EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.1.2020

COM(2020) 3 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums

Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026)

I PIELIKUMS

ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

SEIŠELU REPUBLIKA, turpmāk “Seišelas”,

abas kopā turpmāk “Puses”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Savienību un Seišelām, īpaši Kotonū nolīguma kontekstā, un abu Pušu kopējo vēlmi šīs attiecības pastiprināt,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

APZINĀDAMĀS, cik svarīgi ir principi, kas noteikti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā un FAO Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un APŅĒMUŠĀS veikt to īstenošanai vajadzīgos pasākumus,

APŅĒMUŠĀS piemērot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) un citu attiecīgo reģionālo organizāciju rezolūcijas un ieteikumus,

APŅĒMUŠĀS abpusējās interesēs sadarboties, lai veicinātu atbildīgas zvejniecības ieviešanu, kas nodrošinātu dzīvo jūras resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECINĀTAS, ka šādai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi cits citu papildina un nodrošina dažādu rīcībpolitiku saskanību un centienu sinerģiju,

PLĀNOJOT šajā nolūkā uzturēt dialogu par Seišelu īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus, kā nodrošināt šīs politikas rezultatīvu īstenošanu un ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības iesaisti attiecīgajā procesā,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus, kas reglamentē Savienības zvejas kuģu zvejas darbības Seišelu ūdeņos un Savienības atbalstu ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas iedibināšanai minētajos ūdeņos,

VĒLOTIES piemērot nediskriminēšanas principu visiem ārvalstu zvejas kuģiem, kas darbojas Seišelu zvejas zonā, kam ir tādi paši parametri un kas zvejo tās pašas mērķsugas kā tās, uz kurām attiecas šis nolīgums un tā īstenošanas protokols,

APŅĒMUŠĀS īstenot abu Pušu ciešāku ekonomisko sadarbību zvejniecības nozarē un ar to saistītajās darbībās, kas veicina zilo ekonomiku,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants
Darbības joma

Šis nolīgums nosaka principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

–ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē ar mērķi Seišelu zvejas zonā veicināt ilgtspējīgu zveju, kas garantē zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un attīstīt Seišelu zivsaimniecības nozari;

–nosacījumi, kas reglamentē Savienības zvejas kuģu piekļuvi Seišelu zvejas zonai;

–sadarbība pārvaldības, kontroles un pārraudzības pasākumos, ko Seišelu zvejas zonā veic, lai nodrošinātu iepriekš minēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas un zvejas darbību pārvaldības pasākumi būtu rezultatīvi un lai netiktu pieļauta nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja;

–operatoru partnerība, kuras mērķis ir kopīgās interesēs izvērst saimniecisko darbību zivsaimniecības nozarē un saistītajās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

(a)“Seišelu iestādes” ir par zivsaimniecību atbildīgā ministrija;

(b)“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

(c)“nolīgums” ir šis nolīgums, protokols, tā pielikums un papildinājumi;

(d)“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Savienības un Seišelu pārstāvji un kura pilda šā nolīguma 12. pantā aprakstītās funkcijas;

(e)“Seišelu zvejas zona” saskaņā ar Jūras zonu likumu un citiem piemērojamiem Seišelu tiesību aktiem ir Seišelu suverenitātē vai jurisdikcijā esošo ūdeņu daļa, kurā Seišelas atļauj Savienības kuģiem iesaistīties zvejas darbībās;

(f)“ilgtspējīga zvejniecība” ir zveja, kas atbilst mērķiem un principiem, kuri noteikti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā;

(g)“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas pacelšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

(h)“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

(i)“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots dzīvo jūras resursu komerciālai izmantošanai;

(j)“atbalsta kuģis” ir jebkurš Savienības kuģis, kas sniedz palīdzību zvejas kuģiem. Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai vai tikt izmantoti pārkraušanai citā kuģī;

(k)“kopuzņēmums” ir komercsabiedrība, ko Pušu kuģu īpašnieki vai nacionālie uzņēmumi Seišelās izveidojuši, lai iesaistītos zvejā vai ar to saistītās darbībās;

(l)jēdzienam “izkraušana” ir tāda pati nozīme kā IOTC kontekstā;

(m)jēdzienam “pārkraušana citā kuģī” ir tāda pati nozīme kā IOTC kontekstā.

3. pants
Šā nolīguma īstenošanas pamatā esošie principi un mērķi

1.Puses apņemas veicināt ilgtspējīgu zveju Seišelu zvejas zonā, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo minētajā zvejas zonā, un neskarot nolīgumus, arī savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus, kas noslēgti starp jaunattīstības valstīm ģeogrāfiskā reģiona robežās.

2.Seišelu iestādes apņemas citām ārvalstu flotēm, kas darbojas Seišelu zvejas zonā, kam ir tādi paši parametri un kas zvejo tās pašas mērķsugas kā tās, uz kurām attiecas šis nolīgums un tā īstenošanas protokols, nepiešķirt izdevīgākus nosacījumus kā tie, kas noteikti šajā nolīgumā. Šie nosacījumi ir saistīti ar resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, attīstīšanu un pārvaldību, finansiālo kārtību, maksām un tiesībām, kas saistītas ar zvejas atļauju izdošanu, un attiecīgajiem tehniskajiem pasākumiem. Seišelu iestādes apņemas Savienības flotei attiecīgā gadījumā piešķirt pienācīgu daļu no dzīvo jūras resursu pārpalikuma.

3.Pārredzamības interesēs Seišelas apņemas publiskot informāciju un apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, ar ko ārvalstu kuģiem atļauj darboties tās zvejas zonā, un no tā izrietošo zvejas piepūli, jo īpaši izdoto zvejas atļauju skaitu un paziņotajām nozvejām.

4.Puses vienojas, ka Savienības kuģi iegūst tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, kas minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un noteikts skaidrā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz pieejamajiem relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem un relevanto informāciju, ar kuru apmainījušās Puses, par attiecīgo krājumu kopējo zvejas piepūli, ko īsteno visas flotes, kuras darbojas zvejas apgabalā.

5.Puses ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas un jo īpaši Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC), un pienācīgi ņem vērā reģionālos zinātniskos novērtējumus.

6.Puses apņemas nolīgumu īstenot saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīguma 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un labas pārvaldības pamatelementiem.

7.Puses sadarbojas, lai palīdzētu īstenot Seišelu zivsaimniecības nozares rīcībpolitiku, izmantojot īpašu atbalstu, ko sniedz saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu un attiecīgajiem protokola noteikumiem, un šajā nolūkā uztur politisku dialogu par vajadzīgajiem pasākumiem.

8.Puses turklāt sadarbojas, kopīgi un vienpusēji veicot uz šā nolīguma pamata īstenoto pasākumu, programmu un darbību provizoriskus (ex ante), īstenošanas laikā notiekošus un retrospektīvus (ex post) izvērtējumus.

9.Puses apņemas nodrošināt, ka šis nolīgums tiek īstenots saskaņā ar pārredzamības un labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem.

10.Konkrēti, Seišelu jūrnieku nodarbināšanu uz Savienības kuģiem reglamentē Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru ar pilnām tiesībām piemēro attiecīgajiem darba līgumiem un vispārīgiem darba nosacījumiem, un relevantās SDO konvencijas un Seišelu tiesību akti. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un tiesību uz kolektīvajām sarunām faktisku atzīšanu, diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju un dzīves un darba apstākļiem uz Savienības zvejas kuģiem.

11.Pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu, Puses viena ar otru apspriežas.

4. pants
Dati un zinātniskā sadarbība

1.Puses veicina zinātnisko sadarbību, kuras nolūks ir kopdarbībā ar reģionālām un apakšreģionālām zinātniskajām struktūrām regulāri novērtēt zivju krājumu stāvokli Seišelu zvejas zonā.

2.Šā nolīguma aptvertajā periodā Savienība un Seišelas sadarbojas, lai uzraudzītu resursu dinamiku Seišelu zvejas zonā un atbalstītu Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) veikto novērtēšanas darbu.

3.Puses, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, apspriežas Apvienotajā komitejā un vajadzības gadījumā pēc abpusējas vienošanās veic pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

4.Puses apņemas sadarboties zinātnisko datu ieguvē, validēšanā, analizēšanā un pārraidīšanā saskaņā ar IOTC prasībām.

5.Puses apņemas tieši vai Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) satvarā savstarpēji apspriesties, lai pastiprinātu dzīvo jūras resursu pārvaldību un saglabāšanu Indijas okeānā un Seišelu zvejas zonā, un sadarboties relevantajā zinātniskajā pētniecībā.

5. pants
Ekskluzivitātes klauzula

1.Seišelas piešķir Savienības kuģiem zvejas iespējas, kas ļauj tiem iesaistīties zvejas darbībās Seišelu zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un tā īstenošanas protokolu.

2.Zvejas darbībās šā nolīguma aptvertajā Seišelu zvejas zonā Savienības kuģi drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja (Seišelu tiesību aktos definēta kā “licence”). Visas zvejas darbības, uz kurām šis nolīgums neattiecas, ir aizliegtas.

3.Zvejas atļaujas Savienības kuģiem Seišelu iestādes izdod tikai saskaņā ar šo nolīgumu.

6. pants
Zvejas atļauja

1.Kārtība, kādā Savienības kuģis saņem zvejas atļauju, kuģa atsauces nozveja, kuģa īpašniekiem piemērojamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta īstenošanas protokolā.

2.Šo nosacījumu un kārtības pareizu īstenošanu Puses nodrošina ar atbilstīgu administratīvo sadarbību starp to kompetentajām iestādēm.

7. pants
Piemērojamie tiesību akti

1.Ja vien nolīgumā un tā īstenošanas protokolā nav noteikts citādi, uz šā nolīguma aptvertajām zvejas darbībām attiecas Seišelās spēkā esošie normatīvie akti saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Seišelu iestādes paziņo Savienības iestādēm visus relevantos grozījumus, kas izdarīti minētajos normatīvajos aktos.

2.Neskarot Savienības kuģu karoga valsts atbildību, Seišelas uzņemas atbildību par protokolā noteikto zvejniecības uzraudzības, kontroles un pārraudzības noteikumu rezultatīvu piemērošanu. Savienības kuģi sadarbojas ar Seišelu iestādēm, kas atbild par šādas uzraudzības, kontroles un pārraudzības īstenošanu.

3.Savienība apņemas veikt visus iespējamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šo nolīgumu un Seišelu tiesību aktus, kas reglamentē zvejas darbības Seišelu zvejas zonā.

4.Savienības iestādes nekavējoties paziņo Seišelu iestādēm par visām Savienības tiesību aktos izdarītajām izmaiņām, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu.

8. pants
Finansiālais ieguldījums

1.Savienība maksā Seišelām finansiālo ieguldījumu saskaņā ar protokolā paredzētajiem noteikumiem. Šis ieguldījums sastāv no šādiem diviem saistītiem elementiem:

(a)maksa par piekļuvi Seišelu zvejas zonai un zvejas resursiem, neskarot kuģu īpašnieku segtās piekļuves izmaksas, un

(b)Savienības finansiālais atbalsts atbildīgas zvejas politikas un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nostiprināšanai Seišelu ūdeņos.

2.Nozariskajam atbalstam paredzētais finansiālais ieguldījums, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, nav atkarīgs no maksājumiem, kas saistīti ar piekļuves izmaksām, un to nosaka un pārvalda, ņemot vērā mērķus, kas noteikti pēc Pušu abpusējas vienošanās saskaņā ar protokolu un jāsasniedz Seišelu zivsaimniecības politikas un tās īstenošanai izstrādātās gada un daudzgadu programmas kontekstā.

3.Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu un ievērojot šo nolīgumu.

(a)Apvienotā komiteja 1. punkta a) apakšpunktā minētā ieguldījuma summu drīkst pārskatīt attiecībā uz:

(1)ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības un kuru dēļ nav iespējams veikt zvejas darbības Seišelu zvejas zonā;

(2)Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšanu, ko pēc Pušu abpusējas vienošanās veic attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā, ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

(3)Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšanu, ko pēc Pušu abpusējas vienošanās veic, ja saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu krājumu stāvoklis to atļauj.

(b)Pēc Seišelu zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā ieguldījuma nosacījumu atkārtotas novērtēšanas 1. punkta b) apakšpunktā minētā ieguldījuma summu drīkst pārskatīt, ja to pamato abu Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu konkrētie rezultāti.

(c)Šā panta 1. punktā minēto ieguldījumu drīkst apturēt šā nolīguma 16. vai 17. panta piemērošanas rezultātā.

9. pants
Reģionālā sadarbība

Puses apņemas IOTC un citās attiecīgās reģionālās organizācijās, kuru locekles tās ir, regulāri viena ar otru apspriesties, lai pārrunātu un, ja iespējams, koordinētu attiecīgos lēmumus, arī iespēju iesniegt šīm organizācijām kopīgus priekšlikumus.

10. pants
Sadarbības veicināšana

1.Puses veicina ekonomisko, komerciālo, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un saistītajās nozarēs. Tās viena ar otru apspriežas, lai koordinētu dažādos pasākumus, kurus varētu veikt minētajā nolūkā.

2.Puses veicina apmaiņu ar informāciju par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3.Palīdzēdamas veidot darījumdarbības attīstību un investīcijas veicinošu vidi, Puses cenšas radīt Pušu uzņēmumu tehnisko, ekonomisko un komerciālo attiecību rosināšanai labvēlīgus apstākļus.

4.Puses sadarbojas, lai veicinātu nozveju izkraušanu no Savienības kuģiem, kas darbojas Seišelu zvejas zonā. Savienības kuģi cenšas visas savām darbībām vajadzīgās piegādes un pakalpojumus iegādāties Seišelās.

5.Puses jo īpaši veicina kopuzņēmumu izveidi abpusējās interesēs. Kopuzņēmumu izveidē Seišelās un Savienības kuģu nodošanā kopuzņēmumiem tiek sistemātiski nodrošināta atbilstība Seišelu un Savienības tiesību aktiem.

6.Lai uzlabotu prasmju attīstību un kāpinātu apmācības spējas un tādējādi sekmētu ilgtspējīgas zvejas darbības Seišelās un zilās ekonomikas attīstību, Puses veicina gan cilvēkresursu, gan institucionālo spēju veidošanu zivsaimniecības nozarē.

11. pants
Sadarbība uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā un cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju

1.Puses apņemas sadarboties cīņā pret NNN zvejas darbībām, lai nodrošinātu atbildīgu un ilgtspējīgu zveju.

2.Pamatojoties uz apspriešanos Apvienotajā komitejā, Puses var vienoties sadarboties un attiecībā uz Savienības kuģiem īstenot uz risku balstītas kopīgas inspekcijas programmas, lai tādējādi stiprinātu protokolā paredzēto zvejniecības uzraudzības, kontroles un pārraudzības noteikumu un saistīto korektīvo pasākumu piemērošanu.

12. pants
Apvienotā komiteja

1.Izveido Apvienoto komiteju, kurā darbojas Savienības un Seišelu pārstāvji un kuras uzdevums ir uzraudzīt šā nolīguma piemērošanu.

2.Apvienotā komiteja pilda turpmāk minētās funkcijas un vajadzības gadījumā pieņem lēmumus ar mērķi:

(a)uzraudzīt nolīguma un protokola izpildi, interpretēt un piemērot tos, arī izstrādāt šā nolīguma 8. panta 2. punktā minētās gada un daudzgadu programmas un izvērtēt to īstenošanu;

(b)nodrošināt nepieciešamo saziņu abas Puses interesējošos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību, arī jautājumos par nozvejas datu statistisko analīzi;

(c)kalpot par forumu izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

(d)pildīt jebkādas citas funkcijas, par kurām Puses drīkst nolemt, abpusēji vienojoties.

3.Turklāt Apvienotā komiteja drīkst pieņemt protokola grozījumus, jo īpaši attiecībā uz:

(a)vajadzības gadījumā – zvejas iespēju un tātad arī attiecīgā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

(b)nozariskā atbalsta kārtību;

(c)nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības.

4.Apvienotā komiteja savas funkcijas pilda saskaņā ar šā nolīguma mērķiem.

5.Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Savienībā un Seišelās, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, tiek rīkota Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksme.

6.Steidzamības gadījumā Apvienotā komiteja lēmumus drīkst pieņemt uz vēstuļu apmaiņas pamata.

13. pants
Nolīguma piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro 2007. gada Līgumu par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Seišelu teritorijā.

14. pants
Ilgums

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas; to automātiski pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem, ja vien saskaņā ar 17. pantu nav iesniegts paziņojums par nolīguma izbeigšanu.

15. pants
Provizoriska piemērošana

Nolīgumu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas.

16. pants
Apturēšana

1.Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu drīkst apturēt vienā vai vairākos šādos apstākļos:

(a)ja izveidojušās situācijas, kas nav dabas parādības un ko Puses nespēj pienācīgi kontrolēt, un kas traucē zvejot Seišelu zvejas zonā;

(b)ja starp Pusēm radušās nopietnas un neatrisināmas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

(c)ja viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie principi un pamatprincipi, kas noteikti Kotonū partnerattiecību nolīguma 9. pantā, un ir izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā izklāstīto procedūru.

2.Par nolīguma piemērošanas apturēšanu viena Puse otrai Pusei paziņo rakstiski, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas. Ar šā paziņojuma saņemšanu sākas Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā, lai samērīgā termiņā domstarpības raudzītu atrisināt ar izlīgumu.

3.Tiklīdz šāds izlīgums tiek panākts, nolīguma piemērošanu atsāk un, ja vien nav panākta cita vienošanās, 8. pantā minēto finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un proporcionāli laikam, kurā nolīguma piemērošana bijusi apturēta.

17. pants
Izbeigšana

1.Šo nolīgumu jebkura Puse drīkst izbeigt šādos gadījumos:

(a)izveidojušās situācijas, kas nav dabas parādības un ko Puses nespēj pienācīgi kontrolēt, un kas traucē zvejot Seišelu zvejas zonā;

(b)labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, kas ir neatkarīgi un uzticami un ko apstiprinājušas abas Puses, liecina, ka attiecīgie krājumi ir noplicināti vai novājināti;

(c)Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms ir būtiski samazinājies;

(d)saistības, ko Puses uzņēmušās nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas jomā, ir nopietni pārkāptas;

(e)radušies jebkādi citi apstākļi, kas veido nolīguma pārkāpumu, kuru izdarījusi viena no Pusēm.

2.Par nolīguma izbeigšanu viena Puse otrai Pusei paziņo rakstiski, un izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses, abpusēji vienojoties, nenolemj šo termiņu pagarināt. Pēc šāda paziņojuma par nolīguma izbeigšanu Puses ar Apvienotās komitejas starpniecību sāk apspriešanos, lai samērīgā termiņā domstarpības raudzītu atrisināt ar izlīgumu.

3.Nolīguma izbeigšanas gadījumā 8. pantā minētā finansiālā ieguldījuma summu gadam, kurā nolīgums tiek izbeigts, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

18. pants
Atcelšana

Ar šo tiek atcelts Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku, kurš stājās spēkā 2007. gada novembrī.

19. pants
Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par minētajam nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

20. pants
Autentiskais teksts

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

II PIELIKUMS
PROTOKOLS, AR KO ĪSTENO ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN SEIŠELU REPUBLIKU (2020–2026)

1. pants
Mērķis

Šā protokola mērķis ir īstenot noteikumus, kas paredzēti Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku. Šajā protokolā ietilpst pielikums un papildinājumi.

2. pants
Piemērošanas periods un zvejas iespējas

1.Sešu gadu periodā, sākot no šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, saskaņā ar nolīguma 5. pantu piešķirtās zvejas iespējas ir šādas:

(a)40 kuģi tunzivju zvejai ar riņķvadu;

(b)8 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām;

(c)atbalsta kuģi, kam atļauju piešķir saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem un relevantajām Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijām.

2.Zvejas iespējas attiecas tikai uz tālu migrējošām sugām, kas uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā, izņemot:

–Alopiidae un Sphyrnidae dzimtas haizivis;

–haizivju sugas Cetorhinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharhinus falciformis un Carcharhinus longimanus;

–visas citas sugas, kas ir aizsargājamas vai ko zvejot ir aizliegts saskaņā ar Seišelu tiesību aktiem, IOTC regulējumu vai citiem starptautiskiem nolīgumiem.

3.Šā panta 1. punktu piemēro sasaistē ar šā protokola 6. un 7. pantu.

4.Ievērojot nolīguma 5. pantu, Savienības dalībvalsts karoga kuģi zvejas darbībās Seišelu zvejas zonā drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

3. pants
Finansiālais ieguldījums

1.Uz visu protokola darbības laiku kopējā aplēstā protokola vērtība ir 58 200 000 EUR, kas atbilst 9 700 000 EUR gadā. Šīs kopsummas sadalījums ir šāds:

–31 800 000 EUR, kas atbilst nolīguma 8. pantā minētajam Eiropas Savienības finansiālajam ieguldījumam;

–26 400 000 EUR, kas atbilst kuģu īpašnieku maksāto maksu aplēstajai vērtībai, ieskaitot avansa maksājumus, maksu par nozvejoto zivju tonnu un īpašo ieguldījumu, kas paredzēts jūras ekosistēmu vidiskajai pārvaldībai un novērošanai Seišelu ūdeņos.

2.Eiropas Savienības kopējais ikgadējais finansiālais ieguldījums ietver:

(a)ikgadēju summu 2 500 000 EUR apmērā, ko piešķir par piekļuvi Seišelu zvejas zonai un kas atbilst atsauces daudzumam 50 000 tonnu gadā, un

(b)īpašu ikgadēju summu 2 800 000 EUR apmērā, kas paredzēta Seišelu zivsaimniecības un jūrlietu politikas atbalstīšanai un īstenošanai.

3.Šā panta 2. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 6., 7. un 8. pantu.

4.Šā protokola piemērošanas periodā Savienība katru gadu maksā kopsummas, kas noteiktas šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās summas maksājumus veic ne vēlāk kā 90 dienas pēc provizoriskās piemērošanas sākuma dienas un – attiecībā uz nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā. 2. punkta b) apakšpunktā minētās nozariskā atbalsta summas maksājumus pirmajā gadā veic pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi 4. panta 1. punktā minēto daudzgadu programmu; sākot ar otro gadu, maksājumi būs atkarīgi no rezultātiem, kas sasniegti saskaņā ar iepriekšējā gada programmu, kā norādīts 4. panta 2. punktā.

5.Puses uzrauga Savienības zvejas kuģu zvejas darbības attiecībā uz atsauces daudzumu 50 000 tonnu gadā.

(a)Ja gada nozveja (tonnās), ko Savienības kuģi guvuši Seišelu zvejas zonā, pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā norādīto ikgadējo atsauces daudzumu, Savienības maksājamā finansiālā ieguldījuma kopsummu palielina par 50 EUR par katru nozvejoto papildu tonnu.

(b)Savienības maksājamā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Savienības kuģu nozvejotais daudzums (tonnās) pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, kuru maksā Savienība, minētā limita pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

6.Seišelām ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

7.Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta a) un b) apakšpunktā, iemaksā Seišelu Valsts kases kontos, kas atvērti Seišelu Centrālajā bankā. Kontu numuru Seišelu iestādes paziņo un apstiprina katru gadu.

4. pants
Nozariskais atbalsts

1.Ne vēlāk kā 90 dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas Savienība un Seišelas nolīgumā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas jo īpaši aptver šādus jautājumus:

(a)gada un daudzgadu programmas par 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

(b)gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai iedibinātu atbildīgu zveju un ilgtspējīgas zvejniecības, un pamatojas uz prioritārām rīcības jomām, kas atspoguļo prioritātes Seišelu valsts zivsaimniecības politikā un citās saistītās rīcībpolitikās, kuras ietekmē šādas jomas:

i) zivsaimniecības, arī mazapjoma zvejniecību un akvakultūras, atbalsta un pārvaldības pasākumi,

ii) sanitārā un kvalitātes pārvaldība zivsaimniecības nozarē, arī ar mērķi atbalstīt iekšzemes jaudu un eksporta jaudu,

iii) zvejniecību uzraudzība, kontrole un pārraudzība un cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju,

iv) zinātniskās spējas un sadarbības veicināšana zivsaimniecības jomā, arī nozvejas datu vākšana, apstrāde, analīze un paziņošana,

v) atbalsts ar infrastruktūru saistītām un citām iekšzemes zivsaimniecības attīstībai relevantām darbībām;

(c)nozares daudzgadu programmā papildus iekļauj šādu informāciju:

i) finansiālā komponenta un finansiālo darbību plānošanas, pārvaldības, īstenošanas un ziņošanas mehānismi,

ii) ikgadējo rezultātu izvērtēšanas kritēriji un procedūras,

iii) ar nozarisko atbalstu īstenoto pasākumu popularizēšanas un pamanāmības uzlabošanas mehānismi un darbības.

(d)Uz iepriekš minēto attiecas Vadlīnijas par Seišelu zivsaimniecības nozarei paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanu, par kurām Pusēm jāvienojas pirmajā Apvienotās komitejas sanāksmē.

2.Šā protokola 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošana pamatojas uz to, ka Apvienotā komiteja validē gada un daudzgadu programmu un izvērtē katrā gada programmā sasniegtos rezultātus.

3.Visus ierosinātos grozījumus nozares gada un daudzgadu programmā abas Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

4.Ja kāda no Pusēm pieprasa Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmi, Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes pieprasītāja Puse vismaz 14 dienas pirms ierosinātās sanāksmes dienas nosūta rakstisku pieprasījumu. Visas steidzamās izmaiņas gada nozares programmā Apvienotā komiteja drīkst apstiprināt vēstuļu apmaiņas veidā.

5.Papildus 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam finansiālajam ieguldījumam Seišelas vajadzības gadījumā drīkst katru gadu iedalīt papildu summu daudzgadu programmas īstenošanai. Šo iedalīto summu paziņo Eiropas Savienībai.

6.Seišelas katru gadu iesniedz gada ziņojumu par darbībām, kas īstenotas ar nozarisko atbalstu, un par rezultātiem, kas sasniegti ar nozarisko atbalstu, un to izskata Apvienotā komiteja. Pirms šā protokola termiņa beigām Seišelas ziņo par nozariskā atbalsta īstenošanu visā šā protokola darbības laikā.

7.Finansiālā ieguldījuma īpašo summu, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, maksā pa daļām, pamatojoties uz Apvienotās komitejas veiktu novērtējumu. Daļmaksājumu par pirmo protokola piemērošanas gadu veic, pamatojoties uz saskaņoto programmu. Daļmaksājumus par turpmākajiem piemērošanas gadiem veic, pamatojoties uz rezultātiem, kas sasniegti saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktā minētajām vadlīnijām, un šo rezultātu izvērtējumu, ko veikusi Apvienotā komiteja.

8.Savienība patur tiesības pārskatīt un/vai pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja pēc Apvienotās komitejas veiktā izvērtējuma tiek konstatēts, ka izpilde neatbilst programmā paredzētajai, vai ja šis finansiālais ieguldījums netiek apgūts tā, kā noteikusi Apvienotā komiteja.

9.Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk pēc Pušu apspriešanās un Apvienotās komitejas piekrišanas, ja atsākšanu pamato 1. punktā minētās saskaņotās programmas īstenošanas rezultāti. Tomēr, ja pagājuši seši mēneši pēc šā protokola termiņa beigām, 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst veikt.

10.Puses apņemas nodrošināt ar nozarisko atbalstu īstenoto darbību popularizēšanu un pamanāmības uzlabošanu.

5. pants
Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Seišelu zvejas zonā saskaņā ar nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo minētajos ūdeņos.

2.Šā protokola aptvertajā periodā Savienība un Seišelas cenšas uzraudzīt zvejas resursu stāvokli Seišelu zvejas zonā.

3.Dzīvo jūras resursu pārvaldīšanas un saglabāšanas nolūkā Puses turklāt pēc vajadzības apmainās ar attiecīgo statistisko, bioloģisko un vidisko informāciju un informāciju par saglabāšanu.

4.Puses ievēro IOTC rezolūcijas un tiecas īstenot IOTC ieteikumus par zvejniecību saglabāšanu un atbildīgu pārvaldību. Lai veicinātu šādu atbilstību, abām Pusēm būtu jākoncentrējas uz nozvejas datu vākšanu, apstrādi, analīzi un paziņošanu.

5.Pamatojoties uz IOTC pieņemtajām rezolūcijām un ieteikumiem un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses Apvienotajā komitejā var apspriesties, lai vienotos par papildu pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt Seišelu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

6. pants
Zvejas iespēju koriģēšana un protokola pārskatīšana

1.Kā paredzēts nolīgumā, Apvienotā komiteja drīkst pārskatīt 2. pantā minētās zvejas iespējas, un pēc savstarpējas vienošanās Apvienotajā komitejā tās var tikt koriģētas, ciktāl IOTC rezolūcijas un ieteikumi liecina, ka šāda koriģēšana nodrošinās tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību Indijas okeānā.

2.Šādā gadījumā 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu koriģē samērīgi un proporcionāli laikam. Tomēr Savienības maksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāka par 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu.

3.Vajadzības gadījumā Apvienotā komiteja pēc savstarpējas vienošanās drīkst pārskatīt arī noteikumus, kas reglamentē zvejas darbības, nozariskā atbalsta procedūras un šā protokola īstenošanas noteikumus.

7. pants
Izpētes zvejniecības un jaunas zvejas iespējas

1.Pēc vienas Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja drīkst apsvērt iespēju veikt izpētes zvejas kampaņas Seišelu zvejas zonā ar mērķi pārbaudīt jaunu, šā protokola 2. pantā neparedzētu zvejas iespēju tehnisko īstenojamību un ekonomisko dzīvotspēju. Šajā nolūkā Apvienotā komiteja nosaka sugas, nosacījumus un citus attiecīgos parametrus, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par izpētes zvejas atļaujām vienojas uz laiku, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem un ko drīkst atjaunot ar abu Pušu piekrišanu.

2.Ja, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un pamatojoties uz izpētes kampaņu rezultātiem, Savienība kļūst ieinteresēta jaunās zvejas iespējās, Apvienotā komiteja sanāk, lai apspriestos un norādītu nosacījumus, kas piemērojami šādām jaunām zvejas darbībām.

3.Kad Seišelas ir atļāvušas šādas jaunas zvejas darbības, Apvienotā komiteja izdara atbilstošus grozījumus šajā protokolā.

8. pants
Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

Neatkarīgi no šā protokola 12. panta noteikumiem finansiālo ieguldījumu, kas minēts 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, pēc abu Pušu apspriešanās pārskata vai aptur turpmāk minētajos gadījumos, ja Savienība ir pilnībā samaksājusi visas apturēšanas brīdī piekritīgās summas:

(a)ja ārkārtas apstākļi, kas nav dabas parādības, liedz veikt zvejas darbības Seišelu zvejas zonā;

(b)ja kādas Puses politikā notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē šā protokola relevantos noteikumus;

(c)ja Savienība konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un izpilda minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras. Šādā gadījumā visas Savienības kuģu zvejas darbības tiek apturētas.

9. pants
Konfidencialitāte

1.Puses apņemas nodrošināt, ka visus atbilstoši nolīgumam un protokolam iegūtos nominatīvos datus par Savienības zvejas kuģiem un to zvejas darbībām, t. sk. novērotāju savāktos datus, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem, kas noteikti attiecīgās Puses piemērojamajos tiesību aktos.

2.Puses nodrošina, ka publiski pieejami tiek darīti tikai agregēti dati par zvejas darbībām Seišelu zvejas zonā.

3.Datus, ko citādi uzskatītu par konfidenciāliem, izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai un zvejniecību pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

4.Attiecībā uz personas datiem, ko sūta Savienība, Apvienotā komiteja var noteikt Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679) paredzētus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

10. pants
Elektroniska apmaiņa

1.Seišelas un Savienība apņemas īstenot sistēmas, kas vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kuri saistīti ar nolīguma un protokola īstenošanu. Dokumentu elektroniskā formā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumenta oriģinālam.

2.Puses nekavējoties paziņo viena otrai par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem, kuri šādu apmaiņu kavē. Šādā gadījumā ar nolīguma un šā protokola īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā vai pārraida ar alternatīviem sakaru līdzekļiem pielikumā noteiktajā veidā.

11. pants
Vidusposma pārskatīšana

Lai novērtētu protokola darbību un rezultativitāti, Puses var nolemt veikt vidusposma pārskatīšanu.

12. pants
Apturēšana

Šo protokolu var apturēt pēc jebkuras Puses iniciatīvas saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos nolīguma noteikumos.

13. pants
Izbeigšana

Šo protokolu var izbeigt pēc jebkuras Puses iniciatīvas saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos nolīguma noteikumos.

14. pants
Saistības protokola termiņa beigu vai izbeigšanas gadījumā

1.Protokola termiņa beigās vai 13. pantā paredzētās izbeigšanas gadījumā Savienības kuģu īpašniekiem saglabājas atbildība par nolīguma vai protokola noteikumu vai jebkādu Seišelu tiesību aktu pārkāpumu, kas notikuši pirms protokola termiņa beigām vai tā izbeigšanas, vai par licences maksu vai citiem maksājumiem, kas termiņa beigu vai izbeigšanas brīdī palikuši nenokārtoti.

2.Vajadzības gadījumā Puses turpina uzraudzīt šā protokola 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanu.

15. pants
Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas.

16. pants
Ilgums

Šo protokolu piemēro 6 gadus no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar 13. pantu tiek iesniegts paziņojums par izbeigšanu.

17. pants
Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par minētajam nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SEIŠELU ZVEJAS ZONĀ

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. iedaļa

Kompetentās iestādes izraudzīšanās

1.Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (“Savienība”) vai Seišelām kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

–attiecībā uz Savienību: atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar tās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību, kuras kompetencē ir Seišelu Republika (“ES delegācija”),

–attiecībā uz Seišelām: atsauces uz ministriju, kas atbildīga par zivsaimniecību.

Seišelu zvejas zona

2.Seišelu zvejas zona nozīmē un ietver nolīgumā definēto zvejas zonu, izņemot apgabalus, kuros zveja ir ierobežota un aizliegta, lai cita starpā novērstu kaitīgu ietekmi uz mazapjoma zvejniecībām.

3.Zvejai ierobežoto apgabalu un aizsargājamo teritoriju definīcija un koordinātas ir noteiktas un iekļautas 2014. gada Zivsaimniecības likumā un citos piemērojamos Seišelu normatīvajos aktos.

Zvejas atļauja

4.“Zvejas atļauja” ir saskaņā ar Seišelu tiesību aktiem derīgs pilnvarojums vai licence iesaistīties zvejas darbībās saskaņā ar attiecīgās zvejas atļaujas noteikumiem, kas paredzēti protokolā.

Kuģu īpašnieku maksājumi

5.Pirms protokola provizoriskās piemērošanas Seišelas paziņo Savienībai to Seišelu Valsts kases kontu rekvizītus, uz kuriem jāpārskaita maksas, kas Savienības kuģiem jāmaksā saskaņā ar nolīgumu. Ar bankas pārskaitījumu saistītās izmaksas sedz kuģu īpašnieki.

Kontaktinformācija

6.Pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Puses apmainās ar visu protokola īstenošanai relevanto kontaktinformāciju un to attiecīgi paziņo.

2. iedaļa

Zvejas atļauju derīguma termiņš, pieteikumi un izdošana

1.Zvejas atļauja ir derīga vienu gadu (“gadu ilgs derīguma termiņš”). Šā termiņa sākuma datums ir protokola provizoriskās piemērošanas sākuma datums. Visu turpmāko zvejas atļauju termiņš beidzas protokola gadadienā.

Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

2.Tikai zvejottiesīgi Savienības kuģi, kurus par tādiem noteikusi Savienība, drīkst saņemt zvejas atļauju, lai zvejotu Seišelu zvejas zonā saskaņā ar protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts nolīgumā starp Savienību un Seišelām.

3.Lai Savienības kuģis būtu zvejottiesīgs:

(a)nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nedrīkst būt aizliegts zvejot Seišelās;

(b)tiem ir jāievēro Seišelu tiesību akti un jābūt izpildījušiem visas iepriekšējās saistības, kas izriet no to zvejas darbībām Seišelās saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Savienību;

(c)nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas tiek izdotas ar nosacījumu, ka kuģis ir iekļauts Savienības zvejas kuģu reģistrā, un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību. Kuģim jābūt iekļautam arī IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, un tas nedrīkst būt IOTC vai citas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN zvejas kuģu sarakstā.

Pieteikšanās uz zvejas atļauju

4.Visus Savienības kuģus, kas piesakās uz zvejas atļauju, pārstāv aģents, kurš ir Seišelu rezidents. Pieteikumā norāda minētā aģenta vārdu un adresi.

5.Vismaz 21 kalendāro dienu pirms gaidāmā zvejas darbību sākuma datuma Savienība kompetentajām Seišelu iestādēm, kas definētas nolīguma 2. pantā, iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu par katru Savienības kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

6.Kuģu īpašnieki nokārto avansa maksas par visu gadu ilgo zvejas atļaujas derīguma termiņu.

7.Katru zvejas atļaujas pieteikumu Seišelu kompetentajām iestādēm iesniedz, aizpildot veidlapu, kas sagatavota saskaņā ar 1. papildinājumu, un tam pievieno šādus dokumentus:

(a)pierādījumu par to, ka ir nokārtota avansa maksa par zvejas atļaujas derīguma termiņu;

(b)nesen uzņemtu digitālu krāsainu kuģa fotoattēlu ar piemērotu izšķirtspēju, kurā redzams kuģis sānskatā, arī kuģa vārds un identifikācijas numurs uz korpusa;

(c)jebkādus citus dokumentus vai sertifikātus, kas prasīti saskaņā ar Seišelu tiesību aktiem.

8.Avansus iemaksā Seišelu Valsts kases kontā, ko norādījušas Seišelu iestādes. Tie ietver visas ar ekspluatāciju nesaistītās izmaksas.

Zvejas atļaujas izdošana

9.Zvejas atļaujas Seišelu kompetentās iestādes kuģa aģentam izdod 15 dienu laikā pēc visu 7. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas. Zvejas atļaujas oriģinālu tur uz atļauju saņēmušā Savienības kuģa. Tomēr ne ilgāk kā 60 kalendārās dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas dienas zvejas atļaujas elektronisku kopiju uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

10.Zvejas atļauju kopijas elektroniski nosūta Savienībai un ES delegācijai.

Zvejas atļaujas nodošana

11.Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, kas aprakstīti turpmākajos punktos.

12.Ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, pēc Savienības pieprasījuma kuģa zvejas atļauju uz atlikušo derīguma termiņu bez papildu maksas drīkst nodot citam zvejottiesīgam Savienības kuģim ar līdzīgiem parametriem.

13.Pirmā kuģa īpašnieks vai viņa aģents anulēto zvejas atļauju atdod atpakaļ Seišelu kompetentajām iestādēm. Seišelu iestādes nekavējoties informē ES delegāciju par anulēto zvejas atļauju.

14.Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks vai viņa aģents anulēto zvejas atļauju atdod atpakaļ Seišelu kompetentajām iestādēm. Seišelu iestādes nekavējoties informē ES delegāciju par jauno zvejas atļauju.

3. iedaļa
Atbalsta kuģi

1.Seišelas atļauj Savienības kuģiem, kuri ir zvejas atļaujas turētāji, izmantot atļauju saņēmušu atbalsta kuģu palīdzību. Atbalsta kuģiem ir jābūt ES dalībvalsts karoga kuģiem, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai vai tikt izmantoti pārkraušanai citā kuģī.

2.Atļauju saņēmušo Savienības atbalsta kuģu skaits attiecībā pret to atļauju saņēmušo darbojošos Savienības kuģu skaitu, kas zvejo ar riņķvadu, atbilst relevantajām IOTC rezolūcijām. Turklāt ziņošanas prasības atbilst attiecīgajām IOTC noteiktajām saistībām un citiem attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem.

3.Atbalsta kuģiem, kas peld ar Savienības dalībvalsts karogu, piemēro tās pašas 2. iedaļā aprakstītās procedūras, kas reglamentē zvejas atļauju pieteikumu saņemšanu un nosūtīšanu, ciktāl tās ir piemērojamas šādiem kuģiem.

4. iedaļa

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi, maksas un avansa maksājumi

1.Zvejas atļauja ir derīga vienu gadu no šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, un to atjauno, ja ir izpildīti 2. iedaļā izklāstītie pieteikuma iesniegšanas nosacījumi.

2.Kuģu īpašnieku kārtojamās maksas aprēķina, pamatojoties uz šādu likmi par tonnu nozvejotu zivju:

pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā 80 EUR par tonnu,

trešajā līdz sestajā protokola piemērošanas gadā 85 EUR par tonnu.

3.Ikgadējais avansa maksājums, kas kuģu īpašniekiem jānokārto laikā, kad tie piesakās uz zvejas atļauju, kura jāizdod Seišelu iestādēm, ir šāds.

(a)Kuģi tunzivju zvejai ar riņķvadu

Pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir 56 000 EUR jeb 80 EUR/t par 700 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonā.

Trešajā līdz sestajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir 59 500 EUR jeb 85 EUR/t par 700 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonā.

(b)Kuģi zvejai ar āķu jedām

Pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir 7200 EUR jeb 80 EUR/t par 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonā.

Trešajā līdz sestajā protokola piemērošanas gadā avansa maksājums ir 7650 EUR jeb 85 EUR/t par 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Seišelu zvejas zonā.

(c)Atbalsta kuģa maksa

Ikgadējā atļaujas maksa, kas piemērojama atbalsta kuģiem, ir 5000 EUR par kuģi.

Ikgadējais paziņojums par maksām

4.Pamatojoties uz Savienības zvejas kuģu iesniegtajām nozvejas deklarācijām, Seišelu iestādes sagatavo paziņojumu par maksām, kas jāmaksā par iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajām nozvejām. Lai būtu iespējams sagatavot paziņojumu par maksām, Savienības zvejas kuģi iesniedz Seišelu iestādēm pārdošanas kvītis, zvejas žurnālu, reģistrētos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas datus par visiem zvejas reisiem, kas veikti atļautajā periodā. Datus par nozveju Seišelu zvejas zonā norāda par katru kuģi, sadalījumā pa nozvejas mēnešiem un pa sugām, svaru izsakot dzīvsvara ekvivalenta tonnās (3 zīmes aiz komata). Norāda pārrēķina koeficientus, ja tādi izmantoti.

5.Paziņojumu par maksām salīdzina ar informāciju, kas ietverta Eiropas Komisijas datubāzē “Agregēto nozvejas datu reģistrēšana” (ACDR), un citu relevantu informāciju, tādu kā pārdošanas, inspekcijas un zinātniskie dati.

6.Savienība pirms katra ceturkšņa beigām iesniedz Seišelām no Eiropas Komisijas datubāzes izgūtus agregētus datus par nozvejas daudzumiem (sadalījumā pa nozvejas mēnešiem un sugām), ko katrs kuģis guvis kārtējā gada iepriekšējos ceturkšņos. Šos datus uzskata par provizoriskiem.

7.Paziņojumu par maksām Savienībai nosūta pirms nākamā gada 30. aprīļa. Savienība to nekavējoties nosūta attiecīgo Savienības dalībvalstu iestādēm, un izrietošos maksājumus kuģu īpašnieki veic attiecīgi 60 dienu laikā.

8.Ja starp Seišelu un Savienības iesniegtajām datu kopām pastāv atšķirības, Savienībai ir divi mēneši, lai apstrīdētu saņemtos datus un, pamatojoties uz Savienības dalībvalstu sniegtajiem datiem, iesniegtu alternatīvu paziņojumu par nozvejām, kam pievienoti apliecinoši dokumenti, tādi kā zvejas žurnāla dati, inspekciju ziņojumi un zinātniskie dati.

9.Visas domstarpības Puses atrisina nākamajā mēnesī, lai sagatavotu galīgo paziņojumu par maksām. Kuģu īpašnieki maksājumus veic attiecīgi 60 dienu laikā.

II nodaļa. Tehniskie saglabāšanas pasākumi

1.Tehniskie saglabāšanas pasākumi, kas piemērojami Savienības kuģiem, kuriem ir atļauja zvejot Seišelu zvejas zonā, ir izklāstīti šā pielikuma 2. papildinājumā iekļautajā tehnisko datu lapā.

2.Savienības kuģi ievēro visas IOTC pieņemtās rezolūcijas un relevantos Seišelu tiesību aktu noteikumus, ja vien nolīgumā un tā protokolā nav paredzēts citādi un ja tas ir saskaņā ar starptautisko tiesību principiem.

3.Visas atļautās zvejas darbības Savienības kuģi veic tā, lai nekaitētu tradicionālajām vietējām zvejniecībām.

4.IOTC rezolūciju un ieteikumu piemērošanas kontekstā Puses vienojas sadarboties, lai mazinātu aizsargājamo sugu, jo īpaši visu jūras bruņurupuču un jūras zīdītāju, kā arī jūras putnu un rifu zivju nejaušas nozvejas. Šādā nolūkā Savienības kuģi tiecas piemērot tehniskos pasākumus ar mērķi uzlabot zvejas rīku selektivitāti un samazināt nemērķa sugu nejaušu nozveju.

5.Lai samazinātu haizivju, jūras bruņurupuču vai citu nemērķa sugu iepīšanos [zvejas rīkos], Savienības kuģi zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izgatavošanā izmanto neiepinošas konstrukcijas un materiālus. Turklāt, lai samazinātu ZPI ietekmi uz ekosistēmu un sintētisko drazu daudzumu jūrā, Savienības kuģi ZPI izgatavošanā izmanto dabiskus vai bionoārdāmus materiālus un izgūst ZPI no Seišelu ūdeņiem, kad Seišelu tiesību aktos noteiktajā kārtībā uzskata, ka tās vairs nedarbojas.

6.Jūras ekosistēmu vidiskās pārvaldības un novērošanas vajadzībām Seišelu ūdeņos Seišelu iestādes paredz izveidot īpašu fondu, kurā iemaksas veic ar riņķvadu zvejojošu Savienības kuģu īpašnieki. Šīs kopējās iemaksas atbilst aplēstajai summai 175 000 EUR gadā un pamatojas uz katra kuģa tilpību. Katra kuģa iemaksa ir 2,25 EUR par GT, un to iemaksā reizē ar avansa maksājumu un tajā pašā kontā. Seišelu iestādes ar Apvienotās komitejas starpniecību regulāri ziņo par šīs iemaksas izmantošanu.

III nodaļa. Uzraudzība, kontrole un pārraudzība

1. iedaļa
Nozvejas reģistrēšana

1.Savienības kuģi, kam atļauts zvejot Seišelu zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu, katru dienu turpmāk norādītajā kārtībā paziņo savas nozvejas Seišelu kompetentajām iestādēm tik ilgi, līdz abas Puses ir ieviesušas elektronisko ziņošanas sistēmu (turpmāk “ERS”).

(a)Savienības kuģi, kam atļauts zvejot Seišelu zvejas zonā, katru dienu aizpilda IOTC rezolūcijām atbilstošu nozvejas paziņojuma veidlapu par katru zvejas rīku iemetienu katrā zvejas reisā, ko tie veic Seišelu zvejas zonā. Veidlapu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis.

(b)Par nozveju ziņošanai izmantojamo veidlapu Puses vienojas pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Visus šīs veidlapas atjauninājumus apstiprina Apvienotā komiteja. Formāts, kas jāizmanto ziņošanai par nozvejām, atbilst paziņojamo datu formātam, kas sniegts 3. papildinājumā. Uz apgādes kuģiem attiecas prasība ziņot par ikdienas darbībām. Puses attiecīgā gadījumā vienojas par ziņošanas praktisko kārtību un formu.

(c)Ciktāl tas attiecas uz a) un b) apakšpunktā minētās nozvejas paziņojuma veidlapas iesniegšanu, Savienības kuģi rīkojas šādi:

–ja tie piestāj Viktorijas ostā, aizpildīto veidlapu Seišelu iestādēm iesniedz 24 stundu laikā pēc ierašanās;

–visos citos gadījumos aizpildīto veidlapu Seišelu iestādēm nosūta 24 stundu laikā pēc iziešanas no Seišelu ūdeņiem.

(d)Šo nozvejas paziņojumu veidlapu kopijas vienlaikus nosūta attiecīgajiem zinātniskajiem institūtiem: IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) vai IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosfera).

2.ERS tehnisku problēmu vai darbības traucējumu gadījumā nozvejas deklarācijas sniedz atbilstīgi 1. punktam.

2. iedaļa
Pāreja uz elektronisko ziņošanas sistēmu (ERS)

1.Pāreju uz elektronisku nozvejas deklarēšanas sistēmu Puses nodrošina iespējami drīz pēc protokola piemērošanas sākuma, dienā, par ko jāvienojas Apvienotajai komitejai. Tiklīdz tas izdarīts, nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda:

(a)Savienības kuģa kapteinis, kura kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar nolīgumu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā (ERS);

(b)Savienības kuģim, kas nav aprīkots ar ERS, nav atļauts ieiet Seišelu zvejas zonā, lai iesaistītos zvejas darbībās.

2.Par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbildīgs ir kapteinis. Elektroniskais zvejas žurnāls atbilst relevantajām IOTC rezolūcijām un ieteikumiem.

3.Kapteinis katru dienu un par katru zvejas operāciju un katru sugu reģistrē nozvejoto, uz kuģa paturēto vai jūrā izmesto daudzumu aplēsto dzīvsvaru.

4.Ja Savienības kuģis atrodas Seišelu zvejas zonā, bet nezvejo, reģistrē kuģa pozīciju plkst. 12.00.

5.Kapteinis nodrošina to, ka elektroniskā zvejas žurnāla dati katru dienu automātiski tiek pārraidīti karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (FMC). Pārraida vismaz šādus datus:

(a)zvejas kuģa identifikācijas numurs un vārds;

(b)katras sugas FAO trīsburtu kods;

(c)attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals (ģeogrāfiskais platums un garums), kurā nozveja gūta;

(d)nozveju gūšanas datums un – attiecīgā gadījumā – laiks;

(e)datums un laiks, kad kuģis izgājis no ostas un ienācis ostā, un zvejas reisa ilgums;

(f)zvejas rīka tips un – attiecīgā gadījumā – tehniskās specifikācijas un izmēri;

(g)uz kuģa paturēto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu;

(h)izmesto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

6.Karoga dalībvalsts nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

7.Karoga dalībvalsts un Seišelu iestādes nodrošina, ka tām ir IT aprīkojums un programmatūra, kas vajadzīgi, lai automātiski apmainītos ar ERS datiem. ERS datu apmaiņā izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām nodrošina Eiropas Komisija. Standartu izmaiņas īsteno sešu mēnešu laikā.

8.Karoga dalībvalsts FMC nodrošina, ka laikā, kamēr attiecīgais kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski darīti pieejami Seišelu FMC.

9.Nozveju ziņošanas kārtība ERS un procedūra, kas jāievēro ERS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 4. papildinājumā.

10.Ar datiem par individuālu Savienības kuģu zvejas darbībām Seišelu iestādes rīkojas konfidenciālā un drošā veidā.

3. iedaļa
Nozvejas paziņošana: ieiešana Seišelu zvejas zonā un iziešana no tās

1.Savienības kuģa reisa ilgums ir:

–vai nu laiks, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Seišelu zvejas zonā līdz iziešanai no tās,

–vai laiks, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Seišelu zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī,

–vai arī laiks, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Seišelu zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Seišelās.

2.Savu nodomu ieiet Seišelu zvejas zonā vai iziet no tās Savienības kuģi Seišelu iestādēm paziņo vismaz sešas stundas iepriekš, un laikā, kamēr tie veic zvejas darbības Seišelu zvejas zonā, līdz brīdim, kad sāk darboties ERS, tie katru dienu Seišelu iestādēm paziņo šajā periodā gūtās nozvejas.

3.Kad Savienības kuģi paziņo ieiešanu vai iziešanu, tie paziņo arī savu pozīciju (ģeogrāfisko platumu un garumu) paziņošanas laikā un uz kuģa paturēto nozveju apjomu (tonnās) un sugas. Šos paziņojumus pa e-pastu vai ERS nosūta, izmantojot Seišelu kompetento iestāžu norādīto kontaktinformāciju.

4.Ja konstatē, ka Savienības zvejas kuģis zvejo, iepriekš par to nepaziņojis Seišelu kompetentajām iestādēm, uzskata, ka tas izdarījis pārkāpumu. Šādam Savienības kuģim piemēro sankcijas, kas minētas protokola VI nodaļas 1. punktā.

4. iedaļa
Izkraušana

1.Jēdzienam “piezveja” it tāda pati nozīme kā IOTC kontekstā.

2.Izkraušanas darbībām apstiprinātā Seišelu osta ir Viktorija, kas atrodas Mae salā.

3.Visi Savienības zvejas kuģi, kas vēlas izkraut nozveju apstiprinātā Seišelu ostā, vismaz 48 stundas iepriekš Seišelu kompetentajām iestādēm paziņo šādu informāciju:

(a)izkrāvēja zvejas kuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS);

(b)izkraušanas datums un laiks;

(c)izkraujamais daudzums kilogramos, noapaļots līdz tuvākajiem 100 kg, sadalījumā pa sugām;

(d)produktu sagatavošanas veids.

4.Izkraušanu uzskata par iziešanu no Seišelu zvejas zonas, kā noteikts 3.1. iedaļā. Tāpēc Savienības zvejas kuģiem izkraušanas deklarācijas Seišelu kompetentajām iestādēm jāiesniedz ne vēlāk kā 24 stundas pēc izkraušanas beigām vai katrā ziņā pirms kuģa iziešanas no ostas.

5.Lai veicinātu investīcijas, resursu valorizāciju, darbvietu radīšanu un pienācīgu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, Puses rosina ekonomisko sadarbību zvejas un apstrādes nozarē. Operatori jo īpaši nodrošina Seišelu apstrādes nozarei pienācīgas iespējas tikt pietiekami apgādātai ar tunzivīm, arī ar tunzivīm, ko Savienības zvejas kuģi guvuši piezvejā. Attiecīgās iestādes, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem nodrošinot pienācīgas kontroles un verifikācijas, pieņemamā termiņā izskata saistītos administratīvos dokumentus, kuri vajadzīgi starptautiskai tirdzniecībai ar zivīm, ko Savienības zvejas kuģi izkrāvuši Seišelās.

5. iedaļa
Pārkraušana citā kuģī

1.Visi Savienības zvejas kuģi, kas vēlas nozvejas citā kuģī pārkraut Seišelās, dara to tikai Viktorijas ostā. Jūrā pārkraut nozveju citā kuģī ir aizliegts, un personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro Seišelu tiesību aktos paredzētos sodus.

2.Kuģa īpašniekiem vai viņu aģentiem vismaz 48 stundas iepriekš, potenciāli izmantojot ERS, jāpaziņo Seišelu kompetentajām iestādēm šāda informācija:

(a)citā kuģī pārkraušanas apgabals, kurā šī operācija notiks;

(b)pārkrāvēja zvejas kuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS);

(c)attiecīgā gadījumā – saņēmēja kuģa un/vai refrižeratorkuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS);

(d)attiecīgā gadījumā – uzglabāšanas iekārtas;

(e)citā kuģī pārkraušanas datums un laiks;

(f)ja iespējams, nākamais galamērķis;

(g)citā kuģī pārkraujamais daudzums kilogramos, noapaļots līdz tuvākajiem 100 kg, sadalījumā pa sugām;

(h)produktu sagatavošanas veids.

3.Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Seišelu zvejas zonas, kā noteikts 3.1. iedaļā. Nozvejas deklarācijas Savienības zvejas kuģi Seišelu kompetentajām iestādēm iesniedz ne vēlāk kā 24 stundas pēc citā kuģī pārkraušanas beigām vai katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas īsāko periodu).

6. iedaļa
Kontrole un inspekcija

Inspekcija jūrā un ostā 

1.Savienības kuģus, kas ir zvejas atļaujas turētāji, jūrā, ostā vai ārpus ostas Seišelu zvejas zonā inspicē Seišelu inspektori, kuri ir skaidri identificējami kā tādi, kas pilnvaroti veikt zvejas inspekcijas.

2.Pirms uzkāpšanas uz kuģa Seišelu pilnvarotās amatpersonas informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic pieņemams skaits pilnvaroto amatpersonu, kam pirms inspekcijas veikšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un pilnvarotas amatpersonas statusu apliecinošu dokumentu.

3.Seišelu pilnvarotās amatpersonas uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs ar inspekciju saistīto uzdevumu veikšanai. Tās veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

4.Inspekcijas laikā uzņemtie attēli (fotogrāfijas vai video) ir paredzēti par zvejas kontroli un pārraudzību atbildīgajām iestādēm. Tie nav publiskojami, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.

5.Savienības kuģa kapteinis atļauj Seišelu inspektoriem uzkāpt uz kuģa un veikt viņu darbu.

6.Seišelu pilnvarotā amatpersona katras inspekcijas beigās sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības inspekcijas ziņojumā ierakstīt savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta pilnvarotā amatpersona, kas to sagatavojusi, un Savienības kuģa kapteinis.

7.Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar Savienības kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties par pārkāpumu ierosinātā procedūrā. Inspekcijas procedūras laikā Savienības kuģa kapteinis sadarbojas. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņš rakstiski paskaidro atteikuma iemeslus, un inspektors dokumentā iekļauj norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa Seišelu pilnvarotā amatpersona iedod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Seišelu iestādes 24 stundu laikā pēc inspekciju pabeigšanas informē Savienības iestādes par veiktajām inspekcijām un par visiem konstatētajiem pārkāpumiem un pēc iespējas drīzāk nosūta inspekcijas ziņojumu. Izrietošā pārkāpuma paziņojuma kopiju Savienībai attiecīgā gadījumā nosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pēc pilnvarotās amatpersonas atgriešanās ostā.

8.Seišelu iestādes drīkst atļaut Savienības iestādēm piedalīties inspekcijā novērotāja statusā.

9.Lai nodrošinātu atbilstību Savienības un Seišelu tiesību aktiem, Puses, pamatojoties uz riska novērtējumu, var vienoties veikt Savienības kuģu kopīgas inspekcijas, jo īpaši izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operāciju laikā. Pildot savus pienākumus, Pušu norīkotie inspektori ievēro noteikumus par inspekciju veikšanu, kas noteikti attiecīgi Savienības un Seišelu tiesību aktos. Karoga valsts un piekrastes valsts pienākumu kontekstā Puses var nolemt sadarboties turpmāku pasākumu veikšanā saskaņā ar to relevantajiem tiesību aktiem. Turklāt pēc Savienības pieprasījuma Seišelu iestādes drīkst atļaut Savienības dalībvalstu zvejas inspektoriem attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktās kompetences robežās inspicēt Savienības kuģus, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

10.Ja šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti, Seišelu iestādes patur tiesības apturēt pārkāpumu izdarījušā Savienības kuģa zvejas atļauju līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai un piemērot sodu, kas noteikts Seišelu tiesību aktos. Par to informē karoga dalībvalsti un Savienību.

Līdzdalīga uzraudzība cīņā pret NNN zveju

11.Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Savienības zvejas kuģu kapteiņi ziņo par jebkuru tādu kuģu atrašanos Seišelu zvejas zonā, kas iesaistījušies darbībās, par kurām pastāv aizdomas, ka tās varētu būt NNN zveja, un cenšas par pamanīto sniegt tik daudz informācijas, cik iespējams. Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Seišelu iestādēm un tā kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurš kuģi pamanījis, un šī iestāde ziņojumus nekavējoties pārraida Savienībai vai tās izraudzītai struktūrai.

12.Seišelas nosūta Savienībai visus tās rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem Savienības zvejas kuģiem, kas iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja Seišelu zvejas zonā.

7. iedaļa
Kuģu monitoringa sistēma (VMS)

1.Saskaņā ar šo protokolu atļauju saņēmušie Savienības kuģi ir atbilstoši Seišelu tiesību aktiem aprīkoti ar kuģu satelītlokalizācijas iekārtu un/vai kuģu monitoringa iekārtu.

2.Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt, traucēt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas iekārtu, kas izmanto satelītsakarus, un/vai monitoringa iekārtu, kas Savienības kuģī uzstādīta datu pārraidīšanas nolūkā, vai tīši izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko šāda sistēma pārraida vai reģistrē.

3.Savu pozīciju Savienības kuģi karoga valsts zvejas uzraudzības centram automātiski un pastāvīgi paziņo vismaz reizi stundā. Pēc Seišelu iestāžu pieprasījuma šo biežumu kuģa darbību izmeklēšanas pasākumu laikā drīkst palielināt līdz reizei 30 minūtēs.

4.Karoga valsts FMC nodrošina, ka VMS pozīcijas visu laiku, kamēr Savienības kuģis atrodas Seišelu ūdeņos, gandrīz reāllaikā tiek automātiski darītas pieejamas Seišelu FMC.

Katrā pozīcijas ziņā ietilpst:

(a)kuģa identifikācijas dati;

(b)kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c)pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

(d)kuģa ātrums un kurss.

5.Savienības kuģa pozīcijas paziņošanas kārtība VMS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 5. papildinājumā.

IV nodaļa. Jūrnieku nodarbināšana

1.Katrs Savienības kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, reisā, kuru tas pavada Seišelu zvejas zonā, nodarbina vismaz divus kvalificētus Seišelu jūrniekus, kurus kuģa aģents pēc vienošanās ar kuģa īpašnieku izraudzījies no saraksta, kuru uztur un iesniedz Seišelu kompetentās iestādes un kurš sagatavots, pamatojoties uz 6. papildinājumā paredzētajām vadlīnijām par Seišelu jūrnieku nolīgšanu darbā uz Savienības kuģiem.

2.Seišelu kompetentās iestādes katru mēnesi iesniedz kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem sarakstu ar kvalificētiem jūrniekiem, kurus izraudzījušās Seišelu kompetentās iestādes. Ja ar Seišelu kompetento iestāžu starpniecību kuģa īpašnieks piemērotu kvalificētu jūrnieku sarakstā neatrod (sk. vadlīnijas), kuģa īpašnieks tiek atbrīvots no šīm saistībām un no šajā nodaļā paredzētajiem saistītajiem pienākumiem, arī no 10. punktā paredzētā vienotas likmes kompensācijas maksājuma.

3.Ja iespējams, minētās saistības nodarbināt Seišelu jūrniekus kuģu īpašnieki aizstāj ar praktikantu nodarbināšanu. Kvalificētos praktikantus Savienības kuģa aģents ar kuģa īpašnieka piekrišanu var izraudzīties no Seišelu kompetento iestāžu iesniegtā saraksta.

4.Kuģa īpašnieks vai aģents Seišelu kompetentajām iestādēm dara zināmus uz attiecīgā Savienības kuģa potenciāli nodarbināmo Seišelu jūrnieku vārdus un citus datus un norāda viņu statusu apkalpē katrā reisā.

5.Uz Savienības kuģiem nodarbināto Seišelu jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un citās relevantās SDO konvencijās. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un tiesību uz kolektīvajām sarunām faktisku atzīšanu, diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju un darba un dzīves apstākļiem uz zvejas kuģiem.

6.Ja Seišelu jūrnieki tiek nodarbināti, tiek sagatavoti darba līgumi, kurus, apspriežoties ar Seišelu kompetentajām iestādēm, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem. Šie līgumi garantē Seišelu jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu, arī veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, pensijas pabalstus, atvaļinājuma un līguma izbeigšanas kompensācijas pabalstus, kā arī pamatalgu, kas jāmaksā saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Līguma kopiju izsniedz parakstītājiem un Seišelu kompetentajām iestādēm.

7.Ja Seišelu jūrnieki tiek nodarbināti, viņu algu maksā kuģa īpašnieki. Nosacījumus par Seišelu jūrnieku pamatalgu, t. i., minimālo algu bez piemaksām, nosaka, pamatojoties uz Seišelu tiesību aktos paredzēto pamatalgu vai uz SDO noteikto minimālo standartu (izvēlas lielāko summu). Citi pabalsti nedrīkst būt mazāki par tiem, kas piemērojami citu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu jūrniekiem, kuri pilda līdzīgus pienākumus.

8.Seišelu darba likuma izpildes panākšanas un piemērošanas nolūkā kuģa īpašnieka aģentu uzskata par kuģa īpašnieka vietējo pārstāvi. Starp aģentu un Seišelu jūrniekiem noslēgtajā līgumā ietilpst arī jūrniekiem piemērojamie nosacījumi par repatriāciju un pensiju un visiem citiem pabalstiem.

9.Uz Savienības kuģiem nodarbinātie Seišelu jūrnieki attiecīgā kuģa kapteinim piesakās iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja Seišelu jūrnieks noteiktajā darbā stāšanās dienā un laikā nepiesakās, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no saistībām nodarbināt minēto jūrnieku.

10.Ja uz Savienības kuģiem nodarbināto kvalificēto Seišelu jūrnieku skaits 1. punktā paredzēto minimālo līmeni nesasniedz citu, nevis 9. punktā minēto iemeslu dēļ, kuģa īpašnieks par katru nenodarbināto jūrnieku maksā vienotas likmes kompensāciju 35 EUR apmērā par katru zvejas darbību dienu Seišelu zvejas zonā. Vienotās likmes summu Seišelu iestādēm samaksā ne vēlāk kā 90 dienu laikā pirms zvejas atļaujas derīguma termiņa beigām.

V nodaļa. Novērotāji

Zvejas darbību novērošana

1.Puses atzīst to, cik svarīgi ir ievērot attiecīgajās IOTC rezolūcijās noteiktās saistības attiecībā uz Zinātnisko novērotāju programmu un attiecīgos Seišelu normatīvos aktus, tai skaitā elektroniskas novērotāju shēmas. Tomēr, nosakot kārtību, kādā īstenojamas elektroniskas novērotāju shēmas, ņem vērā praktisko ietekmi uz flotēm un pārejai nepieciešamo laiku.

Izraudzītie kuģi un novērotāji

2.Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu un kam saskaņā ar nolīgumu atļauts zvejot Seišelu zvejas zonā, pēc Seišelu iestāžu pieprasījuma nacionālas un/vai reģionālas novērotāju programmas kontekstā saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem uzņem uz kuģa vienu novērotāju. Par papildu novērotāju uzņemšanu vienojas katrā gadījumā atsevišķi.

3.Seišelu iestādes, ņemot vērā kuģu parametrus un iespējamos telpiskos ierobežojumus, kas saistīti ar drošības prasībām, izveido sarakstu ar Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai, un sarakstu ar norīkotajiem novērotājiem. Sarakstu pastāvīgi atjaunina un Savienības iestādēm nosūta, tiklīdz tas sagatavots, un katru reizi, kad tas atjaunināts.

4.Izraudzītā novērotāja vārdu Seišelu iestādes attiecīgā Savienības kuģa aģentam paziņo ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas uz kuģa.

Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

5.Laiku, ko novērotāji pavada uz kuģa, nosaka Seišelu iestādes, bet parasti tas nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs viņu pienākumu izpildei. Reģionālas novērotāju programmas kontekstā novērotājs uz kuģa drīkst pavadīt laikposmu, kas pagarināts pēc savstarpējas vienošanās. Seišelu iestādes par to informē Savienības kuģa aģentu, kad tās paziņo izraudzītā novērotāja vārdu.

6.Pēc izraudzīto novērotāju paziņošanas kuģa īpašnieki un Seišelu iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa.

7.Ja novērotāji uz kuģa jāuzņem Seišelās, attiecīgie kuģu īpašnieki divu nedēļu laikā un 10 dienas iepriekš dara zināmu, kurā ostā vai vietā un kurā datumā plānota novērotāja uzņemšana uz kuģa.

8.Ja novērotāji uz kuģa jāuzņem ārvalstu ostā, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas Seišelu novērotājs, iziet no Seišelu ūdeņiem, tiek veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu novērotāja drošu atgriešanos Seišelās uz kuģa īpašnieka rēķina.

9.Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā vai neierodas sešu stundu laikā pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek atbrīvots no saistībām uzņemt novērotāju uz kuģa.

10.Kuģu īpašnieki sedz izmaksas par novērotāju ēdināšanu un izmitināšanu tādos pašos apstākļos, kādi nodrošināti kuģa virsniekiem.

11.Novērotājiem uz kuģa ir virsnieka statuss.

12.Novērotāju algu un piemērojamos nodokļus maksā Seišelu kompetentās iestādes.

Novērotāja pienākumi

13.Novērotāji zinātniskos nolūkos novēro un reģistrē kuģu zvejas darbības, jo īpaši:

–nozvejoto zivju sugu, daudzumu, izmēru un stāvokli;

–zivju ieguves metodes, apgabalus un dziļumu;

–zvejas operācijās iesaistījušos Savienības kuģu pozīciju un izmantotos zvejas rīkus;

–zvejas žurnālā reģistrētos datus par nozveju Seišelu zvejas zonā, tostarp piezveju procentuālo daļu un izmetumu aplēses;

–attiecīgā gadījumā – visu zivju apstrādi, pārkraušanu citā kuģī, uzglabāšanu vai iznīcināšanu.

14.Izmantojot uz Savienības kuģa pieejamos sakaru līdzekļus, novērotājs uztur regulārus sakarus ar Seišelu iestādēm.

15.Turklāt novērotāji drīkst pildīt citus pienākumus, piemēram:

–ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskas programmas kontekstā;

–monitorēt zvejas darbību ietekmi uz resursiem un vidi.

16.Savienības kuģa kapteinis dara visu praktiski iespējamo, lai nodrošinātu novērotāju fizisko drošību un labklājību uz kuģa.

17.Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei. Kapteinis dod novērotājiem piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kas saistīti ar kuģa zvejas darbībām, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, un tām kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja uzdevumu veikšanu.

Novērotāja saistības

18.Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

–veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz Savienības kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas operācijas;

–ar pienācīgu rūpību izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

–nodrošina visu to datu un dokumentu konfidencialitāti, kas attiecas uz Savienības kuģi un tā darbībām, un visas savāktās informācijas konfidencialitāti.

19.Uzturēšanās laika beigās un pirms nokāpšanas no Savienības kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas 15 dienu laikā nosūtāms Seišelu kompetentajām iestādēm ar kopiju Savienības iestādēm. Novērotājs paraksta ziņojumu. Kad novērotājs nokāpj no Savienības kuģa, kuģa kapteinim tiek izsniegts ziņojuma eksemplārs.

VI nodaļa. Izpildes panākšana

Sankcijas

1.Šā protokola noteikumu vai tādu piemērojamo Seišelu normatīvo aktu neievērošana, kas saistīti ar dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību Seišelu ūdeņos, ir pārkāpums, par kuru piemēro sankcijas saskaņā ar Seišelu tiesību aktiem.

2.Par visām sankcijām un visiem ar tām saistītajiem relevantajiem faktiem nekavējoties un pilnībā informē karoga dalībvalsti un Savienību.

3.Ja sankcijas izpaužas kā zvejas atļaujas apturēšana vai atsaukšana, Savienība drīkst prasīt, lai uz apturētās vai atsauktās zvejas atļaujas atlikušo derīguma termiņu tiktu izdota cita zvejas atļauja cita kuģa īpašnieka kuģim, un šī cita atļauja aizstātu apturēto vai atsaukto zvejas atļauju.

Savienības zvejas kuģu arestēšana un aizturēšana

4.Seišelu iestādes nekavējoties informē ES delegāciju un karoga dalībvalsti par to, ka ir arestēts un/vai aizturēts zvejas kuģis, kas darbojas saskaņā ar nolīgumu, un 48 stundu laikā nosūta tām inspekcijas ziņojuma kopiju, kurā detalizēti izklāstīti arestēšanas un/vai aizturēšanas apstākļi un iemesli.

Arestēšanas un/vai aizturēšanas gadījumā piemērojamā informācijas apmaiņas procedūra

5.Pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas Savienības iestādes un Seišelu kompetentās iestādes, ievērodamas tiesvedības termiņus un procedūras, kas attiecībā uz arestēšanu un/vai aizturēšanu paredzētas Seišelu tiesību aktos, tiekas konsultatīvā sanāksmē, kurā potenciāli var piedalīties attiecīgās Savienības dalībvalsts pārstāvis.

6.Sanāksmē Puses apmainās ar visiem relevantajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot ar konstatētajiem faktiem saistītos apstākļus. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par sanāksmes iznākumu un par visiem pasākumiem, kas izriet no arestēšanas un/vai aizturēšanas.

Noregulējums arestēšanas un/vai aizturēšanas gadījumā

7.Potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīguma ceļā. Šo procedūru saskaņā ar Seišelu tiesību aktiem pabeidz ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc arestēšanas un/vai aizturēšanas.

8.Izlīguma gadījumā naudassoda lielumu nosaka saskaņā ar Seišelu tiesību aktiem. Ja izlīgumu panākt neizdodas, uzsāk tiesvedību.

9.Tiklīdz no izlīguma izrietošās saistības ir izpildītas un tiesvedība pabeigta, Savienības kuģi un tā kapteini atbrīvo.

10.Par jebkādu uzsākto tiesvedību un uzliktajiem sodiem Savienību informē ar ES delegācijas starpniecību.

Papildinājumi

1. papildinājums. Seišelu zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa

2. papildinājums. Tehnisko datu lapa Savienības kuģiem, kas veic zvejas darbības Seišelās

3. papildinājums. Paziņojamo datu formāts

4. papildinājums. ERS vadlīnijas

5. papildinājums. VMS satvars

6. papildinājums. Vadlīnijas par Seišelu jūrnieku nolīgšanu darbā uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu

1. papildinājums
Seišelu zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa, kas jāizmanto Savienības zvejas un atbalsta kuģiem

I – IESNIEDZĒJS

1.    Kuģa īpašnieka vārds: ...............................................................................................................................................................................

2.    Ražotāju organizācija (RO) vai kuģa īpašnieka pārstāvis: .........................................................................................

3.    RO vai kuģa īpašnieka pārstāvja adrese: ...............................................................................................................................

...........................................................................................................................................................................................................

4.    Tālrunis:....................................................    Fakss: ................................... E-pasts: …………………………………………………….……………………………

5.    Kapteiņa vārds: .............................................. Valstspiederība: ............................... E-pasts: ……………………………..…..………………………………

6.    Kuģa īpašnieks vai fraktētājs, ja atšķiras no iepriekš norādītā:………………………………………………………….………………………………………………………

II – KUĢA IDENTIFIKĀCIJAS DATI

1.    Kuģa vārds: .......................................................................................................................................................................................

2.    Karoga valsts: ………………………………………….…….……………....… Reģistrācijas osta: .......................................................................................

3.    Ārējais marķējums: ............................. MMSI: ………….………....……….……. SJO numurs: …………………..……….……… RZPO numurs:…………….……………

5.    Pašreizējā karoga reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG): ......./......./......... Iepriekšējais karogs (ja ir): .……………………………………………………

6.    Kuģa būves vieta: ..................................................................... Datums (DD/MM/GGGG): …...../…..../…….….. IRCS: ..................................

7.    Radio izsaukuma frekvence: HF: ……………………………… VHF: …………………............ Kuģa satelīttālruņa numurs: ………….……………….……………………

III – KUĢA TEHNISKIE DATI

1.    Lielākais garums (m): .................................... Lielākais platums (m): ................................... Bruto tilpība (GT): …………………….……….…… Neto tilpība: …..……...…..……………..

2.    Korpusa materiāls:    Tērauds ◻    Koks ◻    Poliesteris ◻    Cits ◻ ………………………………

3.    Dzinēja tips: ………………………………………………. Dzinēja jauda (ZS): ..................... Dzinēja izgatavotājs: ........................................

4.    Maksimālais apkalpes locekļu skaits: ........................ Saskaņā ar ZPN nodarbināto jūrnieku skaits: ………................................................................................

5.    Nozvejas saglabāšanas metode:    Glabāšana uz ledus ◻    Atdzesēšana ◻    Jaukta tipa ◻    Saldēšana ◻

6.    Apstrādes jauda dienā (24h) tonnās: ................... Zivju tilpņu skaits:................ Zivju tilpņu kopējā tilpība (m³): .................. ....

7.    Kuģa tips: ◻ Zvejo ar riņķvadu ◻ Zvejo ar āķu jedām ◻ Atbalsta kuģis (*)

8.    VMS. Automātiskā lokalizācijas iekārta:

   Izgatavotājs: ……………………..…………..………………… Modelis: ………………..………………………………… Sērijas Nr.: ……………………. …………………..

   Programmatūras versija: ...................................................... Satelītoperators (MCSP): ……………………….…………………………..…………..………….

IV – ZVEJAS DARBĪBAS

1.    Atļautie zvejas rīki: ...............................................................................................................................................

2.    Atļautās zvejas zonas: ………………………………………………….. Mērķsugas: …………………………………………..……………..

3.    Pieprasītās licences termiņš: no (DD/MM/GGGG) ……..… / ………. / ………..……. līdz: …….…. / …….. / ……..…

4.    Apstiprinātā izkraušanas/citā kuģī pārkraušanas osta:

Ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa, pareiza un godprātīgi sniegta.

   Datums: ________________________________________, 20__ ________ _______________________

Iesniedzēja paraksts: _______________________________________________________________

(*) Šai veidlapai jāpievieno šā atbalsta kuģa atbalstīto zvejas kuģu saraksts. Sarakstā jānorāda vārds un IOTC numurs.

2. papildinājums
Tehnisko datu lapa Savienības kuģiem, kas veic zvejas darbības Seišelās

3. papildinājums
Paziņojamo datu formāts

Ziņojums “Nozveja, ieejot zonā” (COE) 1  

Ziņojums “Nozveja, izejot no zonas” (COX) 2

Formāts, kādā nosūtāms ziņojums par nozveju (CAT), kas gūta zvejas zonās Seišelu EEZ 3

Visus ziņojumus Seišelu kompetentajai iestādei nosūta pa šādiem sakaru kanāliem:

E-pasts: fmcsc@sfa.sc

Pasta adrese: Seychelles Fishing Authority, P.O. Box 449, Fishing Port, Mahé, Seychelles

4. papildinājums
Zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas (ERS) īstenošana

Vispārīgie noteikumi

1.Visiem Savienības zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk “ERS”), kas spēj visu laiku, kamēr kuģis darbojas Seišelu zvejas zonā, reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītus datus (turpmāk “ERS dati”).

2.Savienības zvejas kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS vai kurā uzstādītā ERS nedarbojas, nav atļauts ieiet Seišelu zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

3.ERS datus saskaņā ar šīm vadlīnijām pārraida karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk “FMC”), kurš nodrošina to automātisku pārraidīšanu Seišelu FMC.

ERS paziņojumi

4.Karoga dalībvalsts un Seišelas katra izraugās ERS korespondentu, kurš darbojas kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar šo noteikumu īstenošanu. Karoga dalībvalsts un Seišelas viena otrai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

5.ERS datus Savienības zvejas kuģis pārraida savai karoga valstij, kura tos automātiski dara pieejamus Seišelām.

6.Datu pārraidi veic UN/CEFACT formātā, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX tīklu.

7.Tomēr Puses var vienoties par pārejas periodu, kurā datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

8.Karoga dalībvalsts FMC automātiski un nekavējoties pārraida Seišelu FMC Savienības zvejas kuģa tūlītējās ziņas (COE, COX, PO).

9.Arī citu tipu ziņas automātiski pārraida reizi dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN/CEFACT formāta lietošana, vai, kamēr tas vēl nav noticis, ziņas ar Eiropas Komisijas centrālā mezgla starpniecību pēc pieprasījuma nekavējoties dara pieejamas Seišelu FMC un arī karoga dalībvalsts FMC.

10.No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju izmanto tikai īpašiem vēsturisko datu pieprasījumiem.

11.Tūlītējo ERS datu saņemšanu Seišelu FMC apstiprina ar atgriezes ziņu, kurā apliecina, ka ziņa ir saņemta un derīga. To datu saņemšanu, ko Seišelas saņem kā atbildi uz pieprasījumu, neapstiprina. Seišelas nodrošina visu ERS datu konfidencialitāti.

Savienības zvejas kuģī uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas vai sakaru sistēmas kļūme

12.Karoga dalībvalstu FMC un Seišelu FMC nekavējoties informē cits citu par visiem notikumiem, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem Savienības zvejas kuģiem.

13.Ja Seišelu FMC nesaņem Savienības zvejas kuģa pārraidāmos datus, tas par to nekavējoties paziņo karoga dalībvalsts FMC. Karoga dalībvalsts FMC tūlīt izmeklē ERS datu nesaņemšanas iemeslus un par minētās izmeklēšanas iznākumu informē Seišelu FMC.

14.Ja datu pārraidīšanā starp Savienības zvejas kuģi un karoga dalībvalsts FMC rodas kļūme, tās Savienības dalībvalsts FMC, kas ir karoga valsts, par to nekavējoties paziņo Savienības zvejas kuģa kapteinim vai operatoram. Saņēmis šādu paziņojumu, Savienības zvejas kuģa kapteinis katru dienu ne vēlāk kā plkst. 00.00 ar piemērotiem telesakaru līdzekļiem pārraida trūkstošos datus karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

15.Savienības zvejas kuģī uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas kļūmes gadījumā kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka desmit (10) dienu laikā pēc kļūmes konstatēšanas ERS tiek salabota vai nomainīta. Pēc šā termiņa beigām zvejot Seišelu zvejas zonā Savienības zvejas kuģim vairs nav atļauts, un tam divdesmit četru (24) stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāpiestāj Seišelu ostā. Atstāt minēto ostu vai atgriezties Seišelu zvejas zonā Savienības zvejas kuģis drīkst tikai pēc tam, kad tā karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS atkal darbojas pareizi.

16.Ja Seišelu iestādes ERS datus nesaņem Savienības vai Seišelu pārziņā esošas elektroniskās sistēmas kļūmes dēļ, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu iespējami drīz atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei.

17.Karoga dalībvalsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Seišelu FMC visus ERS datus, kurus tas saņēmis kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Seišelu pieprasījuma var piemērot sistēmas apkopes operāciju gadījumā, ja tās ilgst vairāk nekā divdesmit četras (24) stundas un tādējādi ietekmē Savienības pārziņā esošās sistēmas. Šādā gadījumā netiek uzskatīts, ka Savienības zvejas kuģi nepilda savas saistības pārraidīt ERS datus. Karoga dalībvalsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti elektroniskajā datubāzē, ko tas uztur saskaņā ar III nodaļas 2. iedaļas 6. punktu.

Alternatīvi sakaru līdzekļi

18.Pirms protokola stāšanās spēkā tiek paziņota Seišelu FMC e-pasta adrese, kas izmantojama ERS/VMS sakaru kļūmes gadījumā.

19.Šo adresi izmanto:

–paziņojumiem par ieiešanu zonā/iziešanu no tās un paziņojumiem par nozveju, kas ieiešanas vai iziešanas brīdī atrodas uz kuģa,

–paziņojumiem par izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī un paziņojumiem par nozvejām, kas pārkrautas citā kuģī, izkrautas vai paturētas uz kuģa,

–par ERS un VMS paziņojumu pagaidu aizstājēju, kas izmantojams kļūmes gadījumā.

5. papildinājums
Kuģu monitoringa sistēma (VMS)

Kuģa pozīcijas ziņas

1.Pirmo Savienības zvejas kuģa pozīciju, kas reģistrēta pēc ieiešanas Seišelu zvejas zonā, apzīmē ar kodu “ENT”. Visas nākamās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo pozīciju, kas reģistrēta pēc iziešanas no Seišelu zvejas zonas un ko apzīmē ar kodu “EXI”.

2.Karoga dalībvalsts FMC nodrošina Savienības zvejas kuģu pozīcijas ziņu automātisku apstrādi un vajadzības gadījumā elektronisku pārraidīšanu. Savienības zvejas kuģu pozīcijas ziņas karoga dalībvalsts FMC reģistrē drošā veidā un glabā trīs (3) gadus.

Savienības zvejas kuģa datu pārraidīšana kuģa lokalizācijas ierīces (VTD) sabojāšanās gadījumā

3.Savienības zvejas kuģa kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VTD uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņu pareizu pārraidīšanu karoga dalībvalsts FMC.

4.Ja Savienības zvejas kuģa VTD sabojājas, to salabo vai nomaina 30 dienu laikā. Ja VTD 30 dienu laikā nav salabota vai nomainīta, Savienības zvejas kuģim vairs nav atļauts zvejot Seišelu zvejas zonā.

5.Savienības zvejas kuģi, kuri zvejo Seišelu zvejas zonā un kuru VTD ir sabojājusies, vismaz reizi četrās stundās pa e-pastu, radio vai faksu nosūta savas pozīcijas ziņas karoga dalībvalsts FMC un sniedz visu obligāto informāciju.

Pozīcijas ziņu droša nosūtīšana Seišelām

6.Karoga dalībvalsts FMC automātiski nosūta attiecīgo Savienības zvejas kuģu pozīcijas ziņas Seišelu FMC. Karoga dalībvalsts FMC un Seišelu FMC apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viens otru par izmaiņām šajās adresēs.

7.Pozīcijas ziņas starp karoga dalībvalsts FMC un Seišelu FMC pārraida elektroniski, izmantojot drošu sakaru sistēmu.

8.Seišelu FMC nekavējoties informē karoga dalībvalsts FMC un Savienību par jebkādiem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša Savienības zvejas kuģa secīgo pozīcijas ziņu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no Seišelu zvejas zonas.

Sakaru sistēmas darbības traucējumi

9.Seišelu FMC nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga dalībvalsts FMC un nekavējoties informē Savienību par visiem darbības traucējumiem, kas ietekmē pozīcijas ziņu nosūtīšanu un saņemšanu, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Ja rodas domstarpības, tās risina Apvienotajā komitejā.

10.Par visām kuģa VTD manipulācijām, kas veiktas ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņas, atbildīgs ir Savienības zvejas kuģa kapteinis. Par visiem pārkāpumiem piemēro Seišelu tiesību aktos paredzētos sodus.

Pozīcijas ziņu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

11.Ja pastāv dokumentāri pierādījumi par pārkāpumu, Seišelu FMC drīkst karoga dalībvalsts FMC pieprasīt (pieprasījuma kopiju nosūtot Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku saīsināt Savienības zvejas kuģa pozīcijas ziņu nosūtīšanas intervālu līdz 30 minūtēm. Seišelu FMC šos dokumentāros pierādījumus nosūta karoga dalībvalsts FMC un Savienībai. Karoga dalībvalsts FMC pozīcijas ziņas Seišelu FMC tūlīt sūta, ievērojot jauno sūtīšanas biežumu.

12.Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Seišelu FMC informē karoga dalībvalsts FMC un Savienību par vajadzīgajiem turpmākajiem pasākumiem.

VMS ziņu nosūtīšana Seišelām

13.Ziņas beigas apzīmē ar kodu “ER” un divām slīpsvītrām (//).

14.NAF formātā datus pārraida pēc turpmāk norādītā parauga.

(a)Izmantotās rakstzīmes atbilst ISO 8859.1. Ziņas sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un burtiem “SR”.

(b)Katru datu elementu identificē ar tā kodu un no citiem datu elementiem atdala ar divām slīpsvītrām (//).

(c)Datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/).

15.Pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Seišelas norāda, vai VMS dati ir jāpārraida, izmantojot FLUX TL, vai UN/CEFACT formātā.

6. papildinājums
Vadlīnijas par Seišelu jūrnieku nolīgšanu darbā uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu

Seišelu iestādes nodrošina, ka Seišelu jūrnieki, kurus nolīgst darbā uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, atbilst šādām prasībām.

(a)Jūrnieki ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu.

(b)Jūrniekiem ir derīga medicīniskā izziņa, kas apstiprina, ka viņu veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu darba pienākumus jūrā. Šo izziņu izdevis pienācīgi kvalificēts medicīnas darbinieks.

(c)Jūrnieki ir (re)vakcinēti atbilstoši veselības aizsardzības profilakses vajadzībām reģionā.

(d)Jūrniekiem ir Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) atbilstoša kvalifikācija, kas cita starpā apliecina šādu drošības pamatjautājumu apguvi:

–individuāli izdzīvošanas paņēmieni un personiskā drošība;

–ugunsdzēsība un ugunsgrēku profilakse;

–elementārā pirmā palīdzība u. c.

(e)Jūrniekiem ir attiecīgās prasmes un pieredze, ko apliecinājusi Seišelu kompetentā iestāde un kas vajadzīgas darbam uz kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu; tas jo īpaši attiecas uz informētību par bīstamību, kas saistīta ar zvejas operācijām, un zināšanām par zvejas aprīkojuma izmantošanu.

(1)    Nosūtāms sešas (6) stundas pirms ieiešanas zvejas zonās, kas atrodas Seišelu EEZ.

(2)    Nosūtāms sešas (6) stundas pēc iziešanas no zvejas zonām, kas atrodas Seišelu EEZ.

(3)    Nosūtāms reizi trijās (3) dienās pēc ieiešanas zvejas zonās, kas atrodas Seišelu EEZ, un laikā, kamēr tajās uzturas.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.1.2020

COM(2020) 3 final

2020/0003(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētās rīcībpolitikas jomā

Jaunā nolīguma galvenais mērķis ir nodrošināt atjauninātu satvaru, kurā ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas 5 prioritātes un tās ārējā dimensija, ar mērķi turpināt un nostiprināt Eiropas Savienības un Seišelu Republikas stratēģisko partnerību zivsaimniecības jomā.

Protokola mērķis ir saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijām un ieteikumiem piešķirt Eiropas Savienības kuģiem zvejas iespējas Seišelu zvejas zonā pieejamā pārpalikuma robežās. Komisijas nostāja sarunās daļēji pamatojās uz rezultātiem, kas gūti, veicot iepriekšējā nolīguma un protokola (2014–2020) izvērtējumu un provizorisku novērtējumu par to, vai būtu lietderīgi noslēgt jaunu nolīgumu un protokolu. Vērtēšanu veica neatkarīgi eksperti. Mērķis ir sekmēt arī Eiropas Savienības un Seišelu Republikas sadarbību, lai atbilstoši abu pušu interesēm veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Seišelu zvejas zonā un Indijas okeānā. Turklāt šī sadarbība palīdzēs arī veicināt pienācīgus darba apstākļus zvejniecībā.

Jaunajā protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

-    40 kuģi tunzivju zvejai ar riņķvadu,

-    8 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām,

-    atbalsta kuģi atbilstoši relevantajām IOTC rezolūcijām.

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

Sarunu risināšana par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un tā īstenošanas protokolu ar Seišelām ir saskaņā ar Savienības ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un, konkrēti, ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punkts, ar ko izveido kopējo zivsaimniecības politiku, un LESD 218. panta 5. punkts par Savienības un trešo valstu nolīgumu parakstīšanu un provizoriskas piemērošanas iespēju.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic trešās valsts ūdeņos, kā noteikts Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. pantā. Priekšlikums atbilst šiem noteikumiem, kā arī minētās regulas 32. panta noteikumiem par finansiālo palīdzību trešām valstīm.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. panta 10. punktu Komisija ex post un ex ante izvērtējumu veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ES ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 5 300 000 EUR, un tas pamatojas uz:

a) ikgadējo summu 2 500 000 EUR apmērā, ko piešķir par piekļuvi zvejas resursiem Seišelu zvejas zonā un kas atbilst tālu migrējošo sugu atsauces daudzumam 50 000 tonnu gadā;

b) atbalstu 2 800 000 EUR gadā Seišelu zivsaimniecības nozares rīcībpolitikas izstrādei. Šis atbalsts ir atbilstošs Seišelu Visaptverošā zivsaimniecības plāna mērķiem.

Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā 6 .

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2020/0003 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)2019. gada 15. jūlijā Padome pilnvaroja Komisiju ar Seišelu Republiku sākt sarunas ar mērķi noslēgt jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku (“partnerattiecību nolīgums”), kā arī jaunu tā īstenošanas protokolu (“protokols”).

(2)Sarunas tika noslēgtas sekmīgi, 2019. gada 22. oktobrī parafējot partnerattiecību nolīgumu un protokolu.

(3)Partnerattiecību nolīgums atceļ pašreizējo Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē (PNZN) starp Eiropas Savienību un Seišelām, kas 2007. gada 2. novembrī stājās spēkā uz 6 gadiem, ir ticis automātiski atjaunots un tāpēc joprojām ir spēkā.

(4)Partnerattiecību nolīguma un protokola mērķis ir dot Savienībai un Seišelu Republikai iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un ļautu atbildīgi izmantot zvejas resursus Seišelu zvejas zonā un Indijas okeānā, vienlaikus gādājot par pienācīgiem darba apstākļiem zivsaimniecības nozarē.

(5)Tāpēc partnerattiecību nolīgums un protokols būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā to noslēgšanu vēlākā datumā.

(6)Ņemot vērā ekonomisko nozīmi, kas saistīta ar Savienības zvejas darbībām Seišelu zvejas zonā, un vajadzību pēc iespējas samazināt šādu darbību pārtraukumu, šiem pasākumiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.

(7)Lai Savienības kuģi varētu turpināt zvejas darbības, partnerattiecību nolīgums un protokols pirms to stāšanās spēkā būtu jāpiemēro provizoriski no to parakstīšanas dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek dots apstiprinājums, lai parakstītu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku (“partnerattiecību nolīgums”) un protokolu, ar ko īsteno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku (2020–2026) (“protokols”), ņemot vērā minēto aktu noslēgšanu.

Parakstāmā partnerattiecību nolīguma un protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, kas partnerattiecību nolīguma un protokola sarunvedēja norādītajai personai vai personām piešķir visas pilnvaras minēto partnerattiecību nolīgumu un protokolu parakstīt, ņemot vērā to noslēgšanu.

3. pants

Saskaņā ar partnerattiecību nolīguma 15. pantu pirms partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā to piemēro provizoriski, sākot no tā parakstīšanas dienas.

4. pants

Saskaņā ar protokola 15. pantu pirms protokola stāšanās spēkā to piemēro provizoriski, sākot no tā parakstīšanas dienas.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

2.4.1.Konkrētie mērķi

3.4.1.Paredzamie rezultāti un ietekme

4.4.1.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas īstenošanas grafiks

2.5.1.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

3.5.1.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

4.5.1.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

5.5.1.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

X jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 7

◻ esošas darbības turpināšanu

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas īstenošanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežots ilgums

–X    Spēkā no 2020. līdz 2026. gadam

–X    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2020. līdz 2025. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2020. līdz 2025. gadam

◻ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 8

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

MARE ĢD				2020	2021	2022	2023	2024	2025	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 12  11.03.01	Saistības	(1a)		5,30	5,30	5,30	5,30	5,30	5,30	31,8
	Maksājumi	(2a)		5,30	5,30	5,30	5,30	5,30	5,30	31,8
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 13
Budžeta pozīcija		(3)
KOPĀ MARE ĢD apropriācijas	Saistības	=1a+1b +3		5,30	5,30	5,30	5,30	5,30	5,30	31,8
	Maksājumi	=2a+2b +3		5,30	5,30	5,30	5,30	5,30	5,30	31,8

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus ⇩						2020					2021				2022				2023				2024				2025		KOPĀ
		Veids 14		Vidējās izmaksas		Daudzums			Izmaksas		Daudzums		Izmaksas		Daudzums		Izmaksas		Daudzums		Izmaksas		Daudzums		Izmaksas				Kopējais daudzums		Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 15 …
- Piekļuve		Ikgadējs							2,5				2,5				2,5				2,5				2,5		2,5				15,00
- Noz. atbalsts		Ikgadējs							2,8				2,8				2,8				2,8				2,8		2,8				16,80
- Iznākums
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
KOPSUMMAS									5,300				5,300				5,300				5,300				5,300		5,300				31,800

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 17
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

XPriekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    OV L 290, 20.10.2006., 2. lpp.

(2) https://www.consilium.europa.eu/en/documents-publications/treaties-agreements/agreement/?id=2006084&DocLanguage=lv .

(3)    OV L 4, 9.1.2014., 3. lpp.

(4)    Pieņemtas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē 2019. gada 15. jūlijā.

(5)    OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(6)    Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(7)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(8)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(9)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(10)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(11)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(12)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(13)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(14)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(15)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(16)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(17)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(18)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(19)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo apakšsummu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(20)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(21)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.