Briselē, 24.9.2020

COM(2020) 590 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns


IEVADS

Ievadrunā Eiropas Parlamentam Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Beidzot pabeigsim kapitāla tirgu savienības izveidi.” Šajā rīcības plānā ir izklāstīti galvenie pasākumi, kas veicami, lai izpildītu šo apņemšanos.

Eiropas Parlaments un dalībvalstis bieži un atkārtoti ir pauduši atbalstu KTS. 2019. gada decembrī dalībvalstis vienojās attiecībā uz Padomes secinājumiem 1 par KTS padziļināšanu. Eiropas Parlaments savā 2020. gada septembra pašiniciatīvas (INI) ziņojumā 2 aicina Komisiju un dalībvalstis izlēmīgi rīkoties, lai īstenotu KTS.

Komisija 2015. gadā pieņēma pirmo KTS rīcības plānu 3 . Kopš tā laika ES ir guvusi ievērojamus panākumus, ceļā uz šo mērķi īstenojot vairākus pasākumus. Tomēr kapitāla tirgu savienības padziļināšana ir kompleksa, un ar atsevišķiem pasākumiem šis uzdevums nav paveicams. Tāpēc vienīgais veids, kā panākt progresu, ir neatlaidīgi virzīties uz priekšu visās jomās, kurās joprojām pastāv šķēršļi brīvai kapitāla apritei. Vēl ir daudz darāmā, un ir pienācis laiks izvirzīt vērienīgākus mērķus.

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs spēcīgs politiskais atbalsts. KTS var paātrināt ES atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas. Tā var arī nodrošināt finansējumu, kas vajadzīgs, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu 4 , darītu Eiropu gatavu digitālajam laikmetam un risinātu tās sociālās problēmas. Lai tas notiktu, ir vajadzīga stingra politiskā griba atbalstīt pasākumus, kas vajadzīgi KTS īstenošanai. Tomēr ES iestādes vienas pašas nevar sasniegt vēlamos rezultātus; tirgus dalībniekiem un visiem eiropiešiem ir jāizmanto iespējas, ko tam piedāvā KTS savu mērķu sasniegšanai.

Komisija 2019. gada novembrī augsta līmeņa forumā  par KTS pulcēja 28 nozares augstākā līmeņa vadītājus, ekspertus, patērētāju pārstāvjus un zinātniekus. 2020. gada jūnijā forums publicēja savu galīgo ziņojumu 5 ar 17 ieteikumiem Komisijai un dalībvalstīm par KTS tālāko virzību. Pēc aicinājuma sniegt atsauksmes par šo galīgo ziņojumu Komisija ir uzzinājusi plaša ieinteresēto personu loka viedokļus. Izstrādājot šajā rīcības plānā iekļautos pasākumus, Komisija ņēma vērā šo ieguldījumu.

I.KAPITĀLA TIRGU SAVIENĪBA: KĀPĒC UN KĀPĒC TAGAD

Kas ir KTS

KTS ir ES plāns izveidot īstenu vienotu kapitāla tirgu visā ES. Tās mērķis ir panākt, lai investīcijas un uzkrājumi būtu apritē visās dalībvalstīs un lai ieguvēji no tiem būtu iedzīvotāji, investori un uzņēmumi neatkarīgi no atrašanās vietas. Pilnībā funkcionējošs un integrēts kapitāla tirgus ļaus ES ekonomikai pieaugt ilgtspējīgi un būt konkurētspējīgākai. Ekonomiski spēcīgāka Eiropa labāk kalpos saviem iedzīvotājiem un palīdzēs ES uzņemties spēcīgāku lomu pasaules mērogā.

Kapitāla tirgu savienība ir būtiska visu galveno ES ekonomikas politikas mērķu sasniegšanai: atveseļošanai pēc Covid-19, iekļaujošai un noturīgai ekonomikai, kas darbojas visu labā, pārejai uz digitālu un ilgtspējīgu ekonomiku un stratēģiski atvērtai autonomijai arvien sarežģītākā pasaules ekonomikas kontekstā. Lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīgas milzīgas investīcijas, ko nav iespējams nodrošināt tikai ar publiskā sektora finanšu līdzekļiem un tradicionālo finansējumu banku aizdevumu veidā. Tikai labi funkcionējoši, dziļi un integrēti kapitāla tirgi var nodrošināt tāda mēroga atbalstu, kāds vajadzīgs atveseļošanai no krīzes, un nodrošināt spēju pārkārtoties. Kapitāla tirgu savienība nav mērķis pats par sevi, bet gan fundamentāla politika, kuras mērķis ir virzīt Eiropas galvenās prioritātes.

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ KTS īstenošana ir kļuvusi steidzamāka. Novēršot pārvietošanās ierobežojumu īstermiņā izraisītās likviditātes grūtības, valsts atbalsts un banku aizdevumi ir palīdzējuši mājsaimniecībām un uzņēmumiem noturēties virs ūdens. Tomēr, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā saglabātu maksātspēju, uzņēmumiem ir vajadzīga stabilāka finansējuma struktūra. ES rūpniecībai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumi, kas ir mūsu ekonomikas mugurkauls, vajadzīgs vairāk pašu kapitāla, lai atgūtos no ekonomikas satricinājuma un uzlabotu noturību.

KTS izveidei ir vajadzīgs laiks. Centieni izveidot vienotu kapitāla tirgu sākās ar Romas līgumu, taču šis mērķis vēl nav sasniegts. 2015. gada rīcības plānā ir izklāstīti daži pasākumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu KTS, un daudzi no tiem tagad ir saskaņoti un tiek īstenoti. Tomēr ar to nepietiek. Progress dažos strīdīgos jautājumos ir bijis lēns. Daudzās jomās, ieskaitot uzraudzību, nodokļu sistēmu un maksātnespējas tiesību aktus, joprojām pastāv būtiski šķēršļi labi funkcionējošai KTS. Šos šķēršļus ir noteikusi vēsture, paražas un kultūra. Tie ir dziļi iesakņojušies, un to likvidēšanai būs vajadzīgs laiks.

KTS nevar pabeigt, veicot vienu pasākumu. Vienīgais veids, kā gūt progresu, ir pakāpeniski virzīties uz priekšu visās jomās, kurās joprojām pastāv šķēršļi brīvai kapitāla apritei. Tam ir vajadzīga visu iesaistīto personu apņēmība un noteiktība. Tā kā KTS izveide ir pakāpenisks process, kura pamatā ir daudzas nelielas, bet nozīmīgas izmaiņas, ir svarīgi neatstāt novārtā globālo KTS redzējumu.

KTS redzējums

KTS būtu jādod pienesums visiem eiropiešiem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo un strādā. Tai būtu jānodrošina, lai ieguvumi, kas jau ir pieejami lielākajos izveidotajos finanšu centros, būtu sasniedzami arī mazāku dalībvalstu iedzīvotājiem. Uzņēmumiem, arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu vajadzīga iespēja piekļūt finansējumam, un investoriem vajadzētu būt spējīgiem investēt projektos visā ES. Kapitālam būtu jāplūst tur, kur tas var būt vislietderīgākais un var palīdzēt apmierināt sabiedrības ilgtermiņa vajadzības, jo īpaši ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tirgus dalībniekiem vajadzētu būt ieguvējiem no konkurētspējīgiem un pārredzamiem tirgiem. Piekļuvei informācijai un infrastruktūrai vajadzētu būt efektīvai un nediskriminējošai.

Patērētājiem būtu vajadzīga lielāka izvēle attiecībā uz viņu uzkrājumiem un investīcijām, un viņiem vajadzētu būt labi informētiem citustarp arī par ilgtspējas aspektiem, kā arī pienācīgi aizsargātiem neatkarīgi no atrašanās vietas. Finanšu produktu un pakalpojumu izvēlei nevajadzētu būt atkarīgai no tradīcijām vai tirgus varas, bet tā būtu jāizdara konkurences apstākļos. Pārrobežu investīcijām nevajadzētu saskarties ar tiešiem vai netiešiem šķēršļiem. Būtu jāsamazina šķēršļi, ko rada valstu tiesību aktu un tiesībaizsardzības, nodokļu sistēmas un uzraudzības atšķirības, un tie nedrīkstētu kavēt brīvu kapitāla plūsmu. Investīciju lēmumi būtu jāreglamentē ar vienotu noteikumu kopumu — vienu un to pašu noteikumu kopumu, kurus tieši un vienotā veidā piemēro visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no atrašanās vietas. 

Kāpēc KTS tagad ir vēl svarīgāka

1.Atveseļošana

Patlaban ES galvenā prioritāte ir atveseļošana no Covid-19 uzliesmojuma izraisītās ekonomikas krīzes, kāda līdz šim vēl nebija pieredzēta. Komisija ir nākusi klajā ar Next Generation EU 6  — ārkārtas pagaidu atveseļošanas instrumentu, kas palīdzēs novērst Covid-19 pandēmijas radīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu, dos impulsu atveseļošanai un sagatavos labāku un zaļāku nākotni nākamajai paaudzei. Turklāt Eiropas iestādes un dalībvalstis ir veikušas ārkārtas pasākumus un iepludinājušas publiskos līdzekļus vēl nepieredzētā apmērā, lai risinātu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, aizsargātu cilvēku darbvietas un ienākumus un saglabātu uzņēmumu dzīvotspēju. Bankas līdz šim lielā mērā ir turpinājušas izsniegt aizdevumus uzņēmumiem. Lai gan šis finansējums ir ļoti nepieciešams Eiropas īstermiņa atveseļošanai, tomēr, ņemot vērā finansējuma vajadzību apjomu un gaidāmo ilgumu, tas nebūs pietiekams. Ilgtermiņā atveseļošanas un turpmākas izaugsmes pamats būs tirgus finansējums.

KTS ir svarīga arī ES atveseļošanas plānam. Komisijai būs vajadzīgi dziļi un likvīdi kapitāla tirgi, lai piesaistītu ES nepieciešamo finansējumu. Vienlaikus šāda liela emisija ir iespēja ES finanšu sistēmai: tā var piesaistīt vairāk investoru un emitentu visā pasaulē euro denominētiem finanšu instrumentiem, tādējādi veicinot euro starptautisko nozīmi.

Arī valdībām, reģioniem un pašvaldībām būs vajadzīgi dziļi un likvīdi tirgi, lai piesaistītu līdzekļus, kas tiem vajadzīgi ekonomikas atbalstam, investīcijām publiskajā infrastruktūrā un krīzes radīto sociālo vajadzību apmierināšanai.

KTS ir būtiska arī privāto investīciju piesaistīšanai uzņēmumos un publiskā atbalsta papildināšanai. Tā piedāvā dažādas finansējuma alternatīvas, samazina atkarību no viena finansējuma avota vai viena finansējuma sniedzēja un samazina finansējuma deficītu. Visu lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir vajadzīgi stabili, uz tirgu balstīti finansējuma avoti. Tā tas bija jau pirms Covid-19, bet šādi avoti būs vēl svarīgāki ekonomikas atveseļošanai, kad ar banku aizdevumiem vairs nepietiks. Covid-19 dēļ, visticamāk, tiks pārstrukturēti daudzi uzņēmumi. Nepietiekams un neatbilstošs finansējums un pašu kapitāla trūkums finansēšanas struktūrā vājina uzņēmumus un palēninās atlabšanu, nostādot Eiropu neizdevīgākā situācijā kā citas ekonomikas, kurās ir daudzveidīgākas finansēšanas struktūras.

Visbeidzot, KTS ir būtiska, lai veidotu noturību pret turpmākiem asimetriskiem satricinājumiem, kas skar tikai nedaudzas dalībvalstis. Izveidojot stingrus pamatus labākai un ģeogrāfiski izkliedētākai privātā riska dalīšanai, KTS atbalsta banku savienības un ekonomiskās un monetārās savienības darbību. Banku savienības izveides pabeigšana arī veicinās ātrāku Eiropas kapitāla tirgu integrāciju.

2.Zaļā pārkārtošanās un digitālā pārveide

Lai risinātu klimata un biodaudzveidības ārkārtas situācijas un plašākas vides problēmas, ir vajadzīgas milzīgas investīcijas, kuras KTS var palīdzēt piesaistīt un virzīt. Eiropas zaļais kurss ir ES jaunā izaugsmes stratēģija un ceļvedis, kā padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu. Tiek lēsts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi ik gadu būs papildus vajadzīgi 350 miljardi euro ar enerģētiku saistītām investīcijām, lai sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 % 7 . Eiropas zaļā kursa investīciju plāna mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgas investīcijas. Taču, lai apmierinātu šīs finansējuma vajadzības, ar publiskajiem līdzekļiem būs par maz. Ir vajadzīgs efektīvs vienotais kapitāla tirgus, lai piesaistītu nepieciešamos līdzekļus un nodrošinātu ilgtspējas apsvērumu stingru iekļaušanu finansēšanas lēmumos. Lai ilgtspējīgos projektos un darbībās palielinātu privātas investīcijas, Komisija nāks klajā ar atjauninātu ilgtspējīga finansējuma stratēģiju. Pamatojoties uz dziļiem kapitāla tirgiem, šī stratēģija atbalstīs darbības, kas izklāstītas Eiropas zaļajā kursā klimatisko un vidisko risku pārvaldībai un to integrēšanai ES finanšu sistēmā.

Lai saglabātu ES ekonomikas konkurētspēju pasaules mērogā, ievērojamas privātas investīcijas arī turpmāk būs nepieciešamas digitalizācijai. Kā jau norādīts ES stratēģijā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, inovatīviem uzņēmumiem ir vajadzīgs finansējums, ko var nodrošināt tikai kapitāla tirgi. Daļēji tas ir tāpēc, ka daudziem no šiem uzņēmumiem trūkst lietiskā nodrošinājuma, kas nepieciešams banku aizdevumiem. Tas pastiprina nepieciešamību padziļināt kapitāla tirgu savienību. Lai ES finanšu nozare varētu uzlabot efektivitāti, uzlabot piekļuvi kapitālam un labāk kalpot Eiropas iedzīvotājiem, kā arī saglabāt konkurētspēju pasaules mērogā, būtiski ir pārzināt tehnoloģisko progresu. Komisija ir nākusi klajā ar digitālā finansējuma stratēģiju 8 , kuras mērķis ir izmantot digitālā finansējuma potenciālu inovācijas un konkurences ziņā, vienlaikus mazinot riskus.

Ir jāatbalsta MVU centieni sasniegt zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķus. KTS uzlabos MVU iespējas piekļūt finansējumam un tādējādi palīdzēs sasniegt mērķus, kas noteikti ES 2020. gada marta MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai 9 .

Stratēģijas, kas attiecas uz KTS, ilgtspējīgu finansējumu, digitālo finansējumu un MVU, ir savstarpēji pastiprinošas. Tas ir apvienotu pasākumu kopums, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas ekonomiku un padarīt to konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku, kā arī labāk kalpot iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

3.Iekļaujošāka ekonomika

KTS ir svarīga arī tam, lai izveidotu iekļaujošāku un noturīgāku ekonomiku un sabiedrību. Spēja panākt, lai ekonomika darbotos cilvēku labā, ir atkarīga no integrētiem kapitāla tirgiem un pienācīgiem stimuliem veicināt investīcijas sociāli un vidiski ilgtspējīgās darbībās. Dziļi un integrēti tirgi veicina efektīvu kapitāla sadali, un tie ir noderīgi sabiedrisku pārmaiņu laikos. Tie atbalsta izaugsmi un nodarbinātību un tādējādi veicina cilvēku finansiālo labklājību.

KTS var arī palīdzēt to problēmu risināšanā, kuras rada Eiropas sabiedrības novecošana. Spēcīgām uz tirgu balstītām pensiju sistēmām ir potenciāls papildināt valsts pensijas un labāk gādāt par novecojošas sabiedrības vajadzībām, ja vien tās ir veidotas plašas un iekļaujošas. Tādējādi tās veicinātu adekvātus un ilgtspējīgus ienākumus vecumdienās. Jo attīstītāki ir kapitāla tirgi, jo vieglāk cilvēkiem ir piekļūt finanšu produktiem un risinājumiem, kas atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm. KTS mērķis ir panākt, lai kapitāla tirgi kalpotu cilvēkiem, piedāvājot viņiem gan ilgtspējīgas investīciju iespējas, gan stingru aizsardzību investoriem.

Privāto investīciju stratēģijā, ar kuru Komisija nāks klajā 2022. gada pirmajā pusē, galvenā uzmanība būtu jāpievērš individuālu investoru interesēm. Tā centīsies nodrošināt, lai privātie investori varētu pilnībā izmantot kapitāla tirgu priekšrocības un lai noteikumi visos juridiskajos instrumentos būtu saskaņoti. Individuālam investoram būtu jāsaņem i) pienācīga aizsardzība, ii) objektīvas konsultācijas un taisnīga attieksme, iii) atvērti tirgi ar daudzveidīgiem konkurētspējīgiem un izmaksu ziņā efektīviem finanšu pakalpojumiem un produktiem un iv) pārredzama, salīdzināma un saprotama informācija par produktiem. ES tiesību aktiem vajadzētu būt vērstiem uz nākotni, un tajos būtu jāatspoguļo digitalizācijas un ilgtspējas jomā notiekošais, kā arī pieaugošā vajadzība pēc pensiju uzkrājumiem.

4.ES globālā konkurētspēja un atvērtā stratēģiskā autonomija

KTS ļauj mazākiem kapitāla tirgiem panākt lielākus un attīstītākus tirgus un vietēja mēroga uzņēmumiem kļūt par globāliem dalībniekiem. Tai ir potenciāls darīt Eiropas ekonomiku inovatīvāku un konkurētspējīgāku, lai tā varētu tieši piedalīties globālajā konkurencē. Lielāki un integrētāki tirgi palīdz padarīt ES par kopumā lielāku un dziļāku kapitāla tirgu, tādējādi ieguvēji ir iekšzemes investori un tas kļūst pievilcīgāks ārvalstu investoriem. Tas kalpo ne tikai lieliem uzņēmumiem, kas jau darbojas pasaules tirgos, bet arī sniedz ievērojamas iespējas mazākiem vietējiem uzņēmumiem ar daudzsološiem darījumdarbības modeļiem, kuri tādējādi var piesaistīt globālus investorus un saņemt kapitālu, kas vajadzīgs, lai paplašinātu un vairotu zīmola atpazīstamību. Liels un patiesi integrēts vienotais kapitāla tirgus, ko atbalsta adekvāti nodokļu noteikumi 10 , būs pamats ES finanšu uzņēmumu izaugsmei un stiprināšanai, lai tie kļūtu patiesi konkurētspējīgi pasaules mērogā.

KTS ir priekšnoteikums eiro un Eiropas atvērtās stratēģiskās autonomijas lielākai starptautiskajai nozīmei. Starptautiskos darījumos plaši izmantota valūta balstās uz lielu, likvīdu, dziļu un dinamisku iekšzemes finanšu tirgu pastāvēšanu, kuru pamatā ir uzticama un ilgtspējīga monetārā, fiskālā un regulējuma politika. Aktīvs, integrēts un dziļš kapitāla tirgus padarīs Eiropu pievilcīgāku globālajiem investoriem un veicinās ārvalstu kapitāla ieplūšanu. Tas palielinās euro denominēto vērtspapīru ietekmi pasaules finansēs un stiprinās ES tirgus infrastruktūras noturību.

Kapitāla tirgu savienību būtiski ietekmē Brexit. Tā dēļ labi funkcionējoši un integrēti kapitāla tirgi Eiropas Savienībā ir jo nepieciešamāki. ES kapitāla tirgi sastāv no daudziem finanšu centriem, kas atšķiras pēc lieluma un specializācijas. Lai novērstu regulējuma arbitrāžu, jurisdikcijas izvēli un iespējami zemu uzraudzības standartu noteikšanu, izšķirīga nozīme ir paplašinātam vienotam noteikumu kopumam un reālai uzraudzībai.

ES ietekme starptautisko noteikumu un standartu veidošanā ir atkarīga arī no spēcīgu iekšzemes tirgu attīstības. ES ir jāattīsta sava kritiskā tirgus infrastruktūra un pakalpojumi. Labi attīstīti tirgi ir ES finansiālās un ekonomiskās autonomijas priekšnoteikums. Tas ir cieši saistīts ar spēcīgākas euro starptautiskās nozīmes veicināšanu. Vienlaikus ir svarīgi, lai ES paliktu atvērta pasaules finanšu tirgiem, piesaistītu investorus un atbalstītu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaules mērogā.

II. DARBĪBAS

Komisija lielā mērā ir īstenojusi pasākumus, kas tika paziņoti 2015. gada KTS rīcības plānā un 2017. gada rīcības plāna vidusposma pārskatā 11 . Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir vienojušies par 12 no 13 tiesību aktu priekšlikumiem, tomēr ne visos ir saglabāts Komisijas ierosināto mērķu vērienīgums.

Vienlaikus ir saglabājušies daži šķēršļi vienotajam tirgum un pēc tam, kad sāks piemērot visus jau ierosinātos leģislatīvos pasākumus, tie turpinās pastāvēt. Tāpēc sākotnējais KTS darbību kopums ir jāpapildina ar jauniem pasākumiem, ieskaitot tādus, kas risina radušās jaunās problēmas. Pāreja uz KTS joprojām ir ES mēroga ilgtermiņa strukturāla reforma, kas prasa laiku, pūles, resursus un — pats galvenais — nelokāmu politisku apņēmību.

Ar šo jauno rīcības plānu Komisija izveido tādu pasākumu sarakstu, ar kuriem gūt izšķirīgu progresu KTS izveides pabeigšanā. Tajos ņemti vērā un turpināti pasākumi, ko Komisija ierosināja 24. jūlijā, lai kapitāla tirgi darbotos ekonomikas atveseļošanai.

Komisija apņemas veikt 16 darbības, lai sasniegtu trīs galvenos mērķus:

(1)darot pieejamāku finansējumu Eiropas uzņēmumiem, atbalstīt zaļu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu;

(2)panākt, lai ES kļūtu par vēl drošāku vietu privātpersonu ilgtermiņa uzkrājumu un investīciju veikšanai;

(3)integrēt valstu kapitāla tirgus patiesi vienotā tirgū.

Šā dokumenta pielikumā ir sniegta tehniskāka papildu informācija par tālāk aprakstītajām darbībām.

1.Pasākumi, ar kuriem, darot pieejamāku finansējumu uzņēmumiem, atbalsta zaļu, digitālu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu

Tas, cik spēcīga būs ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19, būs ļoti atkarīgs no tā, vai ES uzņēmumiem būs pieejams pietiekams finansējums. Eiropas bankas pašlaik ir labāk kapitalizētas nekā pirms iepriekšējās finanšu krīzes. Turklāt ES ir nākusi klajā ar pasākumiem, kas vērsti uz to, lai uzlabotu banku spēju virzīt līdzekļus uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tomēr uzņēmumu sektoram atveseļošanas sākumā būs augstāks parāda līmenis, un tam būs vajadzīgas lielākas pašu kapitāla investīcijas. Lielajam iekšzemes uzkrājumu līmenim un ES finanšu sistēmas atvērtībai pasaules investoriem būtu jāpalīdz nodrošināt šo finansējumu.

Finansējums, kas uzņēmumiem tiek nodrošināts, izmantojot obligācijas un privātu kapitālu, pēdējos gados arvien vairāk papildina banku aizdevumus. Tas ir saistīts arī ar pasākumiem, kas veikti pirmā KTS rīcības plāna ietvaros. Tomēr piekļuve dažiem finansējuma veidiem, piemēram, publiskajam kapitālam, joprojām ir ierobežota. Šajā rīcības plānā ierosināto jauno pasākumu mērķis ir turpināt tirgus finansējuma izmantošanas atvieglošanu un palīdzēt uzņēmumiem izmantot visus pieejamos finansējuma avotus.

Lai darītu uzņēmumus redzamākus pārrobežu investoriem, labāk integrētu valstu kapitāla tirgus un atvieglotu to piekļuvi tirgus finansējumam, tiesiskajā vidē ir jānodrošina pareizais līdzsvars starp attiecīgās informācijas sniegšanu investoriem par investīciju iespējām, no vienas puses, un tā sloga mazināšanu uzņēmumiem, kas saistīts ar šīs informācijas sniegšanu, no otras puses.

Komisija risinās jautājumu, ka investoriem nav pieejami salīdzināmi dati par uzņēmumiem. Fragmentēta piekļuve sadrumstalotai informācijai par uzņēmumiem un uzņēmumu kredītnovērtējumu trūkums attur pārrobežu un globālas investīcijas un jo īpaši mazākus valstu kapitāla tirgus nostāda neizdevīgā situācijā. Netraucēta ES mēroga piekļuve datiem par uzņēmumiem salīdzināmos digitālos formātos mazinās informācijas meklēšanas izmaksas pārrobežu investoriem un uzņēmumiem paplašinās investoru bāzi. Tajā pašā laikā tā veicinās mazāku vietējo kapitāla tirgu labāku integrāciju un atbalstīs atveseļošanu. Aptveramajai informācijai būtu jāatspoguļo investoru vajadzības un plašāka lietotāju loka intereses. Tādēļ šādā veidā būtu arī jāuzlabo ar ilgtspēju saistītu datu pieejamība un piekļūstamība, jāvirza vairāk investīciju uz ilgtspējīgām darbībām un jāpalīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus.

1. darbība. Komisija ierosinās izveidot ES mēroga platformu (Eiropas vienoto piekļuves punktu), kas investoriem ļaus netraucēti piekļūt finanšu informācijai un ar ilgtspēju saistītai informācijai par uzņēmumiem.

Iekļaušana biržas sarakstā ir ļoti apgrūtinoša un dārga, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mērķtiecīgi vienkāršojot spēkā esošos noteikumus par iekļaušanu biržas sarakstā, MVU samazināsies atbilstības nodrošināšanas izmaksas un tiks novērsts būtisks šķērslis, kas attur tos no publiskā iepirkuma tirgu izmantošanas. Liels administratīvais slogs, ar iekļaušanu biržas sarakstā saistītās augstās izmaksas un atbilstība noteikumiem par iekļaušanu biržas sarakstā attur daudzus uzņēmumus no piekļuves publiskā iepirkuma tirgiem. Tas ierobežo pieejamo finansējuma iespēju klāstu uzņēmumiem, kas vēlas paplašināties un augt. Vēl jo svarīgāk tas ir situācijā pēc krīzes, kad jo īpaši mazākiem uzņēmumiem ir vajadzīga netraucēta piekļuve pašu kapitāla finansējumam. Pamatojoties uz pasākumiem, kas jau veikti saskaņā ar pirmo KTS rīcības plānu, lai vēl vairāk veicinātu MVU izaugsmes tirgus, apdomīgi kalibrēta spēkā esošo noteikumu vienkāršošana ļaus piemērot samērīgāku MVU režīmu, nekaitējot tirgus integritātei un investoru aizsardzībai.

2. darbība. Lai veicinātu un dažādotu mazo un inovatīvo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, Komisija centīsies vienkāršot noteikumus par iekļaušanu biržas sarakstā publiskā iepirkuma tirgiem.

Lai papildinātu darbību, kas saistīta ar noteikumiem par iekļaušanu biržas sarakstā, Komisija turpinās darbu pie MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) fonda izveides, lai maziem un strauji augošiem uzņēmumiem, jo īpaši ES stratēģiski svarīgās nozarēs, būtu vieglāk piesaistīt kapitālu un finansēt savu izaugsmi. Covid-19 krīze ir būtiski mainījusi ES ekonomisko ainu, un tādēļ ir nepieciešams atjaunot atbalsta vērienu mazāku uzņēmumu un inovatīvu augošu uzņēmumu finansēšanai. Tādējādi ir nepieciešamība steidzami izveidot vērienīgo MVU IPO fondu kļūst vēl neatliekamāka.

Komisija arī turpinās darbu vietējo publiskā iepirkuma tirgu attīstības atbalstam, jo īpaši izpētot, kā akciju tirgus indeksi var atbalstīt MVU pašu kapitāla likviditāti.

Ir jāturpina atbalstīt investīciju instrumentus, kas virza finansējumu uz ilgtermiņa investīciju projektiem. Eiropas ilgtermiņa investīciju fondi (EIIF) ir specializēti instrumenti, kas nodrošina šādu ilgtermiņa finansējumu biržas sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem, biržas sarakstā iekļautiem MVU un ilgtspējīgas enerģētikas, transporta un sociālās infrastruktūras projektiem, lai atbalstītu videi nekaitīgu izaugsmi. Tā kā pašlaik pastāv tikai nedaudzi no šiem Viseiropas fondiem, tad būtu lietderīgi pārskatīt tiesisko regulējumu, lai atvieglotu to izmantošanu. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā un lielāki stimuli izmantot EIIF fondu struktūru varētu veicināt Viseiropas ilgtermiņa investīciju fondu ieviešanu un galu galā virzīt lielāku finansējumu, arī no privātiem investoriem, uz ES reālo ekonomiku.

3. darbība. Komisija pārskatīs tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas ilgtermiņa investīciju fondiem 12 , lai virzītu vairāk ilgtermiņa finansējuma uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, jo īpaši tiem, kas veicina gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķa sasniegšanu.

Atkārtoti piesaistot finansēšanas struktūru kapitālu, būtu jānodrošina ES uzņēmumiem strukturāli stabils pamats un jāpalīdz novērst pārmērīgu atkarību no parāda kapitāla, kas nākotnē uzņēmumiem varētu radīt finansēšanas problēmas. Uzņēmumu parāda līmenis jau pirms krīzes bija augsts, un Covid-19 pandēmija radīja ievērojamus ieņēmumu zaudējumus un izraisīja turpmāku parādu uzkrāšanos. Tāpēc uzņēmumiem ir jāuzlabo pašu kapitāla stāvoklis. Pašu kapitāls ir īpaši svarīgs strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem to sākumposmā un augošiem uzņēmumiem, kas vēlas konkurēt pasaules mērogā. Pašu kapitāla nozīmei būs jābūt lielākai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārkārtošanos, jo projektiem, kuri īsteno ilgtspējas mērķus, ir vajadzīgs ilgtermiņa finansējums. Turklāt, lai likvidētu nepamatotus fiskālos stimulus aizņēmuma finansēšanai, ir jānovērš stimuli, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos.

Lai veicinātu atkārtotu kapitāla piesaistīšanu uzņēmumu sektorā, ir noderīgi stimulēt institucionālos investorus veikt vairāk ilgtermiņa investīciju. Apdrošinātāji ir vieni no lielākajiem institucionālajiem investoriem. Tomēr pēdējo piecpadsmit gadu laikā tie ir mazinājuši ilgtermiņa aktīvus, un to investīciju īpatsvars reālajā ekonomikā un infrastruktūrā joprojām ir ierobežots. Apdrošinātāju dalību ilgtermiņa investīcijās, jo īpaši pašu kapitālā, var atbalstīt, nodrošinot, ka uzraudzības sistēma pienācīgi atspoguļo apdrošināšanas darījumdarbības ilgtermiņa raksturu un mazina īstermiņa tirgus satricinājumu ietekmi uz apdrošinātāju maksātspēju. Turklāt vēl var palielināt banku kā institucionālo investoru lomu, atvieglojot to investīcijas un uzlabojot to spēju papildināt savu lielo klientu bāzi. Bankām un investīciju brokeru sabiedrībām vajadzētu būt iespējai veikt investīcijas un “veidot tirgus” (vai atbalstīt likviditāti) uzņēmumu pašu kapitālā, vienlaikus piemērojot pienācīgu prudenciālu pieeju.

4. darbība. Komisija centīsies novērst regulatīvos šķēršļus, kas apdrošināšanas sabiedrībām traucē veikt ilgtermiņa investīcijas, nekaitējot finanšu stabilitātei un apdrošinājuma ņēmēju aizsardzībai. Tā arī centīsies nodrošināt atbilstīgu prudenciālo režīmu attiecībā uz banku ilgtermiņa investīcijām MVU kapitālā. Turklāt Komisija izvērtēs iespējas veicināt banku un citu finanšu uzņēmumu veiktas tirgus uzturēšanas darbības.

Tā kā bankām ir plašs klientu loks, tām ir iespēja uzņemties vēl lielāku lomu, sniedzot finansējumu uzņēmumiem, – aptverot ne tikai tradicionālo kreditēšanu vai līdzdalību kapitālā. Ja bankas nespēj vai nevēlas sniegt kredītu, tās toties var novirzīt MVU pie alternatīviem finansējuma sniedzējiem. Patlaban, ja banka atsaka aizdevumu MVU, tai pēc attiecīgā MVU pieprasījuma ir jāpaskaidro atteikuma iemesls. Ja banka proaktīvi piedāvātu noraidītajiem MVU vērsties pie alternatīviem finansējuma sniedzējiem, tas ļautu šiem uzņēmumiem ietaupīt alternatīvu meklēšanas izmaksas un palielinātu vispārējo informētību par tirgus finansējumu. Šāda alternatīvu piedāvāšana varētu balstīties uz darbu, kas jau paveikts saskaņā ar iepriekšējo KTS rīcības plānu, lai palīdzētu uzlabot atgriezenisko saikni, ko bankas sniedz MVU kredīta pieteikuma noraidījuma gadījumā.

5. darbība. Komisija izvērtēs, cik lietderīgi un iespējami būtu noteikt bankām prasību novirzīt tos MVU, kuru kredīta pieteikumus tās ir noraidījušas, pie alternatīva finansējuma sniedzējiem.

Kapitāla tirgi var arī palīdzēt bankām palielināt to spēju sniegt aizdevumus ekonomikai. Daļu no saviem aizdevumiem, pārvēršot tos tirgojamos vērtspapīros, bankas var novirzīt institucionālajiem investoriem. Šis process, kas pazīstams kā vērtspapīrošana, ļauj bankām pārnest kredītrisku un atbrīvot kapitālu, ko var aizdot uzņēmumiem. Tas ir īpaši būtisks saistībā ar atveseļošanu, kad bankas saskaras ar spiedienu sniegt kredītus, jo īpaši MVU, un tādējādi paplašināt to bilances. Tas arī ļauj mobilizēt finansējumu zaļās pārkārtošanās mērķim, izmantojot zaļo vērtspapīrošanu. Tā kā vērtspapīrošana nozīmē tādu finanšu instrumentu izveidi, kuros tiek sasaistīti kopā atsevišķi aktīvi, tā nodrošina investoriem ievērojamus diversifikācijas ieguvumus. Tā kā pārkarsuši un pārlieku sarežģīti vērtspapīrošanas tirgi veicināja nesenāko finanšu krīzi, šī darbība ir pienācīgi jāregulē. Komisija nesen ierosināja mērķtiecīgus grozījumus vērtspapīrošanas noteikumos, lai ļautu bankām paplašināt savus aizdevumus un atbrīvot savas bilances no ienākumus nenesošiem riska darījumiem. Pamatojoties uz to, turpmāki noteikumu pielāgojumi varētu padarīt ES vērtspapīrošanas tirgus labvēlīgākus kredītu piešķiršanai, vienlaikus saglabājot ES finanšu stabilitāti.

6. darbība. Vērtspapīrošanas tirgus intensificēšanai ES Komisija pārskatīs pašreizējo vērtspapīrošanas tiesisko regulējumu, lai veicinātu banku kredītu izsniegšanu ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU 13 .

2.Padarīt ES par vēl drošāku vietu privātpersonu ilgtermiņa uzkrājumu un investīciju veikšanai

Eiropas individuālo uzkrājumu rādītāji ir starp augstākajiem pasaulē. Tomēr salīdzinājumā ar citām ekonomikām privāto investoru līdzdalības līmenis kapitāla tirgos joprojām ir ļoti zems. Tādējādi ES uzņēmumiem un ES ekonomikai kopumā iet secen tik ļoti nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas. Tas arī neatbilst to cilvēku interesēm, kuru uzkrājumi rada zemas vai pat negatīvas reālās procentu likmes. Individuālajiem investoriem, kuri tomēr veic investīcijas ES kapitāla tirgos, daudzos gadījumos vajadzētu būt iespējai gūt lielāku peļņu nekā pašlaik. Patlaban privātie investori negūst pietiekamu labumu no kapitāla tirgu piedāvātajām investīciju iespējām un nespēj pienācīgi apmierināt savas pensiju vajadzības.

Tiesiskajam regulējumam būtu jāveicina privātajiem investoriem taisnīgs investīciju rezultāts, jāvairo uzticēšanās un paļāvība attiecībā uz kapitāla tirgiem un jārosina privāto investoru līdzdalība. Lielāka privāto investoru līdzdalība ļaus novirzīt ilgtermiņa uzkrājumus uzņēmumiem, uzlabojot to piekļuvi finansējumam un paātrinot ekonomikas atveseļošanos, zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Pandēmija un tās izraisītais vērtspapīru tirgus svārstīgums ietekmēja individuālo investoru uzticību kapitāla tirgiem, un tas savukārt ietekmē ilgtermiņa investīcijas. Rezultātā mājsaimniecības, kuras labprātāk izvairās no riska, ir atgriezušās pie bankas noguldījumiem. Laikā, kad spiediens uz publiskajiem izdevumiem turpinās un vājina likumā noteikto pensiju ilgtspēju, arvien svarīgāka kļūst privāti finansētu pensiju fondu izmantošana.

Privāto investoru ierobežotajai līdzdalībai kapitāla tirgos ir vairāki iemesli. Tādu līdzīgu investīciju produktu ierobežota salīdzināmība, kurus reglamentē dažādi tiesību akti un uz kuriem tādējādi attiecas atšķirīgas informācijas atklāšanas prasības, liedz individuālajiem investoriem pieņemt informētus investīciju lēmumus. Tajā pašā laikā privāto ieguldījumu produktu izplatīšanas sistēmu pašreizējā struktūra un iezīmes bieži vien nav pietiekami konkurētspējīgas un rentablas.

Finanšpratība ir būtiska prasme, kas palīdz pieņemt labus lēmumus saistībā ar personīgajām finansēm, taču daudzi to vēl nav apguvuši. Laba finanšpratība ir pamats cilvēku spējai pieņemt veiksmīgus lēmumus finanšu jomā un viņu finansiālajai labklājībai. Cilvēki, kuriem ir izpratne finanšu jomā, arī biežāk izmanto kapitāla tirgu piedāvātās iespējas, tostarp ilgtspējīgu investīciju jomā.

7. darbība. Komisija veiks pamatotības novērtējumu Eiropas finanšu kompetences sistēmas izveidei. Tā arī izvērtēs iespēju ieviest prasību, ka dalībvalstīm jāveicina mācību pasākumi, kas nodrošina finanšu izglītību, jo īpaši saistībā ar atbildīgām un ilgtermiņa investīcijām.

Lai gan finanšpratība ir būtiska efektīvai lēmumu pieņemšanai, privātie investori būtu arī pienācīgi jāaizsargā pret finanšu sistēmas sarežģītības radītām problēmām. ES noteikumos jau ir paredzēti pasākumi investoru aizsardzībai, tostarp informācijas atklāšana par finanšu produktiem. Tomēr saskaņā ar atšķirīgiem noteikumiem sagatavoti dokumenti bieži vien tiek uzskatīti par gariem, sarežģītiem, grūti saprotamiem, maldinošiem un nekonsekventiem, tādējādi nenodrošinot privātajiem investoriem labu pamatu lēmumu pieņemšanai.

Ir arī iespējams, ka šie dokumenti piedāvā pārmērīgu informācijas daudzumu pieredzējušiem investoriem, kuriem var nebūt vajadzīga tāda pati informācija un aizsardzības pasākumi kā nepieredzējušiem investoriem. Šo dokumentu sagatavošana ir nevajadzīgs apgrūtinājums finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt pastāv bažas, ka stimuli, ko investīciju produktu izveidotāji maksā izplatītājiem, var radīt interešu konfliktus, kas negatīvi ietekmē finanšu konsultantu kvalitāti un objektivitāti, neraugoties uz esošajiem aizsardzības pasākumiem.

Finanšu konsultantiem ir izšķiroša nozīme kā finanšu sistēmas vārtziņiem. Tomēr to kvalifikācijas, zināšanu un prasmju līmenis dažādās dalībvalstīs joprojām atšķiras. Lai samazinātu maldinošas pārdošanas risku, tostarp attiecībā uz ilgtspēju, palielinātu individuālo investoru uzticēšanos konsultācijām un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, kas sniedz konsultācijas dažādās dalībvalstīs, būtu jānosaka vai jāuzlabo konkrēti profesionālie standarti konsultantiem.

8. darbība. Komisija novērtēs piemērojamos noteikumus stimulu un informācijas atklāšanas jomā un vajadzības gadījumā ierosinās grozīt spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz privātajiem investoriem, lai būtu iespējams saņemt uzticamas konsultācijas un skaidru un salīdzināmu informāciju par produktiem. Tā arī ierosinās, kā samazināt informācijas apjomu pieredzējušiem privātajiem investoriem, piemērojot atbilstošus aizsardzības pasākumus. Visbeidzot, Komisija centīsies panākt konsultantu profesionālās kvalifikācijas līmeņa uzlabošanos ES un izvērtēs iespēju izveidot ES mēroga marķējumu finanšu konsultantiem.

ES sabiedrība noveco 14 . Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, cilvēkiem arvien vairāk nākas veikt ilgtermiņa ieguldījumus, lai gūtu lielākus ilgtspējīgus ienākumus un pienācīgus papildu ienākumus pensionējoties. Piedāvājot patērētājiem jaunu Eiropas mēroga iespēju uzkrāt pensijas, Pan-Eiropas privāto pensiju produkts (PEPP) jau ir nozīmīgs solis šajā virzienā. Papildinot esošos uzraudzības instrumentus ar detalizētāku informāciju par arodpensiju shēmām, pensiju infopaneļi sniegs dalībvalstīm visaptverošāku pārskatu par to pensiju sistēmu atbilstību, mudinot tās novērst trūkumus un apmainīties ar paraugpraksi. Individuālās pensiju izsekojamības sistēmas sniegs iedzīvotājiem pārskatu par viņu turpmākajiem pensijas ienākumiem, pamatojoties uz viņu pensiju tiesībām visās pensiju shēmās, kurās viņi piedalās, vai par sagaidāmo atdevi no ilgtermiņa produktiem, kuros viņi iegulda. Cilvēki būtu jāmudina papildus valsts pensijai veikt uzkrājumus un ieguldījumus mūža garumā, tostarp aktīvāk piedaloties arodpensiju shēmās. Tas sniegs iespēju gūt adekvātākus pensijas ienākumus un finansēt reālās ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi, kā arī tās zaļo un digitālo pārkārtošanos.

9. darbība.  Komisija veicinās pensiju adekvātuma uzraudzību dalībvalstīs, izstrādājot pensiju informācijas paneļus. Tā arī izstrādās paraugpraksi Eiropas valstu privātpersonu pensiju izsekojamības sistēmu izveidei. Visbeidzot, tā uzsāks pētījumu, lai analizētu arodpensiju shēmu automātiskās dalības prakses, un, iespējams, veiks analīzi par citu veidu praksēm, kas stimulē līdzdalību, ar mērķi izstrādāt paraugpraksi šādām sistēmām visās dalībvalstīs.

3.Valstu kapitāla tirgu integrēšana patiesi vienotā tirgū

Eiropas kapitāla tirgu lielums neatbilst Eiropas ekonomikas nozīmīgumam, un pastāv plašas iespējas vēl palielināt euro kā starptautiskas valūtas nozīmi. Turklāt Eiropas kapitāla tirgi joprojām ir sadrumstaloti pa valstīm. Tas mazāko vietējo tirgu dalībniekiem liedz izmantot integrācijas priekšrocības, jo īpaši piekļuvi plašai investoru bāzei. Tā kā priekšrocības, ko sniedz lielāki tirgi, joprojām netiek pietiekami izmantotas, ES finanšu dalībnieki ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citu pasaules tirgu dalībniekiem. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES nozīmē nepieciešamību pārvietot finanšu nozares daļas, rezultātā veidojoties vairākcentru finanšu arhitektūrai. Tāpēc ir būtiski nodrošināt optimālu informācijas un kapitāla plūsmu visā ES.

Ar šajā iedaļā paziņotajiem pasākumiem Komisijas vēlas novērst galvenos atlikušos šķēršļus tirgus integrācijai. Pamatojoties uz panākumiem, kas gūti saskaņā ar iepriekšējo rīcības plānu, šo pasākumu mērķis ir novērst šķēršļus, kas saistīti ar tiesisko regulējumu, vai šķēršļus, ko rada sen iedibināta valstu prakse. Tas jo īpaši attiecas uz nodokļiem, nebanku finanšu iestāžu maksātnespēju un uzņēmējdarbības tiesībām. Šajās jomās Komisija ierosina mērķtiecīgus pasākumus, galveno uzmanību pievēršot svarīgākajiem šķēršļiem, kas rada tirgus sadrumstalotību un kavē pārrobežu investīcijas.

Nodokļi var būt nopietns šķērslis pārrobežu investīciju veikšanai. Tomēr ar nodokļiem saistītā sloga atvieglošanai pārrobežu investīcijās nav obligāti nepieciešama nodokļu kodeksu vai likmju saskaņošana. Ievērojamu ar nodokļiem saistītu slogu rada atšķirīgas, apgrūtinošas, ilgas un krāpniecības riskam pakļautas procedūras pārrobežu investīciju gadījumos ieturēto nodokļu atmaksai. Šīs procedūras rada ievērojamas izmaksas, kas attur no pārrobežu investīcijām gadījumos, kad nodokļi par investīciju atdevi ir jāmaksā gan investīcijas dalībvalstī, gan investora dalībvalstī un tiek atmaksāti tikai pēc ilga un dārga procesa. Pašreizējā ESAO “līgumos paredzēto atvieglojumu un saistību izpildes uzlabošanas” (TRACE) 15 sistēma un citas ES iniciatīvas šajā jomā, piemēram, rīcības kodekss nodokļu ieturēšanas jomā, jau sniedz ievirzi par to, kāds varētu būt mehānisms, kas padarītu iespējamu vieglāku un ātrāku nodokļu atmaksu.

10. darbība. Lai samazinātu izmaksas pārrobežu investoriem un novērstu krāpšanu nodokļu jomā, Komisija ierosinās kopēju, standartizētu ES mēroga sistēmu atvieglojumu piemērošanai nodokļiem, kurus ietur ienākumu izcelsmes vietā.

Krasās atšķirības starp valstu maksātnespējas režīmiem ir ilgstošs strukturāls šķērslis pārrobežu investīcijām. Atšķirīgi un dažkārt neefektīvi valstu režīmi apgrūtina pārrobežu investoru iespējas paredzēt vērtības atgūšanas procedūru ilgumu un iznākumu bankrota gadījumos, kā rezultātā ir grūti pienācīgi novērtēt riskus, jo īpaši attiecībā uz parāda instrumentiem. Konkrētu valsts maksātnespējas noteikumu mērķjomu saskaņošana vai to konverģence varētu uzlabot juridisko noteiktību. Turklāt valsts maksātnespējas režīmu efektivitātes regulāra uzraudzība ļautu dalībvalstīm salīdzināt savus maksātnespējas režīmus ar citu dalībvalstu maksātnespējas režīmiem un mudinātu uz reformām tās dalībvalstis, kurās ir nepietiekami rezultatīvi režīmi. Uzraudzības rezultātus varētu izmantot arī Eiropas pusgada procesā.

11. darbība. Lai maksātnespējas procedūru rezultātus padarītu paredzamākus, Komisija nāks klajā ar leģislatīvu vai neleģislatīvu iniciatīvu par minimālo saskaņošanu vai konverģences palielināšanu nebanku finanšu iestāžu maksātnespējas tiesību aktu mērķjomās. Turklāt Komisija kopā ar Eiropas Banku iestādi pētīs iespējas uzlabot datu ziņošanu, lai varētu regulāri novērtēt valstu aizdevumu piedziņas režīmu efektivitāti.

Eiropieši, jo īpaši jaunieši, arvien vairāk vēlas spēt ietekmēt to, kā tiek vadīti uzņēmumi, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem. Tāpēc ir vēl vairāk jāatvieglo akcionāru iesaistīšanās, padarot balsošanu vienkāršāku visiem investoriem un korporatīvās darbības efektīvākas, jo īpaši pārrobežu kontekstā. Valstu uzņēmējdarbības tiesību atšķirību dēļ daudzi pārrobežu investori, jo īpaši mazie investori, nevar izmantot savas balsstiesības. Sarežģītu un atšķirīgu korporatīvās darbības procesu pārvaldība, piemēram, lai organizētu uzņēmumu kopsapulces vai nosūtītu informāciju starp emitentiem un investoriem, ir nevajadzīgi sarežģīta un dārga. Mērķtiecīgas izmaiņas tiesību aktos apvienojumā ar jaunu digitālo tehnoloģiju izmantošanu varētu šo situāciju uzlabot.

12. darbība. Lai veicinātu pārrobežu investoru iesaistīšanos, Komisija apsvērs iespēju ieviest ES definīciju terminam “akcionārs” un vēl vairāk precizēt un saskaņot noteikumus, kas reglamentē mijiedarbību starp investoriem, starpniekiem un emitentiem. Tā arī izskatīs iespējamos atsevišķu valstu šķēršļus jaunu digitālo tehnoloģiju izmantošanai šajā jomā.

Eiropas pēctirdzniecības vide joprojām ir sadrumstalota pa valstīm, kavējot pārrobežu investīcijas. Grozījumi noteikumos, saskaņā ar kuriem centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) var sniegt pārrobežu norēķinu pakalpojumus, un CVD pārrobežu pases darbība varētu veicināt integrētākas pēctirdzniecības vides attīstību ES. Vēlāk pastiprinātā konkurence starp norēķinu pakalpojumu sniedzējiem samazinātu izmaksas, kas investoriem un uzņēmumiem rodas pārrobežu darījumos, un stiprinātu pārrobežu investīcijas.

13. darbība. Komisija apsvērs iespēju grozīt noteikumus, lai uzlabotu norēķinu pakalpojumu pārrobežu sniegšanu ES.

Īstens vienotais tirgus nevar pastāvēt bez integrētāka skatījuma uz ES tirdzniecību. Konsolidētu datu lente nodrošinās konsolidētus datus par tirgoto vērtspapīru cenām un apjomu ES, tādējādi uzlabojot vispārējo cenu pārredzamību tirdzniecības vietās. Tas arī uzlabotu konkurenci starp tirdzniecības vietām. Kopā ar vienoto kontaktpunktu informācijai par uzņēmumiem (1. darbība) tas nodrošinātu investoriem piekļuvi ievērojami uzlabotai informācijai visas Eiropas līmenī.

14. darbība. Komisija ierosinās izveidot efektīvu un visaptverošu pēctirdzniecības konsolidēto datu lenti kapitāla instrumentiem un kapitālam līdzīgiem finanšu instrumentiem.

investoru uzticēšanās noteikumiem, kas aizsargā viņu pārrobežu investīcijas, kā arī šo noteikumu efektīvai izpildei ir būtiska, lai mudinātu viņus veikt investīcijas citā dalībvalstī. Debates, ko izraisīja ES iekšējo divpusējo ieguldījumu līgumu izbeigšana 16 , ir parādījušas, cik svarīgi ir pārskatīt investīciju aizsardzības un veicināšanas sistēmu ES.  Ja pārrobežu investori izmanto vienu no ES tiesību aktu garantētajām pamatbrīvībām, tie saņem ES tiesību aktos (tostarp ES Pamattiesību hartā) paredzēto aizsardzību. Ir pamatoti uzlabot, modernizēt un pēc iespējas saskaņot noteikumus, kas veicina pārrobežu investīciju aizsardzību, lai vēl vairāk stimulētu pārrobežu investīcijas Eiropas Savienībā. Konsekventāka investīciju aizsardzība attiecībā pret valsts pasākumiem atbalstīs brīvu investīciju plūsmu visā Eiropā un palīdzēs finansēt ekonomikas atveseļošanos, jo īpaši valstīs, kuras krīze ir skārusi vissmagāk un kurās tādēļ investīciju vajadzības ir vislielākās. Uzlaboti strīdu izšķiršanas mehānismi valstu un ES līmenī un citi pasākumi, piemēram, informācijas vākšana par investoru juridiskajām tiesībām, vēl vairāk veicinās pārrobežu investīcijas.

15. darbība. Komisija ierosinās stiprināt investīciju aizsardzības un veicināšanas sistēmu ES.

Lai nodrošinātu tiešām vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, ir vajadzīga patiesi integrēta un konverģenta uzraudzība. Tas ir būtisks priekšnoteikums labi funkcionējošai KTS. Tas būs īpaši svarīgi, kad pēc Brexit būs vairāki finanšu centri visā ES. Būs noteikti nepieciešams pakāpeniski virzīties uz integrētāku kapitāla tirgu uzraudzību. Vienotajā tirgū ietekme, kādu rada valsts īstenotās uzraudzības neveiksme, sniedzas tālu aiz vienas dalībvalsts robežām. Gan atsevišķu valstu, gan Eiropas uzraudzības iestādēm ir vajadzīgi pareizie instrumenti, prasmes un pilnvaras, lai pārraudzītu sarežģītas vērtību ķēdes un grupu struktūras, kā arī lai izmeklētu iespējamus krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, jo īpaši attiecībā uz biržā kotētiem uzņēmumiem un revidentu pienākumiem. Pāreja uz konverģentāku un integrētāku ES uzraudzību būtu jāsāk ar darbu pie kapitāla tirgu uzlabota vienotu noteikumu kopuma, kas būtu tieši piemērojams visā ES, un pēc tam būtu jāmeklē veidi, kā nodrošināt valstu iestāžu un EVTI sadarbību ar mērķi nodrošināt, ka valstu uzraudzībā tiek ņemta vērā arī tirgus Eiropas dimensija.

16. darbība. Komisija strādās pie tā, lai uzlabotu vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz kapitāla tirgiem, izvērtējot nepieciešamību turpināt ES noteikumu saskaņošanu un uzraudzīt progresu uzraudzības konverģences jomā. Tā izvērtēs 2021. gada 4. ceturksnī sasniegto un apsvērs iespēju ierosināt pasākumus stingrākai uzraudzības koordinācijai vai tiešai uzraudzībai, ko veic Eiropas uzraudzības iestādes. 

Komisija arī rūpīgi izvērtēs Wirecard lietas ietekmi uz ES kapitāla tirgu regulējumu un uzraudzību un rīkosies, lai novērstu visas ES tiesiskajā regulējumā konstatētās nepilnības.

SECINĀJUMS 

Kapitāla tirgu savienības izveide ir būtiska, lai atbalstītu noturīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanos un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tas ir ilgtermiņa projekts, kas prasa nepārtrauktus un apņēmīgus centienus. Ceļā uz KTS ir jāpārvar šķēršļi, ko rada valstu atšķirības, iesakņojušies ieradumi un juridiskās tradīcijas. KTS nav izveidojama vienā paņēmienā. Tāpēc šajā rīcības plānā nav noteikta viena prioritāte, bet gan norādītas vairākas steidzami risināmas un strukturālas problēmas.

ES ir guvusi ievērojamus panākumus, īstenojot pirmo KTS rīcības plānu – tika panākta vienošanās par lielāko daļu tiesību aktu priekšlikumu, un tika pabeigti neleģislatīvie pasākumi. Šo pasākumu reāli sniegtās priekšrocības vēl nav pilnībā izmērāmas, taču sagatavošanas darbs ir pabeigts. Šajā rīcības plānā paziņotie pasākumi vēl vairāk pārveidos ES finanšu sistēmu un palīdzēs risināt turpmākās politiskās un ekonomiskās problēmas. Katra darbība atsevišķi ir vēl viena mozaīkas daļa – solis uz priekšu tajās jomās, kurās progress ir bijis lēns vai kurās ir nepieciešams turpmāks darbs KTS izveidei. Kopā ņemot, tās tuvina ES kapitāla tirgu savienības redzējumam: visā ES vienots kapitāla tirgus, kas darbojas visu Eiropas iedzīvotāju labā neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo un strādā.

Tam ir vajadzīgs atbalsts no Eiropas Parlamenta un dalībvalstīm augstākajā līmenī un no valsts pārvaldes iestāžu tehniskajiem ekspertiem. Tam nepieciešams arī, lai tirgus dalībnieki pienācīgi izmantotu šos pasākumus. ES var piedāvāt instrumentus un atbalsta nosacījumus, bet pirmkārt jau valstu iestādes ir tās, kurām tie ir uz vietas jāizmanto, savukārt privātajiem tirgus dalībniekiem jāuzņemas iniciatīva, jāizmanto uzņēmējdarbības iespējas un jārada inovācijas.

Komisija sāks darbu pie šajā rīcības plānā paredzētajām darbībām, drīzumā nākot klajā ar sabiedrisko apspriešanu par tiesisko regulējumu Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem un attiecībā uz nebanku finanšu iestāžu maksātnespēju.

Turpmāk strādājot pie darbībām, Komisija rīkosies, pilnībā ievērojot labāka regulējuma noteikumus un vienkāršošanas mērķi (princips "viens tiesību akts pieņemts – viens atcelts”), un turpinās iekļaujošas diskusijas, kurās būs pietiekama iespēja uzklausīt visus viedokļus. Tās mērķis ir arī analizēt izmaiņas tiesību aktos nevis izolēti, bet gan ekonomisko, politisko un sabiedrisko vajadzību kontekstā. Visbeidzot, tagad, kad virzība uz KTS ir stingri nostabilizējusies un ir sagaidāma pirmā rīcības plāna ietekmes atspoguļošanās datos, Komisija savus regulāros ziņojumus par progresu likumdošanas darbību jomā papildinās ar uzraudzību par to, kā attīstās ES kapitāla tirgi, pamatojoties uz mērķorientētu rādītāju kopumu.

(1)

Padomes secinājumi par kapitāla tirgu savienības padziļināšanu (2019. gada 5. decembris) – 14815/19.

(2)

Eiropas Parlamenta ziņojums par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana, 2020/2036(INI).

(3)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”, COM/2015/0468 final.

(4)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM/2019/640 final.

(5)

  Final report of the high-level forum on the Capital Markets Union ‘A new vision for Europe’s capital markets https://ec.europa.eu/info/files/200610-cmu-high-level-forum-final-report_en .

(6)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei”, COM/2020/456/final.

(7)

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana”, COM(2020)562 final.

(8)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā finansējuma stratēģija Eiropai”, COM(2020)591 final.

(9)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai”, COM(2020)103 final.

(10)

   Komisija 2021. gadā pieņems tiesību akta priekšlikumu, ar ko atjauninās PVN noteikumus par finanšu pakalpojumiem.

(11)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu, COM(2017) 292final.

(12)

Regula par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, (ES) 2015/760.

(13)

Papildus vērtspapīrošanas tirgus stiprināšanai Komisija turpinās izvērtēt iespēju ieviest divējāda prasījuma tiesību instrumentu “Eiropas nodrošinātās parādzīmes”. Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīvā (ES) 2019/2162 par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību, Komisija līdz 2024. gada 8. jūlijam iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(14)

  Skat. Eiropas Komisijas ziņojumu par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi, 2020. gads .

(15)

  https://www.oecd.org/ctp/exchange-of-tax-information/aboutthetracegroup.htm

(16)

https://ec.europa.eu/info/publication/200505-bilateral-investment-treaties-agreement_en


Briselē, 24.9.2020

COM(2020) 590 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns


1 pielikums. Darbību saraksts un provizorisks grafiks

I.Pasākumi, ar kuriem, darot pieejamāku finansējumu uzņēmumiem, atbalsta zaļu, digitālu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu

1. darbība. Padarīt uzņēmumus redzamākus pārrobežu investoriem

Komisija 2021. gada 3. ceturksnī pieņems tiesību akta priekšlikumu par Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi. Šī platforma nodrošinās netraucētu ES mēroga piekļuvi visai būtiskajai informācijai (tostarp ar finansēm un ilgtspēju saistītai informācijai), ko uzņēmumi, tostarp finanšu uzņēmumi, ir publiskojuši.

2021. g. 3. cet.

Aptveramajai informācijai būtu jāatspoguļo investoru vajadzības un plašāka lietotāju loka, tostarp finanšu starpnieku un pilsoniskās sabiedrības, intereses. Tādēļ šai platformai būtu arī jāuzlabo ar ilgtspēju saistītu datu pieejamība un piekļūstamība, jāvirza vairāk investīciju uz ilgtspējīgām darbībām un jāpalīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa 1 mērķus.

Platforma balstīsies uz Eiropas Finanšu pārredzamības vārtejas 2 (EFTG) izmēģinājuma projektu un papildinās Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu 3 (BRIS), bet nemainīs tās funkcijas. Tiesību akta priekšlikums paredz racionalizēt ES tiesību aktus 4 par uzņēmumu datu publiskošanu. Platforma, cik vien iespējams, balstīsies uz esošo ES un valstu IT infrastruktūru (datubāzes, reģistri), lai izvairītos no tā, ka tiek palielināts uzņēmumu ziņošanas slogs. Visa informācija tiks sniegta salīdzināmos digitālos formātos. Konkrētāki aspekti, kas attiecas uz platformas informācijas pārklājumu, pārvaldību un uzņēmējdarbības modeli, vēl nav izlemti.

2. darbība. Atbalstīt piekļuvi publiskajiem tirgiem

Lai veicinātu un dažādotu mazo un inovatīvo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, Komisija līdz 2021. gada 4. ceturksnim izvērtēs, vai noteikumus par publisko tirgu (gan MVU izaugsmes tirgu, gan regulēto tirgu) iekļaušanu biržas sarakstos varētu vēl vairāk vienkāršot.

2021. g. 4. cet.

Novērtējumā īpaša uzmanība tiks pievērsta: i) MVU definīcijas piemērotībai un konsekvencei finanšu tiesību aktos, ii) tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas režīma iespējamai vienkāršošanai un iii) pārejas noteikumu ieviešanas priekšrocībām attiecībā uz emitentiem, kas pirmo reizi darbojas regulētos tirgos un MVU izaugsmes tirgos.

3. darbība. Atbalsts ilgtermiņa investīciju instrumentiem

Komisija līdz 2021. gada 3. ceturksnim pieņems priekšlikumu pārskatīt EIIF regulu 5 , pamatojoties uz 2020. gadā uzsāktās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un ietekmes novērtējumu.

2021. g. 3. cet.

Pārskatīšanā cita starpā tiks izskatīti šādi jautājumi: i) EIIF atpakaļpirkšanas politika un darbības ilgums; ii) cik lielā mērā EIIF tiek popularizēti ES; iii) investīciju ierobežojumu piemērotība privātajiem investoriem, un iv) cik lielā mērā būtu jāatjaunina atbilstīgo aktīvu un investīciju saraksts, kā arī diversifikācijas noteikumi, portfeļa sastāvs un ierobežojumi attiecībā uz naudas aizņemšanos.

4. darbība. Veicināt ilgtermiņa un pašu kapitāla finansējumu no institucionālajiem investoriem

A.Pārskatot direktīvu “Maksātspēja II” 6 , Komisija līdz 2021. gada 3. ceturksnim izvērtēs, vai tiesisko regulējumu varētu grozīt, lai vēl vairāk veicinātu apdrošināšanas sabiedrību ilgtermiņa investīcijas, nekaitējot finanšu stabilitātei un apdrošinājuma ņēmēju aizsardzībai. 

2021. g. 3. cet.

Pārskatot direktīvu “Maksātspēja II”, jo īpaši tiks izvērtēta atbilstības kritēriju piemērotība ilgtermiņa kapitāla aktīvu kategorijai, riska rezerves aprēķināšana un apdrošinātāju saistību novērtēšana, lai izvairītos no nevajadzīgas procikliskas rīcības un labāk atspoguļotu apdrošināšanas uzņēmējdarbības ilgtermiņa raksturu.

B.“Bāzele III” īstenošanā, pārskatot Kapitāla prasību regulu 7 /direktīvu 8 (kuru paredzēts pieņemt līdz 2021. gada 1. ceturksnim), Komisija piemēros “Bāzele III” paredzēto elastību, lai nodrošinātu pienācīgu prudenciālo režīmu banku ilgtermiņa investīcijām MVU pašu kapitālā.

2021. g. 1. cet.

CPR/CPD pārskatīšanas mērķis ir izvairīties no tā, ka “Bāzele III” īstenošana nepamatoti ietekmē banku investīcijas ilgtermiņa MVU pašu kapitālā, kā arī banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību tirgus uzturēšanas darbības.

5. darbība. Novirzīt MVU pie alternatīviem finansējuma sniedzējiem

Lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam, Komisija līdz 2021. gada 4. ceturksnim analizēs, cik lietderīgi ir izveidot pārsūtīšanas shēmu, lai pieprasītu bankām novirzīt MVU, kuru kredīta pieteikumu tās ir atteikušās, pie alternatīviem finansējuma sniedzējiem.

2021. g. 4. cet.

Pamatotības novērtējumā tiks analizēta banku esošo pārsūtīšanas shēmu efektivitāte. Komisija arī izpētīs priekšrocības, ko sniedz prasība, ka alternatīvām finansēšanas platformām, kuras atteikušas finansējumu MVU, tie jāpārsūta pie bankām, un to, vai pārsūtīšanas shēmas darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot pašu kapitāla finansējuma sniedzējus, partneru meklēšanas platformas un specializētus konsultāciju centrus.

6. darbība. Palīdzība bankām, lai tās vairāk aizdotu reālajai ekonomikai

Lai paplašinātu vērtspapīrošanas tirgu ES, Komisija līdz 2021. gada 4. ceturksnim veiks visaptverošu ES vērtspapīrošanas regulējuma 9 pārskatīšanu gan attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS), gan ne-VPS vērtspapīrošanu 10 .

2021. g. 4. cet.

Pārskatīšanas mērķis būs stiprināt vērtspapīrošanas kā bankām pieejama instrumenta nozīmi, lai palīdzētu tām nodrošināt ilgtspējīgu un stabilu finansējumu reālajai ekonomikai pēc Covid-19 krīzes, īpašu uzmanību pievēršot MVU un zaļās pārkārtošanās jautājumiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pašreizējā regulējuma spējai pienācīgi atspoguļot gan VPS, gan ne-VPS vērtspapīrošanas instrumentu faktisko risku, tostarp informācijas atklāšanas prasību atbilstībai, būtiska riska pārvešanas atzīšanas procesam un prudenciālajam režīmam, ko piemēro skaidrai naudai un sintētiskajai vērtspapīrošanai, vienlaikus saglabājot ES finanšu stabilitāti.

II.Padarīt ES par vēl drošāku vietu privātpersonu ilgtermiņa uzkrājumu un investīciju veikšanai

7. darbība. Iedzīvotāju iespēju stiprināšana, uzlabojot finanšpratību

A.Lai veicinātu publisku iestāžu un privātu struktūru kopīgu izpratni par finanšu kompetenci un nodrošinātu pamatu finanšu kompetences attīstīšanai dažādos pielietojumos un apstākļos, Komisija veiks pamatotības izpēti, lai līdz 2021. gada 2. ceturksnim izstrādātu īpašu ES finanšu kompetences sistēmu, pamatojoties uz attiecīgajiem esošajiem regulējumiem.

2021. g. 2. cet.

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt kopēju konceptuālu pamatu ES publiskā sektora iestādēm un privātām struktūrām, lai tās varētu izstrādāt rīcībpolitiku un mācību lietojumprogrammas un materiālus, kuru mērķis ir palielināt indivīdu finanšu kompetenci. Tas balstīsies uz attiecīgajiem esošajiem regulējumiem un ievēros subsidiaritātes principu.

B.Komisija novērtēs, vai ir atbilstoši Hipotekāro kredītu direktīvas 11 6. pantā nostiprināto principu piemērot atbilstošiem nozares tiesību aktiem – Finanšu instrumentu tirgu direktīvai 12 (FITD), Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvai 13 (AID), Pan-Eiropas privāto pensiju produkta regulai 14 (PEPP), Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu direktīvai 15 (PVKIU), Regulai par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu 16 (PRIIP). Tas tiks darīts, lai pozitīva ietekmes novērtējuma gadījumā ierosinātu horizontālu vispārēju tiesību aktu, kas dalībvalstīm liktu veicināt formālās, neformālās un/vai ikdienējās mācīšanās pasākumus, kuri atbalsta patērētāju izglītošanu finanšu jomā, jo īpaši saistībā ar atbildīgām investīcijām.

2022. g. 1. cet.

Šā pasākuma mērķis ir, balstoties uz Hipotekāro kredītu direktīvā noteikto juridisko precedentu, citos nozaru leģislatīvajos aktos (FITD II, AID, PEPP, PVKIU, PRIIP) pieprasīt dalībvalstīm veicināt mācību pasākumus, kas atbalsta patērētāju izglītošanu finanšu jomā attiecībā uz atbildīgām investīcijām, ja tas ir pamatots ar pozitīvu ietekmes novērtējumu un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.

 

8. darbība. Veidot privāto investoru uzticēšanos kapitāla tirgiem

 

A.Komisija novērtēs piemērojamos noteikumus stimulu un informācijas atklāšanas jomā un vajadzības gadījumā ierosinās grozīt spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka privātie investori saņem uzticamas un adekvātas konsultācijas un skaidru un salīdzināmu informāciju par produktiem.

2022. g. 1. cet.

Izplatīšanas jomā novērtējumā cita starpā tiks apsvērti iespējamie pasākumi, lai: i) saskaņotu AID noteiktos investoru aizsardzības standartus ar standartiem, kas piemērojami saskaņā ar FITD II; ii) pieprasītu izplatītājiem informēt klientus par trešo personu produktiem; iii) uzlabotu klientu stimulu pārredzamību; un iv) ieviestu īpašas ziņošanas prasības privāto produktu izplatītājiem, lai varētu veikt uzraudzības kontroli. Informācijas atklāšanas jomā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai uzlabotu patērētāju iesaisti, digitālo piegādi un mijiedarbību ar pamatinformāciju, kas ļauj veikt salīdzināšanu, mijiedarbību un pielāgošanu. Šai rīcībai būtu jāietver uzlabojumi ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšanā, kas paātrinātu ilgtspējīgu produktu ieviešanu privāto investoru vidū. Komisija pabeigs novērtējumu līdz 2022. gada 1. ceturksnim.

Pēc tam Komisija iesniegs nepieciešamos tiesību aktu grozījumus, lai risinātu iespējamos interešu konfliktus, kas izriet no stimulu maksājumiem izplatītājiem, kā arī novērstu pašreizējā informācijas atklāšanas regulējuma nepilnības, jo īpaši, lai panāktu labāku AID, FITD II un PRIIPS saskaņošanu. Ja tiks saņemts pozitīvs ietekmes novērtējums, šie grozījumi tiks iekļauti AID, FITD II un PRIIP.

B.Komisija nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu grozīt FITD II līdz 2021. gada 4. ceturksnim / 2022. gada 1. ceturksnim, lai samazinātu administratīvo slogu un informācijas prasības privāto investoru apakšgrupai. Tas ietvers pašreizējo investoru kategoriju pārskatīšanu attiecībā uz privāto investoru un profesionālo investoru pretnostatījumu vai jaunas kvalificētu investoru kategorijas ieviešanu.

2021. g. 4. cet.–2022. g. 1. cet.

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot investoru kategorizāciju FITD II sistēmā, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī atvieglotu nevajadzīgus aizsardzības pasākumus un informācijas prasības to investoru apakšgrupai, kuri pašlaik ir klasificēti kā privātie investori, lai gan viņiem ir labas zināšanas par finanšu tirgiem un produktiem. Tādēļ tiks veikts ietekmes novērtējums.

C.Ja ietekmes novērtējums saistībā ar AID pārskatīšanu līdz 2023. gada 1. ceturksnim un FITD II pārskatīšanu līdz 2021. gada 4. ceturksnim būs pozitīvs, Komisija ieviesīs prasību konsultantiem iegūt sertifikātu, kas apliecina, ka viņu zināšanu un kvalifikācijas līmenis ir pietiekams, lai strādātu šajā profesijā, un norāda, ka viņi piedalās atbilstošā līmeņa tālākizglītībā. Tā mērķis ir saglabāt konsultantu darbību apmierinošā līmenī.

Turklāt līdz 2022  gada 1. ceturksnim Komisija izvērtēs iespēju izveidot ES mēroga marķējumu finanšu konsultantiem, ko var izmantot, lai izpildītu prasību par sertifikāta saņemšanu.

2023. g. 1. cet.

2021. g. 4. cet.

2022. g. 1. cet.

Šie pasākumi nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus konsultantiem un vēl vairāk uzlabos finanšu konsultāciju kvalitāti ES, tostarp saistībā ar ilgtspēju.

9. darbība. Atbalsts cilvēkiem pensijā

A.Lai stiprinātu pašreizējā stāvokļa uzraudzību attiecībā uz pensiju pietiekamību dalībvalstīs, Komisija centīsies noteikt attiecīgos datus un metodiku, lai izstrādātu pensiju informācijas paneļus ar rādītājiem.

B.Lai atvieglotu piekļuvi individualizētai informācijai par pensijām un palielinātu iedzīvotāju informētību par viņu nākotnē sagaidāmajiem pensijas ienākumiem, Komisija centīsies izstrādāt paraugpraksi izsekojamības sistēmu izveidei valstu līmenī.

2021. g. 4. cet.

2021. g. 4. cet.

Komisija līdz 2020. gada 4. ceturksnim aicinās Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) sniegt konsultācijas, lai i) identificētu datus, kas arodpensiju sniedzējiem būtu jāsniedz, lai tie varētu izstrādāt pensiju informācijas paneļus ar rādītājiem, un ii) lūgtu tās ieguldījumu attiecībā uz paraugprakses izstrādi nolūkā izveidot izsekojamības sistēmas valstu līmenī. EAAPI tehnisko konsultāciju saņemšanas termiņš būs 2021. gada 4. ceturksnis.

C.Komisija uzsāks pētījumu, lai analizētu arodpensiju shēmu automātiskās dalības prakses, un, iespējams, veiks analīzi par citu veidu praksēm, kas stimulē līdzdalību, ar mērķi izstrādāt paraugpraksi šādām sistēmām visās dalībvalstīs.

2020. g. 3. cet.

Lai izstrādātu ES paraugpraksi, Komisija 2020. gada 3. ceturksnī uzsāks ārēju pētījumu, lai analizētu pašreizējo automātiskās reģistrācijas praksi arodpensiju shēmās. Automātiska reģistrācija ir mehānisms, saskaņā ar kuru noguldītāji tiek automātiski iekļauti pensiju uzkrājumu shēmā, ja vien viņi nav aktīvi atteikušies no tās.

III.Valstu kapitāla tirgu integrēšana patiesi vienotā tirgū

10. darbība. Ar nodokļiem saistītā sloga mazināšana pārrobežu investīciju jomā

Lai mazinātu ar nodokļiem saistītās izmaksas pārrobežu investoriem un novērstu krāpšanu nodokļu jomā, Komisija, pamatojoties uz pozitīvu ietekmes novērtējumu un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, līdz 2022. gada 4. ceturksnim nāks klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kā arī izskatīs papildu veidus, kā ieviest kopēju, standartizētu ES mēroga sistēmu ieturamā nodokļa atvieglojumiem ienākumu gūšanas vietā.

2022. g. 4. cet.

Šajā darbā tiks ņemts vērā ESAO Līgumos paredzēto atvieglojumu un saistību izpildes uzlabošanas 17 (TRACE) projekts un citas ES iniciatīvas, piemēram, Rīcības kodekss attiecībā uz ieturamo nodokli.  18

11. darbība. Pārrobežu investīciju rezultātu paredzamības uzlabošana attiecībā uz maksātnespējas procedūrām

A.Lai maksātnespējas procedūru rezultātus padarītu paredzamākus, Komisija nāks klajā ar leģislatīvu vai neleģislatīvu iniciatīvu par minimālo saskaņošanu vai konverģences palielināšanu nebanku finanšu iestāžu maksātnespējas tiesību aktu galvenajās mērķjomās līdz 2022. gada vidum.

2022. g. 2. cet.

Leģislatīva vai neleģislatīva instrumenta iniciatīvā varētu iekļaut maksātnespējas procedūru izraisītājmehānismu definīciju, prasījumu hierarhiju (dažādu veidu kreditoru, tostarp nodrošināto/nenodrošināto kreditoru, interešu līdzsvarošanu maksātnespējas gadījumā) un citus pamatelementus, piemēram, apstrīdēšanas prasības un aktīvu izsekojamību Tajā tiks ņemti vērā sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kā arī ekspertu grupas ieteikumi un diskusijas ar dalībvalstīm. To papildinās arī ietekmes novērtējums.

B.Lai regulāri novērtētu valstu aizdevumu maksātnespējas sistēmu efektivitāti, Komisija un EBI līdz 2021. gada 1. ceturksnim analizēs iespēju veikt juridiskus grozījumus ziņošanas sistēmās. Tas varētu novest pie juridiskiem grozījumiem 2022. gada 4. ceturksnī.

2021. g. 1. cet.

2022. g. 4. cet.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saskaņā ar pirmo KTS rīcības plānu veiktajā valsts aizdevumu piedziņas 19 (tostarp maksātnespējas) regulējuma salīdzinošajā novērtēšanā, Komisija un EBI analizēs iespēju veikt juridiskus grozījumus ziņošanas regulējumā. Tas ļautu EBI regulāri informēt Komisiju par aizdevumu piedziņas efektivitāti dalībvalstīs, nesamērīgi nepalielinot ziņošanas slogu. Vajadzības gadījumā 2022. gada 4. ceturksnī tiks ierosināti iespējami tiesību aktu grozījumi.

12. darbība. Akcionāru iesaistīšanas atvieglošana

Lai veicinātu investoru iesaistīšanos, jo īpaši pārrobežu mērogā, Komisija izvērtēs: i) iespēju ieviest ES mēroga saskaņotu termina “akcionārs” definīciju, un ii) vai un kā var sīkāk precizēt un saskaņot noteikumus, kas reglamentē mijiedarbību starp investoriem, starpniekiem un emitentiem attiecībā uz balsstiesību izmantošanu un korporatīvo darbību apstrādi. Komisija arī izskatīs iespējamos atsevišķu valstu šķēršļus jaunu digitālo tehnoloģiju izmantošanai šajā jomā.

2023. g. 3. cet.

2021. g. 4. cet.

Šis novērtējums tiks veikts kā daļa no Komisijas izvērtējuma par Akcionāru tiesību direktīvas 2 20 (ATD 2) īstenošanu, ko paredzēts publicēt līdz 2023. gada 3. ceturksnim. Šajā posmā un pienācīgi ņemot vērā tirgus attīstību pēc ATD 2 un tās īstenošanas regulas 21 stāšanos spēkā 2020. gada septembrī, Komisija plāno izmeklēt jo īpaši šādus jautājumus:

·tiesību piešķiršanu un pierādījumus, kā arī reģistrēšanas datumu,

·apstiprinājumu par tiesībām un saskaņošanas pienākumu,

·datumu un termiņu secību,

·jebkādas papildu prasības valsts līmenī (jo īpaši prasības par pilnvarām izmantot balsstiesības), un

·saziņu starp emitentiem un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) attiecībā uz laiku, saturu un formātu.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes un lietderības apsvērumiem, kā arī juridiskās noteiktības aspektiem.

Komisija līdz 2021. gada 4. ceturksnim arī izpētīs, vai valstīs pastāv reglamentējoši šķēršļi jaunu digitālo tehnoloģiju izmantošanai, kuras varētu padarīt efektīvāku saziņu starp emitentiem un akcionāriem un veicināt akcionāru identificēšanu vai akcionāru dalību un balsošanu kopsapulcēs.

13. darbība. Pārrobežu norēķinu pakalpojumu attīstīšana

Lai uzlabotu pārrobežu norēķinu pakalpojumu sniegšanu ES, negatīvi neietekmējot finanšu stabilitāti, Komisija pārskatīs noteikumus, kas attiecas uz plašu jautājumu klāstu, tai skaitā: i) to, kā CVD sniedz pārrobežu pakalpojumus, pamatojoties uz CVD pasi un ii) procedūras un nosacījumus, saskaņā ar kuriem CVD ir pilnvaroti atzīt kredītiestādes un paši sevi par banku tipa papildpakalpojumu sniedzējiem.

2021. g. 4. cet.

To panāks, mērķtiecīgi pārskatot Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulu 22 , kas jāveic līdz 2021. gada 24. ceturksnim. Šāda pārskatīšana ir nepieciešama saskaņā ar regulu, un tā tiks pamatota ar ietekmes novērtējumu.

Pirms tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas Komisija līdz 2020. gada 4. ceturksnim iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šo regulu. Šis ziņojums atspoguļos plašu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstīm un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI).

14. darbība. Konsolidēta datu lente

Lai izveidotu integrētu tirdzniecības skatījumu visā ES un uzlabotu konkurenci starp tirdzniecības vietām, Komisija ierosinās izmaiņas tiesību aktos, lai atbalstītu efektīvas un visaptverošas konsolidētas datu lentes izveidi attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kapitāla vērtspapīriem līdzīgiem finanšu instrumentiem.

 

2021. g. 4. cet.

Komisija nodrošinās, ka lentes pārklājums ir visaptverošs un ka datu kvalitāte ir pietiekama, lai lente sniegtu pievienoto vērtību tirgus dalībniekiem, vienlaikus ņemot vērā izveides un izmantošanas izmaksas.

15. darbība. Investīciju aizsardzība un veicināšana

Komisija ierosinās stiprināt investīciju aizsardzības un veicināšanas sistēmu ES.

2021. g. 2. cet.

Darbība tiks strukturēta, pamatojoties uz trim pīlāriem:

(I)pamatnoteikumi, lai nodrošinātu konsekventu un paredzamu ES iekšējo investīciju aizsardzību;

(II)šo noteikumu labāka izpilde, kas jānodrošina, uzlabojot strīdu izšķiršanas mehānismu efektivitāti valstu un/vai ES līmenī, vienlaikus nodrošinot piekļuvi valstu tiesām;

(III)konkrēti investīciju veicināšanas pasākumi, piemēram, informācijas konsolidācija par investoru tiesībām un iespējām vienotā piekļuves punktā (piemēram, Invest EU portālā 23 ) un mehānismu veicināšana, lai ieinteresētās personas varētu novērst problēmas, kā arī strīdu izšķiršana mierīgā ceļā.

16. darbība. Uzraudzība

Komisija strādās pie tā, lai uzlabotu vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz kapitāla tirgiem, izvērtējot nepieciešamību turpināt ES noteikumu saskaņošanu un uzraudzīt progresu uzraudzības konverģences jomā. Tā izvērtēs 2021. gada 4. ceturksnī sasniegto un apsvērs iespēju ierosināt pasākumus stingrākai uzraudzības koordinācijai vai tiešai uzraudzībai, ko veic Eiropas uzraudzības iestādes (EUI).

Komisija arī rūpīgi izvērtē Wirecard lietas ietekmi uz ES kapitāla tirgu regulējumu un uzraudzību un savlaicīgi un izlēmīgi rīkosies, lai novērstu visas ES tiesiskajā regulējumā konstatētās nepilnības.

2021. g. 4. cet.

Pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, Komisija sistemātiski izvērtēs, vai ir nepieciešama turpmāka ES noteikumu saskaņošana. Uzlabots vienots noteikumu kopums un efektīva uzraudzība nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem un veicinātu godīgu konkurenci starp tiem. 

Gaidāmajās nozaru tiesību aktu pārskatīšanās Komisija arī apsvērs EUI konverģences pilnvaru efektivitāti, lai apzinātu iespējamos trūkumus vai jomas, kurās pilnvaru nostiprināšana palīdzētu veicināt KTS. Tā arī apsvērs, vai konverģences pilnvaras tiek efektīvi izmantotas saskaņā ar pašreizējo pārvaldību. Visbeidzot, Komisija rūpīgi uzraudzīs, vai ir panākts pietiekams progress attiecībā uz uzraudzības konverģenci, lai KTS varētu attīstīties. Ja būs pazīmes, ka uzraudzības sistēma nav piemērota vēlamajam tirgus integrācijas līmenim, turpmākajās pārskatīšanās tiks apsvērta stingrāka uzraudzības koordinācija vai tieša uzraudzība, ko veic EUI; nākamā pārskatīšana jāveic līdz 2021. gada beigām.

Komisija arī rūpīgi izvērtē Wirecard lietas ietekmi uz ES kapitāla tirgus regulējumu un uzraudzību. Tā ņems vērā notiekošajās izmeklēšanās izdarītos secinājumus. Ņemot vērā Komisijai pašlaik pieejamo informāciju, Wirecard sabrukums rada jautājumus par Wirecard korporatīvās pārvaldības, ārējās obligātās revīzijas un finanšu informācijas uzraudzības efektivitāti.

(1)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM/2019/640 final.

(2)

  https://eftg.eu/

(3)

https://e-justice.europa.eu/content_business_registers_at_european_level-105-lv.do.

(4)

Proti, Pārredzamības direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK) un Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu).

(5)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (dokuments attiecas uz EEZ).

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK.

(9)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012.

(10)

Papildus vērtspapīrošanas tirgus stiprināšanai Komisija turpinās izvērtēt iespēju ieviest divējāda prasījuma tiesību instrumentu “Eiropas nodrošinātās parādzīmes”. Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību, Komisija līdz 2024. gada 8. jūlijam iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(11)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP).

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem.

(17)

 http://www.oecd.org/ctp/exchange-of-tax-information/treaty-relief-and-compliance-enhancement-trace.htm

(18)

https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/code_of_conduct_on_witholding_tax.pdf

(19)

 https://ec.europa.eu/info/publications/191203-study-loan-enforcement-laws_en

(20)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/828 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu.

(21)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1212 (2018. gada 3. septembris).

(22)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012.

(23)

https://ec.europa.eu/eipp/desktop/lv/index.html