P9_TA(2020)0212

ES loma pasaules mežu aizsargāšanā un atjaunošanā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā (2019/2156(INI))

(2021/C 385/02)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 11. pantu, 191. panta 1. punktu un 208. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 17. aprīļa spriedumu (1),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.–2030. gadam,

—	ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu 21. konferencē noslēgto Parīzes nolīgumu,

—	ņemot vērā 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, Globālo stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam un Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640) un Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380)

—	ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam, ES ārējo politiku attiecībā uz pirmiedzīvotāju tautām (2016), Eiropadomes 2017. gada 15. maija secinājumus par pirmiedzīvotāju tautām un Eiropas Konsensu par attīstību (2017),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

—	ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. septembra paziņojumu “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai” (COM(2013)0659),

—	ņemot vērā galīgo ziņojumu par Komisijas 2013. gada pētījumu “ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”,

—	ņemot vērā Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pasūtīto 2018. gada priekšizpēti par iespējām pastiprināt ES rīcību pret atmežošanu,

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu “Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645),

—	ņemot vērā 2003. gada ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumus (BPN) ar trešām valstīm un FLEGT darba plānu 2018.–2022. gadam,

—	ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2019. gada 21. marta rezolūciju par vides cilvēktiesību aizstāvju ieguldījuma atzīšanu centienos nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību,

—	ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) ziņojumu “Pasaules mežu stāvoklis 2020. gadā”,

—	ņemot vērā ANO stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem 2017.–2030. gadam,

—

ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašos ziņojumus par klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanos, zemes degradāciju, ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, nodrošinātību ar pārtiku un siltumnīcefekta gāzu plūsmām zemes ekosistēmās un tās 2014. gada piekto novērtējuma ziņojumu par klimata pārmaiņām: sekas, pielāgošanās un neaizsargātība,

—	ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gada 31. maija vispārējo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

—	ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15) (3),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (4),

—	ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (5),

—	ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu (6),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0143/2020),

tā kā laikā no 1990. līdz 2016. gadam tika zaudēti 1,3 miljoni kvadrātkilometri pasaules mežu, kas radīja graujošu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, klimatu, cilvēkiem un ekonomiku; tā kā, neraugoties uz visiem līdzšinējiem centieniem, vairākas ar mežu saistītas starptautiskās saistības, piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) 15,2. mērķis (7) un Aiči Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 5. mērķis (8), nav pienācīgi izpildītas, īstenojot pašreizējo politiku; tā kā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā “Eiropas vide – stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā” ir norādīts, ka “mežu platība Eiropā pēdējo divdesmit gadu laikā ir bijusi lielā mērā stabila”, bet ir arī brīdināts, ka “meža dzīvotņu un sugu saglabāšanās stāvoklis kopš 2013. gada ir nedaudz uzlabojies” un ka “dabīgi […] un cilvēku izraisīti traucējumi […] apdraud Eiropas mežus”;

B.	tā kā visi 17 IAM ir vienoti un nedalāmi; tā kā vienlaikus būtu jāpanāk progress virzībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ir galvenie IAM elementi;

tā kā meži būtiski veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un tā kā savukārt atmežošana, jo īpaši tropu mežu izciršana, ievērojami veicina klimata pārmaiņas; tā kā emisijas, ko galvenokārt atmežošanas dēļ rada zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa, ir otrais nozīmīgākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā sadedzināšanas, kas veido gandrīz 12 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām; tā kā mežos ir arī 80 % no pasaules bioloģiskās daudzveidības, tie sniedz ieguldījumu katastrofu riska mazināšanas pasākumos ar dabā sakņotiem risinājumiem un nodrošina iztikas līdzekļus aptuveni 25 % pasaules iedzīvotāju, vienlaikus aizņemot lielu daļu platības, ko tradicionāli apdzīvo pirmiedzīvotāji, veicina cilvēku veselību un iemieso neaizstājamas kultūras, sociālās un garīgās vērtības;

tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sniegto informāciju klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ aizvien biežāk un intensīvāk notiks tādi dabas traucējumi kā sausums, plūdi, vētras, kaitēkļu invāzija, erozija un ugunsgrēki, nodarot aizvien lielākus postījumus pasaules mežiem; tā kā ieguldījumu dabā sakņotos risinājumos palielināšana ir viens no rentablākajiem līdzekļiem, lai mazinātu emisijas un aizsargātu vitāli svarīgas ekosistēmas, vienlaikus palielinot iztikas līdzekļus un noturīgumu un uzlabojot pārtikas nodrošinājumu;

E.	tā kā, lai aizsargātu un atjaunotu pasaules mežus, ir nepieciešama tālejoša, vērienīga un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir politiska un sabiedrības griba;

tā kā ES un dalībvalstu ilgtspējīgas attīstības politikai un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai ir jāpiešķir īpaši būtiska loma, pastiprinot centienus aizsargāt un atjaunot mežus un uzlabot meža ekosistēmas kvantitatīvi un kvalitatīvi; tā kā nolūkā ierobežot globālo sasilšanu un palīdzēt novērst bioloģiskās daudzveidības izzušanu ir svarīgi, lai meži tiktu aizsargāti, atjaunoti un apsaimniekoti tā, lai maksimāli palielinātu to oglekļa uzglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanas spējas; tā kā pirmatnējie meži ļauj uzglabāt vairāk oglekļa un nodrošina vairāk būtisku dzīvotņu, kuru nav jaunākos un no jauna iestādītos mežos;

tā kā saskaņā ar PLO 2020. gada ziņojumu par pasaules mežu stāvokli pasaulē “lauksaimniecības ekspansija joprojām ir galvenais atmežošanas virzītājspēks” līdztekus pilsētu paplašināšanai, infrastruktūras attīstībai un ieguves rūpniecībai; tā kā pastāv vajadzība cieši sadarboties ar ES partnervalstīm un dažādām ieinteresētajām personām, lai stiprinātu inovatīvu un pozitīvu mijiedarbību starp lauksaimniecību un mežsaimniecību nolūkā veidot ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas un uzlabot nodrošinātību ar pārtiku; tā kā ES ir arī netieši iesaistīta pasaules mežu un citu dabisko ekosistēmu iznīcināšanā un noplicināšanā, importējot un patērējot ar atmežošanu saistītas preces, piemēram, soju, palmu eļļu, gumiju, kukurūzu, liellopu gaļu, ādu un kakao; tā kā ES patēriņš veido aptuveni 10 % no atmežošanas globālās daļas, kas ietilpst to preču kopējā galīgajā patēriņā, kuras veicina atmežošanu;

tā kā nesenā organizācijas Global Witness veiktā izmeklēšanā tika atklāts, ka 2013.–2019. gadā ES reģistrētas finanšu iestādes bija galvenais starptautiskais finansējuma avots sešiem agrobiznesa uzņēmumiem, kas bija saistīti ar mežu izciršanu Amazonē, Kongo baseinā un Papua Jaungvinejā, nodrošinot tiem finansējumu 7 miljardu EUR apmērā (9);

I.	tā kā pašreizējās uzņēmumu un banku brīvprātīgās saistības risināt atmežošanas problēmu nav panākušas izmaiņas rīcībā, kuras ir vajadzīgas, lai apturētu šo postošo vides iznīcināšanu;

J.	tā kā Atjaunojamo energoresursu direktīvas negatīvās ietekmes uz pasaules un ES mežiem dēļ šī direktīva bija jāpārstrādā (10); tā kā ieviestās izmaiņas tomēr nerisinās šo problēmu;

K.	tā kā subsīdijas bioenerģijai no koksnes būtu jānovirza uz energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju;

L.	tā kā Atjaunojamo energoresursu direktīvas piemērojamo noteikumu pamatā ir izpratne, ka specializētā enerģijas ieguve ir ilgtspējīga un klimatneitrāla un ļauj atjaunot avotu atbilstīgā laikposmā; tā kā šī izpratne ir maldīga;

tā kā, lai efektīvāk aizsargātu pasaules mežus un citas dabiskās ekosistēmas, būs vajadzīga rīcība visos līmeņos, tostarp reglamentējoši pasākumi un stingrāka spēkā esošo tiesību aktu izpilde, kā arī ievērojami publiskie un privātie ieguldījumi; tā kā to var panākt, tikai nodrošinot politikas saskaņotību visās nozarēs un starp ES iekšējo un ārējo politiku, piemērojot nekaitēšanas principu;

tā kā mežu un citu dabisko ekosistēmu pastiprināta aizsardzība un atjaunošana, kā arī ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir svarīga, lai saglabātu pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu iztikas līdzekļus, nodrošinātu sociālās un ekonomiskās attīstības un darbvietu radīšanas iespējas un ļautu attīstīt ilgtspējīgu bioekonomiku, vienlaikus uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus un aizsargājot bioloģisko daudzveidību; tā kā meži ir videi nekaitīga ekonomikas nozare, kas var radīt 10–16 miljonus darbvietu visā pasaulē;

tā kā mangrovju meži veic izšķirīgi svarīgus ekosistēmas pakalpojumus, uzglabā lielu daudzumu oglekļa, ir nozīmīga nārstošanas vieta daudzām koraļļu rifu zivju sugām un aizsargā koraļļu rifus no barības vielu uzkrāšanās un nogulumiem, kā arī piekrastes teritorijas no applūšanas; tā kā līdz nesenam laikam mangrovju meži klāja vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tropiskajām piekrastēm, taču vairāk nekā puse ir zudusi piekrastes attīstības, akvakultūras, piesārņojuma un neilgtspējīgas izmantošanas dēļ;

P.	tā kā mangrovju mežu pārveide rada 10 % no oglekļa emisijām, kas saistītas ar atmežošanu, lai gan mangroves veido tikai 0,7 % no tropu mežiem (11);

tā kā, ņemot vērā problēmas mērogu, mežu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam un ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai partnervalstīs piešķirtā ES finansējuma apjoms ir nepietiekams; tā kā mežu un citu dabisko ekosistēmu aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī ar to saistītie ieguvumi un cilvēktiesību aspekti ir labāk jāintegrē ES finansēšanas mehānismos;

R.	tā kā ES un to dalībvalstu rīcībā ir ilgas tradīcijas un specializētas zināšanas ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā, un tās var izmantot palīdzības sniegšanā citām valstīm spēju veidošanas nolūkā,

S.	tā kā pirmiedzīvotāji, vietējās kopienas un vides aizstāvji aizvien vairāk ir pakļauti draudiem un iebiedēšanai, vienlaikus saskaroties ar cilvēktiesību pārkāpumiem centienos aizsargāt savus mežus, zemi un vidi;

T.	tā kā dabisko ekosistēmu iznīcināšana un pārveide var palielināt iespēju, ka tādi patogēni kā vīrusi pāriet no savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonozes);

U.	tā kā ilgtspējīgai un efektīvai meža politikai ir vajadzīga uzticama informācija par meža resursiem, šo resursu stāvokli un apsaimniekošanas un izmantošanas veidiem, kā arī ir vajadzīga uzticama informācija par zemes izmantošanas maiņu;

V.	tā kā mežiem un uz mežu resursiem balstītai vērtību ķēdei ir būtiska nozīme turpmākajā aprites bioekonomikas attīstībā, nodrošinot darbvietas un ekonomisko labklājību lauku un pilsētu teritorijās, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un sniedzot ar veselību saistītus ieguvumus,

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” un uzskata to par labu pamatu apņēmīgai rīcībai; piekrīt piecām prioritātēm, kuras izklāstītas paziņojumā; uzsver, ka visas šīs prioritātes ir nepieciešamas, lai apturētu un novērstu atmežošanu un dabisko ekosistēmu, jo īpaši mežu, degradāciju, kā arī bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ar to saistītos cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī uzsver ka tās ir jāīsteno ātri un saskaņoti; tomēr atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jārīkojas vērienīgāk, lai izpildītu savas saistības un risinātu neatliekamās atmežošanas un mežu degradācijas problēmas visā pasaulē; uzsver, cik svarīgs ir visaptverošs darbību un iniciatīvu kopums, tostarp jauni regulatīvi pasākumi, kas ir efektīvi, papildinoši, izpildāmi un ietver uzraudzību;

uzsver, ka ES vides politikas ietvaros ir jāatzīst ES kompetence, atbildība un pieejamie līdzekļi mežu aizsardzības jomā, tostarp jāatzīst Eiropas meži kā daļa no pasaules mežiem; vēlreiz atgādina, ka panākumi mūsu ārējā darbībā un mūsu partneru reakcijā uz viņu mežu aizsardzību ir atkarīgi no tā, cik efektīvi un vērienīgi mēs būsim attiecībā uz mūsu pašu dabas mantojumu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam nodrošināt visaugstākos vides aizsardzības standartus un lielāku saskaņotību starp mežu aizsardzības un atjaunošanas uzdevumu gan ES, gan tās ārējā darbībā;

atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm, lai izpildītu saistības saskaņā ar IAM, Parīzes nolīgumu, vispārējo stratēģisko bioloģiskās daudzveidības plānu 2011.–2020. gadam un ANO Stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem 2011.–2020. gadam un tās globālajiem mērķiem mežu jomā, ir steidzami jāveic pasākumi mežu aizsardzībai un atjaunošanai;

vērš uzmanību uz to, ka mežiem ir svarīga nozīme, lai palielinātos noturība pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi; uzsver, ka stratēģijās un plānos, kas tiek izstrādāti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir vajadzīgi konkrēta un efektīva rīcība, ar ko tiek veidota sinerģija starp klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos šīm pārmaiņām;

uzsver mežu pozitīvo ieguldījumu cilvēku veselības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes veicināšanā, kā arī augsto vides vērtību oglekļa sekvestrēšanas, ūdens uzglabāšanas, erozijas kontroles un aizsardzības pret zemes nogruvumiem ziņā;

uzsver, ka atmežošanu veicinošie faktori paši par sevi pārsniedz mežu nozares robežas un ir saistīti ar daudziem jautājumiem, piemēram, zemes lietošanu, pirmiedzīvotāju tautu tiesību aizsardzību, lauksaimniecības politiku, klimata pārmaiņām, demokrātiju, cilvēktiesībām un politisko brīvību;

uzsver, ka pirmiedzīvotāju tautu sievietēm un sievietēm lauksaimniecēm ir būtiska loma mežu ekosistēmu aizsardzībā; tomēr ar bažām norāda, ka dabas resursu pārvaldības procesā sievietes netiek iekļautas un viņām netiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas; uzskata, ka dzimumu līdztiesība mežsaimniecības izglītībā ir viens no galvenajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas elementiem, kas būtu jāatspoguļo ES meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plānā;

aicina Komisiju pastiprināt centienus holistiski risināt atmežošanas problēmu, izmantojot saskaņotu politikas satvaru un vienlaikus nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu; atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas par saistoša ANO cilvēktiesību instrumenta izveidi transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik svarīgi ir ES proaktīvi iesaistīties šajā procesā;

piekrīt Komisijas paziņojumā minētajai atsaucei uz pirmatnējo mežu neaizstājamību un uzsver to, kā arī aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt to, ka dabisko mežu aizsardzība sniedz izcilu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ko rada to ekosistēmu oglekļa krājumu lielums un ilgmūžība; uzsver, ka apmežošana, ko veic tādā veidā, kas ir saderīgs ar vietējo ekosistēmu aizsardzību un uzlabošanu, var palīdzēt sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, vienlaikus norādot, ka no jauna iestādīti meži nevar aizstāt pirmatnējos mežus; uzsver, ka mežu aizsardzībai vajadzētu būt ES politiskai prioritātei; uzsver, ka ES būtu jārāda piemērs un jānodrošina savu un dalībvalstu starptautisko saistību sociālajā un vides jomā īstenošana, tostarp attiecībā uz klimatu, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesībām;

10.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pašreizējo prioritāro jomu efektīvu īstenošanu un iekļaut saistošus mērķus mežu ekosistēmu, jo īpaši pirmatnējo mežu, aizsardzībai un atjaunošanai kā daļu no ES turpmākās meža stratēģijas, kurai būtu pilnībā jāatbilst ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam izklāstītajam priekšlikumam par saistošiem mērķiem attiecībā uz atjaunošanu un aizsargājamām teritorijām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt šiem pasākumiem pienācīgu atbalstu un finansējumu;

11.

uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mangrovēm un mežiem piekrastes teritorijās, ko īpaši ietekmē klimata pārmaiņas, un ka tā ir lieliska iespēja izstrādāt saglabāšanas, pielāgošanās un mazināšanas politiku; pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā nav minēti mangrovju meži; uzsver, ka 80 % no sauszemes bioloģiskās daudzveidības ir mežos un ka mangrovju meži ir svarīgi gan klimata, gan bioloģiskās daudzveidības ziņā, kā arī attiecīgo vietējo kopienu iztikai;

12.

uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi vides aizsardzībā un ilgtspējīgā patēriņā un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību ar mežu un zemes izmantošanu saistītos pasākumos, lai novērstu atmežošanu un mežu degradāciju, veicinātu mežu aizsardzību un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un atbalstītu dabisko mežu aizsardzību un atjaunošanu reģionālā un pasaules līmenī; uzsver, ka ir svarīgi izveidot platformu, kurā daudzas ieinteresētās personas un dalībvalstis iesaistās dialogā par atmežošanu, meža degradāciju un pasaules meža seguma ilgtspējīgu palielināšanu, lai veidotu alianses, uzņemtos kopīgas saistības apturēt atmežošanu un dalītos pieredzē un informācijā;

13.

uzsver pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, tostarp sieviešu, būtisko nozīmi, tiesības un atbalsta nepieciešamību, īstenojot mežu aizsardzību pasaulē un lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz šādiem mežiem; turklāt atzīst draudus un cilvēktiesību pārkāpumus, ar kuriem šie cilvēki saskaras; tādēļ aicina Komisiju ņemt vērā viņu lomu un iesaistīt viņus mežu aizsardzības pasākumu izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un izpildē pasaules, ES, valsts vai vietējā līmenī;

14.

atgādina –– daudzi lauksaimnieki izprot, ka meži ir neatņemama un nepieciešama ainavas daļa to attiecīgo ekoloģisko, ekonomisko un sociālo funkciju dēļ un ka viņi vienmēr centušies aizsargāt, izmantot un atjaunot mežus un turpina to darīt arī šobrīd; atzīmē, ka dažas vietējās kopienas un pamatiedzīvotāji jau gadsimtiem ilgi ir izmantojuši tradicionālās lauksaimniecības metodes, lai saglabātu mežus, un viņiem ir īpaša izpratne par ilgtspējīgu zemes izmantošanu;

15.

atgādina, ka pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām, mazajiem lauksaimniekiem un sievietēm ir neaizstājamas zināšanas par mežiem un šīs grupas lielā mērā paļaujas uz tām; prasa ES nodrošināt, ka šo grupu zemes lietošanas tiesības un cilvēktiesības tiek atzītas par sociālā taisnīguma jautājumu saskaņā ar ANO FAO Brīvprātīgajām pamatnostādnēm par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību, ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju Nr. 169, kā arī nodrošināt šo grupu efektīvu līdzdalību to ES attīstības programmu izstrādē un īstenošanā, kuras ietekmē šīs grupas, un mežu aizsardzības pasākumu izpildē, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no FLEGT programmas;

16.

atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstīgas iespējas vērsties tiesu iestādēs, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību dabas resursu eksportētājvalstīs, lai garantētu tiesību aktu vai iniciatīvu efektivitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus atbalstīt visus vides un mežu aizstāvjus ES un visā pasaulē;

17.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos palielināt piegādes ķēdes un ieguldījumu ilgtspēju un pārredzamību, lai nodrošinātu produktu patēriņu no tādām piegādes ķēdēm, kuras neizraisa atmežošanu; atkārtoti uzsver, cik svarīgs šajā sakarībā ir visaptverošs darbību un iniciatīvu kopums;

18.

aicina Komisiju, izstrādājot šādas darbības un iniciatīvas, apsvērt arī to, kā tās vislabāk var palīdzēt aizsargāt citas attiecīgās dabiskās ekosistēmas, kuras nopietni apdraud degradācijas vai pārveides risks;

19.

uzskata, ka vienota no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes jēdziena definīcija ir īpaši būtiska, lai risinātu preču, kas veicina atmežošanu, problēmu, un aicina Komisiju ierosināt vērienīgu definīciju; šajā sakarībā uzsver spēcīgu saikni starp uz mežu resursiem balstītām vērtību ķēdēm un IAM;

20.

norāda, ka pārredzamu sertifikācijas shēmu veicināšana attiecībā uz precēm, kas ražotas, neizraisot atmežošanu, ir viens no vairākiem piemērotiem instrumentiem; tomēr norāda, ka šādu shēmu galvenajam mērķim ir jābūt atmežošanas apkarošanai;

21.

aicina Komisiju nekavējoties veikt pētījumus par sertifikācijas un pārbaudes shēmām mežsaimniecības nozarē un koksnes produktiem, kā arī par sertifikācijas shēmām attiecībā uz precēm, kas ražotas, neizraisot atmežošanu; aicina Komisiju iesniegt šos pētījumus, kā arī ierosinātās turpmākās darbības un pasākumus Parlamentam tālākai izskatīšanai, lai veicinātu stingrāku standartu ieviešanu un nodrošinātu sertifikācijas un trešo pušu pārbaudes sistēmu pārredzamību;

22.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu vēl vairāk integrēt atmežošanas apsvērumus ES ekomarķējuma, zaļā publiskā iepirkuma un citās iniciatīvās saistībā ar aprites ekonomiku kā daļu no visaptveroša pasākumu un iniciatīvu kopuma, lai nodrošinātu no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes;

23.

atkārtoti prasa Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumu, kura ietekme ir novērtēta, ES tiesiskajam regulējumam, pamatojoties uz pienācīgas rūpības principu, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes produktiem un precēm, ko laiž ES tirgū, īpašu uzmanību pievēršot atmežošanas ārvalstīs galveno virzītājspēku novēršanai; uzskata, ka šādam regulējumam vajadzētu būt izpildāmam un atbilst starptautiskajiem standartiem un saistībām, tas būtu jāpiemēro visai piegādes ķēdei, tiklīdz rūpīgā izvērtējumā ir secināts, ka tas ir funkcionāls un piemērojams visiem tirgus dalībniekiem, tostarp MVU, un tas būtu jāpapildina ar stingru izpildes mehānismu, tostarp efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām; norāda, ka ES pasākumiem šajā sakarībā nevajadzētu radīt ienākumu zudumu jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, bet gan jaunas ekonomiskās iespējas un vispārēju pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku; aicina Komisiju attiecīgajos starptautiskajos preču tirdzniecības forumos paust atbalstu jautājumam par piegādes ķēžu ilgtspēju, tostarp atmežošanu un mežu degradāciju;

24.

aicina Komisiju nākt klajā ar pienācīgas rūpības prasībām attiecībā uz finanšu iestādēm, lai noteiktu, novērstu un mazinātu vides, sociālo un cilvēktiesību ietekmi, ko rada ES virzīta atmežošana, nolūkā garantēt, ka neviena ES finanšu vai banku struktūra nav ne tieši, ne netieši saistīta ar atmežošanu, mežu degradāciju, dabisko ekosistēmu pārveidi vai degradāciju vai cilvēktiesību pārkāpumiem;

25.

uzsver mežu īpašnieku un apsaimniekotāju nozīmi mežu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā; uzsver, ka Eiropas mežsaimniecības nozares var palīdzēt uzlabot pasaules standartus ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai; uzskata, ka Eiropas rūpniecības nozarei, MVU un mikrouzņēmumiem mežsaimniecības nozarē būtu arī jāuzņemas loma dialogā ar partnervalstīm par to, kā turpmāk veicināt ilgtspēju visā vērtību ķēdē;

26.

aicina privāto sektoru proaktīvāk rīkoties cīņā pret atmežošanu savās piegādes ķēdēs un ieguldījumu veikšanā, izpildot savas nulles līmeņa atmežošanas saistības un nodrošinot pilnīgu pārredzamību pār šo saistību izpildi; uzsver, ka, cenšoties novērst atmežošanas cēloņus un īstenot IAM un Parīzes nolīgumu, ir jāpiesaista privāti ieguldījumi; vienlaikus aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar privāto sektoru un izstrādāt piemērotus instrumentus līderu darbības stimulēšanai, pamatojoties uz kopīgas atbildības principu; atzinīgi vērtē notiekošo Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu (12) un aicina Komisiju uzlabot nefinanšu informācijas atklāšanas kvalitāti un paplašināt tās tvērumu, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, un veicināt ar mežu saistītu apsvērumu iekļaušanu uzņēmumu sociālajā atbildībā; turklāt atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas saistoša ANO instrumenta izstrādei par cilvēktiesībām transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik svarīgi ir ES proaktīvi iesaistīties šajā procesā;

27.

aicina Komisiju kopā ar privāto sektoru un citiem attīstības jomas dalībniekiem izvērtēt jaunus dabas katastrofu riska finansēšanas un apdrošināšanas risinājumus pret postošiem notikumiem, kas skar daudzhektāru meža platības;

28.

aicina Komisiju atbalstīt un stimulēt nozares virzītu inovāciju un iniciatīvas, ar ko vērtību ķēdēs uzlabot ilgtspēju;

29.

uzskata, ka finanšu plūsmas –– gan privātās, gan publiskās –– attiecīgajās rūpniecības nozarēs ir jāpārorientē uz darbībām, kas neizraisa atmežošanu; atgādina, ka Komisijai līdz 2021. gada 31. decembrim būtu jāizvērtē noteikumi, kas vajadzīgi, lai paplašinātu Taksonomijas regulas (13) darbības jomu, iekļaujot tajā saimnieciskās darbības, kas būtiski kaitē vides ilgtspējai;

30.

aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi izmantot jauktos finanšu mehānismus, lai piesaistītu privātā sektora finansējumu mežu atjaunošanai;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt īpašus pasākumus, lai stiprinātu politisko un tiesisko regulējumu, kas atbalsta mežu aizsardzību un atjaunošanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu pasaules līmenī, kā arī sniegt norādījumus un nodrošināt konkrētus pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu zemes izmantošanas plānošanu; turklāt aicina Komisiju sekmēt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm; turklāt aicina Komisiju veicināt to, ka tiesiskās reformas procesi ražotājvalstīs tiek īstenoti, efektīvi un jēgpilni iesaistot visas ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību, pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu efektīvai līdzdalībai;

32.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu bioekonomiku; atzīst, ka ilgtspējīgi mežu apsaimniekošanas modeļi un ilgtspējīga zemes izmantošana visā pasaulē var palīdzēt novērst atmežošanu un mežu degradāciju un ka to pamatā vajadzētu būt visaugstākajiem ilgtspējas standartiem, saskaņojot ekonomisko, vides un sociālo ilgtspēju ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un vērtīgiem oglekļa dioksīda piesaistītājiem kā galvenajiem elementiem, vienlaikus saglabājot to pašvērtību, ražīgumu un ekosistēmu pakalpojumus; aicina Komisiju veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību un lauksaimniecību un izstrādāt stimulu mehānismus, lai mazos lauksaimniekus un vietējās kopienas partnervalstīs motivētu uzturēt un uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un produktus, ko nodrošina ilgtspējīga mežsaimniecība un lauksaimniecība; uzsver agromežsaimniecības sistēmu svarīgo nozīmi lauksaimniecības produkcijas ražošanā, dažādošanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā tām, kā arī pārtuksnešošanās novēršanā; norāda, ka agromežsaimniecības sistēmas raksturo lielāka zemes izmantošanas efektivitāte nekā citās lauksaimniecības sistēmās; aicina veikt izmaiņas, lai sistemātiski stimulētu pašreizējās augstas kvalitātes agromežsaimniecības sistēmas, atvieglotu to atjaunošanu un nodrošinātu spēju veidošanu šīs ražošanas metodes racionalizēšanai;

33.

uzsver, ka no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” jau ir finansēta nozīmīga pētniecība un inovācija, lai pārietu uz ilgtspējīgāku zemes izmantošanas praksi un piegādes ķēdēm nolūkā apturēt atmežošanu un mežu degradāciju; prasa palielināt finansējumu, lai no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk sniegtu atbalstu šajās jomās;

34.

vērš uzmanību uz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Katovices ministru deklarāciju par mežiem klimatam, kuru starptautiskā sabiedrība pieņēma 2018. gada 12. decembrī un kurā uzsvērta mežu un kokmateriālu izmantošanas nozīme klimata aizsardzībā un šie jautājumi izklāstīti saistībā ar citiem starptautiskiem ar mežu saistītiem mērķiem un lēmumiem; atzīmē –– minētajā deklarācijā norādīts, ka šos mērķus var sasniegt tikai ar mežu daudzfunkcionālu un aktīvu apsaimniekošanu, kas nozīmē īstenot apsaimniekošanas stratēģiju, kurā ņemti vērā un līdzsvaroti visi ar mežu saistītie mērķi, piemēram, oglekļa uzglabāšana, sugu un augsnes aizsardzība, izejvielu ieguve, atpūta un pārtikas ražošana;

35.

uzsver, ka mežsaimniecībai, kā arī lauksaimniecībai ir izšķirīga nozīme dabas resursu apsaimniekošanā un zemes izmantošanā ES un pasaules lauku apvidos; šajā sakarībā atzīst, ka dalībvalstīm ir atšķirīga mežu apsaimniekošanas, meža īpašumtiesību un agromežsaimniecības prakse un iespējas;

36.

uzsver, ka metodes, kas izmantotas, lai sasniegtu tiesību aktu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” noteiktos mērķus, nedrīkst izraisīt atmežošanu un mežu degradāciju citās pasaules daļās; tādēļ aicina Komisiju līdz 2021. gadam pārskatīt attiecīgos aspektus ziņojumā, kas pievienots Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2019/807 (14), un, ja vajadzīgs, bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā līdz 2023. gadam pārskatīt šo regulu, balsoties uz zinātnes atziņām un ievērojot piesardzības principu; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2030. gadam atkārtoti izvērtēt datus par soju un pakāpeniski atteikties no biodegvielām, kas rada lielu netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC) risku;

37.

uzsver, ka jāsamazina ES koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņš, vairāk veicinot aprites ekonomiku, samazinot atkritumu radīšanu un vairojot patērētāju izpratni par koksnes produktu ražošanas ietekmi uz vidi;

38.

atgādina par vairāk nekā 700 zinātnieku parakstīto vēstuli, kurā aicināts veikt zinātniski pamatotu Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz noteiktu koksnes biomasas veidu izslēgšanu no mērķiem un atbalsta atbilstības atzīšanas;

39.

nosoda arvien pieaugošo koksnes izmantošanu biodegvielu un bioenerģijas ražošanai, kas rada spiedienu uz ES un pasaules mežiem, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem;

40.

atzīmē, ka COP23 ir pieredzējusi vairāku tādu valstu centienus, kuras ir bagātas ar pirmatnējiem un augstas bioloģiskās daudzveidības mežiem un kuras pārstāv pusi no pasaules iedzīvotājiem, palielināt koksnes un citu augu materiāla izmantošanu enerģijas radīšanai (15); atkārtoti uzsver, ka ES nebūtu jārāda nepareizs piemērs un ka tai jānodrošina, lai noteikumi, kas reglamentē atjaunojamo energoresursu politiku, neradītu noplicinātas un degradētas ekosistēmas;

41.

mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā ņemt vērā to, kā biodegvielu plašāka izmantošana ietekmē atmežošanu; tādēļ aicina Komisiju būtiski reformēt ES bioenerģijas politiku, proti, pārskatot Atjaunojamo energoresursu direktīvu;

42.

aicina Komisiju nodrošināt efektīvus koksnes kurināmā ilgtspējīgas ražošanas un izmantošanas pasākumus, cita starpā ņemot vērā lielo koksnes granulu importa apjomu ES un iespējamos riskus, ko šis imports rada mežiem trešās valstīs; uzskata, ka būtu jāveicina kaskādes izmantošanas princips un ka tas var būt lietderīgs līdzeklis, lai uzlabotu resursefektivitāti;

43.

atgādina, ka aptuveni 2,6 miljardi cilvēku visā pasaulē ēdiena gatavošanai par kurināmo izmanto tradicionālo biomasu, galvenokārt koksni un kokogles, un trim ceturtdaļām šo cilvēku nav pieejamas efektīvas krāsnis; aicina ES palielināt atbalstu trešām valstīm pārejā, lai tās pārietu uz ilgtspējīgiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi samazinot spiedienu uz atmežošanu, ko rada koksnes izmantošana par kurināmo; uzsver –– ja trešo valstu energosistēmas būtu decentralizētākas, būtu iespējams īstenot tiešu pāreju uz ilgtspējīgiem atjaunojamās enerģijas avotiem;

44.

atzīmē, ka lauksaimniecības sociālā un ekonomiskā nozīme palielinās, pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, un prasa palielināt pārtikas un lauksaimniecības preču ražošanu, vienlaikus mazinot klimata pārmaiņas; ar bažām norāda uz aplēsēm, ka 14 % no pasaules pārtikas zūd ražas novākšanas, kaušanas un pēcapstrādes procesos (16), un uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti pasākumi, lai novērstu pārtikas zudumus un pārtikas izšķērdēšanu visā pārtikas ķēdē un ātri reaģētu uz krīzēm, kas varētu izraisīt pārtikas trūkumu;

45.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu uzturu, vairojot patērētāju izpratni par patēriņa modeļu ietekmi un sniedzot informāciju par uzturu, kas ir labāks cilvēka veselībai un kam ir mazāks vides pēdas nospiedums;

46.

uzsver, ka ir būtiski jāpaātrina ES proteīnaugu stratēģijas izstrādes un īstenošanas gaita un stabilas proteīnaugu ražošanas nodrošināšana ES, lai mazinātu atmežošanas risku, kas saistīts ar šiem kultūraugiem citos pasaules reģionos, un lai ierobežotu atkarību no importa, kā arī mazinātu spiedienu uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ; uzsver, ka šāds progress būtu jāpanāk, cita starpā plašāk izmantojot augseku, ko papildinātu atbalsts un norādījumi lauksaimniekiem teritorijās, kuras ir piemērotas proteīnaugu audzēšanai, un ka šāda rīcība samazinātu atkarību no importa, atmežošanu, mežu degradāciju un spiedienu uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ; tāpēc prasa proteīnaugu importam piemērot ilgtspējas kritērijus;

47.

uzskata, ka atmežošanu veicinošiem aspektiem būtu jāpievēršas ES politikas satvarā, tādējādi nodrošinot ar mežu saistīto politikas virzienu saskaņotību un samazinot spiedienu uz mežiem; uzskata, ka šāds politikas satvars veicinātu vēl inovatīvāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku lauksaimniecību ES un ārpus tās un samazinātu pārtikas zudumus visā pārtikas ķēdē, izmantojot jaunās tehnoloģijas; norāda, ka satvarā izklāstītos mērķus var sasniegt, nodrošinot lauksaimniekiem vieglu piekļuvi finansējumam, lai viņi varētu iegādāties modernas augstas precizitātes lauksaimniecības tehnoloģijas;

48.

uzsver – lai gan lauksaimnieki ir mūsu lauksaimniecības un pārtikas pamatvajadzību nodrošināšanas balsts, viņu darbs ir atkarīgs no tādiem dabas resursiem kā augsne, ūdens un meži; atzīmē, ka mežu daudzfunkcionalitātes atzīšana ir būtiska, lai pienācīgi apsaimniekotu mūsu pasaules mežu mantojumu; uzsver, ka ekonomiskie, sociālie un vides aspekti, sākot ar tradicionālo koksnes un citu produktu ražošanu un beidzot ar ekosistēmu pakalpojumiem, bioloģisko daudzveidību un citiem vides ieguvumiem, piemēram, oglekļa piesaisti un uzglabāšanu, kas novērš augsnes eroziju un uzlabo gaisa un ūdens kvalitāti, ir savstarpēji saistīti un savstarpēji atkarīgi; uzsver, ka minētie aspekti prasa holistisku un saskaņotu pieeju, aizsargājot, atjaunojot un apsaimniekojot mežus, kā arī risinot atmežošanas problēmu;

49.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai saskaņotu datus un uzlabotu tādas informācijas un datu pieejamību, kas iegūti, izmantojot esošos un jaunus pasaules un ES mežu uzraudzības un novērtēšanas līdzekļus, un nodrošināt, ka šī informācija tiek izplatīta regulatīvajām un izpildes iestādēm, sabiedrībai, patērētājiem un privātajam sektoram pieejamā, lietotājam draudzīgā un saprotamā veidā, un politikas veidotāji var to uzreiz izmantot; aicina dalībvalstis uzlabot statistiku par iegādātās koksnes daudzumu, tostarp norādot, cik daudz ilgtspējīgu, likumīgu vai FLEGT licencētu materiālu tās varētu iekļaut savos iepirkumos;

50.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai uzlabotu uzticamas informācijas par meža resursiem un zemes izmantošanas maiņu pieejamību, kvalitāti un saskaņotību nolūkā informēt politikas veidotājus, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, arī no partnervalstīm;

51.

uzsver, ka uzticama un droša mežu uzraudzība un informācijas apmaiņa par mežiem ir sevišķi būtiska, lai uzlabotu mežu apsaimniekošanu un veicinātu nulles līmeņa atmežošanas saistību izpildi partnervalstīs; prasa ES palielināt finansiālo un tehnisko atbalstu partnervalstīm šo mērķu sasniegšanai un palīdzēt tām attīstīt specializētās zināšanas, kas vajadzīgas, lai uzlabotu vietējās meža apsaimniekošanas struktūras un pārskatatbildību;

52.

uzsver, ka nelikumīga mežizstrāde ir pastāvīga prakse ne tikai trešās valstīs, bet arī ES; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties izlēmīgi, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi; aicina Komisiju izveidot Eiropas mežu apsekošanas un saglabāšanas sistēmu, kuras pamatā būtu uzraudzības sistēma, izmantojot GNSS (Galileo un Copernicus) un zemes tīklus, lai uzraudzītu darbību no mežizstrādes vietas līdz kokmateriālu pārstrādes uzņēmumu ievešanas un izvešanas punktiem; uzsver, ka Komisijai būtu jākoncentrējas uz nelikumīgas mežizstrādes novēršanu, pastiprinot Kokmateriālu regulas (17) un FLEGT īstenošanu; uzsver, ka ir jāpalielina sabiedrības informētība par nelikumīgas mežizstrādes un ar mežu saistītu noziegumu sociālo un ekonomisko ietekmi;

53.

atgādina –– paredzams, ka klimata pārmaiņu dēļ palielināsies mežu ugunsgrēku risks; tāpēc uzsver, ka ir būtiski jāpastiprina novēršanas un sagatavotības centieni, starptautiskā līmenī sadarbojoties agrīnās brīdināšanas instrumentu, noturības pret katastrofām un riska mazināšanas pasākumu jomā; iesaka Komisijai turpināt atbalstīt pasaules mēroga (piemēram, Globālā dabas ugunsgrēku informācijas sistēma) un reģionālu (piemēram, Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma) informācijas sistēmu izstrādi, lai uzraudzītu meža ugunsgrēku ietekmi; aicina Komisiju izmantot savu zinātību un paplašināt Copernicus REDD+ satelītu sistēmas izmantošanu, lai sadarbībā ar trešām valstīm atbalstītu globālo mežu risku un atmežošanas uzraudzību;

54.

atgādina, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politikā būtu jāiekļauj saistošas un izpildāmas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, kurās pilnībā ievērotas starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgums, un kuras atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri Parīzes nolīgumu padarīt par būtisku elementu visos turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos; aicina Komisiju nodrošināt, ka visos turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos –– gan visaptverošos, gan attiecīgos apakšnolīgumos –– ir iekļauti saistoši un izpildāmi noteikumi, tostarp noteikumi par korupcijas saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi apkarošanu, lai novērstu atmežošanu un mežu degradāciju;

55.

atzinīgi vērtē “kaitējuma nenodarīšanas” principu, kā uzsvērts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu; šajā sakarībā iesaka Komisijai labāk novērtēt spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz atmežošanu un nodrošināt, ka visu brīvās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās tiek iekļauti vērienīgāki noteikumi par mežu aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

56.

aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumu ietekme uz mežu stāvokli, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesībām tiek sistemātiski izvērtēta, izmantojot ilgtspējas ietekmes novērtējumus un citas attiecīgas novērtēšanas metodes un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un ka šo novērtējumu secinājumi pēc tam tiek pilnībā ņemti vērā, risinot un noslēdzot sarunas par šādiem nolīgumiem;

57.

uzsver nepieciešamību turpināt uzlabot Kokmateriālu regulas īstenošanu un izpildi, lai vislabākajā veidā cīnītos pret importētu un iekšzemē nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību; turklāt norāda, ka pie ES robežām būtu rūpīgāk jāpārbauda kokmateriālu un koka izstrādājumu imports, lai nodrošinātu, ka importētie produkti patiešām atbilst kritērijiem, kas vajadzīgi to laišanai ES tirgū; atgādina, ka konfliktu zonās iegūti kokmateriāli jau ir FLEGT rīcības plāna darbības jomā, bet darbs, kas paveikts, lai risinātu šo jautājumu, ir bijis nepietiekams; aicina Komisiju pildīt savu apņemšanos paplašināt pienācīgas rūpības saistības, kas paredzētas Kokmateriālu regulā, lai gaidāmajā pārskatīšanā tiktu ietverti arī konfliktu zonās iegūtie kokmateriāli; uzsver, ka pašreizējās politikas stiprināšana ir jāveic ciešā saistībā ar politikas saskaņotības uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka ES politikas virzieni, tostarp tirdzniecība, nerada negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēkiem;

58.

ar nožēlu norāda, ka kokmateriālu un koka izstrādājumu importa uzraudzības pašreizējais līmenis ES ir nepietiekams, it sevišķi saistībā ar pārbaudēm, vai tie atbilst kritērijiem, kas vajadzīgi ievešanai ES;

59.

atgādina, ka FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) mērķis ir ieviest tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka visi no partnervalstīm Eiropas Savienībā importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas BPN, ir ražoti likumīgi; uzsver, ka BPN parasti ir paredzēti tam, lai veicinātu sistēmiskas pārmaiņas mežsaimniecības nozarē nolūkā attīstīt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izskaust nelikumīgu mežizstrādi un atbalstīt centienus visā pasaulē apturēt atmežošanu un mežu degradāciju; uzsver, ka BPN nodrošina būtisku tiesisko regulējumu gan ES, gan tās partnervalstīm, un tas ir iespējams, pateicoties iesaistīto valstu labai sadarbībai un apņēmībai;

60.

atzinīgi vērtē panākto progresu, izmantojot FLEGT BPN, un BPN procesa rezultātā pastiprināto dialogu starp valdībām, nozari un pilsonisko sabiedrību vairākās valstīs; norāda, ka līdz šim BPN ar ES ir ratificējušas septiņas valstis (Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Gana, Indonēzija, Libērija, Kongo Republika un Vjetnama), no kurām Indonēzija ir pirmā un līdz šim vienīgā BPN partnere ar FLEGT licenci kopš 2016. gada, un ka ES ir noslēgusi sarunas un parafējusi BPN ar Hondurasu un Gajānu, savukārt sarunas turpinās ar sešām citām valstīm (Kotdivuāru, Kongo Demokrātisko Republiku, Gabonu, Laosu, Taizemi un Malaiziju); uzsver, ka BPN ir ļoti efektīvs satvars tam, lai izveidotu labas partnerības ar minētajām valstīm, un ka būtu jāveicina jaunu BPN noslēgšana ar citiem partneriem; ir pārliecināts, ka ES būtu jāturpina sadarboties ar FLEGT BPN valstīm, lai šī iniciatīva joprojām būtu pievilcīga alternatīva eksporta tirgiem ar mazāk stingriem vides standartiem; atzīst FLEGT regulas (18) un Kokmateriālu regulas nozīmi, lai novērstu nelikumīgi iegūtas koksnes nonākšanu ES tirgū; prasa ES palielināt FLEGT finansējumu; atzinīgi vērtē gaidāmo Komisijas īstenoto FLEGT regulas un Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi, kas ir arī iespēja stiprināt šo tiesību aktu izpildi un paplašināt to darbības jomu;

61.

prasa Komisijai, stiprinot esošos politikas virzienus, nodrošināt FLEGT BPN saskaņotību ar visiem tās politikas virzieniem, tostarp attīstības, vides, lauksaimniecības un tirdzniecības jomā; aicina Komisiju apspriest kokmateriālu importa standartus turpmākajos divpusējos vai daudzpusējos ar tirdzniecību saistītos nolīgumos, lai nepieļautu, ka mazinās FLEGT rīcības plāna radītie sasniegumi kokmateriālu ieguves valstīs;

62.

uzskata, ka FLEGT licencēšanas process papildina brīvprātīgu trešās personas veiktu sertifikāciju un ka tas ir īpaši izdevīgi mazākiem tirgus dalībniekiem, kuriem bieži ir grūtības iegūt sertifikāciju ar privātā sektora shēmu starpniecību;

63.

aicina ES stiprināt starptautisko sadarbību, palielinot centienus galvenajos starptautiskajos forumos, tostarp PTO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO); aicina Komisiju izpētīt iespējas daudzpusējai, plurilaterālai vai divpusējai sadarbībai, tostarp sarunu paātrināšanai PTO par Vides preču nolīgumu ar tirdzniecības partneriem un citām importētājvalstīm, cīņā pret atmežošanu un klimata pārmaiņām, ko izraisa imports, vienlaikus saglabājot likumīgas tirdzniecības iespējas un stiprinot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību, kā arī zemes lietošanu un labu pārvaldību trešās valstīs;

64.

uzsver, ka visos jaunajos tirdzniecības nolīgumos, tostarp Mercosur un citos, ir jāiekļauj skaidras saistības cīņai pret atmežošanu;

65.

aicina Komisiju izmantot Antidempinga regulas (19) jaunos noteikumus, kas attiecas uz vides un klimata politikas virzieniem;

66.

prasa ES izveidot ciešāku saikni starp tirdzniecības un attīstības politikas virzieniem, cita starpā labāk īstenojot vispārējo tarifa preferenču shēmas (VPS+) noteikumus partnervalstīs; aicina Komisiju sadarbībā ar VPS+ saņēmējvalstīm izstrādāt mežsaimniecības pārvaldības rīcības plānus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās valstis efektīvi īsteno savas saistības vides jomā.

67.

uzsver, ka ārkārtas stāvoklis klimata jomā un bioloģiskās daudzveidības masveida zuduma sekas nopietni apdraud cilvēktiesības; prasa ES un Eiropas Ārējās darbības dienestam rūpīgi izvērtēt, kā to ārējā darbība vislabāk var veicināt holistisku un uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, kuras mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu, atmežošanu un mežu degradāciju; prasa ES vairāk veicināt bioloģisko daudzveidību kā cilvēktiesības globālās bioloģiskās daudzveidības satvarā laikposmam pēc 2020. gada;

68.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt iekļaujošu partnerattiecību pieeju visos līmeņos ar trešām valstīm, lai turpinātu apkarot atmežošanu un mežu degradāciju, stiprinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību, kā arī zemes lietošanu un labu pārvaldību, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un pirmiedzīvotāju, mazo lauksaimnieku un vietējo kopienu tiesības; aicina Komisiju stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, sniedzot tehnisko palīdzību, apmainoties ar informāciju un labu praksi attiecībā uz mežu aizsargāšanu, saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, aprites ekonomiku, ilgtspējīgu bioekonomiku, atjaunojamo enerģiju, ilgtspējīgu viedu lauksaimniecību, agroekoloģiju un agromežsaimniecību, vienlaikus atzīstot privātā sektora ilgtspējas iniciatīvas, piemēram, taisnīgas tirdzniecības shēmas; uzstāj, ka Eiropas zaļā kursa ārējā dimensija būtu papildus jāstiprina, izmantojot apvienības un partnerības nolūkā risināt globālus problēmuzdevumus tādās jomās, kā, piemēram, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, vienlaikus veicinot partnervalstu sociālekonomisko attīstību;

69.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu nodrošināt, ka atmežošanas jautājums tiek iekļauts valstu un reģionālā līmeņa politiskajos dialogos ar partnervalstīm, un mudina Komisiju izstrādāt partnerības nolīgumus, kas ietver mežu un ekosistēmu aizsardzību, cilvēktiesību, jo īpaši pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, tostarp sieviešu, tiesību veicināšanu, kā arī atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un vides aktīvistu efektīvai līdzdalībai; uzsver, ka šādiem dialogiem būtu jānotiek ar visām ražotājvalstīm, tostarp attīstītajām valstīm;

70.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu atbalstīt partnervalstis tādu sistēmu izstrādē un īstenošanā, kuras var veicināt labāku mežu aizsardzību un apsaimniekošanu un zemes pārvaldību, tostarp attiecīgā gadījumā pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zemes lietošanas tiesību atzīšanu, kā arī saistītos pārvaldības pasākumus, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām stratēģijas, un iesaka Komisijai iekļaut šo aspektu savās pārdomās un darbībās; norāda, ka šādām sistēmām būtu jāsniedz ieguldījums ne tikai iekšzemes vajadzību apmierināšanā, bet arī partnervalstu nacionāli noteiktajā devumā (NND) saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģijās un rīcības plānos (NBSAP) atbilstīgi Konvencijai par bioloģisko daudzveidību;

71.

prasa ES sniegt atbalstu partnervalstīm, lai tās varētu īstenot pasākumus, kas palīdzēs tām veikt visus pasākumus, kurus ES varētu noteikt, lai novērstu atmežošanu ārvalstīs, un aicina pastiprināt sadarbību un veikt nepieciešamos un efektīvos pasākumus, lai novērstu ar atmežošanu un mežu degradāciju saistīto preču tirdzniecības novirzīšanu uz citiem pasaules reģioniem; aicina Komisiju nodrošināt, lai ES sniegtais atbalsts partnervalstu lauksaimniecības, infrastruktūras, izejvielu ieguves, pilsētu, piepilsētu un lauku politikai neveicina atmežošanu un meža degradāciju; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm saskaņā ar gaidāmo kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) atbalstīt ES tehnisko un finansiālo mehānismu, kas stimulētu partneru centienus ilgtspējīgi izmantot, aizsargāt un atjaunot mežus, uzlabot ilgtspējīgu un no atmežošanas brīvu lauksaimniecisko ražošanu un novērst tādas izejvielu ieguves darbības, kurām ir negatīva ietekme uz mežiem;

72.

prasa gaidāmajā NDICI stiprināt mežsaimniecības nozares nozīmi un pilnībā izmantot ārējo investīciju plāna un reģionālo finansējuma apvienošanas mehānismu potenciālu, lai piesaistītu privāto finansējumu ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai (no proaktīvas apmežošanas līdz mežu atjaunošanai un apmežošanai), ilgtspējīgam tūrismam un agromežsaimniecībai, kā arī iniciatīvām, ko uzņēmumi īstenojuši, lai nolūkā īstenot IAM no savām piegādes ķēdēm izskaustu produktus, kuru ražošana izraisa atmežošanu;

73.

iesaka Komisijai un dalībvalstīm apzināt efektīvas metodes, lai ar citām valstīm kopīgotu inovatīvas un ilgtspējīgas ES prakses un zinātību aprites ekonomikas, ilgtspējīgas bioekonomikas, atjaunojamo energoresursu enerģijas, ilgtspējīgas viedās lauksaimniecības un citās attiecīgās jomās;

74.

prasa Komisijai regulāri iesniegt ziņojumu par atmežošanas tendencēm un tādu teritoriju, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, piemēram, kūdrāju, izmantošanu trešās valstīs;

75.

mudina īstenot atbalsta pasākumus nolūkā palielināt lauksaimniecības ražīgumu mērķa valstīs, lai samazinātu sociālo un ekonomisko spiedienu, kas saistīts ar atmežošanu un kūdrāju izmantošanu;

76.

atbalsta Komisijas ieceri nozīmīgos starptautiskos forumos ES vārdā sekmēt stingru saistību un noteikumu pieņemšanu un īstenošanu, lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju un atbalstītu mežu atjaunošanu; uzskata, ka ES ir jārāda piemērs; uzsver, ka, piemērojot mežu aizsardzības pasākumus, ir svarīgi ņemt vērā zinātību un praksi valsts, reģionālā un vietējā līmenī; atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu pasludināt 2021.–2030. gadu par Ekosistēmu atjaunošanas desmitgadi; uzsver, ka šajā ANO desmitgadē ekosistēmu atjaunošana tiek uzskatīta par nozīmīgu dabā sakņotu risinājumu virzībā uz plaša IAM klāsta sasniegšanu;

77.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt mežu saglabāšanu, izveidojot, konsolidējot un efektīvi pārvaldot aizsargājamo teritoriju, tostarp meža teritoriju, piemēram, NaturAfrica 2030, tīklus, jo īpaši valstīs, kas ir lielākās kokmateriālu ražotājas; atzīst, ka tas arī veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un stiprinās ES pozīciju nākamajā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē;

78.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu stiprināt starptautisko sadarbību svarīgākajos starptautiskajos forumos attiecībā uz politiku un pasākumiem pasaules mežu aizsardzībai, atjaunošanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, lai novērstu atmežošanu pasaulē; norāda, ka pašreizējā meža definīcija un mežu kategorijas, kā arī citi attiecīgie jēdzieni un principi, kas ir saistīti ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un ko izmanto attiecīgās iestādes, piemēram, FAO, ir strikti tehniski un pilnībā neatspoguļo atšķirības starp mežu ekosistēmām; aicina Komisiju un dalībvalstis censties sadarboties šajos galvenajos starptautiskajos forumos, lai cita starpā saskaņotu izmantoto terminoloģiju, jēdzienus un statistiku (piemēram, neskarti meži un senmeži, plantācija, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, dabai tuva apsaimniekošana, piegādes ķēdes, kas neizraisa atmežošanu) un nodrošinātu pieņemto politikas virzienu un pasākumu saskaņotību;

79.

aicina Komisiju atsākt sarunas par starptautisku mežu konvenciju, kas sniegtu ieguldījumu mežu apsaimniekošanā, saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā un nodrošinātu to daudzveidīgās un savstarpēji papildinošās funkcijas un izmantošanu, tostarp pasākumus mežu atjaunošanai, apmežošanai un mežu saglabāšanai; uzskata, ka šādā konvencijā būtu jāņem vērā pašreizējo un nākamo paaudžu sociālās, ekonomiskās, ekoloģiskās, kultūras un garīgās vajadzības un jāatzīst visu veidu mežu būtisko nozīmi ekoloģisko procesu un ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanā un pirmiedzīvotāju, to kopienu, citu kopienu un mežu iedzīvotāju identitātes, kultūras un tiesību atbalstīšanā;

80.

aicina Komisiju un dalībvalstis sistemātiski integrēt attīstības politikā un visās ieguldījumu un atbalsta programmās, kas paredzētas ražotājvalstīm, noteikumus par atmežošanu un mežu degradāciju, kā arī par citu dabisko ekosistēmu degradāciju, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un cilvēktiesību pārkāpumiem un apsvērt iespēju noteikt, ka ieguldījumi un atbalsts ir atkarīgi no šo aspektu ievērošanas;

81.

atzīst, ka starptautiskas sistēmas, piemēram, VGGT, ir būtiskas, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un starptautiski atzītus labas prakses standartus atbildīgai zemes lietošanas pārvaldībai; aicina Komisiju atbalstīt VGGT izplatīšanu un izmantošanu pasaules, reģionālā un valstu līmenī; uzsver – lai nodrošinātu atbilstību VGGT, ir vajadzīga efektīva neatkarīga uzraudzība un izpilde, tostarp atbilstīgi strīdu izšķiršanas un sūdzību izskatīšanas mehānismi;

82.

prasa stiprināt ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) sadarbību, lai risinātu aizvien pieaugošo atmežošanas un pārtuksnešošanās problēmu ĀKK valstīs, izstrādājot rīcības plānus, kuru mērķis ir uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu, ņemot vērā atmežošanas cēloņus gan meža nozarē, gan ārpus tās un atzīstot tropu kokmateriālu nozīmi to ĀKK valstu tautsaimniecībās, kuru mežos šādu koksni iegūst;

83.

mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt konsekvenci starp politikas virzieniem saskaņā ar politikas saskaņotības attīstībai principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā;

84.

atzīst un atbalsta FAO secinājumus par to, ka pasaules mērogā ilgtspējīga zemes izmantošana ir svarīga cīņā pret nabadzību;

85.

norāda, ka meži sniedz būtisku ieguldījumu pasaules nodrošinātībā ar pārtiku, nodrošina iztikas un uztura līdzekļus jaunattīstības valstīs un ir svarīgs ienākumu avots vietējām kopienām; atgādina, ka virzība uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, nodrošinātību ar pārtiku un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu būtu jāīsteno vienlaikus kā Programmas 2030. gadam pamatelementi;

86.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Tiesas 2018. gada 17. aprīļa spriedums, Eiropas Komisija/Polijas Republika, C-441/17, EU:C:2018:255.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

(5) OV C 433, 23.12.2019., 50. lpp.

(6) OV C 298, 23.8.2018., 2. lpp.

(7) 15.2 mērķis: Līdz 2020. gadam veicināt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, apturēt atmežošanu, atjaunot degradētus mežus un būtiski palielināt apmežošanu un mežu atjaunošanu visā pasaulē.

(8) 5. mērķis: Līdz 2020. gadam visu dabisko dzīvotņu, tostarp mežu, izzušanas temps tiek samazināts vismaz uz pusi un, ja iespējams, gandrīz līdz nullei, kā arī tiek ievērojami samazināta degradācija un fragmentācija.

(9) https://www.globalwitness.org/en/campaigns/forests/why-eu-action-tackle-deforestation-should-not-let-finance-hook/

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(11) Donato, D. et al., “Mangroves among the most carbon-rich forests in the tropics” (“Mangroves kā viens no oglekļbagātākajiem tropu mežiem”, Nature Geoscience, 2011. gada aprīlis.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(14) Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, 21.5.2019., 1. lpp.).

(15) Doyle, A. & Roche, A. Nineteen nations say they’ll use more bioenergy to slow climate change (Deviņpadsmit valstis paziņo, ka tās vairāk izmantos bioenerģiju, lai palēninātu klimata pārmaiņas), Reuters, 2017. gada 16. novembris, http://www.reuters.com/article/us-climatechange-accord-biofuels/nineteen-nations-say-theyll-use-more-bioenergy-to-slow-climate-change-idUSKBN1DG2DO

(16) http://www.fao.org/food-loss-and-food-waste/en/

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

(18) Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).