EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.10.2020
COM(2020) 686 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Covid-19
Norādījumi par personām, kuras atbrīvotas no pagaidu ierobežojuma nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, saistībā ar Padomes 2020. gada 30. jūnija Ieteikuma 2020/912 īstenošanu
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Covid-19
Norādījumi par personām, kuras atbrīvotas no pagaidu ierobežojuma nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, saistībā ar Padomes 2020. gada 30. jūnija Ieteikuma 2020/912 īstenošanu
I.Ievads
2020. gada 30. jūnijā Padome pieņēma Ieteikumu 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu 1 .
Ieteikumā noteikts, ka tad, ja trešai valstij turpina piemērot pagaidu ceļošanas ierobežojumus, no ceļošanas ierobežojumiem būtu jāatbrīvo šādas personu kategorijas, neatkarīgi no viņu ceļojuma mērķa:
a) Savienības pilsoņi LESD 20. panta 1. punkta nozīmē un trešo valstu valstspiederīgie, kuriem saskaņā ar nolīgumiem starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgajām trešām valstīm, no otras puses, ir dotas tiesības brīvi pārvietoties, kas ir pielīdzināmas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām, un
b) trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvu, un personas, kurām ir tiesības uzturēties saskaņā ar citām ES direktīvām vai valsts tiesību aktiem vai kurām ir attiecīgās valsts ilgtermiņa vīzas, kā arī viņu ģimenes locekļi.
Turklāt būtiski ceļojumi būtu jāatļauj ieteikuma II pielikumā minētajām īpašajām ceļotāju kategorijām, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības.
Padomes integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismu (IPCR) apaļā galda darba līmeņa diskusijās 2020. gada 14. septembrī tika norādīts uz nepieciešamību pēc papildu precizējumiem, kas sniedzami, izmantojot skaidrojošus norādījumus. Šo norādījumu pamatā ir dalībvalstu, tai skaitā Padomes prezidentvalsts, pienesums un atsauksmes.
Šajā dokumentā ir sniegti norādījumi par to, kā īstenot Padomes ieteikumu attiecībā uz personām, kuras atbrīvotas no pagaidu ierobežojuma nebūtiskiem ceļojumiem uz ES. Konkrēti tajā sniegti norādījumi par jēdziena “ģimenes loceklis” interpretāciju saistībā ar Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri atbrīvoti no pagaidu ierobežojuma, vai ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem (II daļa).
Turklāt tajā sniegti norādījumi par īpašajām ceļotāju kategorijām, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības, un kas uzskaitītas Padomes ieteikuma II pielikumā (III. daļa), proti:
·kategoriju tvērums, ņemot vērā attiecīgo ES acquis; un
·dokumenti vai citi pierādījumi, kurus varētu prasīt trešo valstu valstspiederīgajiem kā pierādījumu tam, ka viņi ietilpst vienā no kategorijām.
Šie norādījumi neizslēdz to, ka dalībvalstis var uzskatīt par pietiekamiem arī pierādījumus, kas tajos nav skaidri minēti.
Savās pamatnostādnēs par Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā sniedzamo “minimālo pakalpojumu apjomu” saistībā ar tādu vīzu pieteikumu apstrādi, kas saņemti no konkrētu kategoriju vīzu pieteikumu iesniedzējiem 2 , Komisija ieteica dalībvalstīm turpināt pieņemt vīzu pieteikumus no būtiskiem ceļotājiem, tai skaitā ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas Brīvas pārvietošanās direktīva 2004/38/EK 3 (turpmāk “Brīvas pārvietošanās direktīva”).
II.Ģimenes locekļu ieceļošana (ieteikuma 5. punkts)
1.Savienības pilsoņu ģimenes locekļu ieceļošana (ieteikuma 5. punkta a) apakšpunkts)
Tvērums:
Attiecībā uz jēdziena ES pilsoņu “ģimenes locekļi” definīciju Padomes ieteikumā ir atsauce uz Brīvas pārvietošanās direktīvas 2. un 3. pantu. Šajos noteikumos minētās (trešās valsts valstspiederīgā) ģimenes locekļu kategorijas ir jāinterpretē plaši, un tās neierobežo definīcijas un jēdzieni valsts tiesību aktos 4 . Tas attiecas arī uz to partneru kategoriju, kuri ir “ilgstošās, pienācīgi apliecinātās attiecībās”. Tādējādi saskaņā ar ieteikumu dalībvalstīm jo īpaši būtu jāveicina tādu partneru ilgstošās attiecībās atkalapvienošanās, kuru attiecības ir pienācīgi apliecinātas, neatkarīgi no trešās valsts valstspiederīgā pastāvīgās dzīvesvietas.
Lai gan pats ieteikums ir ieteikuma tiesību instruments, Brīvas pārvietošanās direktīvu piemēro ES pilsoņiem, kuri ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties ES, it īpaši tad, ja viņi pastāvīgi uzturas citas dalībvalsts teritorijā, un viņu ģimenes locekļiem. Pamatojoties uz to, šiem ģimenes locekļiem ir tiesības pavadīt savus radiniekus vai pārcelties kopā ar tiem uz attiecīgo dalībvalsti.
Ir divi iespējami scenāriji attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atrodas ārpus ES un kuri ir ES pilsoņa ģimenes locekļi.
a) ES pilsonis ir izmantojis savas tiesības brīvi pārvietoties (it īpaši, ja viņš pastāvīgi uzturas citā dalībvalstī, nevis savā izcelsmes dalībvalstī).
Kā izklāstīts iepriekš, pienākumi attiecībā uz mobilo ES pilsoņu ģimenes locekļu, tai skaitā partneru ilgstošās attiecībās, ieceļošanu un uzturēšanos jau pastāv, pamatojoties uz Brīvas pārvietošanās direktīvu. Tāpēc dalībvalstis, īstenojot Padomes ieteikumu, nevar ierobežot attiecīgās tiesības, izskatot jautājumu par šādu ģimenes locekļu ieceļošanu.
Ģimenes locekļu kategorijas, kas uzskaitītas Brīvas pārvietošanās direktīvas 2. un 3. pantā un uz kurām attiecas Padomes ieteikuma 5. punkts, ir šādas.
Tuvākie ģimenes locekļi
Brīvas pārvietošanās direktīvas 2. pantā “ģimenes locekļi” ir definēti šādi:
a)laulātais;
b)partneris, ar ko Savienības pilsonis ir noslēdzis reģistrētas partnerattiecības, pamatojoties uz kādas dalībvalsts tiesību aktiem, ja uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos reģistrētas partnerattiecības ir noteiktas kā līdzvērtīgas laulībai, un saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts attiecīgajos tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem;
c)Savienības pilsoņa, kā arī viņa laulātā vai b) apakšpunktā definētā partnera tiešie pēcnācēji vecumā līdz 21 gadam, kuri ir tā apgādībā;
d)Savienības pilsoņa, kā arī viņa laulātā vai b) apakšpunktā definētā partnera apgādībā esošie tiešie augšupējie radinieki.
Dalībvalstīm ir pienākums atļaut ieceļot šādiem ģimenes locekļiem, tai skaitā, ievērojot b) punktā minētos nosacījumus, partnerim, ar kuru ES pilsonim ir reģistrētas partnerattiecības.
Apgādājamie ģimenes locekļi
Turklāt Brīvas pārvietošanās direktīvas 3. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem veicina visu pārējo ģimenes locekļu, kuri iepriekš nav uzskaitīti pie “tuvākajiem ģimenes locekļiem”, ieceļošanu un uzturēšanos neatkarīgi no to valstiskās piederības, kuri ceļojuma sākuma valstī ir tā Savienības pilsoņa apgādībā vai dzīvo ar viņu vienā mājsaimniecībā, kam ir sākotnējās uzturēšanās tiesības, vai arī gadījumā, kad nopietnu veselības apsvērumu dēļ ir noteikti vajadzīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa personiska kopšana.
Ilgstošas attiecības
Brīvas pārvietošanās direktīvas 3. pantā arī ietverta prasība veicināt ieceļošanu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem “partnerim, ar kuru Savienības pilsonim ir ilgstošas attiecības, tās pienācīgi apliecinot”.
Kā paskaidrots 2009. gada Norādījumos, kā labāk transponēt un piemērot Komisijas Direktīvu 2004/38/EK 5 , no šiem neprecētajiem partneriem var prasīt iesniegt dokumentārus pierādījumus, ka attiecīgā persona ir ES pilsoņa partneris un ka attiecības ir ilgstošas. Apliecinājumus tam var sniegt, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus. Šādiem iespējamiem pierādījumiem vajadzētu ietvert, piemēram, partneru kopīgu deklarāciju, pierādījumus par iepriekšējām tikšanās reizēm un kopīgiem ieguldījumiem. Prasība par ilgstošam attiecībām jāizvērtē, ņemot vērā Brīvas pārvietošanās direktīvas mērķi par ģimenes vienotības saglabāšanu plašākā izpratnē. Dalībvalstu noteikumi par attiecību ilgumu var atsaukties uz kādu minimālo laikposmu kā kritēriju tam, vai attiecības var uzskatīt par ilgstošām. Tomēr šajā gadījumā valsts noteikumos būtu jāparedz, ka citi būtiski aspekti (piemēram, kopīgs mājokļa īres līgums vai kopīga hipotēka mājokļa iegādei) arī tiek ņemti vērā 6 .
b) ES pilsonis nav izmantojis savas tiesības brīvi pārvietoties (it īpaši, ja viņš pastāvīgi uzturas savā izcelsmes dalībvalstī).
Šajā gadījumā trešo valstu valstspiederīgo, kas ir ES pilsoņu ģimenes locekļi, tai skaitā neprecēto partneru, ieceļošanai piemēro valsts tiesību aktus, nevis ES tiesību aktus tāpēc, ka šie pilsoņi nav Brīvas pārvietošanās direktīvas tvērumā.
Tomēr saskaņā ar ieteikumu dalībvalstīm pret šādiem ģimenes locekļiem būtu jāizturas kā pret mobilo ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kas arī ļautu dalībvalstīm izvairīties no papildu administratīvā sloga, kurš izriet no nepieciešamības piemērot dažādas procedūras.
Iespējami pierādījumi neprecētiem partneriem:
-kopīga partneru deklarācija par viņu attiecībām,
-iepriekšēju tikšanos klātienē pierādījumi (piem., spiedogi pasē un ceļošanas dokumenti),
-attiecību minimālais ilgums, ja tam ir noteikti valsts kritēriji (būtu jāņem vērā apstāklis, ka ceļošanas ierobežojumi ir noteikti vairāk nekā sešus mēnešus un ka tie turpināsies), vai
-kopīgs īres līgums, kopīgs bankas konts.
2.Trešo valstu valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu ieceļošana (ieteikuma 5. punkta b) apakšpunkts)
Padomes ieteikuma 5. punkta b) apakšpunkts būtu jāsaprot tā, ka tas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem:
-ir vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi kāda dalībvalsts saskaņā ar ES acquis likumīgas migrācijas jomā, t. i., Direktīvu 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, Direktīvu 2003/109/EK par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Direktīvu 2009/50/EK par ES zilo karti, Direktīvu 2014/36/ES par sezonas strādniekiem, Direktīvu 2014/66/ES par uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem un Direktīvu (ES) 2016/801 par studentiem, pētniekiem, stažieriem, brīvprātīgajiem, skolēniem un viesauklēm.
Tas ietver arī to, ka trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecīgā gadījumā viņu ģimenes locekļiem, kuri atbilst minētajās direktīvās noteiktajiem uzņemšanas nosacījumiem, vajadzētu būt iespējai iesniegt pieteikumus, lai saņemtu šādu vīzu vai uzturēšanās atļauju, un pēc tam tikt atbrīvotiem no ceļošanas ierobežojuma;
vai
-ir uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ko izsniegusi kāda dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem.
Minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem vajadzētu arī ļaut šķērsot citu dalībvalsti, lai viņi nonākti tajā dalībvalstī, kas izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju.
III.Īpašas ceļotāju kategorijas, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības — Padomes Ieteikuma 2020/912 II pielikums
Paredzēts, ka II pielikuma sarakstā ar īpašajām ceļotāju kategorijām, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības, ņems vērā ekonomiskos un sociālos apsvērumus, kādi trešo valstu valstspiederīgajiem varētu būt, ceļojot uz ES, kā arī ekonomisko un sociālo interesi, kāda varētu būt ES, lai atļautu šādiem trešo valstu valstspiederīgajiem ieceļot ES. Pretēji to trešo valstu sarakstam I pielikumā, attiecībā uz kurām var atcelt ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, kategoriju saraksts II pielikumā dalībvalstīm būtu jāpiemēro pilnībā. Dalībvalstīm ceļojumi būtu jāatļauj visām tajā uzskaitītajām kategorijām, nevis tikai dažām no tām.
Norādījumi par turpmāk uzskaitītajām kategorijām, kā arī par sniedzamajiem pierādījumiem nav izsmeļoši. Dalībvalstis tiek mudinātas piemērot plašu interpretāciju gan attiecībā uz tvērumu, gan iespējamiem pierādījumiem, vienlaikus paturot prātā, ka iesniegtajiem pierādījumiem būtu jāļauj iestādēm noteikt tiešu saikni ar darbībām, kurām nodrošina piekļuvi.
1.Veselības aprūpes speciālisti, pētnieki veselības jomā un veco ļaužu aprūpes speciālisti
Tvērums: šai kategorijai būtu jāaptver cilvēki, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības, tai skaitā veselības aprūpes speciālisti, pētnieki veselības jomā un veco ļaužu aprūpes speciālisti, ieskaitot turpmāk minētos:
-veselības aprūpes speciālisti, tostarp ārstu palīgi;
-individuālās aprūpes darbinieki veselības aprūpes jomā, tostarp bērnu, invalīdu un vecu cilvēku aprūpētāji;
-zinātnieki ar veselību saistītās nozarēs;
-medicīnisko ierīču un farmācijas jomā strādājošie; un
-preču piegādē, jo īpaši zāļu, medicīnisko preču, medicīnisko ierīču un individuālo aizsarglīdzekļu piegādes ķēdē (tostarp to uzstādīšanā un uzturēšanā) iesaistītie darbinieki.
Iespējamie pierādījumi: darba līgums, darba devēja apstiprinājums, personu aprūpes speciālistiem — uzņemošās personas ielūgums, darba atļauja vai apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību.
2.Pārrobežu darba ņēmēji
Tvērums: šai kategorijai būtu jāaptver darba ņēmēji, kuriem jāšķērso ES dalībvalsts robeža, bet kuri katru dienu vai vismaz reizi nedēļā atgriežas tajā trešajā valstī, kurā viņi pastāvīgi uzturas un kuras valstspiederīgais viņi ir.
Iespējamie pierādījumi: darba līgums, darba devēja apstiprinājums, darba atļauja vai apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību.
3.Sezonālie darba ņēmēji lauksaimniecībā
Tvērums: šai kategorijai būtu jāaptver trešo valstu valstspiederīgie, kuri saglabā savu galveno dzīvesvietu trešā valstī un likumīgi un uz laiku uzturas ES dalībvalsts teritorijā, lai veiktu darbu lauksaimniecībā vai akvakultūrā saskaņā ar darba līgumu, kas tieši noslēgts starp šo trešās valsts valstspiederīgo un darba devēju, kurš veic uzņēmējdarbību šajā ES dalībvalstī.
Iespējamie pierādījumi: darba līgums, darba devēja apstiprinājums, darba atļauja vai apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību.
4.Transporta nozares darbinieki
Tvērums: pagaidu ceļošanas ierobežojumi nebūtu jāpiemēro transporta nozares darbiniekiem, arī tad, kad viņi ir ceļā uz transportlīdzekli, gaisa kuģi vai kuģi vai ceļā no tiem (lai veiktu pārvadājumu vai pēc pārvadājuma pabeigšanas). Šī kategorija būtu jāinterpretē plaši. Tai jo īpaši būtu jāaptver:
-vieglo automobiļu, autofurgonu un motociklu vadītāji, smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji (tostarp autobusu un tramvaju vadītāji) un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu vadītāji, t. sk. vadītāji, kas pārvadā palīdzību saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un tie, kas pārved repatriētos ES valstspiederīgos no citas dalībvalsts uz izcelsmes vietu;
-gaisa kuģu piloti, salona apkalpe un tehniskās apkopes personāls;
-vilciena vadītāji un pārējais vilciena personāls; vagonu inspektori, tehniskās apkopes darbnīcās strādājošie, kā arī infrastruktūras pārvaldes darbinieki, kas iesaistīti satiksmes pārvaldībā un jaudu sadalē; un
-jūras un iekšzemes ūdensceļu navigācijas nozarē nodarbinātie, tostarp kapteiņi, kuģa apkalpe un tehniskās apkopes personāls, ciktāl uz tiem neattiecas viii) kategorija (jūrnieki).
Iespējamie pierādījumi: darba līgums, darba devēja apstiprinājums, darba devēja izsniegts personu apliecinošs dokuments (caurlaide), pilota apliecība, apkalpes locekļa apliecība, pārvadājumu pasūtījums (pašnodarbinātu vadītāju gadījumā), darba atļauja vai apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību.
5.Diplomāti, starptautisko organizāciju darbinieki un starptautisko organizāciju uzaicināti cilvēki, kuru fiziska klātbūtne ir nepieciešama minēto organizāciju pilnvērtīgam darbam, militārais personāls un humānās palīdzības darbinieki, un civilās aizsardzības personāls, kas īsteno savas funkcijas
Tvērums: šai kategorijai būtu jāaptver tādu diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu/personas apliecību turētāji, kuras izdevušas trešās valstis vai to valdības un kuras atzinušas dalībvalstis, kā arī starptautisko organizāciju izsniegto dokumentu turētāji, kad šīs personas ceļo, lai pildītu savus pienākumus.
Iespējamie pierādījumi: diplomātiskās, oficiālās vai dienesta pases/personas apliecības, kuras izdevušas trešās valstis vai to valdības un atzinušas dalībvalstis, kā arī starptautisko organizāciju izsniegtie dokumenti, īpaši šādi dokumenti:
-Apvienoto Nāciju Organizācijas laissez–passer, ko — saskaņā ar Ņujorkā, 1947. gada 21. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā pieņemto Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm — izsniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas un tai pakļautu aģentūru darbiniekiem;
-Eiropas Padomes ģenerālsekretāra izdota apliecība;
-dokumenti, kas izdoti saskaņā ar III panta 2. punktu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu (militārās personu apliecības un komandējuma pavēle, ceļošanas atļauja vai individuāla vai grupas pavēle par ceļošanu), kā arī dokumenti, kas izdoti saskaņā ar Partnerattiecībām mieram; vai
-darba līgums, darba devēja apstiprinājums, rīkojums par komandējumu.
6.Tranzīta pasažieri
Tvērums: trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir derīga galamērķa valsts ieceļošanas atļauja (piemēram, vienota vīza) neatkarīgi no viņu valstspiederības un kuriem ir nepieciešams tranzīts caur ES, ceļojot uz viņu izcelsmes valsti vai ES dzīvesvietas valsti, būtu jāatļauj tālāks tranzīts, kā arī būtu jāparedz saprātīgs/reāls tranzīta ilgums (varētu būt nepieciešama nakšņošana). Ņemot vērā to, ka tiešo komerclidojumu pieejamība ir ierobežota, “tālāks tranzīts” būtu jāattiecina uz visiem transporta veidiem.
Iespējamie pierādījumi: pierādījumi par tālāku ceļošanu, piemēram, biļete, iekāpšanas karte.
7.Pasažieri, kas ceļo neatliekamu ģimenes iemeslu dēļ
Tvērums: tā kā nav iespējams izveidot izsmeļošu sarakstu ar iespējamiem neatliekamiem ģimenes iemesliem, šī kategorija būtu jāinterpretē plaši un jāizvērtē katrs gadījums atsevišķi. Tas citstarp varētu ietvert ceļošanu saistībā ar bērna aizgādības tiesībām vai tiesībām tikties ar bērnu, kā arī bērna skolas apmeklējumu, ārkārtas palīdzību ģimenes loceklim, personas, kura ceļo, vai tuva ģimenes locekļa kāzas, ģimenes locekļa piedzimšanu vai apbedīšanu.
Iespējamie pierādījumi: dažādu dokumentu plašs klāsts, piemēram, šādu attiecīgo dokumentu kopijas: pierādījums par bērna aizgādības tiesībām, pierādījums par apmeklējošā vecāka un apmeklētā bērna dzīvesvietu, kāzu sludinājums un ielūgums, paredzamā dzemdību datuma apliecinājums, dzimšanas vai miršanas apliecība.
8.Jūrnieki
Tvērums: šai kategorijai būtu jāaptver trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir jūrnieka personu apliecinošs dokuments, kas izdots saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām Nr. 108 (1958) vai Nr. 185 (2003), Konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, jūrnieku darba līgums saskaņā ar SDO Konvenciju par darbu jūrniecībā, darba devēja apstiprinājums vai Starptautiska transporta darbinieka sertifikāts, kas pievienots paziņojumam par zaļajām joslām (C/2020/1897). Tai būtu jāaptver arī apkalpojošais un tehniskās apkopes personāls kuģniecībā tiktāl, ciktāl tas jau nav aptverts iv) kategorijā (transporta nozares darbinieki).
Iespējamie pierādījumi: jūrnieka personu apliecinošs dokuments, jūrnieku darba līgums, darba devēja apstiprinājums, Starptautiska transporta darbinieka sertifikāts, ceļojuma mērķi apliecinoši dokumenti, piemēram, darba līgums (kopija).
9.Personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība vai palīdzība citu humānu iemeslu dēļ
Tvērums: pagaidu ceļošanas ierobežojumi nebūtu jāpiemēro personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība vai palīdzība citu humānu iemeslu dēļ.
Pagaidu ceļošanas ierobežojumi nebūtu jāpiemēro arī personām, kuras ceļo, lai saņemtu nepieciešamo medicīnisko aprūpi.
Tā kā trešo valstu valstspiederīgajiem vajadzētu būt iespējai pieteikties starptautiskajai aizsardzībai pēc ierašanās Eiropas Savienībā, pierādījumus attiecībā uz šo kategoriju prasīt nevajadzētu.
Attiecībā uz nepieciešamo medicīnisko aprūpi — paziņojums, kurā apstiprināta personas vajadzība pēc nepieciešamās medicīniskās aprūpes un kuru izdevusi kāda dalībvalstī, Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā vai Šveicē reģistrēta ārstniecības persona.
10.Trešo valstu valstspiederīgie, kas ceļo studiju nolūkā
Tvērums: šis izņēmums ir plaši formulēts, tāpēc tas attiecas ne tikai uz faktiskajiem studentiem, bet arī uz visām personām, kuras ceļo, lai iegūtu jebkāda veida izglītību vai apmācību, ja tam ir pienācīgs pamatojums.
Šim izņēmumam jāattiecas uz studentiem, kuri ES Studentu un pētnieku Direktīvas 2016/801 3. panta 3. punktā ir definēti šādi: ““students” ir trešās valsts valstspiederīgais, ko ir uzņēmusi kāda augstākās izglītības iestāde un kas ir uzņemts kādas dalībvalsts teritorijā ar galveno nodarbošanos apmeklēt pilna laika studijas, lai iegūtu minētās dalībvalsts atzītu augstākās izglītības kvalifikāciju, tostarp diplomu, sertifikātu vai doktora grādu augstākās izglītības iestādē, kā iegūšana saskaņā ar valsts tiesību aktiem var aptvert arī sagatavošanas kursu pirms šādas izglītības sākšanas vai obligātu stažēšanos;”.
Izņēmums var attiekties arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ierodas studiju vai apmācības nolūkā, bet kuri šajā definīcijā neietilpst.
Minimālais studiju ilgums nav noteikts. Konkrētāk, pamatojoties uz formulējumu, kas attiecībā uz šo punktu izmantots II pielikumā, nav iemesla pieprasīt, ka studijām jāaptver pilns akadēmiskais gads vai semestris.
Iespējamie pierādījumi: reģistrācijas apliecinājums, ielūgums reģistrēties, atzīta studenta apliecība vai apliecinājums par reģistrāciju kursos, kas jāapmeklē, apliecinājums par reģistrāciju mācību iestādē, lai apmeklētu praktiskas vai teorētiskas pamatapmācību un turpmāku apmācību nodarbības.
11.Augsti kvalificēti trešo valstu darba ņēmēji, ja viņu darbaspēks ir nepieciešams no ekonomiskā viedokļa un darbu nevar atlikt vai veikt ārzemēs
Tvērums: šis izņēmums attiecas uz darba ņēmējiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie un kuri sava augstā prasmju un īpašu zināšanu līmeņa dēļ ir nepieciešami, lai veicinātu ES ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tas var ietvert personas, kuru pieteikums atļaujas saņemšanai saskaņā ar Zilās kartes direktīvu 2009/50, IKT direktīvu 2014/66, Direktīvu 2016/801 (kā pētniekiem) vai saskaņā ar valsts shēmu kvalificētiem migrantiem ir ticis apstiprināts, bet kurām līdz šim ieceļošanas aizlieguma dēļ bija liegts ieceļot Eiropas Savienībā.
Pamatojoties uz atsauksmēm, kas saņemtas no dalībvalstīm, tam būtu jāietver:
·profesionālie sportisti un viņu darbinieki dalībai sacensībās dalībvalstīs (pat ja personas nav nodarbinātas),
·profesionālie izpildītāji/mākslinieki, tostarp visi tehniskie darbinieki, kuri pavada profesionālos izpildītājus/māksliniekus,
·starptautiskie žurnālisti, kuru personīga vai fiziska klātbūtne nepieciešama ziņošanai par aktuālajiem notikumiem,
·eksperti, pētnieki un zinātnieki un
·trešo valstu valstspiederīgie, kuri ceļo darījumdarbības nolūkā (tostarp tirdzniecības gadatirgu un izstāžu apmeklēšana, pieņemšanas testi un iekšēja apmācība jaunu ieguldījumu projektu nodošanai ekspluatācijā Eiropas Savienībā (ekonomiskie apsvērumi)), ja ceļojumu nevar atlikt vai darījumdarbību nevar veikt no ārvalstīm.
Iespējamie pierādījumi: darba līgums, darba atļauja vai apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību, darba devēja apstiprinājums par ceļojuma nepieciešamību, sporta organizācijas uzaicinājums, uzņēmuma vai iestādes uzaicinājums apmeklēt sanāksmi/konferences vai pasākumus, kas saistīti ar tirdzniecību, rūpniecību vai pakalpojumiem, ielūgumi, ieejas biļetes, reģistrācijas apstiprinājumi vai programmas, kur vien iespējams norādot uzņēmējorganizācijas nosaukumu un uzturēšanās ilgumu, vai jebkurš cits piemērots dokuments, kurā norādīts apmeklējuma mērķis, izstādes dalībnieka līgumi vai atļauja piedalīties gadatirgū, Starptautiskās Žurnālistu federācijas preses karte.
OV L 208I , 1.7.2020., 1. lpp.
Norādes par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, par tranzīta kārtības atvieglināšanu ES pilsoņu repatriācijai un par ietekmi uz vīzu politiku (C(2020)2050).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
Sk. lietas C-673/16, Coman; C-129/18, SM.
COM(2009) 313 galīgā redakcija, 2.7.2009.
2009. gada norādījumi, kā labāk transponēt un piemērot Direktīvu 2004/38/EK, 4. lpp.