EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.11.2020

COM(2020) 760 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana














Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam

1.Turpmākie uzdevumi — Eiropas intelektuālo resursu izmantošana atveseļošanas un noturības veicināšanai

Tādi nemateriālie aktīvi kā izgudrojumi, mākslas un kultūras vērtības, zīmoli, programmatūra, zinātība, darījumdarbības procesi un dati ir mūsdienu ekonomikas stūrakmeņi. Pēdējos divdesmit gados ES gada ieguldījumu apjoms šādos “intelektuālā īpašuma produktos” 1 ir palielinājies par 87 %, turpretī materiālo (nedzīvojamo) ieguldījumu apjoms — tikai par 30 %. Ieguldījumus nemateriālajos aktīvos arī ievērojami mazāk ietekmēja 2008. gada ekonomiskā krīze 2 .

Intelektuālā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, dizainparaugi, autortiesības un blakustiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un augu šķirņu aizsardzības tiesības, kā arī komercnoslēpuma aizsardzības regulējums, palīdz uzņēmējiem un uzņēmumiem vairot savu nemateriālo aktīvu vērtību. Mūsdienu ekonomikā rūpniecības ražojumi un procesi arvien vairāk balstās uz nemateriālajiem aktīviem, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, un intelektuālā īpašuma pārdomāta pārvaldība ir kļuvusi par jebkuras veiksmīgas uzņēmējdarbības stratēģijas neatņemamu daļu. Nozarēm, kas intensīvi izmanto intelektuālo īpašumu, ir būtiska nozīme ES ekonomikā, un tās nodrošina sabiedrībai vērtīgas un ilgtspējīgas darbvietas. Nozares, kurās liela nozīme ir intelektuālā īpašuma tiesībām, pašlaik veido gandrīz 45 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP) un tieši nodrošina gandrīz 30 % no visām darbvietām 3 . Daudzas Eiropas rūpniecības ekosistēmas nevar attīstīties, ja intelektuālais īpašums netiek efektīvi aizsargāts un nav efektīvu instrumentu nemateriālo aktīvu tirdzniecībai.

Intelektuālais īpašums ir galvenais aktīvs, kas ļauj konkurēt pasaules mērogā. Intelektuālā īpašuma reģistrēšanas gadījumu skaits aug visā pasaulē. Tādu pašu tendenci var novērot ES. Laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam Eiropā piešķirto patentu skaits ir palielinājies no 58 000 līdz aptuveni 137 000, lai gan pieaugums nav tik ievērojams kā citās pasaules daļās, jo īpaši Āzijā, kur intelektuālā īpašuma radīšanas ziņā valstu ekonomikas strauji tuvojas Eiropai.

ES rīcībā ir līdzekļi, lai pasaules mērogā joprojām varētu konkurēt par vadošo lomu tehnoloģiju jomā. Savienībā ir izveidota arī stabila intelektuālā īpašuma sistēma. Piemēram, vienots pieteikumu iesniegšanas mehānisms ļauj iegūt un īstenot preču zīmes, dizainparaugus un augu šķirņu aizsardzību visā Eiropā. Eiropā piešķirto patentu kvalitāte ir viena no augstākajām pasaulē 4 . Eiropas novatori ir vadošajās pozīcijās videi nekaitīgu tehnoloģiju ziņā 5 . Pasaules mērogā tiem pieder liela daļa patentu attiecībā uz videi nekaitīgiem risinājumiem 6 un jo īpaši spēcīgs intelektuālā īpašuma portfelis tādās tehnoloģiju jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde 7 . Eiropas uzņēmumi ir līderi arī tādu īpašu digitālo tehnoloģiju ziņā kā, piemēram, savienojamības tehnoloģijas.

Ir jāturpina izmantot mūsu stiprās puses, vajadzības gadījumā uzlabojot ES regulējumu un ieviešot rūpīgi izsvērtu intelektuālā īpašuma politiku, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvērst kapitālā savus izgudrojumus un jaunradi, vienlaikus nodrošinot, ka šie izgudrojumi un jaunrade kalpo ekonomikai un sabiedrībai kopumā. ES ir daudz inovatīvu ideju un radošuma, tāpēc ir maksimāli jāizmanto iniciatīvas, lai izceltu šo potenciālu un ļautu mūsu uzņēmumiem attīstīties ekonomikas atveseļošanas virzienā 8 un virzienā uz Eiropu kā pasaules līderi zaļās domāšanas un digitālās pārveides kontekstā.

Dažus no svarīgākajiem mūsdienu sociālajiem uzdevumiem, piemēram, zaļās pārkārtošanās īstenošanu vai pienācīgas veselības aprūpes nodrošināšanu visiem, nevar paveikt bez inovatīviem risinājumiem. Atjaunojamo energoresursu enerģijas un mazoglekļa enerģijas ekosistēmu attīstība, piemēram, nav iespējama bez augsto tehnoloģiju straujas attīstības un ieviešanas, kā arī bez efektīviem rīkiem kritiski svarīgu nemateriālo aktīvu, piemēram, datu, kopīgošanai. Lai Eiropā veidotos spēcīga veselības ekosistēma, ir vajadzīga pārredzama intelektuālā īpašuma stimulēšanas sistēma, kas veicina inovāciju, vienlaikus nodrošinot efektīvu piekļuvi zālēm par pieņemamām cenām. Kultūras un radošās nozares nevar attīstīties, ja intelektuālais īpašums netiek efektīvi aizsargāts 9 .

Covid-19 krīze ilustrēja ES atkarību no kritiski svarīgām inovācijām un tehnoloģijām un atgādināja Eiropai, cik svarīgi ir efektīvi intelektuālā īpašuma noteikumi un instrumenti, lai nodrošinātu kritiski svarīga intelektuālā īpašuma ātru īstenošanu. Intelektuālā īpašuma tiesības un to loma konkurētspējīgā un inovatīvā Eiropas farmācijas nozarē ir arī daļa no jaunās Farmācijas stratēģijas Eiropai 10 .

Tehniskā revolūcija — datu ekonomika un sabiedrība, pāreja uz mākslīgo intelektu, jaunu tehnoloģiju (piem., blokķēdes, trīsdimensiju drukāšana un lietu internets) pieaugošā nozīme, kā arī jaunu darījumdarbības modeļu (piem., platformu ekonomika, datu un aprites ekonomika) izstrāde piedāvā nebijušu iespēju modernizēt mūsu pieeju savu nemateriālo aktīvu aizsardzībai. Pēdējās desmitgadēs ir panākts ievērojams progress, veidojot intelektuālā īpašuma vienoto tirgu, kas sniedz daudz ieguvumu ES ekonomikai. Ir pieejams plašs tādu instrumentu klāsts, kas nodrošina sabiedrībai inovatīvus risinājumus 11 . Tomēr joprojām pastāv daudzi trūkumi un nepilnības tajā, kā ES uzņēmumi aizsargā nemateriālo kapitālu un liek tam kalpot Eiropas sabiedrībai.

Mēs esam identificējuši piecus uzdevumus.

·Pirmkārt, neraugoties uz ievērojamo progresu, daļa no ES intelektuālā īpašuma sistēmas joprojām ir pārāk sadrumstalota, tās procedūras ir sarežģītas, dārgas un dažreiz arī neskaidras.

Attiecībā uz Eiropas patentiem ir jāveic dārgas valsts validācijas procedūras un paralēla tiesvedība vairākās ES valstīs. Attiecībā uz zālēm aizsardzība ar papildu aizsardzības sertifikātiem ir pieejama tikai valstu līmenī. Būtu jāuzlabo dizainparaugu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzība. Ja ir nepieciešama reģistrācija, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības, vienas pieturas aģentūras procedūrām, kas nodrošina atbilstošu tvērumu, vajadzētu būt normai, nevis izņēmumam.

Arvien aktuālāka kļūst rūpīgi izsvērta dizainparaugu aizsardzība digitālajā vidē kā daļa no digitālās pārveides procesa. Piemēram, lai nodrošinātu trīsdimensiju drukāšanas tehnoloģiju netraucētu ieviešanu, ir vajadzīga skaidrība par trīsdimensiju drukāšanas datņu aizsardzību un par ierobežojumiem attiecībā uz dizainparaugu lietošanu privātām vajadzībām. Ir vajadzīgas skaidras atbildes uz jauniem jautājumiem, piemēram, kā aizsargāt izgudrojumus, kas izstrādāti vai ieviesti, izmantojot mākslīgo intelektu 12 , un kā garantēt, ka remontu un atkalizmantošanu nebloķē negodīga vai pārmērīgi ierobežojoša prakse intelektuālā īpašuma jomā 13 . Tajā pašā laikā mums ir vairāk jāizmanto iespējas, ko piedāvā jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts un blokķēdes, lai palielinātu mūsu intelektuālā īpašuma sistēmu efektivitāti. 

·Otrkārt, pārāk daudz uzņēmumu, jo īpaši MVU, un pārāk daudz pētnieku pilnībā neizmanto iespējas, ko sniedz intelektuālā īpašuma aizsardzība.

Tikai 9 % no ES MVU ir reģistrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Pašreizējās krīzes laikā intelektuālā īpašuma reģistrācijas gadījumu skaits ir sarucis, kaitējot uzņēmumu konkurētspējai un noturībai. Nesen veikta analīze liecina, ka MVU nevēlēšanās izmantot intelektuālā īpašuma tiesības lielā mērā ir saistīta ar zināšanu trūkumu par intelektuālo īpašumu 14 . Pat ja MVU izmanto intelektuālā īpašuma tiesības, tiem šī sistēma šķiet pārāk dārga, sarežģīta un grūti vadāma.

Papildus tam, ka MVU intelektuālajam īpašumam ir zems aizsardzības līmenis, šie uzņēmumi arī neizmanto visas priekšrocības, ko varētu sniegt tā komerciāla izmantošana. Finanšu analītiķi un ieguldītāji atzīst, ka intelektuālais īpašums ir galvenais aktīvs uzņēmuma vērtībā un tā tehnoloģisko un izaugsmes spēju rādītājs. Tomēr zinātnesietilpīgi MVU, kas cenšas finansēt savu darbību, bieži vien nepieņem atbilstīgas intelektuālā īpašuma stratēģijas, kas varētu palīdzēt palielināt uzņēmuma nemateriālo kapitālu. Finanšu nozarē patenta vai preču zīmes novērtēšanai ir būtiska nozīme, jo aizdevēji vai ieguldītāji galvenokārt ir ieinteresēti iegūt aizstājamus nodrošinājumus 15 , bet monopoltiesības viņus piesaista mazāk.

Ir vajadzīga arī pārdomāta intelektuālā īpašuma pārvaldība ar mērķi atbalstīt pētniecības un izstrādes rezultātu vērtības paaugstināšanu un ieviešanu Eiropā. Piemēram, lai gan 26 % augstvērtīgu pētniecības publikāciju par mākslīgo intelektu tiek publicētas Eiropā, tikai četri (13 %) no 30 vadošajiem pieteikumu iesniedzējiem un 7 % no uzņēmumiem, kas iesaistīti mākslīgā intelekta tehnoloģiju patentēšanā visā pasaulē, ir no Eiropas 16 .

·Treškārt, nav pietiekami attīstīti instrumenti, kas atvieglo piekļuvi intelektuālajam īpašumam (un kas tādējādi ļautu ieviest un izplatīt tehnoloģijas).

Covid-19 krīze ir parādījusi mūsu atkarību no kritiski svarīgām inovācijām un tehnoloģijām, jo īpaši veselības nozarē. ES vajadzētu uzlabot instrumentus, kurus var izmantot, lai vajadzības gadījumā darītu šādas inovācijas un tehnoloģijas pieejamas, vienlaikus nodrošinot taisnīgu peļņu no ieguldījumiem.

Standarta īstenošanai nepieciešamo patentu licencēšana bieži vien ir apgrūtinošs un dārgs process gan patentu turētājiem, gan tehnoloģiju īstenotājiem. Ņemot vērā standarta īstenošanai nepieciešamo patentu pieaugošo nozīmi (piem., ir iesniegts vairāk nekā 95 000 unikālu patentu un pieteikumu patentiem, kas ir savietojami ar piektās paaudzes tīklu 17 ), ir vajadzīga daudz skaidrāka un paredzamāka sistēma, kas veicinātu godprātīgas sarunas, nevis vēršanos tiesā.

Lai gan daudzās nozarēs datu kopīgošana kļūst arvien svarīgāka, joprojām ir jāprecizē, kā šo procesu ietekmē intelektuālā īpašuma regulējums.

·Ceturtkārt, joprojām pieaug viltošana un pirātisms, tostarp izmantojot digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, neraugoties uz nepārtrauktiem centieniem to novērst.

ES importētu viltotu un pirātisku preču vērtība sasniedz 121 miljardu EUR, kas veido līdz 6,8 % ES importa apjoma 2016. gadā (salīdzinājumā ar 5 % ES importa apjoma 2013. gadā) 18 . Tā rezultātā ik gadu tiešie pārdošanas apjoma zaudējumi ir 50 miljardu EUR un tiek zaudēts 416 000 darbvietu 19 . Komercnoslēpumu kiberzādzības rada ES zaudējumus aptuveni 60 miljardu EUR apmērā 20 .

·Visbeidzot, pasaules mērogā darījumdarbības vide ne vienmēr ir godīga, un ES uzņēmumi bieži vien cieš zaudējumus, darbojoties ārvalstīs.

Dažas trešās valstis nepietiekami aizsargā intelektuālo īpašumu, tādējādi bieži vien kaitējot ES uzņēmumiem. ES ir jāizmanto savs potenciāls un jārāda piemērs pasaules mērogā. Savienībai ir jāpastiprina centieni, apkarojot ļaunprātīgu praksi, piemēram, intelektuālā īpašuma ļaunprātīgu reģistrāciju un citus tā piesavināšanās veidus. Savienībai jo īpaši ir jārāda piemērs: ir jāattīsta modernākie regulatīvie risinājumi saistībā ar tādām pasaules līmeņa problēmām kā, piemēram, standarta īstenošanai nepieciešamo patentu licencēšana vai veids, kā var kopīgot datus.

Reaģējot uz šiem pieciem uzdevumiem un pamatojoties uz dalībvalstu un ieinteresēto personu sniegto informāciju 21 , šajā rīcības plānā ir identificētas piecas galvenās prioritārās jomas, sniedzot konkrētus priekšlikumus rīcībai, lai:

·uzlabotu intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu,

·veicinātu intelektuālā īpašuma izmantošanu un ieviešanu, jo īpaši MVU,

·atvieglotu piekļuvi nemateriālajiem aktīviem un to koplietošanu, vienlaikus garantējot taisnīgu peļņu no ieguldījumiem,

·nodrošinātu labāku intelektuālā īpašuma izpildi, un

·veicinātu godīgu darījumdarbības vidi pasaules mērogā.

2.Intelektuālā īpašuma aizsardzības uzlabošana    

Galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai ES novatoriem būtu piekļuve ātriem, efektīviem un cenas ziņā pieejamiem aizsardzības līdzekļiem. Šajā nolūkā ir jāpieliek papildu pūles, lai novērstu atlikušo sistēmas sadrumstalotību un mazinātu tās sarežģītību. Ir arī jānodrošina, ka attiecīgo noteikumu kopums pilnībā atbilst jaunās zaļās un digitālās ekonomikas vajadzībām.

Lai tas notiktu, ir jānodrošina vienotas patentu sistēmas ieviešana. Tas radīs vienas pieturas aģentūru uzņēmumiem, ievērojami vienkāršojot patentēšanu ES, uzlabojot pārredzamību un atvieglojot licencēšanu. Vienota patenta iegūšana (aptverot līdz pat 25 dalībvalstis) 22 un uzturēšana tipiskā laikposmā izmaksās aptuveni 10 000 EUR, kas ir aptuveni sešas reizes mazāk nekā līdzvērtīgas aizsardzības iegūšana un uzturēšana pašlaik. Turklāt centralizēta tiesvedība jaunajā Vienotajā patentu tiesā uzlabos juridisko noteiktību un novērsīs paralēlu tiesvedību vairākās dalībvalstīs, ievērojami samazinot tiesvedības izmaksas. Tādējādi vienotā patentu sistēma būs galvenais ES rūpniecības atveseļošanas instruments, jo īpaši atjaunojamo energoresursu enerģijas, elektronikas, aviācijas un kosmosa izpētes, aizsardzības, kā arī mobilitātes ekosistēmu jomā.

Svarīgākais trūkstošais elements vienotas patentu sistēmas ieviešanas nodrošināšanā ir tas, lai Vācija ratificētu Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu, kas tagad ir kļuvis iespējams, pateicoties Vācijas Konstitucionālās tiesas nesen pieņemtajam lēmumam 23 . Kad ratificēšanas process būs pabeigts, Komisija sadarbosies ar Eiropas Patentu iestādi un dalībvalstīm, lai nodrošinātu vienotās patentu sistēmas funkcionēšanu, aptverot līgumslēdzējas dalībvalstis 24 . Komisija arī mudinās pievienoties jaunajai sistēmai tās dalībvalstis, kuras vēl nav tajā iesaistījušās.

Ar patentiem ir cieši saistīti papildu aizsardzības sertifikāti, kas sniedz papildu periodu intelektuālā īpašuma aizsardzībai patentētām zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, attiecībā uz kuriem ir jāveic ilgstoši klīniskie izmēģinājumi un jāievēro tirgus atļauju piešķiršanas kārtība. Pēc tam, kad 2019. gadā tika ieviests “ražošanas atbrīvojums” attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātu 25 , Komisija nesen ir pabeigusi sīki izstrādātu novērtējumu par papildu aizsardzības sertifikātu režīmu 26 . Tas pierāda, ka, lai gan papildu aizsardzības sertifikātu sistēma joprojām ir aktuāla, problēmas rada tās sadrumstalota īstenošana dalībvalstīs, kura izpaužas kā neefektivitāte un pārredzamības un paredzamības trūkums, kas apgrūtina novatorus un ģenērisko zāļu ražotājus un galu galā kaitē pacientiem. Komisija vērtē, kā novērst šīs nepilnības, tostarp iespēju ieviest vienotu papildu aizsardzības sertifikātu piešķiršanas mehānismu un/vai izveidot vienotu nosaukumu papildu aizsardzības sertifikāta vajadzībām.

Saistībā ar jauno Eiropas stratēģiju farmācijas nozarē Komisija rūpīgi apsver arī to, kā vēl vairāk optimizēt stimulus un atlīdzību nolūkā veicināt inovāciju, risināt neapmierinātās vajadzības un veicināt pieejamību cenas ziņā, nodrošinot zāļu ātru ievadīšanu tirgū, kā arī nepārtrauktu to piegādi, tai skaitā ģenēriskās un biolīdzīgās zāles. Inovācijai šajā jomā būtu jāatbilst vajadzībām, un tā būtu jādara pieejama visiem pacientiem, kas no tā var gūt labumu. Šajā kontekstā Komisija cita starpā pārskata režīmu attiecībā uz zālēm retu slimību ārstēšanai un pediatrijā lietotām zālēm 27 , kā arī Bolāra atbrīvojumu 28 .

Pēc ES preču zīmju tiesību aktu sekmīgas reformas 29 Komisija pārskatīs ES tiesību aktus par dizainparaugu aizsardzību. Mērķis ir uzlabot dizainparaugu aizsardzības pieejamību (arī cenas ziņā) ES, jo īpaši attiecībā uz tekstilizstrādājumu, mēbeļu un elektronikas ekosistēmām, un nodrošināt, ka dizainparaugu aizsardzības režīms sniedz labāku atbalstu pārejai uz digitālo un zaļo ekonomiku. Dizains padara ražojumu pievilcīgu, un labi izstrādāti ražojumi sniedz ražotājiem ievērojamas priekšrocības konkurences ziņā. Nesen tika veikts novērtējums 30 par ES dizainparaugu aizsardzības tiesību aktiem 31 , un tā rezultāti liecina, ka, lai gan ES dizainparaugu sistēmas kopumā darbojas labi, joprojām ir arī trūkumi.. Reģistrācijas kārtība ir daļēji novecojusi un dažos gadījumos rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Jaunu dizainparaugu veidu (piem., animētu dizainparaugu, grafisku lietotājsaskarņu) aizsardzības nosacījumi nav pietiekami skaidri. Turklāt skaidrības trūkums par dizainparauga tiesību tvērumu izraisa problēmas, jo īpaši saistībā ar trīsdimensiju drukāšanu, ko izmanto arvien vairāk, vai iespēju piemērot dizainparauga tiesības pret pārkāpuma precēm, kas šķērso ES teritoriju tranzītpārvadājumos. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka dizainparaugu aizsardzība attiecībā uz sastāvdaļām, ko izmanto kompleksu ražojumu remontam, ir saskaņota tikai daļēji, ekonomiski nozīmīgais rezerves daļu tirgus joprojām ir ļoti sadrumstalots, būtiski kropļojot konkurenci un kavējot pāreju uz ilgtspējīgāku un zaļāku ekonomiku.

Eiropai ir vajadzīga arī jauna pieeja attiecībā uz to, kā tiek aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir produktu nosaukumi, kas saistīti ar dabisko vidi un vietējo ražotāju tradicionālo zinātību. Tās ir daļa no Eiropas kultūras mantojuma un veicina lauku ekonomikas sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju 32 , dažreiz tās tiek sauktas arī par “lauku intelektuālā īpašuma tiesībām”. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir ievērojama ekonomiska vērtība lauksaimniecības nozarē. To lauksaimniecības pārtikas produktu un dzērienu tirdzniecības vērtība, kuru nosaukumus ES aizsargā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, 2017. gadā ES bija 74,76 miljardi EUR jeb 7 % no kopējā tirdzniecības apjoma Eiropas pārtikas un dzērienu nozarē. Turklāt produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi veido 15,5 % no kopējā ES lauksaimniecības pārtikas eksporta un, pateicoties aizsargātam produkta nosaukumam, tiem ir augstāks tirdzniecības uzcenojums 33 . Taču šajā jomā visas iespējas vēl nav izmantotas. Pašreizējie aizsardzības un izpildes noteikumi varētu būt precīzāki, bet dalībvalstu un Komisijas uzdevumi reģistrācijas procesā — labāk identificēti. Turklāt dažādiem lauksaimniecības produktu veidiem ir atšķirīgas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas. Balstoties uz notiekošās izvērtēšanas rezultātiem 34 , Komisija izskatīs to, kā stiprināt, modernizēt, racionalizēt un labāk īstenot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem 35 . 

Tikai dažās dalībvalstīs pašlaik ir ieviesti noteikumi, ar ko garantē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību nelauksaimnieciskajiem produktiem (piem., amatnieku izstrādājumiem). ES līmenī pašlaik nav vienota mehānisma attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību šādiem nelauksaimnieciskajiem produktiem, kas bieži vien ir svarīga vietējās identitātes daļa, piesaista tūristus un veicina darbvietu radīšanu. Nesen veikts pētījums 36 liecina, ka nelauksaimnieciskajiem produktiem paredzēta saskaņota sistēma labvēlīgi ietekmētu ES ekonomiku. Tas ļautu patērētājiem labāk pamanīt minētos produktus un sniegtu norādes par to autentiskumu. Tas varētu palīdzēt ražotājiem saglabāt konkurētspēju un sadarboties tirgus nišās, kā arī veicināt mazāk attīstītu reģionu attīstību 37 . Šo iemeslu dēļ Komisija — kā daļu no ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas vispārējās reformas, balstoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu par tās iespējamajām izmaksām un ieguvumiem, — apsvērs iespēju izveidot efektīvu un pārredzamu ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu nelauksaimnieciskajiem produktiem. Tas arī ļautu ES pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā starptautiskā cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumu sistēma 38 . Kopumā tas nodrošinātu priekšrocības, veicinot ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atpazīstamību visā pasaulē.

Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību sistēmai arī ir būtiska nozīme ES ekonomikā. Stabila augu šķirņu aizsardzības tiesību sistēma mudina selekcionārus izstrādāt jaunas šķirnes, tādējādi palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus. Komisija turpinās uzraudzīt to, vai šī sistēma tiek piemērota pareizi, un vajadzības gadījumā centīsies ieviest papildu uzlabojumus 39 . Augu šķirņu aizsardzības tiesību aktu 2011. gada novērtējumā tika secināts, ka sistēma, kas kopumā darbojas labi, būtu jāsaglabā, lai gan ar dažiem rūpīgi veiktiem mērķtiecīgiem pielāgojumiem. Šo secinājumu pamato nesen atklātie trūkumi 40 , kas būtu jānovērš, vidējā termiņā pēc izvērtējuma mērķtiecīgi pārskatot tiesību aktus.

Papildus iepriekš minētajām reformām Komisija kopā ar ieinteresētajām personām un intelektuālā īpašuma birojiem izpētīs jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un blokķēdes, izmantošanu, lai vēl vairāk uzlabotu ES intelektuālā īpašuma sistēmu efektivitāti. Patiesībā jaunās tehnoloģijas var palīdzēt atvieglot intelektuālā īpašuma aizsardzību 41 , uzlabot pārredzamību, ļaut sekmīgāk sadalīt licences maksu 42 un efektīvāk cīnīties pret viltošanu un pirātismu. Nolūkā pilnībā izpētīt jauno tehnoloģiju potenciālu un veicināt to ieviešanu Komisija atbalstīs nozares dialogu, lai tas darbotos kā virzītājspēks un papildinātu daudzās pašreizējās iniciatīvas šajā jomā.

Turklāt digitālā revolūcija pieprasa, lai tiktu atspoguļots, kas un kā ir jāaizsargā. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas rada jaunus darbus un izgudrojumus. Dažos gadījumos, piemēram, kultūras nozarē, viedo mašīnu izmantošana var kļūt par normu. Tāds attīstības pavērsiens rada jautājumu par to, kāda aizsardzība būtu jānodrošina produktiem, kas radīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju palīdzību. Gan Eiropā, gan plašākā starptautiskā mērogā notiek diskusijas par mākslīgā intelekta ietekmi uz intelektuālā īpašuma tiesībām (sk. 6. iedaļu). Kādā šodien publicētā pētījumā 43  ir uzsvērta vajadzība nošķirt tos izgudrojumus un jaunradi, kas tapuši ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju palīdzību, no tiem, kurus pilnībā radījušas mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Lai gan izgudrojumi un jaunrade, ko autonomi radījušas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, joprojām lielā mērā ir nākotnes jautājums, Komisija uzskata, ka mākslīgā intelekta sistēmas nevajadzētu uzskatīt par autoriem vai novatoriem. Tāda ir arī Eiropas Patentu iestādes nostāja Dabus lietā 44 . Minētajā pētījumā tika arī atspoguļots, ka pašreizējais ES intelektuālā īpašuma regulējums un Eiropas Patentu konvencija, šķiet, lielā mērā ir piemēroti tam, lai risinātu problēmas, kas rodas saistībā ar izgudrojumiem un jaunradi, kuri tapuši ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tomēr joprojām pastāv iespējas, kā regulējumu varētu saskaņot 45 un uzlabot 46 . Tas būtu jādara, lai Eiropas izcilība mākslīgā intelekta jomā turpinātu attīstīties. Vispirms Komisija ievāks informāciju un analizēs visus jautājumus, kā arī rīkos apspriedes ar ieinteresētajām personām. Iepriekš minētais nozares dialogs varētu būt noderīgs forums šajā kontekstā.

Visbeidzot, Komisija nodrošinās regulējuma saskaņotu un mūsdienīgu piemērošanu, sadarbojoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

Autortiesību jomā Komisijas uzmanības lokā ir atbalsta sniegšana saistībā ar to, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu transponētas un īstenotas abas nesen pieņemtās direktīvas par ES autortiesību regulējuma modernizēšanu 47 . Būtiska šā darba daļa attiecas uz Autortiesību direktīvas 17. panta īstenošanu, kurā noteikts īpašs tiesiskais regulējums ar autortiesībām aizsargāta satura izmantošanai lietotāju augšupielādēta satura koplietošanas platformās. Komisija ir apspriedusies ar plašu ieinteresēto personu loku nolūkā apkopot attiecīgo ieinteresēto personu uzskatus par svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar šā panta piemērošanu. Ņemot vērā apspriešanās rezultātus, Komisija drīz sniegs norādījumus, lai atbalstītu dalībvalstis šā noteikuma īstenošanā. Saistībā ar esošo ES autortiesību regulējumu Komisija izstrādās arī vairākus ziņojumus, kas izriet no īpašiem noteikumiem, piemēram, pārskatīšanas klauzulām, kas noteiktas vairākos ES autortiesību instrumentos, tostarp Aizsardzības termiņu direktīvā, Kolektīvo tiesību pārvaldības direktīvā, tā dēvētajā Marrākešas direktīvā, un Pārnesamības regulā 48 .

Attiecībā uz biotehnoloģiju tirgu, kas ātri attīstās, ir būtiski, lai tiktu piemērota Biotehnoloģijas direktīva 49 . Biotehnoloģiju patenti sniedz kritiski svarīgus stimulus, taču tie būtu jāizsniedz pamatotos apstākļos. Biotehnoloģijas direktīva piedāvā līdzsvarotu sistēmu šajā ziņā, un Komisija turpinās uzraudzīt tās piemērošanu 50 .

3.Veicināt intelektuālā īpašuma efektīvu izmantošanu un ieviešanu, jo īpaši MVU

Lai gan viedas intelektuālā īpašuma stratēģijas var būt izaugsmes dzinulis, Eiropas novatori un autori bieži vien nespēj izmantot intelektuālā īpašuma sniegtās priekšrocības. Tas būtiski apdraud ES spēju ieviest jauninājumus un stiprināt noturību svarīgākajās ekonomikas jomās. Eiropai būtu jāturpina izmantot to zināšanu vērtību, kuras mūsu uzņēmumi pastāvīgi rada, attīsta un izplata, palīdzot tiem aktīvāk pārvaldīt šos aktīvus un veicinot labāku piekļuvi pašu kapitālam un finansējumam.

Tāpēc Komisija:

·īstermiņā kopā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) piedāvās finansiālu atbalstu vai intelektuālā īpašuma kuponus tiem MVU, kurus ietekmējusi Covid-19 krīze, palīdzot tiem pārvaldīt savu intelektuālā īpašuma portfeli. Šai shēmai, kuras budžets vienam gadam ir 20 miljoni EUR 51 , būtu jāsāk darboties 2021. gada 1. janvārī, un tās ietvaros daļēji tiks segtas preču zīmju un dizainparaugu reģistrācijas un intelektuālā īpašuma skenēšanas izmaksas (profesionāls pārskats par uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem un dažas sākotnējās konsultācijas par to, kā šos aktīvus stratēģiski pārvaldīt); 

·paralēli turpinās izvērst 52 pielāgotas konsultācijas intelektuālā īpašuma jomā programmā “Apvārsnis Eiropa”, palīdzot inovatīviem uzņēmumiem dažādos pētniecības un izstrādes procesa posmos. Komisija arī izpētīs iespējas, kā paplašināt konsultācijas intelektuālā īpašuma jomā attiecībā uz citām ES izpētes un ieguldījumu programmām, izmantojot arī konsultāciju centru InvestEU. Izraudzītai īpaši inovatīvu uzņēmumu grupai Komisija apvienos stratēģiskas konsultācijas ar finansiālu atbalstu nolūkā izstrādāt intelektuālā īpašuma portfeļus 53 ;

·plašākā nozīmē, sadarbojoties ar EUIPO, Komisija sniegs vienas pieturas aģentūras piekļuvi informācijai un konsultācijām par intelektuālo īpašumu 54 . EUIPO 55 izstrādās platformu — Eiropas intelektuālā īpašuma informācijas centru, kas būs saistīta ar vienoto digitālo vārteju un nodrošinās piekļuvi visai būtiskajai informācijai ne vien par formalitātēm saistībā ar intelektuālo īpašumu, bet arī par saistītajiem pakalpojumiem (piem., par pieteikuma iesniegšanu domēna vārda aizsardzībai, uzņēmumu nosaukuma reģistrāciju), vienlaikus piedāvājot viegli lietojamas iesniegumu pieņemšanas sistēmas MVU. Komisija arī iekļaus atbalstu un konsultācijas intelektuālā īpašuma jautājumos dažādos MVU atbalsta tīklos 56 ar mērķi efektīvāk sasniegt mazos uzņēmumus;

·visbeidzot, veiks pasākumus, lai nodrošinātu, ka MVU ir vieglāk piesaistīt savu intelektuālo īpašumu, mēģinot piekļūt finansējumam. Lai gan nemateriāls īpašums bieži vien ir viens no vērtīgākajiem aktīviem, pētījums liecina, ka nav daudz tādu MVU, kuri, mēģinot piekļūt finansējumam, gūst labumu no sava intelektuālā īpašuma 57 . Bankas un riska kapitāla fondi nelabprāt piešķir finansējumu, pamatojoties uz intelektuālo īpašumu kā aktīvu, un Covid-19 krīze vēl vairāk palielināja šo nevēlēšanos uzņemties risku. Nesen veikts pētījums liecina par nepārprotamu plaisu MVU finansēšanā saistībā ar to intelektuālajiem aktīviem 58 . Komisija ar finanšu kopienu apspriedīs, kā intelektuālā īpašuma novērtējums varētu viņiem palīdzēt labāk ņemt vērā MVU intelektuālos aktīvus 59 . MVU stratēģijā paziņotais “tehnoloģiju uzticamības pārbaudes” izmēģinājuma projekts būs veids, kā pārbaudīt intelektuālā īpašuma novērtējumu plašākā, ar tehnoloģijām saistītā kontekstā 60 . Balstoties uz pieredzi, kas gūta no esošajiem banku garantiju mehānismiem 61 , Komisija arī izpētīs, kā var labāk izmantot garantijas, kuru mērķis ir atbalstīt MVU un autorus projektos, kuru pamatā ir intelektuālais īpašums.

Papildus šīm darbībām, kas vērstas uz MVU, Komisijas Paziņojumā “EPT — pētniecības un inovācijas jaunā ēra” ir uzsvērta vajadzība pārvērst Eiropas izcilās pētniecības iznākumus revolucionārā inovācijā un veicināt labāku intelektuālā īpašuma pārvaldību plašākā pētniecības un inovācijas kopienā 62 . Šajā sakarā, lai veicinātu intelektuālā īpašuma vērtības paaugstināšanu, kad investori vērtē uzņēmumus, Komisija sāks izpratnes veicināšanas kampaņu. Piemēram, Komisija atjauninās savu Ieteikumu par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās, izmantojot Vadošos principus zināšanu vērtības paaugstināšanai. Šo pārskatīšanu papildinās intelektuālā īpašuma viedas izmantošanas prakses kodekss, un tā tiks apvienota ar InvestEU atbalstu projektu īpašniekiem, izmantojot tehniskas, finansiālas un juridiskas konsultācijas, tostarp par intelektuālo īpašumu.

Tiks veikti arī pasākumi, lai nodrošinātu, ka publiski finansētais intelektuālais īpašums tiek izmantots taisnīgi un efektīvi. Komisija jau ir izveidojusi jaunu platformu, lai atbalstītu ES finansētas pētniecības un inovācijas rezultātu 63 vērtības paaugstināšanu, kā arī platformu, kas iepazīstina ar ES atbalstītiem pētniecības un inovācijas pasākumiem, kuri vērsti pret koronavīrusa izplatīšanos un palīdz sagatavoties citiem slimību uzliesmojumiem 64 . To mērķis ir nodrošināt, lai rezultāti, kas sasniegti, izmantojot ES līdzekļus, tiktu izmantoti ES ekonomikas labā. Tāpēc programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, kad intelektuālo īpašumu par pētījumu rezultātiem galvenokārt izmantos trešās valstīs, kas nav asociētas ar ES, pieteikuma iesniedzējiem būs jāpaskaidro, kā tas joprojām atbilst ES interesēm 65 .

Turklāt intelektuālā īpašuma aizsardzība un jaunu tehnoloģiju plaša izplatīšana arī turpmāk būs galvenais elements ar pētniecību un inovāciju saistītos svarīgos projektos visas Eiropas interesēs (IPCEI) un saistībā ar finansējumu saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF).

Nolūkā stimulēt inovāciju un veicināt ekonomikas attīstību ir arī jāuzlabo nosacījumi, ar kādiem uzņēmumi var aizsargāt intelektuālo īpašumu un izmantot to publiskajā iepirkumā. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja vajadzības gadījumā atstāt intelektuālā īpašuma tiesības līgumslēdzējiem, ja vien tas nav pretrunā sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm vai pastāvošām nesaderīgām atvērtas licencēšanas stratēģijām. Kā norādīts MVU stratēģijā, Komisija precizēs ar intelektuālo īpašumu saistītos jautājumus publiskā iepirkuma jomā, atjauninot vadlīnijas par inovācijas iepirkumu.

4.Vieglāka piekļuve ar intelektuālo īpašumu aizsargātiem aktīviem un to koplietošana

Šodienas ekonomikā vieglāka un ātrāka piekļuve zināšanām, datiem un tehnoloģijām, tostarp tādām, kas ir aizsargātas ar intelektuālā īpašuma tiesībām, ir kritiski svarīga. Noturīgai, zaļai 66 un konkurētspējīgai ekonomikai ir vajadzīgi instrumenti, lai krīzes laikā veicinātu pieeju kritiski svarīgām ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātām tehnoloģijām, lai veicinātu licenču autortiesības un standartam būtisku patentu sagatavošanu, kā arī datu koplietošanu.

·Labāki instrumenti, ar kuriem krīzes laikā atvieglot piekļuvi kritiski svarīgam intelektuālajam īpašumam

Covid-19 krīze uzsvēra to, cik svarīga ir efektīva intelektuālā īpašuma sistēma, kas piedāvā spēcīgus stimulus inovatīvai un vienkāršai piekļuvei intelektuālajam īpašumam attiecībā uz tehnoloģijām. Pētniecības un izstrādes finansējums, kā arī stimuli ir vajadzīgi, lai nodrošinātu jaunu tehnoloģiju, piemēram, vakcīnu vai jaunu ārstniecības līdzekļu, strauju attīstību un pieejamību. Tāpēc ar labākiem rīkiem ir jānodrošina, ka intelektuālā īpašuma sistēma ļauj piekļūt kritiski svarīgām tehnoloģijām, kad un kur tas ir nepieciešams, vienlaikus garantējot novatoriem pietiekamu atdevi no ieguldījumiem.

Līdz šim Covid-19 krīze ir pierādījusi mūsu intelektuālā īpašuma sistēmas noturību. Tas lielā mērā ir saistīts ar stingru apņemšanos un sadarbību starp publiskiem un privātiem dalībniekiem un dažādām iniciatīvām, kas īstenotas, lai veicinātu vakcīnu un citu kritiski svarīgu materiālu izstrādi un pieejamību.

Komisija atbalsta ar Covid-19 terapiju un vakcīnām saistīta intelektuālā īpašuma brīvprātīgu apvienošanu un licencēšanu 67 saskaņā ar Pasaules Veselības asamblejas rezolūciju 68 . Šādām shēmām būtu jābalstās uz brīvprātīgu līdzdalību, nodrošinot plašu un vienlīdzīgu piekļuvi un ļaujot intelektuālā īpašuma īpašniekiem līdzsvaroti atgūt ieguldījumus. Komisija ir arī veikusi pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību privātajā sektorā nolūkā efektīvi novērst būtisku produktu un pakalpojumu trūkumu 69 un garantēt, ka publiski finansētu pētniecības un inovācijas programmu rezultāti ES un tās dalībvalstīs ir darīti pieejami, jo īpaši ar mērķi palielināt kritiski svarīgu materiālu ražošanu 70 .

Tomēr Komisija uzskata, ka turpmāk krīzes situācijas risināšanai izmantotie instrumenti ir jāuzlabo.

Komisija meklē veidus, kā stimulēt kritiski svarīga intelektuālā īpašuma ātru apvienošanu krīzes laikā, piemēram, izmantojot jaunu licencēšanas sistēmu, kas kritiski svarīgu intelektuālo īpašumu kontrolēti dara pieejamu uz laiku, lai ātri varētu palielināt ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātu produktu ražošanu, tostarp pārprofilējot ražošanas procesu.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka ir jānodrošina efektīva obligātu licenču izsniegšanas sistēma, kas jāizmanto kā galējs līdzeklis un drošības tīkls, kad visi citi centieni padarīt intelektuālo īpašumu pieejamu nav bijuši veiksmīgi. PVO Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS līgums) nodrošina iespēju saskaņā ar uzskaitītajiem nosacījumiem izdot piespiedu licences, t. i., valdības iestāde personai, kas vēlas izmantot patentētu izgudrojumu, var piešķirt atļauju to darīt bez patenta īpašnieka piekrišanas. Procedūrai var ātri izsekot valsts mēroga ārkārtas situācijas gadījumā. Kopā ar Dohas Deklarāciju par TRIPS līgumu un publisko veselību ir skaidrs, ka katrai PVO dalībvalstij ir ne vien tiesības piešķirt piespiedu licences, bet arī brīvība noteikt pamatojumu, kādos gadījumos šādas licences tiek piešķirtas.

Eiropā piespiedu licencēšanu reglamentē galvenokārt valstu tiesību akti 71 . Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, lai to rīcībā esošie instrumenti būtu pēc iespējas efektīvāki, piemēram, ieviešot paātrinātu kārtību piespiedu licenču izsniegšanai ārkārtas situācijās. Turklāt Komiteja uzskata, ka šajā jomā ir vajadzīga ciešāka koordinācija, lai izvairītos no kropļojošas ietekmes uz inovāciju un tirdzniecību. Savlaicīga koordinācija un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, piemēram, par šādu licenču ilgumu un honorāriem, palīdzētu nodrošināt maksimālu labumu, vienlaikus izvairoties no pārmērīgiem izkropļojumiem. Komisija kopā ar dalībvalstīm pētīs iespēju izveidot ārkārtas koordinācijas mehānismu, kuru būtu iespējams aktivizēt īsā laikā, kad dalībvalstis apsver iespēju izdot piespiedu licenci.

·Intelektuālā īpašuma licencēšanas veicināšana, nodrošinot uzlabotu pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz autortiesībām

Lai atvieglotu intelektuālā īpašuma licencēšanu un koplietošanu, ir vajadzīga labāka pārredzamība attiecībā uz visu veidu intelektuālā īpašuma tiesībām un pārvaldību. Patentu jomā patiesu uzlabojumu nodrošinās vienotais patents.

Augstas kvalitātes metadatu un jaunu tehnoloģiju, piemēram, blokķēdes, izmantošana varētu palīdzēt panākt arī labāku pārredzamību un labāku tiesību datu pārvaldību, jo īpaši autortiesību jomā, kā arī tiesību īpašnieku labāku identificēšanu 72 .

Komisija sāk pētījumu par autortiesībām un jaunām tehnoloģijām, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta autortiesību datu pārvaldībai un mākslīgajam intelektam. Šā pētījuma rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem 2021. gadā. Komisija turpinās sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai paaugstinātu autortiesību datu kvalitāti un nodrošinātu labi funkcionējošu “autortiesību infrastruktūru” 73 (piem., uzlabotu autoritatīvu un atjauninātu informāciju par tiesību subjektiem, noteikumiem un nosacījumiem, kā arī licencēšanas iespējām) 74 .

·Standartu īstenošanai nepieciešamie patenti

Standarta īstenošanai nepieciešamie patenti ir patenti attiecībā uz tehnoloģijām, kas iestrādātas standartos. Standartu īstenošanai nepieciešamo patentu skaits un šādu patentu īpašnieku skaits palielinās (piem., saistībā ar mobilo sakaru standartiem arvien lielākā standartu īstenošanai nepieciešamo patentu subjektu grupa Eiropas telesakaru standartu institūtam (ETSI) ir pieteikusi vairāk nekā 25 000 patentu saimju 75 , un jaunizveidotie tehnoloģiju standarti bieži satur arī standartu īstenošanai nepieciešamos patentus). Standartu īstenošanai nepieciešamajiem patentiem ir kritiski svarīga loma piektās paaudzes tīkla un lietu interneta (IoT) attīstībā. Lai veiktu objektu, ierīču, sensoru un ikdienas priekšmetu digitālo integrāciju ar aplikācijām, sākot no savienotiem automobiļiem, ar veselību saistītiem objektiem, enerģētikas objektiem līdz viedām pilsētām, ir vajadzīgi sadarbspējīgi risinājumi, kas balstīti uz standartiem.

Šajā kontekstā ir būtiski, lai būtu ieviesti stabili, efektīvi un taisnīgi noteikumi, ar ko reglamentē standartu īstenošanai nepieciešamo patentu licencēšanu. Neraugoties uz 2017. gada paziņojumā par standartu īstenošanai nepieciešamajiem patentiem 76 sniegtajiem norādījumiem, uzņēmumiem joprojām ir grūti vienoties par minēto patentu licencēšanu. Tā rezultātā bieži izraisās strīdi, kuros patentu turētāji apgalvo, ka ir pārkāpts viņu standartu īstenošanai nepieciešamais patents, savukārt otra puse sūdzas, ka patenta turētājs licences līgumā ir uzspiedis netaisnīgus nosacījumus. Lai gan pašlaik ar lielākajiem strīdiem, šķiet, saskaras automobiļu nozare, tie var vēl vairāk paplašināties, jo standartu īstenošanai nepieciešamo patentu licencēšanas jautājums ir aktuāls arī digitālajās un elektronikas ekosistēmās 77 .

Īstermiņā Komisija veicinās nozares vadītas iniciatīvas ar mērķi samazināt nesaskaņas un tiesvedības starp dalībniekiem konkrētās nozarēs.

Vienlaikus, balstoties uz 2017. gada pieeju, Komisija apsvērs reformas, lai vēl vairāk precizētu un uzlabotu tiesisko regulējumu, kas reglamentē standartu īstenošanai nepieciešamo patentu pieteikšanu, licencēšanu un izpildi. Komisija, piemēram, pētīs, kā izveidot neatkarīgu sistēmu trešo personu būtiskuma pārbaudēm, ņemot vērā uzlabotu juridisko noteiktību un samazinot ar tiesvedību saistītās izmaksas 78 . Īstenojot iespējamās reformas, tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta saistībā ar paziņojumu par 2017. gada norādījumiem par standartu īstenošanai nepieciešamajiem patentiem un diskusijās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

·Datu kopīgošanas veicināšana

Visbeidzot, kā izklāstīts Komisijas nesen publiskotajā Eiropas Datu stratēģijā 79 , ES ir vajadzīga stabila sistēma, kas ļautu uzņēmumiem radīt, kopīgot un izmantot datus, kā arī piekļūt tiem. Laikposmā no 2018. līdz 2025. gadam ES datu ekonomikas vērtība gandrīz trīskāršosies, un 2025. gadā tā sasniegs 829 miljardus EUR, veidojot 5,8 % no ES IKP 80 . Ņemot vērā to, ka dažus datus var aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības vai tie var būt komercnoslēpums, Komisija pašlaik izvērtē intelektuālā īpašuma regulējumu, lai nodrošinātu līdzsvaru starp nepieciešamību veicināt datu kopīgošanu (piem., lai atvieglotu MVU piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atvieglotu remontdarbus) un vajadzību aizsargāt likumīgās intereses.

Lai veicinātu datu kopīgošanu, ir nepieciešama droša vide, kurā uzņēmumi var turpināt ieguldīt datu radīšanā un apkopošanā, vienlaikus drošā veidā tos kopīgojot, būdami pārliecināti, ka uzņēmuma sensitīvie darījumdarbības dati netiks prettiesiski iegūti, izmantoti vai izpausti. Komercnoslēpuma direktīva 81 jau nodrošina efektīvus aizsardzības instrumentus, bet var būt nepieciešams precizēt tās tvērumu, piemēram, kāda veida datus vai datu kopas varētu kvalificēt kā “komercnoslēpumus”, vai pašreizējais izņēmumu kopums var sekmēt datu ekonomiku un zaļo ekonomiku 82 , vai un kā šīs direktīvas piedāvātos instrumentus var izmantot, lai efektīvi novērstu datu un datu kopu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Lai noskaidrotu šos jautājumus un noteiktu paraugpraksi, Komisija ir sākusi pētījumu, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskajām nozarēm, tostarp veselības aprūpes un automobiļu nozarei. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Datu likuma 83 kontekstā Komisija apsvērs turpmākas rīcības nepieciešamību, piemēram, mērķtiecīgu vadlīniju izstrādi.

Datubāzu direktīvā 84 ir paredzēta sui generis aizsardzība datubāzēm, kuru izveide ir saistīta ar ievērojamiem ieguldījumiem. Nesen veiktā izvērtējumā 85 konstatēts, ka, lai gan Datubāzu direktīva sniedz pievienoto vērtību, to varētu pārskatīt ar mērķi atvieglot piekļuvi datiem un to izmantošanu. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Datu stratēģiju Komisija pārskatīs šo direktīvu, jo īpaši tāpēc, lai atvieglotu mašīnradītu datu un tādu datu kopīgošanu un tirdzniecību ar tiem, kas iegūti lietu interneta izvēršanas rezultātā. Pārskatīšana tiks veikta līdz ar Datu likuma 86 sagatavošanu, un tiks ņemtas vērā iniciatīvas par datu kopīgošanu saistībā ar likumiem pret konkurences ierobežošanu 87 .

5.Pārkāpumu apkarošana attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām

Efektīva izpilde ir pienācīgi funkcionējošas intelektuālā īpašuma sistēmas daļa. Komisija turpina cieši uzraudzīt Direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 88 īstenošanu ar mērķi nodrošināt efektīvu un līdzsvarotu tiesisko aizsardzību. Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai īstenotu nesen izdotos Komisijas norādījumus 89 , piemēram, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ir izpildīti visi nosacījumi, tostarp par proporcionalitāti, priekšrakstus visās dalībvalstīs piemēro vienādi un efektīvi.

Patentu jomā — Vienotās patentu tiesas darbības uzsākšanai būtu vēl vairāk jāveicina un jāracionalizē patentu tiesību īstenošana.

Attiecībā uz viltošanu un pirātismu — Komisija uzskata, ka centienu pastiprināšana ir skaidri izteikta nepieciešamība. 2016. gadā viltotu un pirātisku preču importa vērtība ES sasniedz 121 miljardu EUR, kas veido līdz 6,8 % no ES importa apjoma (salīdzinājumā ar 5 % ES importa apjoma 2013. gadā) 90 . Viltoto preču klātbūtne ES tirgū katru gadu rada tiešus pārdošanas apjoma zaudējumus (50 miljardu EUR apmērā) un tiešus zaudējumus nodarbinātības jomā (416 000 darbvietas) 91 . Tas arī rada nopietnu apdraudējumu patērētāju veselībai, drošībai un drošumam (piem., izmantojot viltotas sejas maskas) 92 un nelabvēlīgi ietekmē vidi 93 . 

Internetā ir parādījušies jauni intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu veidi, piemēram, komercnoslēpumu kiberzādzības (aptuveni 60 miljardu EUR liels zaudējums ES mērogā 94 ), pretlikumīga interneta protokola televīzija (IPTV) un citi pretlikumīgi (tiešraides) straumēšanas veidi. Tie rada īpašas problēmas ražošanas, kultūras un radošajām nozarēm, kā arī sporta nozarei.

Komisija jau ir paziņojusi, ka līdz gada beigām ar jaunu regulējumu tiks precizēti un pilnveidoti tiešsaistes platformām nosakāmie pienākumi, un tiks novērsti šķēršļi to brīvprātīgai rīcībai, vēršoties pret nelikumīgu saturu (precēm vai pakalpojumiem), kas ir to starpprodukts. Ar gaidāmo priekšlikumu par Digitālo pakalpojumu aktu kopumu ir paredzēts saskaņot īpašus, saistošus un samērīgus pienākumus attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem, kuru izpildi panāk ar pastiprinātu pārraudzības sistēmu 95 .

Turklāt ir būtiski jānostiprina tiesībaizsardzības iestāžu spējas. Cīņai pret viltošanu un pirātismu ir jānosaka augstāka prioritāte. Komisija mudina dalībvalstis un Padomi iekļaut cīņu pret noziegumiem, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu ES politikas cikla — Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) prioritātēs 96 2022.–2025. gadam. Komisija arī plāno stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu ES mērogā, paplašinot Komisijas pilnvaras un piešķirot tās Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), lai tas ne vien novērstu viltotu preču iekļūšanu vienotajā tirgū, bet varētu vērsties arī pret viltotu preču nelikumīgu ražošanu ES 97 . Komisija arī mudina visas attiecīgās ieinteresētās personas turpināt informācijas apmaiņu ar Eiropolu, lai vēl vairāk uzlabotu vispārējo draudu novērtējumu un veicinātu efektīvu un koordinētu rīcību pret noziegumiem intelektuālā īpašuma jomā.

Komisija arī atbalstīs dalībvalstu muitas iestādes saistībā ar riska pārvaldības un krāpšanas apkarošanas darbību uzlabošanu, jo īpaši izveidojot ES līmeņa datu analītikas spējas, labāk aprīkojot dalībvalstis ar muitas kontroles iekārtām un veicinot sadarbību ES iekšienē un ar muitas iestādēm partnervalstīs 98 .

Komisija pastiprinās sadarbību starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem — tiesību turētājiem, piegādātājiem, dažāda veida starpniekiem (piem., tiešsaistes platformām, sociālajiem medijiem, reklāmas nozari, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, domēnu nosaukumu reģistratoriem/reģistriem, transporta un loģistikas uzņēmumiem) un valsts tiesībaizsardzības iestādēm (tostarp administratīvajām struktūrām, muitu, policiju, tirgus uzraudzības iestādēm un valsts prokuroriem), lai ierobežotu pirātismu un viltošanu. Šajā nolūkā Komisija izveidos ES rīkkopu viltošanas apkarošanai, kura cita starpā balstīsies uz praksi, par kuru tika ziņots, un principiem, kas izstrādāti saistībā ar dažādām nozaru vadītām iniciatīvām 99 . Ar šo rīkkopu tiks precizēti uzdevumi un pienākumi un identificēti sadarbības veidi. Būtisks elements ir attiecīgo datu kopīgošana par produktiem un tirgotājiem saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesību aktiem, attiecībā uz kuriem, iespējams, būs vajadzīgi turpmāki norādījumi 100 . Rīkkopa arī veicinās tādu jaunu tehnoloģiju izmantošanu kā, piemēram, attēlu atpazīšana, mākslīgais intelekts un blokķēde 101 . Vajadzības gadījumā rīkkopa tiks papildināta ar kritērijiem progresa novērtēšanai.

Balstoties uz panākumiem, kas gūti, veicot īpašus preventīvus un represīvus pasākumus pret viltotiem ražojumiem, kas saistīti ar Covid-19 102 , Komisija veicinās kampaņas, kuru mērķis ir vērsties pret patērētājiem viskaitīgāko viltoto ražojumu 103 nonākšanu tirgū.

Visbeidzot, komercnoslēpumu kiberzādzību ekonomisko ietekmi varētu ievērojami samazināt, veicinot izpratni par kiberdrošību un prasmīgu intelektuālā īpašuma pārvaldību. Saskaņā ar kiberdrošības prasmēm un izpratnes veicināšanas pasākumiem, kas paredzēti Drošības savienības stratēģijā 104 , Komisija kopā ar EUIPO, dalībvalstīm un darījumu aprindām izstrādās izpratnes veicināšanas instrumentus un mērķtiecīgus norādījumus, kas palielinās ES uzņēmumu (jo īpaši MVU) noturību pret komercnoslēpumu kiberzādzībām.

6.Godīga darījumdarbības vide pasaules mērogā

Intelektuālajam īpašumam ir liela nozīme tirdzniecībā un saistībā ar ieguldījumu veikšanu, kā arī ES attiecībās ar trešām valstīm. Nozares, kurās liela nozīme ir intelektuālā īpašuma tiesībām, veido 93 % no kopējā ES preču ārpussavienības eksporta apjoma 105 . Arvien vairāk valstu visā pasaulē izmanto intelektuālā īpašuma aktīvus, lai veicinātu valsts attīstību un konkurētspēju. Intelektuālā īpašuma aizsardzības politika iegūst ģeopolitisku nozīmi 106 .

Konkurējot ārvalstīs, mūsu uzņēmumiem ir nepieciešami stabili, pasaules mērogā vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Taču pierādījumi 107 liecina, ka ES uzņēmumi joprojām saskaras ar ievērojamām grūtībām, darbojoties trešās valstīs, tostarp tādām kā nepietiekams intelektuālā īpašuma regulējums un tā izpilde, piespiedu tehnoloģiju nodošana un citas negodīgas darbības, piemēram, intelektuālā īpašuma ierobežojumi attiecībā uz kopīgu pētījumu rezultātiem, ļoti plaši ekstrateritoriāli aizliegumi sākt vai turpināt tiesvedību citā jurisdikcijā vai tiesā, kā arī kiberzādzības.

Ņemot vērā ES lielo vienoto tirgu, Savienībai ir unikāla iespēja darboties kā standartu noteicējai intelektuālā īpašuma jomā pasaules mērogā. ES var cīnīties (un arī turpinās to darīt), lai panāktu stabilu un efektīvu intelektuālā īpašuma regulējumu visā pasaulē. Tomēr ir vajadzīga labāka aizsardzība pret intelektuālā īpašuma zādzībām, spiegošanu un intelektuālā īpašuma piesavināšanos citā veidā, ko veic no trešām valstīm, bet kas ietekmē Eiropas tirgus. Dalībvalstīm būtu arī jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai efektīvi aizsargātu intelektuālo īpašumu kritiski svarīgajās tehnoloģijās nolūkā garantēt mūsu noturību stratēģiski svarīgos sektoros.

Lai to panāktu, Komisija veiks tālāk uzskaitītās darbības.

Saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) Komisija turpinās meklēt vērienīgus intelektuālā īpašuma kopumus ar augstiem aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un veicinātu ekonomikas izaugsmi. Komisija centīsies pilnībā īstenot intelektuālā īpašuma regulējumu spēkā esošajos BTN, tostarp izmantojot strīdu izšķiršanas procedūru un (attiecīgā gadījumā) grozīto Tirdzniecības izpildes regulu.

Komisija pilnībā izmantos intelektuālā īpašuma dialogus ar prioritārajiem tirdzniecības partneriem un citām prioritārām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu, Korejas Republiku, Taizemi, Turciju un Brazīliju, lai veicinātu reformas, un turpinās paplašināt to intelektuālā īpašuma pamatprogrammu tvērumu, kas nodrošina tehnisku sadarbību ar Ķīnu, kā arī Dienvidaustrumāzijas un Latīņamerikas valstīm. 

Lai gan Komisija turpinās veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē, tā pastiprinās centienus aizsargāt ES uzņēmumus pret negodīgu praksi. Komisija izmantos nelikumīgas izmantošanas un pirātisma kontrolsarakstu 108 , kurā sniegta informācija par tirdzniecības vietām un pakalpojumu sniedzējiem, kuri, iespējams, ir iesaistīti nelikumīgā izmantošanā un pirātismā, veicina šādas darbības vai gūst labumu no tām, kā arī Trešo valstu ziņojumu 109 , kurā norādītas trešās valstis, kurās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes stāvoklis (gan tiešsaistē, gan bezsaistē) rada vislielākās bažas. Gan minētais kontrolsaraksts, gan ziņojums tiks regulāri atjaunināts, un pasākumi identificēto trūkumu novēršanai tiks rūpīgi uzraudzīti.

Turklāt Komisija savos 2020. gada marta Norādījumos par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un Eiropas stratēģisko aktīvu aizsardzību aicina ES dalībvalstis pilnībā izmantot savus ārvalstu tiešo ieguldījumu (ATI) izvērtēšanas mehānismus, savukārt tās dalībvalstis, kurām pašlaik vēl nav izvērtēšanas mehānisma, izveidot visaptverošu izvērtēšanas mehānismu, lai pievērstu uzmanību attiecīgajiem drošības un sabiedriskās kārtības aspektiem saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem, kas var būt saistīti ar kritiski svarīgiem intelektuālā īpašuma aktīviem Eiropas Savienībā 110 .

Komisija arī uzskata, ka ir jānodrošina, ka visas trešās valstis un to uzņēmumi ievēro attiecīgos noteikumus, tostarp iesaistoties Eiropas pētniecības organizācijās. Šim nolūkam tiks izstrādāti jauni pamatnosacījumi attiecībā uz starptautisku sadarbību pētniecības jomā ar organizācijām trešās valstīs. Tie nodrošinās taisnīgu un konkurenci nekropļojošu pasaules mēroga inovāciju ekosistēmu, kas balstīta uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un savstarpīgumu, vienlaikus saglabājot augstus ētikas un zinātnes integritātes standartus. Šajā sakarā, lai palielinātu informētību par iespējamām intelektuālā īpašuma zādzībām, vienlaikus iesaistoties starptautiskā sadarbībā, Komisija izstrādās pamatnostādnes attiecībā uz tādu ārvalstu veiktu iejaukšanos, kas vērsta uz ES universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm (2021).

Ārpolitikas jomā Komisija, sadarbojoties ar Augsto pārstāvi un dalībvalstīm, ir gatava izmantot pieejamos ierobežojošos pasākumus, lai cīnītos pret privātu un valdību finansiāli atbalstītu kiberspiegošanu ar mērķi iegūt Eiropas augsto tehnoloģiju intelektuālā īpašuma aktīvus 111 .

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES paustu stingru un vienotu nostāju tādos pasaules forumos kā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO), Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai atrastu un aizstāvētu pasaules mēroga standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai un labākos iespējamos risinājumus attiecībā uz tādām jaunām problēmām kā, piemēram, nepieciešamība nodrošināt taisnīgu piekļuvi ārstēšanai, vakcīnām un diagnostikai cīņā pret Covid-19. WIPO diskusijas par mākslīgā intelekta ietekmi uz intelektuālo īpašumu ir vēl viena nebijusi iespēja Eiropai īstenot ietekmi laikā, kad vēl notiek regulējuma izstrāde, un tam var būt ilgstoša ietekme uz pasaules ekonomikas pašreizējo digitālo pārveidi.

Lai aizsargātu zīmolu vērtību, Komisija apsvērs iespēju ES pievienoties Singapūras līgumam par preču zīmēm. Komisija sadarbosies ar starptautiskajiem partneriem, lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes visā pasaulē, izmantojot WIPO daudzpusējo Lisabonas reģistru. Komisija arī pastiprinās savu līdzdalību globālajos interneta forumos, lai starptautiskajā domēnu nosaukumu sistēmā (DNS) tiktu pilnībā ievērotas intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un nodrošinās, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības aspekti tiek arī pienācīgi atspoguļoti politikā, kas attiecas uz domēnu nosaukumu telpas pārvaldību un pieeju informācijai par domēna vārda reģistrētājiem (“Whois” data). Autortiesību jomā Komisija turpinās aktīvi iesaistīties WIPO sarunās nolūkā panākt vienošanos par jaunu nolīgumu, kas nodrošinātu starptautisku aizsardzību raidorganizācijām. Komisija arī centīsies panākt, lai ES ratificētu WIPO Pekinas līgumu (ko ES parakstīja 2013. gadā), kas piešķir starptautisku aizsardzību audiovizuālajiem izpildījumiem.

Komisija turpinās palīdzēt Eiropas uzņēmumiem ārvalstīs. Papildus esošajiem starptautiskajiem MVU palīdzības dienestiem intelektuālā īpašuma jomā Ķīnā, kā arī Dienvidaustrumāzijas un Latīņamerikas valstīs 112 , Komisija izveidos jaunu MVU palīdzības dienestu intelektuālā īpašuma jomā, kas sniegs atbalstu Eiropas uzņēmumiem Indijā (2021. gada sākums).

Visbeidzot, Komisija pastiprinās centienus, piedāvājot kvalificētu tehnisko palīdzību ar mērķi palīdzēt jaunattīstības valstīm pēc iespējas labāk izmantot intelektuālo īpašumu savas ekonomiskās izaugsmes atbalstam. Piemēram, Āfrikas intelektuālā īpašuma tiesību rīcības plāna ietvaros Komisija veicinās intelektuālā īpašuma (tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu 113 ) labāku izveidi, aizsardzību un pārvaldību šajā kontinentā 114 .

7.Sadarbība ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām

Komisija paļaujas uz Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī uz visām ieinteresētajām personām, kas atbalsta un palīdz īstenot šo rīcības plānu un dažādos tajā ietvertos pasākumus.

Komisija arī aicina dalībvalstis izstrādāt savu valsts intelektuālā īpašuma politiku un stratēģiju saskaņā ar šajā rīcības plānā noteiktajiem mērķiem un atzīt, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības un izpildes uzlabošana ir prioritāte centienos nodrošināt ekonomikas atveseļošanu.

Komisija arī veicinās diskusijas starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem, jo īpaši attiecīgajās rūpnieciskajās ekosistēmās, lai labāk saskaņotu intelektuālā īpašuma politiku ar ES rūpniecības nozares mainīgo realitāti un vajadzībām atbilstoši Komisijas stratēģiskās prognozēšanas ziņojumam 115 un darba kārtībai. Lai to panāktu, Komisija regulāri apspriedīs jautājumus, kas skar intelektuālo īpašumu, saistībā ar pašreizējiem notikumiem un forumiem, kuros tiek veidota rūpniecības politika.

I papildinājums 

To nozaru devums nodarbinātībai rūpnieciskajās ekosistēmās, kurās intelektuālā īpašuma tiesībām ir liela nozīme 

Avots: EUIPO un EK aprēķini, kas balstīti uz datiem, kuri iegūti pētījumā “Nozares, kurās liela nozīme ir intelektuālā īpašuma tiesībām, un Eiropas Savienības ekonomiskie rādītāji” (EPO un EUIPO, 2019).

Šajā diagrammā ir parādīts to nozaru devums, kurās intelektuālā īpašuma tiesībām ir liela nozīme, devums nodarbinātībai katrā rūpnieciskā ekosistēmā. Tas izskaidro, piemēram, acīmredzami zemo intelektuālā īpašuma tiesību devumu veselības ekosistēmā. Uz farmācijas un medicīnas ierīču nozarēm, kurās liela nozīme ir intelektuālā īpašuma tiesībām, attiecas tikai 6 % nodarbinātības, savukārt citās nozarēs, piemēram, slimnīcu un medicīniskās aprūpes nozarē, intelektuālā īpašuma tiesībām nav tik lielas nozīmes.

Tas ir to uzņēmumu ieguldījums nodarbinātībā ES, kuriem pieder intelektuālā īpašuma tiesības, un daļēji parāda intelektuālā īpašuma tiesību ietekmi uz ekonomiku. Tas neatspoguļo plašāku intelektuālā īpašuma tiesību ietekmi uz uzņēmumiem, kuriem, iespējams, pašiem nepieder intelektuālā īpašuma tiesības, bet kuri izmanto ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātas izejvielas savos produktos vai pakalpojumos (piem., franšīzes ņēmēji, tehnoloģiju licenciāti, apakšuzņēmēji, viesmīlības vai mazumtirdzniecības nozare, izplatot kultūras nozares darbus).

(1)

Saskaņā ar 2008. gada Nacionālo kontu sistēmas (NKS 2008) / 2010. gada Eiropas Kontu sistēmas (EKS 2010) standartiem nacionālo kontu sistēmas aktīvu kategorijā “intelektuālā īpašuma produkti” ietver virkni tādu konkrētu nemateriālo aktīvu kā, piemēram, pētniecība un izstrāde, minerālu izpēte, datoru programmatūra un elektroniskas datubāzes, izklaides joma, kā arī literāri un mākslas oriģināldarbi.

(2)

 Unlocking investment in intangible assets, DG ECFIN discussion paper 047 [ECFIN ĢD diskusiju dokuments Nr. 047] (angļu val.), 2017. gada maijs.

(3)

  Intellectual property rights intensive industries and economic performance in the EU (angļu val.), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) — Eiropas Patentu iestāde (EPO), 2019.

(4)

“Hidden treasures. Mapping Europe’s sources of competitive advantage in doing business” (angļu val.), D. Kalff, A. Renda, Eiropas politikas pētījumu centrs (CEPS), Brisele, 2019, 59. lpp.; sk. arī Eiropas Patentu iestādes 2018. gada ziņojumu par kvalitāti .

(5)

ES 2019. gada rezultātu apkopojums par rūpniecības ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē .

(6)

To pieteikumu īpatsvars, kas saistīti ar sabiedrības problēmām, no visiem pieteikumiem, kas iesniegti Nolīguma par sadarbību patentu jomā (PCT) ietvaros. Sk. sadaļu par pasākumiem klimata un vides jomā ziņojumā Report on Science, Research and Innovation Performance of the EU (angļu val.), 2020.

(7)

Sk. vietni Climate change mitigation technologies in Europe – evidence from patent and economic data (angļu val.), EPO, 2015.

(8)

Pētījumi liecina, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kas izmanto intelektuālā īpašuma tiesības, aug straujāk un ir noturīgāki pret ekonomikas krīzēm — Strauji augoši uzņēmumi un intelektuālā īpašuma tiesības, EUIPO — EPO, 2019 .

(9)

I papildinājumā ir iekļauta karte, kurā atspoguļota to nozaru loma minētajās ekosistēmās, kuras intensīvi izmanto intelektuālā īpašuma tiesības.

(10)

  COM(2020) 761

(11)

Piem., vienots pieteikums tagad ļauj aizsargāt preču zīmi, rūpniecisku dizainparaugu vai augu šķirni visā ES, un pastāv vienots noteikumu kopums attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. 

(12)

Pētījums par tendencēm un attīstību Artificial Intelligence – Challenges to the IPR framework (angļu val.); pētījums, ko veica Amsterdamas Universitātes Informācijas tiesību institūts (IVIR) un JIPP, 2020. gada novembris.

(13)

  Sk. attiecīgās prasības saskaņā ar 2019. gada oktobrī pieņemtajām regulām, ar ko īsteno ekodizaina prasības : C(2019) 2120-7, C(2019) 5380, C(2019) 6843.

(14)

MVU, kuriem nebija intelektuālā īpašuma tiesību, ziņoja, ka galvenais iemesls, kāpēc tie netiecas šādas tiesības reģistrēt, ir zināšanu trūkums par intelektuālo īpašumu (38 % respondentu). Intellectual property SME scoreboard, EUIPO, 2019 .

(15)

Viņu mērķis bieži vien ir patentu vai preču zīmi pārdot vai licencēt, tādējādi monetizējot nemateriālos aktīvus.

(16)

 Ziņojums “ Science, Research and Innovation Performance of the EU 2020 ” (angļu val.).

(17)

  Fact finding study on patents declared to the 5G standard (angļu val.), IPlytics, 2020.

(18)

  Trends in Trade in Counterfeit and Pirated Goods (angļu val.), ESAO un EUIPO, 2019.

(19)

  Status Report on IPR infringement (angļu val.), EUIPO, 2020 : vidējie gada skaitļi (2013–2017) .

(20)

  The scale and impact of industrial espionage and theft of trade secrets through cyber (angļu val.), 2018.

(21)

Šis rīcības plāns balstās uz atsauksmēm, kas saņemtas par tā ceļvedi , un uz ieguldījumu, ko sniegušas dalībvalstis un ieinteresētās personas gan rakstiski, gan apspriedēs, kas tika organizētas konferencēs par turpmāko politiku intelektuālā īpašuma jomā, kā arī mērķtiecīgās diskusijās Parlamentā un Padomē.

(22)

Vienotā patentu sistēma ir īstenota, izmantojot 25 valstu, kas piedalās, pastiprinātu sadarbību (visas ES dalībvalstis, izņemot Spāniju un Horvātiju).

(23)

  Lēmums 2 BvR 739/17 (2020. gada 13. februāris) , publicēts 2020. gada 20. martā.

(24)

Papildus tam, ka Vācija ratificēs Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu, būs jānoslēdz arī dalībvalstu vienošanās par “pagaidu piemērošanas perioda” sākšanu. Tas dos iespēju pabeigt tiesas institucionālo un praktisko izveidi pirms vienotās patentu sistēmas pilnīgas ieviešanas. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1257/2012 , ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, Komisijai un Eiropas Patentu iestādei būs arī jānoslēdz darbības līgums, kurā paredzēta cieša sadarbība saistībā ar vienotās patentu sistēmas darbību. Nav paredzams, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES kavēs vienotās patentu sistēmas ieviešanu.

(25)

  Regula (ES) Nr.°2019/933 , ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm.

(26)

 ES Papildu aizsardzības sertifikātu sistēmas izvērtējums (SWD/2020/8508).

(27)

  Jauna Eiropas industriālā stratēģija , COM/2020/102 final , 14. lpp.; “ Farmaceitiskie līdzekļi: drošas un cenas ziņā pieejamas zāles (jauna ES stratēģija) ”.

(28)

Bolāra atbrīvojums ir aizsardzība attiecībā uz patentu tiesību pārkāpumu, jo īpaši saistībā ar zālēm, kur var izmantot patentētu izgudrojumu, — ierobežotu laiku pirms šā patenta termiņa beigām —, ko veic trešā persona tikai pētniecības un testēšanas nolūkā un nolūkā iegūt prasītos regulatīvos apstiprinājumus.

(29)

Eiropas Parlaments 2015. gada 15. decembrī apstiprināja preču zīmju reformas paketi: https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/intellectual-property/trade-mark-protection_en .

(30)

  Report on the evaluation of EU legislation on design protection (angļu val.).

(31)

  Direktīva 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību un Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem.

(32)

Sk. stratēģiju “no lauka līdz galdam” , kuru Komisija paziņoja ar mērķi pastiprināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kritēriju ilgtspēju.

(33)

  Evaluation of (agricultural) GI and Traditional Specialities Guaranteed protected in the EU (angļu val.), 2019.

(34)

  Evaluation of (agricultural) GIs and Traditional Specialities Guaranteed protected in the EU (angļu val.), 2019 .

(35)

ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas pārskatīšana attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtiku, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ( apspriešana Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu ietvaros ).

(36)

  Economic aspects of geographical indication protection at the EU level for non-agricultural products (angļu val.), 2020.

(37)

Precīzāk runājot, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības ieviešana ES mērogā attiecībā uz nelauksaimnieciskajiem produktiem ilgākā laikposmā kopumā varētu palielināt ES iekšējo tirdzniecību par aptuveni 4,9–6,6 % no pašreizējā ES iekšējā eksporta apjoma (37,6–50 miljardi EUR). Prognozes liecina, ka, ieviešot vienotu sistēmu, nodarbinātība reģionos varētu pieaugt par 0,12–0,14 % un ES kopumā tas varētu radīt 284 000–338 000 jaunu darbvietu. Sk. Geographical indications for non-agricultural products (angļu val.). Cost of non-Europe report (angļu val.), 2019.

(38)

Balstoties uz Lisabonas sistēmu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajai reģistrācijai , ko uztur Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija.

(39)

  Intellectual property rights intensive industries and economic performance in the EU (angļu val.), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) — Eiropas Patentu iestāde (EPO), 2019.

(40)

Identificēti jo īpaši, izskatot ieinteresēto personu devumu, analizējot Eiropas Kopienu Tiesas lēmumus un ņemot vērā starpiestāžu darba grupas ieteikumus.

(41)

Piem., paātrinot meklēšanas rezultātu ieguves un reģistrācijas procedūras.

(42)

Autortiesību metadati saistībā ar intelektuālo īpašumu — gan attiecībā uz īpašumtiesībām, gan licencēšanu.

(43)

 Pētījums par tendencēm un attīstību  Artificial Intelligence – Challenges to the IPR framework (angļu val.); pētījums, ko veica Amsterdamas Universitātes Informācijas tiesību institūts (IVIR) un JIPP, 2020. gada novembris.

(44)

2018. gadā Eiropas Patentu iestādei (EPO) tika iesniegti divi Eiropas patenta pieteikumi. Abos kā izgudrotāja bija norādīta “DABUS” mašīna. EPO abus minētos patenta pieteikumus noraidīja. EPO uzskatīja, ka izgudrotājam, kas norādīts Eiropas patentā, ir jābūt fiziskai personai. EPO arī paskaidroja, ka izpratne par to, ka termins “izgudrotājs” attiecas uz fizisku personu, atbilst starptautiski piemērojamam standartam. Šie lēmumi ir pārsūdzēti.

(45)

Piem., pētījumā uzsvērts, ka noteikumi par autorību un autortiesībām nav saskaņoti, tāpēc valstis var pieņemt atšķirīgus risinājumus attiecībā uz darbiem, kas tapuši ar mākslīgā intelekta palīdzību.

(46)

Piem., pētījumā ir sniegti ieteikumi pielāgot tādus patentu tiesību jomas jēdzienus kā “izgudrojuma līmenis” un “pienākums atklāt informāciju” attiecībā uz izgudrojumiem, kas tapuši ar mākslīgā intelekta palīdzību.

(47)

  Direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK; Direktīva (ES) 2019/789 , ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK. Dalībvalstīm šīs direktīvas ir jātransponē līdz 2021. gada 7. jūnijam.

(48)

  Direktīva 2011/77/ES , ar ko groza Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem; Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū; Direktīva (ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ; Regula (ES) 2017/1128 par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū.

(49)

  Direktīva 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā.

(50)

Jo īpaši ar mērķi nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenots Komisijas 2016. gada 3. novembra Paziņojums par dažiem pantiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā , kā to apstiprinājis Parlaments un Padome un kurā precizēts, ka uz produktiem, kas iegūti, izmantojot pēc būtības bioloģiskus procesus, nevar attiecināt patentu.

(51)

No COSME programmas, un finansējums galvenokārt no EUIPO pārpalikuma.

(52)

Sk. pašreizējo programmu IPA4SME .

(53)

Komisija pārbaudīs šo koncepciju projektā “ Closing the finance gap for IPR-driven start-ups and SMEs ” [“Finanšu deficīta novēršana jaunuzņēmumiem, kuru pamatā ir intelektuālā īpašuma tiesības, un MVU”] .  

(54)

Tā, lai ikvienam MVU būtu viegli piekļūt konsultācijām, kā uzsvērts MVU stratēģijā.

(55)

Šī ir iniciatīva saskaņā ar EUIPO programmu, kas paredzēta MVU un kas tiks izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma tīklu (EUIPN), kurš apvieno EUIPO un valsts intelektuālā īpašuma birojus ES dalībvalstīs.

(56)

Šādi konsultanti darbojas, izmantojot tīklus vai konsultāciju pakalpojumu sniedzējus Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, inovācijas centrus, platformu Cluster Networks vai konsultāciju centru InvestEU (kas attīstās no pašreizējā Eiropas Investīciju konsultāciju centra ).

(57)

Saskaņā ar rezultātu pārskatu EUIPO SME scoreboard (2019) tikai 13 % MVU, kuriem pieder intelektuālā īpašuma tiesības, ir mēģinājuši izmantot nemateriālos aktīvus, lai iegūtu finansējumu: 9 % — veiksmīgi un 4 % — neveiksmīgi.

(58)

Pētījums “ Financing intangibles: Is there a market failure? ” (Eiropas Komisija, 2020).

(59)

To var paveikt InvestEU ietvaros, balstoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot projektu “Finanses, mācības, inovācijas un patentēšana kultūras un radošajām nozarēm” un pētījumu “ Financing intangibles: Is there a market failure? ” (Eiropas Komisija, 2020).

(60)

  Komisijas Paziņojums “MVU Stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai”, COM(2020) 103 final, 2020. gada 10. marts.

(61)

Sk. vietni InnovFin SME Guarantee Facility jeb Kultūras un radošo sektoru garantiju mehānisms.

(62)

  Paziņojums par Eiropas Pētniecības telpu (EPT) .

(63)

Sk. pamatprogrammas “Apvārsnis” rezultātu platformu .

(64)

Sk. platformu “Koronavīrusa izpēte un inovācija” (angļu val.).

(65)

Līdzīgi — saskaņā ar Eiropas Aizsardzības fondu (EAF) tiks ieviesti arī speciāli noteikumi, lai aizsargātu finansiāli atbalstīto pētniecības un izstrādes darbību rezultātus un to pieejamību ES. Tas ietver pienākumu ziņot ex ante Komisijai gadījumā, ja īpašumtiesības uz rezultātiem un saistīto intelektuālo īpašumu (un uz ekskluzīvu licenču piešķiršanu pētniecības darbībām) tiek nodotas trešām valstīm, kas nav ES asociētās valstis, vai trešās valsts struktūrām, un pienākums atlīdzināt ES finansējumu šādu rezultātu / intelektuālā īpašuma nodošanas gadījumā būtu pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm vai EAF mērķiem.

(66)

Vides datu jomā (kas ļauj attīstīt dzīves cikla analīzi) ar intelektuālā īpašuma tiesībām kontrolēti dati būtu jālīdzsvaro ar sabiedrības interesēm aprēķināt vides pēdas nospiedumu, ko rada produkti un organizācijas.

(67)

  Komisijas Paziņojums “ES stratēģija “Covid-19 vakcīnas””, COM(2020) 245 final, 2020. gada 17. jūnijs.

(68)

  World Health Assembly Resolution 73 .

(69)

  Komisijas Paziņojums “Temporary Framework for assessing antitrust issues related to business cooperation in response to situations of urgency stemming from the current COVID-19 outbreak” (angļu val.), C(2020) 3200 final.

(70)

Manifests Manifesto for EU Covid-19 Research tika uzsākts, lai maksimāli palielinātu pētniecības rezultātu pieejamību cīņā pret Covid-19, līdz šim to ir atbalstījušas vairāk nekā 600 organizācijas (universitātes, pētniecības institūti, privāti uzņēmumi, tostarp MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijas) un vairāk nekā 1800 privātpersonas no visas Eiropas un ārpus tās robežām.

(71)

Vienīgais izņēmums ir Regula (EK) Nr.°816/2006 , ar ko ievieš īpašu piespiedu licences režīmu, ar kuru īsteno 31. panta b) punktu TRIPS līgumā, un kas attiecas uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas.

(72)

Sk. arī Padomes dokumentu 15016/19 “Developing the Copyright Infrastructure - Stocktaking of work and progress under the Finnish Presidency” (angļu val.).

(73)

Noteikumu, tehnoloģiju un iestāžu kopums, kas veido datu pārvaldības praksi radošajās nozarēs.

(74)

Sk. “ SMART 2019/0038 “Pētījums par autortiesībām un jaunām tehnoloģijām: autortiesību datu pārvaldība un mākslīgais intelekts”.

(75)

  Vispārējā stāvokļa pētījums attiecībā uz potenciāli būtiskiem patentiem, kurus atklāj ETSI, 2020.  

(76)

  Komisijas Paziņojums “Standartam būtiskiem patentiem piemērojamās ES pieejas izklāsts”, COM(2017) 712 final, 2017. gada 29. novembris.

(77)

Kā arī viedā veselības aprūpe, viedā enerģija un lietu internets.

(78)

  Pilot study for essentiality assessment of Standard Essential Patents report  (angļu. val.).  

(79)

  Komisijas Paziņojums “Eiropas Datu stratēģija”, (COM)2020 66 final, 2020. gada 19. februāris.

(80)

Sk. Eiropas datu stratēģijas faktu lapu .

(81)

  Direktīva (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

(82)

 Printeru tintes un toneru kārtridžu nozarē, piemēram, ir izvirzīti dažādi argumenti, lielākoties to dara oriģinālā aprīkojuma ražotāji, pret viņu produktu atjaunošanu, ko veic trešās personas, savukārt neatkarīgiem atjaunotājiem (jo īpaši MVU) nav pieejami resursi, lai iesaistītos tiesvedībās pret lieliem oriģinālā aprīkojuma ražotājiem, pat ja minētie atjaunotāji darbojas legāli. Šiem uztvertajiem draudiem var būt kavējoša ietekme uz mazākiem uzņēmumiem, kuri vēlas iesaistīties tirgū, īstenojot atjaunošanas darījumdarbību. Sk. pētījumu par produktu dizaina prasību īstenošanu, kā noteikts EEIA direktīvas 4. pantā; gadījums par printera kārtridžu atkārtotu izmantošanu: galīgais ziņojums , Kling u. c., Eiropas Komisijas DG ENV, 2018.

(83)

Eiropas Datu stratēģijā ir paredzēts izpētīt vajadzību veikt juridisku darbību saistībā ar jautājumiem, kas ietekmē attiecības starp dalībniekiem datu ekonomikā, lai sniegtu stimulus datu kopīgošanai starp nozarēm. Šādi jautājumi (piem., datu kopīgošana par uzņēmumu darījumiem ar valsts iestādēm un uzņēmumu darījumiem ar uzņēmumiem, izmantojot kopīgi ģenerētu datu lietošanas tiesības) varētu tikt izvirzīti Datu likumā (2021).

(84)

  Direktīva 96/9/EK  par datubāzu tiesisko aizsardzību.

(85)

  Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību izvērtējums, SWD(2018) 147 final.

(86)

  Komisijas darba programma 2021. gadam .

(87)

 Datu kopīgošana ir informācijas apmaiņa, kurai ir jānotiek saskaņā ar konkurences noteikumiem, kā noteikts Komisijas horizontālajās vadlīnijās, kurās paskaidrots, kāda veida informāciju drīkst kopīgot. Šo vadlīniju pārskatīšanā, kas notiek pašlaik, tiks apsvērts jautājums par to, vai ir vajadzīgas vadlīnijas par datu kopīgošanu attiecībā uz jauniem sadarbības veidiem pētniecības un izstrādes jomā. Komisija apsvērs arī jautājumu, vai ir vajadzīgas papildu vadlīnijas par to, kad piekļuve datiem varētu tikt nodrošināta piespiedu kārtā saskaņā ar būtisko iespēju doktrīnu.

(88)

  Direktīva 2004/48/EK  intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

(89)

  Commission communication Norādījumi par dažiem aspektiem saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, COM(2017) 708 final, 2017. gada 29. novembris.

(90)

  Trends in trade in counterfeit and pirated goods , ESAO un EUIPO, 2019.

(91)

  Status Report on IPR infringement (angļu val.), EUIPO, 2020 : average annual figures, 2013–2017.

(92)

  Qualitative study on risks posed by counterfeits to consumers , EUIPO, 2019.

(93)

 Sk. darbības, kas veiktas ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) palīdzību, piem., 550 tonnu nelikumīgu vai viltotu pesticīdu konfiscēšana 2019. gadā operācijas “Silver Axe IV” (“Sudraba ass IV”) ietvaros (sk. paziņojumu presei ).

(94)

  The scale and impact of industrial espionage and theft of trade secrets through cyber , 2018.

(95)

Sk. informāciju par sabiedrisko apspriešanu , kas uzsākta 2020. gada 2. jūnijā, un turpmākajiem pasākumiem.

(96)

  European multidisciplinary platform against criminal threats .

(97)

  Komisijas Paziņojums “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei”, COM(2020) 94 final, 11. un 12. lpp., 2020. gada 10. marts.

(98)

Sk. “ Muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni: rīcības plāns ”, COM(2020) 581 final, 2020. gada 28. septembris.

(99)

Sk., piem., nesen publicētos ziņojumus par to, kā darbojas Saprašanās memorands par viltotu preču tirdzniecību internetā ( Memorandum of Understanding on the sale of counterfeit goods on the internet ) un Saprašanās memorands par reklāmu tiešsaistē un intelektuālā īpašuma tiesībām ( Memorandum of Understanding on online advertising and IPR ).

(100)

Vēl vairāk paplašinot EUIPO uzturēto Intelektuālā īpašuma īstenošanas portālu ( IP enforcement portal ), tiks nodrošināta arī efektīvāka datu apmaiņa starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem. Piem., paplašināšanas rezultātā tiks integrēti tādi dati par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas vēl nav iekļauti portālā, kā, piem., par augu šķirņu aizsardzības tiesībām un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(101)

Sk., piem., Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra Nelikumīgas izmantošana novēršanas blokķēdes forumu ( Anti-Counterfeiting Blockathon Forum ), kura mērķis ir izveidot kopēju blokķēdes infrastruktūru, kurā visi dalībnieki (starpnieki, tiesību īpašnieki un tiesībaizsardzības iestādes) var izveidot savienojumu un kopīgot datus, lai aizsargātu piegādes ķēdes pret viltotu preču nonākšanu tajās.

(102)

Sk. vietni OLAF launches enquiry into fake COVID-19 related products . Sk. arī vietnes Overview par nelikumīgām aktivitātēm un darbībām un Ar Covid-19 saistīta maldināšana .

(103)

Eiropas Patērētāju centrs gatavo izglītojošu materiālu, kura mērķis ir paaugstināt patērētāju izpratni par riskiem, ko rada viltotas preces. Tips and tricks to consumers un ECC Report on counterfeiting .

(104)

Drošības savienības stratēģija, COM(2020) 605 final (25. lpp.).

(105)

  2019 Status report on IPR infringement , Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs, 2019.

(106)

Sk., piem., Deklarāciju, ko G7 valstis pieņēma 2019. gadā ( Declaration adopted by G7 countries ).

(107)

  Komisijas Ziņojums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un izpildi trešās valstīs (angļu val.), SWD(2019) 452 final/2.

(108)

  SWD(2018) 492 .  

(109)

  SWD(2019) 452 .

(110)

  Komisijas Paziņojums “Norādījumi dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un kapitāla brīvu apriti no trešām valstīm, un Eiropas stratēģisko aktīvu aizsardzību pirms Regulas (ES) 2019/452 (ĀTI izvērtēšanas regulas) piemērošanas” (2020/C 99 I/01). Piem., individuālo aizsardzības līdzekļu vai nākotnes vakcīnu ražošanas tehnoloģijas.

(111)

  Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/1127 .

(112)

  International IP SME Helpdesk .

(113)

  Continental strategy for geographical indications in Africa 2018-2023 .

(114)

  The Africa-EU Partnership .

(115)

  2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums .