojumu 48 . Tas ir minēts arī sen izteiktos GRECO ieteikumos, kuri joprojām ir īstenoti tikai daļēji 49 . 2019. gada septembrī tika iesniegti tiesību aktu priekšlikumi nolūkā noteikt, ka nepareizu partiju gada pārskatu sagatavošana un nelikumīga partiju finansēšana ir noziedzīgs nodarījums; šie priekšlikumi vēl nav apspriesti 50 . Valdības darba programmā 2020.–2024. gadam ir minēta virkne apņemšanos turpināt stiprināt Revīzijas palātas lomu, cita starpā arī attiecībā uz politisko partiju finansēšanu 51 .

Parlamenta deputātu profesionālās godprātības nodrošināšanas tiesiskais regulējums joprojām ir nepilnīgs. Attiecībā uz parlamenta deputātiem ir reglamentēti tikai atsevišķi aktīvu atklāšanas un amatu apvienošanas aspekti. Lai gan Federālais likums par pārredzamību un nesaderību (Unvereinbarkeits- und Transparenz-Gesetz) 52 paredz privāto ienākumu atklāšanu, tajā nav noteikts pienākums atklāt aktīvus, intereses, parādus un saistības 53 . Nav arī nekādu prasību atklāt ad hoc interešu konfliktus, kas varētu rasties saistībā ar parlamentā izskatāmiem jautājumiem. Parlamenta deputātiem nav aizliegts strādāt citās darbvietās vai arī ieņemt vadošus amatus uzņēmumos / to valdēs. GRECO ir sniegusi vairākus ieteikumus par regulējumu attiecībā uz ienākumu un blakus darbu deklarēšanu, dāvinājumu un citu labumu pieņemšanu un pasākumiem, kas veicami šo noteikumu pārkāpumu gadījumā 54 .

Ir ieviesta virkne pasākumu ierēdņu un augstāko izpildvaras amatpersonu korupcijas novēršanai. Preventīvais pretkorupcijas regulējums, kas ir spēkā publiskajā sektorā, ietver noteikumus, kuri reglamentē interešu konfliktu novēršanu augstākajās izpildvaras struktūrās 55 , kā to paredz Federālais likums par pārredzamību un nesaderību 56 . Nosacījumi attiecas uz finanšu interešu un aktīvu deklarēšanu reizi divos gados, amatu apvienošanu (ja vien tā nav īpaši atļauta) un vadošu amatu ieņemšanu uzņēmumos / to valdēs. Revīzijas palāta ir arī veikusi ierēdņu amatu apvienošanas riska novērtējumu un ir secinājusi, ka par amatu apvienošanas pieļaujamības izvērtēšanu galvenokārt atbild paši darbinieki un ka situācijā, kad trūkst skaidrības par to, kādi būs konkrētie pienākumi (trūkst kritēriju, pēc kuriem otru darbvietu novērtēt kā savienojamu vai nesavienojamu ar ierēdņa amatu), varētu rasties interešu konflikts. Revīzijas palāta uzskata, ka vispārējs pienākums saņemt iepriekšēju atļauju, nevis vienkārši deklarēt otru darbvietu pirms stāšanās ierēdņa amatā, būtu iedarbīgāks nekā disciplināru ex post sankciju piemērošana. Tādēļ Revīzijas palāta ieteica Federālajai kancelejai sagatavot tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu ietverta prasība saņemt attiecīgās iestādes atļauju darbam noteiktu veidu otrajās darbvietās. Federālā kanceleja uzskatīja, ka ierēdņiem šajā saistībā ir pieejama pietiekama apmācība un informētības uzlabošanas pasākumi 57 . Ierēdņu korupcijas novēršana arī ir plaši reglamentēta — ierēdņiem ir jāievēro 1979. gada Ierēdņu nodarbināšanas likuma un Likuma par valsts civildienesta līgumdarbiniekiem noteikumi. Šo tiesību aktu noteikumus papildina vispārējs ierēdņu rīcības kodekss un attiecīgā gadījumā arī rīcības standarti, kurus var pieņemt konkrēti dienesti (piemēram, Federālās tieslietu ministrijas 2019. gadā pieņemtās atbilstības pamatnostādnes (Compliance-Leitlinien)) 58 . Ierēdņiem ir jāievēro noteikti papildu pienākumi un noteikumi, piemēram, stājoties amatā, jādod zvērests, jāpilda ziņošanas pienākumi un jānodrošina cieņpilna attieksme pret citiem, jāievēro interešu konfliktu novēršanas noteikumi, noteikumi par amatu apvienošanu, kā arī aizliegums pieņemt dāvinājumus, noteikumi par darba attiecību izbeigšanu (“valsts ierēdņu turpmākā nodarbinātība”) un pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Par šo un citu pienākumu un noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti disciplināri sodi vai arī krimināltiesību nosacījumi.

Valdības locekļu un parlamenta deputātu turpmākās nodarbinātības aspekti nav reglamentēti. 2019. gadā tika iesniegti tiesību aktu priekšlikumi nolūkā ieviest 18 mēnešus ilgu nogaidīšanas periodu. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem jebkuru personu, kura pēdējo piecu gadu laikā ir ieņēmusi amatu valdības partijā, vadošā amatā ar valdību saistītā uzņēmumā var iecelt tikai pēc šā perioda beigām 59 . Valdības darba programmā 2020.–2024. gadam ir paredzēts noteikt nogaidīšanas periodu attiecībā uz valdības locekļiem, kuri plāno kļūt par Konstitucionālās tiesas locekļiem 60 .

Valstī ir lobistu reģistrs, taču sabiedrībai ir pieejama tikai ierobežota informācija. Lobistu un interešu pārstāvības reģistrs tika izveidots 2013. gadā 61 . Taču saskaņā ar likumu informācija par konkrētiem lobēšanas gadījumiem (jo īpaši par lobēšanas līgumiem) ir pieejama tikai lēmumu pieņēmējiem, kuri tikuši lobēti, nevis plašai sabiedrībai 62 . Jāreģistrējas ir tikai specializētiem lobēšanas uzņēmumiem, iekšējiem lobistiem, pašpārvaldes struktūrām un interešu pārstāvības grupām (Interessenverbände), un par atsevišķām kontaktpersonām nav jāziņo 63 . Likums par pārredzamību un nesaderību un Likums par lobēšanas un interešu pārstāvības pārredzamību ietver nosacījumus par vēlēto amatpersonu un augstāko izpildvaras amatpersonu lobēšanu. Likuma par lobēšanas un interešu pārstāvības pārredzamību 1. panta 3. punktā ir noteikts, ka tas neattiecas uz politiskajām partijām. GRECO 2016. gadā izteica ieteikumu par parlamenta deputātiem un viņu kontaktiem ar trešām personām, jo nepastāv ne ierobežojumi, ne arī aizliegumi attiecībā uz to, kā parlamenta deputāti kontaktējas ar trešām personām, kuras var mēģināt ietekmēt viņu lēmumus. Šobrīd pastāv vienīgi noteikumi par situācijām, kad parlamenta deputāti paši darbojas kā lobisti 64 .

Valstī pastāv trauksmes cēlēju aizsardzības regulējums. Trauksmes celšanas rīks tika izveidots 2013. gadā, un to pārvalda Centrālā prokuratūra kriminālvajāšanai par ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju (WKStA). Pirmajos četros tās darbības gados (no 2013. gada 20. marta līdz 2017. gada 31. martam) WKStA saņēma gandrīz 5000 pamatotu ziņojumu par aizdomīgiem apstākļiem un iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Divdesmit deviņos gadījumos tika izvirzītas apsūdzības 65 .

III.Plašsaziņas līdzekļu plurālisms

Vārda brīvība un valsts iestāžu pienākums sniegt piekļuvi informācijai ir paredzēts Konstitūcijā. Sekundārie tiesību akti nepārprotami garantē žurnālistu tiesības aizsargāt savu informācijas avotu konfidencialitāti 66 un paredz pienākumu atklāt informāciju sabiedrībai 67 . Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu regulatori — Austrijas elektronisko sakaru regulators (KommAustria) un Austrijas apraides un telekomunikāciju pakalpojumu regulators (RTR) — tika izveidoti 2001. gadā ar Likumu par KommAustria 68 .

Plašsaziņas līdzekļu regulatori darbojas neatkarīgi. Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu regulatori — Austrijas elektronisko sakaru regulators (KommAustria) un Austrijas apraides un telekomunikāciju pakalpojumu regulators (RTR) — darbojas pilnīgi neatkarīgi no valdības. KommAustria atbild par licenču izsniegšanu privātiem televīzijas kanāliem un radio stacijām, apraides frekvenču pārvaldību, privāto raidorganizāciju juridisko pārraudzību, kā arī par sagatavošanos ciparu apraidei un tās uzsākšanu. KommAustria atbild arī par Žurnālistikas subsīdiju likuma (1984. gads) administrēšanu un uzrauga, kā tiek ievērots raidorganizāciju darbības tiesiskais regulējums, kas attiecas gan uz Austrijas Raidorganizāciju korporācijas (ORF), gan privāto raidorganizāciju raidījumiem 69 Kā noteikts Federālajā likumā par Austrijas elektronisko sakaru regulatora izveidi, tā locekļi darbojas neatkarīgi un savu pienākumu izpildē neseko nekādiem norādījumiem 70 . KommAustria pieņemtos lēmumus var apstrīdēt administratīvajās tiesās. Attiecībā uz resursiem (piemēram, izdevumiem KommAustria un RTR plašsaziņas līdzekļu atbalsta nodaļas darbinieku algām, telpu īrei un aprīkojumam) jānorāda, ka KommAustria 2018. gada budžets bija 4,146 miljoni EUR un tiek uzskatīts par pietiekamu 71 . Saskaņā ar 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta datiem plašsaziņas līdzekļu neatkarības un produktivitātes riska rādītājs tiek uzskatīts par ļoti zemu 72 .

Austrijas Preses padome (Österreichischer Presserat) 73 darbojas kā preses pašregulējuma struktūra. Tā cenšas nodrošināt redakcionālo kvalitāti un garantēt preses brīvību. Preses padome izstrādāja Austrijas presei paredzētu Rīcības kodeksu (žurnālistu darba principus), kas ietver noteikumus par labu un atbildīgu žurnālistiku un kalpo kā ētikas norādījumi plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem. Viens no galvenajiem Preses padomes uzdevumiem ir konstatēt nevienlīdzīgas attieksmes gadījumus presē un vērsties pret tiem. Preses padomes sponsori ir nozīmīgākās žurnālistu un izdevēju asociācijas. 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta ziņojumā ir norādīts, ka tādas organizācijas kā Preses padome līdz šim “pārāk mazu uzmanību ir pievērsušas ārštata žurnālistu un dažādu žurnālistikas atzaru pārstāvju (piemēram, pilsonisko žurnālistu, blogeru, sociālo plašsaziņas līdzekļu aktīvistu utt.) statusam un neatkarībai, kuru kļūst aizvien vairāk” 74 .

Uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām attiecas pārredzamības noteikumi, taču praksē informācija ne vienmēr ir pilnībā pieejama. Austrijas tiesību akti ietver īpašus nosacījumus, kas paredz ziņu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību atklāšanu 75 . Ir jānorāda plašsaziņas līdzekļu īpašnieka vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un tā darbības mērķi, dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese (filiāle), plašsaziņas līdzekļu īpašnieka iecelto izpildstruktūru vai amatpersonu, kuras pilnvarotas pārstāvēt uzņēmumu, nosaukumi vai vārdi un uzvārdi, kā arī gadījumā, ja pastāv uzraudzības padome — tās locekļi. Turklāt ir jānorāda visu to personu īpašumtiesības, akciju paketes, akciju daļas un balsstiesības, kurām tiešā vai netiešā veidā pieder tāda uzņēmuma daļas, kurš ir plašsaziņas līdzekļu īpašnieks. Ja personai tiešā vai netiešā veidā pieder kāda fonda akciju pakete, ir jāatklāj šā fonda dibinātājs un attiecīgie labuma guvēji 76 . 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta ziņojumā ir norādīts, ka attiecīgais tiesību akta noteikums nepalīdz atklāt informāciju, ka plašsaziņas līdzekļu īpašnieks ir arī akcionārs citos uzņēmumos, ja vien tie nepieder vienīgi viņam 77 .

Lielu reklāmas publiskā iepirkuma daļu Austrija piešķir plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem. Reklāmas publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu reglamentē Federālais konstitucionālais likums par sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem un plašsaziņas līdzekļu finansēšanu, kā arī Likums par sadarbības ar plašsaziņas līdzekļiem un plašsaziņas līdzekļu finansēšanas pārredzamību. Ir jāatklāj subsīdiju saņēmēja nosaukums un subsīdiju summa; Revīzijas palāta reģistrē šo informāciju. Saskaņā ar 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta ziņojumu ar resursu pieejamības regulēšanu no valsts puses un ar valsts atbalstu plašsaziņas līdzekļu nozarei saistītais riska rādītājs tiek uzskatīts par vidēju. Noteikumi par tiešo un netiešo subsīdiju sadali ir pārredzami. Taču 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta ziņojumā ir norādīts, ka populāri tabloīdi šķietami saņem nesamērīgi lielu finansējumu. Ieinteresētās personas ir arī paudušas bažas par iespējamo politisko ietekmi reklāmas publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanā 78 . Šis jautājums ir ticis aplūkots žurnālistu izmeklēšanas ziņojumos 79 . 2012. gada Likums par plašsaziņas līdzekļu pārredzamību nodrošina, ka valdība, publiskās iestādes un valstij piederoši uzņēmumi atklāj savas attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem (piemēram, informāciju par reklāmu un cita veida atbalstu); taču nepastāv nekādi noteikumi, kas nodrošinātu reklāmas publiskā iepirkuma taisnīgu sadali plašsaziņas līdzekļu starpā. 2018. gadā plašsaziņas līdzekļiem piešķirto valsts subsīdiju apjoms bija 40 miljoni EUR, savukārt gandrīz 170 miljoni EUR tika iztērēti valsts reklāmām 80 .

Valdība apsver iespēju īstenot reformu, kuras mērķis ir uzlabot piekļuvi informācijai. Lai gan pienākums sniegt informāciju ir paredzēts Konstitūcijā, federālajos likumos 81 un provinču likumos, Austrijā nepastāv vispārējas tiesības piekļūt publisko iestāžu dokumentiem, un Konstitūcijā un 1979. gada Ierēdņu nodarbināšanas likumā noteiktais pienākums glabāt dienesta noslēpumu ierobežo piekļuvi informācijai 82 . Ieinteresētās personas ir paudušas bažas par šo sistēmu un ilgo laiku, kas publiskajām iestādēm piešķirts oficiālu atbilžu sniegšanai (pēc sešiem mēnešiem, neoficiālu atbildi sniedzot pēc astoņām nedēļām) 83 . Augstākās administratīvās tiesas judikatūrā ir noteikts, ka ir ļoti svarīgi sabalansēt plašsaziņas līdzekļu kā “sabiedrisko uzraugu” tiesības piekļūt informācijai un publisko iestāžu tiesības glabāt dienesta noslēpumu 84 . Valdība ir paziņojusi par plāniem noteikt jaunas tiesības uz informāciju, kuras jāapstiprina tiesas ceļā, veicot grozījumus Konstitūcijā un pieņemot likumu par brīvu piekļuvi informācijai 85 .

Valstī nav īpaša regulējuma žurnālistu aizsardzības nodrošināšanai. Iestādes norāda, ka tiesību aktos nav īpašu nosacījumu attiecībā uz žurnālistu drošību un ka žurnālisti tiek aizsargāti tāpat kā visi pārējie pilsoņi — saskaņā ar kriminālkodeksu. Viens no paredzētajiem soda mēriem par neslavas celšanu ir brīvības atņemšana. 86 . Nav reģistrēti gadījumi, kad būtu notikuši fiziski uzbrukumi žurnālistu drošībai, taču aizvien biežāk tiek konstatēti aizskaroši izteikumi un draudi, kas īpaši vērsti pret žurnālistēm-sievietēm un žurnālistiem, kas strādā valsts raidorganizācijā (ORF) 87 . Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma 2019. un 2020. gadā publicēja trīs brīdinājumus attiecībā uz Austriju; viens no tiem jau ir atcelts 88 .

Ieinteresētās personas ir izteikušas bažas par aizsardzības pasākumiem attiecībā uz redakcionālo neatkarību 89 . “Redakcionālās konfidencialitātes aizsardzība” (Redaktionsgeheimnis) ir paredzēta Plašsaziņas līdzekļu likuma 31. pantā 90 . Šajā pantā ir noteikts, ka žurnālistiem ir tiesības atteikties liecināt kriminālprocesā, nesniedzot informāciju, kas iegūta žurnālista profesijas praktizēšanas laikā. Turklāt valsts raidorganizācijā ORF strādājošo žurnālistu neatkarība tiek garantēta ar Federālo likumu par Austrijas Raidorganizāciju korporāciju 91 , un arī vairākos lēmumos ir uzsvērti iedarbīgi ORF žurnālistu neatkarības aizsardzības pasākumi 92 . Neraugoties uz to, 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta ziņojumā ir norādīts, ka ar tiesību aktos noteiktajiem aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina redakcionālo neatkarību, saistītā riska rādītājs ir augsts. Tā kā TV kanāliem un radio stacijām ir pienākums ieviest redaktoru darbības noteikumus, tiesību aktos nav paredzēti nekādi aizsardzības pasākumi, kas palīdzētu novērst politisko ietekmi ziņu plašsaziņas līdzekļu galveno redaktoru iecelšanā amatā un atlaišanā no amata. Divi lielākie laikraksti (Kronen Zeitung un Heute) atturas no pašregulējuma pasākumiem un nav Austrijas Preses padomes locekļi 93 .

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Austrija ir federāla valsts ar divpalātu parlamentu, ko veido Nacionālā padome (Nationalrat) un Federālā padome (Bundesrat). Tiesību aktu priekšlikumus var iesniegt valdība, abu parlamenta palātu deputāti vai arī pēc iedzīvotāju iniciatīvas 94 . Konstitucionālā tiesa veic tiesību aktu atbilstības konstitūcijai ex post pārbaudes, ko iespējams veikt gan konkrētos gadījumos 95 , gan vispārējas tiesību aktu pārskatīšanas ceļā, pamatojoties uz pārsūdzībām, ko iesniegusi federālā valdība vai zemju valdības, vai arī trešdaļa vienas vai otras parlamenta palātas deputātu. Dažādi ombuda biroji nodrošina pamattiesību ievērošanu.

Tiesību aktu pieņemšanas process regulāri ietver apspriešanos ar ieinteresētajām personām un sabiedrību, taču trūkst tiesiskā regulējuma attiecībā uz šādu apspriešanos. Austrija ir ieviesusi progresīvu regulējuma ietekmes novērtēšanas sistēmu, kas tiek izmantota tiesību aktu ex ante un ex post novērtēšanai 96 . Valdības sagatavotie tiesību aktu priekšlikumi parasti tiek nodoti sabiedriskajai apspriešanai, par kuru tiek paziņots parlamenta tīmekļa vietnē un kurā tiek aicinātas piedalīties vairākas svarīgas ieinteresētās personas. Nacionālā padome ir pieņēmusi rezolūciju, kuras mērķis ir padarīt apspriešanas procesu pieejamāku plašai sabiedrībai 97 . Taču nav īpaša tiesiskā regulējuma, kas noteiktu, ka sabiedriskajai apspriešanai ir jānotiek, un ieinteresētās personas norāda, ka apspriešanai atvēlētais laiks bieži vien ir īsāks nekā valdības ieteiktās sešas nedēļas un ka dažreiz apspriešanas posms tiek pilnībā izlaists 98 . GRECO Austrijai ir ieteikusi pieņemt skaidrus noteikumus par parlamenta un valdības sagatavoto tiesību aktu priekšlikumu sabiedrisko apspriešanu, atvēlot tai pietiekami daudz laika 99 .

Konstitucionālā tiesa izvērtē pasākumus, kas tiek veikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Pasākumi attiecībā uz Covid-19 pandēmiju tika pieņemti ar diviem īpašiem tiesību aktiem, kas tika pieņemti saskaņā ar paātrināto procedūru, piešķirot veselības ministram tiesības pieņemt dekrētus 100 . Līdz 2020. gada jūlijam Konstitucionālajā tiesā bija iesniegtas 68 sūdzības par šiem pasākumiem. Tiesa 2020. gada jūlijā nolēma, ka aizlieguma apmeklēt uzņēmumu telpas, darbvietas un citas vietas juridiskais pamats atbilst Konstitūcijas noteikumiem, taču secināja, ka atsevišķi dekrēti, ar kuriem tiek noteikts vispārējs aizliegums apmeklēt sabiedriskas vietas un tiek atļauts daļēji atvērt tikai noteikta veida tirdzniecības vietas, nav likumīgi 101 . Vairākas citas lietas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi par nepieņemamām, cita starpā tādēļ, ka pastāv iespējas tiesību aktu pārskatīšanas nolūkā vērsties administratīvajās tiesās; vairākas lietas joprojām nav pabeigtas 102 .

Dažādi ombuda biroji nodrošina pamattiesību ievērošanu dažādās jomās. Ombuda birojs darbojas kā Valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāde, kas pēdējo reizi tika akreditēta 2011. gadā, kad Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu globālā alianse (GANHRI) tai piešķīra B statusu. GANHRI Akreditācijas apakškomiteja (SCA) mudināja Ombuda biroju panākt plašākas pilnvaras cilvēktiesību jomā un izveidot regulāru un sistemātisku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Gan SCA, gan 2019. gadā arī ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja ir uzvērušas, cik svarīgs ir skaidrs, pārredzams un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību nodrošinošs atlases process 103 . Ombuda birojs izskata iedzīvotāju sūdzības par administratīvo iestāžu bezdarbību vai iespējamu rupju nolaidību. Tas ir arī apņēmies uzraudzīt administratīvos lēmumus, kas tiek pieņemti Covid-19 pandēmijas kontekstā, līdz 2020. gada maijam saņemot aptuveni 280 sūdzības 104 . Vairākas citas neatkarīgas iestādes, piemēram, Vienlīdzīgas attieksmes jautājumu ombuds, kas ir valsts līdztiesības struktūra, Invaliditātes jautājumu ombuds un Bērnu un jauniešu ombuds, palīdz nodrošināt pamattiesību ievērošanu.

Valdība plāno turpināt attīstīt dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Valdības darba programmā 2020.–2024. gadam ir paziņots par vairākiem pasākumiem turpmākam pilsoniskās sabiedrības līdzdalības atbalstam 105 . Valdība jo īpaši ir apņēmusies veicināt aktīvu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cieņpilnu to iesaistīšanu attiecīgajos procesos. Attiecībā uz tiesisko regulējumu jānorāda, ka noteikumi par ziedojumu neaplikšanu ar nodokļiem neattiecas uz visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem vienādā mērā. Šos atvieglojumus nevar izmantot virkne NVO, kas darbojas cilvēktiesību, pilsonisko un politisko tiesību, demokrātijas, pārredzamības un pieaugušo izglītības jomā 106 ; par to ieinteresētās personas ir paudušas bažas 107 .

I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* Saraksts ar informāciju, kas saņemta saistībā ar 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanu, ir pieejams (COM tīmekļa vietnē).

Administratīvo tiesu tiesnešu asociācija, “Agenda for the administrative judiciary 2022” [“Administratīvo tiesu darba kārtība laikposmam līdz 2022. gadam”].

Eiropas administratīvo tiesu tiesnešu asociācija (2020), Eiropas administratīvo tiesu tiesnešu asociācijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Austrijas valdība (2020), Austrijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Austrijas valdība (2020), “Out of a Sense of Responsibility for Austria. Government programme 2020-2024”.

Austrijas Parlaments (2017. gada 2. jūnijs), 12165/AB XXV.GP — Anfragebeantwortung. https://www.parlament.gv.at/PAKT/VHG/XXV/AB/AB_12165/imfname_638955.pdf .

Austrijas Parlaments, “Neu im Verfassungsausschuss”. https://www.parlament.gv.at/PAKT/PR/JAHR_2019/PK0964/index.shtml .

Austrijas Parlaments, “Postenschacher stoppen (1000/A(E))”. https://www.parlament.gv.at/PAKT/VHG/XXVI/A/A_01000/index.shtml#tab-ParlamentarischesVerfahren .

Austrijas Augstākā administratīvā tiesa, 2018. gada 29. maija Spriedums Ra 2017/03/0083.

Berka, W., Heindl, L., Höhne, T., Koukal A. (2019). “Mediengesetz Praxiskommentar”. 4. red., Vīne: LexisNexis. Bertelsmann Stiftung (2019). “Sustainable Governance Indicators (SGI) —Austria” [“Ilgtspējīgas pārvaldības rādītāji — Austrija”]. Gütersloh. https://www.sgi-network.org/2019/Austria  

Breitschopf M., “Fünf Jahre “Transparenzpaket” — Eine kritische Bilanz aus zivilgesellschaftlicher Perspektive” [“Piecu gadu pārredzamības pakete”], Meine Abgeordneten, Forum Informationsfreiheit, Dossier. https://www.informationsfreiheit.at/wp-content/uploads/2017/08/Echte-Transparenz-Langfassung-1.9.2017.pdf . 

CEDAW (2019), “Concluding observations on the ninth periodic report”.

Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs, “Decriminalisation of Defamation”. https://cmpf.eui.eu/wp-content/uploads/2019/01/decriminalisation-of-defamation_Infographic.pdf .

Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centrs (2020), “2020 Media pluralism monitor”: https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2020 .

CEPEJ (2018), “European judicial systems — Efficiency and quality of justice”.

CEPEJ (2020), “Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States”.

CIVICUS Monitor, “Tracking civic space: Austria”. https://monitor.civicus.org/country/austria .

Konstitucionālā tiesa, “COVID-19-Gesetz ist verfassungskonform, Verordnungen über Betretungsverbote waren teilweise gesetzwidrig” [“Likums par Covid-19 atbilst Konstitūcijai, savukārt vairāki dekrēti neatbilst”].. https://www.vfgh.gv.at/medien/Covid_Entschaedigungen_Betretungsverbot.de.php .

Konstitucionālā tiesa, “VfGH tritt Mitte Juli erneut zu Beratungen zusammen” [“Konstitucionālā tiesa uz sēdi atkal sanāks jūlija vidū”]. https://www.vfgh.gv.at/medien/Juli_Beratungen.de.php .

Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes Atzinums Nr. 19 (2016) “The role of court presidents”.

Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome, Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes biroja Atzinums par Vīnes Administratīvās tiesas priekšsēdētāja (priekšsēdētāja vietnieka) amata tiesisko pamatojumu, kas sagatavots pēc Eiropas administratīvo tiesu tiesnešu asociācijas (AEAJ) pieprasījuma, AustriaCCJE-BU(2019)3, 2019. gada 29. marts.

Eiropas Padome: Ministru komiteja (2000), Ministru komitejas Ieteikums Nr. Rec(2000)19 “Role of Public Prosecution in the criminal justice system”.

Eiropas Padome: Ministru komiteja (2010), Ministru komitejas Ieteikums Nr. CM/Rec(2010)12 “Judges: independence, efficiency and responsibilities”.

Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma. https://www.coe.int/en/web/media-freedom .

Revīzijas palāta, “Bericht des Rechnungshofes. Korruptionspräventionssysteme in ausgewählten Bundesministerien (BKA, BMB, BMI, BMLFUW)”, 2017/8, 13.1. iedaļa https://www.parlament.gv.at/PAKT/VHG/XXVI/III/III_00015/imfname_673740.pdf .

Revīzijas palāta, “Was jetzt getan werden muss. Die zehn wichtigsten Themen für die kommende Bundesregierung” [“Veicamie uzdevumi — 10 temati jaunajai valdībai”]. https://www.rechnungshof.gv.at/rh/home/home_1/home_6/Wasjetztgetanwerdenmuss.pdf .

Die Presse, “Berichtspflicht der Korruptionsermittler: “Eklatanter Widerspruch”” [“Korupcijas izmeklētāju ziņošanas pienākums ir klaji pretrunīgs”]. https://www.diepresse.com/5611005/berichtspflicht-der-korruptionsermittler-eklatanter-widerspruch .

Eiropas Komisija (2014), 2014. gada pretkorupcijas ziņojums. Pielikums “Austrija”.  https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/what-we-do/policies/organized-crime-and-human-trafficking/corruption/anti-corruption-report/docs/2014_acr_austria_chapter_en.pdf .

Eiropas Komisija (2020), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Forum Informationsfreiheit (2020), Forum Informationsfreiheit sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Pamattiesību aģentūra, “Coronavirus pandemic in the EU — fundamental rights implications — Bulletin 3 (3 June 2020). Country: Austria”.

GRECO (2019), piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Austriju. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”.

GRECO (2016), trešā novērtēšanas kārta. Otrais atbilstības ziņojums par Austriju. “Incriminations (ETS 173 and 191, GPC 2) and Transparency of Party Funding”.

GRECO (2019), ceturtā novērtēšanas kārta. Atbilstības ziņojums par Austriju. “Corruption prevention in respect of members of parliament, judges and prosecutors”.

Index on Censorship. “Demonising the Media: Threats to Journalists in Europe”. https://www.indexoncensorship.org/wp-content/uploads/2018/11/index-report-2018-web-v3.pdf .

Interessenvertretung gemeinnütziger Vereine (IGO), 2019.gada pilsoniskās sabiedrības indekss.

Tiesnešu asociācija un Tiesnešu un prokuroru apvienība, “Resources for the rule of law” [“Resursi tiesiskuma nodrošināšanai”].

KommAustria, https://www.rtr.at/en/rtr/OrganeKommAustria .

Tieslietu ministrija, “Important Notices concerning the Lobbying and Advocacy Register”. https://lobbyreg.justiz.gv.at/edikte/ex/edparm3.nsf/a5c123accf39f319c1256a4f0033b507/8b3679261eb9d105c1257adb005bed16/$FILE/Information%20(english).pdf .

Tieslietu ministrija, “Maßnahmen für eine moderne und qualitätsvolle Justiz” [“Pasākumi modernas un kvalitatīvas tiesu sistēmas izveidei”]. https://www.justiz.gv.at/file/2c94848b6d50e800016e6a285abf00ed.de.0/wahrnehmungsbericht_hbm%20jabloner.pdf .

Tieslietu ministrija (2018), “Weisungsbericht 2018”. https://www.justiz.gv.at/file/2c94848b651953620165f6f978cb0d79.de.0/weisungsbericht_2018_endfassung.pdf .

Nacionālā padome (2017), Komitejas ziņojums AB 1622 d. B., XXV. GP.

EASO (2020), “Regulatory Impact Assessment and Regulatory Oversight in Austria”. https://www.oecd.org/gov/regulatory-policy/RIA-in-Austria-web.pdf .

Prokuroru asociācija, “Notwendigkeiten der Staatsanwaltschaften“ [“Prokuratūras prasības”]. https://staatsanwaelte.at/wp-content/uploads/2019/09/Notwendigkeiten-der-Staatsanwaltschaften.pdf .

Prokuroru asociācija (2019. gada 19. maijs), “Causa Eurofighter”. https://staatsanwaelte.at/causa-eurofighter/ .

Organizācija “Reportieri bez robežām”, Austrija. https://rsf.org/en/austria .

Transparency International Austria, “PRESSEINFO: Corruption Perceptions Index (CPI) 2019” [“2019. gada korupcijas uztveres indekss”] (23.1.2020.), https://www.ti-austria.at/2020/01/23/ti-ac-presseinfo-cpi-2019/ .

Virtuāls Austrijas apmeklējums 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanas kontekstā.

II pielikums. Valsts (Austrijas) apmeklējums

2020. gada jūnijā notika Komisijas dienestu virtuālas sanāksmes, kurās piedalījās:

·Austrijas Administratīvo tiesu tiesnešu asociācija

·Austrijas Tiesnešu asociācija

·Austrijas Preses padome

·Centrālā prokuratūra kriminālvajāšanai par ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju

·Revīzijas palāta

·Federālais pretkorupcijas birojs (BAK)

·Federālā kanceleja

·Federālā tieslietu ministrija

·Federālā iekšlietu ministrija

·Federālā Eiropas un starptautisko lietu ministrija

·Forum Informationsfreiheit

·KommAustria (Plašsaziņas līdzekļu regulators)

·Vīnes virsprokuratūra

·Augstākā administratīvā tiesa

·Augstākā tiesa

·Transparency International Austria

·Weisungsrat

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs

·Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Free Press Unlimited

·Front Line Defenders

·Starptautiskās Lesbiešu un geju asociācijas Eiropas reģionālā nodaļa (ILGA-Europe)

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskais preses institūts

·Mūžizglītības platforma

·Atvērtās sabiedrības iniciatīva Justice / Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International EU 

(1)    Vairākas iecirkņa un zemju tiesas ir specializētās tiesas. Šī struktūra ne vienmēr atbilst pārsūdzības instanču struktūrai. Sk. CEPEJ (2020), “Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States”.

(2)    Tiesas darbinieku komitejas pastāv zemju un augstajās zemju tiesās, Augstākajā tiesā un administratīvajās tiesās un sagatavo priekšlikumus arī attiecībā uz zemākas instances tiesām. Darbinieku komitejas veido tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 3–5 citi tiesas locekļi, kurus ievēl viņu kolēģi. Konstitūcijas 87. panta 2.–3. punkts un Tiesnešu un prokuroru dienesta likuma 25.–49. pants.

(3)    Pirms kļūt par vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi, kandidātiem vispirms ir jāpiesakās uz tiesnešu-stažieru vietām un jāpabeidz stažēšanās (parasti tā ilgst četrus gadus). Tiesnešus-stažierus amatā ieceļ izpildvara pēc augstās zemes tiesas priekšsēdētāja ieteikuma. Pēc stažēšanās beigām viņi par pieteikties vakantajām amata vietām saskaņā ar iepriekš aprakstīto procedūru. Tiesnešu un prokuroru dienesta likuma 1.–24. pants.

(4)    Prokuratūras likuma 8., 8.a, 29.–31. pants.

(5)    Advokātu kodekss, III un V nodaļa.

(6)    44. un 46. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Tiesu sistēmas neatkarības līmenis tiek iedalīts šādās kategorijās: ļoti zems (tiesu sistēmas neatkarību par diezgan lielu vai ļoti lielu uzskata mazāk kā 30 % respondentu), zems (30–39 % respondentu), vidējs (40–59 % respondentu), augsts (60–75 % respondentu), ļoti augsts (vairāk nekā 75 % respondentu).

(7)    Tās ir minētas Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes atzinumos, GRECO ieteikumos un valsts tiesu sistēmas asociāciju dokumentos; skatīt 12., 15. un 16. zemsvītras piezīmi.

(8)    Valdības darba programma 2020.–2024. gadam, 23. lpp.

(9)    Šīs prasības ir šādas: pabeigtas studijas tiesību zinātnē un piecus gadus ilga darba pieredze tiesību jomā. Lai gan administratīvo tiesu tiesneši amatā tiek iecelti tādā pašā kārtībā kā vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši, uz administratīvo tiesu priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem šie noteikumi neattiecas; Konstitūcijas 134. panta 2.–4. punkts.

(10)    Divi izpildvaras pārstāvji, divi akadēmisko aprindu pārstāji un Konstitucionālās tiesas, Augstākās administratīvās tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāji. Likums par Federālo administratīvo tiesu, 2. panta 2. un 3. punkts. Skatīt arī Likuma par Finanšu tiesu 5. panta 5. punktu.

(11)    Skatīt likumus par administratīvajām tiesām: par Karintijas administratīvo tiesu — 2. panta 2. punktu; par Lejasaustrijas administratīvo tiesu – 2. panta 3. punktu; par Zalcburgas administratīvo tiesu – 2. panta 2. punktu; par Štīrijas administratīvo tiesu – 3. panta 3. punktu; par Tiroles administratīvo tiesu – 2. panta 4. punktu; par Vīnes administratīvo tiesu – 3. panta 2. punktu un Forarlbergas Konstitūciju – 71. panta a) punktu; nevienā no šiem noteikumiem nav paredzēta tiesu sistēmas pārstāvju līdzdalība. Likumi par Burgenlandes administratīvo tiesu (21. panta 3. punkts) un Augšaustrijas administratīvo tiesu (18. pants) paredz komisijas (tā atšķiras no tiesas darbinieku komitejām, un to neveido galvenokārt tiesneši) līdzdalību.

(12)    Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome, CCJE-BU(2019)3, 2019. gada 29. marts; GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Atbilstības ziņojums.

(13)    Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome, CCJE-BU(2019)3, 2019. gada 29. marts.

(14)    Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes Atzinums Nr. 19 (2016) “The role of court presidents”, 38. punkts: tiesas priekšsēdētāju amatā iecelšanas kārtībai vajadzētu būt tādai pašai kā tiesnešu atlases un amatā iecelšanas kārtībai; Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Rec (2010) 12, 46. punkts.

(15)    Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome ir arī paudusi bažas par tiesas priekšsēdētāja plašajām pilnvarām un par izpildvarai paredzēto iespēju sniegt priekšsēdētājam norādījumus attiecībā uz noteiktām pārvaldības funkcijām. Tikai divu zemju administratīvo tiesu (Burgenlandes un Augšaustrijas) priekšsēdētāji ir atbrīvoti no jebkādu norādījumu ievērošanas.

(16)    Eiropas administratīvo tiesu tiesnešu asociācijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 7.–10. lpp.

(17)    Tiesnešu asociācija un Tiesnešu un prokuroru apvienība, “Resources for the rule of law” [“Resursi tiesiskuma nodrošināšanai”], 10.–11. lpp.; Administratīvo tiesu tiesnešu asociācija, “Agenda for the administrative judiciary 2022” [“Administratīvo tiesu darba kārtība laikposmam līdz 2022. gadam”], 3.–5. lpp.

(18)    Ieinteresētās personas ir arī paudušas bažas par uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz Burgenlandes administratīvās tiesas priekšsēdētāja amatu.

(19)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Atbilstības ziņojums, ix)–xi) ieteikums, 6.–9. lpp.

(20)    Valdības darba programmā (23. punktā) ir minēts arī nodoms reformēt (vispārējās jurisdikcijas tiesu) tiesnešu-stažieru amatā iecelšanas sistēmu un ieviest prasību sniegt pamatojumu gadījumos, kad netiek ievērots tiesas darbinieku komitejas priekšlikums; par abiem minētajiem aspektiem gan GRECO, gan valsts ieinteresētās personas ir paudušas kritiku.

(21)    Tiesnešu asociācija, Prokuroru asociācija un Tiesnešu un prokuroru apvienība, skatīt 27. zemsvītras piezīmi

(22)    Prokuratūras sistēmu veido reģionālās prokuratūras un Centrālā prokuratūra kriminālvajāšanai par ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, kuru pārrauga četras virsprokuratūras. Zemāka līmeņa prokuratūras iesniedz ziņojumus virsprokuratūrām un gaida tālākus norādījumus attiecībā uz konkrēta veida lietām: krimināllietas, kas saistītas ar īpašām sabiedrības interesēm, vai neatrisināti juridiski jautājumi, kuriem ir būtiska nozīme. Prokuratūras likums, 8. un 8.a pants.

(23)    Prokuratūras likums, 29.a pants. Sk. arī 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 55. attēlu.

(24)    2019. gada ziņojums par norādījumiem (“Weisungsbericht”). Ziņojumā ir sniegta informācija par norādījumu veidiem (piemēram, uzsākt vai izbeigt tiesvedību vai izvirzīt apsūdzību) un konkrētām lietām. Jānorāda, ka līdz 2020. gada augustam vēl nebija publicēts neviens ziņojums par 2019. gadā izdotajiem norādījumiem.

(25)    2016. gadā izveidoto Weisungsrat veido Generalprokurator un divi tādi papildu locekļi ar pamatīgām zināšanām krimināltiesībās, kuri nedrīkst būt praktizējoši tiesneši, prokurori vai advokāti. Ar Weisungsrat konsultējas par krimināllietām, kas ierosinātas pret augstākajām izpildvaras iestādēm, vai arī gadījumos, kad tieslietu ministrs uzskata, ka tas ir nepieciešams lietās, kas saistītas ar īpašām sabiedrības interesēm. Prokuratūras likums, 29. panta b) un c) punkts.

(26)    2019. gada Weisungsbericht apliecina, ka Weisungsrat ar balsu vairākumu pieņemts atzinums netika ņemts vērā tikai vienā lietā.

(27)    Attiecībā uz 2019. gadu skatīt, piemēram: Tiesnešu asociācija un Tiesnešu un prokuroru apvienība, “Resources for the rule of law” [“Resursi tiesiskuma nodrošināšanai”], 10.–11. lpp.; Prokuroru asociācija, “Notwendigkeiten der Staatsanwaltschaften“ [“Prokuratūras prasības”], 7. lpp. Jautājums par norādījumiem ir apspriests arī konkrētu augsta līmeņa lietu izmeklēšanas procesā; skatīt, piemēram, Prokuroru asociācijas paziņojumu par Eurofighter lietu, 2019. gada jūnijs.

(28)    Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Rec(2000)19, 13. punkta d) apakšpunkts: ja valdībai ir pilnvaras sniegt norādījumus kriminālvajāšanas sākšanai konkrētā lietā, šādiem norādījumiem jābūt papildinātiem ar pienācīgām garantijām, ka atbilstoši valsts tiesību aktiem tiek ievēroti pārredzamības un taisnīguma principi. Attiecībā uz aizsardzības pasākumiem skatīt 13. punkta d)–e) apakšpunktu.

(29)    Tieslietu ministrija, “Maßnahmen für eine moderne und qualitätsvolle Justiz” [“Pasākumi modernas un kvalitatīvas tiesu sistēmas izveidei”], 5. lpp.

(30)    Tieslietu ministrija, “Maßnahmen für eine moderne und qualitätsvolle Justiz” [“Pasākumi modernas un kvalitatīvas tiesu sistēmas izveidei”], 15.–18. lpp.

(31)      Tiesnešu asociācija un Tiesnešu un prokuroru apvienība, “Resources for the rule of law” [“Resursi tiesiskuma nodrošināšanai”], 5.–7. lpp.

(32)    27. un 40. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(33)    Valdības darba programma 2020.–2024. gadam, 25. lpp. Šis projekts tika uzsākts 2016. gadā.

(34)    Skatīt, piemēram, Federālās advokātu asociācijas sniegto informāciju 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 9. lpp.; Tiesnešu asociācija un Tiesnešu un prokuroru apvienība, “Resources for the rule of law” [“Resursi tiesiskuma nodrošināšanai”], 13. lpp.

(35)    Šajā saistībā skatīt arī 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 24. un 25. attēlu.

(36)    CEPEJ (2018), “European judicial systems — Efficiency and quality of justice”, 65.–69. lpp. Jāatzīmē, ka tiesas iekasē nodevas arī par savu automatizēto reģistru (galvenokārt zemes un uzņēmumu reģistru) sniegtajiem pakalpojumiem.

(37)    Valdības darba programma 2020.–2024. gadam, 22. lpp.

(38)    5.–15. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(39)    1. und 2. COVID-Justizbegleitgesetz. 

(40)    Transparency International (2020), 2019. gada korupcijas uztveres indekss.

(41)    Eirobarometra speciālaptauja Nr. 502 (2020).

(42)    Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(43)    Austrijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 25.–26. lpp.

(44)    Jo īpaši tā dēvētā Ibizas lieta izraisīja iepriekšējās valdības krišanu un ārkārtas vēlēšanas 2019. gada septembrī, kam sekoja institucionālu reformu veikšana.

(45)    Informācija saņemta valsts apmeklējuma laikā un no Tiesnešu asociācijas un Tiesnešu un prokuroru apvienības nostājas dokumenta “Resources for the rule of law” [“Resursi tiesiskuma nodrošināšanai”].

(46)    Informācija saņemta valsts apmeklējuma laikā un no WKStA publiskajiem paziņojumiem, piemēram: Die Presse, “Berichtspflicht der Korruptionsermittler: “Eklatanter Widerspruch”” [“Korupcijas izmeklētāju ziņošanas pienākums ir klaji pretrunīgs”].

(47)    Austrijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 26. un 27. lpp.

(48)    Transparency International Austria paziņojums, publicējot 2019. gada korupcijas uztveres indeksu.

(49)    GRECO trešā novērtēšanas kārta. Otrais atbilstības ziņojums, v) un ix)–xi) ieteikums, 5. un 9.–12. lpp.

(50)      Austrijas Parlaments, “Neu im Verfassungsausschuss”: NEOS priekšlikumi grozīt partiju likumu, apturēt tirgošanos ar politiskajiem amatiem un atzīt goda zīmes.

(51)    Valdības darba programma 2020.–2024. gadam, 21. lpp.

(52)    Bundesgesetz über die Transparenz und Unvereinbarkeiten für oberste Organe und sonstige öffentliche Funktionäre (Unvereinbarkeits- und Transparenz-Gesetz (Unv-Transparenz-G), 6. panta 2. punkts.

(53)    Breitschopf M., “Fünf Jahre “Transparenzpaket” — Eine kritische Bilanz aus zivilgesellschaftlicher Perspektive” [“Piecu gadu pārredzamības pakete”], 16.f punkts, Meine Abgeordneten, Forum Informationsfreiheit, Dossier.

(54)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Atbilstības ziņojums, 4.–6. lpp.

(55)    Tās ir šādas: Federālais prezidents, federālie ministri, valsts sekretāri, valdības locekļi, visi mēri un viņu vietnieki, pilsētu domju deputāti, Nacionālās padomes un Federālās padomes locekļi un federālo zemju parlamentu deputāti.

(56)    Bundesgesetz über die Transparenz und Unvereinbarkeiten für oberste Organe und sonstige öffentliche Funktionäre (Unvereinbarkeits- und Transparenz-Gesetz (Unv-Transparenz-G), 6. panta 2. punkts.

(57)      Revīzijas palāta, “Bericht des Rechnungshofes. Korruptionspräventionssysteme in ausgewählten Bundesministerien (BKA, BMB, BMI, BMLFUW)”, 2017/8, 13.2. un 13.3. iedaļa. Jāatzīmē, ka par šo jautājumu tagad atbild Federālā mākslas, kultūras, civildienesta un sporta lietu ministrija (BMKÖS).

(58)    Austrijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 31. lpp.

(59)    Austrijas Parlaments, “Postenschacher stoppen (1000/A(E))”.

(60)    Valdības darba programma 2020.–2024. gadam, 11. lpp.

(61)    Pieejams http://www.lobbyreg.justiz.gv.at.

(62)    Tieslietu ministrija, “Important Notices concerning the Lobbying and Advocacy Register”.

(63)    Likums par lobēšanas un interešu pārstāvības pārredzamību (Lobbying- und Interessenvertretungstransparenz-Gesetz), skatīt arī: Austrijas Revīzijas palāta, Bericht des Rechnungshofes, Lobbying- und Interessenvertretungs-Register, Reihe BUND 2019/45.

(64)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Atbilstības ziņojums, ii)–viii)  ieteikums .

(65)    Austrijas Parlaments, 12165/AB XXV.GP — Anfragebeantwortung, 2017. gada 2. jūnijs.

(66)    Federālais likums par presi un citiem plašsaziņas līdzekļiem (Plašsaziņas līdzekļu likums — MedienG).

(67)    Likums par vispārēju pienākumu sniegt informāciju (Auskunftspflichts-Grundsatzgesetz).

(68)    Organizācijas “Reportieri bez robežām” preses brīvības indeksā Austrija laikā no 2019. līdz 2020. gadam noslīdēja uz leju par divām vietām, tagad ieņemot 18. vietu pasaulē. Organizācija “Reportieri bez robežām”, Austrija.

(69)       KommAustria : https://www.rtr.at/en/rtr/OrganeKommAustria .

(70)     Federālais likums par Austrijas elektronisko sakaru regulatora izveidi (Likums par KommAustria — KOG).

(71)    Austrijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(72)       2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, 10. lpp.

(73)    Pieejams https://www.presserat.at.

(74)    2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, Ziņojums par Austriju, 10. lpp.

(75)    25. punkts (Atklāšana), Plašsaziņas līdzekļu likums.

(76)    Ja plašsaziņas līdzekļu īpašnieks ir asociācija vai ja asociācijai tiešā vai netiešā veidā pieder plašsaziņas līdzekļu īpašnieka daļas, ir jāatklāj šādas asociācijas valdes sastāvs un asociācijas darbības mērķi. Personām, kurām tiešā vai netiešā veidā pieder fonda daļas, trasta pakalpojumu izmantotājiem, fonda dibinātājiem un labuma guvējiem ir pienākums pēc plašsaziņas līdzekļu īpašnieka pieprasījuma sniegt plašsaziņas līdzekļu īpašniekam informāciju, kas tam nepieciešama, lai tas varētu pildīt savus informācijas atklāšanas pienākumus. Šajā saistībā jāatgādina, ka pārskatītajā AVMPD dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt leģislatīvus pasākumus, kuros paredzēts, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji dara pieejamu informāciju par savu īpašumtiesību struktūru, tostarp faktiskajiem īpašniekiem. (5. pants).

(77)      Berka, W., Heindl, L., Höhne, T., Koukal A. (2019). “Mediengesetz Praxiskommentar”. 4. red., Vīne: LexisNexis. Bertelsmann Stiftung (2019). “Sustainable Governance Indicators (SGI) —Austria” [“Ilgtspējīgas pārvaldības rādītāji — Austrija”]. Gütersloh.

(78)    Informācija saņemta valsts apmeklējuma laikā.

(79)    Piemēram, ziņojumi tīmekļa vietnē dossier.at.

(80)    2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, 14. lpp. Tas ietver daudzu decentralizētu valsts struktūru un publiskā sektora uzņēmumu izdevumus, piemēram, reklāmai tūrisma, satiksmes drošības, veselības aizsardzības kampaņu u. c. jomās.

(81)       Austrijas Konstitucionālais likums, 20. panta 4.B-VG punkts, Likums par vispārēju pienākumu sniegt informāciju (Auskunftspflicht-Grundsatzgesetz).

(82)       Austrijas Konstitucionālais likums, 20. panta 3.B-VG punkts, un Beamten -Dienstrechtsgesetz 43. pants, 1979. g.

(83)    Piemēram, Forum Informationsfreiheit sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(84)    Lēmums VwGH Ra 2017/03/0083.

(85)    Austrijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu; Valdības darba programma 2020.–2024. gadam, 49. lpp.

(86)    Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs, “Decriminalisation of Defamation”.

(87)      Index on Censorship. “Demonising the Media: Threats to Journalists in Europe”. Šajā saistībā būtu jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas standartiem, kas noteikti Eiropas Padomes Ieteikumā 2016/4, dalībvalstīm būtu jāizveido visaptverošs tiesiskais regulējums, kas žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu dalībniekiem ļauj produktīvi un bez bailēm piedalīties publiskās diskusijās.

(88)    Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma.

(89)    Informācija saņemta valsts apmeklējuma kontekstā.

(90)      Plašsaziņas līdzekļu likums (Mediengesetz).

(91)      Federālais likums par Austrijas Raidorganizāciju korporāciju (Bundesgesetz über den Österreichischen Rundfunk, ORF-Gesetz), Federālo tiesību aktu vēstnesis Nr. 379/1984, kas grozīts ar Federālo tiesību aktu vēstnesi I Nr. 115/2017, tulkojuma datums: 2017. gada 1. augusts.

(92)    Skatīt, piemēram, Konstitucionālās tiesas lēmumu, 14.3.2013., VfSlg. 19742 un Augstākās administratīvās tiesas lēmumu, 22.5.2013., 2012/03/0144.

(93)    2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, 13. lpp.

(94)    Austrijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 50. lpp.

(95)    Pārbaude var notikt ex officio (amtswegige Prüfung) vai arī pēc citas tiesas (Gerichtsantrag), privātpersonas (Individualantrag) vai partijas iesnieguma pirmās instances tiesā izskatāmā lietā (Parteienantrag auf Normenkontrolle).

(96)    ESAO (2020), “Regulatory Impact Assessment and Regulatory Oversight in Austria”.

(97)    2017. gada Komitejas ziņojums AB 1622 d. B., XXV. GP.

(98)    Saskaņā ar Federālās advokātu asociācijas 2019. gada ziņojumu 2019. gadā 66 % gadījumu, kad notika sabiedriskā apspriešana, tai atvēlētais laiks bija īsāks nekā sešas nedēļas. Līdzīgas bažas tika paustas arī Forum Informationsfreiheit sniegtajā informācijā 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu, 13. lpp. Šīs bažas tika uzsvērtas arī attiecībā uz to tiesību aktu pieņemšanu, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju.

(99)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Atbilstības ziņojums, i) ieteikums, kurš tiek uzskatīts par daļēji īstenotu. GRECO savā Atbilstības ziņojumā (4. lpp.) uzsvēra, ka ir nepieciešami plašāki pasākumi.

(100)    Attiecīgi 2020. gada 15. un 21. martā pieņemtais pirmais un otrais likums par Covid-19.

(101)    Konstitucionālā tiesa, “COVID-19-Gesetz ist verfassungskonform, Verordnungen über Betretungsverbote waren teilweise gesetzwidrig” [“Likums par Covid-19 atbilst Konstitūcijai, savukārt vairāki dekrēti daļēji neatbilst”].

(102)    Konstitucionālā tiesa, “VfGH tritt Mitte Juli erneut zu Beratungen zusammen” [“Konstitucionālā tiesa uz sēdi atkal sanāks jūlija vidū”].

(103)    Nacionālā padome trīs Ombuda biroja padomes locekļus ievēl uz sešu gadu pilnvaru termiņu, izvēloties no kandidātiem, ko izvirzījusi katra no trim lielākajām politiskajām partijām, Konstitūcijas 148. panta g) punkts. Skatīt CEDAW, “Concluding observations on the ninth periodic report”, 4. lpp.

(104)    Pamattiesību aģentūra, “Coronavirus pandemic in the EU — fundamental rights implications — Bulletin 3 (3 June 2020). Country: Austria”, 2. lpp.

(105)    Valdības darba programma 2020.–2024. gadam, 15. lpp. Attiecībā uz CIVICUS Austrijai piešķirto reitingu jānorāda, ka tas šobrīd tiek pārskatīts (proti, notiek reitinga izvērtēšana).

(106)    Likuma par ienākumu nodokli 4.a punktā ir uzskaitītas organizācijas, kuras var izmantot atbrīvojumu no nodokļiem.

(107)    Forum Informationsfreiheit sniegtā informācija apspriešanās procesā ar pilsonisko sabiedrību, 15. lpp. Sk. arī Interessenvertretung gemeinnütziger Vereine (IGO), 2019. gada pilsoniskās sabiedrības indekss, 45. lpp.