EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 22.12.2020
COM(2020) 851 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI,
ar ko nosaka Komisijas nostāju pēc Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcijas par Komisijas pienākumiem vīzu savstarpējības jomā un ziņo par notikumu attīstību
I. IEVADS
Šajā paziņojumā ir noteikta Komisijas nostāja Līguma par Eiropas Savienības darbību 265. panta piemērošanas nolūkā pēc Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcijas par “Komisijas pienākumiem vīzu savstarpējības jomā atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1806 7. pantam”. Tajā arī ziņots par notikumu attīstību vīzu savstarpējības jomā ar Amerikas Savienotajām Valstīm kopš 2020. gada marta un uzsvērti Komisijas pastāvīgie centieni un iesaiste, par spīti Covid-19 pandēmijai cenšoties novērst pašreizējo vīzu savstarpējības trūkumu.
Rezolūcija, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2020. gada 22. oktobrī, ir turpinājums mutiskajam jautājumam, kas tika apspriests Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. oktobra plenārsēdē. Atbildot uz šo jautājumu, Komisija atkārtoti pauda, ka tā ir apņēmusies prioritārā kārtā panākt vīzu savstarpējību attiecībā uz visām dalībvalstīm. Komisija arī paskaidroja, ka attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm tā joprojām ir pilnībā iesaistīta uz rezultātu vērstā procesā ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un ka sasniegtie rezultāti liecina, ka reālu progresu ceļā uz pilnīgu vīzu režīma atcelšanas savstarpējību var panākt, izmantojot pašreizējo pastāvīga dialoga un kopīgu diplomātisko kontaktu ceļu. Rezolūcijā Eiropas Parlaments pauž, ka Komisijai ir “juridisks pienākums pieņemt deleģētu aktu, uz laiku apturot atbrīvojumu no vīzas prasības to trešo valstu valstspiederīgajiem”, kuras nav atcēlušas vīzas prasību konkrētu dalībvalstu pilsoņiem līdz termiņam – 2016. gada 12. aprīlim. Praksē tas attiecas tikai uz Amerikas Savienotajām Valstīm, jo Bulgārijas, Horvātijas, Kipras un Rumānijas pilsoņiem, ceļojot uz Amerikas Savienotajām Valstīm, joprojām ir vajadzīga vīza. Tajā Komisiju arī aicina, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 265. pantu, pieņemt prasīto deleģēto aktu divu mēnešu laikā no rezolūcijas pieņemšanas dienas.
II. KONTEKSTS
Komisija 2016. gada 12. aprīlī nāca klajā ar paziņojumu par pašreizējo stāvokli un iespējamo turpmāko rīcību situācijā, kad atsevišķas trešās valstis neievēro savstarpējības principu vīzu politikas jomā. 1 Minētajā paziņojumā bija norādīts, ka ar Komisijas aktīvu atbalstu lielākā daļa savstarpējības principa neievērošanas gadījumu, kas paziņoti attiecībā uz trešām valstīm, ir atrisināti. 2 Tomēr tika arī atgādināts, ka gadījumā, ja pārējās trešās valstis, kuras piemēro vīzu režīmu, to neatcels līdz 2016. gada 12. aprīlim, Komisijai saskaņā ar 2001. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 539/2001, kas grozīta ar 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1289/2013, būs jāpieņem deleģētais akts, ar ko uz 12 mēnešiem aptur vīzu režīma atcelšanu šo valstu pilsoņiem. 3 Regulā arī bija noteikts, ka Komisijai jāņem vērā sekas, ko ES un tās dalībvalstu ārējām attiecībām rada vīzu režīma atcelšanas apturēšana. 4
Komisija 2016. gada aprīļa paziņojumā novērtēja vīzu režīma atcelšanas apturēšanas sekas un ietekmi uz ES pilsoņiem un uzņēmumiem, kā arī uz attiecīgo trešo valstu valstspiederīgajiem, un aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi apspriesties par piemērotāko turpmāko rīcību. Komisija pēc tam nāca klajā ar sešiem turpmākiem paziņojumiem – 2016. gada jūlijā 5 un decembrī 6 , 2017. gada maijā 7 un decembrī 8 , 2018. gada decembrī 9 un 2020. gada martā 10 . Pēdējā minētajā paziņojumā Komisija sniedza pārskatu par pašreizējo stāvokli un iespējamo turpmāko rīcību situācijā, kad Amerikas Savienotās Valstis joprojām neievēro savstarpējības principu attiecībā uz Bulgārijas, Horvātijas, Kipras un Rumānijas pilsoņiem; tas ir vienīgais atlikušais vīzu savstarpējības principa neievērošanas gadījums. Tajā arī tika ziņots par sekmēm, ko guvusi Polija, kura 2019. gada novembrī pievienojās Amerikas Savienoto Valstu vīzu režīma atcelšanas programmai.
Paziņojumā, ar ko nāca klajā 2020. gada martā, tika atzīmēta ārkārtas situācija saistībā ar vīzu politikas īstenošanu visā pasaulē, ņemot vērā, ka daudzas valstis veic ar vīzām saistītus pasākumus, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju. No 2020. gada 13. marta Amerikas Savienotās Valstis noteica pagaidu ierobežojumus attiecībā uz nebūtiskiem ceļojumiem ārvalstniekiem, kuri neatkarīgi no viņu valstspiederības ir fiziski uzturējušies Šengenas zonā vai apmeklējuši to 14 dienas pirms ieceļošanas Amerikas Savienoto Valstu teritorijā 11 . Šie ierobežojumi 16. martā tika attiecināti arī uz Īriju un Apvienoto Karalisti 12 . Tā kā šo ieceļošanas ierobežojumu pamatā ir nevis valstspiederība, bet gan fiziska klātbūtne kādā apgabalā, tos nevar uzskatīt par saistītiem ar vīzu savstarpējību 13 . Eiropas Savienība veica līdzīgus pasākumus, lai ierobežotu nebūtisku ieceļošanu Savienībā. 14
III. JAUNĀKĀS NORISES
1.Pārskats par ES un Amerikas Savienoto Valstu kontaktiem un tiem sekojušajiem pasākumiem
Lai gan pēc 2020. gada marta nebija iespējams organizēt sanāksmes klātienē, jautājums par savstarpējības principa neievērošanu tika risināts visās attiecīgajās videokonferencēs starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm. Svarīgi atzīmēt, ka tas tika apspriests ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē, kas notika 2020. gada 28. maijā. Tas tika rūpīgi apspriests arī ES un ASV tieslietu un iekšlietu augstāko amatpersonu sanāksmē 2020. gada 15. septembrī un trīspusējās sanāksmēs (kurās piedalījās Komisija, Amerikas Savienotās Valstis un attiecīgās dalībvalstis) 2020. gada 18. un 19. jūnijā un 2020. gada 10. un 11. decembrī.
ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksme (2020. gada maijā)
ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē, kas notika 2020. gada 28. maijā, gan Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Horvātija, gan Komisija atkārtoti uzsvēra, ka ir svarīgi attiecināt ASV vīzu režīma atcelšanas programmu uz visām ES dalībvalstīm. Atsaucoties uz progresu, kas panākts, Polijai pievienojoties vīzu režīma atcelšanas programmai, un kas liecina, ka kopīgi pragmatiski tehniski un diplomātiski pūliņi nes augļus, tika uzsvērts, ka prioritāte joprojām ir atbrīvojumu nodrošināšana četrām atlikušajām dalībvalstīm. Notika vienošanās, ka, lai panāktu progresu, būtu jāturpina konstruktīvas sarunas, pamatojoties uz pielāgotiem darba plāniem, kurus Amerikas Savienotās Valstis izstrādājušas katrai no četrām attiecīgajām dalībvalstīm un kuri tās virza uz pilnīgu atbilstību ASV vīzu režīma atcelšanas programmas drošības prasībām.
Trīspusējā sanāksme 2020. gada jūnijā
2020. gada 18. un 19. jūnijā notika trīspusēja videokonferences sanāksme, kas bija veltīta vīzu savstarpējības jautājumam. Tajā piedalījās pārstāvji no Amerikas Savienotajām Valstīm, Komisijas un attiecīgajām dalībvalstīm — Bulgārijas, Horvātijas, Kipras un Rumānijas. Neraugoties uz pandēmiju un visu nebūtisko ceļojumu pārtraukšanu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, nepārtraukts dialogs pierādīja vīzu savstarpējības jautājuma nozīmīgumu. Sanāksmes dalībnieki izskatīja iespējas turpināt kopīgo darbu Covid-19 situācijā un apsprieda progresu attiecībā uz atlikušajām ASV vīzu režīma atcelšanas programmas drošības prasībām un vīzu atteikumu rādītājiem.
Par spīti Covid-19 sakarā spēkā esošajiem ceļošanas ierobežojumiem un lielākās daļas ASV vīzu pakalpojumu darbību apturēšanai visā pasaulē kopš marta Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji neplānoja mainīt metodi, kā tiek aprēķināti vīzu atteikumu rādītāji 2020. fiskālajam gadam. Vīzu atteikumu rādītājs ir svarīga juridiska prasība valstīm, kas vēlas pievienoties ASV vīzu režīma atcelšanas programmai 15 .
Attiecībā uz atlikušajām ASV vīzu režīma atcelšanas programmas drošības prasībām notika otrā diskusiju kārta par pielāgotajiem darba plāniem, ko Amerikas Savienotās Valstis iesniedza četrām attiecīgajām dalībvalstīm 2019. gadā. Diskusiju, kas notika, pamatojoties uz specifiskiem, konkrētām valstīm paredzētiem darba plāniem, attiecīgās dalībvalstis uzskatīja par uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo pieeju, kuras pamatā bija vispārīgāks drošības prasību novērtējums. Tā kā darba plānos ir ietverti katrai dalībvalstij specifiski norādījumi, tie ļauj dalībvalstīm koncentrēt centienus uz atlikušo prasību izpildi. Būtībā plānos ir uzskaitītas ieteicamās darbības, kas jāveic šīm dalībvalstīm, lai panāktu atbilstību, kā pausts 2020. gada marta paziņojumā. Trīspusējās tikšanās laikā darba plāni tika pārskatīti, un tika izvērtēta to īstenošana. Visas četras dalībvalstis bija guvušas sekmes vairākos darba virzienos. Starp tiem ir informācijas apmaiņas nolīgumu īstenošana (respektīvi, Nolīgums par smagas noziedzības novēršanu un apkarošanu), Amerikas Savienoto Valstu sniegtās informācijas izmantošana, lai pastiprinātu pārbaudes un terorisma apkarošanas centienus, kā arī labākas valstu pārbaudes spējas. Amerikas Savienotās Valstis atzina, ka panākumi ir gūti, tomēr vēlreiz uzsvēra, ka veic vērtējumu, kas balstās uz vispusīgu pieeju, un pagaidām neuzskata, ka visi prasītie nolīgumi būtu pilnībā īstenoti 16 .
Sanāksmes rezultātā visas četras dalībvalstis apņēmās turpināt darbu dažādos virzienos, kas izriet no to darba plāniem. Amerikas Savienotās Valstis apņēmās arī turpmāk pārskatīt attiecīgos darba plānus un pastāvīgi sniegt atsauksmes.
Trīspusējā sanāksme 2020. gada decembrī
Vēl viena trīspusējās sanāksmes kārta notika 2020. gada 10. un 11. decembrī ar videokonferences palīdzību. Tā bija izdevība uzsvērt iesaistīšanos, neraugoties uz to, ka joprojām turpinās globālā pandēmija. Vīzu atteikumu rādītāji par 2020. fiskālo gadu vēl nebija publiski pieejami, taču ASV iestādes uzsvēra, ka 2020. gadā novērotais samazinājums izraisīja arī vīzu pieteikumu skaita strauju samazināšanos.
Tādēļ sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta drošības prasībām un notika trešā diskusiju kārta par pielāgotiem darba plāniem, ko ASV iestādes ir iesniegušas katrai attiecīgajai dalībvalstij. Visas dalībvalstis bija guvušas zināmas sekmes vairākos darba virzienos. Valsts pasu izdošanas sistēmu integritātes uzlabošana tika izvirzīta kā jautājums, kas dažādā mērā attiecas uz visām četrām attiecīgajām dalībvalstīm. Kā īpaši problemātiskas jomas tika atzīmētas shēmas, kas piedāvā paātrināti iegūt pilsonību, un krāpšanas gadījumu novēršana pasu birojos.
Sanāksmes laikā Komisijas dienesti sniedza prezentāciju par ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un migrācijas un drošības informācijas sistēmu vispārējo sadarbspēju, lai palielinātu ASV iestāžu informētību šajā jomā, kurā ir spēkā ES noteikumi.
Sanāksmes rezultātā visas četras dalībvalstis apņēmās turpināt darba plānos ierosināto darbību veikšanu. Amerikas Savienotās Valstis apņēmās vajadzības gadījumā precizēt attiecīgos darba plānus, ņemot vērā jau veiktās darbības. Komisija apņēmās pēcāk pievērsties citiem horizontāliem jautājumiem, kuros ir spēkā ES noteikumi.
2.ASV vīzu režīma atcelšanas programmas prasības un to izpilde
Vīzu atteikumu rādītājs
Kā liecina 2020. gada marta paziņojums, vīzu atteikumu rādītājs 2019. gadā visās četrās attiecīgajās dalībvalstīs ir samazinājies, un dažas no tām tuvojas juridiski nepieciešamajam 3 % slieksnim. Kipra joprojām uzrāda mazāk par 3 %, Horvātija – mazāk par 4 %, savukārt Bulgārija un Rumānija pirmo reizi uzrāda mazāk par 10 %, t. i., 9,75 % Bulgārijai un 9,11 % Rumānijai. Vīzu atteikumu rādītāji par 2020. fiskālo gadu, kas beidzās septembrī, vēl nav pieejami.
Drošības prasības
Kā ziņots iepriekš, Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija ir parakstījušas un ratificējušas Nolīgumu par smagas noziedzības novēršanu un apkarošanu ar ASV un strādājušas pie tā pilnīgas īstenošanas, kas saskaņā ar ASV iestāžu pausto vēl nav izdarīts.
Turpinās darbs pie vispārējo drošības prasību izpildes, pamatojoties uz darba plāniem, ko ASV iestādes ir individuāli pielāgojušas katrai attiecīgajai dalībvalstij (sk. II.2 sadaļu). Nākamā trīspusējā sanāksme, kas paredzēta 2021. gada pavasarī, koncentrēsies uz sekmēm darba plānos noteikto darbību izpildē.
3.Pašreizējā politiskā situācija ASV un ES–ASV divpusējās attiecības
Pēc prezidenta, Kongresa, valsts un pašvaldību vēlēšanām 2020. gada 3. novembrī ASV administrācija ir sākusi pārejas periodu. Tas ilgs līdz inaugurācijai, kas paredzēta 2021. gada 20. janvārī. Proti, nav gaidāms, ka pašreizējā administrācija pieņems uz nākotni vērstus politikas lēmumus, tostarp par vīzu savstarpējību. Politiskā iesaiste atsāksies pēc jaunā prezidenta un viņa kabineta inaugurācijas.
2020. gada 2. decembrī Komisija kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu izdeva kopīgu paziņojumu “Jauna ES un ASV programma globālām pārmaiņām” 17 . Kopīgajā paziņojumā ir izvirzīts priekšlikums jaunai, uz nākotni vērstai transatlantiskajai darba kārtībai, pausts pozitīvs politisks vēstījums gaidāmajai ASV administrācijai par to, cik svarīgi ir atjaunot mūsu transatlantisko partnerību, un atgādināts, ka transatlantiskās saites cilvēkiem abās Atlantijas okeāna pusēs ir būtisks viņu sabiedrības, identitātes, ekonomikas un personīgās dzīves elements.
Kā norādīts kopīgajā paziņojumā, izmaiņas Amerikas Savienoto Valstu pārvaldē sniedz unikālu iespēju pieņemt jaunu transatlantisko programmu globālai sadarbībai. Vienam no šādas partnerības pamatprincipiem vajadzētu būt kopīgam darbam pie risinājumiem savstarpējām atšķirībām, ievērojot mūsu kopīgās vērtības. Šajā sakarā būs svarīgi izvērtēt jaunās ASV administrācijas nostāju attiecībā uz vīzu savstarpējības jautājumiem.
IV. TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN SECINĀJUMI
Komisija atkārtoti pauž nodomu arī turpmāk aktīvi atbalstīt četras attiecīgās dalībvalstis, lai palīdzētu tām izpildīt ASV vīzu režīma atcelšanas programmas prasības.
Gaidāmās tehniskās un politiskās sanāksmes (trīspusējā un divpusējā formātā) ļaus saglabāt dinamiku. Nākamajā regulārajā trīspusējā sanāksmē, kas paredzēta 2021. gada pavasarī, būtu jāturpina tehniskais darbs, pamatojoties uz darba plāniem, ko Amerikas Savienotās Valstis iesniegušas katrai no četrām atlikušajām dalībvalstīm, lai tās varētu turpināt ASV vīzu režīma atcelšanas programmas drošības prasību īstenošanu.
Nākamā ES un ASV tieslietu un iekšlietu augstāko amatpersonu sanāksme, kas paredzēta 2021. gada pavasara sākumā, un pēc tam ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksme, kas plānota 2021. gada vasarā Portugālē, ļaus novērtēt gūtos panākumus.
Komisija joprojām ir apņēmības pilna prioritārā kārtā panākt vīzu pilnīgu savstarpējību attiecībā uz visām dalībvalstīm. Tā turpinās sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm un attiecīgajām dalībvalstīm, lai virzītos uz pilnīgu vīzu savstarpējību, pamatojoties uz impulsu, ko radījis kopīgais paziņojums par jaunu ES un ASV programmu globālām pārmaiņām. Ņemot vērā Polijas pievienošanos Amerikas Savienoto Valstu vīzu režīma atcelšanas programmai, ārkārtas apstākļus, kas izriet no Covid-19 pandēmijas, kura ir negatīvi ietekmējusi ceļošanu un vīzu politikas vispārēju īstenošanu visā pasaulē, un attiecīgo dalībvalstu pastāvīgo progresu, Komisija saglabā savu nostāju, ka, – ja arī turpmāk tiek panākts stabils progress, – sadarbība un kopīga diplomātiskā iesaiste, Komisijai cieši sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, joprojām ir vispiemērotākā turpmākā rīcība. Jāatzīmē, ka attiecīgās dalībvalstis piekrīt turpināt dialogu un panākt rezultātus, konstruktīvi sadarbojoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un ka neviena no tām nav aicinājusi Komisiju pieņemt deleģēto aktu, ar ko uz laiku aptur atbrīvojumu no vīzas prasības ASV valstspiederīgajiem.
Komisija ņem vērā arī to, ka Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanai būtu ievērojama negatīva ietekme daudzās politikas jomās un nozarēs, kā arī tā negatīvi ietekmētu transatlantisko sadarbību un ārējās attiecības ar mūsu stratēģisko partneri. Tā varētu arī apdraudēt bezvīzu ceļošanu uz Amerikas Savienotajām Valstīm visiem pārējiem ES pilsoņiem, ja Amerikas Savienotās Valstis patiešām rīkotos, kā vairākkārt norādījušas, proti, ja Komisija pieņemtu deleģēto aktu par vīzu režīma atcelšanas apturēšanu Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem, ASV nekavējoties veiktu pretpasākumus, no jauna ieviešot vīzas prasību visiem ES pilsoņiem.
Šajā situācijā Komisija uzskata, ka it īpaši pašlaik nebūtu lietderīgi pieņemt deleģētu aktu, ar ko uz laiku aptur atbrīvojumu no vīzu prasības ASV valstspiederīgajiem, un ka tas nepalīdzētu sasniegt mērķi, proti, bezvīzu ceļošanas režīmu uz Amerikas Savienotajām Valstīm visiem ES pilsoņiem.
Komisija turpinās cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu pilnīgu vīzu savstarpējību, un informēs Eiropas Parlamentu un Padomi par turpmāko notikumu gaitu. Līdz 2021. gada decembrim tā ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par turpmākajām norisēm.