EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.9.2020

COM(2020) 609 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu

“Mūsu pieeja būs cilvēku un cilvēcības pieeja. Dzīvību glābšana jūrā nav izvēle. Un tām valstīm, kuras pilda savus juridiskos un morālos pienākumus vai ir vairāk skartas nekā citas, ir jāspēj paļauties uz visas Eiropas Savienības solidaritāti. Visiem ir jāpieliek roka un jāuzņemas atbildība.”

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runa par stāvokli Savienībā 2020. gadā

1.IEVADS – JAUNS MIGRĀCIJAS UN PATVĒRUMA PAKTS

Migrācija ir cilvēces vēstures pastāvīga iezīme, kas būtiski ietekmē Eiropas sabiedrību, tās ekonomiku un kultūru. Ja sistēma tiek labi pārvaldīta, migrācija var veicināt izaugsmi, inovāciju un sociālo dinamismu. Galvenās sabiedrības problēmas, ar kurām šodien saskaras pasaule – demogrāfija, klimata pārmaiņas, drošība, globālā sacensība par talantiem un nevienlīdzība – visas ietekmē arī migrāciju. Lai īstenotu tādus politikas pamatuzstādījumus kā brīva pārvietošanās Šengenas zonā, pamattiesību aizsardzība, drošības nodrošināšana un prasmju trūkumu novēršana, ir vajadzīga efektīva migrācijas politika. ES un tās dalībvalstu uzdevums – turpinot risināt steidzamās vajadzības – ir izveidot sistēmu, kas ilgtermiņā pārvalda un normalizē migrāciju un kas ir pilnībā balstīta uz Eiropas vērtībām un starptautiskajām tiesībām.

Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts ir jauna starta līniju šā uzdevuma veikšanai. Bēgļu krīze 2015.–2016. gadā atklāja būtiskus trūkumus, kā arī to, cik sarežģīti ir pārvaldīt situāciju, kas dažādas dalībvalstis ietekmē dažādi. Tā atklāja konkrētas problēmas un izcēla dienas gaismā atšķirības, kas mums ir jāatzīst un jāpārvar. Taču pats galvenais - tā uzsvēra fundamentālu, ES būtībai neatņemamu patiesību: ka ikviena darbība ietekmē pārējos. Kamēr dažas dalībvalstis joprojām saskaras ar ārējo robežu pārvaldības problēmām, citām ir jātiek galā ar daudzskaitlīgu migrantu ierašanos pa sauszemi vai jūru vai ar pārpildītiem uzņemšanas centriem, un citas joprojām saskaras ar liela skaita migrantu neatļautu kustību. Ir vajadzīgs jauns, noturīgs Eiropas satvars, lai pārvaldītu dalībvalstu politikas un lēmumu savstarpējo ietekmi un piedāvātu pienācīgus risinājumus iespējām un problēmām normālos apstākļos, saspringtās situācijās un krīzes laikā: sistēma, kas var nodrošināt noteiktību, skaidrību un pienācīgus apstākļus vīriešiem, sievietēm un bērniem, kuri ierodas ES, un kas arī ļautu eiropiešiem paļauties, ka migrācija tiek pārvaldīta efektīvi un humāni, pilnībā ievērojot mūsu vērtības.

Jaunajā paktā ir atzīts, ka nevienai dalībvalstij nebūtu jāuzņemas nesamērīga atbildība un ka visām dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāveicina solidaritāte.

Tas nodrošina vispusīgu pieeju, apvienojot politiku migrācijas, patvēruma, integrācijas un robežu pārvaldības jomā, atzīstot, ka vispārēja efektivitāte ir atkarīga no progresa visās jomās. Ar paktu tiek izveidoti ātrāki, netraucēti migrācijas procesi un migrācijas un robežu politikas stingrāka pārvaldība, ko atbalsta modernas IT sistēmas un efektīvākas aģentūras. Tā mērķis ir samazināt nedrošus un neatbilstīgus maršrutus un veicināt ilgtspējīgus un drošus likumīgus kanālus tiem, kam nepieciešama aizsardzība. Tas atspoguļo realitāti, ka lielākā daļa migrantu ierodas ES, izmantojot likumīgus kanālus, kas būtu labāk jāpielāgo ES darba tirgus vajadzībām. Un tas veicinās uzticēšanos ES politikai, novēršot pašreizējās īstenošanas nepilnības.  

Šai kopīgajai reakcijai jāietver ES attiecības ar trešām valstīm, jo migrācijas iekšējās un ārējās dimensijas ir nesaraujami saistītas – cieša sadarbība ar partneriem tieši ietekmē politikas efektivitāti Eiropas Savienībā. Neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršana, migrantu kontrabandas apkarošana, palīdzība bēgļiem, kas dzīvo trešās valstīs, un atbalsts labi pārvaldītai likumīgai migrācijai ir vērtīgi mērķi gan ES, gan mūsu partneriem, kas jāīsteno, izmantojot visaptverošas, līdzsvarotas un īpaši pielāgotas partnerības.

Izstrādājot jauno paktu, Komisija veica mērķorientētas augsta līmeņa tehniskas konsultācijas ar Eiropas Parlamentu, visām dalībvalstīm un dažādām ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības, sociālajiem partneriem un uzņēmumiem. Jaunā pakta pamatā ir pieredze, kas gūta iestāžu debatēs kopš Komisijas 2016. gada priekšlikumiem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tas saglabās kompromisus, kas jau ir panākti par pašreizējiem priekšlikumiem, un pievienos jaunus elementus, lai nodrošinātu kopējā satvarā nepieciešamo līdzsvaru, apvienojot visus patvēruma un migrācijas politikas aspektus. Tas novērsīs atšķirības starp dažādām realitātēm, ar kurām saskaras dažādas dalībvalstis, un veicinās savstarpēju uzticēšanos, nodrošinot rezultātus ar efektīvu īstenošanu. Kopīgi noteikumi ir būtiski, bet ar tiem vien nepietiek. Dalībvalstu savstarpējā atkarība arī liek nodrošināt pilnīgu, pārredzamu un konsekventu īstenošanu uz vietas.

2.KOPĒJS EIROPAS SATVARS MIGRĀCIJAS UN PATVĒRUMA PĀRVALDĪBAI

Kopš 2015.–2016. gada bēgļu krīzes problēmas ir mainījušās. Jauktās bēgļu un migrantu plūsmas ir izraisījušas lielāku sarežģītību un pastiprinātu vajadzību pēc koordinācijas un solidaritātes mehānismiem. ES un dalībvalstis ir ievērojami pastiprinājušas sadarbību migrācijas un patvēruma politikas jomā. Dalībvalstu reakcija uz neseno situāciju Morijas uzņemšanas centrā ir apliecinājusi atbildības dalīšanu un solidaritāti darbībā. Komisijas plāns sadarboties ar valstu iestādēm, lai izveidotu kopīgu izmēģinājuma projektu jaunam uzņemšanas centram, parāda, cik efektīva var būt sadarbība. Lai atbalstītu šā kopīgā izmēģinājuma projekta īstenošanu, Komisija kopā ar dalībvalstīm un ES aģentūrām izveidos integrētu darba grupu. Tomēr ad hoc atbildes pasākumi nevar sniegt ilgtspējīgu atbildi, un joprojām pastāv būtiskas strukturālas nepilnības gan izstrādē, gan īstenošanā. Neatbilstības starp valstu patvēruma un atgriešanas sistēmām, kā arī nepilnības to īstenošanā ir atklājušas efektivitātes trūkumu un raisījušas bažas par taisnīgumu. Tajā pašā laikā migrācijas un patvēruma politikas pienācīgai darbībai Eiropas Savienībā ir vajadzīga arī pastiprināta sadarbība migrācijas jomā ar partneriem ārpus ES.

Tādēļ ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kurā atzīta kolektīvā atbildība, risinātas visbūtiskākās problēmas, kas paustas sarunās kopš 2016. gada, jo īpaši saistībā ar solidaritāti, un novērstas īstenošanas nepilnības. Šī pieeja balstīsies uz progresu, kas panākts kopš 2016. gada, taču tā arī ieviesīs vienotu Eiropas satvaru un labāku migrācijas un patvēruma pārvaldības vadību, kā arī jaunu solidaritātes mehānismu. Tā ieviesīs konsekventākas un efektīvākas procedūras uz robežas, kā arī nodrošinās konsekventu uzņemšanas apstākļu standartu.

2.1.    Jaunas procedūras statusa ātrai noteikšanai ierašanās brīdī

ES uz tās ārējās robežas ir jālikvidē plaisa starp ārējo robežu kontroli un patvēruma un atgriešanas procedūrām. Šim procesam vajadzētu būt ātram, ar skaidriem un taisnīgiem noteikumiem par atļauju ieceļot un piekļuvi attiecīgajai procedūrai. Komisija ierosina izveidot vienotu procedūru pie robežas, kas piemērojama visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri bez atļaujas šķērso robežu, ietverot pirmsieceļošanas skrīningu, patvēruma procedūru un attiecīgā gadījumā ātras atgriešanas procedūru, tādējādi integrējot procesus, kuri pašlaik ir nošķirti.

Pirmais solis būtu pirmsieceļošanas skrīnings 2 , ko piemērotu visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri bez atļaujas šķērso ārējo robežu. Šis skrīnings ietvers identifikāciju, veselības un drošības pārbaudes, pirkstu nospiedumu ņemšanu un reģistrēšanu Eurodac datubāzē. Tas būs pirmais solis vispārējā patvēruma un atgriešanas sistēmā, agrīnā posmā palielinās pārredzamību attiecīgajām personām un vairos uzticēšanos sistēmai. Tas veicinās ciešāku sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm ar ES aģentūru atbalstu. Skrīnings paātrinās personas statusa un piemērojamās procedūras noteikšanas procesu. Lai nodrošinātu, ka vienas un tās pašas pārbaudes tiek veiktas visos neatbilstīgas ierašanās gadījumos pirms likumīgas ieceļošanas dalībvalsts teritorijā, dalībvalstīm būs jāveic skrīnings arī tad, ja persona izvairās no robežkontroles, bet vēlāk tiek identificēta kādas dalībvalsts teritorijā.

Komisija arī ierosina mērķtiecīgi grozīt tās 2016. gada priekšlikumu par jaunu Patvēruma procedūru regulu 3 , lai kā procesa otro posmu varētu efektīvāk un vienlaikus elastīgāk izmantot robežprocedūras. Noteikumi par patvēruma un atgriešanas robežprocedūrām tiktu apvienoti vienā tiesību aktā. Robežprocedūras ļauj paātrināt pieteikuma izskatīšanu, piemērojot paātrināšanas pamatus, piemēram, tādus jēdzienus kā droša izcelsmes valsts vai droša trešā valsts. Patvēruma pieprasījumi, kuriem ir nelielas izredzes tikt pieņemtiem, būtu ātri jāizskata bez likumīgas ieceļošanas dalībvalsts teritorijā. Tas attiektos uz prasībām, ko iesniedz pieteikuma iesniedzēji, kuri maldina iestādes, nāk no valstīm ar zemu atzīšanas līmeni un kuriem, visticamāk, nav vajadzīga aizsardzība, vai kuri rada draudus valsts drošībai. Lai gan patvēruma pieteikumi, kas iesniegti pie ES ārējām robežām, ir jāizvērtē kā daļa no ES patvēruma procedūrām, tie nerada automātiskas tiesības ieceļot ES. Parasto patvēruma procedūru turpinātu piemērot citiem patvēruma pieprasījumiem, un tā kļūtu efektīvāka, radot skaidrību tiem, kuru pieteikumi ir pamatoti. Turklāt vajadzētu būt iespējai pārcelt pieteikuma iesniedzējus robežprocedūras laikā, ļaujot procedūras turpināt citā dalībvalstī. 

Tām personām, kuru pieteikumi ir noraidīti patvēruma robežprocedūrā, nekavējoties tiktu piemērota ES atgriešanas robežprocedūra. Tas novērstu neatļautu kustību risku un raidītu skaidru signālu kontrabandistiem. Tas būtu īpaši svarīgs instruments maršrutos, kuros liela daļa patvēruma meklētāju ir no valstīm ar zemu atzīšanas līmeni.

Tiks ieviestas visas nepieciešamās garantijas, lai nodrošinātu, ka ikviena persona saņem individuālu novērtējumu un ka saglabājas visas būtiskās garantijas, pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu un pamattiesības. Īpaša uzmanība visneaizsargātāko personu vajadzībām ietvertu vispārēju atbrīvojumu no robežprocedūrām, ja nav iespējams nodrošināt vajadzīgās garantijas. Lai garantētu efektīvu piekļuvi patvēruma procedūrām un pamattiesību ievērošanu, dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Pamattiesību aģentūru kā papildu garantiju jau skrīninga posmā ieviesīs efektīvu uzraudzības mehānismu.

Jaunās procedūras ļaus patvēruma un migrācijas iestādēm efektīvāk novērtēt pamatotās prasības, ātrāk pieņemt lēmumus un tādējādi veicināt patvēruma un atgriešanas politikas labāku un uzticamāku darbību. Tas nāks par labu gan dalībvalstīm, gan ES kopumā: darbs būtu jāatbalsta ar ES aģentūru un ES fondu resursiem un zināšanām.

Patvēruma procedūru regula arī izveidotu pieejamu, efektīvu un savlaicīgu lēmumu pieņemšanas procesu, kura pamatā būtu vienkāršākas, skaidrākas un īsākas procedūras, pienācīgas procesuālās garantijas patvēruma meklētājiem un instrumenti, lai novērstu ierobežojumu apiešanu. Turpinot sarunas un balstoties uz iepriekšējām iestāžu diskusijām, īpaši svarīga nozīme būs drošas izcelsmes valsts un drošas trešās valsts jēdzienu lielākai saskaņošanai, izmantojot ES sarakstus, apzinot, piemēram, valstis Rietumbalkānos.

2.2.    Kopējs solidaritātes un dalītas atbildības satvars

Balstoties uz pieredzi, kas gūta sarunās par 2016. gada priekšlikumiem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, ir skaidrs, ka ir vajadzīga pieeja, kura pārvar pašreizējās Dublinas regulas ierobežojumus. Noteikumiem par tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu, vajadzētu būt daļai no kopējā satvara un piedāvāt viedākus un elastīgākus instrumentus, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielākajām problēmām. Komisija tāpēc atsauks savu 2016. gada priekšlikumu, ar ko groza Dublinas regulu, un aizstās to ar jaunu, plašāku instrumentu par patvēruma un migrācijas pārvaldības kopējo satvaru – Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu 4 . Šī reforma ir steidzama, un politiska vienošanās par pamatprincipiem būtu jāpanāk līdz 2020. gada beigām.

Šajā jaunajā kopējā satvarā tiks noteikti principi un struktūras, kas vajadzīgas integrētai pieejai migrācijas un patvēruma politikai, kura nodrošina taisnīgu atbildības sadali un efektīvi risina jautājumus saistībā ar tādu personu ierašanos, kurām tiešām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tādu personu ierašanos, kurām tā nav vajadzīga. Tas ietver jaunu solidaritātes mehānismu, lai nostiprinātu taisnīgumu ES patvēruma sistēmā, atspoguļojot dažādās problēmas, ko rada dažādas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, un nodrošinot, ka visi solidāri sniedz ieguldījumu, lai reālās vajadzības, ko rada migrantu un patvēruma meklētāju neatbilstīga ierašanās, netiktu risinātas tikai atsevišķās dalībvalstīs, bet gan ES kopumā. Solidaritāte nozīmē, ka visām dalībvalstīm būtu jāsniedz savs ieguldījums, kā to precizējusi Eiropas Savienības Tiesa 5 .

Jaunais solidaritātes mehānisms galvenokārt būs vērsts uz pārcelšanas vai atgriešanas sponsorēšanu. Saskaņā ar atgriešanas sponsorēšanu dalībvalstis sniegtu visu nepieciešamo atbalstu dalībvalstij, kas izjūt spiedienu, lai ātri atgrieztu tos, kuriem nav tiesību palikt, attiecīgi atbalstu sniedzošā dalībvalsts uzņemtos pilnu atbildību, ja atgriešana netiktu veikta noteiktā laikposmā. Dalībvalstis var pievērsties tām valstspiederībām, attiecībā uz kurām tās saskata labākas iespējas īstenot atgriešanu. Lai gan katrai dalībvalstij būtu jāsniedz ieguldījums pārcelšanas un/vai atgriešanas sponsorēšanā, un tiktu piemērots sadales koeficients, dalībvalstīm būs iespēja elastīgi izlemt, vai un kādā mērā sadalīt savus centienus starp pārceļamajām personām un personām, uz kurām attiektos atgriešanas sponsorēšana. Būtu arī iespēja izmantot citus solidaritātes veidus, piemēram, spēju veidošanu, operatīvo atbalstu, tehniskās un operatīvās zināšanas, kā arī atbalstu migrācijas ārējiem aspektiem. Nepārtraukti piedāvājot dalībvalstīm konkrētas alternatīvas pārcelšanai, drošības tīkls nodrošinās, ka spiediens uz dalībvalsti tiek efektīvi mazināts ar pārcelšanu vai atgriešanas sponsorēšanu. Būtu jāatzīst arī īpašā situācija saistībā ar meklēšanas un glābšanas operācijām un īpaši neaizsargātām grupām, tāpēc Komisija, pamatojoties uz Komisijas īstermiņa prognozēm par paredzamo izcelšanu krastā visos maršrutos, kā arī par neaizsargātām grupām, kurām, domājams, būs nepieciešama pārvietošana, izstrādās plānoto solidaritātes pasākumu kopumu, kas galvenokārt sastāvēs no pārcelšanām, kuru skaitu dalībvalstis norādīs par katru gadu.

Pašreizējie noteikumi par atbildības par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu nodošanu starp dalībvalstīm var būt stimuls neatļautai kustībai, jo īpaši, ja atbildības nodošana izriet no pieteikuma iesniedzēja uzvedības (piemēram, pieteikuma iesniedzēja bēgšanas gadījumā). Tāpēc sistēma ir jāstiprina un jānovērš nepilnības. Lai gan turpinās piemērot pašreizējos atbildības noteikšanas kritērijus, noteikumi par to, kas ir atbildīgs par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, būtu jāprecizē, lai sistēmu padarītu efektīvāku, atturētu no ļaunprātīgas izmantošanas un novērstu neatļautu kustību. Būtu jāparedz arī skaidri pienākumi pieteikuma iesniedzējam un noteiktas sekas, ja tie netiek pildīti. Papildu pasākums būs grozījumi direktīvā par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, lai starptautiskās aizsardzības saņēmējiem būtu stimuls palikt dalībvalstī, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību, ar iespēju iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu pēc trīs gadu likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās šajā dalībvalstī. Tas arī palīdzētu viņiem integrēties vietējās kopienās.

2.3.    Savstarpēja uzticēšanās spēcīgas pārvaldības un īstenošanas uzraudzības rezultātā

Lai robežu pārvaldība, patvēruma un atgriešanas politika būtu efektīvas, tām ir labi jādarbojas valsts līmenī un migrantu integrācijas gadījumā vietējā līmenī. Tāpēc valstu politikai ir jābūt saskaņotai ar vispārējo Eiropas pieeju. Jaunā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula centīsies to panākt ar ciešāku Eiropas sadarbību. Tas uzlabos plānošanu, sagatavotību un uzraudzību gan valstu, gan ES līmenī. Strukturēts process ļaus sniegt ES mēroga palīdzību, lai dalībvalstis varētu palīdzēt cita citai izveidot noturīgu, efektīvu un elastīgu sistēmu, kurā valstu stratēģijas integrē patvēruma un atgriešanas politiku valsts līmenī. Eiropas stratēģija vadītu un atbalstītu dalībvalstis. Komisija arī sagatavos ziņojumu par sagatavotību un ārkārtas situāciju plānošanu, pamatojoties uz dalībvalstu ikgadējiem ziņojumiem. Tas sniegtu uz nākotni vērstu perspektīvu jautājumu risināšanai saistībā ar migrācijas pārvaldības riskiem un iespējām, lai uzlabotu gan spēju, gan gatavību reaģēt.

Lai panāktu uzticēšanos ES un valstu politikai, būtiska nozīme ir īstenošanas konsekvencei, kas prasa pastiprinātu uzraudzību un operatīvo atbalstu no ES aģentūrām. Tas ietver sistemātiskāku Komisijas uzraudzību pār spēkā esošajiem un jaunajiem noteikumiem, tostarp izmantojot pārkāpumu procedūras.

Būtiska nozīme būs kvalitātes kontroles sistēmām, kas saistītas ar migrācijas pārvaldību, piemēram, Šengenas izvērtēšanas mehānismam un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) neaizsargātības novērtējumiem. Vēl viens svarīgs solis būs patvēruma sistēmu turpmākā uzraudzība, kas iekļauta jaunākajā kompromisā par jaunās Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras priekšlikumu. Jaunās pilnvaras sniegtu risinājumu dalībvalstu pieaugošajai vajadzībai pēc operatīvā atbalsta un norādījumiem par kopīgo patvēruma noteikumu īstenošanu, kā arī nodrošinātu lielāku konverģenci. Tas veicinātu savstarpēju uzticēšanos, izmantojot dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu jaunu uzraudzību un Komisijas spēju sniegt ieteikumus ar palīdzības pasākumiem. Šis tiesību akts būtu jāpieņem vēl šogad, lai šis praktiskais atbalsts būtu ātri pieejams, vienlaikus atzīstot, ka varētu būt vajadzīgs zināms laiks, lai ieviestu jaunās struktūras, piemēram, uzraudzību.

2.4.    Atbalsts bērniem un neaizsargātām personām

ES patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmai ir jānodrošina neaizsargāto grupu īpašās vajadzības, tostarp veicot pārmitināšanu. Šī Komisija bērnu vajadzības ir noteikusi par prioritāti, jo migrācijai pakļautie zēni un meitenes ir īpaši neaizsargāti 6 . Tas tiks pilnībā ņemts vērā plašākās iniciatīvās, kuru mērķis ir uzlabot bērnu tiesības un veicināt viņu intereses, piemēram, Bērnu tiesību stratēģijā, saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām par bēgļu un bērnu tiesībām un ES Pamattiesību hartu 7 .

ES patvēruma un atgriešanas noteikumu reforma ir iespēja stiprināt ES tiesību aktos noteiktās garantijas un aizsardzības standartus bērniem migrantiem. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka visos lēmumos, kas attiecas uz bērniem migrantiem, vispirms tiek ņemtas vērā bērna intereses un ka tiek ievērotas bērna tiesības tikt uzklausītam. Nepavadītu nepilngadīgo pārstāvji būtu jāieceļ ātrāk un tiem būtu jāpiešķir pietiekami resursi. Būtu jāstiprina Eiropas Aizbildnības tīkls 8 , un tam būtu jāpiešķir lielāka nozīme aizbildņu koordinēšanā, sadarbībā un spēju veidošanā. Nepavadīti bērni un bērni, kas jaunāki par divpadsmit gadiem, kopā ar viņu ģimenēm būtu jāatbrīvo no robežprocedūras, ja vien nepastāv bažas par drošību. Visās citās attiecīgajās patvēruma procedūrās būtu efektīvi jānodrošina bērniem specifiskas procesuālās garantijas un papildu atbalsts. Sistēmai jābūt pielāgotai, lai atspoguļotu bērnu īpašās vajadzības katrā posmā, nodrošinot efektīvas alternatīvas aizturēšanai, veicinot ātru ģimenes atkalapvienošanos un nodrošinot, ka tiek uzklausīts bērnu aizsardzības iestāžu viedoklis. Visās statusa noteikšanas procedūrās bērniem būtu jāpiedāvā pienācīga izmitināšana un palīdzība, tostarp juridiskā palīdzība. Visbeidzot, bērniem būtu jānodrošina ātra un no diskriminācijas brīva piekļuve izglītībai, kā arī agrīna piekļuve integrācijas pakalpojumiem.

Cilvēku tirdzniecības risks migrācijas maršrutos ir augsts, jo īpaši sievietes un meitenes ir pakļautas riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem seksuālas izmantošanas vai cita veida ar dzimumu saistītas vardarbības nolūkā. Cilvēku tirdzniecības tīkli ļaunprātīgi izmanto patvēruma procedūras un uzņemšanas centrus, lai identificētu potenciālos upurus 9 . Iespējamo upuru no trešām valstīm agrīna apzināšana būs īpašs temats Komisijas gaidāmajā pieejā cilvēku tirdzniecības izskaušanai, kā izklāstīts nesenajā Drošības savienības stratēģijā 10 .

2.5.    Efektīva un kopīga ES atgriešanas sistēma

ES migrācijas noteikumi var būt ticami tikai tad, ja personas, kurām nav tiesību uzturēties ES, tiek faktiski atgrieztas. Pašlaik tikai aptuveni trešdaļa cilvēku, kam uzdots atgriezties no dalībvalstīm, faktiski dodas prom. Tas mazina iedzīvotāju uzticēšanos visai patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmai un kalpo par stimulu neatbilstīgai migrācijai. Tas arī pakļauj personas, kas nelegāli uzturas, nestabiliem apstākļiem un padara tās neaizsargātas pret izmantošanu, ko veic noziedznieku tīkli. Atgriešanas efektivitāte dažādās dalībvalstīs pašlaik ir atšķirīga, lielā mērā atkarībā no valsts noteikumiem un spējām, kā arī no attiecībām ar konkrētām trešām valstīm. Ir vajadzīga kopēja ES atgriešanas sistēma, kas apvieno stiprākas struktūras ES iekšienē un efektīvāku sadarbību ar trešām valstīm atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā. Tā būtu jāizstrādā, pamatojoties uz Atgriešanas direktīvas pārstrādāto redakciju un efektīvu operatīvo atbalstu, tostarp ar Frontex starpniecību. Šai pieejai par labu nāktu Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā ierosinātais process, lai vajadzības gadījumā noteiktu pasākumus, kas stimulētu sadarbību ar trešām valstīm 11 . Kopējā ES atgriešanas sistēmā būtu jāintegrē atgriešanas sponsorēšana un jāpalīdz to sekmīgi īstenot.

Galvenais elements efektīvas ES atgriešanas sistēmas panākšanai ir 2018. gada priekšlikums pārstrādāt Atgriešanas direktīvu. Tas sniegtu būtiskus uzlabojumus atgriešanas politikas pārvaldībā. Tas palīdzētu novērst un samazināt bēgšanu un neatļautu kustību, nosakot vienotus kritērijus katra gadījuma izvērtēšanai un iespēju izmantot aizturēšanu sabiedriskās kārtības un drošības apsvērumu dēļ. Tas veicinātu atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmas, kas ir visefektīvākais un ilgtspējīgākais veids, kā veicināt atgriešanos. Tas arī uzlabotu izpildi, izmantojot īpaši pielāgotus IT rīkus un nosakot skaidru pienākumu procedūras dalībniekiem sadarboties, kā arī paātrinātu procedūras. Ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome vienotos par noteikumiem attiecībā uz kopīgiem novērtēšanas kritērijiem un aizturēšanu. Komisija ir gatava cieši sadarboties ar citām iestādēm, lai ātri panāktu vienošanos par pārskatīto direktīvu, kas nodrošina šos uzlabojumus: to sasniegt noteikti palīdzētu arī patvēruma un atgriešanas robežprocedūru noteikumu apvienošana jaunajā Patvēruma procedūru regulā, esošo nepilnību novēršana un iespēju apiet patvēruma sistēmu samazināšana.

Valstu centieniem atgriešanas jomā ir nepieciešams arī operatīvais atbalsts. Darbu atgriešanas jomā bieži vien kavē nepietiekamie finanšu un cilvēkresursi dalībvalstīs. Iekļaujot atgriešanu valstu stratēģijās saskaņā ar kopējo satvaru, būtu jāuzlabojas atgriešanas un atpakaļuzņemšanas operāciju plānošanai, resursiem un infrastruktūrai.

Frontex ir jāuzņemas vadošā loma kopējā ES atgriešanas sistēmā, nodrošinot, ka atgriešanas labi darbojas praksē. Kļūt par ES atgriešanas politikas operatīvo instrumentu vajadzētu būt Frontex prioritātei, ko varēs panākt, ieceļot īpašu izpilddirektora vietnieku un integrējot valdē vairāk speciālo zināšanu atgriešanas jomā 12 . Jaunā pastāvīgā korpusa izvietošana arī palīdzēs atgriešanas jomā. Frontex arī atbalstīs atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas ieviešanu ES un valstu līmenī, aptverot visus procedūras posmus no neatbilstīgas uzturēšanās atklāšanas līdz atpakaļuzņemšanai un reintegrācijai trešās valstīs. Tādējādi aģentūra var pilnībā izmantot savu potenciālu atbalstīt atgriešanu, sasaistot operatīvo sadarbību ar dalībvalstīm un efektīvu atpakaļuzņemšanas sadarbību ar trešām valstīm. 

Efektīva atgriešanas nodrošināšanas sistēma ir kopīga atbildība, un tai būs vajadzīgas spēcīgas pārvaldības struktūras, lai nodrošinātu saskaņotāku un efektīvāku pieeju. Šajā saistībā Komisija iecels Atgriešanas koordinatoru, kuru atbalstīs Augsta līmeņa atgriešanas tīkls. Koordinators sniegs tehnisku atbalstu, lai apvienotu ES atgriešanas politikas virzienus, pamatojoties uz dalībvalstu pozitīvo pieredzi atgriešanas pārvaldībā un veicinot atgriešanas procesa netraucētu un savstarpēji saistītu īstenošanu. Stratēģisko ievirzi nodrošinās operatīva stratēģija atgriešanas jomā. 

Atgriešana ir efektīvāka, ja to veic brīvprātīgi un kopā ar stingriem reintegrācijas pasākumiem. Brīvprātīgas atgriešanās veicināšana ir galvenais stratēģiskais mērķis, kas atspoguļots Komisijas 2018. gada priekšlikumā par Atgriešanas direktīvu, kā arī gaidāmajā stratēģijā par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju. Šajā stratēģijā tiks izklāstītas jaunas pieejas atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas shēmu izstrādei, veicināšanai un īstenošanai 13 , nosakot kopīgus mērķus un veicinot saskaņotību gan starp ES un valstu iniciatīvām, gan starp valstu shēmām. Šā darba pamatā var būt arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastiprinātās pilnvaras atgriešanas jomā.

2.6.    Jauna kopīga patvēruma un migrācijas datubāze

Netraucētam migrācijas un patvēruma procesam ir vajadzīga pienācīga nepieciešamās informācijas pārvaldība. Šajā nolūkā kopējā satvara atbalstam būtu jāturpina attīstīt Eurodac 14 . Komisijas 2016. gada priekšlikums, par kuru Eiropas Parlaments un Padome panāca provizorisku politisku vienošanos, jau paplašinātu Eurodac darbības jomu. Modernizēta Eurodac sistēma palīdzētu izsekot neatļautu kustību, novērst neatbilstīgu migrāciju un uzlabot atgriešanu. Ievērojot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, tiktu paplašināts glabāto datu loks, lai reaģētu uz īpašām vajadzībām: piemēram, Eiropas Parlaments un Padome jau bija vienojušies paplašināt sistēmas darbības jomu, attiecinot to arī uz pārmitinātām personām.

Šīs izmaiņas tagad būtu jāpapildina, lai modernizētā datubāzē varētu uzskaitīt atsevišķus pieteikuma iesniedzējus (nevis pieteikumus), lai palīdzētu piemērot jaunus noteikumus par atbildības nodošanu ES, atvieglotu pārcelšanu un nodrošinātu atgriežamo personu labāku uzraudzību. Jaunā sistēma palīdzētu izveidot nepieciešamo saikni starp patvēruma un atgriešanas procedūrām un sniegtu papildu atbalstu valsts iestādēm, kas nodarbojas ar patvēruma meklētājiem, kuru pieteikums jau ir noraidīts citā dalībvalstī. Tā varētu arī sekot līdzi atbalstam brīvprātīgai izceļošanai un reintegrācijai. Jaunā Eurodac sistēma būtu pilnībā sadarbspējīga ar robežu pārvaldības datubāzēm visaptverošas un integrētas migrācijas un robežu pārvaldības sistēmas ietvaros.

3.STABILA SISTĒMA GATAVĪBAI KRĪZĒM UN REAĢĒŠANAI UZ TĀM

Jaunā pakta mērķis – izveidot visaptverošu un stabilu migrācijas un patvēruma politiku – ir labākā aizsardzība pret krīzes situāciju risku. ES jau tagad ir labāk sagatavota nekā 2015. gadā, un kopējais satvars patvēruma un migrācijas pārvaldībai jau tagad nostiprinās ES pozīcijas, pastiprinot sagatavotību un padarot solidaritāti par pastāvīgu iezīmi. Tomēr ES vienmēr vajadzētu būt gatavai negaidītiem notikumiem.

ES ir jābūt gatavai risināt krīzes un nepārvaramas varas situācijas ar izturētspēju un elastību, zinot, ka dažāda veida krīzēm ir vajadzīgi dažādi risinājumi. Reaģēšanas efektivitāti var uzlabot ar sagatavošanās un prognozēšanas palīdzību. Tam ir vajadzīga uz pierādījumiem balstīta pieeja, lai uzlabotu paredzamību un palīdzētu sagatavot ES reakciju uz galvenajām tendencēm 15 . Tiks izdots jauns Migrācijas sagatavotības un krīzes plāns 16 , lai palīdzētu virzīties no reaģēšanas režīma uz sagatavotības un paredzamības režīmu. Tas apvienos visus esošos krīzes pārvarēšanas instrumentus un noteiks galvenos institucionālos, operatīvos un finansiālos pasākumus un protokolus, kuriem jābūt ieviestiem, lai nodrošinātu sagatavotību gan ES, gan valstu līmenī.

Plāns paredz dalībvalstu spēju pastāvīgu paredzēšanu un uzraudzību un nodrošina satvaru izturētspējas veidošanai un koordinētas reakcijas organizēšanai krīzes gadījumā. Pēc dalībvalsts lūguma operatīvo atbalstu sniegtu gan ES aģentūras, gan citas dalībvalstis. Tas balstītos uz karsto punktu pieeju un izmantotu neseno pieredzi saistībā ar reaģēšanu krīzes situācijās un civilo aizsardzību. Plāns ne tikai sāks darboties nekavējoties, bet arī kalpos par svarīgu operatīvu atbalstu ES spējai reaģēt saskaņā ar turpmākajiem pasākumiem. Tajā tiks izklāstīts pasākumu kopums, kurus var izmantot, lai risinātu krīzes, kas saistītas ar lielu skaitu neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu. Tomēr pieredze liecina, ka rīkkopai ir jāpievieno arī jauns elements.

Jauns tiesību akts paredzētu pagaidu un ārkārtas pasākumus, kas vajadzīgi krīzes apstākļos 17 . Šim instrumentam būs divi mērķi: pirmkārt, nodrošināt dalībvalstīm elastību reaģēt uz krīzes un nepārvaramas varas situācijām un piešķirt tūlītēju aizsardzības statusu krīzes situācijās un, otrkārt, nodrošināt, ka jaunajā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā izveidotā solidaritātes sistēma ir labi pielāgota krīzei, kam raksturīgs liels skaits neatbilstīgu ieceļotāju. Krīzes apstākļi prasa steidzamu rīcību, un tādēļ solidaritātes mehānismam ir jābūt spēcīgākam, un būtu jāsaīsina šo mehānismu reglamentējošie termiņi 18 . Tas arī paplašinātu obligātās pārcelšanas darbības jomu, iekļaujot, piemēram, pieteikumu iesniedzējus uz tūlītēju aizsardzību un tās saņēmējus, un atgriešanas sponsorēšanu.

Krīzes situācijās, kas ir tik vērienīgas, ka tās var pārslogot dalībvalstu patvēruma un migrācijas sistēmas, praktiskās grūtības, ar kurām saskaras dalībvalstis, tiktu atzītas, izmantojot dažas ierobežotas iespējas uz laiku atkāpties no parastajām procedūrām un termiņiem, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un neizraidīšanas principa ievērošanu 19 .

Aizsardzību, kas līdzvērtīga alternatīvajai aizsardzībai, varētu nekavējoties piešķirt iepriekš noteiktai cilvēku grupai, jo īpaši cilvēkiem, kuri saskaras ar ārkārtīgi augstu plaši izplatītas vardarbības risku bruņota konflikta dēļ viņu izcelsmes valstī. Ņemot vērā starptautiskās aizsardzības kvalifikācijas jēdzienu un noteikumu attīstību un to, ka jaunajos tiesību aktos būtu paredzēti noteikumi tūlītējas aizsardzības statusa piešķiršanai krīzes situācijās, Pagaidu aizsardzības direktīva tiktu atcelta 20 .

4.INTEGRĒTA ROBEŽU PĀRVALDĪBA 

Integrēta robežu pārvaldība ir neaizstājams ES politikas instruments, lai aizsargātu ES ārējās robežas un nodrošinātu Šengenas zonas integritāti un darbību bez iekšējo robežu kontroles. Tā ir arī visaptverošas migrācijas politikas būtiska sastāvdaļa: labi pārvaldītas ES ārējās robežas ir būtisks elements, lai kopīgi strādātu pie integrētas politikas patvēruma un atgriešanas jomā.

4.1.    ES ārējo robežu efektivitātes uzlabošana

Par ES ārējo robežu pārvaldību kopīgi atbild visas dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis, kā arī ES un tās aģentūras. Tas nozīmē arī to, ka nepilnību gadījumā ietekme ir divējāda – gan papildu problēmas attiecīgajai dalībvalstij, gan tādas sekas kā neatļauta kustība, kas ietekmē visas ES sistēmas uzticamību. Efektīva ES ārējo robežu pārvaldība ir būtisks elements Šengenas zonā bez iekšējo robežu kontroles.

Eiropas integrēto robežu pārvaldību īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze, ko veido dalībvalstu robežu un krasta apsardzes iestādes un Frontex. Tā ir veidota, lai novērstu sadrumstalotību un nodrošinātu saskaņotību starp dažādām ES politikas jomām.

Komisija sāks sagatavošanas procesu, lai 2021. gada pirmajā pusē iesniegtu politikas dokumentu daudzgadu stratēģiskās politikas un īstenošanas ciklam. Šis cikls nodrošinās kopēju satvaru, lai sniegtu stratēģiskas pamatnostādnes visiem attiecīgajiem dalībniekiem Eiropas un valstu līmenī robežu pārvaldības un atgriešanas jomā, izmantojot saistītas stratēģijas – Frontex izstrādāto ES tehnisko un operatīvo stratēģiju un dalībvalstu stratēģijas. Tas ļaus saskaņot visus attiecīgos juridiskos, finanšu un darbības instrumentus un rīkus gan ES iekšienē, gan ar mūsu ārējiem partneriem. To apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome.

ES jāspēj atbalstīt dalībvalstis pie ārējām robežām ātri, vērienīgi un elastīgi. Jaunās Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas ātra un pilnīga īstenošana ir izšķirošs solis uz priekšu. Tā stiprina ikdienas sadarbību un uzlabo ES reaģēšanas spējas. Kopīgu spēju attīstīšana un saistīta plānošana tādās jomās kā apmācība un iepirkums nozīmēs lielāku konsekvenci un lielāku efektivitāti. Frontex ikgadējie neaizsargātības novērtējumi ir īpaši svarīgi, novērtējot dalībvalstu gatavību stāties pretī apdraudējumiem un problēmām pie ārējām robežām un iesakot konkrētus korektīvus pasākumus neaizsargātības mazināšanai. Tie papildina izvērtējumus saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas mehānismu, ko kopīgi veic Komisija un dalībvalstis. Neaizsargātības novērtējumi arī palīdzēs pēc iespējas efektīvāk novirzīt aģentūras operatīvo atbalstu dalībvalstīm.

Ar jauno regulu tiek izveidots pastāvīgs operacionālo darbinieku korpuss, kurā ir apvienoti aģentūras un dalībvalstu darbinieki, un noteiktas izpildes pilnvaras: tā būtiski stiprina ES spēju reaģēt uz dažādām situācijām pie ārējām robežām. Pastāvīgs korpuss ar 10 000 darbiniekiem joprojām ir būtisks, lai spētu ātri un pietiekami reaģēt. Pastāvīgā korpusa pirmajai norīkošanai vajadzētu būt pabeigtai 2021. gada 1. janvārī.

4.2.    IT sistēmu pilnīga sadarbspēja

Spēcīgām ārējām robežām ir vajadzīgas arī mūsdienīgas un sadarbspējīgas IT sistēmas, lai sekotu līdzi ieceļojušajiem un patvēruma meklētājiem. Kad dažādas sistēmas sāks darboties, tās veidos integrētu IT robežu pārvaldības platformu, kas pārbaudīs un sekos līdzi visu ES teritorijā likumīgi ieceļojušo trešo valstu valstspiederīgo – bezvīzu režīma vai vīzas turētāju – tiesībām uzturēties ES teritorijā, palīdzot noteikt uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumus 21 .

Sadarbspēja savienos visas Eiropas robežu, migrācijas, drošības un tiesiskuma sistēmas un nodrošinās, ka visas šīs sistēmas “sadarbojas” viena ar otru, ka neviena pārbaude netiek izlaista nesavienotas informācijas dēļ un ka valsts iestāžu rīcībā ir pilnīga, ticama un precīza vajadzīgā informācija. Tas ievērojami veicinās cīņu pret identitātes viltošanu. Katra sistēma saglabās ieviestos aizsardzības pasākumus. Ir būtiski, lai šīs jaunās un atjauninātās informācijas sistēmas būtu gatavas sākt darbu un pilnībā sadarbspējīgas līdz 2023. gada beigām, kā arī lai tiktu modernizēta Šengenas Informācijas sistēma. Komisija arī iesniegs vajadzīgos grozījumus ierosinātajā Eurodac regulas pārskatīšanā, lai to integrētu šajā pieejā tā, ka Eurodac arī pilnībā piedalās neatbilstīgas migrācijas kontrolē un neatļautas kustības atklāšanā ES. Uzticēšanās Šengenas zonai tiks vēl vairāk stiprināta, līdz 2025. gadam pilnībā digitalizējot vīzu procedūru ar digitālu vīzu un iespēju iesniegt vīzu pieteikumus tiešsaistē.

Saspringtais grafiks ES informācijas sistēmu jaunās arhitektūras izveidei prasa gan uzraudzību, gan atbalstu sagatavošanās darbiem dalībvalstīs un aģentūrās. Komisijas ātrās brīdināšanas process IT sistēmām nodrošinās agrīno brīdināšanu un, ja vajadzīgs, ātrus un mērķtiecīgus koriģējošus pasākumus. Par to reizi divos gados rīkos augsta līmeņa īstenošanas forumu, kurā piedalīsies dalībvalstu, Komisijas un aģentūru augstākā līmeņa koordinatori.

4.3.    Kopīga Eiropas pieeja meklēšanai un glābšanai

Kopš 2014. gada ir pieaudzis mēģinājumu skaits, cenšoties sasniegt Eiropu ar kuģošanai nederīgiem kuģiem, un jūrā ir gājuši bojā daudzi cilvēki. Tas ir mudinājis ES, dalībvalstis un privātos dalībniekus ievērojami palielināt jūras meklēšanas un glābšanas spējas Vidusjūrā. ES kopīgā jūras operācija EUNAVFOR MED Sophia un Frontex koordinētās operācijas, piemēram, Themis, Poseidon un Indalo, kopš 2015. gada ir palīdzējušas veikt vairāk nekā 600 000 glābšanas pasākumu.

Palīdzība tiem, kas jūrā nonākuši briesmās, ir gan morāls pienākums, gan pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Lai gan valstu iestādes joprojām ir pilnībā atbildīgas par attiecīgo starptautisko tiesību noteikumu īstenošanu, meklēšana un glābšana ir arī būtisks elements Eiropas integrētajā robežu pārvaldībā, ko īsteno kā Frontex 22 un valstu iestāžu kopīgu atbildību, tādēļ ir būtiski uzlabot Frontex piekļuvi jūras un aviācijas spējām.

Bīstami mēģinājumi šķērsot Vidusjūru joprojām rada lielu risku un rada iespējas darboties noziedznieku tīkliem. Migrantu izcelšana krastā būtiski ietekmē patvērumu, migrāciju un robežu pārvaldību, jo īpaši piekrastes dalībvalstīs. Ir ļoti svarīgi izstrādāt koordinētāku ES pieeju attīstībā esošajai meklēšanas un glābšanas praksei, kas balstīta uz solidaritāti. Galvenajiem elementiem vajadzētu būt šādiem.

·Atzīt meklēšanas un glābšanas īpatnības ES migrācijas un patvēruma tiesiskajā regulējumā. Kopš 2019. gada janvāra pēc dalībvalstu pieprasījuma Komisija ir koordinējusi vairāk nekā 1800 personu pārcelšanu, kas izceltas krastā pēc privātu kuģu veiktām glābšanas operācijām. Lai gan Komisija turpinās sniegt operatīvo atbalstu un proaktīvu koordināciju, ir vajadzīgs paredzamāks solidaritātes mehānisms personu izcelšanai krastā. Jaunā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula nodrošinās palīdzību ar pārcelšanu pēc izcelšanas krastā meklēšanas un glābšanas operāciju rezultātā. Tam būtu jāpalīdz nodrošināt atbalsta nepārtrauktību un izvairīties no nepieciešamības pēc ad hoc risinājumiem.

·Frontex būtu jāsniedz lielāks operatīvais un tehniskais atbalsts ES kompetences ietvaros, un jāizvieto dalībvalstīs jūras resursi, lai uzlabotu to spējas un tādējādi palīdzētu glābt dzīvības jūrā.

·Ievērojami jāpastiprina sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm, jo īpaši ņemot vērā meklēšanas un glābšanas darbības, kas pēdējos gados ir attīstījušās, regulāri iesaistoties privātajiem dalībniekiem. Lai saglabātu kuģošanas drošību un nodrošinātu efektīvu migrācijas pārvaldību, Komisija izdod ieteikumu par dalībvalstu sadarbību attiecībā uz operācijām, ko veic kuģi, kuri pieder vai kurus ekspluatē privātas struktūras ar mērķi veikt meklēšanas un glābšanas darbības 23 . Šī sadarbība būtu jāvirza arī ar meklēšanas un glābšanas ekspertu grupas starpniecību, ko izveidojusi Komisija, lai veicinātu sadarbību un paraugprakses apmaiņu. 

·Komisija arī sniedz norādījumus par to, kā efektīvi īstenot ES noteikumus par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās veicināšanas definēšanu un novēršanu 24 un kā novērst humānās palīdzības sniedzēju kriminalizāciju 25 .

·ES stiprinās sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai novērstu bīstamus braucienus un neatbilstīgu šķērsošanu, tostarp izmantojot īpaši pielāgotas migrantu kontrabandas apkarošanas partnerības ar trešām valstīm 26 .

4.4.    Šengenas zona, kas labi darbojas

Šengenas zona ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem. Taču tā ir saskārusies ar grūtībām reaģēt uz mainīgo situāciju pie Savienības robežām, ko izraisa trūkumi un nepilnības, kā arī atšķirīgas valstu patvēruma, uzņemšanas un atgriešanas sistēmas. Šie elementi palielina gan patvēruma meklētāju, gan migrantu, kuri būtu jāatgriež, neatļautu kustību. Pasākumi, par kuriem jau ir panākta vienošanās un kuri tagad ir jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei, palīdzēs nodrošināt lielāku konsekvenci patvēruma un migrācijas sistēmu standartos. Turpmāki pasākumi saskaņā ar jauno paktu – skrīninga un robežprocedūras, pastiprinātas ārējās robežas, konsekventākas patvēruma un atgriešanas procedūras saskaņā ar kopējā satvara integrēto pieeju – arī ievērojami pastiprina Šengenas zonu.

Bažas par esošajiem trūkumiem ir veicinājušas iekšējo robežu pagaidu kontroles uzsākšanu. Jo ilgāk šīs pārbaudes turpinās, jo vairāk jautājumu tiek uzdots par to pagaidu raksturu un samērīgumu. Pagaidu kontroli var izmantot tikai ārkārtas apstākļos, lai reaģētu uz situācijām, kas nopietni ietekmē sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību. Kā galējam līdzeklim tām būtu jāpaliek spēkā tikai tik ilgi, kamēr pastāv ārkārtēji apstākļi: piemēram, nesenajos Covid-19 pandēmijas ārkārtas apstākļos tika ieviesti iekšējo robežu kontroles pasākumi, bet lielākā daļa no tiem tagad ir atcelti.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar daudzajām krīzēm pēdējo piecu gadu laikā, Komisija nāks klajā ar Šengenas nākotnes stratēģiju, kurā būs iekļautas iniciatīvas spēcīgākai un pilnīgākai Šengenas zonai. Tā ietvers jaunu virzību uz priekšu saistībā ar Šengenas Robežu kodeksu, izdarot secinājumus par pašreizējo stāvokli sarunās par Komisijas 2017. gada priekšlikumu. Tā aptvers arī Šengenas izvērtēšanas mehānisma uzlabojumus, lai tas kļūtu par pilnībā efektīvu instrumentu Šengenas darbības izvērtēšanai un uzlabojumu efektīvas īstenošanas nodrošināšanai. Efektīvs Šengenas izvērtēšanas mehānisms ir būtisks instruments darbotiesspējīgai Šengenas zonai, kas vairo uzticēšanos, pārbaudot, kā dalībvalstis īsteno Šengenas noteikumus. Ir svarīgi, lai dalībvalstis novērstu izvērtēšanas laikā konstatētos trūkumus. Ja dalībvalstis to pastāvīgi nedara vai ja kontrole pie iekšējām robežām tiek saglabāta ilgāk, nekā tas ir vajadzīgs, Komisija sistemātiskāk apsvērs pārkāpumu procedūru uzsākšanu. 

Robežkontrolei pie iekšējām robežām ir arī alternatīvi risinājumi – piemēram, policijas pārbaudes var būt ļoti rezultatīvas, un jaunas tehnoloģijas un vieda IT sadarbspējas izmantošana var palīdzēt samazināt kontroļu intensitāti. Pašlaik atpakaļuzņemšanas nolīgumi paliek spēkā arī starp dalībvalstīm, un tos varētu īstenot sekmīgāk.

Pamatojoties uz darbu, kas jau paveikts, lai veicinātu šos pasākumus 27 , Komisija izveidos atbalsta un sadarbības programmu, lai palīdzētu dalībvalstīm maksimāli izmantot šo pasākumu potenciālu. Komisija izveidos īpašu Šengenas forumu, iesaistot attiecīgās valsts iestādes, piemēram, Iekšlietu ministrijas un (robež)policiju valsts un reģionālā līmenī, lai veicinātu konkrētāku sadarbību un lielāku uzticēšanos. Reizi gadā forumā būtu jāorganizē politiska līmeņa diskusijas, lai valstu ministri, Eiropas Parlamenta deputāti un citas ieinteresētās personas varētu dot politisku impulsu šim procesam.

5.CĪŅAS PRET MIGRANTU KONTRABANDU PASTIPRINĀŠANA

Kontrabanda ietver migrantu organizētu ekspluatāciju, peļņas gūšanas nolūkos pilnīgi nerespektējot cilvēka dzīvību. Šī noziedzīgā darbība kaitē gan ES humanitārajiem, gan migrācijas pārvaldības mērķiem. Jaunais ES rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu 2021.–2025. gadam būs vērsts uz noziedzīgo tīklu apkarošanu, un saskaņā ar ES Drošības savienības stratēģiju tas veicinās sadarbību un atbalstīs darbu tiesībaizsardzības jomā, vēršoties pret migrantu kontrabandu, kas bieži vien ir saistīta arī ar cilvēku tirdzniecību. Rīcības plāna pamatā būs Eiropola un tā Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra, Frontex, Eurojust un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras veikums. Jauni pasākumi un pastiprināta aģentūru sadarbība pievērsīsies problēmām tādās jomās kā finanšu izmeklēšana, aktīvu atgūšana un dokumentu viltošana, kā arī jaunai parādībai – digitālajai kontrabandai 28 .

Esošie noteikumi cīņai pret migrantu kontrabandu 29 ir sevi apliecinājuši kā iedarbīgu tiesisko regulējumu cīņā pret tiem, kuri veicina cilvēku neatļautu ieceļošanu, tranzītu un uzturēšanos. Pašlaik tiek apsvērts, kā modernizēt šos noteikumus 30 . Komisija jautājumā par privātu personu kriminālatbildību ieviesīs skaidrību, sniedzot norādījumus par to, kā īstenot kontrabandas apkarošanas noteikumus, un skaidri norādīs, ka par juridiskā pienākuma, proti, cilvēku nelaimē glābšanas uz jūras, izpildi nevar noteikt kriminālatbildību.

Viens no kontrabandas uz ES virzītājspēkiem ir vēlme atrast darbu ES bez nepieciešamā juridiskā statusa. Komisija izvērtēs, kā pastiprināt Direktīvas par sankcijām pret darba devējiem efektivitāti, un izvērtēs turpmākas rīcības nepieciešamību. Komisija arī sadarbosies ar Eiropas Darba iestādi nolūkā koordinēt valstu iestāžu centienus un nodrošināt direktīvas efektīvu īstenošanu, kas ir nepieciešams, lai, nodrošinot iedarbīgu aizliegumu nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas neatbilstīgi, novērstu neatbilstīgu migrāciju.

Kontrabandas apkarošana ir kopīgs uzdevums, kura veikšanai nepieciešama starptautiska sadarbība un koordinācija, kā arī efektīva robežu pārvaldība. 2020. gada jūlija ministru konferencē, kurā piedalījās ES un Āfrikas partneri, tika apliecināta savstarpēja apņemšanās risināt šo problēmu 31 . Jaunais ES Rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu stimulēs sadarbību starp ES un trešām valstīm, veidojot mērķtiecīgas partnerības migrantu kontrabandas apkarošanai, kuras savukārt būs daļa no plašākām partnerībām ar galvenajām trešām valstīm. Tas ietvers atbalstu izcelsmes un tranzīta valstīm, veidojot spējas gan tiesībaizsardzības sistēmu, gan operatīvo spēju jomā, sekmējot policijas un tiesu iestāžu efektīvu rīcību. ES arī uzlabos informācijas apmaiņu ar trešām valstīm un darbības uz vietas, sniedzot atbalstu kopīgām operācijām un kopējām izmeklēšanas grupām, kā arī īstenojot informācijas kampaņas par neatbilstīgas migrācijas riskiem un likumīgām alternatīvām. ES aģentūrām būtu arī intensīvāk jāsadarbojas ar partnervalstīm. Eiropols stiprinās sadarbību ar Rietumbalkānu valstīm un Komisija un Eiropols strādās pie līdzīgiem nolīgumiem ar Turciju un citām kaimiņvalstīm. Komisija šo uzdevumu iekļaus arī sadarbībā ar Āfrikas Savienību (ĀS).

Kopējās drošības un aizsardzības politikas operācijas un misijas turpinās sniegt nozīmīgu ieguldījumu situācijās, kad cīņa pret neatbilstīgu migrāciju vai migrantu kontrabandu ietilpst to pilnvarās. Papildinot esošās misijas, piemēram, Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā un Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā, Vidusjūras centrālajā daļā pašlaik tiek īstenota operācija “EUNAVFOR MED IRINI” un palīdz sagraut kontrabandas tīklus.

Imigrācijas sadarbības koordinatori nodrošina vērtīgu saikni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu. Eiropas Imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla regulas 32 pilnīga ieviešana vēl vairāk konsolidēs šo tīklu un pastiprinās cīņu pret kontrabandu.

6.DARBS AR MŪSU STARPTAUTISKAJIEM PARTNERIEM

Lielākā daļa migrantu ceļo atbilstīgi un droši, un labi pārvaldīta migrācija, kuras pamatā ir partnerība un atbildības dalīšana, var pozitīvi ietekmēt gan izcelsmes, gan tranzīta un galamērķa valstis. 2019. gadā bija vairāk nekā 272 miljoni starptautisko migrantu 33 , un lielākā daļa migrācijas notika starp jaunattīstības valstīm. Demogrāfiskās un ekonomiskās tendences, politiskā nestabilitāte un konflikti, kā arī klimata pārmaiņas liecina par to, ka migrācija arī turpmākajos gados joprojām būs nozīmīga parādība un globāla problēma. Labi funkcionējoša migrācijas politika ir partnervalstu, ES un pašu bēgļu un migrantu interesēs.

Priekšnoteikums šā jautājuma risināšanai ir sadarbība ar mūsu partneriem, pirmkārt un galvenokārt balstoties uz divpusēju iesaisti apvienojumā ar reģionālām un daudzpusējām saistībām. Migrācija ir centrālais jautājums ES vispārējās attiecībās ar galvenajām izcelsmes un tranzīta partnervalstīm. ES un tās partneriem ir savas intereses un instrumenti, lai rīkotos. Visaptverošas, līdzsvarotas un īpaši pielāgotas partnerības var sniegt savstarpējus ieguvumus ekonomikā, ilgtspējīgā attīstībā, izglītībā un prasmēs, stabilitātē un drošībā, kā arī attiecībās ar diasporām. Darbs ar partneriem arī palīdz ES pildīt tās pienākumu nodrošināt aizsardzību tiem, kam tā ir vajadzīga, un pildīt savu pasaulē lielākās humānās palīdzības sniedzējas lomu. Atbilstīgi jaunajam paktam sadarbība ar partnervalstīm tiks pastiprināta visās sadarbības jomās. Komisija un Augstais pārstāvis kopā ar dalībvalstīm nekavējoties sāks darbu pie šīs pieejas īstenošanas praksē, veidojot dialogu un sadarbību ar mūsu partneriem.

6.1.    Mūsu starptautisko partnerību ietekmes maksimāla palielināšana

ES ir jāpārskata savas prioritātes – vispirms no aspekta, kādu vietu ārējās attiecībās un citās politikas jomās ieņem migrācija, un pēc tam izvērtējot, ko tas nozīmē mūsu vispārējām attiecībām ar konkrētiem partneriem. Visaptverošās partnerībās migrācija būtu jāizvirza kā pamatjautājums, pamatojoties uz ES un partnervalstu interešu izvērtējumu. Ir svarīgi risināt sarežģītās migrācijas problēmas un to pamatcēloņus tā, lai labumu gūtu ES un tās pilsoņi, partnervalstis, un paši migranti un bēgļi. Strādājot kopā, ES un tās partneri var uzlabot migrācijas pārvaldību, padziļināt kopējos centienus kopīgu problēmu risināšanā un iespēju izmantošanā.

Pieejā nepieciešams izmantot plašu politikas rīku klāstu, un tai ir jābūt elastīgai: gan individuāli pielāgotai, gan spējīgai pielāgoties laika gaitā. Dažādas politikas jomas, piemēram, attīstības sadarbība, drošība, vīzas, tirdzniecība, lauksaimniecība, ieguldījumi un nodarbinātība, enerģētika, vide un klimata pārmaiņas, kā arī izglītība būtu jārisina vienā veselumā. Tās vislabāk var īstenot kā daļu no individuāli pielāgotas pieejas patiesas savstarpēji izdevīgas partnerības pamatā. Tāpat ir svarīgi paturēt prātā to, ka migrācijas jautājumi, piemēram, robežu pārvaldība vai efektīvāka atgriešanas un atpakaļuzņemšanas īstenošana var būt politiski jutīgi partneriem. Risinot šodienas jautājumus – pirmkārt un galvenokārt zaudētās dzīvības, kā arī migrācijas pārvaldības nepilnības –, nozīmē strādāt kopā tā, lai katrs apzinātos savu atbildību.

Nepietiek ar iesaisti tikai ES līmenī: efektīva koordinācija starp ES līmeni un dalībvalstīm ir nepieciešama visos līmeņos: divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī. Pastāvīga saziņa starp ES un dalībvalstīm par migrāciju un kopīga nostāja pret partneriem ir apliecinājusi, ka tā ir izšķirīga, demonstrējot ES kopējās saistības. ES jo īpaši būtu jāizmanto dažu dalībvalstu pieredze un privileģētā saikne ar galvenajiem partneriem – pieredze liecina, ka dalībvalstu pilnīga iesaistīšanās ES migrācijas partnerībās, tai skaitā apvienojot līdzekļus un zināšanas dažādos ES trasta fondos, ir veiksmes atslēga.

ES ir apliecinājusi ticamību un spēku, pildot savu lomu starptautiskajā un daudzpusējā vidē, tostarp aktīvi iesaistoties Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un cieši sadarbojoties ar tās aģentūrām. ES būtu jābalstās uz nozīmīgo progresu, kas panākts reģionālā līmenī, īstenojot konkrētus dialogus un regulējumus 34 un iesaistoties partnerībās ar tādām organizācijām kā Āfrikas Savienība. Turpmākas inovatīvas partnerības varētu balstīties uz ĀS-ES-ANO darba grupas Lībijas jautājumos pozitīvo piemēru. Pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām īpašais konteksts attiecībās ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm ir ārkārtīgi svarīgs migrācijas sadarbības satvara noteikšanai un efektīvai īstenošanai.

Pēdējos gados ir padziļinājies dialogs ar vairākiem nozīmīgiem partneriem 35 . Īpaša prioritāte ir piešķirta ES kaimiņiem. Ekonomiskās iespējas, jo īpaši jauniem cilvēkiem, bieži ir labākais veids, kā samazināt neatbilstīgas migrācijas spiedienu. Darbu, ko veic attiecībā uz migrantu kontrabandu, var minēt kā piemēru tam, cik ļoti svarīgas ir attiecības ar Ziemeļāfrikas valstīm. Rietumbalkāniem ir nepieciešama individuāli pielāgota pieeja gan ņemot vēra ģeogrāfiskās atrašanās vietu, gan ņemot vērā to nākotni ES sastāvā: koordinācija var palīdzēt nodrošināt to, ka tās kā nākamās dalībvalstis ir labi sagatavotas konstruktīvai reakcijai uz kopīgām problēmām, attīstot to spējas un robežprocedūras, lai tuvinātu tās ES, ņemot vērā to paplašināšanās perspektīvu. ES un Turcijas 2016. gada paziņojums atspoguļoja ciešāku iesaisti un dialogu ar Turciju, tai skaitā atbalstu tās centieniem uzņemt aptuveni 4 miljonus bēgļu 36 . Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā turpina apmierināt miljoniem bēgļu pamatvajadzības, un pastāvīgs un ilgtspējīgs ES finansējums jebkādā veidā būs būtisks 37 .

Migrācija ir būtiska pieejas daļa atbilstīgi kopīgajam paziņojumam “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku”, lai padziļinātu ekonomiskās un politiskās saites nobriedušās un plašās attiecībās 38 un sniegtu praktisku atbalstu. Tas, ka realitātē pastāv daudzi migrācijas maršruti, arī uzsver nepieciešamību sadarboties ar partnervalstīm Āzijā 39 un Latīņamerikā.

Mums jāatzīst, ka attiecībās ar visiem šiem partneriem Covid-19 pandēmija jau rada milzīgus traucējumus. Tam jābūt svarīgam elementam redzējumā par sadarbību, kuras pamatā ir savstarpējas intereses, kura palīdz veidot stiprāku, izturētspējīgu ekonomiku, kas nodrošina izaugsmi un darbvietas vietējiem iedzīvotājiem un vienlaikus samazina neatbilstīgas migrācijas spiedienu.

Kopš 2015. gada ES finansējums bēgļu un migrācijas jautājumiem ārpus ES vairāk nekā 9 miljardu € apmērā ir pierādījis, ka ir nepieciešams ES migrācijas mērķu sasniegšanā. Eiropadome 2020. gada jūlijā uzsvēra, ka to nepieciešams attīstīt turpmāk un vairāk saskaņotā veidā programmās visās attiecīgajās ES budžeta pozīcijās 40 . ES ārējā finansējuma stratēģiska un uz politiku balstīta plānošana būs nepieciešama, lai īstenotu šo jauno visaptverošo pieeju migrācijai. Ar migrāciju saistītajām darbībām paredzētais 10 % mērķis, kas ierosināts Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā, atzīst, ka līdzekļiem ir jāatbilst vajadzībām, kuras izriet no ES pieaugošajām starptautiskajām saistībām, kā arī jābūt pietiekami elastīgiem, lai pielāgotos apstākļiem. Ierosinātā ES ārējo finanšu instrumentu struktūra paredz arī papildu elastību, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem vai krīzēm.

6.2.    Aizsardzība tiem, kam tā nepieciešama, un atbalsts uzņemošajām valstīm

ES darba ārkārtas un humanitāro vajadzību apmierināšanai pamatā ir cilvēcības, objektivitātes, neitralitātes un neatkarības principi. Tiek lēsts, ka visā pasaulē ir pārvietoti vairāk nekā 70 miljoni cilvēku: vīrieši, sievietes un bērni, tostarp gandrīz 30 miljoni bēgļu un patvēruma meklētāju 41 . Lielākā daļa no viņiem ir izmitināti jaunattīstības valstīs, un ES patur spēkā savu apņemšanos palīdzēt.

Sniedzot šo atbalstu, ES var balstīties uz sasniegumiem sadarbībā ar plašu partneru loku. Cilvēku humanitārā evakuācija no Lībijas uz Ārkārtas tranzīta mehānismiem Nigērā un Ruandā turpmākai pārmitināšanai palīdzēja visneaizsargātākajiem izbēgt no neapskaužamiem apstākļiem. Arī turpmāk būs nepieciešama palīdzība Sīrijas krīzes skartajiem bēgļiem un viņu uzņēmējām valstīm. Miljoni bēgļu un viņu uzņēmējkopienas Turcijā, Libānā, Jordānijā vai Irākā katru dienu saņem atbalstu no mērķorientētiem instrumentiem, piemēram, ES Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā un ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā.

Kā atkārtoti tika uzsvērts 2019. gada decembrī Pasaules bēgļu forumā, ES ir apņēmības pilna turpināt īstenot savu stingro apņemšanos sniegt dzīvības glābšanai paredzētu atbalstu miljoniem bēgļu un pārvietotu cilvēku, kā arī sekmēt ilgtspējīgus uz attīstību vērstus risinājumus 42 .

6.3.    Ekonomisko iespēju veidošana un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršana

Neatbilstīgas migrācijas un pārvietošanas pamatcēloņi, kā arī cilvēku migrācijas tiešie faktori ir sarežģīti 43 .

ES ir pasaulē lielākā attīstības palīdzības sniedzēja. Tā arī turpmāk būs svarīgs elements ES sadarbībā ar citām valstīm, tai skaitā migrācijas jautājumos. Darbs pie stabilas un saliedētas sabiedrības veidošanas, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas un tautu attīstības, darbvietu un ekonomisko iespēju sekmēšanas, demokrātijas, labas pārvaldības, miera un drošības veicināšanas un klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanas var palīdzēt cilvēkiem sajust, ka viņu nākotne ir pašu mājās. Komisijas priekšlikumos par nākamās paaudzes ārējās politikas instrumentiem migrācija tiek sistemātiski ņemta vērā plānošanas procesā. Palīdzība mērķtiecīgi tiks novirzīta tām valstīm, kurās ir būtiska migrācijas dimensija. Instrumentu priekšlikumos ir iestrādāta elastība, jo pēdējo gadu pieredze ir parādījusi, ka salīdzinājumā ar finansējumu, kas iepriekš noteikts konkrētām valstīm vai programmām, instrumentu, piemēram, trasta fondu, elastīgums ir galvenais priekšnoteikums ātram sniegumam, kad tas nepieciešams.

Daudzas citas rīcībpolitikas var izmantot tam, lai palīdzētu veidot stabilitāti un labklājību partnervalstīs 44 . Konfliktu novēršana un atrisināšana, kā arī miers, drošība un pārvaldība bieži vien ir šo centienu stūrakmeņi. Tirdzniecības un ieguldījumu politika jau palīdz risināt pamatcēloņus, radot darbvietas un perspektīvas miljoniem strādnieku un lauksaimnieku visā pasaulē. Ieguldījumu palielināšana, izmantojot tādus instrumentus kā Ārējo investīciju plānu, var sniegt būtisku devumu ekonomikas attīstībā, izaugsmē un nodarbinātībā. Pārvedumu potenciāla labāka izmantošana arī var palīdzēt ekonomikas attīstībai. Sadarbība izglītības, prasmju un pētniecības jomā, kā arī tādās politikas jomās kā digitālā joma, enerģētika vai transports arī palīdz padziļināt ekonomikas attīstību. Kad vien tas būs nozīmīgi, ES izmantos šīs rīcībpolitikas sadarbībā ar partnervalstīm jaunā pakta ietvaros.

6.4.    Partnerības migrācijas pārvaldības un vadības stiprināšanai

Atbalsts ES partneriem efektīvu migrācijas pārvaldības un vadības spēju attīstīšanā būs galvenais elements abpusēji izdevīgās partnerībās, ko ES cenšas attīstīt. ES var atbalstīt spēju veidošanu atbilstīgi partneru vajadzībām. Tas palīdzēs partnervalstīm pārvaldīt neatbilstīgu migrāciju, pārvietošanu un apkarot migrantu kontrabandas tīklus 45 . Plašāk tiks izmantoti tādi rīki kā stratēģiskā komunikācija, sniedzot informāciju par legālās migrācijas iespējām un skaidrojot neatbilstīgas migrācijas riskus, kā arī cīnoties pret dezinformāciju. Turklāt atkarībā no konteksta un situācijas ES var palīdzēt partnervalstīm stiprināt robežu pārvaldības spējas, tostarp stiprinot to meklēšanas un glābšanas spējas jūrā vai uz sauszemes, izmantojot labi funkcionējošas patvēruma un uzņemšanas sistēmas vai veicinot brīvprātīgu atgriešanos uz trešām valstīm vai migrantu integrāciju 46 .

ES sadarbība ar partnervalstīm migrācijas pārvaldības jomā turpinās nodrošināt migrantu un bēgļu tiesību aizsardzību, apkarot diskrimināciju un darbaspēka ekspluatāciju un nodrošināt, ka viņu pamatvajadzības tiek apmierinātas, sniedzot galvenos pakalpojumus. Atbalsts var būt mērķorientēts uz to, lai maksimāli palielinātu migrācijas pozitīvo ietekmi un mazinātu negatīvās sekas partnervalstīm, piemēram, samazinot pārvedumu izmaksas, mazinot intelektuālā darbaspēka emigrāciju vai veicinot cirkulāro migrāciju.

Dalībvalstīm ir būtiska loma šāda praktiska atbalsta sniegšanā, kā to uzskatāmi parāda auglīgā sadarbība cīņā pret migrantu kontrabandu – tās ietvaros kopīgas izmeklēšanas grupas izmanto valstu iestāžu praktiskās zināšanas.

ES vajadzētu izmantot visus tās rīcībā esošos rīkus, lai sniegtu operatīvo atbalstu jaunajām partnerībām, tai skaitā padziļināti iesaistot ES aģentūras. Paplašināta Frontex darbības joma tagad būtu jāizmanto sadarbības ar partneriem īstenošanai. Sadarbība ar Rietumbalkāniem, tostarp izmantojot ES statusa nolīgumus ar Rietumbalkānu partneriem, ļaus Frontex robežsargiem sadarboties ar valstu robežsargiem partnervalsts teritorijā. Tagad Frontex var arī sniegt praktisku atbalstu partneru robežu pārvaldības spēju attīstīšanā un sadarbībai ar partneriem nolūkā optimizēt brīvprātīgu atgriešanos. Komisija turpinās mudināt tās kaimiņvalstis noslēgt nolīgumus 47 . Attiecībā uz patvērumu pašlaik iespējas sadarboties ar trešām valstīm ir ierobežotas, taču labi funkcionējoša migrācijas pārvaldība galvenajos migrācijas maršrutos ir nepieciešama gan aizsardzībai, gan patvēruma un atgriešanas procedūrām. Jaunā ES Patvēruma aģentūra varētu strādāt pie spēju veidošanas un operatīvā atbalsta trešām valstīm un atbalstīt ES un dalībvalstu pārmitināšanas shēmas, pamatojoties uz esošo sadarbību ar ANO aģentūrām, piemēram, ANO Bēgļu aģentūru UNHCR un Starptautisko Migrācijas organizāciju.

6.5.    Atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas veicināšana

Tādi darba virzieni kā ekonomisko iespēju radīšana, stabilitātes palielināšana vai migrantu kontrabandas novēršana var samazināt neatbilstīgo ieceļotāju skaitu ES un to personu skaitu ES, kurām nav tiesību uzturēties. Tomēr tām personām, kurām nav tiesību uzturēties, ir jāizveido efektīva atgriešanas sistēma. Dažas no tām var izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespējas, un to vajadzētu proaktīvi atbalstīt. Pašlaik viens no galvenajiem trūkumiem Eiropas migrācijas pārvaldībā ir grūtības efektīvi atgriezt tos, kuri to nevēlas. Cieša sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm ir priekšnoteikums labi funkcionējošai atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas sistēmai.

Dalībvalstu rīcību 48 atgriešanas jomā nepieciešams apvienot ar jaunu virzību uzlabot sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā ar trešām valstīm, papildinot to ar sadarbību reintegrācijas jomā, lai nodrošinātu atgriešanas ilgtspēju. Tam pirmkārt un galvenokārt nepieciešams pilnībā un efektīvi īstenot divdesmit četrus esošos ES nolīgumus un kārtību par atpakaļuzņemšanu, kas noslēgti ar trešām valstīm, pabeigt uzsāktās sarunas par atpakaļuzņemšanu un attiecīgi sākt jaunas sarunas, kā arī nepieciešami praktiski sadarbības risinājumi, lai palielinātu efektīvu atgriešanu skaitu. 

Šīs pārrunas būtu jāskata saistībā ar visu ES un dalībvalstu rīcībpolitiku, rīku un instrumentu kopumu, ko var apvienot stratēģiskā veidā. Pirmais solis tika sperts, Vīzu kodeksā 49 izveidojot saikni starp sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā un vīzu izsniegšanu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija vismaz reizi gadā izvērtēs līmeni, kādā notiek trešo valstu sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā, un ziņos Padomei. Komisiju var informēt arī ikviena dalībvalsts, ja tā saduras ar būtiskām un pastāvīgām praktiskām problēmām sadarbībā ar kādu trešo valsti atpakaļuzņemšanas jomā, tad tiks uzsākts ad-hoc izvērtējums. Pēc izvērtējuma Komisija var ierosināt ierobežojošu vīzu pasākumu piemērošanu vai labas sadarbības gadījumā ierosināt labvēlīgus vīzu pasākumus.

Vīzu politiku var izmantot arī tam, lai ierobežotu nepamatotus patvēruma pieteikumus no bezvīzu režīma valstīm, paturot prātā, ka gandrīz ceturtā daļa no dalībvalstīs saņemtajiem iesniegumiem tika saņemti no pieteikuma iesniedzējiem, kuri var ieceļot Šengenas+ zonā bez vīzas. Izvērstāka sadarbība un informācijas apmaiņa palīdzētu atklāt vīzu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus. Vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismā ir paredzēta bezvīzu režīma valstu sistemātiska izvērtēšana, izmantojot konkrētus kritērijus, tostarp neatbilstīgas migrācijas riskus un ļaunprātīgus patvēruma pieteikumus. Galarezultātā trešās valstis var tikt svītrotas no bezvīzu režīma saraksta.

Lai sasniegtu Eiropadomes izvirzīto mērķi 50  mobilizēt attiecīgas rīcībpolitikas un rīkus, turpmāk nepieciešams īstenot vērienīgākus kopīgus centienus. Tādēļ ierosinātajā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā ir ietverta iespēja, ka Komisija, sniedzot Padomei ziņojumu par faktisko stāvokli sadarbībā atpakaļuzņemšanas jomā, varētu noteikt turpmākus efektīvus pasākumus sadarbības stimulēšanai un uzlabošanai, tādējādi sekmējot atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, ietverot arī citas politikas jomas trešo valstu interesēs 51 , vienlaikus ņemot vērā Savienības vispārējās intereses un attiecības ar konkrēto trešo valsti. Šajā ziņā svarīga būs sadarbība ar Augsto pārstāvi. Komisijai, Augstajam pārstāvim un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka progress atpakaļuzņemšanas jomā papildina progresu citās partnerības jomās. Tam būtu vajadzīga likumdošanas, politikas un finansēšanas instrumentu lielāka koordinācija un elastība, apvienojot rīcību gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

Nākotnē būtisks elements būs brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģija, kurā būs noteiktas jaunas pieejas trešās valstīs un ietverta labāka saikne ar citām attīstības iniciatīvām un valstu stratēģijām, lai palielinātu trešo valstu spējas un atbildību. Stratēģijas efektīvai īstenošanai būs vajadzīga cieša sadarbība ar Frontex saskaņā ar tās pastiprinātajām pilnvarām atgriešanas jomā un kopējās ES atgriešanas sistēmas ietvaros.

6.6.    Likumīgu kanālu ieceļošanai Eiropā izstrāde

Droši kanāli aizsardzības piedāvāšanai tiem, kam tā ir vajadzīga, iznīcina stimulus doties bīstamos ceļojumos, lai sasniegtu Eiropu, kā arī apliecina solidaritāti ar trešām valstīm, kuras izmitina bēgļus. Likumīga migrācija var sniegt labumu mūsu sabiedrībai un ekonomikai. Kamēr dalībvalstis patur tiesības noteikt to uzņemamo cilvēku skaitu no trešām valstīm, kuri ieradušies darba meklējumos, ES kopējai migrācijas politikai ir jāatspoguļo ES ekonomikas integrācija un dalībvalstu darba tirgu savstarpējā atkarība. Tādēļ ES rīcībpolitikām ir jāsekmē vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp valstu darba tirgiem kā migrācijas galamērķiem. Tām būtu arī jāpalīdz dalībvalstīm izmantot savu dalību ES kā priekšrocību talantu piesaistē.

Pārmitināšana ir izmēģināts un pārbaudīts veids, kā nodrošināt aizsardzību visneaizsargātākajiem bēgļiem. Pēdējos gados jau ir ievērojami palielinājusies pārmitināšana uz ES, un šis darbs būtu jāturpina plašākā apmērā. Komisija iesaka formalizēt ad hoc shēmu, kas ietver apmēram 29 500 pārmitināšanas vietas, kuru dalībvalstīs jau īsteno, attiecinot to uz divu gadu laikposmu (2020.-2021.g.) 52 (Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā nebūs iespējams izpildīt visas pārmitināšanas saistības). Lai nodrošinātu ES pārmitināšanas centienu netraucētu turpināšanu pēc 2021. gada un apstiprinātu ES vadošo lomu pasaulē pārmitināšanas jomā, Komisija aicinās dalībvalstis uzņemties saistības, sākot ar 2022. gadu. Tas tiks atbalstīts no ES budžeta un ietvers papildu risinājumus aizsardzības iegūšanai, piemēram, humanitāras uzņemšanas shēmas un pasākumus – tādus kā studiju vai ar darbu saistītas shēmas. Ar mērķi attīstīt kopienas sponsorēšanas Eiropas modeli, kas ilgākā termiņā var nodrošināt labākus integrācijas rezultātus, ES, nodrošinot finansējumu, spēju veidošanu un zināšanu apmaiņu sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, arī atbalstīs dalībvalstis, kuras vēlas izveidot kopienas vai privātas sponsorēšanas shēmas.

Migrācijas partnerību ietvaros ES arī strādā ar partnervalstīm pie likumīgiem kanāliem ieceļošanai Eiropā, atverot ceļu sadarbībai pie shēmām, lai ar likumīgu migrāciju saskaņotu cilvēku, prasmju un darba tirgus vajadzības. Vienlaikus likumīgu ieceļošanas kanālu izstrādei būtu jāpalīdz samazināt neatbilstīgo migrāciju, kas bieži vien noved pie nedeklarēta darba un darbaspēka ekspluatācijas ES. Komisija pastiprinās atbalstu dalībvalstīm, lai kopā ar partnervalstīm palielinātu legālo migrāciju kā pozitīvu stimulu un saskaņā ar ES prasmju un darba tirgus vajadzībām, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci.

ES ir būtiski sasniegumi darbaspēka mobilitātes shēmu jomā. Likumīgas migrācijas izmēģinājuma projekti 53 ir apliecinājuši, ka, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu, ES var palīdzēt dalībvalstīm īstenot shēmas, kas atbilst darba devēju vajadzībām. ES ir arī atvērusi “Erasmus+” un profesionālo apmācību programmas trešo valstu valstspiederīgajiem un piedāvājusi atbalsta dotācijas diasporas mobilizācijai. Tomēr pašreizējo shēmu darbības joma un mērķi ir ierobežoti.

Pastiprināta un visaptverošāka pieeja 54 piedāvātu sadarbību ar partnervalstīm un palīdzētu palielināt savstarpēji izdevīgu starptautisko mobilitāti. Tādēļ Komisija uzsāks talantu partnerības, pastiprinot saistības atbalstīt legālo migrāciju un mobilitāti ar galvenajiem partneriem. Tās vispirms būtu jāievieš ES kaimiņvalstīs, Rietumbalkānos un Āfrikā ar mērķi to darbību paplašināt citos reģionos. Tās nodrošinās visaptverošu ES politikas satvaru, kā arī finansiālu atbalstu sadarbībai ar trešām valstīm, lai labāk saskaņotu darbaspēka un prasmju vajadzības ES, kā arī būs daļa no ES instrumentu kopuma partnervalstu stratēģiskai iesaistīšanai migrācijas jautājumu risināšanā. Būs nepieciešama dalībvalstu cieša iesaiste, tāpat kā privātā sektora un sociālo partneru līdzdalība un partnervalstu atbildība. Talantu partnerību uzsākšanai Komisija organizēs augsta līmeņa konferenci ar dalībvalstīm un galvenajām ES ieinteresētajām personām.

Talantu partnerībām vajadzētu būt iekļaujošām, tām būtu jāveido spēcīga sadarbība starp attiecīgajām iestādēm (piemēram, darba un izglītības ministrijām, darba devējiem un sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem un diasporu apvienībām). Komisija stimulēs šo sadarbību ar mērķtiecīgiem informatīviem pasākumiem un izveidos iesaistīto uzņēmumu tīklu.

Talantu partnerības nodrošinās vienotu sistēmu ES un dalībvalstu rīku mobilizācijai. Pienesumu varētu dot visas ES finansējuma plūsmas ārējo attiecību, iekšlietu, pētniecības un izglītības jomā (Erasmus+). Partnerības apvienotu tiešu atbalstu mobilitātes shēmām darba vai apmācības jomā ar spēju veidošanu tādās jomās kā darba tirgus vai prasmju apzināšana, profesionālā izglītība un apmācība, atgriezušos migrantu integrācija un diasporas mobilizācija. Lielāka uzmanība izglītībai palīdzētu atbalstīt un pastiprināt ieguldījumus vietējās prasmēs.

Visaptverošas pieejas migrācijai un mobilitātei ietvaros vīzu pasākumi var būt pozitīvs stimuls sadarbībā ar trešām valstīm. Nesen pārskatītā Vīzu kodeksa 55 pilnīga īstenošana un papildu centieni vīzu atvieglotas izsniegšanas jomā ar trešām valstīm nodrošinās lielāku konsekvenci un varētu sekmēt bona fide īstermiņa mobilitāti, tai skaitā studentu apmaiņu. Īstermiņa mobilitāte varētu papildināt citus likumīgus ieceļošanas kanālus, lai uzlabotu augšupējo sadarbību ar trešām valstīm (piemēram, apturot neatbilstīgas migrācijas plūsmas).

7.PRASMJU UN TALANTU PIESAISTE ES

Darbs ar trešām valstīm pie likumīgiem ieceļošanas kanāliem pilnībā atbilst ES interesēm. Eiropas iedzīvotāji noveco, un to skaits samazinās 56 . Strukturālo spiedienu, ko tas sagaidāms radīs uz darba tirgu, papildina specifisku prasmju trūkums dažādās vietās un nozarēs, piemēram, veselības, medicīniskās aprūpes un lauksaimniecības jomā. Likumīgi uzturošos migrantu ieguldījums prasmju trūkuma mazināšanā un ES darba tirgus dinamikas palielināšanā tika atzīts nesen atjauninātajā Prasmju programmā Eiropai 57 . 

Iekšzemes darbaspēka aktivizēšana un tā prasmju uzlabošana ir nepieciešama, bet nav pietiekama, lai novērstu visu esošo un prognozēto darbaspēka un prasmju trūkumu. Taču process jau notiek: 2018. gadā dalībvalstis vairāk nekā 775 000 trešo valstu valstspiederīgajiem izsniedza pirmās uzturēšanās atļauju nodarbinātības nolūkos 58 . Darbinieki no trešām valstīm jau aizpilda lielākās vakances vairākās profesijās visās dalībvalstīs 59 , tai skaitā profesijās, kas bija svarīgas reaģēšanai uz Covid-19 60 . Kopīgā paziņojumā ar Komisiju Eiropas sociālie partneri ir uzsvēruši migrējošo darba ņēmēju potenciālu dot ieguldījumu zaļajā un digitālajā pārejā, nodrošinot Eiropas darba tirgum nepieciešamās prasmes 61 . Tomēr ES pašlaik zaudē globālajās sacensībās par talantiem 62 . Kamēr dalībvalstis ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz to personu skaitu, ko tās uzņem darba nolūkos, uzlabots regulējums ES līmenī nodrošinātu dalībvalstīm un uzņēmumiem vislabākās iespējas piesaistīt tiem nepieciešamos talantus.

Papildus talantu partnerību izveidei ir svarīgi pabeigt iesākto darbu pie ES Zilās kartes direktīvas reformas, lai piesaistītu augsti kvalificētus spējīgus speciālistus 63 . Komisija atzīst dalībvalstu atšķirīgās darba tirgus situācijas un to vēlmi pēc elastīguma, saglabājot valstu shēmas, kas individuāli pielāgotas konkrētām darba tirgus vajadzībām. Vienlaikus reformai ir jārada faktiska ES pievienotā vērtība, piesaistot prasmes ar iedarbīgu un elastīgu ES mēroga instrumentu. Tam nepieciešami iekļaujošāki uzņemšanas nosacījumi, pilnveidotas tiesības, ātras un elastīgas procedūras, uzlabotas iespējas pārvietoties un strādāt dažādās dalībvalstīs un vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp valstu un ES sistēmām. Jaunai ES mēroga shēmai vajadzētu būt atvērtai augsta līmeņa profesionālo prasmju un attiecīgās pieredzes atzīšanai. Tai vajadzētu būt arī iekļaujošai, aptverot tādas kategorijas kā augsti kvalificēti starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai gūtu labumu no viņu prasmēm un veicinātu viņu integrāciju ES sabiedrībā. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ātri pabeigt sarunas un ir gatava strādāt pie kompromisa šajā virzienā.

Studentu un pētnieku starptautiskā mobilitāte var palielināt Eiropas universitātēm un pētniecības iestādēm pieejamo speciālo zināšanu kopumu, palielinot mūsu centienus pārvaldīt pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku. Nesen pārskatītās Studentu un pētnieku direktīvas 64 pilnīga īstenošana ir būtiska, lai atvieglotu un padarītu pievilcīgāku ierašanos ES un veicinātu zināšanu apriti, pārvietojoties starp dalībvalstīm. Talantu partnerības var arī tieši atbalstīt shēmas, kas veicina studentu un pētnieku mobilitāti.

Varētu darīt vairāk, lai palielinātu ES legālās migrācijas regulējuma ietekmi uz Eiropas demogrāfiskajām un migrācijas problēmām 65 . ES likumīgas migrācijas sistēmā pastāv virkne raksturīgu trūkumu (sadrumstalotība, ES noteikumu ierobežotais tvērums, neatbilsmes starp dažādām direktīvām un sarežģītas procedūras), kurus varētu novērst ar dažādiem pasākumiem – sākot ar labāku izpildi un beidzot ar jauniem tiesību aktiem. Komisija, pastiprinot sadarbību un dialogu ar dalībvalstīm, vispirms nodrošinās, lai spēkā esošais regulējums ir pilnībā un efektīvi īstenots.

Ar trim jauniem pasākumu kopumiem Komisija, reaģējot uz vispārējo mērķi piesaistīt ES nepieciešamos talantus, novērsīs arī galvenos trūkumus. Tiktu veicināta gan dažādu prasmju līmeņu darba ņēmēju uzņemšana ES, gan to trešo valstu darba ņēmēju, kuri jau atrodas ES, mobilitāte ES iekšienē.

·Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvas 66 pārskatīšana, kura patlaban netiek pietiekami izmantota un nenodrošina efektīvas tiesības uz mobilitāti ES iekšienē. Mērķis būtu izveidot patiesu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, it īpaši stiprinot pastāvīgo iedzīvotāju tiesības pārvietoties un strādāt citās dalībvalstīs.

·Vienotās atļaujas direktīvas 67 pārskatīšana, kura nav pilnībā sasniegusi savu mērķi vienkāršot uzņemšanas procedūras trešo valstu darba ņēmējiem. Tajā tiktu meklēti veidi, kā vienkāršot un precizēt tiesību aktu darbības jomu, tai skaitā uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumus mazkvalificētiem un vidēji kvalificētiem darba ņēmējiem.

·Turpināt izvērst ES talantu kopumu trešo valstu kvalificētiem darba ņēmējiem, kas varētu darboties kā ES mēroga platforma starptautiskai rekrutēšanai, ar kuras starpniecību kvalificēti trešo valstu valstspiederīgie varētu paust interesi migrēt uz ES, un tos, pamatojoties uz savām vajadzībām, varētu identificēt ES migrācijas iestādes un darba devēji 68 .

Komisija ir arī uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par prasmju un talantu piesaistīšanu. Tās mērķis ir noteikt papildu jomas, kurās varētu uzlabot ES regulējumu, tostarp pieņemot jaunus tiesību aktus. Tā arī piesaista jaunas idejas, lai palielinātu ES pievilcību, sekmētu prasmju pielāgošanu un labāk aizsargātu migrējošus darba ņēmējus no ekspluatācijas. Apspriešanās ietvaros Komisija turpinās dialogu ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem par visām šīm iniciatīvam. Rezultāti kalpos par pamatu ES talantu rezerves izveidei un palīdzēs Komisijai izlemt, kādas iniciatīvas vēl ir vajadzīgas, lai risinātu ilgtermiņa problēmas šajā jomā.

8.ATBALSTS INTEGRĀCIJAI IEKĻAUJOŠĀKAI SABIEDRĪBAI

Stipras un taisnīgas migrācijas pārvaldības sistēmas daļa ir nodrošināt, ka ikviens, kurš likumīgi uzturas ES, var baudīt Eiropas sabiedrības sniegto komfortu, labklājību un kohēziju un to vairot. 2019. gadā gandrīz 21 miljons trešo valstu valstspiederīgo likumīgi uzturējās ES 69 . Sekmīga integrācija nāk par labu gan attiecīgajām personām, gan vietējām kopienām, kurās tās integrējas. Tā veicina sociālo kohēziju un ekonomisko dinamismu. Tā sniedz pozitīvus piemērus tam, kā Eiropa var pārvaldīt migrācijas un daudzveidības ietekmi, veidojot atvērtu un noturīgu sabiedrību. Taču, neraugoties uz daudziem veiksmes stāstiem, pārāk daudzi migranti un mājsaimniecības ar migrantu izcelsmi joprojām saskaras ar problēmām saistībā ar bezdarbu, izglītības vai apmācības iespēju trūkumu un ierobežotu sociālo mijiedarbību. Piemēram, 2019. gadā trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības izredzes joprojām bija izteikti nelielas – 20-64 gadu vecuma grupā vien 60 %, salīdzinot ar aptuveni 74 % uzņēmējvalstu valstspiederīgo. Tas rada iedzīvotājiem bažas par integrācijas tempu un dziļumu, un ir leģitīms sabiedriskās kārtības apsvērums, lai panāktu integrācijas īstenošanu.

Tādēļ migrantu un viņu ģimeņu integrācija ir pamatelements ES programmā sociālās iekļaušanas veicināšanai. Lai arī par integrācijas politiku galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, ES kopš rīcības plāna 70 pieņemšanas 2016. gadā ir palielinājusi savu atbalstu dalībvalstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Eiropas Integrācijas tīkls darbojas ar mērķi palielināt par integrāciju atbildīgo valsts iestāžu sadarbību un savstarpēju mācīšanos. ES ir arī stiprinājusi sadarbību ar vietējām un reģionālajām iestādām un pilsonisko sabiedrību un izveidojusi jaunas partnerības ar darba devējiem un sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem 71 . Komisija nesen ir atjaunojusi Eiropas partnerību integrācijai ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, lai sniegtu iespējas bēgļiem integrēties Eiropas darba tirgū 72 . Tam vajadzētu veicināt turpmāku dialogu un turpmāku sadarbību, lai piesaistītu mūsu ekonomikai nepieciešamās prasmes.

Tagad šis darbs ir jāpadziļina, lai nodrošinātu, ka jēgpilnas iespējas tiek sniegtas visiem, kuri ir mūsu ekonomikas un sabiedrības dalībnieki. Īstenojot prioritāti mūsu eiropeiskās dzīvesziņas popularizēšanai, Komisija pieņems Rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 2021.-2024. gadam. Tā pamatelements būs migrantu un viņu ģimeņu integrācija. Šis darbs sniegs stratēģiskas norādes un noteiks konkrētas darbības, lai veicinātu migrantu iekļaušanu un plašāku sociālo kohēziju, satuvinot attiecīgās ieinteresētās personas un atzīstot, ka galvenā loma ir reģionāliem un vietējiem dalībniekiem. Tā balstīsies uz visām attiecīgajām rīcībpolitikām un rīkiem pamatjomās, piemēram, sociālā iekļaušana, nodarbinātība, izglītība, veselība, vienlīdzība, kultūra un sports, nosakot to, kā migrantu integrācijai vajadzētu būt ietvertai centienos sasniegt ES mērķus katrā jomā. Galvenais mērķis būs nodrošināt, ka migranti pilnībā var izmantot Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tajā tiks atzīts, ka cilvēki ar migrantu izcelsmi (piemēram, ārvalstnieki vai otrās paaudzes migranti) bieži saskaras ar līdzīgām integrācijas problēmām kā trešo valstu valstspiederīgie. Darbības ietvers tiešu atbalstu tiem, kas aktīvi darbojas “uz vietas”, un aptvers visus pasākumus, kuri nepieciešami migrantiem un viņu ģimenēm ceļā uz veiksmīgu integrāciju un sociālo iekļaušanu. Komisija tagad apspriežas, lai uzzinātu ieinteresēto personu, iedzīvotāju un migrantu viedokļus par iespējamām darbībām migrantu un ES pilsoņu ar migrantu izcelsmi integrācijas un sociālās iekļaušanas veicināšanai.

Lai nodrošinātu, ka migranti tiek aktīvi iesaistīti ES migrācijas politikas izstrādē, Komisija veido neoficiālu ekspertu grupu migrantu viedokļu izskatīšanai. Viens no tās pirmajiem uzdevumiem būs devums Rīcības plāna par integrāciju un iekļaušanu sagatavošanā, taču tā arī varēs sniegt padomus un speciālās zināšanas Komisijai par iniciatīvu izstrādi un īstenošanu jebkurā migrācijas un patvēruma jomā.

9.TURPMĀKĀ RĪCĪBA

Šajā jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā ir izklāstīta pieeja “no sākuma līdz beigām”, kas nepieciešama taisnīgai, efektīvai un ilgtspējīgai migrācijas pārvaldībai Eiropā. Tagad ES būs jāparāda sava griba īstenot jauno paktu. Tas ir vienīgais ceļš, kā nepieļaut tādu notikumu atkārtošanos, kādus šajā mēnesī pieredzējām Morijā: izveidojot sistēmu, kas atbilst problēmas mērogam. Kopējs Eiropas migrācijas pārvaldības satvars ir vienīgais veids, kā panākt vajadzīgo ietekmi. Rīcībpolitiku apvienošana šādā veidā ir būtiska, lai nodrošinātu skaidrību un rezultātus, kas nepieciešami, lai iedzīvotāji noticētu tam, ka ES gūs stabilus un humānus rezultātus.

Šāda sistēma var darboties tikai tad, ja tai ir nepieciešamie rīki rezultātu sasniegšanai. Tas nozīmē spēcīgu tiesisko regulējumu, kurš spēj nodrošināt savstarpējai uzticībai nepieciešamo skaidrību un mērķtiecību, kurā ir skaidri un taisnīgi noteikumi tiem, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība, un tiem, kuriem nav tiesību uzturēties. Tā nosaka, ka migrācijas pārvaldības efektīvai uzlabošanai migrācijai jābūt savstarpēji izdevīgu partnerību ar trešām valstīm centrā. Tā aicina īstenot pārdomātu pieeju likumīgai migrācijai, lai atbalstītu ekonomikas vajadzību pēc talantiem un sociālo vajadzību pēc integrācijas. Tai arī nepieciešams pietiekams budžets, kas atspoguļotu ES migrācijas politikas kopīgos pienākumus un kopējās priekšrocības ES iekšienē un ārpus tās.

Visbeidzot, tai ir vajadzīga visu iesaistīšanās un apņemšanās. Tādēļ jaunais pakts ir balstīts uz rūpīgām apspriedēm ar Eiropas Parlamentu un Padomi, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Tā pamatā ir mūsu vērtības, bet tas sniegs arī vajadzīgos rezultātus. Komisija uzskata, ka rezultātā ir panākts interešu un vajadzību līdzsvars, kas pelnījis ikviena atbalstu. Komisija tagad aicina Eiropas Parlamentu un Padomi dot jaunu impulsu. Pirmais solis būtu līdz šā gada beigām panākt vienotu izpratni par jauno solidaritātes mehānismu, kā arī par atbildības elementiem: jauno skrīningu un robežprocedūru, un pēc tam ātri pieņemt visu nepieciešamo tiesību aktu kopumu. Strādājot kopā, ES var un tai ir jānodrošina, ka tiek ātri īstenota patiesi kopēja migrācijas un patvēruma politika.

(1)

     Skatīt 2.5. iedaļu.

(2)

     Priekšlikums regulai, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām, COM(2020) 612, 2020. gada 23. septembris.

(3)

     Grozīts priekšlikums Regulai, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES, COM(2020) 611, 2020. gada 23. septembris.

(4)

     Priekšlikums regulai par patvērumu un migrācijas pārvaldību, COM(2020) 610, 2020. gada 23. septembris.

(5)

     Spriedums apvienotajās lietās C-715/17, C-718/17 un C-719/17 Komisija pret Poliju, Ungāriju un Čehijas Republiku.

(6)

     Paziņojums par bērnu migrantu aizsardzību (COM(2017) 211, 2017. gada 12. aprīlis), kurā ieteikts visaptverošs pasākumu kopums, lai stiprinātu bērnu aizsardzību visos migrācijas procesa posmos.

(7)

     ES Bērnu garantijā tiks ņemtas vērā arī bērnu migrantu īpašās vajadzības, kā arī rīcības plāns integrācijai un iekļaušanai (sk. 8. iedaļu turpmāk).

(8)

     Par tīklu tika paziņots 2017. gada paziņojumā (sk. 6. zemsvītras piezīmi). Tajā ir apvienotas aizbildnības iestādes un aģentūras, (vietējās) iestādes, kā arī starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, lai veicinātu labus aizbildnības pakalpojumus nepavadītiem un nošķirtiem bērniem ES.

(9)

     Eiropols, 2020. gads, Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs, 4. gada ziņojums – 2019. gads.

(10)

     ES Drošības savienības stratēģija, COM(2020) 605, 2020. gada 24. jūlijs.

(11)

     Atgriešanas politika ir pilnībā jāintegrē atpakaļuzņemšanas politikā, kas izklāstīta 6.5. iedaļā.

(12)

     ERKA regulā ir noteikts, ka vienam no trim izpilddirektora vietniekiem būtu jāpiešķir īpaša loma un pienākumi, pārraugot Aģentūras uzdevumus atgriešanas jomā.

(13)

     Sk. 6.5. iedaļu.

(14)

     Grozīts priekšlikums Regulai par Eurodac izveidi, COM(2020) 614, 2020. gada 23. septembris.

(15)

     Šo darba virzienu atbalstīs Komisijas Kopīgā pētniecības centra Zināšanu centrs migrācijas un demogrāfijas jautājumos.

(16)

     Komisijas Ieteikums par ES mehānismu sagatavotībai ar migrāciju saistītām krīzēm un to pārvaldībai (Migrācijas sagatavotības un krīzes plāns), C(2020) 6469, 2020. gada 23. septembris.

(17)

     Priekšlikums regulai, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā, COM(2020) 613, 2020. gada 23. septembris.

(18)

     Pastiprināts pienākums pārcelt neatbilstīgu migrantu uz sponsorējošās dalībvalsts teritoriju.

(19)

     Saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām neizraidīšanas princips garantē, ka nevienu nedrīkst nosūtīt atpakaļ uz valsti, kurā viņš tiktu pakļauts spīdzināšanai, cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai un citam neatgriezeniskam kaitējumam.

(20)

     Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus.

(21)

     Sistēmas, kuras vieno sadarbspēja, ir šādas: ieceļošanas/izceļošanas sistēma, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma, Vīzu informācijas sistēma, Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem, Eurodac un Šengenas Informācijas sistēma.

(22)

     Regulā (ES) 656/2014 ir izklāstīts īpašs noteikumu kopums ārējo jūras robežu uzraudzībai Frontex koordinētās operatīvās sadarbības kontekstā, kas aptver meklēšanas un glābšanas incidentus, kuri radušies Frontex kopīgo operāciju laikā.

(23)

     Komisijas Ieteikums par dalībvalstu sadarbību attiecībā uz operācijām, ko veic kuģi, kuri pieder vai kurus ekspluatē privātas struktūras ar mērķi veikt meklēšanas un glābšanas darbības, C(2020) 6468, 2020. gada 23. septembris.

(24)

     Komisijas Norādījumi par to, kā tiek īstenoti ES noteikumi par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanas definēšanu un novēršanu, C(2020) 6470, 2020. gada 23. septembris.

(25)

     Sk. 5. iedaļu.

(26)

     Sk. 5. iedaļu.

(27)

     COM(2017) 3349 final, 2017. gada 12. maijs, un COM(2017) 6560 final, 2017. gada 27. septembris.

(28)

Īpaši noziedzīgas organizācijas izmanto modernas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, migrantu kontrabandas īstenošanā, tai skaitā informācijas izplatīšanas, organizācijas un maksājumu vākšanas utt. nolūkos.

(29)

     “Veicinātāju pakete”, kas sastāv no Direktīvas 2002/90/EK un papildinošā Padomes Pamatlēmuma par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu un Uzturēšanās direktīvas.

(30)

     Direktīva 2002/90/EK un Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI.

(31)

     Ministru konference notika 2020. gada 13. jūlijā, un tajā piedalījās Alžīrijas, Lībijas, Mauritānijas, Marokas un Tunisijas iekšlietu ministri un viņu partneri no Itālijas (konferences vadītājs), Francijas, Vācijas (piedalījās kā Padomes prezidentvalsts), Maltas un Spānijas, kā arī Komisijas pārstāvji.

(32)

   Regula 2019/1240.

(33)

     2020. gada Ziņojums par migrāciju pasaulē, Starptautiskā Migrācijas organizācija, 2019. gads, 2. lpp.

(34)

     Tai skaitā Valetas process starp ES un Āfrikas valstīm. Citi svarīgi reģionālie procesi ir Budapeštas, Prāgas, Rabatas un Hartumas process.

(35)

     Progresa ziņojums par to, kā tiek īstenota Eiropas programma migrācijas jomā, COM(2019) 481, 2019. gada 16. oktobris.

(36)

     Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā ir mobilizējis 6 miljardus eiro.

(37)

     Piemēram, 2020. gada jūlijā ES vienojās par papildu humāno atbalstu no mehānisma 485 miljonu eiro apmērā, ļaujot līdz 2021. gadam pagarināt programmas, kuras palīdz vairāk nekā 1,7 miljoniem bēgļu apmierināt viņu pamatvajadzības un vairāk nekā 600 000 bērnu apmeklēt skolu.

(38)

     Kopīgs paziņojums “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020) 4 final, 2020. gada 9. marts).

(39)

     It īpaši ar Zīda ceļa valstīm: Afganistānu, Bangladešu, Irānu, Irāku un Pakistānu.

(40)

     Eiropadomes 2010. gada 21. jūlija sanāksmes secinājumu 19., 103., 105., 111. un 117. punkts.

(41)

     Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ziņo, ka 2018. gadā gandrīz 71 miljons personu bija pārvietotas personas, tai skaitā gandrīz 26 miljoni bēgļu un 3,5 miljoni patvēruma meklētāju (UNHCR Global Trends – Forced Displacement in 2018, https://www.unhcr.org/5d08d7ee7.pdf).

(42)

     Pēdējos gados lielākā daļa ES humānās palīdzības budžeta (80 % no 1,2 miljardiem euro 2018. gadā un 1,6 miljardiem 2019. gadā) tika novirzīti projektiem, kas palīdz apmierināt pārvietoto personu neatliekamās vajadzības un to uzņēmējkopienu vajadzības, apmierinot viņu neatliekamās pamatvajadzības konfliktu, krīžu un piespiedu pārvietošanas situācijās.

(43)

     Skatīt Migrācijas un demogrāfijas kopīgā pētniecības centra izstrādāto un atbalstīto darbu par starptautiskās migrācijas virzītājiem (2018. g.) un Migrācijas atlantu (2019. g.).

(44)

     Šī plašā pieeja ir pilnībā atzīta ES un Āfrikas Savienībā (Jauna Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianse, COM (2018) 643, 2018. gada 12. septembris).

(45)

     Skatīt 5. iedaļu.

(46)

     Tai skaitā izvietojot Eiropas migrācijas sadarbības koordinatorus, kas pašlaik ir izvietoti 10 trešās valstīs, vēl četri ir gatavi nosūtīšanai, tiklīdz to atļaus Covid-19 situācija.

(47)

   Ar visām Rietumbalkānu valstīm (izņemot Kosovu) tika sekmīgi risinātas sarunas par statusa nolīgumiem. Statusa nolīgumi ar Albāniju, Melnkalni un Serbiju jau ir parakstīti un stājušies spēkā, savukārt nolīgumi ar Ziemeļmaķedoniju un Bosniju un Hercegovinu vēl nav parakstīti.

(48)

     Skatīt 2.5. iedaļu.

(49)

     Regula (EK) Nr. 810/2009 ar grozījumiem.

(50)

     Eiropadomes 2018. gada 18. oktobra secinājumi.

(51)

     ES humāno palīdzību sniedz saskaņā ar cilvēcības, objektivitātes, neitralitātes un neatkarības principiem.

(52)

     Komisijas ieteikums par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES: pārmitināšanas, humanitāras uzņemšanas un citu papildu kanālu veicināšana, C(2020) 6467, 2020. gada 23. septembris.

(53)

     Pašlaik astoņas dalībvalstis ir iesaistītas sešos šādos projektos ar Ēģipti, Maroku, Tunisiju, Nigēriju un Senegālu. Galvenās tēmas ir IKT eksperti, iespējas studēt un stažēties Eiropā un trešo valstu spēju stiprināšana migrācijas pārvaldībā un reintegrācijas atbalstīšanā.

(54)

     Tas saskanētu ar Globālo prasmju partnerībām – divpusējiem nolīgumiem, kas galamērķa valsti tieši iesaista cilvēkkapitāla veidošanā potenciālo migrantu vidū viņu izcelsmes valstī pirms migrācijas.

(55)

     Regula (EK) Nr. 810/2009 ar grozījumiem.

(56)

     Ziņojums par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi, COM(2020) 241, 2020. gada 17. jūnijs.

(57)

     Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un izturētspējai, COM(2020) 274, 2020. gada 1. jūlijs.

(58)

     Eurostat (tiešsaistes datu kods: migr_pop1ctz ). Šis skaitlis neietver Apvienotās Karalistes datus.

(59)

ESAO (2018.g.), “The contribution of migration to the dynamics of the labour force in OECD countries: 2005-2015” (“Migrācijas ietekme uz darbaspēka attīstības tendencēm ESAO valstīs 2000.-2015. gadā”), ESAO sociālais, nodarbinātības un migrācijas darba dokuments Nr. 203, ESAO publikācija, Parīze.

(60)

Piemēram, imigranti no trešām valstīm 2018. gadā veidoja apmēram 6 % no veselības aprūpes speciālistiem ES, 14 % no personu aprūpes speciālistiem, 10 % no atkritumu savācējiem, 16 % no lauksaimniecībā nodarbinātajiem (neskaitot sezonas darbiniekus), 25 % no apkopējiem un palīgiem un 27 % no pārtikas produktu sagatavošanas palīgiem.

(61)

      https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/what-we-do/policies/legal-migration-policy/joint-statement-commission-economic-social-partners-renewal-european-partnership-integration.pdf  

(62)

     Skatīt, piemēram: “Recruiting immigrant workers: Europe, OECD and EU” (“Imigrantu darbaspēka nodarbināšana Eiropā, ESAO un ES”) (2016. g.), ESAO publikācija, Parīze.

(63)

     COM(2016) 378, 2016. gada 7. jūnijs.

(64)

   Direktīva (ES) 2016/801.

(65)

     Skatīt ES likumīgās migrācijas tiesību aktu atbilstības pārbaudi (SWD(2019) 1055, 2019. gada 29. marts). Par demogrāfijas jautājumiem skatīt arī: “Demographic Scenarios for the EU – Migration, Population and Education” (ES demogrāfijas scenāriji – migrācija, iedzīvotāji un izglītība) (Komisija, 2019 .g.).

(66)

     Direktīva 2003/109/EK.

(67)

     Direktīva 2011/98/ES.

(68)

     Skatīt ESAO veikto darbu: “Building an EU Talent Pool - A New Approach to Migration Management‎ for Europe” (ES talantu kopuma izveide – jauna pieeja migrācijas pārvaldībai Eiropā), 2019. g.

(69)

     Statistikas avots šajā punktā: Eurostat. Nav ietverti Apvienotās Karalistes dati.

(70)

     COM(2016) 377 final, 2016. gada 7. jūnijs.

(71)

     Iniciatīvas Eiropas integrācijas partnerība un Darba devēji par integrāciju ; atbalsts Reģionu komitejas iniciatīvai “ Pilsētas un reģioni integrācijai .

(72)

      https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_20_1561  

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.9.2020

COM(2020) 609 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu

Jaunā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanas ceļvedis

Pasākumi	Indikatīvs grafiks
Kopīga Eiropas sistēma migrācijas un patvēruma pārvaldībai
Komisija:
·Ierosina Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, kurā ietverts jauns solidaritātes mehānisms	2020. gada 3. ceturksnis
·Ierosina jaunus tiesību aktus, lai izveidotu skrīninga procedūru pie ārējām robežām	2020. gada 3. ceturksnis
·Groza priekšlikumu par jaunu Patvēruma procedūru regulu, lai iekļautu jaunu robežprocedūru un padarītu patvēruma procedūras efektīvākas	2020. gada 3. ceturksnis
·Groza Eurodac regulas priekšlikumu, lai apmierinātu jaunās sistēmas datu vajadzības	2020. gada 3. ceturksnis
·Iecels atgriešanas koordinatoru Komisijā, kuru atbalstīs jauns augsta līmeņa tīkls atgriešanas jautājumos un jauna darbības stratēģija	2021. gada 1. ceturksnis
·Izstrādās jaunu stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju	2021. gada 1. ceturksnis
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai vajadzētu:
·Pilnībā īstenot pastiprinātās pilnvaras atgriešanas jomā un sniegt pilnīgu atbalstu dalībvalstīm valsts līmenī	2020. gada 4. ceturksnis
·Iecelt izpilddirektora vietnieku atgriešanas jautājumos	2021. gada 2. ceturksnis
Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu:
·Pieņemt Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, kā arī Skrīninga regulu un pārskatīto Patvēruma procedūru regulu	2021. gada 2. ceturksnis
·Nekavējoties piešķirt prioritāti regulas par ES Patvēruma aģentūru pieņemšanai	2020. gada 4. ceturksnis
·Nodrošināt pārskatītās Eurodac regulas ātru pieņemšanu	2020. gada 4. ceturksnis
·Nodrošināt pārskatītās Uzņemšanas nosacījumu direktīvas un Kvalifikācijas regulas ātru pieņemšanu	2021. gada 2. ceturksnis
·Nodrošināt ātru sarunu pabeigšanu par pārskatīto Atgriešanas direktīvu	2021. gada 2. ceturksnis
Stabila sagatavotības krīzēm un reaģēšanas sistēma
Komisija:
·Nāk klajā ar Migrācijas sagatavotības un krīzes plānu	2020. gada 3. ceturksnis
·Ierosina tiesību aktu, lai risinātu krīzes un nepārvaramas varas situācijas un atceltu Pagaidu aizsardzības direktīvu	2020. gada 3. ceturksnis
Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu:
·Noteikt par prioritāru un pabeigt darbu pie jaunā krīzes instrumenta	2021. gada 2. ceturksnis
Dalībvalstīm, Padomei un Komisijai vajadzētu:
·Sākt īstenot Migrācijas sagatavotības un krīzes plānu	2020. gada 4. ceturksnis
Integrēta robežu pārvaldība
Komisija:
·Pieņem ieteikumu par dalībvalstu sadarbību attiecībā uz privāto struktūru glābšanas darbībām	2020. gada 3. ceturksnis
·Sniedz vadlīnijas dalībvalstīm, lai skaidri norādītu, ka par glābšanu jūrā nevar noteikt kriminālatbildību	2020. gada 3. ceturksnis
·Pieņems Šengenas nākotnes stratēģiju	2021. gada 1. ceturksnis
·Izveidos Šengenas forumu	2020. gada 4. ceturksnis
·Izveidos jaunu Eiropas ekspertu grupu meklēšanas un glābšanas jomā	2020. gada 4. ceturksnis
Komisijai, dalībvalstīm un Frontex vajadzētu:
·Nodrošināt jaunās Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas ātru un pilnīgu īstenošanu	2020. gada 4. ceturksnis
·Nodrošināt visu lielapjoma IT sistēmu ieviešanu un sadarbspēju	2023. gada 4. ceturksnis
Cīņas pret migrantu kontrabandu pastiprināšana
Komisija:
·Iesniedz ES rīcības plānu migrantu kontrabandas apkarošanai 2021.–2025. gadam	2021. gada 2. ceturksnis
·Sāk novērtēt, kā uzlabot Darba devēju sankciju direktīvas efektivitāti	2020. gada 4. ceturksnis
·Partnerībās ar trešām valstīm ietver darbības pret migrantu kontrabandu	2020. gada 4. ceturksnis
Darbs ar mūsu starptautiskajiem partneriem
Komisija ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi un dalībvalstīm:
·Nekavējoties sāks darbu, lai izveidotu un padziļinātu pielāgotus, vispusīgus un līdzsvarotus migrācijas dialogus un partnerības	2020. gada 4. ceturksnis
·Palielinās atbalstu tiem, kam tas vajadzīgs, un viņu uzņēmējkopienām	2020. gada 4. ceturksnis
·Palielinās atbalstu ekonomisko iespēju veidošanai un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanai	2020. gada 4. ceturksnis
·Plānojot jaunos instrumentus nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, migrācijas jautājumu izvirzīs priekšplānā	2020. gada 4. ceturksnis
·Izpētīs jaunu ES atpakaļuzņemšanas nolīgumu un kārtību iespējas	2020. gada 4. ceturksnis
·Izmantos Vīzu kodeksu, lai radītu papildu stimulus un uzlabotu sadarbību atgriešanas un atpakaļuzņemšanas veicināšanai, sagatavojoties jaunajiem Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas noteikumiem	2021. gada 1. ceturksnis
·Īstenos ieteikumu par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES, tostarp pārmitināšanu	2020. gada 4. ceturksnis
·Attīstīs ES Talantu partnerības ar galvenajām partnervalstīm	2020. gada 4. ceturksnis
Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu:
·Ātri pabeigt sarunas par Pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas pamatregulu	2020. gada 4. ceturksnis

Prasmju un talantu piesaistīšana ES
Komisija:
·Sāks diskusijas par turpmākiem pasākumiem likumīgas migrācijas jomā ar sabiedriskās apspriešanas palīdzību	2020. gada 3. ceturksnis
·Ierosinās Prasmju un talantu paketi, tostarp pārskatīs Direktīvu par pastāvīgajiem iedzīvotājiem un Vienas atļaujas direktīvu, kā arī izskatīs iespējas paplašināt ES talantu rezervi	2021. gada 4. ceturksnis
Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu:
·Pabeigt sarunas par ES Zilās kartes direktīvu	2020. gada 4. ceturksnis
Atbalsts integrācijai iekļaujošākām sabiedrībām
Komisija:
·Pieņem vispusīgu rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2024. gadam	2020. gada 4. ceturksnis
·Īsteno pārskatīto Eiropas Integrācijas partnerību ar sociālajiem un ekonomikas partneriem un izpēta turpmākās sadarbības paplašināšanu darbaspēka migrācijas jomā.	2021. gada 1. ceturksnis