EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.8.2020
COM(2020) 900 final
2020. GADA VISPĀRĒJĀ BUDŽETA
BUDŽETA GROZĪJUMA Nr.8 PROJEKTS
Maksājumu apropriāciju palielinājums Ārkārtas atbalsta instrumentam (ESI), lai finansētu Covid-19 vakcīnu stratēģiju, un Papildinātās investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+) ietekmei
Ņemot vērā:
–Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,
–Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (…) 1 , un jo īpaši tās 44. pantu,
–Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējo budžetu, kas pieņemts 2019. gada 27. novembrī 2 ,
–budžeta grozījumu Nr. 1/2020 3 , kas pieņemts 2020. gada 17. aprīlī,
–budžeta grozījumu Nr. 2/2020 4 , kas pieņemts 2020. gada 17. aprīlī,
–budžeta grozījumu Nr. 3/2020 5 , kas pieņemts 2020. gada 17. jūnijā,
–budžeta grozījumu Nr. 4/2020 6 , kas pieņemts 2020. gada 17. jūnijā,
–budžeta grozījumu Nr. 5/2020 7 , kas pieņemts 2020. gada 10. jūlijā,
–budžeta grozījuma Nr. 7/2020 8 projektu, kas pieņemts 2020. gada 3. jūlijā,
Eiropas Komisija ar šo iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei 2020. gada budžeta grozījuma Nr. 8/2020 projektu.
IZMAIŅAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU PĀRSKATĀ PA IEDAĻĀM
Izmaiņas vispārējā ieņēmumu dokumentā un III iedaļā ir pieejamas EUR-Lex tīmekļa vietnē ( https://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-lv.htm ).
SATURA RĀDĪTĀJS
1. Introduction
2. Increase in payment appropriations for the Emergency Support Instrument (ESI)
3. Increase in payment appropriations linked to the CRII+
4. Financing
5. Summary table by MFF heading
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. Ievads
Budžeta grozījuma Nr. 8 projekta (BGP) 2020. gadam mērķis ir nodrošināt 6,2 miljardus EUR maksājumu apropriācijās, lai iekļautu i) papildu vajadzības maksājumu apropriācijām Ārkārtas atbalsta instrumentā (ESI), lai finansētu Covid-19 vakcīnu stratēģiju, un ii) papildu maksājumu vajadzības kohēzijai pēc Papildinātās investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+) 9 pieņemšanas.
2.Maksājumu apropriāciju palielinājums Ārkārtas atbalsta instrumentam (ESI)
Kad 2020. gada aprīlī saistībā ar Covid-19 krīzi tika aktivizēts Ārkārtas atbalsta instruments, tika paredzēta ļoti plaša iespējamo atbalsta darbību virkne, pamatojoties uz sākotnējo vajadzību novērtējumu, ko Komisija sagatavoja sadarbībā ar dalībvalstīm. Ārkārtas atbalsta finansējumu bija paredzēts izmantot tur, kur tas būtu visvairāk nepieciešams un kur tas sniegtu skaidru ES pievienoto vērtību. Ņemot vērā iespējamo darbību plašo klāstu, sākotnēji tika paredzēts, ka no 2,7 miljardiem EUR saistībās, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija, 2020. gadā būs vajadzīga tikai aptuveni puse no maksājumiem, proti, 1,38 miljardi EUR, un pārējie maksājumi būs jāveic turpmākajos gados.
Krīzei attīstoties, Komisija ir pieņēmusi vairākus lēmumus 10 izmantot ārkārtas atbalsta finansējumu, lai atbalstītu vairākas darbības, piemēram: palīdzību, lai transportētu pirmās nepieciešamības preces, medicīniskās palīdzības vienības un Covid-19 skartos pacientus (mobilitātes pakete); būtisku ar veselību saistītu produktu iepirkumu; atbalstu testēšanas spēju palielināšanai; Covid-19 pacientiem pieejamu terapiju skaita palielināšanu; atbalstu digitālās izsekošanas lietotņu sadarbspējai un dezinfekcijas robotu izdalīšanu slimnīcām.
Pandēmijas attīstības gaitā un kā uzsvērts Komisijas paziņojumā par vakcīnu stratēģiju 11 , ir kļuvis skaidrs, ka pastāvīgu risinājumu šai krīzei, visticamāk, radīs iedarbīgas un drošas vakcīnas pret vīrusu izstrāde un izplatīšana. Tādējādi iedarbīgas vakcīnas meklēšana ir kļuvusi par prioritāti, un Komisija ir noslēgusi nolīgumu ar visām dalībvalstīm, lai visu dalībvalstu vārdā risinātu sarunas un noslēgtu cerības pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem. Šajos cerības pirkuma līgumos ESI nodrošina nepieciešamo sākotnējo finansējumu būtisku ieguldījumu riska mazināšanai, lai palielinātu veiksmīgu vakcīnu ražošanas ātrumu un apjomu. Savukārt dalībvalstīm tie dod tiesības noteiktā laikposmā un par noteiktu cenu iegādāties konkrētu skaitu vakcīnu devu. Komisija jau 2020. gada augustā noslēdza vienu cerības pirkuma līgumu ar vakcīnas ražotāju un pašlaik risina sarunas ar vairākiem citiem ražotājiem.
Cerības pirkuma līgumi stimulē vakcīnu ražotājus palielināt ražošanas jaudu ievērojami straujāk nekā parastās vakcīnu izstrādes gaitā, attiecībā uz kuru tiem ir vajadzīga iepriekšēja nauda, lai novērstu risku saviem ieguldījumiem, un tas nozīmē, ka Komisija veic agrīnus avansa maksājumus, ļoti rūpīgi ievērojot saistības laika ziņā (bieži vien dažas dienas pēc līguma parakstīšanas).
Rezultātā pašreizējās maksājumu apropriācijas saskaņā ar ESI nav pietiekamas, lai segtu līgumsaistības, ko Komisija plāno īstermiņā uzņemties ar vakcīnu ražotājiem. Lai Eiropas Savienība varētu nodrošināt piekļuvi vakcīnas kandidātu portfelim, tādējādi maksimāli palielinot iespēju pēc iespējas ātrāk nodrošināt iedarbīgas un drošas vakcīnas pieejamību, ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk darīt pieejamus papildu maksājumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek ierosināts 2020. gadā darīt pieejamas pietiekamas maksājumu apropriācijas saskaņā ar ESI, lai segtu a) visas attiecīgās saistības, ko Komisija uzņemsies ar vakcīnu ražotājiem dalībvalstu vārdā, kā arī b) citas notiekošās darbības. Maksājumu vajadzības turpmākajos gados tiks attiecīgi samazinātas.
Ņemot vērā palielinājumu 140 miljonu EUR apmērā, ko budžeta lēmējinstitūcija jau apstiprināja 2020. gada jūlijā, 2020. gadā nepieciešamo papildu maksājumu apropriāciju summa ir 1090 miljoni EUR, tādējādi ESI paredzēto maksājumu kopsumma ir 2610 miljoni EUR. Atlikušos 90 miljonus EUR izmaksās 2021. gadā par saistībām, kas nav saistītas ar vakcīnu stratēģiju.
Tiek arī ierosināts pārvietot 53,75 miljonus EUR saistību un maksājumu apropriācijās no administratīvā atbalsta izdevumu pozīcijas uz instrumenta darbības pozīciju. Tādējādi kopējā saistību un maksājumu apropriāciju summa ESI atbalsta pozīcijā tiks samazināta līdz 250 000 EUR.
|
EUR |
|||
|
Budžeta pozīcija |
Nosaukums |
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
|
III iedaļa. Komisija |
|||
|
18 01 04 05 |
Atbalsta izdevumi ārkārtas atbalstam Savienībā |
-53 750 000 |
-53 750 000 |
|
18 07 01 |
Ārkārtas atbalsts Savienībā |
53 750 000 |
1 143 750 000 |
|
Kopā |
0. |
1 090 000 000 |
|
3. ArCRII+ saistīto maksājumu apropriāciju palielinājums
Komisija 2020. gada martā un aprīlī ierosināja divus pasākumu kopumus: Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) 12 un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+) 13 , kurus Eiropas Parlaments un Padome drīz pieņēma.
Dalībvalstis pilnībā izmanto kohēzijas fondu piedāvātās elastības iespējas un likviditāti, lai palīdzētu visvairāk skartajiem – veselības aprūpes darbiniekiem un slimnīcām, MVU un darba ņēmējiem. Iniciatīvas īstenošana turpinās, un dalībvalstis turpina pieņemt pasākumus, kas atbilst mainīgajām vajadzībām. Standarta kohēzijas atbalsts ir vērsts uz ilgtermiņa ieguldījumiem reģionālajā konverģencē, savukārt CRII un CRII+ paketes nodrošināja ārkārtas reaģēšanu tur, kur tā bija visvairāk vajadzīga.
2020. gada 30. martā pieņemtās Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) rezultātā kohēzijas politikas programmām tika piešķirta investīciju likviditāte aptuveni 8 miljardu EUR apmērā. Lai nodrošinātu, ka visu kohēzijas politikas fondu atbalstu, par kuru nav uzņemtas saistības, var izmantot 2020. gadā, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku un sabiedrību, Komisija arī ierosināja CRII+, ko pieņēma Eiropas Parlaments un Padome. Tajā dalībvalstīm uz laiku ir paredzēta iespēja pieprasīt 100 % ES līdzfinansējumu programmām, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds, grāmatvedības gadam, kas sākas 2020. gada 1. jūlijā un beidzas 2021. gada 30. jūnijā, kā arī lielākas pārvietošanas iespējas starp fondiem un starp reģionu kategorijām. Līdz 2020. gada 24. augustam ES līdzfinansējuma likmi 100 % apmērā ir izvēlējušās 107 programmas, kas aptver gandrīz pusi no kohēzijas politikas finansējuma.
Komisija veica padziļinātu analīzi par dalībvalstu līdz 2020. gada jūlija beigām iesniegtajām prognozēm katras programmas līmenī un uzskata, ka ir nepieciešams maksājumu apropriāciju palielinājums 5,1 miljarda EUR apmērā, lai segtu visus paredzamos apmaksājamos maksājumu pieteikumus, kas maksājami 2020. gadā.
Kopējais pieprasījums maksājumu apropriāciju palielinājumam 1.b izdevumu kategorijā ir 5,1 miljons EUR, kas sadalīts šādi:
|
EUR |
||||
|
Budžeta pozīcija |
Nosaukums |
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
|
|
III iedaļa. Komisija |
||||
|
04 02 60 |
Eiropas Sociālais fonds – Mazāk attīstīti reģioni – Mērķis “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” |
- |
771 562 000 |
|
|
04 02 61 |
Eiropas Sociālais fonds – Mazāk attīstīti reģioni – Mērķis “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” |
- |
192 891 000 |
|
|
04 02 62 |
Eiropas Sociālais fonds – Attīstītākie reģioni – Mērķis “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” |
- |
397 128 000 |
|
|
04 02 64 |
Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva |
- |
68 419 000 |
|
|
04 06 01 |
Sociālās kohēzijas veicināšana un vissmagāko nabadzības izpausmju mazināšana Savienībā |
- |
70 000 000 |
|
|
13 03 60 |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Mazāk attīstīti reģioni – Mērķis “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” |
- |
1 882 287 000 |
|
|
13 03 61 |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Pārejas reģioni – Mērķis “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” |
- |
311 128 000 |
|
|
13 03 62 |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Vairāk attīstīti reģioni – Mērķis “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” |
- |
424 520 000 |
|
|
13 03 63 |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Papildu piešķīrumi tālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem reģioniem – Mērķis “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” |
- |
20 386 000 |
|
|
13 03 64 01 |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Eiropas teritoriālā sadarbība |
- |
122 353 000 |
|
|
13 04 60 |
Kohēzijas fonds (KF) – Mērķis “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” |
- |
839 326 000 |
|
|
Kopā |
0. |
5 100 000 000 |
||
4. Finansējums
Budžeta grozījuma Nr. 6/2020
14
projekts bija balstīts uz pieņēmumu, ka 2014.–2020. gada DFS tiks palielināta. Tomēr, pamatojoties uz Eiropadomes 21. jūlija secinājumu, ir skaidrs, ka tas netiks darīts, un budžeta grozījuma Nr. 6/2020 projekts ir de facto novecojis. Šā iemesla dēļ šajā budžeta grozījuma Nr. 8 projektā nav ņemts vērā minētais priekšlikums, un ierosināto izdevumu izejas punkts ir pēdējais pieņemtais budžets (BG Nr. 5/2020) un budžeta grozījuma Nr. 7/2020 projektā ierosinātais finansējums.
5.Kopsavilkuma tabula pa DFS izdevumu kategorijām
|
EUR |
||||||||
|
Izdevumu kategorija |
2020. gada budžets |
Budžeta grozījuma Nr. 8/2020 projekts |
2020. gada budžets |
|||||
|
(t. sk. BG Nr. 1-5 un BG Nr. 7/2020 projekts) |
(t. sk. BG Nr. 1-5 un BG Nr. 7-8/2020 projekti) |
|||||||
|
SA |
MA |
SA |
MA |
SA |
MA |
|||
|
1. |
Gudra un iekļaujoša izaugsme |
83 930 597 837 |
72 353 828 442 |
|
5 100 000 000 |
83 930 597 837 |
77 453 828 442 |
|
|
Maksimālais apjoms |
83 661 000 000 |
|
|
|
83 661 000 000 |
|
||
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
||
|
1.a |
Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |
25 284 773 982 |
22 308 071 592 |
|
|
25 284 773 982 |
22 308 071 592 |
|
|
tostarp saskaņā ar vispārējo rezervi saistībām |
93 773 982 |
|
|
|
93 773 982 |
|
||
|
Maksimālais apjoms |
25 191 000 000 |
|
|
|
25 191 000 000 |
|
||
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
||
|
1.b |
Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija |
58 645 823 855 |
50 045 756 850 |
|
5 100 000 000 |
58 645 823 855 |
55 145 756 850 |
|
|
tostarp saskaņā ar vispārējo rezervi saistībām |
175 823 855 |
|
|
|
175 823 855 |
|
||
|
Maksimālais apjoms |
58 470 000 000 |
|
|
|
58 470 000 000 |
|
||
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
||
|
2. |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
59 907 021 051 |
57 904 492 439 |
|
|
59 907 021 051 |
57 904 492 439 |
|
|
Maksimālais apjoms |
60 421 000 000 |
|
|
|
60 421 000 000 |
|
||
|
tostarp kompensēts no neparedzēto izdevumu rezerves |
- 465 323 871 |
|
|
|
- 465 323 871 |
|
||
|
Rezerve |
48 655 078 |
|
|
|
48 655 078 |
|
||
|
tostarp: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) – ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi |
43 410 105 687 |
43 380 031 798 |
|
|
43 410 105 687 |
43 380 031 798 |
||
|
Maksimālais apakšapjoms |
43 888 000 000 |
|
|
|
43 888 000 000 |
|
||
|
Noapaļošanas starpība, kas ir izslēgta no rezerves aprēķināšanas |
888 000 |
|
|
|
888 000 |
|
||
|
tostarp kompensēts no neparedzēto izdevumu rezerves |
- 428 351 235 |
|
|
|
- 428 351 235 |
|
||
|
ELGF rezerve |
48 655 078 |
|
|
|
48 655 078 |
|
||
|
3. |
Drošība un pilsonība |
7 152 374 489 |
5 278 527 141 |
|
1 090 000 000 |
7 152 374 489 |
6 368 527 141 |
|
|
tostarp saskaņā ar elastības instrumentu |
1 094 414 188 |
|
|
|
1 094 414 188 |
|
||
|
tostarp saskaņā ar vispārējo rezervi saistībām |
2 392 402 163 |
|
|
|
2 392 402 163 |
|
||
|
tostarp saskaņā ar neparedzēto izdevumu rezervi |
714 558 138 |
|
|
|
714 558 138 |
|
||
|
Maksimālais apjoms |
2 951 000 000 |
|
|
|
2 951 000 000 |
|
||
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
||
|
4. |
Globālā Eiropa |
10 991 572 239 |
9 112 061 191 |
|
|
10 991 572 239 |
9 112 061 191 |
|
|
tostarp saskaņā ar neparedzēto izdevumu rezervi |
481 572 239 |
|
|
|
481 572 239 |
|
||
|
Maksimālais apjoms |
10 510 000 000 |
|
|
|
10 510 000 000 |
|
||
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
||
|
5. |
Administrācija |
10 271 193 494 |
10 274 196 704 |
|
|
10 271 193 494 |
10 274 196 704 |
|
|
Maksimālais apjoms |
11 254 000 000 |
|
|
|
11 254 000 000 |
|
||
|
tostarp kompensēts no neparedzēto izdevumu rezerves |
- 982 806 506 |
|
|
|
- 982 806 506 |
|
||
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
||
|
tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi |
7 955 303 132 |
7 958 306 342 |
|
|
7 955 303 132 |
7 958 306 342 |
||
|
Maksimālais apakšapjoms |
9 071 000 000 |
|
|
|
9 071 000 000 |
|
||
|
tostarp kompensēts no neparedzēto izdevumu rezerves |
- 982 806 506 |
|
|
|
- 982 806 506 |
|
||
|
Rezerve |
132 890 362 |
|
|
|
132 890 362 |
|
||
|
Kopā |
172 252 759 110 |
154 923 105 917 |
|
6 190 000 000 |
172 252 759 110 |
161 113 105 917 |
||
|
tostarp saskaņā ar elastības instrumentu |
1 094 414 188 |
1 017 029 444 |
|
|
1 094 414 188 |
1 017 029 444 |
||
|
tostarp saskaņā ar vispārējo rezervi saistībām |
2 662 000 000 |
|
|
|
2 662 000 000 |
|
||
|
tostarp saskaņā ar neparedzēto izdevumu rezervi |
1 196 130 377 |
|
|
|
1 196 130 377 |
|
||
|
Maksimālais apjoms |
168 797 000 000 |
172 420 000 000 |
|
|
168 797 000 000 |
172 420 000 000 |
||
|
tostarp kompensēts no neparedzēto izdevumu rezerves |
-1 448 130 377 |
|
|
|
-1 448 130 377 |
|
||
|
Rezerve |
48 655 078 |
18 513 923 527 |
|
|
48 655 078 |
12 323 923 527 |
||
|
|
Citi īpašie instrumenti |
860 261 208 |
690 998 208 |
|
|
860 261 208 |
690 998 208 |
|
|
Viss kopā |
173 113 020 318 |
155 614 104 125 |
|
6 190 000 000 |
173 113 020 318 |
161 804 104 125 |
||