EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.9.2020

SWD(2020) 300 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2020. gada ziņojums par tiesiskumu







Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Beļģijā

Pavaddokuments dokumentiem

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2020. gada ziņojums par tiesiskumu

Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2020) 580 final} - {SWD(2020) 301 final} - {SWD(2020) 302 final} - {SWD(2020) 303 final} - {SWD(2020) 304 final} - {SWD(2020) 305 final} - {SWD(2020) 306 final} - {SWD(2020) 307 final} - {SWD(2020) 308 final} - {SWD(2020) 309 final} - {SWD(2020) 310 final} - {SWD(2020) 311 final} - {SWD(2020) 312 final} - {SWD(2020) 313 final} - {SWD(2020) 314 final} - {SWD(2020) 315 final} - {SWD(2020) 316 final} - {SWD(2020) 317 final} - {SWD(2020) 318 final} - {SWD(2020) 319 final} - {SWD(2020) 320 final} - {SWD(2020) 321 final} - {SWD(2020) 322 final} - {SWD(2020) 323 final} - {SWD(2020) 324 final} - {SWD(2020) 325 final} - {SWD(2020) 326 final}

I.Tiesu sistēma 

Tiesu sistēmu veido 13 vispārējas jurisdikcijas pirmās instances tiesas 1 , vairākas specializētās pirmās instances tiesas 2 , piecas apelācijas tiesas un Augstākā tiesa. Valsts padomes 3 tieslietu nodaļa darbojas kā augstākā administratīvā tiesa 4 . Konstitucionālā tiesa pārbauda tiesību aktu atbilstību konstitūcijai. Lielākā daļa ar tieslietām saistīto jautājumu joprojām tiek risināti federālā līmenī. Tiesu iestāžu un prokuratūras neatkarība ir noteikta Konstitūcijā 5 . Neatkarīgas Augstās tieslietu padomes 6 uzdevums ir pieņemt darbā tiesnešus un veicināt tiesu darba kvalitāti, izmantojot tādus kontroles mehānismus kā revīzijas, kā arī sniedzot konsultācijas. Augstā tieslietu padome atlasa kandidātus uz tiesneša amatu, un valdība 7 pēc tieslietu ministra 8 priekšlikuma tos ieceļ amatā uz mūžu. Tiesu un tribunālu kolēģija, ko veido kolēģu ievēlēti tiesas priekšsēdētāji, atbild par tiesu vispārējo darbību. Flāmu advokātu asociācija un Franciski un vāciski runājošo advokātu asociācija pārstāv advokātus no dažādām valsts daļām.

Neatkarība

Priekšstats par tiesu iestāžu neatkarību ir labāks nekā vidēji ES, un tiek turpināti centieni sekmēt tiesu neatkarību. Iedzīvotāju un uzņēmumu priekšstats par tiesu un tiesnešu neatkarību ir labāks nekā vidēji ES (attiecīgi 63 % plašas sabiedrības un 59 % uzņēmumu uzskata, ka neatkarība ir vērtējama kā diezgan laba vai ļoti laba) 9 . Nesen veikta reforma var palīdzēt palielināt tiesu iestāžu neatkarību, uzlabojot aizstājējtiesnešu atlases procesa kvalitāti un profesionālās godprātības nodrošināšanas sistēmu. Tiesu sistēma ļauj izvirzīt aizstājējtiesnešus, lai nodrošinātu pilnu tiesas sastāvu 10 . Šo tiesnešu amatā iecelšanas nosacījumi tika pārskatīti pēc tam, kad Eiropas Padome izteica zināmas bažas par aizstājējtiesnešu amatā iecelšanas kārtību un profesionālās godprātības nodrošināšanas sistēmu, kā arī par iespējamo ietekmi uz tiesu sistēmas tēlu un integritāti 11 . Lai gan līdz šim aizstājējtiesnešiem bija jāizpilda tikai ar izglītību un pieredzi saistīti nosacījumi 12 , ar 2019. gada marta likumu tika ieviesta prasība, ka kandidātiem ir arī jānokārto eksāmens, lai kļūtu par aizstājējtiesnesi 13 . Minētajā likumā ir paredzēta arī obligāta aizstājējtiesnešu apmācība, kas ietver arī ētikas jautājumiem veltītu moduli, un tiek atcelta iespēja iecelt amatā aizstājējprokurorus. Likums lielā mērā palīdz novērst bažas, kas tika izteiktas attiecībā uz aizstājējtiesnešiem 14 , cita starpā padarot atlases procedūru objektīvāku un stiprinot piemērojamo profesionālās godprātības nodrošināšanas sistēmu. Papildus tam ar šo likumu tiek nostiprinātas Augstās tieslietu padomes izmeklēšanas pilnvaras. Augstā tieslietu padome aktīvi iesaistās, piemēram, 2020. gada 3. septembrī uzsākot īpašu izmeklēšanu par (pašreiz notiekošo) tiesas izmeklēšanu par apstākļiem, kas saistīti ar Slovākijas valstspiederīgā Jozef Chovanec nāvi pēc 2018. gada februārī Šarleruā lidostā notikušās policijas iejaukšanās. Likumā ir noteikts, ka Augstā padome no tiesu iestādēm var iegūt jebkuru dokumentu un informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu veikšanai, ieskaitot arī tiesu darbības revīziju veikšanu.

Tieslietu ministra tiesības uzdot prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu konkrētā lietā ir saistītas ar aizsardzības pasākumiem un praksē netiek izmantotas. Tieslietu ministrs var sniegt vispārīgus norādījumus prokuratūrai, kā arī uzdot tai uzsākt kriminālvajāšanu konkrētā lietā, taču nevar likt atturēties no kriminālvajāšanas 15 . Ja tieslietu ministrs uzdod uzsākt kriminālvajāšanu konkrētā lietā, šis norādījums ir jāpievieno lietas dokumentācijai; Beļģijas iestādes norāda, ka tiesības sniegt konkrētus norādījumus praksē netiek izmantotas. Šāda prakse apvienojumā ar ieviestajiem aizsardzības pasākumiem šķietami mazina risku, ka varētu tikt apdraudēta prokuratūras neatkarība 16 .

Kvalitāte

Tiesu sistēmas digitalizācijas process turpinās. Tiesu sistēmas digitalizācija joprojām ir jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz tiesas spriedumu pieejamību tiešsaistē un iespējām tiešsaistē ierosināt lietu, nosūtīt tiesas pavēstes un uzraudzīt dažādus tiesvedības posmus 17 . Attiecībā uz tiešsaistes piekļuvi tiesas nolēmumiem jānorāda, ka 2019. gada maija likums paredz visu spriedumu publicēšanu tiešsaistē, sākot no 2021. gada septembra 18 . Ir iesākta šim nolūkam nepieciešamās datubāzes izveide, taču Covid-19 pandēmijas dēļ tā ir iekavējusies. Attiecībā uz tiesu sistēmas darba procesu digitalizāciju jānorāda, ka vienotas tiesās izskatīto lietu pārvaldības sistēmas ieviešana tiek īstenota kopš 2007. gada. Sistēmu ar nosaukumu MaCH 19 šobrīd jau izmanto daudzas tiesas, taču inter alia vispārējas jurisdikcijas pirmās instances tiesas un apelācijas tiesas vēl nav sākušas to izmantot. Tiesu sistēmas digitalizācijas jautājuma atrisināšana uzlabotu tiesu sistēmas darba kvalitāti, kā arī nodrošinātu konsekventu un uzticamu tiesas datu lietderīgu vākšanu.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, pēdējā laikā ir pieņemti jauni pasākumi attiecībā uz tiesu sistēmu. Parlamenta nesen pieņemtais likums paredz rakstisko procedūru un videokonferenču plašāku izmantošanu tiesvedībā. Tajā ir ietverti pagaidu pasākumi, kas ir spēkā Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pastāvīgas izmaiņas tiesvedības procedūru norisē 20 . Minētais likums tika kritizēts saistībā ar tā iespējamo ietekmi uz tiesībām uz taisnīgu tiesu 21 . Valsts padome un Augstā tieslietu padome kritizēja arī to, cik strauji tika ieviesti izvirzītie priekšlikumi, uzsverot, ka pastāvīgas izmaiņas tiesvedības procedūru norisē ir rūpīgi jāapsver 22 .

Ir aizsācies process tiesu iestāžu resursu neatkarīgas pārvaldības panākšanai. 2014. gadā tika aizsākts process nolūkā panākt, ka tiesu iestādes neatkarīgi pārvalda savus resursus. Šajā procesā ir vērojama stagnācija — daļēji tādēļ, ka trūkst uzticama darba slodzes mērīšanas rīka, kas ir nepieciešams optimālai resursu sadalīšanai starp tiesām 23 . Ieinteresētās personas uzsver, cik svarīgi ir pabeigt resursu pārvaldības funkciju nodošanu pašām tiesu iestādēm 24 . Tiesu sistēmai problēmas rada arī pietiekamu resursu trūkums, kā tas norādīts trīs augstāko tiesu kopīgajā memorandā 25 . Turklāt nesen pieņemtā tiesas spriedumā valsts tika nosodīta par to, ka tiesu sistēmai netiek nodrošināti tiesību aktos paredzētie cilvēkresursi 26 . Kā norāda Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome, cilvēkresursu trūkums var negatīvi ietekmēt arī tiesu sistēmas darba efektivitāti 27 . Augstās tieslietu padomes šobrīd īstenotā iniciatīva, kuras mērķis ir padarīt karjeru tiesu sistēmā pievilcīgāku, varētu palīdzēt palielināt kandidātu uz tiesneša amatu skaitu 28 .

Tiek īstenotas arī vairākas citas reformas attiecībā uz tiesu sistēmas darba kvalitāti. Tiek reformēta procedūra sūdzību par tiesu darbu iesniegšanai; reformas mērķis ir padarīt to efektīvāku un pieejamāku iedzīvotājiem. Reformas gaitā šī procedūra tiks modernizēta un tiks iegūts labāks pārskats par sūdzību skaitu un raksturu. Tiek īstenota arī iniciatīva skaidras valodas lietošanas veicināšanai tiesu nolēmumos 29 . Attiecībā uz tiesvedības izmaksām jānorāda, ka tiesību aktu reformas rezultātā tika palielināta maksa par lietas iesniegšanu tiesā, vienlaikus grozot maksāšanas kārtību — tiesas nodevas tagad ir jāmaksā tikai tiesvedības beigās, un tās maksā zaudējusī puse 30 . Reformas mērķis ir padarīt prasības celšanu tiesā mazāk birokrātisku, taču palielinātās nodevas šo efektu varētu mazināt. Ienākumu slieksnis, kas nodrošina pilnīgas vai daļējas juridiskās palīdzības pieejamību, joprojām ir zems, un tas var negatīvi ietekmēt tiesu pieejamību iedzīvotājiem. Saistībā ar to jāatzīst, ka nesen veiktā ienākumu sliekšņu paaugstināšana ir pozitīvs notikums un turpmākajiem gadiem ir paredzēti pakāpeniski papildu paaugstinājumi.

Efektivitāte

Datu trūkuma dēļ nav pieejams pilnīgs pārskats par tiesu sistēmas darba efektivitāti. Lai gan atsevišķi dati ir pieejami, datu kopu nepilnības neļauj gūt pilnīgu priekšstatu par tiesu sistēmas darba efektivitāti 31 . Civillietu un komerclietu izbeigšanas koeficients dažos pēdējos gados ir palielinājies 32 , taču trūkst datu par lietu izskatīšanas ilgumu. Beļģija atrodas Eiropas Padomes Ministru komitejas pastiprinātā uzraudzībā saistībā ar civillietu pārmērīgi ilgo izskatīšanu pirmās instances tiesās. Administratīvajās tiesās lietu pabeigšanas koeficients pēdējos gados pārsniedz 100 %, taču tiesvedība vidēji joprojām ir ilga 33 . Uzticamu datu vākšana un pieejamības nodrošināšana ir būtiski svarīga tiesu sistēmas darba efektivitātes veicināšanai. Digitalizācijas procesa pabeigšana var palīdzēt sasniegt šo mērķi.

II.Pretkorupcijas regulējums

Pastāv virkne leģislatīvu pasākumu korupcijas novēršanai, tostarp deklarāciju sistēmas un amatpersonu rīcības kodeksi, kā arī īpaši ētikas noteikumi attiecībā uz parlamenta deputātiem un augstākajiem izpildvaras amatiem. Korupcijas apkarošanas centrālais birojs (CDBC-OCRC) ir federālās policijas paspārnē izveidots specializēts centrālais dienests, kurš izmeklē korupcijas gadījumus un atbalsta šādu gadījumu izmeklēšanu. Vairākām valsts struktūrām ir svarīga nozīme korupcijas apkarošanā un ētikas un profesionālās godprātības veicināšanā. Revīzijas palāta veic federālo valsts iestāžu budžeta, grāmatvedības un finanšu operāciju ārējo kontroli, savukārt Finanšu inspekcijas starpfederatīvais korpuss ir valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārbaudes attiecībā uz publisko izdevumu likumību, pamatotību un atbilstību. Finanšu informācijas apstrādes nodaļa apstrādā aizdomīgus finanšu darījumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un smagiem noziegumiem. Administratīvās ētikas un deontoloģijas birojs izstrādā noteikumus par profesionālo godprātību un palīdz federālajām administratīvajām iestādēm īstenot profesionālās godprātības veicināšanas pasākumus.

Transparency International 2019. gada korupcijas uztveres indeksā Beļģija saņēma 75 punktus no 100 un ir visaugstāk novērtēto ES dalībvalstu vidū, ieņemot 7. vietu Eiropas Savienībā un 17. vietu pasaulē. Saskaņā ar Eirobarometra 2020. gada speciālaptaujas par korupciju datiem 68 % respondentu uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta (vidēji ES — 71 %), un 19 % respondentu uzskata, ka korupcija ietekmē viņu personīgo ikdienas dzīvi (vidēji ES — 26 %). Uzņēmumu kategorijā 48 % uzņēmumu uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta (vidēji ES — 63 %), un 26 % uzņēmumu uzskata, ka korupcija sagādā problēmas darījumdarbības jomā (vidēji ES — 37 %) 34 . Turklāt 40 % respondentu uzskata, ka tiek īstenots pietiekams skaits sekmīgu kriminālvajāšanu, lai atturētu cilvēkus no korupcijas (vidēji ES — 36 %) 35 , savukārt 40 % uzņēmumu uzskata, ka cilvēki un uzņēmumi, kas pieķerti augstāko amatpersonu kukuļošanā, tiek pienācīgi sodīti (vidēji ES — 31 %).

Korupcijas apkarošanas krimināltiesiskais regulējums lielā mērā ir ieviests. Kriminālkodeksā kriminālatbildība ir paredzēta par kukuļošanu publiskajā un privātajā sektorā, kukuļņemšanu un kukuļdošanu, kā arī valsts un ārvalstu amatpersonu kukuļošanu 36 . Ikvienam ierēdnim, kurš savu pienākumu veikšanas laikā uzzina par noziegumu vai pārkāpumu (jo īpaši par korupciju), ir jāinformē prokurors un jānosūta visa attiecīgā informācija. Tiesām ir plaša jurisdikcija korupcijas lietās, tostarp attiecībā uz Beļģijas valstspiederīgo un Beļģijā reģistrētu uzņēmumu ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. ESAO ir uzsvērusi nepieciešamību par prioritāti noteikt ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu, kā arī pastiprināt fiziskām personām piemērojamās sankcijas un palielināt juridiskām personām piemērojamos naudas sodus 37 . Lai sekmētu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu atklāšanu, Beļģijā ir ieviests īpašs mehānisms, ar kura starpniecību amatpersonas un privāti uzņēmumi var ziņot par aizdomām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un šī informācija tiek nosūtīta Federālajai prokuratūrai. Tā lemj, vai uzsākt izmeklēšanu, pamatojoties uz kriminālvajāšanas lietderības principu.

Korupcijas apkarošanas centrālais birojs (CDBC-OCRC) ir federālās policijas paspārnē izveidots specializēts centrālais dienests. Tas izmeklē pret valsts interesēm vērstus noziedzīgus nodarījumus un korupcijas gadījumus un atbalsta to izmeklēšanu; sodi par šādiem pārkāpumiem ir paredzēti 1999. gada 10. februāra Likumā par korupcijas apkarošanu 38 . CDBC-OCRC, kura darbību uzrauga Federālā prokuratūra, koordinē rīcību valsts līmenī, sniedz atbalstu citiem policijas dienestiem norādījumu vai konsultāciju veidā un pārrauga Nacionālās drošības plāna prioritāšu pārvaldību. CDBC-OCRC ir divas nodaļas: publiskā iepirkuma nodaļa, kura izmeklē ar valdības piešķirtajiem līgumiem saistītus krāpšanas gadījumus, un finanšu krāpniecības nodaļa, kura izmeklē ar subsīdijām un dotācijām saistītus krāpšanas gadījumus vai ierēdņu un politiķu kukuļošanas gadījumus. CDBC-OCRC ir arī divas īpašas vienības: nodaļa, kura atbild par krāpšanas apkarošanu futbola jomā, un Azartspēļu komisijas sadarbības birojs, kurš koordinē kopīgi veiktās izmeklēšanas darbības. Lai gan iepriekš ir veikti ievērojami tiesībaizsardzības nozarei pieejamo federālā budžeta līdzekļu un darbinieku samazinājumi, kas īpaši skāra tās nodaļas, kas atbild par korupcijas novēršanu un apkarošanu, nesen ir veikti pasākumi CDBC-OCRC stiprināšanai.

Īpaša ziņošanas sistēma ir izveidota arī policijā. Policijai ir pašai savi ētikas un profesionālās godprātības noteikumi, deontoloģijas kodekss un komisija, kā arī pašai savi inspekcijas dienesti, piemēram, Comité P (ārējā uzraudzība) un Galvenā inspekcija (iekšējā uzraudzība) 39 . Taču ieinteresētās personas uzskata, ka tiesībaizsardzības iestādēm pieejamos resursus ir jāturpina palielināt, lai spētu aktīvi apkarot korupciju 40 . Tas tika uzsvērts arī GRECO nesen veiktajā Beļģijas tiesībaizsardzības jomas novērtējumā, kurā tika ieteikts palielināt darbinieku skaitu, piešķirt vairāk resursu iekšējās kontroles nodaļai, lai tā varētu aktīvi apkarot korupciju, un izvērtēt nepieciešamību ieviest vadošos amatos un ar augstu korupcijas risku saistītos amatos strādājošo amatpersonu pienākumu deklarēt aktīvus / finanšu intereses 41 . Tomēr sabiedrība Federālo policiju uztver pozitīvi, un CDBC-OCRC tiek uzskatīts par patiesi neatkarīgu no politiskajiem spēkiem. Policija joprojām ir tā iestāde, kurai Beļģijas iedzīvotāji korupcijas apkarošanas jomā uzticas visvairāk (56 %), apsteidzot tiesu sistēmu (26 %) un plašsaziņas līdzekļus (18 %) 42 . Oficiālie rādītāji liecina, ka 2019. gadā tika reģistrēti 435 korupcijas gadījumi salīdzinājumā ar 435 gadījumiem 2018. gadā un 492 gadījumiem 2017. gadā. 126 gadījumi no 2019. gadā reģistrētajiem gadījumiem bija saistīti ar korupciju publiskajā sektorā, 119 — ar ierēdņu veiktu līdzekļu piesavināšanos, bet 91 — ar amatpersonas veiktu dokumentu viltošanu 43 .

Vairākām valsts struktūrām ir svarīga nozīme korupcijas apkarošanā un ētikas un profesionālās godprātības veicināšanā. Revīzijas palāta veic federālo valsts iestāžu budžeta, grāmatvedības un finanšu operāciju ārējo kontroli, savukārt Finanšu informācijas apstrādes nodaļa apstrādā aizdomīgus finanšu darījumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un smagiem noziegumiem. Administratīvās ētikas un deontoloģijas birojs (BAED-BEDA), kas federālā līmenī tika izveidots 2006. gada jūnijā, izstrādā noteikumus par profesionālo godprātību un palīdz federālajām administratīvajām iestādēm īstenot godprātības veicināšanas pasākumus. Tā darbam ir profilaktiska nozīme federālās valsts pārvaldes darbinieku profesionālās godprātības uzraudzībā, un tas organizē amatpersonu apmācību. Veicot savus padomdevēja pienākumus, tas ministru vajadzībām sagatavo atzinumus un ieteikumus par federālo profesionālās godprātības politiku un nodrošina ētikas noteikumu īstenošanu un interešu konfliktu novēršanu federālajā civildienestā. Arī 2014. gadā izveidotās Federālās ētikas komitejas darbam ir profilaktiska nozīme, un tā galvenokārt sniedz konsultācijas amatpersonām par ētikas un interešu konflikta jautājumiem. Tā arī sagatavo vispārīgus atzinumus pēc sabiedrības interešu pārstāvju, Pārstāvju palātas, Senāta vai valdības pieprasījuma.

Lai arī Beļģijā nav īpašas valsts politikas attiecībā uz korupcijas novēršanu, federālās iestādes ir ieviesušas dažādus profesionālās godprātības nodrošināšanas pasākumus 44 . “Federālās valsts pārvaldes iestāžu amatpersonu ētikas noteikumi” 45 ietver amatpersonu Rīcības kodeksu. Amatpersonām paredzētais 2018. gada 15. jūlija Rīcības kodekss attiecas uz federālās valsts pārvaldes stratēģisko iestāžu vadītājiem un to vietniekiem, kā arī uz direktoriem, taču nav piemērojams citiem stratēģisko iestāžu darbiniekiem. Ieinteresētās personas kā vienu no nepilnībām minēja to, ka trūkst ministriem un stratēģisko nodaļu darbiniekiem piemērojama ētikas kodeksa. To uzsvēra arī GRECO, kura ir ieteikusi pieņemt ētikas kodeksu ar plašāku tvērumu un skaidrus un saskaņotus ētikas noteikumus attiecināt arī uz stratēģisko iestāžu darbiniekiem, piemērojot arī attiecīgus uzraudzības pasākumus un sankcijas 46 .

Federālā parlamenta deputāti apņemas ievērot īpašu Deontoloģijas kodeksu, kas pievienots Reglamentam 47 . Taču, kā uzsver GRECO, ir nepieciešams konsekvents un lietderīgs regulējums un uzraudzība attiecībā uz parlamenta deputātu rīcību, kas saistīta ar dāvanām, ziedojumiem un citiem labumiem, kā arī pienācīgi sodi, par kuriem tiek informēta arī sabiedrība. Turklāt, lai arī Revīzijas palātas sankciju piemērošanas pilnvaras attiecībā uz mandātiem 2019. gadā tika paplašinātas, nepastāv nekādas sankcijas, ko par ētikas noteikumu pārkāpumiem varētu piemērot parlamenta deputātiem 48 .

Interešu konfliktus reglamentē dažādi tiesību akti, un katrā no tiem ir paredzēti īpaši mehānismi, kas pielāgoti to darbības jomai. Piemēram, karaļa 1937. gada 2. oktobra dekrēts nosaka publiskā sektora darbinieku statusu, lai palīdzētu tiem izvairīties no interešu konflikta, savukārt 2016. gada 17. jūnija likums reglamentē publiskā iepirkuma tirgu darbību. Noteikumi par parlamenta deputātu interešu konfliktiem ir ietverti Deontoloģijas kodeksā, taču trūkst skaidru noteikumu, kas reglamentētu stratēģisko nodaļu darbinieku nodarbināšanu. Nav ieviesta kārtība, kādā pārbaudīt stratēģisko nodaļu darbinieku profesionālo godprātību, un nav mehānismu, kā izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar citām šo darbinieku aktivitātēm, izņemot darbiniekus, kuriem ir piemērojams amatpersonu Rīcības kodekss 49 . Turklāt nav nodrošināta stratēģisko nodaļu personālsastāva un darbinieku atalgojuma pārredzamība un par šo darbinieku iecelšanu amatā netiek informēta sabiedrība. Šajā saistībā GRECO ir ieteikusi izstrādāt noteikumus, kuros būtu izklāstīti nosacījumi stratēģisko nodaļu darbinieku tiešai pieņemšanai darbā un nodarbināšanai, ņemot vērā ar profesionālo godprātību un interešu konfliktiem saistītos riskus. Turklāt visu stratēģisko nodaļu darbinieku vārdi, uzvārdi un pienākumi būtu jāpublicē tiešsaistē 50 . Tika uzsvērti arī potenciālie ieguvumi, ko varētu sniegt prasība augstākajām izpildvaras amatpersonām sagatavot ad hoc ziņojumus ik reizi, kad rodas pretrunas starp viņu privātajām interesēm un oficiālajiem pienākumiem 51 .

Ierēdņiem un stratēģiskajiem konsultantiem ir pienākums iesniegt aktīvu deklarācijas un savu mandātu, amatu un praktizēto profesiju sarakstu. Saskaņā ar 1995. gada 2. maija likumu ierēdņiem ir pienākums iesniegt deklarācijas Revīzijas palātas reģistrā. Ar 2018. gada 14. oktobra likumu pienākums iesniegt mandātu, amatu, praktizēto profesiju un aktīvu sarakstu tiek attiecināts uz ievērojami plašāku personu loku 52 . No 2019. gada janvāra mandāti būs jādeklarē arī valdības kontrolē esošo juridisko personu valdēs, konsultatīvajās padomēs un vadības komitejās strādājošajiem locekļiem, kuri par to saņem atalgojumu. Jaunie pienākumi attiecas arī uz valdības komisāriem un dažiem ministru kabineta darbiniekiem, kā arī uz Federālās valdības darbiniekiem, kas sniedz konsultācijas politikas jautājumos 53 , un valdības pārstāvjiem uzņēmumu valdēs 54 . Revīzijas palāta publicē mandātu sarakstus Beļģijas Oficiālajā vēstnesī un savā tīmekļa vietnē un atbild par soda piemērošanu gadījumos, kad pārkāpumam ir piemērojams administratīvs sods vai kriminālsods. Savukārt aktīvu deklarācija Revīzijas palātai tiek iesniegta aizzīmogotā aploksnē — tā netiek publicēta, un Revīzijas palāta nepārbauda arī tās pareizību. Tāpēc GRECO ieteica, ka deklarācijām to pašreizējā formā ir jāpievieno arī informācija par ienākumiem, tās ir jāpublisko un jāpadara vieglāk pieejamas oficiālā tīmekļa vietnē.

2018. gada jūlijā tika ieviesti jauni lobēšanas noteikumi attiecībā uz Pārstāvju palātu. Personām, kuras pārstāv noteiktas organizācijas un īsteno darbības, kuru mērķis ir tieši vai netieši ietekmēt politiku, politikas īstenošanu vai lēmumu pieņemšanu Pārstāvju palātā, ir jāparaksta konkrēti ētikas noteikumi un jāapņemas tos ievērot. Šā pasākuma mērķis ir palielināt pārredzamību un samazināt interešu konfliktu skaitu. Lobistu reģistrs tiek publicēts Pārstāvju palātas tīmekļa vietnē. Taču noteikumi par parlamenta deputātu sadarbību ar lobistiem vēl ir jāpieņem, un nav arī nekādu noteikumu, kas reglamentētu attiecības starp augstākajiem izpildvaras darbiniekiem, lobistiem un citām trešām personām. Tādēļ GRECO iesaka ieviest noteikumus un norādījumus par to, kā augstākajos izpildvaras amatos strādājošajām personām būtu jāpārvalda šādi kontakti. GRECO arī iesaka veikt pasākumus, kas padarītu pārredzamākus šādu kontaktu nolūkus, identificējot personas, ar kurām vai kuru vārdā šādi kontakti tiek veidoti, un atklājot konkrētu(-us) apspriesto(-os) tematu(-us). Noteikumi, kas attiecas uz valsts ierēdņiem un parlamenta deputātiem, pienācīgi reglamentē arī ar “virpuļdurvju efektu” saistītos jautājumus. Taču noteikumi, kas izklāstīti augstākajos izpildvaras amatos strādājošo personu Rīcības kodeksā, tiek uzskatīti par nepietiekamiem, jo uz ministriem neattiecas tikpat kā nekādi noteikumi, savukārt stratēģisko nodaļu ierindas darbiniekiem netiek piemēroti vispār nekādi noteikumi 55 .

Beļģijā nav vispārēja trauksmes cēlēju aizsardzības regulējuma. Lai gan federālā un flāmu kopienas līmenī noteikumi pastāv, citos valdības līmeņos vēl ir jāpieņem pienācīgas sistēmas trauksmes cēlēju aizsardzībai. Attiecībā uz privāto sektoru jānorāda, ka aizsardzība tiek nodrošināta vienīgi finanšu jomā.

III.Plašsaziņas līdzekļu plurālisms

Beļģijā ir trīs lingvistiskās un kultūras kopienas, kurām ir piešķirtas pilnvaras risināt ar plašsaziņas līdzekļu plurālismu saistītus jautājumus. Tiesiskais regulējums attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu ir balstīts uz konstitucionālu aizsardzības pasākumu kopumu, kas paredzēts preses brīvības un vārda brīvības nodrošināšanai, kā arī uz tiesību aktiem. Neatkarīgie audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu regulatori nodrošina plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību 56 .

Trīs audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu regulatori ir atbildīgi par plašsaziņas līdzekļiem, kas ir attiecīgo lingvistisko kopienu (nīderlandiešu, franču un vācu) jurisdikcijā. Flāmu kopienā regulators ir Vlaamse Regulator voor de Media (VRM); tā ir neatkarīga aģentūra un juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Flāmu kopienas regulatora uzdevums ir īstenot plašsaziņas līdzekļu darbības noteikumus flāmu kopienā, risināt ar plašsaziņas līdzekļu darbības noteikumiem saistītus strīdus un saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegt apraides licences un virszemes apraides platformu izmantošanas licences, kā arī pakalpojumu sniedzējiem dot atļauju pārraidīt apraides programmas. Franciski runājošajā kopienā attiecīgā iestāde ir Conseil supérieur de l’Audiovisuel (CSA), kas ir neatkarīga aģentūra un juridiska persona, savukārt Medienrat ir regulators vāciski runājošajā kopienā. Plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta (MPM 2020) ziņojumos ir norādīts, ka plašsaziņas līdzekļu regulatoru neatkarības apdraudējums ir ļoti zems. Tajos jo īpaši ir minēts, ka Beļģijā tiek ievērots neatkarības garantēšanas princips un ka darbs plašsaziņas līdzekļu regulatorā parasti nav savienojams ar amatu valdībā vai interesēm plašsaziņas līdzekļos vai reklāmas uzņēmumā. Attiecībā uz flāmu kopienu jānorāda, ka Flandrijas plašsaziņas līdzekļu regulatora palātas locekļus amatā ieceļ un no tā atceļ Flandrijas valdība 57 . Viņu pilnvaru periods ir pieci gadi, un tas ir atjaunojams. Vāciski runājošās kopienas Medienrat veido lēmumu pieņēmēja palāta un konsultatīvā palāta. Franciski runājošajā kopienā regulatora locekļus amatā ieceļ Valonijas-Briseles federācijas (to dēvē arī par franču valodas kopienu) valdība. Viņu pilnvaru periods ir četri gadi, un arī tas ir atjaunojams. Attiecībā uz šo regulatoru Beļģijas iestādes norāda, ka amatā iecelšanas un atlaišanas kārtība tiks pārskatīta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) transponēšanas ietvaros. Ar šo direktīvu ES tiesību aktos tiek nostiprinātas plašsaziņas līdzekļu regulatoru neatkarības garantijas, nosakot, ka tiem jābūt juridiski nošķirtiem un funkcionāli neatkarīgiem no savas valsts valdības un jebkuras citas publiskas vai privātas iestādes. Valsts apmeklējuma laikā tika paustas bažas par franciski un vāciski runājošo kopienu regulatoru rīcībā esošo resursu pietiekamību.

Beļģijā ir divas ļoti aktīvas preses padomes. Conseil de déontologie journalistique (CdJ) 58 , kas izveidota 2009. gadā, ir pašregulējuma struktūra franciski un vāciski runājošo kopienu plašsaziņas līdzekļiem. Tās sastāvā ir izdevēju, žurnālistu, galveno redaktoru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Raad voor de Journalistiek 59 ir pašregulējuma struktūra nīderlandiešu valodā runājošās kopienas plašsaziņas līdzekļiem — gandrīz visi šie plašsaziņas līdzekļi ir tās locekļi, vai arī tos pārstāv laikrakstu un žurnālu izdevēju asociācijas. Abas padomes ir neatkarīgas un izskata iedzīvotāju iesniegtās sūdzības. Tās palīdz izstrādāt žurnālistu deontoloģijas standartus, izdodot pamatnostādnes. Ieinteresētās personas norāda, ka CSA un CdJ starpā pastāv domstarpības par to jurisdikciju attiecībā uz deontoloģijas standartu ievērošanu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu jomā 60 .

Gan nīderlandiešu valodā runājošās kopienas, gan franciski runājošās kopienas plašsaziņas līdzekļu regulatori sniedz sabiedrībai informāciju par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām. VRM katru gadu publicē Ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju 61 , savukārt CSA uztur tīmekļa vietni, kurā aplūkojams plašsaziņas līdzekļu piedāvājums Valonijas-Briseles federācijā 62 . Abu publikāciju mērķis ir nodrošināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību, un tās tiek uzskatītas par labu praksi, jo īpaši pārskatītās AVMPD kontekstā 63 .

Beļģija nodrošina preses brīvības un vārda brīvības konstitucionālu aizsardzību, kā arī žurnālista profesijas aizsardzību. Likums par žurnālistu informācijas avotu aizsardzību ir spēkā kopš 2005. gada 7. maija 64 . Taču 2019. gadā tika iesniegts likumprojekts, saskaņā ar kuru kriminālsods tiktu piemērots ikvienai personai, kura atklāj klasificētu informāciju 65 . Pēc Valsts padomes paustās kritikas, kuru tā pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt informācijas brīvību 66 , valdība ir apņēmusies grozīt minēto likumprojektu 67 . Viens no iespējamajiem sodiem par neslavas celšanu ir arī brīvības atņemšana. MPM 2020 ziņojumos ir paustas bažas par aizvien pieaugošo žurnālistu nodarbinātības nestabilitāti valstī. Žurnālistu iebiedēšana un draudi vai uzbrukumi žurnālistiem notiek samērā reti 68 . Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma 2020. gadā publicēja piecus brīdinājumus par gadījumiem, kad žurnālistus tiešsaistē aizskar privātdetektīvi. Kā labas prakses piemēru Flandrijas Žurnālistu asociācija 2019. gadā izveidoja palīdzības tālruni, kur zvanīt pret žurnālistiem vērstas fiziskas vai verbālas agresijas gadījumos.  69

Tiesības piekļūt valdības rīcībā esošajai informācijai ir nostiprinātas Konstitūcijā 70 . Tomēr tiek ziņots, ka spēkā esošie noteikumi un kārtība, kādā iegūstama šāda piekļuve, ir nepilnīga, piemēram, attiecībā uz iespējām iesniegt pārsūdzību 71 . MPM 2020 ziņojumos ir arī norādīts, ka pastāv tikai daži mehānismi, kas ļauj iegūt informāciju, piemēram, par trauksmes cēlēju lietu skaitu, kvalifikāciju vai procesuālo statusu, neraugoties uz to, ka šādas procedūras pastāv un ir ieviesti noteikti aizsardzības pasākumi.

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Beļģija ir federāla valsts, kurā ievērojamas pilnvaras ir piešķirtas kopienām un reģioniem. Federālā līmenī Beļģijā ir divpalātu parlamentārā pārvaldes sistēma 72 . Parlamentu veido Pārstāvju palāta un Senāts. Tiesību aktu priekšlikumus var sagatavot valdība un abu parlamenta palātu deputāti 73 . Konstitucionālā tiesa ir pilnvarota pārskatīt Federālā parlamenta un kopienu un reģionu parlamentu pieņemtos tiesību aktus. Līdztekus tiesu sistēmai svarīga loma līdzsvara un atsvara sistēmā ir arī neatkarīgām iestādēm.

Ietekmes novērtējumu veikšana un apspriešanās ar ieinteresētajām personām ir labi iedibināta prakse likumdošanas procesā. Dažādu līmeņu valdības iestādes īsteno politiku, kas paredz likumdošanas procesā veikt ietekmes novērtējumus un apspriesties ar ieinteresētajām personām; tas bieži notiek ar konsultatīvu struktūru starpniecību. Piemēram, Flandrijas publiskā pārvalde ietver astoņas stratēģiskās konsultatīvās padomes, kurās darbojas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas, kā arī vietējo pašvaldību pārstāvji un eksperti. Sagatavojot tiesību aktus, Flandrijas valdībai ir pienākums konsultēties ar šīm konsultatīvajām padomēm, kuras var sniegt konsultācijas arī pēc savas iniciatīvas. Lai arī likumdošanas procesā bieži notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām, nav pieejami statistikas dati par to, cik apspriešanās sanāksmju ir bijušas pieejamas plašai sabiedrībai 74 . Šajā saistībā varētu būt lietderīgi izveidot centrālu un publisku datubāzi, kurā apkopota informācija par visām sanāksmēm, kurās notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām 75 .

Pagaidu valdībai tika piešķirtas īpašas pilnvaras ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas risināšanai. Valdība 2020. gada 13. martā izsludināja valsts plāna reaģēšanai ārkārtas situācijās īstenošanu federālā līmenī 76 . Vēlāk pagaidu valdībai tika piešķirtas visas pilntiesīgas valdības pilnvaras, kā arī īpašas pilnvaras krīzes pārvarēšanai 77 . Īpašās pilnvaras ietvēra tiesības ar karaļa dekrētu pieņemt pasākumus sabiedrības veselības un sabiedriskās kārtības uzlabošanai 78 . Valsts padome sagatavoja ex ante atzinumu par īpašo pilnvaru piešķiršanu 79 . Valdībai piešķirtās īpašās pilnvaras beidzās 2020. gada 30. jūnijā.

Valsts padomes konsultatīvā nodaļa saskaras ar ievērojamu darba apjomu. Valsts padomei ir būtiska nozīme tiesību aktu projektu kvalitātes pārbaudīšanā. Straujais darba apjoma pieaugums pēdējās desmitgadēs un izskatāmo juridisko jautājumu aizvien pieaugošā sarežģītība apgrūtina padomes konsultatīvās nodaļas efektīvu darbību 80 . Problēmas vēl vairāk saasina biežā saīsināto procedūru izmantošana padomes darbā un resursu trūkums 81 .

Patlaban tiek veidota jauna Valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāde. Valsts līdztiesības struktūra Unia ir Valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāde, kam GANHRI 82 ir piešķīrusi B statusu. Šobrīd tā ir pilnvarota rīkoties diskriminācijas novēršanas jomā visos valdības līmeņos 83 . Federālais parlaments 2019. gada aprīlī pieņēma tiesību aktu, ar kuru izveido jaunu Federālo cilvēktiesību aizsardzības iestādi, kuras pilnvaras attieksies uz visām pamattiesībām. Lai gan šobrīd ir paredzēts, ka tās pilnvaras attieksies tikai uz federāla rakstura jautājumiem 84 , minētajā tiesību aktā ir paredzēta iespēja izveidot sadarbības padomi, ja dažādu līmeņu valdības iestādes spēs vienoties par sadarbības līgumu, kas paredz paplašināt iestādes pilnvaras, attiecinot tās arī uz citiem jautājumiem. Šīs jaunās iestādes valdes locekļu atlases procedūra nu ir noslēgusies, un valdes pirmā sanāksme notiks 2020. gada septembrī. Arī federālajam Ombuda birojam ir tiesības izskatīt sūdzības par federālās administrācijas darbību, kā arī sniegt ieteikumus un sagatavot ziņojumus par konstatētajiem faktiem. Ombuda biroji ir izveidoti arī reģionu līmenī un pastāv arī ombuda biroji, kas nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem.

Nesen pieņemts likums nodrošina pilsoniskās sabiedrības organizācijām plašākas iespējas aizstāvēt savas likumā paredzētās intereses. Beļģijā ir atvērta pilsoniskās sabiedrības telpa 85 , un likumdošanas procesā regulāri notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Pēc Konstitucionālās tiesas 2013. gada nolēmuma pieņemšanas ar 2018. gada decembra likumu juridiskām personām tiek dota iespēja uzsākt tiesvedību nolūkā aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības 86  , kas ir daļa no to likumā paredzētajām interesēm. Turklāt kopš 2019. gada maija lūgumrakstu iesniedzējiem, kuri savākuši vairāk nekā 25 000 Beļģijā dzīvojošu fizisku personu parakstus, ir tiesības tikt uzklausītiem Pārstāvju palātā.

I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā.*

* Saraksts ar informāciju, kas saņemta saistībā ar 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanu, ir pieejams (COM tīmekļa vietnē).

Access Info Europe un Tiesību un demokrātijas centrs (Centre for Law and Democracy), Tiesību uz informāciju globālie rādītāji. https://www.rti-rating.org/country-data/ .

Beļģijas federālā valdība (2020), Beļģijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Briseles franciski runājošās kopienas pirmās instances tiesa, 2020. gada 13. marta spriedums.

Bureau Statistische Analyse (2020), “Informatievraag d.d. 25 mei 2020 door de Europese Commissie met betrekking tot omkoping”.

Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs (2020), 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments. https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2020 .

CEPEJ (2018), Tiesu sistēmu novērtējums (2016.–2018. gada cikls): Beļģija.

CIVICUS Monitor, “Tracking civic space: Belgium”. https://monitor.civicus.org/country/belgium/ .

Konstitucionālā tiesa, Kasācijas tiesa un Valsts padome (2019), “Gemeenschappelijk memorandum van het Grondwettelijk Hof, het Hof van Cassatie en de Raad van State” (Konstitucionālās tiesas, Kasācijas tiesas un Valsts padomes kopīgs memorands). http://www.raadvanstate.be//?action=doc&doc=1095 .

Eiropas Padome: CCJE-BU (2020), “Report on the independence and impartiality of the judiciary in the Member States of the Council of Europe” (2019. gada izdevums).

Eiropas Padome: Ministru komiteja (2000), “Recommendation Rec(2000)19 of the Committee of Ministers to Member States on the role of public prosecution in the criminal justice system”.

Ministru padome (2006), Piezīme par politiku attiecībā uz profilaktisku profesionālās godprātības nodrošināšanu federālā līmenī.

Valsts padome, Konsultatīvais atzinums 67.142/AV, 2020. gada 25. marts.

Valsts padome, 2020. gada 28. maija spriedums lietā Reliģiska rakstura pulcēšanās, 247.674.

Valsts padome (2019), Valsts padomes 2019. gada 4. jūlija memorands.

Eiropas Savienības Tiesa, 2019. gada 12. decembra spriedums lietā PPU ZB, C-627/19 PPU.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), “Eurobarometer: perceived independence of the national justice system in the EU among the general public”.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), “Special Eurobarometer 502: corruption”.

Eiropas Komisija (2020), ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Flandrijas Žurnālistu asociācija, “VVJ richt Meldpunt in voor agressie tegen journalisten” (Palīdzības tālrunis, kur zvanīt pret žurnālistiem vērstas fiziskas un verbālas agresijas gadījumos). https://journalist.be/2019/03/vvj-richt-meldpunt-in-voor-agressie-tegen-journalisten .

Flāmu kopienas plašsaziņas līdzekļu regulators (2019), “Mediaconcentratie in Vlaanderen” (Flāmu kopienas ziņojums par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju). https://www.vlaamseregulatormedia.be/en/documents .

Franciski un vāciski runājošo advokātu asociācija un citas tiesnešu un advokātu asociācijas (2020), “Ik geloof in de rechtsstaat!” (Es ticu tiesiskumam!).

GRECO (2019), Piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Beļģiju. “Preventing corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies” (Korupcijas novēršana un profesionālās godprātības veicināšana centrālajā valdībā (augstākajos izpildvaras amatos) un tiesībaizsardzības iestādēs).

GRECO (2019), ceturtā novērtēšanas kārta. Otrais pagaidu atbilstības ziņojums par Beļģiju. “Corruption prevention in respect of members of parliament, judges and prosecutors” (Korupcijas novēršana parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru vidū).

Augstā tieslietu padome (2019), “Memorandum voor een betere werking van justitie” (Memorands labākai tiesu sistēmas darbībai).

Žurnālistu padome, Žurnālistu padomes tīmekļa vietne. https://www.rvdj.be/ .

Žurnālistu ētikas padome, Žurnālistu ētikas padomes tīmekļa vietne. https://www.lecdj.be/fr/ .

2020. gada 27. marta Likums, ar kuru karalim tiek atļauts īstenot pasākumus Covid-19 izplatības apturēšanai (II).

2020. gada 31. jūlija Likums, kas ietver dažādus steidzamus pasākumus tiesiskuma jomā.

Ministra 2020. gada 13. marta Dekrēts par Covid-19 izraisītās krīzes koordinēšanu un pārvaldību federālā līmenī.

ESAO (2018), “Phase 3 evaluation of Belgium: additional written report”.

ESAO (2019), “Better regulation practices across the European Union”.

Augstās tieslietu padomes priekšsēdētāja Vanessa de Francquen (2020), vēstule Pārstāvju palātas priekšsēdētājam par likumu, kurā ietverti dažādi nosacījumi attiecībā uz tiesiskumu koronavīrusa izplatības apkarošanas kontekstā.

Karaļa 2019. gada 22. maija Dekrēts par plānu reaģēšanai ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju pārvaldību pašvaldību un provinču līmenī un par mēru un provinču gubernatoru lomu krīzes situācijās un situācijās, kad nepieciešama koordinācija vai pārvaldība valsts līmenī.

Karaļa 2003. gada 31. janvāra Dekrēts, ar kuru izveido plānu reaģēšanai krīzes situācijās un situācijās, kad nepieciešama koordinācija vai pārvaldība valsts līmenī.

Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu augstākā padome, “Guide des médias, sociétés, groupes et secteurs” (Rokasgrāmata plašsaziņas līdzekļiem, uzņēmumiem, grupām un nozarēm). https://www.csa.be/pluralisme/ .

ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (2016), “Country review report of Belgium: review by Mexico and the Netherlands of the implementation by Belgium of articles 15–42 of chapter III. “Criminalization and law enforcement” and articles 44–50 of chapter IV. “International cooperation” of the United Nations Convention against Corruption for the review cycle 2010–2015”.

Virtuāls Beļģijas apmeklējums 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanas kontekstā.

II pielikums. Valsts (Beļģijas) apmeklējums

2020. gada maijā un jūnijā notika Komisijas dienestu virtuālas sanāksmes ar šādām personām un iestādēm:

·Akadēmiskās vides eksperti

·Centrālais korupcijas apkarošanas birojs

·Tiesu un tribunālu kolēģija

·Valsts padome

·Flāmu plašsaziņas līdzekļu regulators

·Augstā tieslietu padome

·Audiovizuālas nozares augstā padome

·Žurnālistu ētikas padome

·Vāciski runājošās kopienas plašsaziņas līdzekļu padome

·Tieslietu ministrija

·Prokuratūra

·Administratīvo tiesu dienests

·Transparency International Belgium 

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas tiesību centrs

·Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Free Press Unlimited

·Front Line Defenders

·ILGA-Europe

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskais preses institūts

·Mūžizglītības platforma

·Iniciatīva Open Society Justice / Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International EU 

(1)    Šīs tiesas izskata arī apelācijas sūdzības par miertiesu un policijas tiesu pieņemtajiem nolēmumiem.

(2)    Tostarp 162 miertiesas, 15 policijas tiesas, deviņas komerctiesas, deviņas darba tiesas un piecas administratīvās tiesas.

(3)    Valsts padomei ir arī konsultatīvā nodaļa, kas sagatavo atzinumus par tiesību aktu projektiem.

(4)    Zvērināto tiesa, kas sanāk pēc vajadzības un ko veido trīs tiesneši un divpadsmit pilsoņu žūrija, izskata vissmagākās krimināllietas.

(5)    Konstitūcijas 151. pants.

(6)    Augsto tieslietu padomi veido 22 tiesneši, astoņi advokāti, seši profesori un astoņi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Puse padomes locekļu runā franču valodā, bet otra puse — nīderlandiešu valodā.

(7)    Oficiāli — karalis.

(8)    Atbildīgais ministrs var atteikties iecelt amatā Augstās tieslietu padomes izvirzīto kandidātu tikai skaidri pamatotu iemeslu dēļ (piemēram, pārkāpumu vai nelikumību dēļ) un nedrīkst lemt par cita kandidāta iecelšanu. Tā vietā viņam iecelšanas lieta jānosūta atpakaļ Augstajai padomei un jālūdz iesniegt jaunu priekšlikumu. Lēmumu neiecelt amatā kandidātu uz tiesneša amatu var apstrīdēt Valsts padomē. Šādas tiesvedības laikā var norādīt arī uz Augstās padomes priekšlikuma nelikumību.

(9)    Lai gan 9 % plašas sabiedrības un 12 % uzņēmumu norāda, ka tiesu iestāžu neatkarību uzskata par “ļoti labu”, un 54 % iedzīvotāju un 47 % uzņēmumu to uzskata par “diezgan labu”, 26 % iedzīvotāju un 24 % uzņēmumu tiesu iestāžu neatkarību uzskata par “diezgan sliktu” vai “ļoti sliktu”. 44. un 46. attēls, 2020. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā; Eirobarometra aptauja. Tiesu iestāžu neatkarības līmenis tiek iedalīts šādās kategorijās: ļoti zems (tiesu iestāžu neatkarību par diezgan labu vai ļoti labu uzskata mazāk kā 30 % respondentu), zems (30–39 % respondentu), vidējs (40–59 % respondentu), augsts (60–75 % respondentu), ļoti augsts (vairāk nekā 75 % respondentu).

(10)    Tiesu kodekss, I sējums, VI sadaļa, Vter nodaļa, 1. iedaļa.

(11)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, 32. lpp.

(12)    Atsevišķos gadījumos izvirzīšanas noteikumi ietver arī vecuma ierobežojumus.

(13)      2019. gada 23. marta Likums, ar kuru groza Tiesu kodeksu nolūkā uzlabot tiesu sistēmas un Augstās tieslietu padomes darbību. Tā vietā kandidātiem ir iespēja arī iziet praksi tiesu iestādēs.

(14)      Šajā saistībā skatīt arī: GRECO ceturtā novērtēšanas kārta. Otrais pagaidu atbilstības ziņojums, 12. lpp.

(15)    Konstitūcijas 151. pants.

(16)    Sk. arī: Ministru komitejas Ieteikums Rec(2000)19, 13. punkta d) apakšpunkts: ja valdībai ir pilnvaras sniegt norādījumus kriminālvajāšanas sākšanai konkrētā lietā, šādiem norādījumiem jābūt papildinātiem ar pienācīgām garantijām, ka atbilstoši valsts tiesību aktiem tiek ievēroti pārredzamības un taisnīguma principi. Attiecībā uz aizsardzības pasākumiem skatīt 13. punkta d) un e) apakšpunktu; sk. arī Tiesas 2019. gada 12. decembra spriedumu lietā Openbaar Ministerie (Procureur du Roi de Bruxelles), C-627/19 PPU, kurā Tiesa attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi, kuru Beļģijas prokuratūra izdevusi, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, nosprieda, ka valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem šāda ordera izsniegšanas pilnvaras tiek paredzētas iestādei, kas pati nav tiesu iestāde, nav aizliegti. Skatīt arī Eiropas Komisijas Ziņojumu par to, kā ir īstenots Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm.

(17)      27. attēls, 2020. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(18)      2019. gada 5. maija Likums, ar ko groza Kriminālprocesa kodeksu un Tiesu kodeksu. Sākotnēji likums paredzēja visu spriedumu publicēšanu tiešsaistē, sākot ar 2020. gada septembri, taču to nesen grozīja ar 2020. gada 31. jūlija Likumu, kas ietver dažādus steidzamus pasākumus tiesiskuma jomā.

(19)    Mammouth @ Central Hosting.

(20)    Likums, ar kuru ievieš steidzamus pasākumus tiesiskuma jomā koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas kontekstā.

(21)    Sk., piemēram, Augstās tieslietu padomes priekšsēdētāja (2020), vēstule Pārstāvju palātas priekšsēdētājam par likumu, kurā ietverti dažādi nosacījumi attiecībā uz tiesiskumu koronavīrusa izplatības apkarošanas kontekstā.

(22)    Valsts padomes 2020. gada 22. jūnija Konsultatīvais atzinums 67.516/1-2; Augstās tieslietu padomes priekšsēdētāja (2020), vēstule Pārstāvju palātas priekšsēdētājam par likumu, kurā ietverti dažādi nosacījumi attiecībā uz tiesiskumu koronavīrusa izplatības apkarošanas kontekstā.

(23)    Augstā tieslietu padome (2019), “Memorandum voor een betere werking van justitie” (Memorands labākai tiesu sistēmas darbībai), 3.–4. lpp.

(24)    Advokātu un tiesnešu asociācijas (2020), “Ik geloof in de rechtsstaat!” (Es ticu tiesiskumam!); Augstā tieslietu padome (2019), “Memorandum voor een betere werking van justitie” (Memorands labākai tiesu sistēmas darbībai); informācija saņemta valsts apmeklējuma kontekstā.

(25)    Konstitucionālā tiesa, Kasācijas tiesa un Valsts padome (2019), “Gemeenschappelijk memorandum van het Grondwettelijk Hof, het Hof van Cassatie en de Raad van State” (Konstitucionālās tiesas, Kasācijas tiesas un Valsts padomes kopīgs memorands); Augstā tieslietu padome (2019), “Memorandum voor een betere werking van justitie” (Memorands labākai tiesu sistēmas darbībai).

(26)    Briseles franciski runājošās kopienas pirmās instances tiesa, 2020. gada 13. marta spriedums.

(27)    CCJE-BU (Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes birojs) (2020), Rapport sur l'indépendance et l'impartialité du pouvoir judiciaire dans les Etats membres du Conseil de l'Europe (édition 2019).

(28)    Šī iniciatīva tiek atbalstīta no Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas līdzekļiem.

(29)    Sk. iepriekšējo piezīmi.

(30)    Tiesnesis nolemj, ka zaudētājai pusei ir pilnībā vai daļēji jāsedz izmaksas atkarībā no lietas iznākuma.

(31)    5., 6., 13., 14., 18., 19. un 20. attēls, 2020. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(32)    2020. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā; CEPEJ (2018), Tiesu sistēmu novērtējums (2016.–2018. gada cikls): Beļģija.

(33)    Sk. iepriekšējo piezīmi.

(34)    Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(35)    Eirobarometra speciālaptauja Nr. 502 (2020).

(36)    Kriminālkodeksa 29. pants.

(37)    ESAO (2018), “Phase 3 evaluation of Belgium: additional written report”.

(38)    ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (2016), “Country review report of Belgium: review by Mexico and the Netherlands of the implementation by Belgium of articles 15–42 of chapter III. “Criminalization and law enforcement” and articles 44–50 of chapter IV. “International cooperation” of the United Nations Convention against Corruption for the review cycle 2010–2015”, 129.–136. lpp. (policija un prokuratūra).

(39)    15. pants, karaļa 2015. gada 24. septembra Dekrēts par policijas dienestu pamata līmeņa darbinieku pamatapmācību.

(40)    Informācija saņemta valsts apmeklējuma kontekstā.

(41)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, xiv)–xxi) ieteikums.

(42)    Eirobarometra aptauja.

(43)    Bureau Statistische Analyse (2020), “Informatievraag d.d. 25 mei 2020 door de Europese Commissie met betrekking tot omkoping”, 3. lpp.

(44)    Kā noteikts piezīmē par Beļģijas Ministru padomes 2006. gada 30. jūnijā apstiprināto politiku attiecībā uz profilaktisku godprātības nodrošināšanu federālā līmenī.

(45)    Noteikumi ir izklāstīti Apkārtrakstā Nr. 573 un 2014. gada 6. janvāra likumā.

(46)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, ii) ieteikums, 45. punkts.

(47)    Pārstāvju palātas Reglaments.

(48)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Pagaidu novērtēšanas ziņojums, vi) ieteikums.

(49)    Tie ir Federālās valdības locekļu privāto biroju vadītāji un to vietnieki un darba pārvaldības struktūru vadītāji.

(50)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, i) ieteikums, 36. punkts.

(51)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, viii) ieteikums, 77. punkts.

(52)    Likums, ar kuru attiecībā uz atalgojuma pārredzamību, noteikumu attiecināšanu uz valsts pārvaldes darbiniekiem, dokumentu elektronisku iesniegšanu un uzraudzību groza tiesību aktu par mandātu un aktīvu deklarācijām.

(53)    Collaborateurs de fond.

(54)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, 90. punkts.

(55)    GRECO piektā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums, x) ieteikums, 89. punkts.

(56)    Organizācijas “Reportieri bez robežām” pasaules preses brīvības indeksā Beļģija 2020. gadā ieņem 12. vietu pasaulē. Sk.: https://rsf.org/en/ranking.

(57)    216. pants, Likums par radio un televīzijas apraidi.

(58)    Žurnālistu ētikas padome, Žurnālistu ētikas padomes tīmekļa vietne.

(59)    Žurnālistu padome, Žurnālistu padomes tīmekļa vietne. 

(60)    Informācija saņemta no CSA valsts apmeklējuma kontekstā. 

(61)    Flāmu kopienas plašsaziņas līdzekļu regulators (2019), “Mediaconcentratie in Vlaanderen” (Flāmu kopienas ziņojums par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju).

(62)    Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu augstākā padome, “Guide des médias, sociétés, groupes et secteurs” (Rokasgrāmata plašsaziņas līdzekļiem, uzņēmumiem, grupām un nozarēm).

(63)    Šajā saistībā būtu jāatgādina, ka pārskatītajā AVMPD dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt leģislatīvus pasākumus, kuros paredzēts, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji dara pieejamu informāciju par savu īpašumtiesību struktūru, tostarp faktiskajiem īpašniekiem.

(64)    2005. gada 7. aprīļa Likums par žurnālistu informācijas avotu aizsardzību. 

(65)    Likumprojekts, ar ko groza 1998. gada 11. decembra likumu. 

(66)    Valsts padomes 2019. gada 20. jūnija Konsultatīvais atzinums 66.143/2. 

(67)    Līdz 2020. gada 8. septembrim likuma projekts vēl nebija pieņemts. 

(68)    Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma un organizācija “Reportieri bez robežām” 2019. gadā ziņoja par iespējamu mēģinājumu iebiedēt reģionālā dienas laikraksta L'Avenir žurnālistus. 

(69)    VVJ-Meldpunt. Flandrijas Žurnālistu asociācija, “VVJ richt Meldpunt in voor agressie tegen journalisten” (Palīdzības tālrunis, kur zvanīt pret žurnālistiem vērstas fiziskas un verbālas agresijas gadījumos).

(70)    Konstitūcijas 32. pants.

(71)    Access Info Europe un Tiesību un demokrātijas centrs (Centre for Law and Democracy), Tiesību uz informāciju globālie rādītāji.

(72)    To veido Senāts un Pārstāvju palāta.

(73)    Senāts var ierosināt tiesību aktus tikai noteiktās jomās.

(74)    ESAO (2019), “Better Regulation Practices across the European Union”, 128. punkts.

(75)    Sk. iepriekšējo piezīmi.

(76)    Ministra 2020. gada 13. marta Dekrēts par Covid-19 izraisītās krīzes koordinēšanu un pārvaldību federālā līmenī, pamatojoties uz karaļa 2003. gada 31. janvāra Dekrētu, kas attiecas uz valsts līmeni, un karaļa 2019. gada 22. maija Dekrētu, kas attiecas uz provinču un pašvaldību līmeni.

(77)    2020. gada 27. marta Likums, ar kuru karalim tiek atļauts īstenot pasākumus Covid-19 izplatības apturēšanai (II).

(78)    Ja parlaments gada laikā pēc šādu pasākumu, kas pieņemti ar karaļa dekrētu, stāšanās spēkā tos nav ratificējis, tiek uzskatīts, ka tie nekad nav bijuši spēkā.

(79)    Valsts padomes 2020. gada 25. marta Konsultatīvais atzinums 67.142/AV. Valsts padomes tieslietu nodaļa ir arī pieņēmusi nolēmumu par tāda pasākuma ietekmi, ar kuru tiek aizliegta reliģiska rakstura pulcēšanās, neļaujot šo pasākumu atcelt: Valsts padomes 2020. gada 28. maija spriedums, Reliģiska rakstura pulcēšanās, 247.674.

(80)    Valsts padomes memorands, 2019. gada 4. jūlijs.

(81)    Sk. iepriekšējo piezīmi.

(82)    Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu globālā alianse.

(83)    Neietverot diskrimināciju dzimuma dēļ. Sieviešu un vīriešu līdztiesības institūts un flāmu dzimumu līdztiesības ombuda birojs ir iecelts par kompetento līdztiesības iestādi attiecībā uz diskrimināciju dzimuma dēļ Flandrijā.

(84)    Tas nozīmētu, ka jaunā iestāde nav pilnvarota rīkoties izglītības un veselības aizsardzības jautājumos.

(85)    Skatīt CIVICUS piešķirto reitingu; reitingi tiek iedalīti piecās kategorijās: atvērta, sašaurināta, ierobežota, apspiesta un noslēgta pilsoniskā sabiedrība.

(86)    Kas atzītas Konstitūcijā vai starptautiskajos līgumos, kuru puse ir Beļģija.